Zaudējis spēku - Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas

Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 27. februāra noteikumus Nr. 158 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam". Ministru kabineta noteikumi Nr. 86 Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr. 9, 8.§) Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kurā apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā tehnoloģisku mērķu sasniegšanai izmantotas pārtikas piedevas, un prasības pārtikas piedevu marķēšanai. 2. Pārtikas piedevas atkarībā no to lietošanas mērķa iedala šādās grupās: 2.1. antioksidanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanas laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās (piemēram, no tauku sasmakšanas, no krāsas maiņas); 2.2. apjoma palielinātāji - vielas, kas sekmē pārtikas produkta tilpuma palielināšanu bez enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas; 2.3. biezinātāji - vielas, kas palielina pārtikas produkta viskozitāti; 2.4. cietinātāji - vielas, kas pēc pārstrādes procesa nodrošina stingrus vai kraukšķīgus augļu un dārzeņu audus, kā arī savienojumā ar recinātājiem veido vai nostiprina želeju; 2.5. emulgatori - vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu pārtikas produkta daļu (piemēram, eļļas un ūdens) sajaukšanos un homogēna maisījuma uzturēšanu; 2.6. emulģējošie sāļi - vielas, kas izkliedē sierā esošās olbaltumvielas un līdz ar to izraisa tauku un citu siera sastāvdaļu homogēnu izkliedi; 2.7. garšas pastiprinātāji - vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; 2.8. glazētājvielas (to skaitā smērvielas) - vielas, ko izmanto pārtikas produkta ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai izveidotu aizsargslāni; 2.9. iesaiņojuma gāzes - gāzes (izņemot gaisu), kuras iepilda iesaiņojumā pirms vai pēc pārtikas produkta iesaiņošanas vai pārtikas produkta iesaiņošanas laikā; 2.10. irdinātāji - vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu; 2.11. konservanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās; 2.12. krāsvielas - vielas, ko izmanto pārtikas produkta krāsas mainīšanai vai atjaunošanai, tai skaitā pārtikas dabiskās sastāvdaļas un dabiskās izejvielas, kas atsevišķi netiek lietotas kā pārtika un ir iegūtas, fizikāli un/vai ķīmiski ekstrahējot pārtikas un citus dabiskus materiālus, tādējādi selektīvi ir ekstrahēti krāsvielu pigmenti, saglabājot uzturvielas vai aromātiskās sastāvdaļas; 2.13. miltu apstrādes līdzekļi - vielas, kas uzlabo miltu vai mīklas cepamās īpašības; 2.14. mitrumuzturētāji - vielas, kas darbojas pret sausa gaisa ietekmi un pasargā pārtikas produktu no izžūšanas vai veicina pulvera izšķīšanu ūdeni saturošā vidē; 2.15. modificētās cietes - vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu sašķeltu cieti; 2.16. pretsalipes vielas - vielas, kas samazina pārtikas produkta daļiņu salipšanu; 2.17. propelenti - gāzes (izņemot gaisu), kas izspiež pārtikas produktu no iesaiņojuma; 2.18. putu dzēsēji - vielas, kas novērš vai samazina putošanu; 2.19. putu veidotāji - vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi cietā vai šķidrā pārtikas produktā; 2.20. recinātāji - vielas, kas, veidojot želeju, strukturizē pārtikas produktu; 2.21. saldinātāji - pārtikas piedevas, kuras lieto, lai piešķirtu pārtikas produktam saldu garšu, vai lieto kā galda saldinātājus; 2.22. sekvestranti - vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem; 2.23. skābes - vielas, kas palielina pārtikas produkta skābumu un/vai piešķir tam skābu garšu; 2.24. skābuma regulētāji - vielas, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu; 2.25. stabilizētāji - vielas, kas notur nemainīgu pārtikas produkta fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu izkliedi, kā arī stabilizē, saglabā vai intensificē pārtikas produkta krāsu. 3. Par pārtikas piedevām neuzskata: 3.1. garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika, turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus; 3.2. krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai; 3.3. pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām; 3.4. pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs atlikums); 3.5. augu aizsardzībā lietojamās vielas; 3.6. pārtikā lietojamus aromatizētājus, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumiem par aromatizētāju lietošanu pārtikā; 3.7. fermentus (izņemot šo noteikumu pielikumos minētos fermentus); 3.8. vielas, kas tiek pievienotas pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni); 3.9. vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē; 3.10. pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, iedarbojoties uz tiem ar vāju skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem ("šķidrais pektīns"); 3.11. košļājamās gumijas pamatsastāvu; 3.12. balto vai dzelteno dekstrīnu, apdedzinātu vai dekstrinētu cieti, ar skābi vai sārmu modificētu cieti, balinātu cieti, fizikāli modificētu cieti un ar amilolītiskiem fermentiem apstrādātu cieti; 3.13. amonija hlorīdu; 3.14. asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli; 3.15. aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām; 3.16. kazeīnu un kazeinātus; 3.17. inulīnu. 4. Pārtikas piedevas lieto patērētāja interesēs, un lietošanas iemesli ir šādi: 4.1. lai saglabātu pārtikas uzturvērtību. Pārtikas uzturvērtības samazināšana ir attaisnojama tikai tad, ja šī pārtika neveido ievērojamu normālas diētas daļu vai pārtika tiek ražota patērētāju grupām ar īpašām diētiskām prasībām; 4.2. lai nodrošinātu ar pārtiku patērētāju grupas ar īpašām diētiskām prasībām; 4.3. lai saglabātu pārtikas kvalitāti un stabilitāti vai uzlabotu pārtikas organoleptiskās īpašības - ar nosacījumu, ka netiek mainīts pārtikas saturs un īpašības tādā veidā, ka tiek maldināts patērētājs; 4.4. lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, apstrādi, sagatavošanu, iesaiņošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ja piedevu neizmanto, lai slēptu bojātu izejmateriālu vai nevēlamu (piemēram, nehigiēnisku) darba paņēmienu izmantošanu jebkurā no minētajiem procesiem. 5. Pārtikas piedevu lietošana ir atļauta tikai tad, ja: 5.1. ir pamatota to lietošanas tehnoloģiskā nepieciešamība un šo mērķi nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski iespējamiem līdzekļiem; 5.2. ir zinātniski pierādījumi, ka pārtikas piedevas daudzumos, kādos tās lieto, nerada draudus patērētāja veselībai; 5.3. netiek maldināts patērētājs. II. Pārtikas piedevu lietošana dažādu veidu pārtikas produktos 6. Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas un to lietošanas nosacījumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Ja pārtikas produktam šo noteikumu 1.pielikumā nav noteiktas pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas, var izmantot šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nereglamentētā daudzumā. 7. Šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nedrīkst pievienot šādiem pārtikas produktiem: 7.1. neapstrādātiem pārtikas produktiem - pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti produkti); 7.2. medum; 7.3. neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem; 7.4. sviestam; 7.5. pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam; 7.6. pasterizētam krējumam; 7.7. nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem; 7.8. dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem par dabīgajiem minerālūdeņiem; 7.9. kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju); 7.10. kafijas ekstraktam; 7.11. nearomatizētai lapu tējai; 7.12. cukuram; 7.13. makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu); 7.14. nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas); 7.15. zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kas atbilst noteikumiem par pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem. 8. Pārtikas piedevas E 290, E 938, E 939, E 941, E 942 un E 948 var pievienot visiem pārtikas produktiem nereglamentētā daudzumā. 9. Pārtikas produktu sastāvdaļu maisījumiem (saliktiem pārtikas produktiem), kuriem šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts maksimāli pieļaujamais pārtikas piedevu daudzums, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteiktos pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā produktu sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā. 10. Pārtikas produktiem, kas ir speciāli paredzēti tikai saliktu pārtikas produktu ražošanai, var nepiemērot šo noteikumu pielikumos noteiktos nosacījumus par maksimāli pieļaujamo pārtikas piedevu daudzumu, taču pagatavotajam saliktajam pārtikas produktam jāatbilst šo noteikumu prasībām. 11. Šo noteikumu 4.pielikumā minētās pārtikas piedevas var izmantot kā nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātājus) pārtikas piedevām. Nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātāji) ir vielas, kuras izmanto pārtikas piedevu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai pārveidošanai, nemainot pārtikas piedevas lietošanas tehnoloģisko mērķi, un kuras pašas nerada nekādu tehnoloģisku efektu, bet tikai atvieglo pārtikas piedevas lietošanu. Par nesējvielām var izmantot arī pārtikas produktus, šo noteikumu 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16. un 3.17.apakšpunktā minētos produktus un vielas, kurām ir skābuma regulētāju funkcijas (piemēram, citronskābi un amonija hidroksīdu). 12. Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. 13. Latvijā atļauto pārtikas piedevu saraksts norādīts šo noteikumu 6. un 7.pielikumā, ņemot vērā, ka: 13.1. magnija trisilikāts (E 553 a II) un talks (E 553

1. b)nedrīkst saturēt azbestu; 13.2. nātrija nitrītu (E 250) atļauts lietot tikai maisījumā ar vārāmo sāli; 13.3. atļauts lietot arī no krāsvielām pagatavotas alumīnija lakas; 13.4. antocianīnus (E 163) atļauts lietot tikai tad, ja tie ar fizikālām metodēm iegūti no augļiem un dārzeņiem; 13.5. termins "karamele" attiecas uz brūno krāsvielu (E 150 a-d), kas paredzēta krāsošanai. Tas nav aromātiskais karamelizētais cukurs, ko iegūst, karsējot cukurus, un izmanto pārtikas produktu (piemēram, konditorejas izstrādājumu, sviesta mīklas, alkoholisko dzērienu) aromatizēšanai. 14. Šo noteikumu 1., 6. un 7.pielikumā pārtikas piedevas sadalītas grupās atkarībā no to lietošanas mērķa: 14.1. antioksidanti, konservanti; 14.2. saldinātāji; 14.3. krāsvielas; 14.4. visas pārējās grupas (dažādas): apjoma palielinātāji, biezinātāji, cietinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, garšas pastiprinātāji, glazētājvielas, irdinātāji, miltu apstrādes līdzekļi, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, nesējvielas, pretsalipes vielas, propelenti un iesaiņojuma gāzes, putu dzēsēji, recinātāji, skābes, skābuma regulētāji, stabilizētāji. 15. Lietojot pārtikas krāsvielas, jāievēro šādi nosacījumi: 15.1. krāsvielas neizmanto šo noteikumu 3.pielikumā minētajos pārtikas produktos, izņemot gadījumus, ja atsevišķi šo produktu veidi minēti šo noteikumu 1.pielikumā vai ja tie paredzēti saliktu pārtikas produktu ražošanai, kuros var izmantot attiecīgās krāsvielas; 15.2. krāsvielu maksimālās devas norādītas, rēķinot pēc krāsojošā pigmenta satura krāsvielā; 15.3. mazumtirdzniecībā drīkst realizēt visas krāsvielas, izņemot E 123, E 127, E 128, E 154, E 160b, E 161g, E 173 un E 180. 16. Pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (bērniem no viena līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas. 17. Saldinātājus saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punktu drīkst saturēt šādi salikti pārtikas produkti: 17.1. produkti bez cukura - pārtikas produkti, kuriem nav pievienots nekāds monosaharīds vai disaharīds, vai cits pārtikas produkts, ko lieto tā saldinošo īpašību dēļ; 17.2. produkti ar samazinātu enerģētisko vērtību - pārtikas produkti, kuru enerģētiskā vērtība salīdzinājumā ar oriģinālo pārtikas produktu vai līdzīgu produktu ir vismaz par 30 % mazāka; 17.3. produkti, kas paredzēti diētai ar samazinātu enerģētisko vērtību; 17.4. produkti, kuriem marķējumā norādīts minimālais derīguma termiņš saskaņā ar pārtikas preču marķēšanas noteikumiem. III. Pārtikas piedevu marķēšana 18. Pārtikas piedevas, kas nav paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz pārtikas piedevas, uz pārtikas piedevu maisījuma vai uz pārtikas piedevu maisījuma ar citām vielām (kas pievienotas, lai atvieglotu pārtikas piedevu uzglabāšanu, pārdošanu, standartizēšanu, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu) ārējā iesaiņojuma ar ūdensizturīgu krāsu valsts valodā skaidri un salasāmi sniegta šāda informācija: 18.1. katras pārtikas piedevas nosaukums un starptautiskais (E) numurs vai piedevas apraksts, ja nosaukums neatbilst šo noteikumu 6. un 7.pielikumā norādītajam nosaukumam, un pārējo vielu nosaukumi dilstošā masas secībā; 18.2. norāde "lietošanai pārtikā" ar piezīmi par ierobežotu vai specifisku lietošanu, ja tāda ir nepieciešama; 18.3. īpaši uzglabāšanas un lietošanas noteikumi, ja tādi ir nepieciešami; 18.4. ražošanas partijas identificēšanas zīme; 18.5. ražotāja, fasētāja vai izplatītāja nosaukums un adrese; 18.6. katra komponenta saturs procentos vai adekvāta informācija par sastāvu, kas dod iespēju ievērot to lietošanas noteikumus, ja kāda komponenta daudzums pārtikas produktos ir ierobežojams, vai ierobežojamo komponentu saturs procentos, ja ierobežojums attiecas uz komponentu grupu, kurus var lietot atsevišķi vai kopā; 18.7. neto masa vai tilpums; 18.8. cita normatīvajos aktos noteiktā informācija. 19. Ja uz produkta ārējā iesaiņojuma labi redzamā vietā ir uzraksts "paredzēts vairumpatērētājiem", šo noteikumu 18.4., 18.5. un 18.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai produkta pavaddokumentos. 20. Pārtikas piedevas, kuras paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz to iesaiņojuma ir labi redzama un neizdzēšama šāda informācija: 20.1. šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētā informācija; 20.2. minimālais derīguma termiņš. 21. Galda saldinātāja marķējumā jābūt norādei "galda saldinātājs satur...", norādot sastāvā ietilpstošo saldinātājvielu nosaukumus. 22. Poliolus un/vai aspartamu saturošu galda saldinātāju marķējumā jābūt brīdinājumiem: 22.1. polioliem - "pārmērīga lietošana var izraisīt caureju"; 22.2. aspartamam - "satur fenilalanīnu". IV. Noslēguma jautājumi 23. Pārtikas piedevu E 233 (tiabendazolu) pārtikas ražošanā atļauts izmantot līdz 2001.gada 1.jūnijam. 24. Atļauts izplatīt cukuru, kas ražots līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un satur pārtikas piedevas E 250 (sēra dioksīda) maksimālo devu - 15 mg/kg. 25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.170 "Pārtikas piedevu lietošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 116./117./118.nr.). Ministru prezidents A.Bērziņš Labklājības ministrs A.Požarnovs 1.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas, un pārtikas piedevu maksimālās devas Piezīmes: 1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot: 1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā; 1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums; 1.3. visus produktus, kuriem ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338-341, E 343 un E 450-452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums. 2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts). 