Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam"

Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 550 Rīgā 2025. gada 2. septembrī (prot. Nr. 34 23. §) Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam" Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 137. nr.) šādu grozījumu: 1. Papildināt ar 12.1 punktu šādā redakcijā: "12.1 Atbalstīt plāna konsolidēto redakciju." Ministru prezidente E. Siliņa Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis (Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra rīkojums Nr. 550) SATURS SAĪSINĀJUMI 1. PLĀNA AKTUALIZĒŠANAS KONTEKSTS 1.1. Plāna atjaunošana 2023. - 2024. gadā 1.2. Jauni ES un ES dalībvalstu mērķi 1.3. Plāna konteksts 1.4. Enerģētikas rīcībpolitikas ceļa karte 1.5. Klimata rīcībpolitikas ceļakarte 2. NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI 2.1. Mērķi un to izpildes novērtējums 2.2. Mērķu noteikšanas aspekti 2.3. Plānā noteikto mērķu neizpildes sekas 2.4. Mērķu izpildes atbildības 3. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA, MĒRĶI UN RĪCĪBPOLITIKAS 3.1. Dekarbonizācija 3.2. Energoefektivitāte 3.3. Enerģētiskā drošība un energoneatkarība 3.4. Iekšējais enerģijas tirgus 3.5. Pētniecība, inovācija un konkurētspēja 3.6. Pielāgošanās klimata pārmaiņām 4. PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 4.1. Enerģijas patēriņa prognozes Mērķu scenārijā 4.2. AE attīstības prognozes 4.3. Energoefektivitātes mērķa sasniegšanas prognoze 4.4. Enerģētiskās drošības un iekšējās enerģijas tirgus 4.5. SEG emisiju un CO2 piesaistes prognozes 4.6. Kurināmā un degvielu no meža biomasas izejvielām ražošanas un izmantošanas atbilstība ZIZIMM mērķiem 4.7. Mijiedarbība ar gaisa piesārņojošo vielu emisijām 4.8. Klimata pārmaiņas un dzimumu līdztiesības jautājumi 4.9. Plānoto rīcībpolitiku un pasākumu sociālekonomiskā ietekme 4.10. Rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz citām ES dalībvalstīm un reģionālā sadarbība 5. PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME 6. INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMA 7. APSPRIEDES PROCESS UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA 7.1. Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi 7.2. Apspriede ar valsts un ES dalībvalstīm, struktūrām un to iesaiste 7.3. Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā SAĪSINĀJUMI AE Atjaunīgā enerģija AER Atjaunīgie energoresursi ĀM Ārlietu ministrija AN Akcīzes nodoklis ANM Atveseļošanās un noturības mehānisms ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ATD Autotransporta direkcija CAA Centralizētā aukstumapgāde CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums CSA Centralizētā siltumapgāde CSAS Centralizētās siltumapgādes sistēma CSP Centrālā statistikas pārvalde CO2 ekv. Oglekļa dioksīda ekvivalents DBR Dabā balstīti risinājumi DRN Dabas resursu nodoklis EA Energoefektivitātes asociācija EK Eiropas Komisija EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments EM Ekonomikas ministrija EV Elektrotransportlīdzeklis ES Eiropas Savienība ETS Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma FEI valsts zinātniskais institūts "Fizikālās enerģētikas institūts" FLLP Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas FM Finanšu ministrija IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra IeM Iekšlietu ministrija IF Inovāciju fonds (ES ETS ietvaros) IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KDMAP Klimatam draudzīgas meža apsaimniekošanas programma KEM Klimata un enerģētikas ministrija KIP Kopīgu interešu projekts KPSP Klimata pārmaiņu starpvaldību panelis KLP MFF finansējums Kopējās Lauksaimniecības Politikas ietvaros LAD Lauku atbalsta dienests LAEF Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija LASUA Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija LBBA Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija LBTU Latvija Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LDTA Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija LEEA Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIAS2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" LIFE EK finanšu instruments vides un klimata jomā LKF Latvijas Kokrūpniecības federācija LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LMIB Latvijas Meža īpašnieku Biedrība LNG Sašķidrinātā dabasgāze LOSP Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome LPKPP Latvijas Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns 2030. gadam LPS Latvijas Pašvaldību savienība LSIA Latvijas Saldētājiekārtu Inženieru Asociācija LSUA Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU Latvijas Universitāte LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs MF Modernizācijas fonds MFF ES daudzgadu budžets, t.sk. ES fondi (ERAF, KF, ELFLA, ESF, EJZF, JNI) MK Ministru kabinets MRM Meža resursu monitorings NAP2027 Nacionālais attīstības plāns 2027. gadam ND Nav datu NEP Nozaru ekspertu padome NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis ne-ETS ETS neietvertās darbības NFI Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments NIPP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2027.gadam NPP Nodokļu politikas pamatnostādnes OSS Oglekļa sertifikācijas shēmas PB Pašvaldību budžets PGK Inčukalna pazemes gāzes krātuve PF Privātais finansējums PPP Publiskā un privātā partnerība PSO Pārvades sistēmas operators (elektroenerģija vai gāze) PVN Pievienotās vērtības nodoklis P&I Pētniecība un inovācija P&A Pētniecība un attīstība RFNBO Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela vai kurināmais (piemēram, ūdeņradis) RPPI Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana RTU Rīgas Tehniskā universitāte SAF Ilgtspējīgas aviācijas degvielas SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas SEL Saules enerģija Latvijai SEA Saules enerģijas asociācija SES Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas iekārtas Silava Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" SKF Sociālais klimata fonds SM Satiksmes ministrija SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SSO Sadales sistēmas operators (elektroenerģija vai gāze) STEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika STP Sabiedriskā transporta padome TPF Taisnīgās pārkārtošanās fonds VARAM Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrija VB Valsts budžets VEA Vēja enerģijas asociācija VID Valsts ieņēmumu dienests VKP Vides konsultatīvā padome VPP Valsts pētījumu programma VM Veselības ministrija VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ZEZ Zemo emisiju zona ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZM Zemkopības ministrija 1. PLĀNA AKTUALIZĒŠANAS KONTEKSTS Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. g. Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma1, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu2. Parīzes nolīgums apvieno 195 pasaules valstis, un tā uzdevums ir nepieļaut vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos virs 2℃, cenšoties to ierobežot 1,5℃ līmenī. Vienotais Eiropas nacionālo Plānu regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka ES zaļā transformācija tiek īstenota saskanīgi un izvairoties no būtiskām kādas atsevišķas dalībvalsts priekšrocības Eiropas iekšējā tirgū. Vienotais Eiropas regulējums paredz, ka dalībvalstis savos nacionālajos Plānos ietver politikas un pasākumus, kas aptver piecas galvenās Eiropas enerģētikas savienības dimensijas: (1) dekarbonizācija, (2) energoefektivitāte, (3) enerģētiskā drošība, (4) iekšējie enerģijas tirgi, (5) pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Plāna izveides pamatā ir: 1) Mērķrādītāji 2021. - 2030. g.; 2) Prognoze mērķrādītāju vērtībām bāzes scenārijā, bez regulatīvas iejaukšanās (t.i. īstenojot tikai spēkā esošās rīcībpolitikas vai jau noteiktos pasākumus); 3) Nozaru ministriju un sociālo partneru izveidots rīcībpolitiku un pasākumu saraksts, kuri balstoties uz modelēšanas rezultātiem ļauj sasniegt mērķrādītāju vērtības; 4) Prognoze mērķrādītāju izpildei Mērķu scenārijā3. Pēc plāna izveides un apstiprināšanas EK nepieciešams veikt pastāvīgu faktiskās situācijas novērtēšanu un uzraudzību un periodiski (vispirms līdz 2024. g. un tad ik pēc pieciem gadiem) jāveic Plānu aktualizēšana, ņemot vērā, gan to, vai plānotās aktivitātes izdevies īstenot iecerētajā apjomā, gan arī vai to īstenošana sniegusi prognozētos rezultātus. Nacionālo Plānu sākotnējās versijas visās ES dalībvalstīs tika izstrādātas 2018. - 2019. g., savukārt pirmā atjaunotā versija tiek izstrādāta 2023. - 2024. g. Ar ES dalībvalstu iesniegtajiem nacionālajiem Plāniem iespējams iepazīties EK tīmekļa vietnē4. 1.1. Plāna atjaunošana 2023. - 2024. gadā Spēkā esošā Plāna redakcija apstiprināta 04.02.2020., un tā balstīta uz faktisko situāciju tā izstrādes laikā (2018. - 2019. g.). Ievērojot pēdējo gadu dinamiskos globālos notikumus - globālā pandēmija, enerģijas cenu kritums, karš Ukrainā un ar to saistītais enerģijas cenu nepieredzētais kāpums un šo notikumu ietekmi gan ES, gan nacionālo tautsaimniecību un regulējumu, aktualizējot Plānu, papildus iepriekš iecerēto pasākumu efektivitātes izvērtējamam, vērā ņemts sekojošais: • Klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas politikas ambīciju paaugstināšana ES līmenī; • Jaunie ES līmeņa ne-ETS darbību SEG emisiju, ZIZIMM un enerģētikas politikas mērķi; • Latvijas līdzšinējais progress klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā un novērtējums par šī progresa atbilstību esošajiem un jaunajiem Plānā ietvertajiem mērķiem; • No nozaru ministrijām saņemtie papildu pasākumi jauno un ambiciozāko klimata un enerģētikas politiku mērķu sasniegšanai; • ES līmeņa jauno atbalsta finansēšanas mehānismu finansējums un tajā atbalstītās darbības un pasākumi. Aktualizētā Plāna projekta kopsavilkums tika iesniegts EK izvērtēšanai un rekomendāciju sniegšanai, un 05.12.2023. MK sēdē skatītā Plāna projekts bija pamata dokuments diskusijām ar sabiedrību, iesaistītajām pusēm, nozaru ministrijām un citām institūcijām, kas tika nodrošinātas 2024. g. 1. pusgadā, pēc kurām aktualizētā Plāna projekts tika būtiski precizēts, tika aktualizēti un papildināti mērķrādītāji un to sasniegšanai nepieciešamo pasākumu saraksts, kā arī tika izstrādāts pasākumu ietekmes uz mērķrādītājiem un sociālekonomisko situāciju izvērtējums, un tajā tika iestrādātas EK rekomendācijas. 1.2. Jauni ES un ES dalībvalstu mērķi ES ir iesniegusi ANO atjaunotu nacionāli noteikto devumu, nosakot paaugstinātu mērķi - 55% SEG emisiju samazinājums 2030. g. pret 1990. g.5 (iepriekš mērķis bija 40%). Līdz ar to tika atjaunināti arī ES dalībvalstu nacionālie mērķi, lai virzītos uz 2030. g. mērķi un klimatneitralitāti 2050. g. Arī Latvija ir atbalstījusi jaunos mērķus, MK apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju par Fitfor55 paketi6 un par Regulas 2018/842 grozījumiem7. Fitfor55 paketes svarīgākie tiesību akti ir: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīva Nr. 2003/87EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Direktīva 2003/87/EK, Direktīva 2023/958, Direktīva 2023/959)8; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (Regula 2018/841, Regula 2023/839)9; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības (Regula 2018/842, Regula 2023/857)10; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regula (ES) Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Regula 2018/1999, Regula 2023/839, Regula 2023/857); 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regula (ES) Nr. 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu (Regula 2023/955)11; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regula (ES) Nr. 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (Regula 2023/956)12; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regula (ES) Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā (Regula 2023/1805)13; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regula (ES) Nr. 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (Regula 2023/1804)14; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (Direktīva 2023/1791)15; 10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvā (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (Direktīva 2018/200116, Direktīva 2023/241317); 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa direktīva 2024/1275 par ēku energosniegumu (Direktīva 2024/1275)18; 12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) (Regula 2023/2405)19; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019. gada 27. novembra regula Nr. 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (Regula 2019/2088); 14) Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2020. gada 18. jūnija regula Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Regula 2020/852); 15) Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2022. gada 14. decembra direktīva Nr.2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. 11.12.2019. EK paziņojumā "Eiropas zaļais kurss" ir uzsvērta nepieciešamība virzīt finanšu un kapitāla plūsmas uz "zaļajiem" jeb ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem. 14.01.2020. EK paziņojumā "Eiropas zaļā kursa investīciju plāns" tika tālāk apskatīti finanšu avoti un piedāvāts izveidot ES zaļo obligāciju standartu. Regula 2019/2088 skaidro terminu "ilgtspējīgs ieguldījums", kas ir ieguldījums saimnieciskajā darbībā, kuras būtība ir vides, sociālo un pārvaldības aspektu ievērošana. Regula 2020/85220 nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem ieguldījums ir uzskatāms par ilgtspējīgu - saimnieciskā darbība būtiski sekmē kādu no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem, vienlaikus nerada būtisku kaitējumu kādam no mērķiem un nodrošina minimuma aizsargpasākumus sociālajā un pārvaldības jomā, un izdevumu attiecināšanas nosacījums ar Regulu 2020/852 ļauj investoram gūt pārliecību, ka attiecīgais projekts, pasākums, ieguldījums vai citi izdevumi sniedz būtisku ieguldījumu vides ziņā ilgtspējīgu mērķu sasniegšanā. 