Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.67 Rīgā 2011.gada 23.februārī (prot. Nr.10 52.§) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns). 2. Valsts kancelejai, ministrijām, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši kompetencei reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1.februārim) elektroniski iesniegt pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi, ievērojot šā rīkojuma 3.punktā noteikto kārtību. 3. Ministrijām: 3.1. nodrošināt, lai ministrijas mājaslapā internetā tiktu ievietota Valdības rīcības plānā iekļautā sadaļa par attiecīgo ministriju un aktuālā informācija par plānoto pasākumu izpildi; 3.2. iesniegt Valsts kancelejā gada pārskatu par to Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš ir beidzies. Pārskatā norāda pasākuma izpildes statusu (izpildīts, daļēji izpildīts vai nav izpildīts) un informāciju par veiktajām darbībām. Ja pasākums izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Pavadvēstulē ministrijas var norādīt plašāku informāciju par to pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš vēl nav beidzies, un nepieciešamās izmaiņas Valdības rīcības plānā. 4. Ministru prezidenta birojam, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna izpildi. 5. Valsts kancelejai (Stratēģiskās analīzes departamentam): 5.1. pēc Ministru prezidenta biroja pieprasījuma sagatavot pārskatus par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu; 5.2. Ministru prezidenta uzdevumā pieprasīt ministrijām papildu informāciju par Valdības rīcības plānā attiecīgās ministrijas sadaļā iekļauto pasākumu izpildes gaitu. 6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.559 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 131.nr.). Ministru prezidents V.Dombrovskis Tieslietu ministrs A.Štokenbergs Apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Deklarācijas joma Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākumi (pasākumu kopums) Atbildīgā institūcija Izpildes termiņš dd.mm.gggg. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem, mērķi un rezultatīvie rādītāji Pasākuma īstenošanas gaita 1 2 3 4 5 6 7 1. Sabiedrības līdzdalība 1.1. Virzīt izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšanas kārtībā, palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu, lai deputātus tuvinātu vēlētājiem un novadiem, vienlaikus saglabājot proporcionālo vēlēšanu sistēmu 1.1.1. Priekšlikumus par iespējamām izmaiņām Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšanas kārtībā izstrādās Latvijas Republikas 10.Saeima 1. 1.2. Izstrādāt priekšlikumus, lai balsošana būtu nodrošināta elektroniskā vidē jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās un 2014.gada Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Izveidot e-vēlēšanu un e-referendumu platformu 1.2.1. Sadarbībā ar TM, IeM un VARAM izstrādāt drošu un likumam atbilstošu elektronisko vēlēšanu platformu, balstoties uz uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) iestrādnēm un pieredzi SM 30.09.2011. 1. 1.3. Izveidot vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistru. Nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu aktīvu līdzdalību vēlēšanās 1.3.1. Sadarbībā ar TM un IeM valsts privātā elektronisko sakaru tīkla ietvaros izveidot vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistra datu bāzi, balstoties uz Latvijā vienīgā uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) iestrādnēm un pieredzi SM 30.09.2011. 1. 1.3. 1.3.2. Veikt pasākumu kompleksu, vērstu uz Vēlētāju reģistra pilnveidošanu IeM 30.01.2013. Koncepcija par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi 1. 1.3. 1.3.3. Nodrošināt iespējas karavīriem, kas pilda dienestu starptautisko operāciju rajonos, piedalīties Saeimas vēlēšanās AizM 31.12.2011. 1. 1.4. Mazināt naudas ietekmi uz vēlēšanām, pieļaujamo finansējumu vēlēšanu kampaņām. Precizēt priekšvēlēšanu izmaksām pieskaitāmos izdevumus. Izvērtēt iespējas ierobežot politisko reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, vienlaikus ar mērķtiecīgu valsts pasūtījumu nodrošinot kvalitatīvas debates sabiedriskajos medijos 1.4.1. Nodrošināt politiskajām partijām izlietotā valsts finansējuma uzraudzību KNAB 04.10.2014. 1. 1.4. 1.4.2. Nodrošināt priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko organizāciju (partiju) ieņēmumu un izdevumu deklarāciju uzraudzību, lai politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības nepārsniegtu noteikto aģitācijas izmaksu limitu KNAB 31.03.2013. 1. 1.4. 1.4.3. Analizējot priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko partiju finansiālo darbību regulējošos normatīvos aktus un līdzšinējo pieredzi to uzraudzības īstenošanā, izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, pilnveidojot regulējumu, precizējot priekšvēlēšanu izmaksām pieskaitāmos izdevumus un ieviešot Politisko partiju finansēšanas koncepcijā paredzētos pasākumus KNAB 31.12.2011. Politisko partiju finansēšanas koncepcija (MK 2009.gada 15.janvāra rīkojums Nr.14 ) 1. 1.5. Pieņemt Ministru kabineta locekļu Ētikas kodeksu 1.5.1. Iesniegt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta locekļu Ētikas kodeksu Valsts kanceleja 31.12.2011. 1. 1.6. Ieviest jaunu sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošinās NVO un ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu visos rīcībpolitikas veidošanas līmeņos. Nodrošināt regulāras politiskas konsultācijas ar NVO, sociālajiem partneriem un ekspertiem par jaunu politiku un likumu ieviešanu 1.6.1. Atbalstīt biedrību un nodibinājumu pamatdarbības stiprināšanu, sekmēt sabiedrības līdzdalības formu attīstību (iedzīvotāju forumi, kopienu iniciatīvu fondi, organizāciju tīklu veidošana u.c.), t.sk. nodrošināt iedzīvotāju interešu aizstāvību un iesaistīšanos visu līmeņu politikas veidošanas procesos, apgūstot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļus NVO fonda ietvaros KM 01.10.2014. 1. 1.6. 1.6.2. Izstrādāt priekšlikumus, lai būtiski samazinātu to jautājumu skaitu, kas tiek virzīti lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā bez diskusijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot steidzamības procedūru Valsts kanceleja 31.12.2011. 1. 1.6. 1.6.3. Izstrādāt priekšlikumus, lai rosinātu nozaru ministrijām regulāri organizēt konsultatīvas sanāksmes, kuru darba kārtību nosaka pilsoniskās sabiedrības organizācijas Valsts kanceleja 01.01.2012. 1. 1.6. 1.6.4. Nodrošināt pastāvošā valdības un NVO konsultāciju mehānisma izvērtēšanu un jauna sadarbības modeļa izstrādi un ieviešanu Valsts kanceleja 30.12.2014. Izstrādāti priekšlikumi par sabiedrības līdzdalības mehānismu, kas ietvertu gan sociālos partnerus, gan citas nevalstiskās organizācijas (nodrošinot resursu konsolidāciju, lai palielinātu līdzdalības/ ekspertīzes kvalitāti), nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību modeļa izstrādē. Pasākuma īstenošanas rezultātā paaugstinās apmierinātība par NVO līdzdalības iespējām 1. 