Zaudējis spēku - Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas

Zaudējis spēku - Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 27. februāra noteikumus Nr. 158 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam". Ministru kabineta noteikumi Nr. 86 Rīgā 2001.gada 27.februārī (prot. Nr. 9, 8.§) Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kurā apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā tehnoloģisku mērķu sasniegšanai izmantotas pārtikas piedevas, un prasības pārtikas piedevu marķēšanai. 2. Pārtikas piedevas atkarībā no to lietošanas mērķa iedala šādās grupās: 2.1. antioksidanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanas laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās (piemēram, no tauku sasmakšanas, no krāsas maiņas); 2.2. apjoma palielinātāji - vielas, kas sekmē pārtikas produkta tilpuma palielināšanu bez enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas; 2.3. biezinātāji - vielas, kas palielina pārtikas produkta viskozitāti; 2.4. cietinātāji - vielas, kas pēc pārstrādes procesa nodrošina stingrus vai kraukšķīgus augļu un dārzeņu audus, kā arī savienojumā ar recinātājiem veido vai nostiprina želeju; 2.5. emulgatori - vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu pārtikas produkta daļu (piemēram, eļļas un ūdens) sajaukšanos un homogēna maisījuma uzturēšanu; 2.6. emulģējošie sāļi - vielas, kas izkliedē sierā esošās olbaltumvielas un līdz ar to izraisa tauku un citu siera sastāvdaļu homogēnu izkliedi; 2.7. garšas pastiprinātāji - vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; 2.8. glazētājvielas (to skaitā smērvielas) - vielas, ko izmanto pārtikas produkta ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai izveidotu aizsargslāni; 2.9. iesaiņojuma gāzes - gāzes (izņemot gaisu), kuras iepilda iesaiņojumā pirms vai pēc pārtikas produkta iesaiņošanas vai pārtikas produkta iesaiņošanas laikā; 2.10. irdinātāji - vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu; 2.11. konservanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās; 2.12. krāsvielas - vielas, ko izmanto pārtikas produkta krāsas mainīšanai vai atjaunošanai, tai skaitā pārtikas dabiskās sastāvdaļas un dabiskās izejvielas, kas atsevišķi netiek lietotas kā pārtika un ir iegūtas, fizikāli un/vai ķīmiski ekstrahējot pārtikas un citus dabiskus materiālus, tādējādi selektīvi ir ekstrahēti krāsvielu pigmenti, saglabājot uzturvielas vai aromātiskās sastāvdaļas; 2.13. miltu apstrādes līdzekļi - vielas, kas uzlabo miltu vai mīklas cepamās īpašības; 2.14. mitrumuzturētāji - vielas, kas darbojas pret sausa gaisa ietekmi un pasargā pārtikas produktu no izžūšanas vai veicina pulvera izšķīšanu ūdeni saturošā vidē; 2.15. modificētās cietes - vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu sašķeltu cieti; 2.16. pretsalipes vielas - vielas, kas samazina pārtikas produkta daļiņu salipšanu; 2.17. propelenti - gāzes (izņemot gaisu), kas izspiež pārtikas produktu no iesaiņojuma; 2.18. putu dzēsēji - vielas, kas novērš vai samazina putošanu; 2.19. putu veidotāji - vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi cietā vai šķidrā pārtikas produktā; 2.20. recinātāji - vielas, kas, veidojot želeju, strukturizē pārtikas produktu; 2.21. saldinātāji - pārtikas piedevas, kuras lieto, lai piešķirtu pārtikas produktam saldu garšu, vai lieto kā galda saldinātājus; 2.22. sekvestranti - vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem; 2.23. skābes - vielas, kas palielina pārtikas produkta skābumu un/vai piešķir tam skābu garšu; 2.24. skābuma regulētāji - vielas, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu; 2.25. stabilizētāji - vielas, kas notur nemainīgu pārtikas produkta fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu izkliedi, kā arī stabilizē, saglabā vai intensificē pārtikas produkta krāsu. 3. Par pārtikas piedevām neuzskata: 3.1. garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika, turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus; 3.2. krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai; 3.3. pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām; 3.4. pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs atlikums); 3.5. augu aizsardzībā lietojamās vielas; 3.6. pārtikā lietojamus aromatizētājus, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumiem par aromatizētāju lietošanu pārtikā; 3.7. fermentus (izņemot šo noteikumu pielikumos minētos fermentus); 3.8. vielas, kas tiek pievienotas pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni); 3.9. vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē; 3.10. pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, iedarbojoties uz tiem ar vāju skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem ("šķidrais pektīns"); 3.11. košļājamās gumijas pamatsastāvu; 3.12. balto vai dzelteno dekstrīnu, apdedzinātu vai dekstrinētu cieti, ar skābi vai sārmu modificētu cieti, balinātu cieti, fizikāli modificētu cieti un ar amilolītiskiem fermentiem apstrādātu cieti; 3.13. amonija hlorīdu; 3.14. asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli; 3.15. aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām; 3.16. kazeīnu un kazeinātus; 3.17. inulīnu. 4. Pārtikas piedevas lieto patērētāja interesēs, un lietošanas iemesli ir šādi: 4.1. lai saglabātu pārtikas uzturvērtību. Pārtikas uzturvērtības samazināšana ir attaisnojama tikai tad, ja šī pārtika neveido ievērojamu normālas diētas daļu vai pārtika tiek ražota patērētāju grupām ar īpašām diētiskām prasībām; 4.2. lai nodrošinātu ar pārtiku patērētāju grupas ar īpašām diētiskām prasībām; 4.3. lai saglabātu pārtikas kvalitāti un stabilitāti vai uzlabotu pārtikas organoleptiskās īpašības - ar nosacījumu, ka netiek mainīts pārtikas saturs un īpašības tādā veidā, ka tiek maldināts patērētājs; 4.4. lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, apstrādi, sagatavošanu, iesaiņošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ja piedevu neizmanto, lai slēptu bojātu izejmateriālu vai nevēlamu (piemēram, nehigiēnisku) darba paņēmienu izmantošanu jebkurā no minētajiem procesiem. 5. Pārtikas piedevu lietošana ir atļauta tikai tad, ja: 5.1. ir pamatota to lietošanas tehnoloģiskā nepieciešamība un šo mērķi nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski iespējamiem līdzekļiem; 5.2. ir zinātniski pierādījumi, ka pārtikas piedevas daudzumos, kādos tās lieto, nerada draudus patērētāja veselībai; 5.3. netiek maldināts patērētājs. II. Pārtikas piedevu lietošana dažādu veidu pārtikas produktos 6. Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas un to lietošanas nosacījumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Ja pārtikas produktam šo noteikumu 1.pielikumā nav noteiktas pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas, var izmantot šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nereglamentētā daudzumā. 7. Šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nedrīkst pievienot šādiem pārtikas produktiem: 7.1. neapstrādātiem pārtikas produktiem - pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti produkti); 7.2. medum; 7.3. neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem; 7.4. sviestam; 7.5. pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam; 7.6. pasterizētam krējumam; 7.7. nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem; 7.8. dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem par dabīgajiem minerālūdeņiem; 7.9. kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju); 7.10. kafijas ekstraktam; 7.11. nearomatizētai lapu tējai; 7.12. cukuram; 7.13. makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu); 7.14. nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas); 7.15. zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kas atbilst noteikumiem par pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem. 8. Pārtikas piedevas E 290, E 938, E 939, E 941, E 942 un E 948 var pievienot visiem pārtikas produktiem nereglamentētā daudzumā. 9. Pārtikas produktu sastāvdaļu maisījumiem (saliktiem pārtikas produktiem), kuriem šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts maksimāli pieļaujamais pārtikas piedevu daudzums, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteiktos pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā produktu sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā. 10. Pārtikas produktiem, kas ir speciāli paredzēti tikai saliktu pārtikas produktu ražošanai, var nepiemērot šo noteikumu pielikumos noteiktos nosacījumus par maksimāli pieļaujamo pārtikas piedevu daudzumu, taču pagatavotajam saliktajam pārtikas produktam jāatbilst šo noteikumu prasībām. 11. Šo noteikumu 4.pielikumā minētās pārtikas piedevas var izmantot kā nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātājus) pārtikas piedevām. Nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātāji) ir vielas, kuras izmanto pārtikas piedevu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai pārveidošanai, nemainot pārtikas piedevas lietošanas tehnoloģisko mērķi, un kuras pašas nerada nekādu tehnoloģisku efektu, bet tikai atvieglo pārtikas piedevas lietošanu. Par nesējvielām var izmantot arī pārtikas produktus, šo noteikumu 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16. un 3.17.apakšpunktā minētos produktus un vielas, kurām ir skābuma regulētāju funkcijas (piemēram, citronskābi un amonija hidroksīdu). 12. Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. 13. Latvijā atļauto pārtikas piedevu saraksts norādīts šo noteikumu 6. un 7.pielikumā, ņemot vērā, ka: 13.1. magnija trisilikāts (E 553 a II) un talks (E 553 b) nedrīkst saturēt azbestu; 13.2. nātrija nitrītu (E 250) atļauts lietot tikai maisījumā ar vārāmo sāli; 13.3. atļauts lietot arī no krāsvielām pagatavotas alumīnija lakas; 13.4. antocianīnus (E 163) atļauts lietot tikai tad, ja tie ar fizikālām metodēm iegūti no augļiem un dārzeņiem; 13.5. termins "karamele" attiecas uz brūno krāsvielu (E 150 a-d), kas paredzēta krāsošanai. Tas nav aromātiskais karamelizētais cukurs, ko iegūst, karsējot cukurus, un izmanto pārtikas produktu (piemēram, konditorejas izstrādājumu, sviesta mīklas, alkoholisko dzērienu) aromatizēšanai. 14. Šo noteikumu 1., 6. un 7.pielikumā pārtikas piedevas sadalītas grupās atkarībā no to lietošanas mērķa: 14.1. antioksidanti, konservanti; 14.2. saldinātāji; 14.3. krāsvielas; 14.4. visas pārējās grupas (dažādas): apjoma palielinātāji, biezinātāji, cietinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, garšas pastiprinātāji, glazētājvielas, irdinātāji, miltu apstrādes līdzekļi, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, nesējvielas, pretsalipes vielas, propelenti un iesaiņojuma gāzes, putu dzēsēji, recinātāji, skābes, skābuma regulētāji, stabilizētāji. 15. Lietojot pārtikas krāsvielas, jāievēro šādi nosacījumi: 15.1. krāsvielas neizmanto šo noteikumu 3.pielikumā minētajos pārtikas produktos, izņemot gadījumus, ja atsevišķi šo produktu veidi minēti šo noteikumu 1.pielikumā vai ja tie paredzēti saliktu pārtikas produktu ražošanai, kuros var izmantot attiecīgās krāsvielas; 15.2. krāsvielu maksimālās devas norādītas, rēķinot pēc krāsojošā pigmenta satura krāsvielā; 15.3. mazumtirdzniecībā drīkst realizēt visas krāsvielas, izņemot E 123, E 127, E 128, E 154, E 160b, E 161g, E 173 un E 180. 16. Pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (bērniem no viena līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas. 17. Saldinātājus saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punktu drīkst saturēt šādi salikti pārtikas produkti: 17.1. produkti bez cukura - pārtikas produkti, kuriem nav pievienots nekāds monosaharīds vai disaharīds, vai cits pārtikas produkts, ko lieto tā saldinošo īpašību dēļ; 17.2. produkti ar samazinātu enerģētisko vērtību - pārtikas produkti, kuru enerģētiskā vērtība salīdzinājumā ar oriģinālo pārtikas produktu vai līdzīgu produktu ir vismaz par 30 % mazāka; 17.3. produkti, kas paredzēti diētai ar samazinātu enerģētisko vērtību; 17.4. produkti, kuriem marķējumā norādīts minimālais derīguma termiņš saskaņā ar pārtikas preču marķēšanas noteikumiem. III. Pārtikas piedevu marķēšana 18. Pārtikas piedevas, kas nav paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz pārtikas piedevas, uz pārtikas piedevu maisījuma vai uz pārtikas piedevu maisījuma ar citām vielām (kas pievienotas, lai atvieglotu pārtikas piedevu uzglabāšanu, pārdošanu, standartizēšanu, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu) ārējā iesaiņojuma ar ūdensizturīgu krāsu valsts valodā skaidri un salasāmi sniegta šāda informācija: 18.1. katras pārtikas piedevas nosaukums un starptautiskais (E) numurs vai piedevas apraksts, ja nosaukums neatbilst šo noteikumu 6. un 7.pielikumā norādītajam nosaukumam, un pārējo vielu nosaukumi dilstošā masas secībā; 18.2. norāde "lietošanai pārtikā" ar piezīmi par ierobežotu vai specifisku lietošanu, ja tāda ir nepieciešama; 18.3. īpaši uzglabāšanas un lietošanas noteikumi, ja tādi ir nepieciešami; 18.4. ražošanas partijas identificēšanas zīme; 18.5. ražotāja, fasētāja vai izplatītāja nosaukums un adrese; 18.6. katra komponenta saturs procentos vai adekvāta informācija par sastāvu, kas dod iespēju ievērot to lietošanas noteikumus, ja kāda komponenta daudzums pārtikas produktos ir ierobežojams, vai ierobežojamo komponentu saturs procentos, ja ierobežojums attiecas uz komponentu grupu, kurus var lietot atsevišķi vai kopā; 18.7. neto masa vai tilpums; 18.8. cita normatīvajos aktos noteiktā informācija. 19. Ja uz produkta ārējā iesaiņojuma labi redzamā vietā ir uzraksts "paredzēts vairumpatērētājiem", šo noteikumu 18.4., 18.5. un 18.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai produkta pavaddokumentos. 