3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas: 3.1. pārtikā, kuru izplata tirdzniecībā; 3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām: 3.2.1. pārtikas piedevām, kuras pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai; 3.2.2. krāsvielām; 3.2.3. saldinātājiem; 3.2.4. dažādām pārtikas piedevām: E 200-219, 297, 353-363, 385, 405, 416, 420-421, 425, 431-436, 442-445, 468, 473-495, 512, 520-523, 535-556, 559, 579-635, 900-927b, 950, 951, 953, 957, 959, 965-967, 999, 1201, 1202, 1505, 1518. 4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā. 5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā. 6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā. 7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā. 8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā. 9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klāt neesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg. Labklājības ministrs A. Požarnovs 2.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas piedevas, kas lietojamas nereglamentētās devās atbilstoši labas ražošanas praksei, starptautisko (E) numuru secībā E numurs Piedevas nosaukums E 170 Kalcija karbonāti (I) Kalcija karbonāts (II) Kalcija hidrogēnkarbonāts E 260 Etiķskābe E 261 Kālija acetāts E 262 Nātrija acetāti (I) Nātrija acetāts (II) Nātrija diacetāts E 263 Kalcija acetāts E 270 Pienskābe E 290 Oglekļa dioksīds E 296 Ābolskābe E 300 Askorbīnskābe E 301 Nātrija askorbāts E 302 Kalcija askorbāts E 304 Askorbilpalmitāts E 305 Askorbilstearāts E 306 Tokoferolu koncentrāts E 307 Alfa-tokoferols E 308 Gamma-tokoferols E 309 Delta-tokoferols E 322 Lecitīni E 325 Nātrija laktāts E 326 Kālija laktāts E 327 Kalcija laktāts E 330 Citronskābe E 331 Nātrija citrāti (I) Mononātrija citrāts (II) Dinātrija citrāts (III) Trinātrija citrāts E 332 Kālija citrāti (I) Monokālija citrāts (II) Trikālija citrāts E 333 Kalcija citrāti (I) Monokalcija citrāts (II) Dikalcija citrāts (III) Trikalcija citrāts E 334 Vīnskābe (L(+) -) E 335 Nātrija tartrāti (I) Mononātrija tartrāts (II) Dinātrija tartrāts E 336 Kālija tartrāti (I) Monokālija tartrāts (II) Dikālija tartrāts E 337 Kālija nātrija tartrāts E 350 Nātrija malāti (I) Nātrija hidrogēnmalāts (II) Nātrija malāts E 351 Kālija malāts E 352 Kalcija malāti (I) Kalcija hidrogēnmalāts (II) Kalcija malāts E 354 Kalcija tartrāts E 380 Triamonija citrāts E 400 Algīnskābe E 401 Nātrija algināts E 402 Kālija algināts E 403 Amonija algināts E 404 Kalcija algināts E 406 Agars E 407 Karagināns 1) E 407a Apstrādātas Eucheuma jūraszāles E 410 Baltās akācijas sveķi 2) E 412 Guāra sveķi 2) E 413 Tragakants E 414 Akācijas sveķi (gumiarabiks) E 415 Ksantāna sveķi 2) E 417 Tara sveķi 2) E 418 Želena sveķi E 422 Glicerīns E 440 Pektīni 1) (I) Pektīns (II) Amidēts pektīns E 460 Celulozes (I) Mikrokristāliskā celuloze (II) Celulozes pulveris E 461 Metilceluloze E 463 Hidroksipropilceluloze E 464 Hidroksipropilmetilceluloze E 465 Etilmetilceluloze E 466 Karboksimetilceluloze Karboksimetilcelulozes nātrija sāls E 469 Fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze E 470a Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi E 470b Taukskābju magnija sāļi E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi E 472a Taukskābju mono- un diglicerīdu etiķskābes esteri E 472b Taukskābju mono- un diglicerīdu pienskābes esteri E 472c Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri E 472d Taukskābju mono- un diglicerīdu vīnskābes esteri E 472e Taukskābju mono un diglicerīdu mono- un diacetilvīnskābes esteri E 472f Taukskābju mono- un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri E 500 Nātrija karbonāti (I) Nātrija karbonāts (II) Nātrija hidrogēnkarbonāts (III) Nātrija seskvikarbonāts E 501 Kālija karbonāti (I) Kālija karbonāts (II) Kālija hidrogēnkarbonāts E 503 Amonija karbonāti (I) Amonija karbonāts (II) Amonija hidrogēnkarbonāts E 504 Magnija karbonāti (I) Magnija karbonāts (II) Magnija hidrogēnkarbonāts E 507 Sālsskābe E 508 Kālija hlorīds E 509 Kalcija hlorīds E 511 Magnija hlorīds E 513 Sērskābe E 514 Nātrija sulfāti (I) Nātrija sulfāts (II) Nātrija hidrogēnsulfāts E 515 Kālija sulfāti (I) Kālija sulfāts (II) Kālija hidrogēnsulfāts E 516 Kalcija sulfāts E 524 Nātrija hidroksīds E 525 Kālija hidroksīds E 526 Kalcija hidroksīds E 527 Amonija hidroksīds E 528 Magnija hidroksīds E 529 Kalcija oksīds E 530 Magnija oksīds E 570 Taukskābes E 574 Glukonskābe E 575 Glukonskābes delta-laktons E 576 Nātrija glukonāts E 577 Kālija glukonāts E 578 Kalcija glukonāts E 640 Glicīns un tā nātrija sāls E 920 L-Cisteīns (var lietot tikai kā miltu apstrādes līdzekli) E 938 Argons E 939 Hēlijs E 941 Slāpeklis E 942 Slāpekļa (I) oksīds E 948 Skābeklis E 1103 Invertāze E 1200 Polidekstrozes E 1404 Oksidēta ciete E 1410 Monocietes fosfāts E 1412 Dicietes fosfāts E 1413 Fosfatētas dicietes fosfāts E 1414 Acetilētas dicietes fosfāts E 1420 Acetilēta ciete E 1422 Acetilētas dicietes adipināts E 1440 Hidroksipropilciete E 1442 Hidroksipropildicietes fosfāts E 1450 Cietes nātrija oktenilsukcināts E 1451 Acetilēta oksidēta ciete Piezīmes: 1) var saturēt cukurus, ja tas ir norādīts papildus numuram un nosaukumam; 2) nedrīkst lietot tādu atūdeņotu pārtikas produktu ražošanā, kuri atkārtoti saista ūdeni barības uzņemšanas laikā. Labklājības ministrs A.Požarnovs 3.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas produkti, kuru apstrādē vai ražošanā nav atļauta pārtikas krāsvielu lietošana 1. Neapstrādāti pārtikas produkti. 2. Pudelēs vai pakās pildīts ūdens. 3. Pasterizēts vai sterilizēts (arī ultraaugstā temperatūrā apstrādāts) piens un vājpiens (nearomatizēts). 4. Piens ar šokolādi. 5. Raudzēts piens (nearomatizēts). 6. Konservēts iebiezinātais un sausais piens. 7. Paniņas (nearomatizētas). 8. Krējums, arī sausais krējums (nearomatizēts). 9. Dzīvnieku vai augu eļļas un tauki. 10. Olas un olu produkti. 11. Milti, citi maltie produkti un cietes. 12. Maize un tai līdzīgi produkti. 13. Makaronu izstrādājumi un klimpas ("gnocchi"). 14. Cukurs, arī visi monosaharīdi un disaharīdi. 15. Tomātu pasta un konservēti tomāti. 16. Tomātu mērces. 17. Augļu un dārzeņu sulas un nektāri. 18. Konservēti, kaltēti un pārstrādāti augļi, dārzeņi (arī kartupeļi) un sēnes. 19. Augstākā labuma ("extra") ievārījums un želeja, kastaņu biezenis, kā arī "creme de pruneaux". 20. Zivis, jūras bezmugurkaulnieki (moluski) un vēžveidīgie, kā arī gaļa, mājputni un medījumi, un to produkti, bet ne minētās sastāvdaļas saturoši gatavi ēdieni. 21. Kakao produkti un šokolādes komponenti šokolādes produktos. 22. Grauzdēta kafija, tēja un cigoriņi, tējas un cigoriņu ekstrakti, tējas, augu, augļu un labības izstrādājumi uzlējumiem, kā arī minēto produktu maisījumi un šķīstošie maisījumi. 23. Sāls, sāls aizvietotāji, garšaugi ("spices") un to maisījumi. 24. Vīnogu vīns un tā ražošanas izejvielas un starpprodukti. 25. Dzērieni "Korn", "Kornbrand", augļu spirti, augļu spirta dzērieni, dzērieni "Ouzo", "Grappa", "Tsikoudia" no Krētas, "Tsipouro" no Maķedonijas, Tesālijas un Tirnavas, dzērieni "Eau de vie de marc Marque nationale luxembourgeoise" un "Eau de vie de seigle Marque nationale luxsembourgeoise", džins "London". 26. Dzērieni "Sambuca", "Maraschino" un "Mistra". 27. Aromatizētie vīni "Sangria", "Clarea" un "Zurra". 28. Vīna etiķis. 29. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produkti, arī pārtikas produkti neveseliem zīdaiņiem un maziem bērniem. 30. Medus. 31. Iesals un iesala produkti. 32. Nogatavināti un nenogatavināti sieri (nearomatizēti). 33. Sviests no aitas un kazas piena. Labklājības ministrs A.Požarnovs 4.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Atļautās nesējvielas, to skaitā nesējšķīdinātāji E numurs Piedevas nosaukums Lietošanas ierobežojumi E 1520 Propān-1,2-diols (propilēnglikols) tikai krāsvielām, emulgatoriem, antioksidantiem un fermentiem (ne vairāk kā 1 g/kg pārtikas produkta) E 425 "Konjac" nedrīkst lietot tādu atūdeņotu pārtikas produktu ražošanā, kuri atkārtoti saista ūdeni barības uzņemšanas laikā 1 g/kg (I) "Konjac" sveķi (II) "Konjac" glukomannāns E 459 Beta-ciklodekstrīns E 469 Fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze E 422 Glicerīns E 420 Sorbīts E 421 Mannīts E 953 Izomalts E 965 Maltīts E 966 Laktīts E 967 Ksilīts E 400-404 Algīnskābe un tās nātrija, kālija, kalcija un amonija sāļi E 405 Propān-1,2-diola algināts E 406 Agars E 407 Karagināns E 410 Baltās akācijas sveķi E 412 Guāra sveķi E 413 Tragakants E 414 Akācijas sveķi (gumiarabiks) E 415 Ksantāna sveķi E 440 Pektīni E 432 Polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20) tikai putu dzēsējiem E 433 Polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80) tikai putu dzēsējiem E 434 Polioksietilēna sorbitāna monopalmitāts (polisorbāts 40) tikai putu dzēsējiem E 435 Polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60) tikai putu dzēsējiem E 436 Polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65) tikai putu dzēsējiem E 442 Amonija fosfatīdi tikai antioksidantiem E 460 Celuloze (mikrokristāliskā vai pulveris) E 461 Metilceluloze E 463 Hidroksipropilceluloze E 464 Hidroksipropilmetilceluloze E 465 Etilmetilceluloze E 466 Karboksimetilceluloze Karboksimetilcelulozes nātrija sāls E 322 Lecitīni augļu glazētājvielām E 432-436 Polisorbāti 20, 40, 60, 65 un 80 augļu glazētājvielām E 470a Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi augļu glazētājvielām E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi augļu glazētājvielām E 491-495 Sorbitāni augļu glazētājvielām E 570 Taukskābes augļu glazētājvielām E 900 Dimetilpolisiloksāns augļu glazētājvielām E 322 Lecitīni tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 432-436 Polisorbāti 20, 40, 60, 65 un 80 tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 470b Taukskābju magnija sāļi tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472a Taukskābju mono- un diglicerīdu etiķskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472c Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472e Taukskābju mono- un diglicerīdu mono- un diacetilvīnskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 473 Taukskābju saharozes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 475 Taukskābju poliglicerīna esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 491 Sorbitāna monostearāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 492 Sorbitāna tristearāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 493 Sorbitāna monolaurāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 494 Sorbitāna monooleāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 495 Sorbitāna monopalmitāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 1404 Oksidēta ciete E 1410 Monocietes fosfāts E 1412 Dicietes fosfāts E 1413 Fosfatētas dicietes fosfāts E 1414 Acetilētas dicietes fosfāts E 1420 Acetilēta ciete E 1422 Acetilētas dicietes adipāts E 1440 Hidroksipropilciete E 1442 Hidroksipropildicietes fosfāts E 1450 Cietes nātrija oktenilsukcināts E 170 Kalcija karbonāti E 263 Kalcija acetāts E 331 Nātrija citrāti E 332 Kālija citrāti E 341 Kalcija fosfāti E 501 Kālija karbonāti E 504 Magnija karbonāti E 508 Kālija hlorīds E 509 Kalcija hlorīds E 511 Magnija hlorīds E 514 Nātrija sulfāts E 515 Kālija sulfāts E 516 Kalcija sulfāts E 517 Amonija sulfāts E 577 Kālija glukonāts E 640 Glicīns un tā nātrija sāls E 1505 Trietilcitrāts E 1518 Triacetīns (gliceriltriacetāts) E 551 Silīcija dioksīds, amorfais tikai emulgatoriem E 552 Kalcija silikāts (kaolīns) un krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 553b Talks tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 558 Bentonīts tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 559 Alumīnija silikāts tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 901 Bišu vasks, baltais un dzeltenais tikai krāsvielām E 1200 Polidekstrozes E 1451 Acetilēta oksidēta ciete E 468 Šķērsšūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls tikai saldinātājiem E 1201 Polivinilpirolidons tikai saldinātājiem E 1202 Polivinilpolipirolidons tikai saldinātājiem Polietilēnglikols 6000 Labklājības ministrs A.Požarnovs 5.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji Nr. p.k. Prasības Atbilstība 1. E 100 - Kurkumīns 1.1. Sinonīmi CI dabīgais dzeltenais 3 (CI natural yellow 3), turmerika dzeltenais (turmeric yellow), diferoilmetāns (diferoyl methane) 1.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Kurkumīnu iegūst, ar selektīviem šķīdinātājiem ekstrahējot turmeriku, t.i., dabīgā Curcuma longa L . sakneņus. Lai iegūtu koncentrētu kurkumīna pulveri, ekstraktu attīra kristalizējot. Produkts sastāv no kurkumīniem, t.i., krāsvielas 1,7-bis(4-hidroksi-3-metoksifenil) hepta-1,6-diēn-3,5-diona un diviem tā dezmetoksi-atvasinājumiem dažādās attiecībās. Var būt nelieli eļļu un sveķu piemaisījumi, kas dabiski atrodas turmerikā. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: etilacetātu, acetonu, oglekļa dioksīdu, dihlormetānu, n-butanolu, metanolu, etanolu, heksānu. 1.3. Klase Dicinnamoilmetāns 1.4. Krāsu indeksa numurs 75300 1.5. EINECS numurs 207-280-5 1.6. Ķīmiskais nosaukums 1,7-Bis(4-hidroksi-3-metoksifenil) hepta-1,6-diēn-3,5-dions [I]; 1-(4-hidroksifenil)- 7-(4-hidroksi-3-metoksifenil)hepta-1,6-diēn-3,5-dions [II]; 1,7-bis-(4-hidroksifenil)hepta-1,6-diēn-3,5-dions [III] 1.7. Ķīmiskā formula C21H20O6 [I]; C20H18O5 [II]; C19H16O4 [III] 1.8. Molekulmasa 368,39 [I]; 338,39 [II]; 308,39 [III] 1.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 90 % = 1607 (aptuveni pie 426 nm etanola šķīdumā) 1.10. Ārējais izskats Oranždzeltens kristālisks pulveris 1.11. Identitātes pierādīšana: 1.11.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums etanola šķīdumā aptuveni pie 426 nm 1.11.2. Kušanas temperatūra 179-182 oC 1.12. Tīrības kritēriji: 1.12.1. Šķīdinātāju atlikums: etilacetāts; acetons; n-butanols; metanols; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā etanols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 1.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 1.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 1.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 1.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 1.12.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 2. E 101 (I) - Riboflavīns 2.1. Sinonīmi Laktoflavīns (lactoflavin) 2.2. Klase Izoalloksazīns 2.3. EINECS numurs 201-507-1 2.4. Ķīmiskais nosaukums 7,8-Dimetil-10-(D-ribo-2,3,4,5-tetrahidroksi- pentil)-benzo(g)pteridīn-2,4(3H,10H)-dions; 7,8-dimetil-10-(1'-D-ribitil)izoalloksazīns 2.5. Ķīmiskā formula C17H20 N4O6 2.6. Molekulmasa 376,37 2.7. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % bezūdens vielā = 328 (aptuveni pie 444 nm ūdens šķīdumā) 2.8. Ārējais izskats Dzeltens līdz oranždzeltens kristālisks pulveris ar vāju aromātu 2.9. Identitātes pierādīšana: 2.9.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 375 nm A375/A267 = 0,31-0,33; A444/A267 = 0,36-0,39 2.9.2. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis = (-115o)-(-140o) (0,05 N NaOH šķīdumā) 2.10. Tīrības kritēriji: 2.10.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 1,5 % (105 oC, 4