1.7. Veicināt valsts pārvaldes darbinieku izpratni par dažādu sociālo grupu vajadzībām, atvieglojot sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos. Sekmēt diskusijas sabiedrībā par aktuāliem valsts pārvaldes jautājumiem, veicinot pilsoņu pašorganizācijas aktivitātes (pilsoņu paneļi, žūrijas) valsts un pašvaldību līmenī. Noteikt tiesības iedzīvotājiem konsultatīvā referendumā ierosināt pašvaldībai izskatāmos jautājumus. D568 1.7.1. Nodrošināt Nacionālās attīstības padomes darbību kā sadarbības un viedokļu apmaiņas platformu par Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģiskajām iespējām, nodrošinot koordinētu valsts un tās teritoriju attīstības plānošanu un uzraudzību VARAM 30.09.2014. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam "Ilgtspējīgas attīstības īstenošanas un uzraudzības process" (468) 1. 1.7. 1.7.2. Izstrādāt vadlīnijas internetā pieejamo un attīstīto sociālo platformu izmantošanai valsts pārvaldes iestāžu darbā, veicināt plašāku sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes komunikācijā ar sabiedrību Valsts kanceleja 30.09.2011. Nodrošināta informācijas pieejamība un atklātība, lai radītu papildu iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu sagatavošanas procesā 1. 1.7. 1.7.3. Izanalizēt un novērst šķēršļus valsts pārvaldes darbinieku piekļuvei sociālajiem medijiem, tādējādi nodrošinot tiešas un nepastarpinātas valsts pārvaldes un iedzīvotāju komunikācijas iespējas Valsts kanceleja 30.12.2011. 1. 1.8. Izstrādāt lobēšanas tiesisko reglamentāciju un pieņemt likumu "Par lobijiem" 1.8.1. Lai nodrošinātu informācijas par lobēšanu caurskatāmību, izstrādāt un pieņemt Lobēšanas atklātības likumu KNAB 01.12.2014. Koncepcijas projekts "Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana" 1. 1.9. Stiprināt demokrātiju, izstrādājot kārtību, kādā tiek ieviests elektronisko petīciju un elektronisko konsultāciju process 1.9.1. Nodrošināt iespēju iedzīvotājiem elektroniski saņemt tiešsaistes konsultācijas par valsts sniegtajiem pakalpojumiem un ar tiem saistītajiem biežāk uzdotajiem jautājumiem VARAM 01.10.2012. 2. Valsts pārvalde 2.1. Nodrošināt pilnu un skaidru informāciju par Ministru kabineta darbu un situāciju tautsaimniecībā. Paplašināt informācijas atklātību valsts pārvaldē 2.1.1. Informēt sabiedrību par tautsaimniecības attīstības tendencēm, īstenoto ekonomisko politiku un struktūrpolitikas prioritātēm, izstrādājot ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstību, informatīvos ziņojumus par makroekonomisko situāciju valstī, kā arī sagatavojot makroekonomiskos apskatus EM 01.08.2014. 2. 2.1. 2.1.2. Nodrošināt precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju, t.sk. izvērtējot statistiskās informācijas teritoriālā griezuma iespējamību Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem, izstrādājot un īstenojot ikgadējo Valsts statistiskās informācijas programmu EM 31.12.2014. 2. 2.1. 2.1.3. Īstenot 2011.gada tautas skaitīšanu, iegūstot nepieciešamo statistisko informāciju par valsts iedzīvotājiem un mājokļiem valstī kopumā un sadalījumā pa administratīvajām teritorijām EM 01.03.2012. 2. 2.1. 2.1.4. Nodrošināt pasākumus būtiskas statistiskās informācijas, pamatfaktu, citas skaitliskās informācijas vienkāršas, skaidras un nozares aktualitātēm atbilstošas informācijas izvietošanai internetā, nozaru iestāžu mājaslapās Valsts kanceleja 31.12.2011. Uzlabota iestāžu mājaslapās pieejamās informācijas kvalitāte. Informācija par valdības darbu un situāciju tautsaimniecībā ir skaidri saprotama, analītiska un vizuāli noformēta 2. 2.1. 2.1.5. Sadarbībā ar VARAM iesniegt koncepciju par valsts pārvaldes mājaslapu optimizēšanas iespējām Valsts kanceleja 30.12.2011. Sagatavot priekšlikumus iestāžu mājaslapu uzturēšanas optimizācijai, paredzot vienotus tehniskos un drošības risinājumus, centralizētu tehnisko atbalstu ministriju darbiniekiem, iespējas optimizēt izdevumus, nodrošinot iedzīvotājiem ērtākas, pārskatāmākas iestāžu mājaslapas 2. 2.1. 2.1.6. Sadarbībā ar VARAM un citām ministrijām nodrošināt priekšlikumu izstrādi optimizētam valsts pārvaldes mājaslapu saturam, lietojamības un funkcionalitātes prasībām Valsts kanceleja 30.03.2012. Izstrādāti priekšlikumi valsts pārvaldes tīmekļa vietņu saturam, funkcionalitātei un lietojamības standartiem 2. 2.1. 2.1.7. Sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām ministrijām nodrošināt valsts pārvaldes mājaslapu optimizēšanas tehnoloģiskā priekšlikuma sagatavošanu un īstenošanu VARAM 01.06.2013. 2. 2.1. 2.1.8. Izstrādāt un ieviest valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti, kura tiek lietota informācijas apritē internetā, sociālo platformu izmantošanas projektos un citos pasākumos Valsts kanceleja 31.12.2013. Nodrošināts unificēts valsts pārvaldes grafiskais standarts (logo) un noteiktas vadlīnijas Latvijas valsts ģerboņu izmantošanai valsts iestādes darbībā. Valsts pārvalde ir saprotamāka ikvienam tās iedzīvotājām, un samazināti valsts pārvaldes iestāžu izdevumi grafisko dizainu izveidē, atjaunošanā, dažādu materiālu dizainu izstrādē 2. 2.1. 2.1.9. Konsultējoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izstrādāt priekšlikumus par brīvāku pieeju informācijai, izvērtējot iespēju nodot atklātībai lielāku informācijas klāstu un apjomu Valsts kanceleja 31.12.2013. 2. 2.2. Izveidot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi 2.2.1. Nodrošināt Digitālās programmas Eiropai ieviešanu Latvijā, tādējādi nodrošinot efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi VARAM 30.09.2014. 2. 2.2. 2.2.2. Attīstīt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu funkcionalitāti, uzlabojot konkurenci iepirkumu procesos un nodrošinot efektīvu pārvaldību VARAM 31.12.2012. MK 2010.gada 15.marta rīkojums Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu" 2. 2.2. 2.2.3. Izstrādāt un iesniegt MK informācijas sabiedrības nākamā perioda ilgtermiņa politiku, t.sk. sagatavojot informācijas sabiedrības politikas starpposma novērtējumu VARAM 01.08.2013. 2. 2.2. 2.2.4. Sadarbībā ar VARAM izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Publisko pakalpojumu pamatnostādnes Valsts kanceleja 31.12.2013. Izstrādāts skaidrs konceptuāls ietvars publisko pakalpojumu sistēmas attīstībai un kvalitātes uzlabošanai ESF projekta "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un veicināt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamību, kā arī palielināt pakalpojumu sniegšanas procesa ekonomiskumu un mazināt administratīvo slogu 2. 2.2. 2.2.5. Izstrādāt un funkciju audita procesa ietvaros īstenot ikgadēju pasākuma plānu administratīvo šķēršļu mazināšanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO Valsts kanceleja 30.10.2014. ESF projekts "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana". Projekta mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus (jeb administratīvo slogu ) uzņēmējiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, veicinot administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Izstrādāti un īstenoti 8 pasākumu plāni 2. 