1.3. Plāna konteksts Latvijā pašlaik ir spēkā vairāki politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi), kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus, kuros ir noteikti enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi, un arī noteikta rīcībpolitika, kas tiešā vai netiešā veidā palīdz šo mērķu sasniegšanai: 1) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"21; 2) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam22; 3) Informatīvais ziņojums "Ēku ilgtermiņa attīstības stratēģija"23; 4) Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam24; 5) Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam25; 6) Vides politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam26; 7) Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam27; 8) Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam28; 9) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam29; 10) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam30; 11) Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam31 12) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam32; 13) Finanšu sektora attīstības plāns 2022. - 2023. gadam33; 14) Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020. - 2030. gadam34; 15) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns35; 16) Jūras plānojums 203036; 17) Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2021 - 2027. gadam37; 18) Plāns "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.-2027. gadam38. Lai Latvija virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. g., KEM plāno izstrādāt Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. g. ar mērķi izvērtēt scenārijus enerģētikas nozares dekarbonizācijai, enerģētikas drošībai un neatkarībai. Paralēli tam 2024. g. plānots uzsākt pārskatīt Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju. 1.4. Enerģētikas rīcībpolitikas ceļa karte Mērķis: - Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām; - Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā; - Nostiprināt energoapgādes drošumu. Izaicinājumi Ņemot vērā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu Latvijā apjomu un nepieciešamību nodrošināt nacionālo patēriņu, Latvija ir elektroenerģijas importētājvalsts. Vēsturisku apstākļu dēļ Latvijas enerģētikas sektors līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā, cieši saistīts ar Krievijas enerģētikas sektoru. Līdz 2022. g. vairāk par 95% dabasgāzes, kā arī būtiska daļa no elektroenerģijas, tika importēti no Krievijas. Kopš 2022. g. Baltijas valstis pieņēmušas būtiskus un nozīmīgus lēmumus, kas ļauj nākotnes enerģētikas sektoru veidot, balstoties uz pašpietiekamību, rūpēm par dabu un cilvēku. Jau 2022. g. izbeigta elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju, savukārt no 2023. g. aizliegts no Krievijas ievest dabasgāzi. Šie lēmumi ir spēcīgs pamats, uz kura būvēt Latvijas nākotnes enerģētikas politiku. 2023. g. augustā Baltijas valstis pieņēmušas lēmumu paātrinātai sinhronizācijai ar ES vienoto sistēmu, nosakot termiņu līguma izbeigšanai ar BRELL līdz 28.02.2025. Vienlaikus, jāņem vērā, ka enerģētikas nozares transformācija prasa sarežģītu pielāgošanos gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem kā arī to, ka šī transformācija norit paralēli jau tā pieaugošajai dzīves dārdzībai un sarūkošam iedzīvotāju skaitam. Līdz ar to jebkurš nākotnē pieņemtais lēmums valdībā un Saeimā prasīs smagas izšķiršanās, kur ir svarīgi ņemt vērā, lai neviena sabiedrības grupa netiek aizmirsta. Ekonomikas izaugsmes neatņemama sastāvdaļa ir inovāciju attīstība un tehnoloģisko spēju pilnveidošana. Latvijai kā valstij ar mazu un atvērtu ekonomiku, konkurētspējas priekšrocības ir jābalsta galvenokārt uz inovācijām, tehnoloģiskajiem faktoriem un konkurētspējas paaugstināšanu. Pētniecības, inovācijas un konkurētspējas sadaļa ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Latvija spēj izmantot savu potenciālu enerģētikas un klimata jomā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi ar ekonomiski efektīviem un videi draudzīgiem risinājumiem. Pēdējo gadu ekstrēmie laikapstākļi skaidri norāda uz klimata pārmaiņām. Ekstrēmu radītie zaudējumi ekonomikai un sabiedrības labklājībai prasa risku un ievainojamības izvērtējumu un attiecīgas rīcības nepieciešamību. Enerģētikas nozare ir īpaši jutīga pret klimata riskiem, kas nozīmē attiecīgu pasākumu plānošanu un īstenošanu nozares stiprināšanai pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un ekstrēmiem visās enerģētikas dimensijās. Likumprojekts "Klimata likums" paredz ik pēc 10 gadiem izstrādāt un atjaunot klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu jutīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kurš nepieciešams politikas plānošanas dokumenta par pielāgošanos klimata pārmaiņām izstrādē nākošajai desmitgadei. Pirmie aktualizētie risku izvērtējumi paredzami 2024./2025. g. Plānotajos risku un ievainojamības izvērtējumos atsevišķi paredzēts izvērtēt dažādās enerģētikas dimensijas. Latvijas priekšrocības Lai transformētu Latvijas enerģētiku no importētājvalsts uz enerģijas eksportētājvalsti, nepieciešams veikt virkni regulējuma pielāgojumu. Transformācijas pamatā ir esošo priekšrocību izmantošana. Tās ir: Dabas resursu priekšrocība - 2023. g. sākumā Latvijā mežaudžu platība bija 3304,8 tūkstoši hektāru un mežainums - 51,2%39, savukārt kopējā koksnes krāja mežos sasniedza 680milj. m3 40. - Latvijā ir labi attīstītas lopkopības un putnkopības nozares. Piena lopkopībai raksturīgs liels skaits salīdzinoši nelielu saimniecību. Sadrumstalotais raksturojums, nav ļāvis līdz šim efektīvi izmantot lauksaimniecības blakusproduktus (atlikumproduktus) biometāna ražošanai. Aplēsts, ka, izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā aizstāt visu dabasgāzes patēriņu mājsaimniecībās41. - Latvijā ir piemērota, līdzena topogrāfija un piemērots vēja ātrums izmaksu efektīvai vēja enerģijas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai; - Baltijas jūras piekraste un salīdzinoši seklā iekšzemes jūra, kas varētu būt piemērota atkrastes VES iekārtu izvietošanai. Efektīva energoapgādes infrastruktūra Latvijā eksistē trīs enerģijas tīkli - elektroenerģijas, dabasgāzes, un centralizētās siltumapgādes, kas tiešā vai pastarpinātā veidā spēj piedāvāt tos pašu energopakalpojumus. Eksistējošā infrastruktūra ļauj nodrošināt ātrāku pārslēgšanos un sistēmas efektivizēšanu. Bez papildu elektroenerģijas sistēmas stiprināšanas, Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj kopumā nodrošināt teju 3,5 lielākas jaudas plūsmas nekā pašlaik. Tas nozīmē, ka bez ilgtermiņa elektroenerģijas tīkla pārstrukturēšanas ir iespējas uzsākt lieljaudas AER elektroenerģijas ražošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai esošo tīklu izmantotu lietderīgi, sistēmvadības un pieslēgumu attīstības procesi jāsalāgo ar jauno energoresursu periodiskumu. Liberalizēti tirgi, izmaksās balstīti tarifi Kopš 2015. g. Latvijā ir pilnībā atvērts elektroenerģijas mazumtirgus un kopš 2023. g. - dabasgāzes mazumtirgus. Būtisks darbs ieguldīts arī tajā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, izmaksas atspoguļojošu elektroenerģijas tarifu struktūru, kas stimulē