Par starptautiska dokumenta spēkā stāšanos

Par starptautiska dokumenta spēkā stāšanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2022. gada 9. martā Par starptautiska dokumenta spēkā stāšanos Ārlietu ministrija informē, ka 2022. gada 16. februārī stājās spēkā Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 90). Pielikumā: Darbības kārtības kopija angļu valodā un Darbības kārtības tulkojums latviešu valodā. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora p.i. K. Līce Darbības kārtības kopija angļu valodā Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija Šī darbības kārtība stājas spēkā, kad to paraksta: 1. Eiropas Komisija, 200, rue de la Loi, B-1049 Bruxelles, Belgium, ko saistībā ar šīs darbības kārtības parakstīšanu pārstāv komisārs Paolo Džentiloni [Paolo Gentiloni], turpmāk tekstā saukta par "Komisiju", no vienas puses, un 2. Latvijas Republika, ko pārstāv finanšu ministrs Jānis Reirs; turpmāk tekstā saukta par "Latviju", no otras puses, turpmāk tekstā katra atsevišķi saukta par "Pusi", un abas kopā sauktas par "Pusēm", TĀ KĀ: 1. ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu ("ANM regula"), tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms ar nolūku sniegt dalībvalstīm finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju atskaites punktus un mērķus; 2. atbilstoši ANM regulas 18. panta 1. punktam Latvija iesniedza Komisijai atveseļošanas un noturības plānu ("ANP"). Ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (ST 10157/21, ST 10157/21 ADD 1) ("Padomes Īstenošanas lēmums") Padome apstiprināja ANP novērtējumu un noteica finanšu iemaksu 1 826 000 000 EUR apmērā, sasaistot to ar atskaites punktu un mērķu apmierinošu izpildi; 3. saskaņā ar ANM regulas 20. panta 6. punktu Pusēm ir jāvienojas par darbības kārtību, lai precizētu šajā regulā minētos elementus. Puses ir vienojušās par turpmāko. 1. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNA UZRAUDZĪBAS UN ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA UN GRAFIKS, UN ATTIECĪGIE RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ PAREDZĒTO ATSKAITES PUNKTU UN MĒRĶU IZPILDI 1.1. Lai veicinātu sekmīgu sadarbību un efektīvu ANP īstenošanu, Puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par attiecīgo reformu un investīciju projektu īstenošanu. 1.2. Latvija ieceļ Latvijas Republikas Finanšu ministriju par koordinatoru (turpmāk tekstā - "Koordinators"), kas būs Komisijas sarunu partneris jautājumos par ANP un šīs darbības kārtības vispārējo īstenošanu. Koordinators ir atbildīgs valsts līmenī par ANP paredzēto pasākumu efektīvas īstenošanas un tajā noteikto mērķu sasniegšanas koordinēšanu un uzraudzību. 1.3. Komisija ieceļ Atveseļošanas un noturības darba grupu un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātu par sarunu partneriem ANP īstenošanas uzraudzībai Komisijas vārdā. 1.4. Koordinators un Komisija vismaz reizi ceturksnī apmainās ar informāciju, lai novērtētu ANP īstenošanas progresu. Šāda informācijas apmaiņa var notikt klātienē Latvijā vai Briselē. Tā var notikt arī virtuāli vai, ja abas Puses tam piekrīt, rakstiski. Lai arī klātienes vai virtuālas sanāksmes var tikt sasauktas īsā laikā, normālos apstākļos tās jāieplāno vismaz 7 dienas iepriekš un ar noteiktu darba kārtību. 1.5. Informācijas apmaiņas pasākumā, kurā tiek novērtēts ANP īstenošanas progress, kā pastāvīgu darba kārtības jautājumu apspriež 3. sadaļā iekļauto maksājuma pieprasījumu grafiku. Koordinators novērtē visus būtiskos riskus, kas apdraud atskaites punktu un mērķu sasniegšanas grafiku, un par šiem riskiem informē Komisiju, jo īpaši gadījumos, kad tas var ietekmēt saistīto maksājumu pieprasījumu grafiku. 1.6. Koordinators un Komisija var organizēt sanāksmes par ad hoc jautājumiem papildus informācijas apmaiņas pasākumiem, lai novērtētu ANP īstenošanas progresu. Šādās ad-hoc sanāksmēs ir ieteicams apspriest investīcijas un reformas, kas noteiktas ANP un var radīt īpašus īstenošanas sarežģījumus. Šīs sanāksmes organizē savlaicīgi, lai identificētu iespējamos īstenošanas sarežģījumus. Ad-hoc sanāksmēs var būt jāapspriež arī īpaši īstenošanas jautājumi, kas vienlaicīgi skar vairākus komponentus (piemēram, principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošana), lai nodrošinātu konsekvenci visā ANP darbības jomā. 1.7. Koordinators var izraudzīties konkrētas valsts pārvaldes struktūras, kas atbildēs par konkrētu reformu un investīciju praktisku īstenošanu. ANP uzraudzības ietvaros Komisija var lūgt Koordinatoram organizēt darba apspriedes ar šādām izraudzītām struktūrām, lai saņemtu papildu informāciju. Koordinatoram ir jābūt informētam par visām informācijas apmaiņām un jātiek ielūgtam piedalīties visās notiekošajās darba apspriedēs. Šādas darba apspriedes var notikt biežāk nekā tikšanās ar Koordinatoru, lai nodrošinātu biežāku katrā ANP komponentā ietilpstošo reformu un investīciju uzraudzību un identificētu iespējamos īstenošanas sarežģījumus pirms informācijas apmaiņas pasākumiem. Notiekošo darba apspriežu pārskats tiks apspriests sanāksmēs ar Koordinatoru. 1.8. Ievērojot iekšējos procesus un termiņus, lai sekmētu ANP īstenošanu un maksājuma pieprasījumu novērtēšanu, Koordinators vai izraudzītās konkrētās valsts pārvaldes struktūras tiek aicinātas sniegt Komisijai visu būtisko informāciju par ANP īstenošanas progresu, lai savlaicīgi apspriestu tā atbilstību attiecīgajiem Padomes Īstenošanas lēmuma noteikumiem. 1.9. Lai mērītu ANP reformu un investīciju projektu īstenošanas progresu, šīs darbības kārtības I pielikumā ir precizēti Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktie atskaites punkti, mērķi un attiecīgie rādītāji. 1.10. Šīs darbības kārtības II pielikumā ir precizēta Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktā uzraudzības kārtība un grafiks. 