2. h)2.10.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 2.10.3. Pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 100 mg/kg, aprēķināti kā anilīns 2.10.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 2.10.5. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 2.10.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 2.10.7. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 2.10.8. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 3. E 101 (II) - Riboflavīn-5'-fosfāts 3.1. Sinonīmi Nātrija riboflavīn-5'-fosfāts (riboflavin-5'-phosphate sodium) 3.2. Definīcija Produkts ir riboflavīn-5'-fosfāts ar nelielu brīva riboflavīna un riboflavīndifosfāta piemaisījumu 3.3. Klase Izoalloksazīns 3.4. EINECS numurs 204-988-6 3.5. Ķīmiskais nosaukums Mononātrija (2R,3R,4S)-5-(3')10'-dihidro-7',8'- dimetil-2',4'-diokso-10'-benzo(g)pteridinil)-2,3,4-trihidroksipentilfosfāts; riboflavīna 5'-monofosfāta estera mononātrija sāls 3.6. Ķīmiskā formula C17H20N4NaO9P (bezūdens viela) C17H20N4NaO9P·2H2O (dihidrāts) 3.7. Molekulmasa 541,36 3.8. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 95 %, aprēķināts kā dihidrāts = 250 (aptuveni pie 375 nm ūdens šķīdumā) 3.9. Ārējais izskats Dzeltens līdz oranžs kristālisks higroskopisks pulveris ar vāju aromātu un rūgtu garšu 3.10. Identitātes pierādīšana: 3.10.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumāaptuveni pie 375 nm A375/A267 = 0,30-0,34; A444/A267 = 0,35-0,40 (ūdens šķīdumā) 3.10.2. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis = (+38o)-(+42o) (5 M HCl šķīdumā) 3.11. Tīrības kritēriji: 3.11.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 8 % (100 oC, 5 h vakuumā virs P2O5), aprēķināti dihidrātam 3.11.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 25 % 3.11.3. Pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 70 mg/kg, aprēķināti kā anilīns 3.11.4. Neorganiskie fosfāti Ne vairāk kā 1,0 %, aprēķināti kā PO4 bezūdens vielai 3.11.5. Papildu krāsvielas Riboflavīns (brīvā formā) - ne vairāk kā 6 %, riboflavīna difosfāts - ne vairāk kā 6 % 3.11.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 3.11.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 3.11.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 3.11.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 3.11.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 4. E 102 - Tartrazīns 4.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 4 (CI food yellow 4) 4.2. Definīcija Tartrazīns sastāv no trinātrija 5-hidroksi-1- (4-sulfonatofenil)-4-(4-sulfonatofenilazo)-H- pirazol-3-karboksilāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Tartrazīnu parasti izmanto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 4.3. Klase Monoazo 4.4. Krāsu indeksa numurs 19140 4.5. EINECS numurs 217-699-5 4.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 5-hidroksi-1-(4-sulfonatofenil)-4-(4-sulfonatofenilazo)-H-pirazol-3-karboksilāts 4.7. Ķīmiskā formula C16H9N4Na3O9S2 4.8. Molekulmasa 534,37 4.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā trinātrija sāls = 530 (aptuveni pie 426 nm ūdens šķīdumā) 4.10. Ārējais izskats Gaiši oranžs pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - dzeltens 4.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 426 nm 4.12. Tīrības kritēriji: 4.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 4.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 % 4.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-hidrazīnobenzolsulfoskābe; 4-aminobenzol-1-sulfoskābe; 5-okso-1-(4-sulfofenil)-2- pirazolīn-3-karbonskābe; 4,4'-diazoaminodi (benzolsulfoskābe); tetrahidroksidzintarskābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 4.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 4.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 4.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 4.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 4.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 4.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 4.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 5. E 104 - Hinolīna dzeltenais 5.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 13 (CI food yellow 13) 5.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Hinolīna dzelteno pagatavo, sulfurējot 2-(2-hinolil)indan-1,3-dionu. Hinolīna dzeltenais sastāv no 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona disulfoskābes (galvenā sastāvdaļa), monosulfoskābes un trisulfoskābes nātrija sāļu maisījuma un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Hinolīna dzelteno parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 5.3. Klase Hinoftalons 5.4. Krāsu indeksa numurs 47005 5.5. EINECS numurs 305-897-5 5.6. Ķīmiskais nosaukums 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona disulfonāta dinātrija sāls (galvenā sastāvdaļa) 5.7. Ķīmiskā formula C18H9NNa2O8S2 (galvenā sastāvdaļa) 5.8. Molekulmasa 477,38 (galvenā sastāvdaļa) 5.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 70 %, aprēķināts kā nātrija sāls Hinolīna dzeltenais satur šādas krāsvielas: 2-(2-hinolil)indan-1,3- diona dinātrija disulfonāts - ne mazāk kā 80 %; 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona nātrija monosulfonāts - ne vairāk kā 15 %; 2-(2- hinolil)indan-1,3-diona trinātrija trisulfonāts - ne vairāk kā 7 %. = 865 (aptuveni pie 411 nm etiķskābes ūdens šķīdumā, galvenā sastāvdaļa) 5.10. Ārējais izskats Dzeltens pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - dzeltens 5.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums etiķskābes ūdens šķīdumā (pH = 5) aptuveni pie 411 nm 5.12. Tīrības kritēriji: 5.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 5.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 4,0 % 5.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 2-metilhinolīns; 2-metilhinolīnsulfoskābe; ftalskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 2,6-dimetilhinolīns; 2,6-dimetilhinolīnsulfoskābe 5.12.4. 2-(2-Hinolil)indan-1,3-dions Ne vairāk kā 4 mg/kg 5.12.5. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 5.12.6. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 5.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 5.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 5.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 5.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 5.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 6. E 110 - Saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais S 6.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 3 (CI food yellow 3) 6.2. Definīcija Saulrieta dzeltenais sastāv no dinātrija 2- hidroksi-1-(4-sulfonatofenilazo)naftalīn-6- sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Saulrieta dzelteno parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 6.3. Klase Monoazo 6.4. Krāsu indeksa numurs 15985 6.5. EINECS numurs 220-491-7 6.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonatofenilazo) naftalīn-6-sulfonāts 6.7. Ķīmiskā formula C16H10N2Na2O7S2 6.8. Molekulmasa 452,37 6.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 555 (aptuveni pie 485 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 6.10. Ārējais izskats Oranžsarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - oranžs 6.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā (pH = 7) aptuveni pie 485 nm 6.12. Tīrības kritēriji: 6.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 6.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 5,0 % 6.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminobenzol-1-sulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe; 6-hidroksinaftalīn-2-sulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 4,4'-diazoaminodi(benzol- sulfoskābe); 6,6'-dioksidi(naftalīn-2-sulfoskābe) 6.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 6.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 6.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 6.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 6.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 6.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 6.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 7. E 120 - Košenils, karmīnskābe, karmīni 7.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Karmīnus un karmīnskābi iegūst no košenila, kas sastāv no kukaiņu Dactylopius coccus Costa mātīšu kaltētu ķermeņu ūdens, ūdens-spirta vai spirta ekstraktiem. Krāsojumu dod karmīnskābe. Var veidot karmīnskābes (karmīnu) alumīnija lakas ar karmīnskābes un alumīnija molāro attiecību 2:1. Komerciālajos produktos krāsvielas veido kompleksus ar amonija, kalcija, nātrija vai kālija katjoniem (ar atsevišķiem katjoniem vai to kombinācijām), un katjoni var būt arī pārākumā. Komerciālie produkti var saturēt arī kukaiņos esošo olbaltumvielu materiālus un brīvu karminātu vai nelielu kompleksi nesaistītu alumīnija katjonu atlikumu. 7.2. Klase Antrahinons 7.3. Krāsu indeksa numurs 75470 7.4. EINECS numurs 215-680-6 (košenils); 215-023-3 (karmīnskābe); 215-724-4 (karmīni) 7.5. Ķīmiskais nosaukums 7-b-D-glikopiranozil-3,5,6,8-tetrahidroksi-1- metil-9,10-dioksoantracēn-2-karbonskābe (karmīnskābe); karmīns ir hidratēts karmīnskābes alumīnija helāts 7.6. Ķīmiskā formula C22H20O13 (karmīnskābe) 7.7. Molekulmasa 492,39 (karmīnskābe) 7.8. Pamatviela Karmīnskābes saturs to saturošajos ekstraktos - ne mazāk kā 2,0 %; karmīnskābes saturs helātos - ne mazāk kā 50 % 7.9. Ārējais izskats Sarkana līdz tumšsarkana irdena cieta viela vai pulveris. Košenila ekstrakts parasti ir tumšsarkans šķidrums, bet var arī būt izžāvēts kā pulveris. 7.10. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums amonjaka ūdens šķīdumā aptuveni pie 518 nm, absorbcijas maksimums atšķaidītā sālsskābes šķīdumā aptuveni pie 494 nm (karmīnskābe) 7.11. Tīrības kritēriji: 7.11.1. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 7.11.2. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 7.11.3. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 7.11.4. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 7.11.5. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 8. E 122 - Azorubīns, karmoizīns 8.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 3 (CI food red 3) 8.2. Definīcija Azorubīns sastāv no dinātrija 4-hidroksi-3-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-1-sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/ vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Azorubīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 8.3. Klase Monoazo 8.4. Krāsu indeksa numurs 14720 8.5. EINECS numurs 222-657-4 8.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 4-hidroksi-3-(4-sulfonato-1-naftilazo)- naftalīn-1-sulfonāts 8.7. Ķīmiskā formula C20H12N2Na2O7S2 8.8. Molekulmasa 502,44 8.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 510 (aptuveni pie 516 nm ūdens šķīdumā) 8.10. Ārējais izskats Sarkans līdz sarkanbrūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 8.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 516 nm 8.12. Tīrības kritēriji: 8.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 8.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 8.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 4-hidroksinaftalīn-1-sulfoskābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 8.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 8.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 8.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 8.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 8.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 8.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 8.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 9. E 123 - Amarants 9.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 9 (CI food red 9) 9.2. Definīcija Amarants sastāv no trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-3,6-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Amarantu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 9.3. Klase Monoazo 9.4. Krāsu indeksa numurs 16185 9.5. EINECS numurs 213-022-2 9.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)-naftalīn-3,6-disulfonāts 9.7. Ķīmiskā formula C20H11N2Na3O10S3 9.8. Molekulmasa 604,48 9.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 440 (aptuveni pie 520 nm ūdens šķīdumā) 9.10. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 9.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 520 nm 9.12. Tīrības kritēriji: 9.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 9.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 3,0 % 9.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe; 6-hidroksinaftalīn-2-sulfokābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3,6-trisulfoskābe 9.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 9.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 9.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 9.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 9.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 9.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 9.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 10. E 124 - Kumačs 4R, košenila sarkanais A 10.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 7 (CI food red 7), jaunais kokīns (new coccine) 10.2. Definīcija Kumačs 4R sastāv no trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-6,8-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Kumaču 4R parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 10.3. Klase Monoazo 10.4. Krāsu indeksa numurs 16255 10.5. EINECS numurs 220-036-2 10.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-6,8-disulfonāts 10.7. Ķīmiskā formula C20H11N2Na3O10S3 10.8. Molekulmasa 604,48 10.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 430 (aptuveni pie 505 nm ūdens šķīdumā) 10.10. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 10.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 505 nm 10.12. Tīrības kritēriji: 10.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 10.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 % 10.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7- disulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 6-hidroksinaftalīn-2-sulfokābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3,6-trisulfoskābe 10.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 10.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 10.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 10.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 10.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 10.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 10.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 11. E 127 - Eritrozīns 11.