📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2008. gada 2. septembra noteikumus Nr. 715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr.544
Rīgā 2007.gada 7.augustā (prot. Nr.44 46.§)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un
Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu - vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus - mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
2
II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk - izglītības programmas) galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī izkopt izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.
3
3. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
4
4. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.
5
5. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
6
6. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.
7
III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs
7. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
7.1. valodas joma:
7.1.1. latviešu valoda un literatūra;
7.1.2. pirmā svešvaloda;
7.1.3. otrā svešvaloda;
7.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās);
7.2. sociālo zinību joma:
7.2.1. vēsture;
7.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;
7.2.3. filozofija;
7.2.4. ģeogrāfija;
7.2.5. psiholoģija;
7.2.6. politika un tiesības;
7.2.7. mājsaimniecība;
7.2.8. veselības mācība;
7.2.9. sports;
7.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību joma:
7.3.1. matemātika;
7.3.2. informātika;
7.3.3. fizika;
7.3.4. ķīmija;
7.3.5. bioloģija;
7.3.6. veselības mācība;
7.3.7. dabaszinības;
7.4. kultūrizglītības joma:
7.4.1. mūzika;
7.4.2. kultūras vēsture.
8
8. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
8.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:
8.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
8.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
8.1.1.2. pirmā svešvaloda;
8.1.1.3. otrā svešvaloda;
8.1.1.4. matemātika;
8.1.1.5. vēsture;
8.1.1.6. sports;
8.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;
8.1.1.8. informātika;
8.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
8.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;
8.1.2.2. mazākumtautības valoda un literatūra;
8.1.2.3. pirmā svešvaloda;
8.1.2.4. matemātika;
8.1.2.5. vēsture;
8.1.2.6. sports;
8.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;
8.1.2.8. informātika;
8.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
8.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:
8.2.1.1. ģeogrāfija;
8.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;
8.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
8.2.2.1. filozofija;
8.2.2.2. ģeogrāfija;
8.2.2.3. psiholoģija;
8.2.2.4. politika un tiesības;
8.2.2.5. dabaszinības;
8.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
8.2.3.1. matemātika;
8.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;
8.2.3.3. fizika;
8.2.3.4. ķīmija;
8.2.3.5. bioloģija;
8.2.3.6. veselības mācība;
8.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.4. profesionālajā virzienā:
8.2.4.1. ģeogrāfija;
8.2.4.2. psiholoģija;
8.2.4.3. politika un tiesības;
8.2.4.4. dabaszinības;
8.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);
8.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;
8.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:
8.4.1. valodas jomā - svešvalodas;
8.4.2. sociālo zinību jomā:
8.4.2.1. loģika;
8.4.2.2. ētika;
8.4.2.3. reliģiju vēsture;
8.4.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību jomā:
8.4.3.1. programmēšanas pamati;
8.4.3.2. tehniskā grafika;
8.4.3.3. astronomija;
8.4.4. kultūrizglītības jomā:
8.4.4.1. mākslas vēsture;
8.4.4.2. vizuālā māksla;
8.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
9
9. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
9.1. latviešu valodā un literatūrā:
9.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (3.pielikums);
9.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
9.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) - Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
9.3. pirmajā un otrajā svešvalodā - Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
9.4. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):
9.4.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
9.4.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
9.5. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
9.6. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
9.7. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
9.8. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
9.9. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
9.10. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
9.11. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
9.12. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
9.13. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
9.14. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
9.15. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
9.16. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
9.17. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
9.18. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
9.19. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
9.20. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
9.21. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums);
9.22. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (26.pielikums);
9.23. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (27.pielikums);
9.24. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (28.pielikums);
9.25. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (29.pielikums);
9.26. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);
9.27. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);
9.28. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);
9.29. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);
9.30. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums).
10
10. Izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros var īstenot šo noteikumu 7.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā vispārējās vidējās izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Izglītības satura un eksaminācijas centru.
11
11. Visās izglītības programmās iekļauj šādas tēmas:
11.1. veselības izglītība;
11.2. vides izglītība;
11.3. profesionālā orientācija.
12
IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
12. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
12.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;
12.2. sasniegumu summēšanas princips - iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
12.3. vērtējuma atbilstības princips - noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
12.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
12.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
12.6. vērtējuma obligātuma princips - izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
13
13. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (35.pielikums).
14
14. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:
14.1. eksāmens:
14.1.1. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
14.1.2. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
14.2. eksāmens svešvalodā;
14.3. eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
14.4. ne mazāk kā divi eksāmeni pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
14.5. trīs ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.
15
15. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).
16
16. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A - augstākais līmenis, F - zemākais līmenis) un vispārējās vidējās izglītības sertifikātā norāda arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
17
17. Izglītības satura un eksaminācijas centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotājs. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.
18
V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
18. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
19
19. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutvārdu, rakstveida, praktiskā vai kombinētā formā.
20
20. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
21
21. Mācību sasniegumus vērtē:
21.1. pedagogs ikdienas mācību procesā un mācību tēmas, kursa daļas, mācību semestra, mācību gada vai mācību kursa beigās;
21.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;
21.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot cits cita sasniegumus;
21.4. izglītības iestādes administrācija;
21.5. izglītības pārvalde;
21.6. Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
22
22. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:
22.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par tālāko mācību procesu;
22.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
22.3. robežvērtēšana, nosakot izglītojamā sasniegumus pirms noslēguma pārbaudes;
22.4. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
23
23. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu.
24
VI. Noslēguma jautājumi
24. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā.
25
25. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt, ka izglītojamais izvēlas ne mazāk kā vienu eksāmenu mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.
26
26. Līdz 2007.gada 30.augustam mācību priekšmeta "Informātika" nosaukums ir "Lietišķā informātika". Tā saturu nosaka noteikumu 19.pielikums - "Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts".
27
27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.463 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 473./476.nr.).
28
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi
1. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm un veicinātu izglītojamā daudzpusīgu izglītību mūža garumā, galvenie uzdevumi ir šādi:
1.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
1.2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;
1.3. attīstīt vēlmi un prasmi pilnveidoties;
1.4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;
1.5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem.
2. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidotu izpratni par veselīgu dzīvesveidu, galvenie uzdevumi ir šādi:
2.1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt jaunrades spējas;
2.2. pilnveidot latviešu valodas (atbilstoši izglītojamā izvēlei - arī mazākumtautību valodas) un svešvalodu prasmi;
2.3. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu un dabas vērtībām;
2.4. nodrošināt iespēju nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību;
2.5. veicināt fizisko attīstību.
