Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Īsumā

Šis ir Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030. gadam. Tas nosaka uzdevumus un atbildīgās institūcijas Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.

Ko tas regulē

  • Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030. gadam.
  • Atbildīgo institūciju par plānojuma īstenošanu un sadarbības partnerus.
  • Finansējuma piešķiršanas kārtību plānojuma īstenošanai.
  • Informācijas iesniegšanas un starpposma novērtējumu veikšanas termiņus.

Kam tas attiecas

  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un sadarbības ministrijām (Satiksmes, Zemkopības, Iekšlietu, Veselības, Ekonomikas, Aizsardzības, Kultūras ministrijām) un to padotībā esošajām iestādēm.
  • Valsts institūcijām, kurām plānojumā noteikti uzdevumi.

Galvenie punkti

  • Plānojums ir apstiprināts līdz 2030. gadam.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīgā institūcija.
  • Uzdevumi jāīsteno atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.
  • Līdz 2019. gada 1. maijam atbildīgajām institūcijām jāiesniedz informācija par pasākumu īstenošanas gaitu.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 31. decembrim un līdz 2024. gada 31. decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā starpposma novērtējumi.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 Rīgā

  1. gada
  2. novembrī (prot. Nr. 63
  3. §) Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
  4. Apstiprināt Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - plānojums) līdz
  5. gadam.
  6. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju, kas sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām iestādēm nodrošina tām plānojumā noteikto uzdevumu īstenošanu.
  7. Plānojumā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām īstenot plānojumā noteiktos uzdevumus atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.
  8. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānojuma īstenošanai
  9. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.,
  10. un
  11. gadam un likumprojekta par valsts budžetu
  12. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
  13. Par plānojumā ietverto uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz
  14. gada
  15. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānojumā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu.
  16. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz
  17. gada
  18. decembrim un līdz
  19. gada
  20. decembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai. Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta
  21. gada
  22. novembra rīkojums Nr. 692) Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai Rīga, 2016 Saturs Lietoto jēdzienu skaidrojums Lietotie saīsinājumi Ievads
  23. Esošās situācijas raksturojums 1.
  24. Piekrastes vispārīgs raksturojums 1.
  25. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars
  26. Plānojuma stratēģiskais ietvars 2.
  27. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai 2.
  28. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni
  29. Plānojuma risinājumi 3.
  30. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība 3.1.
  31. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana 3.1.
  32. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm 3.1.
  33. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās 3.1.
  34. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi 3.
  35. Labas pārvaldības attīstība piekrastē
  36. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana 4.
  37. Plānojuma īstenošana 4.
  38. Turpmākie pētījumi un projekti 4.
  39. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences 4.
  40. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori 4.
  41. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings 4.
  42. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings Pielikumi
  43. pielikums. Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai
  44. pielikums. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi
  45. pielikums. Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas
  46. pielikums. Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru analīze Lietoto jēdzienu skaidrojums Attīstāmā vieta - kompleksi attīstāma teritorija piekrastē, kur, pamatojoties uz vietas attīstības potenciālu, sabiedrības pieprasījumu un dažādu sektoru interešu kopumu (pašvaldību intereses, privātās intereses, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras mantojuma aizsardzības intereses), tiek realizēta integrēta pieeja investīcijām infrastruktūrā, veidojot ieguldījumu Latvijas piekrastes kopējās konkurētspējas stiprināšanā Brīvprātīgā iniciatīva - pašvaldību autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas brīvprātīgi1 vai valsts institūciju un privātpersonu (fizisko personu un privāto tiesību juridisko personu) brīvprātīga apņemšanās pildīt konkrētus uzdevumus, lai veicinātu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstību Ilgtspējīga attīstība - sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu2 Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - ģeogrāfiski noteiktas platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidota, aizsargāta un apsaimniekota, lai: - aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); - nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; - saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgu teritoriju3 Jūras telpiskais plānojums - nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu4 Kultūras piemineklis - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija5 Laba pārvaldība - tā balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."6 Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika7 Piekrastes pārvaldība - uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku - valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību8 Piekraste - Piekrastes plānojuma teritorija, kas ietver: - Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Carnikavas, Saulkrastu, Salacgrīvas novadu administratīvās teritorijas, Rucavas novada Rucavas pagasta, Nīcas novada Nīcas pagasta, Grobiņas novada Medzes pagasta, Ventspils novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Tārgales pagastu, Dundagas novada Kolkas pagasta, Engures novada Engures un Lapmežciema pagastu, Limbažu novada Skultes pagasta administratīvās teritorijas; - Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvo teritoriju daļas, kuras ir tieši saistītas ar piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam raksturotā piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma attīstību; - Latvijas pašvaldību valdījumā esošās Baltijas jūras akvatorijas daļu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam Piekrastes publiskās infrastruktūra tīkls - piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver glābšanas dienestiem, zivsaimniecībai, ostu darbībai, tūrismam un citām nozarēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes, tostarp krastu erozijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru7 Piekrastes pašvaldības - vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci7 Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa - 2011.gadā izveidota sadarbības grupa, kas ietver visas piekrastes pašvaldības un ar piekrastes pārvaldību saistītās institūcijas, lai uzlabotu sadarbību un viedokļu saskaņošanu Telpiskās attīstības plānošana - ilgtspējīgas attīstības politikas realizācijas instruments, lai mērķtiecīgi ietekmētu cilvēku un viņu aktivitāšu, kā arī dabas teritoriju un dažāda veida infrastruktūras izvietojumu telpā, saskaņojot vides, sociālos un ekonomikas aspektus7 Tematiskais plānojums - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu (inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska teritorijas u.c.) 9 Universālais dizains - vides, pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem Vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums - piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums7 Lietotie saīsinājumi AiM Aizsardzības ministrija AP attīstības programma CSP Centrālā statistikas pārvalde DAP Dabas aizsardzības pārvalde DL dabas liegums, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus DP dabas parks, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības Eirovelo 13 starptautisks velomaršruts "Dzelzs priekškara maršruts" EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELFLA Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ESI fondi Eiropas strukturālie un investīciju fondi ETS programmas Eiropas teritoriālās sadarbības programmas FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IAS ilgtspējīgas attīstības stratēģija ĪADT īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JPI jauna politikas iniciatīva (valsts budžeta finansējumam) JSF KAD Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests KM Kultūras ministrija KPR Kurzemes plānošanas reģions Latvija 2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LPS Latvijas Pašvaldību savienība LVC AS "Latvijas valsts ceļi" LVM AS "Latvijas valsts meži" MK Ministru kabinets Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas NACE saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā NBS Nacionālie bruņotie spēki NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development , abreviatūra - OECD) Piekrastes plānojums Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskai infrastruktūrai, kas fokusējas uz ilgtspējīgu piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde RPR Rīgas plānošanas reģions SM Satiksmes ministrija SIVN stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums TM Tieslietu ministrija TP teritorijas plānojums VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI Veselības inspekcija VIF nodibinājums "Vides izglītības fonds", kas īsteno Foundation for Environmental Education (t.sk. "Zilo karogu") programmu Latvijā Vides pārskats Vides pārskata projekts, kas sagatavots SIVN ietvaros VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija VMD Valsts meža dienests VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD Valsts vides dienests ZM Zemkopības ministrija Ievads

(1)Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" ieviešanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - "…viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu"10.
