Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 93 Rīgā

1. gada
2. februārī (prot. Nr. 15
3. §) Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–
4. gadam
5. Atbalstīt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–
6. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2
7. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – visas nozaru ministrijas. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. 3
8. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
9. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
10. un
11. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 4
12. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram katru gadu iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu. Informatīvo ziņojumu iesniegt līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru izskatīšanai Ministru kabinetā. 5
13. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz
14. gada
15. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 6 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs (Ministru kabineta
16. gada
17. februāra rīkojums Nr. 93) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–
18. gadam SATURA RĀDĪTĀJSSaīsinājumu sarakstsLietoto jēdzienu skaidrojumsKopsavilkumsIevads
19. Politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji
20. Makroekonomiskais ietvars
21. Viedās specializācijas stratēģija3.
22. STRATĒĢISKAIS IETVARS3.1.
23. RIS3 SPECIALIZĀCIJAS JOMAS3.1.
24. RIS3 ĪSTENOŠANA 2014.–2020.G. PLĀNOŠANAS PERIODĀ3.
25. RIS3 ĪSTENOŠANA UN PĀRVALDĪBA 2021.–2027.G. PLĀNOŠANAS PERIODĀ3.2.
26. INTERNACIONALIZĀCIJA3.2.
27. RIS3 IEVIEŠANAS MODELIS3.2.
28. KARTĒŠANA (ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE UN STRATĒĢIJAS DEFINĒŠANA)3.2.
29. KOORDINĒŠANA3.
30. RIS3 MONITORINGS
31. POLITIKAS rīcības virzieni un uzdevumi4.
32. RĪCĪBAS VIRZIENS: CILVĒKKAPITĀLS4.
33. RĪCĪBAS VIRZIENS: UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE EKSPORTSPĒJAI4.2.
34. RĪCĪBAS APAKŠVIRZIENS: BIZNESA VIDE EKSPORTSPĒJAI4.2.
35. RĪCĪBAS APAKŠVIRZIENS: UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE4.
36. RĪCĪBAS VIRZIENS: INFRASTRUKTŪRA4.
37. RĪCĪBAS VIRZIENS: INOVĀCIJAS4.
38. RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU PIEEJAMĪBA
39. Informācija par politikas mērķu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī es politikas plānošanas dokumentiem
40. Teritoriālā perspektīvaSaīsinājumu sarakstsĀTIĀrvalstu tiešās investīcijasAERAtjaunojamie energoresursiCO2Oglekļa dioksīdsDESIDigitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (Digital Economy and Society Index)EITEiropas Tehnoloģiju InstitūtsEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsEUROSTATEiropas statistikas birojsFMFinanšu ministrijaGCIGlobālās konkurētspējas indekssIKPIekšzemes kopproduktsIKTInformācijas un komunikāciju tehnoloģijasINTERREGKohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķisITInformācijas un tehnoloģiju nozareIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKFKohēzijas fondsKĶILatvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtsKMKultūras ministrijaLIAALatvijas investīciju un attīstības aģentūraLLULatvijas Lauksaimniecības universitāteLULatvijas universitāteMKMinistru kabinetsNAPNacionālais attīstības plānsNACESaimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas KopienāNIPNacionālā industriālā politikaNVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiska organizācijaOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economical Cooperation and Development)OIKObligātā iepirkuma komponenteOSILatvijas Organiskās sintēzes institūtsP&APētniecība un attīstībaPKCPārresoru koordinācijas centrsR&DIzpēte un attīstība (Research and development)RIS3Viedās specializācijas stratēģijaRRRezultatīvais rādītājsRTURīgas Tehniskā universitāteSEZSpeciālā ekonomiskā zonaSEGSiltumnīcefekta gāzuSIASabiedrība ar ierobežotu atbildībuSTEMDabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika (science, technology, engineering and mathematics)TUATermiņa uzturēšanās atļaujasUINUzņēmumu ienākuma nodoklisUVPPPUzņēmējdarbības vides pilnveides pasākumu plānsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASSIVides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtsVIDValsts ieņēmumu dienestsVMVeselības ministrijaZMZemkopības ministrijaLietoto jēdzienu skaidrojumsIenesīgums – kopējo ienākumu summa (valsts, uzņēmēju un nodarbināto), kas ir saistīta ar ekonomiskām aktivitātēm valstī vai nozarē, rēķināta uz vienu nodarbināto. Kopējos ienākumus veido darba algas, nodokļi un peļņa kopā ar amortizāciju. Šādi tiek aprēķināta pievienotā vērtība jeb IKP no ienākumu puses. Tas ir ienesīguma jēdziens no makroekonomikas (visas sabiedrības) viedokļa. Uz šo pieeju balstās H-K metodoloģija produktu telpas izvērtēšanā. Būtiski ir nošķirt atšķirības, kādas eksistē starp makroekonomisko definīciju un mikroekonomisko definīciju. Tā no mikroekonomikas viedokļa ienesīgums tiek aplūkots no uzņēmēju puses, kur ienesīgums ir saistīts tikai ar atdevi (rate of return) no izdevumiem. Šajā gadījumā algas, nodokļi un amortizācija ir nevis ienākumi, bet izdevumi.Produktivitāte (labour productivity) – ekonomiskajā literatūrā izšķir vairākus produktivitātes veidus un to aprēķināšanas formulas. NIP pamatnostādņu ietvaros tiek izmantota darbaspēka produktivitāte (labour productivity), kuru vispārējā ekonomiskā teorijā aprēķina kā IKP attiecību pret vienu tautsaimniecībā nodarbināto vai arī kādas tautsaimniecības nozares pievienoto vērtību, kas attiecināta uz vienu nodarbināto konkrētā nozarē noteiktā laikā (gads, stunda). Produktivitātes līmeņu raksturošanai, salīdzināšanai (starp valstīm, nozarēm) izmanto pievienoto vērtību faktiskajās cenās. Tāpat tiek izmantoti arī paritātes aprēķini, lai novērstu cenu līmeņu atšķirības starp valstīm. Dinamikas raksturošanai izmanto pievienoto vērtību salīdzināmās cenās.Produkti ar augstu pievienoto vērtību – produkti, kuru ražošanas pievienotā vērtība noteiktā laikā (gadā, stundā) uz vienu nodarbināto ir augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā, tātad ir lielāki kopējie ienākumi un augstāka to produktivitāte.Inovācija – zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā.1 Būtiska inovācijas īpašība ir tas, ka tā ir īstenota. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa, mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.2Inovācijas apropriācija – organizācijas spēja gūt ilgtspējīgu komerciālu labumu no inovācijas. Inovācijai un zināšanām par to nonākot tirgū, tā kļūst par publisku labumu, jo izmaksas, lai inovāciju novadītu līdz lietotājiem vai to nokopētu, ir relatīvi mazas, salīdzinot ar tās izstrādes izmaksām. Tikko inovācija ir nonākusi tirgū, inovācijas autoram kļūst sarežģīti ierobežot tās lietotāju piekļuvi inovācijai. Ja uzņēmumi nespēj gūt inovāciju labumus pietiekošā mērā (to apropriēt), tad uzņēmumi zaudē finansējumu un motivāciju turpināt inovatīvas darbības. Inovāciju apropriācija un ar to saistītā inovāciju aizsardzība ir kritiski svarīga ilgtspējīgas inovatīvas darbības nodrošināšanai.3Intelektuālais īpašuma tiesības – intelektuālā īpašuma tiesības ir īpašumtiesības uz nemateriāliem aktīviem, kas ir intelektuālas darbības rezultāts. Intelektuālā īpašuma tiesības ļauj intelektuālās darbības veicējiem gūt labumu no to intelektuālā darba vai to ieguldījumu intelektuālā darbībā augļiem. Intelektuālā īpašuma tiesības nostiprina ar patentiem, dizainparaugiem, autortiesībām, preču zīmēm.Ne-tehnoloģiskā inovācija – organizatoriskā un tirgvedības inovācija. Organizatoriskā inovācija ir jaunu organizatorisku metodes ieviešana uzņēmumu praksē, darba vietas organizācijā vai ārējās attiecībās. Savukārt tirgvedības inovācija ir jaunas tirgdarbības metodes ieviešana, kas saistīta ar būtiskām produkta noformējuma vai iepakojuma, produkta izvietošanas, produkta reklamēšanas vai cenu noteikšanas izmaiņām.Tehnoloģiskā inovācija – produktu un procesu inovācija.Lean – LEAN sistēma ir vadības principu un metožu kopums, kura galvenais fokuss ir vērtība uz gala patērētāju un vērtību radīšanu uzņēmuma produktam/pakalpojumam, sasaistot tās tiešā veidā ar gala patērētāja vēlmēm.4Vērtību ķēdes – vērtību ķēdes ir tāds produktu un pakalpojumu radīšanas process, kurā produktu ražošana vai pakalpojumu sniegšana ir sadalīta aktivitātēs un procesos, kur atsevišķus procesus vai aktivitātes, sadarbojoties veic atšķirīgas organizācijas un uzņēmumi. Būtiska vērtību ķēžu īpašība ir tāda, ka lēmumus par dalību vērtību ķēdēs un vērtību ķēdes organizāciju nosaka paši uzņēmumi, balstoties uz komerciāliem un stratēģiskiem apsvērumiem.RIS3 vērtību ķēžu ekosistēma – privātā, publiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvji RIS3 specializācijas jomas ietvaros, kuri savstarpēji mijiedarbojas, papildinot vai piegādājot galvenās sastāvdaļas to produktos vai pakalpojumos, kopā veidojot gala produkta vai pakalpojuma vērtību.Globālās vērtību ķēdes – tās ir tādas vērtību ķēdes, kur