Zaudējis spēku - Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēm

Ministru kabineta noteikumi Nr.804 Rīgā 2008.gada 29.septembrī (prot. Nr.69 21.§) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Kontrole, vadība un signalizācija” Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 43.panta otro daļu 1. Ar šiem noteikumiem tiek pieņemta un apstiprināta savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Kontrole, vadība un signalizācija” atbilstoši Eiropas Komisijas 2006.gada 28.marta Lēmumam 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu un Eiropas Komisijas 2006.gada 7.novembra Lēmumam 2006/860/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu un grozījumiem A pielikumā Lēmumam 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. 2 2. Šie noteikumi piemērojami kopā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļu sistēmu savstarpēju izmantojamību. 3 Ministru prezidents I.Godmanis Satiksmes ministrs A.Šlesers Pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.804 Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Kontrole, vadība un signalizācija” SATURS1.IEVADS1.1.Tehniskā darbības joma1.2.Ģeogrāfiskā darbības joma1.3.Šīs SITS saturs2.APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA2.1.Vispārīgie noteikumi2.2.Apskats2.2.1.Savstarpējā izmantojamība2.2.2.Vadības nodrošināšanas sistēmu klases2.2.3.Pielietojuma līmeņi2.2.4.Infrastruktūras tīkla robežas3.VADĪBAS NODROŠINĀŠANAS APAKŠSISTĒMAS PAMATPRASĪBAS3.1.Vispārīgi noteikumi3.2.Vadības nodrošināšanas apakšsistēmas īpašie aspekti3.2.1.Drošība3.2.2.Drošums un darbgatavība3.2.3.Veselība3.2.4.Vides aizsardzība3.2.5.Tehniskā saderība4.APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS4.1.Ievads4.2.Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas4.2.1.Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību4.2.2.Borta ETCS funkcionalitāte4.2.3.Sliežu ceļu ETCS funkcionalitāte4.2.4.EIRENE funkcijas4.2.5.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes4.2.6.Borta un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne4.2.7.Lauka iekārtu un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne4.2.8.Šifratslēgu pārvaldība4.2.9.ETCS-ID pārvalde4.2.10.HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce)4.2.11.Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām4.2.12.Elektromagnētiskā savietojamība4.2.13.ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)4.2.14.EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)4.2.15.Saskarne ar datu ierakstu reglamentēšanas nolūkā4.2.16.Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamība4.3.Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēs ar citām apakšsistēmām4.3.1.Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu4.3.2.Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu4.3.3.Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu4.3.4.Saskarnes ar elektroapgādes apakšsistēmu4.4.Ekspluatācijas noteikumi4.5.Tehniskās apkopes noteikumi4.5.1.Iekārtas ražotāja atbildība4.5.2.Pasūtītāju atbildība4.5.3.Infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildība4.5.4.Tehniskās apkopes plāns4.6.Profesionālā kvalifikācija4.7.Veselības un drošības nosacījumi4.8.Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri5.SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI5.1.Definīcijas5.2.Savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījums5.2.1.Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti5.2.2.Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana5.3.Komponentu darbība un specifikācijas5.4.Komponentu darbība un specifikācijasDrošība6.KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA6.0.Ievads6.1.Savstarpējas izmantojamības komponenti6.1.1.Novērtēšanas procedūras6.1.2.Moduļi6.2.Vadības nodrošināšanas apakšsistēma6.2.1.Novērtēšanas procedūras6.2.2.Moduļi7.VADĪBAS NODROŠINĀŠANAS SITS IEVIEŠANA7.1.Vispārīgie noteikumi7.2.Īpašie jautājumi sakarā ar vadības nodrošināšanas SITS ieviešanu7.2.1.Vispārīgie pārejas kritēriji7.2.2.Termiņu kritēriji7.2.3.Ieviešana: Infrastruktūra (stacionārās iekārtas)7.2.4.Ieviešana: ritošais sastāvs (borta iekārtas)7.2.5.Īpaši pārejas veidi7.2.6.Nosacījumi, pie kuriem nepieciešamas fakultatīvas funkcijas7.3.Izmaiņu vadība7.3.1.Ievads7.3.2.Bāzes varianti7.3.3.ERTMS apvienošanas etaps7.3.4.Bāzes variantu izlaide7.3.5.Jaunu bāzes variantu izvēršana7.3.6.Izmaiņu vadības process – prasības7.3.7.Konfigurācijas vadības plāns – prasības7.3.8.Pārvalde7.4.Īpašie gadījumi7.4.1.Ievads7.4.2.Īpašu gadījumu uzskaitījums7.5.Pārejas noteikumiA PIELIKUMSA PIELIKUMS – 1. PAPILDINĀJUMSA PIELIKUMS – 2. PAPILDINĀJUMSB PIELIKUMSB KLASEC PIELIKUMSVispārīgās prasībasInfrastruktūras reģistrsRitošā sastāva reģistrsSpecifisko raksturojumu un prasību sarakstiD PIELIKUMSE PIELIKUMSF PIELIKUMSG PIELIKUMSH PIELIKUMS 1. IEVADS1.1. Tehniskā darbības jomaŠī savstarpējās izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS) attiecināma uz apakšsistēmu “Vadības nodrošināšana un signalizācija”, kas norādīta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma uzskaitījuma 1. punktā. Šajā dokumentā tā tiek saukta par “Vadības nodrošināšanas apakšsistēmu”.Papildu informācija par vadības nodrošināšanas apakšsistēmu uzrādīta 2. nodaļā (Apakšsistēmas definīcija un darbības joma).1.2. Ģeogrāfiskā darbības jomaŠīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kā tā ir aprakstīta Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.1.3. Šīs SITS satursSaskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:

1. a)norāda tai paredzēto darbības jomu (Direktīvas I pielikumā minēto tīkla vai ritošā sastāva daļu; II pielikumā minēto apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu) – 2. sadaļa (Apakšsistēmas definīcija un darbības joma);
2. b)formulē pamatprasības aplūkojamai vadības nodrošināšanas apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. sadaļa (vadības nodrošināšanas apakšsistēmas pamatprasības);
3. c)nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām jāatbilst apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atbilstoši apakšsistēmas izmantošanai, piemēram, atkarībā no sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijas, kas paredzētas Direktīvas I pielikumā – 4. sadaļa (Apakšsistēmas raksturojums);
4. d)nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu savstarpējo izmantojamību Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā – 5. sadaļa (Savstarpējās izmantojamības komponenti);
5. e)katrā aplūkojamā gadījumā nosaka atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību. Cita starpā tas ietver moduļus, kas noteikti Lēmumā 93/465/EEK, vai attiecīgā gadījumā īpašu kārtību, kas jāpielieto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un apakšsistēmu “EK” verifikāciju – 6. sadaļa (Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtējums un apakšsistēmas verifikācija);
6. f)norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Cita starpā nepieciešams noteikt etapus, kuri jāveic, pakāpeniski pārejot no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstībai SITS jākļūst par normu – 7. sadaļa (Vadības nodrošināšanas SITS ieviešana);
7. g)norāda attiecīgā personāla kvalifikāciju, kā arī drošības un veselības prasības darbavietās, kas vajadzīgas aplūkojamās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskai apkopei, kā arī SITS ieviešanai – 4. sadaļa (Apakšsistēmas raksturojums).Bez tam atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 5. punktam var būt paredzēti noteikumi īpašiem gadījumiem katrai SITS, kuri norādīti 7. sadaļā (Vadības nodrošināšanas SITS ieviešana).Visbeidzot šīs SITS 4. sadaļā (Apakšsistēmas raksturojums) ietverti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi darbības jomai, kura norādīta 1.1. sadaļā (Tehniskā darbības joma) un 1.2. sadaļā (Ģeogrāfiskā darbības joma).2. APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA2.1. Vispārīgie noteikumiVadības nodrošināšanas apakšsistēma definēta kā funkciju un to īstenošanas kopums, kas nodrošina vilcienu kustības drošību.Vadības nodrošināšanas apakšsistēmas SITS nosaka pamatprasības tām vadības nodrošināšanas apakšsistēmas daļām, kas saistītas ar savstarpēju izmantojamību, un tādējādi uz tām attiecas EK verifikācijas deklarācija.Vadības nodrošināšanas apakšsistēmas īpatnības, kas saistītas ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, nosaka:1. FUNKCIJAS, kas ir būtiskas dzelzceļa kustības drošai kontrolei un kas ir būtiskas ekspluatācijai, tai skaitā tās, kas ir vajadzīgas nelabvēlīgos apstākļos.2. SASKARNES.3. DARBĪBAS līmenis, kas vajadzīgs pamatprasību nodrošināšanai.Specifikācijas, kas izvirzītas šīm funkcijām, saskarnēm un darbības prasībām, norādītas 4. sadaļā (Apakšsistēmas raksturojums), kurā ietvertas norādes uz atbilstošiem standartiem.2.2. ApskatsEiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību cita starpā nosaka vadības nodrošināšanas borta iekārtas spēja funkcionēt kopā ar dažādām dzelzceļa līnijas iekārtām.Borta iekārtas mobilitātes dēļ vadības nodrošināšanas apakšsistēma sadalāma divās daļās: ritošā sastāva ierīču komplekss un lauka iekārtu komplekss (sk. 8. zīmējumu D pielikumā).2.2.1. Savstarpējā izmantojamībaŠī SITS definē funkcijas, saskarnes un darbības prasības, lai sasniegtu tehnisko savstarpējo izmantojamību. Tehniskā savstarpējā izmantojamība ir priekšnoteikums ekspluatācijas savstarpējai izmantojamībai, kurā vadība balstās uz saskaņotu informāciju, kas attēlota kabīnēs un atbilst vienotām ekspluatācijas prasībām, kuras noteiktas parastajam tīklam. SITS ietver arī funkcijas, kas vajadzīgas ekspluatācijas savstarpējas izmantojamības sasniegšanai (sk. 4.3.1. sadaļu: Saskarne ar kustības organizācijas un vadības apakšsistēmu).2.2.2. Vadības nodrošināšanas sistēmu klasesVadības nodrošināšanas apakšsistēmas ietvaros noteiktas divas vilcienu aizsardzības un radiosakaru sistēmu klases:A klase: Vienota vadības nodrošināšanas sistēma.B klase: Vadības nodrošināšanas sistēmas un lietojumprogrammas, kas funkcionēja līdz Direktīvas 2001/16/EK spēkā stāšanās brīdim un ko ierobežo B pielikumā aprakstītie momentiLai panāktu savstarpējo izmantojamību, vilcienu vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksam nodrošinās:• A klases radiosakaru un datu apmaiņas saskarnes ar infrastruktūru – ekspluatācijas gadījumā ar A klases infrastruktūru,• B klases radiosakaru un datu apmaiņas saskarnes ar infrastruktūru – ekspluatācijas gadījumā ar B klases infrastruktūru. Signalizācijas datiem tas var tikt panākts, izmantojot īpašo pārraides moduli (STM), kas nodrošina A klases borta sistēmas funkcionēšanu līnijās, kuras aprīkotas ar B klases līnijas sistēmu, izmantojot B klases datus. A klases borta sistēmas saskarne ar STM noteikta šajā SITS.Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka B klases sistēmas tiktu uzturētas visā to darbības laikā, īpaši jebkuras šo specifikāciju izmaiņas nedrīkst būt par šķērsli savstarpējai izmantojamībai.2.2.3. Pielietojuma līmeņiSaskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka datu pārraides līdzekļus uz vilcieniem un dažreiz no tiem. A klases specifikācijas, kas minētas šajā SITS, nodrošina variantus, no kuriem projektam var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus. Noteikti trīs pielietojuma līmeņi:1. līmenis: Datu pārraidi nodrošina tiešā pārraide ēterī (Eurobalise) un dažos gadījumos pusnepārtraukta pārraide (Euroloop vai papildus radio). Vilcienu atrašanu panāk ar sliežu ceļos novietoto iekārtu palīdzību, parasti ar sliežu ķēdēm vai ar asu skaitītājiem. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē un papildu varianta veidā – ar līnijas sliežu ceļa signāliem.2. līmenis: Datu pārraidi nodrošina nepārtraukta radiopārraide (GSM-R). Dažām funkcijām radiopārraidei vajadzīga tiešā pārraide ēterī (Eurobalise). Vilcienu atrašanu panāk ar sliežu ceļos novietotām iekārtām, parasti ar sliežu ķēdēm vai ar asu skaitītājiem. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē un papildu varianta veidā – ar līnijas sliežu ceļa signāliem.3. līmenis: Datu pārraidi nodrošina nepārtraukta radiopārraide (GSM-R). Dažām funkcijām radiopārraidei vajadzīga tiešā pārraide ēterī (Eurobalise). Vilcienu atrašanu panāk ar borta iekārtu, kas pārraida ziņojumus vadības nodrošināšanas dzelzceļa mezglam. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē.Šīs SITS prasības attiecināmas uz visiem pielietojuma līmeņiem. Ieviešana uzrādīta 7. sadaļā (Vadības nodrošināšanas SITS ieviešana). Vilcienam, kas aprīkots ar A klases borta sistēmu konkrētam pielietojuma līmenim, jānodrošina tā ekspluatācijas iespēja šajā un jebkurā zemākā līmenī.2.2.4. Infrastruktūras tīkla robežasBlakus atrodošos infrastruktūru vadības nodrošināšanas lauka iekārtu vietējās saskarnes nedrīkst ierobežot vilcienu nepārtrauktu caurlaidību, šķērsojot robežas starp tām.Jebkuram ātrgaitas vai parastajam vilcienam, kas aprīkots ar A klases borta sistēmu pēc atbilstošās SITS, nedrīkst būt ierobežojumi uz nevienu no abu SITS pamata jebkurā ātrgaitas vai parastā maršrutā ar infrastruktūru, kas aprīkota ar A klases sliežu ceļu sistēmu pēc atbilstošās SITS, ja šī vilciena ritošā sastāva reģistra un konkrētā maršruta infrastruktūras reģistra ieraksti bijuši savstarpēji pārbaudīti uz savstarpēju izmantojamību.3. VADĪBAS NODROŠINĀŠANAS APAKŠSISTĒMAS PAMATPRASĪBAS3.1. Vispārīgi noteikumiSavstarpējās izmantojamības Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punkts pieprasa, lai Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējās izmantojamības komponenti, tai skaitā saskarnes, atbilstu pamatprasībām, kas noteiktas direktīvas III pielikumā vispārīgos noteikumos. Pamatprasības ir:• Drošība• Drošums un darbgatavība• Veselība• Vides aizsardzība• Tehniskā saderībaDirektīva pieļauj, ka pamatprasības varētu aptvert Eiropas parasto dzelzceļu sistēmu pilnībā vai varētu būt īpašas katrai apakšsistēmai un tās savstarpējās izmantojamības komponentiem.Tiek ņemtas turpmākās pamatprasības. Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.3.2. Vadības nodrošināšanas apakšsistēmas īpašie aspekti3.2.1. DrošībaKatrā projektā, uz kuru attiecināma šī specifikācija, jārealizē pasākumi, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka vadības nodrošināšanas apakšsistēmas darbības jomas ietvaros radušos nejaušību riska līmenis nav augstāks par pakalpojuma mērķi. Lai nodrošinātu, ka risinājumi par drošību neapdraud savstarpējo izmantojamību, jāņem vērā prasības pamatparametram, kas noteiktas 4.2.1. sadaļā (Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību).A klases sistēmai globālais mērķis drošības jomā apakšsistēmai sadalāms starp ritošā sastāva ierīču un lauka iekārtu kompleksiem. Detalizētas prasības nosaka pamatparametrs, kas formulēts 4.2.1. sadaļā (Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību). Šī drošības prasība jānodrošina kopā ar darbgatavības prasībām, kas formulētas 3.2.2. sadaļā (Drošums un darbgatavība).B klases sistēmām, ko izmanto parasto dzelzceļu ekspluatācijā, attiecīgas dalībvalsts (uzskaitītas B pielikumā) pienākumos ietilpst:• nodrošināt, lai B klases sistēmas konstrukcija atbilstu valsts drošības mērķiem,• nodrošināt, lai B klases sistēmas pielietojums atbilstu valsts drošības mērķiem,• noteikt drošas ekspluatācijas parametrus un B klases sistēmas izmantošanas noteikumus (ieskaitot, bet neaprobežojoties ar tehnisko apkopi un ar ierobežotiem funkcionēšanas režīmiem).3.2.2. Drošums un darbgatavībaa) A klases sistēmas globālie mērķi drošuma un darbgatavības jomā apakšsistēmai sadalāmi starp ritošā sastāva ierīču un lauka iekārtu kompleksiem. Detalizētas prasības nosaka pamatparametrs, kas formulēts 4.2.1. sadaļā (Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību).
