Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 573 Rīgā
(2020)>40Globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē)3830Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā)2520Ieguldījumi P&I (% no IKP)0,7498> 1,7Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I)3340Liels izaicinājums šajā dimensijā ir mērķu izpildes uzraudzības uzlabošana, lai būtu iespējams uzraudzīt gan mērķu izpildi, gan iegūt datus par mērķu izpildes sarežģītākajiem jautājumiem. Šobrīd, ņemot vērā Latvijas, ES un globālo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir nodrošināt Plānā noteikto IKP procentuālo ieguldījumu apjomu P&I. Vienlaikus Latvijas mērķis un ilgtermiņa stratēģija ir virzīties uz viedo reindustrializāciju, koncentrējoties uz nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību, kas ir mazāk emisiju un enerģijas ietilpīgas, tādējādi veicinot enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot arī tautsaimniecības attīstību. Šāda ilgtermiņa stratēģija paredz arī veicināt inovatīvo un augsto tehnoloģiju attīstību gan valsts politikas, gan privāto iniciatīvu ietvarā enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektos. Plānā šobrīd liels uzsvars ir likts uz pētījumu pasākumiem, lai pētījumu rezultāti pēc tam būtu izmantojami inovāciju un tehnoloģiju attīstībai.2.2. Mērķu noteikšanas aspektiŅemot vērā Regulas 2018/1999 5. panta 1. punkta
- e)apakšpunktu, II pielikumu un Direktīvu 2018/2001 un Direktīvu 2023/1709, Latvija savu enerģētikas mērķu noteikšanā ņēma vērā šādus būtiskus apstākļus:• Latvijas noteiktais AER mērķis ir Latvijas šī brīža izmaksu efektivitātes "griesti", kur saskaņā ar modelēšanas datiem lielāks AER īpatsvars jau pārsniedz izmaksu efektivitāti, un Latvijai prasīs būtiskus ieguldījumus mērķu sasniegšanai.• Latvijai ir nepieciešams nodrošināt pastāvīgu jaudu enerģētiskās drošības un sistēmu balansēšanas nodrošināšanai, kur Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvija šobrīd ražo elektroenerģiju arī kaimiņvalstu patēriņa nosegšanai.• Latvija ir ievērojusi Direktīvas 2023/1791 4. panta 5. punkta 3. rindkopu un nepārsniedz EK aprēķināto indikatīvo valsts energoefektivitātes devumu ES saistošajā enerģijas galapatēriņa mērķrādītājā. Latvija ir pieteikusi, ka valsts devumi tiek noteikti, balstoties uz 2020.g. ES atsauces scenāriju.• Latvijas enerģijas galapatēriņš 2022. g. bija piektais mazākais starp visām ES dalībvalstīm, vienlaikus Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā trešais lielākais ES, līdz ar to Latvijai fosilās enerģijas samazināšanai būtu jāiegulda būtiski papildu pūliņi, kas pārsniedz izmaksu efektivitātes slieksni.• Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un lielo CSA īpatsvaru kopējā siltumapgādē, Latvijai joprojām būs nepieciešams pietiekami nozīmīgs pīķa un/vai rezerves jaudu apjoms tieši siltumapgādē gada aukstāko mēnešu dēļ un dēļ apkures sezonas, kas var sasniegt 200 dienas g.• Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Latvijas starpsavienojumu jaudu un ņemt vērā arī kaimiņvalstu, ar kurām ir izveidoti minētie starpsavienojumi, tautsaimniecības elektrifikāciju.• Latvijai ir jāņem vērā būtiski pieaugošais vietējais pieprasījums pēc elektroenerģijas, ko arī veicinās Plānā iekļautie elektrifikācijas pasākumi, vienlaicīgi, uzlabojot enerģētisko drošību, Latvijai ir jāspēj uzlabot pašnodrošinājums ar pašu saražoto elektroenerģiju.• Latvijā AE īpatsvars elektroenerģijā, siltumapgādē, CSA, ēkās un rūpniecībā pārsniedz 50% (faktiskais atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars AER īpatsvars elektroenerģijā 2020. g. un 2021. g. pārsniedza 63%), un būtiska kopējā AE īpatsvara palielināšana Latvijā būs iespējama tikai būtiski kāpinot atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru grūti dekarbonizējamajā transporta sektorā.Latvija nenosaka AE mērķus, dalījumā pa izmantotajām tehnoloģijām vai energoresursiem, vienlaikus:• Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, kombinācijā ar enerģijas akumulācijas iekārtām un divvirziena EV uzlādes iekārtām.• Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu, saules kolektoru jaudas, veicinot pāreju uz lielas jaudas siltumsūkņu vai elektroenerģijas izmantošanu CSAS, veicinot dažādu tehnoloģiju kombinācijas siltumenerģijas ražošanā, kā arī nosakot AE īpatsvara pienākumu dabasgāzes tirgotājiem, tādējādi veicinot biometāna piejaukumu dabasgāzei, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanā.• Latvija plāno attīstīt un veicināt atlikumsiltuma izmantošanu CSAS, piemēram, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu (atlikumsiltuma atgūšanu, kas notekūdeņos ir saglabājies pēc to bioloģiskās attīrīšanas un pirms novadīšanas apkārtējā vidē) vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu, kā arī uzlabojot un koriģējot siltumenerģijas tirgus regulējumā, jo īpaši Rīgā, lai CSAS varētu pilnībā ņemt vērā šobrīd neizmantoto potenciālu, attiecīgi atlikumsiltuma izmantošanas gadījumā to iekļaujot atjaunīgās siltumapgādes mērķī.• Latvija plāno palielināt atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru, ieviešot pienākumu degvielas piegādātājiem sasniegt konkrētu SEG emisiju intensitātes samazinājumu, kas būtiski palielinās atjaunīgās transporta enerģijas, īpaši moderno biodegvielu/biometāna un elektroenerģijas izmantošanas apjomus, īpatsvaru. Latvija plāno turpināt straujāku elektromobilitātes attīstību kā mobilitātes, energoefektivitātes un AER mērķu risinājumu.• Starpsavienojamībā Latvija jau šobrīd izpilda ES noteikto mērķi, vienlaikus starpsavienojamības uzlabošanai Latvija plāno pabeigt jau īstenošanā esošos projektus un īstenot ieplānotos KIP. Iekšējai infrastruktūras uzlabošanai elektroenerģijas pārvades un SSO veic nepieciešamos pasākumus elektroenerģijas lietotāju pieslēguma jaudu optimizēšanai un apvienošanai, kā arī nepieciešamos pasākumus, lai iekšējā elektroenerģijas tirgū varētu iekļaut pēc iespējas lielāku skaitu jauno vēja un saules enerģijas ražotāju (mikroģeneratorus un elektrostacijas).• Ņemot vērā, ka Latvijā ir liberalizēts gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgus, nav plānots noteikt citus mērķus iekšējā elektroenerģijas un gāzes tirgus integrācijai.• Latvijā nav noteikti specifiski aizliegumi kādai konkrētai AER tehnoloģijai vai veidam, bet ir noteikti konkrēti ierobežojumi tehnoloģiju atrašanās vietai vai atbilstībai vides, bioloģiskās daudzveidības, sabiedrības vai teritoriālajiem nosacījumiem. Saskaņā ar Direktīvu 2018/2001 Latvija 2025. g. noteiks paātrinātas AER apguves teritorijas, vairāk koncentrējoties uz vēja enerģiju, saules enerģiju, biometāna ražošanas un tīklā ievadīšanas teritorijām, neparedzot specifiskas teritorijas hidroenerģijas attīstībai vai iekārtām, kurās izmanto cieto biomasas kurināmo. Šobrīd jaunu "bāzes jaudas" elektrostaciju nodošana ekspluatācijā Latvijā līdz 2030. g. nav paredzēta.2.3. Plānā noteikto mērķu neizpildes sekas2.3.1. Sankcijas par noteikto mērķu neizpildiPar mērķu neizpildi EK ir tiesības vērsties pret Latviju ES Tiesā, jo mērķu neizpilde ir uztverama kā ES tiesību aktu neizpilde. Šādā gadījumā ES Tiesa saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu var piemērot dalībvalstij finanšu sankcijas – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot vienu vai otru – jau ar pirmo, konstatējošo spriedumu. Katrai ES dalībvalstij ir noteikta vienreizējā maksājuma summa, pie kuras pieskaita soda naudu vai kavējuma naudu par laiku, līdz kuram tiek novērsts pārkāpums, t.i. līdz brīdim, kad tiek konstatēta konkrēto mērķu izpilde99:1) vienreizējā soda maksājuma summa Latvijai ir 241 000 €;2) naudas sods 1 080 € dienā (ar smaguma koeficienta piemērošanu100 atbilstoši ES Tiesas ieskatam – 21 600 € dienā) vai kavējuma nauda 3 230 € dienā (ar smaguma koeficienta piemērošanu atbilstoši ES Tiesas ieskatam 64 600 € dienā), kas tiek aprēķināta par katru dienu, kamēr