1.11. Saskaņā ar ANM regulas 27. pantu Latvijai ir pienākums Eiropas pusgada kontekstā ziņot par progresu, kas sasniegts ANP, tostarp šīs darbības kārtības, īstenošanā, un par kopējiem rādītājiem, kas noteikti saskaņā ar ANM regulas 29. panta 4. punktu. Šāda ziņošana notiek katru gadu, attiecīgi līdz 30. aprīlim un 15. oktobrim sniedzot ziņojumu par progresu ANP, tostarp šīs darbības kārtības, īstenošanā un līdz 28. februārim un 31. augustam sniedzot ziņojumu par minētajiem kopējiem rādītājiem. Ar šo darbības kārtību saistītās ziņošanas pasākumi ir precizēti I un II pielikumā. 1.12. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu koordināciju un papildinātību saskaņā ar ANM regulas 28. pantu, Latvija šādā ziņojumā norāda visas tās ANP atbalstītās investīcijas un reformas, kam tika vai tiek piešķirts finansējums no jebkādas citas Savienības programmas, un attiecīgo summu. Lai izveidotu koordinācijas mehānismu, Komisija un Latvija savos informācijas apmaiņas pasākumos nepieciešamības gadījumā savstarpēji apspriež koordināciju un papildinātību ar citu Savienības finansējumu. 1.13. Saistībā ar ANM regulas 28. pantu Komisija un Latvija vienojas kopīgi organizēt gadskārtēju pasākumu, kurā piedalās par ANP īstenošanu atbildīgās personas un citas atbilstošas ieinteresētās personas, lai apspriestu papildinātību, sinerģiju, saskanīgumu un saderību starp ANP īstenošanu un citu Savienības programmu īstenošanu. Turklāt šo pasākumu var izmantot kā horizontālu platformu viedokļu apmaiņai par situāciju ANP īstenošanas jomā, lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem. 2. KĀRTĪBA, KĀDĀ NODROŠINA PIEKĻUVI DATIEM 2.1. Kārtība, ko Latvija ir piedāvājusi, lai Komisijai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem, ir izklāstīta Padomes Īstenošanas lēmumā. 2.2. I pielikumā ir noteikta minimālā informācija (t. i., pārbaudes mehānismi), kas nepieciešama, lai pienācīgi pamatotu maksājuma pieprasījumu. Latvija nosūta šo informāciju Komisijai kopā ar maksājuma pieprasījumu. Ja nepieciešams, Komisija var pieprasīt pierādījumu paraugus. Saskaņā ar ANM 24. panta 3. punktu apmierinoši izpildīti atskaites punkti un mērķi nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts nav atcēlusi pasākumus, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītiem atskaites punktiem un mērķiem. Latvija informē Komisiju par visām izmaiņām, kas veiktas dokumentācijā, kura norādīta I pielikumā iekļautajā pārbaudes mehānismā un izmantota par pamatu šā novērtējuma veikšanai, un kas var būtiski ietekmēt šādu novērtējumu vai turpmāko atskaites punktu un mērķu novērtēšanu. 2.3. Turklāt Latvija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem datiem, kas pienācīgi pamato maksājuma pieprasījumu, ieskaitot pierādījumu paraugus, gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar ANM regulas 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu. Šo informāciju Komisijai sniegs Koordinators. 3. MAKSĀJUMU PIEPRASĪJUMU GRAFIKS Saskaņā ar ANM regulas 24. pantu Latvija pēc tam, kad ir sasniegti attiecīgie saskaņotie atskaites punkti un mērķi, kas ir norādīti ANP, iesniedz pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Attiecīgie atskaites punkti un mērķi katrai iemaksas daļai ir noteikti Padomes Īstenošanas lēmumā. Turpmāk sniegts šādu maksājumu pieprasījumu provizorisks grafiks. Finanšu iemaksa Pirmās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 231 000 000,00 EUR Q2 2022 Otrās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 503 000 000,00 EUR Q2 2023 Trešās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 419 000 000,00 EUR Q2 2024 Ceturtās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 293 000 000,00 EUR Q2 2025 Piektās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 168 000 000,00 EUR Q2 2026 Sestās iemaksas daļas maksājuma pieprasījums 212 000 000,00 EUR Q3 2026 4. GROZĪJUMI Darbības kārtība var tikt grozīta ar Pušu abpusēju piekrišanu. Šādi grozījumi var tikt veikti, izmantojot vēstuļu apmaiņu. Puses vienojas, ka, par to paziņojot, var tikt mainītas attiecīgi 1.2. un 1.3. punktā minētās struktūras, kas ieceltas par Koordinatoru un par sarunu partneriem, kuri Komisijas vārdā uzrauga ANP īstenošanu. Komisija, ko pārstāv Paolo Džentiloni Ekonomikas komisārs Parakstīts 16/02/2022 Latvija, ko pārstāv Jānis Reirs Finanšu ministrs Parakstīts 07.02.2022 1. PIELIKUMS A. KOMPONENTS NR. 1. KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA # Saistītais pasākums (reforma vai investīcija) Atskaites punkts / mērķis Nosaukums Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) Orientējošs pabeigšanas grafiks Atbildība par ziņošanu un īstenošanu Precizējums (ja nepieciešams) Pārbaudes mehānisms Katra atskaites punkta un mērķa apraksts Mērvienība Bāze Mērķis Ceturksnis Gads 1 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana Atskaites punkts Koordinēta pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā Ieviesta koordinēta pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 4. cet. 2023 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijas darba grupa protokolus un citus tās sagatavotos stratēģiskos dokumentus; b) sabiedriskā transporta plāna kopiju un saiti uz šo plānu, klāt pievienojot kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Vajadzīgo pasākumu pabeigšana, lai ieviestu koordinēto pieeju. Šādi pasākumi citu starpā ir: - darba grupas izveide Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijai; - Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāna pieņemšana atbilstoši pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu attīstībai Latvijā. 