8. b)Tehniskās apkopes organizēšanas kvalitātei visām sistēmām, kas veido vadības nodrošināšanas apakšsistēmu, jānodrošina, lai riska līmenis tiktu kontrolēts komponentu novecošanās vai nolietojuma procesā. Tehniskās apkopes kvalitātei jānodrošina, lai nemazinātos drošība šādu pasākumu veikšanas dēļ. Sk. 4.5. sadaļu (Tehniskās apkopes noteikumi).3.2.3. VeselībaAtbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kas savietojamas ar Eiropas tiesību aktiem, jāveic drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka vadības nodrošināšanas apakšsistēmu konstrukcijā izmantotie materiāli neapdraudētu veselību personām, kurām tie pieejami.3.2.4. Vides aizsardzībaAtbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kas savietojamas ar Eiropas tiesību aktiem:• vadības nodrošināšanas iekārtas, kad tās pakļautas pārliekai siltuma vai uguns iedarbībai, nedrīkst pārsniegt videi kaitīgo tvaiku un gāzu izmešu robežkoncentrācijas,• vadības nodrošināšanas iekārtas nedrīkst saturēt vielas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos pārmērīgi piesārņo vidi,• vadības nodrošināšanas iekārtas jāpakļauj spēkā esošajiem Eiropas tiesību aktiem, kas kontrolē elektromagnētisko traucējumu izdalīšanās un iedarbības robežas dzelzceļa īpašumu tuvumā,• vadības nodrošināšanas iekārtām jāatbilst spēkā esošām trokšņu līmeņa normām,• vadības nodrošināšanas iekārtas nedrīkst novest pie vibrāciju paaugstināšanās līdz nepieļaujamam līmenim, kas var apdraudēt infrastruktūras viengabalainību (kad infrastruktūra ir pienācīgā tehniskā stāvoklī).3.2.5. Tehniskā saderībaTehniskā saderība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.Prasības tehniskai saderībai sadalāmas šādās trīs kategorijās:• pirmajā kategorijā noteiktas vispārīgās inženiertehniskās prasības savstarpējai izmantojamībai, konkrēti, vides apstākļiem, iekšējai elektromagnētiskai savietojamībai (EMS) dzelzceļa robežās, un iekārtai. Šādas prasības saderībai noteiktas šajā sadaļā,• otrajā kategorijā aprakstīts, kā vadības nodrošināšanas apakšsistēma jāpiemēro un kādas funkcijas tai jāpilda, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija formulēta 4. sadaļā,• trešajā kategorijā aprakstīts, kā vadības nodrošināšanas apakšsistēma jāekspluatē, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija formulēta 4. sadaļā.3.2.5.1. Inženiersavietojamība3.2.5.1.1. Fiziskie vides apstākļiSistēmām, kas atbilst A klases sistēmas prasībām, jāspēj darboties klimatiskos un fiziskos apstākļos, kādi pastāv ap Eiropas parasto dzelzceļu tīkla atbilstošo daļu. Par saskarnēm ar ritošo sastāvu sk. 4.3.2.5. sadaļu (Fiziskie vides apstākļi) un par saskarnēm ar infrastruktūru sk. 4.3.3.3. sadaļu (Fiziskie vides apstākļi).Sistēmām, kas atbilst B klases sistēmas prasībām, lai varētu funkcionēt klimatiskajos un fiziskos apstākļos, kādi ir ap aplūkojamām parastām dzelzceļa līnijām, jāatbilst vismaz fiziskām vides specifikācijām, kas pielietojamas atbilstošajai B klases sistēmai.3.2.5.1.2. Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamībaPamatparametrs aprakstīts 4.2.12. sadaļā (Elektromagnētiskā savietojamība). Par saskarnēm ar ritošo sastāvu sk. 4.3.2.6. sadaļu (Elektromagnētiskā savietojamība), par saskarnēm ar infrastruktūru sk. 4.3.3.4. sadaļu (Elektromagnētiskā savietojamība) un par saskarnēm ar enerģētiskām sistēmām sk. 4.3.4.1. sadaļu (Elektromagnētiskā savietojamība).3.2.5.2. Vadības nodrošināšanas savietojamība4. sadaļa kopā ar A un B pielikumiem nosaka prasības vadības nodrošināšanas apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai.Bez tam šī SITS kopā ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas vadības nodrošināšanas SITS nodrošina, ciktāl tas attiecas uz vadības nodrošināšanas apakšsistēmu, tehnisko savstarpējo izmantojamību Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmām, kad tās abas aprīkotas ar A klases sistēmu.4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS4.1. IevadsEiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras sastāvdaļa ir vadības nodrošināšanas apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība ir jāpārbauda. Šī savietojamība jākontrolē īpaši attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm ar sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, vadības nodrošināšanas apakšsistēmu raksturo šādai pamatparametri:• ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību (4.2.1. sadaļa),• borta ETCS funkcionalitāte (4.2.2. sadaļa),• sliežu ceļa ETCS funkcionalitāte (4.2.3. sadaļa),• EIRENE funkcijas (4.2.4. sadaļa),• saskarnes ar gaisa spraugu ETCS un EIRENE (4.2.5. sadaļa),• borta un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne (4.2.6. sadaļa),• lauka iekārtu un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne (4.2.7. sadaļa),• šifratslēgu pārvaldība (4.2.8. sadaļa),• ETCS-ID vadība (4.2.9. sadaļa),• HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce) (4.2.10. sadaļa),• savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām (4.2.11. sadaļa),• elektromagnētiskā savietojamība (4.2.12. sadaļa),• ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.13. sadaļa),• EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.14. sadaļa),• saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentēšanas nolūkos (4.2.15. sadaļa),• vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamība (4.2.16. sadaļa).Sadaļas prasības• 4.2.10. HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce)• 4.2.11. Savietojamība lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām• 4.2.12. Elektromagnētiskā savietojamība• 4.2.16. Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamībasadaļas prasības jāpielieto vienmēr neatkarīgi no sistēmas klases.Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamībaVisas pārējās 4.2. sadaļas prasības (Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas) vienmēr jāpielieto tikai A klases sistēmai. Par B klases sistēmu prasībām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. B pielikumā apskatīti B klases sistēmas raksturojumi un noteikta atbildīgā dalībvalsts.STM, kas nodrošina A klases borta sistēmas darbību ar B klases infrastruktūru, ir pakļauta B klases prasībām.Lai panāktu savstarpējo izmantojamību, nav jāstandartizē visas vadības nodrošināšanas apakšsistēmas funkcijas. Automātiskas vilcienu aizsardzības un automātiskas vilcienu kontroles funkcionalitāte, kas aplūkota 4. nodaļā, ir:• borta standarta funkcijas, kas nodrošina, ka katrs vilciens reaģēs uz datiem, ko saņem no sliežu ceļiem prognozējamā veidā.• sliežu ceļu standarta funkcijas, kas nodrošina iespēju apstrādāt datus no valstu centralizācijas un signalizācijas sistēmām un pārveidot šos datus par standarta ziņojumiem vilcieniem.• standarta saskarnes, kas nodrošina sakarus lauka iekārtas-vilciens un vilciens-lauka iekārtas.Vadības nodrošināšanas funkcijas klasificē pēc kategorijām, kas, piemēram, norāda vai tā ir izvēles vai obligātā funkcija. Kategorijas noteiktas A pielikuma 1. punktā un A pielikuma 32. punktā, bet funkciju klasifikācija uzrādīta tekstā.A pielikuma 3. punkts dod ETCS terminu un definīciju vārdnīcu, kuri izmantoti A pielikumā minētajās specifikācijās.3. nodaļas pamatprasību sakarā vadības nodrošināšanas apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:4.2. Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas4.2.1. Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamībuŠis pamatparametrs nosaka drošības prasības ritošā sastāva ierīču kompleksam un lauka iekārtu kompleksam.Attiecībā uz pamatprasību “drošība” (sk. 3.2.1. sadaļu. Drošība), šis pamatparametrs nosaka obligātās prasības savstarpējai izmantojamībai:• lai drošības panākšanai izstrādātie risinājumi neapdraudētu savstarpēju izmantojamību, jāievēro A pielikuma 47. punkta prasības,• drošības aspektiem, kas saistīti ar vienu ritošā sastāva ierīču kompleksu, kā arī ar vienu lauka iekārtu kompleksu, drošības prasības 1. vai 2.1 līmeņa ETCS ir: pieļaujamā atteices intensitāte (THR) –10-9/stundā (nejaušām atteicēm) atbilstoši drošības integritātes 4. līmenim. Detalizētākas prasības A klases iekārtām noteiktas A pielikuma 27. punktā. Var pieņemt mazāk ierobežojošas drošības prasības THR vērtībām lauka iekārtām ar nosacījumu, ka tiek sasniegts pakalpojuma drošības mērķis,• jāievēro A pielikuma 28. punkta drošuma un darbgatavības prasības.4.2.2. Borta ETCS funkcionalitāteŠis pamatparametrs nosaka ETCS borta funkcionalitāti. Tas ietver visas funkcijas, lai droši vadītu vilcienu. Funkciju izpildei jāatbilst A pielikuma 14. punktam. Šīs funkcijas jāievieš atbilstoši A pielikuma 1., 2., 4., 13., 23., 24., 53. punktam un turpmāk uzskaitītajām tehniskajām specifikācijām:• sakari ar vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksu. Papildus datu pārraides funkcija ETCS 1. līmeņa lietojumprogrammās ir obligāta tikai borta iekārtai gadījumos, kas noteikti 7. nodaļā. Datu pārraides pa radio funkcionalitāte priekš ETCS ir obligāta tikai ETCS 2. līmeņa vai ETCS 3. līmeņa lietojumprogrammām.• Eurobalise uztveršana. Sk. A pielikuma 9., 36., 43. punktu;• Euroloop uztveršana. Sk. A pielikuma 15., 16., 50. punktu;• radiopārraižu un radio ziņojumu protokolu vadība. Sk. A pielikuma 10., 11., 12., 18., 19., 22., 39., 40. punktu;• sakari ar mašīnistu• vadības uzturēšana. Sk. A pielikuma 51. punktu;• odometriskās informācijas nodošana. Sk. A pielikuma 51. punktu;• sakari ar STM. Sk. A pielikuma 8., 25., 26., 36., 52. punktu. Šajā funkcijā ietilpst:• STM izejas informācijas vadība;• STM izmantoto datu nodošana;• STM pārslēgšanu vadība;• automātiskās vilcienu aizsardzības funkcijas un signalizācijas kabīnē nodrošināšana. Sk. A pielikuma 6., 7., 31., 37. punktu. Šajā funkcijā ietilpst:• vilciena atrašanās vietas noteikšana Eurobalise koordinācijas sistēmā, kas ir pamatā ātruma dinamiskā profila uzraudzībai;• ātruma dinamiskā profila aprēķins tā gaitai;• ātruma dinamiskā profila uzraudzība tā gaitas laikā;• ātruma uzraudzības režīma izvēle;• vilciena uzraudzība atbilstoši nacionālajām prasībām;• iejaukšanās funkcijas noteikšana un nodrošināšana;• vilciena raksturojumu uzdošana;• vilciena pilnīguma (vilciena integritātes) attēlojums – obligāts 3. līmenim, nav vajadzīgs 1. vai 2. līmenim;• iekārtu darba spēju uzraudzība un atbalsts atteices režīmā. Šajā funkcijā ietilpst:• borta ETCS funkcionalitātes inicializēšana;• atbalsta nodrošināšana atteices režīmā;• borta ETCS funkcionalitātes izolācija;• datu ierakstu atbalstīšana reglamentēšanas nolūkā. Sk. A pielikuma 5., 41., 55. punktu;• modrības funkcija. Sk. A pielikuma 42. punktu. Ieviešana var notikt:• ārpus borta ERTMS/ETCS savstarpējās izmantojamības komponenta (sk. 5. nodaļu), ar izvēles saskarni ar borta ERTMS/ETCS vai• borta ERTMS/ETCS iekšienē.4.2.3. Sliežu ceļu ETCS funkcionalitāteŠis pamatparametrs nosaka ETCS sliežu ceļu funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu. Funkciju izpildīšanai jāatbilst A pielikuma 14. punktam. Šīs funkcijas jāievieš atbilstoši A pielikuma 1., 2., 4., 13., 23., 24., 31., 37., 53. punktam un turpmāk uzskaitītajām tehniskajām specifikācijām:• sakari ar lauka signalizācijas iekārtām (centralizācijas sistēma, luksofors);• konkrēta vilciena atrašanās vietas noteikšana Eurobalise koordinācijas sistēmā (2. un 3. līmenis);• lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa standarta formātā• kustības pilnvaru ģenerēšana, ieskaitot ceļa aprakstu un rīkojumus konkrētam vilcienam;• sakari ar vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksu. Tie ietver:• Eurobalise pārraidi. Sk. A pielikuma 9., 43. punktu;• papildus radiosakarus. Sk. A pielikuma 18., 19., 21. punktu. Papildus radiosakari attiecināmi tikai uz 1. līmeni, kurā tie nav obligāti (sk. arī 7.2.6. sadaļu);• Euroloop. Sk. A pielikuma 16., 50. punktu. Euroloop attiecināms tikai uz 1. līmeni, kurā tas nav obligāts (sk. arī 7.2.6. sadaļu);• RBC radiosakari. Sk. A pielikuma 10., 11., 12., 39., 40. punktu. RBC radiosakari attiecināmi tikai uz 2. un 3. līmeni;• informācijas nodošana centralizācijas sistēmai par ceļa neaizņemtību. Šī funkcija vajadzīga tikai 3. līmenim.4.2.4. EIRENE funkcijasŠis pamatparametrs nosaka EIRENE balss sakaru un datu apmaiņas funkcijas:• funkcijas, kas attiecas uz mašīnista izsaukšanu;• ekspluatācijas radio funkcijas;• datu apmaiņa.Šīs funkcijas jāievieš atbilstoši tehniskajām specifikācijām, kas norādītas A pielikuma 32., 33. un 48. punktā, un to izpildei jāatbilst A pielikuma 54. punktam.4.2.5. ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesŠo saskarņu pilna specifikācija sastāv no divām daļām:• protokolu specifikācija informācijas noraidīšanai no/uz ERTMS funkcijām un sakaru drošības nodrošināšanai;• saskarņu specifikācija starp atsevišķām iekārtām. Saskarnes starp iekārtām aplūkotas:• 4.2.6. sadaļā (Borta un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne) borta pusei;• 4.2.7. sadaļā (Lauka iekārtu un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarne) lauka iekārtu pusei.Šis pamatparametrs nosaka gaisa spraugu starp lauka iekārtu un ritošā sastāva ierīču vadības nodrošināšanas kompleksiem. Tas ietver:• fiziskās, elektriskās un elektromagnētiskās vērtības, kuras jāievēro, lai nodrošinātu drošu funkcionēšanu;• sakaru protokolu, kas jāpielieto;• sakaru kanāla pieejamību.Jāpielieto šādas specifikācijas:• radiosakari ar vilcienu.A klases radiosakaru saskarnēm jādarbojas R-GSM diapazonā. Sk. A pielikuma 35. punktu. Protokoliem jāatbilst A pielikuma 10., 18., 19., 39., 40. punktam;• Eurobalise un Euroloop sakari ar vilcienu.Eurobalise sakaru saskarnēm jāatbilst A pielikuma 9., 43. punktam. Euroloop sakaru saskarnēm jāatbilst A pielikuma 16., 50. punktam4.2.6. Borta un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarneŠis pamatparametrs sastāv no trim daļām:4.2.6.1. ETCS un STM saskarneĪpašais pārraides modulis (STM) atļauj borta ETCS darboties uz līnijām, kas aprīkotas ar B klases sistēmām.B klases sistēmu borta ETCS funkcionalitātes un STM saskarne noteikta A pielikuma 4., 8., 25., 26. punktā. A pielikuma 45. punkts nosaka K saskarni. K saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad tai jāatbilst A pielikuma 45. punktam.4.2.6.2. GSM-R/ETCSA klases radio un borta ETCS funkcionalitātes saskarne. Šīs prasības nosaka A pielikuma 4., 7., 20., 22., 34. punkts.4.2.6.3. OdometrijaOdometrijas funkcijas un borta ERTMS/ETCS saskarnei jāatbilst A pielikuma 44. punkta prasībām. Šī saskarne nodrošina tikai šo pamatparametru, ja odometrisko iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (sk. 5.2.2. sadaļu. Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana).4.2.7. Lauka iekārtu un vadības nodrošināšanas iekšējā saskarneŠis pamatparametrs sastāv no sešām daļām:4.2.7.1. RBC funkcionālā saskarneŠo saskarni izmanto datu noteikšanai, kas nepieciešami apmaiņai ar blakus radio bloku centriem (RBC), lai nodrošinātu drošu vilciena vadīšanu no vienas RBC zonas uz citu. Tā apraksta:• informāciju no “nododošā” RBC “pieņemošajam” RBC;• informāciju no “pieņemošā” RBC “nododošajam” RBC;Šīs prasības noteiktas A pielikuma 12. punktā.4.2.7.2. RBC tehniskā saskarneŠī ir divu RBC tehniskā saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 58. punktā.4.2.7.3. GSM-R/RBCŠī ir A klases radio sistēmas un sliežu ceļa ETCS funkcionalitātes saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 4., 20., 22., 34. punktā.4.2.7.4. Eurobalise/LEUŠī ir Eurobalise un sliežu ceļu elektroniskā bloka (LEU) saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 9. punktā. Šī saskarne nodrošina šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. sadaļu, Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana).4.2.7.5. Euroloop/LEUŠī ir Euroloop un LEU saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 16. punktā. Šī saskarne nodrošina šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. sadaļu, Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana).4.2.7.6. Prasības ERTMS lauka iekārtas pirmsmontāžaiŠī ir A klases lauka iekārtas un vadības nodrošināšanas lauka infrastruktūras saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 59. punktā. Šis punkts apraksta līdzekļus A klases lauka iekārtu pirmsmontāžai.4.2.8. Šifratslēgu pārvaldībaŠis pamatparametrs attiecas uz drošības datu radiopārraidi, kas aizsargāta ar mehānismiem, kuriem nepieciešamas kriptogrāfiskās atslēgas. Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina vadības sistēma, ar ko kontrolē un pārvalda šifratslēgas. Saskarne šifratslēgu pārvaldībai nepieciešama starp:• dažādu infrastruktūras pārvaldītāju šifratslēgu pārvaldības sistēmām;• dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju šifratslēgu pārvaldības sistēmām;• šifratslēgu pārvaldības sistēmu un borta un ceļu ETCS aprīkojumu.Prasības šifratslēgu pārvaldībai starp šifratslēgu pārvaldības sistēmām savstarpēji izmantojamos reģionos uzrādītas A pielikuma 11. punktā.4.2.9. ETCS-ID pārvaldeŠis pamatparametrs attiecas uz unikālajām ETCS identitātēm lauka iekārtu un ritošā sastāva ierīču kompleksiem. Prasības norādītas A pielikuma 23. punktā. Mainīgo lielumu izvietojums noteikts A pielikuma 53. punktā.Vadības nodrošināšanas borta iekārtu piegādātāji ir atbildīgi par unikālu identitāšu pārvaldi iedalītā diapazona robežās, kā tas noteikts A pielikuma 53. punktā. Ritošā sastāva īpašniekiem jānodrošina pārvaldes sistēma, kas kontrolē un pārvalda identitātes visā kompleksa kalpošanas laikā.A pielikuma 53. punktā norādīts identitāšu diapazonu sadalījums starp dalībvalstīm. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo diapazonu sadalījuma pārvaldi pasūtītājiem savā valstī.Lauka iekārtu kompleksu pasūtītāji ir atbildīgi par unikālu identitāšu pārvaldi tiem iedalītajā diapazonā. Infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina pārvaldes sistēma, kas kontrolē un pārvalda identitātes kompleksa kalpošanas laikā.4.2.10. HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce)Šis pamatparametrs nosaka prasības lauka iekārtām, ko izmanto kontrolei, lai caurbraucošā ritošā sastāva asu gultņu temperatūra nepārsniegtu noteiktu vērtību un lai nodotu šo informāciju kontroles centram. Prasības noteiktas A pielikumā 2. papildinājumā.Ar borta detektoriem aprīkota ritošā sastāva ekspluatācija ir aprakstīta arī SITS RS HS 4.2.11. sadaļā.4.2.11. Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmāmŠis pamatparametrs nosaka lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu raksturojumus, ar kurām jābūt aprīkotam ritošam sastāvam atbilstoši ritošā sastāva SITS.Ritošajam sastāvam jābūt tādiem raksturojumiem, kas nepieciešami lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu darbībai. A pielikuma 1. papildinājumā norādīti raksturojumi, kas attiecas uz ritošo sastāvu. Šie raksturojumi noteikti SITS ritošā sastāva HS un SITS ritošā sastāva kravas vagoni sadaļās, kas norādītas tabulā un būs ietvertas nākošajos ritošā sastāva SITS.Parametrs1. papildinājums SITS vadības nodrošināšanaSITS ritošā sastāva HSSITS ritošā sastāva kravas vagoniSITS ritošais sastāva vilces vienības – lokomotīves, EMU, DMU – un pasažieru vagoniSITS ekspluatācija un kustības organizācija (HS)SITS ekspluatācija un kustības organizācija (CR)Attālums starp asīm2.1. iesk. 6.zīm.Pagaidām nav norādīts4.2.3.2?-Riteņu ģeometrija2.2. iesk. 7.zīm.4.2.105.4.2.3?-Transportlīdzekļa masa (minimālā slodze uz ass)3.1.No metāla brīvā telpa ap riteņiem4.1.24.2.3.2?-3.2.Transportlīdzekļa metāla masaPagaidām nav norādīts6.2 sadaļa?-3.3.Riteņu materiālsPagaidām nav norādītsAtklāts punkts?-3.4.Impedance starp riteņiemPagaidām nav norādīts5.4.2.3?-3.5.Transportlīdzekļa impedance4.2.10e4.2.3.3.1?-3.6.Smilšu iekārtu izmantošanaPagaidām nav norādītsNav?-4.1.Kompozītu bremžu kluču izmantošanaPagaidām nav norādītsNav?Pagaidām nav aplūkots4.2.Vilces strāvaPagaidām nav norādītsAtklāts punkts?-5.1.Elektrisko/magnētisko bremžu izmantošanaPagaidām nav norādītsNav?-5.2.Elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki4.1.5, 4.2.15, 4.3.6Nav?35.3.4.1.9Nav?-4.2.12. Elektromagnētiskā savietojamībaŠis pamatparametrs ir sadalīts divās daļās.4.2.12.1. Vadības nodrošināšanas iekšējā elektromagnētiskā savietojamībaVadības nodrošināšanas iekārta nedrīkst izraisīt citas vadības nodrošināšanas iekārtas darbības traucējumus.4.2.12.2. Ritošā sastāva un vadības nodrošināšanas lauka iekārtas elektromagnētiskā savietojamībaTā ietver elektromagnētiskās savietojamības (EMS) izstarojumu diapazonu (caurplūdes un indukcijas vilces strāvas un citas vilciena radītas strāvas elektromagnētiskā lauka raksturojumi, kā arī statiskie lauki, kas jāievēro ritošajam sastāvam, lai nodrošinātu pienācīgu vadības nodrošināšanas lauka iekārtu funkcionēšanu. Tas ietver arī vērtību izmērīšanas aprakstu.Lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām jābūt raksturojumiem, kas nepieciešami savietojamībai ar ritošo sastāvu atbilstoši ritošā sastāva SITS.A pielikuma 1. papildinājums nosaka vilciena pozicionēšanas sistēmu raksturojumus, kas vajadzīgi, nodrošinot savietojamību ar ritošo sastāvu. Šie raksturojumi būs iekļauti ritošā sastāva SITS.4.2.13. ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)Šis pamatparametrs apraksta informāciju, ko ETCS borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada borta ERTMS/ETCS. Sk. A pielikuma 51. punktu.Tas ietver:• ergonomiku (ieskaitot redzamību),• ETCS funkcijas, kuras attēlo,• ETCS funkcijas, kuras regulē mašīnists.4.2.14. EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)Šis pamatparametrs apraksta informāciju, ko EIRENE borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada EIRENE borta sistēmā. Sk. A pielikuma 32., 33., 51. punktu.Tas ietver:• ergonomiku (ieskaitot redzamību),• EIRENE funkcijas, kuras attēlo,• izejošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem,• ienākošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem.4.2.15. Saskarne ar datu ierakstu reglamentēšanas nolūkāŠis pamatparametrs apraksta• datu apmaiņu starp likumīgo reģistrācijas iekārtu un lejupielādes rīku,• datu apmaiņas protokolus,• fizisko saskarni,• datu ierakstīšanas un datu ierakstu izmantošanas funkcionālās prasības.Izmeklēšanas iestādēm katrā dalībvalstī jābūt iespējai piekļūt ierakstītajiem datiem, kas atbilst obligātajām prasībām datu ierakstiem oficiālā un izmeklēšanas veikšanas nolūkā.Sk. A pielikuma 4., 5., 41., 55. punktu.4.2.16. Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamībaŠis pamatparametrs apraksta:• atstarojošo zīmju raksturojumu,• mašīnista ārējo redzeslauku. Vadības nodrošināšanas lauka objekti, kas mašīnistam jāievēro, jānovieto, ņemot vērā mašīnista ārējo redzeslauku, kā tas noteikts satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.4.3. Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēs ar citām apakšsistēmām4.3.1. Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmuVisas atsauces uz SITS OPE CR ir atklāti punkti un jāapstiprina, apstiprinot šo SITS.4.3.1.1. Ekspluatācijas noteikumiEiropas parasto dzelzceļu tīkls tiks pakļauts dažām vienotām ekspluatācijas prasībām, kuras būs aprakstītas SITS CR “Satiksmes nodrošināšana un vadība” (sk. arī 4.4. sadaļu SITS CCS ekspluatācijas noteikumi).SITS OPE CR: 4.4. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.2. ETCS mašīnista un mašīnas saskarneŠī saskarne apraksta informāciju, ko borta ERTMS ETCS nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada borta ERTMS ETCS. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.13. sadaļā (ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS OPE CR: 4.4. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.3. EIRENE mašīnista un mašīnas saskarneŠī saskarne apraksta informāciju, ko EIRENE borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada EIRENE borta sistēmā. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.13. sadaļā (EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmai. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS OPE CR: 4.4. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.4. Saskarne ar datu ierakstu reglamentācijas nolūkāŠī saskarne attiecas uz funkcionālajām prasībām datu ierakstam un datu ierakstu izmantošanai. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.15. sadaļā (Saskarne ar datu ierakstu reglamentācijas nolūkā).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmām. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS OPE CR: 4.2.3.5. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.5. Garantētā vilciena bremzēšana un raksturojumiVadības nodrošināšanas apakšsistēma prasa garantētas vilciena bremzēšanas nodrošināšanu. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS reglamentē noteikumus vilciena garantētas bremzēšanas noteikšanai. Ritošā sastāva SITS jānosaka metode ritošā sastāva bremzēšanas noteikšanai.Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS OPE CR: 4.2.2.4. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.6. Borta ETCS funkcionalitātes izolācijaŠī saskarnes attiecas uz ekspluatācijas prasībām borta ETCS funkcionalitātes izolācijai atteices gadījumā. Vadības nodrošināšanas prasības norādītas 4.2.2. sadaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS OPE CR: 4.4. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.7. Šifratslēgu pārvaldībaŠī saskarnes attiecas uz ekspluatācijas prasībām šifratslēgu pārvaldībai. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.8. sadaļā (Šifratslēgu pārvaldība).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu.SITS OPE CR: Jāapstiprina.4.3.1.8. Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcesŠī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.10. sadaļā (HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce)).SITS OPE CR: 4.2.5.1. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.9. Mašīnista modrībaŠī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām mašīnista modrībai. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.2. sadaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).SITS OPE CR: 4.3.3.7. sadaļa (jāapstiprina).4.3.1.10. Smiltnīcu izmantošanaŠī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām mašīnistiem, lai smiltis nelabvēlīgi neietekmētu lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu darbību. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.11. sadaļā (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām).SITS OPE CR: Pašlaik nav aplūkots OPE SITS, jo detalizācijas līmenis ir atšķirīgs: jāapstiprina.4.3.1.11. Mašīnista ārējais redzeslauksŠī saskarne attiecas uz mašīnista redzeslauku caur kabīnes vējstiklu. Vadības nodrošināšanas prasības aprakstītas 4.2.16. sadaļā (Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamība).SITS OPE CR: 4.3.2.2. sadaļa (jāapstiprina).4.3.2. Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmuVisas norādes uz saskarnēm CR SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni paliek atklāti punkti. Vilces vienības ir lokomotīves, elektriskās vienības un dīzeļvienības.4.3.2.1. 4.2.11. Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmāmLauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām jābūt raksturojumiem, kurus iedarbina ritošais sastāvs, kas atbilst ritošā sastāva SITS. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs un atsauces uz attiecīgo ritošā sastāva SITS norādītas 4.2.11. sadaļā (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām).4.3.2.2. Ritošā sastāva un vadības nodrošināšanas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamībaŠī saskarne nosaka elektromagnētiskās savietojamības (EMS) starojumu diapazonu (caurplūdes un inducētās vilces strāvas un citu vilciena radītu strāvu elektromagnētiskā lauka raksturojumus, kā arī statiskos laukus), kas jāņem vērā ritošam sastāvam, lai nodrošinātu vadības nodrošināšanas lauka iekārtu pienācīgu funkcionēšanu. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.12.2. sadaļā (Ritošā sastāva un vadības nodrošināšanas lauka iekārtas elektromagnētiskā savietojamība).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva HS: 4.1.9. sadaļa.SITS ritošais sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.3. Garantētā vilciena bremzēšana un raksturojumiVadības nodrošināšanas apakšsistēma prasa nodrošināt garantētu vilciena bremzēšanu. Ritošā sastāva SITS jāreglamentē ritošā sastāva bremzēšanas noteikšanas metode. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS noteiks normas vilciena garantētas bremzēšanas noteikšanai.Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: 4.2.4.1.2. sadaļa.SITS ritošā sastāva HS: 4.1.5., 4.3.7., 4.3.9. sadaļa.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.4. Vadības nodrošināšanas borta antenu novietojumsEurobalise un Euroloop antenu novietojumam ritošā sastāvā jābūt tādam, lai būtu nodrošināta droša datu apmaiņa maršruta ģeometrijas galējos punktos, kurus var šķērsot ritošais sastāvs. Jāņem vērā ritošā sastāva kustība un izturēšanās. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.2. sadaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).GSM-R antenas novietojumu uz ritošā sastāva jumta galvenokārt nosaka ar mērījumiem, ko jāveic jebkura tipa ritošajam sastāvam, ņemot vērā arī citu (jaunu vai esošo) antenu novietojumu. Pārbaužu apstākļos antenas izejai jāatbilst prasībām, kas aprakstītas 4.2.5. sadaļā (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes). Pārbaužu apstākļi aprakstīti arī 4.2.5. sadaļā (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva HS: 0., 0,5. pielikums, 4.2.4. sadaļa.