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 14 (CI food red 14) 11.2. Definīcija Eritrozīns sastāv no dinātrija 2-(2,4,5,7-tetrajod-3-oksido-6-oksoksantēn-9-il)benzoāta monohidrāta un papildu krāsvielām kopā ar ūdeni, nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Eritrozīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 11.3. Klase Ksantēns 11.4. Krāsu indeksa numurs 45430 11.5. EINECS numurs 240-474-8 11.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-(2,4,5,7-tetrajod-3-oksido-6-oksoksantēn-9-il)benzoāta monohidrāts 11.7. Ķīmiskā formula C20H6I4Na2O5·H2O 11.8. Molekulmasa 897,88 11.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 87 %, aprēķināts kā bezūdens krāsvielas nātrija sāls = 1100 (aptuveni pie 526 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 11.10. Ārējais izskats Sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 11.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 526 nm (pH = 7) 11.12. Tīrības kritēriji: 11.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 11.12.2. Papildu krāsvielas, izņemot fluoresceīnu Ne vairāk kā 4,0 % 11.12.3. Neorganiskie jodīdi Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā nātrija jodīds 11.12.4. Fluoresceīns Ne vairāk kā 20 mg/kg 11.12.5. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: trijodrezorcīns; Ne vairāk kā 0,2 % 2-(2,4-dihidroksi-3,5-dijodbenzoil) benzoskābe Ne vairāk kā 0,2 % 11.12.6. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH starp 7 un 8) 11.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 11.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 11.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 11.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 11.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 11.13. Eritrozīna alumīnija lakas: nātrija hidroksīdā nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,5 % (nav pielietojama sālsskābē nešķīstošu vielu metode, šai krāsvielai to aizstāj ar nātrija hidroksīdā nešķīstošu vielu metodi) 12. E 128 - Sarkanais 2G 12.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 10 (CI food red 10); azogeranīns (azogeranine) 12.2. Definīcija Sarkanais 2G sastāv no dinātrija 8-acetamido-1-hidroksi-2-fenilazonaftalīn-3,6-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Sarkano 2G parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 12.3. Klase Monoazo 12.4. Krāsu indeksa numurs 18050 12.5. EINECS numurs 223-098-9 12.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 8-acetamido-1-hidroksi-2-fenilazonaftalīn-3,6-disulfonāts 12.7. Ķīmiskā formula C18H13N3Na2O8S2 12.8. Molekulmasa 509,43 12.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 620 (aptuveni pie 532 nm ūdens šķīdumā) 12.10. Ārējais izskats Sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 12.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 532 nm 12.12. Tīrības kritēriji: 12.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 12.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 12.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 5-acetamido-4-hidroksi- naftalīn-2,7-disulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 5-amino-4-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe 12.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 12.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 12.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 12.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 12.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 12.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 12.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 13. E 129 - Alūra sarkanais AC 13.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 17 (CI food red 17) 13.2. Definīcija Alūra sarkanais AC sastāv no dinātrija 2-hidroksi-1-(2-metoksi-5-metil-4-sulfonatofenilazo) naftalīn-6-sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Alūra sarkano AC parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 13.3. Klase Monoazo 13.4. Krāsu indeksa numurs 16035 13.5. EINECS numurs 247-368-0 13.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-hidroksi-1-(2-metoksi-5-metil-4-sulfonatofenilazo)naftalīn-6-sulfonāts 13.7. Ķīmiskā formula C18H14N2Na2O8S2 13.8. Molekulmasa 496,42 13.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 540 (aptuveni pie 504 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 13.10. Ārējais izskats Tumši sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 13.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 504 nm 13.12. Tīrības kritēriji: 13.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 13.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 3,0 % 13.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 6-hidroksi-2-naftalīnsulfoskābes nātrija sāls; Ne vairāk kā 0,3 % 4-amino-5-metoksi-2-metil-benzolsulfoskābe; Ne vairāk kā 0,2 % 6,6'-dioksibis-(2-naftalīnsulfoskābes) dinātrija sāls Ne vairāk kā 1,0 % 13.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 13.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH = 7) 13.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 13.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 13.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 13.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 13.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 14. E 131 - Patentzilais V 14.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 5 (CI food blue 5) 14.2. Definīcija Patentzilais V sastāv no kalcija vai nātrija [4-(a-(4-dietilaminofenil)-5-hidroksi-2,4-disulfofenilmetilidēn)-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn] dietilamonija hidroksīda iekšējā sāls un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu, un/vai kalcija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Var lietot arī kālija sāli. 14.3. Klase Triarilmetāns 14.4. Krāsu indeksa numurs 42051 14.5. EINECS numurs 222-573-8 14.6. Ķīmiskais nosaukums Kalcija vai nātrija [4-(a-(4-dietilaminofenil)-5-hidroksi-2,4-disulfofenilmetilidēn)-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn] dietilamonija hidroksīda iekšējais sāls 14.7. Ķīmiskā formula C27H31N2O7S2Ca1/2 (kalcija sāls) C27H31N2O7S2Na (nātrija sāls) 14.8. Molekulmasa 579,72 (kalcija sāls) 582,67 (nātrija sāls) 14.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 2000 (aptuveni pie 638 nm ūdens šķīdumā (pH = 5)) 14.10. Ārējais izskats Tumši zils pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils 14.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 638 nm (pH = 5) 14.12. Tīrības kritēriji: 14.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 14.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 14.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 3-hidroksibenzaldehīds; 3-hidroksibenzoskābe; 3-hidroksi-4-sulfobenzoskābe; N,N-dietilaminobenzolsulfo-skābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 14.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 14.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH = 5) 14.12.6. Leiko bāze Ne vairāk kā 4,0 % 14.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 14.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 14.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 14.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 14.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 15. E 132 - Indigotīns, indigokarmīns 15.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 1 (CI food blue 1) 15.2. Definīcija Indigotīns sastāv no dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,5'-disulfonāta un dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonāta maisījuma un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Indigotīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 15.3. Klase Indigoīds 15.4. Krāsu indeksa numurs 73015 15.5. EINECS numurs 212-728-8 15.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,5'-d isulfonāts 15.7. Ķīmiskā formula C16H8N2Na2O8S2 15.8. Molekulmasa 466,36 15.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls; dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonāta saturs - ne vairāk kā 18 % = 480 (aptuveni pie 610 nm ūdens šķīdumā) 15.10. Ārējais izskats Tumši zils pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils 15.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 610 nm 15.12. Tīrības kritēriji: 15.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 15.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 %, izņemot dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonātu 15.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: izatīn-5-sulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 5-sulfoantranilskābe; antranilskābe 15.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 15.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 15.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 15.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 15.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 15.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 15.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 16. E 133 - Briljantzilais FCF 16.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 2 (CI food blue 2) 16.2. Definīcija Briljantzilais FCF sastāv no dinātrija a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino)fenil)-a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino)cikloheksa-2,5-dienilidēn)-toluol-2-sulfonāta un tā izomēriem un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Briljantzilo FCF parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 16.3. Klase Triarilmetāns 16.4. Krāsu indeksa numurs 42090 16.5. EINECS numurs 223-339-8 16.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino) fenil)-a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino) cikloheksa-2,5-dienilidēn)toluol-2-sulfonāts 16.7. Ķīmiskā formula C37H34N2Na2O9S3 16.8. Molekulmasa 792,84 16.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 1630 (aptuveni pie 630 nm ūdens šķīdumā) 16.10. Ārējais izskats Sarkanīgi zils pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils 16.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 630 nm 16.12. Tīrības kritēriji: 16.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 16.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 6,0 % 16.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 2-, 3- un 4-formil-benzolsulfoskābes (kopā); Ne vairāk kā 1,5 % 3-((etil)(4-sulfofenil)amino)-metilbenzolsulfoskābe Ne vairāk kā 0,3 % 16.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 16.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (pH = 7) 16.12.6. Leiko bāze Ne vairāk kā 5,0 % 16.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 16.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 16.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 16.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 16.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 17. E 140 (I) - Hlorofili 17.1. Sinonīmi CI dabīgais zaļais 3 (CI natural green 3); magnija hlorofils (magnesium chlorophyll); magnija feofitīns (magnesium phaeophytin) 17.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Hlorofilus iegūst no dabīgā augu pārtikas materiāla, zāles, lucernas un nātres, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Šķīdinātāja atdalīšanas laikā no hlorofiliem pilnīgi vai daļēji var tikt atdalīts koordinētais magnijs, dodot atbilstošos feofitīnus. Galvenās krāsvielas ir feofitīni un magnija hlorofili. Estrakcijas produkts, no kura atdalīts šķīdinātājs, satur citus pigmentus, piemēram, karotinoīdus, kā arī eļļas, taukus un vaskus, kas dabiski atrodas izejmateriālā. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, metanolu, etanolu, propan-2-olu, heksānu. 17.3. Klase Porfirīns 17.4. Krāsu indeksa numurs 75810 17.5. EINECS numurs 215-800-7 (hlorofili), 207-536-6 (hlorofils a), 208-272-4 (hlorofils
3. b)17.6. Ķīmiskais nosaukums Galvenās krāsvielas: fitil(132R,17S,18S)-3-(8-etil-132-metoksikarbonil-2,7,12,18-tetrametil-13'-okso-3-vinil-131-132-17,18-tetrahidrociklopenta[at]-porfirīn-17-
4. il)propionāts (feofitīns
5. a)vai tā magnija komplekss (hlorofils a); fitil(132R,17S,18S)-3-(8-etil-7-formil-132-metoksikarbonil-2,12,18-trimetil-13'-okso-3-vinil-131-132-17,18-tetrahidrociklopenta[at]-porfirīn-17-
6. il)propionāts (feofitīns
7. b)vai tā magnija komplekss (hlorofils
8. b)17.7. Ķīmiskā formula C55H72MgN4O5 (hlorofils a, magnija komplekss) C55H74N4O5 (hlorofils
9. a)C55H70MgN4O6 (hlorofils b, magnija komplekss) C55H72N4O6 (hlorofils
10. b)17.8. Molekulmasa 893,51 (hlorofils a, magnija komplekss) 871,22 (hlorofils
11. a)907,49 (hlorofils b, magnija komplekss) 885,20 (hlorofils
12. b)17.9. Pamatviela Kopējais kombinēto hlorofilu un to magnija kompleksu saturs - ne mazāk kā 10 % = 700 (aptuveni pie 409 nm hloroforma šķīdumā) 17.10. Ārējais izskats Vaskveida viela krāsu intervālā no olīvu zaļas līdz tumši zaļai, atkarībā no koordinētā magnija satura 17.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums hloroforma šķīdumā aptuveni pie 409 nm 17.12. Tīrības kritēriji: 17.12.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; metanols; etanols; heksāns; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 17.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 17.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 17.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 17.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 17.12.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 18. E 140 (II) - Hlorofilīni 18.1. Sinonīmi CI dabīgais zaļais 5 (CI natural green 5); nātrija hlorofilīns (sodium chlorophyllin); kālija hlorofilīns (potassium chlorophyllin) 18.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Hlorofilīnu sārmu metālu sāļus iegūst pārziepošanas reakcijā no dabīgā augu pārtikas materiāla, zāles, lucernas un nātres ekstraktiem šķīdinātājā. Pārziepošanas reakcijā notiek metilestera un fitilestera grupu atšķelšana un daļēji var notikt ciklopentenilgredzena sašķelšana. Skābes grupas tiek neitralizētas, veidojot kālija un/vai nātrija sāļus. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, metanolu, etanolu, propan-2-olu, heksānu. 18.3. Klase Porfirīns 18.4. Krāsu indeksa numurs 75815 18.5. EINECS numurs 287-483-3 18.6. Ķīmiskais nosaukums Galvenās krāsvielas to skābju formās ir: 3-(10-karboksilato-4-etil-1,3,5,8-tetrametil-9-okso-2-vinilforbīn-7-il)propionāts (hlorofilīns
13. a)un 3-(10-karboksilato-4-etil-3-formil-1,5,8-trimetil-9-okso-2-vinilforbīn-7-il)propionāts (hlorofilīns b). Atkarībā no hidrolīzes pakāpes ciklopentenilgre- dzens var būt sašķelts, tādējādi izveidojot trešo karboksilgrupu. Var saturēt magnija kompleksus. 18.7. Ķīmiskā formula C34H34N4O5 (hlorofilīns a, skābes forma) C34H32N4O6 (hlorofilīns b, skābes forma) 18.8. Molekulmasa 578,68 (hlorofilīns
14. a)592,66 (hlorofilīns
15. b)Ja ciklopentenilgredzens ir sašķelts, molekulmasa var būt palielināta par 18 daltoniem. 18.9. Pamatviela Kopīgais hlorofilīnu saturs žāvētam (100 oC, 1