pārkāpums turpinās.3) Ņemot vērā, ka daži mērķi ir ikgadēji un atskaitīšanās par tiem ir ikgadēja, tad arī sankcijas par katru nesasniegto mērķi varētu tikt piemērotas gada griezumā:Sākot ar 2027. g., pēc Regulas 2018/1999 38. pantā noteiktās visaptverošās nacionālās SEG inventarizācijas pārbaudes var rasties negatīva ietekme uz valsts budžetu mērķu nesasniegšanas gadījumā.2.3.2. Elastību izmantošanas finansiālās sekasSankciju piemērošana neatbrīvotu Latviju no nepieciešamības izpildīt noteiktos mērķus, attiecīgi būtu nepieciešams iegādāties iztrūkstošo vienību apjomu no citas ES dalībvalsts, kā rezultātā papildus jau minētajām izmaksām jāņem vērā izmaksas par vienību iegādi. Šajā gadījumā Latvijai būtu jāidentificē potenciālie darījumu partneri jeb tās ES dalībvalstis, kurām izveidojies vienību pārpalikums, un jāuzsāk sarunu procedūra par iespējamu vienību iegādi. Bilaterālajās sarunās tiktu pārrunāti būtiskākie nosacījumi iespējamai darījuma par vienību tirdzniecību slēgšanai, tostarp, arī attiecībā uz vienību cenu. Ņemot vērā, ka tiek prognozēts, ka 2021. – 2030. g. periodā pieprasījums pēc vienību iegādes būs augstāks kā 2013. – 2020. g. periodā, ES dalībvalstis, kurām būs izveidojies vienību pārpalikums, būs ieinteresētas tās realizēt par iespējami augstāku cenu, kas atbilstoši pašlaik pieejamai informācijai varētu tikt pielīdzināta emisijas kvotu cenai. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka ES dalībvalstīm, kurām izveidojies vienību pārpalikums, ir iespēja izvēlēties kā darījuma partneri to ES dalībvalsti, kuras piedāvājums tai ir saimnieciski izdevīgāks, Latvijai kā vienību pircējvalstij būtu jāpielāgojas izvirzītajiem nosacījumiem, lai izpildītu prasību par obligātu mērķu izpildi.ZIZIMM sektorā 2026.-2030.g. bāzes scenārijā tiek prognozēta neizpilde gandrīz 23 Mt CO2 ekv. apmērā (2026.-2030.g. budžets + 2030.g. mērķrādītājs). Tā kā šobrīd nav piesaistes vienību tirgus un arī gada emisiju sadales vienību tirdzniecība periodā līdz 2021. g. ir bijusi pietiekami neaktīva, nav iespējams novērtēt nepieciešamo finansējuma apjomu iztrūkstošo vienību iegādei. Nepieciešamības gadījumā mērķu izpildei Latvija plāno izmantot visas elastības, kas ir noteiktas Regulā 2018/841 un Regulā 2018/842, t.sk. vienību pārnese, vienību uzkrāšana, gada emisiju vienību pārnese ZIZIMM sektora mērķu izpildei vai piesaistes vienību izmantošanu ne-ETS darbību mērķu izpildei. Taču jāņem vērā, ka daudzi pasākumi ZIZIMM mērķa scenārijā prasa ievērojamus sagatavošanās darbus un finanšu līdzekļu piesaisti, tādejādi to īstenošanu nepieciešamajā apjomā pašlaik ir ierobežota. Būtiski ir nodrošināt zinātnes atziņu pārnesi ražošanā un aktīvāk turpināt darbu pie pasākumu ieviešanas.2.4. Mērķu izpildes atbildībasDimensijaSektori ar lielāko ietekmiAtbildīgais nozares politikas veidotājsBūtiskie sociālie partneriEnerģētikaTransportsLauksaimniecībaMežsaimniecībaRūpniecībaAtkritumiKEMSMZMEMVARAM/ pašvaldībasVKPLAEFLDDKFICILLatvijas bankaLKFLMIBLTRKAuto asociācijaLPSLLPALBBALOSPLDTALSUALSIAVEALEEASEASELLASUAĒkasTransportsRūpniecībaPubliskais sektorsEMSMKEMVARAM/ pašvaldībasFM/ VNĪ / ZM nekustamie īpašumi / Tiesu namu administrācija / Šampētera namsLDDKLTRKLDTALSUALSIAEALBBALatvijas bankaAuto asociācijaEnerģētikaKrīžu vadībaKEMĀMIeM /Aizsardzības ministrijaVARAM / EMLPSLDDKLTRKLDTALSUALSIALEEALBBAEnerģētikaIekšējais tirgusKEMĀMEMLDDKLTRKLEEAVEASEASELUzņēmējdarbībaProfesionālā izglītībaZinātneIZMEMZMFMKEMLZAAugstskolasZinātniskie institūtiLDDKLTRKLai sasniegtu ambiciozos klimata un enerģētikas politiku mērķus, visām iesaistītajām institūcijām (publiskajam sektoram, tai skaitā pašvaldībām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajam sektoram, komersantiem, pētniekiem un sabiedrībai kopumā) būs jāpieņem izsvērti lēmumi, kas balstīti pētījumos, datos un sociālekonomiskajā izvērtējumā. Daļa no šiem lēmumiem varētu būt vērsti uz pamatīgām izmaiņām līdz šim pieņemtajā saimniekošanā, līdz šim pieņemtajā lēmumu pieņemšanā, dažādu nozaru un sabiedrības grupu paradumos.3. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA, MĒRĶI UN RĪCĪBPOLITIKAS3.1. DekarbonizācijaLatvijas kopējās SEG emisijas no 1990. g. līdz 2022. g. ir samazinātas par 61,1%101, lielāko un vērā ņemamāko samazinājumu nodrošinot enerģētikas (neieskaitot transportu) un atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Latvijas kopējā SEG emisiju apjomā 2022. g. dominēja ne-ETS darbību SEG emisijas – 83,3%.1. attēls Latvijas SEG emisijas 2005. – 2030. g. (Bāzes scenārijs) un mērķis (kt CO2 ekv.)Bāzes scenārijā102 tiek prognozēts, ka ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms samazināsies par 8,3% 2005. – 2030. g.103. Kopš 2005. g. ne-ETS emisijas pieaugušas RPPI (59,4%), lauksaimniecības (22,5%) sektorā. Savukārt, emisijas no 2005. g. samazinājušās mājsaimniecības (21,6%), citas ne-ETS enerģētikas (37,5%) transporta (2,3%) un atkritumu apsaimniekošanas (39,8%) sektorā.2022. g. kopējais AE patēriņš Latvijā bija 20 748 GWh, un AE īpatsvars 2022. g. bija 43,3%104. 2021. un 2022. g. AE īpatsvars iekļaujas indikatīvajā aktualizētā 2030. g. mērķa sasniegšanas trajektorijā105.2.attēls. AE apjoms (kreisā ass, GWh), īpatsvars un īpatsvara mērķis (labā ass, %)1062022. g. faktiskais AE īpatsvars bija augstāks nekā 60% gandrīz visos sektoros, kuriem tiek noteikti mērķi, izņemot elektroenerģiju, transportu un lauksaimniecību un mežsaimniecību, kuros AE īpatsvars pēdējos gados samazinās. Bāzes scenārijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā paaugstināsies līdz 53,9% 2030. g. Jaunākajā Bāzes scenārijā pēc 2022. g. būtiski pieaug AER īpatsvars elektroenerģijā, bet AE siltumapgādē un transportā palielinās mazākā apjomā.3.1.1. TransportsI Bāzes scenārijs2022. g. transporta sektora kopējais emisiju apjoms ir nenozīmīgi pieaudzis (1,0%)107, salīdzinot ar 2005. g. līmeni. Šo tendenci, galvenokārt, noteica degvielas patēriņa samazināšanās dzelzceļa transportam pie degvielas patēriņa palielināšanās tendences autotransportā. Periodā līdz 2030. g. Bāzes scenārijā SEG emisiju apjoms transportā, salīdzinot ar 2005. g., samazināsies par 2,3%.3.attēls. Transporta sektora SEG emisijas 2005. – 2030. g. (kt CO2 ekv.)SEG emisiju samazinājums transportā (autotransportā, kam ir absolūti lielākais transporta sektora emisiju īpatsvars) ir pilnībā sasniedzams, degvielas piegādātājiem nosakot Direktīvā 2018/2001 un Plānā noteiktos SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķus 2030. g., komersantiem nenosakot kādus ierobežojumus šī mērķa sasniegšanai, t.i. komersanti paši varēs izvēlēties veidus kā mērķi izpildīt. Vienlaikus šī mērķa izpildi apgrūtinās atbilstošo atjaunīgās transporta enerģijas veidu pieejamība, piemēram, ir paredzams, ka transporta sektorā būs liela konkurence moderno biodegvielu pieprasījumā, jo šo degvielu piedāvājums nav ļoti liels, bet modernā biometāna izmantošanu šobrīd kavē atbilstošo transportlīdzekļu mazais skaits un ES tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktais nosacījums, ka investīcijas šādu transportlīdzekļu iegādei neatbilst ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem. Transporta sektora ļoti aktīva ceļu transporta elektrifikācija Bāzes scenārijā būtiski veicinās SEG emisiju samazināšanu transportā, ja EV piedāvājums un cena turpinās uzlaboties un ja tiks turpināti EV izmantošanu veicinošie pasākumi, kā arī ja tiks turpināti dzelzceļa izmantošanu veicinošie pasākumi.4.attēls. Transporta enerģijas apjoms (kreisā ass, GWh), atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars un indikatīvais īpatsvara mērķis (labā ass, %)108Ņemot vērā, ka 01.07.2022. – 31.12.2023. biodegvielu piejaukuma pienākums nebija obligāts (bija noteikts brīvprātīgs), atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars 2022. g. bija tikai 3,1% (6,4% 2021.g.), bet 2023. g. tas varētu būt minimāls. Vienlaikus modernās biodegvielas īpatsvars 2021. g. pārsniedza 2%, tādējādi jau izpildot 2025. g. mērķi. SEG intensitātes samazinājums 2021. g. (pret references līmeni), kas aprēķināts atbilstoši Direktīvas 2023/2413 redakcijai, 2021. g., varētu būt apmēram 1,1%. Jaunākajā Bāzes scenārijā 2030. g. atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars varētu sasniegt 12,2%109, šo apjomu nodrošinot tieši ar elektroenerģijas un biometāna patēriņa kāpumu un saglabājot biodegvielu izmantojuma apjomu 2021. g. apjomā, bet mazinot fosilās degvielas patēriņu.