2 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana Atskaites punkts Sabiedriskā transporta reforma Rīgas metropoles areālā (RMA) Viena multimodāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla Rīgas metropoles areālā izveide Neattiecas Neattiecas Neattiecas 4. cet. 2025 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) vienotu, saskaņotu Rīgas metropoles areāla transporta kustības grafiku, ko apstiprinājušas iestādes, kas atbild par sabiedriskā transporta pasūtīšanu; b) dokumentu, kurā izklāstīta vienota cenu un atlaižu politika, piemēram, lietošanas pamācību /pasažiera rokasgrāmatu; c) Rīgas metropoles areāla integrētās sabiedriskā transporta sistēmas vienotās biļetes paraugu. Multimodāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla Rīgas metropoles areālā izveide ar vienotu, saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta sistēmā Rīgas metropoles areālā. 3 1.1.1.1.i. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā Mērķis Izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai Km 0 81 1. cet. 2026 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj sarakstu, kurā norādīti visi projekti, kam piešķirts finansējums šajā pasākumā, tostarp sniegta šāda informācija: a) to devums no jauna izveidoto un/vai modernizēto elektrificēto dzelzceļa līniju garuma ziņā; b) projekta apraksts un c) projektu kategorija, ko nosaka mērķis, t. i.: I. elektrifikācija (kontakttīkla maiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopējā garuma palielināšana); II. saistītās darbības (elektrificēto divceļu posmu būvniecība, stacijas sliežu ceļu plānu uzlabošana, staciju rekonstrukcija, tostarp sliežu ceļa plāna uzlabošana, pasažieru peronu rekonstrukcija un drošu dubultu divlīmeņu pāreju un pieeju peroniem izbūve) vai III. signalizācijas sistēmu pielāgošana. Elektrifikācija (kontakttīkla maiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopējā garuma palielināšana) un saistītās darbības (elektrificēto divceļu posmu būvniecība, stacijas sliežu ceļu plānu uzlabošana, staciju rekonstrukcija (tostarp sliežu ceļa plāna uzlabošana, pasažieru peronu rekonstrukcija un drošu dubultu divlīmeņu pāreju un pieeju peroniem izbūve)), signalizācijas sistēmu pielāgošana). 4 1.1.1.1.i. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā Mērķis Ekspluatēto pilsētas-piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits Skaits 0 7 3. cet. 2026 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj jauno vilcienu ekspluatācijas uzsākšanas apliecinājumu un to specifikāciju, kas apliecina, ka šie vilcieni ir bezizmešu transportlīdzekļi. Bezizmešu transportlīdzekļu (baterijas elektrovilcienu (BEMU)) piegāde. 5 1.1.1.2.i. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā Mērķis Rīgas pilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits Skaits 0 21 3. cet. 2026 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) jaunu sabiedriskā transporta vienību ekspluatācijas uzsākšanas apliecinājumu; b) visu transportlīdzekļu un to kategoriju (elektroautobusi, tramvaji, citi) sarakstu un to specifikācijas, kas apliecina, ka tie ir bezizmešu transportlīdzekļi. Bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību, piemēram, elektroautobusu un tramvaju, piegāde. 6 1.1.1.3.i. Pilnveidota veloinfrastruktūra Mērķis Jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla) Km 0 60 3. cet. 2026 Satiksmes ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) sarakstu, kurā norādīti visi projekti, norādot garumu kilometros un veidu (pārbūve vai jauna būvniecība); b) apliecinājumu par jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras nodošanu ekspluatācijā. Jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras nodošana ekspluatācijā. 7 1.2.1.1.i.I. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu Atskaites punkts Dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā Dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 1. cet. 2022 Ekonomikas ministrija Atbalsta programmas noteikumu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp izpildītas piemērojamās 025a intervences jomas prasības), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai stāšanās spēkā, nosakot atbilstības kritērijus, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas "025a. Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem" prasības. 8 1.2.1.1.i.I. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu Mērķis Apstiprināti projekti par vismaz 40 097 400 EUR EUR 0 40 097 400 3. cet. 2024 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp apstiprināto projektu un to summu saraksts. Altum apstiprināti projekti par vismaz 40 097 400 EUR. Apstiprināšanu veic attīstības finanšu institūcija "Altum". 9 1.2.1.1.i.I. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu Mērķis Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti MWh/gadā 0 14 423 3. cet. 2026 Ekonomikas ministrija sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) aptvertos energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un pēc tiem; b) atjaunoto un pārbūvēto dzīvojamo ēku sarakstu un attiecībā uz katru dzīvojamo ēku informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem, energoefektivitātes sertifikātu reģistrācijas numurus pirms un pēc atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās, kurām pasākuma ietvaros veikta uzlabotas energoefektivitātes atjaunošana vai pārbūve. 