3. Lai sekmētu izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidotu Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni, galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;
3.2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;
3.3. sekmēt Latvijas sociālekonomiskās virzības izpratni Eiropas un pasaules kontekstā;
3.4. pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību un tās saistību ar vides, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem;
3.5. izglītot cilvēktiesību jomā.
4. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai, galvenie uzdevumi ir šādi:
4.1. attīstīt paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi, pašapziņu un atbildību;
4.2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;
4.3. sekmēt patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo tikumisko vērtību veidošanos;
4.4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi
1. Vispārizglītojošajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
1.1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;
1.2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;
1.3. nodrošināt iespēju katram izglītojamajam sagatavoties tālākizglītībai.
2. Humanitārajam un sociālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
2.1. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt sociālo zinību mācību priekšmetus;
2.2. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodas;
2.3. pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās;
2.4. nodrošināt iespēju padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;
2.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitārajās un sociālajās studijās.
3. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu;
3.2. pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos;
3.3. nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai;
3.4. veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu kursu studijās.
4. Profesionālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
4.1. nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos;
4.2. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei;
4.3. veicināt izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir audzināt izglītojamajos apziņu par latviešu valodu kā vērtību, nācijas kultūras eksistences pamatu, cilvēka personības veidotāju, vēlmi apzināti kopt un pilnveidot savu valodu, kā arī aizstāvēt latviešu valodas precizitātes, tīrības un bagātināšanās tiesības sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. pilnveidot izglītojamo latvisko izteiksmi, audzināt viņos gatavību aktīvi iestāties par latviešu valodas kā valsts valodas tiesībām un pilnvērtīgu lietojumu visās dzīves jomās;
2.2. pilnveidot izglītojamo valodiskās sazināšanās prasmi, prasmi loģiski, leksiski un gramatiski precīzi izteikt domas, jūtas un gribu kā runā, tā rakstos;
2.3. nostiprināt izglītojamajos pareizrunas, ortogrāfijas un interpunkcijas iemaņas, sistēmiskas fonētikas un gramatikas zināšanas;
2.4. sniegt izglītojamajiem pamatzināšanas par valodu kā sistēmu, latviešu valodas cilmi un vietu indoeiropiešu valodu saimē, par latviešu valodas attīstības pamatposmiem, par latviešu valodu kā neatkārtojamu vērtību visas cilvēces kultūrā;
2.5. izkopt valodas vērtēšanas prasmes.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
3.1. fonētikas, morfoloģijas un sintakses pamatjautājumi;
3.2. ortoēpijas jēdziens. Zilbe, zilbju veidi. Zilbes intonācijas jēdziens. Vārda uzsvars. Runas intonācija: pauze, loģiskais akcents, teikuma melodija;
3.3. ortogrāfijas jēdziens. Galvenie ortogrāfijas principi. Dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība;
3.4. interpunkcijas jēdziens. Interpunkcijas principi. Pieturzīmju veidi. Pieturzīmes teikuma beigās, vienkāršā teikumā - salikta teikuma daļā, starp salikta teikuma daļām. Pieturzīmes specifiskā lietojumā.
4. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
4.1. leksikas, leksikoloģijas, leksikogrāfijas, frazeoloģismu un frazeoloģijas jēdziens;
4.2. vārds kā valodas pamatvienība;
4.3. vārda nozīme un forma;
4.4. vārdi ar vairākām nozīmēm;
4.5. vārdu nozīmes noskaidrošana vārdnīcās un kontekstā;
4.6. galvenie vārdnīcu tipi;
4.7. vārdnīcu izkārtojums, to lietošana;
4.8. vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsa;
4.9. termini;
4.10. aizguvumi, internacionālismi un barbarismi;
4.11. sinonīmi, antonīmi, homonīmi;
4.12. latviešu valodā vispārlietojamie vārdi un īpatnēji leksikas slāņi (vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, profesionālismi, žargonismi).
5. Valodiskās sazināšanās kultūra:
5.1. valodas kultūras jēdziens;
5.2. valoda un indivīds;
5.3. valodas kultūras nozīme cilvēka un visas tautas kultūras attīstībā;
5.4. literārās valodas lietojums dažādās runas un rakstu situācijās;
5.5. literārās valodas stilu jēdziens, to raksturojums;
5.6. teksta uzbūve un pazīmes;
5.7. teksta pareizs veidojums;
5.8. vārdu izvēles nosacījumi. Vārdu pareizs sastatījums teikumā. To saderīgums pēc nozīmes un formas. Saistījuma līdzekļu izvēle;
5.9. vārdu secības stilistiski nosacītie varianti;
5.10. teikuma daļu novietojums saliktā teikumā;
5.11. raksturīgās kļūdas vārdu saistīšanā un teksta veidošanā. Vienādu gramatisko formu nemotivēta blīvējuma novēršanas iespējas. Frāžainība, liekvārdības un nemotivētas tautoloģijas novēršana. Nodeldētu teicienu un pārāk vispārīgas nozīmes vārdu aizstāšana. Stila pelēcīguma pārvarēšanas iespējas.
6. Vispārīgi atzinumi par valodu:
6.1. valodniecības jēdziens, valodniecības galvenās nozares;
6.2. valoda - sabiedriska parādība;
6.3. valodas izcelšanās un attīstība;
6.4. indoeiropiešu valodu saime;
6.5. balti, baltu valodas. Latviešu valoda;
6.6. rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi. Alfabēts;
6.7. literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas jēdziens;
6.8. latviešu literārā valoda un dialekti;
6.9. latviešu literārās valodas izveidošanās un attīstība. Latviešu valodas kopēji;
6.10. valsts valoda. Vairākvalodība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
7. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
7.1. fonētiski analizē latviešu valodas skaņas;
7.2. morfoloģiski analizē latviešu valodas vārdus;
7.3. sintaktiski analizē latviešu valodas teikumus;
7.4. pareizi runā latviešu valodas tekstus;
7.5. pareizi raksta vārdus un vārdu formas, pamato to rakstību;
7.6. pareizi lieto pieturzīmes, pamato to lietošanu.
8. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
8.1. nosaka vārdu nozīmes, izvēlas tekstā iederīgu vārdu pēc vārda nozīmes, emocionālā un stilistiskā nolūkā;
8.2. noskaidro internacionālismu, terminu un citu mazāk pazīstamu vārdu nozīmes;
8.3. lieto tekstā sinonīmus un antonīmus atbilstoši izsacījuma nolūkam;
8.4. pazīst dažādus leksikas slāņus, iederīgi izraugās tos runā un rakstos.
9. Valodiskās sazināšanās kultūra:
9.1. veido savu valodu kā runā, tā rakstos atbilstoši valodas kultūras nosacījumiem;
9.2. nosaka teksta stilu, lieto atbilstošu valodas stilu dažādās runas un rakstu situācijās;
9.3. veido tekstu, ievērojot pareizas teksta uzbūves nosacījumus;
9.4. izraugās teksta saturam un stilam atbilstošus vārdus, saista tos teikumā saturīgā tekstā;
9.5. lieto latviešu valodas vārdus un teikuma daļas pareizā secībā atkarībā no izmatojamā valodas stila;
9.6. labo kļūdaini veidotu tekstu, nepieļauj tekstveidnes tipiskas kļūdas;
9.7. raksta domrakstus;
9.8. analizē savu un klasesbiedru rakstīto domrakstu saturu un valodu;
9.9. raksta referātu un nolasa to auditorijai.
10. Vispārīgi atzinumi par valodu:
10.1. spriež par valodas sabiedrisko raksturu, tās izcelšanos un attīstību, valodu daudzveidību. Apzinās latviešu valodas vietu valodu saimē;
10.2. apzināti lieto pareizu latviešu literāro valodu;
10.3. saklausa dialektu atšķirības un novērtē to bagātības;
10.4. ar cieņu un lepnumu izturas pret Latvijas valsts valodu, sargā un saudzē to.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot humānu, brīvu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu; izglītojamos mākslinieciski audzināt un izglītot, izkopt literāro gaumi, pilnveidot viņu estētiskās kultūras līmeni.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. radīt izglītojamajos sapratni par literatūru kā īpašu mākslas veidu ar savdabīgu iedarbes spēju uz cilvēku jūtu un domu pasauli, veidot literāro gaumi;
2.2. radīt izglītojamajos izpratni par latviešu literatūras vietu tautas garīgajā dzīvē un kopējā kultūrainā, par literatūras procesu saistībā ar pasaules literatūras attīstību;
2.3. palīdzēt izglītojamajiem apgūt aizvien pilnīgākas zināšanas par daiļliteratūras būtību, tās attīstību, dažādu žanru daiļdarbu mākslinieciskā izveidojuma īpatnībām, sekmēt daiļdarbos ietverto māksliniecisko vērtību apguvi;
2.4. pilnveidot izglītojamo izteikšanās prasmi runā un rakstos, iemaņas patstāvīgi spriest par kultūras norisēm, rosināt radošās spējas;
2.5. radīt nosacījumus tam, lai izglītojamajam būtu vajadzība regulāri iekļauties kultūras dzīvē gan ar vērtējumu, gan aktīvu līdzdarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Pasaules literatūra:
3.1. ieskats pasaules literatūrā, autori un darbi, kuri cieši saistāmi ar latviešu literatūras attīstību;
3.2. priekšstats par Seno Austrumu literatūru, antīko kultūru un literatūru, viduslaiku kultūru un literatūru;
3.3. renesanses laiks un tā literatūra;
3.4. apgaismes laikmeta literatūra;
3.5. Eiropas literatūras attīstības galvenās tendences 19.gadsimtā;
3.6. literatūras galvenās tendences 20.gadsimta pirmajā pusē, vidū un otrajā pusē.
4. Latviešu literatūras attīstība:
4.1. latviešu pirmsnacionālā literatūra līdz 19.gadsimta vidum;
4.2. latviešu literatūra 19.gadsimta 50.-80.gados. Jaunlatviešu kustība. Latviešu teātra pirmsākumi;
4.3. latviešu literatūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos;
4.4. latviešu literatūra 20. un 30.gados. Galvenās attīstības tendences un raksturīgākais prozā, dzejā, dramaturģijā;
4.5. latviešu literatūra 40. un 50.gados;
4.6. latviešu literatūra 60.-80.gados;
4.7. pārskats par galvenajām latviešu literatūras attīstības tendencēm 80.gadu beigu un 90.gadu latviešu literatūrā - prozā, dzejā, dramaturģijā.
5. Daiļdarbs kā vārda māksla:
5.1. literatūras procesa priekšstats. Latviešu literatūras un pasaules literatūras procesa saistība;
5.2. izcilāko vārda mākslas meistaru personība un viņu devums literatūrā un tautas garīgajā dzīvē;
5.3. literāro darbu satura daudzslāņainība un mākslinieciskums;
5.4. literatūras teorijas jautājumi - līdzeklis pilnvērtīgai mākslas darba uztverei. Reālistiskais un romantiskais pasaules skatījums un modernie strāvojumi daiļliteratūrā. Žanru izpratnes padziļinājums. Tēls, tips, raksturs. Motīvs, problēma. Daiļdarba valodas speciālie tēlainās un sintaktiskās izteiksmes līdzekļi;
5.5. darbs bibliotēkā, bibliogrāfijas un uzziņas literatūras izmantošana;
5.6. jaunākā literatūra periodikā un grāmatās.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
6. Orientējas latviešu literatūras attīstībā, nozīmīgākajos autoros un daiļdarbos, saskata latviešu literatūras saistību ar norisēm pasaules literatūrā.
7. Patstāvīgi un mērķtiecīgi labā un pareizā valodā (mutvārdos un rakstveidā) vērtē rakstnieku atsevišķu darbu, daiļradi kopumā un individuāli izlasīto literatūrā.
8. Orientējas satura daudzslāņainībā. Saskata izcilāko rakstnieku (dzejnieku, dramaturgu) darbu problemātiku un māksliniecisko savdabību.
9. Izmanto apgūtās literatūras teorijas zināšanas literārā darba uztverei.
10. Orientējas bibliogrāfijā, strādā bibliotēkā, lieto uzziņas literatūru. Konspektē un veido tēzes.
11. Sistemātiski seko literatūras dzīvei, izmantojot periodiskos izdevumus.
12. Uztver rakstnieka pozīciju, daiļdarbā ietverto ētiski estētisko ideālu; pauž uztvērēja vērtējošo attieksmi (estētiski vērtējoši spriedumi - piemēram, skaists, cildens, komisks, traģisks).