efektīvu tīklu izmantošanu. Papildus tam teju visi vairumtirgus darījumi noris elektroenerģijas biržā. Tas nozīmē, ka gan nozares uzņēmumi, gan lietotāji ir ar salīdzinoši augstu pratību un briedumu. Transformācijas pamatā ir četri galvenie regulējuma attīstības mērķi, kas noteikti četriem enerģētikas pamatsektoriem: 1. Ciešāka sadarbība ar ES; 2. Efektīva kopīgās infrastruktūras izmantošana; 3. Aktīvo lietotāju stiprināšana; 4. Latvijā ražotu resursu lietošana. Transformācijas ietvarā paredzēts īstenot virkni tiesību aktu grozījumu elektroenerģijas, gāzveida kurināmā un siltumenerģijas nozarēs. Rīcībpolitikas virzieni elektroenerģijas nozarē Elektroenerģija ir centrāla loma Latvijas tautsaimniecības dekarbonizācijai. Ievērojot Latvijas dabiskās priekšrocības, Latvijai ir būtisks un pagaidām ne pilnīgi apgūts potenciāls ražot reģionā un ES konkurētspējīgu elektroenerģiju. Attiecīgi rīcībpolitiku virzieni izstrādāti ar mērķi veicināt izmaksās efektīvas elektroenerģijas ražošanu, aktīvo lietotāju stiprināšanu un ciešāku sadarbību ar ES. Rīcībpolitikas virzieni gāzveida kurināmā nozarē Vēsturiski izveidojies, ka Latvijā izbūvētas trīs energosistēmas - elektroenerģijas apgādes, gāzapgādes un lielākajās apdzīvotajās vietās - centralizētas siltumapgādes sistēmas. Eksistējošā infrastruktūra dod iespēju lietotājiem dažādot enerģijas portfeli, tajā skaitā nozares izmaiņu vai ārēju notikumu gadījumos. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka kontekstā ar elektroenerģijas ražošanas pieaugumu, kā arī pieejamo tehnoloģiju attīstību, palielinās ekonomiskais pamatojums atjaunīgā gāzveida kurināmā / degvielas ieguvei un izmantošanai. Turklāt jāatzīmē, ka gāzveida kurināmā infrastruktūrai ir raksturīgs zems enerģijas zudumu apjoms. Ievērojot minēto, gāzveida kurināmā rīcībpolitika virzīta uz eksistējošās infrastruktūras saglabāšanu un pakāpenisku gāzveida kurināmā "zaļināšanu". Rīcībpolitikas virzieni siltumenerģijas nozarē Siltumapgādē būtiskākie izaicinājumi saistāmi ar energoefektivitāti - gan attiecība uz ražošanu un pārvadi, gan, jo īpaši uz patēriņu. Būtiska priekšrocība Latvijā ir energoresursu daudzveidība - Latvijā siltumenerģiju ražo gan izmantojot bioloģisko kurināmo, gan dabasgāzi, gan arī saules enerģiju. Šobrīd Latvijā pāriet uz pilnīgu bezemisiju ražošanu nav tehnoloģiski un ekonomiski racionāli, taču pastāv iespējas efektīvāk izmantot pieejamos siltumavotus un jo īpaši atlikumsiltumu. Rīcībpolitikas virzieni siltumenerģijas nozarē saistīti ar sistēmas pielāgošanu zemākas temperatūras siltumavotiem, siltumenerģijas un elektroenerģijas tirgus tuvināšanu, energoefektivitāti gan ražošanas, gan pārvades, gan patēriņa kontekstā, tai skaitā, pārejot uz bezemisiju tehnoloģijām, kā arī vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanas kāpināšanu. 1.5. Klimata rīcībpolitikas ceļakarte Mērķis: Sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.g42 sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ES un starptautiskajām saistībām un regulējumu, ņemot vērā vides, sociālo, ekonomikas un pārvaldības ilgtspēju. Priekšrocības Lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus un nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, nepieciešams transformēt Latvijas tautsaimniecību. Transformācijas pamatā ir tālāk nodaļā minēto rīcībpolitikas instrumentu pielietošana, kā arī esošo priekšrocību izmantošana. Latvijā kā nozīmīgas priekšrocības var tik uzskatīti: Fiziskās ģeogrāfijas apstākļi - Latvijas klimatu nosaka valsts atrašanās mērenajā klimata joslā. Latvijai raksturīga bieža gaisa masu maiņa, gada laikā vidēji 170 atmosfēras frontes, kas var kalpot vēja enerģijas izmantošanas attīstīšanai. Saules radiācijas izmantošanai enerģijas ražošanā ir sezonāls raksturs. Kopumā Latvijā gadā Saule spīd vidēji 1700-2000 stundas, visvairāk jūlijā - aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais Saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas, jeb mazāk nekā stundu dienā43. - Latvijas salīdzinoši nelielā teritoriālā platība, kur lielu daļu no tās aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes44 -34,91% (2024.g.) un meža zemju (mežs, purvs, krūmājs) - 53,63% (2024.g.) platības. - Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas veido meža zeme. Mērķtiecīgi un ilgtspējīgi veidojot mežaudžu struktūru un to noturību ir iespējams palielināt CO2 piesaistes ZIZIMM sektorā, veicināt koksnes izmantošanu būvniecībā, un inovatīvu koksnes produktu ražošanā, kā arī biomasas, tajā skaitā reciklētās koksnes izmantošanu enerģētikā. Liels elektrifikācijas potenciāls Saskaņā ar enerģētikas ekspertu novērtējumu Latvijā ir liels potenciāls rūpniecības un transporta, tai skaitā dzelzceļa, elektrifikācijā, gan ražošanas procesos izmantoto kurināmo un tehnoloģijas aizvietojot ar tādām, kurās kā energoresurss ir elektroenerģija, gan transportā izmantotos transportlīdzekļus aizstājot ar EV. Ražošanas procesu un transporta elektrifikācija ievērojami palielinātu Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tomēr, ja vienlaicīgi tiktu mazināts primāro energoresursu - kurināmais un degvielas patēriņš, un tiktu uzlabota tautsaimniecības kopējā energoefektivitāte, kopējais valsts enerģijas patēriņš mazināsies. Vienlaikus transporta sektora vispusīgai elektrifikācijai ir nepieciešamas investīcijas lieljaudas uzlādes punktu aktīvai izveidei un dzelzceļa elektrifikācijai. Publiskais un privātais finansējums Finansējuma nepieciešamība ciešā mērā ir saistīta ar Latvijai noteikto klimata mērķu sasniegšanu, t.sk. sektoros - enerģētika, transports un lauksaimniecība -, kuri rada vislielāko SEG emisiju apjomu. Sevišķi būtiska finansējuma pieejamība pasākumiem, kas vērsti uz SEG emisiju samazināšanu ne-ETS darbībās, it īpaši mājsaimniecību sektorā. Paralēli jānodrošina finansējuma pieejamība arī klimatnoturīguma nodrošināšanai. Taču visbūtiskāk, izvairīties no pasākumu finansēšanas, kas ir pretrunā ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un klimatnoturīguma nodrošināšanu. 06.12.2021. Valsts kase Latvijas Republikas vārdā pirmo reizi emitēja valsts ilgtspējīgās eiroobligācijas ar dzēšanas termiņu astoņi gadi, piesaistot finansējumu 600 milj. € apmērā. Obligācijas emitētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības atbalstam un finansējuma piesaistei pasākumiem un prioritātēm, kuras vērstas uz klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanu, virzību uz klimatneitralitāti un labklājības celšanu. 2024. gada 27. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.122 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi" ietver pašvaldības zaļo obligāciju ietvaru, kas nodrošinās papildus resursus ilgtspējīgas infrastruktūras izveidē. Nepieciešams attīstīt zaļā publiskā iepirkuma, tajā iekļaujot arī energoefektivitātes nosacījumus, kā horizontāla pasākuma īstenošanu visās nozarēs un palielināt tā īpatsvaru kopējā publiskā iepirkuma apjomā. Publiskā finansējuma apjoms, lai arī ievērojams, tomēr nebūs pietiekams visu mērķu sasniegšanai. Tāpēc līdztekus publiskajam finansējumam, nepieciešams piesaistīt arī privātās investīcijas. Finanšu instrumenti ir efektīvs līdzeklis, lai maksimāli piesaistītu un aktivizētu pēc iespējas vairāk privāto kapitālu. Projektu finansēšanā, it īpaši atbalsta sniegšanā komersantiem, būtu prioritāri jāvirzās uz aizdevuma orientētiem (debt-based) instrumentiem, garantijām, riska kapitāla ieguldījumiem vai jaukto finansējumu (blended finance), tādā veidā nodrošinot papildu finansējuma mobilizāciju no privātā sektora ilgtspējīgai attīstībai, t.sk klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem. Pasaulē arvien straujāk pieaug interese par ilgtspējīgiem finanšu instrumentiem un arvien pieaug zaļo, sociālo un ilgtspējīgo obligāciju emisijas. Latvijā līdz šim tikai daži uzņēmumi (AS "Latvenergo", AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un AS "Augstsprieguma tīkls") ir emitējuši zaļās obligācijas saskaņā ar starptautiskajiem zaļo obligāciju standartiem, tomēr kopējie apjomi jau šobrīd ir nozīmīgi - 220 milj. € apmērā. Latvijas finanšu sektora dalībniekiem (kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem) ir būtiski NEKP ietvaros noteikt privātā finansējuma piesaistes mērķus un finansējuma ieguldīšanas iespējas, lai varētu attīstīt finanšu instrumentus, kā arī citas kapitālsabiedrības, t.sk., publiskas personas vai atvasinātas publiskas personas būtu jārosina izvērtēt šāda finansējuma piesaistes nepieciešamība un iespējas. Lai pamatotu ilgtspējīgo finanšu instrumentu attiecināmību ES regulējuma izpratnē, nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes datu pieejamību finanšu tirgus dalībniekiem. Uzņēmumu sektora ilgtspējas mērķu sasniegšanas ieguldījumu, sākot ar 2024. pārskata gadu, būs jāiekļauj gada pārskata vadības ziņojumā, pamatojoties uz Direktīvu 2022/246445. Klimata politikas instrumentu ietvaros pieejami šādi finansējuma avoti: - VB - piemēram, EKII, MF, Valsts aizdevumi; - PB - piemēram, zaļās obligācijas; - ES finansējums - piemēram, ES fondu 2021-2027.g. plānošanas periods (t.sk. TPF), ANM; - EK finanšu instrumenti (programmas) - piemēram, SKF, LIFE, IF, Apvārsnis Eiropa; - Starptautisko finanšu institūciju finansējums - t.sk., no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas; - Cits finansējums - piemēram, NFI, Latvijas - Šveices sadarbības programma; - Papildus finansējums - piemēram, ilgtspējīga kreditēšana un citi ilgtspējīgi finanšu instrumenti, zaļās un ilgtspējīgās obligācijas; bilateriālie darījumi46. Izaicinājumi Lai gan Latvijai ir vairākas priekšrocības, tāpat tā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem ceļā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Kopējā SEG emisiju apjomā (neieskaitot ZIZIMM sektoru) dominē ne-ETS sektora darbības (83%), līdz ar to nepieciešams izmantot regulējošu pasākumu, stimulu un subsīdiju kombināciju, lai veicinātu emisiju samazināšanu un klimata mērķu izpildi. Tas var ietvert emisiju samazināšanas mērķu noteikšanu un finansiālu stimulu nodrošināšanu zema oglekļa tehnoloģijām un praksēm. Lielākais ne-ETS SEG emisiju apjoms rodas šādos sektoros: transports (37% no ne-ETS SEG emisiju apjoma), lauksaimniecība (27% no ne-ETS SEG emisiju apjoma), ne-ETS enerģētika (26% no ne-ETS SEG emisiju apjoma), atkritumu apsaimniekošana (7% no ne-ETS SEG emisiju apjoma) un neliela daļa tikai rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (3%). ZIZIMM sektors ir nozīmīgs ne tikai kā SEG emisiju radītājs, bet arī CO2 piesaistes veicinātājs. ZIZIMM sektoram ir būtiska loma 2050. g. klimatneitralitātes nodrošināšanā, jo šajā sektorā, veicot papildus pasākumus meža noturības un produktivitātes palielināšanai un samazinot SEG emisijas no nemeža zemēm, ir iespējams veicināt CO2 piesaisti nesamazināmo SEG emisiju kompensēšanai. Transporta sektorā izaicinājumus rada vecu transportlīdzekļu īpatsvars, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā - 30,2 % 2022. g.47, savukārt ES vidēji - 25,2%48), kas veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti. Izaicinājumus rada arī sabiedriskā elektrotransporta un hibrīda transporta sistēmu attīstības risinājumu trūkums lauku reģionos, kā arī izaicinājumi "pārcelt" pasažierus un kravas no autotransporta uz dzelzceļu, kam kopā ar SEG emisiju samazināšanu var būtiski ietekmēt esošās autotransporta infrastruktūras ilgāku kalpošanas laiku. Galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt AER īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums. Enerģētikā liels izaicinājums varētu būt dabasgāzes lielais patēriņš "bāzes jaudas" nodrošināšanai. ES tiesību akti mežsaimniecības49 un bioloģiskās daudzveidības jomā50, kā arī stiprinātie ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritēriji ietekmēs arī enerģētisko bioresursu pieejamību, sadārdzinot šādu resursu cenu un palielinot ar šādiem resursiem saistīto administratīvo slogu. Lauksaimniecībā ir salīdzinoši liels organisko augšņu īpatsvars pret ES vidējo, pieaugošs slāpekļa minerālmēslu patēriņš51, līdz ar to arī lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana rada lielu SEG emisiju īpatsvaru. Lopkopības nozare (jo īpaši lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācija) arī rada salīdzinoši lielu SEG emisiju īpatsvaru. Šobrīd ZIZIMM sektorā CO2 piesaiste nenosedz SEG emisijas, tāpēc nepieciešams ieviest Mērķu scenārijā iekļautos pasākumus sektora virzībai uz mērķu sasniegšanu, kā arī izvērtēt jaunus efektīvus pasākumus. Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēka darbība kopumā ir ietekmējusi šobrīd notiekošās klimata pārmaiņas pasaulē52. Investīciju un tehnoloģiju pārneses būtisks trūkums kavē SEG emisiju samazinošo pasākumu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanu. Politisko lēmumu pieņemšana ir laikietilpīga, un pasākumu īstenošana nerada tūlītēju efektu. Klimatnoturības sasniegšanai nepieciešams īstenot tādus pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, kas balstās uz klimata risku un ievainojamības izvērtējumu. Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanai visos pārvaldības līmeņos kā nacionālā, reģionālā, tā arī vietējā līmenī nepieciešams plānot investīcijas, apzinoties, ka to īstenošanas izmaksas, kā arī klimata pārmaiņu radīto seku novēršanas izmaksas nākotnē tikai pieaugs. Rīcībpolitikas instrumenti - Dekarbonizāciju un elektrifikāciju veicinošas politikas un tehnoloģiju izmantošana dos ieguldījumu SEG emisiju samazinājumā (enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, rūpnieciskajos procesos u.c.). Elektrifikācija paredz pāreju no fosilo energoresursu lietošanas uz bezemisiju enerģijas avotiem, tāpat ir nepieciešams attīstīt dažādu alternatīvo degvielu ražošanu un izmantošanu. Tautsaimniecības ceļā uz klimatneitralitāti nepieciešams attīstīt uz tehnoloģijām balstītu oglekļa piesaisti un nodrošināt arī dabiskās oglekļa piesaistes, un veicināt oglekļa uzglabāšanu ilglaicīgos produktos. - Zinātnes, pētniecības veicināšana dos ieguldījumu "zaļo" inovāciju attīstīšanā SEG emisiju mazināšanas un pielāgošanās jomās. To komercializēšana nodrošinātu iespēju inovatīvu