viena produkta ražošanā atsevišķas aktivitātes tiek veiktas dažādās valstīs. Globālās vērtību ķēdēs kopā ar produktu un to sastāvdaļu kustību notiek arī ar produktu un to ražošanas procesu saistīto zināšanu pārnesi abos produktu un sastāvdaļu plūsmas virzienos.Kompleksas globālās vērtību ķēdes – tādas globālās vērtību ķēdes, kurās viena produkta ražošanas ietvaros tā sastāvdaļa vairākkārtīgi šķērso valstu robežas dažādās šo produktu radīšanas fāzēs.Globālās vērtības ķēdes pieblīvēšana – stratēģiska darbība, lai sekmētu tādu uzņēmumu skaita palielināšanu, kas piedalās globālajās vērtību ķēdēs.Globālo vērtības ķēžu uzlabošana – uzņēmumu dalības izmaiņas vērtību ķēdēs ar mērķi gūt/pāriet uz tādu aktivitāšu veikšanu, kurās uzņēmuma veiktajā aktivitātē vērtību ķēdes ietvaros tiek radīta un paturēta augstāka pievienotā vērtība.Globālajās vērtību ķēdēs dalības ilgtspējas nodrošināšana – prasmju uzlabošana, zināšanu pārneses veicināšana, atslēgas prasmju, kompetenču un prasmju nodrošināšana, lai uzņēmumi ieņemtu ilgtspējīgu pozīciju globālajās vērtību ķēdēs.Stratēģisks globālo vērtību ķēžu vadības process – ir sistemātisku darbību kopums, kuru veic valdība sadarbībā ar uzņēmējiem un augstākās izglītības un pētniecības institūcijām, lai radītu uzņēmumiem tādus apstākļus, kas noved pie globālo vērtības ķēžu pieblīvēšanas, globālo vērtības ķēžu pozīcijas straujākas uzlabošanas un dalības ilgtspējas.Cilvēkkapitals – ir vērtību radīšanā iesaistītie cilvēki ar viņu zināšanām, prasmēm, kompetencēm, kā arī pieredzēm un sadarbības tīkliem, kas veidojas viņu profesionālās darbības laikā un, kas ļauj mobilizēt inovācijām nepieciešamos resursus un samazināt izmaksas.KopsavilkumsPieaugot algu līmenim, Latvija, kuras līdzšinējā konkurences priekšrocība bija saistīta ar zemām darbaspēka izmaksām, saskaras ar risku nokļūt vidējo ienākumu slazda apstākļos5, kad Latvijas ražotāji nespēj konkurēt ar citām valstīm. Ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu ekonomiku. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem. Darbaspēka resursu pārkvalificēšanas un pārejas process uz augstākas produktivitātes nozarēm notiek, taču ir lēns.Latvijas rūpniecībai jākļūst videi draudzīgākai un digitāli transformētai, kas ir priekšnoteikums globālās konkurētspējas noturēšanai augstas pievienotās vērtības piegāžu ķēdēs. Pateicoties Latvijas dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē, drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā.Latvijas ekonomikas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:• P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā un zemie P&A ieguldījumi gan valsts, gan uzņēmumu sektorā;• zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP;• apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares un tajās esošie uzņēmumi nav ieņēmuši pietiekoši ienesīgas aktivitātes globālajās vērtību ķēdēs;• nepietiekošais inovāciju, kompetenču, prasmju un zināšanu apjoms uzņēmumos, kas traucē tiem veikt ienesīgākas aktivitātes globālajās vērtību ķēdēs;• nepietiekoša uzņēmumu skaita dalība globālās vērtību ķēdēs un ar to saistītās zināšanu pārneses nepietiekamība;• zems vidējais digitalizācijas līmenis ražojošajos uzņēmumos;• pārlieku fokusēšanās uz vietējo tirgu, kur produktivitātes kāpumu ierobežo vietējā tirgus ierobežotais izmērs;• zems aizsargāta intelektuālā īpašuma apjoms, kas nenodrošina pietiekošu inovāciju sniegto labumu apgūšanu, inovāciju ilgtspēju un uzņēmumu spējas un motivāciju veikt ilgtspējīgas un atkārtotas inovāciju aktivitātes;• uzņēmumu nelielā pieredze, salīdzinoši augstās sākotnējās intelektuālā īpašuma nostiprināšanas izmaksas, neattīstītā intelektuālā īpašuma nostiprināšanas ekosistēma ir būtisks šķērslis situācijas labošanai šajā jomā;• vāja konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, kurās medicīnas eksporta pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra un tehnoloģijas atbalstītas no valsts puses pēdējos 20 gadus ar valsts finansējumu un ES struktūrfondiem;• tautsaimniecības struktūrā pārmērīgi liels ir mikro uzņēmumu īpatsvars, kuriem nav kritiskās kapacitātes, lai piedalītos globālajās vērtību ķēdēs un veiktu pētniecību.6Attēls Nr.1Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam infografikaŠķēršļu pārvarēšanai ir nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta valsts intervence, lai mazinātu ar resursu nepietiekamību un pārdales procesu saistītās izmaksas un riskus.Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie ierobežojošie pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību. Covid-19 izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij, taču tā vienlīdz arī ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību. Kopējais industriālās politikas darbības mērķis ir piedāvāt skaidru redzējumu par publisko resursu pārdali par labu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei, mazāk – neproduktīvas tautsaimniecības struktūras noturēšanai. Ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam, jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks, kas palīdz radīt jaunas zināšanas. Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs.Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves ciklam.Lai arī Covid-19 radītie ierobežojumi negatīvi ietekmē ekonomiku šodien, tomēr tādi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi vidējā termiņā kā nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti nemainās. Tāpat saglabājas arī iepriekš Eiropas Komisijas uzsāktās iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss un digitalizācija.7 Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgu materiāltehnisko līdzekļu un preču (tostarp pārtikas) pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīzes. Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Tas ir īstenojams, tautsaimniecību savlaicīgi pielāgojot globālajām tendencēm, un, radot jaunas salīdzinošās priekšrocības.Attēls Nr.2Covid -19 seku mazināšanas plāns8Latvijā ir noteiktas piecas zināšanu ietilpīga jomas. Šīs industriālās politikas ietvarā šīs jomas tiek izvirzītas diskusijas priekšplānā, ņemot vērā šo jomu esošo devumu tautsaimniecībai un nākotnes potenciālo transformatīvo dabu uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence, un kas veido Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) konceptu, ir:• zināšanu ietilpīga bioekonomika;• biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;• fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;• viedā enerģētika un mobilitāte;• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.Esošās tautsaimniecības nozaru un RIS3 konceptā identificēto jomu, uzkrāto prasmju un tehnoloģiju pārneses aktivitātes, ir cieši integrējamas, sinerģijas iegūšanai, kas virza uzkopējas ekonomikas transformāciju.Transformācija paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valstī uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko attīstību.NIP pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.NIP mērķis ir: eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem EUR 2023.gadā un līdz 27 miljardiem EUR 2027.gadā.NIP apakšmērķis ir: izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 300 miljoniem EUR 2023.gadā un līdz 600 miljoniem EUR 2027.gadā.Eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes kāpumu nodrošinās globālajās vērtību ķēdēs dalības pieblīvēšana. Eksportējošo uzņēmumu skaits dalībai globālajās vērtības ķēdēs ir strauji jāpalielina, gan uzņēmumu līdzdalības apjoma palielināšana gan uzņēmumu spēju palielināšana pāriet uz ienesīgākām globālo vērtības ķēžu aktivitātēm, vienlaikus saglabājot ilgtspēju jau esošajās vērtību ķēdēs.Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomiskās ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus orientējot to uz struktūras izmaiņām, kas spētu uzlabot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā. Tautsaimniecības virzība uz klimatneitralitāti, vienlaikus kāpinot labklājības līmeni, ir izaicinājums, kura pārvarēšanai izšķiroša loma būs Latvijas iedzīvotāju un visu ekonomiski aktīvo cilvēku spējai aprobēt mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kas saistīti ar darba ražīguma celšanu visās industrijās.Mērķtiecīgai industriālās politikas ieviešanai tiek noteikti šādi būtiskākie NIP pamatnostādņu savstarpēji integrēti rīcības virzieni:• cilvēkkapitāla stiprināšana,• uzņēmējdarbības vides sakārtošana, eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana,• inovācijas kapacitātes paaugstināšana,• infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana,• kā arī investīciju, jeb finanšu resursu pieejamība.NIP pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto problēmu risināšanai EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un citiem sadarbības partneriem īstenos NIP pamatnostādnēs paredzētos rīcības virzienu uzdevumus.NIP pamatnostādņu īstenošanas instrumenti:
41. ES investīcijas un struktūrfondi (ERAF, ESF, KF, ELFLA, EJZF u.c.);