10 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko plānots īstenot valsts mērogā apvienota finanšu instrumenta veidā Atskaites punkts Uzņēmējdarbības energoefektivitātes atbalsta programmas stāšanās spēkā Noteikumu stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 1. cet. 2022 Ekonomikas ministrija, "Altum" Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) Ministru kabineta noteikumu kopiju un saiti uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauci norādi par stāšanos spēkā; b) paskaidrojumu par to, kā tiek noteikti šādi būtiski elementi: - ANM regulas VI pielikuma piemērojamās 024b intervences jomas prasības; - minimālā robežvērtība enerģijas ietaupījumam uz vienu investētā publiskā finansējuma euro kā projekta atbilstības kritērijs; - atbilstība principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01) un atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem; - piedāvājumu konkursu izmantošana attiecībā uz projektiem ar visaugstāko paredzamo enerģijas ietaupījumu uz vienu investēto euro. Stājas spēkā Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi, kas atbalsta uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanas programmu īstenošanu. Atbalsta programmas īsteno apvienota finanšu instrumenta veidā, kas ir atmaksājams aizdevums un kapitāla atlaide. Lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas "024b. Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem [3]" prasības, atbalsta nosacījumos kā atbilstības kritērijus nosaka minimālo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā ēku energoefektivitātes projektiem un iekārtām, vismaz 30 % no vidējā primārās enerģijas ietaupījuma ANM pasākuma projektu portfelī (ar vismaz 25 % ietaupījumu energoefektivitātes iekārtām). Lai nodrošinātu rezultātu sasniegšanu, nosacījumos kā projekta atbilstības kritēriju iekļauj enerģijas ietaupījuma minimālo robežvērtību uz vienu investētā publiskā finansējuma euro. Šie nosacījumi ietver atbilstības kritērijus, ar ko nodrošina atbilstību principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01) un attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem. Atbalstu sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursus projektiem ar vislielāko paredzamo enerģijas ietaupījumu uz vienu investēto euro. 11 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko plānots īstenot valsts mērogā apvienota finanšu instrumenta veidā Mērķis Plānotais SEG emisiju ietaupījums CO2 ekvivalents t/gadā 0 11 498 3. cet. 2026 Ekonomikas ministrija, "Altum" Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (pamatojoties uz paredzamajiem emisiju ietaupījumiem), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp detalizēts skaidrojums par metodi, kas izmantota, lai aprēķinātu paredzamos emisiju ietaupījumus. ETS iekārtu gadījumā šajā dokumentā iekļauj šādu informāciju: 1) iekārtas ID / gaisa kuģu ekspluatanta ID Eiropas Savienības darījumu žurnālā (EUTL), kas izveidots ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 5. pantu; 2) prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni uz produkta vienību piešķirtajos projektos, kuros ir pasākumi, kas atbilst ES ETS; 3) īsu projekta un izmantoto tehnoloģiju aprakstu. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, kas izteikts CO2 ekvivalentā uz vienu tonnu, pamatojoties uz pasākuma rezultātā gaidāmajiem emisiju ietaupījumiem. 12 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko plānots īstenot valsts mērogā apvienota finanšu instrumenta veidā Mērķis Apstiprināti projekti par vismaz 72 351 600 EUR EUR 0 72 351 600 4. cet. 2024 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp apstiprināto projektu un to summu saraksts. ETS iekārtu gadījumā šajā dokumentā iekļauj šādu informāciju: 1) iekārtas ID / gaisa kuģu ekspluatanta ID Eiropas Savienības darījumu žurnālā (EUTL), kas izveidots ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 5. pantu; 2) prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni uz produkta vienību piešķirtajos projektos, kuros ir pasākumi, kas atbilst ES ETS; 3) īsu projekta un izmantoto tehnoloģiju aprakstu. Apstiprināti projekti par vismaz 72 351 600 EUR. 13 1.2.1.3.i.I. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti Atskaites punkts Stājas spēkā tiesiskais regulējums atbalsta programmai pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas vai CO2 emisiju samazinājumu vismaz par 30 % Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās 4. cet. 2022 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabineta noteikumu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. It īpaši tajā izskaidro, kā ir izpildītas 026a intervences jomas prasības. Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanas īstenošanas nosacījumus, pārejas uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām veicināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu, ar atbilstības kritērijiem, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas "026a. Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem" prasības. 14 1.2.1.3.i.I. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti Mērķis Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 EUR apmērā EUR 0 27 838 800 4. cet. 2024 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, pašvaldības Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp piešķirto līguma slēgšanas tiesību un to summu saraksts. Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 27 838 800 EUR. 15 1.2.1.3.i.I. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti Mērķis Primārās enerģijas patēriņa samazināšana pašvaldību ēkās un infrastruktūrā KWh/gadā 0 4 544 563 4. cet. 2025 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pašvaldības Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) aptvertos energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un pēc tiem; b) atjaunoto un pārbūvēto būvju sarakstu un attiecībā uz katru būvi informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem, energoefektivitātes sertifikātu reģistrācijas numurus pirms un pēc atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Primārās enerģijas patēriņa samazinājums pašvaldību ēkās un infrastruktūrā, kas izriet no šajā pasākumā atbalstītajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās un infrastruktūrā. Energosertifikātus var izmantot, lai pierādītu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. Pasākumu mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu par vismaz 30 %. 