20. Pārtikas piedevas, kuras paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz to iesaiņojuma ir labi redzama un neizdzēšama šāda informācija: 20.1. šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētā informācija; 20.2. minimālais derīguma termiņš. 21. Galda saldinātāja marķējumā jābūt norādei "galda saldinātājs satur...", norādot sastāvā ietilpstošo saldinātājvielu nosaukumus. 22. Poliolus un/vai aspartamu saturošu galda saldinātāju marķējumā jābūt brīdinājumiem: 22.1. polioliem - "pārmērīga lietošana var izraisīt caureju"; 22.2. aspartamam - "satur fenilalanīnu". IV. Noslēguma jautājumi 23. Pārtikas piedevu E 233 (tiabendazolu) pārtikas ražošanā atļauts izmantot līdz 2001.gada 1.jūnijam. 24. Atļauts izplatīt cukuru, kas ražots līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un satur pārtikas piedevas E 250 (sēra dioksīda) maksimālo devu - 15 mg/kg. 25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.170 "Pārtikas piedevu lietošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 116./117./118.nr.). Ministru prezidents A.Bērziņš Labklājības ministrs A.Požarnovs 1.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas, un pārtikas piedevu maksimālās devas Piezīmes: 1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot: 1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā; 1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums; 1.3. visus produktus, kuriem ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338-341, E 343 un E 450-452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums. 2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts). 3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas: 3.1. pārtikā, kuru izplata tirdzniecībā; 3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām: 3.2.1. pārtikas piedevām, kuras pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai; 3.2.2. krāsvielām; 3.2.3. saldinātājiem; 3.2.4. dažādām pārtikas piedevām: E 200-219, 297, 353-363, 385, 405, 416, 420-421, 425, 431-436, 442-445, 468, 473-495, 512, 520-523, 535-556, 559, 579-635, 900-927b, 950, 951, 953, 957, 959, 965-967, 999, 1201, 1202, 1505, 1518. 4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā. 5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā. 6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā. 7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā. 8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā. 9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klāt neesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg. Labklājības ministrs A. Požarnovs    2.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas piedevas, kas lietojamas nereglamentētās devās atbilstoši labas ražošanas praksei, starptautisko (E) numuru secībā E numurs Piedevas nosaukums E 170 Kalcija karbonāti (I) Kalcija karbonāts (II) Kalcija hidrogēnkarbonāts E 260 Etiķskābe E 261 Kālija acetāts E 262 Nātrija acetāti (I) Nātrija acetāts (II) Nātrija diacetāts E 263 Kalcija acetāts E 270 Pienskābe E 290 Oglekļa dioksīds E 296 Ābolskābe E 300 Askorbīnskābe E 301 Nātrija askorbāts E 302 Kalcija askorbāts E 304 Askorbilpalmitāts E 305 Askorbilstearāts E 306 Tokoferolu koncentrāts E 307 Alfa-tokoferols E 308 Gamma-tokoferols E 309 Delta-tokoferols E 322 Lecitīni E 325 Nātrija laktāts E 326 Kālija laktāts E 327 Kalcija laktāts E 330 Citronskābe E 331 Nātrija citrāti (I) Mononātrija citrāts (II) Dinātrija citrāts (III) Trinātrija citrāts E 332 Kālija citrāti (I) Monokālija citrāts (II) Trikālija citrāts E 333 Kalcija citrāti (I) Monokalcija citrāts (II) Dikalcija citrāts (III) Trikalcija citrāts E 334 Vīnskābe (L(+) -) E 335 Nātrija tartrāti (I) Mononātrija tartrāts (II) Dinātrija tartrāts E 336 Kālija tartrāti (I) Monokālija tartrāts (II) Dikālija tartrāts E 337 Kālija nātrija tartrāts E 350 Nātrija malāti (I) Nātrija hidrogēnmalāts (II) Nātrija malāts E 351 Kālija malāts E 352 Kalcija malāti (I) Kalcija hidrogēnmalāts (II) Kalcija malāts E 354 Kalcija tartrāts E 380 Triamonija citrāts E 400 Algīnskābe E 401 Nātrija algināts E 402 Kālija algināts E 403 Amonija algināts E 404 Kalcija algināts E 406 Agars E 407 Karagināns 1) E 407a Apstrādātas Eucheuma jūraszāles E 410 Baltās akācijas sveķi 2) E 412 Guāra sveķi 2) E 413 Tragakants E 414 Akācijas sveķi (gumiarabiks) E 415 Ksantāna sveķi 2) E 417 Tara sveķi 2) E 418 Želena sveķi E 422 Glicerīns E 440 Pektīni 1) (I) Pektīns (II) Amidēts pektīns E 460 Celulozes (I) Mikrokristāliskā celuloze (II) Celulozes pulveris E 461 Metilceluloze E 463 Hidroksipropilceluloze E 464 Hidroksipropilmetilceluloze E 465 Etilmetilceluloze E 466 Karboksimetilceluloze Karboksimetilcelulozes nātrija sāls E 469 Fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze E 470a Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi E 470b Taukskābju magnija sāļi E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi E 472a Taukskābju mono- un diglicerīdu etiķskābes esteri E 472b Taukskābju mono- un diglicerīdu pienskābes esteri E 472c Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri E 472d Taukskābju mono- un diglicerīdu vīnskābes esteri E 472e Taukskābju mono un diglicerīdu mono- un diacetilvīnskābes esteri E 472f Taukskābju mono- un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri E 500 Nātrija karbonāti (I) Nātrija karbonāts (II) Nātrija hidrogēnkarbonāts (III) Nātrija seskvikarbonāts E 501 Kālija karbonāti (I) Kālija karbonāts (II) Kālija hidrogēnkarbonāts E 503 Amonija karbonāti (I) Amonija karbonāts (II) Amonija hidrogēnkarbonāts E 504 Magnija karbonāti (I) Magnija karbonāts (II) Magnija hidrogēnkarbonāts E 507 Sālsskābe E 508 Kālija hlorīds E 509 Kalcija hlorīds E 511 Magnija hlorīds E 513 Sērskābe E 514 Nātrija sulfāti (I) Nātrija sulfāts (II) Nātrija hidrogēnsulfāts E 515 Kālija sulfāti (I) Kālija sulfāts (II) Kālija hidrogēnsulfāts E 516 Kalcija sulfāts E 524 Nātrija hidroksīds E 525 Kālija hidroksīds E 526 Kalcija hidroksīds E 527 Amonija hidroksīds E 528 Magnija hidroksīds E 529 Kalcija oksīds E 530 Magnija oksīds E 570 Taukskābes E 574 Glukonskābe E 575 Glukonskābes delta-laktons E 576 Nātrija glukonāts E 577 Kālija glukonāts E 578 Kalcija glukonāts E 640 Glicīns un tā nātrija sāls E 920 L-Cisteīns (var lietot tikai kā miltu apstrādes līdzekli) E 938 Argons E 939 Hēlijs E 941 Slāpeklis E 942 Slāpekļa (I) oksīds E 948 Skābeklis E 1103 Invertāze E 1200 Polidekstrozes E 1404 Oksidēta ciete E 1410 Monocietes fosfāts E 1412 Dicietes fosfāts E 1413 Fosfatētas dicietes fosfāts E 1414 Acetilētas dicietes fosfāts E 1420 Acetilēta ciete E 1422 Acetilētas dicietes adipināts E 1440 Hidroksipropilciete E 1442 Hidroksipropildicietes fosfāts E 1450 Cietes nātrija oktenilsukcināts E 1451 Acetilēta oksidēta ciete Piezīmes: 1) var saturēt cukurus, ja tas ir norādīts papildus numuram un nosaukumam; 2) nedrīkst lietot tādu atūdeņotu pārtikas produktu ražošanā, kuri atkārtoti saista ūdeni barības uzņemšanas laikā. Labklājības ministrs A.Požarnovs 3.