13. Uztver daiļdarbu kā specifiskas vārda mākslas darbu. Veido tēlainu stāstījumu vārdos vai rakstos par daiļdarba mākslinieciskajām vērtībām. Izjūt daiļdarba patosu (intonāciju), izprot rakstnieka mākslinieciskās ieceres. Izteiksmīgi lasa, skandē no galvas daiļdarbu vai tā fragmentu.
14. Literatūrteorētiski un loģiski pamatoti raksturo daiļdarba idejiski māksliniecisko kvalitāti (arī rakstnieka personību, daiļradi, literārās norises).
15. Lasa daiļliteratūru, pilnveido savu garīgo pasauli.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt izglītojamo prasmi latviešu valodā kā otrajā valodā, lai veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. brīvai saziņai un informācijas uztverei;
2.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu pareizus izteikumus runā un rakstos;
2.3. veicināt cieņpilnu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
3.1. runas uztvere ar dzirdi;
3.2. monoloģiskā runa;
3.3. dialoģiskā runa;
3.4. iespiesta un rakstīta teksta lasīšana;
3.5. pierakstu veidošana, atstāstījumu rakstīšana;
3.6. dažādu pierakstu - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumu veidošana;
3.7. domrakstu, lietišķo rakstu rakstīšana.
4. Valodas mācība:
4.1. vārdu nozīmes noteikšana atkarībā no vārddarināšanas elementiem, vārdu formām, konteksta;
4.2. latviešu valodai raksturīgās vārdu savienojuma un teikuma konstrukcijas - gan līdzīgās, gan atšķirīgās salīdzinājumā ar mazākumtautību valodu;
4.3. tēlainās valodas, darījumvalodas, literārās valodas un sarunvalodas īpatnības.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
5. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
5.1. saprot pedagoga stāstījumu vai lasīto, klasesbiedra vai citas personas runu, skaņu ierakstu, televīzijas un radio raidījumu (ne mazāk kā 5 min). Saprot sarunas partneru replikas;
5.2. izsakās latviešu valodā, izmantojot lasīto vielu un apgūtās valodas zināšanas. Pastāsta par izlasīto (mācību grāmatā vai papildliteratūrā, laikrakstā, žurnālā), uz ielas vai citās vietās (TV, radio), mācību stundās dzirdēto, muzejā vai izstādē redzēto. Izteikuma ilgums - 3-5 min;
5.3. atbild uz jautājumiem un pats izjautā sarunu biedru, izsaka savu lūgumu, uzaicinājumu, dod padomu, vērtējumu, piekrišanu vai noraidījumu;
5.4. piedalās dialogā ar pedagogu un klasesbiedriem par sadzīves, kultūras, mākslas un sabiedriski politiskiem tematiem, aizstāv savas domas, pamato tās. Patstāvīgi veido dialoga replikas (7-8 replikas);
5.5. temati lasīšanai un pārrunām par izlasīto:
5.5.1. latviešu folklora un tradīcijas;
5.5.2. trīs atmodas latviešu tautas vēsturē;
5.5.3. kultūras attīstība un īpatnības Latvijas novados;
5.5.4. zeme kā vērtība latvieša dzīvē;
5.5.5. latviešu valoda, tās attīstība un statuss;
5.5.6. latviešu grāmatniecība un periodika;
5.5.7. ievērojamākie latviešu rakstnieki un dzejnieki: personība, daiļrade, būtiskais viņu darbos;
5.6. temati sarunām:
5.6.1. Latvijas Republikas valsts simboli;
5.6.2. aktuāli notikumi valsts dzīvē;
5.6.3. ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē;
5.6.4. latviskuma, latviskas vides nozīme tavā dzīvē;
5.6.5. garīgā dzīve šodien;
5.6.6. preses izdevumi;
5.6.7. radio un televīzijas pārraides;
5.6.8. latviešu māksla un tu;
5.6.9. arhitektūra un tēlniecība;
5.6.10. latviešu teātris;
5.6.11. latviešu kino;
5.6.12. latviešu klasiskā un estrādes mūzika;
5.6.13. dziesmu svētki;
5.6.14. tautas daiļamata tradīcijas Latvijā;
5.6.15. jauniešu tiesības un pienākumi;
5.6.16. izglītības iespējas Latvijā;
5.6.17. tavas intereses un iespējamās darbības jomas;
5.6.18. jaunatne un tehnika;
5.6.19. jauniešu atpūtas iespējas;
5.6.20. jauniešu savstarpējās attiecības. Paaudžu attiecības;
5.6.21. mode;
5.7. lasa patstāvīgi mācību grāmatas un citus tekstus, saprot to saturu bez vārdnīcas vai izmantojot vārdnīcu. Patstāvīgi izmanto divvalodu un skaidrojošās vārdnīcas;
5.8. veido dažādus pierakstus - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumus;
5.9. uzraksta vēstuli, telegrammu, iesniegumu, reklāmas tekstu, aizpilda dokumentācijas veidlapas. Izsaka savu attieksmi par lasīto, dzīvē vēroto rakstveidā. Kārto darījumrakstus, uzraksta īsu referātu, attēla vai situācijas aprakstu.
6. Valodas mācība:
6.1. izmanto iepriekšējās zināšanas un prasmes vārdu sastāva analīzē un vārdu darināšanā;
6.2. nosaka vārda nozīmi (to uztver) pēc konteksta un zināmiem vārddarināšanas elementiem, brīvi orientējas deklinējamo un konjugējamo vārdu atšķiršanā pēc to formu pazīmēm, izmanto vārdnīcas;
6.3. izprot vārdu dažādās nozīmes (homonīmus), lieto sinonīmus, antonīmus un homonīmus, saprot to nozīmi pēc konteksta;
6.4. patstāvīgi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas vārdu formu veidošanā un to iesaistīšanā runā un rakstos;
6.5. atšķir tēlainu valodu no darījumvalodas, literāro valodu no sarunvalodas.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamo klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas prasmes un pareizu valodas lietojumu.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. praktiskās valodas lietošana komunikācijā visās valodas prasmēs;
2.2. zināšanu pilnīga apguve par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;
2.3. zināšanu apguves patstāvīga turpināšana.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana.
4. Valodas lietojums: izruna un intonācija.
5. Valodas funkcijas: teksts, teikums, vārds.
6. Sarunvalodas temati: tuvākā un tālākā apkārtne, vide, sadzīve un kultūra; ceļošana Latvijā un ārpus Latvijas, aktuālas problēmas mūsu un citu valstu dzīvē.