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.5. Fiziskie vides apstākļiKlimatiskajiem un fiziskiem vides apstākļiem, kas sagaidāmi vilcienam, vadības nodrošināšanas iekārtām jābūt noteiktiem atsaucē uz infrastruktūras reģistriem līnijām, kurās paredzēts ekspluatēt vilcienu, un atsaucē uz A pielikuma A4. punktu.SITS ritošā sastāva HS: 4.3.12. sadaļa.SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.6. Elektromagnētiskā savietojamībaLai veicinātu iekārtu universālu izmantošanu vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksam uz jauna ritošā sastāva, kas pieņemts ekspluatācijā Eiropas parastā tīklā, sagaidāmos elektromagnētiskos apstākļus, kas sagaidāmi vilcienam, jānosaka atbilstoši A pielikuma A6. punktam. Eurobalise sakaru sistēmām piemērojami A pielikuma 9. punkta specifiskie noteikumi.Prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva HS:SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.7. Borta ETCS funkcionalitātes izolācijaŠī saskarne attiecas uz borta ETCS funkcionalitātes izolāciju. Vadības nodrošināšanas prasības iekļautas 4.2.2. sadaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka atbildīgās dalībvalstis (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva HS: 4.2.4. sadaļa (jāpievieno).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.8. Datu saskarnesVilciena un vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa datu saskarnes noteiktas A pielikuma 7. punktā.Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva HS: 4.2.4., 4.3.13. sadaļa.SITS ritošā sastāva kravas vagoni: tiem nav sakara ar 1. un 2. līmeņa ETCS.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.Prasības radiosakaru un ritošā sastāva apakšsistēmas saskarnei uzrādītas A pielikuma 33. punktā.Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).Atbilstošā specifikācija noteikta:- SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.- SITS ritošā sastāva HS: sadaļa.- SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.9. Sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcesŠī saskarne attiecas uz tehniskām prasībām sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.10. sadaļā (HABD (sakarsušo bukšu atklāšanas ierīce)).Atbilstošā specifikācija noteikta:- SITS ritošā sastāva kravas vagoni: 4.2.3.3.2. sadaļa.- SITS ritošā sastāva HS: 4.2.11., 4.3.13. sadaļa.- SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.10. Ritošā sastāva prožektoriŠī saskarne attiecas uz tehniskām prasībām ritošā sastāva prožektoru krāsainībai un spilgtumam, lai nodrošinātu pienācīgu redzamību atstarojošo sliežu ceļu līniju signāliem un atstarojošam apģērbam. Vadības nodrošināšanas prasības aprakstītas 4.2.16. sadaļā (Vadības nodrošināšanas lauka objektu redzamība).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva HS: 4.2.20. sadaļa.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.11. Mašīnista modrībaŠī saskarne attiecas uz tehniskajām prasībām mašīnista modrībai. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.2. sadaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva HS: 4.2.2. sadaļa.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.12. OdometrijaŠī ir odometriskās iekārtas un odometrijas funkcionalitātes saskarne, kas vajadzīga borta ETCS funkcijām.Šī saskarne ar ritošā sastāva SITS attiecas uz pamatparametru, kas aprakstīts 4.2.6.3. sadaļā (Odometrija) tikai tad, ja odometrisko iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (sk. 5.2.2. sadaļu, Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.13. Saskarne ar datu ierakstu reglamentēšanas nolūkāŠī saskarne attiecas uz tehniskajām prasībām datu ierakstam. Vadības nodrošināšanas pamatparametrs aprakstīts 4.2.15. sadaļā (Saskarne ar datu ierakstu reglamentēšanas nolūkā).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS ritošā sastāva kravas vagoni: uz tiem neattiecas.SITS ritošā sastāva HS: 4.3.13.punkts.SITS ritošā sastāva vilces elementi un pasažieru vagoni.4.3.2.14. Pirmsmontāža uz bortaŠī saskarne attiecas uz A klases iekārtu pirmsmontāžu uz ritošā sastāva, kā tas aprakstīts A pielikuma 57. punktā.Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmām.SITS ritošā sastāva HS: 4.2.4. sadaļa.4.3.3. Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu4.3.3.1. Vilcienu atrašanas sistēmasInfrastruktūras montāžai jānodrošina, lai vilcienu atrašanas sistēma nodrošinātu prasības, kas norādītas 4.2.11. sadaļā (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām).SITS Infrastruktūra: nākošajās SITS būs ietverta atsauce uz SITS CCS tā, lai attiecībā uz infrastruktūru varētu ievērot CCS prasības.4.3.3.2. Lauka antenasLauka antenām jābūt novietotām tā, lai nodrošinātu droša datu apmaiņu ceļa ģeometrijas galējos punktos, ko var šķērsot ritošais sastāvs. Jāņem vērā ritošā sastāva kustība un izturēšanās. Sk. 4.2.5. sadaļu (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes).Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Ekvivalentas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).SITS Infrastruktūra: tbd attiecībā pret mēraparātu.4.3.3.3. Fiziskie vides apstākļiKlimatiskajiem un fiziskajiem vides apstākļiem, kas sagaidāmi infrastruktūrā, jābūt norādītiem infrastruktūras reģistrā ar norādi uz A pielikuma A5. punktu.4.3.3.4. Elektromagnētiskā savietojamībaElektromagnētiskiem apstākļiem, kas sagaidāmi infrastruktūrā, jānosaka ar norādi uz A pielikuma A7. punktu. Eurobalise sakaru sistēmai piemērojami īpašie A pielikuma 9. punkta noteikumi. Vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču komplekss, kas atbilst A pielikuma A6. punktam un A pielikuma 9. punkta īpašajām Eurobalise prasībām, jāuzskata kā atbilstošs attiecīgām pamatprasībām.4.3.4. Saskarnes ar elektroapgādes apakšsistēmu4.3.4.1. Elektromagnētiskā savietojamībaElektromagnētiskie apstākļi, kas sagaidāmi fiksētās montāžās, jānosaka ar norādi uz A pielikuma A7. punktu. Eurobalise sakaru sistēmai piemērojami īpašie A pielikuma 9. punkta noteikumi. Vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču komplekss, kas atbilst A pielikuma A6. punktam un A pielikuma 9. punkta īpašajām Eurobalise prasībām, jāuzskata par atbilstošu attiecīgām pamatprasībām.4.4. Ekspluatācijas noteikumiVadības nodrošināšanas apakšsistēmas īpašie ekspluatācijas noteikumi precizēti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.4.5. Tehniskās apkopes noteikumiApakšsistēmas tehniskās apkopes noteikumiem, kas aplūkoti šajā SITS, jānodrošina 4. nodaļā minēto pamatparametru vērtību uzturēšana visā mezglu kalpošanas laikā. Profilaktiskas un koriģējošas tehniskās apkopes gaitā apakšsistēma var kļūt nespējīga sasniegt vērtības, kas minētas pamatparametros; tehniskās apkopes noteikumiem jānodrošina, lai drošība netiktu ierobežota šo pasākumu veikšanas laikā.Lai sasniegtu tādus rezultātus, jāievēro sekojošais.4.5.1. Iekārtas ražotāja atbildībaIekārtas ražotājam, kas iekļauta apakšsistēmā, jānosaka:• visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (ieskaitot normālas funkcionēšanas uzraudzību,• diagnostikas un testēšanas metodes un līdzekļus), kas nepieciešamas pamatparametru un vērtību, kuras minētas šo SITS obligātajās prasībās, sasniegšanai visas iekārtas kalpošanas laikā (transportēšana un uzglabāšana pirms uzstādīšanas, normāla ekspluatācija, atteices, remontēšanas pasākumi, verifikācijas un modifikācijas tehniskajā apkopē, izņemšana no ekspluatācijas u.t.t.);• visi draudi veselībai un drošībai, kādi varētu būt sabiedrībai un apkalpojošam personālam;• visi pirmās tekošās apkopes noteikumi (t.i., nomaināmo līniju mezglu (LRU) noteikšana, pieņemamas savietojamas aparātu un programmatūras versijas, atteikušu LRU aizvietošana un, piem., LRU uzglabāšanas un atteikušu LRU remonta noteikumi);• sastāva vadīšanas tehniskie noteikumi ar atteikušām iekārtām līdz uzdevuma izpildei vai līdz darbnīcai (pasliktināts režīms no tehniskā viedokļa, piem., funkciju daļēja vai pilnīga atslēgšanās, citu funkciju bloķēšana u.t.t.);• verifikācijas, kas jāveic gadījumos, kad iekārta pakļauta ārkārtīgam spriegumam (piem., vides apstākļu pārsniegšana vai pārmērīgas slodzes).4.5.2. Pasūtītāju atbildībaPasūtītājiem:• jānodrošina, lai būtu noteikti visi komponenti šīs SITS ietvaros (neatkarīgi no tā, vai tie ir savstarpējas izmantojamības komponenti vai ne), tehniskās apkopes prasības, kā tās aprakstītas 4.5.1. sadaļā (Iekārtu ražotāja atbildība).• jānosaka nepieciešamās tehniskās apkopes normas attiecībā uz visiem komponentiem šīs SITS darbības jomā, ņemot vērā riskus, kas rodas dažādu iekārtu mijiedarbības rezultātā apakšsistēmas iekšienē un saskarnes rezultātā ar citām apakšsistēmām.4.5.3. Infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildībaInfrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas atbildīgs par ritošā sastāva ierīču un lauka iekārtu kompleksu ekspluatāciju:• jānosaka tehniskās apkopes plāns, kā tas norādīts 4.5.4. sadaļā (Tehniskās apkopes plāns).4.5.4. Tehniskās apkopes plānsTehniskās apkopes plānam jābalstās uz noteikumiem, kas minēti 4.5.1. sadaļā (Iekārtu ražotāja atbildība), 4.5.2. sadaļā (Pasūtītāju atbildība) un 4.5.3. sadaļā (Infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildība), un jāiekļauj vismaz:• iekārtu izmantošanas apstākļi atbilstoši prasībām, ko noteicis ražotājs;• tehniskās apkopes programmu specifikācija (t.i., profilaktiskās un koriģējošās tehniskās apkopes kategoriju noteikšana, maksimālais laika intervāls starp profilaktiskām apkopēm un atbilstoši piesardzības pasākumi, kas jāveic apakšsistēmas un tehniskās apkopes personāla drošībai, ievērojot tehniskās apkopes pasākumu ietekme uz vadības nodrošināšanas apakšsistēmas ekspluatāciju);• prasības rezerves daļu uzglabāšanai;• pirmās tekošās apkopes noteikšana;.• apiešanās noteikumi ar atteikušām iekārtām;• prasības attiecībā uz minimālo kvalifikāciju tehniskās apkopes personālam ar norādi uz risku veselībai un drošībai;• atbildības un pilnvaru noteikšana tehniskās apkopes personālam (t.i., piekļuve iekārtām, ierobežojumu un/vai sistēmas darbu pārtraukumu vadīšana, LRU apmaiņa, atteikušu LRU remonts, sistēmas normālas ekspluatācijas atjaunošana);• ETCS identitāšu vadības procedūras. Sk. 4.2.9. sadaļu (ETCS-ID vadība);• iekārtas ražotāja informēšanas metodes par drošībai kritiskiem defektiem un sistēmas atteices intensitāti.4.6. Profesionālā kvalifikācijaProfesionālā kvalifikācija, kas vajadzīga vadības nodrošināšanas apakšsistēmas ekspluatācijai, aplūkota satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.Prasībām attiecībā uz vadības nodrošināšanas apakšsistēmas tehniskās apkopes kompetenci jābūt detalizētām tehniskās apkopes plānā (sk. 4.5.4. sadaļu Tehniskās apkopes plāns).4.7. Veselības un drošības nosacījumiPapildus prasībām, kas norādītas tehniskās apkopes plānos, sk. 4.5.4. sadaļu (Tehniskās apkopes noteikumi), jābūt veiktiem piesardzības pasākumiem, lai nodrošinātu veselību un drošību tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam atbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kuras atbilst Eiropas tiesību aktiem.4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistriVadības nodrošināšanas apakšsistēma uzskatāma kā divi kompleksi:• ritošā sastāva ierīču komplekss,• lauka iekārtu komplekss.Prasības parastā dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra saturam attiecībā uz vadības nodrošināšanas kompleksiem norādītas C pielikumā (Līnijas un vilciena specifiskie raksturojumi)._________________1 Drošības prasības 3. līmeņa ERTMS/ETCS vēl jānosaka.2 Šī prasība jāievēro kā RS projekta parametrs un RS apakšsistēmas novērtēšanā.3 Cits specifikācijas līmenis: jākļūst par mašīnistu apmācības un maršruta zināšanas daļu. 5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI5.1. DefinīcijasAtbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 2. panta (
9. d)apakšpunktam:Savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.Kā tas atzīmēts 2. nodaļā, vadības nodrošināšanas apakšsistēma sadalāma divos kompleksos un, atbilstoši, vispārīgo direktīvas definīciju var pieņemt šādi: jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai lauka iekārtu kompleksā vai ritošā sastāva ierīču kompleksā un no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.5.2. Savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījums5.2.1. Savstarpējas izmantojamības pamatkomponentiVadības nodrošināšanas apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponenti uzskaitīti:• 5.1.a tabulā ritošā sastāva ierīču kompleksam,• 5.2.a tabulā lauka iekārtu kompleksam.Savstarpējas izmantojamības komponents “drošības platforma” noteikts kā struktūras elements (tipveida izstrādājums, neatkarīgs no lietojumprogrammas), izveidots no aparatūras un bāzes programmatūras (programmaparatūra un/vai operētājsistēma un/vai atbalsta rīki), ko var izmantot komplicētāku sistēmu izveidošanai (tipveida lietojumprogrammas, t.i., lietojumprogrammu klases).5.2.2. Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšanaVadības nodrošināšanas savstarpējas izmantojamības pamatkomponentus, kas noteikti 5.1.a un 5.2.a tabulā, var apvienot, izveidojot lielāku bloku. Tad grupu nosaka savstarpējas izmantojamības integrēto komponentu funkcijas un pārējās saskarnes ārpus grupas. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu.• 5.1.b tabulā uzskaitītas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas ritošā sastāva ierīču kompleksam,• 5.2.b tabulā uzskaitītas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas lauka iekārtu kompleksam.Gadījumos, kad obligātās specifikācijas, kas rakstītas šajā SITS, nav pieejamas saskarnes atbalstam, atbilstības deklarācija var būt iespējama ar savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšanu.5.3. Komponentu darbība un specifikācijasKatram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulas apraksta:• 3. ailē funkcijas un saskarnes. Ņemiet vērā, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas;• 4. ailē obligātās prasības katras funkcijas vai saskarnes atbilstības novērtēšanai, par cik tās pielietojamas ar norādi uz atbilstošo 4. nodaļas sadaļu;• 5. ailē moduļi, kuri jāpielieto atbilstības novērtēšanai un kuri aprakstīti šīs SITS 6. nodaļā.Ņemiet vērā, ka 4.5.1. sadaļas (Iekārtas ražotāja atbildība) prasības attiecas uz katru savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupu.5.4. Komponentu darbība un specifikācijasKatram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulas apraksta:• 3. ailē funkcijas un saskarnes. Ņemiet vērā, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas;• 4. ailē obligātās prasības katras funkcijas vai saskarnes atbilstības novērtēšanai, par cik tās pielietojamas ar norādi uz atbilstošo 4. nodaļas sadaļu;• 5. ailē moduļi, kuri jāpielieto atbilstības novērtēšanai un kuri aprakstīti šīs SITS 6. nodaļā.