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas produkti, kuru apstrādē vai ražošanā nav atļauta pārtikas krāsvielu lietošana 1. Neapstrādāti pārtikas produkti. 2. Pudelēs vai pakās pildīts ūdens. 3. Pasterizēts vai sterilizēts (arī ultraaugstā temperatūrā apstrādāts) piens un vājpiens (nearomatizēts). 4. Piens ar šokolādi. 5. Raudzēts piens (nearomatizēts). 6. Konservēts iebiezinātais un sausais piens. 7. Paniņas (nearomatizētas). 8. Krējums, arī sausais krējums (nearomatizēts). 9. Dzīvnieku vai augu eļļas un tauki. 10. Olas un olu produkti. 11. Milti, citi maltie produkti un cietes. 12. Maize un tai līdzīgi produkti. 13. Makaronu izstrādājumi un klimpas ("gnocchi"). 14. Cukurs, arī visi monosaharīdi un disaharīdi. 15. Tomātu pasta un konservēti tomāti. 16. Tomātu mērces. 17. Augļu un dārzeņu sulas un nektāri. 18. Konservēti, kaltēti un pārstrādāti augļi, dārzeņi (arī kartupeļi) un sēnes. 19. Augstākā labuma ("extra") ievārījums un želeja, kastaņu biezenis, kā arī "creme de pruneaux". 20. Zivis, jūras bezmugurkaulnieki (moluski) un vēžveidīgie, kā arī gaļa, mājputni un medījumi, un to produkti, bet ne minētās sastāvdaļas saturoši gatavi ēdieni. 21. Kakao produkti un šokolādes komponenti šokolādes produktos. 22. Grauzdēta kafija, tēja un cigoriņi, tējas un cigoriņu ekstrakti, tējas, augu, augļu un labības izstrādājumi uzlējumiem, kā arī minēto produktu maisījumi un šķīstošie maisījumi. 23. Sāls, sāls aizvietotāji, garšaugi ("spices") un to maisījumi. 24. Vīnogu vīns un tā ražošanas izejvielas un starpprodukti. 25. Dzērieni "Korn", "Kornbrand", augļu spirti, augļu spirta dzērieni, dzērieni "Ouzo", "Grappa", "Tsikoudia" no Krētas, "Tsipouro" no Maķedonijas, Tesālijas un Tirnavas, dzērieni "Eau de vie de marc Marque nationale luxembourgeoise" un "Eau de vie de seigle Marque nationale luxsembourgeoise", džins "London". 26. Dzērieni "Sambuca", "Maraschino" un "Mistra". 27. Aromatizētie vīni "Sangria", "Clarea" un "Zurra". 28. Vīna etiķis. 29. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produkti, arī pārtikas produkti neveseliem zīdaiņiem un maziem bērniem. 30. Medus. 31. Iesals un iesala produkti. 32. Nogatavināti un nenogatavināti sieri (nearomatizēti). 33. Sviests no aitas un kazas piena. Labklājības ministrs A.Požarnovs 4.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Atļautās nesējvielas, to skaitā nesējšķīdinātāji E numurs Piedevas nosaukums Lietošanas ierobežojumi E 1520 Propān-1,2-diols (propilēnglikols) tikai krāsvielām, emulgatoriem, antioksidantiem un fermentiem (ne vairāk kā 1 g/kg pārtikas produkta) E 425 "Konjac" nedrīkst lietot tādu atūdeņotu pārtikas produktu ražošanā, kuri atkārtoti saista ūdeni barības uzņemšanas laikā 1 g/kg (I) "Konjac" sveķi (II) "Konjac" glukomannāns E 459 Beta-ciklodekstrīns E 469 Fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze E 422 Glicerīns E 420 Sorbīts E 421 Mannīts E 953 Izomalts E 965 Maltīts E 966 Laktīts E 967 Ksilīts E 400-404 Algīnskābe un tās nātrija, kālija, kalcija un amonija sāļi E 405 Propān-1,2-diola algināts E 406 Agars E 407 Karagināns E 410 Baltās akācijas sveķi E 412 Guāra sveķi E 413 Tragakants E 414 Akācijas sveķi (gumiarabiks) E 415 Ksantāna sveķi E 440 Pektīni E 432 Polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20) tikai putu dzēsējiem E 433 Polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80) tikai putu dzēsējiem E 434 Polioksietilēna sorbitāna monopalmitāts (polisorbāts 40) tikai putu dzēsējiem E 435 Polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60) tikai putu dzēsējiem E 436 Polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65) tikai putu dzēsējiem E 442 Amonija fosfatīdi tikai antioksidantiem E 460 Celuloze (mikrokristāliskā vai pulveris) E 461 Metilceluloze E 463 Hidroksipropilceluloze E 464 Hidroksipropilmetilceluloze E 465 Etilmetilceluloze E 466 Karboksimetilceluloze Karboksimetilcelulozes nātrija sāls E 322 Lecitīni augļu glazētājvielām E 432-436 Polisorbāti 20, 40, 60, 65 un 80 augļu glazētājvielām E 470a Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi augļu glazētājvielām E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi augļu glazētājvielām E 491-495 Sorbitāni augļu glazētājvielām E 570 Taukskābes augļu glazētājvielām E 900 Dimetilpolisiloksāns augļu glazētājvielām E 322 Lecitīni tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 432-436 Polisorbāti 20, 40, 60, 65 un 80 tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 470b Taukskābju magnija sāļi tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 471 Taukskābju mono- un diglicerīdi tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472a Taukskābju mono- un diglicerīdu etiķskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472c Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 472e Taukskābju mono- un diglicerīdu mono- un diacetilvīnskābes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 473 Taukskābju saharozes esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 475 Taukskābju poliglicerīna esteri tikai krāsvielām un taukos šķīstošiem antioksidantiem E 491 Sorbitāna monostearāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 492 Sorbitāna tristearāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 493 Sorbitāna monolaurāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 494 Sorbitāna monooleāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 495 Sorbitāna monopalmitāts tikai krāsvielām un putu dzēsējiem E 1404 Oksidēta ciete E 1410 Monocietes fosfāts E 1412 Dicietes fosfāts E 1413 Fosfatētas dicietes fosfāts E 1414 Acetilētas dicietes fosfāts E 1420 Acetilēta ciete E 1422 Acetilētas dicietes adipāts E 1440 Hidroksipropilciete E 1442 Hidroksipropildicietes fosfāts E 1450 Cietes nātrija oktenilsukcināts E 170 Kalcija karbonāti E 263 Kalcija acetāts E 331 Nātrija citrāti E 332 Kālija citrāti E 341 Kalcija fosfāti E 501 Kālija karbonāti E 504 Magnija karbonāti E 508 Kālija hlorīds E 509 Kalcija hlorīds E 511 Magnija hlorīds E 514 Nātrija sulfāts E 515 Kālija sulfāts E 516 Kalcija sulfāts E 517 Amonija sulfāts E 577 Kālija glukonāts E 640 Glicīns un tā nātrija sāls E 1505 Trietilcitrāts E 1518 Triacetīns (gliceriltriacetāts) E 551 Silīcija dioksīds, amorfais tikai emulgatoriem E 552 Kalcija silikāts (kaolīns) un krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 553b Talks tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 558 Bentonīts tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 559 Alumīnija silikāts tikai krāsvielām (ne vairāk kā 5 %) E 901 Bišu vasks, baltais un dzeltenais tikai krāsvielām E 1200 Polidekstrozes E 1451 Acetilēta oksidēta ciete E 468 Šķērsšūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls tikai saldinātājiem E 1201 Polivinilpirolidons tikai saldinātājiem E 1202 Polivinilpolipirolidons tikai saldinātājiem Polietilēnglikols 6000 Labklājības ministrs A.Požarnovs 5.