Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai galaziņojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai galaziņojums Rīgā, 2023 Saturs I Lietotie saīsinājumi, apzīmējumi un termini II Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējams AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanu līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai izveidošana III Komisijas mērķi un uzdevumi IV Komisijas sastāvs V Komisijas darbībā iesaistītās personas VI Komisijas veiktais darbs un izskatītie jautājumi VII Komisijas uzklausītie un saņemtie viedokļi VIII Komisijas konstatētie fakti un to novērtējums IX Komisijas secinājumi X Komisijas priekšlikumi XI Pielikumi I Lietotie saīsinājumi, apzīmējumi un termini • IKS - iekšējās kontroles sistēma • Klients - juridiska vai fiziska persona, kuram sniedz pakalpojumu (NILLTPFN likuma 1.panta 4.punkts) • PLG - patiesā labuma guvējs - fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskas personas - īpašnieks, vai kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījumu attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums (NILLTPFN likuma 1.panta 5.punkts) • aizdomīgs darījums - darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu • PNP - politiski nozīmīga persona, PNP ģimenes loceklis ar PNP cieši saistīta persona (NILLTPFN likuma 1.panta 18., 18.1, 18.2 punkts) • NIL - noziedzīgi iegūti līdzekļi - personas īpašumā vai valdījumā noziedzīgi iegūta manta vai finanšu līdzekļi un tie tieši vai netieši iegūti izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā • NILL - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: - noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības; - noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti; - citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. • TF - terorisma finansēšana • PF - proliferācijas finansēšana • Atbildīgā persona - atbildīgā par NILL un TPF novēršanas prasību izpildi, Sankciju riska pārvaldību, un ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju (NILLTPFN likuma 10.panta 1.daļa) • Sankcijas - starptautiskās un nacionālās sankcijas • NILLTPFN likums - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums • Sankciju likums - Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums • VID - Valsts ieņēmumu dienests • Nacionālais ziņojums - Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums • Eiropas Savienības risku novērtējums - Eiropas Komisijas Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums • AML - starptautiski lietots jēdziens - anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršana • AML 4.direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015.gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK • AML 5.direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018.gada 30.maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES • Augsta riska trešās valstis - valstis, kas ir iekļautas Eiropas Savienības augsta riska trešo valstu sarakstā, kas noteikts atbilstoši AML 4.direktīvas 9.panta 2.punktam • FID - Finanšu izlūkošanas dienests • LB - Latvijas Banka • FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija • FATF (Financial Actions Task Force) - starptautiski atzīts pasaules standarts, kas nosaka vispusīgu un konsekventu pasākumu struktūru, kura valstīm jāievieš cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas nosaka starptautisku standartu, kurš valstīm ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas nodrošina mērķa sasniegšanu konkrētajos apstākļos • Regula (ES) Nr. 910/2014 - EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK II Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējams AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanu līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai izveidošana Komisiju 2023.gada 31.janvārī izveidoja Latvijas Republikas Saeima pēc 34 deputātu ierosinājuma1. III Komisijas mērķi un uzdevumi 1. Saeimas lēmumā tika definēti komisijas mērķi: 1) izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitālā tirgus sistēmu; 2) izmeklētu iespējamu AP PNB novešanu līdz maksātnespējai, un AS ABLV novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī BIB darbības apturēšanas apstākļus. Ievērojot to, ka 2023.gada 13.februārī Saeimas Prezidijam adresētā vēstulē LR Ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors J.Stukāns vērsās ar vēstuli "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu", lūdzot, ņemot verā pašreiz notiekošo kriminālprocesu izmeklēšanu saistībā ar AS ABLV Bank, AS PNB Banka un Eiropas komercsabiedrības "Baltic International Bank SE" darbībām, un kriminālprocesi vēl nav pabeigti, kā arī tiesvedības saistībā ar AS ABLV Bank un AS PNB Banka, un ar to saistītas ierobežotas pieejamības informācijas statusu, komisijas darbā ņemt verā un ieverot likumā noteiktos ierobezojumus kriminalprocesa mērķa sasniegšanai, t.i. īstenojot tai noteiktos uzdevumus un, iespējams, nopratinot attiecīgas personas, savā darbībā ieverot arī citos tiesību aktos noteikto, lai ar komisijas darbību netiktu kaitēts kriminālprocesa interesēm, kā arī valsts reputācijai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību. Tāpat norādot uz pienākumu respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, jo nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolukā un ar kadu ieganstu tas tiktu darīts, komisija vienojās savā darbā izmeklēt iespējamu AP PNB novešanu līdz maksātnespējai, un AS ABLV novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī BIB darbības apturēšanas apstākļus. Sekojoši komisija 2023.gada 20.aprīļa sēdē vienojās definēt konkrētākus mērķus un uzdevumus. 2. Komisija definējusi sekojošus mērķus: 1) izvērtēt "kapitālā remonta" ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi - novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, tajā skaitā bankas kontu slēgšana, šķēršļi konta atvēršanai reputācijas riska gadījumā, kas rada neiespējamus apstākļus vienīgā darba algas konta atvēršanai; reputācijas risku kritēriji; 2) izvērtēt darījumu uzraudzības politiku, t.i. AML procedūras visiem subjektiem vienādā apjomā; AML politikas integrācijas nacionālajos tiesību aktos sekas tautsaimniecībai - prasība par faktiski neiespējamu pārbaužu veikšanu, piemēram, darījuma partnera konta izrakstu pieprasīšana; 3) izvērtēt Finanšu un kapitālā tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta rīcības un politiku, un darbību pamatotību. 3. Komisija definējusi sekojošus uzdevumus: 1) Noskaidrot vai "kapitālais remonts" tiešām ir daļa no problēmām kreditēšanai. 2) Noskaidrot klientu pārbaužu un sekojoši kontu atvēršanas laika saīsināšanas iespējas (kas traucē). 3) Noskaidrot iemeslus atteikumiem atvērt kontus. 4) Noskaidrot kontu uzturēšanas u.c. izmaksu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm. 5) Noskaidrot birokrātijas mazināšanas iespējas. 