tehnoloģiju eksportam un radītu augsti kvalificētas darba vietas. - Publiskais finansējums un fiskālā politika veicinās paradumu maiņu dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju. - Sabiedrības informēšana paredz plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai nodrošinātu ikviena iedzīvotāja izpratni un ieinteresētību virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Rīcībpolitikas un pasākumu ieviešanas rezultātā mainīsies paradumi sabiedrībā un tautsaimniecībā, resursi tiks izmantoti efektīvi un tiks piemēroti aprites ekonomikas principi, kā arī tiks veicināta pielāgošanās klimata pārmainām. Latvijā tiks ražoti, eksportēti un vietēji patērēti augstas pievienotās vērtības produkti. Šie procesi ilgtermiņā dos ieguldījumu klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu sasniegšanā, kas arī nodrošinās ilgtspējīgu vidi un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kā arī labklājību Latvijas iedzīvotājiem. Rezultāti - Klimatneitralitāte. Nodrošināts stāvoklis, kurā visas nesamazināmās SEG tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti un / vai oglekļa dioksīda uztveršanu. - Klimatnoturība. Veicināta klimatnoturība, veicot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un nodrošināta pielāgošanos klimata pārmaiņām. - Tautsaimniecības ilgtspēja. Nodrošināta Latvijas virzība uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, kas ir konkurētspējīga un nodrošina IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un palielinot CO2 piesaisti, kā arī neradot negatīvu ietekmi uz saistīto politiku mērķu sasniegšanu. - Labklājīga sabiedrība. Klimata rīcībpolitiku īstenot sociāli taisnīgā veidā, lai īstermiņā un ilgtermiņā mazinātu enerģētisko un mobilitātes nabadzību, paredzot finanšu instrumentu izmantošanu arī tādiem īstenojamiem pasākumiem, kas ņem vērā sociālos aspektus. - Vides un dabas ilgtspēja. Sasniegta klimatneitralitāte un klimatnoturība, aizsargājot ūdens resursus un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot pāreju uz aprites ekonomiku un piesārņojuma mazināšanu un kontroli. Rīcībpolitikas virzieni transporta nozarē Transporta sektorā ir veicami pasākumi vairākos virzienos: 1) dzelzceļa transporta nozīmes stiprināšana; 2) sabiedriskā transporta pieejamības un kvalitātes uzlabošana; 3) Latvijas autoparka atjaunošana ar zemu emisiju vai bezemisiju transporta līdzekļiem un pakāpeniska Latvijas autoparka vidējā vecuma samazināšana. Lai to nodrošinātu, pirmkārt, nepieciešams attīstīt nodokļu politiku, kas stimulē autoparka nomaiņu un stiprina "piesārņotājs maksā" principa piemērošanu. Otrkārt, jāattīsta atbalsta programmas transportlīdzekļu nomaiņai konkrētām mērķa grupām, fokusējoties uz mazaizsargātajiem transporta lietotājiem vai komersantiem (arī pašvaldību komersantiem), fokusējoties uz vieglo un kravas transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu. Treškārt, nepieciešams attīstīt transporta enerģijas infrastruktūru ar alternatīvo degvielu uzpildes punktiem. Jāveicina sabiedrības paradumu maiņa, dažādojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, attīstot mikromobilitāti un pārveidojot pilsētplānošanas risinājumus. Būtiski ir pielāgot ceļu infrastruktūru klimatisko apstākļu ekstremālajām izpausmēm, kas ir sevišķi svarīgi civilās aizsardzības pasākumu īstenošanas un satiksmes drošības kontekstā. Rīcībpolitikas virzieni lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas nozarēs Klimata politikas īstenošana var sekmēt Latvijā ražotu produktu patēriņu un arī eksportu. Šeit liela nozīme ir zinātnes un izglītības attīstībai un zinātnes atziņu izmantošanai praksē. Klimatneitrālu produktu ražošanai un CO2 piesaisti veicinošu tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai nepieciešams veidot attiecīgu normatīvo regulējumu un veicinošus pasākumus. Arī šajās nozarēs nepieciešams mainīt paradumus, kas sekmē efektīvāku transportlīdzekļu un iekārtu vai videi draudzīgu energoresursu lietošanu, uz ilgtspējības principiem un vides ietekmes vērtēšanu balstītas prakses ieviešanu, veselīgas pārtikas ražošanu. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir tās nozares, kuras visplašāk skar klimata pārmaiņas un laika apstākļu krasā mainība kā ilgstošu lietavu vai plūdu nomaiņa ar ilglaicīgiem sausuma un karstuma periodiem. Klimata risku un ievainojamības novērtējumi ir īpaši svarīgi, lai izvēlētos atbilstošākos pielāgošanās pasākumus un stiprinātu klimatnoturību šajās nozarēs. Tāpēc ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanas plānošanai jābūt par pamatu uzņēmējdarbības plānošanā. Svarīga nozīme ir organisko augšņu aizsardzībai un zemes efektīvai apsaimniekošanai, tāpēc meliorācijas/apūdeņošanas sistēmu darbībai jābūt pakārtotai ilgtspējības mērķiem un katras vietas specifiskajiem apstākļiem. Rīcībpolitikas virzieni ēku, rūpniecības nozarēs Pilsētvides un ārpus pilsētām esošās infrastruktūras un rūpniecības objektiem jāveic klimata risku un klimatnoturības novērtējums, kā arī attīstības plānošanas dokumentos un investīciju projektu īstenošanā jāiekļauj kritēriji, kas ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un jāplāno attiecīgi pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Jāpilnveido resursu izmantošanas un apsaimniekošanas efektivitāte, veidojot atbalsta programmas un pilnveidojot normatīvo regulējumu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, dažādojot ēku renovācijas finansēšanas modeļus, tai skaitā veicinot privātā sektora iesaisti, viedo tehnoloģiju ieviešanai un neefektīva patēriņa mazināšanai, aprites ekonomikas principu pielietošanu, ražošanas procesu efektivizācijai un pārejai uz atjaunojamiem enerģijas resursiem. Jāveicina Latvijā ražotu produktu lietošanu attīstot kokmateriālu izmantošanu būvniecībā, kā arī jāveido jaunas ražotnes šobrīd eksportējamo apaļo kokmateriālu pārstrādei koksnes produktos, tādējādi palielinot pievienoto vērtību un attīstot aprites ekonomikas principus un tehnoloģijas. 2. NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI 2.1. Mērķi un to izpildes novērtējums Dimensija I: Dekarbonizācija un AE Mērķis Faktiskā vērtība Prognozētās vērtības 2030 Mērķa vērtība 202153 202254 Bāzes scenārijs Mērķu scenārijs 2025 2030 I SEG emisiju samazināšanas mērķi Kopējais SEG emisiju mērķis un vērtības % pret 1990.g. -58,8 -61,1 -66,4 -68,9 - -6555 Kopējais ne-ETS darbību SEG emisiju mērķis un apjoms % pret 2005.g.56 +1,0 -1,9 -12,7 -20,5 -1757 kt CO2 ekv. 8 680 8 436 7 505 6 835 8 21058 ≤7 13659 Sektorālās ne-ETS darbību SEG emisiju izmaiņas (% pret 2005.g.) un mērķa apjomi (kt CO2 ekv.)60 Enerģētika61 -4,9 -11,2 -33,0 -34,7 - 1593,75 Transports +3,8 +1,0 -2,3 -21,2 - 2446,47 RPPI +117,9 +101,0 +59,4 +45,7 - 203,39 Lauksaimniecība +25,8 +25,9 +22,5 +21,5 - 2176,33 Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana -17,4 -14,3 -39,8 -40,4 - 409,04 ZIZIMM SEG apjoms un mērķi: ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķis 2021.-2025.g. (kt CO2 ekv.)62 - Nav attiecināms Nav attiecināms Uzskaitāmās SEG emisijas ≤ uzskaitāmā SEG piesaiste63 - ZIZIMM sektora ziņošanas kategoriju mērķis 2026.