2.2. 2.2.6. Nodrošināt ESF projekta "Atbalsts strukutrālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" aktivitātes "Strukturālo reformu ieviešanas ietekmes novērtēšana" plānoto pasākumu iepirkumu procesa organizēšanu, pasākumu izstrādi, koordinēšanu, ieviešanu, vadību un uzraudzību Valsts kanceleja 31.12.2013. ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" 2. 2.2. 2.2.7. Izstrādāt rokasgrāmatas, veikt normatīvo aktu prasību analīzi un nodrošināt apmācības pārvaldes darbiniekiem politiku ietekmes un izmaksu izvērtēšanas jomā, izmantojot administratīvā sloga standartizēto izmaksu aprēķināšanas modeli (SCM) un administratīvo prasību izmaksu modeli, lai noteiktu kvantitatīvus lielumus administratīvā sloga un administratīvo prasību apjoma samazināšanai Valsts kanceleja 31.12.2011. Izstrādātas metodiskās rokasgrāmatas un apmācīti vismaz 1000 valsts un pašvaldību darbinieki ESF projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" ietvaros un apmācīti vismaz 300 valsts un pašvaldību darbinieki ESF projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros 2. 2.3. Pabeigt valsts pārvaldes iestāžu funkciju auditu un noteikt iestāžu un darbinieku skaitu atbilstoši pārvaldes uzdevumu apjomam. Nodarbinātības modeli valsts pārvaldē transformēt no kvantitātes uz kvalitāti. 2.3.1. Sagatavot un apstiprināt Ministru kabinetā strukturālo reformu plānu, ievērojot funkciju audita, funkciju pārskatu un citos dokumentos ierosinātās iniciatīvas Valsts kanceleja 01.05.2011. Noteikti būtiskākie strukturālo reformu virzieni, sagatavoti ierosinājumi reformu institucionālai pārraudzībai un noteikti reformu rezultatīvie rādītāji 2. 2.3. 2.3.2. Izstrādāt ekonomiski pamatotu atbalsta funkcijas centralizācijas modeli vienotos pakalpojumu servisa centros Valsts kanceleja 01.09.2011. ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai 2. 2.3. 2.3.3. Ieviest risinājumus standartizētai pieejai funkciju izpildes organizācijā valsts pārvaldes iestādēm Valsts kanceleja 01.05.2012. Regulāri apkopot informāciju par Ministru kabineta ieteikumu izpildes rezultātiem un informēt Ministru kabinetu 2. 2.4. Vienlaikus ar 2011.gada valsts budžeta likuma projekta izstrādi un līdz tā apstiprināšanai nodrošināt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam reorganizācijas plānam. Lai nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetences jomu un attiecīgo sabiedrības interešu turpmāku vienotu īstenošanu, ministrijas reorganizācijas plānu un ar to saistītos normatīvo aktu projektus uzdot sagatavot ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātai darba grupai vides ministra vadībā 2.4.1. Izstrādāt un pieņemt grozījumus normatīvos un tiesību aktos, lai nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai VARAM 31.12.2010. Izpildīts. Izveidota darba grupa, pieņemti attiecīgie Ministru kabineta lēmumi un sagatavoti likumprojekta grozījumi 2. 2.5. Nodrošināt "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Vienkāršot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu procedūras, samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas, vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti 2.5.1. Nodrošināt normatīvā akta projekta izstrādi, kurā būs noteikta visaptveroša kārtība institūcijām, kādā valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību nodrošina pēc "vienas pieturas aģentūras" principa VARAM 31.12.2011. 2. 2.5. 2.5.2. Radīt priekšnosacījumus pašvaldību un valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, pakārtojot pakalpojumu pieejamību atbilstoši "vienas pieturas aģentūras" principam, kā arī sniegt metodisku palīdzību pašvaldībām administratīvā sloga un pakalpojuma izmaksu samazināšanai un sadarbībā ar pašvaldībām vienkāršot pašvaldību sniegto pakalpojumu procedūras VARAM 31.12.2013. Pilnveidota publisko pakalpojumu sistēma 2. 2.5. 2.5.3. Izveidot vienotu elektronisko dokumentu aprites sistēmu, ar kuru valsts un pašvaldību institūcijas, izmantojot pašvaldību pārziņā esošos pakalpojumu centrus, nodrošinās valsts un pašvaldību pakalpojumu piegādi iedzīvotājiem pēc "vienas pieturas aģentūras" principa VARAM 31.12.2013. Izveidota starpinstitūciju dokumentu aprites elektroniskā sistēma 2. 2.5. 2.5.4. Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Meža likumā ZM 31.12.2011. Atcelt apliecinājumu meža ceļu būvei, jaunaudžu kopšanai un sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saīsināt apliecinājumu izsniegšanas termiņu līdz 14 dienām 2. 2.5. 2.5.5. Sadarbībā ar VARAM izstrādāt publisko pakalpojumu sniegšanas rekomendējamo modeli, papildināt publisko pakalpojumu reģistru (katalogu), noteikt un ieviest "vienas pieturas aģentūras" darbības principus, tādējādi paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, palielinot pakalpojumu sniegšanas procesa ekonomiskumu un mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, iedzīvotājiem un NVO Valsts kanceleja 31.10.2014. ESF projekta "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros izveidot vienotu metodoloģisku, normatīvu un organizatorisku ietvaru sekmīgai publisko pakalpojumu sistēmas attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu dažādām publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas aktivitātēm valstī. Izstrādāt praktiski lietojamas metodikas pakalpojumu definēšanai, aprakstīšanai, izvērtēšanai un pārbūvei, kas veicama projekta ietvaros, kā arī izmantojama gan šim projektam, gan kopumā 2. 2.6. Nodrošināt motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un ceļot darba efektivitāti Līdzsvarot sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, paplašinot atlīdzības likumā iekļaujamo iestāžu un amatpersonu loku. Padarīt to pārskatāmu un līdzsvarotu attiecībā uz amatiem un profesijām 2.6.1. Pieņemt grozījumus MK 22.12.2009. noteikumos Nr.1651 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību" par atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, nodrošinot motivācijas sistēmas sasaisti ar darba rezultātiem atbilstoši izvirzītajiem mērķiem FM 30.12.2012. 2. 2.6. 2.6.2. Kompetenču pieejas ieviešana cilvēkresursu vadībā valsts pārvaldes iestādēs, t.sk. valsts pārvaldē nodarbināto elektroniskās novērtēšanas sistēmas ieviešana Valsts kanceleja 31.12.2012. ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Projekta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta iespēja vienuviet un tiešsaistes režīmā organizēt valsts pārvadē nodarbināto novērtēšanu, atspoguļojot rezultātus. Pasākuma ietvaros ir plānots pārskatīt un uzlabot novērtēšanas kritērijus, kā arī pilnveidot novērtēšanas sistēmu. Tādējādi tiks ieviesta uz rezultātu balstīta novērtēšanas sistēma un būtiski atvieglots administratīvais darbs, kas tiek veltīts šīs procedūras veikšanai 2. 