Ņemiet vērā, ka 4.5.1. sadaļas (Iekārtas ražotāja atbildība) prasības attiecas uz katru savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupu.5.1.a tabula Vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti12345Nr.Savstarpējas izmantojamības komponents (IC)RaksturojumiSpecifiskās prasības, kuras jānovērtē ar norādi uz A pielikuma n punktuModulis1Borta ERTMS ETCSDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FBorta ETCS funkcionalitāteizņemot:• odometriju,• datu ierakstu reglamentēšanas nolūkā4.2.2.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesRBC (2. un 3. līmenis)Papildus radio (nav obligāts 1. līmenis)Eurobalise gaisa spraugaEuroloop gaisa sprauga (nav obligāts 1. līmenis)4.2.5.SaskarnesSTM (K saskarnes ieviešana nav obligāta)Borta ERTMS GSM-ROdometrija 4.2.6.1.4.2.6.2.4.2.6.3.Šifratslēgu pārvaldības sistēma4.2.8.ETCS ID vadība4.2.9.ETCS mašīnista un mašīnas askarne4.2.13.Šifratslēgu pārvaldība4.3.1.7.Fiziskie vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.2.6.Datu saskarne. Tā ietver arī modrību (nav obligāti) un vilciena integritāti (tikai 3. līmenis)4.3.2.8.Iekārta informācijas par drošību ierakstamnav2Borta drošības platformaDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar F3Iekārta informācijas par drošību ierakstamBorta ETCS funkcionalitāteTikai datu ieraksts reglamentēšanas nolūkā4.2.2.H2vai B ar Dvai B ar FSaskarnesJRU lejupielādes rīks4.2.15.Borta ERTMS/ETCSnavVides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.2.6.4OdometrijaDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FBorta ETCS funkcionalitāteTikai odometrija4.2.2.SaskarnesBorta ERTMS ETCS4.2.6.3.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.2.6.5Ārējā STMFunkcijas un drošībaAtbilstoši valstu specifikācijāmnavH2vai B ar Dvai B ar FSaskarnesBorta ERTMS ETCS 4.2.6.1.B klases sistēmas gaisa spraugaAtbilstoši valstu specifikācijāmnavVides apstākļiAtbilstoši valstu specifikācijāmnavEMSAtbilstoši valstu specifikācijāmnav6Borta ERTMS/GSM-REIRENE funkcijasDatu apmaiņa tikai 2. vai 3. līmenī, vai 1. līmenī papildus ar radio 4.2.4.H2vai B ar Dvai B ar FSaskarnesBorta ERTMS ETCSTikai 2. vai 3. līmenī, vai 1. līmenī papildus ar radio4.2.6.2GSM-R4.2.5.EIRENE mašīnista un mašīnas saskarne4.2.14.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.2.6.5.1.b tabula Vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa savstarpējas izmantojamības komponentu grupasŠajā tabulā dots piemērs struktūras ilustrēšanai. Var piedāvāt citas grupas.12345Nr.Savstarpējas izmantojamības komponents (IC)RaksturojumiSpecifiskās prasības, kuras jānovērtē ar norādi uz A pielikuma n punktuModulis1Borta drošības platformaBorta ERTMS ETCSInformācijas par drošību ierakstu iekārtaOdometrijaDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FBorta ETCS funkcionalitāte4.2.2.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesRBC (2. un 3. līmenis)Papildus radio (nav obligāts 1. līmenim)Eurobalise gaisa spraugaEuroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim)4.2.5.SaskarnesSTM (K saskarnes ieviešana nav obligāta) 4.2.6.1.Borta ERTMS GSM-R4.2.6.2Šifratslēgu pārvaldības sistēma4.2.8.ETCS ID vadība4.2.9.ETCS mašīnista un mašīnas saskarne4.2.13.Fiziskie vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.2.6.JRU lejupielādes rīks4.2.15.Datu saskarne. Tā ietver arī modrību (nav obligāti) un vilciena integritāti (tikai 3. līmenis)4.3.2.8.5.2.a tabula Vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti12345Nr.Savstarpējas izmantojamības komponents (IC)RaksturojumiSpecifiskās prasības, kuras jānovērtē ar norādi uz 4. nodaļuModulis1RBCDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar Eurobalise palīdzību, papildus pa radio un Euroloop4.2.3.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai radiosakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5.Blakus esošais RBS4.2.7.1.4.2.7.2.Sliežu ceļa ERTMS GSM-R4.2.7.3.Šifratslēgu pārvaldības sistēma4.2.8.ETCS-ID vadība4.2.9.Centralizācijas sistēmanavVides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.2Papildus radio mezglsDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar Eurobalise, Euroloop un 2./3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību4.2.3.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai radiosakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5.Sliežu ceļu ERTMS GSM-R4.2.7.3.Šifratslēgu pārvaldības sistēma4.2.8.ETCS-ID vadība4.2.9.Centralizācijas sistēma un LEU4.2.3.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.3EurobaliseDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai Eurobalise sakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5.LEU Eurobalise4.2.7.4ETCS-ID vadība4.2.9.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.4EuroloopDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai Euroloop sakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5.LEU Euroloop4.2.7.5ETCS-ID vadība4.2.9.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.5LEU EurobaliseDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar papildu radio, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzībuSaskarnes4.2.3.Lauka signalizācijaNavEurobalise4.2.7.4ETCS-ID vadība4.2.9.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.6LEU EuroloopDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar papildu radio, Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzībuSaskarnes4.2.3.Lauka signalizācijaNavEuroloop4.2.7.5ETCS-ID vadība4.2.9.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.7Sliežu ceļu drošības platformaDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar F5.2.b tabula Savstarpējas izmantojamības komponentu grupas vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksāŠajā tabulā dots piemērs struktūras ilustrēšanai. Var piedāvāt citas grupas.12345Nr.Savstarpējas izmantojamības komponents (IC)RaksturojumiSpecifiskās prasības, kuras jānovērtē ar norādi uz 4. sadaļuModulis1Sliežu ceļu drošības platformaEurobaliseLEU EurobaliseDrošība4.2.1.H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar papildu radio, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību4.2.3.ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai Eurobalise sakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5.Lauka signalizācijaNavETCS-ID vadība4.2.9.Vides apstākļi4.3.2.5.EMS4.3.4.1., 4.3.2.2.2Sliežu ceļu drošības platformaEuroloopLEU EuroloopDrošība4.2.1H2vai B ar Dvai B ar FSliežu ceļu ETCS funkcionalitāteIzņemot sakarus ar Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību4.2.3ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesTikai Euroloop sakari ar vilcienuSaskarnes4.2.5Lauka signalizācijaNavETCS-ID vadība4.2.9Vides apstākļi4.3.2.5EMS4.3.4.1., 4.3.2.2 6. KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTīBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA6.0. IevadsŠīs SITS darbības jomā 3. nodaļā aprakstīto atbilstošo pamatprasību atbilstošu izpilde tiks nodrošināta ar atbilstību specifikācijām, kuras norādītas savstarpējas izmantojamības komponentiem 4. nodaļā un 5. nodaļā un ko apstiprinājuši atbilstības un/vai piemērotības lietošanai pozitīvi rezultāti savstarpējas izmantojamības komponenta un apakšsistēmas verifikācijai, kā tas aprakstīts 6. nodaļā.Tomēr, ja daļu pamatprasību apmierina valsts prasības, kam iemesli ir:
10. a)B klases sistēmu izmantošana (ieskaitot STM valsts funkcijas)
11. b)SITS atvērtie punkti,
12. c)izņēmums atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 7. pantam,
13. d)īpaši gadījumi, kas aprakstīti 7.3. sadaļā,tad atbilstības novērtējums jāveic ar konkrētas dalībvalsts atbildību, ievērojot noteiktas procedūras.6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti6.1.1. Novērtēšanas procedūrasSavstarpējas izmantojamības komponenta (IC) (un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas) ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā pirms komponentu prezentēšanas tirgū jānoformē EK atbilstības deklarācija atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 13. panta 1. punktam un IV pielikumam.Savstarpējas izmantojamības komponentu un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupu atbilstības novērtēšanas procedūra, kā tas noteikts šīs SITS 5. nodaļā, jāveic, pielietojot moduļus, kā tas norādīts 6.1.2. sadaļā (Moduļi).Dažās no šīs SITS prasībām iekļautas obligātas un/vai fakultatīvas funkcijas. Pilnvarotajai iestādei:• jāpārbauda, lai būtu realizētas visas obligātās funkcijas, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentu;• jāpārbauda, kuras no fakultatīvajām funkcijām ir realizētas;un jāveic atbilstības novērtējums.Piegādātājam EK deklarācijā jānorāda, kādas fakultatīvas funkcijas ir realizētas.Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda, lai neviena no papildfunkcijām, kas realizēta komponentā, nenovestu pie konflikta ar realizētajām obligātajām vai fakultatīvajām funkcijām.6.1.1.1. Pārraides specifiskais modulis (STM)STM jāatbilst valstu prasībām un par tā apstiprināšanu ir atbildīga atbilstošā dalībvalsts, kā tas noteikts B pielikumā.STM un borta ERTMS/ETCS saskarnes verifikācijai nepieciešama pilnvarotās iestādes veikts atbilstības novērtējums. Pilnvarotā iestāde novērtēšanu veic saskaņā ar STM nacionālās daļas prasībām, kuras attiecīgā dalībvalsts ir apstiprinājusi.6.1.1.2. EK piemērotības lietošanai deklarācijaVadības nodrošināšanas apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponentiem nav vajadzīga EK piemērotības lietošanai deklarācija.6.1.2. ModuļiLai novērtētu vadības nodrošināšanas apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties moduļus atbilstoši 5.1.A, 5.1.B, 5.2.A un 5.2.B tabulai:• vai nu tipa pārbaudes procedūru (B modulis) konstruēšanas un izstrādnes etapā, kopā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (D modulis) ražošanas etapam, vai• tipa pārbaudes procedūru (B modulis) konstruēšanas un izstrādnes etapam, kopā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (F modulis), vai• pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (H2 modulis).Moduļu apraksts sniegts šīs SITS E pielikumā.D moduli (ražošanas kvalitātes vadības sistēma) var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs pielieto kvalitātes sistēmu ražošanai, galaprodukta kontrolei un testēšanai, ko apstiprina un kontrolē pilnvarotā iestāde.H2 moduli (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs pielieto kvalitātes sistēmu konstrukcijai, ražošanai, galaprodukta kontrolei un testēšanai, ko apstiprina un kontrolē pilnvarotā iestāde.Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi papildu precizējumi:• ar norādi uz 4. nodaļu E pielikumā “B moduļa” (tipa pārbaude) apraksts:
14. a)nepieciešama konstrukcijas izskatīšana;
15. b)ražošanas procesa izskatīšana nav vajadzīga, ja “B modulis” (tipa pārbaude) tiek pielietots kopā ar “D moduli” (ražošanas kvalitātes vadības sistēma);
16. c)ražošanas procesa izskatīšana ir vajadzīga, ja “B modulis” (tipa pārbaude) tiek pielietots kopā ar “F moduli” (izstrādājuma verifikācija)• ar norādi uz 3. nodaļu E pielikumā “F moduļa” (izstrādājuma verifikācija) apraksts, statiskā verifikācija nav pieļaujama, t.i., visi savstarpējas izmantojamības komponenti jāpārbauda individuāli;• ar norādi 6.3. sadaļu “H2 moduli” (pilnīga kvalitātes vadības sistēma kopā ar konstrukcijas pārbaudi) nepieciešama tipa pārbaude.Neatkarīgi no izvēlētā moduļa savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikācijai, kuriem piemērojamas pamatparametra – drošība – prasības, jāpiemēro A pielikuma 47. punkts, A1. punkts, A2. punkts un A3. punkts (4.2.1. sadaļa. Ar drošību saistīti vadības nodrošināšanas raksturojumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību).Neatkarīgi no izvēlētā moduļa jāpārbauda, lai piegādātāja norādījumi attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponenta tehnisko apkopi būtu atbilstoši šīs SITS 4.5. sadaļas prasībām (Tehniskās apkopes noteikumi).Ja tiek izmantots B modulis (tipa pārbaude), tad tā jāveic uz tehniskās dokumentācijas pārbaudes bāzes (sk. B moduļa apraksta 3. un 4.1. sadaļu (tipa pārbaude)).Ja tiek izmantots H2 modulis (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi), tad konstrukcijas pārbaudē jāiekļauj šīs SITS visi 4.5. sadaļas (Tehniskās apkopes noteikumi) prasību izpildes apstiprinājuma elementi.6.2. Vadības nodrošināšanas apakšsistēma6.2.1. Novērtēšanas procedūrasŠajā nodaļā tiek izskatīta vadības nodrošināšanas apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācija. Kā noteikts 2. nodaļā, vadības nodrošināšanas apakšsistēma uzskatāma kā divi kompleksi:• ritošā sastāva ierīču komplekss,• lauka iekārtu komplekss.Katram kompleksam vajadzīga EK verifikācijas deklarācija.Pēc pasūtītāja vai tā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pilnvarotā iestāde veic EK verifikāciju borta vai lauka iekārtu kompleksam saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK VI pielikumu.Pasūtītājs noformē EK verifikācijas deklarāciju vadības nodrošināšanas mezglam saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.EK verifikācijas deklarācijas saturam jāatbilst Direktīvas 2001/16/EK V pielikumam. Tajā iekļauti savstarpējās izmantojamības komponentu apvienojuma, kas ir mezgla daļa, verifikācija; 6.1. un 6.2. tabulas nosaka verificēšanai pakļautos raksturojumus un norādes uz pielietojamām obligātajām specifikācijām.Šīs SITS dažās specifikācijās iekļautas obligātas un/vai fakultatīvas funkcijas. Pilnvarotajai iestādei:• jāpārbauda, lai būtu realizētas visas mezgla obligātās funkcijas;• jāpārbauda, lai būtu realizētas visas fakultatīvās funkcijas, kas vajadzīgas lauka iekārtu vai ritošā sastāva ierīču daļas īpašai ieviešanai.Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda, lai papildfunkcijas, kas realizētas mezglā, nenonāktu konfliktā ar realizētajām obligātām vai fakultatīvām funkcijām.Atbilstoši C pielikumam informācija par lauka iekārtu kompleksa vai ritošā sastāva ierīču kompleksa īpašo ieviešanu jānodod infrastruktūras reģistrā un ritošā sastāva reģistrā.Lauka iekārtu kompleksa vai ritošā sastāva ierīču kompleksa EK verifikācijas deklarācijai jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga iekļaušanai iepriekš minētos reģistros. Reģistri jāved atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK par savstarpējo izmantojamību 24. pantam.Ritošā sastāva ierīču un lauka iekārtu kompleksu EK verifikācijas deklarācija kopā ar atbilstības sertifikātiem ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka lauka iekārtu komplekss strādās ar ritošā sastāva ierīču kompleksu, kam ir atbilstoši raksturojumi, kurus nosaka ritošā sastāva reģistrs un infrastruktūras reģistrs, bez papildus apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijas.6.2.1.1. Ritošā sastāva ierīču kompleksa funkcionālās integrācijas verifikācijaVerifikācija jāveic vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksam, kas uzmontēts ritošajam sastāvam. Vadības nodrošināšanas iekārtām, kas nav noteiktas kā A klase, šajā SITS iekļautas tikai verifikācijas prasības, kuras saistītas ar savstarpējo izmantojamību (piemēram, borta saskarne STM/ERTMS ETCS).Pirms jebkuras borta funkcionālās verifikācijas jānovērtē mezglā iekļautie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstoši iepriekš minētajai 6.1. sadaļai, kā rezultātā tiek noformēta EK atbilstības deklarācija. Pilnvarotajai iestādei jānovērtē to piemērotība lietošanai (piem., realizētās fakultatīvās funkcijas).A klases funkcionalitāte, kas jau verificēta savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, papildus verifikācija nav vajadzīga.Integrācijas verifikācijas testus veic, lai pierādītu, ka mezgla komponenti ir pareizi savstarpēji savienoti un saskarnē ar vilcienu, lai nodrošinātu, ka tiek panākta nepieciešamā funkcionalitāte un darbība, kas vajadzīga mezgla pielietojumam. Kad identiski vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksi tiek uzstādīti uz identiskām ritošā sastāva vienībām, integrācijas verifikācija jāveic tikai vienu reizi uz vienas ritošā sastāva vienības.Jāpārbauda sekojošais:• vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa uzstādīšanas pareizība (t.i., atbilstība inženiernoteikumiem, sadarbība ar savstarpēji saslēgtām iekārtām, nedrošas mijiedarbības neesamība un nepieciešamības gadījumā lietojumam specifisku datu uzglabāšana);• saskarņu ar ritošo sastāvu funkcionēšanas pareizība (t.i., vilciena bremzes, modrība, vilciena integritāte);• saskarnes spēja ar vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksu ar atbilstošiem raksturojumiem (piem., ETCS lietojuma līmenis, uzstādītās fakultatīvās funkcijas);• spēja nolasīt un uzglabāt drošības datu rakstītājā visu vajadzīgo informāciju (ko nepieciešamības gadījumā sniedz arī ne ETCS sistēmas).Šo verifikāciju var veikt depo.Verifikācija par ritošā sastāva ierīču kompleksa saskarnes spēju ar lauka iekārtu kompleksu iekļauj verifikāciju par spēju nolasīt sertificēto Eurobalise un (ja ir tāda borta funkcionalitāte) Euroloop un spēju uzstādīt GSM-R savienojumus balss (ja ir tāda funkcionalitāte) un datu apmaiņai.Ja ir iekļautas arī B klases iekārtas, pilnvarotā iestāde pārbauda, ka ir izpildītas integrācijas testa prasības, ko izdevusi konkrētā dalībvalsts.6.2.1.2. Lauka iekārtu kompleksa funkcionālās integrācijas verifikācijaJāveic infrastruktūrā uzstādītā vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa verifikācija. Vadības nodrošināšanas iekārtām, kas nav noteiktas kā A klase, šajā SITS iekļautas tikai verifikācijas prasības, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību (piemēram, EMS).Pirms lauka iekārtu funkcionālās verifikācijas jānovērtē mezglā iekļautie savstarpējās izmantojamības komponenti saskaņā ar 6.1. sadaļu (Savstarpējas izmantojamības komponenti) iepriekš un jāsaņem EK atbilstības deklarācija. Pilnvarotā iestāde pārbauda, lai tie būtu piemēroti lietojumam (piem., ieviestas fakultatīvas funkcijas).A klases funkcionalitātei, kas jau pārbaudīta savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, papildu verifikācija nav vajadzīga.Vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa ERTMS/ETCS daļas konstrukcijai SITS prasības jāpapildina ar valstu specifikācijām, kas attiecas, piem., uz:• līnijas aprakstu, tādiem raksturojumiem kā slīpumi, attālumi, maršruta elementu un Eurobalise/Euroloop novietojumi, aizsargājamās vietas u.t.t.;• signalizācijas dati un noteikumi, kuri jāapstrādā ERTMS/ETCS sistēmai.Integrācijas verifikācijas testi jāveic, lai pierādītu, ka mezgla komponenti ir pareizi savstarpēji savienoti un saskarnē ar valstu lauka iekārtu, lai nodrošinātu, ka tiek panākta vajadzīgā funkcionalitāte un šim lietojumam nepieciešamā mezgla darbība.Jāapskata šādas lauka iekārtu saskarnes:• starp A klases radio sistēmu un ERTMS/ETCS (RBC vai papildus radiomezgls attiecīgā gadījumā);• starp Eurobalise un LEU;• starp Euroloop un LEU;• starp blakus esošiem RBC;starp ERTMS/ETCS (RBC, LEU, papildus radiomezgls) un attiecīgi centralizācijas sistēmu vai valsts signalizāciju.Verificē sekojošo:• vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa ERTMS/ETCS daļas uzstādīšanas pareizība (t.i., atbilstība inženiernoteikumiem, savstarpēji savienotu iekārtas elementu sadarbība, nedrošas mijiedarbības neesamība un attiecīgā gadījumā lietojumam specifisku datu uzglabāšana atbilstoši iepriekš minētajām valstu specifikācijām);• funkcionēšanas pareizība saskarnes vietās ar valstu lauka iekārtām;• saskarnes spēja ar ritošā sastāva ierīču kompleksu ar atbilstošajiem raksturojumiem (piem., ETCS lietojuma līmenis).6.2.1.3. Novērtējums pārejas etaposEsoša vadības nodrošināšanas lauka iekārtu vai ritošā sastāva ierīču kompleksa modernizāciju var realizēt secīgos etapos saskaņā ar 7.2.3. sadaļu un 7.2.4. sadaļu. Katrā etapā tiek panākta tikai atbilstība tām SITS prasībām, kas attiecas uz etapu, tai pašā laikā atlikušo etapu citas prasības nerealizējas.Pasūtītājs var iesniegt pieteikumu mezgla novērtēšanai, ko šajā etapā veic pilnvarotā iestāde.Neatkarīgi no pasūtītāja izvēlētajiem moduļiem pilnvarotā iestāde verificē, kā:• tiek ievērotas SITS prasības, kas attiecas uz šo etapu;• netiek pārkāptas jau novērtētās SITS prasības.Jau novērtētās funkcijas, kas paliek nemainīgas un netiek skartas šajā etapā, nav jāpārbauda atkārtoti.Sertifikātam(iem), ko izsniegusi pilnvarotā iestāde pēc pozitīva mezgla novērtējuma, pievieno iebildumus, kas norāda sertifikāta(
17. u)ierobežojumus, kuras SITS prasības tiek vai netiek pildītas.Iebildumus norāda attiecīgi ritošā sastāva reģistrā un/vai infrastruktūras reģistrā.6.2.2. ModuļiTurpmāk norādītie moduļi aprakstīti šīs SITS E pielikumā.6.2.2.1. Ritošā sastāva ierīču komplekssRitošā sastāva ierīču kompleksa verifikācijas procedūrai pasūtītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties:• tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) konstruēšanas un izstrādnes stadijai apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas stadijai vai• tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) konstruēšanas un izstrādnes stadijai apvienojumā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (SF modulis), vai• pilnīgu kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis).6.2.2.2. Lauka iekārtu komplekssLauka iekārtu kompleksa verifikācijas procedūrai pasūtītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties:• bloka verifikācijas procedūru (SG modulis) vai• tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) konstruēšanas un izstrādnes stadijai apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas stadijai, vai• tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) konstruēšanas un izstrādnes stadijai apvienojumā ar izstrādājuma verifikācijas procedūru (SF modulis), vai• pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis).6.2.2.3. Moduļu izmantošanas noteikumi ritošā sastāva ierīču un lauka iekārtu kompleksiemSD moduli (ražošanas kvalitātes vadības sistēma) var izvēlēties tikai tad, kad pasūtītājs slēdz līgumu tikai ar ražotājiem, kas izmanto kvalitātes sistēmu ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprina un uzrauga pilnvarotā iestāde.SH2 moduli (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) var izvēlēties tikai tad, kad visas darbības verificējamam apakšsistēmas projektam (konstruēšana, ražošana, montāža, uzstādīšana) pakļautas konstruēšanas, ražošanas, galaprodukta pārbaudes un testēšanas kvalitātes sistēmai, ko apstiprina un uzrauga pilnvarotā iestāde.Neatkarīgi no izvēlētā moduļa konstrukcijas izskatīšanā iekļauj verifikāciju, ka ir izpildītas šīs SITS 4.5. sadaļas prasības (Tehniskās apkopes noteikumi).Neatkarīgi no izvēlētā moduļa piemēro A pielikuma 47. punkta, A1. punkta un attiecīgā gadījumā A2. punkta un A3. punkta noteikumus.Ar atsauci uz 4. nodaļu SB modulim (tipa pārbaude) tiek pieprasīta konstrukcijas izskatīšana.Ar atsauci uz 4.3. sadaļu SH2 modulim (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) tiek pieprasīts tipa tests.Ar atsauci uz• 5.2. sadaļu SD modulim (ražošanas kvalitātes vadības sistēma),• 7. nodaļu SF modulim (izstrādājuma verifikācija),• 4. nodaļu SG modulim (bloka verifikācija),• 5.2. sadaļu SH2 modulim (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi), apstiprināšana pilnīgas darbības apstākļos noteikta 0. sadaļā (Ritošā sastāva ierīču kompleksa apstiprināšana) un 0. sadaļā (Lauka iekārtu kompleksa apstiprināšana).Ritošā sastāva ierīču kompleksa apstiprināšanaRitošā sastāva ierīču kompleksa apstiprināšana pilnīgos darbības apstākļos ir tipa tests. Tas pieļaujams vienam mezgla paraugam un jāveic ar testiem ar darbības jomu, lai verificētu:• odometrijas funkciju veikšanu,• vadības nodrošināšanas mezgla savietojamību ar ritošā sastāva iekārtām un vidi (piem., EMS), lai nodrošinātu iespēju ieviest ritošā sastāva ierīču kompleksu citās tā paša tipa lokomotīvēs,• ritošā sastāva savietojamību ar vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksu (piem., EMS aspekti, sliežu ķēžu un ass skaitītāju darbība).Šādus testus jāveic ar infrastruktūru, kas nodrošina apstiprināšanu apstākļos, kuri ir raksturīgi Eiropas parasto dzelzceļu tīklam (piem., slīpumi, vilciena ātrums, vibrācijas, vilcējspēks, temperatūra).Ja testi uzrāda, ka specifikācijas netiek izpildītas visos gadījumos (piem., atbilstība SITS tikai līdz noteiktam ātrumam), rezultātus attiecībā uz atbilstību SITS ieraksta atbilstības sertifikātā un ritošā sastāva reģistrā.Lauka iekārtu kompleksa apstiprināšanaLauka iekārtu kompleksa apstiprināšanu pilnīgos darbības apstākļos veic, izmantojot zināma raksturojuma ritošā sastāva testus, un darbības jomai jāļauj verificēt ritošā sastāva savietojamība ar vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksu (piem., EMS aspekti, sliežu ķēžu darbība un ass skaitītāju darbība). Šādus testus veic, izmantojot piemērotu ritošo sastāvu ar zināmiem raksturojumiem, kas atļauj verifikāciju apstākļos, kādi rodas ekspluatācijas laikā (piem., vilciena ātrums, vilcējspēks).Testiem jāapstiprina arī lauka iekārtu kompleksa vilciena mašīnistam nosūtītās informācijas atbilstība fiziskajam maršrutam (piem., ātruma ierobežojumi u.t.t.).Ja specifikācijas iecerētas, bet pagaidām nav pieejamas šajā SITS lauka iekārtu kompleksa verifikācijai, lauka iekārtu kompleksu apstiprina ar atbilstošām pārbaudēm dabā (jānosaka konkrētā lauka iekārtu kompleksa pasūtītājam).6.2.2.4. Tehniskās apkopes novērtējumsPar tehniskās apkopes atbilstības novērtējumu ir atbildīga dalībvalsts pilnvarotā iestāde. F pielikumā aprakstīta procedūru, ar kuras palīdzību šī iestāde nosaka, ka tehniskās apkopes pasākumi atbilst šīs SITS noteikumiem un nodrošina pamatparametru un pamatprasību izpildi visā apakšsistēmas darbības laikā.6.1. tabula Vadības nodrošināšanas ritošā sastāva ierīču kompleksa verifikācijas prasības122a345Nr.APRAKSTSPIEZĪMESCCSASKARNESSITSAPAKŠSISTĒMU SASKARNERaksturojumi, kas jānovērtē ar atsauci uz šīs SITS 4. nodaļu1DrošībaPilnvarotā iestāde nodrošina drošības apstiprinājuma procesa pilnīgumu, iekļaujot drošības gadījumu4.2.1.2Borta ETCS funkcionalitāteŠo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/ETCS ICPiezīmes:Modrības uzraudzībaVilciena integritātes uzraudzība: Gadījumā, kad vilciens konfigurēts 3. līmenim, vilciena integritātes uzraudzības funkcija jāatbalsta ar pozicionēšanas lauka iekārtām Ja modrības uzraudzība ir ārēja, var būt modrības iekārtas un borta ERTMS/ETCS saskarne slāpēšanaiBorta ERTMS/ETCS un pozicionēšanas iekārtu saskarne OPERSTRST 4.2.2.4.3.2.8.3EIRENE funkcijasŠo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/GSM-R ICDatu apmaiņa tikai 1. līmenim ar papildu radio (fakultatīvs) vai 2. līmenim un 3. līmenim4.2.4.4ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesŠo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/ETCS un borta ERTMS/GSM-R ICRadiosakari ar vilcienu tikai 1. līmenim ar papildu radio (fakultatīvs) vai 2. līmenim un 3. līmenimEuroloop sakari ir fakultatīviCC lauka iekārtu komplekss4.2.5.5Atslēgu vadībaDrošības politika šifratslēgu pārvaldībaiOPE4.2.8.4.3.1.7.6ETCS-ID vadībaETCS-ID vadības politikaOPE4.2.9.7SaskarnesSTM pilnvarotā iestāde verificē, ka ir izpildītas konkrētās dalībvalsts integrācijas testa prasības Borta ERTMS/ETCS un ārējie STM IC4.2.6.1.Borta ERTMS/GSM-RBorta ERTMS/ETCS un borta ERTMS/GSM-R IC4.2.6.2OdometrijaŠī saskarne nav pielietojama, ja iekārtas piegādā kā sagrupētus komponentusBorta ERTMS/ETCS un odometrijas ICRST4.2.6.3.4.3.2.12.ETCS DMIBorta ERTMS/ETCS IC daļaOPE4.2.13.4.3.1.2.EIRENE DMIBorta ERTMS/GSM-R IC daļaOPE4.2.14.4.3.1.3.Saskarne datu ierakstam reglamentēšanas nolūkāDrošības informācijas ieraksta IC daļaOPERST4.2.15.4.3.1.4.4.3.2.13.vilciena bremzēšanas raksturojumiAdaptācijas atbilstošajam ritošajam sastāvam verifikācijaOPERST4.3.1.5.4.3.2.3.izolācijaOPERST4.3.1.6.4.3.2.7.Antenu uzstādīšanaRST4.3.2.4.Vides apstākļiVadības nodrošināšanas mezgla pienācīgas funkcionēšanas verifikācija vides apstākļos.Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos.RST4.3.2.5.EMSVadības nodrošināšanas mezgla pienācīgas funkcionēšanas verifikācija vides apstākļos.Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos.RST4.3.2.6.datu saskarnesBorta ERTMS/ETCS IC daļa.Saskarnes ar vilcienu pienācīga funkcionēšana.Šī saskarne iekļauj modrību (fakultatīvs) un vilciena integritāti (tikai 3. līmenis).RSTOPE4.3.2.8.4.3.2.11.4.3.1.9.6.2. tabula Vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa verifikācijas prasības122a345Nr.APRAKSTSPIEZĪMESCCSASKARNESSITSAPAKŠSISTĒMU SASKARNERaksturojumi, kas jānovērtē ar atsauci uz šīs SITS 4. nodaļu1DrošībaPilnvarotā iestāde nodrošina drošības apstiprinājuma procesa pilnīgumu, iekļaujot drošības gadījumu4.2.1.2Sliežu ceļu ETCS funkcionalitāteŠo funkcionalitāti izpilda RBC, LEU un papildu radio bloki IC atbilstoši ieviešanai4.2.3.3EIRENE funkcijasDatu apmaiņa tikai 1. līmenim ar papildu radio vai 2./3. līmenim4.2.4.4ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnesŠo funkcionalitāti izpilda RBC, papildu radio bloki, Eurobalise, Euroloop un lauka iekārtas GSM-R atbilstoši ieviešanai.Radiosakari ar vilcienu tikai 1. līmenim ar papildu radio (fakultatīvs) vai 2./3. līmenim.Euroloop sakari ir fakultatīvi.CC ritošā sastāva ierīču komplekss4.2.5.5Atslēgu vadībaDrošības politika šifratslēgu pārvaldībaiOPE4.2.8.4.3.1.7.6ETCS-ID vadībaETCS-ID vadības politikaOPE4.2.9.7HABDOPERST4.2.10.4.3.1.8.4.3.2.9.8SaskarnesRBC/RBC Tikai 2./3. līmenim Starp blakus esošām RBC 4.2.7.1.Sliežu ceļu GSM-RTikai 2./3. līmenim vai 1. līmenim ar papildu radio (fakultatīvs).Starp RBC vai papildu radio blokiem un sliežu ceļu GSM-R4.2.7.3Eurobalise/LEUŠī saskarne netiek izmantota, ja iekārtas piegādā kā sagrupētus komponentus.Starp vadības nodrošināšanas IC4.2.7.4Euroloop/LEUEuroloop ir fakultatīvs.