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86 Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji Nr. p.k. Prasības Atbilstība 1. E 100 - Kurkumīns 1.1. Sinonīmi CI dabīgais dzeltenais 3 (CI natural yellow 3), turmerika dzeltenais (turmeric yellow), diferoilmetāns (diferoyl methane) 1.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Kurkumīnu iegūst, ar selektīviem šķīdinātājiem ekstrahējot turmeriku, t.i., dabīgā Curcuma longa L . sakneņus. Lai iegūtu koncentrētu kurkumīna pulveri, ekstraktu attīra kristalizējot. Produkts sastāv no kurkumīniem, t.i., krāsvielas 1,7-bis(4-hidroksi-3-metoksifenil) hepta-1,6-diēn-3,5-diona un diviem tā dezmetoksi-atvasinājumiem dažādās attiecībās. Var būt nelieli eļļu un sveķu piemaisījumi, kas dabiski atrodas turmerikā. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: etilacetātu, acetonu, oglekļa dioksīdu, dihlormetānu, n-butanolu, metanolu, etanolu, heksānu. 1.3. Klase Dicinnamoilmetāns 1.4. Krāsu indeksa numurs 75300 1.5. EINECS numurs 207-280-5 1.6. Ķīmiskais nosaukums 1,7-Bis(4-hidroksi-3-metoksifenil) hepta-1,6-diēn-3,5-dions [I]; 1-(4-hidroksifenil)- 7-(4-hidroksi-3-metoksifenil)hepta-1,6-diēn-3,5-dions [II]; 1,7-bis-(4-hidroksifenil)hepta-1,6-diēn-3,5-dions [III] 1.7. Ķīmiskā formula C21H20O6 [I]; C20H18O5 [II]; C19H16O4 [III] 1.8. Molekulmasa 368,39 [I]; 338,39 [II]; 308,39 [III] 1.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 90 % = 1607 (aptuveni pie 426 nm etanola šķīdumā) 1.10. Ārējais izskats Oranždzeltens kristālisks pulveris 1.11. Identitātes pierādīšana: 1.11.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums etanola šķīdumā aptuveni pie 426 nm 1.11.2. Kušanas temperatūra 179-182 oC 1.12. Tīrības kritēriji: 1.12.1. Šķīdinātāju atlikums: etilacetāts; acetons; n-butanols; metanols; Ne vairāk kā 50 mg/kg, atsevišķi vai kopā etanols; heksāns; dihlormetāns Ne vairāk kā 10 mg/kg 1.12.2. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 1.12.3. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 1.12.4. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 1.12.5. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 1.12.6. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 2. E 101 (I) - Riboflavīns 2.1. Sinonīmi Laktoflavīns (lactoflavin) 2.2. Klase Izoalloksazīns 2.3. EINECS numurs 201-507-1 2.4. Ķīmiskais nosaukums 7,8-Dimetil-10-(D-ribo-2,3,4,5-tetrahidroksi- pentil)-benzo(g)pteridīn-2,4(3H,10H)-dions; 7,8-dimetil-10-(1'-D-ribitil)izoalloksazīns 2.5. Ķīmiskā formula C17H20 N4O6 2.6. Molekulmasa 376,37 2.7. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % bezūdens vielā = 328 (aptuveni pie 444 nm ūdens šķīdumā) 2.8. Ārējais izskats Dzeltens līdz oranždzeltens kristālisks pulveris ar vāju aromātu 2.9. Identitātes pierādīšana: 2.9.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 375 nm A375/A267 = 0,31-0,33; A444/A267 = 0,36-0,39 2.9.2. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis = (-115o)-(-140o) (0,05 N NaOH šķīdumā) 2.10. Tīrības kritēriji: 2.10.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 1,5 % (105 oC, 4 h) 2.10.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 2.10.3. Pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 100 mg/kg, aprēķināti kā anilīns 2.10.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 2.10.5. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 2.10.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 2.10.7. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 2.10.8. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 3. E 101 (II) - Riboflavīn-5'-fosfāts 3.1. Sinonīmi Nātrija riboflavīn-5'-fosfāts (riboflavin-5'-phosphate sodium) 3.2. Definīcija Produkts ir riboflavīn-5'-fosfāts ar nelielu brīva riboflavīna un riboflavīndifosfāta piemaisījumu 3.3. Klase Izoalloksazīns 3.4. EINECS numurs 204-988-6 3.5. Ķīmiskais nosaukums Mononātrija (2R,3R,4S)-5-(3')10'-dihidro-7',8'- dimetil-2',4'-diokso-10'-benzo(g)pteridinil)-2,3,4-trihidroksipentilfosfāts; riboflavīna 5'-monofosfāta estera mononātrija sāls 3.6. Ķīmiskā formula C17H20N4NaO9P (bezūdens viela) C17H20N4NaO9P·2H2O (dihidrāts) 3.7. Molekulmasa 541,36 3.8. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 95 %, aprēķināts kā dihidrāts = 250 (aptuveni pie 375 nm ūdens šķīdumā) 3.9. Ārējais izskats Dzeltens līdz oranžs kristālisks higroskopisks pulveris ar vāju aromātu un rūgtu garšu 3.10. Identitātes pierādīšana: 3.10.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumāaptuveni pie 375 nm A375/A267 = 0,30-0,34; A444/A267 = 0,35-0,40 (ūdens šķīdumā) 3.10.2. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis = (+38o)-(+42o) (5 M HCl šķīdumā) 3.11. Tīrības kritēriji: 3.11.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 8 % (100 oC, 5 h vakuumā virs P2O5), aprēķināti dihidrātam 3.11.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 25 % 3.11.3. Pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 70 mg/kg, aprēķināti kā anilīns 3.11.4. Neorganiskie fosfāti Ne vairāk kā 1,0 %, aprēķināti kā PO4 bezūdens vielai 3.11.5. Papildu krāsvielas Riboflavīns (brīvā formā) - ne vairāk kā 6 %, riboflavīna difosfāts - ne vairāk kā 6 % 3.11.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 3.11.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 3.11.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 3.11.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 3.11.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 4. E 102 - Tartrazīns 4.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 4 (CI food yellow 4) 4.2. Definīcija Tartrazīns sastāv no trinātrija 5-hidroksi-1- (4-sulfonatofenil)-4-(4-sulfonatofenilazo)-H- pirazol-3-karboksilāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Tartrazīnu parasti izmanto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 4.3. Klase Monoazo 4.4. Krāsu indeksa numurs 19140 4.5. EINECS numurs 217-699-5 4.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 5-hidroksi-1-(4-sulfonatofenil)-4-(4-sulfonatofenilazo)-H-pirazol-3-karboksilāts 4.7. Ķīmiskā formula C16H9N4Na3O9S2 4.8. Molekulmasa 534,37 4.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā trinātrija sāls = 530 (aptuveni pie 426 nm ūdens šķīdumā) 4.10. Ārējais izskats Gaiši oranžs pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - dzeltens 4.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 426 nm 4.12. Tīrības kritēriji: 4.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 4.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 % 4.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-hidrazīnobenzolsulfoskābe; 4-aminobenzol-1-sulfoskābe; 5-okso-1-(4-sulfofenil)-2- pirazolīn-3-karbonskābe; 4,4'-diazoaminodi (benzolsulfoskābe); tetrahidroksidzintarskābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 4.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 4.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 4.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 4.