7. Saziņas līdzekļi: runas modeļi un izteiksmes veidi.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
8. Praktiski lieto valodu dabiskā komunikācijas procesā galvenajos runas darbības veidos.
9. Klausīšanās:
9.1. saprot un uztver informāciju, dažādus teksta veidus;
9.2. atbild uz jautājumiem;
9.3. precizē informāciju, pārjautā;
9.4. izsaka savu vērtējumu.
10. Lasīšana:
10.1. brīvi, intonatīvi un fonētiski pareizi lasa tekstu;
10.2. iegūst informāciju, lietojot dažādus lasīšanas veidus (pārskatīšanu un caurskatīšanu);
10.3. lasa nepazīstamu tekstu;
10.4. prot novērtēt faktus, notikumus, galveno domu;
10.5. lasa tekstu un atbild uz jautājumiem;
10.6. prot analizēt norādītos teksta fragmentus;
10.7. tulko norādītās teksta daļas pareizā dzimtajā valodā;
10.8. lasa dažāda satura un žanra tekstus;
10.9. izsaka savu attieksmi.
11. Runāšana:
11.1. prot lietot gramatikas pamatstruktūras, tās kombinēt;
11.2. pārjautā, precizē informāciju;
11.3. veido fonētiski, gramatiski un leksiski pareizus izteikumus;
11.4. uzsāk un uztur sarunu, izsaka savas domas iepriekš neplānotā, spontānā runā;
11.5. atstāsta izlasītu informāciju sakarīgi, loģiski pamatoti;
11.6. piedalās diskusijā;
11.7. argumentē savas domas;
11.8. komentē, analizē dzirdēto vai lasīto;
11.9. prot lietot neverbālos saziņas līdzekļus.
12. Valodas lietojums:
12.1. pārvalda valodas pareizrakstības likumus;
12.2. veido dažāda satura un žanra tekstus apgūto sarunvalodas tematu apjomā.
13. Rakstīšana:
13.1. ievēro pareizrunas normas;
13.2. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (temats, teksta veids, sakarīgums, veselums);
13.3. veido dažāda stila tekstus;
13.4. veido vienkāršus un saliktus teikumus;
13.5. izprot un ievēro gramatikas likumības;
13.6. ievēro ortogrāfijas normas;
13.7. zina un pareizi lieto vārda gramatiskās formas.
14. Starpkultūru aspekts:
14.1. izzina svešvalodā runājošo zemju sociokultūras aspektus;
14.2. izprot un izvērtē kopīgo un atšķirīgo tautu dzīvē;
14.3. uztver un izmanto informāciju savas personības izaugsmes veidošanai.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo dzimtās valodas kā garīgās un intelektuālās pašattīstības un pašrealizācijas līdzekļa kompetenci mūsdienu daudzvalodu sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. sistematizēt zināšanas par valodu;
2.2. veidot priekšstatu par dzimtās valodas stilistiski funkcionālo bagātību un tās vietu citu valodu starpā;
2.3. pilnveidot saziņas kultūru, mutvārdu un rakstveida runas kultūru;
2.4. attīstīt valodas izjūtu un estētisko gaumi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Runas kultūras pamati:
3.1. ortoēpijas norma un normas varianti;
3.2. leksikas norma un normas varianti;
3.3. morfoloģiskā norma un normas varianti;
3.4. sintakses norma un normas varianti.
4. Retorika:
4.1. antīkā retorika un jaunāko laiku retorika, retorikas pamatkritēriji;
4.2. komunikatīvā situācija un tās komponenti;
4.3. valoda un runa, runas darbības veidi;
4.4. runas etiķete;
4.5. publiskas uzstāšanās retorika;
4.6. diskusijas retorika.
5. Daiļdarba teksta lingvistiskā analīze:
5.1. daiļliteratūras valoda, daiļdarba teksta pazīmes;
5.2. lingvistiskā komentēšana;
5.3. teksta pamatlīmeņi: fonētikas, vārddarināšanas, leksikas, morfoloģijas, sintakses.
6. Pamatzināšanas par valodu:
6.1. valodas sociālais raksturs un valodas pamatfunkcijas;
6.2. fonēma, fonēmu raksturīgās pazīmes;
6.3. morfēma, vārda sastāvs;
6.4. vārda sakne, sakņu tipi, vārddarināšanas paņēmieni;
6.5. vārds, tā pamatpazīmes, klasifikācijas principi;
6.6. gramatiskās nozīmes, to izteikšanas paņēmieni;
6.7. vārdšķiras, to grupēšanas principi;
6.8. sintaktiskie sakari, sintakses vienības, teikums;
6.9. līdzīgais un atšķirīgais dzimtās valodas un latviešu valodas sistēmā, valodu attiecības.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
7. Runas kultūras pamati:
7.1. pareizi liek vārdos uzsvaru un pareizi to lieto;
7.2. nosaka vārda semantiku, vārdu leksisko saistāmību;
7.3. pareizi nosaka runā sinonīmus, homonīmus, paronīmus, daudznozīmīgus vārdus, jaunvārdus, vecvārdus, vienkāršrunas vārdus, aizguvumus, profesionālismus, žargonismus, frazeoloģismus;
7.4. pareizi izmanto lietvārda dzimtes, skaitļa, locījuma kategoriju;
7.5. pareizi veido īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju formas un īpašības vārdu īsās formas;
7.6. pareizi veido un izmanto skaitļa vārdu, vietniekvārdu, darbības vārdu formas;
7.7. prot saskaņot izteicēju un teikuma priekšmetu, apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
7.8. prot pareizi izmantot savrupinājumus;
7.9. prot pareizi izmantot tiešo runu un pārveidot to netiešajā runā;
7.10. strādā ar dažāda veida vārdnīcām: ortoēpijas, skaidrojošo, etimoloģijas, frazeoloģijas, svešvārdu, sinonīmu vārdnīcu;
7.11. prot rediģēt tekstu.