6) Izvērtēt AML pārbaudes dokumentu glabāšanas laika saīsināšanas iespējamību. 7) Izvērtēt vai nav pārmērīgs AML uzraugošo institūciju skaits - dublēšanās. 8) Novērtēt risku identificēšanas un klientu pārbaužu rāmi. 9) Izvērtēt FKTK rokasgrāmatas kredītiestādēm un Iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. 10)Izvērtēt vai netiek īstenota atbildības pārnešana no uzraudzības institūcijām uz tirgus dalībniekiem. 11) Noskaidrot kādas izmaiņas NILLN regulējumā var paaugstināt Latvijas pievilcību ārējo investīciju piesaistē Baltijas mērogā. IV Komisijas sastāvs 1. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu izmeklēšanas komisiju locekļi tiek iecelti vienādā skaitā (proporcionāli) no katras Saeimas frakcijas. 2. Komisijas sastāvā ir septiņi Saeimas deputāti no septiņām Saeimas frakcijām: Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) un Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība). 3. 2023.gada 23.februāra Komisijas pirmajā sēdē (Protokols no 23.02.2023.2) par Komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā) un par Komisijas sekretāru tika ievēlēts Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība). V Komisijas darbībā iesaistītās personas 1. Ņemot vērā Komisijas mērķu un uzdevumu specifiku, Komisijas darbībā saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8. pantu tika iesaistīts prokurors. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu, Latvijas Republikas ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu. 2. No 2023.gada 22.marta darbu Komisijā uzsāka Komisijas konsultante Karina Plaude. VI Komisijas veiktais darbs un izskatītie jautājumi 1. Ir notikusi 21 Komisijas sēde. 2. Komisijas sēdēs tika izskatīti šādi jautājumi: 1) 2023. gada 1. marta sēdē (protokols Nr. 23) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas turpmākā darba organizācijas, juridisko un tehnisko aspektu apspriede"; 2) 2023. gada 7. marta sēdē (protokols Nr. 34) - "Ierobežojumi komisijas darbam, ievērojot no LR Ģenerālprokuratūras saņemto vēstuli"; "Valsts uzraudzības vēsturiskie procesi, kas veicināja finanšu sektora "kapitālā remonta" realizāciju un normatīvajiem aktiem". Uzaicināti un piedalījās: LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss, Valsts kancelejas juristi: Dainis Pudelis un Elza Jugāne, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere un vec.juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, LB ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; 3) 2023. gada 14. marta sēdē (protokols Nr. 45) - "Valsts ieņēmumu dienesta loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un finanšu sektora "kapitālā remonta" realizācijā. VID uzraugāmie subjekti". Uzaicināti un piedalījās: VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte; VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Dairis Aniņš; 4) 2023. gada 21. marta sēdē (protokols Nr. 56) - "Finanšu izlūkošanas dienesta loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un finanšu sektora "kapitālā remonta" realizācijā. Moneyval ziņojuma ietekme". Uzaicināti un piedalījās: FID priekšnieka p.i. T. Platacis, Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Marta Jaksona; 5) 2023. gada 28. marta sēdē (protokols Nr. 67) - "Finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas. AML uzraudzības joma, politika un riska apjoma novērtējums. Kreditēšana"; "Ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kā NILLTPFN likuma subjektu administratīvais slogs. IKS - PLG, PNP un klientu identifikācija, un aizdomīgu darījumu uzraudzība"; "Zvērinātu advokātu kā NILLTPFN likuma subjektu uzraudzība, administratīvais slogs un normu riski saistībā ar advokātu konfidencialitātes pienākuma ievērošanu, konstitucionālajām cilvēktiesību normām", "Sankciju likums". Uzaicināti un piedalījās: LB prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Santa Purgaile, Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMES padomes loceklis, Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs Andris Rukmanis, Uzraudzības un kontroles komisijas loceklis Rūdolfs Eņģelis; Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune; 6) 2023. gada 04. aprīļa sēdē (protokols Nr. 78) - "FKTK Finanšu sektora uzraudzība, nerezidentu naudas plūsmas AML riski", "Finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas", "Kreditēšana"; "LTRK vērtējums par AML politiku, piemērošanas problemātiku un administratīvo slogu"; "Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas viedoklis par AML politikas sekām". Uzaicināti un piedalījās: FKTK vadītājs no 2012.-2016.gadam Kristaps Zakulis; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Valdis Bergs; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāve juriste Maija Beķere; 7) 2023. gada 18. aprīļa sēdē (protokols Nr. 89) - "Finanšu institūciju sniegto atbilžu un saņemtās informācijas izvērtējums. Secinājumu apkopojums un turpmākais komisijas darba plāns"; 8) 2023. gada 20. aprīļa sēdē (protokols Nr. 910) - "Komisijas turpmākā darba plāns un komisijas darbības termiņa pagarinājums"; 9) 2023. gada 25. aprīļa sēdē (protokols Nr. 1011) - "Finanšu pieejamība tautsaimniecības veicināšanai, risku mazināšana", "Finanšu sektora "kapitālā remonta" pozitīvie aspekti - FATF rekomendāciju ieviešana", "Uzraudzības izmaksas". Uzaicināti un piedalījās: Finanšu nozaru asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, valdes loceklis Jānis Brazovskis (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 1); 10) 2023. gada 2. maija sēdē (protokols Nr. 1112) - "Komisijas turpmākā darba plāns"; 11) 2023. gada 9. maija sēdē (protokols Nr. 1213) - "Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumi NILLTPFN likuma un Sankciju likuma grozījumiem attiecībā uz ārpakalpojuma grāmatvežu administratīvā sloga mazināšanu", "FID kompetence, NILLTPFN likuma mērķis un starptautiskais NILLTPFN regulējums". Uzaicināti un piedalījās: FID priekšnieka p.i. T. Platacis, Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Marta Jaksona; Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune; Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Hermanis. 