(2)Piekrastes plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām.
(3)Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla11 attīstībai ilgtermiņā, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. ES Zilās izaugsmes stratēģijā piekrastes un jūras tūrisms ir atzīts par jomu ar sevišķu potenciālu12. Taču neregulēta tūrisma plūsma vietām apdraud piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu saglabāšanu, tāpēc nepieciešami risinājumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības vēlmi apmeklēt piekrasti, gan vides aizsardzības un dabas aizsardzības prasības.
(4)Piekrastes plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī dos pienesumu tūrisma attīstībai. Piekrastes plānojums ir platforma tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu veidošanai, atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām. Piekrastes plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
(5)Piekrastes plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu attīstīšana, kas dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi. Ekonomisko aktivitāšu sezonalitātes mazināšana tiks sekmēta ar jaunu daudzfunkcionālu objektu un pakalpojumu izveidi, kas papildinās piekrastes tematisko piedāvājumu ar radošā, kultūras un dabas tūrisma, kā arī sporta aktivitāšu iespējām visos gadalaikos.
(6)Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija (skat.
  1. un 4.nodaļu), kas ietver: ● kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas) sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai (
  2. pielikums); ● nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to attīstībai (3.tabula, 12., 13.attēls); ● uzdevumu tabulu un brīvprātīgo iniciatīvu tabulu ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai (
  3. tabula un 5.tabula).
(7)Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Tas radīs priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un vienota piekrastes tūrisma produkta attīstīšanai un mārketingam.
(8)Piekrastes plānojuma risinājumi balstīti uz 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, esošās tūrisma infrastruktūras kapacitātes un kvalitātes, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju, kā arī pludmales atkritumu daudzuma novērtējumiem13. Piekrastes plānojums ir izstrādāts sadarbības un diskusiju procesā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām.
(9)Katra piekrastes pašvaldība ir līdzdarbojusies plānojuma izstrādē, lai plānojuma risinājumi veicinātu saudzīgu piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu pievilcīgu un komfortablu rekreācijas telpu. No 2015.gada 16.oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana Piekrastes plānojuma 1. redakcijai un Vides pārskata projektam. Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti un izvērtēti 234 rakstiski priekšlikumi un 28 publiskās apspriešanas sanāksmju laikā izteikti priekšlikumi.
(10)Piekrastes plānojuma izstrādes laikā apkopota informācija par piekrasti, kas pieejama VARAM tīmekļa vietnē ievietotajos darba materiālos
  1. Viens no praktiski pielietojamajiem tematiskā plānojuma rezultātiem ir telpiskās analīzes rīks, ar ko iespējams vizualizēt un salīdzināt dažādus piekrastes izmantošanas aspektus: apmeklētāju intensitāti, pludmales un tai pieguļošās zonas vides stāvokli
  2. To var izmantot ar piekrastes attīstību saistītu projektu izstrādē un ieviešanā un turpmākai izmaiņu fiksēšanai.
(11)Lai novērtētu Piekrastes plānojuma ietekmi uz vidi, Piekrastes plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un ar vides jautājumiem saistītā situācijas analīzes daļa ir iekļauta SIVN ietvaros izstrādātajā Vides pārskatā.
(12)Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un nevalstiskajās organizācijas ir Piekrastes plānojuma veiksmīgas īstenošanas atslēga. 1. Esošās situācijas raksturojums 1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums
(13)Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās ~495 kilometrus garumā ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība. Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, 3 lielām un 7 mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību.
(14)Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir 3859 kvadrātkilometri jeb 5,9 % Latvijas teritorijas. 13,7 % no tās aizņem četras republikas pilsētas. 1.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Baltijas jūras mērogā 2.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Latvijas mērogā16 3.attēls. Piekrastes apdzīvojuma struktūra un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas17
(15)Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma teritoriju, ņemot vērā piekrastes apdzīvojuma struktūru un ĪADT. Piekrastes plānojumā apskatīta arī sasaiste ar piekrastes attīstību funkcionāli saistītām teritorijām ārpus Piekrastes plānojuma teritorijas (skat. 3. attēlu), piemēram, ar valsts autoceļiem vai dzelzceļiem, kas nodrošina iespēju piekļūt piekrastei, vai tūrisma piesaistes objektiem piekrastes tuvumā, kam ir potenciāls iekļauties piekrastei specifiska un daudzveidīga tūrisma piedāvājumā. Piekrasti ietekmējošie faktori
(16)Piekrastes attīstību ietekmē šādi faktori18: ● Piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori, kas ietver bioloģisko daudzveidību veidojošos biotopus un sugas, jūras krasta ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko uzbūvi, klimata pārmaiņu radīto ietekmi, piekrastes ainavas, kultūras mantojumu - ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas u.c. valsts kultūras pieminekļus un savdabīgo nemateriālo kultūras mantojumu (skat. 4.attēlu), kā arī citas vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma vērtības. ● Sociālie un ekonomiskie faktori, ietverot apdzīvojuma atšķirīgo telpisko struktūru un blīvumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos vairumā piekrastes pagastu un pilsētu, demogrāfiskās tendences (piekrastes novados kopumā tās ir nelabvēlīgākas nekā vidēji Latvijā), dažādos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju, mainīgo piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektru, pieaugošu interesi par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tūrisma nozarei nozīmīgos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, apmeklējumu skaitu tūrisma piesaistes objektos, piekrastes apmeklējuma (atpūtas, izklaides un izzināšanas) motīvus, kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumus kūrortpakalpojumu attīstībai, inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājumu un kvalitāti. ● Cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā). ● Pārvaldības faktori nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kas ietver dažādu pārvaldības instrumentu kopumu, t.sk. normatīvo regulējumu, politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, institūcijas un to kompetences, kā arī ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību sektorā. 4.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē19 Piekrastes daudzveidība
(17)Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga atšķirīga starptautiska un vietēja mēroga dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija. Aptuveni trešdaļu jūras krasta kopgaruma veido stāvkrasti un vienu piektdaļu pilsētu un ciemu teritorijas.