42. Valsts budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi;
43. Citi ārvalstu finanšu instrumenti (t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Norvēģijas (NOR) finanšu instrumenti);
44. "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa"9 un citas programmas;
45. ES aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes veidošanai paredzēts Eiropas Aizsardzības fonds10;
46. Taisnīgas pārkārtošanās fonds (Just Transition Fund (turpmāk – JTF))11 un SURE12;
47. Atveseļošanās un noturības mehānisms.Pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" ir iekļauta indikatīva informācija par rīcības virzieniem un to apakšuzdevumiem nepieciešamo finansējumu. Detalizētus aprēķinus, kas pamato nepieciešamā finansējuma apmēru atbildīgā institūcija iekļaus attiecīgā prioritārā pasākuma pieteikumā. Savukārt pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija" ir iekļauta informācijas par rīcības virzieniem paredzētajiem apakšuzdevumiem, atbildīgajām/līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī plānotajiem izpildes termiņiem. Vairāki NIP pamatnostādnēs plānotie pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, t.sk. mērķtiecīgāk un efektīvāk plānojot un izmantojot esošo finansējumu. Jautājums par NIP pamatnostādņu rīcības virzienu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.IevadsLatvijas izaugsmes tempi pēdējā desmitgadē ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr, līdz ar akūtāku kvalificēta darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs, ekonomiskās izaugsmes temps kļūs lēnāks. Eiropa patlaban piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu laiku, ko būtiski ir ietekmējusi Covid-19 un tās radītās sekas. Vienlīdz tehnoloģiju attīstības straujie tempi, globalizācija, automatizācija, dekarbonizācija, jaunās un digitālās tehnoloģijas – tas viss ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku un sabiedrību kopumā.Latvijas tautsaimniecības globālā konkurētspēja un stratēģiska rīcība Covid-19 pārvarēšanai un ilgtspējīgas valsts labklājības vairošana.Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts ilgtermiņa attīstība ir atkarīga arī no Covid-19 krīzes dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem. Ir svarīgi īstenot pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana. Latvijai un Eiropai ir maksimāli jāizmanto lokalizācija kā iespēja, kas ļauj atjaunot Latvijā Eiropas daļu ražošanas duālā pielietojuma sektoros. Latvijai aktuāli koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos, bet arī drošās piegādes ķēdēs.Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamata izaicinājumi ir ierobežota darbaspēka pieejamība, sarūkošs iedzīvotāju skaits un ierobežota izmēra vietējais tirgus. Šādā situācijā turpmākas labklājības un ekonomiskās izaugsmes modelim jānodrošina būtisks un ilgtspējīgs produktivitātes kāpums, kas balstās savstarpēji saistītos un papildinošos virzienos:• inovācijās, zināšanās un prasmēs balstītas vērtības īpatsvara palielināšanā gan kopējā ekonomikā radītajā vērtībā, gan katra uzņēmuma radītajā vērtībā;• cilvēkkapitāla palielināšanā, sekmējot jaunu prasmju un zināšanu apgūšanu, veicot izmaiņas izglītības sistēmā, panākot nākotnē darba tirgū nepieciešamu zināšanu apguvi t.sk. pieaugušo. Tas ietver mērķtiecīgu sabiedrības izpratnes maiņu par nākotnē pieprasītām un labklājību nodrošinošām zināšanām un prasmēm. Jānodrošina proaktīvs valsts atbalsts šādu zināšanu un prasmju apgūšanā. Tas ietver arī augstas kvalifikācijas speciālistu piesaisti no ārpuses, vietās, kur iekšējā cilvēkkapitāla uzlabojumi nav iespējami vai praktiski;• dalības uzlabošana globālajās vērtību ķēdēs. Iekšējā tirgus apjoma ierobežojumu pārvarēšanai, plašākam uzņēmumu skaitam jāiesaistās eksporta aktivitātēs. Būtiski ir jāpalielina esošo eksportējošo uzņēmumu eksporta apjoms un īpatsvars to ekonomiskajās aktivitātēs. Jānodrošina atbalsts eksportējošo uzņēmumu aktivitātēm globālo vērtības ķēžu izmaiņu veikšanai procesā uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Rezultātā tiek nodrošināta ienesīgāka pozīcija un ilgtspēja globālajā vērtības ķēdē, t.sk. nodrošinot intelektuālā īpašuma aizsardzību;• uzņēmējdarbības institucionālās vides kvalitātes uzlabošana. Novērstas barjeras un šķēršļi dinamiskai uzņēmējdarbībai un radīta inovatīva uzņēmējdarbību atbalstoša infrastruktūra (t.sk. publisko pakalpojumu digitālās platformas, kuras integrētas ar komersantu veidotām platformām), radot inovatīvas un eksportorientētas uzņēmējdarbības atbalstošu nodokļu sistēmu;• ekonomiskā modeļa maiņa atbilst klimata izmaiņu un aprites ekonomikas izaicinājumiem;• finansējuma pieejamības uzlabošana, sekmējot produktīvā kapitāla veidošanos caur Eiropas līmeņa konkurētspējīgu finanšu un kapitāla tirgus attīstību;• dinamiskas ekonomiskās politikas veidošanā principiāli svarīgs ir uzņēmējdarbības atklājumu princips. Tam ir jābalstās tirgus mehānismos, valstij aktīvi līdzdarbojoties tirgus nepilnību identificēšanā un novēršanā.Līdz ar ekonomiskās modeļa maiņu nepieciešams vienots redzējums visām iesaistītajām pusēm, vienojoties ar kopīgo Nacionālo industriālo politiku (NIP) (Attēls Nr.3).Attēls Nr.3NIP pamatnostādņu koncepts:NIP pamatnostādņu izstrādes virziens ir:• Noteikt galvenos industriālās politikas uzdevumus, ņemot vērā esošās lokālās un globālās attīstības tendences un izaicinājumus, balstot to ilgtspējību veidojošā Latvijas tautsaimniecības veiktspējas un potenciāla novērtējumā;• Nodrošināt stratēģiskas ekonomiskās politikas veidošanu, ko raksturo tās ilgtspēja, kura tiek efektīvi realizēta cauri politiskiem un vēlēšanu cikliem;• Nodrošināt visām iesaistītajām pusēm prognozējamu ekonomiskās attīstības modeli, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgu uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskajām aktivitātēm;Uzņēmējdarbības atklājuma principa integrācija un nostiprināšana sistēmiskas uzņēmējdarbības atbalsta politikas īstenošanas procesā, kā arī nodrošināt sasaisti ar citu nozaru rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu.Uzstādījums par ekonomikas modeļa maiņu politikas plānošanas procesā Latvijā ir kopš 2014.gada īstenotās zinātnes un tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas virzienu formulējums, vērsta uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni, ekonomikas līdzdalību globālās vērtību ķēdēs un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Latvija ir apzinājusi piecas zināšanu jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurās, atbilstoši globālajām tendencēm un nākotnes perspektīvām, jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanas, ražošanas, zināšanu pārneses un pārdošanas un papildu pētniecības kompetences šobrīd ir ļoti nepieciešamas un kurās Latvijai ir resursi un kompetence turpināt daudz aktīvāk iesaistīties minētajās jomās. Pētniecībai šajās jomās, inovatīvu tehnoloģiju un produktu izstrādei, uzņēmējdarbības atbalstam valsts atvēlē lielāko daļu inovāciju procesiem piešķirtā publiskā finansējuma. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības transformācijai paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko attīstību. Visās RIS3 specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī vides aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas sagatavotais Zaļais kursa satvars. Tādejādi ne tikai tiek aizsargāta vide, bet stiprināta izejvielu piegādes drošība, veicināta konkurētspēja, inovācijas un izaugsme, kā arī radītas jaunas darbavietas.NIP pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības būtiskie virzieni, ņemot vērā tās pievienoto vērtību IKP 4,6%13 apmērā un eksporta apjomu 907 miljonus EUR jeb 5% no visa Latvijas eksporta. Tieši Latvijas tūrisma nozares eksportspējas stiprināšana saglabājas kā centrālais tūrisma politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus (darījumu un pasākumu, veselības (t.sk. medicīnas eksports), kultūras, dabas tūrisms) ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā (NAP [359]), kā arī atjaunot esošos veselības tūrisma objektus kā kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā, lai tādejādi stiprinātu reģionus ar kvalificētu medicīnas darba spēku un medicīnas tūrisma eksportu visu gadu, bez nekādas sezonālas ietekmes. Būtiski atzīmēt, ka Nacionālā attīstības plānā (NAP14 ir noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm [359], pakārtojot iedzīvotāju dzīves veida uzlabošanu kā prioritāro attīstības spēku, un īstenojot to caur ar tūrismu saistītām aktivitātēm (pasākumi [3][300][302][323][359][367][369][384]). Pasākumi, kas tiešāk attiecināmi uz tūrisma nozari ir ietverti prioritātē "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" un prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei". Jāatzīmē, ka tūrisma nozarei ir multiplikatīvs efekts, tūristu plūsmas (vietējās un starptautiskās) palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi, tādēļ vairāki (NAP) 2021–2027 ietvertie pasākumi skar arī citu institucionālo iestāžu darbības jomas attiecīgi arī politikas plānošanas dokumentus. Bez tam tūrisma politikas veidošanu un īstenošanu ietekmē 2019.gadā īstenotā Administratīvi teritoriālā reforma, attiecīgi reģionālās politikas ietekme nozares veiksmīgai attīstībai ir būtiska, jo ietekmē tūrisma pārvaldības jautājumus (plānošanas reģioni, pašvaldības) publiskās infrastruktūras papildinošo lomu. Tūrisma nozarei, tāpat kā citām tautsaimniecības nozarēm jārēķinās arī jau notiekošajām klimata pārmaiņām un jāplāno gan klimatneitrāla, gan klimatnoturīga attīstība, lai veicinātu nozares ievainojamības un zaudējumu samazināšanu.Tūrisma nozari būtiskie ietekmējošām transporta attīstības jomām: sasniedzamība t.sk. aviācija (tālie tirgi, Rīgas un reģionālo lidlauku attīstība, ceļu infrastruktūras attīstība un salāgojamība ar tūrisma vajadzībām, standartizācija un vienveidīga pieeja ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā (tūrisma informācijas struktūra), sabiedriskā transporta pieejamība tūrisma vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekme, mikromobilitātes jautājumi t.sk. velo, kā arī ūdens transporta , t.sk. ostu darbība un attīstības.EM ir izstrādājusi NIP pamatnostādnes, balstoties uz spēkā esošajām NIP pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam15, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam16 un to starpnovērtējumā iekļautajiem secinājumiem, NAP 2021.–2027.gadam iezīmētajām prioritātēm, diskusijām ar nacionālās attīstības plānošanā iesaistītajām institūcijām, kā arī Jauno Eiropas industriālo stratēģiju.17NIP mērķi un rīcības virzieni tika apspriesti arī piecās reģionālajās Dizaina darbnīcās. Kopumā piecās Dizaina darbnīcās piedalījās 234 dalībnieki (tostarp publiskā un privātā sektora pārstāvji, zinātnisko institūciju un akadēmiskā sektora pārstāvji). Darbnīcu ietvaros tika apzinātas reģionu problēmas, veikta inovāciju potenciālā analīze, kopīga reģiona attīstības redzējuma izstrāde, prioritāšu noteikšana, kā arī rīcības plāna izstrāde turpmākai reģionu attīstības nodrošināšanai. Veikta reģionālās situācijas novērtēšana un diskutēts par labāku formātu izveidi ekosistēmas reģionālā attīstības priekšnosacījumu definēšanai, esošo nozaru produktivitātes celšanai un perspektīvo zināšanās un tehnoloģijās balstīto nozaru attīstībai. Darbnīcu laikā izvirzītās problēmas un to iespējamie risināšanas scenāriji bija ceļvedis stratēģijas izstrādei un politikas rīcības virzienu noteikšana. Tūrisma politikas plānošanā 2021.–2027.gadam tika nodrošināta augšupvērsta pieeja, kas nozīmē, ka sākotnēji tika apzināti tūrisma nozares un citu iesaistīto pušu viedokļu un nozares attīstības priekšlikumu apzināšanai tika ņemti vērā četru reģionālo un sešu tematisko fokusgrupu rezultāti. Fokusgrupās kopumā piedalījās 164 dalībnieki – tūrisma komersanti, reģionālo un profesionālo tūrisma asociāciju, plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ieinteresēto pušu pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LIAA, Dabas aizsardzības pārvaldes u.c. institūcijām. 2019.gadā tika veikti 2 pētījumi18 "Latvijas tūrisma piedāvājuma attīstības rīcības plāna izstrāde Interreg Europe programmas projekta BRANDTour ietvaros" un "Esošo atbalsta instrumentu situācijas analīze un konceptuālu priekšlikumu izstrāde tūrisma nozares politikas pilnveidošanai". Konceptuālie virzieni skatīti Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas sēdē 2019.gada 10.oktobrī.I. NIP pamatnostādņu pirmajā sadaļā sniegta informācija par NIP pamatnostādnes mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.II. Otrajā sadaļā ir dots globālais situācijas raksturojums un aprakstīti ekonomikas makro līmeņa izaicinājumi.III. Trešajā sadaļā aprakstīta Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības transformācijai.IV. Ceturtajā sadaļā noteikti politikas rīcības virzieni un uzdevumi.V. Savukārt piektajā sadaļā sniegta informācija par politikas mērķu sasaisti ar NAP, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas dokumentiem.Pamatnostādņu 1.pielikums – Ekosistēmu stratēģija, 2.pielikums – Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem, 3.pielikums – Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija, 4.pielikums – Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības tendences.
48. Politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītājiNIP īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, panākot produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai.NIP mērķis ir līdz 2027.gadam: palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem EUR 2023.gadā un līdz 27 miljardiem EUR 2027.gadā ikgadējā eksportā.NIP apakšmērķis ir palielināt izdevumu apjomu pētniecības un attīstības darbībām līdz 300 miljoni EUR 2023.gadā, 2027.gadā sasniedzot līdz 600 miljoniem EUR gadā.NIP rīcības virzieni:– Cilvēkkapitāls (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte);– Inovācijas (jauni produkti, tehnoloģijas, digitalizācijas transformācija);– Uzņēmējdarbības vide eksportspējai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta kur uzsākt un īstenot savas biznesa ieceri);– Infrastruktūra (ekonomikas sildīšana);– Finanšu pieejamība (publiskās/privātās investīcijas).NIP pamatnostādņu mērķu sasniegšanai plānotie politikas rezultāti līdz 2027.gadam noteikti 1.tabulā.1.tabulaNIP pamatnostādņu politikas rezultāti1.
49. Rīcības virziens: CILVĒKKAPITĀLSPolitikas rezultāts (PR): Konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei atbilstošs darbaspēksRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.1.1.Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis izglītībā (% no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem)Eurostat%20197.48151.1.2.Vieta DESI indeksā (digitālās prasmes virs pamatlīmeņa)EKvieta2020181715Sasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [133]; [134]; [135]; [136]; [137]; [149]; [162]; [163]; [164]; [170]; [175]; [176]; [196]; [212]; [213]; [214]; [215]; [302]; [307]; [308]; [309]; [310]; [311]; [343]; [345]; [346]; [347]1.
50. Rīcības virziens: UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE EKSPORTSPĒJAI1.2.
51. Politikas rezultāts (PR): Uzņēmumu eksportspējas pieaugumsRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.2.1.1.Eksporta īpatsvars IKP (fakt. cenās)Eurostat%201959,9%62%65%1.2.1.2.To uzņēmumu īpatsvars, kuri piedalās eksporta aktivitātēs (GVĶ pieblīvēšana)Latvijas bankas pētījums19%20147%9%11%1.2.1.3.Vieta Tūrisma konkurētspējas indeksā20Pasaules ekonomikas forumsVieta reitingā2019535250Sasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [194]; [197]; [198]; [271]; [276]; [308]; [309]; [310]; [311]; [330]; [376]; [377]; [378]1.2.
52. Politikas rezultāts (PR): Uzņēmējdarbības vides konkurētspējas celšana, labākā vieta, kur uzsākt uzņēmējdarbībuRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.2.2.1.Vieta Doing Business indeksāPasaules bankavieta reitingā201919 1817 1.2.2.2.Produktivitāte, fakt. cenās, no ES vidējā %Eurostat, EM aprēķins%201949.8%54% 56% Sasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [194]; [230]; [234]; [271]1.
53. Rīcības virziens: INFRASTRUKTŪRAPolitikas rezultāts (PR): Uzņēmumu produktivitātes pieaugumsRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.3.1.Vieta DESI indeksā: apakškategorija digitālo tehnoloģiju integrēšanaEKvieta20192321 201.3.2.Bruto pamatkapitāla veidošana ražošanas iekārtās % no IKPEurostat, EM aprēķins%20198,6%9%10% Sasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [196]; [231]; [234]; [271]; [307]; [308]; [309]; [310]; 311]; [376]; [377]; [378]1.
54. Rīcības virziens: INOVĀCIJASPolitikas rezultāts (PR): Inovācijas kapacitātes pieaugumsRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.4.1.Privātā sektora ieguldījumi P&A (% no kopējiem ieguldījumiem P&A)CSP%201924,3%32%38%1.4.2.Inovatīvu uzņēmumu skaits (% no kopējā uzņēmumu skaita). CSP datus publicē reizi 3 gados. 2020.gadā tiks publicēti dati par 2016.–2018.gadiem. 2023.gadā – par 2018.–
55. Tas nozīmē, ka vēl 2023.gadā nevarēsim mērīt politikas ietekmi, ko uzsāksim īstenot 2019.gadā.CSP%201832.940%50%Sasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [133]; [134]; [135]; [136]; [137]; [138]; [194]; [195]; [196]; [234]; [235]; [307]; [401]; [402]; [417]; [418]; [419]1.
56. Rīcības virziens: Finanšu pieejamība(PR): Kapitāla tirgus attīstība LatvijāRezultatīvais rādītājs (RR)Datu avotsMērvienībaBāzes gadsBāzes vērtība2023.gads2027.gads1.5.1.Novērsts tirgus nepilnību apjoms kreditēšanas un garantiju jomā.EM aprēķini21milj. EUR2020-1,3 miljardi EUR1.7 miljardi EURSasaiste: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam: [231]; [232]; [233]; [236]Latvijas ekonomikas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju.Tālāk sniegta informācija par šī brīža Latvijas makroekonomisko ietvaru, galvenajiem izaicinājumiem un industriālās attīstības stratēģiju.
