Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai galaziņojums Rīgā, 2023 Saturs I Lietotie saīsinājumi, apzīmējumi un termini II Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējams AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanu līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai izveidošana III Komisijas mērķi un uzdevumi IV Komisijas sastāvs V Komisijas darbībā iesaistītās personas VI Komisijas veiktais darbs un izskatītie jautājumi VII Komisijas uzklausītie un saņemtie viedokļi VIII Komisijas konstatētie fakti un to novērtējums IX Komisijas secinājumi X Komisijas priekšlikumi XI Pielikumi I Lietotie saīsinājumi, apzīmējumi un termini • IKS - iekšējās kontroles sistēma • Klients - juridiska vai fiziska persona, kuram sniedz pakalpojumu (NILLTPFN likuma 1.panta 4.punkts) • PLG - patiesā labuma guvējs - fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskas personas - īpašnieks, vai kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījumu attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums (NILLTPFN likuma 1.panta 5.punkts) • aizdomīgs darījums - darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu • PNP - politiski nozīmīga persona, PNP ģimenes loceklis ar PNP cieši saistīta persona (NILLTPFN likuma 1.panta 18., 18.1, 18.2 punkts) • NIL - noziedzīgi iegūti līdzekļi - personas īpašumā vai valdījumā noziedzīgi iegūta manta vai finanšu līdzekļi un tie tieši vai netieši iegūti izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā • NILL - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: - noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības; - noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti; - citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. • TF - terorisma finansēšana • PF - proliferācijas finansēšana • Atbildīgā persona - atbildīgā par NILL un TPF novēršanas prasību izpildi, Sankciju riska pārvaldību, un ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga par NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju (NILLTPFN likuma 10.panta 1.daļa) • Sankcijas - starptautiskās un nacionālās sankcijas • NILLTPFN likums - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums • Sankciju likums - Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums • VID - Valsts ieņēmumu dienests • Nacionālais ziņojums - Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums • Eiropas Savienības risku novērtējums - Eiropas Komisijas Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums • AML - starptautiski lietots jēdziens - anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršana • AML 4.direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015.gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK • AML 5.direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018.gada 30.maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES • Augsta riska trešās valstis - valstis, kas ir iekļautas Eiropas Savienības augsta riska trešo valstu sarakstā, kas noteikts atbilstoši AML 4.direktīvas 9.panta 2.punktam • FID - Finanšu izlūkošanas dienests • LB - Latvijas Banka • FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija • FATF (Financial Actions Task Force) - starptautiski atzīts pasaules standarts, kas nosaka vispusīgu un konsekventu pasākumu struktūru, kura valstīm jāievieš cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas nosaka starptautisku standartu, kurš valstīm ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas nodrošina mērķa sasniegšanu konkrētajos apstākļos • Regula (ES) Nr. 910/2014 - EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 910/2014 (

1. gada
2. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK II Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējams AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanu līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai izveidošana Komisiju 2023.gada 31.janvārī izveidoja Latvijas Republikas Saeima pēc 34 deputātu ierosinājuma
3. III Komisijas mērķi un uzdevumi
4. Saeimas lēmumā tika definēti komisijas mērķi: 1) izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitālā tirgus sistēmu; 2) izmeklētu iespējamu AP PNB novešanu līdz maksātnespējai, un AS ABLV novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī BIB darbības apturēšanas apstākļus. Ievērojot to, ka 2023.gada 13.februārī Saeimas Prezidijam adresētā vēstulē LR Ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors J.Stukāns vērsās ar vēstuli "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu", lūdzot, ņemot verā pašreiz notiekošo kriminālprocesu izmeklēšanu saistībā ar AS ABLV Bank, AS PNB Banka un Eiropas komercsabiedrības "Baltic International Bank SE" darbībām, un kriminālprocesi vēl nav pabeigti, kā arī tiesvedības saistībā ar AS ABLV Bank un AS PNB Banka, un ar to saistītas ierobežotas pieejamības informācijas statusu, komisijas darbā ņemt verā un ieverot likumā noteiktos ierobezojumus kriminalprocesa mērķa sasniegšanai, t.i. īstenojot tai noteiktos uzdevumus un, iespējams, nopratinot attiecīgas personas, savā darbībā ieverot arī citos tiesību aktos noteikto, lai ar komisijas darbību netiktu kaitēts kriminālprocesa interesēm, kā arī valsts reputācijai saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību. Tāpat norādot uz pienākumu respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, jo nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolukā un ar kadu ieganstu tas tiktu darīts, komisija vienojās savā darbā izmeklēt iespējamu AP PNB novešanu līdz maksātnespējai, un AS ABLV novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī BIB darbības apturēšanas apstākļus. Sekojoši komisija 2023.gada 20.aprīļa sēdē vienojās definēt konkrētākus mērķus un uzdevumus.
5. Komisija definējusi sekojošus mērķus: 1) izvērtēt "kapitālā remonta" ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi - novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, tajā skaitā bankas kontu slēgšana, šķēršļi konta atvēršanai reputācijas riska gadījumā, kas rada neiespējamus apstākļus vienīgā darba algas konta atvēršanai; reputācijas risku kritēriji; 2) izvērtēt darījumu uzraudzības politiku, t.i. AML procedūras visiem subjektiem vienādā apjomā; AML politikas integrācijas nacionālajos tiesību aktos sekas tautsaimniecībai - prasība par faktiski neiespējamu pārbaužu veikšanu, piemēram, darījuma partnera konta izrakstu pieprasīšana; 3) izvērtēt Finanšu un kapitālā tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta rīcības un politiku, un darbību pamatotību.
6. Komisija definējusi sekojošus uzdevumus: 1) Noskaidrot vai "kapitālais remonts" tiešām ir daļa no problēmām kreditēšanai. 2) Noskaidrot klientu pārbaužu un sekojoši kontu atvēršanas laika saīsināšanas iespējas (kas traucē). 3) Noskaidrot iemeslus atteikumiem atvērt kontus. 4) Noskaidrot kontu uzturēšanas u.c. izmaksu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm. 5) Noskaidrot birokrātijas mazināšanas iespējas. 6) Izvērtēt AML pārbaudes dokumentu glabāšanas laika saīsināšanas iespējamību. 7) Izvērtēt vai nav pārmērīgs AML uzraugošo institūciju skaits - dublēšanās. 8) Novērtēt risku identificēšanas un klientu pārbaužu rāmi. 9) Izvērtēt FKTK rokasgrāmatas kredītiestādēm un Iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. 10)Izvērtēt vai netiek īstenota atbildības pārnešana no uzraudzības institūcijām uz tirgus dalībniekiem. 11) Noskaidrot kādas izmaiņas NILLN regulējumā var paaugstināt Latvijas pievilcību ārējo investīciju piesaistē Baltijas mērogā. IV Komisijas sastāvs
7. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu izmeklēšanas komisiju locekļi tiek iecelti vienādā skaitā (proporcionāli) no katras Saeimas frakcijas.
8. Komisijas sastāvā ir septiņi Saeimas deputāti no septiņām Saeimas frakcijām: Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) un Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība).
9. 2023.gada 23.februāra Komisijas pirmajā sēdē (Protokols no 23.02.2023.2) par Komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā Vietā) un par Komisijas sekretāru tika ievēlēts Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība). V Komisijas darbībā iesaistītās personas
10. Ņemot vērā Komisijas mērķu un uzdevumu specifiku, Komisijas darbībā saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma
11. pantu tika iesaistīts prokurors. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu, Latvijas Republikas ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu.
12. No 2023.gada 22.marta darbu Komisijā uzsāka Komisijas konsultante Karina Plaude. VI Komisijas veiktais darbs un izskatītie jautājumi
13. Ir notikusi 21 Komisijas sēde.
14. Komisijas sēdēs tika izskatīti šādi jautājumi: 1)
15. gada
16. marta sēdē (protokols Nr. 23) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas turpmākā darba organizācijas, juridisko un tehnisko aspektu apspriede"; 2)
17. gada
18. marta sēdē (protokols Nr. 34) - "Ierobežojumi komisijas darbam, ievērojot no LR Ģenerālprokuratūras saņemto vēstuli"; "Valsts uzraudzības vēsturiskie procesi, kas veicināja finanšu sektora "kapitālā remonta" realizāciju un normatīvajiem aktiem". Uzaicināti un piedalījās: LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss, Valsts kancelejas juristi: Dainis Pudelis un Elza Jugāne, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere un vec.juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, LB ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; 3)
19. gada
20. marta sēdē (protokols Nr. 45) - "Valsts ieņēmumu dienesta loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un finanšu sektora "kapitālā remonta" realizācijā. VID uzraugāmie subjekti". Uzaicināti un piedalījās: VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte; VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Dairis Aniņš; 4)
21. gada
22. marta sēdē (protokols Nr. 56) - "Finanšu izlūkošanas dienesta loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un finanšu sektora "kapitālā remonta" realizācijā. Moneyval ziņojuma ietekme". Uzaicināti un piedalījās: FID priekšnieka p.i. T. Platacis, Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Marta Jaksona; 5)
23. gada
24. marta sēdē (protokols Nr. 67) - "Finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas. AML uzraudzības joma, politika un riska apjoma novērtējums. Kreditēšana"; "Ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kā NILLTPFN likuma subjektu administratīvais slogs. IKS - PLG, PNP un klientu identifikācija, un aizdomīgu darījumu uzraudzība"; "Zvērinātu advokātu kā NILLTPFN likuma subjektu uzraudzība, administratīvais slogs un normu riski saistībā ar advokātu konfidencialitātes pienākuma ievērošanu, konstitucionālajām cilvēktiesību normām", "Sankciju likums". Uzaicināti un piedalījās: LB prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Santa Purgaile, Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMES padomes loceklis, Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs Andris Rukmanis, Uzraudzības un kontroles komisijas loceklis Rūdolfs Eņģelis; Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune; 6)
25. gada
26. aprīļa sēdē (protokols Nr. 78) - "FKTK Finanšu sektora uzraudzība, nerezidentu naudas plūsmas AML riski", "Finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas", "Kreditēšana"; "LTRK vērtējums par AML politiku, piemērošanas problemātiku un administratīvo slogu"; "Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas viedoklis par AML politikas sekām". Uzaicināti un piedalījās: FKTK vadītājs no 2012.-2016.gadam Kristaps Zakulis; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Valdis Bergs; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāve juriste Maija Beķere; 7)
27. gada
28. aprīļa sēdē (protokols Nr. 89) - "Finanšu institūciju sniegto atbilžu un saņemtās informācijas izvērtējums. Secinājumu apkopojums un turpmākais komisijas darba plāns"; 8)
29. gada
30. aprīļa sēdē (protokols Nr. 910) - "Komisijas turpmākā darba plāns un komisijas darbības termiņa pagarinājums"; 9)
31. gada
32. aprīļa sēdē (protokols Nr. 1011) - "Finanšu pieejamība tautsaimniecības veicināšanai, risku mazināšana", "Finanšu sektora "kapitālā remonta" pozitīvie aspekti - FATF rekomendāciju ieviešana", "Uzraudzības izmaksas". Uzaicināti un piedalījās: Finanšu nozaru asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, valdes loceklis Jānis Brazovskis (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 1); 10)
33. gada
34. maija sēdē (protokols Nr. 1112) - "Komisijas turpmākā darba plāns"; 11)
35. gada
36. maija sēdē (protokols Nr. 1213) - "Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumi NILLTPFN likuma un Sankciju likuma grozījumiem attiecībā uz ārpakalpojuma grāmatvežu administratīvā sloga mazināšanu", "FID kompetence, NILLTPFN likuma mērķis un starptautiskais NILLTPFN regulējums". Uzaicināti un piedalījās: FID priekšnieka p.i. T. Platacis, Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Marta Jaksona; Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune; Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Hermanis. 12)
37. gada
38. maija sēdē (protokols Nr. 1314) - "Kontu apkalpošanas maksa", "Finanšu pakalpojumu pieejamība, kreditēšanas vides uzlabošana", "Kontu atvēršanas/sadarbības uzsākšanas atteikumi", "ES regulas un AML direktīvu prasības", "Konkurences problemātika", "Riskos bāzētas pieejas prakse". Uzaicināti un piedalījās: LB prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis; Luminor Bank AS Korporatīvo klientu departamenta vadītāja Ilze Zoltnere, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju atbilstības nodaļas vadītāja Marina Frolova; Finanšu nozaru asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, padomniece Laima Letiņa; SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs, Juridiskās nodaļas vadītāja Dace Rušiņa; Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāja Karina Lindava; Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička; Banka Citadele pārstāvis, SIA "Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers. 13)
39. gada
40. jūnija sēdē (protokols Nr. 1415) - "Investīciju piesaiste", "LIAA prezentācija", "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras prioritātes", "Darba spēka pieejamība - izglītība, kvalificēts darba spēks un imigrācijas politika", "Finanšu sektors Latvijā no investoru vērtējuma", "Nacionālā politika un finansējums fintech sektoram". Uzaicināti un piedalījās: LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, Investīciju piesaistes nodaļas vecākais investīciju projektu vadītājs Raivis Eikens (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 2); Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs. 14)