8. Retorika:
8.1. analizē saziņas situāciju, ņemot vērā retorikas pamatkritērijus;
8.2. nosaka konkrētu saziņas situāciju veidus;
8.3. vērtē runas uzvedības atbilsmi saziņas situācijai, nosakot komunikatīvo nolūku un tā īstenošanas pakāpi;
8.4. veido dažādu žanru mutvārdu izteikumus, ņemot vērā saziņas situāciju;
8.5. pārvalda refleksīvās, nerefleksīvās un aktīvās klausīšanās paņēmienus;
8.6. piedalās dialogā, ievērojot ētikas normas un likumus;
8.7. veido dažādu žanru rakstiskus izteikumus, ņemot vērā saziņas situācijas īpatnības;
8.8. prot izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu lasīšanas veidu;
8.9. izprot jēdzieniskās kopsakarības, kas pastāv starp teksta daļām, teksta, virsraksta un epigrāfa saikni;
8.10. prot novērtēt runas uzvedības korektumu, vadīt dialogus;
8.11. sagatavo un publisko savu runu saskaņā ar oratora mākslas likumībām un paņēmieniem;
8.12. prot novērtēt savas publiskās uzstāšanās efektivitāti;
8.13. piedalās diskusijās, ievērojot konstruktīvas sarunas loģiskās un ētiski loģiskās likumības.
9. Daiļdarba lingvistiskā analīze:
9.1. zina daiļdarba teksta - vārda mākslas darba - galvenās pazīmes;
9.2. prot veidot daiļdarba teksta komentāru, izmantojot vārdnīcas un uzziņu literatūru;
9.3. saskata tekstā skaņu atkārtojumu un prot atklāt tā radīto māksliniecisko efektu;
9.4. saprot vārda iekšējās formas pārmaiņas, prot tās skaidrot;
9.5. prot paskaidrot, kāda nozīme ir morfēmu atkārtojumam izteikumā;
9.6. prot apvienot viena tematiskā lauka vārdus, noteikt atslēgas vārdus;
9.7. atrod tekstā dažādus viena un tā paša personāža raksturotājvārdus un skaidro to izvēli;
9.8. saskata kopsakarības starp tekstā izmantotajām vārdšķirām, gramatiskajām kategorijām un teksta izklāsta formu, tematu un ideju;
9.9. skaidro, kāda ir teikuma struktūras, garuma saikne ar teksta tematu un ideju;
9.10. skaidro, kāda ir viena veida sintaktisko konstrukciju atkārtojuma loma tekstā;
9.11. prot veikt fragmentāru un pilnīgu dzejas un prozas teksta lingvistisko analīzi.
10. Pamatzināšanas par valodu:
10.1. saprot, ka valodai ir sociāls raksturs, ka valoda ir zināšanu sistēma;
10.2. nosaka fonēmas, fonēmu variantus;
10.3. prot veikt vārdu morfēmisko analīzi;
10.4. prot veikt vārddarināšanas analīzi;
10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;
10.6. nosaka gramatiskās nozīmes un to izteikšanas paņēmienus;
10.7. nosaka vārdšķiras, to semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās pazīmes;
10.8. prot veikt vārdu savienojumu, vienkāršu un saliktu teikumu analīzi;
10.9. zina dzimtās valodas un latviešu valodas vispārīgo raksturojumu saskaņā ar to struktūru, ģenealoģisko klasifikāciju;
10.10. prot atrast, labot un skaidrot kļūdas, kas radušās latviešu valodas ietekmes rezultātā.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
8.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo prasmi uztvert literatūru kā mākslas, tautas garīgās kultūras sastāvdaļu, īpašu saziņas formu un izprast literatūras nozīmi savā radošajā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. apgūt zināšanu sistēmu par sava etnosa literatūru kā pasaules literatūras daļu, pamatojoties uz literāro darbu tekstu apguvi;
2.2. radīt priekšstatu par literatūras attīstības vēsturisko procesu;
2.3. pilnveidot literāra darba analīzes un interpretācijas prasmi;
2.4. attīstīt izziņas interesi, radošās spējas, tēlaino domāšanu, emocionālo pasauli un vērtēšanas prasmi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
3.1. literatūras teorijas pamatjēdzieni: mākslas tēls un daiļdarba tips, personāža vēsturiskā un vispārcilvēciskā nozīme, autora iecere un tās īstenošanas līdzekļi, daiļdarba problemātika, sižets un kompozīcija, valoda un stils;
3.2. svarīgākie literatūras vēstures posmi, mākslas metodes un virzieni;
3.3. mākslas izziņas galvenās estētiskās kategorijas un īpatnības: skaistais un neglītais, traģiskais un komiskais, pasaules vērtīborientēts atspoguļojums, emocionāli tēlains pasaules tēlojums.
4. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
4.1. daiļdarba forma un saturs;
4.2. daiļdarba fabula, sižets un kompozīcija;
4.3. daiļdarba mākslinieciskais laiks un telpa;
4.4. daiļdarba tematika un problemātika;
4.5. dzejas un prozas darba valoda.
5. Radošā darbība, runas attīstīšana:
5.1. daiļdarba analīze un interpretācija;
5.2. plānu veidošana, tēžu, konspektu rakstīšana;
5.3. iesaistīšanās disputos un daiļdarba apspriešanā;
5.4. sava viedokļa par daiļdarbu argumentēšana, izmantojot dažādus paņēmienus;
5.5. uzstāšanās ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
5.6. savu tekstu veidošana par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
6. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
6.1. izprot literatūras teorijas pamatjēdzienus un izmanto tos, analizējot, vērtējot un interpretējot literāros darbus;
6.2. zina literatūras vēstures svarīgākos periodus, to īpatnības sava etnosa literatūras attīstībā;
6.3. prot saistīt literāru darbu ar mākslas metodi un virzienu;
6.4. ir priekšstats par mākslinieciskās izziņas galvenajām īpatnībām un estētikas kategorijām.
7. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
7.1. saprot darba satura un formas vienotības loģiku;
7.2. prot vērtēt daiļdarba satura komponentus: tematu, raksturus, apstākļus, problēmu, ideju;
7.3. saprot, kāda ir atšķirība starp fabulu un sižetu;
7.4. prot noteikt darba kompozīcijas elementus;
7.5. prot atšķirt darbā vispārināto un konkrēto laiku un telpu, izprot to lomu tekstā;
7.6. prot noteikt un formulēt apjomīga daiļdarba tematiku un problemātiku;
7.7. prot atšķirt tropus un stilistiskās figūras, izprot to lomu tekstā.