2.6. 2.6.3. Vienotas cilvēkresursu vadības informācijas sistēmas izstrādes atbalsts ESF projekta ietvaros un tā ieviešana valsts pārvaldes iestādēs Valsts kanceleja 30.10.2014. ESF projekts "Cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrāde un ieviešana". Projekta mērķis ir izveidot vienotu cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu, kas nodrošinātu vienotu datu uzskaiti un analīzi par valsts sektorā nodarbinātajiem, to skaitu, kvalifikāciju, mobilitāti, darba pieredzi un citiem raksturlielumiem. Projekta ieviešanas rezultātā tiks piedāvāts arī vienots risinājums cilvēkresursu vadības un darba samaksas aprēķina jomā, tādējādi nākotnē sniedzot iespēju efektivizēt personālvadības procedūras valsts sektorā (personālvadības lietvedības standartizācija, darba samaksas automatizēta un/vai centralizēta aprēķināšana, personāla plānošana u.c.) 2. 2.6. 2.6.4. Amata klasifikācijas ieviešanas procesa izvērtējuma sagatavošana un priekšlikumu sagatavošana par uzlabojumiem Valsts kanceleja 30.10.2014. ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai 2. 2.6. 2.6.5. Atjaunot valsts pārvaldē strādājošo apmācības sistēmu un nodrošināt pienācīgu profesionālu speciālistu sagatavošanu ES prezidentūrai 2015.gadā Valsts kanceleja 30.10.2014. ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai 2. 2.7. Lai veicinātu kvalificēta darba spēka pieejamību Latvijas reģionos, piemērot valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēmā progresīvo attāluma koeficientu no Rīgas reģiona 2.7.1. Apkopot informāciju par atlīdzības atšķirībām līdzīga darba veicējiem reģionos, analizējot faktorus un iemeslus, kas nosaka atlīdzības atšķirības reģionos valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem salīdzināmās profesijās Valsts kanceleja 30.10.2014. Izstrādāti priekšlikumi un principi strādājošo darba samaksai, ievērojot progresīvo attāluma koeficientu 2. 2.8. Deleģēt valstij neraksturīgos publiskās pārvaldes uzdevumus privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām, kontrolējot deleģēto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Vienkāršot pārvaldes uzdevumu deleģēšanas kārtību 2.8.1. Izvērtēt pastāvošo deleģēšanas regulējumu un novērst deleģēšanas šķēršļus. Sniegt Ministru kabinetam konceptuālu priekšlikumu par nepieciešamajām izmaiņām ar deleģēšanu saistītajā normatīvajā regulējumā, lai veicinātu šī procesa saprotamību un caurskatāmību Valsts kanceleja 31.12.2011. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks samazināti valsts pārvaldes izdevumi, nodrošinot publisko pakalpojumu līdzšinējo kvalitāti. Iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiks izstrādāta vienkāršota uzdevumu deleģēšanas kārtība 2. 2.9. Nodrošināt vienotas e-pārvaldes izveidi un e-pakalpojumu pieejamību, t.sk. izveidojot un nodrošinot visu atbilstošo valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektroniski 2.9.1. Sadarbībā ar VARAM nodrošināt e-paraksta sistēmu un portālu e-pārvaldes un e-pakalpojumu sniegšanai un koordinēšanai, ņemot vērā uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja (USPS) iestrādnes un pieredzi SM 30.12.2011. 2. 2.9. 2.9.2. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus klientu elektroniskās apkalpošanas efektivitātes paaugstināšanai valsts pārvaldē un normatīvo regulējumu personu autentifikācijai elektroniskā vidē VARAM 01.10.2012. 2. 2.9. 2.9.3. Izveidot jaunus, uz koplietošanas principiem veidotus, e-pārvaldes risinājumu komponentus, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, ģeotelpisko datu un elektronisko dokumentu apmaiņai, kā arī teritorijas attīstības plānošanai VARAM 01.10.2012. MK 2010.gada 15.marta rīkojums Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu" 2. 2.9. 2.9.4. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Elektroniskās pārvaldes attīstības rīcības plānu 2011.-2013.gadam VARAM 30.06.2011. 2. 2.9. 2.9.5. Nodrošināt ES struktūrfondu 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes īstenošanu, elektronizējot valsts un pašvaldību pakalpojumus apakšaktivitātes projektu ietvaros, kā arī ES struktūrfondu 3.2.2.2.aktivitātes ietvaros paaugstināt piekļuves iespējas internetam pēc iespējas plašākām sabiedrības grupām, veicinot piekļuvi publiskās pārvaldes un komercsabiedrību piedāvātajiem elektroniskajiem u.c. pakalpojumiem un informācijai, lai veicinātu iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrības sociālajos, ekonomiskajos un kultūras procesos un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti VARAM 30.09.2014. 2. 2.9. 2.9.6. Izstrādāt un ieviest TAPIS (Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma) VARAM 30.09.2014. Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija; Ģeotelpiskās informācijas likums 2. 2.9. 2.9.7. Valsts meža dienestam projekta "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas un vienotas informatīvās telpas izveide" ietvaros izveidot elektronisko pakalpojumu iesniegumu par plānoto mežsaimniecisko darbību apliecinājumu saņemšanai un pārskatu par veikto mežsaimniecisko darbību iesniegšanai ZM 01.06.2012. 2. 2.9. 2.9.8. Pilnveidot elektronisko pieteikšanās sistēmu tiešmaksājumiem un izveidot elektronisko pieteikšanās sistēmu projektveidīgiem pasākumiem, sistēmu izveidot esošā finansējuma ietvaros ZM 30.06.2013. 2. 2.9. 2.9.9. Lauksaimniecības datu centra reģistru darbību nodrošināt e-pakalpojumu režīmā, pasākumu veicot esošā finansējuma ietvaros ZM 31.12.2013. Papīra veidlapu aizstāšana ar elektroniskām veidlapām 2. 2.10. Izveidot profesionālu un nepolitisku civildienestu. Panākt, ka ministriju ierēdņi, valsts un pašvaldību iestāžu un aģentūru, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas tiek amatā ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju 2.10.1. Pieņemt koncepciju par valsts civildienesta vienkāršošanu Valsts kanceleja 31.12.2012. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks noteikts turpmākais valsts civildienesta sistēmas attīstības virziens, lai nodrošinātu profesionālus, motivētus un efektīvus valsts pārvaldē nodarbinātos, kas spēj nodrošināt mūsdienu sabiedrības vajadzībām un iespējām atbilstošu valsts pārvaldi 2. 2.10. 2.10.2. Apkopojot labo praksi un citu valstu pieredzi, izstrādāt priekšlikumus vienotiem pamatprincipiem un vadlīnijām valsts pārvaldes amatpersonu (t.sk. pašvaldībās) iecelšanai amatā Valsts kanceleja 31.10.2014. 3. Valsts aizsardzība 3.1. Balstoties uz NATO kolektīvās aizsardzības un ASV stratēģiskās partnerības principu un militāro sadarbību ar NATO un ES, nodrošināt valsts teritoriālo aizsardzību un iedzīvotāju ārējo drošību 3.1.1. Reglamentēt tiesību aktos kārtību un procedūras Valsts robežsardzes iekļaušanai NBS sastāvā kara laikā vai izņēmuma stāvoklī IeM 30.12.2014. 3. 3.1. 3.1.2. Turpināt Latvijas līdzdalību NATO ISAF operācijā Afganistānā, sabalansējot militāro un civilo iesaisti AizM 01.10.2014. 