57. Makroekonomiskais ietvarsMAKROEKONOMISKĀ SITUĀCIJA UN ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJILatvijas izaugsmes tempi pēdējā desmitgadē ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr īstermiņā izaugsmes tempus ietekmēs Covid-19 radītās sekas.Lai arī Covid-19 radītie ierobežojumi negatīvi ietekmē ekonomiku šodien, tomēr tādi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi vidējā termiņā kā nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti nemainās. Tāpat saglabājas arī iepriekš Eiropas Komisijas uzsāktās iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss un digitalizācija.Tāpat kā visa pasaule, arī Latvija cīnās ar Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekām. Šajā krīzē Latvija "ienāca" kā makroekonomiski sabalansēta ekonomika, ar straujāku nekā vidēji ES izaugsmes dinamiku. Tomēr ar konkurētspējas mazināšanās augošiem riskiem.No
58. līdz 2019.gadam IKP vidēji pieauga par 3,3% ik gadu. 2017.–2018.gadā izaugsmes temps paātrinājās. IKP pieauga, attiecīgi, par 3,8% un 4,3%. Izaugsmes paātrināšanos sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu apgūšana, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. 2019.gadā ekonomikas kāpums kļuva mērenāks. IKP pieauga par 2,2%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).IelikumsLatvijas pozīcijas starptautiskajos reitingosPasaules ekonomikas foruma ziņojumā jaunajā GLOBĀLĀS KONKURĒTSPĒJAS INDEKSĀ (GCI 4.0) 2019.gadam Latvija ierindota 41.vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Latvijas sniegums 2019.gadā, salīdzinot ar vidējo Eiropas un Ziemeļamerikas valstu sniegumiem, ir labāks 2 pīlāros (makroekonomiskā stabilitāte un IKT ieviešana), sliktāks 4 pīlāros (veselība, finanšu sistēma, tirgus lielums un inovācijas spējas), bet pārējos (infrastruktūra, prasmes, produktu tirgus, darba tirgus, uzņēmējdarbības dinamisms un institūcijas) ir līdzīgs.Pasaules bankas pētījumā Doing Business 2020 (Doing Business 2020) Latvija tāpat kā pērn, ierindojusies 19.vietā 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. Latvijai astoņās no desmit Doing Business 2020 vērtētajām pozīcijām izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs. Latvijai izdevies būtiski uzlabot vērtējumu pozīcijā "Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība", kur no 51.vietas pērn Latvija pakāpusies uz 45.vietu, kā arī pozīcijā "Līgumsaistību izpilde", kur no 20.vietas pērn Latvija ir pakāpusies uz augsto 15.vietu. Līdz ar to komercdarījumu vērtības jomā Latvijai ir salīdzinoši augsti rādītāji, izņemot elektroenerģijas pieslēgumu veidošanas jomu22, kas ir problemātiska vēl joprojām, bet kurai ir būtiska ietekme, īpaši uz produktus ražojošo uzņēmumu izmaksu struktūru.Eiropas Komisijas ikgadēji publicētajā EIROPAS INOVĀCIJAS REZULTĀTU PĀRSKATĀ 2019 (European Innovation Scoreboard 2019) Latvija 28 ES valstu vidū ir ierindojusies 24.vietā un ceturto gadu pēc kārtas ir iekļauta mēreno novatoru valstu grupā. Finanses un atbalsts, ietekme uz nodarbinātību un inovācijai draudzīga vide ir Latvijas spēcīgākās inovācijas dimensijas. Inovatori, pētniecības sistēmas un uzņēmumu investīcijas ir visvājākās inovācijas dimensijas.PASAULES INOVĀCIJAS INDEKSĀ 2019 (Global Innovation Index 2019) Latvija ir ierindojusies 34.vietā starp 129 apsekotajām valstīm. Kā Latvijas stiprās puses ir izcelti: skolēnu un skolotāju attiecība vidējās izglītības iestādēs, augstskolā uzņemto vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, atbilstība vides vadības sistēmas standartiem, ārvalstu finansējums pētniecībai un attīstībai, produktivitātes kāpums, ka arī radošo industriju pieaugums. Latvijas konkurētspēju būtiski vājina institucionālās nepilnības (nepilnības normatīvajā regulējums, neefektīva birokrātija, u.c.), infrastruktūras nepietiekama kvalitāte, zems inovācijas sniegums, kā arī nepietiekama uzņēmējdarbības attīstība un kvalitāte. Konkurētspēja lielākoties joprojām balstās uz salīdzinoši zemām darbaspēka izmaksām, mazākā mērā uz tehnoloģiskiem jauninājumiem un inovāciju.Vienlaikus, pateicoties aktīvai valsts atbalsta politikai, situācija ievērojami uzlabojas. Piemēram, starptautiskās koppublikāciju apjoms laika periodā no 2012.gada līdz 2019.gadam ir trīskāršojies attiecībā pret ES vidējo līmeni – no 23,2% uz 68,8%) – MVU produktu/procesa inovācijas ir gandrīz dubultojušās – no 25,2% 2018.gadā uz 42,5% 2019.gadā). Savukārt kāpums inovāciju ilgtspēju un zināšanu gūto labumu jomā ir neliels – starptautisko patentu skaits palielinājies no 34.7% 2012.gadā uz 44.5% 2019.gadā, kas nozīmē, ka uzņēmumi joprojām nepietiekoši aizsargā izgudrojumus, kas samazina spēju veikt atkārtotus ieguldījumus inovācijās. Būtiskais kāpums MVU inovācijās liecina, ka līdzšinējais atbalsts uzņēmumiem ir bijis sekmīgs, kur galvenais atbalsta instruments apskatītajā periodā bija Kompetenču centri.Covid-19 būtiski ietekmē pasaules un arī Latvijas ekonomiku, bet ietekmes amplitūda ir neskaidra. 2020.gada 2.ceturksnī IKP saruka par 8,9% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā varētu sarukt pat par 4–5%, salīdzinot ar 2019.gadu. Bet, ja vīrusa iedarbība pasaulē netiks apturēta, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt lielāka un ekonomikai ir risks nonākt dziļākā recesijā.IelikumsCovid-19 radītās pārmaiņasDigitalizācija un tiešsaistes ekonomika. Covid-19 paātrinās digitālo transformācijas procesu pasaulē. Visvairāk cietīs valstis/uzņēmumi, kas iepriekš nebija ieviesuši digitālos risinājumus, taču ieviešot digitālos risinājumus pēc Covid-19 krīzes, tie var būtiski palielināt produktivitāti. Pieaugs un attīstīsies tiešsaistes tirdzniecība. Daudzi patērētāji pieradīs pie tiešsaistes tirdzniecības risinājumiem un pēc Covid-19 krīzes, iespējams vairs negribēs atgriezties tirdzniecības veikalos.Jaunās nodarbinātības formas/attiecības un attālinātais darbs. Liela daļa uzņēmumu darbinieku pāries uz darbu attālinātā režīmā, taču ir arī daudz tādu uzņēmumu, kuri to nevarēs nodrošināt, tāpēc ka daļu no nozarēm šobrīd vēl nav iespējams pilnībā digitāli transformēt. Attālinātais darbs veicinās pieprasījuma (un cenas) samazinājumu pēc birojiem, transporta pakalpojumiem."Baiļu" ekonomika – patērētāju uzvedības maiņa. Pasaules ekonomiku spēcīgāk ietekmē cilvēki, kuri baidās no Covid-19, nevis tie, kas ir saslimuši ar šo vīrusu. Līdz ar to jau ir mainījusies un vēl mainīsies patērētāju un lēmumu pieņēmēju uzvedība. Šo baiļu rezultātā mainās kopējais pieprasījums un piedāvājums globālajā ekonomikā. Bailes samazināja pieprasījumu pēc atsevišķiem pakalpojumiem (cilvēki pārstāja iet uz tirdzniecības centriem, kinoteātriem u.tml.). Taču tajā pat laikā pieprasījums pēc tiešsaistes pakalpojumiem ir strauji pieaudzis. Tiešsaistes tirdzniecība mazinās Covid-19 krīzes ietekmi uz pieprasījumu, taču ne pilnā apmērā. Covid-19 krīze negatīvi ietekmē luksus preču tirdzniecību.Globālo vērtību ķēžu pārkārtošanās un reģionalizācija– īsākas ķēdes. Latvijai esot Eiropas Savienībā, vienā no lielākajiem un industriāli attīstītajiem ekonomiskajiem blokiem, ir unikālas iespējas izmantot pārkārtošanās procesu un iekļūt jaunās vērtību ķēdēs vai uzlabot pozīciju esošajās. Jau pirms Covid-19 krīzes notika strauja globālo vērtību ķēžu reģionalizācija. Tāpat globālo vērtību ķēžu darbību piemeklēja dažādi izaicinājumi, kas bija saistīti ar strauju tehnoloģiju attīstību, piemēram, vienai ASV kompānijai Ņujorkas rūpnīcā roboti aizvietoja tos pašus darbiniekus, kas strādāja Šanhajas rūpnīcā. Tas veicina pāreju uz īsākām vērtību ķēdēm un lokalizāciju. Rezultātā lokalizācija var veicināt investīciju pieaugumu.Kopumā ietekme uz Latvijas ekonomiku un tās atsevišķām nozarēm (it īpaši tūrisma) lielā mērā būs atkarīga no Covid-19 izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, kā arī valdības atbalsta pasākumu efektivitātes.Nozīmīgs ieguldījums izaugsmē ir investīciju kāpumam. Laika periodā no
59. līdz 2019.gadam reālais investīciju pieaugums sasniedza gandrīz 33%, tai skatā
60. un 2018.gadā investīcijas pieauga attiecīgi par 11,3% un 15,8%, kas bija daudz straujāk nekā vairumā ES dalībvalstīs. Lielu investīciju apjomu veidoja ES finansētās publiskās investīcijas.Arī 2019.gada sākumā vēl saglabājās salīdzinoši augsts investīciju pieaugums, tomēr ES struktūrfondu apguvei tuvojoties maksimālajām līmenim, investēšanas aktivitāšu pieauguma temps kļūst arvien mērenāks. Kopumā 2019.gadā investīcijas Latvijas tautsaimniecībā bija par 3% augstākā līmenī nekā pirms gada. Vērtējot investēšanas tendences jāatzīmē, ka kopš globālās finanšu krīzes investīciju dinamika ir visai nenoturīga un privāto investīciju līmenis ir zemāks nekā pirms krīzes.Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu intensitāte pēdējos gados Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs ir mērena. Tas skaidrojams ar nestabilitāti pasaules ekonomikā un pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem. Piesaistīto ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā no 2016.–2019.gadam vidēji gadā veido gandrīz 2,2% no IKP. Jāatzīmē, ka pasaulē kopumā ir vērojama investīciju pārrobežu plūsmu vājināšanās, ko izraisa pieaugušie ģeopolitiskie riski, politiskā nenoteiktība, kā arī pārmaiņas ĀTI modeļos ekonomikas digitalizācijas ietekmē.Saglabājoties ārējās vides nenoteiktībai un Covid-19 seku dēļ investīciju dinamika turpinās vājināties. Paredzams, ka investīciju aktivitātes pieaugs straujāk ar Covid-19 krīzes pārvarēšanas saistīto investīciju projektu, kā arī Rail Baltica projekta īstenošanās uzsākšanu.Neraugoties uz Covid-19 negatīvo ietekmi uz izaugsmi un darba tirgu, ekonomikā saglabājas izmaksu kāpuma spiediens, kas palielina konkurētspējas vājināšanās risku. Darbaspēka izmaksu pieaugums ir straujāks nekā produktivitātes kāpums.Latvijas ražotāji veiksmīgi konkurē starptautiskajā tirgū, par ko liecina eksporta pieaugums un Latvijas eksporta daļa pasaules tirgū.Eksporta attīstība pēdējos gados ir nedaudz straujāka nekā kopējā ekonomiskā izaugsme un tas ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinuļiem. 