(18)Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan mazākas. Piekrastes pilsētās un piekrastes novadu pagastos ir atšķirīga sociāli ekonomiskā situācija un potenciāls (skat. 1 tabulu): atšķirīga ir piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība ( Saulkrastu pilsēta - 6,1 km2; Ventspils novada Tārgales pagasts 364,2 km2), dažāds ir iedzīvotāju blīvums (1,7 cilv./km2 Pāvilostas novada Sakas pagastā, 2298,2 cilv./km2 Rīgas pilsētā).
(19)Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga apdzīvojuma struktūra (pilsētas un zvejniekciemi, vasarnīcu un dārziemu teritorijas) un dažādas ir ekonomiskās aktivitātes (zvejniecība, zivjapstrāde, mežistrāde, lauksaimniecība, tranzīts, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi u.c.), kuru telpiskais izvietojums atšķiras pilsētās un novados, kā arī dažādos piekrastes posmos.
(20)Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir jūras krasta līnijas garums, piemēram, Ventspils novadā - 91,9 km, Salacgrīvas novadā - 54, 5 km, Engures novadā -50, 2 km, savukārt Grobiņas novadā - 2,8 km un Limbažu novadā aptuveni 5,9 km. Daudzveidīgi ir dabas un kultūras mantojuma resursi un potenciāls, atšķirīgs ir ĪADT īpatsvars, kurš dažās pašvaldībās sasniedz pat 100% no krasta garuma pašvaldībā (skat. 1.tabulu).
  1. tabula. Piekrastes mazāko teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu un pagastu) raksturojums Nr. Novads vai republikas pilsēta/novada pagasts vai pilsēta Pašvaldību kopējā platība (km²)12 Piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība (km²)20 Krasta garums pašvaldībā (km)21 ĪADT Natura 2000 teritoriju īpatsvars no krasta garuma pašvaldībā (%) Iedzīvotāju skaits 2015.g. sākumā22 Iedzīvotāju blīvums novadā 2015.g. sākumā, cilv./km² Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2015 -
  2. g., (%) 1 Rucavas novads 448,2 - 21,5 100 1859 4,2 -7,4 t.sk. Rucavas pagasts - 237,8 21,5 100 1164 4,9 -7,5 2 Nīcas novads 350,8 - 23,7 47,7 3607 10,3 -6,1 t.sk. Nīcas pagasts - 230,6 23,7 47,7 2715 11,8 -5,8 3 Liepāja 68,023 68,0 16,8 0 78787 1158,6 -5,5 4 Grobiņas novads 489,9 - 2,8 0 9716 19,8 -5,1 t.sk. Medzes pagasts - 109,0 2,8 0 1499 13,7 -5,7 5 Pāvilostas novads 515,0 - 46,2 36,8 2975 5,8 -7,4 t.sk.Vērgales pagasts - 190,5 20,1 36,3 1389 7,3 -4,1 t.sk.Sakas pagasts - 318,1 24,1 39,8 547 1,7 -11,8 t.sk.Pāvilosta - 6,3 2 5 1039 163,9 -9,1 6 Ventspils novads 2457,6 - 91,9 47,8 12612 5,1 -6,2 t.sk.Jūrkalnes pagasts - 99,7 11,5 0 354 3,6 -2,7 t.sk.Užavas pagasts - 125,5 25,2 45,2 567 4,5 -8,0 t.sk.Vārves pagasts - 125,2 11,5 0 1795 14,3 -5,5 t.sk.Tārgales pagasts - 364,2 43,7 74,4 1879 5,2 -3,5 7 Ventspils 57,922 57,9 12,4 7,3 40273 696,0 -5,3 8 Dundagas novads 676,1 - 36,5 100 4432 6,6 -6,0 t.sk.Kolkas pagasts - 117,7 36,5 100 993 8,4 -10,9 9 Rojas novads 200,8 200,8 42,1 13,8 4186 20,8 -5,6 10 Mērsraga novads 109,5 109,5 14,8 21,6 1738 15,9 -5,0 11 Engures novads 396,2 - 50,2 69,9 7642 19,3 -4,2 t.sk.Engures pagasts - 132,6 35,8 57,8 2593 19,6 -4,8 t.sk.Lapmežciema pagasts - 49,1 14,4 100 2354 48,0 -4,9 12 Jūrmala 101,3 101,3 24,6 21,1 57671 569,5 2,9 13 Rīga 303,815 303,8 14,5 84,1 698086 2298,2 -0,8 14 Carnikavas novads 80,6 80,6 18,3 100 6909 85,7 4,4 15 Saulkrastu novads 47,7 - 18,5 28,6 6194 129,9 0,9 t.sk.Saulkrastu pagasts - 41,6 12 42,5 2896 69,6 1,3 t.sk.Saulkrasti - 6,1 6,5 3,1 3298 539,8 0,5 16 Limbažu novads 1171,1 - 5,9 1,7 18315 15,6 -5,5 t.sk.Skultes pagasts - 146,7 5,9 1,7 2058 -2,3 17 Salacgrīvas novads 637,6 - 54,5 40,4 8658 13,6 -7,5 t.sk.Liepupes pagasts - 157,5 17,3 38,7 1977 12,6 -10,6 t.sk.Salacgrīvas pagasts - 312,8 24,7 40,9 2249 7,2 -4,9 t.sk.Salacgrīva - 13,2 7,9 19 3060 232,7 -6,4 t.sk.Ainaži - 5,0 4,6 80,4 855 172,4 -14,0 t.sk.Ainažu pagasts - 149,2 0 0,0 517 3,5 0,4 Kopā pašvaldībās: 8112,1 - 495,2 - 963 660 - - Kopā piekrastē: - 386,0 495,2 - 929 642 - - Sociālekonomiskās attīstības tendences
(21)Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 929 642 iedzīvotāji, vienlaikus to izvietojums piekrastē ir nevienmērīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju deklarējušies republikas pilsētās - Rīgā (75,60 %), Liepājā (8,53 %), Ventspilī (4,36 %) vai Jūrmalā (6,25 %), minētajās pilsētās veidojot arī relatīvi augstu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, Liepājā tas ir 1311,4 cilvēki/km
  1. Savukārt novadu teritorijās ir deklarējušies - 5,2 % (85 236 iedzīvotāji )
  2. Iedzīvotāju blīvums piekrastes novados vidēji ir zemāks nekā republikas pilsētās, bet ļoti dažāds, sākot no 4,2 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Rucavas novadā, līdz pat 129,4 cilvēkiem Saulkrastu novadā. No 2005.gada līdz 2014.gadam līdzīgi kā visā Latvijā, pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies arī gandrīz visās piekrastes pašvaldībās. Lielākajā daļā piekrastes novadu, jo īpaši no Rīgas visattālākajos novados, iedzīvotāju skaits no 2005.gada līdz 2014.gadam ir samazinājies vairāk kā Latvijas novados vidēji. Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits un to radītā ietekme uz vidi piekrastes novados būtiski palielinās, jo īpaši Pierīgā, kur vasaras atpūtnieku dzīvesvietas sezonālās maiņas rezultātā iedzīvotāju skaits pieaug vairākkārtīgi.