12) 2023. gada 23. maija sēdē (protokols Nr. 1314) - "Kontu apkalpošanas maksa", "Finanšu pakalpojumu pieejamība, kreditēšanas vides uzlabošana", "Kontu atvēršanas/sadarbības uzsākšanas atteikumi", "ES regulas un AML direktīvu prasības", "Konkurences problemātika", "Riskos bāzētas pieejas prakse". Uzaicināti un piedalījās: LB prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; Luminor Bank AS Korporatīvo klientu departamenta vadītāja Ilze Zoltnere, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju atbilstības nodaļas vadītāja Marina Frolova; Finanšu nozaru asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, padomniece Laima Letiņa; SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs, Juridiskās nodaļas vadītāja Dace Rušiņa; Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāja Karina Lindava; Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička; Banka Citadele pārstāvis, SIA "Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers. 13) 2023. gada 6. jūnija sēdē (protokols Nr. 1415) - "Investīciju piesaiste", "LIAA prezentācija", "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras prioritātes", "Darba spēka pieejamība - izglītība, kvalificēts darba spēks un imigrācijas politika", "Finanšu sektors Latvijā no investoru vērtējuma", "Nacionālā politika un finansējums fintech sektoram". Uzaicināti un piedalījās: LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, Investīciju piesaistes nodaļas vecākais investīciju projektu vadītājs Raivis Eikens (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 2); Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs. 14) 2023. gada 13. jūnija sēdē (protokols Nr. 1516) - "FICIL darbība un Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumu rezultāti (prezentācija)", "Darba spēka pieejamība - izglītības sistēmas kvalitāte", "Ēnu ekonomika un godīga konkurence", "Administratīvais slogs ārvalstu investoru vērtējumā". Uzaicināti un piedalījās: Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Linda Helmane, pārstāvis - zv.advokāts Andris Lazdiņš (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 3). 15) 2023. gada 20. jūnija sēdē (protokols Nr. 1617) - "Fintech sektora attīstība Latvijā", "Fintech uzņēmumu sadarbības ar komercbankām uzlabošanas nepieciešamība - kontu atvēršanas iespēja", "Kreditēšana", ""Kapitālā remonta" ietekme uz Fintech sektoru". Uzaicināti un piedalījās: Fintech Latvija Asociācijas vadītāja Tīna Lūse. 16) 2023. gada 18. jūlija sēdē (protokols Nr. 1718) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 17) 2023. gada 8. augusta sēdē (protokols Nr. 1819) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 18) 2023. gada 17. augusta sēdē (protokols Nr.1920) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 19) 2023. gada 22. augusta sēdē (stenogramma21) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 20) 2023. gada 25. augusta sēdē - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma balsojums". VII Komisijas uzklausītie un saņemtie viedokļi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval konstatēto risku mazināšanai kā galvenie tika akcentēti praktiski darbi, nevis tikai normatīvo aktu uzlabošana, t.i., piemēram: terorisma finansēšanas jautājumi, izmeklēšanas efektivitāte un nacionālo risku novērtējums; patiesā labuma guvēju noskaidrošana. Faktiski "Moneyval" Latvijas rīcību par mazefektīvu atzina divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par Moneyval nosauktajām problēmām Latvijas uzraudzības sistēmā līdz 2018.gadam tika konstatēts, ka uzraugiem ir ļoti atšķirīgi uzskati un zināšanas par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, un tas traucē uzraudzības iestādēm veikt pilna apjoma pasākumus attiecībā uz augsta riska tirgus segmentiem, bet attiecībā uz finanšu izlūkošanas jomu norādīts, ka nepieciešams veltīt vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei. Izmeklēšanas un sodīšanas jomā jānoteic naudas atmazgāšana par prioritāti, kā arī izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām un tās jāvērš pret plašāka spektra pārkāpumiem. Konfiskācijas jomā Latvijai jādemonstrē labāki rezultāti, kas būtu atbilstoši riskiem (Pielikums Nr.4). Tāpat tika izteikti konkrēti pārmetumi un pamatā tie bija saistīti ar vāju kontroli par tieši nerezidentu, iespējams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču realitātē tika radīta situācija, ka apgrūtinoša ir konta atvēršana arī rezidentiem - nesamērīgas prasības un administratīvais slogs. Komisija saņēmusi informāciju no fiziskām un juridiskām personām par īstenotās politikas sekām, t.i. nepamatotu kontu slēgšanu; grūtībām atvērt kontus; kreditēšanu kavējošiem apstākļiem; nesamērīgām prasībām saimnieciskās darbības ekonomiskās būtības pamatošanai; nesamērīgām prasībām sniegt informāciju par naudas līdzekļu izlietojumu u.c. Attiecīgi darbību uzsākot, Komisija nolēma nosūtīt pieprasījumus ar lūgumu sniegt viedokļus dažādām institūcijām un organizācijām par to kompetencē esošajiem jautājumiem, viedokli - redzējumu, par situāciju kopumā, kā arī aicināt uz Komisijas sēdēm šo institūciju un organizāciju pārstāvjus. Nosūtīti sekojoši pieprasījumi: 1. Finanšu institūcijām22; 2. Latvijas Bankai23; 3. Uzņēmēju organizācijām24; 4. Finanšu izlūkošanas dienestam25; 5. Valsts ieņēmumu dienestam26; 6. LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMEI27; 7. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai28. Uzklausīti sekojošu institūciju pārstāvji: 1. LR Ģenerālprokuratūra; 2. Valsts kanceleja; 3. Latvijas Banka; 4. Saeimas Juridiskais birojs; 5. Finanšu nozaru asociācija; 6. Valsts ieņēmumu dienests; 7. Finanšu izlūkošanas dienests; 8. Konkurences padome; 9. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; 10. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra; 11. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija; 12. LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOME; 13. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; 14. Latvijas Darba devēju konfederācija; 15. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija; 16. Luminor Bank AS; 17. SEB Banka; 18. Swedbank Latvija; 19. Banka Citadele; 20. Ārvalstu investoru padomes Latvijā; 21. Biedrība "FinTech Latvija Asociācija". VIII Komisijas konstatētie fakti un to novērtējums Komisijas 2023. gada 14. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Tātad, pirmkārt, tas ir nevis mainījies, bet, var teikt, tas ir sācies, jo līdz 2019. gadam VID nebija ne šādas struktūrvienības un vispār īsti ar šo tēmu netika strādāts. Tad, kad atbrauca... jau gaidījām Moneyval delegāciju, šis darbs diezgan paniski sākās. Tā tika izvirzīta kā prioritāte, tika izveidota struktūrvienība, kas ar to nodarbojās. Nu, rezultāts ir tāds, ka mēs neesam pelēkajā sarakstā, jo VID bija viena no tām institūcijām, kas brauca uz Parīzi un šajā OECD mītiņā arī sniedza pēdējos skaidrojumus, kas ir izdarīts, lai tiešām būtu pārliecība, ka visas starptautiskās rekomendācijas ir ieviestas tādā mērā, kā minimums to pieprasa." "Mana struktūrvienība nodarbojas tieši ar administratīvo procesu. Savukārt... katru gadu vismaz 10 līdz 15 materiāli tiek nosūtīti atbilstošajai izmeklēšanas iestādei - vai nu tā ir Valsts policija, vai KNAB, vai Nodokļu un muitas policija -, un šobrīd līmenis praktiski ir tāds, ka visos gadījumos šis process arī tiek uzsākts. Summas es jums nevaru nosaukt, tad ir jāaicina konkrētie izmeklētāji, kuri... Šobrīd top nacionālā riska novērtējums, valstij būs jauns - par pēdējiem trim gadiem. Tur šī visa informācija valsts mērogā tiek apkopota un visi šie procesi tiks saskaitīti kopā, šīs naudas plūsmas un atgūtās naudas, visi notiesājošie spriedumi būs redzami." "Valsts ieņēmumu dienests līdz 2017.