2015.–2019.gadam preču eksports ik gadu vidēji palielinājās par 3,1%. Pakalpojumu eksports pieauga vēl straujāk – par 5,7%, liecinot par to, ka pakalpojumu nozare arvien vairāk integrējas pasaules tirgos, palielinot savu pienesumu Latvijas eksporta apjoma un vērtības palielināšanā. Neskatoties uz to, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms pēdējos gados ir audzis, tomēr, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas eksporta daļa 2015.–2019.gadā veidoja vien nepilnus 61% no IKP (Lietuvā – 73% un Igaunijā – 75%). Līdz 2017.gadam eksporta pieaugumu pamatā noteica ārējais pieprasījums, kamēr cenu konkurētspējas loma eksporta pieaugumā bija mazāka vai pat negatīva. Savukārt kopš 2018.gada konkurētspējas faktoriem ir arvien lielāks devums eksporta izaugsmei. Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme 2020.gadā tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies ar novēlošanos, jo Covid-19 izplatība primāri ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus.Attēls Nr.4Eksporta izmaiņu sadalījums, izmantojotpatstāvīgās tirgus daļas analīziLatvijas eksporta uz ES valstīm izmaiņu struktūra, procentosLatvijas preču eksporta diversifikācijaizmaiņas procentpunktosPalielinās eksporta vērtība un izsmalcinātība, kā arī diversifikācijas pakāpe gan produktu un pakalpojumu, gan valstu griezumā. Latvijas eksporta diversifikācijas rādītājs atbilst ES-15 valstu vidējam līmenim. Arī Latvijas eksporta daļa pasaules tirgū pieaug, kas liecina ka Latvijas uzņēmēji saglabā konkurētspēju, neraugoties uz strauju darbaspēka izmaksu pieaugumu.Ir vērojamas pozitīvas izmaiņas produktu eksporta struktūrā. Kaut arī lielāku daļu no eksportēto preču kopējās vērtības veido bioekonomikas nozares – lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas rūpniecība un kokapstrāde, arvien vairāk palielinās arī augsto tehnoloģiju produktu un pakalpojumu īpatsvars. Kopš 2014.gada eksporta vērtība augsto tehnoloģiju jomā nominālā izteiksmē palielinājās gandrīz par 90%. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem 2018.gadā veidoja 11,2% no kopējā Latvijas preču eksporta (2013.gadā – 8%).Lielākās Latvijas preču eksporta partnervalstis pēdējos gados ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Dānija un Polija. Uz šīm valstīm Latvija eksportēja aptuveni 2/3 daļas no visām precēm. Eksporta izaugsme ir cieši saistīta ar ārējo pieprasījumu, ko būtiski ietekmē tehnoloģiju maiņa, protekcionisma politika un tirdzniecības "kari", kas ir spēcīgs izaicinājums esošajām konkurences priekšrocībām. Arī Covid-19 negatīvi ietekmē ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī Latvijas eksporta iespējas. Tāpēc konkurētspējas stiprināšana, eksporta groza izsmalcinātības un diversifikācijas palielināšana, kā arī dalības palielināšana globālās vērtību ķēdēs ir svarīgs priekšnosacījums eksporta stabilajai dinamikai un lielākam devumam ekonomikas izaugsmei.Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas.Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 ekspansijas apturēšanu. Tāpat svarīga ir ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES struktūrfondu atbalsta programmu apgūšanas efektivitāti un to ietekmē gūtajiem uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.Nemainoties politikai (trenda scenārijā) vidējā termiņā (no
61. līdz 2027.gadam) prognozēta IKP izaugsme par vidēji 2,8% ik gadu un tas raksturotos ar jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkumu, kas kavētu eksporta izaugsmi, un izaugsme galvenokārt balstītos uz lēni augošo iekšzemes pieprasījumu.Attēls Nr.5Latvijas tautsaimniecības izaugsmeIKP dinamika, 2004.gads = 100Avots: CSP dati
62. gadam, EM prognozesMērķa scenārijā vidējā termiņā (līdz 2027.gadam) paredzēta IKP izaugsme par vidēji 4,6% ik gadu, kam fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.Mērķa scenārija ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jauno konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijās, pētniecībā, digitalizācijas transformācijā. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana ir svarīgs nosacījums eksporta noietu tirgus paplašināšanai, eksportējošo uzņēmumu skaita pieaugumam un pārejai uz ienesīgākām pozīcijām esošajās vērtību ķēdēs. Eksportam ir jākļūst par galveno izaugsmes dzinuli. Latvijas konkurētspēju ārējos un iekšējos tirgos noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar tehnoloģiski attīstītajām valstīm. Produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskās novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākās pievienotās vērtības produktu radīšanai un ražošanai (tai skaitā, pāreja uz ienesīgākām aktivitātēm globālās vērtību ķēdēs), t.i. tautsaimniecības strukturālā transformācija.GALVENIE TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS IZAICINĀJUMIPasaules tirgū notiek straujas un visaptverošas pārmaiņas. Paātrinās tehnoloģisko jauninājumu un inovāciju globalizācija, strauji mainās ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, tirdzniecības "karu" dēļ arvien biežāk tiek anulēti vai īslaicīgi apturēti vēsturiski izveidotie daudzpusējie (starptautiskie) nolīgumi un palielinās valstu ekonomikas intervences centieni, tai skaitā pieaug slēpta vai atklāta protekcionisma centieni, sabiedrības sociālā un viedokļu polarizācija. Sabiedrības dzīvē arvien pieaugošu lomu ieņem procesu digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kā arī saasinās globālo klimata pārmaiņu radītā ietekme, kas ņemot vērā ES un Latvijas izvirzīto mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam23, prasa visas tautsaimniecības pārstrukturēšanos.Attēls Nr.6Minēto procesu rezultātā ne tikai mainās pasaules tirdzniecības un investīciju plūsmas, bet arī transformējās ražošanas process un struktūra, kas vienlaikus gan palielina draudus, gan arī paver jaunas iespējas Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Globālo pārmaiņu apstākļos valsts industriālās politikas mērķis ir stiprināt valsts konkurētspēju balstītu uz produktivitātes un tehnoloģiskās kompetences palielināšanu visās tautsaimniecības nozarēs. Lai sasniegtu šo mērķi galvenais uzdevums ir atbalstīt inovācijas un pakalpojumu sniedzēju, ražotāju konkurētspēju un stiprināt konkurences vidi kā tirgus ekonomikas pamatu.Latvijai, kā ES dalībvalstij ir saistoša arī ES rūpniecības attīstības vīzija – 2030.gadā kļūt par pasaules līderi27.Inovācijas un digitalizācijas ietekme kļūst arvien spēcīgāka, mainot konkurences vidi un darba tirgus un uzņēmējdarbības modeļus. Likumsakarīgi rūpniecības nākotnes un konkurētspējas veicināšana ilgtermiņā lielā mērā ir atkarīga no spējas savlaicīgi noteikt un novērtēt globālos attīstības virzienus. Ņemot vērā, ka izmaiņu ātrums nepārtraukti palielinās, valdībai jāsekmē uzņēmējdarbības atklājumu principu izmantošana politikas veidošanā un jāsekmē analītiskās kapacitātes veidošanās uzņēmumos, lai tie savukārt varētu ātri un efektīvi sekot līdzi to nišu un sektoru attīstībai un spētu apsteidzoši izmantot izmaiņu radītās iespējas. Kā minēts iepriekš, arī Covid-19 radīs pārmaiņas augstāk minētajos procesos.IelikumsGlobālās ilgtermiņa tendencesMūsdienu pasaule atrodas jauna tehnoloģiju laikmeta sākumā, piedzīvojot transformāciju procesu. Svarīga ir valsts gatavība pārvarēt dažādus nākotnes izaicinājumus, jo sevišķi konkurētspējas jomā. Tādējādi aizvien nozīmīgāka ir valsts spēja pielāgot ekonomiku nākotnes vajadzībām, gūstot lielāko iespējamo labumu no jaunajām ražošanas iespējām un tirgus nišām, vienlaikus mazinot riskus, un saglabājot spēju elastīgi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem.Avots: https://www.researchgate.net/figure/Drivers-for-long-waves-of-innovation-Source-Worldwatch-Institute-2008_fig2_267724894 Pasaules ekonomikas foruma pētījumā Readiness for the Future of Production Report 2018 norādīts, ka gatavību nākotnes izaicinājumiem nosaka esošā ražošanas bāze, tās struktūra, kā arī tehnoloģijas un inovācija, cilvēkkapitāls, dalība globālajā tirdzniecībā, institucionālās sistēmas kvalitāte u.c.Tehnoloģiskā revolūcija maina ražošanu un spēles noteikumus gandrīz visās ekonomikas nozarēs. Izpratne par šiem procesiem un spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem kļūst par būtisku izdzīvošanas nosacījumu. Tas galvenokārt attiecas uz digitalizāciju un sadarbības ekonomikas straujo attīstību. Inovācijas un digitalizācijas ietekme kļūst arvien spēcīgāka, mainot konkurences vidi un darba tirgus un uzņēmējdarbības modeļus. Likumsakarīgi rūpniecības nākotnes un konkurētspējas veicināšana ilgtermiņā lielā mērā ir atkarīga no spējas savlaicīgi noteikt un novērtēt globālos attīstības virzienus.Mainās industriālās attīstības stratēģijas. Globālajā ekonomikā dominē straujas uzņēmumu paplašināšanās stratēģijas (M&A procesi) ar skaidru mērķi – iekarot jaunus tirgus un, ja iespējams, veikt šo tirgu monopolizāciju. Rūpniecības politikas stratēģijas daudzās pasaules valstīs piedzīvo renesansi, nozīmīgu lomu atvēlot mērķtiecīgam valsts atbalstam. Tāpēc industrijas attīstības un konkurētspējas stiprināšanas mērķis nevar tikt panākts, paļaujoties tikai uz tirgus spēkiem.Sabiedrība 5.