3. 3.1. 3.1.3. Sagatavot NBS vienības dalībai NATO Reaģēšanas spēku sastāvā saskaņā ar noteikto grafiku un iesaistei Eiropas Savienības Kaujas grupā AizM 01.10.2014. 3. 3.1. 3.1.4. Turpināt sniegt atbalstu NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai, pilnveidojot mācību iespējas (t.sk. izveidojot zemo lidojumu sistēmu) un izstrādāt risinājumus, lai samazinātu sabiedroto izmaksas NATO gaisa patrulēšanas misijas īstenošanā Baltijas valstu gaisa telpā AizM 01.10.2014. 3. 3.2. Nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību un efektīvu militāro spēju mērķtiecīgu attīstību, nostiprināt aizsardzības nozarē veiktās reformas, turpinot samazināt NBS administratīvās struktūras un koncentrējot līdzekļus kaujas spēju paaugstināšanai 3.2.1. Sagatavot NBS ilgtermiņa attīstības plānu, nosakot NBS ilgtermiņā sasniedzamās militārās spējas, nozīmīgākās attīstības programmas un minimālās militārās aizsardzības spējas AizM 31.12.2011. 3. 3.2. 3.2.2. Turpināt NBS funkciju centralizāciju nodrošinājuma jomā, lai samazinātu administratīvās izmaksas, t.sk. izskatīt plašākas Baltijas valstu sadarbības iespējas šajā jomā AizM 30.06.2012. 3. 3.2. 3.2.3. Pārskatīt militārpersonu medicīniskā nodrošinājuma sistēmu, lai veidotu efektīvāku civilo resursu izmantošanu un militārās medicīnas attīstību AizM 31.12.2012. 3. 3.2. 3.2.4. Izveidot militārā transporta reģistru un pilnveidot degvielas uzskaites sistēmu, lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus AizM 31.12.2013. 3. 3.2. 3.2.5. Atbilstoši NATO praksei un nodrošinot savietojamību un standartizāciju, pilnveidot NBS materiāli tehnisko līdzekļu kodēšanas sistēmu un uzskaiti AizM 31.12.2012. 3. 3.3. Veicināt militāro sadarbību ar sabiedrotajiem, pilnveidot civilās un militārās plānošanas un vadības principus atbilstoši NATO un ES doktrīnām, sagatavojot NBS vienības dalībai starptautiskajās operācijās un organizējot starptautiskas militārās mācības. Stiprināt militārās infrastruktūras attīstību un izmantošanu NATO vajadzībām 3.3.1. Turpināt dalību kopīgajās Baltijas valstu militārajās mācībās kopīgu procedūru un sadarbības pilnveidošanai, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem AizM 01.10.2014. 3. 3.3. 3.3.2. Realizēt NBS bāzes "Lielvārde" projektu līdz minimālo operacionālo spēju nodrošināšanas līmenim, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem AizM 31.12.2013. 3. 3.3. 3.3.3. Stiprināt kopējo Baltijas valstu militāro spēju attīstību atbilstoši Baltijas valstu sadarbības projektiem aizsardzības jomā, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem AizM 31.12.2011. 3. 3.3. 3.3.4. Nodrošināt Latvijā NATO Operacionālās plānošanas kursa organizēšanu un uzņemšanu AizM 31.12.2011. 3. 3.3. 3.3.5. Nostiprināt ISAF misijas Ziemeļu apgādes ceļu caur Latvijas ostām, piesaistot vēl vairāk valstu kravas, kā arī panākt to, ka šo ceļu izmanto sūtījumiem no Afganistānas, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem AizM 31.12.2011. 3. 3.4. Ieviest kompensācijas darījumu jeb "offset" politiku valsts iepirkumiem aizsardzības aprīkojuma un augsto tehnoloģiju produktu jomā 3.4.1. Izvērtēt iepirkumu kompensācijas darījumu piedāvājumus aizsardzības jomā EM 31.12.2014. 3. 3.5. Veicināt Latvijas zinātnieku un ražotāju integrāciju NATO dalībvalstu zinātniskajā un ražošanas kompleksā. Sadarbībā ar stratēģisko partneri - Amerikas Savienotajām Valstīm - veicināt militārās rūpniecības kompleksa izveidi Latvijā 3.5.1. Iesaistīt pēc noteiktiem kritērijiem atlasītus Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvjus NATO Pētniecības un tehnoloģiju organizācijas kolēģiju darbā AizM 31.12.2011. 3. 3.5. 3.5.2. Izstrādāt militārām vajadzībām nepieciešamo pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu AizM 31.12.2011. 3. 3.5. 3.5.3. Veicināt Latvijas uzņēmumu dalību NATO un ES, kā arī atsevišķu dalībvalstu izsludinātajos iepirkumos aizsardzības jomā, izveidojot aizsardzības rūpniecībā nodarbināto Latvijas uzņēmumu katalogu AizM 31.12.2011. 3. 3.5. 3.5.4. Atbalstīt Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos NATO militārās rūpniecības piegādes ķēdēs, organizējot konferenci Latvijas ražotājiem ar starptautiskajiem militārās rūpniecības uzņēmumiem par integrācijas iespējām NATO dalībvalstu ražošanas kompleksā AizM 31.12.2011. 3. 3.6. Nodrošināt efektīvu NBS komandvadību, pilnveidojot un tālāk attīstot drošas NBS sakaru un informāciju sistēmas. Rūpēties, lai klasificētās informācijas aizsardzība notiktu atbilstoši nacionālajām, NATO un ES noslēpumu aizsardzības prasībām 3.6.1. Ieviest klasificētās informācijas tīklu visās Nacionālo bruņoto spēku vienībās AizM 31.12.2013. 3. 3.6. 3.6.2. Izstrādāt koncepciju par vienotu AizM un NBS komandvadības un sakaru sistēmas attīstību, t.sk. aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem AizM 31.12.2012. 3. 3.7. Uzturēt karavīra profesijas prestižu. Pilnveidot karavīra dienesta gaitas plānošanu, nodrošinot pievilcīgus dienesta nosacījumus, nostiprinot profesionalitāti, morāli un militāro disciplīnu, paaugstinot visu līmeņu komandieru atbildību Nacionālajos bruņotajos spēkos. Turpināt pilnveidot militārās izglītības un apmācības procesu, medicīnu un cita veida nodrošinājumu 3.7.1. Lai nodrošinātu militārā dienesta gaitas pārskatāmību un palielinātu pievilcību, pilnveidot virsnieku un instruktoru dienesta gaitas plānošanu un sociālo garantiju sistēmu, nepieciešamo finansējumu plānotajiem pasākumiem paredzot no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem AizM 31.12.2012. 3. 3.7. 3.7.2. Pilnveidot augstākās militārās izglītības sistēmu, efektivizējot un uzlabojot karavīru militārās izglītības kvalitāti Nacionālajā aizsardzības akadēmijā AizM 31.12.2011. 3. 3.7. 3.7.3. Lai aktualizētu jautājumu par karavīra profesijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā, rīkot publiskas debates AizM 31.12.2011. 3. 3.7. 3.7.4. Izstrādāt starptautiskās militārās misijās piedalījušos karavīru atbalsta politiku AizM 31.12.2011. 3. 3.7. 3.7.5. Turpināt karavīru amatu, kuri nav tieši saistīti ar militārā dienesta izpildi, pakāpenisku pārveidi par civilajiem amatiem AizM 30.06.2013. 3. 3.8. Pilnveidot zemessargu karjeras izaugsmes iespējas, attīstīt Zemessardzi, kas nodrošina kolektīvās un teritoriālās aizsardzības uzdevumus, kā arī zemessargu dalību sabiedriskās drošības pasākumos. Lai palielinātu NBS spēju rīkoties krīžu situācijās, attīstīt NBS aktīvo rezervi 3.8.1. Pilnveidot Zemessardzes sadarbības mehānismu ar valsts un pašvaldību institūcijām sabiedriskās drošības jautājumos, t.sk. nodrošinot attiecīgo vienošanos par zemessargu sadarbības koordinēšanu un speciālo apmācību noslēgšanu AizM 31.12.2011. 3. 3.8. 3.8.2. Nodrošināt zemessargiem piemērotas militārās izglītības programmas NBS Mācību vadības pavēlniecībai pakļautībā esošajās skolās, t.s. tālmācības iespējas AizM 31.10.2011. 