8. Radošā darbība, runas attīstīšana:
8.1. prot analizēt daiļdarbu kā veselumu, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas;
8.2. zina daiļdarba interpretācijas galvenos veidus un prot izvēlēties tos, kas pašam šķiet interesantāki;
8.3. prot rakstīt dažāda veida plānus, tēzes, konspektus;
8.4. veido savus tekstus par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem, pamato savu viedokli;
8.5. uzstājas ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
8.6. iesaistās literatūras un mākslas jautājumu apspriešanā un disputos par šīm jomām.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Vispārīgais jautājums
1. Vispārējās vidējās izglītības kurss "Vēsture" aptver Latvijas, Eiropas, pasaules vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām, turklāt Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk par 1/3 no kopējā vēstures stundu skaita. Katra perioda (senie, vidus, jaunie un jaunākie laiki) ietvaros jāizdala trīs galvenie jautājumu loki: valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība; vide, cilvēku saimnieciskā darbība un sabiedrības struktūra; dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma.
II. Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību, veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.
3. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes un iemaņas vēstures avotu, literatūras, kartogrāfiskā un statistiskā materiāla analīzē, lai spētu patstāvīgi un argumentēti skaidrot vēstures norises, paši meklētu un lietotu zināšanas par attiecībām starp pagātni un tagadni;
3.2. attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību; veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību;
3.3. sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem un sabiedrības struktūrām;
3.4. veidot izpratni par vēsturiskā procesa norisi visās cilvēka dzīves jomās: piemēram, politikā, saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, reliģijā, rosināt domāt par savu personīgo un katras personības vietu un lomu vēstures procesā;
3.5. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Aizvēsture:
4.1. aizvēstures jēdziens;
4.2. aizvēstures periodizācija un vieta cilvēces vēsturē;
4.3. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids un kultūra;
4.4. "neolītiskā revolūcija";
4.5. aizvēstures nozīmīgākie posmi Latvijas teritorijā.
5. Senie laiki:
5.1. seno laiku vēstures jēdziens;
5.2. seno laiku vieta cilvēces vēsturē;
5.3. senākās civilizācijas Divupē un Ēģiptē;
5.4. sabiedrības un valsts pārvaldes struktūra Seno Austrumu civilizācijās;
5.5. Seno Austrumu civilizāciju ieguldījums cilvēces vēsturē;
5.6. antīkās pasaules izcelšanās un attīstība;
5.7. grieķu polisa, tās valstiskā un sabiedriskā struktūra;
5.8. Maķedonijas Aleksandra lielvalsts un hellēniskā pasaule;
5.9. Romas republika;
5.10. romiešu sabiedrības struktūra un tiesības;
5.11. romiešu iekarojumi un Romas impērija;
5.12. kristietība;
5.13. antīkās pasaules ieguldījums cilvēces vēsturē.
6. Viduslaiki:
6.1. viduslaiku vēstures jēdziens;
6.2. viduslaiku vieta cilvēces vēsturē;
6.3. lielā tautu staigāšana;
6.4. viduslaiku Eiropas politiskā karte un tās izmaiņas;
6.5. sadrumstalotības un centralizācijas procesi;
6.6. "vikingu laikmets";
6.7. krusta kari;
6.8. viduslaiku Eiropas sabiedrība un tās attīstība;
6.9. kristīgā baznīca un tās loma viduslaikos;
6.10. saimniecība un tās attīstība viduslaiku Eiropā;
6.11. viduslaiku pilsēta;
6.12. Hanza;
6.13. sabiedrība un saimniecība Latvijas teritorijā līdz 13.gadsimtam;
6.14. Livonijas izveidošanās, tās "vācu-nevācu" sabiedrība, politika un saimniecība.
7. Jaunie laiki:
7.1. jauno laiku vēstures jēdziens un vieta cilvēces vēsturē;
7.2. lielie ģeogrāfiskie atklājumi un to nozīme pasaules vēsturē;
7.3. renesanse;
7.4. reformācija;
7.5. jauno laiku Eiropas un pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;
7.6. absolūtisms un parlamentārisms;
7.7. revolūcijas un reformas;
7.8. valdošās ideoloģijas un sabiedriski politiskās kustības;
7.9. jauno laiku sabiedrība un tās attīstība;
7.10. koloniālisms;
7.11. nāciju veidošanās;
7.12. apgaismība;
7.13. saimniecība un tās attīstība jaunajos laikos;
7.14. industriālā revolūcija;
7.15. sabiedrība, politika, saimniecība un kultūra Latvijas teritorijā Žečpospoļitas, Zviedrijas un Krievijas varas laikā un Kurzemes hercogistē;
7.16. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu izveidošanās;
7.17. pirmā nacionālā atmoda. Jaunlatvieši;
7.18. sabiedrības modernizācija Latvijā.
8. Jaunākie laiki (20.-21.gadsimts):
8.1. jaunāko laiku vēstures jēdziens;
8.2. jaunāko laiku vieta cilvēces vēsturē;
8.3. pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;
8.4. Pirmais pasaules karš;
8.5. Eiropa starpkaru periodā;
8.6. Otrais pasaules karš;
8.7. koloniālās sistēmas sabrukums;
8.8. divas sabiedriski ekonomiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara un sociālisma sistēmas sabrukums;
8.9. politiskie režīmi;
8.10. nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un drošības sistēmas;
8.11. cilvēku saimnieciskā darbība un tās ietekme uz vidi;
8.12. 20.-21.gadsimta sabiedrības struktūra;
8.13. ekonomiskā integrācija;
8.14. valdošās ideoloģijas. Komunisms un fašisms, liberālisms, konservatīvisms;
8.15. dzīvesveids un tradīcijas 20.gadsimtā. Kultūras un subkultūras attīstības galvenie virzieni;
8.16. mūsdienu pasaules globālās problēmas;
8.17. Latvijas valstiskuma attīstība 20.gadsimtā;
8.18. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā;
8.19. Latvijas Republikas izveide, tās politiskā, sociālā, saimnieciskā un kultūras attīstība;
8.20. nacistiskais un padomju okupācijas režīms Latvijā;
8.21. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana;
8.22. sabiedrības struktūra Latvijā un latviešu nācijas attīstība;
8.23. mūsdienu Latvijas aktuālās problēmas.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi
9. Vēstures priekšmets:
9.1. izprot vēsturi kā pagātni un zinātni;
9.2. izprot, ka jebkurš vēstures procesa atspoguļojums ir subjektīvs;
9.3. izprot vēstures avotu un literatūras subjektīvo raksturu;
9.4. izprot, kāpēc sabiedrības grupas (tautas, nācijas, sociālās grupas u.c.) vēsturi skaidro dažādi;
9.5. izprot, ka vēsturē lietotajiem jēdzieniem var būt dažādi skaidrojumi;
9.6. izprot problēmas, kas saistītas ar sarežģītu vēsturisku situāciju aprakstīšanu, skaidrojumu un analīzi;
9.7. izprot problēmas, kas saistītas ar mēģinājumiem nodrošināt vēstures skaidrojuma objektivitāti;
9.8. izprot, ka iespējamas dažādas vēstures periodizācijas;
9.9. zina, ka katrai vēstures periodizācijai ir savi kritēriji;
9.10. prot analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības;
9.11. prot vēstures zināšanas lietot tagadnes (mūsdienu pasaules) skaidrošanā un izpratnē;
9.12. zina un prot lietot vēstures jēdzienus;
9.13. prot analizēt un skaidrot dažādus vēstures avotus un literatūru;
9.14. prot vēstures norišu skaidrošanā un interpretēšanā lietot deduktīvās un induktīvās metodes;
9.15. prot lietot kartogrāfisko, statistisko un socioloģisko materiālu vēstures procesa skaidrošanā;
9.16. prot veidot tēzes, ziņojumus un referātus par izvēlēto vēstures tēmu;
9.17. prot pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.
10. Valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība:
10.1. izprot valstu un valdniecības veidošanās priekšnosacījumus;
10.2. zina dažādu valstu tipu pārvaldes struktūras un izprot to attīstību;
10.3. izprot dažādo valstu tipu un politisko režīmu daudzveidību, zina to pamatpazīmes un atšķirības;
10.4. izprot lielāko karu, revolūciju, nacionālo atbrīvošanās kustību iemeslus, cēloņus un sekas;
10.5. izprot valstu, sevišķi impēriju, bojāejas cēloņus un sekas;
10.6. izprot politisko attiecību risināšanas veidus un sekas dažādos laikmetos, šo veidu atšķirības;
10.7. izprot sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Latvijas politiskās kartes izmaiņām un ietekmi Latvijas politiskajā vēsturē;
10.8. izprot Latvijas vietu pasaules starptautiskajās norisēs;
10.9. izprot mūsdienu starptautisko organizāciju un drošības sistēmu mērķus, darbības pamatprincipus un lomu;
10.10. izprot politisko partiju un sabiedrisko organizāciju lomu valstu politiskajā dzīvē;
10.11. izprot politiskās attīstības galvenās tendences cilvēces vēsturē;
10.12. raksturo nozīmīgākos politiskos notikumus, procesus un starpvalstu attiecību krustpunktus cilvēces vēsturē;
10.13. skaidro Eiropas un pasaules politisko karti, tās būtiskākās izmaiņas un to nozīmi mūsdienu politiskās kartes veidošanās procesā;
10.14. skaidro sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanos un ietekmi uz valstu iekšpolitiku un valstu savstarpējām attiecībām.
11. Vide un cilvēku saimnieciskā darbība:
11.1. sabiedrības struktūra:
11.1.1. izprot cilvēka atkarību no vides aizvēstures laikmetā;
11.1.2. izprot cilvēka saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību vēsturiskajā laikmetā;
11.1.3. izprot vēsturiskās attīstības gaitu no ģeogrāfiskās vides ietekmes uz cilvēku līdz cilvēka ietekmei uz ģeogrāfisko vidi;
11.1.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu civilizācijas veidošanās un attīstības procesā un dažādu civilizāciju tipus;
11.1.5. izprot dažādu civilizāciju saskarsmes abpusējās sekas;
11.1.6. izprot ražotājsaimniecības būtību;
11.1.7. izprot, ka saimniecībai iespējamas dažādas formas;
11.1.8. izprot, ka sabiedrību var iedalīt pēc mantiskā stāvokļa, kārtu (kastas) piederības, sociālā statusa un citiem principiem;
11.1.9. izprot sociālās diferenciācijas cēloņus;
11.1.10. izprot pretstatu starp pilsētām un laukiem;
11.1.11. izprot zinātnes un izgudrojumu ietekmi uz cilvēku saimniecisko darbību;
11.1.12. izprot ekonomiskās integrācijas procesus pasaulē un ekonomisko procesu ietekmi uz valstu politiku;
11.1.13. izprot sabiedrības un saimniecības struktūru attīstību Latvijā;
11.1.14. izprot latviešu tautas un nācijas veidošanos un attīstību;
11.1.15. skaidro cilvēka izcelšanās hipotēzes;
11.1.16. skaidro cilvēku skaita pieauguma cēloņus un sekas Latvijā, Eiropā un pasaulē;
11.1.17. raksturo iekšējo agrāro kolonizāciju un tās ietekmi uz ģeogrāfiski kultūrvēsturisko ainavu;
11.1.18. raksturo cilvēku migrāciju Eiropā;
11.1.19. zina Eiropas tautu un valodu etniskās grupas un izprot to attīstību;
11.1.20. izprot pilsētu kā sabiedrības struktūru;
11.1.21. skaidro darba dalīšanas attīstību Eiropā, pasaulē un Latvijas vietu tajā;
11.1.22. raksturo ievērojamāko zinātnes sasniegumu laiku un vietu;
11.2. dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma:
11.2.1. izprot, ka cilvēces vēsturē bijuši dažādi uzskati par valsts un sabiedrības "ideālo modeli", un raksturo tos;
11.2.2. izprot vēsturisko civilizāciju un kultūru ieguldījumu mūsdienu civilizācijas vēsturē;
11.2.3. izprot kristīgās mācības pamatatziņas;
11.2.4. izprot politisko kustību nozīmi vēsturē;
11.2.5. raksturo pasaules mitoloģisko izpratni un lielāko reliģiski ētisko mācību pamatatziņas;
11.2.6. raksturo dzīvesveida, tradīciju un materiālās kultūras attīstību cilvēces vēsturē;
11.2.7. raksturo nozīmīgākos mākslas un arhitektūras virzienus cilvēces vēsturē;
11.2.8. izprot cilvēku priekšstatus par laiku un telpu dažādos laikmetos;
11.2.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju, materiālās kultūras un sabiedriskās domas lokālās un reģionālās atšķirības;
11.2.10. raksturo nozīmīgākās sabiedriski politiskās kustības, to cēloņus, idejas, mērķus un darbības rezultātus.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
Bizn …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.