63. Šo koncepciju attīstīja Japānas valdība sadarbībā ar lielo uzņēmumu vadītājiem. Salīdzinot ar Industrijas 4.0 koncepciju, kas tika attīstīta Vācijā, Sabiedrība 5.0 koncepcija iekļauj sevī ne tikai ekonomiskus, bet arī sociālos aspektus. Tā ir visaptverošāka un pilnīgāka un ir pārnozaru horizontālā pieeja, kas balstās uz digitalizāciju un liela apjoma datu apstrādi. Cilvēki izmantos sev saistošus/piemērotus pakalpojumus, balstoties uz liela apjoma datu analīzi. Attīstīsies mākslīgais intelekts un "lietu internets". Pāreja uz Sabiedrību 5.0 notiks pakāpeniski, nevis revolucionāri. Šīs tehnoloģijas var ieviest uz veco jau ieviesto tehnoloģiju bāzes.Lai saglabātu izaugsmi ilgtermiņā, galvenais izaicinājums – produktivitātes celšana.Latvija saskaras ar risku iekļūt vidējo ienākumu slazdā (situācija, kad tautsaimniecības reālās konverģences procesa gaitā "iestrēgst" vidēju ienākumu līmenī un nespēj "pārlekt" nākamajā, augstu ienākumu līmenī). Demogrāfisko faktoru ietekmē, kā arī ES atvērto darba tirgu konkurences spiedienā darbaspēka zemāku izmaksu konkurētspējas priekšrocība tiek zaudēta. Tajā pašā laikā arvien spēcīgāks kļūst attīstīto valstu konkurences spiediens, ko balsta tehnoloģiska rakstura faktori. Turklāt daudzas jaunattīstības valstis integrējās globālajās vērtību ķēdēs un ātri attīsta prasmes un tehnoloģiskās kompetences. Tādējādi vēl vairāk palielinot konkurences spiedienu pat tur, kur tehnoloģiski attīstītajām valstīm ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, elektronikas un elektronisko sakaru jomā. Tāpēc jaunajos apstākļos vienīgā iespēja saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos ir tehnoloģiju un inovāciju balstīta produktivitātes kāpināšana.Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāka nekā vidēji ES. Laikā no 2011.gada līdz 2019.gadam produktivitāte ir pieaugusi par 20,2% (vidēji ES-28 – par 5,5%) un produktivitātes plaisa mazinājās gandrīz par 18 procentpunktiem. Tomēr, salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm, joprojām saglabājas atpalicība. 2019.gadā produktivitāte (IKP uz vienu nodarbināto) Latvijas tautsaimniecībā kopumā sasniedza 49,8% (69,3% pēc PPS) no vidējā ES līmeņa.Lielāka produktivitātes plaisa Latvijai ir ar ES15 (vecajām ES dalībvalstīm). Vairākas no tām ir arī Latvijai nozīmīgi tirdzniecības partneri. Tāpēc produktivitātes plaisas mazināšana var būt noteicošs konkurētspējas saglabāšanas priekšnosacījums ES vienotājā tirgū, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka pēdējos gados paātrinās algu konverģences process.Produktivitātes uzlabojumus pēdējos gados galvenokārt ietekmē prasmīgāks menedžments, tehnoloģiju pilnveidošana, inovācijas, nodarbināto kvalifikācijas celšana, labvēlīgas izmaiņas tirgus konjunktūrā un citi nozarei specifiski faktori. Kā liecina pētījumi par produktivitāti, darbaspēks Latvijā pamatā koncentrējas zemas produktivitātes aktivitātēs un darbaspēka resursu pārejas process uz augstākas produktivitātes aktivitātēm ir lēns28.Statistikas dati rāda, ka nodarbinātība aug nozarēs ar produktivitāti virs tautsaimniecības vidējā līmeņa, kā piemēram, datoru un elektronisko iekārtu ražošanā un vienlaikus samazinās nodarbināto skaits dažās zemās produktivitātes nozarēs, kā, piemēram, vieglā rūpniecībā. Tomēr joprojām liels darba vietu skaits tiek radīts nozarēs ar relatīvi zemāku produktivitātes līmeni, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (skat. 8.attēlu). Kopumā darba resursu pārdale par labu produktīvajām nozarēm ir nepietiekama, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu.Attēls Nr.7Nozaru attīstības tendences kopš 2011.gadaVertikālā ass – nodarbināto skaita izmaiņas 2017/2011 (%); horizontālā ass – produktivitāte nozarē(% no tautsaimniecības vidējās produktivitātes 2017.g.)Avots: EUROSTATPar neefektīvu resursu izvietošanu un pārdali liecina arī SVF29 un ES pētījumi
64. Arī Latvijas pētnieku pētījumi31 rāda, ka Latvijai ir potenciāli iespējas palielināt produktivitāti, efektīvāk izmantojot esošos resursus.IelikumsApstrādes rūpniecībā produktivitātes līmenis ir par 60% zemāks nekā vidēji ES.Rūpniecība ir mūsdienu ekonomikas neatņemama inovāciju sistēmas sastāvdaļa un tās attīstība ir būtisks konkurētspējas stiprināšanas priekšnosacījums.Rūpniecības daļa Latvijas tautsaimniecības struktūrā joprojām ir neliela – pēckrīzes gados (2008.–2019.) svārstoties no 11,8 līdz 13,4% no IKP. Starp galvenajām rūpniecības nozarēm dominē tradicionālās nozares – kokapstrāde un pārtikas pārstrāde, kas klasificētas kā zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Tradicionālo nozaru daļa rūpniecības kopējā pievienotajā vērtībā ir gandrīz 50% no rūpniecības pievienotās vērtības, kas lielā mērā izskaidro salīdzinoši zemo produktivitātes līmeni ne tikai apstrādes rūpniecībā, bet arī Latvijas tautsaimniecībā kopumā. Augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā 2019.gadā bija gandrīz 8% (rēķināts pēc pievienotās vērtības). Neskatoties uz to, ka kopš 2000.gada augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecībā pakāpeniski palielinās, tomēr, to ietekme uz nozares un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga.Produktivitāte apstrādes rūpniecībā pēdējos piecos gados pieauga par 15,4%, bet ir gandrīz par 60% zemākā līmenī nekā vidēji ES. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, inovāciju, dalību globālajās vērtības ķēdēs, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu un darbaspēka iekšējās mobilitātes uzlabošanu. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības strukturālai transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm.Latvijas uzņēmējdarbības videi ir raksturīgi mazie un mikro uzņēmumi. Bez tam, Latvijas produktivitātes atšķirība starp lielajiem (virs 250 darbiniekiem) un mazajiem (zem 10) uzņēmumiem ir 45%, kas ir ievērojami izteiktāka nekā daudzās citās ES dalībvalstīs. Tā viens no iemesliem ir mazo vājā dalība globālajās vērtību ķēdēs. OECD, Latvijas bankas un Igaunijas bankas 2017.gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka mazajiem uzņēmumiem, uzsākot eksportu, to produktivitāte ceļas par 60%. Kā galvenais šķērslis tiek minēts kritiskās kapacitātes trūkums izejai uz ārējiem tirgiem. Izeja uz ārējiem tirgiem ne tikai nodrošina vietējā tirgus apjoma ierobežojumu pārvarēšanu, bet arī tiek uzskatīta par galveno zināšanu pārneses mehānismu