-2019. gada kārtai, ko vērtēja tagad, pirms mēs gandrīz iekļuvām pelēkajā sarakstā, nepiedalījās. Tur piedalījās tikai politikas veidotāji. Tajā brīdī politiku pilnībā veidoja Finanšu ministrija, un tie bija pamat... kas sūtīja šos tulkotos likuma tekstus ekspertiem, kuri vērtēja, vai ir ieviestas visas starptautiskās rekomendācijas, kā tas ir paredzēts visām valstīm. Tajā brīdī šīs pretenzijas nebija lielas. Tās tika ieviestas - visas šīs likuma prasības, kam tad sistēmā ir jābūt. Un, ja tur bija kādas rekomendācijas, tās bija ļoti sīkas. Savukārt nākamā novērtēšana - tur jau bija iesaistītas praktiski visas Latvijas institūcijas, kas ar šo strādā. Mums ir deviņas tiesībsargājošās iestādes... pareizi?... ja es nekļūdos, kas ir iesaistītas. Tur bija iesaistīta prokuratūra, drošības dienesti, visas ministrijas, kas par to atbild, Uzņēmumu reģistrs un tā tālāk. Šis spektrs bija milzīgs. Man liekas, kādas 30 iesaistītās institūcijas, un tika testēts, kā tad mēs šo likumu dabā praktiski spējam iedarbināt, kā mēs to saprotam. Pie tam tika iets arī tālāk - tika aiziets arī pie subjektiem, tātad pie tiem, kuriem ir jāsaprot šī sistēma. Un viņi visi tika pa grupām... pārbaudītas viņu zināšanas un uzdoti jautājumi, lai saprastu, kāda tad vispār ir šī sistēma, cik valstī tā ir saprotama." "Piektā kārta bija tā, kurā pirmo reizi vērtēja efektivitāti, un pie tam mēs, iespējams, tāpēc ka bijām paziņojuši sevi kā finanšu centru, bijām viena no pirmajām valstīm šajā izvērtēšanā, vai nu trešā, vai ceturtā, mums nebija pat iespēju noskaidrot, kas tiek vērtēts, kā tiek vērtēts, kādi tiek uzdoti jautājumi, respektīvi, mēs bijām pilnīgi, pilnīgi negatavi." "Tātad, pirmkārt, valstī ir 12 uzraugi. Atbilstoši likumam katram ir iedalīta sava subjektu grupa. Divi lielākie uzraugi - nu, tagad Latvijas Banka (bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisija) un Valsts ieņēmumu dienests. Pārējie vēl tur ir - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga kreditētājus, tad ir... kas mums vēl ir, man pēkšņi izkrita... nu, respektīvi, ir 12 subjekti. Un Finanšu izlūkošanas dienests bija tas, kas šos subjektus turēja kopā, respektīvi, katru mēnesi visi tika sasaukti pie šāda apaļā galda, un visiem tika pārbaudīts, pēc kādām vadlīnijām viņi strādā, cik tiek sodi piemēroti, cik ir veiktas pārbaudes, kādi ir pārbaudīšanas principi un tā tālāk, lai veidotu... jo viņu uzdevums ir veidot šo vienādo bildi, kuru tad mēs iznesam uz āru un parādām starptautiskajiem ekspertiem. Tā ka, es domāju, viņi vislabāk jums izstāstīs, kā viņi šo visu ir koordinējuši. Es varu izstāstīt tikai to, kā viņi koordinējuši mani vai, teiksim, manas pārvaldes darbu. Ja ir runa par finanšu sektoru, tad es gribu teikt, ka Valsts ieņēmumu dienests finanšu sektoru vispār neuzrauga. Mums ar to nav tieši nekāda sakara. Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests uzrauga nefinanšu sektoru, mēs esam lielākais nefinanšu sektora uzraugs, kuri nestrādā ar finansēm, bet sniedz pakalpojumus. Būtiskākais vārds ir "pakalpojums". Tātad es piedāvāju savu pakalpojumu kā jurists vai kā grāmatvedis, un tad mēs skatāmies, kāda šī te pakalpojuma kvalitāte ir un cik viņš redz dažādus riskus uzņēmuma darbībā. Tātad tā ir lielākā atšķirība par to, ko kura institūcija dara." "Ja mēs redzam, ka ir nodokļu nenomaksa, tālāk ar viņiem strādā nodokļu auditori. Tālāk mēs nestrādājam, mēs šos materiālus iegūstam. Kur ir atšķirība? VID analītiskajā sistēmā vairāk redz par lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz PVN deklarācijas... kas sniedz dažāda veida atskaites. Grāmatveži ļoti bieži strādā, apkalpo pat nelegālus uzņēmumus, kas vispār nekur nav reģistrējušies, bet kas apgroza ļoti lielus skaidras naudas līdzekļus, kur var redzēt, kad tiek izņemta nauda bankomātos, kas, iespējams, nav pat šie aplokšņu algu maksātāji, tur par algām vispār runa nav. Tur, piemēram, ir runa par, nu... viņi vienkārši akumulē šos te... mākslīgi rada šos te nelegālos līdzekļus, kurus pēc tam var ieplūdināt legālā biznesā. Un tādus gadījumus... tie ir tie skaļākie, kas mūs interesē, tātad tie jau tiešām pēc tipoloģijām velk uz naudas atmazgāšanu. Nu, tos nodokļu riskus sistēmās neredz, jo, ticiet man, nodokļus viņi nemaksā. Nu, vienkārši neparādās." "Pirmām kārtām mums ir jāiziet nākamā Moneyval kārta. Tas tikai ļaus mums tiešām secināt... Mēs paši varam būt ļoti optimistiski un sist sev pa plecu un priecāties, cik mēs esam visu labi izdarījuši. Bet tikai ārvalstu eksperti, pēc Pasaules Bankas metodoloģijas tiešām saliekot šo visu sistēmu kopā, to var noteikt, jo, kaut arī mēs neesam iekļauti pelēkajā sarakstā, mums ir ļoti slikts vērtējums joprojām. Tas nav pārvērtēts. Tāpēc es saprotu, ka Finanšu sektora attīstības padome ir šobrīd lēmusi par to, ka tiks... Mēs piesakāmies uz sesto kārtu... pārvērtēšanu, mēģinām tikt kā viena no pirmajām valstīm, lai tas mums noņemtu... dotu pārliecību, ka mēs esam vismaz izdarījuši to, ko no mums gaidīja." "Par finanšu sektoru es nevaru pateikt, kur mēs esam pārcentušies. Protams, ka ir finanšu sektors teicis... tieši kredītiestādes, kur viņiem ir grūtāk... kas viņiem ir grūtāk. Viņi ir prasījuši dažādas vadlīnijas, bet tas ir bijis atkal viņu uzraugiem. Tas, ko mēs no savas puses esam izdarījuši, par ko mums banku sektors ir bijis ārkārtīgi pateicīgs, mēs esam izveidojuši par VID naudu (atraduši līdzekļus) politiski eksponētu personu reģistru, tā saucamo PEP, kas ir publiski pieejams. Visas bankas to lieto, un ne tikai bankas, arī visi pārējie, kam ir jāievēro šī likuma prasības. Bet es šobrīd droši vien būtu ļoti piesardzīga arī ar to atslābšanu, un, ņemot vērā, ka ir sankcijas, kas ir vēl lielāks izaicinājums Latvijai... Praktiski, lai sankcijas kontrolētu un monitorētu, visvienkāršāk ir pielietot tās pašas procedūras, kuras tiek izmantotas naudas atmazgāšanas monitorēšanā, tās ir ļoti, ļoti... Nu šie likumi strādā kopā, tāpēc es sagaidītu droši vien ekspertu atzinumu. Un es... Nu, tur noteikti par finanšu sektoru jārunā finanšu sektora uzraugam, pašam finanšu sektoram, kas ir finanšu nozares asociācija, lieliski pārzina visas nianses, kur kurš ir kaut ko par daudz prasījis vai lieki. Ja es runāju par tiem 16 tūkstošiem, ko uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, - nu mēs ļoti cieši strādājam ar asociācijām - gan ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju, gan ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju. Es vienmēr esmu aicinājusi: ja jums kaut kas liekas par daudz vai par sarežģītu - nāciet, runājiet, mēs esam atvērti uzklausīt nozari. Pirmkārt, es redzu, ka to jautājumu paliek arvien mazāk, jo, pat ieviešot sankcijas, visi tie lielās... 15 paketes subjekti bija zinoši, ļoti maz jautājumu bija. Un arī nav konstatēts pārbaudēs, ka kāds nav ievērojis, ka sadarbojas sankcionēta persona vai tiek tirgotas sankcionētas preces. Bet līdz ar to es... Par savu sektoru man ir grūti teikt, bet atkal jāatceras tas, ka mēs jau izpildām un pārbaudām, kā tiek ievērots likums. Nu tad tas ir tā: ja kaut ko maina, tad jāmaina politika, politika kā tāda, nevis nu kaut kāds... VID, teiksim, es domāju, savā skaidrojošā darbā vai vēl kaut kur nepārcenšas. Par to jau liecina tas, ka sodi samazinās." "Nu, piemēram, par ko toreiz bija ļoti pārsteigti šie eksperti, - kā var grāmatvedis piedāvāt savu pakalpojumu uzņēmumam un viņam nav nekādas prasības no valsts puses, pat ne izglītības, pat ne darba pieredzes; viņš piereģistrē uzņēmumu, kaut nebūdams grāmatvedis; vakardien viņš, piemēram, vada taksi, šodien viņš piereģistrē grāmatvedības uzņēmumu un publiski piedāvā savu grāmatvedības pakalpojumu. Viņiem tas likās kaut kas neiespējams. Nu tāds tas mūsu uzraugāmais sektors ir viss. Nu, viss ir tā. Nu, mēs šobrīd esam to licencēšanu ieviesuši kā ļoti lielu un uzreiz redzam, ka nozare sakārtojas: viņi ļoti par to licenci uztraucas, lai viņiem tā būtu un lai viņi varētu turpināt saglabāt... un lai viņi tiešām labi strādātu un sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu." "16 tūkstoši subjektu, lai parādītu savu izpratni par to, ka viņi saprot, ka par naudas atmazgāšanu viņiem būtu jāziņo, par savu klientu iespējamiem aizdomīgiem darījumiem, Finanšu izlūkošanas dienestam. Savos uzraugāmajos sektoros es diemžēl šādu tendenci neredzu nu nemaz. Grāmatveži... seši tūkstoši uzņēmumu... kaut kā 20 ziņojumus gadā... mēģina, teiksim, nu, kaut kur ieraudzīt. Pārējie neredz neko. Savukārt tas, ko mēs redzam, aizejot pārbaudēs, ir ļoti bieži diezgan klaji kliedzoši. Ne velti tur beigās ir 10 procenti no tiem, ko mēs esam pārbaudījuši. Ko vēl tur tie pārējie 90 procenti dara? Jo... Lai jūs saprastu: mēs spējam gadā pārbaudīt 10 procentus no visiem, kas mums ir tā kā jāuzrauga. Tie 90 procenti jūtas - gadiem! - diezgan brīvi. Un, ja viņi arī neziņo, tas nozīmē, ka viņi, iespējams, redz (un viņus angliski dēvē gate‑keeper); viņi sargā šos "vārtus", lai šie darījumi nebūtu; lai viņi jau laikus pateiktu, ka šis uzņēmums kaut ko dara, to, kas nav īsti labi. Iespējams, tas nav vēl noziedzīgs nodarījums, bet... Tas dotu kaut kādu iespēju uzņēmumu vairāk pieskatīt. Tas ir pirmais izaicinājums. Otrais, ar ko mēs jau saskaramies diemžēl, - licencēt grāmatvežus. Lai saņemtu licenci un valsts tevi atzītu kā cienījamu pakalpojumu sniedzēju, tu nedrīksti būt krimināli sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecības jomā. Tātad tas nenozīmē, ka visi grāmatveži, kas strādā uzņēmumā, nedrīkst būt sodīti. Vienam - atbildīgajam... Tāpat nāk... Desmit "gabaliem" no tūkstoša ir bijis nepieciešams atteikt, jo nāk kriminālsodīti grāmatveži, kuri joprojām grib atbildēt gan par naudas atmazgāšanas prasībām uzņēmumā, gan arī par visu grāmatvedības kārtošanu." - VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. 2) "Svarīgi ir tas, ko kolēģi minēja, ka šinī Moneyval novērtējumā arī tā laika Finanšu policija piedalījās un aktīvi līdzdarbojās minētajās sanāksmēs - OECD un tamlīdzīgi. Kas ir svarīgi - arī šajā pēcnovērtēšanas situācijā mums parādījās jaunas kompetences, kas saistās ar skaidras naudas kontroli. Tam tika piešķirti arī attiecīgi resursi, un šis process uzsākās. Un, jā, šobrīd minētais nacionālā riska novērtējums, kas top saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu, kur arī mēs ļoti aktīvi piedalāmies, pat vairākās darba grupās, būs šībrīža stāvokļa vērtējums - kā medicīnā diagnoze - par to, kāds tad šobrīd ir stāvoklis šajā jomā Latvijā. Un tas arī ir tas dokuments, ar ko mēs sagaidīsim nākamo Moneyval novērtēšanas kārtu." - VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Dairis Aniņš. 3) "Ja mēs skatāmies, ka agrāk lielu daļu ēnu ekonomikas mums veidoja tieši PVN, tad tagad tā daļa ir būtiski samazināta, bet darbaspēka ēnu ekonomika, tieši kas saistīts ar aplokšņu algām, ļoti krītas, es varu pateikt, vienu procentu mēs esam... es ceru, ka šogad būtu pat vairāk... atkarojuši no ēnu ekonomikas, jo darba samaksas optimizēšana, īpaši optimizējot darba stundas... jums ir redzams... Krištopana kungs, kā izskatās tas pārskats, - tātad pārsvarā optimizējot darba stundas, jo Latvijā vairs nav tādas situācijas, ka kāds atļautos nedeklarēt, visi deklarē, nav tā, ka nedeklarē, bet, zinot to, ka tas kontroles mehānisms... Kā jūs saprotat, mums nav tūkstošiem cilvēku, kas varētu uz vietas, kā Rudzīte saka, aiziet un apskatīties... tad tas, ko mēs šobrīd redzam, ka... jo mazajā un vidējā biznesā, man ļoti žēl, īpaši mazajā, darba spēka nodokļu nomaksa ir, teiksim tā, pēdējais, kas tiek darīts. Kur ir labā ziņa, ja es tā varētu teikt? Labā ziņa ir tā, ka uzņēmumi - un pēdējā laikā mēs to redzam - tad, kad mēs tos uzrunājam, tomēr palielina algas. Ne velti pagājušajā gadā sociālās apdrošināšanas budžets un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa budžets ir izpildījies labi. Mēs uzrunājam personīgi uzņēmējus, un viņi palielina šīs algas. Un šajā gadījumā tas, ko mēs redzam no Valsts ieņēmumu dienesta puses, - tie uzņēmumi, kas vēlētos attīrīties... vai arī vēlētos maksāt vairāk, tie tomēr ir un to skaits pieaug. Bet mēs reāli varam arī apzināties, ka momentā pilnībā iziet no ēnu ekonomikas mēs nekad nevarēsim, jo jūs kā uzņēmēji saprotat, ka neviens nevarēs uzreiz palielināt savas darbaspēka izmaksas par to summu. Tādēļ tas, ko mēs esam likuši priekšā, tātad šo iespēju, kā vienoties par to... Ja tu esi uz attīrīšanās ceļa, tad tu vari, kā teikt, noteiktā laikā palielināt tās visas summas, jo skaidrs, ka ar vienu soli izkāpt no ēnu ekonomikas mēs nevarēsim. Nu, lai vai kā, es teiktu, tas būtu... tie uzņēmumi nespētu iziet... Un te ir jautājums - vai to var? Jo es esmu reāliste, skaidrs, ka nebūs tā. Kāds pasaka, ka jūs no ēnu ekonomikas varat paņemt tagad cik un cik miljonus. Nu, būsim reāli, uzņēmējs ar vienu kāju neizkāps ārā. Tās tad būs beigas." - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Komisijas 2023. gada 21. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Mūsu galvenie pienākumi ir saņemt aizdomīgu darījumu ziņojumus, tos analizēt un pēc tam jau analīzes rezultātā apkopoto informāciju nodot tiesībaizsardzības iestādēm. Pēc tam seko vai nu kriminālprocesi, vai vienkārši operatīvais darbs, kāda cita veida pārbaudes, līdzekļu iesaldēšana, secīgi aresti. Arī tas pakrīt... zem mūsu kompetences. Ziņojumus saņemam ne tikai no kredītiestādēm, lielākoties, protams, no kredītiestādēm un finanšu iestādēm, bet arī no citiem tā saucamajiem likuma subjektiem, tas ir, grāmatveži, juristi, advokāti un tā tālāk. Un papildus tam mēs veicam arī... papildus šai pamatfunkcijai, kā mēs to saucam, veicam arī stratēģisko analīzi - dažādus pētījumus par noziedzības tendencēm valstī -, bet tieši ar fokusu uz naudas atmazgāšanas noziegumu, un veicam arī tādu, kas varētu visvairāk būt saistīts ar tieši komisijas jautājumiem, vislielāko pētījumu valstī naudas atmazgāšanas jomā, kas ir nacionālais riska novērtējums. Tagad šo dokumentu izstrādā, un šobrīd tieši strādājam pie jauna. Tad šis dokuments... tam vismaz vajadzētu... un kaut kādā mērā tas arī kalpo kā tāds pamatdokuments, uz kuru balstīt tālāko politiku, kādus mērus pieņemt, kāpēc; ar kaut kādu noziedzību cīnīties; vai vairāk fokusēties uz korupciju vai uz nodokļiem, vai uz kaut ko citu. Pēc tam to ņem vērā arī privātais sektors, tai skaitā likuma subjekti, tās pašas bankas, iestrādājot savās kontrolēs, lai vairāk vērstu uzmanību uz attiecīgajiem noziegumiem dažādās pārbaudēs. Jūs minējāt, deputāta kungs, atsauci uz kontiem un klientiem. Mums klientu nav, mēs tiešā veidā strādājam tikai ar šiem likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm vai drošības iestādēm, un mums nav tiešas saskares ar banku klientiem, citu šo likuma subjektu klientiem vai kā citādāk. Arī visas sūdzības, ja tādas ir, par, pieņemsim, iesaldēšanas rīkojumiem, - tad tās visas tiek iesniegtas jau kredītiestādē, un mums tiešas saskares nav. Līdz ar to sūdzības, uz ko jūs referējāt, mēs tiešā veidā nekādi nesaņemam." "Tuvākais, kā mēs ar šo saskaramies, ir šis nacionālais risku novērtējums, kas var būt par pamatu vai rekomendāciju, vai vadlīniju, vai jau pēc tam likumdošanas procesiem. Bet es, ņemot vērā, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir tā centrālā iestāde jomā un mēs redzam, kā lietas notiek un kā tās virzās... Un vienlaikus es arī gribēju pateikt paldies par iespēju nākt šonedēļ, nevis pagājušonedēļ, jo pagājušonedēļ es darbojos Moneyval kā starptautiskais novērtētājs šajā sistēmā, un tad no šīs pieredzes es varu vienkārši komentēt šo sistēmu un sniegt atbildi uz to jautājumu, bet ne kā FID priekšnieka pienākumu izpildītājs, jo, vēlreiz uzsvēršu, tas nav FID jautājums. Bet regulācija valstī, galvenā pamatregulācija ir AML likums, šobrīd arī sankciju likums, bet tieši problēmas, uz ko jūs referējat, ir AML likums. AML likums balstās uz starptautiskajiem standartiem. Šeit galvenokārt ir divi starptautiskie standarti: vieni, kas ir tiešā veidā starptautiski standarti, - tie ir finanšu darījumu darba grupas 40 rekomendācijas, un šeit arī mēs esam izdarījuši izcilu darbu un ieviesuši tās savā normatīvajā regulācijā ar Saeimas atbalstu, tai skaitā visos iepriekšējos gados šīs 40 dažādās rekomendācijas ir ieviestas likumdošanā. Otrs galvenais standarts, kas jau nav standarts, bet ir normatīvs akts, ir AML direktīvas, kas nāk no Eiropas Savienības. Tātad Eiropas Savienības līmenī visiem vajadzētu būt vienādam šim regulējumam, un arī FAT visas Eiropas Savienības valstis ievēro... ir tā kā solījušas, teiksim tā, ievērot šos standartus. Līdz ar to tas normatīvais regulējums visur ir vienāds, nu, tam vajadzētu būt vienādam. Protams, ir valstis, kas neievieš tik laicīgi vai tik kvalitatīvi direktīvas, un var būt dažādi citi faktori, bet atšķirība ir starp valstīm riskos, jo katrai valstij tie riski ir savādāki. Mums tie riski, ja mēs runājam par laika periodu līdz 2017. gada izskaņai... 2018. gadā vēl mēs valdības plānošanas dokumentos bijām definēts kā reģionālais finanšu centrs, kas automātiski ar visām tām plūsmām... Es nereferēšu uz cipariem, tos jūs varat precīzāk Latvijas Bankas kolēģiem šobrīd jautāt. Mēs bijām ievainojamāki, ar daudz spēcīgākiem riskiem. Un tas arī bija ļoti spēcīgi atspoguļots tā sauktajā Moneyval ziņojumā, kas tika publicēts 2018. gadā, un tur, ja nevērtējam šo tehnisko daļu, kas ir, kā mēs ieviešam direktīvas un rekomendācijas, tika vērtēta vēl viena daļa, kas ir efektivitāte. Tur ir 10 faktori, 10 tādi rīcības virzieni (kā to sauc profesionāli), kas vērtē dažādas jomas, sākot ar... kāda ir risku izpratne valstij, kāda ir koordinācija valstī, kāda ir starptautiskā sadarbība, cik laba ir finanšu izlūkošana, cik laba ir izmeklēšana, cik laba ir līdzekļu... nelikumīgu līdzekļu atguve, cik laba ir cīņa ar terorismu, ar proliferāciju un vairāki citi. Un 10 (no 11) šajos rīcības virzienos mēs saņēmām negatīvu vērtējumu. Vērtējumi balstās... Var būt četri dažādi vērtējumi: "zems", "vidējs", "būtisks" un "augsts". Vienīgais, kur mēs saņēmām "būtisks" ("augsts" nesaņēmām nevienā), bija starptautiskā sadarbība, kur mūs novērtēja starptautiskie partneri, pateica paldies, ka sadarbība ir pieņemama, ne izcila, protams, bet pieņemama, un šis vērtējums bija tātad "apmierinošs". Visiem pārējiem 10 bija vai nu "zems", vai "vidējs" vērtējums, kas ir, nu, nesekmīga atzīme, un līdz ar to bija jādara viss, lai šos vērtējumus uzlabotu. Jāsaka gan, ka, ja mēs runājam par tehnisko daļu, kur ir tās 40 rekomendācijas, un cik labi vai slikti mēs tām atbilstam, šis pārvērtējums tika veikts. Un šobrīd, ja jūs internetā meklēsiet Moneyval ziņojumu, jūs redzēsiet, ka mēs atbilstam vai lielākoties atbilstam visām šīm 40 rekomendācijām. Bet, ja mēs runājam par to otru pusi, kas ir īstenībā tā būtiskākā daļa - cik labi mēs šo normatīvo regulējumu piemērojam, cik labi cīnāmies, cik labi notiesājam un tā tālāk -, tad tas vērtējums vēl joprojām ir tas pats negatīvais, kas bija 2018. gadā. Un, ja mēs šobrīd runājam par kādu korespondējošo banku vai kādu investoru, kam būtisks ir finanšu sektora vērtējums, viņš, internetā meklējot Latvijas vērtējumu, vēl joprojām saskaras ar šo negatīvo, kas varētu būt negatīvs... kas noteikti ir negatīvs faktors arī no viņa skatpunkta. Atgriežoties soli atpakaļ - par riskiem. Tātad riski mums bija kā reģionālajam finanšu centram. Otri riski, protams, ir, kas vēl joprojām ir ļoti aktuāli, sankciju jautājumos. Mēs esam Krievijas kaimiņvalsts, mēs esam Eiropas Savienības ārējā robeža, arī Baltkrievija... Tas nozīmē: nu, pavisam loģiski, varbūt detaļās neiešu, ka noziedzība, kas tiek veikta tur, ka līdzekļi var tikt... vai pirmām kārtām jau tā pati noziedzība var ietekmēt Latviju - vai tās ir kontrabandas preces vai kas tamlīdzīgs, bet arī šīs līdzekļu plūsmas ļoti negatīvi var ietekmēt Latvijas finanšu sektoru. Pats par sevi teorētiski tas varētu nebūt nekas slikts. Tas varētu būt pilnīgi okay. Mēs redzam, ka pasaulē ir citi reģionālie vai vienkārši finanšu centri. Bet pretim ir jāliek tāda lieta, ko mēs profesionāli saucam par ievainojamību, proti, - cik spējīga ir valsts, tiesībaizsardzības iestādes, bankas, citi likuma subjekti menedžēt šos riskus - cik ļoti mēs varam cīnīties; cik ļoti varam identificēt; vai visiem ir resursi, lai to darītu efektīvi. Tas, ko tas ziņojums secināja, ka - nē, nav. Un tā nebija viena iestāde vai viena persona, bet tie bija, nu, kā es teicu, 10 (no 11) nesekmīgi vērtējumi. Un tas lika visai valstij - un es atkal neteikšu vienu kādu sektoru vai jomu - pārvērtēt tos riskus, šobrīd beidzot izprast tos riskus, uztaisīt jaunu nacionālo risku novērtējumu, lai saprastu, ar kādiem riskiem mēs cīnāmies. Ja 2017. gadā... 2018. tie bija riski, kas nāca mums kā reģionālajam finanšu centram, kad miljardi eiro nāca tikai uz pāris minūtēm vai stundām Latvijas kontos un uzreiz aizgāja projām, tad šobrīd jau mēs runājam par vietējo noziedzību. Protams, par sankciju jautājumiem, kas ir ļoti augsta prioritāte visām institūcijām Latvijā šobrīd, bet arī par vietējo noziedzību, par korupciju, par nodokļu noziegumiem, kas, nu, paši zināt, ir ļoti, ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar lielāko daļu citu Eiropas Savienības valstu. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi likuma subjekti (ne tikai kredītiestādes, bet tai skaitā) - viņiem ir pienākums veikt savus iekšējos risku novērtējumus. Un, jo vairāk viņi tos riskus saskata, jo vairāk viņiem ir jāpielāgo savas kontroles, lai tos menedžētu. Tieši tāpat, kā tas bija iepriekš valstiskā līmenī, tas ir jādara katram likuma subjektam. Un no tā arī rodas šie... varētu rasties, teiksim tā, šī problemātika." "Visa AML sistēma sastāv no diviem lieliem flangiem: ir administratīvais un kriminālais, tā vienkāršoti runājot. Administratīvais ir tas flangs, kur ir FKTK, kas tagad ir Latvijas Bankas daļa, un ir šī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, advokātu padome, pieņemsim, notāru padome, kas uzrauga likuma subjektus, proti, iet pārbaudēs uz bankām vai uz šiem nefinanšu subjektiem un pārbauda, kā viņi ievēro prasības, - vai viņi veic klientu izpēti, vai viņi slēdz kontus vai neslēdz kontus, vai viņi ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam. Un šim lielākoties draud administratīvas sekas, proti, administratīvs sods. Tātad otra puse ir kriminālā puse. Kriminālajā pusē darbojas tādas iestādes kā izmeklēšanas iestādes, drošības iestādes, arī prokuratūra noteikti. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests ir, kā jūs tieši teicāt, visam pa vidu. Mēs saņemam informāciju no šīs administratīvās puses un apstrādājam ar galveno mērķi - nodot šai kriminālajai pusei, kas cīnās jau ar kriminālpārkāpumiem un krimināli sodāmiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai sauktu iespējamos noziedzniekus pie atbildības. Un mūsu galvenā funkcija ir nevis kādu uzraudzīt, kā es minēju, kas ir šī VID funkcija, bijušā FKTK (Latvijas Bankas šobrīd funkcija) vai citu uzraugu funkcija, bet mūsu funkcija ir saņemt aizdomīgu darījumu ziņojumus, tos analizēt, apstrādāt informāciju un nodot to pēc piekritības tiesībaizsardzības vai drošības iestādēm, atsevišķos gadījumos arī prokuratūrai." "Noziegumus finanšu pasaulē un finanšu sektorā lielākoties atklāj tieši Finanšu izlūkošanas dienests ar aizdomīgo darījumu ziņojumu palīdzību. Mēs tos atklājam, mēs veicam analīzi, pēc tam strādājam ar aizdomām, pamatotām aizdomām, kas ir divi likumā noteikti līmeņi, apkopojam informāciju un atzinuma vai cita informācijas apkopojuma veidā nododam tiesību aizsardzības iestādēm, kas uzsāk... jau pēc tam vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu vai ne. Un Finanšu izlūkošanas dienestam ir tāds ļoti liels spēks. Mēs esam "Egmont grupas" sastāvā, kas ir vēl 166 citu finanšu izlūkošanas dienestu apvienība, kas ļāva mums izcili ātri apmainīties ar informāciju, tas ir, lielākoties mazāk nekā mēneša laikā mēs no jebkuras no šīm 166 valstīm varam saņemt informāciju. Ja to dara tiesībaizsardzības iestādes, tad tas var aizņemt vairākus gadus ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, savukārt mēs to informāciju varam saņemt ļoti ātri, lai apkopotu šos noziegumus un sekotu finanšu noziegumiem." "Kā jau es teicu sākumā, visi 10 (no 11) rīcības virzieni bija nesekmīgi, tas nav tā, ka viena iestāde bija vainīga... vai varētu vainot vienu iestādi. Moneyval ziņojumā ir vairāki simti problēmu, kas ir identificētas, - lielākas, konceptuālākas, un mazākas, detalizētākas. Es nedomāju, ka ir vērts izcelt kādu konkrētu. Tas ir kapacitātes trūkums viscaur valsts sektoram, kapacitātes trūkums privātajā sektorā, kas ir atvēlēts šo darījumu analīzei... Uzņēmās privātais sektors varbūt pārāk lielus riskus priekš tām kontrolēm, kas varēja būt, un tieši tāpat arī valsts uzņēmās pārāk lielus riskus priekš tām kontrolēm, ko lika pretim. Tā ka, nu, tiešām ļoti, ļoti daudz ir, bet galvenokārt. Bija arī normatīvā regulējuma trūkumi, kas tika novērsti pēc tam, bet tos visus tiešām detalizēti var tanī pašā ziņojumā... Es varu arī izcelt, ja ir svarīgi, nākamreiz vai kādu citu reizi vai jums atsūtīt rakstveidā kādas konkrētākas problēmas, kas jūs interesētu, bet tur ir tiešām ilgi... tās ir 360 lapaspuses, ko var lasīt." "Nesekmīgas atzīmes saņēmām, ja nemaldos, 15 (no 40) šajās rekomendācijās, un ir 40, nu, tās ir nevis rekomendācijas kaut ko darīt, bet tehniskās rekomendācijas, kas ir kritiskas, lai efektīvi cīnītos ar finanšu noziegumiem. Tas bija viens, un pēc tam jau otrs ir šī efektivitātes daļa, kur 10 (no 11) vērtējumi bija nesekmīgi." "Moneyval ziņojums bija sekas tam, ka mēs neko... Latvija neko nedarīja vai pietiekami nereaģēja uz visu. To norādīja gan starptautiskie žurnālisti, gan citas valstis (tie bija politiķi vai kādas tiesībaizsardzības iestādes no citām valstīm)." "Es vēlreiz uzsveru: no 11 rīcības virzieniem 10 bija nesekmīgi. Gan visas 10 uzraudzības, kontroles institūcijas bija novērtētas nesekmīgi, gan pašu likuma subjektu kontroles bija novērtētas nesekmīgi, gan tajā laikā kontroles dienesta darbs bija novērtēts nesekmīgi; visu izmeklēšanas iestāžu darbs bija novērtēts nesekmīgi; cīņa ar terorisma un proliferācijas finansēšanu bija novērtēta nesekmīgi. Vienīgais, kas bija novērtēts sekmīgi, bija starptautiskā sadarbība - gan kontroles dienestā, gan tiesībaizsardzības iestādēs, gan uzraudzības, kontroles institūcijās." "No Finanšu izlūkošanas dienesta puses mēs jau kādu laiku pietiekami skaļi sakām to, ka mums nav nekādas intereses, lai Latvijā kādu klientu mestu ārā. Mūsu interese ir saņemt kvalitatīvus un savlaicīgus aizdomīgu darījumu ziņojumus, lai mēs varam veikt analīzi un identificēt noziegumus. Tas, ka klienti tiek mesti ārā, - tas nav FID jautājums, to jūs varat jautāt bankām vai banku uzraugam. Otrām kārtām mēs esam Eiropas Savienības brīvā tirgus dalībnieki, un tieši tāpat, kā mēs pērkam drēbes, pieņemsim, Itālijā vai kādā citā valstī, - tieši tāpat mēs varam saņemt finanšu pakalpojumus, kas ir varbūt... kas mums patīk labāk, ir lētāki vai modernāki, citā valstī. Un tas arī varētu būt vienkārši... nevis tas, ka mēs metam kādu ārā, bet tas, ka vienkārši finanšu pakalpojumi citur ir labāki vai lētāki. Tas ir viens no faktoriem, jo tas Moneyval vērtējums, kas vēl joprojām