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 4.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 4.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 4.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 5. E 104 - Hinolīna dzeltenais 5.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 13 (CI food yellow 13) 5.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Hinolīna dzelteno pagatavo, sulfurējot 2-(2-hinolil)indan-1,3-dionu. Hinolīna dzeltenais sastāv no 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona disulfoskābes (galvenā sastāvdaļa), monosulfoskābes un trisulfoskābes nātrija sāļu maisījuma un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Hinolīna dzelteno parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 5.3. Klase Hinoftalons 5.4. Krāsu indeksa numurs 47005 5.5. EINECS numurs 305-897-5 5.6. Ķīmiskais nosaukums 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona disulfonāta dinātrija sāls (galvenā sastāvdaļa) 5.7. Ķīmiskā formula C18H9NNa2O8S2 (galvenā sastāvdaļa) 5.8. Molekulmasa 477,38 (galvenā sastāvdaļa) 5.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 70 %, aprēķināts kā nātrija sāls Hinolīna dzeltenais satur šādas krāsvielas: 2-(2-hinolil)indan-1,3- diona dinātrija disulfonāts - ne mazāk kā 80 %; 2-(2-hinolil)indan-1,3-diona nātrija monosulfonāts - ne vairāk kā 15 %; 2-(2- hinolil)indan-1,3-diona trinātrija trisulfonāts - ne vairāk kā 7 %. = 865 (aptuveni pie 411 nm etiķskābes ūdens šķīdumā, galvenā sastāvdaļa) 5.10. Ārējais izskats Dzeltens pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - dzeltens 5.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums etiķskābes ūdens šķīdumā (pH = 5) aptuveni pie 411 nm 5.12. Tīrības kritēriji: 5.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 5.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 4,0 % 5.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 2-metilhinolīns; 2-metilhinolīnsulfoskābe; ftalskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 2,6-dimetilhinolīns; 2,6-dimetilhinolīnsulfoskābe 5.12.4. 2-(2-Hinolil)indan-1,3-dions Ne vairāk kā 4 mg/kg 5.12.5. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 5.12.6. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 5.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 5.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 5.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 5.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 5.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 6. E 110 - Saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais S 6.1. Sinonīmi CI pārtikas dzeltenais 3 (CI food yellow 3) 6.2. Definīcija Saulrieta dzeltenais sastāv no dinātrija 2- hidroksi-1-(4-sulfonatofenilazo)naftalīn-6- sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Saulrieta dzelteno parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 6.3. Klase Monoazo 6.4. Krāsu indeksa numurs 15985 6.5. EINECS numurs 220-491-7 6.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonatofenilazo) naftalīn-6-sulfonāts 6.7. Ķīmiskā formula C16H10N2Na2O7S2 6.8. Molekulmasa 452,37 6.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 555 (aptuveni pie 485 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 6.10. Ārējais izskats Oranžsarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - oranžs 6.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā (pH = 7) aptuveni pie 485 nm 6.12. Tīrības kritēriji: 6.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 6.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 5,0 % 6.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminobenzol-1-sulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe; 6-hidroksinaftalīn-2-sulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 4,4'-diazoaminodi(benzol- sulfoskābe); 6,6'-dioksidi(naftalīn-2-sulfoskābe) 6.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 6.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 6.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 6.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 6.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 6.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 6.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 7. E 120 - Košenils, karmīnskābe, karmīni 7.1. Definīcija un iegūšanas apraksts Karmīnus un karmīnskābi iegūst no košenila, kas sastāv no kukaiņu Dactylopius coccus Costa mātīšu kaltētu ķermeņu ūdens, ūdens-spirta vai spirta ekstraktiem. Krāsojumu dod karmīnskābe. Var veidot karmīnskābes (karmīnu) alumīnija lakas ar karmīnskābes un alumīnija molāro attiecību 2:1. Komerciālajos produktos krāsvielas veido kompleksus ar amonija, kalcija, nātrija vai kālija katjoniem (ar atsevišķiem katjoniem vai to kombinācijām), un katjoni var būt arī pārākumā. Komerciālie produkti var saturēt arī kukaiņos esošo olbaltumvielu materiālus un brīvu karminātu vai nelielu kompleksi nesaistītu alumīnija katjonu atlikumu. 7.2. Klase Antrahinons 7.3. Krāsu indeksa numurs 75470 7.4. EINECS numurs 215-680-6 (košenils); 215-023-3 (karmīnskābe); 215-724-4 (karmīni) 7.5. Ķīmiskais nosaukums 7-b-D-glikopiranozil-3,5,6,8-tetrahidroksi-1- metil-9,10-dioksoantracēn-2-karbonskābe (karmīnskābe); karmīns ir hidratēts karmīnskābes alumīnija helāts 7.6. Ķīmiskā formula C22H20O13 (karmīnskābe) 7.7. Molekulmasa 492,39 (karmīnskābe) 7.8. Pamatviela Karmīnskābes saturs to saturošajos ekstraktos - ne mazāk kā 2,0 %; karmīnskābes saturs helātos - ne mazāk kā 50 % 7.9. Ārējais izskats Sarkana līdz tumšsarkana irdena cieta viela vai pulveris. Košenila ekstrakts parasti ir tumšsarkans šķidrums, bet var arī būt izžāvēts kā pulveris. 7.10. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums amonjaka ūdens šķīdumā aptuveni pie 518 nm, absorbcijas maksimums atšķaidītā sālsskābes šķīdumā aptuveni pie 494 nm (karmīnskābe) 7.11. Tīrības kritēriji: 7.11.1. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 7.11.2. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 7.11.3. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 7.11.4. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 7.11.5. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 8. E 122 - Azorubīns, karmoizīns 8.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 3 (CI food red 3) 8.2. Definīcija Azorubīns sastāv no dinātrija 4-hidroksi-3-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-1-sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/ vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Azorubīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 8.3. Klase Monoazo 8.4. Krāsu indeksa numurs 14720 8.5. EINECS numurs 222-657-4 8.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 4-hidroksi-3-(4-sulfonato-1-naftilazo)- naftalīn-1-sulfonāts 8.7. Ķīmiskā formula C20H12N2Na2O7S2 8.8. Molekulmasa 502,44 8.