16 1.2.1.4.i.I. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās Atskaites punkts Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā Ministru kabineta apstiprinātas valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 1. cet. 2022 Ekonomikas ministrija Noteikumu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. It īpaši tajā izskaidro, kā ir izpildītas ANM regulas VI pielikuma piemērojamās 026a intervences jomas prasības. Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā, nosakot atbilstības kritērijus, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas "026a. Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem" prasības. 17 1.2.1.4.i.I. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās Mērķis Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR EUR 0 16 769 200 3. cet. 2024 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp piešķirto līguma slēgšanas tiesību un to summu saraksts. Paziņojums saņēmējiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR. 18 1.2.1.4.i.I. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās Mērķis Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti MWh/gadā 0 4456 3. cet. 2026 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) aptvertos energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un pēc tiem; b) atjaunoto un pārbūvēto būvju sarakstu un attiecībā uz katru būvi informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem, energoefektivitātes sertifikātu reģistrācijas numurus pirms un pēc atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti, kas izriet no šajā pasākumā atbalstītajām investīcijām. Energosertifikātus var izmantot, lai pierādītu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. 19 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija Mērķis Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu apstiprinātiem projektiem 80 000 000 EUR apmērā EUR 0 80 000 000 1. cet. 2023 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem, tostarp paziņoto piešķirto līguma slēgšanas tiesību un to summu saraksts. Paziņojums saņēmējiem par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu apstiprinātiem projektiem par 80 000 000 EUR. 20 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija Mērķis Pieslēgumpunkti elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas iekārtām Skaits 0 2060 3. cet. 2026 Ekonomikas ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) sarakstu ar atrašanās vietām, īsu aprakstu par darba kārtībā esošajiem pieslēgumpunktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai darba kārtībā esošām mikroģenerācijas iekārtām; b) sertifikātus, kas apliecina, ka pieslēgumpunkti un mikroģenerācijas iekārtas ir darba kārtībā. Darba kārtībā esošu pieslēgumpunktu elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai darba kārtībā esošām mikroģenerācijas iekārtām kopskaits. 21 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija Atskaites punkts Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu no AER saražotās elektroenerģijas pārvadi uz tīkliem (tostarp mežu un citas valsts zemes izmantošanu vēja enerģijas ražošanai) un veicinātu vēja enerģijas infrastruktūras attīstību. Stājas spēkā: a) tiesību akti / noteikumi, ar kuriem valsts mežus dara pieejamus vēja enerģijas izmantošanai, nosaka piemērotas teritorijas attīstībai un dara tās pieejamas privātajiem investoriem solīšanai; b) tiesību akti / noteikumi, ar kuriem samazina tiesisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā, precizējot gadījumus, kad investīcijas var noraidīt pēc ietekmes novērtējuma, un ieviešot paātrinātu noregulējuma mehānismu šādiem gadījumiem Neattiecas Neattiecas Neattiecas 2. cet. 2024 Ekonomikas ministrija Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. It īpaši tajā izskaidro, kā: a) tiesību akti padarīs valsts mežus pieejamus vēja enerģijas izmantošanai un samazinās tiesisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā; b) tiesību akti atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu", jo īpaši saistībā ar pasākuma ietekmi uz mežiem, ko rada zemes izmantošanas maiņa, kā arī ES vides tiesībām. Stājas spēkā: a) tiesību akti / noteikumi, ar kuriem valsts mežus dara pieejamus vēja enerģijas izmantošanai, nosaka piemērotas teritorijas attīstībai un dara tās pieejamas privātajiem investoriem solīšanai; b) tiesību akti / noteikumi, ar kuriem samazina tiesisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā, precizējot gadījumus, kad investīcijas var noraidīt pēc ietekmes novērtējuma, un ieviešot paātrinātu noregulējuma mehānismu šādiem gadījumiem. Pasākums nodrošina atbilstību principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), jo īpaši saistībā ar pasākuma ietekmi uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ un ES vides tiesību aktiem. 22 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienesti Atskaites punkts Ziņojuma publicēšana par katastrofu riska pārvaldības sistēmas ieviešanu Informatīva ziņojuma publicēšana par Ministru kabineta apstiprinātas katastrofu riska pārvaldības sistēmas ieviešanu Neattiecas Neattiecas Neattiecas 1. cet. 2022 Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra ir atbildīga par iekšlietu ministra vadītās Būvniecības padomes lēmumu īstenošanu. Iekšlietu ministrija atbild par ziņojuma sagatavošanu un sniegšanu Ministru kabinetam. Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem dokumentiem, kas noteikti atskaites punkta aprakstā. Šā dokumenta pielikumā iekļauj ziņojumu, kas ir noteikts atskaites punkta aprakstā. Vienojoties ar katastrofu pārvaldības sistēmā iesaistītajām institūcijām, Iekšlietu ministrija publicē informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam par katastrofu pārvaldības centru būvlaukumiem, būvniecības platībām un izmaksām katrā būvlaukumā, kā arī orientējošu grafiku katrā teritorijā īstenojamo katastrofu pārvaldības plānu īstenošanai un par būvlīgumu slēgšanu, t. sk. ziņojumā. Ziņojumā iekļauj arī vispārēju reformas progresa ziņojumu un īstenošanas plānu attiecībā uz šādiem reformas komponentiem: i) tehniskās kapacitātes celšana (jo īpaši attiecībā uz specializēto reaģēšanas un glābšanas transportlīdzekļu modernizēšanu); ii) saistīto katastrofu pārvaldības IKT risinājumu īstenošanas grafiks un iii) progress mācību un preventīvo pasākumu īstenošanas jomā. 23 1.3.1.1.i. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienesti Mērķis Katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecība Skaits 0 8 1. cet. 2026 Iekšlietu ministrija ir atbildīga par ziņošanu to informatīvo ziņojumu satvarā, kas tiek sniegti Ministru kabinetam par investīciju īstenošanu. Par īstenošanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra. Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) reaģēšanas centru būvniecības pabeigšanas apliecinājumu kopijas; b) jaunuzcelto katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru nodošanas ekspluatācijā apliecinājumu kopijas; c) sertifikātus, kas apliecina, ka katastrofu pārvaldības centri ir gandrīz nulles enerģijas ēkas. Ekspluatācijā nodoto jaunuzcelto centru skaits. Investīcija tiks izmantota katastrofu pārvaldības centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecībai. 24 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienesti Mērķis Savvaļas ugunsgrēku kopējā ugunsplatība 5 gadu laikposmā (2020.-2024. gads) Platība (hektāri) 3923,1 2635,3 1. cet. 2025 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ar ziņojumiem par sniegumu 2020.-2024. gadā nodrošinās pamatu snieguma ziņojuma sagatavošanai par noteikto rādītāju. Iekšlietu ministrija kā atbildīgā iestāde par ziņošanu saistībā ar ANM plāna īstenošanu sagatavos informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par investīciju īstenošanu, tostarp ziņojumus par rādītāju izpildi. Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu. Dabas ugunsgrēku skartā kopējā platība, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs par pēdējiem četriem gadiem pēc kārtas. Savvaļas ugunsgrēki ir kūdras, sausas zāles, kūlas, krūmu, koku, kultūraugu rugāju, siena, meldru un niedru, zemsegas, atsevišķu koku ugunsgrēki saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kumulatīvo statistiku. 25 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā Atskaites punkts Būvniecības līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas pusei no kopējā atjaunošanu vai pārbūvju skaita Būvniecības līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas pusei no kopējā atjaunošanu vai pārbūvju skaita % 0 50 4. cet. 2024 Zemkopības ministrija, Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Kopumā 1.3.1.2.i. pasākumā "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" ietilpst 29 pretplūdu aizsardzības projekti. Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj sarakstu, kurā uzskaitītas piešķirtās būvniecības līgumu slēgšanas tiesības un sniegts īss apraksts par būvniecību. Līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecības līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas vismaz 50 % no kopējā atjaunošanu vai pārbūvju skaita. 26 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā Mērķis Platība, kas aizsargāta pret applūšanas risku Platība (hektāri) 0 59 000 3. cet. 2026 Zemkopības ministrija, Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) visu būvniecības projektu sarakstu, īsu aprakstu un informāciju par to, cik liela platība ar šiem projektiem tiek aizsargāta pret applūšanu; b) sīku analīzi par atbilstību principam "nenodarīt būtisku kaitējumu", kas noteikts mērķa aprakstā (tostarp saiti uz "attiecīgiem izvērtējumiem"). Platība, kas īstenoto investīciju rezultātā tiek aizsargāta pret applūšanas risku (hektāros). Teritorijas noteikšanas principi un aprēķini ir noteikti Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"". Lai nodrošinātu atbilstību principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), pasākums: i) attiecīgā gadījumā ietver "attiecīgus izvērtējumus", kas minēti Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, lai novērtētu ierosināto pasākumu ietekmi uz aizsargājamām sugām un dzīvotnēm (kā noteikts Putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK) un Dzīvotņu direktīvā (Padomes Direktīva 92/43/EEK)). Šie attiecīgie izvērtējumi jāveic attiecībā uz visiem projektiem, kas tiek īstenoti bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā; ii) nodrošina, ka teritorijām, attiecībā uz kurām tiek veikts attiecīgs izvērtējums, ir teritorijai atbilstoši saglabāšanas mērķi un ka ir ieviesti nepieciešamie aizsardzības pasākumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu; iii) nodrošina pilnīgu atbilstību Ūdens pamatdirektīvai (Direktīva 2000/60/EK) un nepasliktina ūdenstilpju stāvokli atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 7. punktam. B. KOMPONENTS NR. 2. DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA # Saistītais pasākums (reforma vai investīcija) Atskaites punkts / mērķis Nosaukums Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) Orientējošs pabeigšanas grafiks Atbildība par ziņošanu un īstenošanu Precizējums (ja nepieciešams) Pārbaudes mehānisms Atskaites punkta un mērķa apraksts Mērvienība Bāze Mērķis Ceturksnis Gads 27 2.1.1. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija Atskaites punkts Regulējuma izveide IKT attīstības pasākumu vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 1. cet. 2022 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attiecīgo tiesību aktu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko nosaka vienotu kārtību IKT attīstības pasākumu uzraudzībai. Lai jaunie noteikumi būtu piemērojami visiem IKT attīstības pasākumiem Latvijas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu ietvaros (t. sk. pašvaldībās), tiek paplašināta Valsts informācijas sistēmu likuma darbības joma. Ja likuma grozījumu pieņemšana kavējas, tiek izdoti pagaidu noteikumi, lai papildinātu īpašu normatīvo regulējumu attiecīgajiem IKT projektu pasākumiem. 28 2.1.1. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija Atskaites punkts Normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 2. cet. 2022 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attiecīgo tiesību aktu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā. 29 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide Mērķis Izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbību apraksti Skaits 0 11 3. cet. 2023 Iestādes, kas veic izstrādes darbības / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj visu IKT risinājumu (sistēmu) izstrādes darbību apstiprinātus aprakstus. IKT risinājumu (sistēmu) koncepcijas modeļus izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. Aprakstos ir izklāstītas IKT izstrādes darbības, kas tiek veiktas, lai izstrādātu vai modernizētu IKT risinājumus šādās jomās: 1) digitāli pārveidoti vēlēšanas procesu elementi; 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi; 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi; 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi; 5) informācijas telpas uzraudzības procesi; 6) publisko mediju ilgtspējas procesi; 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi; 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās; 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde; 10) nodokļu datu apstrāde; 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze. 30 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide Mērķis IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t. sk. sistēmām) Skaits 0 11 3. cet. 2026 Iestādes, kas veic izstrādes darbības / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) uzaicinājumus uz konkursu; b) apliecinājumu par IKT risinājumu un sistēmu nodošanu ekspluatācijā, kurā norādīts tas, kā šie risinājumi un sistēmas nodrošina modernizētos pakalpojumus; c) izvēlēto pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Publiskās pārvaldes darbību modernizē, izmantojot šādus pilnīgi funkcionējošus IKT risinājumus un sistēmas: 1) digitāli pārveidoti vēlēšanas procesu elementi; 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi; 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi; 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi; 5) informācijas telpas uzraudzības procesi; 6) publisko mediju ilgtspējas procesi; 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi; 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās; 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde; 10) nodokļu datu apstrāde; 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze. 31 2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana Atskaites punkts Tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 2. cet. 2022 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes centrālo IT sistēmu un platformu izstrādes un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā. 32 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas Mērķis Koordinētu plānu apstiprināšana centralizētu funkciju vai pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai Skaits 0 15 1. cet. 2023 Iestādes, kas veic izstrādes darbības / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj apstiprinātus centralizēto funkciju vai pakalpojumu attīstības plānus. Pirms darbības uzsākšanas, lai izstrādātu IKT risinājumus, atbildīgā institūcija sagatavo un koordinē centralizētās IKT funkcijas vai pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu (tostarp attiecībā uz pakalpojumu finansēšanu). 33 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas Mērķis Saskaņotu aprakstu pieņemšana attiecībā uz centralizētu IKT risinājumu izstrādes darbībām Skaits 0 15 3. cet. 2023 Iestādes, kas veic izstrādes darbības / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļautas apstiprinātās koncepcijas par IKT risinājumu (platformu un sistēmu) izstrādes darbībām. Centrālās platformas vai sistēmas izstrādātājs izveido un saskaņo to IKT risinājumu izstrādes darbību koncepcijas, kuri jāizstrādā saskaņā ar IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. 34 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas Mērķis Izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits Skaits 0 15 3. cet. 2026 Iestādes, kas veic izstrādes darbības / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) darbuzņēmēja un līgumslēdzējas iestādes parakstītu pabeigšanas apliecinājuma kopiju, kas apliecina 4 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu, 5 resoru un atbalsta funkciju platformu un 6 pašvaldībām paredzētu platformu un sistēmu izstrādes pabeigšanu un nodošanu lietošanā; b) tiešsaistes saites uz platformām. Darbojas šādas centralizētas IKT platformas vai sistēmas: 1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas - 4; 2) resoru un atbalsta funkciju platformas - 5; 3) platformas un sistēmas pašvaldībām - 6. 