16. h)paraugam - ne mazāk kā 95 % = 700 (aptuveni pie 405 nm ūdens šķīdumā (pH = 9)) = 140 (aptuveni pie 653 nm ūdens šķīdumā (pH = 9)) 18.10. Ārējais izskats Tumši zaļš līdz zili melns pulveris 18.11. Identitātes noteikšana -spektrometrija Absorbcijas maksimumi fosfāta bufera ūdens šķīdumā (pH = 9) aptuveni pie 405 nm un 653 nm 18.12. Tīrības kritēriji: 18.12.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; metanols; etanols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 18.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 18.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 18.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 18.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 18.12.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 19. E 141 (I) - Hlorofilu vara kompleksi 19.1. Sinonīmi CI dabīgais zaļais 3 (CI natural green 3); vara hlorofils (copper chlorophyll); vara feofitīns (copper phaeophytin) 19.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Vara hlorofilus iegūst, pievienojot vara sāļus vielai, ko iegūst ar selektīvo šķīdinātāju ekstrakciju no dabīgā augu pārtikas materiāla, zāles, lucernas un nātres. Produkts, no kura atdalīts šķīdinātājs, satur arī citus pigmentus, piemēram, karotinoīdus, kā arī taukus un vaskus, kas dabiski atrodas izejmateriālā. Galvenās krāsvielas ir vara feofitīni. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, metanolu, etanolu, propan-2-olu, heksānu. 19.3. Klase Porfirīns 19.4. Krāsu indeksa numurs 75815 19.5. EINECS numurs 239-830-5 (vara hlorofils a), 246-020-5 (vara hlorofils
17. b)19.6. Ķīmiskais nosaukums Vara (II) fitil(132R,17S,18S)-3-(8-etil-132-metoksikarbonil-2,7,12,18-tetrametil-13'-okso-3-vinil-131-132-17,18-tetrahidrociklopenta[at]-porfirīn-17-il)propionāts (vara hlorofils a); vara (II) fitil(132R,17S,18S)-3-(8-etil-7-formil-132-metoksikarbonil-2,12,18-trimetil-13'-okso-3-vinil-131-132-17,18-tetrahidrociklopenta[at]-porfirīn-17-il)propionāts (vara hlorofils
18. b)19.7. Ķīmiskā formula C55H72CuN4O5 (vara hlorofils
19. a)C55H70CuN4O6 (vara hlorofils
20. b)19.8. Molekulmasa 932,75 (vara hlorofils
21. a)946,73 (vara hlorofils
22. b)19.9. Pamatviela Kopīgais vara hlorofilu saturs - ne mazāk kā 10 % = 540 (aptuveni pie 422 nm hloroforma šķīdumā) = 300 (aptuveni pie 652 nm hloroforma šķīdumā) 19.10. Ārējais izskats Vaskveida viela krāsu intervālā no zili zaļas līdz tumši zaļai (atkarībā no izejmateriāla) 19.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimumi hloroforma šķīdumā aptuveni pie 422 nm un 652 nm 19.12. Tīrības kritēriji: 19.12.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; metanols; etanols; heksāns; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 19.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 19.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 19.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 19.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 19.12.6. Vara joni Ne vairāk kā 200 mg/kg 19.12.7. Varš (kopīgais) Ne vairāk kā 8,0 % no visiem vara feofitīniem 20. E 141 (II) - Hlorofilīnu vara kompleksi 20.1. Sinonīmi Nātrija vara hlorofilīns (sodium copper chlorophyllin); kālija vara hlorofilīns (potas sium copper chlorophyllin); CI dabīgais zaļais 5 (CI natural green 5) 20.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Vara hlorofilīnu sārmu metālu sāļus iegūst, pievienojot vara sāļus vielai, ko iegūst, pārziepojot produktu, kas iegūts ar selektīvo šķīdinātāju ekstrakciju no dabīgā augu pārtikas materiāla, zāles, lucernas un nātres. Pārziepošanas reakcijā notiek metilestera un fitilestera grupu atšķelšana un var notikt daļēja ciklopentenilgredzena sašķelšana. Pēc vara pievienošanas attīrītiem hlorofillīniem skābes grupas tiek neitralizētas, veidojot kālija un/vai nātrija sāļus. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, metanolu, etanolu, propan-2-olu, heksānu. 20.3. Klase Porfirīns 20.4. Krāsu indeksa numurs 75815 20.5. Ķīmiskais nosaukums Galvenās krāsvielas to skābju formās ir: 3-(10-karboksilato-4-etil-1,3,5,8-tetrametil-9-okso-2-vinilforbīn-7-il)propionāts, vara komplekss (vara hlorofilīns
23. a)un 3-(10-karboksilato-4-etil-3-formil-1,5,8-trimetil-9-okso-2-vinilforbīn-7-il)propionāts, vara komplekss (vara hlorofilīns
24. b)20.6. Ķīmiskā formula C34H32CuN4O5 (vara hlorofilīns a, skābes forma) C34H30CuN4O6 (vara hlorofilīns b, skābes forma) 20.7. Molekulmasa 640,20 (vara hlorofilīns
25. a)654,18 (vara hlorofilīns
26. b)Ja ciklopentenilgredzens ir sašķelts, molekulmasa var būt palielināta par 18 daltoniem. 20.8. Pamatviela Kopīgais vara hlorofilīnu saturs žāvētam (100 oC, 1
27. h)paraugam - ne mazāk kā 95 % = 565 (aptuveni pie 405 nm fosfāta bufera ūdens šķīdumā (pH = 7,5)) =145 (aptuveni pie 630 nm fosfāta bufera ūdens šķīdumā (pH = 7,5)) 20.9. Ārējais izskats Tumši zaļš līdz zili melns pulveris 20.10. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimumi fosfāta bufera ūdens šķīdumā (pH = 7,5) aptuveni pie 405 nm un 630 nm 20.11. Tīrības kritēriji: 20.11.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; metanols; etanols; heksāns; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 20.11.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 20.11.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 20.11.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 20.11.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 20.11.6. Vara joni Ne vairāk kā 200 mg/kg 20.11.7. Varš (kopīgais) Ne vairāk kā 8,0 % no visiem vara hlorofilīniem 21. E 142 - Zaļais S 21.1. Sinonīmi CI pārtikas zaļais 4 (CI food green 4); briljantzaļais BS (brilliant green BS) 21.2. Definīcija Zaļais S sastāv no nātrija N-[4-[[4-(dimetil-amino)fenil]-(2-hidroksi-3,6-disulfo-1-naftalīnil)metilēn]-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn]-N-metilmetānamīnija un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Zaļo S parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 21.3. Klase Triarilmetāns 21.4. Krāsu indeksa numurs 44090 21.5. EINECS numurs 221-409-2 21.6. Ķīmiskais nosaukums Nātrija N-[4-[[4-(dimetilamino)fenil]-(2-hidroksi-3,6-disulfo-1-naftalīnil)metilēn]-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn]-N-metilmetānamīnijs; nātrija 5-[4-dimetilamino-a-(4-dimetilimino-cikloheksa-2,5-diēnilidēn)benzil]-6-hidroksi-7-sulfonatonaftalīn-2-sulfonāts (alternatīvs ķīmiskais nosaukums) 21.7. Ķīmiskā formula C27H25N2NaO7S2 21.8. Molekulmasa 576,63 21.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 1720 (aptuveni pie 632 nm ūdens šķīdumā) 21.10. Ārējais izskats Tumši zils vai tumši zaļš pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils vai zaļš 21.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 632 nm 21.12. Tīrības kritēriji: 21.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 21.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 % 21.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4,4'-bis(dimetilamino)-benz-hidrilspirts; Ne vairāk kā 0,1 % 4,4'-bis(dimetilamino)-benzofenons; Ne vairāk kā 0,1 % 3-hidroksinaftalīn-2,7-di-sulfoskābe Ne vairāk kā 0,2 % 21.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 21.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 21.12.6. Leiko bāze Ne vairāk kā 5,0 % 21.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 21.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 21.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 21.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 21.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 22. E 150a - Karamele 22.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Karameli iegūst, noteiktā temperatūrā apstrādājot ogļhidrātus (komerciāli pieejamus dabīgos pārtikas saldinātājus, kas ir glikozes un fruktozes monomēri un/vai to polimēri, t.i., glikozes sīrupi, saharoze, un/vai invertsīrupi un dekstroze). Karamelizācijas paātrināšanai var pielietot skābes, sārmus un sāļus, izņemot amonija savienojumus un sulfītus. 22.2. EINECS numurs 232-435-9 22.3. Ārējais izskats Tumši brūns līdz melns šķidrums vai cieta viela 22.4. Tīrības kritēriji: 22.4.1. Krāsas intensitāte 1) 0,01-0,12 22.4.2. Krāsviela, saistīta pie DEAE celulozes Ne vairāk kā 50 % 22.4.3. Krāsviela, saistīta pie fosforilcelulozes Ne vairāk kā 50 % 22.4.4. Slāpeklis (kopīgais) Ne vairāk kā 0,1 % 22.4.5. Sērs (kopīgais) Ne vairāk kā 0,2 % 22.4.6. Arsēns Ne vairāk kā 1 mg/kg 22.4.7. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 22.4.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 22.4.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 22.4.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 25 mg/kg, aprēķināti kā svins 1) Krāsas intensitāte izteikta kā 0,1 % (w/
28. v)cietas karameles ūdens šķīduma absorbcija 1 cm kivetē pie 610 nm. 23. E 150b - Sulfīta karamele 23.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Sulfīta karameli iegūst, noteiktā temperatūrā apstrādājot ogļhidrātus (komerciāli pieejamus dabīgos pārtikas saldinātājus, kas ir glikozes un fruktozes monomēri un/vai to polimēri, t.i., glikozes sīrupi, saharoze, un/vai invertsīrupi un dekstroze) ar vai bez skābēm vai sārmiem sulfītu savienojumu (sērpaskābe, kālija sulfīts, kālija bisulfīts, nātrija sulfīts, nātrija bisulfīts) klātbūtnē. Netiek izmantoti amonija savienojumi. 23.2. EINECS numurs 232-435-9 23.3. Ārējais izskats Tumši brūns līdz melns šķidrums vai cieta viela 23.4. Tīrības kritēriji: 23.4.1. Krāsviela, saistīta pie DEAE celulozes Vairāk nekā 50 % 23.4.2. Krāsas intensitāte 1) 0,05-0,13 23.4.3. Slāpeklis (kopīgais) Ne vairāk kā 0,3 % 2) 23.4.4. Sēra dioksīds Ne vairāk kā 0,2 % 2) 23.4.5. Sērs (kopīgais) 0,3-3,5 % 2) 23.4.6. Sērs, saistīts pie DEAE celulozes Vairāk nekā 40 % 23.4.7. Krāsvielas, saistītas pie DEAE celulozes, absorbciju attiecība 19-34 23.4.8. Absorbciju attiecība (A 280 /A 560) Lielāka par 50 23.4.9. Arsēns Ne vairāk kā 1 mg/kg 23.4.10. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 23.4.11. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 23.4.12. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 23.4.13 Smagie metāli Ne vairāk kā 25 mg/kg, aprēķināti kā svins 1) Krāsas intensitāte izteikta kā 0,1 % (w/
29. v)cietas karameles ūdens šķīduma absorbcija 1 cm kivetē pie 610 nm. 2) Aprēķināts, balstoties uz ekvivalentu krāsu, t.i., kā produktam ar 0,1 absorbcijas vienību lielu krāsas intensitāti. 24. E 150c - Amonija karamele 24.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Amonija karameli iegūst, noteiktā temperatūrā apstrādājot ogļhidrātus (komerciāli pieejamus dabīgos pārtikas saldinātājus, kas ir glikozes un fruktozes monomēri un/vai to polimēri, t.i., glikozes sīrupi, saharoze, un/vai invertsīrupi un dekstroze) ar vai bez skābēm vai sārmiem amonija savienojumu (amonija hidroksīds, amonija karbonāts, amonija hidrogēnkarbonāts, amonija fosfāts) klātbūtnē. Netiek izmanoti sulfīta savienojumi. 24.2. EINECS numurs 232-435-9 24.3. Ārējais izskats Tumši brūns līdz melns šķidrums vai cieta viela 24.4. Tīrības kritēriji: 24.4.1. Krāsviela, saistīta pie DEAE celulozes Ne vairāk kā 50 % 24.4.2. Krāsviela, saistīta pie fosforilcelulozes Vairāk nekā 50 % 24.4.3. Krāsas intensitāte 1) 0,08-0,36 24.4.4. Amonija slāpeklis Ne vairāk kā 0,3 % 2) 24.4.5. 4-Metilimidazols Ne vairāk kā 250 mg/kg 2) 24.4.6. 2-Acetil-4-tetrahidroksibutil-imidazols Ne vairāk kā 10 mg/kg 2) 24.4.7. Sērs (kopīgais) Ne vairāk kā 0,2 % 2) 24.4.8. Slāpeklis (kopīgais) 0,7-3,3 % 2) 24.4.9. Krāsvielas, saistītas pie fosforilcelulozes, absorbciju attiecība 13-35 24.4.10. Arsēns Ne vairāk kā 1 mg/kg 24.4.11. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 24.4.12. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 24.4.13. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 24.4.14. Smagie metāli Ne vairāk kā 25 mg/kg, aprēķināti kā svins 1) Krāsas intensitāte izteikta kā 0,1 % (w/
30. v)cietas karameles ūdens šķīduma absorbcija 1 cm kivetē pie 610 nm. 2) Aprēķināts, balstoties uz ekvivalentu krāsu, t.i., kā produktam ar 0,1 absorbcijas vienību lielu krāsas intensitāti. 25. E 150d - Amonija sulfīta karamele 25.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Amonija sulfīta karameli iegūst, noteiktā temperatūrā apstrādājot ogļhidrātus (komerciāli pieejamus dabīgos pārtikas saldinātājus, kas ir glikozes un fruktozes monomēri un/vai to polimēri, t.i., glikozes sīrupi, saharoze, un/vai invertsīrupi un dekstroze) ar vai bez skābēm vai sārmiem sulfītu un amonija savienojumu (sērpaskābe, kālija sulfīts, kālija bisulfīts, nātrija sulfīts, nātrija bisulfīts, amonija hidroksīds, amonija karbonāts, amonija hidrogēnkarbonāts, amonija fosfāts, amonija sulfāts, amonija sulfīts, amonija hidrogēnsulfīts) klātbūtnē. 25.2. EINECS numurs 232-435-9 25.3. Ārējais izskats Tumši brūns līdz melns šķidrums vai cieta viela 25.4. Tīrības kritēriji: 25.4.1. Krāsviela, saistīta pie DEAE celulozes Vairāk nekā 50 % 25.4.2. Krāsas intensitāte 1) 0,10-0,60 25.4.3. Amonija slāpeklis Ne vairāk kā 0,6 % 2) 25.4.4. Sēra dioksīds Ne vairāk kā 0,2 % 2) 25.4.5. 4-Metilimidazols Ne vairāk kā 250 mg/kg 2) 25.4.6. Slāpeklis (kopīgais) 0,3-1,7 % 2) 25.4.7. Sērs (kopīgais) 0,8-2,5 % 2) 25.4.8. Ar spirtu izgulsnētās vielas slāpekļa/sēra attiecība 0,7-2,7 25.4.9. Ar spirtu izgulsnētās vielas absorbciju attiecība 1) 8-14 25.4.10. Absorbciju attiecība (A280/A560) Ne vairāk kā 50 25.4.11. Arsēns Ne vairāk kā 1 mg/kg 25.4.12. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 25.4.13. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 25.4.14. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 25.4.15. Smagie metāli Ne vairāk kā 25 mg/kg, aprēķināti kā svins 1) Krāsas intensitāte izteikta kā 0,1 % (w/
31. v)cietas karameles ūdens šķīduma absorbcija 1 cm kivetē pie 610 nm. 2) Aprēķināts, balstoties uz ekvivalentu krāsu, t.i., kā produktam ar 0,1 absorbcijas vienību lielu krāsas intensitāti. 26. E 151 - Briljantmelnais BN, melnais PN 26.1. Sinonīmi CI pārtikas melnais 1 (CI food black 1) 26.2. Definīcija Briljantmelnais BN sastāv no tetranātrija 4-acetamido-5-hidroksi-6-[7-sulfonato-4-(4-sulfonatofenilazo)-1-naftilazo]naftalīn-1,7-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Briljantmelno BN parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 26.3. Klase Bisazo 26.4. Krāsu indeksa numurs 28440 26.5. EINECS numurs 219-746-5 26.6. Ķīmiskais nosaukums Tetranātrija 4-acetamido-5-hidroksi-6-[7- sulfonato-4-(4-sulfonatofenilazo)-1- naftilazo]naftalīn-1,7-disulfonāts 26.7. Ķīmiskā formula C28H17N5Na4O14S4 26.8. Molekulmasa 867,69 26.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 530 (aptuveni pie 570 nm ūdens šķīdumā) 26.10. Ārējais izskats Melns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - melni zilgans 26.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 570 nm 26.12. Tīrības kritēriji: 26.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 26.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 10 % no kopīgā krāsvielu satura 26.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-acetamido-5-hidroksinaftalīn-1,7-disul- foskābe; 4-amino-5-hidroksinaftalīn-1,7-disulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,8 % 8-aminonaftalīn-2-sulfoskābe; 4,4'-diazoaminodi-(benzol-sulfoskābe) 26.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 26.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 26.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 26.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 26.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 26.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 26.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 27. E 153 - Augogle 27.1. Sinonīmi Augu melnais (vegetable black) 27.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Augogli iegūst, pārogļojot augu materiālu (koksni, celulozes atlikumus, kūdru, kokosriekstus un citas čaumalas). Izejmateriālu pārogļo augstā temperatūrā. Augogle sastāv no tīra oglekļa. Var saturēt nelielus slāpekļa, ūdeņraža un skābekļa piemaisījumus. Pēc ražošanas uz produkta var būt absorbēts mitrums. 27.3. Krāsu indeksa numurs 77266 27.4. EINECS numurs 215-609-9 27.5. Ķīmiskais nosaukums Ogleklis 27.6. Ķīmiskā formula C 27.7. Molekulmasa 12,01 27.8. Pamatviela Ne mazāk kā 95 % bezūdens un bezpelnu produktā 27.9. Ārējais izskats Melns pulveris bez aromāta un garšas 27.10. Identitātes pierādīšana: 27.10.1. Šķīdība Nešķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos 27.10.2. Degšana Uzkarsēta līdz sarkankvēlei, deg lēni bez liesmas 27.11. Tīrības kritēriji: 27.11.1. Pelni (kopīgie) Ne vairāk kā 4,0 % (aizdegšanās temperatūra 625 °C) 27.11.2. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži Ekstraktam, kas iegūts no 1 g produkta, ekstrahējot nepārtrauktas darbības ekstrakcijas aparātā ar 10 g tīra cikloheksāna, jābūt bezkrāsas, un ekstrakta fluorescence ultravioletajā gaismā nedrīkst būt intensīvāka kā 0,100 mg hinīna sulfāta šķīdumam 1000 ml 0,01 M sērskābē. 27.11.3. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 12 % (120 oC, 4