41. gada
42. jūnija sēdē (protokols Nr. 1516) - "FICIL darbība un Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumu rezultāti (prezentācija)", "Darba spēka pieejamība - izglītības sistēmas kvalitāte", "Ēnu ekonomika un godīga konkurence", "Administratīvais slogs ārvalstu investoru vērtējumā". Uzaicināti un piedalījās: Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Linda Helmane, pārstāvis - zv.advokāts Andris Lazdiņš (sniedza prezentāciju (Pielikums Nr. 3). 15)
43. gada
44. jūnija sēdē (protokols Nr. 1617) - "Fintech sektora attīstība Latvijā", "Fintech uzņēmumu sadarbības ar komercbankām uzlabošanas nepieciešamība - kontu atvēršanas iespēja", "Kreditēšana", ""Kapitālā remonta" ietekme uz Fintech sektoru". Uzaicināti un piedalījās: Fintech Latvija Asociācijas vadītāja Tīna Lūse. 16)
45. gada
46. jūlija sēdē (protokols Nr. 1718) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 17)
47. gada
48. augusta sēdē (protokols Nr. 1819) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 18)
49. gada
50. augusta sēdē (protokols Nr.1920) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 19)
51. gada
52. augusta sēdē (stenogramma21) - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta apspriede". 20)
53. gada
54. augusta sēdē - "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma balsojums". VII Komisijas uzklausītie un saņemtie viedokļi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval konstatēto risku mazināšanai kā galvenie tika akcentēti praktiski darbi, nevis tikai normatīvo aktu uzlabošana, t.i., piemēram: terorisma finansēšanas jautājumi, izmeklēšanas efektivitāte un nacionālo risku novērtējums; patiesā labuma guvēju noskaidrošana. Faktiski "Moneyval" Latvijas rīcību par mazefektīvu atzina divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par Moneyval nosauktajām problēmām Latvijas uzraudzības sistēmā līdz 2018.gadam tika konstatēts, ka uzraugiem ir ļoti atšķirīgi uzskati un zināšanas par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, un tas traucē uzraudzības iestādēm veikt pilna apjoma pasākumus attiecībā uz augsta riska tirgus segmentiem, bet attiecībā uz finanšu izlūkošanas jomu norādīts, ka nepieciešams veltīt vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei. Izmeklēšanas un sodīšanas jomā jānoteic naudas atmazgāšana par prioritāti, kā arī izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām un tās jāvērš pret plašāka spektra pārkāpumiem. Konfiskācijas jomā Latvijai jādemonstrē labāki rezultāti, kas būtu atbilstoši riskiem (Pielikums Nr.4). Tāpat tika izteikti konkrēti pārmetumi un pamatā tie bija saistīti ar vāju kontroli par tieši nerezidentu, iespējams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču realitātē tika radīta situācija, ka apgrūtinoša ir konta atvēršana arī rezidentiem - nesamērīgas prasības un administratīvais slogs. Komisija saņēmusi informāciju no fiziskām un juridiskām personām par īstenotās politikas sekām, t.i. nepamatotu kontu slēgšanu; grūtībām atvērt kontus; kreditēšanu kavējošiem apstākļiem; nesamērīgām prasībām saimnieciskās darbības ekonomiskās būtības pamatošanai; nesamērīgām prasībām sniegt informāciju par naudas līdzekļu izlietojumu u.c. Attiecīgi darbību uzsākot, Komisija nolēma nosūtīt pieprasījumus ar lūgumu sniegt viedokļus dažādām institūcijām un organizācijām par to kompetencē esošajiem jautājumiem, viedokli - redzējumu, par situāciju kopumā, kā arī aicināt uz Komisijas sēdēm šo institūciju un organizāciju pārstāvjus. Nosūtīti sekojoši pieprasījumi:
55. Finanšu institūcijām22;
56. Latvijas Bankai23;
57. Uzņēmēju organizācijām24;
58. Finanšu izlūkošanas dienestam25;
59. Valsts ieņēmumu dienestam26;
60. LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMEI27;
61. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai
62. Uzklausīti sekojošu institūciju pārstāvji:
63. LR Ģenerālprokuratūra;
64. Valsts kanceleja;
65. Latvijas Banka;
66. Saeimas Juridiskais birojs;
67. Finanšu nozaru asociācija;
68. Valsts ieņēmumu dienests;
69. Finanšu izlūkošanas dienests;
70. Konkurences padome;
71. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;
72. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
73. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija;
74. LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOME;
75. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;
76. Latvijas Darba devēju konfederācija;
77. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija;
78. Luminor Bank AS;
79. SEB Banka;
80. Swedbank Latvija;
81. Banka Citadele;
82. Ārvalstu investoru padomes Latvijā;
83. Biedrība "FinTech Latvija Asociācija". VIII Komisijas konstatētie fakti un to novērtējums Komisijas
84. gada
85. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Tātad, pirmkārt, tas ir nevis mainījies, bet, var teikt, tas ir sācies, jo līdz
86. gadam VID nebija ne šādas struktūrvienības un vispār īsti ar šo tēmu netika strādāts. Tad, kad atbrauca... jau gaidījām Moneyval delegāciju, šis darbs diezgan paniski sākās. Tā tika izvirzīta kā prioritāte, tika izveidota struktūrvienība, kas ar to nodarbojās. Nu, rezultāts ir tāds, ka mēs neesam pelēkajā sarakstā, jo VID bija viena no tām institūcijām, kas brauca uz Parīzi un šajā OECD mītiņā arī sniedza pēdējos skaidrojumus, kas ir izdarīts, lai tiešām būtu pārliecība, ka visas starptautiskās rekomendācijas ir ieviestas tādā mērā, kā minimums to pieprasa." "Mana struktūrvienība nodarbojas tieši ar administratīvo procesu. Savukārt... katru gadu vismaz 10 līdz 15 materiāli tiek nosūtīti atbilstošajai izmeklēšanas iestādei - vai nu tā ir Valsts policija, vai KNAB, vai Nodokļu un muitas policija -, un šobrīd līmenis praktiski ir tāds, ka visos gadījumos šis process arī tiek uzsākts. Summas es jums nevaru nosaukt, tad ir jāaicina konkrētie izmeklētāji, kuri... Šobrīd top nacionālā riska novērtējums, valstij būs jauns - par pēdējiem trim gadiem. Tur šī visa informācija valsts mērogā tiek apkopota un visi šie procesi tiks saskaitīti kopā, šīs naudas plūsmas un atgūtās naudas, visi notiesājošie spriedumi būs redzami." "Valsts ieņēmumu dienests līdz 2017.-
87. gada kārtai, ko vērtēja tagad, pirms mēs gandrīz iekļuvām pelēkajā sarakstā, nepiedalījās. Tur piedalījās tikai politikas veidotāji. Tajā brīdī politiku pilnībā veidoja Finanšu ministrija, un tie bija pamat... kas sūtīja šos tulkotos likuma tekstus ekspertiem, kuri vērtēja, vai ir ieviestas visas starptautiskās rekomendācijas, kā tas ir paredzēts visām valstīm. Tajā brīdī šīs pretenzijas nebija lielas. Tās tika ieviestas - visas šīs likuma prasības, kam tad sistēmā ir jābūt. Un, ja tur bija kādas rekomendācijas, tās bija ļoti sīkas. Savukārt nākamā novērtēšana - tur jau bija iesaistītas praktiski visas Latvijas institūcijas, kas ar šo strādā. Mums ir deviņas tiesībsargājošās iestādes... pareizi?... ja es nekļūdos, kas ir iesaistītas. Tur bija iesaistīta prokuratūra, drošības dienesti, visas ministrijas, kas par to atbild, Uzņēmumu reģistrs un tā tālāk. Šis spektrs bija milzīgs. Man liekas, kādas 30 iesaistītās institūcijas, un tika testēts, kā tad mēs šo likumu dabā praktiski spējam iedarbināt, kā mēs to saprotam. Pie tam tika iets arī tālāk - tika aiziets arī pie subjektiem, tātad pie tiem, kuriem ir jāsaprot šī sistēma. Un viņi visi tika pa grupām... pārbaudītas viņu zināšanas un uzdoti jautājumi, lai saprastu, kāda tad vispār ir šī sistēma, cik valstī tā ir saprotama." "Piektā kārta bija tā, kurā pirmo reizi vērtēja efektivitāti, un pie tam mēs, iespējams, tāpēc ka bijām paziņojuši sevi kā finanšu centru, bijām viena no pirmajām valstīm šajā izvērtēšanā, vai nu trešā, vai ceturtā, mums nebija pat iespēju noskaidrot, kas tiek vērtēts, kā tiek vērtēts, kādi tiek uzdoti jautājumi, respektīvi, mēs bijām pilnīgi, pilnīgi negatavi." "Tātad, pirmkārt, valstī ir 12 uzraugi. Atbilstoši likumam katram ir iedalīta sava subjektu grupa. Divi lielākie uzraugi - nu, tagad Latvijas Banka (bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisija) un Valsts ieņēmumu dienests. Pārējie vēl tur ir - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga kreditētājus, tad ir... kas mums vēl ir, man pēkšņi izkrita... nu, respektīvi, ir 12 subjekti. Un Finanšu izlūkošanas dienests bija tas, kas šos subjektus turēja kopā, respektīvi, katru mēnesi visi tika sasaukti pie šāda apaļā galda, un visiem tika pārbaudīts, pēc kādām vadlīnijām viņi strādā, cik tiek sodi piemēroti, cik ir veiktas pārbaudes, kādi ir pārbaudīšanas principi un tā tālāk, lai veidotu... jo viņu uzdevums ir veidot šo vienādo bildi, kuru tad mēs iznesam uz āru un parādām starptautiskajiem ekspertiem. Tā ka, es domāju, viņi vislabāk jums izstāstīs, kā viņi šo visu ir koordinējuši. Es varu izstāstīt tikai to, kā viņi koordinējuši mani vai, teiksim, manas pārvaldes darbu. Ja ir runa par finanšu sektoru, tad es gribu teikt, ka Valsts ieņēmumu dienests finanšu sektoru vispār neuzrauga. Mums ar to nav tieši nekāda sakara. Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests uzrauga nefinanšu sektoru, mēs esam lielākais nefinanšu sektora uzraugs, kuri nestrādā ar finansēm, bet sniedz pakalpojumus. Būtiskākais vārds ir "pakalpojums". Tātad es piedāvāju savu pakalpojumu kā jurists vai kā grāmatvedis, un tad mēs skatāmies, kāda šī te pakalpojuma kvalitāte ir un cik viņš redz dažādus riskus uzņēmuma darbībā. Tātad tā ir lielākā atšķirība par to, ko kura institūcija dara." "Ja mēs redzam, ka ir nodokļu nenomaksa, tālāk ar viņiem strādā nodokļu auditori. Tālāk mēs nestrādājam, mēs šos materiālus iegūstam. Kur ir atšķirība? VID analītiskajā sistēmā vairāk redz par lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz PVN deklarācijas... kas sniedz dažāda veida atskaites. Grāmatveži ļoti bieži strādā, apkalpo pat nelegālus uzņēmumus, kas vispār nekur nav reģistrējušies, bet kas apgroza ļoti lielus skaidras naudas līdzekļus, kur var redzēt, kad tiek izņemta nauda bankomātos, kas, iespējams, nav pat šie aplokšņu algu maksātāji, tur par algām vispār runa nav. Tur, piemēram, ir runa par, nu... viņi vienkārši akumulē šos te... mākslīgi rada šos te nelegālos līdzekļus, kurus pēc tam var ieplūdināt legālā biznesā. Un tādus gadījumus... tie ir tie skaļākie, kas mūs interesē, tātad tie jau tiešām pēc tipoloģijām velk uz naudas atmazgāšanu. Nu, tos nodokļu riskus sistēmās neredz, jo, ticiet man, nodokļus viņi nemaksā. Nu, vienkārši neparādās." "Pirmām kārtām mums ir jāiziet nākamā Moneyval kārta. Tas tikai ļaus mums tiešām secināt... Mēs paši varam būt ļoti optimistiski un sist sev pa plecu un priecāties, cik mēs esam visu labi izdarījuši. Bet tikai ārvalstu eksperti, pēc Pasaules Bankas metodoloģijas tiešām saliekot šo visu sistēmu kopā, to var noteikt, jo, kaut arī mēs neesam iekļauti pelēkajā sarakstā, mums ir ļoti slikts vērtējums joprojām. Tas nav pārvērtēts. Tāpēc es saprotu, ka Finanšu sektora attīstības padome ir šobrīd lēmusi par to, ka tiks... Mēs piesakāmies uz sesto kārtu... pārvērtēšanu, mēģinām tikt kā viena no pirmajām valstīm, lai tas mums noņemtu... dotu pārliecību, ka mēs esam vismaz izdarījuši to, ko no mums gaidīja." "Par finanšu sektoru es nevaru pateikt, kur mēs esam pārcentušies. Protams, ka ir finanšu sektors teicis... tieši kredītiestādes, kur viņiem ir grūtāk... kas viņiem ir grūtāk. Viņi ir prasījuši dažādas vadlīnijas, bet tas ir bijis atkal viņu uzraugiem. Tas, ko mēs no savas puses esam izdarījuši, par ko mums banku sektors ir bijis ārkārtīgi pateicīgs, mēs esam izveidojuši par VID naudu (atraduši līdzekļus) politiski eksponētu personu reģistru, tā saucamo PEP, kas ir publiski pieejams. Visas bankas to lieto, un ne tikai bankas, arī visi pārējie, kam ir jāievēro šī likuma prasības. Bet es šobrīd droši vien būtu ļoti piesardzīga arī ar to atslābšanu, un, ņemot vērā, ka ir sankcijas, kas ir vēl lielāks izaicinājums Latvijai... Praktiski, lai sankcijas kontrolētu un monitorētu, visvienkāršāk ir pielietot tās pašas procedūras, kuras tiek izmantotas naudas atmazgāšanas monitorēšanā, tās ir ļoti, ļoti... Nu šie likumi strādā kopā, tāpēc es sagaidītu droši vien ekspertu atzinumu. Un es... Nu, tur noteikti par finanšu sektoru jārunā finanšu sektora uzraugam, pašam finanšu sektoram, kas ir finanšu nozares asociācija, lieliski pārzina visas nianses, kur kurš ir kaut ko par daudz prasījis vai lieki. Ja es runāju par tiem 16 tūkstošiem, ko uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, - nu mēs ļoti cieši strādājam ar asociācijām - gan ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju, gan ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju. Es vienmēr esmu aicinājusi: ja jums kaut kas liekas par daudz vai par sarežģītu - nāciet, runājiet, mēs esam atvērti uzklausīt nozari. Pirmkārt, es redzu, ka to jautājumu paliek arvien mazāk, jo, pat ieviešot sankcijas, visi tie lielās... 15 paketes subjekti bija zinoši, ļoti maz jautājumu bija. Un arī nav konstatēts pārbaudēs, ka kāds nav ievērojis, ka sadarbojas sankcionēta persona vai tiek tirgotas sankcionētas preces. Bet līdz ar to es... Par savu sektoru man ir grūti teikt, bet atkal jāatceras tas, ka mēs jau izpildām un pārbaudām, kā tiek ievērots likums. Nu tad tas ir tā: ja kaut ko maina, tad jāmaina politika, politika kā tāda, nevis nu kaut kāds... VID, teiksim, es domāju, savā skaidrojošā darbā vai vēl kaut kur nepārcenšas. Par to jau liecina tas, ka sodi samazinās." "Nu, piemēram, par ko toreiz bija ļoti pārsteigti šie eksperti, - kā var grāmatvedis piedāvāt savu pakalpojumu uzņēmumam un viņam nav nekādas prasības no valsts puses, pat ne izglītības, pat ne darba pieredzes; viņš piereģistrē uzņēmumu, kaut nebūdams grāmatvedis; vakardien viņš, piemēram, vada taksi, šodien viņš piereģistrē grāmatvedības uzņēmumu un publiski piedāvā savu grāmatvedības pakalpojumu. Viņiem tas likās kaut kas neiespējams. Nu tāds tas mūsu uzraugāmais sektors ir viss. Nu, viss ir tā. Nu, mēs šobrīd esam to licencēšanu ieviesuši kā ļoti lielu un uzreiz redzam, ka nozare sakārtojas: viņi ļoti par to licenci uztraucas, lai viņiem tā būtu un lai viņi varētu turpināt saglabāt... un lai viņi tiešām labi strādātu un sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu." "16 tūkstoši subjektu, lai parādītu savu izpratni par to, ka viņi saprot, ka par naudas atmazgāšanu viņiem būtu jāziņo, par savu klientu iespējamiem aizdomīgiem darījumiem, Finanšu izlūkošanas dienestam. Savos uzraugāmajos sektoros es diemžēl šādu tendenci neredzu nu nemaz. Grāmatveži... seši tūkstoši uzņēmumu... kaut kā 20 ziņojumus gadā... mēģina, teiksim, nu, kaut kur ieraudzīt. Pārējie neredz neko. Savukārt tas, ko mēs redzam, aizejot pārbaudēs, ir ļoti bieži diezgan klaji kliedzoši. Ne velti tur beigās ir 10 procenti no tiem, ko mēs esam pārbaudījuši. Ko vēl tur tie pārējie 90 procenti dara? Jo... Lai jūs saprastu: mēs spējam gadā pārbaudīt 10 procentus no visiem, kas mums ir tā kā jāuzrauga. Tie 90 procenti jūtas - gadiem! - diezgan brīvi. Un, ja viņi arī neziņo, tas nozīmē, ka viņi, iespējams, redz (un viņus angliski dēvē gate‑keeper); viņi sargā šos "vārtus", lai šie darījumi nebūtu; lai viņi jau laikus pateiktu, ka šis uzņēmums kaut ko dara, to, kas nav īsti labi. Iespējams, tas nav vēl noziedzīgs nodarījums, bet... Tas dotu kaut kādu iespēju uzņēmumu vairāk pieskatīt. Tas ir pirmais izaicinājums. Otrais, ar ko mēs jau saskaramies diemžēl, - licencēt grāmatvežus. Lai saņemtu licenci un valsts tevi atzītu kā cienījamu pakalpojumu sniedzēju, tu nedrīksti būt krimināli sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecības jomā. Tātad tas nenozīmē, ka visi grāmatveži, kas strādā uzņēmumā, nedrīkst būt sodīti. Vienam - atbildīgajam... Tāpat nāk... Desmit "gabaliem" no tūkstoša ir bijis nepieciešams atteikt, jo nāk kriminālsodīti grāmatveži, kuri joprojām grib atbildēt gan par naudas atmazgāšanas prasībām uzņēmumā, gan arī par visu grāmatvedības kārtošanu." - VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. 