(22)Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj spriest par iedzīvotāju ieņēmumiem un veido nozīmīgu piekrastes pašvaldību budžeta daļu, ko daļēji var izmantot arī publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Lielākais IIN īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir Rīgai tuvāk esošajās pašvaldībās (Carnikavas novads, Saulkrastu novads), un to rādītāji ievērojami pārsniedz gan pārējo piekrastes pašvaldību attiecīgo rādītāju, gan vidējo Latvijas novadu rādītāju. Piemēram, Carnikavas novadā IIN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā bija 697,9 euro, bet Rucavas novadā - 269,8 euro.25 Laika periodā no 2011. gada līdz 2013.gadam IIN ieņēmumi pieauguši visās piekrastes pašvaldībās, straujāk tajās, kas atrodas tuvāk Rīgai. Tūrisma un rekreācijas attīstības potenciāls
(23)Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma un atpūtas galamērķiem. Piekrastē ir salīdzinoši augsta tūristu mītņu un tajās esošu gultasvietu koncentrācija - 2013.gadā Latvijā šis rādītājs pārsniedza ES vidējo rādītāju26, jo 67% jeb 25,7 tūkst. gultasvietu atradās novados, kas ir pie jūras vai kuriem vismaz puse no teritorijas atrodas 10 km attālumā no jūras. Kopumā apmeklējumu skaits pludmalē pēc 2015.gada vasarā veiktā apsekojuma vērtējams ~4,7 miljoni gadā27. Salīdzinot to ar citu tūrisma piesaistes objektu apmeklējumiem - populārākajiem tūrisma objektiem vai pasākumiem, jāsecina, ka piekraste ar tās pludmalēm ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais apmeklētāju piesaistes resurss.
(24)Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla. Iedalot Latvijas 495,2 km garo jūras krastu posmos pēc apmeklētības intensitātes, proporcionāli ar intensīvu apmeklētību ir 1% pludmaļu, ļoti apmeklēti ir 3,4% pludmaļu, vidēji apmeklēti - 7,5% pludmaļu un mazapmeklētas vai nenozīmīgi apmeklētas ir lielākā daļa jeb 78,1% pludmaļu. Kā intensīvi un ļoti apmeklētas uzskatāmas visas republikas pilsētu un Saulkrastu pludmales, savukārt mazākais apmeklējums ir Ventspils novada Užavas, Vārves un Tārgales pagastos, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas pagastos (skat. 5. un 6.attēlā). Kopumā vismazāk apmeklētas ir pludmales Kurzemes piekrastes novados. 5.attēls. Piekrastes pašvaldību pludmaļu apmeklētības intensitāte (vidēji dienā, vasaras sezonā)26 6.attēls. Pludmaļu apmeklētība un galvenie apmeklētāju plūsmu virzieni uz piekrasti28 Piekrastes attīstības ierobežojumi
(25)Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem ir Baltijas jūras piekrastes (no Rucavas novada līdz Rojai) atrašanās Padomju Savienības pierobežas zonā, kur saimnieciskā darbība, civiliedzīvotāju mobilitāte un publiskās infrastruktūras attīstība tika ierobežota gandrīz 50 gadu garumā.
(26)Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu saimnieciskai darbībai kā vidēji Latvijas pašvaldībās. Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ir saistīti ar aizsargjoslām (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, t.sk. krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla, mežu aizsargjoslas ap pilsētām, aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem (novērošanas torņiem) u.tml.) un piekrastē esošajām ĪADT, tomēr ierobežojoši ir arī dabiskie apstākļi.
(27)Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem piekrastē ir vidēji zemākā lauksaimniecībā izmantojamo zemju auglība, salīdzinot ar teritorijām citviet Latvijā.
(28)Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras līmenis un novērojamas biežākas un intensīvākas vētras, pastiprinās krastu erozija.
(29)Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā kvalitāte būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas, uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Viens no iemesliem publiskās infrastruktūras nepietiekamai attīstībai pašreiz ir ierobežotais valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu apjoms. Publiskās infrastruktūras attīstību (skat. 4.pielikumu) kavē arī vienotas izpratnes trūkums un nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām un pašvaldībām ar valsts institūcijām.
(30)Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās infrastruktūras (gājēju un veloinfrastruktūra, pievedceļi pie jūras un citi autoceļi, autonovietnes, peldvietu labiekārtojums u.tml.) nodrošinājums un kvalitāte piekļuvei pie jūras tiek vērtēts kā nepietiekošs.29 Pludmales apmeklētāju plūsmai vasaras peldsezonā neatbilstošs publiskās infrastruktūras nodrošinājums ir gan intensīvi izmantotajās Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Rīgas pilsētas un Pierīgas novadu pludmalēs, gan lielākajā daļā perifēro novadupludmalēs30.
(31)Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un citas iestādes iespēju robežās plāno un veic ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā, gan piesaistot ES finansējumu, gan izmantojot savu budžetu līdzekļus, tādējādi no
  1. līdz 2015.gadam īstenoti vismaz 132 dažādi projekti31, kas saistīti ar piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību. 1.
  2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars
(32)Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas attīstību piekrastes teritorijās, sekmēs ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kas ir definēta kā viena no Eiropas Savienības stratēģijas "Eiropa 2020"32 prioritātēm, kā arī sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) un tās Rīcības plānā definēto mērķu sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu.
(33)Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas starptautiskas rekomendācijas: Eiropas Parlamenta un Padomes Rekomendācija 2002/413/EK (2002.gada 30.maijs) par integrēto piekrastes zonas pārvaldību Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācija C
(76)161/FINAL "Padomes rekomendācija par Piekrastes pārvaldības principiem"33, pievēršot uzmanību tajās noteiktiem aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot piekrastes teritorijas izmantošanu un attīstību. Pozitīvs ieguldījums tiks sniegts arī OECD rekomendācijas C
(92)114/FINAL "Padomes rekomendācija par Integrēto piekrastes zonas pārvaldību"34 ieviešanā, nosakot specifiskus attīstības mērķus, nodrošinot informācijas par piekrasti apkopošanu, kā arī Piekrastes plānojumā nosakot risinājumus, kas līdzsvaro tūrisma attīstību, mazinot ietekmi uz dabu.