3. 3.8. 3.8.3. Izstrādāt koncepciju par Zemessardzes aktīvāku un plašāku izmantošanu rezerves karavīru piesaistei valsts aizsardzībā un starptautiskajās operācijās AizM 31.12.2011. 3. 3.9. Uzlabot Latvijas karavīra tēlu sabiedrībā un NBS saikni ar sabiedrību. Patriotisma, Latvijas vēstures zināšanu un jauniešu intereses par militāro dienestu veicināšanai mērķtiecīgi izmantot Zemessardzes un Jaunsardzes pieredzi 3.9.1. Atjaunot ugunsgrēkā cietušo pulkveža Oskara Kalpaka muzeju "Airītes", lai saglabātu Latvijas militārās vēstures liecības AizM 01.10.2014. 3. 3.9. 3.9.2. Atbalstīt skolu jaunatnes iesaistīšanos brīvprātīgo kustībā, izmantojot Jaunsardzes pieredzi un resursus AizM 31.12.2011. 3. 3.9. 3.9.3. Atbalstīt Baltijas valstu jaunsargu kopējos pasākumus AizM 31.12.2012. 4. Ārlietas 4.1. Uzturēt līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību, kuras pamatā ir Eiropas demokrātiskās vērtības, Latvijas nacionālās un Eiropas Savienības ārpolitiskās, drošības un ekonomiskās intereses 4.1.1. Stiprināt Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu un paaugstināt tā administratīvo kapacitāti, lai nodrošinātu veiksmīgas Latvijas ārpolitikas īstenošanu ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.1. 4.1.2. Aizstāvēt Latvijas valstspiederīgo intereses ārvalstīs ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.1. 4.1.3. Paplašināt pārstāvību vīzu jomā tajās valstīs, kur Latvijai nav savu pārstāvniecību, nodrošinot ārvalstniekiem iespēju saņemt īstermiņa vīzu ieceļošanai Latvijā ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.2. Paaugstināt Latvijas ārlietu dienesta efektivitāti jaunu resursu piesaistē 4.2.1. Izmantojot diplomātiskos kanālus, lobēt augstām ārvalstu amatpersonām iesniegtos investīciju "portfeļus" ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.2. 4.2.2. Stiprināt Latvijas pārstāvību ES institūcijās Briselē ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.2. 4.2.3. Aktivizēt sadarbību ar LDDK, LTRK un tautsaimniecības nozaru asociācijām nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšanai, t.sk. rīkot regulāras uzņēmēju tikšanās ar vēstniekiem ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.3. Sākot ar 2011.gadu, valdība piedalīsies Saeimas rīkotās ikgadējās debatēs par valsts ārpolitiku 4.3.1. Sākot ar 2011.gada janvāri, katru gadu sagatavot un iesniegt Saeimā ārpolitikas ziņojumu ĀrlM 16.01.2011. 4. 4.3. 4.3.2. Sagatavoties ārpolitikas debatēm Saeimā un uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par ārpolitikas jautājumiem ĀrlM 16.01.2011. 4. 4.3. 4.3.3. Rīkot regulāras diskusijas par ārpolitikas prioritātēm ar ekspertiem, NVO un sociālo partneru pārstāvjiem ĀrlM 16.01.2011. 4. 4.4. Veicināt NATO sadarbības padziļināšanos un paplašināšanos, stratēģiskā partnerībā un divpusējās attiecībās ar ASV gādāt par Eiropas un transatlantiskās telpas drošību, kā arī sekmēt ES kopējo ārējās drošības politiku 4.4.1. Turpināt aktīvu politisko dialogu ar ASV, palielināt ASV iesaisti reģionā, kā arī ārpolitikas, ekonomikas un drošības jautājumu risināšanā ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.4. 4.4.2. Turpināt konsultācijas un sadarbību ar NATO un ES valstīm drošības politikas jautājumos, sekmējot NATO Stratēģiskās koncepcijas īstenošanu un ES KĀDP pilnveidošanu ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.4. 4.4.3. Pildīt NATO kontaktvēstniecības Uzbekistānā pienākumus ĀrlM 31.12.2012. 4. 4.4. 4.4.4. Sniegt politisku atbalstu Latvijas līdzdalībai starptautiskajās militārajās un civilajās misijās Afganistānā, Kosovā un Gruzijā ĀrlM 31.12.2012. 4. 4.5. Vienotas ES ārpolitikas ietvaros nostiprināt līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju, kā arī līdzdarboties ES kopīgajām interesēm atbilstošu attiecību veidošanā ar ES stratēģiskajiem partneriem 4.5.1. Sekmēt ES un Latvijas interesēm atbilstoša ES-Krievijas jaunā ietvarlīguma izstrādāšanu ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.5. 4.5.2. Piedalīties ES-Krievijas modernizācijas partnerības īstenošanā un savstarpējās ceļošanas atvieglošanas politikas īstenošanā ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.6. Turpināt sniegt militāru un civilu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā Afganistānā, nodrošināt kravu tranzītu uz Afganistānu, īstenot civilās sadarbības projektus šajā valstī, tai skaitā ES policijas misijas ietvaros 4.6.1. Turpināt konsultācijas ar partneriem, sekmējot NATO/ES un Latvijas iesaistes Afganistānā pilnveidošanu; politiski atbalstīt Latvijas līdzdalību starptautiskajās militārajās un civilajās misijās Afganistānā ĀrlM 31.12.2013. Rīcības plāns, lai ieviestu Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.-2013. 4. 4.6. 4.6.2. Veicināt kravu tranzītu uz Afganistānu, turpinot aktīvu sadarbību ar ASV un pilnveidojot Latvijas kā NATO vadošās valsts koncepciju Afganistānas tranzīta jomā ĀrlM 31.12.2013. 4. 4.6. 4.6.3. Turpināt Latvijas civilo ieguldījumu Afganistānā, meklēt iespējas attīstības sadarbības, palīdzības un Latvijas civilo ekspertu iesaistes palielināšanai ĀrlM 31.12.2013. 4. 4.7. Nodrošinot piemērotus nosacījumus Latvijas attīstībai, veicināt ES kopēju rīcību un principus ekonomikas stimulēšanai un izaugsmei 4.7.1. ĀrlM lobēt investīciju projektus attiecīgajās donorvalstīs, kā arī vest sarunas par Latvijas divpusējiem investīciju līgumiem ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.7. 4.7.2. EM izstrādāt un saskaņot "investīciju portfeli" investīciju padomē, kā arī sadarbībā ar ĀrlM un nozaru ministrijām nodrošināt Latvijas interesēm atbilstošas ES investīciju politikas veidošanu EM 31.10.2014. 4. 4.7. 4.7.3. Aktivizēt sabiedrisko apspriešanu ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem saskaņā ar ikgadējo Eiropas Komisijas darba programmu par ārējās tirdzniecības jautājumiem EM 31.12.2014. Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§) 4. 4.8. Atbalstīt Lisabonas līguma nostādņu īstenošanu ES darbībā un ES paplašināšanos ar jaunām, pievienošanās kritērijiem atbilstošām valstīm 4.8.1. Sadarboties ar nozaru ministrijām par Lisabonas līguma ieviešanas jautājumiem ĀrlM 01.12.2011. 4. 4.8. 4.8.2. Atbalstīt Horvātijas, Īslandes un Turcijas pievienošanās ES sarunas, kā arī citu valstu integrāciju ES, balstoties uz iepriekš definētajiem ES paplašināšanās kritērijiem ĀrlM 02.12.2011. 4. 4.8. 4.8.3. Iesniegt MK likumprojektu "Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Serbijas Republiku" (11.05.2011.) ĀrlM 11.05.2011. 4. 4.8. 4.8.4. Iesniegt MK likumprojektu par Horvātijas pievienošanās ES līguma ratifikāciju (30.06.2012.) ĀrlM 30.06.2012. 4. 4.9. Definējot Latvijas prezidentūras politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo ietvaru, atbilstoši apmācot personālu, sagatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā 4.9.1. Izveidot Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanās sekretariātu ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.9. 