Šī saskarne netiek izmantota, ja iekārtas piegādā kā sagrupētus komponentus.Starp vadības nodrošināšanas IC4.2.7.5Antenu uzstādīšanaIN4.3.3.1.Vides apstākļiVadības nodrošināšanas mezgla pienācīgas funkcionēšanas verifikācija vides apstākļos.Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos.IN4.3.2.5.EMSVadības nodrošināšanas mezgla pienācīgas funkcionēšanas verifikācija vides apstākļos.Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos.INENE4.3.4.1.9Vilcienu atrašanas sistēmu savietojamībaRaksturojumus jāaktivē ritošam sastāvam.RSTIN4.2.11.4.3.1.10.4.3.2.1.10EM savietojamība starp ritošo sastāvu un vilcienu atrašanas sistēmāmRST4.2.12.2.4.3.2.2.Savietojamība ar vilciena prožektoriemAtstarojošu līniju signālu un apģērba raksturojumi.RST4.2.16.4.3.2.10.Savietojamība ar mašīnista ārējo redzeslaukuLauka iekārtu uzstādīšana, kuras jāredz mašīnistamOPE4.2.16.4.3.1.11. 7. VADĪBAS NODROŠINĀŠANAS SITS IEVIEŠANA7.1. Vispārīgie noteikumiŠajā nodaļā apskatīta stratēģija un atbilstošie tehniskie risinājumi SITS ieviešanai, īpaši nosacījumi pārejai uz A klases sistēmām. Jāņem vērā tas, ka SITS ieviešana laiku pa laikam jākoordinē ar citu SITS ieviešanu.2. līdz 6. nodaļā un 7.3. punktā turpmāk minētie īpašie noteikumi pilnībā pielietojami vadības nodrošināšanas apakšsistēmai, kā to nosaka Direktīva 2001/16/EK. 7.2. Īpašie jautājumi sakarā ar vadības nodrošināšanas SITS ieviešanu7.2.1. Vispārīgie pārejas kritērijiVadības nodrošināšanas apakšsistēmas ietvaros noteiktas divas vilcienu aizsardzības un radiosakaru sistēmu klases (A un B).Tiek atzīts, ka A klasi nevar uzstādīt uz visiem esošajiem parastajiem maršrutiem nekavējoties tādu iemeslu dēļ, kas aptver ekonomiskos apsvērumus un uzstādīšanas jaudas aspektus. Pārejas periodā starp esošo (iepriekš unificēto) situāciju (B klase) uz A klases pielietošanu būs daudzi iespējami savstarpējas izmantojamības risinājumi, kurus varētu ieviest šīs SITS ietvaros. Šie risinājumi attiecas gan uz Eiropas parasto dzelzceļu infrastruktūru, ieskaitot savienotājas līnijas, gan uz Eiropas parastiem sliežu vilcieniem. Turpmāk doti daudzi ilustratīvi piemēri:- ERTMS/ETCS ietvaros paredzēti moduļi, kas pazīstami kā STM (specifiskie pārraides moduļi), kuri jāpievieno ETCS, lai vilciens, kas aprīkots ar atbilstošiem STM, varētu darboties iepriekš unificētā infrastruktūrā. Cits risinājums ir, ka infrastruktūru var aprīkot gan ar A klases, gan B klases sistēmām;- GSM-R sistēmu ieviešana uz valsts bāzes jau ir uzsākta ievērojamā skaitā bijušo ES15 valstu. Šo valstu tīklu pirmie savstarpējie savienojumi notiks 2004. gadā. Drīz pēc tam sekos citi tīkli. Daži dzelzceļi ir izvēlējušies risinājumu, kurā mobilās iekārtas tiek projektētas tā, ka var darboties abās sistēmās (dubultais režīms = GSM-R un >=1 analogs radio), citas ir pieņēmušas risinājumu, kas paredz dubulto pārklājumu attiecībā uz tīklu, bet tikai vienu iekārtu uz vilcieniem. GSM-R sistēmai nav STM. Kabīnes radio, kas aprīkots ar papildu saskarnes blokiem B klases radio sistēmām (dubultais režīms), spēj darboties arī uz B klases tīkla līnijām, ja ir īpaši konstruēts. Šis risinājums ir tikai pagaidu risinājums, lai nodrošinātu starptautisku vilcienu apmaiņu sākumstadijā. 7.2.1.1. Pārejas veidiEsošām sistēmām, kā arī nākotnes unificētai sistēmai, ir infrastruktūras un borta sistēmas komponenti. Tāpēc pārejas stratēģijas jānosaka abiem mezgliem. Šajā punktā ar piemēriem tiek izskatīti pārejas veidi no B klases uz A klasi.Pārejas stratēģijās jāpievērš sevišķa uzmanība šādām sadalījumam:- vilciena radio (no B klases uz A klasi),- vilciena aizsardzība (no B klases uz A klasi),- vilcienu atrašanas sistēma,- sakarsušo bukšu atklāšanas sistēma,- EMS.Katram no iepriekš minētajiem var būt atšķirīgs pārejas veids.Iespējamie pārejas veidi no B klases uz A klasi izskaidroti ar šādiem vilcienu aizsardzības sistēmas piemēriem. 1.zīmējums 1. zīmējums ilustrē sākuma stāvokli, kad eksistē tikai nesavietojamas sistēmas (apzīmēts kā SĀKUMS) līdz beigu stāvoklim (apzīmēts kā MĒRĶIS).Divi nākošie zīmējumi ilustrē divus iespējamus galējos pārejas veidus no esošā uz nākotnes stāvokli.2.zīmējums 2. zīmējums ilustrē pārejas procesu, kur sākotnējie ieguldījumi tiek veikti tikai borta iekārtās. Iespējams tehniskais risinājums ir tā sauktais STM, kas var būt saistīts ar borta ETCS centru un kas pārveido informāciju no esošām sistēmām formā, kuru var apstrādāt ETCS centrs. Pēc visu aplūkojamo dzelzceļa ritošā sastāva parku aprīkošanas kombinācijā ar ETCS centru un atbilstošajām B klases sistēmām lauka iekārtas var aizvietot ar ETCS vai var uzbūvēt no jauna aprīkotus sliežu ceļus uz ETCS sistēmas bāzes. Esošo B klases sis­tēmu no šiem sliežu ceļiem var noņemt.3.zīmējums 3. zīmējums ilustrē citu galējo pārejas procesu. Šajā gadījumā attiecīgais dzelzceļš divas reizes aprīkotu esošos sliežu ceļus ar ETCS sistēmu. Pēc tam, kad visiem sliežu ceļiem papildus valsts sistēmai uzstādīta ETCS, ritošā sastāva borta iekārtas var nomainīt ar ETCS. Kad viss aplūkotais ritošais sastāvs aprīkots ar ETCS, lauka iekārtas valsts sistēmai var noņemt.4.zīmējums 4. zīmējums ilustrē abu iepriekš minēto galējo pārejas veidu kombināciju. Iespējamiem pārejas veidiem jābūt starp šīm divām galējībām. Praktiski jābūt abu veidu kombinācijai.5.zīmējums 5. zīmējums ilustrē piemēru, kur ETCS borta iekārta uz ritošā sastāva un ETCS lauka iekārta daļai sliežu ceļu uzstādītas pamīšus. Šī metode samazina sākotnējos ieguldījumus, kas vajadzīgi sistēmas priekšrocību izmantošanai pilnībā (t.i., ritošā sastāva un lauka iekārtas iecirkņos, kur tās uzstādītas). No otras puses, tas uzliek noteiktu ierobežojumu ritošā sastāva izmantošanai tīklā.Piemērotās pārejas stratēģijas izvēli lielā mērā nosaka aprīkoto līniju, aprīkotā ritošā sastāva un plānotās jauna ritošā sastāva un papildu lauka iekārtu iegādes kombinācija.Jāņem vērā arī starptautiski koridori un ritošā sastāva starptautiskā izmantošana. Gadījumā, kad sliežu ceļa pāreja nav paredzēta un tas aprīkots tikai ar B klasi, ekspluatāciju savstarpējas izmantojamības apstākļos var nodrošināt ar STM aplūkotajai B klases sistēmai.Tomēr pārejas etapiem jebkurā laikā jānodrošina citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu piekļuve tīklam. Ritošajam sastāvam, kas aprīkots ar atbilstošām ETCS borta iekārtām, un esošajai sistēmai, kā tas aprakstīts B un C pielikumā vienmēr jāspēj strādāt uz aplūkojamiem sliežu ceļiem. 7.2.2. Termiņu kritēriji7.2.2.1. IevadsETCS un GSM-R ir uz datoru balstītas sistēmas ar ātrāku tehnoloģiju evolūciju un potenciāli mazāku sagaidāmo dzīves laiku salīdzinājumā ar esošajiem tradicionālajiem dzelzceļa signalizācijas un sakaru līdzekļiem. Kā tādas tām ir nepieciešama drīzāk aktīva, nevis pretdarbīga izvēršanas stratēģija, lai novērstu sistēmas potenciālo novecošanos līdz sistēmas pilnīgai izvēršanai.Neskatoties uz to, pārāk sadrumstalotas izvēršanas adaptācija Eiropas dzelzceļu tīklā, galvenokārt Eiropas dzelzceļu koridoru tuvumā, radītu būtiskas izmaksas un pieskaitāmos izdevumus sakarā ar nepieciešamību nodrošināt atgriezenisku savietojamību un savstarpēju savienojumu ar iepriekšējo līdzekļu daudzveidību. Turklāt varētu panākt sinerģijas laika, izmaksu un riska samazināšanas izteiksmē ar atšķirīgu valsts ieviešanas stratēģiju kopīgu elementu saskaņošanu, t.i., ar kopīgām iniciatīvām iepirkumu jomā, sadarbību sistēmu verifikācijas un sertifikācijas jomā.Tā kā parādās šāda aktīva ieviešanas stratēģija, tai jākļūst par pamatu visam pārejas procesam, jāpieņem īpašas metodikas parasto dzelzceļu tīklam, kas ņem vērā šo tehnoloģiju pašreizējo līmeni un plānoto izvēršanas tempu, kā arī atbilstošos ekonomiskos, ekspluatācijas, tehniskos un finanšu faktorus, kas iespaido šādu ieviešanu.Šajā kontekstā ir acīmredzams, ka skaidri jānorobežo ETCS un GSM-R, ievērojot pašreizējo pārejas stāvokli visā Eiropā un šādas pārejas šķēršļu pakāpi un apmēru, ka GSM-R un ETCS ieviešanas iemesli parastā tīklā ir atšķirīgi. Šādi iemeslu norobežojumi būs sīkāk aprakstīti nākamajos punktos. 7.2.2.2. GSM-R – izvēršanas iemesliEsošā GSM-R izvēršanas pakāpe visā Eiropas dzelzceļu tīklā (apmēram 100000 km pašreiz 11 valstīs no 15 bijušām ES15 valstīm) un 4 līdz 5 gadu laika periods, kas kopumā nosaka šo izvēršanas pabeigšanu, norāda uz to, ka jebkuriem izvēršanas iemesliem jābūt saistītiem ar 3 galvenajiem momentiem:• nodrošināt GSM-R pakalpojuma nepārtrauktību pārrobežu mērogā, izvairoties no “melno caurumu” rašanās dažos Kopienas reģionos;• saskaņot pārejas termiņus visā Eiropā, lai būtiski samazinātu izmaksu un laika zudumus, kas saistīti ar potenciālo nepieciešamību uzturēt dubultas analogās/ciparu sakaru infrastruktūras un borta līdzekļus;• Izvairīties no “divu ātrumu” Eiropas starp bijušajām ES15 un jaunajām dalībvalstīm. Jāpanāk konverģence - mērķis, kuru veicina realizējamās jauno dalībvalstu dzelzceļu tīklu būtiskas modernizācijas programmas. 7.2.2.3. GSM-R – ieviešanas noteikumiPamatojoties uz šo un ņemot vērā, ka GSM-R infrastruktūra ir sakaru uzturētājs gan ātrgaitas, gan parasto dzelzceļu lietojumiem, ieviešanas kritēriji, kas pašlaik darbojas iepriekšējiem lietojumiem, vienādi jāpielieto arī parastajam dzelzceļam, t.i.: Lauka iekārtas:GSM-R iekārta ir obligāta šādos gadījumos:• CCS mezgla radio daļas jaunu iekārtu uzstādīšana,• jau izmantojamā CCS mezgla radio daļas modernizācija, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību. Borta iekārtas:GSM-R uzstādīšana uz ritošā sastāva, kas domāts izmantošanai sliežu ceļos, kuros iekļauts vismaz ar A klases saskarnēm aprīkots iecirknis (pat tad, ja papildus B klases sistēmai), ir obligāta šādos gadījumos:• CCS mezgla radio daļas jaunu iekārtu uzstādīšana,• jau izmantojamā CCS mezgla radio daļas modernizācija, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību. Iepriekšējās sistēmas:Dalībvalstīm jānodrošina, lai SITS B pielikumā minēto iepriekšējo sistēmu funkcionalitāte, kā arī to saskarnes paliktu, kā pašlaik noteikts, izņemot modifikācijas, kuras varētu uzskatīt par nepieciešamām ar drošību saistīto šo sistēmu trūkumu izslēgšanas nolūkā. Dalībvalstīm jāiesniedz nepieciešamā informācija par iepriekšējām sistēmām, kas vajadzīga aparātu izstrādāšanas un sertifikācijas nolūkā, nodrošinot A klases iekārtu savstarpējo izmantojamību ar to iepriekšējiem B klases līdzekļiem. Lai nodrošinātu aktīvu ieviešanu, dalībvalstis tiek aicinātas arī veicināt un uzturēt GSM-R uzstādīšanu, veicot jebkurus ar atjaunošanu vai tehnisko apkopi saistītos darbus, kas ietekmē jau ekspluatējamo infrastruktūru kopumā un noved pie ieguldījuma vismaz vienu pakāpi augstāk par GSM-R līdzekļu uzstādīšanu. 7.2.2.4. ERTMS/ETCS – izvēršanas iemesli7.2.2.4.1. IevadsMūsdienu apstākļos ERTMS/ETCS gadījums parastos lietojumos jāatbalsta ar dažādiem izvēršanas iemesliem, ņemot vērā daudzveidīgo komplicētību saistībā ar signalizācijas sistēmu pāreju, ar to saistītiem izdevumiem un sagaidāmo aktīvu lielāku kalpošanas ilgumu salīdzinājumā ar GSM-R. Taču šie šķēršļi nekādā veidā nedrīkst mazināt vispārējos izvēršanas principus, kas apskatīti 7.2.2.1. punktā, it īpaši nepieciešamību saglabāt ieviešanas termiņus pieņemamās robežās, sevišķi Eiropas dzelzceļu tīkla (TEN) galvenajiem koridoriem un maģistrālēm. 7.2.2.4.2. ETCS-Net koridora koncepcijaLai saskaņotu acīmredzamus pretrunīgus mērķus izvairīties no fragmentāras pieejas ar apzinātiem ieguldījumu ierobežojumiem, tiek uzskatīts par nepieciešamu noteikt sākuma centru dzelzceļu projektiem, kuros ERTMS/ETCS izvēršanu patiešām varētu attaisnot ar komercdarbības/pakalpojumu perspektīvu “no viena gala līdz otram”, neradot nepieņemamus šķēršļus ieviešanas izdevumu izteiksmē. Ņemot vērā šos galvenos mērķus un apspriežoties ar nozari, tika atzīts, ka tāds centrs jāveido uz Eiropas dzelzceļu tīkla prioritāru koridoru saskaņota kompleksa. Mērķus, kuri jāsa­sniedz tādas pieejas rezultātā, var sadalīt trīs daļās:i. ļaut izveidot savstarpēji izmantojamu dzelzceļu kodolu Eiropā (še turpmāk – ETCS-Net), kas atļauj jaunu un uzlabotas kvalitātes dzelzceļa pakalpojumu attīstību, kuri gala rezultātā spēj paaugstināt dzelzceļa transporta konkurētspējas līmeni sevišķi tirgus segmentos ar lielu izaugsmes potenciālu, t.i., starptautiskos kravas pārvadājumos;ii. noformulēt centru starptautiskiem koordinācijas pasākumiem un finanšu līdzekļu koncentrācijai ERTMS/ETCS paātrinātai un paplašinātai izvēršanai galvenajos Eiropas dzelzceļu tīkla maršrutos;iii. virzīties uz “kritiskās masas” apstākļiem, lai ERTMS/ETCS rastos kā dabisks tirgus atlases risinājums jauniem un modernizētiem signalizācijas projektiem parasto dzelzceļu tīklā Eiropā.ETCS-Net apraksts dots turpmāk. Precīzs šeit skarto koridoru uzskaitījums atrodams H pielikumā.Lai nodrošinātu saskaņota tīkla attīstību, kas ir kodols uzlabotu pakalpojumu “no viena gala līdz otram” attīstībai, iepriekš ieteiktais ETCS-Net veidots gan no ātrgaitas1, gan no parastām līnijām. ERTMS/ETCS izvēršanu uz pirmo no iepriekšminētajiem reglamentē Komisijas Lēmums 2002/731/EK, bet tālāk aprakstītie ieviešanas principi attiecas uz pēdējo no iepriekšminētajiem. Lai šāds kodols veicinātu starptautisku dzelzceļa transporta pakalpojumu būtisku pārveidi no klienta perspektīvas ticamā laika periodā, jānosaka relatīvi ambiciozs termiņš tās pilnīgai realizācijai. Ņemot vērā pēdējo no iepriekšminētajiem ietekmējošo parametru daudzveidību (piemēram, ieguldījumu apjoms, dzelzceļu un piegādes rūpniecības inženieru/projektu vadības spējas, darbības pārrobežu koordinācijas nepieciešamība), var izdalīt 10 līdz 12 gadu periodu kā norādošu termiņu šim mērķim. 