(34)Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes attīstību saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030". Latvija 2030 Baltijas jūras piekraste ir definēta kā nacionālo interešu telpa, kurā nepieciešams nodrošināt piekrastes kā daudzveidīgas un daudzfunkcionālas telpas attīstību, kas vienlaikus ir gan kvalitatīva dzīves vide, gan sabiedrisko labumu banka ar tīru ūdeni un gaisu, pludmali, veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām, gan ekonomiski aktīva telpa ar daudzveidīgām nodarbinātības iespējām visa gada garumā.
(35)Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas Nacionālo attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kurā viena no prioritātēm ir "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", efektīvi izmantojot un mērķtiecīgi attīstot resursus, un rīcības virzienā "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana" iekļauts uzdevums piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai: "Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē".
(36)Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam, Ainavu politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam u.c. politikas plānošanas dokumentu, kā arī Kurzemes35 un Rīgas36 plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu.
(37)Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā aktuālie pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tajos noteiktie uzdevumi un ĪADT dabas aizsardzības plānos ieteiktie infrastruktūras risinājumi.
(38)Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras telpiskā plānojuma projekta izstrādei
  1. Piekrastes plānojums ir vērsts uz piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu sauszemē, savukārt Jūras telpiskais plānojums būs ietvars ilgtspējīgai un racionālai jūras telpas un resursu izmantošanai. Būtiskākie abu plānojumu saskares jautājumi: ostas, piekrastes zveja, kruīzu tūrisms, aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens, peldvietas u.c.
  2. Plānojuma stratēģiskais ietvars 2.
  3. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai
(39)Latvijas piekraste ir unikāla, daudzveidīga, ilgtspējīga un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali, mazpārveidotām ainavām un kvalitatīvu dzīves vidi. Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava - vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums.
(40)Starptautiskajā nozīmē (skat. 7.attēlu) piekraste ir Latvijas vizītkarte un sadarbības platforma ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, jūras un sauszemes saskares vieta ar lielu bioloģisko daudzveidību un augstvērtīgu ainavu, perspektīvs ārvalstu tūristu galamērķis. Piekraste iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā pasaulē. 7.attēls. Latvijas piekrastes starptautiskā dimensija
(41)Piekraste ir nozīmīga dabas un kultūras mantojuma telpa ar esošajiem un potenciālajiem jūras un sauszemes dabas resursiem, lielām un mazām ostām, savdabīgu apdzīvoto vietu un infrastruktūras tīklu, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss. Piekrastes teritorija ir arī augstvērtīga dzīves telpa jūras tuvumā vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Piekrastes nozaru prioritātes
(42)Svarīgākie saimnieciskās darbības virzieni piekrastē ir: - tūrisms un atpūtas organizēšana, ietverot kūrortsaimniecību; - ostu darbība, iekļaujot jahtu uzņemšanu un apkalpošanu; - zvejniecība, zivju apstrāde, īpaši tās tradicionālie veidi; - atjaunojamo enerģijas resursu (vēja, ūdens, viļņu, biomasas u.c.) izmantošana. Nosacījumi piekrastes attīstībai
(43)Piekrastes attīstību un teritorijas pārvaldību īsteno integrēti, balstoties uz: - pastāvīgu, savstarpēji koordinētu sadarbību starp nozaru ministrijām, valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem, zemes īpašniekiem un nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros; - brīvprātīgiem sadarbības modeļiem; - kopīgiem ieguldījumiem, visu līmeņu sadarbības un pārrobežu projektu realizāciju; - pastāvīgu informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu diskusiju ceļā; - esošo pārvaldības instrumentu pilnveidošanu, jaunu instrumentu un iespēju izmantošanu.
(44)Piekraste kā mērķa teritorija tiek ņemta vērā, izstrādājot jaunus vai veicot grozījumus spēkā esošajos valsts nozaru politiku un reģionāla līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
(45)Piekrastē tiek sekmēta pastāvīgo iedzīvotāju skaita stabilizēšana un nodarbinātības iespēju paplašināšana, tiek veicināta videi draudzīga uzņēmējdarbība, īpaši atbalstot aktivitātes, kas darbojas visa gada garumā, kā arī piekrastei tipisku biznesa puduru attīstīšanu. Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes tiek koncentrētas pilsētās, ciemos un attīstāmajās vietās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvo regulējumu38 un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
(46)Piekraste ir publiski pieejama. Atsevišķām vietām, piemēram, ĪADT stingrā režīma zonā un sezonas liegumos (sezonāli ierobežojumi), ražošanas teritorijām, ostu teritoriju daļām u.c., pamatojoties uz normatīvo regulējumu vai pašvaldību teritorijas plānojumiem, var tikt noteikta ierobežota piekļuve.
(47)Apbūve piekrastē tiek plānota un veidota, ievērojot ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi, krasta erozijas procesus un ainaviskās vērtības. 2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni
(48)Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (skat. 8.attēlu) turpina iepriekšējos plānošanas dokumentos noteiktos virzienus, ņemot vērā nozaru politikas, to attīstības mērķus un prioritātes, ievērojot starptautiskos (Eiropas Savienības, Baltijas jūras reģiona, OECD), Latvijas, reģionāla un vietēja līmeņa plānošanas dokumentus un kopīgās iniciatīvas. 8.attēls. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni Stratēģiskais virsmērķis
(49)Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība. Lai sasniegtu virsmēŗki, jāattīsta vienots publiskās infrastruktūras tīkls, plānotās darbības savstarpēji koordinēti saskaņā ar institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju funkcijām īstenojot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan vietējā līmenī, kā arī jāievieš laba pārvaldība visos pārvaldības līmeņos, uzsverot starpinstitucionālās sadarbības nozīmību. Stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni to sasniegšanai
(50)1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses, veicinot ekonomisko aktivitāti, mazina sezonalitātes ietekmi, nodrošina piekrastes vērtību saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Infrastruktūras tīkls ir platforma vienota tūrisma produkta attīstīšanai.
(51)Rīcību virzieni publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai: R1.
  1. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.
  2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.
  3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus.
(52)2. Laba pārvaldība piekrastē, kas balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."39
(53)Rīcību virzieni labas pārvaldības nodrošināšanai: R2.
  1. Iesaistīt uzņēmējus, vietējās rīcības grupas un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā; R2.
  2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.