35 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis Mērķis Kopīgo pakalpojumu sniedzēju skaits, kas integrēti nacionālajā federētajā mākonī - mākoņdatošanas risinājumos Skaits 0 4 4. cet. 2024 Kompetences centri / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj apliecinājumu par nacionālajā federētajā mākonī integrēto kopīgo pakalpojumu sniedzēju darbības uzsākšanu, nodrošinot savietojamību vismaz savstarpējās dublējuma atgūšanas un papildu datošanas jaudas nodrošināšanas līmenī. Darbības rādītāju uzskata par izpildītu, ja četri kopīgo pakalpojumu sniedzēji (Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) ir integrēti nacionālajā federētajā mākonī, nodrošinot savietojamību vismaz savstarpējās dublējuma atgūšanas un papildu datošanas jaudas nodrošināšanas līmenī. 36 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis Mērķis Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas pārveidotas modernā IS arhitektūrā un mitinātas nacionālajā federētajā mākonī Skaits 0 10 3. cet. 2026 Kompetences centri / Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) 3 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu un 7 resoru un atbalsta funkciju platformu nodošanas lietošanā apliecinājumu kopijas; b) jaunizveidoto sistēmu un esošo sistēmu izmaiņu aprakstus; c) aprakstus par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un platformu integrāciju nacionālajā federētajā mākonī. Mērķis ir sasniegts tad, ja ir izveidotas vai pārveidotas desmit publiskās pārvaldes sistēmas vai platformas, lai tās atbilstu modulāras un savietojamas IKT arhitektūras prasībām un efektīvi izmantotu nacionālā federētā mākoņa pakalpojumus. Sistēmas vai platformas, kas izmanto nacionālo federēto mākoni: 1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumi - 3 (orientējošs saraksts: digitālā pakalpojumu sniegšanas platforma Latvija.lv, datu apkopotājs, subsīdiju pārvaldības platforma); 2) resoru un atbalsta funkciju platformas - 7 (orientējošs saraksts: resursu pārvaldības platforma VIRSIS, projektu vadības platforma MAP, vides datu pārvaldības platforma, eksportētāju platforma, administratīvo procesu platforma, sistēmas veselības aprūpes un labklājības jomās). 37 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība Atskaites punkts Normatīvā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 2. cet. 2022 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Ministru kabineta saskaņota tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā. 38 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība Atskaites punkts Datu aprites valsts platformas darbības tiesiskais regulējums Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Neattiecas Neattiecas Neattiecas 4. cet. 2023 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Reformas sekmīgu īstenošanu nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā noteikti šādi valsts platformas aspekti: 1. datu koplietošanas pārvaldība, tostarp datu apmaiņas process centrālajā datu apmaiņas platformā; 2. iesaistīto iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz datu koplietošanu un apriti centrālajā datu apmaiņas platformā; 3. vienota un atvieglota personas datu apstrāde centrālajā datu apmaiņas platformā. 39 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika Mērķis Nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē) Skaits 0 6 3. cet. 2026 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija / risinājuma pārziņi Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) datu agregācijas vidē pieejamo attiecīgo datu kopu aprakstu; b) izpildes apliecinājuma kopiju, ko parakstījis darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde un kas apliecina projekta pabeigšanu. Datu agregācijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielādes/atgūšanas risinājumu un nodrošina datu objektu kopumu no šādām nozarēm: 1) izglītība, uzņēmējdarbība, pilsonības un personu apliecinoši dokumenti (līdz 2023. gadam); 2) sociālā apdrošināšana un drošība, zeme un nekustamais īpašums, nodokļi (līdz 2026. gadam). 40 2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu Atskaites punkts Izveidots Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) Izveidots Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) Neattiecas Neattiecas Neattiecas 2. cet. 2022 Ekonomikas ministrija un Latvijas EDIC kandidāts Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj apliecinājumu par Eiropas Digitālās inovācijas centra izveidi, kam piešķirts līdzfinansējums no programmas "Digitālā Eiropa", un darbību, ko tas veic kā vienas pieturas aģentūra digitālās transformācijas koordinēšanai. EDIC pilnīgi darbojas saskaņā ar programmas "Digitālā Eiropa" prioritātēm un ir daļa no vienota Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla. Tas darbojas kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumu digitālās transformācijas koordinēšanai. (Nodrošina vienotu pieeju un informācijas apmaiņu starp reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, digitālā brieduma testu.) 41 2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu Atskaites punkts Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina digitālās transformācijas atbalsta funkcijas Neattiecas Neattiecas Neattiecas 3. cet. 2022 Ekonomikas ministrija un Eiropas Digitālās inovācijas centrs Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) aprakstu par digitālā brieduma testa organizēšanu šajos reģionos; b) aprakstu par nodrošināto piekļuvi testēšanai un izmēģinājuma projektiem; c) pārskatu par īstenotajiem mentorēšanas pasākumiem; d) pārskatu par nodrošināto digitālo prasmju apguvi. Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri ir sākuši nodrošināt šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas: 1. digitālā brieduma testi reģionos; 2. piekļuve testēšanai un izmēģinājuma projektiem; 3. mentorēšana un digitālo prasmju apguve. 42 2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar r …