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 510 (aptuveni pie 516 nm ūdens šķīdumā) 8.10. Ārējais izskats Sarkans līdz sarkanbrūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 8.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 516 nm 8.12. Tīrības kritēriji: 8.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 8.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 8.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 4-hidroksinaftalīn-1-sulfoskābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 8.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 8.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 8.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 8.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 8.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 8.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 8.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 9. E 123 - Amarants 9.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 9 (CI food red 9) 9.2. Definīcija Amarants sastāv no trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-3,6-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Amarantu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 9.3. Klase Monoazo 9.4. Krāsu indeksa numurs 16185 9.5. EINECS numurs 213-022-2 9.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)-naftalīn-3,6-disulfonāts 9.7. Ķīmiskā formula C20H11N2Na3O10S3 9.8. Molekulmasa 604,48 9.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 440 (aptuveni pie 520 nm ūdens šķīdumā) 9.10. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 9.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 520 nm 9.12. Tīrības kritēriji: 9.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 9.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 3,0 % 9.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe; 6-hidroksinaftalīn-2-sulfokābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3,6-trisulfoskābe 9.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 9.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 9.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 9.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 9.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 9.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 9.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 10. E 124 - Kumačs 4R, košenila sarkanais A 10.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 7 (CI food red 7), jaunais kokīns (new coccine) 10.2. Definīcija Kumačs 4R sastāv no trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-6,8-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Kumaču 4R parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 10.3. Klase Monoazo 10.4. Krāsu indeksa numurs 16255 10.5. EINECS numurs 220-036-2 10.6. Ķīmiskais nosaukums Trinātrija 2-hidroksi-1-(4-sulfonato-1-naftilazo)naftalīn-6,8-disulfonāts 10.7. Ķīmiskā formula C20H11N2Na3O10S3 10.8. Molekulmasa 604,48 10.9. Pamatviela Krāsvielu kopīgais saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 430 (aptuveni pie 505 nm ūdens šķīdumā) 10.10. Ārējais izskats Sarkanīgi brūns pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 10.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 505 nm 10.12. Tīrības kritēriji: 10.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 10.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 % 10.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 4-aminonaftalīn-1-sulfoskābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3-disulfoskābe; 3-hidroksinaftalīn-2,7- disulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 6-hidroksinaftalīn-2-sulfokābe; 7-hidroksinaftalīn-1,3,6-trisulfoskābe 10.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 10.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 10.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 10.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 10.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 10.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 10.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 11. E 127 - Eritrozīns 11.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 14 (CI food red 14) 11.2. Definīcija Eritrozīns sastāv no dinātrija 2-(2,4,5,7-tetrajod-3-oksido-6-oksoksantēn-9-il)benzoāta monohidrāta un papildu krāsvielām kopā ar ūdeni, nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Eritrozīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 11.3. Klase Ksantēns 11.4. Krāsu indeksa numurs 45430 11.5. EINECS numurs 240-474-8 11.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-(2,4,5,7-tetrajod-3-oksido-6-oksoksantēn-9-il)benzoāta monohidrāts 11.7. Ķīmiskā formula C20H6I4Na2O5·H2O 11.8. Molekulmasa 897,88 11.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 87 %, aprēķināts kā bezūdens krāsvielas nātrija sāls = 1100 (aptuveni pie 526 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 11.10. Ārējais izskats Sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 11.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 526 nm (pH = 7) 11.12. Tīrības kritēriji: 11.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 11.12.2. Papildu krāsvielas, izņemot fluoresceīnu Ne vairāk kā 4,0 % 11.12.3. Neorganiskie jodīdi Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā nātrija jodīds 11.12.4. Fluoresceīns Ne vairāk kā 20 mg/kg 11.12.5. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: trijodrezorcīns; Ne vairāk kā 0,2 % 2-(2,4-dihidroksi-3,5-dijodbenzoil) benzoskābe Ne vairāk kā 0,2 % 11.12.6. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH starp 7 un 8) 11.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 11.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 11.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 11.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 11.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 11.13. Eritrozīna alumīnija lakas: nātrija hidroksīdā nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,5 % (nav pielietojama sālsskābē nešķīstošu vielu metode, šai krāsvielai to aizstāj ar nātrija hidroksīdā nešķīstošu vielu metodi) 12. E 128 - Sarkanais 2G 12.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 10 (CI food red 10); azogeranīns (azogeranine) 12.2. Definīcija Sarkanais 2G sastāv no dinātrija 8-acetamido-1-hidroksi-2-fenilazonaftalīn-3,6-disulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Sarkano 2G parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 12.3. Klase Monoazo 12.4. Krāsu indeksa numurs 18050 12.5. EINECS numurs 223-098-9 12.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 8-acetamido-1-hidroksi-2-fenilazonaftalīn-3,6-disulfonāts 12.7. Ķīmiskā formula C18H13N3Na2O8S2 12.8. Molekulmasa 509,43 12.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 80 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 620 (aptuveni pie 532 nm ūdens šķīdumā) 12.10. Ārējais izskats Sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 12.11. Identitātes pierādīšana - spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 532 nm 12.12. Tīrības kritēriji: 12.