32. h)27.11.4. Sārmā šķīstošas vielas Vārot 2 g parauga ar 20 ml 1 N nātrija hidroksīda šķīduma un filtrējot, iegūtajam filtrātam jābūt bezkrāsas 27.11.5. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 27.11.6. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 27.11.7. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 27.11.8. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 27.11.9. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 28. E 154 - Brūnais FK 28.1. Sinonīmi CI pārtikas brūnais 1 (CI food brown 1) 28.2. Definīcija Brūnais FK sastāv no nātrija 4-(2,4-diamino-fenilazo)benzolsulfonāta [I], nātrija 4-(4,6-di-amino-m-tolilazo)-benzolsulfonāta [II], dinātrija 4,4'-(4,6-diamino-1,3-fenilēnbisazo)di(benzol-sulfonāta) [III], dinātrija 4,4'-(2,4-diamino-1,3-fenilēnbisazo)di(benzolsulfonāta) [IV], dinātrija 4,4'-(2,4-diamino-5-metil-1,3-fenilēnbisazo)- di(benzolsulfonāta) [V] un trinātrija 4,4',4''- (2,4-diaminobenzol-1,3,5-trisazo)tri(benzol- sulfonāta) [VI] maisījuma un papildu krāsvielām kopā ar ūdeni, nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Brūno FK parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 28.3. Klase Azo (mono-, bis- un trisazokrāsvielu maisījums) 28.4. Ķīmiskais nosaukums Nātrija 4-(2,4-diaminofenilazo)benzolsulfonāta [I], nātrija 4-(4,6-diamino-m-tolilazo)benzolsulfonāta [II], dinātrija 4,4'-(4,6-diamino-1,3-fenilēn- bisazo)di(benzolsulfonāta) [III], dinātrija 4,4'- (2,4-diamino-1,3-fenilēnbisazo)di(benzolsulfonāta) [IV], dinātrija 4,4'-(2,4-diamino-5- metil-1,3-fenilēnbis- azo) di(benzolsulfonāta) [V] un trinātrija 4,4',4''- (2,4-diaminobenzol-1,3,5- trisazo)tri(benzolsulfonāta) [VI] maisījums 28.5. Ķīmiskā formula C12H11N4NaO3S [I] C13H13N4NaO3S [II] C18H14N6Na2O6S2 [III] C18H14N6Na2O6S2 [IV] C19H16N6Na2O6S2 [V] C24H17N8Na3O9S3 [VI] 28.6. Molekulmasa 314,30 [I], 328,33 [II], 520,46 [III], 520,46 [IV], 534,47 [V], 726,59 [VI] 28.7. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 70 %. Kopīgajā klātesošo krāsvielu daudzumā atsevišķu komponentu saturs nedrīkst pārsniegt: 26 % [I], 17 % [II], 17 % [III], 16 % [IV], 20 % [V], 16 % [VI] 28.8. Ārējais izskats Sarkanbrūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - oranžs līdz sarkanīgs 28.9. Tīrības kritēriji: 28.9.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 28.9.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 3,5 % 28.9.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminobenzol-1-sulfoskābe; Ne vairāk kā 0,7 % m-fenilēndiamīns un 4-metil-m-fenilēndiamīns Ne vairāk kā 0,35 % 28.9.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni, izņemot m-fenilēndiamīnu un 4-metil-m- fenilēndiamīnu Ne vairāk kā 0,007 %, aprēķināti kā anilīns 28.9.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % no šķīduma ar pH = 7 28.9.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 28.9.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 28.9.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 28.9.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 28.9.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 29. E 155 - Brūnais HT 29.1. Sinonīmi CI pārtikas brūnais 3 (CI food brown 3) 29.2. Definīcija Brūnais HT sastāv no dinātrija 4,4'-(2,4-dihid-roksi-5-hidroksimetil-1,3-fenilēnbisazo)di(naftalīn-1-sulfonāta) un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Brūno HT parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 29.3. Klase Bisazo 29.4. Krāsu indeksa numurs 20285 29.5. EINECS numurs 224-924-0 29.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 4,4'-(2,4-dihidroksi-5-hidroksimetil- 1,3-fenilēnbisazo)di(naftalīn-1-sulfonāts) 29.7. Ķīmiskā formula C27H18N4Na2O9S2 29.8. Molekulmasa 652,57 29.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 70 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 403 (aptuveni pie 460 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 29.10. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - brūns 29.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 460 nm (pH = 7) 29.12. Tīrības kritēriji: 29.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 29.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 10 % (plānslāņa hromatogrāfijas metode) 29.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe Ne vairāk kā 0,7 % 29.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 29.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % no šķīduma ar pH = 7 29.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 29.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 29.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 29.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 29.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 30. E 160a (I) - Jauktie karotīni 30.1. Augu karotīni 30.1.1. Sinonīmi CI pārtikas oranžais 5 (CI food orange 5) 30.1.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Jauktos karotīnus iegūst no dabīgā augu pārtikas materiāla, burkāniem, augu eļļām, zāles, lucernas un nātres, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Galvenās krāsvielas ir karotinoīdi, no kuriem galvenā daļa ir b-karotīns. Var būt arī a- un g-karotīni un citi pigmenti. Bez krāsu pigmentiem šis produkts var saturēt eļļas, taukus un vaskus, kas dabiski atrodas izejmateriālā. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, metanolu, etanolu, propan-2-olu, heksānu. 30.1.3. Klase Karotinoīds 30.1.4. Krāsu indeksa numurs 75130 30.1.5. EINECS numurs 230-636-6 30.1.6. Ķīmiskā formula C40H56 (b-karotīns) 30.1.7. Molekulmasa 536,88 (b-karotīns) 30.1.8. Pamatviela Ne mazāk kā 5 % karotīnu (aprēķinātu kā b-karotīns). Produktiem, kas iegūti, ekstrahējot augu eļļas, - ne mazāk kā 0,2 % pārtikas taukos. = 2500 (pie 440-457 nm cikloheksāna šķīdumā) 30.1.9. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimumi cikloheksāna šķīdumā pie 440-457 nm un 470-486 nm 30.1.10. Tīrības kritēriji: 30.1.10.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; metanols; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā etanols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 30.1.10.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 30.1.10.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 30.1.10.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 30.1.10.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 30.1.10.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 30.2. Aļģu karotīni 30.2.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Jauktos karotīnus var iegūt arī no Dunaliella salina aļģēm, kuras aug lielos sāļezeros Dienvidaustrālijā. Beta-karotīns tiek ekstrahēts ar eļļu. Produkts ir 20-30 % suspensija sojas eļļā un satur līdz 0,3 % dabisko tokoferolu. Trans-cis izomēru attiecība ir 50/50-71/29. 30.2.2. Klase Karotinoīds 30.2.3. Krāsu indeksa numurs 75130 30.2.4. Pamatviela Ne mazāk kā 20 % karotīnu (aprēķinātu kā b-karotīns). 30.2.5. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimumi cikloheksāna šķīdumā pie 448-457 nm un 474-486 nm 30.2.6. Tīrības kritēriji: 30.2.6.1. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 30.2.6.2. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 30.2.6.3. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 30.2.6.4. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 30.2.6.5. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 31. E 160a (II) - Beta-karotīns 31.1. Sinonīmi CI pārtikas oranžais 5 (CI food orange 5) 31.2. Definīcija Nosaukums attiecas uz visiem b-karotīna transizomēriem kopā ar nelieliem citu karotinoīdu daudzumiem. Atšķaidītiem un stabilizētiem preparātiem var būt dažādas cis/trans izomēru attiecības. 31.3. Klase Karotinoīds 31.4. Krāsu indeksa numurs 40800 31.5. EINECS numurs 230-636-6 31.6. Ķīmiskais nosaukums b-karotīns, b,b-karotīns 31.7. Ķīmiskā formula C40H56 31.8. Molekulmasa 536,88 31.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 96 %, aprēķināts kā b-karotīns = 2500 (pie 453-456 nm cikloheksāna šķīdumā) 31.10. Ārējais izskats Sarkani līdz brūngani sarkani kristāli vai kristālisks pulveris 31.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums cikloheksāna šķīdumā pie 453-456 nm 31.12. Tīrības kritēriji: 31.12.1. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,2 % 31.12.2. Papildu krāsvielas Citu karotinoīdu (izņemot b-karotīnu) daudzums - ne vairāk kā 3,0 % no visām krāsvielām 31.12.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 31.12.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 31.12.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 31.12.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 31.12.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 32. E 160b - Annato, biksīns, norbiksīns 32.1. Sinonīmi CI dabīgais oranžais 4 (CI natural orange 4) 32.2. Klase Karotinoīds 32.3. Krāsu indeksa numurs 75120 32.4. EINECS numurs 215-735-4 (annato); 289-561-2 (annato sēklu ekstrakts); 230-248-7 (biksīns) 32.5. Ķīmiskais nosaukums 6'-Metilhidrogēn-9'-cis-6,6'-diapokarotīn-6,6'-diāts; 6'-metilhidrogēn-9'-trans-6,6'-diapokarotīn-6,6'-diāts (biksīns); 9'-Cis-6,6'-diapokarotīn-6,6'-diskābe; 9'-trans-6,6'-diapokarotīn-6,6'-diskābe (norbiksīns) 32.6. Ķīmiskā formula C25H30O4 (biksīns), C24H28O4 (norbiksīns) 32.7. Molekulmasa 394,51 (biksīns), 380,48 (norbiksīns) 32.8. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris, suspensija vai šķīdums 32.9. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums hloroforma šķīdumā aptuveni pie 502 nm (biksīns). Absorbcijas maksimums atšķaidītā KOH šķīdumā aptuveni pie 482 nm (norbiksīns) 32.10. Ar šķīdinātājiem selektīvi ekstrahēts biksīns un norbiksīns 32.10.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Biksīnu pagatavo, selektīvi ekstrahējot annato koka ( Bixa orellana L .) sēklu ārējos apvalkus ar vienu vai vairākiem šķīdinātājiem: acetonu, metanolu, heksānu, dihlormetānu, oglekļa dioksīdu. Pēc ekstrakcijas šķīdinātāju atdala. Norbiksīnu pagatavo, hidrolizējot ekstrahēto biksīnu ar sārma ūdens šķīdumu. Biksīns un norbiksīns var saturēt citus no annato sēklām ekstrahētus produktus. Biksīna pulveris satur dažādas krāsvielu komponentes, no kurām galvenais ir biksīns, kas var būt kā cis-, tā trans- formās. Iespējama arī biksīna termiskās noārdīšanās produktu klātbūtne. Norbiksīna pulveris kā galveno krāsvielu satur biksīna hidrolīzes produktu nātrija un kālija sāļu veidā. Var būt kā cis-, tā trans- formas. 32.10.2. Pamatviela Biksīna pulveris satur ne mazāk kā 75 % dažādu karotinoīdu, aprēķinātu kā biksīns. Norbiksīna pulveris satur ne mazāk kā 25 % dažādu karotinoīdu, aprēķinātu kā norbiksīns. = 2870 (aptuveni pie 502 nm hloroforma šķīdumā) (biksīns) = 2870 (aptuveni pie 482 nm KOH šķīdumā) (norbiksīns) 32.10.3. Tīrības kritēriji: 32.10.3.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; metanols; } Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 32.10.3.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 32.10.3.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 32.10.3.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.10.3.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.10.3.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 32.11. Ar sārmu ekstrahēts annato 32.11.1. Definīcija Ūdenī šķīstošo annato pagatavo, ekstrahējot annato koka ( Bixa orellana L. ) sēklu ārējos apvalkus ar sārma (nātrija vai kālija hidroksīda) ūdens šķīdumu. Ūdenī šķīstošais annato kā galveno krāsvielu satur norbiksīnu - biksīna hidrolīzes produktu nātrija vai kālija sāļu veidā. Var būt kā cis-, tā trans- formas. 32.11.2. Pamatviela Kopīgais karotinoīdu saturs - ne mazāk kā 0,1 %, aprēķināts kā norbiksīns. = 2870 (aptuveni pie 482 nm KOH šķīdumā) (norbiksīns) 32.11.3. Tīrības kritēriji: 32.11.3.1. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 32.11.3.2. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 32.11.3.3. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.11.3.4. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.11.3.5. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 32.12. Ar eļļu ekstrahēts annato 32.12.1. Definīcija Annato ekstraktus eļļā (kā suspensiju vai šķīdumu) pagatavo, ekstrahējot annato koka (Bixa orellana L.) sēklu ārējos apvalkus ar pārtikas augu eļļu. Annato ekstrakts eļļā satur dažādas krāsvielu komponentes, no kurām galvenais ir biksīns, kas var būt kā cis-, tā trans- formās. Iespējama arī biksīna termiskās noārdīšanās produktu klātbūtne. 32.12.2. Pamatviela Kopīgais karotioīdu saturs - ne mazāk kā 0,1 %, aprēķināts kā biksīns. = 2870 (aptuveni pie 502 nm hloroforma šķīdumā) (biksīns) 32.12.3. Tīrības kritēriji: 32.12.3.1. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 32.12.3.2. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 32.12.3.3. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.12.3.4. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 32.12.3.5. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 33. E 160c - Paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns 33.1. Sinonīmi Paprikas sveķi (paprika oleoresin) 33.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Paprikas ekstraktu iegūst, selektīvi ekstrahējot ar šķīdinātāju dabīgo papriku, kas sastāv no Capsicum annuum L . augļu pākstīm ar vai bez sēklām. Galvenās krāsvielas ir kapsantīns un kapsorubīns. Produkts satur arī dažādas citas krāsvielas. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: metanolu, etanolu, acetonu, heksānu, dihlormetānu, etilacetātu, oglekļa dioksīdu. 