ir, par ko es jau referēju pašā sākumā... un es atvainojos, ka es tik daudz attiecībā uz Moneyval referēju, bet - laikam tāda tēma. Bankām pakalpojumi arī izmaksā dārgāk, tāpēc ka vēl joprojām ir šis negatīvais vērtējums. Ja mēs skatāmies uz korespondējošām bankām, kas tātad "klīrē" eiro vai dolārus mūsu bankām, - viņi redz šo negatīvo vērtējumu, viņiem, pamatojoties uz šo vērtējumu, Latvijas bankas ir augstāka riska. Līdz ar to viņi... tieši tāpat kā banka... augstāka riska vai politiski nozīmīgu personu vai kādu citu vērtētu vairāk. Tieši tāpat lielās bankas vērtē Latvijas bankas vairāk, un tām pakalpojumi sanāk dārgāk, un tā ir tāda kā ķēde." "Liela daļa informācijas ir par likvidējamām, cik ir par tādiem pavisam aktuāliem riskiem, tad redzam, ka iepriekšējos divos trijos gados bija lielākoties... tiešām - vismaz 80 procenti bija likvidējamās. Pagājušogad un šogad jau tie procenti ļoti mainās; šogad vispār 80 procenti ir tieši uz aktuālajiem, es gribētu teikt, riskiem, kas ir organizētā noziedzība, sankcijas. Protams, ļoti lielā mērā - nodokļu noziegumi tajā skaitā. Pagājušogad tas varētu būt puse uz pusi. Bet nevajadzētu to jaukt ar iesaldētajiem līdzekļiem, jo iesaldētie līdzekļi, kas pēdējos gados ir vairāki simti miljonu katru gadu, - tie gan ir vairāk saistīti ar vairākām likvidējamām kredītiestādēm. Un es varu arī pateikt, kāpēc. Tāpēc, ka mēs runājam par šo veco riska profila reģionālo finanšu centru un likvidējamām kredītiestādēm, kas... principā ir tāds kā ekrānšāviņš tiem gadiem.Tad tur tā nauda ir palikusi, tā ir apstājusies tāpēc, ka bankas likvidē vai ir maksātnespējas procesā, un, ja to naudu neiesaldē, tā nekavējoties pazūd, un to personu, vai tas ir oligarhs vai kāds cits, nevarēs saukt pie atbildības. Nu, ārvalstu... es domāju, Krievijas... vai kādu pietuvinātu personu... viņu nevarēs saukt pie atbildības, neviens viņu te neizdos. Vienīgais, ko var darīt, ir konfiscēt šos līdzekļus. Tātad, ja mēs runājam pat par vietējo organizēto noziedzību vai par nodokļu noziegumiem, vai par korupciju, tur nekādā ziņā fokuss nav iesaldēt līdzekļus, jo... pat ja mēs neiesaldēsim tos līdzekļus, visticamāk, tām personām šeit ir mašīnas, šeit ir mājas, šeit ir citi konti, līdzekļi, ko pēc tam jau var atgūt mierīgā ceļā, strādājot... tiesībaizsardzības iestādes un prokuratūra." "Viena no lietām, ko FID dara, ir stratēģiskā analīze, un mēs katrus trīs gadus veicam nacionālo risku izvērtējumu (tas ir, saprast, kā šobrīd izskatās tā situācija pēc visa, kas ir izdarīts). Ir stiprinātas valsts iestādes, bankas, sistēmas; ir mainīti likumdošanas akti un tā tālāk, un arī paši riski mainās. Tagad mēs vairs neesam reģionālais finanšu centrs. Neesam vairs reģionālais finanšu centrs un šobrīd fokusējamies uz to vietējo noziedzību. Un tas arī tiks atspoguļots nacionālajā risku novērtējumā, pēc kā gan bankas, gan arī jūsu minētie grāmatveži un advokāti varēs pielāgot savas iekšējās kontroles sistēmas, saprast, kuri no šiem riskiem, kas ir mazinājušies, viņiem ir aktuālāki." "Bet tie riski ir kritušies. Un arī visu - gan banku, gan FID, gan tiesībaizsardzības iestāžu - spējas ir kāpušas. Un tas nozīmē, ka mēs varam tos riskus jau... uzņemties citādākus. Mēs zinām, kā ar tiem strādāt; mēs varam uzņemt augstāka riska klientus kā bankas... nevis mēs, bet bankas. Un ziņot FID un turpināt sadarboties un apkalpot." "Tur būs vienkārši nodefinēti riski, kādi tie tagad ir; likuma subjekti paši ņem un salīdzina ar iepriekšējiem, un saprot, kuri ir viņiem aktuālie, un pielāgo savas kontroles: kur prasa mazāk, kur varbūt pēkšņi prasa vairāk. Tiesībaizsardzības iestādes saprot, uz ko fokusēties. Tie, visticamāk, būs nodokļu noziegumi, korupcija, organizētā noziedzība, sankcijas (manis jau vairākkārt pieminētās). Tieši tāpat tas būs ar kredītiestādēm un citiem likuma subjektiem. Un vienlaikus mēs... pēc šī nacionālā riska novērtējuma kopā ar visām atbildīgajām institūcijām izstrādājam risku mazinošo pasākumu plānu - ko darīt, lai menedžētu tos riskus, kas varbūt ir izauguši. Tas būtu... sankcijas - labākais piemērs. Tās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir kā diena pret nakti. Un varbūt var darīt kaut ko citādāk... vai nav jādara kaut kas, ko mēs darījām iepriekš, kur strādājām ar šī reģionālā finanšu centra riskiem. Tā ka katrus trīs gadus šādi tiek veikts... un tad tiek pielāgotas kontroles visā valsts sektorā un privātajā sektorā." "Tur nav izvēles - vai mēs gribam vai negribam iesaldēt to naudu; tur mēs nevaram pielāgot un mazāk noziedzīgu naudu neiesaldēt vai rīkoties kaut kā citādāk. Tur ir pienākums noziedzīgi iegūtos līdzekļus izņemt no civiltiesiskās apgrozības, un tas ir FID pienākums, tiesībaizsardzības iestāžu, pēc tam jau - prokuratūras un tiesas. Tā ka tas nav izvēles jautājums. Tātad, ja pieejamā informācija dod mums pamatu uzskatīt vai ja ir pamatotās aizdomas (tā, kā tas ir definēts likumā), mums ir jāiesaldē līdzekļi un par to jāinformē tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt par šo... piedodiet... par šo "finanšu centru" un šo reklāmu - nu mēs diemžēl redzam, ka, kamēr Latvijas bankas (jau kolēģis bija pieminējis) cīnījās... nevis cīnījās, bet fasilitēja atsevišķos gadījumos naudas atmazgāšanu, tikmēr kaimiņvalstis vai citas Eiropas Savienības bankas attīstīja finanšu produktus. Un tas, ļoti iespējams, arī ir viens no tiem mērķiem... kāpēc citur finanšu produkti ir ja ne lētāki, tad attīstītāki, draudzīgāki lietotājiem. Tā ka tas arī varētu būt viens no tādiem būtiskiem faktoriem." "Nākamais - šīs loģiskās plūsmas AML jomā, loģiska sadarbība, kad viss tiek darīts, balstīts riskos un visam apakšā ir pamatojums: kāpēc tiek prasīts tas, kāpēc tiesībaizsardzības... vai FID dara vienu vai otru lietu. Un nākamais noteikti ir starptautiskie vērtējumi, jo, kā jau es teicu, mūsu bankas finanšu ekosistēmā (un ne tikai bankas) nav vienas, tās sadarbojas ar citām bankām, lai pakalpojumi būtu lētāki. Un mums ir jāatjauno šī finanšu sektora reputācija, kas ir iedragāta, un tas ir, sadarbojoties ar dažādiem starptautiskajiem novērtētājiem. Mums jau ir pirmās indikācijas par pirmajiem tādiem nelielajiem, tai skaitā OECD, pozitīvajiem vērtējumiem, kas AML sistēmu novērtē kā pozitīvu, un tad arī starptautiskajā banku un finanšu sektorā mūsu pakalpojumi paliks lētāki un pieejamāki. Tas varētu būt tas otrais galvenais. Tātad pirmais - riska novērtējums, otrais - cik vien iespējams, Latvijas reputācijas atjaunošana finanšu sektorā." - FID priekšnieka p.i. T. Platacis. Komisijas 2023. gada 28. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Pārmaiņas tiešām bija ļoti krasas, un visai šai problēmai pamatu pamatos daļēji bija tas, ka Latvijā jau deviņdesmito gadu laikā bija izveidojies viens no tiem izaugsmes pamatiem,biznesa modelis, - tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Un, protams …