-2030.g. (kt CO2 ekv)64 + 2201,6 +4944,16 +3294,6 -2436 - -64465 SEG emisiju intensitātes mērķi (%): SEG emisiju intensitātes samazinājums transportā66 3,4967 2,2363 15 - 15 SEG emisiju intensitātes samazinājums konkrētiem kuģiem68 0 0 ND ND 2 6 II AE īpatsvara mērķi (%) AE īpatsvars enerģijas galapatēriņā69 42,11 43,32 53,9 62,0 47,3 61 AE īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā70 51,4 53,3 88,1 100 - >80 AER īpatsvars Latvijā vietējam patēriņam saražotajā elektroenerģijā 68,1 71,6 94,3 109,4 - 100 AE īpatsvars siltumapgādē un aukstumapgādē71 57,4 60,99 68,9 68,2 - 66,4 AE īpatsvars CSA un CAA72 56,6 63,9 67,2 68,4 - 73,9 AE īpatsvars transportā 6,4 3,1 12,2 30,3 - 29 AE īpatsvars ēkās73 57,2 60,6 61,6 61,5 - 65 AE īpatsvars rūpniecībā74 58,5 63,2 73,2 78,1 - 73,1 AE īpatsvars lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 18,0 17,5 ND ND - 30 moderno biodegvielu75 un biogāzes īpatsvars transportā76 2,3 0,9 5,5 1 5,5 RFNBO īpatsvars transportā77 0 0 0,00002 0,6 - 1 RFNBO īpatsvars rūpniecībā izmantotajā ūdeņradī78 0 0 0 0 - 42 ilgtspējīgo degvielu79 īpatsvars gaisa transportā80 0 0 ND ND 2 5 inovatīvas AE tehnoloģijas81 no jauna uzstādītajās AE jaudās82 0 0 ND ND - 5 Latvijai sasniegt SEG emisiju mērķus ne-ETS un ZIZIMM sektorā laika periodā līdz 2030. g. būs izaicinājums, bet tie ir būtiski virzībā uz klimatneitralitāti. Galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar šo mērķu sasniegšanu ir: 1) efektīvu politiku un regulējuma izstrāde un ieviešana, lai samazinātu SEG emisijas un ilgtspējīgi pārvaldītu zemes izmantojumu, ņemot vērā pretestību no dažādām iesaistītām pusēm; 2) pāreja uz bezemisiju tehnoloģijām un praksēm sektoros, piemēram, transportā, lauksaimniecībā un ēkās, var prasīt nozīmīgu tehnoloģisku inovāciju un ieguldījumus; 3) paradumu maiņa - gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī, ko grūti ietekmēt un uzturēt; 4) nepieciešams atbilstošs finansējums un ieguldījumi, lai atbalstītu iniciatīvas, kas vērstas uz emisiju samazināšanu un ilgtspējīga zemes izmantojuma veicināšanu; 5) datu kvalitāte, tai skaitā, visu veikto pasākumu atspoguļošana SEG emisiju datos. Lai risinātu šos izaicinājumus ir jāstrādā kopā visos līmeņos, gan valsts, gan uzņēmumu, izvirzot skaidru un ambiciozu mērķi, kā arī jāievieš politiku un pasākumu kombināciju, piemēram, AE veicinošu, energoefektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu zemes pārvaldību, apmežošanu un citus pasākumus, lai samazinātu SEG emisijas un palielinātu CO2 piesaisti. Latvijai 2022. g. lielā daļā no energobilances sektoriem AE īpatsvars pārsniedz 60% īpatsvaru. Līdz ar to būtisks AE īpatsvara palielinājums Latvijai kā valstij ar jau pietiekami augstu AE īpatsvaru būs grūtāks un dārgāks. Latvijā lielākais izaicinājums ir sasniegt noteiktos AE mērķus transportā, jo īpaši noteiktais moderno biodegvielu un RFNBO mērķis, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, Latvijas autoparka vecumu un iedzīvotāju blīvumu, vienlaikus bez pietiekami ievērojama AE kāpuma transportā un AE kāpuma siltumapgādē, Latvija nevarēs nodrošināt būtisku kopējā AE īpatsvara palielinājumu. Līdz ar to AE īpatsvara kāpināšanai ir nepieciešams īstenot pasākumus tieši transporta un siltumapgādes sektoros, koncentrējoties uz tiem apakšsektoriem, kuros jau sākotnēji ir salīdzinoši mazākais AE īpatsvars. Periodā līdz 2030. g. Latvija neplāno RFNBO eksportu un importu. Ņemot vērā importētās elektroenerģijas apjomu, ko atbilstoši atjaunīgās elektroenerģijas aprēķina nosacījumiem ieskaita kā pilnībā fosilu elektroenerģiju, neņemot vērā elektroenerģijas importētājvalsts atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru, Latvijas atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars tikai nedaudz pārsniedz 50%, lai gan Latvijā ražotās elektroenerģijas īpatsvars pēdējos gados pārsniedz 75%. Latvijai ir ļoti labas iespējas būtiski paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru Latvijā saražotajā elektroenerģijas apjomā, vienlaikus, ņemot vērā iepriekšminēto nav iespējams prognozēt tā ietekmi uz ar EUROSTAT metodi aprēķināto atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru. Dimensija II: Energoefektivitāte Mērķis Faktiskā vērtība83 Prognozētās vērtības 2030 Mērķa vērtība 2021 2022 Bāzes scenārijs Mērķu scenārijs 203084 kopējā enerģijas patēriņa apjoms (GWh) 52 291 50 088 47 856 46 877 44 71785 enerģijas galapatēriņa apjoms (GWh) 48 511 46 081 44 468 42 433 40 24086 kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums (GWh) 538,3 ND 1 535,9 20 869 29 52287 publiskā sektora ēku renovētā ēku platība (kopā renovēti, milj. m2) ND88 ND ND ND 2,589 publiskā sektora iestāžu enerģijas patēriņa ikgadējs samazinājums (% pret 2021. g.) ND90 ND ND ND -1,991 Ņemot vērā vispārējo ekonomikas attīstību, kā arī siltumapgādes un transporta elektrifikāciju, Latvijas enerģijas patēriņa apjoma samazinājuma indikatīvie mērķi būs ļoti grūti sasniedzami. EK savā izvērtējumā ir atzinusi, ka Latvija ir gandrīz sasniegusi savus izmaksu efektivitātes griestus kumulatīvā enerģijas galapatēriņa nodrošināšanā, līdz ar to Latvijai būs ļoti izaicinoši un dārgi sasniegt jauno, ambiciozo kumulatīvā enerģijas galapatēriņa mērķi, kas ir apmēram 3 reizes lielāks nekā iepriekšējā saistību perioda mērķis. 2013. - 2021. g. daļa no lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem jau vērsa uzmanību uz to, ka energodokumentā92 identificētie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir vai nu ar pārāk mazu enerģijas ietaupījumu pret nepieciešamajām investīcijām (nav ekonomiski izdevīgi), vai atmaksāšanās periods ir pārāk ilgs, lai pie samazinātajām iespējām saņemtu kredītu vai atbalstu energoefektivitātēs uzlabošanai, tiktu pieņemts lēmums par šāda pasākuma īstenošanu. Lai gan Latvija bija atbalstoša mērķu noteikšanai publiskajam sektoram, tomēr šī mērķa noteikšanai un izpildes uzraudzībai Latvijai būs jāiegulda pietiekami liels administratīvais resurss, lai identificētu tās publiskā sektora institūcijas, uz kurām tiks attiecināts mērķu sasniegšanas pienākums. Papildus tam būs nepieciešams pilnveidot jau izveidoto energoefektivitātes politikas ieviešanas uzraudzības sistēmu, papildus identificējot publisko iestāžu ēku platības, uz kurām tiks attiecināms renovācijas mērķis, un nosakot publisko iestāžu enerģijas patēriņa bāzes vērtības un nosakot enerģijas patēriņa ikgadējā samazinājuma mērķi, kā arī digitalizējot datu ieguves un uzraudzības sistēmu. Vienlaikus šos mērķus saredzam kā labu izejas punktu publiskā sektora parauglomas stiprināšanai energoefektivitātes politikā un publiskā finansējuma racionālam publiskā sektora enerģijas izmaksu samazinājumam. Neskatoties uz novecojošo mājokļu sektoru un nepieciešamību uzlabot šo mājokļu energoefektivitāti, iedzīvotāju, kuri dzīvo neenergoefektīvos mājokļos, attieksmi pret mājokļu uzlabošanu un iedzīvotāju spēja segt pieaugošās izmaksas ir drīzāk negatīva. Latvijā mājsaimniecības, kuras atbilst kādam no enerģētiskās nabadzības