2) "Svarīgi ir tas, ko kolēģi minēja, ka šinī Moneyval novērtējumā arī tā laika Finanšu policija piedalījās un aktīvi līdzdarbojās minētajās sanāksmēs - OECD un tamlīdzīgi. Kas ir svarīgi - arī šajā pēcnovērtēšanas situācijā mums parādījās jaunas kompetences, kas saistās ar skaidras naudas kontroli. Tam tika piešķirti arī attiecīgi resursi, un šis process uzsākās. Un, jā, šobrīd minētais nacionālā riska novērtējums, kas top saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu, kur arī mēs ļoti aktīvi piedalāmies, pat vairākās darba grupās, būs šībrīža stāvokļa vērtējums - kā medicīnā diagnoze - par to, kāds tad šobrīd ir stāvoklis šajā jomā Latvijā. Un tas arī ir tas dokuments, ar ko mēs sagaidīsim nākamo Moneyval novērtēšanas kārtu." - VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Dairis Aniņš. 3) "Ja mēs skatāmies, ka agrāk lielu daļu ēnu ekonomikas mums veidoja tieši PVN, tad tagad tā daļa ir būtiski samazināta, bet darbaspēka ēnu ekonomika, tieši kas saistīts ar aplokšņu algām, ļoti krītas, es varu pateikt, vienu procentu mēs esam... es ceru, ka šogad būtu pat vairāk... atkarojuši no ēnu ekonomikas, jo darba samaksas optimizēšana, īpaši optimizējot darba stundas... jums ir redzams... Krištopana kungs, kā izskatās tas pārskats, - tātad pārsvarā optimizējot darba stundas, jo Latvijā vairs nav tādas situācijas, ka kāds atļautos nedeklarēt, visi deklarē, nav tā, ka nedeklarē, bet, zinot to, ka tas kontroles mehānisms... Kā jūs saprotat, mums nav tūkstošiem cilvēku, kas varētu uz vietas, kā Rudzīte saka, aiziet un apskatīties... tad tas, ko mēs šobrīd redzam, ka... jo mazajā un vidējā biznesā, man ļoti žēl, īpaši mazajā, darba spēka nodokļu nomaksa ir, teiksim tā, pēdējais, kas tiek darīts. Kur ir labā ziņa, ja es tā varētu teikt? Labā ziņa ir tā, ka uzņēmumi - un pēdējā laikā mēs to redzam - tad, kad mēs tos uzrunājam, tomēr palielina algas. Ne velti pagājušajā gadā sociālās apdrošināšanas budžets un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa budžets ir izpildījies labi. Mēs uzrunājam personīgi uzņēmējus, un viņi palielina šīs algas. Un šajā gadījumā tas, ko mēs redzam no Valsts ieņēmumu dienesta puses, - tie uzņēmumi, kas vēlētos attīrīties... vai arī vēlētos maksāt vairāk, tie tomēr ir un to skaits pieaug. Bet mēs reāli varam arī apzināties, ka momentā pilnībā iziet no ēnu ekonomikas mēs nekad nevarēsim, jo jūs kā uzņēmēji saprotat, ka neviens nevarēs uzreiz palielināt savas darbaspēka izmaksas par to summu. Tādēļ tas, ko mēs esam likuši priekšā, tātad šo iespēju, kā vienoties par to... Ja tu esi uz attīrīšanās ceļa, tad tu vari, kā teikt, noteiktā laikā palielināt tās visas summas, jo skaidrs, ka ar vienu soli izkāpt no ēnu ekonomikas mēs nevarēsim. Nu, lai vai kā, es teiktu, tas būtu... tie uzņēmumi nespētu iziet... Un te ir jautājums - vai to var? Jo es esmu reāliste, skaidrs, ka nebūs tā. Kāds pasaka, ka jūs no ēnu ekonomikas varat paņemt tagad cik un cik miljonus. Nu, būsim reāli, uzņēmējs ar vienu kāju neizkāps ārā. Tās tad būs beigas." - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Komisijas
88. gada
89. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Mūsu galvenie pienākumi ir saņemt aizdomīgu darījumu ziņojumus, tos analizēt un pēc tam jau analīzes rezultātā apkopoto informāciju nodot tiesībaizsardzības iestādēm. Pēc tam seko vai nu kriminālprocesi, vai vienkārši operatīvais darbs, kāda cita veida pārbaudes, līdzekļu iesaldēšana, secīgi aresti. Arī tas pakrīt... zem mūsu kompetences. Ziņojumus saņemam ne tikai no kredītiestādēm, lielākoties, protams, no kredītiestādēm un finanšu iestādēm, bet arī no citiem tā saucamajiem likuma subjektiem, tas ir, grāmatveži, juristi, advokāti un tā tālāk. Un papildus tam mēs veicam arī... papildus šai pamatfunkcijai, kā mēs to saucam, veicam arī stratēģisko analīzi - dažādus pētījumus par noziedzības tendencēm valstī -, bet tieši ar fokusu uz naudas atmazgāšanas noziegumu, un veicam arī tādu, kas varētu visvairāk būt saistīts ar tieši komisijas jautājumiem, vislielāko pētījumu valstī naudas atmazgāšanas jomā, kas ir nacionālais riska novērtējums. Tagad šo dokumentu izstrādā, un šobrīd tieši strādājam pie jauna. Tad šis dokuments... tam vismaz vajadzētu... un kaut kādā mērā tas arī kalpo kā tāds pamatdokuments, uz kuru balstīt tālāko politiku, kādus mērus pieņemt, kāpēc; ar kaut kādu noziedzību cīnīties; vai vairāk fokusēties uz korupciju vai uz nodokļiem, vai uz kaut ko citu. Pēc tam to ņem vērā arī privātais sektors, tai skaitā likuma subjekti, tās pašas bankas, iestrādājot savās kontrolēs, lai vairāk vērstu uzmanību uz attiecīgajiem noziegumiem dažādās pārbaudēs. Jūs minējāt, deputāta kungs, atsauci uz kontiem un klientiem. Mums klientu nav, mēs tiešā veidā strādājam tikai ar šiem likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm vai drošības iestādēm, un mums nav tiešas saskares ar banku klientiem, citu šo likuma subjektu klientiem vai kā citādāk. Arī visas sūdzības, ja tādas ir, par, pieņemsim, iesaldēšanas rīkojumiem, - tad tās visas tiek iesniegtas jau kredītiestādē, un mums tiešas saskares nav. Līdz ar to sūdzības, uz ko jūs referējāt, mēs tiešā veidā nekādi nesaņemam." "Tuvākais, kā mēs ar šo saskaramies, ir šis nacionālais risku novērtējums, kas var būt par pamatu vai rekomendāciju, vai vadlīniju, vai jau pēc tam likumdošanas procesiem. Bet es, ņemot vērā, ka Finanšu izlūkošanas dienests ir tā centrālā iestāde jomā un mēs redzam, kā lietas notiek un kā tās virzās... Un vienlaikus es arī gribēju pateikt paldies par iespēju nākt šonedēļ, nevis pagājušonedēļ, jo pagājušonedēļ es darbojos Moneyval kā starptautiskais novērtētājs šajā sistēmā, un tad no šīs pieredzes es varu vienkārši komentēt šo sistēmu un sniegt atbildi uz to jautājumu, bet ne kā FID priekšnieka pienākumu izpildītājs, jo, vēlreiz uzsvēršu, tas nav FID jautājums. Bet regulācija valstī, galvenā pamatregulācija ir AML likums, šobrīd arī sankciju likums, bet tieši problēmas, uz ko jūs referējat, ir AML likums. AML likums balstās uz starptautiskajiem standartiem. Šeit galvenokārt ir divi starptautiskie standarti: vieni, kas ir tiešā veidā starptautiski standarti, - tie ir finanšu darījumu darba grupas 40 rekomendācijas, un šeit arī mēs esam izdarījuši izcilu darbu un ieviesuši tās savā normatīvajā regulācijā ar Saeimas atbalstu, tai skaitā visos iepriekšējos gados šīs 40 dažādās rekomendācijas ir ieviestas likumdošanā. Otrs galvenais standarts, kas jau nav standarts, bet ir normatīvs akts, ir AML direktīvas, kas nāk no Eiropas Savienības. Tātad Eiropas Savienības līmenī visiem vajadzētu būt vienādam šim regulējumam, un arī FAT visas Eiropas Savienības valstis ievēro... ir tā kā solījušas, teiksim tā, ievērot šos standartus. Līdz ar to tas normatīvais regulējums visur ir vienāds, nu, tam vajadzētu būt vienādam. Protams, ir valstis, kas neievieš tik laicīgi vai tik kvalitatīvi direktīvas, un var būt dažādi citi faktori, bet atšķirība ir starp valstīm riskos, jo katrai valstij tie riski ir savādāki. Mums tie riski, ja mēs runājam par laika periodu līdz
90. gada izskaņai...
91. gadā vēl mēs valdības plānošanas dokumentos bijām definēts kā reģionālais finanšu centrs, kas automātiski ar visām tām plūsmām... Es nereferēšu uz cipariem, tos jūs varat precīzāk Latvijas Bankas kolēģiem šobrīd jautāt. Mēs bijām ievainojamāki, ar daudz spēcīgākiem riskiem. Un tas arī bija ļoti spēcīgi atspoguļots tā sauktajā Moneyval ziņojumā, kas tika publicēts
92. gadā, un tur, ja nevērtējam šo tehnisko daļu, kas ir, kā mēs ieviešam direktīvas un rekomendācijas, tika vērtēta vēl viena daļa, kas ir efektivitāte. Tur ir 10 faktori, 10 tādi rīcības virzieni (kā to sauc profesionāli), kas vērtē dažādas jomas, sākot ar... kāda ir risku izpratne valstij, kāda ir koordinācija valstī, kāda ir starptautiskā sadarbība, cik laba ir finanšu izlūkošana, cik laba ir izmeklēšana, cik laba ir līdzekļu... nelikumīgu līdzekļu atguve, cik laba ir cīņa ar terorismu, ar proliferāciju un vairāki citi. Un 10 (no 11) šajos rīcības virzienos mēs saņēmām negatīvu vērtējumu. Vērtējumi balstās... Var būt četri dažādi vērtējumi: "zems", "vidējs", "būtisks" un "augsts". Vienīgais, kur mēs saņēmām "būtisks" ("augsts" nesaņēmām nevienā), bija starptautiskā sadarbība, kur mūs novērtēja starptautiskie partneri, pateica paldies, ka sadarbība ir pieņemama, ne izcila, protams, bet pieņemama, un šis vērtējums bija tātad "apmierinošs". Visiem pārējiem 10 bija vai nu "zems", vai "vidējs" vērtējums, kas ir, nu, nesekmīga atzīme, un līdz ar to bija jādara viss, lai šos vērtējumus uzlabotu. Jāsaka gan, ka, ja mēs runājam par tehnisko daļu, kur ir tās 40 rekomendācijas, un cik labi vai slikti mēs tām atbilstam, šis pārvērtējums tika veikts. Un šobrīd, ja jūs internetā meklēsiet Moneyval ziņojumu, jūs redzēsiet, ka mēs atbilstam vai lielākoties atbilstam visām šīm 40 rekomendācijām. Bet, ja mēs runājam par to otru pusi, kas ir īstenībā tā būtiskākā daļa - cik labi mēs šo normatīvo regulējumu piemērojam, cik labi cīnāmies, cik labi notiesājam un tā tālāk -, tad tas vērtējums vēl joprojām ir tas pats negatīvais, kas bija
93. gadā. Un, ja mēs šobrīd runājam par kādu korespondējošo banku vai kādu investoru, kam būtisks ir finanšu sektora vērtējums, viņš, internetā meklējot Latvijas vērtējumu, vēl joprojām saskaras ar šo negatīvo, kas varētu būt negatīvs... kas noteikti ir negatīvs faktors arī no viņa skatpunkta. Atgriežoties soli atpakaļ - par riskiem. Tātad riski mums bija kā reģionālajam finanšu centram. Otri riski, protams, ir, kas vēl joprojām ir ļoti aktuāli, sankciju jautājumos. Mēs esam Krievijas kaimiņvalsts, mēs esam Eiropas Savienības ārējā robeža, arī Baltkrievija... Tas nozīmē: nu, pavisam loģiski, varbūt detaļās neiešu, ka noziedzība, kas tiek veikta tur, ka līdzekļi var tikt... vai pirmām kārtām jau tā pati noziedzība var ietekmēt Latviju - vai tās ir kontrabandas preces vai kas tamlīdzīgs, bet arī šīs līdzekļu plūsmas ļoti negatīvi var ietekmēt Latvijas finanšu sektoru. Pats par sevi teorētiski tas varētu nebūt nekas slikts. Tas varētu būt pilnīgi okay. Mēs redzam, ka pasaulē ir citi reģionālie vai vienkārši finanšu centri. Bet pretim ir jāliek tāda lieta, ko mēs profesionāli saucam par ievainojamību, proti, - cik spējīga ir valsts, tiesībaizsardzības iestādes, bankas, citi likuma subjekti menedžēt šos riskus - cik ļoti mēs varam cīnīties; cik ļoti varam identificēt; vai visiem ir resursi, lai to darītu efektīvi. Tas, ko tas ziņojums secināja, ka - nē, nav. Un tā nebija viena iestāde vai viena persona, bet tie bija, nu, kā es teicu, 10 (no 11) nesekmīgi vērtējumi. Un tas lika visai valstij - un es atkal neteikšu vienu kādu sektoru vai jomu - pārvērtēt tos riskus, šobrīd beidzot izprast tos riskus, uztaisīt jaunu nacionālo risku novērtējumu, lai saprastu, ar kādiem riskiem mēs cīnāmies. Ja
94. gadā...
95. tie bija riski, kas nāca mums kā reģionālajam finanšu centram, kad miljardi eiro nāca tikai uz pāris minūtēm vai stundām Latvijas kontos un uzreiz aizgāja projām, tad šobrīd jau mēs runājam par vietējo noziedzību. Protams, par sankciju jautājumiem, kas ir ļoti augsta prioritāte visām institūcijām Latvijā šobrīd, bet arī par vietējo noziedzību, par korupciju, par nodokļu noziegumiem, kas, nu, paši zināt, ir ļoti, ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar lielāko daļu citu Eiropas Savienības valstu. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi likuma subjekti (ne tikai kredītiestādes, bet tai skaitā) - viņiem ir pienākums veikt savus iekšējos risku novērtējumus. Un, jo vairāk viņi tos riskus saskata, jo vairāk viņiem ir jāpielāgo savas kontroles, lai tos menedžētu. Tieši tāpat, kā tas bija iepriekš valstiskā līmenī, tas ir jādara katram likuma subjektam. Un no tā arī rodas šie... varētu rasties, teiksim tā, šī problemātika." "Visa AML sistēma sastāv no diviem lieliem flangiem: ir administratīvais un kriminālais, tā vienkāršoti runājot. Administratīvais ir tas flangs, kur ir FKTK, kas tagad ir Latvijas Bankas daļa, un ir šī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, advokātu padome, pieņemsim, notāru padome, kas uzrauga likuma subjektus, proti, iet pārbaudēs uz bankām vai uz šiem nefinanšu subjektiem un pārbauda, kā viņi ievēro prasības, - vai viņi veic klientu izpēti, vai viņi slēdz kontus vai neslēdz kontus, vai viņi ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam. Un šim lielākoties draud administratīvas sekas, proti, administratīvs sods. Tātad otra puse ir kriminālā puse. Kriminālajā pusē darbojas tādas iestādes kā izmeklēšanas iestādes, drošības iestādes, arī prokuratūra noteikti. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests ir, kā jūs tieši teicāt, visam pa vidu. Mēs saņemam informāciju no šīs administratīvās puses un apstrādājam ar galveno mērķi - nodot šai kriminālajai pusei, kas cīnās jau ar kriminālpārkāpumiem un krimināli sodāmiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai sauktu iespējamos noziedzniekus pie atbildības. Un mūsu galvenā funkcija ir nevis kādu uzraudzīt, kā es minēju, kas ir šī VID funkcija, bijušā FKTK (Latvijas Bankas šobrīd funkcija) vai citu uzraugu funkcija, bet mūsu funkcija ir saņemt aizdomīgu darījumu ziņojumus, tos analizēt, apstrādāt informāciju un nodot to pēc piekritības tiesībaizsardzības vai drošības iestādēm, atsevišķos gadījumos arī prokuratūrai." "Noziegumus finanšu pasaulē un finanšu sektorā lielākoties atklāj tieši Finanšu izlūkošanas dienests ar aizdomīgo darījumu ziņojumu palīdzību. Mēs tos atklājam, mēs veicam analīzi, pēc tam strādājam ar aizdomām, pamatotām aizdomām, kas ir divi likumā noteikti līmeņi, apkopojam informāciju un atzinuma vai cita informācijas apkopojuma veidā nododam tiesību aizsardzības iestādēm, kas uzsāk... jau pēc tam vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu vai ne. Un Finanšu izlūkošanas dienestam ir tāds ļoti liels spēks. Mēs esam "Egmont grupas" sastāvā, kas ir vēl 166 citu finanšu izlūkošanas dienestu apvienība, kas ļāva mums izcili ātri apmainīties ar informāciju, tas ir, lielākoties mazāk nekā mēneša laikā mēs no jebkuras no šīm 166 valstīm varam saņemt informāciju. Ja to dara tiesībaizsardzības iestādes, tad tas var aizņemt vairākus gadus ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, savukārt mēs to informāciju varam saņemt ļoti ātri, lai apkopotu šos noziegumus un sekotu finanšu noziegumiem." "Kā jau es teicu sākumā, visi 10 (no 11) rīcības virzieni bija nesekmīgi, tas nav tā, ka viena iestāde bija vainīga... vai varētu vainot vienu iestādi. Moneyval ziņojumā ir vairāki simti problēmu, kas ir identificētas, - lielākas, konceptuālākas, un mazākas, detalizētākas. Es nedomāju, ka ir vērts izcelt kādu konkrētu. Tas ir kapacitātes trūkums viscaur valsts sektoram, kapacitātes trūkums privātajā sektorā, kas ir atvēlēts šo darījumu analīzei... Uzņēmās privātais sektors varbūt pārāk lielus riskus priekš tām kontrolēm, kas varēja būt, un tieši tāpat arī valsts uzņēmās pārāk lielus riskus priekš tām kontrolēm, ko lika pretim. Tā ka, nu, tiešām ļoti, ļoti daudz ir, bet galvenokārt. Bija arī normatīvā regulējuma trūkumi, kas tika novērsti pēc tam, bet tos visus tiešām detalizēti var tanī pašā ziņojumā... Es varu arī izcelt, ja ir svarīgi, nākamreiz vai kādu citu reizi vai jums atsūtīt rakstveidā kādas konkrētākas problēmas, kas jūs interesētu, bet tur ir tiešām ilgi... tās ir 360 lapaspuses, ko var lasīt." "Nesekmīgas atzīmes saņēmām, ja nemaldos, 15 (no 40) šajās rekomendācijās, un ir 40, nu, tās ir nevis rekomendācijas kaut ko darīt, bet tehniskās rekomendācijas, kas ir kritiskas, lai efektīvi cīnītos ar finanšu noziegumiem. Tas bija viens, un pēc tam jau otrs ir šī efektivitātes daļa, kur 10 (no 11) vērtējumi bija nesekmīgi." "Moneyval ziņojums bija sekas tam, ka mēs neko... Latvija neko nedarīja vai pietiekami nereaģēja uz visu. To norādīja gan starptautiskie žurnālisti, gan citas valstis (tie bija politiķi vai kādas tiesībaizsardzības iestādes no citām valstīm)." "Es vēlreiz uzsveru: no 11 rīcības virzieniem 10 bija nesekmīgi. Gan visas 10 uzraudzības, kontroles institūcijas bija novērtētas nesekmīgi, gan pašu likuma subjektu kontroles bija novērtētas nesekmīgi, gan tajā laikā kontroles dienesta darbs bija novērtēts nesekmīgi; visu izmeklēšanas iestāžu darbs bija novērtēts nesekmīgi; cīņa ar terorisma un proliferācijas finansēšanu bija novērtēta nesekmīgi. Vienīgais, kas bija novērtēts sekmīgi, bija starptautiskā sadarbība - gan kontroles dienestā, gan tiesībaizsardzības iestādēs, gan uzraudzības, kontroles institūcijās." "No Finanšu izlūkošanas dienesta puses mēs jau kādu laiku pietiekami skaļi sakām to, ka mums nav nekādas intereses, lai Latvijā kādu klientu mestu ārā. Mūsu interese ir saņemt kvalitatīvus un savlaicīgus aizdomīgu darījumu ziņojumus, lai mēs varam veikt analīzi un identificēt noziegumus. Tas, ka klienti tiek mesti ārā, - tas nav FID jautājums, to jūs varat jautāt bankām vai banku uzraugam. Otrām kārtām mēs esam Eiropas Savienības brīvā tirgus dalībnieki, un tieši tāpat, kā mēs pērkam drēbes, pieņemsim, Itālijā vai kādā citā valstī, - tieši tāpat mēs varam saņemt finanšu pakalpojumus, kas ir varbūt... kas mums patīk labāk, ir lētāki vai modernāki, citā valstī. Un tas arī varētu būt vienkārši... nevis tas, ka mēs metam kādu ārā, bet tas, ka vienkārši finanšu pakalpojumi citur ir labāki vai lētāki. Tas ir viens no faktoriem, jo tas Moneyval vērtējums, kas vēl joprojām ir, par ko es jau referēju pašā sākumā... un es atvainojos, ka es tik daudz attiecībā uz Moneyval referēju, bet - laikam tāda tēma. Bankām pakalpojumi arī izmaksā dārgāk, tāpēc ka vēl joprojām ir šis negatīvais vērtējums. Ja mēs skatāmies uz korespondējošām bankām, kas tātad "klīrē" eiro vai dolārus mūsu bankām, - viņi redz šo negatīvo vērtējumu, viņiem, pamatojoties uz šo vērtējumu, Latvijas bankas ir augstāka riska. Līdz ar to viņi... tieši tāpat kā banka... augstāka riska vai politiski nozīmīgu personu vai kādu citu vērtētu vairāk. Tieši tāpat lielās bankas vērtē Latvijas bankas vairāk, un tām pakalpojumi sanāk dārgāk, un tā ir tāda kā ķēde." "Liela daļa informācijas ir par likvidējamām, cik ir par tādiem pavisam aktuāliem riskiem, tad redzam, ka iepriekšējos divos trijos gados bija lielākoties... tiešām - vismaz 80 procenti bija likvidējamās. Pagājušogad un šogad jau tie procenti ļoti mainās; šogad vispār 80 procenti ir tieši uz aktuālajiem, es gribētu teikt, riskiem, kas ir organizētā noziedzība, sankcijas. Protams, ļoti lielā mērā - nodokļu noziegumi tajā skaitā. Pagājušogad tas varētu būt puse uz pusi. Bet nevajadzētu to jaukt ar iesaldētajiem līdzekļiem, jo iesaldētie līdzekļi, kas pēdējos gados ir vairāki simti miljonu katru gadu, - tie gan ir vairāk saistīti ar vairākām likvidējamām kredītiestādēm. Un es varu arī pateikt, kāpēc. Tāpēc, ka mēs runājam par šo veco riska profila reģionālo finanšu centru un likvidējamām kredītiestādēm, kas... principā ir tāds kā ekrānšāviņš tiem gadiem.Tad tur tā nauda ir palikusi, tā ir apstājusies tāpēc, ka bankas likvidē vai ir maksātnespējas procesā, un, ja to naudu neiesaldē, tā nekavējoties pazūd, un to personu, vai tas ir oligarhs vai kāds cits, nevarēs saukt pie atbildības. Nu, ārvalstu... es domāju, Krievijas... vai kādu pietuvinātu personu... viņu nevarēs saukt pie atbildības, neviens viņu te neizdos. Vienīgais, ko var darīt, ir konfiscēt šos līdzekļus. Tātad, ja mēs runājam pat par vietējo organizēto noziedzību vai par nodokļu noziegumiem, vai par korupciju, tur nekādā ziņā fokuss nav iesaldēt līdzekļus, jo... pat ja mēs neiesaldēsim tos līdzekļus, visticamāk, tām personām šeit ir mašīnas, šeit ir mājas, šeit ir citi konti, līdzekļi, ko pēc tam jau var atgūt mierīgā ceļā, strādājot... tiesībaizsardzības iestādes un prokuratūra." "Viena no lietām, ko FID dara, ir stratēģiskā analīze, un mēs katrus trīs gadus veicam nacionālo risku izvērtējumu (tas ir, saprast, kā šobrīd izskatās tā situācija pēc visa, kas ir izdarīts). Ir stiprinātas valsts iestādes, bankas, sistēmas; ir mainīti likumdošanas akti un tā tālāk, un arī paši riski mainās. Tagad mēs vairs neesam reģionālais finanšu centrs. Neesam vairs reģionālais finanšu centrs un šobrīd fokusējamies uz to vietējo noziedzību. Un tas arī tiks atspoguļots nacionālajā risku novērtējumā, pēc kā gan bankas, gan arī jūsu minētie grāmatveži un advokāti varēs pielāgot savas iekšējās kontroles sistēmas, saprast, kuri no šiem riskiem, kas ir mazinājušies, viņiem ir aktuālāki." "Bet tie riski ir kritušies. Un arī visu - gan banku, gan FID, gan tiesībaizsardzības iestāžu - spējas ir kāpušas. Un tas nozīmē, ka mēs varam tos riskus jau... uzņemties citādākus. Mēs zinām, kā ar tiem strādāt; mēs varam uzņemt augstāka riska klientus kā bankas... nevis mēs, bet bankas. Un ziņot FID un turpināt sadarboties un apkalpot." "Tur būs vienkārši nodefinēti riski, kādi tie tagad ir; likuma subjekti paši ņem un salīdzina ar iepriekšējiem, un saprot, kuri ir viņiem aktuālie, un pielāgo savas kontroles: kur prasa mazāk, kur varbūt pēkšņi prasa vairāk. Tiesībaizsardzības iestādes saprot, uz ko fokusēties. Tie, visticamāk, būs nodokļu noziegumi, korupcija, organizētā noziedzība, sankcijas (manis jau vairākkārt pieminētās). Tieši tāpat tas būs ar kredītiestādēm un citiem likuma subjektiem. Un vienlaikus mēs... pēc šī nacionālā riska novērtējuma kopā ar visām atbildīgajām institūcijām izstrādājam risku mazinošo pasākumu plānu - ko darīt, lai menedžētu tos riskus, kas varbūt ir izauguši. Tas būtu... sankcijas - labākais piemērs. Tās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir kā diena pret nakti. Un varbūt var darīt kaut ko citādāk... vai nav jādara kaut kas, ko mēs darījām iepriekš, kur strādājām ar šī reģionālā finanšu centra riskiem. Tā ka katrus trīs gadus šādi tiek veikts... un tad tiek pielāgotas kontroles visā valsts sektorā un privātajā sektorā." "Tur nav izvēles - vai mēs gribam vai negribam iesaldēt to naudu; tur mēs nevaram pielāgot un mazāk noziedzīgu naudu neiesaldēt vai rīkoties kaut kā citādāk. Tur ir pienākums noziedzīgi iegūtos līdzekļus izņemt no civiltiesiskās apgrozības, un tas ir FID pienākums, tiesībaizsardzības iestāžu, pēc tam jau - prokuratūras un tiesas. Tā ka tas nav izvēles jautājums. Tātad, ja pieejamā informācija dod mums pamatu uzskatīt vai ja ir pamatotās aizdomas (tā, kā tas ir definēts likumā), mums ir jāiesaldē līdzekļi un par to jāinformē tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt par šo... piedodiet... par šo "finanšu centru" un šo reklāmu - nu mēs diemžēl redzam, ka, kamēr Latvijas bankas (jau kolēģis bija pieminējis) cīnījās... nevis cīnījās, bet fasilitēja atsevišķos gadījumos naudas atmazgāšanu, tikmēr kaimiņvalstis vai citas Eiropas Savienības bankas attīstīja finanšu produktus. Un tas, ļoti iespējams, arī ir viens no tiem mērķiem... kāpēc citur finanšu produkti ir ja ne lētāki, tad attīstītāki, draudzīgāki lietotājiem. Tā ka tas arī varētu būt viens no tādiem būtiskiem faktoriem." "Nākamais - šīs loģiskās plūsmas AML jomā, loģiska sadarbība, kad viss tiek darīts, balstīts riskos un visam apakšā ir pamatojums: kāpēc tiek prasīts tas, kāpēc tiesībaizsardzības... vai FID dara vienu vai otru lietu. Un nākamais noteikti ir starptautiskie vērtējumi, jo, kā jau es teicu, mūsu bankas finanšu ekosistēmā (un ne tikai bankas) nav vienas, tās sadarbojas ar citām bankām, lai pakalpojumi būtu lētāki. Un mums ir jāatjauno šī finanšu sektora reputācija, kas ir iedragāta, un tas ir, sadarbojoties ar dažādiem starptautiskajiem novērtētājiem. Mums jau ir pirmās indikācijas par pirmajiem tādiem nelielajiem, tai skaitā OECD, pozitīvajiem vērtējumiem, kas AML sistēmu novērtē kā pozitīvu, un tad arī starptautiskajā banku un finanšu sektorā mūsu pakalpojumi paliks lētāki un pieejamāki. Tas varētu būt tas otrais galvenais. Tātad pirmais - riska novērtējums, otrais - cik vien iespējams, Latvijas reputācijas atjaunošana finanšu sektorā." - FID priekšnieka p.i. T. Platacis. Komisijas
96. gada
97. marta sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Pārmaiņas tiešām bija ļoti krasas, un visai šai problēmai pamatu pamatos daļēji bija tas, ka Latvijā jau deviņdesmito gadu laikā bija izveidojies viens no tiem izaugsmes pamatiem,biznesa modelis, - tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Un, protams, daļa no tā attīstības plāna bija arī finanšu sektora plūsmas. Kā mēs redzējām, ne šie plūsmu apjomi, ne pārbaudes... tie riska apjomi netika adekvāti novērtēti. Šīs problēmas krājās, krājās, krājās, jo īpaši, kā mēs redzējām, pēc
98. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā tas kļuva arī par ģeopolitisku jautājumu. Līdz ar to, šīm problēmām pamazām krājoties, radās arī politiska izpratne, ka pa šo ceļu turpināt iet vairs nedrīkst un tām pārmaiņām noteikti bija jābūt diezgan krasām. Un, atskatoties vēsturē, šīs pārmaiņas notika ļoti strauji. Tajā laikā tam bija arī negatīvs ekonomikas efekts uz to, ka finanšu sektors būtiski samazinājās, bet tajā pašā laikā tika noņemta no galda vesela virkne risku un Latvijas ekonomikas izaugsme un noturība krīzes laikos būtiski uzlabojās. To mēs ļoti skaidri redzējām pagājušogad pavasarī, ka, lai nu kas, bet bažas par to, ka finanšu sektors Krievijas otrā iebrukuma Ukrainā dēļ varētu Latvijas ekonomiku vilkt uz leju un izraisīt kaut kādas ļoti nepatīkamas ekonomiskas sekas, piemēram, strauju bezdarba kāpumu... tādas bažas tika pilnībā noņemtas. Līdz ar to, skatoties no ekonomisko, ģeopolitisko un ekonomikas izaugsmes risku viedokļa, manuprāt, ir jāuzsver divas lietas. Pirmā lieta - šis ģeopolitiskais stāsts attiecībā uz to, ka nekāds Austrumu-Rietumu tilts sen jau vairs nestrādā, līdz ar to šis biznesa modelis savu dzīvi ir beidzis. Otrā lieta - tas nozīmē, ka mūsu integrācija Rietumu pasaulē ir krietni, krietni ciešāka, un ekonomiskā izaugsme nākotnē veidojama ar Rietumiem. Pārmaiņas tiešām bija krasas, bet ilgtermiņā ļoti, ļoti nepieciešamas. Tas vairāk par to makrostāstu." "Pirmais - uzreiz būtu neizbēgams kredītrisku pieaugums. Tas automātiski nozīmē arī kredītresursu sadārdzinājumu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, gan arī valstij. Līdz ar to visa parādu apkalpošana, refinansēšana un tā tālāk būtu krietni, krietni dārgāka. Nākamā lieta - nu, tāds spitālīgā tēls visā reģionā, arī attiecībā uz dažādu veidu investīcijām gan finanšu, gan nefinanšu sektorā. Tā būtu krietni, krietni lielāka piesardzība, es pat teiktu, atsevišķos gadījumos tas nebūtu cenas jautājums, tas būtu resursu pieejamības jautājums. Mēs būtu ielikti tādā situācijā, ka vesela virkne plūsmu Latvijai ietu apkārt. Tas ietekmētu uzņēmumu spēju norēķināties, eksporta izaugsme būtu ļoti ierobežota, vienkārši neviens ar tevi negribētu atvērt kaut kādus finanšu norēķinus. Protams, tā ekonomiskā ietekme būtu pa visu perimetru - gan lēnāka izaugsme, gan lēnāks patēriņš, gan mazākas investīcijas... jau tā diezgan vārgais investīciju kāpums pēdējo desmit gadu laikā, arī būtiski augstāks bezdarbs. Tas ticamākais scenārijs bija tāds, ka tas būtu kaut kas līdzīgi kā, ekonomistu valodā runājot, pēkšņa apstāšanās vai ieskriešana sienā. Uz kādu brīdi dažādi finanšu norēķini vienkārši apstātos. Ko tas nozīmētu uzņēmumiem? Tas nozīmētu, ka to spēja kreditēt pašiem savu darbību vai kreditēties apgrozāmo līdzekļu pusē, nu, apstātos. Tas nozīmētu, ka viņiem būtu nepieciešams krietni vairāk pašiem savas naudas, lai varētu izveikt savu ekonomisko aktivitāti. Visticamāk, kaut kādi resursi vai kādas iepirkšanas būtu tikai ar priekšapmaksu, nevis ar pēcapmaksu. Līdz ar to, viennozīmīgi, tāds finanšu šoks, kas trāpītu pa perimetru, pa visu ekonomiku. Cik tas būtu liels, ir ļoti grūti precīzi teikt, jo šeit parasti tas salīdzinājums ir: okay, Latvija neiekļuva pelēkajā sarakstā, Islande iekļuva. Nebija jau tā, ka Islande pazuda kā ekonomika, bet tur ir vesela virkne citu lietu. Šādu risku apzināšanās ir ļoti, ļoti svarīga, un, tā kā šos riskus nevar pacelt un normālā veidā sakārtoti pārvaldīt, tad no tiem labāk izvairīties. Latvija
99. gadā un gados pirms tam tiešām šos riskus bija paņēmusi par daudz, lai spētu kvalitatīvā veidā pārvaldīt un ekonomikai nenodarītu ļaunumu." "Jā, mēs netrāpījām pelēkajā sarakstā, un, manuprāt, no finanšu stabilitātes puses un ekonomikas izaugsmes puses - ļoti labi, bet tai pašā laikā mums kā valstij ir nepieciešams arī vēl viens vērtējums, jo