33.3. Klase Karotinoīds 33.4. EINECS numurs 207-364-1 (kapsantīns), 207-425-2 (kapsorubīns) 33.5. Ķīmiskais nosaukums (3R, 3'S, 5'R)-3,3'-dihidroksi-b,k-karotīn-6-ons (kapsantīns); (3S, 3'S, 5R, 5R')-3,3'-dihidroksi-k,k-karotīn-6,6'-dions (kapsorubīns) 33.6. Ķīmiskā formula C40H56O3 (kapsantīns); C40H56O4 (kapsorubīns) 33.7. Molekulmasa 584,85 (kapsantīns); 600,85 (kapsorubīns) 33.8. Pamatviela Ne mazāk kā 7,0 % karotinoīdu (paprikas ekstrakts). Ne mazāk kā 30 % no kopējā karotinoīdu satura (kapsantīns/kapsorubīns). = 2100 (aptuveni pie 462 nm acetona šķīdumā) 33.9. Ārējais izskats Tumši sarkans viskozs šķidrums 33.10. Identitātes pierādīšana: 33.10.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums acetona šķīdumā aptuveni pie 462 nm 33.10.2. Krāsu reakcija Pievienojot 1 pilienu sērskābes 1 pilienam parauga 2-3 pilienos hloroforma, rodas tumši zila krāsa 33.11. Tīrības kritēriji: 33.11.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; etanols; etilacetāts; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā metanols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 33.11.2. Kapsaicīns Ne vairāk kā 250 mg/kg 33.11.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 33.11.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 33.11.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 33.11.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 33.11.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 34. E 160d - Likopēns 34.1. Sinonīmi Dabīgais dzeltenais 27 (natural yellow 27) 34.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Likopēnu iegūst no dabīgajiem sarkanajiem tomātiem (Lycopersicon esculentum L.), ekstrahējot ar šķīdinātāju un pēc tam atdalot šķīdinātāju. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: dihlormetānu, oglekļa dioksīdu, etilacetātu, acetonu, propan-2-olu, metanolu, etanolu, heksānu. Galvenā tomātu krāsviela ir likopēns. Var saturēt arī nedaudz citu karotinoīdu un citu krāsvielu pigmentus, kā arī eļļas, taukus, vaskus un garšvielu komponentes, kas dabiski atrodas tomātos. 34.3. Klase Karotinoīds 34.4. Krāsu indeksa numurs 75125 34.5. Ķīmiskais nosaukums Likopēns, y,y-karotīns 34.6. Ķīmiskā formula C40H56 34.7. Molekulmasa 536,85 34.8. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 5 %. = 3450 (aptuveni pie 472 nm heksāna šķīdumā) 34.9. Ārējais izskats Tumši sarkans viskozs šķidrums 34.10. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums heksāna šķīdumā aptuveni pie 472 nm 34.11. Tīrības kritēriji: 34.11.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; etanols; etilacetāts; metanols; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā propan-2-ols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 34.11.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 34.11.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 34.11.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 34.11.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 34.11.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 34.11.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 35. E 160e - Beta-apo-8'-karotināls (C30) 35.1. Sinonīmi CI pārtikas oranžais 6 (CI food orange 6) 35.2. Definīcija Nosaukums attiecas galvenokārt uz visiem b-apo-8'-karotināla trans-izomēriem kopā ar nelieliem citu karotinoīdu daudzumiem. No b-apo-8'-karotināla ir pagatavotas atšķaidītas un stabilizētas formas, kurām ir tāds pats nosaukums un kuras ir b-apo-8'-karotināla šķīdumi vai suspensijas pārtikas taukos vai eļļās, emulsijas un ūdenī disperģējami pulveri. Šiem preparātiem var būt dažādas cis/trans izomēru attiecības. 35.3. Klase Karotinoīds 35.4. Krāsu indeksa numurs 40820 35.5. EINECS numurs 214-171-6 35.6. Ķīmiskais nosaukums b-Apo-8'-karotināls; trans-b-apo-8'-karotīnaldehīds 35.7. Ķīmiskā formula C30H400 35.8. Molekulmasa 416,65 35.9. Pamatviela Ne mazāk kā 96 % no kopējā krāsvielu satura. = 2640 (pie 460-462 nm cikloheksāna šķīdumā) 35.10. Ārējais izskats Tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu vai kristālisks pulveris 35.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums cikloheksāna šķīdumā pie 460-462 nm 35.12. Tīrības kritēriji: 35.12.1. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 35.12.2. Papildu krāsvielas Citu karotinoīdu (izņemot b-apo-8'-karotinālu) saturs - ne vairāk kā 3,0 % no visām krāsvielām 35.12.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 35.12.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 35.12.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 35.12.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 35.12.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti kā svins 36. E 160f - Beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30) 36.1. Sinonīmi CI pārtikas oranžais 7 (CI food orange 7), b-apo-8'-karotīnskābes esteris (b-apo-8'-carotenoic ester) 36.2. Definīcija Nosaukumi attiecas galvenokārt uz visiem b-apo-8'-karotīnskābes etilestera trans-izomēriem kopā ar nelieliem citu karotinoīdu daudzumiem. No b-apo- 8'-karotīnskābes etilestera ir pagatavotas atšķaidītas un stabilizētas formas, kurām ir tādi paši nosaukumi un kuras ir b-apo-8'-karotīnskābes etilestera šķīdumi vai suspensijas pārtikas taukos vai eļļās, emulsijas un ūdenī disperģējami pulveri. Šiem preparātiem var būt dažādas cis/trans izomēru attiecības. 36.3. Klase Karotinoīds 36.4. Krāsu indeksa numurs 40825 36.5. EINECS numurs 214-173-7 36.6. Ķīmiskais nosaukums b-Apo-8'-karotīnskābes etilesteris, etil-8'-apo-b-karotin-8'-āts 36.7. Ķīmiskā formula C32H4402 36.8. Molekulmasa 460,70 36.9. Pamatviela Ne mazāk kā 96 % no kopējā krāsvielu satura. = 2550 (aptuveni pie 449 nm cikloheksāna šķīdumā) 36.10. Ārējais izskats Sarkani līdz violeti sarkani kristāli vai kristālisks pulveris 36.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums cikloheksāna šķīdumā aptuveni pie 449 nm 36.12. Tīrības kritēriji: 36.12.1. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 36.12.2. Papildu krāsvielas Citu karotinoīdu (izņemot b-apo-8'-karotīnskābes etilesteri) saturs - ne vairāk kā 3,0 % no visām krāsvielām 36.12.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 36.12.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 36.12.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 36.12.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 36.12.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 37. E 161b - Luteīns 37.1. Sinonīmi Jauktie karotinoīdi (mixed carotenoids), ksantofili (xanthophylls) 37.2. Definīcija Luteīnu iegūst no dabīgā augu pārtikas materiāla, zāles, lucernas un tagetes erecta, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Galvenās krāsvielas sastāv no karotinoīdiem, no kuriem galvenie ir luteīns un tā taukskābju esteri. Luteīns satur arī karotīnus, kā arī eļļas, taukus un vaskus, kas dabiski atrodas izejmateriālā. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: acetonu, metiletilketonu, dihlormetānu, propan-2-olu, metanolu, etanolu, heksānu, oglekļa dioksīdu. 37.3. Klase Karotinoīds 37.4. EINECS numurs 204-840-0 37.5. Ķīmiskais nosaukums 3,3'-Dihidroksi-d-karotīns 37.6. Ķīmiskā formula C40H56O2 37.7. Molekulmasa 568,88 37.8. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 4 %, aprēķināts kā luteīns. = 2550 (aptuveni pie 445 nm hloroforma-etanola šķīdumā (10+90) vai heksāna-etanola-acetona šķīdumā (80+10+10)) 37.9. Ārējais izskats Tumšs dzeltenīgi brūns šķidrums 37.10. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums hloroforma-etanola šķīdumā (10+90) aptuveni pie 445 nm 37.11. Tīrības kritēriji: 37.11.1. Šķīdinātāju atlikums: acetons; propan-2-ols; metiletilketons; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā metanols; etanols; heksāns dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 37.11.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 37.11.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 37.11.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 37.11.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 37.11.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 38. E 161g - Kantaksantīns 38.1. Sinonīmi CI pārtikas oranžais 8 (CI food orange 8) 38.2. Definīcija Nosaukumi attiecas galvenokārt uz visiem kantaksantīna trans-izomēriem kopā ar nelieliem citu karotinoīdu daudzumiem. No kantaksantīna ir pagatavotas atšķaidītas un stabilizētas formas, kurām ir tādi paši nosaukumi un kuras ir kantaksantīna šķīdumi vai suspensijas pārtikas taukos vai eļļās, emulsijas un ūdenī disperģējami pulveri. Šiem preparātiem var būt dažādas cis/trans izomēru attiecības. 38.3. Klase Karotinoīds 38.4. Krāsu indeksa numurs 40850 38.5. EINECS numurs 208-187-2 38.6. Ķīmiskais nosaukums b-Karotīn-4,4'-dions; kantaksantīns; 4,4'-diokso-b-karotīns 38.7. Ķīmiskā formula C40H5202 38.8. Molekulmasa 564,86 38.9. Pamatviela Ne mazāk kā 96 % no kopīgā krāsvielu satura, aprēķināta kā kantaksantīns. = 2200 (aptuveni pie 485 nm hloroforma šķīdumā, pie 468-472 nm cikloheksāna šķīdumā, pie 464-467 nm petrolētera šķīdumā) 38.10. Ārējais izskats Tumši violeti kristāli vai kristālisks pulveris 38.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums hloroforma šķīdumā aptuveni pie 485 nm, cikloheksāna šķīdumā pie 468-472 nm, petrolētera šķīdumā pie 464-467 nm 38.12. Tīrības kritēriji: 38.12.1. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 38.12.2. Papildu krāsvielas Citu karotinoīdu (izņemot kantaksantīnu) saturs - ne vairāk kā 5,0 % no visām krāsvielām 38.12.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 38.12.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 38.12.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 38.12.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 38.12.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 39. E 162 - Biešu sarkanais, betanīns 39.1. Sinonīmi Biešu sarkanais (beet red) 39.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Biešu sarkano iegūst no dabīgo sarkano biešu ( Beta vulgaris L. var. rubra ) saknēm, izspiežot sasmalcinātu biešu sulu vai ekstrahējot ar ūdeni sasmalcinātas biešu saknes un pēc tam bagātinot aktīvās sastāvdaļas. Krāsviela sastāv no dažādiem pigmentiem, kas visi pieder betalīnu klasei. Krāsvielas aktīvā sastāvdaļa ir betacianīni (sarkanie), no kuriem betanīns - 75-95 %. Var saturēt nelielus betaksantīna (dzeltens) un betalīnu noārdīšanās produktu (gaiši brūni) daudzumus. Bez krāsvielām sula vai ekstrakts satur cukurus, sāļus un/vai olbaltumvielas, kas parasti atrodas sarkanajās bietēs. Šķīdumu var koncentrēt un produktus attīrīt, lai atdalītu lielāko daļu cukuru, sāļu un olbaltumvielu. 39.3. Klase Betalīns 39.4. EINECS numurs 231-628-5 39.5. Ķīmiskais nosaukums (S-(R',R')-4-(2-(2-Karboksi-5(b-D-glikopiranoziloksi)-2,3-dihidro-6-hidroksi-1H- 1-(2-(2,6-dikarboksi-1,2,3,4-tetrahidro-4-piridilidēn)etilidēn)-5-b-D-glikopiran 39.6. Ķīmiskā formula C24H26N2013 (betanīns) 39.7. Molekulmasa 550,48 39.8. Pamatviela Sarkanās krāsvielas saturs - ne mazāk kā 0,4 %, aprēķināts kā betanīns. = 1120 (aptuveni pie 535 nm ūdens šķīdumā (pH = 5)) 39.9. Ārējais izskats Sarkans vai tumši sarkans šķidrums, pasta, pulveris vai cieta viela 39.10. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā (pH = 5) aptuveni pie 535 nm 39.11. Tīrības kritēriji: 39.11.1. Nitrāti Ne vairāk kā 2 mg nitrāta anjonu/g sarkanās krāsvielas, aprēķināti pēc pamatvielas 39.11.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 39.11.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 39.11.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 39.11.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 39.11.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 40. E 163 - Antocianīni 40.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Antocianīnus iegūst no dabiskiem augiem un pārtikas augļiem, ekstrahējot ar sulfitētu ūdeni, skābinātu ūdeni, oglekļa dioksīdu, metanolu vai etanolu. Antocianīni satur tās pašas sastāvdaļas, kādas satur izejmateriāls (antocianīnu, organiskās skābes, tannīnus, cukurus, minerālvielas u.c.), bet tās var būt citās attiecībās nekā izejmateriālā. 40.2. Klase Antocianīns 40.3. EINECS numurs 208-438-6 (cianidīns); 205-125-6 (peonidīns); 208-437-0 (delfinidīns); 211-403-8 (malvidīns); 205-127-7 (pelargonidīns) 40.4. Ķīmiskais nosaukums 3,3',4',5,7-Pentahidroksiflavīlija hlorīds (cianidīns); 3,4',5,7-tetrahidroksi-3'-metoksiflavīlija hlorīds (peonidīns); 3,4',5,7-tetrahidroksi-3',5'-dimetoksiflavīlija hlorīds (malvidīns); 3,5,7-trihidroksi-2-(3,4,5-trihidroksifenil)-1-benzopirīlija hlorīds (delfinidīns); 3,3',4',5,7-pentahidroksi-5'-metoksiflavīlija hlorīds (petunidīns); 3,5,7-trihidroksi-2-(4-hidroksifenil)-1-benzopirīlija hlorīds (pelargonidīns) 40.5. Ķīmiskā formula C15H1106Cl (cianidīns); C16H1306Cl (peonidīns); C17H1507Cl (malvidīns); C15H1107Cl (delfinidīns); C16H1307Cl (petunidīns); C15H1105Cl (pelargonidīns) 40.6. Molekulmasa 322,6 (cianidīns); 336,7 (peonidīns); 366,7 (malvidīns); 340,6 (delfinidīns); 352,7 (petunidīns); 306,7 (pelargonidīns) 40.7. Ārējais izskats Purpura sarkans šķidrums, pasta vai pulveris ar vieglu raksturīgu aromātu 40.8. Pamatviela = 300 (pie 515-535 nm tīram pigmentam (pH = 3,0)) 40.9. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums metanola šķīdumā, kas satur 0,01 % konc. HCl, pie 535 nm (cianidīns), pie 532 nm (peonidīns), pie 542 nm (malvidīns), pie 546 nm (delfinidīns), pie 543 nm (petunidīns) vai pie 530 nm (pelargonidīns) 40.10. Tīrības kritēriji: 40.10.1. Šķīdinātāju atlikumi: metanols; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā etanols 40.10.2. Sēra dioksīds Ne vairāk kā 1000 mg/kg 100 %-īga pigmenta 40.10.3. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 40.10.4. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 40.10.5. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 40.10.6. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 40.10.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 41. E 170 (I) - Kalcija karbonāts 41.1. Sinonīmi CI baltais pigments 18 (CI pigment white 18); krīts (chalk) 41.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Kalcija karbonātu iegūst no kaļķakmens vai izgulsnējot kalcija jonus ar karbonāta joniem. 41.3. Klase Neorganiskā 41.4. Krāsu indeksa numurs 77220 41.5. EINECS numurs 207-439-9 (kalcija karbonāts); 215-279-6 (kaļķakmens) 41.6. Ķīmiskais nosaukums Kalcija karbonāts 41.7. Ķīmiskā formula CaCO3 41.8. Molekulmasa 100,1 41.9. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % bezūdens vielā 41.10. Ārējais izskats Balts kristālisks vai amorfs pulveris bez aromāta un bez garšas 41.11. Identitātes pierādīšana - šķīdība Praktiski nešķīst ūdenī un spirtā. Putojot izšķīst atšķaidītā etiķskabē, atšķaidītā sālsskābē un atšķaidītā slāpekļskābē. Šķīdums pēc vārīšanas uzrāda pozitīvu kalcija testu. 41.12. Tīrības kritēriji: 41.12.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 2,0 % (200 oC, 4