  3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un normatīvo regulējumu.
  4. Plānojuma risinājumi 3.
  5. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība
(54)Lai piekrastē nodrošinātu dabas un vides aizsardzības prasību ievērošanu un piekrastes dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu attīstību, investīcijas nepieciešams koncentrēt konkrētās attīstāmas vietās. Savukārt, lai attīstāmajās vietās ieguldītās investīcijas veidotu iespējami lielāku sinerģiju un kopīgo pievienoto vērtību, attīstāmo vietu starpā nepieciešams nodrošināt savienojumus, izveidojot visu piekrasti aptverošu publiskās infrastruktūras tīklu, kas, izmantojot dažādus satiksmes veidus, iekļaujas vienotā Eiropas telpā.
(55)Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie uzdevumi - platformas izveide uzņēmējdarbības un kopīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu attīstībai, atbilstoši sabiedrības pieprasījumam pēc atpūtas iespējām un piekrastes pašvaldību attīstības interesēm, piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, regulējot kopīgo piekrastes apmeklētāju plūsmu atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām, un klimata pārmaiņu seku mazināšana.
(56)Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. 9.attēlu) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas uzlabos piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinās pakalpojumu attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā, kā arī uzlabos dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot vienoto dabas un kultūras mantojumu.
(57)Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu klāsta veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot sadarbību starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās, izmantojot esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes objektus tematiski saskaņota, kā arī specifiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Potenciālās sadarbības teritorijas integrētu tūrisma piedāvājuma veidošanai attēlotas 9.attēlā. Šo sadarbības teritoriju ietvaros piekrastes pašvaldībām ir nepieciešams sadarboties kopīgu projektu īstenošanā tūrisma attīstības jomā, veidojot vietu specifikai atbilstošu tematisko piedāvājumu un jaunus pakalpojumus. Kopīgi tematiski vienoti, taču daudzveidīgi tūrisma produkti pāri pašvaldību robežām palielinās tūrisma pakalpojumu kopīgo konkurētspēju, būs pamats kopīgam mārketingam un veicinās piekrastes starptautisko atpazīstamību.
(58)Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir: ● esošās apdzīvotās vietas un citi objekti (punktveida un laukumveida objekti): pilsētas, ciemi, peldvietas, ostas, lidostas, ĪADT; ● esošie savienojumi (līnijveida objekti): autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti.
(59)Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas nepieciešams koncentrēt, tāpēc uz esošā publiskās infrastruktūras pamata piekrastē tiek izdalītas attīstāmās vietas un noteikti nozīmīgākie savienojumi (gan attīstāmo vietu starpā, gan sasaistei ar pārējo Eiropas telpu), kam publiskais atbalsts ir jānodrošina prioritāri.
(60)Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi ir ietverti tematiskā plānojuma 2.pielikumā un uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai iekļauti 4.nodaļas 4.tabulā. Visi infrastruktūras tīkla risinājumi veicina arī pielāgošanos klimata pārmaiņām. Risinājumu ieviešot jāņem vērā pieejamo (vai jāiegūst) informāciju par klimata pārmaiņu ietekmētajiem riskiem: applūstošajām teritorijām, jūras krasta noskalošanos un prognozēm40, smilšu sanesumiem, sezonalitātes izmaiņām u.tml. 9.attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības un sadarbības teritoriju tūrisma attīstībai principiālā shēma 3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana
(61)Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz piekrastes pašvaldību un Piekrastes plānojuma izstrādē iesaistīto pušu priekšlikumiem, vietu attīstības potenciālu, nozīmi un lomu piekrastes apdzīvojuma struktūras, ekonomisko aktivitāšu un piekrastes kopējās konkurētspējas kontekstā.
(62)Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai: ● apmeklētāju piesaistes objekti/vietas, apmeklētāju plūsmu intensitāte, antropogēnā slodze; ● atrašanās pilsētā, ciemā vai to tiešā tās tuvumā; ● dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija; ● pašvaldību ieceres saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (IAS, AP, TP), dažādu nekustamo īpašumu īpašnieku interešu saskaņošanas iespējas; ● līdz šim veiktie ieguldījumi, īstenotie un uzsāktie projekti.
(63)Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kā attīstāmas vietas pavisam tiek izvirzītas 60 vietas. Papildus izvērtējot apmeklētāju plūsmas un to ietekmi uz piekrastes veģetāciju, 25 no attīstāmajām vietām tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās vietas (skat.9.attēlu).
(64)Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums, tās attīstības mērķis, pienesums kopējā piekrastes tīklā, specifiskais piedāvājums un priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai ietverts 1. pielikumā.
(65)Katrai prioritāri attīstāmajai vietai papildus ir sagatavotas publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas pieejamas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnes saitē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 sadaļā "Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības priekšlikumi (vadlīnijas)", ietverot detalizētāku attīstāmās vietas raksturojumu un ieteikto aktivitāšu izvietojuma shēmu (skat.10.attēlu).