100. gada vērtējums, kas ir ar šīm lietām... Nu labi, mēs neesam pelēkajā sarakstā, bet tas jautājumu un problēmu uzskaitījums ir tik garš, ka, līdzko mēs skatāmies uz kaut kāda starptautiska finanšu partnera ienākšanu Latvijas tirgū vai mēs skatāmies, piemēram, uz kaut kādu korespondētājattiecību uzsākšanu, tad tas ir ziņojums, uz ko viņi skatās, un tas ziņojums vēl ir ar to gadu atbalsi. Līdz ar to, pat ja mēs esam izvairījušies no pelēkā saraksta, tas nenozīmē, ka šajā jomā tas darbs līdz galam ir padarīts. Un šī atbalss mums vēl arvien ir tas enkurs, kas pie kājas ir, vēl arvien velkas līdzi un ekonomiku traucē." "Kreditēšana ir tā joma, ko mēs Latvijas Bankā jau... Tas vājums pēdējos 10 gados, kas kreditēšanas pusē ir bijis... Mēs jau vairākus gadus Latvijas Bankā šo ļoti, ļoti uzmanīgi analizējam un ar finanšu institūcijām un arī iesaistītajām valsts institūcijām cenšamies atrast risinājumus. Tas vilciens pamazām iet uz priekšu. Tāda jūtamāka sakustēšanās ir bijusi pēdējo pāris nedēļu laikā, bet mēs redzam, ka arī iepriekšējos gados tā situācija pamazām, pamazām, pamazām... tā ka, nu, izskatījās, ka pagriezīsies, bet tie cipari, protams, parāda bildi, kas nav īpaši patīkama. Es teiktu, ka banku pienesums Latvijas ekonomikā... tam būtu jābūt noteikti lielākam. Ja mēs skatāmies uz kredītu apjomu Latvijā, tad tie ir apmēram 28 procenti pret IKP, Igaunijā tas ir starp 60 un 70 procentiem no IKP. Viņiem kredītu apmērs ekonomikā pret ekonomiku kopumā ir apmēram divreiz lielāks nekā Latvijā. Tas arī ļauj viņiem investēt vairāk, un tas arī to ekonomiku kopumā dzen uz priekšu. Es gribētu teikt - ja gadījumā... ja mēs strukturāli Latvijas ekonomikā neko nemainām, tad mums iespējas noķert Igauniju ir... nekādas. Ja viņi nepieļauj kaut kādas ļoti muļķīgas kļūdas. Līdz ar to, ja jau nekrīt atpakaļ... un mēs neko nedarām, lai padzītu savu ekonomiku uz priekšu, tad mums Igauniju noķert nav iespējams. Bet tas ir tāds ļoti negatīvs scenārijs. Līdz ar to tā ekonomikas transformācija ir ļoti svarīga lieta. Pie tās ir jāstrādā, un virkne lietu jau tā kā pamazām sāk notikt, jo darāmā vēl arvien ļoti daudz. Runājot savukārt par depozītu apjomu Latvijā, tiešām ar depozītu... ir gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām kopumā tuvu pie 23 miljardiem eiro. Cipars tiešām ļoti liels. Savukārt, ja mēs skatāmies uz kredītiem, tad tie ir kaut kādi 15-16 miljardi. Latvijā ir liela masa brīvu līdzekļu, kas neaiziet līdz produktīvai ekonomiskai darbībai. Un tur, lai tas notiktu, protams, viena joma ir, kā mēs iesākām runāt, banku lielāka iesaiste, banku vēlme uzņemties lielākus un... tālredzīgākus riskus. Šeit nav runa par to, ka bankām būtu jāzaudē nauda, nudien nē, bet bankām būtu jābūt izprotošākām par to, kā ekonomika var augt un ka zināma riska uzņemšanās papildus tam, kas līdz šim ir darīts, ekonomikai tikai un vienīgi palīdzēs, ka ieguvēji būs abas puses - gan iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts kopumā, gan arī bankas, tāpēc ka biznesa apjoms būs audzis lielāks. Bet šeit, protams, ir arī darāmais uzņēmumu pusē. Uzņēmumi ambiciozāk grib investēt, iekarot Eiropu un pasauli. Darāmais ir valsts pusē - gan vides sakārtošanā, gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan kvalitatīvākā veselības aprūpē, izglītības un zinātnes sistēmas uzlabošanā, kas Latvijai ļautu augt straujāk. Un, protams, arī Latvijas Bankas pusē ir vesela virkne lietu, ko esam apņēmušies paši darīt, lai situāciju uzlabotu. Dažas no tām lietām, ko mēs Latvijas Bankā darīsim, mēs jau ieskicējām, tiekoties gada sākumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, proti, regulējums, analīze un regulāras diskusijas, un viegli pieejami dati par to, kas Latvijas pusē būtu jādara un jāmaina, lai šī kreditēšana augtu straujāk, sākot, piemēram, ar to, ka ilgtspējības jomā tas izaugsmes potenciāls ir milzīgs. Vai mēs esam nosiltinājuši...? Neesam. Kāpēc? Tāpēc, ka arī juridiski traucēkļi tur ir, administratīvais process pārāk garš un tā tālāk. Ja nepieciešams, varam detalizētāk izdiskutēt, bet tiešām mēs redzam, ka Latvijā tas resursu apjoms ir ļoti liels, kas nav izmantoti ekonomikas izaugsmē. Kad mēs varētu sasniegt ar Igauniju salīdzināmus kreditēšanas ciparus? Nu, diemžēl tas nav dažu gadu jautājums, bet, ja mēs nesāksim šodien, tad mēs to neizdarīsim nekad." "Bankas ir spējīgas pelnīt, izvairoties no šādu risku vadības, un mēs redzam, ka ir gadījumi, ka tās bažas par riskiem ir pārspīlētas. Mēs redzam, ka finanšu tirgos ir situācija, ka tie riski netiek vadīti, bet vienkārši no tiem riskiem izvairās. Vienam atsevišķam tirgus spēlētājam tas ir pieņemami, savukārt tirgū kopumā, protams, tas nav pieņemami. Un tā ir tā lieta, ko arī Santa minēja. Ļoti konkrēti mēs strādājam un turpināsim strādāt... Piemēram, atsevišķos gadījumos mēs redzam diezgan... nu, būtiski augstākas prasības arī pie konta atvēršanas, nekā tas ir noteikts rokasgrāmatā. Bankas vienkārši izvēlas prasīt krietni striktāk, lai mazinātu savus riskus, tādā veidā izvairoties no riskiem, nevis tos vadot. Un viens no iemesliem, protams, - arī konkurences trūkums. Viens ir pārpratums un pārspīlētas bažas. Otra lieta ir konkurences trūkums, ka nav tirgū tā aktivitāte tik... nu, aktīva, ka varētu, teiksim, viens otram ņemt tos klientus nost. Šī situācija pamazām uzlabojas, bet... un arī pagājušajā gadā no komisijas puses un arī no finanšu tirgus dalībnieku puses... un šogad arī no Latvijas Bankas puses... ka tā kompetence ir mūsu pusē... Mēs atkal ejam cauri un skatāmies, kur šīs prasības tirgū, kas tiek izmantotas, ir pārspīlētas, runājam ar konkrētām finanšu institūcijām un cenšamies izskaidrot to situāciju, ka šeit nu gan viņi ir pāršāvuši pāri par strīpu." "Vai mēs redzam problēmu šajā jūsu jautājumā, proti, ka termiņi ir gari, nesaprotami, atsevišķos gadījumos arī, nu... bet kur tad atvērs? Jā, mēs redzam, un mēs ar konkrētām finanšu institūcijām to arī pārrunājam, bet tiešā veidā mums nav iespēju viņiem likt to darīt vai uzspiest to darīt. Mūsu jautājums ir par standartu, cik ilgi šīs lietas prasa, ko viņi precīzi prasa... parādīt no mūsu puses, kādas ir mūsu prasības. Bet galu galā, kā viņi to ievieš, katrai bankai ir precīza riska apetīte, tas savukārt ir akcionāru stāsts. No savas puses mēs, viennozīmīgi, redzēto situāciju vēl uzlabojam, kā arī mani kolēģi minēja, ar risku vērtējumiem, un pilnvērtīgu šo risku pēc approach ieviešanu, galapunktu mēs nudien vēl neesam sasnieguši, bet šajā gadījumā tā nav regulējuma vaina, tā ir ieviešanas un īstenošanas vaina. To mēs ar bankām regulāri pārrunājam un turpināsim, jo, viennozīmīgi, izpratne par problēmu ir. Attiecībā uz pamatkontu tur arī... kas attiecas uz privātpersonām, protams, jebkurai privātpersonai Latvijā būtu jāspēj atvērt kontu Latvijas finanšu iestādē. Bet ir gadījumi, kad finanšu iestāde saka: jā, bet ne pie mums... Un tā arī ir problēma, kur jāskatās, kā mēs varam no tā izvairīties." "Manuprāt, konkurence, viennozīmīgi, varētu būt krietni asāka, un to mēs izrunājām attiecībā uz kreditēšanas lietu. Mēs redzam, ka bankas iepriekš ir teikušas, ko tās nevar un kas jādara citiem. Es domāju, ka visiem kaut kas ir jādara, bet arī bankām vajadzētu ļoti skaidri pateikt, ko tās darīs un ko tās var darīt, lai palīdzētu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Līdz ar to par konkurenci - viennozīmīgi, tā varētu būt asāka, bet par to, vai esošais funkciju dalījums institūciju starpā ir tas labākais, par to (Nav saklausāms.)... visticamāk, tas ir krietni plašāks jautājums." - LB prezidents Mārtiņš Kazāks. 2) "Tas laika rāmis uz nākamo pārvērtēšanu ir vismaz trīs četri gadi. Un es arī noteikti gribu pateikt, ka nebija tā, ka arī tā neiekļūšana... bet jau tas, ka Moneyval publicēja šo atzinumu... kurš joprojām ir vienīgais Moneyval atzinums, publiski pieejams... joprojām izraisa, nu, diezgan grūtu situāciju arī tiem, kas vēlas šeit šobrīd investēt.Tāpēc mēs esam jau diskutējuši par to, ko mēs varētu darīt, lai rosinātu Moneyval pēc iespējams ātrāk veikt jaunu pārvērtējumu." "Es varētu izteikt savu versiju par to, kāpēc tas bija
101. gads. Es domāju, ka tam ir ļoti liela saikne arī ar smago finanšu krīzi, kas bija tieši 2008.-
102. gadā, un iespējams, ka tas bija kaut kāds ļoti viegls alternatīvs ceļš, kā Latvijai ātri izrāpties no tās bedres ārā. Iespējams, ka to pamanīja tie uzņēmēji. Un arī es gribu piekrist, ka tas ir kaut kādā mērā arī politisks, jo ļoti daudz arī politiskajās diskusijās un politiskajā telpā parādījās šis uzstādījums, ka Latvijai būtu jābūt kā finanšu centram starp Rietumiem un Austrumiem. Un tas noteikti iedrošināja šāda biznesa izveidi. Un faktiski... nu, jā, tas tā bija, bet droši vien... es gribētu teikt - jā... to, ka krīze, ekonomiskā krīze, to arī tā kā vairāk, man liekas, pagrūda." "Es ticu, ka kolēģi, kas tajā laikā strādāja uzraudzībā, apzinājās šos riskus. Es redzu, ka ir arī veiktas dažādas uzraudzības darbības attiecībā uz tām bankām, kas arvien vairāk palielināja savu ekspozīciju tieši attiecībā uz nerezidentu naudu; tur gan bija spēcīgākas kapitāla prasības noteiktas bankām. Bet man jāatzīst, ka kopējā sabiedrības un arī pārējo visu... man liekas, gan politiķu, gan valsts institūciju pārstāvju izpratne par tā saucamās nelegālās naudas atmazgāšanas nozīmi un vispār ietekmi sāka... reāli tāda apzināšanās sāka veidoties tikai, teiksim, 2016.-
103. gadā. Pirms tam tas bija kaut kas it kā skaidrs, bet kas tajā pašā laikā uz mums it kā neattiecas." "Jāatzīst, ka savulaik vispār pasaulē ofšors kā tāds skaitījās normāls bizness, čaulu veidojumu apkalpošana visur pasaulē, un Latvija ne ar ko neatšķīrās tajā laikā. Un es gribētu teikt, ka kopējā sabiedrības izpratne bija tieši tāda. Bija milzīgas kompānijas, kas tieši piedāvāja šos pakalpojumus. Un tajā laikā tas droši vien tika uzskatīts... nu, varbūt ne gluži pavisam normāli, bet pietiekoši normāli." "Es gribu teikt, ka, piemēram, ja mēs sodām vai mēs pārbaudām, tad attiecīgi mēs pārbaudām... par to likumdošanu, kas šobrīd ir spēkā. Ja tajā... ja mēs šobrīd... Mēs nepārbaudām laiku, kas bija pirms šī likuma pieņemšanas. Tātad šobrīd likums nosaka, ka šīs čaulas kompānijas ir aizliegtas, un mēs varam piemērot sodu tikai tad, ja mēs atklājam, ka, piemēram, kāda no kredītiestādēm vai finanšu tirgus dalībnieks nav ievērojis likumu. Mums... Nav neviens sods piemērots par kaut kādām darbībām, kas ir atpakaļejošas." "Jau vairāk nekā trīs gadus mēs aktīvi strādājam pie tā, lai ieviestu tā saucamās noteikumos bāzētās pieejas... riskos bāzētu pieeju. Tas nozīmē, ka mēs esam pārrakstījuši praktiski visu regulējumu attiecībā uz to, kā mēs kā uzraugs... ko mēs sagaidām no kredītiestādēm šajā - "zini savu klientu" jeb "pazīsti savu klientu" - jomā. Tātad - cik daudz un kas bankām būtu jāveic pie zema riska klientu darījumiem un pie augstāka riska klientu darījumiem. Šobrīd tā ir absolūti katras individuālas bankas izvēle, politika, procedūras, ko šī konkrētā banka uzskata par augsta vai zema riska klientiem un kāda veida procedūras piemēro. Mēs neesam šobrīd pilnībā apmierināti ar to izpratnes līmeni un to, kā... Vai tas ir līdz galam ieviests dzīvē? Es teiktu - nē, mēs pie tā joprojām turpinām darbu. Bet šeit runa nav par to, ka būtu jāmaina kaut kas dokumentācijā, likumos vai regulējumā, bet tieši ieviešanas fāze ir tā, kas līdz galam nav izpildījusies, jo mums joprojām ir ļoti daudz, uzņēmējiem... kur šo uzdoto jautājumu skaits ir neproporcionāli liels. Un tas liecina par to, ka joprojām šī risku klasificēšana, kategorijas, klientu procedūru pārveide konkrētajās bankās nav līdz galam īstenojusies. Un mēs tajos dialogos ar bankām šo turpinām un turpinām uzsvērt. Kolēģi tiešām strādā ar Finanšu nozares asociācijas komitejām, skaidro. Šobrīd mums bija pēdējā sesija arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Mēs mēģinām ievākt visus tos praktiskos piemērus, kurus dzirdam no jums, no visiem, un uz šo piemēru bāzes tiešām vēlreiz lieliem burtiem mēģinām skaidrot, ko mēs sagaidām un ko mēs noteikti nesagaidām." "Kritēriji klientu padziļinātai izpētei Izskaidroti pilnībā - caur šo rokasgrāmatu. Dažādas nozares, dažādas ģeogrāfijas... dažādi riska profili, un katram tam, tā teikt, apakšā ir skaidri pateikts, kāda ir uzrauga ekspektācija." "Es uzskatu, ka to vienmēr var pilnveidot, un tas arī notiek. Tas nav dokuments. Tā rokasgrāmata nav tāda, kas ir izdota, iepakota, un viss. Tas ir tā kā dokuments, kas visu laiku pilnveidojas, jo ienāk kaut kādas jaunas... nezinu, jauns prototips kaut kādai lietai, mēs redzam, ka ir kaut kāda neizpratne, un tas ir nākamais, ko mēs liekam klāt. Un tāpēc arī Kristaps saka, ka šis "dokuments" aug, nu jau tas ir sasniedzis 200 lappuses. Mēs sākām ar tām pamatlietām, bet šobrīd jau tiek iets ļoti, ļoti plaši un dziļi." "Mēs uzraugām to, lai Latvijas finanšu iestādes izpildītu arī Eiropas direktīvu, kas ir attiecībā uz pamatkontu pieejamību. Tātad katram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības uz pamatkontu, un, ja tādas nav, tad, protams, te mēs noteikti varam darboties un uzspiest konkrētai kredītiestādei atvērt pamatkontu." "Tas nav ne mūsu mērķis, ne uzstādījums - bremzēt Latvijas ekonomiku, kaut kādā veidā ierobežot pilsoņiem normālu piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Tas nav mūsu mērķis." "Ja jūs jautājat, vai mēs esam apmierināti un sakām, ka viss ir perfekti, - nē, es atkārtošos, noteikti vēl ir vieta dažādiem uzlabojumiem, dziļākai izpratnei. Izpratnei par to, kas ir risks, kā to vadīt un kas tieši katrai konkrētai bankai ir jādara, lai balanss būtu pareizs starp pareizo informācijas apmaiņu un likuma prasību ievērošanu, tādu, kā saka, būtību pār formu, jo mums nav vajadzīga kaudze ar formāliem papīriem vienkārši tāpēc, ka es tikai vācu kaut ko. Mums ir vajadzīgs, lai mūsu bankās ir izglītoti, zinoši darbinieki, ar izpratni, kuri pēc būtības spēj uzdot pāris svarīgākos jautājumus un izprast, kas tas ir par klientu, ar ko viņš nodarbojas, kāds viņa bizness ir bijis pagātnē, ko viņš plāno darīt nākotnē. Tas ir tas, ko mēs stāstām baņķieriem, un mēs tiešām sagaidām un turpināsim stāstīt joprojām to, kā mēs to redzam." - LB prezidenta vietniece Santa Purgaile. 