33. h)41.12.2. Skābēs nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 41.12.3. Magnija un sārmu metālu sāļi Ne vairāk kā 1,5 % 41.12.4. Fluorīdi Ne vairāk kā 50 mg/kg 41.12.5. Antimons, aprēķināts kā Sb 41.12.6. Varš, aprēķināts kā Cu 41.12.7. Hroms, aprēķināts kā Cr 41.12.8. Cinks, aprēķināts kā Zn Ne vairāk kā 100 mg/kg, atsevišķi vai kopā 41.12.9. Bārijs, aprēķināts kā Ba 41.12.10. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 41.12.11. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 41.12.12. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 42. E 171 - Titāna dioksīds 42.1. Sinonīmi CI baltais pigments 6 (CI pigment white 6) 42.2. Definīcija Titāna dioksīds sastāv no tīra oktaedrīta (titāna dioksīda), kas var būt pārklāts ar nelielu alumīnija un/vai silīcija daudzumu, lai uzlabotu produkta tehnoloģiskās īpašības. 42.3. Klase Neorganiskā 42.4. Krāsu indeksa numurs 77891 42.5. EINECS numurs 236-675-5 42.6. Ķīmiskais nosaukums Titāna dioksīds 42.7. Ķīmiskā formula TiO2 42.8. Molekulmasa 79,88 42.9. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % vielā, kas nesatur alumīniju un silīciju 42.10. Ārējais izskats Balts amorfs pulveris 42.11. Identitātes pierādīšana - šķīdība Nešķīst ūdenī un organiskos šķīdinātājos. Lēni šķīst fluorūdeņražskābē un karstā koncentrētā sērskābē 42.12. Tīrības kritēriji: 42.12.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, 3
34. h)42.12.2. Zudumi pēc izkarsēšanas Ne vairāk kā 1,0 % (800 oC), aprēķināti vielai, kas nesatur gaistošas vielas 42.12.3. Alumīnija oksīds un/vai silīcija dioksīds Ne vairāk kā 2,0 %, atsevišķi vai kopā 42.12.4. 0,5 N HCl šķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,5 % vielā, kas nesatur alumīniju un silīciju, un ne vairāk kā 1,5 % vielā, kas satur alumīniju un/vai silīciju 42.12.5. Ūdenī šķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,5 % 42.12.6. Antimons Ne vairāk kā 50 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 42.12.7. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 42.12.8. Cinks Ne vairāk kā 50 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 42.12.9. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 42.12.10. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 42.12.11. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43. E 172 - Dzelzs oksīdi un dzelzs hidroksīdi 43.1. Sinonīmi CI dzeltenais pigments 42 un 43 (dzelzs oksīda dzeltenais) (CI pigment yellow 42 and 43 (iron oxide yellow)); CI sarkanais pigments 101 un 102 (dzelzs oksīda sarkanais) (CI pigment red 101 and 102 (iron oxide red)); CI melnais pigments 11 (dzelzs oksīda melnais) (CI pigment black 11 (iron oxide black)) 43.2. Definīcija Dzelzs oksīdi un dzelzs hidroksīdi ir sintētiski produkti un sastāv no bezūdens un/vai hidratētiem dzelzs oksīdiem. Krāsu diapazons aptver dzelteno, sarkano, brūno un melno. Dzelzs oksīdi, kuru kvalitāte atbilst lietošanai pārtikā, atšķiras no tehnikā lietojamiem dzelzs oksīdiem galvenokārt ar samērā zemiem citu metālu piesārņojuma līmeņiem. To sasniedz, izvēloties un kontrolējot dzelzs iegūšanas veidu un/vai ķīmiskās attīrīšanas pakāpi ražošanas procesā. 43.3. Klase Neorganiskā 43.4. Krāsu indeksa numurs 77492 (dzelzs oksīda dzeltenais); 77491 (dzelzs oksīda sarkanais); 77499 (dzelzs oksīda melnais) 43.5. EINECS numurs 257-098-5 (dzelzs oksīda dzeltenais); 215-168-2 (dzelzs oksīda sarkanais); 235-442-5 (dzelzs oksīda melnais) 43.6. Ķīmiskais nosaukums Hidratēts dzelzs oksīds, hidratēts dzelzs (III) oksīds (dzelzs oksīda dzeltenais); bezūdens dzelzs oksīds, bezūdens dzelzs (III) oksīds (dzelzs oksīda sarkanais); jauktais dzelzs oksīds, dzelzs (II, III) oksīds (dzelzs oksīda melnais) 43.7. Ķīmiskā formula FeO(OH)·xH2O (dzelzs oksīda dzeltenais); Fe2O3 (dzelzs oksīda sarkanais); FeO·Fe2O3 (dzelzs oksīda melnais) 43.8. Molekulmasa 88,85 (FeO(OH)); 159,70 (Fe2O3); 231,55 (FeO·Fe2O3) 43.9. Pamatviela Ne mazāk kā 60 % dzelzs, aprēķināta kā Fe (dzeltenais); ne mazāk kā 68 % dzelzs, aprēķināta kā Fe (sarkanais un melnais) 43.10. Ārējais izskats Dzeltens, sarkans, brūns vai melns pulveris 43.11. Identitātes pierādīšana - šķīdība Nešķīst ūdenī un organiskos šķīdinātājos, šķīst koncentrētās minerālskābēs 43.12. Tīrības kritēriji: 43.12.1. Ūdenī šķīstošas vielas Ne vairāk kā 1,0 % 43.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 5 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.3. Bārijs Ne vairāk kā 50 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.4. Kadmijs Ne vairāk kā 5 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.5. Hroms Ne vairāk kā 100 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.6. Varš Ne vairāk kā 50 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.7. Svins Ne vairāk kā 20 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.9. Niķelis Ne vairāk kā 200 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 43.12.10. Cinks Ne vairāk kā 100 mg/kg (pēc pilnīgas izšķīšanas) 44. E 173 - Alumīnijs 44.1. Sinonīmi CI metāla pigments (CI pigment metal); Al 44.2. Definīcija Alumīnija pulveris sastāv no sīki sasmalcinātām alumīnija daļiņām. Sasmalcināšanu var izdarīt pārtikas augu eļļu un/vai taukskābju klātbūtnē vai bez to klātbūtnes. Pulveris nesatur citas vielas, izņemot pārtikas augu eļļas un/vai pārtikas piedevām atbilstošas kvalitātes taukskābes. 44.3. Klase Neorganiskā 44.4. Krāsu indeksa numurs 77000 44.5. EINECS numurs 231-072-3 44.6. Ķīmiskais nosaukums Alumīnijs 44.7. Ķīmiskā formula Al 44.8. Atommasa 26,98 44.9. Pamatviela Ne mazāk kā 99 %, aprēķināta kā alumīnijs vielā, kas nesatur eļļas 44.10. Ārējais izskats Sudrabaini pelēks pulveris vai nelielas plāksnītes 44.11. Identitātes pierādīšana - šķīdība Nešķīst ūdenī un organiskos šķīdinātājos, šķīst atšķaidītā sālsskābē. Šķīdums uzrāda pozitīvu alumīnija testu. 44.12. Tīrības kritēriji: 44.12.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC līdz konstantam svaram) 44.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 44.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 44.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 44.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 44.12.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 45. E 174 - Sudrabs 45.1. Sinonīmi Argentum; Ag 45.2. Klase Neorganiskā 45.3. Krāsu indeksa numurs 77820 45.4. EINECS numurs 231-131-3 45.5. Ķīmiskais nosaukums Sudrabs 45.6. Ķīmiskā formula Ag 45.7. Atommasa 107,87 45.8. Pamatviela Ne mazāk kā 99,5 % 45.9. Ārējais izskats Sudraba krāsas pulveris vai nelielas plāksnītes 46. E 175 - Zelts 46.1. Sinonīmi Metāla pigments 3 (pigment metal 3); Aurum; Au 46.2. Klase Neorganiskā 46.3. Krāsu indeksa numurs 77480 46.4. EINECS numurs 231-165-9 46.5. Ķīmiskais nosaukums Zelts 46.6. Ķīmiskā formula Au 46.7. Atommasa 197,0 46.8. Pamatviela Ne mazāk kā 90 % 46.9. Ārējais izskats Zelta krāsas pulveris vai nelielas plāksnītes 46.10. Tīrības kritēriji: 46.10.1. Sudrabs Ne vairāk kā 7 % (pēc pilnīgas izšķīšanas) 46.10.2. Varš Ne vairāk kā 4 % (pēc pilnīgas izšķīšanas) 47. E 180 - Litolrubīns BK 47.1. Sinonīmi CI sarkanais pigments 57 (CI pigment red 57); rubīnpigments (rubinpigment); karmīns 6B (carmine 6B) 47.2. Definīcija Litolrubīns BK sastāv no kalcija 3-hidroksi-4-(4-metil-2-sulfonatofenilazo)-2-naftalīnkarboksilāta un papildu krāsvielām kopā ar ūdeni, kalcija hlorīdu un/vai kalcija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. 47.3. Klase Monoazo 47.4. Krāsu indeksa numurs 15850:1 47.5. EINECS numurs 226-109-5 47.6. Ķīmiskais nosaukums Kalcija 3-hidroksi-4-(4-metil-2-sulfonato- fenilazo)-2-naftalīnkarboksilāts 47.7. Ķīmiskā formula C18H12CaN2O6S 47.8. Molekulmasa 424,45 47.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 90 % = 200 (aptuveni pie 442 nm dimetilformamīda šķīdumā) 47.10. Ārējais izskats Sarkans pulveris 47.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums dimetilformamīda šķīdumā aptuveni pie 442 nm 47.12. Tīrības kritēriji: 47.12.1. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 0,5 % 47.12.2. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 2-amino-5-metilbenzolsulfo-skābes kalcija sāls; Ne vairāk kā 0,2 % 3-hidroksi-2-naftalīn-karbonskābes kalcija sāls Ne vairāk kā 0,4 % 47.12.3. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 47.12.4. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīduma ar pH = 7) 47.12.5. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 47.12.6. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 47.12.7. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 47.12.8. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 47.12.9. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 48. Krāsvielu alumīnija lakas 48.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Alumīnija lakas iegūst no krāsvielām (kuru tīrības kritēriji atbilst iepriekšminētajām prasībām), tām reaģējot ar alumīniju ūdens vidē. Alumīnijs parasti ir svaigi pagatavots, nežāvēts, iegūts, alumīnija sulfātam vai hlorīdam reaģējot ar nātrija vai kalcija karbonātu vai bikarbonātu, vai amonjaku. Pēc lakas izveidošanās produktu filtrē, mazgā ar ūdeni un žāvē. Gala produktā iespējama neizreaģējušā alumīnija klātbūtne. 48.2. Tīrības kritēriji: 48.2.1. HCl nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,5 % 48.2.2. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (neitrālā vidē) 49. E 200 - Sorbīnskābe 49.1. Ķīmiskais nosaukums Sorbīnskābe; trans,trans-2,4-heksadiēnskābe 49.2. EINECS numurs 203-768-7 49.3. Ķīmiskā formula C6H802 49.4. Molekulmasa 112,12 49.5. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % bezūdens vielā 49.6. Ārējais izskats Bezkrāsas adatveida kristāli vai balts plūstošs pulveris, kuram ir vājš raksturīgs aromāts un kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 °C temperatūrā 49.7. Identitātes pierādīšana: 49.7.1. Kušanas temperatūra 133-135 oC pēc žāvēšanas četras stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi 49.7.2. Spektrometrija Absorbcijas maksimums pie 254 ± 2 nm izopropanola šķīdumā 1/4000000 49.7.3. Pozitīvs dubultsaišu tests 49.7.4. Sublimācijas temperatūra 80 oC 49.8. Tīrības kritēriji: 49.8.1. Ūdens Ne vairāk kā 0,5 % (K.Fišera metode) 49.8.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,2 % 49.8.3. Aldehīdi Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā formaldehīds 49.8.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 49.8.5. Svins Ne vairāk kā 5 mg/kg 49.8.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 49.8.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti kā svins 50. E 202 - Kālija sorbāts 50.1. Ķīmiskais nosaukums Kālija sorbāts; kālija (E,E)-2,4-heksadienāts; trans,trans-2,4-heksadiēnskābes kālija sāls 50.2. EINECS numurs 246-376-1 50.3. Ķīmiskā formula C6H702K 50.4. Molekulmasa 150,22 50.5. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % žāvētā vielā 50.6. Ārējais izskats Balts kristālisks pulveris, kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 oC temperatūrā 50.7. Identitātes pierādīšana: 50.7.1. Sorbīnskābes kušanas temperatūra 133-135 oC nepārkristalizētai sorbīnskābei, kas izdalīta, paskābinot kālija sorbātu, pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi 50.7.2. Pozitīvi kālija jonu un dubultsaišu testi 50.8. Tīrības kritēriji: 50.8.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 1,0 % (105 oC, 3
35. h)50.8.2. Skābums vai bāziskums Ne vairāk kā 1,0 %, aprēķināts kā sorbīnskābe vai kā K2CO3 50.8.3. Aldehīdi Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā formaldehīds 50.8.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 50.8.5. Svins Ne vairāk kā 5 mg/kg 50.8.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 50.8.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti kā svins 51. E 203 - Kalcija sorbāts 51.1. Ķīmiskais nosaukums Kalcija sorbāts; trans,trans-2,4-heksadiēnskābes kalcija sāls 51.2. EINECS numurs 231-321-6 51.3. Ķīmiskā formula C12H1404Ca 51.4. Molekulmasa 262,32 51.5. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % žāvētā vielā 51.6. Ārējais izskats Smalks balts kristālisks pulveris, kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 oC temperatūrā 51.7. Identitātes pierādīšana: 51.7.1. Sorbīnskābes kušanas temperatūra 133-135 oC nepārkristalizētai sorbīnskābei, kas izdalīta, paskābinot kalcija sorbātu, pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi 51.7.2. Pozitīvi kalcija jonu un dubultsaišu testi 51.8. Tīrības kritēriji: 51.8.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 2,0 % (vakuumeksikatorā ar sērskābi četras stundas) 51.8.2. Aldehīdi Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā formaldehīds 51.8.3. Fluorīdi Ne vairāk kā 10 mg/kg 51.8.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 51.8.5. Svins Ne vairāk kā 5 mg/kg 51.8.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 51.8.7. Smagie metāli Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti kā svins 52. E 210 - Benzoskābe 52.1. Ķīmiskais nosaukums Benzoskābe; benzolkarbonskābe; fenilkarbonskābe 52.2. EINECS numurs 200-618-2 52.3. Ķīmiskā formula C7H602 52.4. Molekulmasa 122,12 52.5. Pamatviela Ne mazāk kā 99,5 % bezūdens vielā 52.6. Ārējais izskats Balts kristālisks pulveris 52.7. Identitātes pierādīšana: 52.7.1. Kušanas temperatūra 121,5-123,5 oC 52.7.2. Pozitīvi sublimācijas un benzoātu testi 52.8. Tīrības kritēriji: 52.8.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,5 % (trīs stundas virs sērskābes) 52.8.2. pH Aptuveni 4 (ūdens šķīdumā) 52.8.3. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,05 % 52.8.4. Hlorēti organiskie savienojumi Ne vairāk kā 0,07 % (aprēķināti kā hlorīdi) vai attiecīgi 0,3 % (aprēķināti kā monohlorbenzoskābe) 52.8.5. Viegli oksidējošās vielas Pie 100 ml ūdens pielej 1,5 ml sērskābes, uzkarsē līdz viršanai un piepilina 0,1 N KMnO4 šķīdumu, līdz sārta krāsa saglabājas 30 sekundes. Uzkarsētajā šķīdumā izšķīdina 1 g parauga ar precizitāti līdz mg un titrē ar 0,1 N KMnO4 šķīdumu, līdz sārtā krāsa saglabājas 15 sekundes. Nedrīkst patērēt vairāk par 0,5 ml titranta. 52.8.6. Viegli karbonizējošās vielas Auksts 0,5 g benzoskābes šķīdums 5 ml 94,5-95,5 % sērskābē nedrīkst uzrādīt intensīvāku krāsojumu par to, kāds ir šķīdumam, kas satur 0,2 ml kobalta hlorīda TSC 1), 0,3 ml dzelzs hlorīda TSC 2), 0,1 ml vara sulfāta TSC 3) un 4,4 ml ūdens 52.8.7. Policikliskās skābes Frakcionēti paskābinot neitralizētu benzoskābes šķīdumu, pirmo nogulšņu kušanas temperatūra nedrīkst atšķirties no benzoskābes kušanas temperatūras. 52.8.8. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 52.8.9. Svins Ne vairāk kā 5 mg/kg 52.8.10. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 52.8.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti kā svins 1) Kobalta hlorīds TSC: izšķīdina aptuveni 65 g kobalta hlorīda CoCl2·6H2O maisījumā, kas sastāv no 25 ml sālsskābes un 975 ml ūdens, tā, lai iegūtā šķīduma kopējais tilpums būtu 1 litrs. Ielej 5 ml šī šķīduma apaļkolbā, kas satur 250 ml joda šķīduma, pievieno 5 ml 3 % ūdeņraža peroksīda, pēc tam 15 ml 20 % nātrija hidroksīda šķīduma. Vāra 10 min, ļauj atdzist, pievieno 2 g kālija jodīda un 20 ml 25 % sērskābes. Pēc nogulšņu pilnīgas izšķīšanas titrē atbrīvoto jodu ar 0,1 N nātrija tiosulfātu cietes TS 4) klātbūtnē. 1 ml 0,1 N nātrija tiosulfāta atbilst 23,80 mg CoCl2·6H2O. Pievienojot sālsskābes-ūdens maisījumu, atšķaida šķīdumu tā, lai tas saturētu 59,5 mg CoCl2·6H2O vienā ml šķīduma. 2) Dzelzs trihlorīds TSC: izšķīdina aptuveni 55 g dzelzs trihlorīda maisījumā, kas sastāv no 25 ml sālsskābes un 975 ml ūdens, tā, lai kopēja