7.2.2.4.3. Sākuma kodolsLai nodrošinātu ETCS-Net ieviešanu pilnībā šādā laika periodā, tiek uzskatīts par nepieciešamu “iedarbināt” izvēršanas procesu, izdalot projektu pakārtotu kompleksu (še turpmāk “sākuma kodols”), kurā ETCS izvēršanas būs obligāta. Šādas pieejas pieņemšana galvenokārt pārveido trīspakāpju perspektīvas izvēršanu, kā norādīts turpmāk:Lai samazinātu finanšu ietekmi no šāda obligāta etapa, izvēles kritērijiem projektu iekļaušanai tādā sākuma kodolā sevišķi jārēķinās ar Kopienas finansējuma līmeņa pieejamību, kas ir krietni augstāks par summām, kuras parasti var izdalīt darbiem signalizācijas jomā. Parasto dzelzceļu prioritāru projektu kopumu Eiropas tīkla pamatnostādņu ietvaros (Padomes un Eiropas Parlamenta Lēmums 884/2004/EK), kā arī visus šos galvenos dzelzceļu celtniecības/modernizācijas darbus, kas tiek finansēti no struktūrfondiem (EK Regula 1260/1999) un/vai kohēzijas fondiem (EK Regula 1264/1999), jāuzskata par šāda “sākuma kodola” veidotājiem.Sākuma kodolam jāizveido tramplīns pilnīga ETCS-Net izvēršanas scenārija realizācijai, kā tas aprakstīts iepriekš. Tomēr šī pēdējā mērķa sasniegšana prasa izvēršanas stratēģijas redzējumu (darbu laika noteikšana un plānošana), kas nodrošinās dažādu koridoru, kuri nav iekļauti “sākuma kodola” kritērijos, valsts iecirkņu uzturēšanu. Lai nodrošinātu tādu redzējumu, dalībvalstīm jāizstrādā ERTMS ieviešanas valsts plāni, kuros iekļauti 7.2.2.6. punktā aprakstītie izvēršanas jautājumi.ETCS-Net esošā kodola darbības jomu varētu pārskatīt sekojošā etapā (iespējams šīs SITS turpmākās pārskatīšanas laikā), lai ņemtu vērā reālo ieviešanas progresu un pastāvīgi mainīgās transporta tirgus vajadzības.Attiecībā uz ritošo sastāvu iemeslam jāņem vērā tas, ka ERTMS/ETCS ir sistēmas koncepcija, ko veido infrastruktūras un borta komponenti. Svarīgi, lai jebkurš radies izvēršanas iemesls uzskatītu šos divus sistēmas elementus saskaņoti, jo tie abi saskaņoti nodrošina sistēmas darbību. Turklāt infrastruktūras gadījumā atbilstoša uzmanība jāpievērš tam, lai samazinātu jebkura obligātā posma, kas varētu būt vajadzīgs, finanšu ietekmi.“Robežizmaksu” pieeja, kas sasaista borta ERTMS/ETCS aprīkošanu ar galvenajiem ieguldījumu lēmumiem, ir vislabākais pieejamais ceļš šī mērķa sasniegšanai. Sevišķi tas attiecas uz jauna ritošā sastāva iegādi un būtisku modifikāciju operācijām, kurām signalizācijas iekārtu vērtība un to uzstādīšanas vērtība sastāda tikai ierobežotu daļu no visiem vajadzīgajiem ieguldījumiem. Šādas politikas pieņemšana novedīs ilgākā termiņā pie ETCS borta iekārtu kā preces aktīva scenārija attiecībā uz jaunu ritošo sastāvu. 7.2.2.4.4. Pirmsmontāžas stratēģijaPirmsmontāža attiecas uz jebkādas borta vai lauka ERTMS/ETCS un GSM-R iekārtas vai citu līdzekļu montāžu, kas veicina ETCS un GSM-R iekārtu darbu, (piemēram, vadu un kabeļu, mehānisko stiprinājumu, saskarņu, barošanas un citu īpašu signalizācijas un sakaru līdzekļu), kuri virzīti uz noteikta ERTMS etapa sasniegšanu, pilnīgi nerealizējot A klases prasības.Šādas pieejas mērķis ir ERTMS noteikta līmeņa gatavības nodrošināšana, apvienojot pirmsmontāžas darbības attiecībā uz pamata celtniecības vai modernizācijas operācijām ar infrastruktūras aktīviem vai ar ritošā sastāva aktīvu rūpniecisku pielāgošanu2. Tam jānodrošina izdevumu samazināšanu, vēlākā etapā ieviešot pilnvērtīgos ERTMS/ETCS vai GSM-R līdzekļus, kuri atbilst A klases prasībām. Tomēr ERTMS gatavības darbības jomai jārēķinās ar katra projekta specifiku no tehniskā, ekspluatācijas un ekonomiskā viedokļa, kā arī ar laika periodu A klasei atbilstošu līdzekļu uzstādīšanai.Tāpēc tiek uzskatīts par nepieciešamu noteikt hierarhisku pieeju pirmsmontāžai, kas balstīta uz koncepciju “pirmsmontāžas etapi”. Iecerēts, ka tie atradīsies robežās no vienkāršas vietas rezervēšanas, kanālu montāžas un mehānisku stiprinājumu uzstādīšanas (1. etaps) un tālāk līdz visu komponentu montāžai, kuri nav pakļauti novecošanai iekārtas kalpošanas nominālajā laikā (3. etaps). Sīkāk pirmsmontāža noteikta 57. apakšgrupā (borta iekārtas) un 59. apakšgrupā (lauka iekārtas), kurām jābūt pievienotām A pielikumam. 7.2.2.5. ERTMS/ETCS – ieviešanas noteikumiViss iepriekšējā punktā atrunātais galu galā jākvalificē šādi:Lauka iekārtas:ERTMS/ETCS uzstādīšana ir obligāta, ja:• ir jaunas iekārtas CCS mezgla vilcienu aizsardzības daļai;• modernizē CCS ekspluatācijā izmantotā mezgla vilcienu aizsardzības daļu, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību.Dzelzceļa infrastruktūras projektu komplektam, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:• ir daļa no parasto dzelzceļu prioritāro projektu komplekta atbilstoši Eiropas tīkla pamatnostādnēm, kas iekļautas Padomes un Eiropas Parlamenta Lēmuma 884/2004/EK II pielikumā;• saņem finansiālu atbalstu no struktūrfondiem (EK Regula 1260/1999) un/vai kohēzijas fondiem (EK Regula 1264/1999) virs 30% no kopējām projekta izmaksām.Jebkuram citam jaunam un modernizācijas projektam, uz kuru neattiecas šie pēdējie iepriekšminētie kritēriji un kurš ir Eiropas parasto dzelzceļu tīkla daļa, kā tas noteikts Padomes un Eiropas Parlamenta Lēmuma 884/2004/EK 2004. gada 7. jūnija labojumā, jāveic iekārtu pirmsmontāža līdz pirmsmontāžas 1. stadijai, kā tas noteikts 7.2.2.4.4. un 7.2.3.2. punktā. Līnijām, kas ieslēgtas ETCS-Net pamatā, bet neietilpst sākuma kodolā, jāatbilst pirmsmontāžas 3. stadijai attiecībā uz šādu pirmsmontāžu.Lai nodrošinātu aktīvu ieviešanu, dalībvalstis tiek aicinātas arī veicināt un atbalstīt ERTMS/ETCS uzstādīšanu jebkuros darbos, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu vai uzturēšanu un kas ietver ieguldījumus vismaz vienu pakāpi augstāk par ERTMS/ETCS līdzekļu uzstādīšanu. Borta iekārtas:Ritošā sastāva iekārtām, kas domāts darbam parasto dzelzceļu infrastruktūrā, kad ERTMS/ETCS uzstādīšana ir obligāta, jāatbilst valsts pārejas stratēģijai pēc tam, kad tā ir saskaņota ar ES ģenerālplānu, kā tas aprakstīts 7.2.2.6. punktā, ar turpmāk minēto izņēmumu.ERTMCS/ETCS iekārtas, kas nepieciešamības gadījumā papildinātas ar atbilstošiem specifiskiem pārejas moduļiem (STM), lai nodrošinātu ekspluatāciju B klases sistēmās, ir obligātas:• jaunām iekārtām CCS mezgla vilcienu aizsardzības daļai• jaunām iekārtām CCS mezgla vilcienu aizsardzības daļai• jebkurai jau ekspluatējama ritošā sastāva “galvenajai modernizācijai”3;ritošam sastāvam pārrobežu darbībai sākuma kodola ietvaros.ERTMS/ETCS pirmsmontāža pirmsmontāžaas 1. etapam, kā tas noteikts 7.2.2.4.4. un 7.2.4.4. punktā:• jaunām iekārtām CCS mezgla vilcienu aizsardzības daļai;• jau izmantojamā CCS mezgla vilcienu aizsardzības daļas modernizācijai, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbību.ritošā sastāva aktīviem, kas paredzēti ekspluatācijai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, kā tas noteikts Padomes un Eiropas Parlamenta Lēmuma 884/2004/EK 2004. gada 7. jūnija labojumā. Pirmsmontāžas 3. etapu piemēro aktīviem, kas domāti izmantošanai ETCS-Net pamatā. Iepriekšējās sistēmas:Dalībvalstīm jānodrošina, lai šīs SITS B pielikumā uzskaitīto iepriekšējo sistēmu, kā arī to saskarņu funkcionalitāte paliktu tāda, kā noteikts pašlaik, izņemot tādas modifikācijas, kuras varētu uzskatīt par nepieciešamām, lai samazinātu šo sistēmu ar drošību saistītās nepilnības. Dalībvalstīm jānodod nepieciešamā informācija par savām iepriekšējām sistēmām, kura ir vajadzīga aparātu attīstībai un drošības sertifikācijai, kas nodrošina A klases iekārtu savstarpējo izmantojamību ar iepriekšējiem B klases līdzekļiem. 7.2.2.6. ERTMS ieviešanas valstu plāni un ES ģenerālplānsTiek uzskatīts, ka pret iepriekš izklāstīto izvēršanas iemeslu un obligātajiem noteikumiem, kas noteikti 7.2.2.3. un 7.2.2.4.4. sadaļā, dalībvalstīm jāsagatavo formāls ERTMS ieviešanas valsts plāns parasto dzelzceļu tīklam, kas virzīts uz ERTMS/ETCS un GSM-R izvēršanu.Attiecībā uz ERTMS/ETCS ETCS-Net pamata realizācija, kā tas aprakstīts 7.2.2.4. punktā, veido atsauces bāzi tāda valsts plāna izstrādei. Pēdējā no iepriekšminētajiem galīgais mērķis ir speciāli piemeklēta saistību kopuma noteikšana attiecībā uz ERTMS/ETCS izvēršanu vispārējo priekšrakstu vietā, kas pašlaik iekļauti “sākuma kodolā”. Tomēr šāda “iebūvēta” elastība nevar mazināt jau “sākuma kodolā” iekļauto saistību līmeni4.Valstu plāniem īpaši jānodrošina šādi elementi:• Mērķa līnijas: ieviešanai paredzēto valsts līniju vai iecirkņu skaidra identifikācija. Sevišķi tas attiecas uz starptautisku koridoru valsts iecirkņiem, kuri iekļauti ETCS-Net projektā5. Šajā kontekstā atbilstoši jāievēro ERTMS/ETCS ieviešanas valsts plāni, kas izziņoti saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/731/EK, attiecībā uz ātrgaitas iecirkņiem, kuri iekļauti ETCS-Net pamatā;• Tehniskās prasības: dažādu ieviešanu tehniskie pamatparametri (piemēram, balss vai datu kvalitātes tīkls GSM-R ieviešanām, ERTMS/ETCS, tikai ERTMS/ETCS vai papildu iekārtu funkcionālais līmenis);• Izvēršanas stratēģija un plānošana: ieviešanas plāna apraksts (ieskaitot darbu secības un laika noteikšanu);• Pārejas stratēģija: stratēģija, kas paredzēta infrastruktūras apakšsistēmas pārejai un atzīmēto valsts līniju vai iecirkņu ritošā sastāva apakšsistēmas pārejai (piem., A klases un B klases sistēmu pārklāšana, pāreja no B klases uz A klases līdzekļiem ieplānotā termiņā, pāreja, kas pamatojas uz ETCS balstītu risinājumu ieviešanu trūkumu novēršanai, piemēram, SCMT6 vai ierobežota uzraudzība);• Potenciālie ierobežojumi: potenciālo elementu apskats, kuri varētu ietekmēt ieviešanas plāna realizāciju (piemēram, signalizācijas darbi, ka ietver lielāka apjoma infrastruktūras darbus, pārrobežu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana).Šie valstu plāni galīgi jāapvieno ES ģenerālplānā sešu mēnešu laikā no to izziņošanas brīža. Šāda ģenerālplāna mērķis ir nodrošināt atbilstošu zināšanu bāzi dažādu ieinteresēto pušu lēmumu atbalstam – it īpaši Komisijai dzelzceļa projektu finansiālā atbalsta piešķiršanā un attiecīgā gadījumā dažādo valstu ieviešanu saskaņošana laika vai ieviešanas stratēģiju izteiksmē, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu saskaņotības nodrošināšanai kopumā. Šo procesu kopumā var attēlot, kā tas paradīts zīmējumā: Turklāt ES ģenerālplānam jāaptver ritošas programmas apskats, lai apstiprinātu paredzamo ieviešanas pasākumu diapazonu no plānošanas līdz realizācijai.ES ģenerālplāns tiks pievienots šai SITS ar pārskatīšanas procedūru, kas aizstāj pašreiz sākuma kodolā noteikto obligāto ieviešanu jomu. Pēc tam• visi pasākumi, kas saistīti ar vadības nodrošināšanas apakšsistēmas uzstādīšanu, piešķiršanas iestādēm jāpamato attiecībā pret šo ES ģenerālplānu, papildus visām parējām piemērojamām spēkā esošām juridiskām prasībām;• no dalībvalstīm pieprasīs precīzi pieņemt savus ERTMS ieviešanas valsts plānus, kad tas tiek uzskaitīts par nepieciešamu, lai nodrošinātu saskaņošanu ar ES ģenerālplānu. It īpaši tādai pārskatīšanai jānodrošina, lai dalībvalsts pieņemtā pārejas stratēģija, sevišķi ritošam sastāvam, neradītu šķēršļus ETCS-Net stratēģiskā mērķa sasniegšanai un pieejamībai jauniem dalībniekiem saskaņā ar laiku un prasībām, kas pieprasītas ES ģenerālplānā;• kad valsts plāna un ES ģenerālplāna saskaņošana nav iespējama, tad konkrētajai dalībvalstij jāpaliek piemērojamiem sākuma kodola obligātajiem priekšrakstiem.Katrā ziņā ES ģenerālplāns un valstu ERTMS ieviešanas plāni būs attīstībā esoši dokumenti, kuri būs jāatjauno, lai atspoguļotu reālo izvēršanas attīstību katrā dalībvalstī un Eiropas dzelzceļu tīklā. 7.2.3. Ieviešana: Infrastruktūra (stacionārās iekārtas)Uz sliežu ceļu kategorijām, kas noteiktas Direktīvā 2001/16/EK, attiecas šādas prasības:− sliežu ceļi, kas paredzēti pasažieru pārvadājumiem;− sliežu ceļi, kas paredzēti jauktiem pārvadājumiem (pasažieru un kravu pārvadājumiem);− sliežu ceļi, kas īpaši konstruēti vai modernizēti kravu pārvadājumiem;− pasažieru pārvadājumu mezgli;− kravu pārvadājumu mezgli, to skaitā kombinēto pārvadājumu termināli;− sliežu ceļi, kas savieno iepriekš minētos komponentus.Vadības nodrošināšanas apakšsistēma attiecas uz divām vilcienu aizsardzības un radiosakaru klasēm (A un B). Iepriekš minētajiem sliežu ceļiem, kas pašlaik nav aprīkoti atbilstoši A klasei, jābūt aprīkotiem:• ar A klases funkcijām un saskarnēm atbilstoši specifikācijām, kas uzrādītas A pielikumā, vai• ar A klases funkcijām un saskarnēm atbilstoši specifikācijām, kas uzrādītas A pielikumā, un B klases funkcijām un saskarnēm atbilstoši B pielikumam, vai• ar B klases funkcijām un saskarnēm atbilstoši B pielikumam un pirmsmontāžai A klasei, vai• tikai ar B klases funkcijām un saskarnēm atbilstoši B pielikumam.Gadījumā, ja sliežu ceļi, kas iekļauti šīs SITS darbības jomā, nebūs aprīkoti ar A klases sistēmām, tad dalībvalstij jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu ārēja specifiska pārraides moduļa (STM) pieejamību savai iepriekšējai B klases sistēmai vai sistēmām. Šajā kontekstā pienācīga uzmanība jāvelta atklāta tirgus nodrošināšanai STM taisnīgos komerciālos apstākļos. Gadījumos, kad tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ7 STM pieejamību nevar nodrošināt pieņemama laika ietvaros8, konkrētai dalībvalstij jāinformē Komiteja par šādas problēmas rašanās iemesliem un ieviešanas pasākumiem, ko tā paredz veikt, lai sevišķi ārvalstu operatoriem nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību. 7.2.3.1. B klases papildiekārtas uz sliežu ceļiem, kas aprīkoti pēc A klases prasībāmUz sliežu ceļa, kas aprīkots ar ETCS un/vai GSM-R, iespējama B klases papildiekārtu izmantošana, lai nodrošinātu ritošā sastāva ekspluatāciju, kas nav savietojams ar A klasi pārejas etapā. Pieļaujams izmantot esošo B klases borta iekārtu kā rezervi A klases sistēmai: tas neatļauj infrastruktūras pārvaldītājam pieprasīt B klases borta sistēmas savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kurus ekspluatē šādā sliežu ceļā.Ja uz borta uzstādītas un tiek izmantotas A un B klases sistēmas, tad abas šīs sistēmas var būt aktīvas vienlaicīgi, ja tiek uzturētas valsts tehniskās prasības un ekspluatācijas noteikumi un ekspluatācijas noteikumi tā, ka netiek pārkāpta savstarpējā izmantojamība. Valsts tehniskās prasības un ekspluatācijas noteikumus iesniegs dalībvalsts. 7.2.3.2. pirmsmontāžai A klaseiPirmsmontāža sliežu ceļiem noteikta kā jebkura ETCS un GSM-R iekārtu vai citu iekārtu montāža, kas nodrošina ETCS un GSM-R (piemēram, kabeļu un vadu, centralizācijas sistēmas saskarņu, LEU vai optisko vadu montāža), kuri tiek uzstādīti, bet nav obligāti nododami ekspluatācijā, lai samazinātu izdevumus pilnīgai ERTMS/ETCS vai GSM-R līdzekļu ieviešanai, kas atbilst A klases prasībām, vēlākā etapā. ETCS pirmsmontāžas trīspakāpju struktūrai, ko nosaka 7.2.2.4.4. punkts, jāatbilst prasībām, kuras izklāstītas A pielikuma 59. punktā (gaida risinājumu).Veicamās pirmsmontāžas robežas jānosaka izvēršamo signalizācijas un sakaru līdzekļu ieviešanas plānošanas laikā. It īpaši tīkla plānošanā GSM-R vajadzībām jāņem vērā visu nākotnē paredzēto pakalpojumu ieslēgšana pašā agrākā etapā (balss sakari, drošībai nesvarīgie dati, ETCS). 7.2.3.3. Vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa vai tā daļu modernizācija vai atjaunošanaLauka iekārtu kompleksa modernizācija vai atjaunošana var atteikties atsevišķi uz:• radio sistēmu (B klasei iespējama tikai atjaunošana);• vilcienu aizsardzības sistēmu;• vilcienu atrašanas sistēmas saskarni;• sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu;• EMS raksturojumiem.Tāpēc vadības nodrošināšanas lauka iekārtu kompleksa dažādas daļas var modernizēt vai atjaunot atsevišķi (ja netiek traucēta savstarpējā izmantojamība) un attiecas uz:• EIRENE funkcijām un saskarnēm (sk. 4.2.4. un 4.2.5. sad