2) "Es piekritīšu, ka vēsturiski varbūt tas uzstādījums par padziļināto izpēti bija gana plašs - nu, ka tev ir jāveic klienta izpēte, ja iestājies kāds risku paaugstinošs faktors. Mums tagad ir izstrādāta šī rokasgrāmata, kurā mēs arī ar konkrētiem piemēriem parādām, kāds ir tas apjoms. Mēs arī no industrijas puses prasījām, teiksim, piemērus, kas ir nepieciešami; kur ir nepieciešams no mūsu puses sniegt šo skaidrojumu, kas būtu jādara, lai uzraugs būtu apmierināts, teiksim, ar to izpētes apmēru. Mēs tos arī esam snieguši. Tāpat mēs prasām, lai tā izpēte būtu fokusēta uz riskiem. Nu, ja ir, nezinu, jautājums par to, ka nav skaidrs patiesais labuma guvējs, tad šai izpētei ir jābūt koncentrētai uz patieso labuma guvēju. Ja pastāv riski, ka nav skaidra līdzekļu izcelsme, tad mēs koncentrējāmies uz šo līdzekļu izcelsmes aspektu, nevis tagad prasām pilnīgi visu par patieso labuma guvēju... un tā tālāk. Lai tiešām tā izpēte būtu fokusēta uz riskiem, un tas būs atkarīgs no katra konkrētā klienta. Mums tiešām šī rokasgrāmata ir, es gribētu teikt, gana plaša, sasniedz jau 200 lappuses; tur mēs sniedzam piemērus. Un tas nav tā, ka mēs sēžam pie saviem galdiem un to izstrādājam; mēs komunicējam arī ar industriju. Mēs aicinām arī industriju sniegt piemērus, kur... Tiek sagaidīti vēl papildu skaidrojumi, lai viņi varētu justies drošāki attiecībā uz to, kādas ir tās sagaidāmās ekspektācijas no mūsu puses. Mēs esam arī pilnībā izmainījuši, jāsaka tā, savu pārbaužu pieeju. Agrāk, vēsturiski, mēs skatījāmies, teiksim, vairāk tikai uz klientiem - cik daudz ir informācijas iegūts par konkrēto klientu, turpretim tagad mēs skatāmies vairāk uz to, kā ir izveidota iekšējā kontroles sistēma, kā strādā pārvaldība, kā strādā audits bankā. Mēs esam skaidri pateikuši, kas ir tie 11 elementi, ko mēs skatāmies; mēs esam pateikuši arī apakškritērijus katram elementam." "Esam ieinteresēti, lai Latvijas uzņēmēji, Latvijas cilvēki un visi pārējie var, teiksim, šo kontu atvērt. Tāpēc mēs strādājam ne tikai ar bankām; mēs esam arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru vairākus seminārus organizējuši. Esam centušies skaidrot arī, teiksim, uzņēmumiem, kāpēc un kāda informācija tiek prasīta, īpaši tagad... teiksim, arī sankciju kontekstā. Un arī, teiksim, uzņēmumu pusē ir jāsaprot, kāpēc šie jautājumi tiek prasīti attiecībā uz to; ka ir jābūt skaidram, kurš ir patiesais labuma guvējs, kā tiek organizēta pārvaldības struktūra. Nu es redzu - tā ir tāda plašāka sadarbība." "Tie paši padziļinātās izpētes noteikumi, par kuriem arī radās jautājums. Tie bija vieni no pirmajiem noteikumiem, ko mēs pārskatījām, lai gūtu iespēju piemērot šo riskos balstīto pieeju. Un arī tad mēs runājām ar industriju un uzklausījām viņu viedokli, lai sadzirdētu tās praktiskās lietas, kā to labāk ieviest. Vēl viena norma, ko mēs arī izmainījām, - tos pašus neatkarīgos auditus, kas agrāk visiem bija obligāti reizi 18 mēnešos. Pašreiz mēs esam noteikuši, ka atkarībā no riska līmeņa atšķiras arī periodiskums. Ja tu esi augsta riska, tev saglabājas šie 18, ja tu esi zema - tev ir reizi četros gados... Tā ka mēs esam pārskatījuši tās normas, kuras ir radījušas problēmas, lai piemērotu riskos balstītu pieeju, un noteikti turam arī ausis atvērtas un esam gatavi sadzirdēt, ja ir kādi normatīvie šķēršļi, kuri mums neļauj piemērot riskos balstītu pieeju. Protams, mums visu laiku tas ir jāvērtē arī pēc starptautiskajiem standartiem, kas ir FATF noteikti un kas ir mūsu, jāsaka tā, bībele, pēc kuras mums jāvadās, vēl jo vairāk, ja mēs tūlīt tiksim vērtēti nākamajā Moneyval kārtā, mēs tiksim vērtēti pēc šiem standartiem un mums pie šiem standartiem ir jāpieturas." - LB Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis. 3) "Pirmām kārtām absurds ir tas, ka šis likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu... Mēs kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti esam nostādīti vienādi ar bankām. Tad iedomājieties, cik mums... mēs patērējam tikpat laika un resursu... Mums ir jāpatērē, pēc likuma nosacījumiem, kā bankām, bet mums jau nav tādu ienākumu. Līdz ar to vai nu mēs līdz galam šīs prasības neizpildām, vai kā šobrīd... Jūlijā es saskatu ļoti lielu problēmu, ka mazie biroji vienkārši." "84 procenti šobrīd ir mazais bizness. Tas nozīmē, ka mēs nevaram, protams, paredzēt kā un ko viņi darīs, jo tas, ko es šobrīd redzu, ko ļoti daudzi... kur ir biroji... no tiem cilvēkiem vienkārši tiek pieņemti darbā šajos uzņēmumos. Tas absolūti kropļo to vidi. Un jūs viņus nevarat arī īsti identificēt, ja viņi tiek pieņemti darbā kā darba ņēmēji, tad pazūd vispār jēga tam ārpakalpojumam kā tādam. Tas vairs nav ne pārbaudāms, ne identificējams, ja šie cilvēki ir it kā darba ņēmēji kaut kādās entās 50 kompānijās. Un tad, es domāju, jūs sāksiet atkal mēģināt skatīties no otra gala, ko tad tagad ar to visu darīt." "Galvenais uzstādījums jau bija sakārtot ārpakalpojuma grāmatvedības nozari, un uz to jau gāja, līdz sākās pirmās pārbaudes. Neviens jau nezināja, kā mūs... Mūs pārbaudīja tieši tāpat kā bankas, līdz ar to jūs varat Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pārbaudīt, cik uzņēmumu ir sodīti - ar kādām milzīgām summām, nu, cik lielas summas ir uzliktas." "Mēs šajā "barības ķēdē" esam trešie. Pirmais ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, otrais ir bankas, un mēs sakām, ja bankas ir atvērušas kontu, tad kādēļ mums ir jādrukā visi šie papīru blāķi vai elektroniski jāuzskaita. Es varētu mobilizēties, pielikt klāt un parādīt, cik mums ir dokumentu apjoms, kas skar tikai NILL likumu vienam uzņēmumam, kur mums tie ir jāglabā. Tas nozīmē to, ka mēs lūdzām - lūdzu, mums atļaujiet, ja klients ir reģistrēts Latvijā, ja viņam ir atvērts bankas konts, viņu vairs nepārbaudīt, neveikt šīs kontroles... pārbaudes, šīs te funkcijas, un ļaut mums tikai ziņot, ja tiešām mēs konstatējam aizdomīgu darījumu par krāpšanu, par... es nezinu, par politiski nozīmīgas personas pārkāpumiem un tā tālāk, un tā joprojām. Tā jau bija galvenā funkcija, ko īstenībā no mums gaidīja. Bet mēs esam tagad pārvērtušies par kaut kādiem papīru vācējiem, kur vēl, kungs teica, ka mēs to negribam, bet tā tas ir iznācis. Jo mums vairs... Lielajos birojos, tādos kā mūsējais, maniem kolēģiem... mēs esam viens konkrēts cilvēks, kas tikai ar to nodarbojas. Nekas cits netiek... Tātad šis te tiek ierēķināts pakalpojuma cenā, un loģiski, ka tirgus dalībniekam šī cena sadārdzinās tieši par šī te viena." "Mēs nevaram nekādi klientam iestāstīt, bet, man prieks, ka jūs to zināt, ka vienkārši tas ir milzīgs resursu patēriņš, nevajadzīgi resursi. Mēs neatsakāmies izpildīt NILL likuma prasības tur, kur mums ir... mums liekas, ka tās ir loģiskas. Ja mēs saprotam to, ka mēs redzam, kur ir pārkāpums, mēs par to ziņojam, un viss ir kārtībā, bet kādēļ mums ir jāvāc šie papīri tikpat daudz, cik jau ir iesniegti gan bankās, gan Uzņēmumu reģistrā, mums nav skaidrs. Un tad ir viskolosālākais - ir
104. pants, kurš nosaka, ka grāmatvežu uzņēmumiem ir jāglabā piecu gadu bankas izdrukas gan esošajiem, gan vecajiem klientiem. Arī to mēs nekā nevarējām šo gadu laikā lūgt... Ja jau tās ir strādājošas bankas un tās nekur nepazūd - tām ir simts un viena... FKTK uzraudzība, Latvijas Bankas uzraudzība -, kāpēc vēl grāmatvežiem būtu jāglabā piecus gadus savu klientu - ne tikai esošo, bet arī veco klientu, kas ir aizgājuši, - bankas izdrukas? Tad nu iedomājieties to apjomu! Mēs to visu glabājam elektroniski, mums par to ir atkal jāmaksā, jo servera vietu neviens par velti nevienam nepiešķir. Tātad atkal tas tiek ierēķināts cenā, un jums ceļas grāmatvedības pakalpojumu cenas. Tā ka tā nav mūsu iegriba, tā ir realitāte, ko AML mums uzspiež un kā dēļ mums, visu šo pildot, ir jāceļ cenas. Bet tas, kas mani uztrauc - īsumā, kas mani uztrauc, - šie 84 procenti... mazie biroji. Tas mums... šobrīd ir nozarē ļoti satraucoši - mēs īsti nezinām, ko darīt. - Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune. 4) "Ja mēs tā kopumā to visu salīdzinām, tad, protams, visas šīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu (saīsināti runāšu)... likuma normas zināmā mērā konfliktē ar advokātu konfidencialitāti. Un es pat teiktu - nevis zināmā mērā, bet tieši konfliktē ar advokātu konfidencialitāti. Un tāpēc likumā ir iestrādāta norma, ka advokāti, kas pārstāv klientus tiesvedībās vai arī aizstāv krimināllietās, nav šī likuma subjekti, no viņiem nevar prasīt kaut kādus ziņošanas pienākumus un attiecīgi arī klientu izpēti. Bet, ja salīdzina to mūsu iekšējo skaitlisko sastāvu, tad apmēram 40 procenti ir subjekti, tātad tie, kas strādā arī ar lietām, kuras pārsvarā attiecināmas uz dažādu veidu darījumiem, kuri ir saistīti ar to daļu, kas ir pakļauta tieši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam - ziņošanai." "Mēs faktiski vienmēr esam bijuši likumpaklausīgi. Ievērojam likumu, bet to ir diezgan sarežģīti visos gadījumos izpildīt, ņemot vērā, kā jau es teicu, šo personas tiesību aizsardzību. Un, ja persona nevar vērsties pie advokāta, zinot, ka advokātam ir pienākums par šo personu momentāni veikt izpēti un ziņot, tad par ko mēs varam runāt - par konstitucionālu personas tiesību aizsardzību?! Par tiesībām uz taisnīgu tiesu un par advokāta noslēpumu, ja tajā brīdī, kad vēl nav sākta tiesvedība, persona vēršas pie advokāta un advokāts jau par viņu ziņo?! Nu, mums gan arī pārmet, ka mēs neziņojam pietiekamā apjomā. Tas taisnības pēc jāpiemin. Jā, bet jebkurā gadījumā neziņo tāpēc, ka visas tās lietas saistītas ar iespējamo tiesvedību. Tas bija tas, ko es gribēju pieminēt attiecībā uz to, kas mums nav īsti pareizi. Es saskatu, ka jau pašā sākumā ir konflikts ar konstitucionālajām cilvēktiesību normām, aizsardzību, tātad - tiesībām uz taisnīgu tiesu, uz advokāta palīdzību un advokātu konfidencialitātes garantiju. Starptautiskie eksperti, protams, nemēģina pat kaut kādu atšķirību rast starp to, vai tas ir advokāts vai jurists. Viņu izpratnē, tur visiem ir jāziņo, visiem ir jāveic klientu izpēte. Ko vēl es gribētu teikt? Kā jau tas tika minēts, ir nepieciešami nesamērīgi resursi attiecībā uz nesamērīgiem apjomiem un nesamērīgiem pakalpojumiem. Mēs dzirdējām, ko pirmīt teica banka... konkrēti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Viņiem instrukcija ir - 200 lapas, ar to jāstrādā. Nu, pieņemsim, atnāk pie advokāta cilvēks konsultēties pensiju jautājumā - uz piecām minūtēm. Kā mēs sakarā ar viņu varam veikt izpēti uz 200 lapām? Nu absurds. Es domāju, te tās prioritātes ir tādas ļoti... nesalīdzināmas. Jo, ja atnāk liels uzņēmums, piemēram, Microsoft, un grib slēgt līgumu ar advokātu, tad advokāts, protams, mēnesi var strādāt, pamatojoties uz tām 200 lapām, un veikt šī uzņēmuma izpēti." "Ja lietas nav saistītas ar tiesu, tad faktiski pat pie kaut kādas minimālas konsultācijas šim cilvēkam arī... tajā skaitā... jāpatērē laika resurss, atrodoties juridiskajā konsultācijā, kamēr viņu izpēta. Pēc likuma, pirms mēs sākam sniegt juridisko palīdzību, ir jāveic šīs personas datu izpēte. Tie jau ir tādi zināmi pārspīlējumi... Es pat neteiktu - zināmi. Tie ir diezgan izplatīti.Ko mēs redzam? Mēs redzam, ka te varētu būt arī risinājums visai šai pasākumu kopai, kas būtu vajadzīgi, kā jau arī izskanēja, - vienota datubāze un automatizēta datubāze. Respektīvi, ja jau tā sistēma mums strādā - atnāk persona, mēs ievadām informāciju par šo personu, nepieciešamos kritērijus, sistēma pati analizē un pēc tam uzrāda visus iespējamos riskus. Patlaban tas viss ir manuāli - manuāli meklējot internetā, meklējot Google, meklējot saskari. Tātad, ja ir uzņēmums, tad mēs skatāmies saistītās personas. Un vēl sankciju saraksti, protams. Bet nu sankciju saraksti... tie visi ir pieejami. Bet darba apjoms un resursi... Ir vajadzīga automatizēta sistēma visiem uzraugiem. (Uzraugu mums ir ļoti daudz; es baidos tagad no galvas pateikt, bet man liekas, ka Latvijā kopumā to ir pāri par divdesmit.) Es nerunāju par to, ka to varētu apvienot varbūt kaut kādā vienā uzraudzības pasākumā; es runāju par to, ka pašai sistēmai tātad būtu jābūt vienotai un automatizētai." "Es vērstu jūsu uzmanību uz tādu apstākli, ka šis pienākums, kas jau arī izskanēja, ir no valsts tiesībsargājošajām instancēm pārnests uz sabiedrību, vienkārši uz sabiedrības locekļiem. Un caur ko tas ir pārnests? Tas ir pārnests caur atbildības prizmu, jo tā atbildība ir ļoti detalizēta, bet teikšu tā vienkārši - tā varētu būt arī ļoti smaga, jo, piemēram, mums, advokātiem, augstākais naudas sods ir viens miljons eiro. Nu, lūk. Tad visi, kur ir šie iespējamie... notāriem arī ir miljons eiro iespējamais... tā ka, es nedomāju, vai Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem tas ir... šādi sodi vispār ir samērīgi, ja tā skatās, bet tas ir iestrādāts likumā, un tāds tas ir. Es vienkārši mēģinu paskaidrot, caur ko šī izpētīšana un pienākumi, kas vienmēr ir bijuši tomēr valstiska funkcija, ir pārnesti uz privāto sektoru... caur iespējamo atbildību, un pretim tiek nolikts: vai tu gribi šai specialitātē darboties vai ne. Nu, protams, var nedarboties. Bet taisnības labad es piebildīšu, ka sankciju likums, bez izņēmuma, ir attiecināms uz visiem sabiedrības locekļiem, tajā skaitā arī uz "Rimi" kasieri, ja formāli skatāmies, jo, ja, teiksim, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas... likums mums tomēr ir ar kaut kādiem nosacītiem izņēmumiem, tad sankciju likums ir attiecināms pilnīgi uz visiem. Un, ja mēs pieietu formāli, tad arī veikalā mēs vairs nevaram iepirkties normāli... un vēl visādi citi pasākumi, kas ir, kur mēs prasām pakalpojumus pakalpojuma sniedzējiem. Pirms viņi mums atgādā picu, viņi mums paprasa elektroniski aizpildīt anketu." "Un tāpēc arī ir tas, ko mēs klausījāmies šodien, ka ir šis nesamērīgums, jo nevar atsevišķi izpildīt viens pašnodarbinātais - pieņemsim, kādi ir daudzi grāmatveži, kādi ir arī daudzi advokāti, - viņš nevar izpildīt to pārbaudes apjomu, ko var izpildīt lielāka vai mazāka komercsabiedrība. Viņiem tomēr ir lielāki resursi, viņiem ir zināma veida nosacīta uzņēmējdarbība, kas ir saistīta jau ar kaut kādu ražošanu, nosacītu ražošanu, pakalpojumu ražošanu vai kaut ko citu, bet viena persona izdarīt to apjomu... ja tas nav automatizēti, fiziski praktiski nevar, jo uz to visu izpēti aiziet daudz lielāks resurss nekā uz pašu pakalpojumu. Un tas ir tas nesamērīgums, tas, uz ko es skatos ļoti reāli, ka tas arī tiešām ir traucēklis, lai normāli funkcionētu šī sistēma. Protams, mēs paši, advokāti, finanšu tirgu varbūt tieši neietekmējam, bet zināmā mērā ar to saistīts tas tomēr ir. Protams, ja jau mēs specifiski runājam, tad pie cita jautājuma... ja mēs ejam tālāk pie tā Top 5, tā jau ir likumdevēja pirmām kārtām griba un izšķiršanās, jo mums patlaban republikā visas šīs tiesību normas ir konstruētas ļoti... šis pierādīšanas pienākums - atkal - ir pārcelts uz sabiedrību, tātad atgriezeniskā pierādīšana - tiesībsargājošajām institūcijām nav jāpierāda, ir jāpierāda personai, pret kuru izteiktas aizdomas, kāda viņam tā naudas izcelsme ir. Pieņemsim, ja mēs modelējam, - nav saglabājušies čeki par dzīvojamās mājas būvniecību. Pēc kāda laika personai rodas kaut kāda konfliktsituācija, pieņemsim, ar tiesībsargājošajām iestādēm, viņam sāk veikt pārbaudes, un viņš nevar pierādīt, kā viņš to māju būvējis, un tiek ierosināts (Nav saklausāms.)... kriminālprocess. Saīsinātais process. Tas arī ir it kā kriminālprocesa ietvaros, bet tas ir konfiskācijas process, un viņam konfiscē noziedzīgi iegūtu līdzekli. Nav svarīgi, vai tā ir automašīna vai māja, bet viņam to var konfiscēt, un, ja viņam to konfiscē, tad to konfiscē ar terminoloģiju "noziedzīgi iegūta manta". Nu, tā nedrīkst atrasties apritē, līdz ar to tā tiek konfiscēta. Kas notiek tālāk? Ja personai nav nekādu kriminālpārkāpumu, tad uz šī pamata, kad jau ir stājies spēkā tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu, tātad neapšaubāmi, persona ir izdarījusi jau legālā fakta prezumpciju... neapstrīdami noziedzīgu nodarījumu... pret viņu tiek uz tā pamata ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma
105. panta - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Nu, pārsvarā... bieži, jo tur jau ir summas, desmitos tūkstošos ir kaut kāda māja vai naudas līdzekļi lielāki... Tad faktiski persona nonāk situācijā, kad... panta trešā daļa ar visu mantas konfiskāciju. Smags sods, no galvas nepateikšu, man liekas, ap 10 gadi ieslodzījums. Šī te it kā tāda atgriezeniskā pierādīšanas funkcija, kur pret personu nav nekādu krimināltiesisku pretenziju, var pārvērsties un arī pārvēršas praksē, kad nonāk līdz apsūdzībai pēc
106. panta, kas ir ļoti smags pants, un faktiski uz līdzenas vietas... Ja mēs, piemēram, pieminam to apstākli, kādā veidā šī konfiskācija notiek, tur arī ir saīsinātais process, tur nav izvērstais process, kā ir ar visu pierādījumu pārbaudi... kā ir parastā krimināllietā, bet tur ir speciāli saīsināti kriminālprocesuāli nosacījumi. Tātad tas jau ir tāds specifisks... bet tas ir tā iestrādāts kriminālprocesā un Krimināllikumā, ka to bez politiskas izšķiršanās un gribas mainīt vienkārši nav iespējams. Tā ir vienkārši realitāte, kā tas strādā praksē." "Tādā veidā mēs jau aizejam līdz tam, ka tā ir... nu, principā jau tiek pakļauta zināmai ar likumu nostiprinātai kaut kādai subjektīvai patvarībai, jo tas viss atstāts procesa virzītāja vērtējumam - "es ticu", "mani var pārliecināt" vai "mani nevar pārliecināt". Tad, ja mēs paskatāmies tomēr, ka pārsvarā procesa virzītāju ir ļoti grūti pārliecināt par to, ka viņiem būtu jātic, ka naudas izcelsme ir likumīga, jo tā jau atkal varbūt ir kaut kāda, teiksim, profesionāla, tīra attieksme." - LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMES padomes loceklis, Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs Andris Rukmanis. Komisijas
107. gada
108. aprīļa sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Pirmām kārtām tas vispārējais princips pie tik būtiskām pārmaiņām, kādas piedzīvoja Latvijas finanšu sektors... loģiski, ka viss jau neiet tik gludi un ir aizķeršanās, ir kaut kādas pārcentības, vienalga, vai tas ir biznesa pusē vai valsts pusē, un... jā, tā ir tikai tāda pievienošanās tam, ka es arī neesmu Latvijā redzējis, ka, ieviešot lielus projektus, vispār iztiek, kā saka, bez nekādiem negludumiem un bez nekādām problēmām.Kas attiecas uz konkrētām negatīvām sekām attiecībā uz uzņēmējiem un viņu problēmām, tad es, šobrīd praktizējot kā konsultantam tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos... varu apstiprināt - jā, es arī esmu ikdienā saskāries ar gadījumiem un sniedzis konsultācijas uzņēmumiem, kuriem ir radušās domstarpības ar konkrētiem finanšu sektora dalībniekiem. Taču vienlaikus, protams, nesaucot vārdā ne tirgus dalībniekus, ne savus klientus, es gribu teikt, ka tie apstākļi katrā gadījumā tomēr ir bijuši individuāli. Ir gan sakrituši apstākļi, gan ir atšķīrušās attieksmes, atšķīrušās izpratnes, varbūt atšķīries arī ātrums, ar kādu uzņēmēji, es domāju, gan banku pusē, gan nebanku pusē, pielāgojas izmaiņām. Un, tā kā es neesmu veicis tādus plašākus pētījumus, es šobrīd nevarēšu komentēt šīs parādības masveidību. Un, jā, ļoti priecātos, ja šī problēma kaut kur tomēr parādītos arī statistiski apkopota. Nu un acīmredzot tiem, kam visvairāk sāp, tiem arī būtu visvairāk jāpiestrādā pie tā, lai šo sāpi pārvērstu tomēr konkrētākos, taustāmākos skaitļos, un tad būtu jau konkrētāka saruna." "No savas puses es varu apliecināt, un to var pārbaudīt mūsu stratēģijas dokumentos, ka naudas atmazgāšanas novēršana komisijai visu laiku ir bijusi viena no prioritātēm, tāpēc arī ir darīts tas, ko mēs tobrīd uzskatījām par nepieciešamu un pietiekamu. Droši vien skaļākais pieminamais ir tas, ka tagad visiem ir ļoti ērti ieskatīties, ka sodi par dažādiem pārkāpumiem... ir publiskojami, bet tieši komisija jau manā laikā ieviesa šo instrumentu, šo zināmā mērā kaunināšanas instrumentu, lai tirgus dalībnieki gan sabiedrības priekšā, gan savu sadarbības partneru priekšā, it sevišķi no ārzemēm, redzētu, kuram ir kādas problēmas un cik regulāri tās atkārtojas.Tā ka tas, ka tā ir - šīs nerezidentu naudas plūsmas satur paaugstinātus naudas atmazgāšanas riskus -, tas vienmēr bija atzīts fakts. Nebija tā, ka mēs censtos tos pielīdzināt kaut kādiem vietējo pensionāru un studentu maksājumiem. Bankām, kas fokusējas uz šo klientu apkalpošanu, bija pievērsta papildu uzmanība no uzraudzības viedokļa... un krietni biežākas pārbaudes, un tieši par šo klientu pārzināšanu - šī Major Customer principa piemērošanu dzīvē - salīdzinājumā ar rezidentu bankām, jo bija skaidrs, ka vietējais students un pensionārs Latvijā ir ar krietni mazāku naudas atmazgāšanas risku. Par resursu trūkumu. Es gribētu teikt, ka vairāk bija tāds atsevišķs diskusiju moments ar starptautiskajiem ekspertiem. Un, jā, mēs arī šo resursu audzējām - audzējām lēnām, pakāpeniski. Un jau
109. gadā... faktiski jau iestāšanās OECD... viens no apsolījumiem bija vēl būtiskāk to audzēt. Mēs audzēt audzējām - ar mūsu izpratni, un starptautiskajiem ekspertiem bija viedoklis, ka pie tām naudas plūsmām, pie tiem apjomiem ekspertu skaitam būtu jābūt krietni lielākam. Un attiecīgi to arī komisija
110. gadā publiski apsolīja. Un mans pēctecis Pēters Putniņš, ar kuru jūs droši vien arī pārrunāsiet šos jautājumus par laika posmu no
111. līdz
112. gadam, varētu apstiprināt, kādi komisijai bija plāni, kā stiprināt tieši uzraudzības kapacitāti naudas atmazgāšanas novēršanas aspektā un citos, kas ar to saistīti.Tāpēc es varbūt tā kā vairāk taisnojos, ka es nepiekrītu, ka nebija prioritāte un netika darīts, bet, redziet, ir viena būtiska atšķirība, kā tika vērtētas nerezidentu naudas plūsmas pirms
113. gada, kā tās tika vērtētas pēc
114. gada un kā tās tiek vērtētas pēc
115. gada... nu tas tomēr ir tas, kas ir. Un tie ir apstākļi, kas mainās un ko mēs tiešā veidā nevaram ietekmēt. Tas būtu punkts viens.Par tām shēmām, kas "uzpeld gaisā" ļoti bieži ar novēlošanos. Tur viena no galvenajām problēmām, protams, bija tāda, ka šis Latvijas... es lietošu... nesaucot vārdā, bet teikšu tomēr savu viedokli, ka tas bizness, es domāju, banku biznesa pārstāvji Latvijā, kas fokusējas uz nerezidentu apkalpošanu... viņiem tomēr būtu bijis vairāk jāpiestrādā pie tā, lai fokusētos uz klientu kvalitāti un strādātu tiešām ar reāliem biznesiem. Viena no kļūdām, ko kādi no viņiem pieļāva un kas viņiem zināmā mērā pēc tam arī atspēlējās, bija tā, ka starp klientiem, kuriem ir reāla saimnieciskā darbība, bankās tika ielaisti klienti, kuri patiesībā bija daļa no lielākas, teiksim, tādas nu... tos sauc par "laundromātiem", kā šis termins ir piedāvāts. Mēs tos varētu saukt arī par tādām kā čaulas bankām, kur ir klienti, kurus interesē dažādu veidu finanšu norēķini, ne vienmēr patiesībā tie ir tādi kriminālnoziedzīgi... vienkārši tāpēc, ka kaut kas ir ātrāk, ērtāk, ja tai valstij ir valūtas ierobežojumi vai kaut kādi norēķinu ierobežojumi... nu un tad ir tie, kas piedāvā šos, kā saka, nelicencētos pakalpojumus. Un tādi arī tika izķerti un identificēti, un ne tikai starptautisko žurnālistu pētījumos, arī mūsu uzraudzības darbā, un par to arī attiecīgi tika piemēroti sodi. Bet acīmredzot tomēr tā domāšanas maiņa un gatavība atteikties no kaut kādas vieglākas naudas, lai ilgtermiņā saglabātu šo biznesu, - atsevišķiem banku biznesa pārstāvjiem (nu jau bijušajiem) tas tomēr bija zināms izaicinājums, ar kuru viņi netika galā." "Mainās tikai proporcija starp procentu ienākumiem, kas rodas no kreditēšanas pakalpojumiem, un proporcija starp komisijas pakalpojumu ieņēmumiem. Es, man liekas, neatklāšu nekādu noslēpumu, ja pateikšu publiski pieejamos datus, ka arī šobrīd tās īstās Latvijas bankas, kā jūs sakāt... joprojām 30 procentu to ienākumu bāzes veido tieši komisiju ieņēmumi. Tad tur atšķirība tikai bija tāda, ka proporcija bija lielāka par labu šiem komisijas pakalpojumiem un kreditēšanas procenti bija krietni, krietni mazāki. Tās kreditēja savu iespēju robežās. Lai varētu izsniegt kredītu, tev noguldījumu bāzei ir jābūt tādai, kura tev ļauj šo pārvērst arī zināmā... nu, termiņa noguldījumus uz zināma termiņa kredītiem. Šīs bankas, es gribētu apliecināt, centās kreditēt un to darīja, bet sakarā ar to, ka to noguldījumu bāze bija pārsvarā noguldījumi uz pieprasījumu, sakarā ar to, ka bankas nebija nodarbojušās ar kaut kādu vērtspapīru izlaišanu tirgū, sakarā ar to, ka tām nebija mātes banku kredītlīnijas kā finansējuma avota, kas savukārt transformētu kaut kādu noguldījumu, kas piesaistītu mātes banku darbības teritorijās, tad tajā apjomā, kuru viņi varēja kreditēt, viņi centās to darīt. Tieši tā, kā jūs minējāt, jo tas arī dod savu ienesīgumu. Savukārt tas, ko viņi nevarēja darīt, - nu, viņiem nebija tā resursu bāze, tad viņi fokusējās un strādāja ar šo maksājumu apkalpošanu. Par klientu bāzi. Protams, risks tika novērtēts. Kā jūs minējāt - šīs ir augsta riska valstis, kur ir paaugstināts korupcijas risks, pēc dažādiem reitingiem, ja mēs skatāmies. Tieši tāpēc šīs klientu pārzināšanas prasības, pārliecināšanās, ka bankas zina, ar ko viņi strādā (vai tas ir vijolnieks, vai tas ir ogļracis, vai tas ir reāls bizness, kas pieder Krievijā vai, vienalga, kādā citā valstī), - tās ir tās bāzes prasības, kad ir jāsaprot, ar kādiem klientiem strādā un kādas naudas tu apkalpo. Savukārt no uzraudzības puses tad tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka banka demonstrē uzraugam... un ne tikai uzraugam, ir arī citas struktūras, arī auditori nāk, un arī tās pašas izmeklēšanas iestādes kaut ko izmeklē... Un banka prezentē to savu klientu failu un stāsta, ko tad tā par klientu ir noskaidrojusi un kāpēc tic, ka tas ir šis konkrētā biznesa īpašnieks Krievijā, nevis tas ir kaut kāds aiz viņa paslēpies, teiksim, korumpants vai kaut kas tāds. Tas bija tas, ko mēs gājām, skatījām, un tad bankās, kur mēs redzējām, ka tās nespēj noskaidrot patieso labuma guvēju vai attiecas pret to, ko klients atnes, ka... nu, tad tas ir labi. Tas tika konstatēts, par to tika atzīts, ka tā ir nepieņemama prakse, un sākās tas, kas tiek piemērots, - soda mašīna." - FKTK vadītājs no 2012.-2016.gadam Kristaps Zakulis. 2) "Jānorāda, ka LTRK biedri vienmēr ir bijuši atbalstoši AML politikai, taču norāda uz tās piemērošanas problemātiku, konkrēti, uz lielo administratīvo slogu, kas gulstas uz uzņēmējiem, lai izpildītu visas esošās AML prasības. Un tāds vispārējais viedoklis ir, ka šīs prasības ir pārspīlētas attiecībā uz zema riska darījumiem, ka bieži vien bankas, kuru pienākums ir veikt šīs AML pārbaudes, prasa veikt pārbaudes uzņēmējiem un vēl pēc tam prasa noteiktas komisijas, tā kā par to darbu, ko uzņēmēji ir veikuši. Kas konceptuāli nešķiet pareizi. Biedri norāda uz AML normatīvo aktu atšķirību ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī starp Baltijas valstīm, kur, piemēram, Lietuvā šis regulējums šķiet liberālāks, un tāpēc arī Latvijas uzņēmēji ir izvēlējušies atvērt norēķinu kontus Lietuvas kredītiestādēs. Un, kaut arī Eiropas Savienības normatīvie akti ir tā kā unificēti, bet Latvija acīmredzot ir izvēlējusies tādu stingrāku piemērošanu, ja tā var teikt, kas varbūt bija nepieciešams pirms kāda laika, bet tagad tas varbūt jau rada pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmējiem. Attiecībā uz klientu un reputācijas riska izvērtēšanu biedri norāda, ka izvērtēšana ir attaisnojama, vienlaikus prasības attiecībā, piemēram, uz zema riska darījumiem ir pārspīlētas. Un tas aicinājums būtu vairāk iedzīvināt tieši riskos balstītu pieeju, kas, teiksim tā, vārdos mums ir, bet bieži vien atšķiras tās piemērošana, atšķiras arī starp kredītiestādēm un attiecīgi arī rada nevajadzīgas problēmas Latvijas uzņēmējiem. Un biedri uzsver Latvijas Bankas koordinējošo lomu AML prasību interpretācijā, un tas aicinājums būtu, ka būtu jānodrošina, lai tā interpretācija būtu, tāda unificēta, lai nebūtu tā, ka vienā iestādē, teiksim, šis dokumentu kopums ir pietiekams, bet citai šķiet, ka ir vienkāršāk atteikt, tur ir darbs ieguldīts, un, protams, katram uzņēmējam tie ir līdzekļi. Tas tāds kopējais viedoklis, ka galvenā problemātika varbūt ir nevis prasībās, bet procesa organizēšanā. Mums ir ļoti liels AML subjektu skaits, un katram vienā darījumā iesaistītajam ir jāvērtē visi pārējie partneri, jātur ļoti liels skaits dokumentu gan juristiem, gan grāmatvežiem, gan kredītiestādēm, nu, un tas dublējas. Attiecīgi ir, iespējams, pasākumi, kas ļautu šo procesu vienkāršot. Tāpēc tas kopējais aicinājums būtu mazināt birokrātisko slogu un kaut kā šo procesu padarīt vienkāršāku, caurspīdīgāku un uzņēmējiem pieejamāku." 