65. Arī lielajiem uzņēmumiem ir daudz zemāks produktivitātes līmenis nekā ES valstu partneriem, ko nosaka specializācija zemās pievienotās vērtības produktu ražošanā, vāja integrācija globālajās vērtību ķēdēs, zems inovāciju līmenis un citi faktori.Ekonomikas modeļa balstīšanās uz zemo un vidēji zemo tehnoloģiju aktivitātēm, zemais globālajās vērtību ķēdēs iesaistīto uzņēmumu skaits un biznesa modeļa balstīšanās uz mikro uzņēmumiem ir nozīmīgs šķērslis virzībai uz zināšanām un inovāciju balstīto ekonomiku un produktivitātes plaisas mazināšanai.Avots: EUROSTATLatvijas uzņēmumiem ir nepieciešamas spēcīgas prasmes, augsta inovāciju spēja un efektīva resursu izlietošana, lai iesaistītos vairāk zināšanu ietilpīgās darbībās globālajās vērtību ķēdēs.33 Produktivitātes zemo līmeni lielā mērā nosaka mazs investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā, uzņēmēju vājās inovatīvās aktivitātes, esošo resursu neefektīva sadale. Latvijas uzņēmēju vājā dalība globālās vērtību ķēdēs ir nozīmīgs produktivitātes kāpumu ierobežojošs faktors34.Ilgtermiņa tendences liecina, ka produktivitātes dinamika kļūst mērenāka. Pēc globālās finanšu krīzes (2011.–2019.) produktivitātes ikgadējie pieauguma tempi ir gandrīz trīs reizes lēnāki nekā pirms krīzes (1996.–2007.). Palēninoties produktivitātes dinamikai, arī konverģences tempi kļūst lēnāki. Šādas tendences pastiprina konkurētspējas mazināšanās riskus, kā arī riskus iekļūt vidējo ienākumu slazdā.Privātā sektora R&D izdevumi joprojām ir zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar tautsaimniecības struktūru un institucionāliem šķēršļiem.Latvijas kopējie izdevumi P&A būtiski atpaliek no mērķa rādītāja (1,5% no IKP). 2019.gadā tie bija 195 milj. EUR un veidoja 0,64% no IKP. Ieguldījumi P&A Latvijā laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam veidoja 0,6% no IKP un to ikgadējā dinamika bija mērena. Saglabājoties esošām tendencēm, izvirzītais mērķis 2020.gadam – 1,5% no IKP P&A ieguldījumiem, netiks sasniegts. Uzņēmēju finansējums R&D ir neliels – aptuveni ¼ daļa no kopējiem ieguldījumiem P&A (0,16% no IKP
66. gadā), kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji ES, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā P&A ieguldījumu finansējuma.Latvijas ilgstoši zemo P&A ieguldījumu līmeni būtiski nosaka strukturālie šķēršļi, kur nozīmīgākie ir:• P&A intensīvo nozaru35 zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā;• zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP;• apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares un joprojām nepietiekošs uzņēmumu skaits ir iesaistīts globālās vērtību ķēdēs vai arī tie ir iesaistījušies globālo vērtību ķēžu aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu;• tautsaimniecības struktūrā pārmērīgi daudz ir mikro uzņēmumu, kuriem nav kritiskās masas uzsākt eksporta aktivitātes, tādejādi pārvarot apjoma šķēršļus, ko rada ierobežots iekšējais tirgus.Minētie strukturālie šķēršļi ne tikai nosaka privātā sektora vājo kapacitāti ieguldījumiem P&A, bet arī to zemo pieprasījumu pēc P&A pētījumiem. Saskaņā ar CSP datiem no kopējā uzņēmumu finansējuma apmēra vien piektā daļa tiek ieguldīta pētniecībā augstskolās un zinātniskajos institūtos. Tas norāda uz augstskolu, zinātnisko institūtu un privātā sektora uzņēmumu nepietiekamu sadarbību P&A jomā.Attēls Nr.8Uzņēmējdarbības un tautsaimniecības struktūra un uzņēmējdarbības sektora ieguldījumi P&A ES dalībvalstīs, 2018.gadsApļa lielums – Privātā sektora izdevumi P&A, % no IKPAvots: EUROSTAT, EIS datiLatvijas pētniecības un inovācijas sistēmas attīstību kavē arī cilvēkkapitāla nelīdzsvarotība un pētniecības un inovācijas sistēmas pārvaldības sadrumstalotība Latvijā. Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka cilvēkkapitāla nelīdzsvarotība, prasmju trūkums un vēl joprojām vājās saiknes starp pētniecību un rūpniecību, kā arī vājā sadarbība rūpniecības iekšienē, ir nozīmīgi faktori, kas kavē Latvijas pētniecības un inovāciju sistēmas attīstību.36Strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli.Latvijas uzņēmumi atpaliek digitalizācijas jomā.Modernās digitālās tehnoloģijas (platjosla, lielie dati, datu centri, mākoņpakalpojumi, mākslīgais intelekts, u.c.) rada agrāk nebijušās iespējas esošo procesu, procedūru uzlabošanā, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī procesu analīzē un optimizācijā.Vienlaikus Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju pielietošanā, uzņēmējiem trūkst digitālo prasmju un transformācijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas, kā arī atbilstoši rīki (piem. produktivitātes rīki digitālajai tirdzniecībai, pārrobežu tirdzniecības tiešsaistē, u.tml.), salīdzinot ar OECD dalībvalstīm.Attēls Nr.9Uzņēmumi, kas izmanto īpašas digitālās tehnoloģijas2018.gads vai pēdējais pieejamais gads, % uzņēmumuAvots: OECDAttēlā apkopoti dati par uzņēmumiem, kas izmanto digitālās tehnoloģijas. Dati aptver 26 OECD valstis un atbilst to uzņēmumu īpatsvaram, kuros ir desmit vai vairāk darbinieku ar platjoslas (broadband) pieslēgumu (fiksēto vai mobilo); kuriem ir mājas lapa vai tīmekļa vietne; kuri izmanto sociālos medijus; kuros izmanto uzņēmuma resursu plānošanas programmatūru (Enterprise Resource Planning – ERP); kuros izmanto klientu attiecību pārvaldības programmatūru (Customer Relationship Management – CRM); kuri pērk mākoņu datēšanas pakalpojumus; kuri saņem pasūtījumus datortīklos; kuros elektroniski dalās ar informāciju ar piegādātājiem un klientiem (SCM); kuros izmanto lielu datubāžu analīzes; un kuros izmanto radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģiju (RFID).Kaut arī pēc ātrgaitas platjoslas tīkla ieviešanas Latvija pārsniedz OECD un ES vidējo līmeni, tikai daži Latvijas uzņēmumi izmanto jaunas digitālās tehnoloģijas, kā piemēram, lielo datubāžu analīze, radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģiju u.c.Turklāt jāatzīmē, ka Eiropas Komisijas publicētā pētījuma "European enterprise survey on the use of technologies based on artificial intelligence"37 gandrīz 40% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem izmantot vismaz vienu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, kas ir tuvu ES vidējām rādītājam (40%). Pēc šī rādītāja Latvija būtiski pārsniedz Igauniju (27%), bet tomēr atpaliek no Lietuvas (54%). Eiropas Komisija uzsver, ka uzlabojumus digitālo pakalpojumu integrācijā uzņēmumos ierobežo augsti kvalificētu speciālistu trūkums38.Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 2019.gadā iniciatīvas "Gudrā Latvija" ietvaros veikto Latvijas uzņēmumu asociāciju vadītāju aptauju par digitalizācijas ietekmi, secināts, ka 92% aptaujāto uzskata, ka sabiedrībā notiekošie digitalizācijas procesi ļoti vai daļēji ietekmēs to pārstāvētos uzņēmumus. Tomēr uzņēmumu Digitālā brieduma testa rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumiem ir kur augt šajā virzienā. Gandrīz puse jeb 44% no aptaujātajiem uzņēmumiem ir veikuši digitālo transformāciju vismaz 50% apmērā, savukārt katram otrajam Latvijas uzņēmumam ir detalizēts plāns, kādus digitālos risinājumus tie ieviesīs tuvākā gada laikā. Lai Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi vairāk izmantotu digitālās iespējas, būtu svarīgi samazināt attīstību kavējošos faktorus. Piemēram, nozaru asociāciju vadītāji atzīst, ka galvenie šķēršļi aktīvākai uzņēmumu digitālajai transformācijai ir brīvu finanšu trūkums uzņēmumos, kā arī nepietiekamas zināšanas par pieejamajiem digitālajiem risinājumiem.IelikumsArī Latvijas sabiedrība nav gatava digitālai transformācijai.Kopumā arī Latvijas sabiedrība nav pilnībā gatava ekonomikas digitālam izrāvienam. Latvijā ir viens no augstākiem iedzīvotāju īpatsvariem dažādās vecuma grupās, kuriem ir zems vispārējo digitālo prasmju līmenis (sk. attēlu zemāk). Tas rada ne tikai digitālo prasmju nepietiekamību darba tirgū, bet arī kopumā kavē plašāku digitālo tehnoloģiju ienākšanu uzņēmumos, kā arī vietējā digitālo produktu tirgus attīstību. Tomēr jāatzīmē, ka digitālo pakalpojumu lietošanas paradumus nereti ietekmē arī zemā e-pārvaldes pakalpojumu nepietiekama kvalitāte un lietotājorientētības trūkums, kas attur iedzīvotājus no e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanas uzsākšanas.Iedzīvotāji ar zemām vispārējām digitālajām prasmēm pēc vecuma2017.gads, procentosAvots: Eurostat