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 12.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 12.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 5-acetamido-4-hidroksi- naftalīn-2,7-disulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 5-amino-4-hidroksinaftalīn-2,7-disulfoskābe 12.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 12.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 12.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 12.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 12.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 12.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 12.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 13. E 129 - Alūra sarkanais AC 13.1. Sinonīmi CI pārtikas sarkanais 17 (CI food red 17) 13.2. Definīcija Alūra sarkanais AC sastāv no dinātrija 2-hidroksi-1-(2-metoksi-5-metil-4-sulfonatofenilazo) naftalīn-6-sulfonāta un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Alūra sarkano AC parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 13.3. Klase Monoazo 13.4. Krāsu indeksa numurs 16035 13.5. EINECS numurs 247-368-0 13.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 2-hidroksi-1-(2-metoksi-5-metil-4-sulfonatofenilazo)naftalīn-6-sulfonāts 13.7. Ķīmiskā formula C18H14N2Na2O8S2 13.8. Molekulmasa 496,42 13.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 540 (aptuveni pie 504 nm ūdens šķīdumā (pH = 7)) 13.10. Ārējais izskats Tumši sarkans pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - sarkans 13.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 504 nm 13.12. Tīrības kritēriji: 13.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 13.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 3,0 % 13.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 6-hidroksi-2-naftalīnsulfoskābes nātrija sāls; Ne vairāk kā 0,3 % 4-amino-5-metoksi-2-metil-benzolsulfoskābe; Ne vairāk kā 0,2 % 6,6'-dioksibis-(2-naftalīnsulfoskābes) dinātrija sāls Ne vairāk kā 1,0 % 13.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 13.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH = 7) 13.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 13.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 13.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 13.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 13.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 14. E 131 - Patentzilais V 14.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 5 (CI food blue 5) 14.2. Definīcija Patentzilais V sastāv no kalcija vai nātrija [4-(a-(4-dietilaminofenil)-5-hidroksi-2,4-disulfofenilmetilidēn)-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn] dietilamonija hidroksīda iekšējā sāls un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu, un/vai kalcija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Var lietot arī kālija sāli. 14.3. Klase Triarilmetāns 14.4. Krāsu indeksa numurs 42051 14.5. EINECS numurs 222-573-8 14.6. Ķīmiskais nosaukums Kalcija vai nātrija [4-(a-(4-dietilaminofenil)-5-hidroksi-2,4-disulfofenilmetilidēn)-2,5-cikloheksadiēn-1-ilidēn] dietilamonija hidroksīda iekšējais sāls 14.7. Ķīmiskā formula C27H31N2O7S2Ca1/2 (kalcija sāls) C27H31N2O7S2Na (nātrija sāls) 14.8. Molekulmasa 579,72 (kalcija sāls) 582,67 (nātrija sāls) 14.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls = 2000 (aptuveni pie 638 nm ūdens šķīdumā (pH = 5)) 14.10. Ārējais izskats Tumši zils pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils 14.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 638 nm (pH = 5) 14.12. Tīrības kritēriji: 14.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 14.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 2,0 % 14.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: 3-hidroksibenzaldehīds; 3-hidroksibenzoskābe; 3-hidroksi-4-sulfobenzoskābe; N,N-dietilaminobenzolsulfo-skābe Kopā ne vairāk kā 0,5 % 14.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 14.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % (no šķīdumiem ar pH = 5) 14.12.6. Leiko bāze Ne vairāk kā 4,0 % 14.12.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 14.12.8. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 14.12.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 14.12.10. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 14.12.11. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 15. E 132 - Indigotīns, indigokarmīns 15.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 1 (CI food blue 1) 15.2. Definīcija Indigotīns sastāv no dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,5'-disulfonāta un dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonāta maisījuma un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrija sulfātu kā galvenajām komponentēm bez krāsvielu īpašībām. Indigotīnu parasti lieto nātrija sāls formā, bet var lietot arī kalcija un kālija sāļus. 15.3. Klase Indigoīds 15.4. Krāsu indeksa numurs 73015 15.5. EINECS numurs 212-728-8 15.6. Ķīmiskais nosaukums Dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,5'-d isulfonāts 15.7. Ķīmiskā formula C16H8N2Na2O8S2 15.8. Molekulmasa 466,36 15.9. Pamatviela Kopīgais krāsvielu saturs - ne mazāk kā 85 %, aprēķināts kā nātrija sāls; dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonāta saturs - ne vairāk kā 18 % = 480 (aptuveni pie 610 nm ūdens šķīdumā) 15.10. Ārējais izskats Tumši zils pulveris vai granulas; ūdens šķīdums - zils 15.11. Identitātes pierādīšana -spektrometrija Absorbcijas maksimums ūdens šķīdumā aptuveni pie 610 nm 15.12. Tīrības kritēriji: 15.12.1. Ūdenī nešķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,2 % 15.12.2. Papildu krāsvielas Ne vairāk kā 1,0 %, izņemot dinātrija 3,3'-diokso-2,2'-biindolilidēn-5,7'-disulfonātu 15.12.3. Citi organiski savienojumi, kas nav krāsvielas: izatīn-5-sulfoskābe; Kopā ne vairāk kā 0,5 % 5-sulfoantranilskābe; antranilskābe 15.12.4. Nesulfurēti pirmējie aromātiskie amīni Ne vairāk kā 0,01 %, aprēķināti kā anilīns 15.12.5. Ar ēteri ekstrahējamas vielas Ne vairāk kā 0,2 % neitrālā vidē 15.12.6. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 15.12.7. Svins Ne vairāk kā 10 mg/kg 15.12.8. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 15.12.9. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 15.12.10. Smagie metāli Ne vairāk kā 40 mg/kg, aprēķināti kā svins 16. E 133 - Briljantzilais FCF 16.1. Sinonīmi CI pārtikas zilais 2 (CI food blue 2) 16.2. Definīcija Briljantzilais FCF sastāv no dinātrija a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino)fenil)-a-(4-(N-etil-3-sulfonatobenzilamino)cikloheksa-2,5-dienilidēn)-toluol-2-sulfonāta un tā izomēriem un papildu krāsvielām kopā ar nātrija hlorīdu un/vai nātrij …