3) "Piemēram, tev ir darījums, eksporta darījums vai arī kaut vai darījums starp uzņēmumiem Latvijā, banka tev paprasīs visus saistītos dokumentus, ja sevišķi tas būs eksporta darījums, un naudu iesaldēs uz to laiku. Un šīs prasības - pēc dokumentiem - atšķirsies starp bankām. Vai, teiksim, jaunam uzņēmējam atvērt kontu. Pirmām kārtām, ja tu būsi jaunais uzņēmējs, teiksim, fintech - mēs gribam tur tehnoloģijas attīstīt, fintech attīstīt... -, lielākā daļa banku tev atteiks. Tā, kas neatteiks, paprasīs konta apkalpošanas maksu, piemēram, 500 eiro mēnesī, tāpēc ka tu, lūk, strādā augsta riska nozarē. Lai gan patiesībā tas slogs, ko varbūt tai kredītiestādei, kas ir jāpārbauda, tas nebūs tik liels, jo tā kredītiestāde tāpat paprasīs par katru darījumu visus līgumus, visu dokumentu paku. Ja tas uzņēmējs to nesniegs, kontu iesaldēs. Nu, un tāpēc, protams, Lietuvas šis te fintech sektors attīstās daudz labāk, tur šķiet, ka, teiksim, tās prasības ir simetriskākas. Tāpat, kas attiecas uz, teiksim, AML subjektiem, kas ir nebankas. Katram šim subjektam ir jāpieprasa un jāglabā ievērojama dokumentācija no anketām līdz dažādiem darījumu datiem... visiem konsultantiem, grāmatvežiem, juristiem un tā tālāk. Un šīm darījuma pusēm šī informācija ir jāsniedz, un tas rada lielu, tādu smagnēju dokumentu apriti. Liela daļa no šīs informācijas tāpat ir mūsu reģistros, nu, varētu tur, teiksim, neprasīt to, kas ir publiski pieejama dažādos reģistros un tā tālāk. Tāda ir šī problemātika." - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Valdis Bergs. Papildus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sniegusi komisijai sekojošu rakstisku viedokli: "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) pēc Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas aicinājuma sniedz uzņēmēju viedokli par AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana) politiku Latvijā. Jānorāda, ka kopumā LTRK biedri pauž atbalstu AML politikas prasībām un izprot tās nozīmi, tomēr vienlaikus jānorāda uz problemātiku piemērošanā. LTRK uzsver, ka AML politikas ieviešanas veids un piemērošanas prakse nopietni apgrūtina Latvijas komersantu darbību. Ir nepieciešams būtiski mazinātu birokrātiskās prasības zema riska uzņēmumiem. Šī brīža sistēma ir apgrūtinoša ar lielu administratīvo slogu, tādējādi neļaujot attīstīties godprātīgiem uzņēmējiem. Esošā politika un ieviešanas prakse būtu jāorganizē sistematizēti un informācijas apkopošana jāveic centralizēti, piemēram, iesaistot Uzņēmumu reģistru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk - FKTK), tādējādi izvairoties no darbībām, kas dublējas. Tāpat būtu nepieciešams sinhronizēt pieeju AML/KYC visās Latvijas un Baltijas bankās. Jānorāda, ka Latvijā esošo augsto AML prasību rezultātā daudzi pakalpojumu sniedzēji banku vietā izmanto citas alternatīvas norēķinu platformas (Paysera, Paypal), kas, savukārt nepakļaujas vienotam uzraugam un nav pienācīgi kontrolējamas. Tas rada zināmu "pelēko" zonu un paver iespējas AML prasību apiešanai. Pārspīlētas AML prasības un ieviešanas prakse ierobežo uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā eksportu un starptautisko sadarbību. Izvirzītās prasības ir vērstas uz pareizu un atbalstāmu mērķi - novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tomēr pārlieku lielais uzraudzības mehānisms nospiež un dažkārt pat izslēdz sadarbības iespējas ar starptautiskiem klientiem. Esošajā situācijā bankas no klientiem pieprasa tādu pašu klientu uzraudzību kā to dara pašas bankas, uzliekot neadekvātu administratīvo slogu, nereti dubultu. Jānorāda, ka bankas nav izstrādājušas specifiskas vadlīnijas, kas atvieglotu vienotu AML politikas piemērošanu. LTRK uzsver, ka AML prasības un ieviešanas prakse atšķiras gan Baltijas, gan Eiropas valstu līmenī. AML politikas un FKTK prasības Latvijā ir ievērojami lielākas nekā kaimiņvalstīs, uzņēmējus, īpaši eksportējošus uzņēmumus, pārbauda vairāk par visiem, dažbrīd aizmirstot šo prasību patieso jēgu un nepieciešamību. Tāpat uzņēmēji norāda uz situācijām, kad Latvijas uzņēmumi pāriet uz kaimiņvalstu bankām, jo tur ir zemākas prasības un tie tiek apkalpoti, vienlaikus Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikuma iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot situāciju. Latvijā īstenotās AML politikas kontekstā tiek norādīts, ka ir nevis ieviešanas, bet interpretācijas problemātika. Vienlaikus LTRK biedri uzteic Latvijas Bankas (iepriekš FKTK) koordinējošo lomu vienotas AML prasību interpretācijas ievērošanā un viedokļa formulēšanā. LTRK norāda, ka galvenā problemātika ir tieši procesa organizēšanā - AML subjektu skaits ir neadekvāts, viena darījuma partneri nebūtu jāvērtē abiem partneriem, juristiem, grāmatvežiem, kas apkalpo, notāram un abām kredītiestādēm. Jāuzsver, ka ir novērots, ka bankām vieglāk ir atteikties sadarboties ar klientu, nekā pārvaldīt risku, tāpat netiek sniegts skaidrojums par atteikuma iemesliem, šī ir izplatīta problemātika, kas nereti tiek pausta. Tāpat nav informācija par kritērijiem, kas iekļauj "melnajā sarakstā", un tā nav izmaināmā. Nav zināmas prasības, izvērtēšanas principi, ar tiem AML inspektori nevienu neiepazīstina, pieņemot apgrūtinošus lēmumus. Lielākā daļa no LTRK biedriem norādīja, ka to konti netika slēgti, vienlaikus norādīja, ka sastapās ar grūtībām atvērt jaunus kontus, un konta atvēršanai bijis jāsniedz pārmērīgs informācijas daudzums - līgumu kopijas ar esošajiem darījuma partneriem, līdz pat tiešo un netiešo PLG personīgajiem konta izdrukām, un rezultātā konts netika atvērts. Papildus, kā nozīmīga problēma tiek norādīta komunikācijas trūkums - bankas nesniedz skaidrojumus par noraidīšanas iemesliem. Valstij ir jārada uzticamība un sadarbība ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, samazinot birokrātisko slogu, radot vēlmi attīstīt savu saimniecisko darbību un sniegt savu pienesumu valsts budžetā. Tāpat nepieciešams risināt kapitāla aizplūšanu no Latvijas monetārā tirgus un uzņēmumu pāriešanu uz ārvalstu bankām, tāpat nepieciešama daudz lielāka caurspīdība un regulējums par kredītiestāžu lēmumiem slēgt vai neatvērt kontu." Komisijas
116. gada
117. aprīļa sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums): 1) "Kādi mēs īsti izskatāmies salīdzinājumā ar tām valstīm, pret kurām salīdzināmies. Protams, galvenais, - vajag pret sevi salīdzināties, bet visiem mums patīk pret kaimiņiem. Ja skatāmies reģionā, tad šeit, protams, ēnu ekonomika diemžēl ir diezgan būtiski lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kapitāls mūsu valstī vairāk ir izvietots vecajās nozarēs. Ko tur slēpt, var būt arī, kur mēs varam diskutēt par cilvēkiem ar... sauksim to, no finanšu iestāžu un finansētāju puses raugoties, apšaubāmu reputāciju. Piemēram, mēs varam daudz ko minēt: gan aizliegtā vienošanās autobusu pārvadājumu tirgū, gan mums par labu noteikti nenāca viss, kas bija saistīts ar iepriekšējo būvniecības karteli. Vairāk diemžēl... Ja mēs skatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm, tad ar rūgtumu jāatzīst, ka mūsu kapitāls vairāk ir izveidojies, ja tā var teikt, kapitāla pārdales ceļā, nevis radot. Kaut vai, piemēram, ja mēs salīdzinām ar Igauniju, mums tā saucamo vairumieguldītāju ir būtiski mazāk nekā Igaunijā (par fiziskajām personām runājot). Kad notiek kāda emisija, fiziskās personas no Igaunijas pat mūsu uzņēmumos, mūsu uzņēmumu obligācijās ir vieni no galvenajiem ieguldītājiem. Pēdējos gados gan tas mainās arī mums par labu, bet tā ieguldījumu kultūra kaimiņos ir attīstījusies vairāk. Lietuvā ir straujāk audzis atalgojums, savukārt Igaunijā ir lielāks neto atalgojums. Vēl kas ir arī... līdz ar to, ka Igaunijā un Lietuvā kapitāla tirgus ir vairāk attīstīts - caurspīdīgāks un veselīgāks -, līdz ar to tam ir arī vairāk kapitāla, kas, protams, pēc tam implicējas uz uzņēmumu kapitāla, ja tā var teikt, noturību un spēku. Kādas ir mūsu priekšrocības? Ko mēs esam izdarījuši pēdējos gados? AML un CFT lietas. Lai kā tur kāds to vērtētu, tā tomēr ir priekšrocība, un mēs esam izpildījuši visas FATF rekomendācijas. Kā mēs to kapitalizējam tālāk, tas jau ir nākamais jautājums, varbūt nebūt ne baigi vieglais. Mums ir stabila valdība un uz transformāciju vērsta politika. Mums vairāk... mazāk ir arī īpašnieku galvojumu, līdz ar to ir atvieglotāka kreditēšanas struktūra, un, kas ir ļoti būtiski un ļoti labi, un ko nevajadzētu pazaudēt, bet drīzāk kaut kā fokusēti attīstīt, mums ir ļoti plašs Altum piedāvāto atbalsta programmu klāsts. Regulācija pret pārregulāciju. Tas tomēr ir ļoti svarīgi, lai mēs par to pārregulāciju visi kopā runātu. Kopš iepriekšējās krīzes kreditēšana ir regulēta daudz stingrāk, un, galvenais, tas ir darīts tā, lai pasargātu pašus aizņēmējus, bankas un, kas pats būtiskākais, noguldītājus. Protams, arī nodokļu maksātājus, lai neveidotos tā situācija, kāda bija 2008.,
118. gadā ne tikai mūsu valstī, bet pa visu pasauli, kad ļoti daudzas problēmas būtībā tika risinātas ar nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus, protams, regulācija kļuvusi smagnējāka, un kopumā Eiropas konkurētspēja banku tirgū, ja mēs salīdzinām pret Amerikas Savienotajām Valstīm, krīt. Protams, varbūt pēc pēdējiem notikumiem ar Silīcija ielejas banku tā diskusija varētu būt savādāka un Amerikas Savienotās Valstis varbūt vairāk skatīsies uz... kā regulēt savas reģionālās bankas. Lai kā būtu, regulācija ir smagnējāka. Viena no tādām lietām, ko mēs runājām gan ar Eiropas Centrālo banku, gan Latvijas Banku, ir nepieciešamība pārskatīt iepriekšējās krīzes svaru risku modeļos. Tas, kas nāk no iepriekšējās krīzes, - šobrīd tam ir liels svars, un tas, protams, atstāj iespaidu gan uz, tā teikt, manu vēlmi aizdot, gan vēl jo vairāk uz cenu, respektīvi, uz procentu likmēm. Viena lieta, kas ir ļoti bēdīga un kur mēs kā finanšu iestādes vienas pašas galā netiksim (un tur mēs sadarbojamies ar Latvijas Banku un ar Finanšu ministriju, bet tur ir arī liela nozīme pašiem uzņēmumiem)... proti, ir tā, ka mums - skatāmies no mūsu dažādām aplēsēm - kreditējami Latvijā ir tikai apmēram 25 procenti uzņēmumu. Ja mēs paskatāmies pēc oficiālās statistikas,
119. gadā (es tur varu kļūdīties par kaut kādiem dažiem, piedodiet, procentpunktiem) ir apmēram tā, ka 66 procentiem Latvijas uzņēmumu faktiski... laikam bija tikai pozitīvs kapitāls, un no tiem 57 procentiem bija pozitīva peļņa. Nākamais, kam visi pievērš lielu uzmanību, protams, ir mājokļu kreditēšana, un, ja mēs paskatāmies, tad tā būtiski jau mēs no Igaunijas un Lietuvas arī tajā mājokļu kreditēšanā... varbūt atpaliekam, jo rūpniecība un tā... tur apmēram ir vienādi. Mums kreditēšanā, neapšaubāmi, dominē mainīgās procentu likmes, tāpēc arī to likmju palielinājumu mājsaimniecības izjūt strauji un uzreiz. Es runāju par Eiropas Centrālās bankas realizēto politiku. Ja mēs skatāmies uz kreditējamiem uzņēmumiem, kas pamatā ir zema riska lielie uzņēmumi, tad tur nav vispār nekādu problēmu, konkurence ir liela, un mēs par šiem klientiem cīnāmies. Tad ir potenciāli kreditējamie uzņēmumi, kuri ir vidējie un mazie uzņēmumi, tur ir vidēji augsts risks. Un tad diemžēl mums ir, sauksim lietas īstajos vārdos, nekreditējami uzņēmumi ar ļoti augstu risku. Liela daļa no tiem atrodas augstā ēnu ekonomikā. Tad tie, kuri atrodas augstā ēnu ekonomikā... nodokļus nemaksā un bilancēs ir liela neskaidrība, nu, tos mēs tiešām nekreditēsim. Tur vienkārši nav variantu, mēs varam viens ar otru strīdēties, viens otru spaidīt, bet tā godīgā atbilde ir, ka šādiem uzņēmumiem katrā ziņā bankās finansējums nebūs pieejams. Kā mēs visi kopā mazinām šos riskus? Nu, noteikti tur nav kaut kādas vienas atbildes, tur ir gan ilgtermiņa, gan īstermiņa risinājumi. Un tāpēc jau mēs arī uzsveram, ka tas ir gan finanšu sektora (protams, mums ir savi darbi, tos mēs arī darām), gan arī politikas veidotāju kopdarbs. Administratīvā sloga pastāvīga izvērtēšana un samazināšana - tas ir, kā jau es teicu, darbs gan mūsu pusē, gan valsts pusē, un to arī kopā darām. Darbaspēks - liela problēma: ko mēs ar to darām, kur mēs ņemam darbaspēku... kvalificētu darbaspēku, un vai mēs to varam piesaistīt no ārzemēm. Un laikam vēl viena lieta, ko mēs varam pateikt un kas ir mūsu novērojumi arī par Igauniju un Lietuvu... un mūsu nesen publicētais kreditēšanas indekss to parāda, ka mums ir arī uzdevumi, kas ir jārisina, teiksim, uzņēmēju pusē - ar motivācijām un ambīciju, jo... Respektīvi, tie uzņēmumi, kuri ir kreditējami un kurus labprāt varbūt visi redzētu par saviem... to ambīcija ir ļoti piezemēta. Un tāpēc arī vēlēšanās ņemt kaut kādus kredītus, veikt investīcijas nu tālu atpaliek no optimālā, teiksim tā. Īstermiņa rīcības risinājumi jau nav nekāda ābece, un tāpēc pieminējām arī Altum programmas. Tā ir risku dalīšana. Respektīvi, kā mēs dalām riskus - finansētāji un valsts. Un te gribētos par citām programmām... Un ir daudzas programmas, kuras jau darbojas, piemēram, tā eksporta un kapitāla programma, ko veido Altum. Nu kur... Saucot lietas īstajos vārdos, jāteic, ka zaudējuma risku tad uzņemtos... daļu - bankas, citas finanšu iestādes, daļu - uzņēmēji, bet daļu, iespējams, - arī valsts. Kas ir ļoti būtiski riska samazināšanā. Mums ir viss, kas... ir piedziņas procesi. Un te ir stāsts varbūt ne tik daudz par dažādiem likumiem un regulācijām, kuras mums, pēc dažādiem reitingiem, ir varbūt pat ļoti labas, bet tieši par to, kā mēs to implementējam. Un, respektīvi, tādos piedziņas procesos mūsu iespējas atgūt kaut kādus aktīvus - ja tā var teikt, zaudētos - ir būtiski mazākas... kā pie mums kaimiņos. Un ir dažādas, ja tā var teikt, politikas iniciatīvas un vēl kaut kas, kur mūsu kreditoriem spēja atgūt kādu daļu no kredīta visādi tiek samazināta." "Ir viena tāda prasība par kapitāla un riska svariem, par komerciju, aizdevumiem, kas ir nodrošināti ar komercīpašumu. Tur vienkārši riska svars ir jāpamaina, un es zinu, ka kolēģi no Latvijas Bankas pie tā arī strādā. Var teikt, ka tur nav kaut kāda varbūt mega ietekme, bet tas nozīmē, ka arī bankas ar mazāku kapitālu, kas ir mūsu tirgū, varēs aktīvāk iesaistīties šādos darījumos. Tā ir viena lieta.Vēl viena lieta, kas mums ir jārunā un ko arī Latvijas Banka atzīst (bet tur jāpiekrīt arī Latvijas Bankai), - par to, ka tur lineāra salīdzinājuma īsti nav, jo, piemēram, ja mēs runājam par uzraudzības izmaksām uz tādu vienu lielu vienību, kas strādā visās Baltijas valstīs, tur nav noslēpums, ka tās uzraudzības izmaksas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Cits jautājums, ka tur jāskatās, kā tās tur - Lietuvā un Igaunijā - veidojas, jo Lietuvā un Igaunijā ir daļa kaut kādu darbību... uzraudzības darbību vai uzraudzības atbalsta darbību, kuras tā vai citādi tiek subsidētas, sauksim, no centrālās bankas vai no budžeta, savukārt Latvijā vēsturiski vienmēr ir izveidojies tāds piegājiens, ka viss, kas ir saistīts ar uzraudzību, visas tās izmaksas... visas ir pilnībā uz bankām, un to mēs arī sedzam. Tā ka tur arī Latvijas Banka ir gatava pārskatīt un skatīs to jautājumu." "Jautājums jums bija par to, kas man vēl traucē un kādas ir man... kur man izmaksu pozīcijas pieaug. Piemēram, sadrumstalotā, ja tā varētu teikt, AML un sankciju uzraudzība. Mums ir ļoti daudz šo uzraugu. Piemēram, ja mēs paskatāmies uz banku un grupas... viņu uzņēmumiem... Var gadīties, ka vienu uzņēmumu man regulē trīs regulatori. Visas tās ir administratīvās izmaksas. Un, es domāju, man te nevienam nav jāstāsta par to, ka tās administratīvās izmaksas jau kaut kur... cenās atspoguļojas." "Ja runājam par maksājumu iestādēm un par to, kāpēc tām Lietuvā ir priekšrocība pret... varbūt pat ne tikai pret Latviju, bet arī pret visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, - nu tas jau nav noslēpums. Respektīvi, Lietuvas centrālā banka dod šiem uzņēmumiem tiešo piekļuvi - būtiskā, faktiski neierobežotā apmērā - Eiropas Centrālās bankas norēķinu sistēmai. Tas nav mūsu gadījums. Protams, tur viņiem tās konkurences iespējas, to skaitā - par izmaksām