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2025MĒRĶIS2030SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.)3223,93137,1-2446,5110SEG emisiju intensitātes samazinājums transportā (%)3,52,1-14,5AE īpatsvars transportā (%)6,43,1-29Moderno biodegvielu / biogāzes īpatsvars transportā (%)2,30,915,5RFNBO īpatsvars transportā (%)00-1Ilgtspējīgo degvielu īpatsvars gaisa transportā (%)0025SEG emisiju intensitātes samazinājums konkrētiem kuģiem111 (%)0026III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā nodrošinās SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 777,4 kt CO2 ekv. apjomā (ne-ETS SEG emisiju apjoms) un nodrošinās 12,8 procentpunktu pieaugumu faktiskajam AER īpatsvaram un 24,4 procentpunktu pieaugumu AER īpatsvaram, kam piemēroti transporta sektora reizinātājiem.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)112nepie-ciešamāsiezī-mētāsavots3.1.1.1Modernizēt un zaļināt dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. atbalsta programmu ietvarosesošo elektrificēto līniju modernizācija 245km (13,7% 2023.g.) kontakttīkla izbūve 45 kmSM2029434,45434,45ANMMFFPF3.1.1.2Nodrošināt jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, t.sk. atbalsta programmu ietvarosiegādāti > 32 elektrovilcienu sastāvi un elektrolokomotīves iegādāti 9 bateriju elektrovilcieniSM2024225,3196,4168,3166,9MFFVB3.1.1.3Izveidot modernizētu, piekļūstamu dzelzceļa pasažieru infrastruktūrumodernizēta pasažieru infrastruktūra (kopā 88 pasažieru apkalpes vietas)SM202989,489,4MFFPF3.1.1.4Veicināt kravu "pārnesi" uz dzelzceļuizstrādāts Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns Rīgai un Rīgas funkcionālajai teritorijai aktualizēts valsts politikas satvarsSMRīgas valstspilsētas pašvaldībaPierīgas pašvaldībasVARAMEM20274,50MFFVB3.1.1.5Smagā transporta zaļināšanas programmaPieņemta programmaSMFMKEM20270,150VB3.1.1.6Palielināt AE vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu113 skaitu300 (vidējas noslodzes AE transportlīdzekļi)100 (lielas noslodzes AE transportlīdzekļi)KEMEMVARAMSM2030500MFFANMTPFEKIIMFPF3.1.1.7Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu114 skaitu20000 EV (vieglais pasažieru)KEMEMVARAMSM203060023,4MFFANMTPFEKIIMFPF3.1.1.8Izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja EV uzlādiIzstrādāt grozījumusFM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.1.9Veicināt komercpārvadājumu pāreju uz bezemisiju autoparku15% no visa taksometra un komercpārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu parka ir bezemisiju transportlīdzekļi.SMKEMVARAMEMDaugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Ventspils valstspilsēta2030Esošā budžeta ietvaros3.1.1.10Palielināt uzlādes staciju / punktu skaituizstrādāts pētījums uzlādes punktu izvietojumam izbūvēti 300 lieljaudas uzlādes punktiSMKEM203037,7637,76MFFMFPF3.1.1.11Motivēt veco transportlīdzekļu norakstīšanuNorakstīti 2% vieglo transportlīdzekļu no autoparkaSMKEM20303,60EKII3.1.1.12Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu12000 mikromobilitātes rīkiKEMLMEMpašvaldības2030150SKFEKIIVBPBPPP3.1.1.13Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūruIzbūvēta infrastruktūra vismaz 300km garumāIzbūvētas 300 velonovietnesIzvietotas 300 videonovērošanas kamerasSMpašvaldības203041561ANMMFF3.1.1.14Izbūvēt lēnās uzlādes punktus, t.sk. e-velosipēdiem, pie daudzdzīvokļu namiem, autostāvvietāsVismaz 3000 uzlādes punktiSMKEMpašvaldības203030PBPFVBSKF3.1.1.15Noteikt AER izmantošanas pienākumu valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportamvalstpilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā sākot ar 2030.g. 30% ir AER un/vai elektroenerģija (ikgadēji)KEMSMVARAMvalstspilsētas2024Esošā budžeta ietvaros3.1.1.16Elektrificēt sabiedrisko transportu un uzlabot sabiedriskā transporta elektroenerģijas infrastruktūru265 jauni elektroautobusi un to infrastruktūra100 jauni trolejbusi24 jauni zemās grīdas tramvaji (ZGT)5.depo, 2.trolejbusu parka, 3.tramvaju depo (pielāgošana ZGT) un 1.trolejbusu parka rekonstrukcijaSMVARAMpašvaldības2027416,5221,4MFFPB3.1.1.17Sniegt atbalstu pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei50 autobusiSMKEMpašvaldības203012,50PBVB3.1.1.18Izbūvēt publiski pieejamus sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktusvismaz 5 sašķidrinātā metāna uzpildes punktiSMKEMpašvaldības2030100VBPBPF3.1.1.19Sniegt atbalstu pašvaldībām ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu autobusu iegādeiPapildus 20 autobusiSMKEMpašvaldības203070PBVB3.1.1.20Uzstādīt publiski pieejamus ūdeņraža uzpildes punktus2 uzpildes stacijasSMKEMpašvaldības2030100VBPBPF3.1.1.21Izveidot valsts subsidētu sabiedrisko transportu (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiemVismaz pusē no transporta pēc pieprasījuma ir iespējams izvēlēties valsts subsidētu bezemisiju sabiedrisko transportuSMVARAMATDKEM2030ND0VBSKF3.1.1.22Paplašināt Pierīgas sliežu transporta (tramvajs) un autobusu maršrutu tīkluAutobusu maršrutu tīkla paplašināšana (papildu 12 autobusi)Tramvaju maršruts uz Ziepniekkalnu (perspektīvā pagarinājums līdz jaunajai Mārupes dzelzceļa stacijai)SMATDRīgas valstspilsētas pašvaldībaPierīgas pašvaldības20301220VBPB3.1.1.23Optimizēt sabiedriskā transporta sistēmuPar 15% palielināts sabiedriskā transporta pasažieru skaitsSMSTPATD2025Esošā budžeta ietvaros3.1.1.24Pilnveidot vienoto elektronisko sistēmu sabiedriskā transporta biļešu iegādeiIeviesta sistēma vienotas elektroniskās biļetes iegādeiATDSM2026ND0PB3.1.1.25Izveidot mobilitātes punktus8 mobilitātes punkti: 6 Rīgā, 1 Saulkrastos, 1 Carnikavā.SMRīgas valstspilsētas pašvaldībaPierīgas pašvaldības2030188,30ANMMFFVBPBPF3.1.1.26Ieviest ZEZsākot ar 2030.g. ZEZ vai maksas iebraukšanas zonas ir izveidotas Rīgā no 2030.g. zonas tiek izveidotas pašvaldībās, kurās novērojami gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumiVARAMKEMSMRīgas valstspilsētas pašvaldībavalstspilsētu pašvaldības2030ND0ANMMFFPB3.1.1.27Attīstīt tranzīta koridorus un pieslēgumus tiem, novirzot intensīvas satiksmes plūsmas no dzīvojamām teritorijāmIzbūvēta infrastruktūra vismaz 100 km garumāSMpašvaldības20301000PBVB3.1.1.28Rīgas pašvaldībai īstenot "dienu bez auto" vismaz 1 reizi gadā VARAMKEMRīgas valstpilsētaspašvaldība203010PB3.1.1.29Noteikt 2030.g. un ikgadēju SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu degvielas piegādātājiemSEG emisiju intensitāte 2030.g. -15%KEM2024Esošā budžeta ietvaros3.1.1.30Izvērtē iespēju noteikt ierobežojumus, kādā apjomā degvielas galapatēriņa cenā var iekļaut "jaunā ETS" izmaksasNormatīvais regulējumsKEMFM2027Esošā budžeta ietvaros3.1.1.31Izvērtēt AN piemērošanas nosacījumus degvielu un biodegvielu maisījumamNormatīvais regulējumsFMKEM2027Esošā budžeta ietvaros3.1.1.32Nodokļu politikā ieviest principu "piesārņotājs / lietotājs maksā"Normatīvais regulējumsSMFM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.1.33Izvērtēt uzlādes punktu maksājuma sistēmas harmonizēšanu un vienkāršošanuIzvērtējumsNormatīvais regulējumsSMFMKEM2025Esošā budžeta ietvaros3.1.1.34Noteikt AER izmantošanas pienākumu valsts resorā izmantotajam transportamvalsts resora transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā sākot ar 2030.g. 30% ir AER un/vai elektroenerģija (ikgadēji)KEMVK2025Esošā budžeta ietvaros3.1.1.35Ieviest satiksmes mierināšanas pasākumus, it īpaši Rīgas centrā un mikrorajonu centros, veidojot 30 km/h zonaszonas ieviestas Rīgā vēsturiskajā centrā – 2030.g.valstpilsētu pašvaldībasSM2035Esošā budžeta ietvaros3.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas un zaļināšanas ietvaros, galvenokārt, tiek īstenota esošo elektrificēto līniju 3,3kV sistēmas pakāpeniska nomaiņa uz 25kV sistēmu, elektrificētās zonas paplašināšana un bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana Rīgas mezglā un līnijā Rīga–Tukums. Tādējādi darbības ietvaros ir paredzēta esošo elektrificēto līniju modernizācija Zasulauks–Bolderāja, Zemitāni–Sloka (100 km); esošo elektrificēto līniju modernizācija līnijās Rīga–Jelgava, Rīga–Krustpils (145