(66)Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi katras konkrētās pašvaldības ietvaros, detalizētāk plānojot nepieciešamo investīciju apjomu, avotus un aktivitāšu īstenošanas laiku un secību. Nepieciešamības gadījumos ieteicams izstrādāt vai pilnveidot saistošos noteikumus par piekrastes zonas izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā tematiskos plānojumus, t.sk. pāri vienas pašvaldības robežām. 10. attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības principiālā shēma ar piemēru aktivitāšu priekšlikumiem prioritārajā attīstāmajā vietā 3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm
(67)Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka pamata treknrakstā izdalītas prioritārās attīstāmās vietas. 2.tabula. Attīstāmo vietu saraksts Nr. Attīstāmā vieta Pašvaldība, pagasts vai pilsēta
  1. Nidas centrs Rucavas novads, Rucavas pagasts
  2. Papes centrs Rucavas novads, Rucavas pagasts
  3. Jūrmalciems Nīcas novads, Nīcas pagasts
  4. Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru)) Nīcas novads, Nīcas pagasts
  5. Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē* Liepājas pilsēta
  6. Šķēdes piekraste Grobiņas novads, Medzes pagasts
  7. Ziemupes centrs Pāvilostas novads, Vērgales pagasts
  8. Akmeņraga bākas apkārtne Pāvilostas novads, Sakas pagasts
  9. Pāvilostas centrālā daļa* Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta
  10. Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne) Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
  11. Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
  12. Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale) Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
  13. Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne) Ventspils novads, Užavas pagasts
  14. Cirpstenes piekraste Ventspils novads, Vārves pagasts
  15. Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes teritorija* Ventspils pilsēta
  16. Liepene Ventspils novads, Tārgales pagasts
  17. Ovīšu bāka Ventspils novads, Tārgales pagasts
  18. Lūžņa Ventspils novads, Tārgales pagasts
  19. Miķeļtornis Ventspils novads , Tārgales pagasts
  20. Lielirbe Ventspils novads, Tārgales pagasts
  21. Sīkrags Dundagas novads, Kolkas pagasts
  22. Mazirbe Dundagas novads, Kolkas pagasts
  23. Košrags Dundagas novads, Kolkas pagasts
  24. Pitrags Dundagas novads, Kolkas pagasts
  25. Saunags Dundagas novads, Kolkas pagasts
  26. Vaide Dundagas novads, Kolkas pagasts
  27. Kolkas ciems un Kolkasrags Dundagas novads, Kolkas pagasts
  28. Uši Dundagas novads, Kolkas pagasts
  29. Aizklāņi Rojas novads
  30. Melnsils Rojas novads
  31. Ģipka Rojas novads
  32. Roja Rojas novads
  33. Kaltene Rojas novads
  34. Valgalciems Rojas novads
  35. Upesgrīva Mērsraga novads
  36. Mērsrags Mērsraga novads
  37. Bērzciems Engures novads, Engures pagasts
  38. Engures ciems Engures novads, Engures pagasts
  39. Ķesterciems Engures novads, Engures pagasts
  40. Plieņciems Engures novads, Engures pagasts
  41. Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts
  42. Bigauņciems Engures novads, Lapmežciema pagasts
  43. Ķemeri un Jaunķemeri* Jūrmalas pilsēta
  44. Jūrmalas (Lielupes) osta* Jūrmalas pilsēta
  45. Daugavgrīva* Rīgas pilsēta
  46. Mangaļsala* Rīgas pilsēta
  47. Kalngale Carnikavas novads
  48. Garciems Carnikavas novads
  49. Garupe Carnikavas novads
  50. Carnikava Carnikavas novads
  51. Gauja Carnikavas novads
  52. Lilaste Carnikavas novads
  53. Saulkrastu centrs* Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta
  54. Zvejniekciema centrs, Skultes osta Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts
  55. Vārzas Limbažu novads Skultes pagasts
  56. Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
  57. Tūja Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
  58. Piekraste no Svētupes, līdz Lielurgai Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts
  59. Salacgrīvas centrs* Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta
  60. Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste* Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta *Ņemot vērā apmeklētības intensitāti, visu pilsētu piekrastes uzskatāmas kā vienlīdz attīstāmas teritorijas, publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības risinot pašvaldības ietvaros noteikto prioritāšu secībā. Priekšlikumi aktivitātēm attīstāmajās vietās
(68)Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma tabulā "Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai". Piekrastes plānojuma īstenošanā pašvaldības vai citas institūcijas tās var papildināt un precizēt, ja nepieciešams, iekļaujot papildus publiskās infrastruktūras risinājumus atbilstoši konkrētās vietas potenciālam un vajadzībām, ņemot vērā atbilstošos ĪADT un aizsargjoslu regulējuma nosacījumus.
(69)Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai citiem attīstītājiem jāievēro šādi nosacījumi: - gadījumos, kad aktivitātes rada draudus īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī plašu smilšu platību atsegšanas risku, kas var veicināt eolo41 procesu attīstību, jāveic detalizētāku aktivitāšu teritorijas izpēti un alternatīvu izvērtējumu; - jaunu attīstības vietu detalizētas plānošanas un projektēšanas vai esošās publiskās infrastruktūras paplašināšanas gadījumā, vietas novērtēšanā un risinājumu izvēlē vēlams piesaistīt sertificētu sugu un biotopu ekspertu, ģeologus un izmantot visu pieejamo informāciju par vietas ģeoloģiju, veģetāciju un apmeklētāju plūsmām; - projektēšanā un būvniecībā jāvadās no labās prakses piemēriem un pieredzes piekrastē, tostarp pielietojot universālā dizaina principus; - pēc būves nodošanas ekspluatācijā jānodrošina atbilstoša apsaimniekošana un, vēlams, arī situācijas monitorings (apmeklētāju skaita izmaiņas, veģetācijas izmaiņas, infrastruktūras stāvoklis); - ja nepieciešams, projekta ieceres stadijā veicami papildus plānošanas pasākumi (piemēram, lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrāde), tostarp ņemot vērā krastu erozijas un plūdu riskus, infrastruktūras risinājumiem ĪADT42 - to izveides mērķus, iespējamās ietekmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos noteiktos u.tml. būtiskus aspektus; - blakus apdzīvotajām vietām (pilsētām un ciemiem) saglabājamas zaļās teritorijas (buferzonas); - ārpus apdzīvotajām vietām plānojama piekrastes "pasīvā" attīstība, kas izpaužas kā auto ceļu izveide līdz jau šobrīd apmeklētākajām pludmalēm, auto stāvlaukumu izveide pie tām, velosipēdu ceļu un velomaršrutu izveide, atkritumu savākšanas konteineru (t.sk. dalītās vākšanas konteineru) novietošana un pārvietojamo biotualešu izvietošana, organizētu ugunskuru vietu ierīkošana. "Pasīvās" attīstības pasākumu mērķis ir piekrastes teritorijas minimāls labiekārtojums tajās vietās, kuras iedzīvotāji, apmeklētāji un tūristi apmeklē jau šobrīd, neskatoties uz to, ka tajās nav ierīkota atbilstoša infrastruktūra, jo šajos piekrastes posmos visticamāk šāda apmeklēšana notiks arī turpmāk neskartās dabas dēļ; - pašvaldībām konkrētās attīstāmās vietas ietvaros nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri īstenojamas dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu risinājumus, atkritumu savākšanu, tualešu nodrošinājumu u.tml.; - plānojot infrastruktūras attīstību vietējā līmenī, neparedzēt darbības, kas varētu ietekmēt jūras kabeļu izvietošanu, atbilstoši Jūras telpiskajā plānojumā paredzētajām kabeļu pieslēgumu vietām sauszemē. 3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās
(70)Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas dienestu daļām vai posteņiem sauszemē, kā nepietiekami sasniedzamas izdalītas tās attīstāms vietas, kas atrodas vairāk kā 23 minūšu brauciena attālumā no VUGD daļas vai posteņiem: Nida, Pape Rucavas novada Rucavas pagastā, Lūžņa Ventspils novadā, Vaide un Kolka Dundagas novada Kolkas pagastā, Mērsrags Mērsraga novadā un Bērzciems Engures novadā. 5 vietas (Jūrmalciems, Miķeļtornis, Uši, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Tūja) atrodas aptuveni 25 km attālumā no VUGD posteņiem (skat. 11.attēlu) un šo vietu sasniedzamība slikta ceļa apstākļos 23 minūtēs ir problemātiska.