4.9.2. Organizēt nacionāla līmeņa diskusijas ar nozaru ekspertiem, pētniekiem un NVO pārstāvjiem par izvirzāmajām Latvijas prezidentūras prioritātēm ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.9. 4.9.3. Sagatavoties prezidentūras personāla apmācībai Valsts kanceleja 31.12.2011. 4. 4.9. 4.9.4. ĀrlM sadarbībā ar citām ministrijām turpināt sabiedrības informēšanu un komunikāciju par ES un Latvijas dalību tajā ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.10. Atbalstīt rīcībspējīga un koordinēta Eiropas Ārējās darbības dienesta attīstību, nodrošināt Latvijas diplomātu pārstāvību šajā dienestā un citās starptautiskajās institūcijās. Atbalstīt Latvijas pārstāvju iesaistīšanos un kandidēšanu ES un citu starptautisko institūciju personālā 4.10.1. Iesaistīties Eiropas Ārējā diplomātiskā dienesta (EĀDD) praktiskās izveides procesā, izvērtēt dalībvalstu diplomātu pārstāvību 2011.gada beigās ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.11. Sekmēt Austrumu partnerības valstu ciešāku sadarbību ar ES, izmantojot Latvijas reformu pieredzi, veicinot ekonomikas, tiesiskuma un drošības apstākļu uzlabošanos ES austrumu apkaimē. Šim mērķim izmantot attīstības palīdzībai piešķirtos līdzekļus 4.11.1. ES Austrumu partnerības ietvaros sekmēt sarunas par Asociācijas līgumiem ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Veicināt ES vīzu dialogu ar Austrumu partnerības valstīm ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.11. 4.11.2. Iesaistīties Austrumu partnerības samita Budapeštā 2011.gada maijā sagatavošanā un norisē ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.11. 4.11.3. Piešķirtā finansējuma ietvaros īstenot divpusējus un/vai trīspusējus attīstības sadarbības projektus AP valstīs, sadarbojoties ar NVO, cenšoties piesaistīt Latvijas ekspertīzi un cilvēkresursus ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.11. 4.11.4. Aktivizēt ES Brīvās tirdzniecības līgumu sarunu uzsākšanu ar Austrumu partnerības valstīm EM 31.12.2014. Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§); Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam 4. 4.12. Veicināt tādu divpusējo un reģionālo sadarbību, kas attīsta eksportu, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi Latvijas turpmākai izaugsmei 4.12.1. Parakstīt nodokļu konvencijas ar valstīm, ar kurām iepriekš pabeigta konvenciju projektu saskaņošana FM 04.11.2014. 4. 4.12. 4.12.2. Pabeigt nodokļu konvenciju saskaņošanu ar atsevišķām Āzijas kontinenta valstīm, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīm FM 04.11.2014. 4. 4.12. 4.12.3. Uzsākt jaunu nodokļu konvenciju saskaņošanu ar Āzijas un Okeānijas reģiona valstīm, kā arī Dienvidamerikas valstīm FM 04.11.2014. 4. 4.12. 4.12.4. Sagatavot grozījumus nodokļu konvencijās ar Gruziju, Norvēģiju un Dienvidāfriku FM 04.11.2014. 4. 4.12. 4.12.5. Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu īstenošanu, kuri rada labvēlīgu vidi Latvijas turpmākai izaugsmei VARAM 30.09.2014. 4. 4.12. 4.12.6. EM izstrādās un saskaņos "investīciju portfeli" investīciju padomē, kā arī sadarbībā ar ĀrlM un nozaru ministrijām nodrošinās Latvijas interesēm atbilstošas ES investīciju politikas veidošanu EM 31.12.2014. Latvijas nacionālā pozīcija Nr.1 "Eiropas Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko investīciju politiku un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas noteikumus attiecībā uz divpusējiem investīciju nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm" (MK 07.09.2010. sēdes protokollēmums Nr.46 40.§). Mērķis - radīt labvēlīgu vidi ārvalstu investīciju piesaistei augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs un piesaistīt uz ražošanu un eksportu vērstas ārvalstu investīcijas 4. 4.12. 4.12.7. Sadarbībā ar EM un citām nozaru ministrijām padziļināt ekonomisko dimensiju dažādās divpusējās un reģionālās sadarbības formās ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.12. 4.12.8. ĀrlM sadarbībā ar EM veicināt un atbalstīt iespēju uzņēmējiem piedalīties VP, MP, ĀrlM un nozaru ministru plānotajās divpusējās un reģionālās ārvalstu vizītēs ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.13. Veicināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, lai sekmētu to lomas palielināšanos gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros, gan citās starptautiskajās un reģionālajās organizācijās. Izmantot ES Baltijas jūras stratēģijas sniegtās iespējas 4.13.1. Nodrošināt ES Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto attīstības prioritāšu īstenošanu, Latvijā ieviešot jūras telpiskās plānošanas sistēmu un uzsākot jūras telpiska plānojuma izstrādi, vienlaikus nosakot institūciju kompetences jūras telpiskajā plānošanā VARAM 30.09.2014. LIAS; Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums; Teritorijas plānošanas likums 4. 4.13. 4.13.2. Nodrošināt Latvijas interešu iestrādi starptautisko telpiskās plānošanas institūciju un iniciatīvu (VASAB, ESPON, CEMAT, ICZM) attīstības dokumentos, programmās, kā arī to projektu un pasākumu īstenošanu Latvijā VARAM 30.09.2014. 1992.g. Eiropas Savienības par telpisko attīstību un plānošanu atbildīgo ministru vienošanās; MK 24.08.2004. noteikumi Nr.743 "Noteikumi par līguma starp dalībvalstīm un Luksemburgas Lielhercogisti, kas darbojas kā vadošā un maksājumu iestāde, par Kopienas iniciatīvas "ESPON 2006 programma" īstenošanu"; MK 15.11.2005. noteikumi Nr.871 "Par 2005.gada 1.jūnija grozījumiem Līgumā starp dalībvalstīm un Luksemburgas Lielhercogisti, kas darbojas kā vadošā un maksājumu iestāde, par Kopienas iniciatīvas "ESPON 2006 programma" īstenošanu"; MK 25.03.2008. noteikumi Nr.220 "Par Eiropas Savienības dalībvalstu un partnervalstu un Luksemburgas Lielhercogistes, kas darbojas kā Vadošā un Sertifikācijas iestāde, līgumu par "ESPON 2013 darbības programmas" īstenošanu"; EP par telpisko/ reģionālo plānošanu atbildīgo ministru vienošanās 4. 4.13. 4.13.3. Īstenot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības ziņojuma ātri ieviešamās rekomendācijas ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.13. 4.13.4. Vienoties ar NB8 partneriem par Rīcības plāna izstrādi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības ziņojuma pārējo ieviešamo rekomendāciju īstenošanai ĀrlM 30.08.2011. 4. 4.13. 4.13.5. Organizēt Latvijas ieinteresēto pušu sanāksmi priekšlikumu iekļaušanai Ziņojumā par "ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam" īstenošanu ĀrlM 31.10.2011. 4. 4.14. Padziļināt ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Baltijas reģionā - Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm 4.14.1. Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu ieviešanu, sekmējot ilgtermiņa sadarbību VARAM 30.09.2014. 4. 4.14. 4.14.2. Īstenot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības programmu kultūrā 2009.