- km)un bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstība (45 km).3.1.1.2. Jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādes ietvaros plānots koncentrēties uz elektrovilcienu sastāvu iegādes procesa turpināšanu un bateriju elektrovilcienu iegādi, lai nebūtu nepieciešams elektrificēt visus tos dzelzceļa posmus, kas šobrīd nav elektrificēti, bet vienlaikus, lai tajos nebūtu jāizmanto dīzeļvilcienu sastāvus.3.1.1.3. Modernizētas un piekļūstamas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras izveidošanas ietvaros ir paredzēts uzlabot vai vairāk izmantot esošo dzelzceļa tīklu, piemēram, veidojot jaunas vai atjaunojot/pārvietojot vēsturiskās pieturvietas sabiedriski svarīgu vietu tuvumā, piemēram, skolas, slimnīcas, mobilitātes punkti, ērtības un pieejamības uzlabošanai dzelzceļa tīkla izmantotājiem. Darbības ietvaros ir paredzēts veikt pasākumus 88 pasažieru apkalpes vietās.3.1.1.4. Kravu "pārneses" uz dzelzceļu veicināšanas ietvaros ir nepieciešams veicināt 1) pasta pakalpojumu pārvietošanu uz dzelzceļa transportu, nodrošinot, ka pasta sūtījumi tiek pārvadāti, izmantojot pasažieru vilcienus, uz pilsētām, kurās ir dzelzceļa stacijas, tādējādi pasta sūtījumi uz reģioniem no Rīgas tiktu vesti izmantojot auto transportu tikai reģiona ietvaros; 2) kravu pārvietošanu uz dzelzceļu, vienlaikus attīstot multimodālos kravu punktus, tādējādi sekmējot kravu piegādi ostām ar dzelzceļa transportu, tās pārkraujot dzelzceļa vagonos modālos punktos ārpus pilsētām; 3) atkritumu pārvadājumu pārvietošanu uz dzelzceļu, ja iespējams, tādējādi mazinot atkritumu poligonu skaitu un mazinot lielo attālumu atkritumu pārvadājumus. Darbības īstenošanai tiks izstrādāts Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns Rīgas pilsētai un Rīgas funkcionālajai teritorijai; valsts politikas satvars intermodālo pārvadājumu, jo sevišķi kombinēto pārvadājumu, apjoma pieauguma veicināšanai un tiks pārskatīts TAP2027, kura ietvaros būtu jāizvērtē iespēja izstrādāt līdzsvarotu finansējuma modeli autotransporta un dzelzceļa transporta konkurētspējas plaisas mazināšanai.3.1.1.5. Smagā transporta zaļināšanas programmas ietvaros tiks veiktas prognozes smagā autoparka attīstībai, iespējamās izmaiņas nodokļu politikā – ierobežojumi un iespējamie atbalsta pasākumi, lai veicinātu pāreju uz augstākām eiro klasēm un bezemisiju transportlīdzekļiem.3.1.1.6. AE vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu skaita palielināšanas ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmas, kas ir mērķētas tieši vidējas un smagas noslodzes transportlīdzekļu iegādei komersantiem, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, t.sk. pašvaldībām (arī to iestādēm un kapitālsabiedrībām) to transportlīdzekļiem – gan transportlīdzekļu nomaiņai, gan esošo iekšdedzes transportlīdzekļu pārveidošanai elektroenerģijas, metāna vai ūdeņraža izmantošanai vai 100% biodegvielas izmantošanai. Darbības ietvaros banku sektoram jānodrošina kvalitatīva finansējuma saņemšana arī bezemisiju transportlīdzekļa (vecumā līdz 5 gadiem) iegādei komersantiem (komerctransportam).3.1.1.7. Bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanas ietvaros ir plānots turpināt īstenot esošās un īstenot jaunas atbalsta programmas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei privātpersonām, komersantiem, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, t.sk. pašvaldībām (arī to iestādēm un kapitālsabiedrībām). Darbības ietvaros ALTUM ir jāizveido aizdevumu vai garantiju programma bezemisiju automobiļu iegādei privātpersonām, piemēram garantiju programmas pirmās iemaksas problēmu risināšanai vai privātpersonu kredītu garantijām (EM), bet banku sektoram jānodrošina kvalitatīva finansējuma saņemšana arī bezemisiju transportlīdzekļa (vecumā līdz 5 gadiem) iegādei privātpersonām. Tāpat darbības ietvaros ir jāvērtē nepieciešamie grozījumi komercpārvadājumu licencēšanas prasībās, nosakot pienākumu EV izmantošanai, kā arī nacionālā regulējuma un atbalsta programmu nosacījumi, lai motivētu veco transportlīdzekļu norakstīšanu.3.1.1.8. Izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja EV uzlādi darbības ietvaros ir nepieciešams esošā normatīvā regulējuma izvērtējums, nosakot noteiktus kritērijus, kas veicinātu darba devēja motivāciju attiecībā uz EV iekļaušanu savā uzņēmuma autotransporta parkā.3.1.1.9. Komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem pārejas uz bezemisiju autoparku veicināšanas īstenošanai ir nepieciešams paplašināt uzlādes tīkla infrastruktūra, nepieciešams izvērtēt, vai šādiem pārvadājumiem nebūtu nosakāmas citas licencēšanas prasības no 2030. g., vai šādi nosacījumi nebūtu ieviešami pakāpeniski, tā, lai 2030. g. tiktu nodrošināts noteiktais rezultatīvais rādītājs. Tāpat ir nepieciešams izvērtēt iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, lai sasniegtu labākus vides ietekmes apstākļus taksometru nozarē.3.1.1.10. Uzlādes staciju/punktu skaita palielināšanas ietvaros ir plānots turpināt īstenot esošās un īstenot jaunas atbalsta programmas uzlādes staciju skaita palielināšanai valsts uzlādes staciju tīklā (līdz 300 lieljaudas uzlādes punkti TEN-T ceļu tīklā), atbalstīt uzlādes staciju t.sk. lieljaudas uzlādes staciju uzstādīšanu komersantiem ar lielāku autoparku vai loģistikas uzņēmumiem, pašvaldībām to transportlīdzekļiem vai sabiedriskajam transportam.3.1.1.11. Veco transportlīdzekļu norakstīšanas ietvaros ir nepieciešams izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, kā arī būtu nepieciešams īstenot atbalsta programmu, lai sniegtu motivējošu atbalstu, veikt veco auto norakstīšanu un neizmantoto automobiļu izslēgšanu no uzskaites, tā vietā veicinot sabiedriskā transporta, velo, koplietošanas transportlīdzekļu vai citu mobilitātes risinājumu izmantošanu.3.1.1.12. Bezemisiju mikromobilitātes rīku skaita palielināšanas ietvaros ir plānots īstenot jaunas atbalsta programmas, koncentrējoties uz sociāli mazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām (īpaši reģionos), iedzīvotājiem ar funkcionāliem kustību vai pārvietošanās traucējumiem (Latvijā 2024.g. kopā ir ~ 40 tūkst. cilvēku ar funkcionāliem kustību traucējumiem), tām sniedzot finansiālu atbalstu elektrovelosipēdu (tirgus cena šobrīd sākot ar ~500€)elektrisko mopēdu (tirgus cena šobrīd sākot ar ~500€), elektrisko invalīdu ratiņu (cena šobrīd sākot ar ~1000€), elektriskie cilvēku pārvadāšanas krēsli (tirgus cena šobrīd sākot ar ~1500€) u. c. iegādei, lai šiem iedzīvotājiem mazinātu nepieciešamību izmantot ar degvielu darbinātus transportlīdzekļus un mazinātu degvielas izmaksu ietekmi uz šiem iedzīvotājiem, vienlaikus mazinot to sociālo izolētību, kā arī sniedzot atbalstu sabiedriskā transporta izmantošanai vai veidojot speciāli pieejamu (ar iepriekšējo pieteikšanu) transportu un tā maršrutus.3.1.1.13. Mikromobilitātes infrastruktūras attīstīšana attiecas uz gājēju infrastruktūru, veloinfrastruktūru un dažādu mikromobilitātes rīku infrastruktūru, tai skaitā uz velosipēdu novietošanas uzlabojumiem. Darbības ietvaros ir jāīsteno 1) jaunu starppilsētu vai ārpilsētu veloceļu un Rīgas/Pierīgas savienojumu plānošana un integrēšana jau esošajos velomaršrutos; 2) mikromobilitātes līdzekļu novietņu izbūve Rīgas centrā, pie pašvaldības