kritērijiem, visbiežāk dzīvo mājoklī ar ļoti zemu energoefektivitāti. Pieejamais publiskais finansējums ir nepietiekošs, lai Latvijā sāktos "renovācijas bums". Dimensija III: Energodrošums un energoneatkarība Mērķis Faktiskā vērtība93 Prognozētās vērtības 2030 Mērķa vērtība 2021 2022 Bāzes scenārijs Mērķu scenārijs 2030 importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā94 (%) 38,33 38,75 - - 30 Būtiskākā ietekme uz importētās enerģijas īpatsvaru kopējā iekšzemes patēriņā ir energoresursu patēriņam transporta sektorā, kurā absolūti lielāko daļu no energoresursu patēriņa veido importēti naftas produkti. Šo produktu aizstāšana ar vietējas izcelsmes fosilajiem energoresursiem tehniski nav iespējama, jo Latvijā nav būtisku naftas vai dabasgāzes atradņu, kuras var tikt izmantotas konvencionālo transporta degvielu izejvielu ieguvei, savukārt no AER, piemēram, lauksaimniecības atkritumu vai biomasas, ražotas modernās transporta degvielas ražošanas potenciāls šobrīd ir ierobežots, kas neļauj lielā apjomā nodrošināt naftas produktu aizstāšanu ar AER par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Kā ticamākais scenārijs un no izmaksu viedokļa konkurētspējīgākais risinājums importētās enerģijas īpatsvara samazināšanai jāvērtē transporta sektora un siltumenerģijas ražošanas elektrifikācija un AE pašražošanas un pašpatēriņa palielinājumu, piemēram, veicinot pāreju uz vietēji ražotu biometānu un RFNBO. Dimensija IV: ES Iekšējo enerģijas tirgu integrācija Mērķis Faktiskā vērtība95 Prognozētās vērtības 2030 Mērķa vērtība 2023 Bāzes scenārijs Mērķu scenārijs 2030 starpsavienojamība (%) 69,42 >70 >70 >70 Neskatoties uz to, ka Latvijas elektroenerģijas pārvades savienojumu starpsavienojamība ar kaimiņvalstīm kopumā ir raksturojuma kā augsta, vērtējot šo rādītāju ir nepieciešams ņemt vērā to, ka Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades savienojumu ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm kapacitāte joprojām var būt nepietiekama, lai nodrošinātu sistēmas lietotāju faktisko pieprasījumu. Šādi apsvērumi ir saistīti gan ar ilgtermiņā plānoto transporta, rūpniecības un siltumapgādes elektrifikāciju, kas palielinās vietējo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, vienlaikus ar nākotnē prognozējamo nepieciešamību eksportēt būtisku elektroenerģijas apjomu, kas tiks saražots AE ražotnēs (VES un SES) Baltijas valstīs un kurš būtiski pārsniegs kopējo lietotāju pieprasījumu reģionā, kā arī nepieciešamību importēt būtiskas elektroenerģijas jaudas situācijās, kad vietējo enerģijas ražošanas avotu jaudas būs nepietiekamas pieprasījuma segšanai96. Lai nodrošinātu pārvades starpsavienojumu jaudas atbilstību tīkla lietotāju faktiskajam apjomam, Latvijai un Baltijas reģionam kopumā prioritāra ir pārvades savienojumu "Harmony Link" (Lietuva-Polija), "Baltic Wind Connector" (Igaunija - Latvija - Vācija) un "LasGo Link" (Latvija - Zviedrija) attīstība. Dimensija V: Pētniecības, inovāciju un konkurētspējas mērķi Mērķis Faktiskā vērtība 2021 Mērķa vērtība 2030 Inovatīvi aktīvu uzņēmumu īpatsvars (%) no visiem uzņēmumiem 3297 (2020) >40 Globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē) 38 30 Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā) 25 20 Ieguldījumi P&I (% no IKP) 0,7498 > 1,7 Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I) 33 40 Liels izaicinājums šajā dimensijā ir mērķu izpildes uzraudzības uzlabošana, lai būtu iespējams uzraudzīt gan mērķu izpildi, gan iegūt datus par mērķu izpildes sarežģītākajiem jautājumiem. Šobrīd, ņemot vērā Latvijas, ES un globālo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir nodrošināt Plānā noteikto IKP procentuālo ieguldījumu apjomu P&I. Vienlaikus Latvijas mērķis un ilgtermiņa stratēģija ir virzīties uz viedo reindustrializāciju, koncentrējoties uz nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību, kas ir mazāk emisiju un enerģijas ietilpīgas, tādējādi veicinot enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot arī tautsaimniecības attīstību. Šāda ilgtermiņa stratēģija paredz arī veicināt inovatīvo un augsto tehnoloģiju attīstību gan valsts politikas, gan privāto iniciatīvu ietvarā enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektos. Plānā šobrīd liels uzsvars ir likts uz pētījumu pasākumiem, lai pētījumu rezultāti pēc tam būtu izmantojami inovāciju un tehnoloģiju attīstībai. 2.2. Mērķu noteikšanas aspekti Ņemot vērā Regulas 2018/1999 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu, II pielikumu un Direktīvu 2018/2001 un Direktīvu 2023/1709, Latvija savu enerģētikas mērķu noteikšanā ņēma vērā šādus būtiskus apstākļus: • Latvijas noteiktais AER mērķis ir Latvijas šī brīža izmaksu efektivitātes "griesti", kur saskaņā ar modelēšanas datiem lielāks AER īpatsvars jau pārsniedz izmaksu efektivitāti, un Latvijai prasīs būtiskus ieguldījumus mērķu sasniegšanai. • Latvijai ir nepieciešams nodrošināt pastāvīgu jaudu enerģētiskās drošības un sistēmu balansēšanas nodrošināšanai, kur Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvija šobrīd ražo elektroenerģiju arī kaimiņvalstu patēriņa nosegšanai. • Latvija ir ievērojusi Direktīvas 2023/1791 4. panta 5. punkta 3. rindkopu un nepārsniedz EK aprēķināto indikatīvo valsts energoefektivitātes devumu ES saistošajā enerģijas galapatēriņa mērķrādītājā. Latvija ir pieteikusi, ka valsts devumi tiek noteikti, balstoties uz 2020.g. ES atsauces scenāriju. • Latvijas enerģijas galapatēriņš 2022. g. bija piektais mazākais starp visām ES dalībvalstīm, vienlaikus Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā trešais lielākais ES, līdz ar to Latvijai fosilās enerģijas samazināšanai būtu jāiegulda būtiski papildu pūliņi, kas pārsniedz izmaksu efektivitātes slieksni. • Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un lielo CSA īpatsvaru kopējā siltumapgādē, Latvijai joprojām būs nepieciešams pietiekami nozīmīgs pīķa un/vai rezerves jaudu apjoms tieši siltumapgādē gada aukstāko mēnešu dēļ un dēļ apkures sezonas, kas var sasniegt 200 dienas g. • Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Latvijas starpsavienojumu jaudu un ņemt vērā arī kaimiņvalstu, ar kurām ir izveidoti minētie starpsavienojumi, tautsaimniecības elektrifikāciju. • Latvijai ir jāņem vērā būtiski pieaugošais vietējais pieprasījums pēc elektroenerģijas, ko arī veicinās Plānā iekļautie elektrifikācijas pasākumi, vienlaicīgi, uzlabojot enerģētisko drošību, Latvijai ir jāspēj uzlabot pašnodrošinājums ar pašu saražoto elektroenerģiju. • Latvijā AE īpatsvars elektroenerģijā, siltumapgādē, CSA, ēkās un rūpniecībā pārsniedz 50% (faktiskais atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars AER īpatsvars elektroenerģijā 2020. g. un 2021. g. pārsniedza 63%), un būtiska kopējā AE īpatsvara palielināšana Latvijā būs iespējama tikai būtiski kāpinot atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru grūti dekarbonizējamajā transporta sektorā. Latvija nenosaka AE mērķus, dalījumā pa izmantotajām tehnoloģijām vai energoresursiem, vienlaikus: • Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, p …