-2011.gadam, izstrādāt un īstenot jaunu sadarbības programmu nākamajam termiņam KM 01.10.2014. 4. 4.14. 4.14.3. Iekļaut politiskās, ekonomiskās un kultūras sadarbības jautājumus divpusējo un daudzpusējo vizīšu darba kārtībā Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.14. 4.14.4. Izmantot reģionālos formātus, lai koordinētu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību un aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.14. 4.14.5. Padziļināt ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem, nodrošinot divreiz gadā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augsta līmeņa amatpersonu dialogu par stratēģiskiem ārējās ekonomiskās politikas jautājumiem EM 31.12.2014. Informatīvais ziņojums par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas stratēģiskajām vadlīnijām (MK 11.06.2009. protokollēmums Nr.40 34.§). 4. 4.15. Sekmēt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā, veicināt mūsu resursu konsolidāciju stratēģiski svarīgās nozarēs, īstenot kopīgus vēstniecību izveidošanas projektus 4.15.1. Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas stratēģisko projektu ieviešanu VARAM 30.09.2014. 4. 4.15. 4.15.2. Atbalstīt uzņēmēju iniciatīvas, konsolidējot resursus stratēģiski svarīgās nozarēs ĀrlM 31.12.2014. 4. 4.15. 4.15.3. Ieviest Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma priekšlikumus ĀrlM 31.12.2011. 4. 4.15. 4.15.4. Izstrādāt Latvijas un Lietuvas sadarbības ziņojumu ĀrlM 30.03.2011. 4. 4.15. 4.15.5. Turpināt Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ikgadējās balvas piešķiršanu latviešu un igauņu valodas tulkotājiem ĀrlM 30.03.2011. 4. 4.16. Turpināt dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā uz savstarpējas cieņas un līdztiesības pamatiem atbilstoši ES un Krievijas attiecību attīstībai. Stiprināt attiecību līgumtiesisko bāzi un attīstīt sadarbību ekonomikā 4.16.1. Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas- Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas tiesiskā regulējuma izstrādi un iesniegšanu MK, kā arī noslēgt sadarbības līgumu ar Krievijas partneriem VARAM 30.09.2014. 4. 4.16. 4.16.2. Sekmēt V.Zatlera 2010.g.decembra vizītes laikā Krievijā panākto vienošanos īstenošanu, tai skaitā SVK ietvaros ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.16. 4.16.3. Sarīkot dažādu līmeņu divpusējās politiskās konsultācijas ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.16. 4.16.4. Noturēt robežu demarkācijas sēdes ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.16. 4.16.5. ĀrlM sadarbībā ar EM un nozaru ministrijām īstenot Latvijas ekonomiskās intereses Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ietvaros, paplašināt divpusējos ekonomiskos kontaktus un veicināt ārējo ekonomisko sadarbību starpvaldību komisijas izveidoto ekspertu darba grupu, Lietišķās sadarbības padomes un uzņēmēju biznesa forumu ietvaros ĀrlM 31.12.2014. 4. 4.17. Atbalstīt ES kopīgu enerģētikas politikas izveidošanu, aktīvi strādājot pie enerģijas piegāžu drošības, avotu diversifikācijas un Baltijas starpsavienojumu plāna 4.17.1. Veicināt un aizstāvēt Latvijas interešu ievērošanu ES enerģētikas politikas dokumentos un Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna darbības nākamajā posmā par pilnu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, reģionālā kodolprojekta attīstību un pasākumiem izolācijas izbeigšanai dabasgāzes jomā, lai paaugstinātu valsts energoapgādes drošumu EM 31.12.2014. Mērķis - panākt savlaicīgu un sinhronizētu Eiropas prioritāro projektu īstenošanu 4. 4.17. 4.17.2. Sekmēt Baltijas enerģētikas tirgus tiesiskā regulējuma harmonizāciju (elektroenerģijas biržas, atjaunojamo energoresursu tirdzniecība, tirgū nezaudējot subsīdijas, tiesiskā regulējuma izstrāde) Baltijas enerģijas starpsavienojumu plāna ietvaros, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp elektrības ražotājiem un piegādātājiem Baltijas valstīs EM 31.12.2011. 4. 4.17. 4.17.3. ĀM lobēt enerģijas piegāžu drošības un avotu diversifikācijas projektus un sekmēt vienota enerģijas tirgus izveidi Baltijas valstīs ĀrlM 31.12.2014. 4. 4.18. Īstenojot Latvijas intereses, piedalīties attīstības sadarbībā ar ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, piedāvāt savu ekspertīzi, atbalstīt demokrātisko reformu īstenošanu šajās valstīs, īstenojot kopprojektus ar partneriem no ES, ASV un citām valstīm 4.18.1. Turpināt ES projektu par sakaru virsniekiem Gruzijā, Baltkrievijā un Krievijā īstenošanu IeM 30.12.2011. 4. 4.18. 4.18.2. Nodrošināt ES programmu "Integrētās robežu vadības ieviešana Dienvidkaukāza valstīs" un "Integrētās robežu vadības ieviešana Centrālās Āzijas valstīs" īstenošanu iepriekš panākto vienošanos ietvaros IeM 30.12.2012. 4. 4.18. 4.18.3. Piešķirtā finansējuma ietvaros turpināt īstenot divpusējus un/vai trīspusējus attīstības sadarbības projektus ar Austrumu Partnerības valstīm, nodrošinot publicitāti par projektu konkursiem ĀrlM 30.09.2011. 4. 4.18. 4.18.4. LR un Baltkrievijas līguma "Par sadarbību maģistrantūras līmeņa vadības speciālistu sagatavošanā Baltkrievijas valsts universitātē" ietvaros, sadarbībā ar RTU, Rīgas Biznesa skolu, ASV valdību, USAID un Eurasia Foundation, sekmēt studiju uzsākšanu 2011.gada septembrī ĀrlM 30.09.2011. 4. 4.19. Radīt jaunas Latvijas-ASV saimnieciskās sadarbības formas un iespējas 4.19.1. Turpināt darbu pie ASV iepirkumu Latvijā veicināšanas NATO ISAF misijas nodrošināšanai ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.19. 4.19.2. Padziļināt stratēģisko dialogu ar ASV dažādos līmeņos - transatlantiskā dialoga ietvaros, CAEiropas reģionālajā formātā, Baltijas reģiona, kā arī E-PINE sadarbības formātā ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.19. 4.19.3. Veicināt ASV iesaisti reģionā un piesaistīt ASV resursus Latvijai stratēģiski svarīgās jomās ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.19. 4.19.4. Iesaistīt ASV jaunu projektu izpētē un apgūšanā Latvijā enerģētikas jomā (piemēram, slānekļa gāze) ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.19. 4.19.5. Aktivizēt un paplašināt Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības, izstrādājot sadarbībā ar ĀrlM un citām valsts institūcijām darbības efektivitātes uzlabošanas priekšlikumus EM 01.06.2013. 4. 4.19. 4.19.6. Veicināt ASV ekonomiskās sadarbības instrumentu iesaisti uzņēmējdarbības un Latvijas/ASV ekonomisko attiecību veicināšanā ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.20. Aktivizēt Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu, tai skaitā iespēju robežās atverot diplomātiskas pārstāvniecības Latvijas ekonomikai potenciāli svarīgos reģionos - Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, arābu valstīs. 4.20.1. Veicināt kopīgu vēstniecību projekta īstenošanu ar Baltijas valstīm ekonomiski perspektīvās Latīņamerikas valstīs ĀrlM 31.10.2014. 4. 4.20. 4.2 …