iestādēm, publisku objektu tuvumā un dzīvojamo māju pagalmos (t.sk. sabiedriskā transporta pieturvietās, paaugstinot sabiedriskā transporta konkurētspēju un iedzīvotāju mobilitātes iespējas; pie izglītības iestādēm; 3) videonovērošanas kameru izvietošana pie esošajām un jaunizveidotajām velonovietnēm. Tāpat darbības ietvaros ir jāprecizē būvnormatīvi (EM un SM), nosakot, ka jaunu autoceļu vai pašvaldībās jaunu ielu pilsētās būvniecības gadījumā vai veicot esošo ielu pārbūvi obligāti ir jāveido gājēju infrastruktūra apdzīvotajās vietās vai pie tām un, kur tas ir tehniski iespējams un izmaksu efektīvi, ir jāveido nodalīta veloinfrastruktūra.3.1.1.14. Lēnas uzlādes punktu, t.sk. e-velosipēdiem, pie daudzdzīvokļu namiem, autostāvvietās izbūvēšanas darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmas uzlādes punktu uzstādīšanu ielu infrastruktūrā vai pie daudzdzīvokļu ēkām. Tāpat īstenošanai tiesību aktos (EM un VARAM) un būvnormatīvos (EM) vai pašvaldību saistošajos noteikumos (VARAM, PAŠVALDĪBAS) tiks noteikti šādi pienākumi uzlādes punktu izbūvei ēkās115 atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajiem termiņiem: 1) publisko ēku jaunbūvēs, kā arī renovētās publiskajā ēkās – 1 uzlādes punkts uz katrām 5 stāvvietām, 2) biroju ēku jaunbūvēs – 1 uzlādes punkts uz katrām 2 stāvvietām, 3) daudzdzīvokļu ēku jaunbūvēs, kā arī renovētās daudzdzīvokļu ēkās – 50% no stāvvietām aprīkot ar uzlādes punktiem nepieciešamo elektroenerģijas infrastruktūru, 4) esošajās publiskajās ēkās – vismaz 1 uzlādes punkts uz 10 stāvvietām, 5) visās degvielas uzpildes stacijās. Darbības īstenošanai tiks noteikts pienākums, tos iekļaujot būvnormatīvos, uzlādes punktus ielu apgaismošanas infrastruktūrā ierīkot minētās infrastruktūras pārbūves / modernizēšanas ietvaros un uzlādes punktus uzstādīt pilsētu elektroenerģijas infrastruktūrā, piemēram, transformatoru stacijās.3.1.1.15. AER izmantošanas pienākuma valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam noteikšanas darbība aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 30% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju.3.1.1.17. Atbalsta pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei sniegšanas darbība attieksies uz tām pašvaldībām, kurās tiek izbūvētas metāna uzpildes stacijas, metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei. Darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmas, kas ir mērķētas tieši sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei komersantiem, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, t.sk. pašvaldībām (arī to iestādēm un kapitālsabiedrībām) to sabiedriskajam transportam – gan sabiedriskā transporta transportlīdzekļu nomaiņai, gan esošo iekšdedzes transportlīdzekļu pārveidošanai. Darbības ietvaros tiks noteikta prasība minētajos transportlīdzekļos izmantot tikai biometānu.3.1.1.18. Publiski pieejamu sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktu izbūves darbības ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu sašķidrinātā metāna uzpildes punktu uzstādīšanai jūras transportam vai kravas transportam, nosakot pienākumu atbalstītajos uzpildes punktos nodrošināt sašķidrinātā biometāna pieejamību noteiktā apjomā. Darbības ietvaros ir nepieciešams noteikt tādas prasības, kas veicinātu saspiestā metāna, jo īpaši saspiestā biometāna izmantošanu kravas transportā, piemēram, nosakot prasības tiem kravas transportlīdzekļiem, kas izmanto pilsētas infrastruktūru, piegādes transportlīdzekļiem, atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļiem vai sabiedriskajam transportam. Periodā no 2021. g. šai darbībai nav iezīmēts finansējums.3.1.1.19. Atbalsta pašvaldībām, kurās tiek izbūvētas H2 uzpildes stacijas, H2 sabiedriskā transporta iegādei sniegšanas darbība attieksies uz tām pašvaldībām un to kaimiņu pašvaldībām vai plānošanas reģionu, kurās tiek izbūvētas ūdeņraža uzpildes stacijas, ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei. Darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmas, kas ir mērķētas tieši sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei komersantiem, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, t.sk. pašvaldībām (arī to iestādēm un kapitālsabiedrībām) to sabiedriskajam transportam – gan sabiedriskā transporta transportlīdzekļu nomaiņai, gan esošo iekšdedzes transportlīdzekļu pārveidošanai.3.1.1.20. Publiski pieejamu ūdeņraža uzpildes punktu uzstādīšanas darbības ietvaros ir plānots sniegt atbalstu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, uzpildes punktu uzstādīšanai ES tiesību aktos noteiktajos apjomos116, tos pēc iespējas pielāgojot transportlīdzekļu, īpaši kravas transporta, plūsmai un atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas staciju izvietojumam.3.1.1.21. Valsts subsidētā sabiedriskā transporta (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem darbības ietvaros ir nepieciešams izvērtēt visus reģionālās nozīmes autobusu maršrutus ar zemu biļešu ieņēmumu segumu pār kompensējamajām izmaksām, lai noteiktu šo maršrutu atbilstību sabiedriskā transporta pakalpojumu būtībai salīdzinājumā ar pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Darbības ietvaros būtu jāpanāk, ka vismaz pusē no transporta pēc pieprasījuma ir iespējams izvēlēties valsts subsidētu bezemisiju sabiedrisko transportu.3.1.1.22. Pierīgas sliežu transporta (tramvajs) un autobusu maršrutu tīkla paplašināšanas darbība attieksies uz teritorijām, kur nav pieejams dzelzceļš. Darbības ietvaros tiks nodrošināta autobusu maršrutu tīkla paplašināšana (maršrutu pagarinājumi): 1) Sauriešu un Upesleju virziens (nepieciešami papildus 3 autobusi); 2) Jaunmārupe (nepieciešami papildus 4 autobusi); 3) Ķekavas un Baložu virziens (nepieciešami papildus 5 autobusi). Tāpat darbības ietvaros tiks veidots tramvaju maršruts uz Ziepniekkalnu (perspektīvā pagarinājums līdz jaunajai Mārupes dzelzceļa stacijai), veicot šādas darbības: 1) esošas tramvaja infrastruktūras pielāgošana līdz Telts ielai; 2) jaunas tramvaja infrastruktūras izbūve (Ziepniekkalna līnija) no esošās tramvaja infrastruktūras Telts ielā līdz Ozolciema ielai 2.7 km; 3) tramvaju novietnes izbūve galapunktā; 4) 14 ZGT iegāde jaunās līnijas apkalpošanai.3.1.1.23. Sabiedriskā transporta sistēmas optimizācijas darbības ietvaros tiks veikta maršrutu turpmāka pilnveide, veicinot multimodalitāti ar prioritāti dzelzceļa izmantošanai, t.sk., sabiedriskā transporta maršrutu, kuros paralēli kursē vilcieni un autobusi, identificēšana un autobusu maršrutu nepieciešamības izvērtēšana. Tāpat būtu veicami šādi darbi sabiedriskā transporta prioritizēšanai satiksmes infrastruktūrā: 1) luksoforu objektu pielāgošana sabiedriskā pasažieru transporta prioritātes nodrošināšanai; 2) sabiedriskā transporta kustības ātruma uzlabošanas pasākumi ar mērķi samazināt ceļā pavadāmo laiku.3.1.1.24. Vienotas elektroniskās sistēmas pilnveides sabiedriskā transporta biļešu iegādei darbības ietvaros tiks īstenotas šādas darbības: 1) biļešu tirdzniecības ieviešana uz numurētām sēdvietām lietošanā līdz 2026. g. beigām; 2) autoostu biļešu tirdzniecības sistēmu pieslēgšana Vienotās biļešu noliktavas informācijas sistēmai līdz 2024. g. beigām pilotprojekta ietvaros un līdz 2025.gada beigām pilnvērtīgā režīmā; 3) kases aparātu integrācija ar Vienotās biļešu noliktavas informācijas sistēmu; 4) vienotas biļešu produkta izveide un ieviešana Rīgas metropoles areālā pilotprojekta ietvaros.3.1.1.25. Mobilitātes punktu izveidošanas darbības ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi: 1) detalizēta izvērtējuma veikšana, definējot katra mobilitātes punkta apkārtnē esošo iedzīvotāju un pašvaldības pašreizējās un nākotnes vajadzības, kā arī analizējot katras teritorijas turpmākās attīstības iespējas; 2) dzelzceļa stacijām piegulošo teritoriju nodošana pašvaldību rīcībā saistīto teritoriju attīstībai saskaņā attīstības plāniem, t.sk. stāvparku (Park&Ride), veloceliņu un velosipēdu novietņu, EV un elektroskūteru uzlādes vietu izveidošana mobilitātes punktu teritorijās un mobilitātes punktu vides labiekārtošana; 3) mobilitātes punktu vides labiekārtošana; 4) pasažieru platformu modernizācija, ievērojot VAS "Latvijas dzelzceļš" izstrādāto pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, uzlabojot pasažieru infrastruktūras lietojamību kā vienu no priekšnosacījumiem sabiedriskā transporta plašākai izmantošanai.3.1.1.26. ZEZ un/vai maksas iebraukšanas zonu ieviešanas pienākums līdz 2030. g. tiek attiecināts uz Rīgu, bet sākot ar 2030. g. šādas zonas ir jāizveido valstspilsētās. kurās novērojami transporta sektora gaisa piesārņojošo vielu emisiju gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi. Darbības ietvaros ir jāizstrādā ZEZ modeļa, t.sk. iebraukšanas ierobežojumu noteikšanas nosacījumi; ir jāveic detalizēta un vispārīga iedzīvotāju aptauja un sabiedriskās apspriedes un jāveic nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī jāizstrādā jauns regulējums zonu iedalījumam emisiju klasē un transportlīdzekļu iedalījumam emisiju klasēs sasaistē ar ZEZ iedalījumu. Tāpat būtu jāizvērtē, vai iebraukšanas atļaujas zemo emisiju zonās varētu noteikt ar speciālām transportlīdzekļu uzlīmēm, ar kurām transportlīdzekļus varētu marķēt pastiprinātu tehnisko apskašu ietvaros vai minētā kontrole ir jāveic ar attiecīgajiem transportlīdzekļu novērošanas līdzekļiem (kamerām). Darbības pilnīgai īstenošanai ir jāizstrādā kontroles sistēmas un jāievieš pārkāpumu procedūras, ņemot vērā arī ārvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, jānoteic konkrētas iebraukšanas pilsētu centros maksas ZEZ kontekstā.3.1.1.30. Ierobežojumu, kādā apjomā degvielas galapatēriņa cenā var iekļaut "jaunā ETS" izmaksas noteikšanas iespējas izvērtēšanas darbības ietvaros būtu jānosaka, ka izmaksas par emisijas kvotu, lai nosegtu degvielas piegādātāju CO2 emisiju apjomu, iegādi var iekļaut transporta enerģijas cenā tikai noteiktā apjomā nevis pilnībā šīs izmaksas novirzīt uz galapatērētējiem, t.i. pilnībā iekļaut transporta enerģijas cenā galapatērētējiem. Tādējādi arī "jaunā ETS" operatori (degvielas piegādātāji) tiks mudināti veikt SEG emisiju samazināšanas pasākumus, lai samazinātu emisijas kvotu iegādes izmaksas.3.1.1.31. Akcīzes nodokļa piemērošanas nosacījumu biodegvielām un biometānam, veicinot biodegvielu un biometāna izmantošanu izvērtēšanas darbības ietvaros NPP būtu jāizvērtē iespēja noteikt iespējami zemākās AN likmes (Direktīvas 2003/96/EK117 minimālās likmes) biometānam un biodegvielām, t.i. gan biodegvielai, kas tiek realizēta atsevišķi, gan biodegvielai, kas tiek piejaukta fosilajai degvielai, tādējādi mainot sistēmu, kur AN tiek piemērots visam degvielas apjomam neatkarīgi no piejauktā biodegvielas apjoma. Ja nosacījumu piemērošanas pārskatīšanas ietvaros AN nosacījumi tiktu pārskatīti, tad biodegvielai piemērojamais AN tiktu noteikts pēc iespējas zemāks, bet fosilai degvielai piemērojamais AN – tiktu paaugstināts, tādējādi neradot negatīvu ietekmi uz budžetu. Tādējādi, ja kopējais apjoms ir 100l, no kuriem 20l ir biodegviela, tad fosilās degvielas akcīzes nodoklis tiek piemērots tikai 80l apjomam, bet 20l tiek piemērot biodegvielas AN (Direktīvas 2003/96/EK minimālās likmes).3.1.1.32. Principa "piesārņotājs/lietotājs maksā" ieviešana nodokļu politikā darbība ir nepieciešama, lai mazinātu emisiju ietilpīgu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, kā arī veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Minētā darbība ietver arī TEN izvērtējumu, kā arī pirmreizējo reģistrācijas nodokļa ieviešanu, lai mazinātu emisiju ietilpīgu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, kā arī veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Darbības īstenošanai NPP ietvaros ir nepieciešams TEN un tā likmju, kā arī pirmreizējo reģistrācijas nodokļa ieviešanas izvērtējums, izvērtējot iespēju TEN noteikt, ņemot vērā: 1) transportlīdzekļos izmantotās enerģijas CO2 un gaisa piesārņojošo vielu emisiju daudzumu un motora tilpumu; 2) veiktās auto pārbūves darbības, kas rezultējušās CO2 un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazinājumā (saskaņā ar izstrādātajām līmeņatzīmēm par pārbūves darbību rezultātā panākto CO2 samazinājumu un panākto CO2 emisiju līmeni). Tāpat TEN likmju pārskatīšanā ir jāizvērtē iespēja palielināt TEN likmi vieglajiem lielu emisiju transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem ar lielu motora tilpumu. Attiecībā uz pirmreizējo vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ir nepieciešams izvērtēt, cik lielu apjomu veido vieglie transportlīdzekļi, kas pirmreizēji tiek reģistrēti Latvijā un kuru radītais CO2 emisiju apjoms ir lielāks nekā ES vidējais jauno transportlīdzekļu emisiju CO2 emisiju rādītājs, balstoties uz vieglā transportlīdzekļa motora tilpumu un pilno masu un vecumu. Tāpat ir nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt, ka ieņēmumi no šī nodokļa piemērošanas tiek izmantoti ilgtspējīgu bezemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalstam un tā infrastruktūras attīstīšanai.3.1.1.33. Uzlādes punktu maksājuma sistēmas harmonizēšanas un vienkāršošanas izvērtēšanas darbības ietvaros ir nepieciešams izvērtēt iespēju harmonizēt maksājumu sistēmu, lai to vienkāršotu un nodrošinātu pieejamāku sabiedrībai, izvērtēt iespēju atcelt nepieciešamību izmantot katras atsevišķas uzlādes punkta operatora maksājuma sistēmas vai mobilās aplikācijas, izvērtēt iespēju noteikt vienu operatoru, kas ir maksājuma sistēmas turētājs un kas nodrošina norēķināšanos par uzlādes punkta izmantošanu.3.1.1.34. AER izmantošanas pienākuma valsts resorā izmantotajam transportam noteikšanas darbības aptvers valsts resora (centrālā resora, valsts padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un valsts kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 30% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju.3.1.2. LauksaimniecībaI Bāzes scenārijs5.attēls. Lauksaimniecības sektora SEG emisijas 2005.-2030.g. (Bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)2022. g. lauksaimniecības sektora kopējās SEG emisijas ir pieaugušas par 26%, salīdzinot ar 2005. g.118 Periodā līdz 2030. g. Bāzes scenārijā SEG emisiju apjoms lauksaimniecībā, salīdzinot ar 2005. g., pieaug par 23%. Visos gados kā galvenais lauksaimniecības sektora emisiju avots saglabājas lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.)2252,962253,832176,33119III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā nodrošinās SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 76,6 kt CO2 ekv. apjomā.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj. €)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavots3.1.2.1.Veicināt bioloģisko piena lopkopību (zemas emisijas piena lopkopību)2027. g.33 352 slaucamās govisZM203013,513,5KLP3.1.2.2.Veicināt un atbalstīt precīzas neorganiskā slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietošanu237 tūkst. haZM203025,225,2KLP3.1.2.3.Veicināt un atbalstīt tiešu un precīzu organiskā mēslojuma iestrādi augsnē21 tūkst. haZM20303.1.2.4.Veicināt pupu un zirņu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei47 tūkst.haZM203034,334,3KLP3.1.2.5.Veicināt barības devu plānošanu2027. g.31 408 slaucamās govisZM203033,833,8KLP3.1.2.6.Veicināt barības kvalitātes uzlabošanu2027. g.20 300 slaucamās govis3.1.2.7.Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana lauksaimniecības zemēs, km/haRekonstruēto meliorācijas sistēmu garums aramzemē – 1 390 km, skartā platība aramzemē – 200 482 haZM203036,036,0KLP3.1.2.8.Veicināt tauriņziežu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei51,7 tūkst.haZM203037,137,1KLP3.1.2.1. Veicināt bioloģisko piena lopkopību (zemas emisijas piena lopkopību) galvenais mērķis ir veicināt mazo un vidēji lielo konvencionālo piena lopkopības saimniecību pāreju uz bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu, tādējādi veicinot zemas emisijas piena lopkopību. Bioloģiskā piena lopkopība būtiski samazina CH4 emisiju no zarnu fermentācijas un kūtsmēslu apsaimniekošanas.3.1.2.2. Veicināt un atbalstīt precīzas neorganiskā slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietošanu galvenais mērķis ir paplašināt to aramzemju platību un palielināt to saimniecību skaitu, kurās mēslošanas shēmu plānošanā un mēslojuma izkliedēšanā tiek izmantotas precīzās tehnoloģijas, lai samazinātu izmantotā neorganiskā slāpekļa mēslojuma apjomu un slāpekli saturošo savienojumu emisijas.3.1.2.3. Veicināt un atbalstīt tiešu un precīzu organiskā mēslojuma iestrādi augsnē mērķis ir aramzemes platību paplašināšana, kur organiskais mēslojums tiek tieši iestrādāts augsnē, tādējādi nodrošinot slāpekļa zudumu samazināšanos.3.1.2.4. Veicināt pupu un zirņu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei mērķis ir paplašināt to aramzemju platības un palielināt to saimniecību skaitu, kurās augsekā tiek iekļauti pākšaugi, tādējādi veicinot atmosfēras slāpekļa piesaisti un neorganiskā slāpekļa mēslojuma izmantošanas samazināšanu, samazinot N2O emisiju.3.1.2.5. Veicināt barības devu plānošanu mērķis ir palielināt to slaucamo govju skaitu, kuru barības devās ir samazināts kopproteīna daudzums, saglabājot slaucamo govju produktivitāti.3.1.2.6. Veicināt barības kvalitātes uzlabošanu mērķis ir palielināt to govju skaitu, kuras tiek barotas ar barību (šajā pasākumā īpaša uzmanība tiek pievērsta sienam, siena skābbarībai, zāles skābbarībai) ar augstu sagremojamo enerģiju.3.1.2.7. Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana lauksaimniecības zemēs tiks īstenota esošajās meliorācijas sistēmās, lai novadītu lieko ūdeni no lauksaimniecības zemes. Noregulēts mitruma režīms var veicināt augu barības vielu labāku izmantošanu, tādējādi mazinot slāpekļa zudumus un netiešās emisijas.3.1.2.8. Veicināt tauriņziežu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei mērķis ir paplašināt to aramzemju platības un palielināt to saimniecību skaitu, kurās augsekā tiek iekļauti tauriņzieži, kā rezultātā augsnē tiek piesaistīts slāpeklis un tiek veicināts organisko vielu satura pieaugums un citu augsnes īpašību uzlabošana.Lauksaimniecības sektors ir ciešā sasaistē ar ZIZIMM sektoru saistībā ar SEG emisiju novērtējumu no organisko augšņu apstrādes, līdz ar to, arī ar ZIZIMM sektora Mērķu scenāriju, tādējādi lauksaimniecības sektorā ievērtēti pasākumi, kas saistīti ar organisko augšņu apsaimniekošanu.3.1.3. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un izmantošanaIa SEG emisijas6.attēls. Enerģētikas sektora SEG emisijas 2005.-2030. g. (Bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)2022. g. ne-ETS enerģētikas kopējās SEG emisijas salīdzinājumā 2005. g. ir samazinājušās par 12%120. Periodā līdz 2030. g. Bāzes scenārijā SEG emisiju apjoms ne-ETS enerģētikā, salīdzinot ar 2005. g., samazinās par 33%.Ib Elektroenerģijas ražošana un imports7.attēls. Elektroenerģijas apjoms (kreisā ass, GWh), atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars (labā ass, %)121Pēdējos gados elektroenerģijas ražošanas apjoms Latvijā ir bijis svārstīgs – ražošanas apjomu samazinājumam, kas reģistrēts 2022. g., sekoja būtisks pieaugums 2023. g., ko ietekmēja labvēlīgi hidroloģiskie apstākļi, enerģijas izstrādes pieaugums termoelektrostacijās, kā arī saules un vēja enerģijas izstrādes apjomu pieaugums. Vienlaikus ir samazinājies arī imports, un vērojams patēriņa samazinājums, kuru, galvenokārt, ir noteicis lietotāju pašnodrošinājums ar pašražotu un oficiālajā statistikā neuzskaitītu elektroenerģiju. Ņemot vērā to, ka būtisks elektroenerģijas patēriņa samazinājums ir vērojams, galvenokārt, periodos ar augstu saules intensitāti, ir secināms, ka aptuvenais neuzskaitītais saražotās elektroenerģijas apjoms ir aptuveni līdzvērtīgs uzskaitītajam elektroenerģijas patēriņa samazinājumam.Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars (EUROSTAT metode) 2022. g. bija 53,5%, lai gan Latvijā saražotās atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars 2022. un 2023. g. pārsniedz 70%122. Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvarā joprojām dominē hidroenerģija, vienlaikus saules enerģijas apjoms 2022.g. pieaudzis vairāk kā 5 reizes, sasniedzot 5,3 GWh123, kur 2024.g. beigās uzstādītās SES jaudas varētu sasniegt 700-800 MW. Bāzes scenārijā, īstenojot visus noteiktos pasākumus, kā arī ņemot vērā privātās investīcijas un komersantu un iedzīvotāju īstenotos pasākumus, atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā sasniegs 88,1% (EUROSTAT metode), kur 80% no saražotā un importētā elektroenerģijas apjoma veidos HES, VES un SES, vienlaikus Bāzes scenārijā tiek prognozēts būtisks elektroenerģijas importa samazinājums, tādējādi uzlabojot Latvijas elektroenerģijas pašpietiekamību.Ic Siltumenerģijas ražošana1248.attēls. Siltumenerģijas apjoms (kreisā ass, GWh), atjaunīgās siltumenerģijas īpatsvars (labā ass, %)125Siltumapgādē AE īpatsvars 2022. g. pārsniedz 60%, kas, galvenokārt, tika nodrošināts ar cieto biomasas kurināmo un energoefektivitātes pasākumiem gan publiskajā sektorā, gan CSA, ņemot vērā enerģijas pieejamības un cenu krīzi, īpaši dabasgāzei un cietajam biomasas kurināmajam. Iepriekšminēto iemeslu dēļ 2022. g. CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš un būtiski palielinājās dīzeļdegvielas patēriņš, vienlaikus kopumā mazinājās saražotais un patērētais siltumenerģijas (un kurināmā) apjoms, iedzīvotājiem un CSA operatoriem, reaģējot uz enerģijas cenu būtisko pieaugumu. Bāzes scenārijā periodā līdz 2030. g. atjaunīgās siltumenerģijas īpatsvars kopējā siltumapgādē palielināsies par apmēram 10 procentpunktiem gan CSA, gan kopējā siltumenerģijas apjomā, sasniedzot 67% un 69% attiecīgi. AE īpatsvars Bāzes scenārijā rūpniecībā pieaugs līdz 73%, bet AE īpatsvars ēkās 2030. g. sasniegs 61,6%.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.)2318,882164,851593,75126Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā (%)51,453,5>80Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars vietējam patēriņam saražotajā elektroenerģijā (%)63,675,7100AE īpatsvars siltumapgādē un aukstumapgādē127 (%)57,461,066,4AE īpatsvars CSA un CAA (%)56,663,973,9AE īpatsvars ēkās (%)57,260,665AE īpatsvars rūpniecībā un IKT nozarē (%)58,563,273,1AE īpatsvars lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (%)1281817,530III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un izmantošanas darbībās, kā arī energoefekivitātes uzlabošanas darbībās (3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. nodaļas) nodrošinās ne-ETS SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 580 kt CO2 ekv. apjomā un kopējo SEG emisiju samazinājumu 1012,3 kt CO2 ekv. apjomā. Tāpat minētie pasākumi nodrošinās AER īpatsvara pieaugumu elektroenerģijā par 48,6 procentpunktiem un siltumenerģijā par 10,8 procentpunktiem.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavots3.1.3.1Īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND projektuNodrošināta infrastruktūra papildu līdz 1 GW jaudas uzstādīšanaiEM2035750750CEFKĪPPFVB3.1.3.2Nodrošināt jaunu atkrastes vēja parku attīstību saskaņā ar Jūras plānojumu 2030Nodrošināta infrastruktūra un novērtējums papildu vismaz 1 GW jaudas uzstādīšanaiKEMVARAM2029-20407000CEF3.1.3.3Nodrošināt VES attīstību sauszemē, sabalansējot nacionālās drošības, tautsaimniecības un vides aspektusUzstādītās papildu vismaz 1,3-1,5 GW jaudasEMKEM203012000VBPF3.1.3.4Precizēt vispārējos būvnoteikumus, nosakot saules elektrostacijas piekritības grupu, kas līdz ar to noteiks tās izbūves procesu un nepieciešamo dokumentāciju, kas jāiesniedz būvvaldē.normatīvais regulējumsEM2024Esošā budžeta ietvaros3.1.3.5Pilnveidot regulējumu būvatļauju izsniegšanas kārtībai vēja parku attīstībainormatīvais regulējumsEMKEMVARAM2024Esošā budžeta ietvaros3.1.3.6Izstrādāt regulējumu un robežlielumus attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem u.c. VES raksturīgām radītām ietekmēmnormatīvais regulējumsKEM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.7Īstenot pilotprojektu lielas jaudas enerģijas ražošanas stacijās elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas akumulācijas risinājumu īstenošanaiakumulācijas risinājumi ir ieviesti 2 sadedzināšanas iekārtās ar kopējo uzstādīto jaudu >100MWKEM2035200IFANMPF3.1.3.8.Noteikt pienākumu nepastāvīgās elektroenerģijas ražošanas stacijām ar kopējo jaudu > 50MW obligāti nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus, tai skaitā, ūdeņraža ražošanas iekārtas1) normatīvais regulējums apstiprināts 2026.g.2) sākot ar 2030.gadu visas jaunās iekārtas3) sākot ar 2040.gadu visas esošās iekārtas tiek aprīkotas ar akumulācijas vai balansēšanas risinājumiemKEM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.9Veicināt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu komersantos un privātpersonām, t.sk. atbalsta programmu ietvarosUzstādīts līdz 10 MW uzkrāšanas tehnoloģijuKEMPSO2030200ANMMFF3.1.3.10Noteikt prasību pakalpojumu sniedzējiem, ieviest atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijasNormatīvais regulējums 2026. g.KEM2025Esošā budžeta ietvaros3.1.3.11Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu CSAS un infrastruktūras modernizācijuJaudu palielinājums +30%Siltuma zudumu īpatsvars Latvijā <10% (apkures sezonā)visas CSAS atbilst efektīvas CSAS kritērijiemKEMpašvaldības203050065MFFEKIIMF3.1.3.12Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju1) 2030. g. vismaz 100 MW2) 2040. g. vismaz200 MWKEMVARAM203020402000MFFEKIIPF3.1.3.13Pilnveidot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas infrastruktūru CSAS elektrificēšanaiLīdz 10 CSAS ir uzlabota elektroenerģijas infrastruktūra pieslēgumu stiprināšanaiKEMPSOSSO20302040200ANMMFFPF3.1.3.14Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņamjaudu palielinājums par 30% salīdzinot ar 2017.g. apjomuKEMEMVARAMfinanšu institūcijas203026720,5MFFEKIISKF3.1.3.15Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību)jaudu palielinājums par 30% salīdzinot ar 2017.g. apjomuKEMEM2030300266,4MFFANMTPFMF3.1.3.16Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi konkrētām iekārtām1) iekārtās 2030. g. SEG emisijas ir samazinātas par 40% (pret 2021. g.)2) iekārtu darbība ir pilnībā dekarbonizēta 2040. g.KEMEM2035-2040Esošā budžeta ietvaros3.1.3.17Noteikt pienākums klimatneitralitātes plānu izstrādei lielas jaudas iekārtām1) normatīvais regulējums 2026.g.2) pienākums 2040. un 2050.g.KEMEM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.18Noteikt ikgadēju vismaz 3% AE īpatsvara pienākumu dabasgāzes tirgotājiem1) normatīvais regulējums – 2026. g.2) pienākums no 2030. g.KEM2026-2030Esošā budžeta ietvaros3.1.3.19Veicināt biometāna ražošanu un tā ievadīšanu gāzes tīklā1) ir uzstādītas vismaz 7 jaunas biometāna ražošanas iekārtas2) dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmai ir pieslēgti vismaz 7 biometāna ražotāji3) Latvijā saražots līdz ~210 GWh biometānaKEMPSO2030-203526,526,5MFFPF3.1.3.20Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai1) normatīvais regulējums – 2026. g.2) nosacījumi no 2028. g.KEMpašvaldības2026-2028Esošā budžeta ietvaros3.1.3.21Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus1) normatīvais regulējums – 2026.g.2) nosacījumi no 2030. g.; 2040. g.; 2050. g.KEM2050Esošā budžeta ietvaros3.1.3.22Izvērtē iespēju noteikt ierobežojumus, kādā apjomā kurināmā piegādātāji kurināmā cenā var iekļaut "jaunā ETS" izmaksas (attiecas uz kurināmo, kas nav aptverts ar ETS)1) normatīvais regulējums – 2026. g.2) nosacījumi no 2030. g.KEM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.23Aktualizēt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu normatīvo regulējumu un aprēķināšanas metodikunormatīvais regulējums 2026. g.SPRKKEM2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.24Izteikt ilgtspējas kritērijus kā kurināmā kvalitātes rādītājusVeikti grozījumi attiecīgajos tiesību aktosKEM2024Esošā budžeta ietvaros3.1.3.25Izstrādāt vadlīnijas pieslēguma pie CSA ekonomiskajam pamatojumamIzstrādātas vadlīnijasKEMSPRK2026Esošā budžeta ietvaros3.1.3.26Palielināt biodegvielu un biometāna izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā KEMEMZM203040MFFVBPF3.1.3.27Nodrošināt biogāzes / biometāna ieguvi valstspilsētu ūdensaimniecības pakalpojumu komersantos, ņemot vērā potenciāla izvērtējumu1) veikts izvērtējums – 2027.g.2) biogāzes ieguve ir nodrošināta atbilstoši potenciālam (provizoriski 3 valstspilsētās)KEM20272030100MFFVBPF3.1.3.1. Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND īstenošanas darbība ietver tādas darbības kā CEF un KIP līdzfinansējuma piesaiste projekta izstrādes un infrastruktūras izveidei; izstrādāt nosacījumus un nodrošināt, ka teritorija ar izveidoto infrastruktūru izsoļu/konkursa kārtībā ir iznomāta komersantam iekārtu uzstādīšanai un elektroenerģijas ražošanai; līdzdalība CEF līdzfinansējuma un privātā finansējuma piesaistei ģenerējošo iekārtu uzstādīšanai. Darbības ietvaros ir paredzēts uzstādīt 800 – 1000 MW jaunas vēja enerģijas jaudas.3.1.3.2. Jaunu atkrastes vēja parku attīstības nodrošināšanas darbība tiks īstenota atbilstoši un saskaņā ar Jūras telpisko plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. g."129, jo Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos ir noteiktas 5 atkrastes vēja parku izpētes zonas, kuru kopējā platība veido 1648,76 km2, kas ir aptuveni 6% no kopējās Latvijas jūras teritorijas. Visās vēja parku izpētes zonās, izņemot E2 zonu, ir saņemti licenču laukumu pieteikumi.3.1.3.8. Nepastāvīgās elektroenerģijas ražošanas stacijām pienākuma nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus, tai skaitā, ūdeņraža ražošanas iekārtas noteikšanas darbība tiks attiecināta uz tādām elektroenerģijas ražošanas stacijām, kā VES, SES, HES, un tās ietvaros tiks noteikts, kurām iekārtām šāds pienākums tiek attiecināts, piemēram, VES un SES ar jaudu >50MW, un HES, ja ūdenskrātuve neļauj veikt to darbības režīmu regulēšanu atbilstoši tirgus situācijai, tiks noteikts pienākums uzstādīt akumulācijas iekārtas vai iekārtas ūdeņraža ražošanai vai citas iekārtas, ja nepieciešams nosakot nosacījumus ūdeņraža transportēšanai130 Finansējums ūdeņraža ražošanas iekārtu uzstādīšanas ir pieejams IF ietvaros, kā arī pienākuma īstenošanai varētu būt pieejams ANM ietvaros.3.1.3.10. Prasība konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, ieviest atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas darbības attieksies uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā CSAS operatori, atkritumu apsaimniekošanas komersanti, ūdenssaimniecības komersanti, elektronisko sakaru komersanti un pasta pakalpojumu komersanti, pilnīgai vai daļējai pašnodrošināšanai ar pašražoto atjaunīgo elektroenerģiju. Darbības īstenošanas ietvaros tiek noteikts nosacījumus, ka AE pēc iespējas jāražo, izmantojot pakalpojuma sniedzējam pieejamos resursus, piemēram, ūdenssaimniecības uzņēmumam notekūdeņu dūņas, atkritumu apsaimniekošanas komersantam – bioloģiski noārdāmos atkritumus u.tml., lai sekmētu šo jau pieejamo resursu lietderīgu izmantošanu un mazāku transportēšanu uz citām pārstrādes vietām, kur iespējams. Pienākuma attiecināšanai tiek noteikts minimālais elektroenerģijas patēriņa slieksnis, no kura sāk piemērot pienākumu.3.1.3.11. AE ražošanas jaudu palielināšanas un CSA infrastruktūras un tīklu modernizācijas darbības ietvaros atbalsts tiktu sniegts esošo CSA AE ražošanas jaudu modernizēšanai (atbalsts netiek sniegts fosilās enerģijas jaudām), lai uzlabotu jaudu lietderību un lai izmantotu visu enerģijas ražošanas potenciālu; atjaunīgās siltumenerģijas jaudu palielināšanai, to koncent