(71)Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma datiem (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu), attīstāmajās vietās papildus ir veikts operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums43, izdalot vietas ar pietiekamu, nedaudz apgrūtinātu vai apgrūtinātu piekļuvi: ● Apgrūtināta lokālā piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat ar pilnpiedziņas transportlīdzekļiem ir ierobežotas un daļā piekļuves vietu laiva jānes vairāk kā 40 m vai lejā no stāvkrasta. ● Nedaudz apgrūtināta lokālā piekļuve, kam pārsvarā cēlonis ir operatīvo dienestu vajadzībām neatbilstoši ceļu kvalitāte (pārsvarā kāpu zonā - ceļa segums, sapūstās smiltis uz ceļa un traucējoši koku un krūmu zari), ir konstatēta 13 vietām. ● Pietiekamas lokālās piekļuves iespējas ir tikai 26 vietām.
(72)Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams uzlabot operatīvo dienestu lokālo piekļuvi (piebrauktuves) jūrai 15 attīstāmajās vietās: Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami (ieteicami) 23 attīstāmo vietu punktos: Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe, Uši, Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems, Ķesterciems, Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems un Klapkalnciems), Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja, Saulkrasti, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Piekraste no Svētupes līdz Vitrupei (Vitrupe) (skat. 3.pielikumu).
(73)Integrēti vērtējot vietu sasniedzamību no VUGD posteņiem un lokālo piekļuvi, kopumā nepietiekams cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās vietās - Nidā, Papē, Akmeņragā, Pāvilostā, Lūžņā, Miķeļtornī, Vaidē, Kolkā, Ušos, Valgalciemā, Mērsragā, Bērzciemā, Kalngalē, Garciemā, Garupē, Carnikavā, Gaujā, Lilastē, Salacgrīvas novada dienviddaļā (Lembužos) un Tūjā un Piekrastē no Svētupes līdz Lielurgai (Vitrupē) (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu). Šajās attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu cilvēkus par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt un jāuzlabo operatīvo dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās vietas pludmalei/jūras krastam savlaicīgi. 11.attēls. Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem un lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums44 3.1.4. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi
(74)Piekļuvi pie jūras un citām vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtībām galvenokārt nodrošina autoceļi (skat. 2.pielikuma 2.1.apakšnodaļu) un dzelzceļš, tāpēc piekļuves nodrošināšanā svarīgi uzturēt autoceļu kvalitāti un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru.
(75)Piekrastē ir jāveicina valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla uzturēšana un attīstība, lai nodrošinātu svarīgu savienojošo infrastruktūras elementu kvalitāti tūrisma un rekreācijas attīstību. Taču valsts autoceļu sakārtošanai ir pastāvīgs finansējuma trūkums, tāpēc izvērtējot finansējuma piešķiršanu valsts autoceļu sakārtošanai, piekrastē prioritāri jāapskata 3.tabulā un 12. attēlā ietvertos autoceļu posmus, kur redzams, ka tā ir aktuāla problēma galvenokārt Kurzemes piekrastē no Papes (Rucavas novadā) līdz Kolkai (Dundagas novadā). 3. tabula. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamie valsts autoceļu posmi piekrastē Nr. kartē (12. att.) Autoceļa Nr./kods (2016. gads) Autoceļa, tā posma nosaukums 1 V1221 Rucava-Pape (ieskaitot tilta pār Paurupi rekonstrukciju) 2 P113 Grobiņa- Bārta - Rucava (posms Rucavas novadā) 3 V1232 Skatre-Rolavi 4 V1188 Liepāja-Šķēde-Ziemupe (posms Šķēde-Ziemupe) 5 V1190 Vērgale-Ziemupe 6 P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 20,61-43,20
  1. km)7 V1187 Pievedceļš Pāvilostai 8 P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 43,20-52,93 km, 52,93-63,00
  2. km)9 P119 Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne (posms- Jūrkalne-Alsunga) 10 V1308 Ventspils-Avotiņi 11 P77 Ventspils-Dundaga (rekonstrukcija posmā no autoceļa P124 Ventspils-Kolka līdz Ancei) 12 V1332 Pievedceļš Liepenei 13 V1333 Pievedceļš Ovišiem 14 V1334 Pievedceļš Lūžņai 15 V1335 Pievedceļš Miķeļbākai 16 V1372 Jaunmuiža - Sīkrags (1,1km, no P124 līdz Sīkragam) 17 P125 Talsi - Dundaga - Mazirbe (posms: no P124 līdz Mazirbei) 18 V1388 Pievedceļš Pitragam 19 V1389 Pievedceļš Saunagam 20 V1391 Pievedceļš Vaidei 21 P131 Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (posms pie Kolkas ciema 5 km garumā no P124, 102,5-107,5
  3. km)22 V1401 Stende-Lauciene-Mērsrags 23 V1441 Rideļi-Engure 24 P53 Dūči - Limbaži (posms 18,35 km- 36,15
  4. km)25 V137 Stūrīši-Jelgavkrasti-Lembuži (posms Jelgavkrasti-Lembuži) 26 P11 Kocēni-Limbaži-Tūja (posma A1-Tūja rekonstrukcija, 2,9km) 27 P12 Salacgrīva - Korģene - Limbaži (posms Korģene-krustojums ar V144) 12.attēls. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamo valsts autoceļu posmu shēma45
(76)Lai nodrošinātu labākas piekļuves iespējas, nepieciešams sakārtot valsts nozīmes (galvenos, reģionālos un vietējos) autoceļus piekrastē, šim mērķim piesaistot papildus finansējumu (skat. 4.nodaļā 96. rindkopu).
(77)Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām vietām, nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu tīklu pie un gar valsts, pašvaldību un komersantu autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.
(78)Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku nokļūšanu piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti. Peldsezonā labos laika apstākļos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tāpēc svarīgi attīstīt dzelzceļa infrastruktūru Pierīgā, uzlabojot ritošo sastāvu un pasažieru komforta līmeni. Savukārt Liepājai un tās tuvumā esošajām pašvaldībām ir svarīga pasažieru satiksmes nodrošināšana dzelzceļa savienojumā Rīga - Liepāja.
(79)Svarīgs dzelzceļa savienojums ir Rail Baltica46 dzelzceļa posms Latvijā, kas nodrošinās piekrastes sasniedzamību no ārvalstīm un kura ietvaros realizējot plānus par reģionālo satiksmi (stacijas Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes daļas apmeklējums.
(80)Dzelzceļa tīkla attīstība un velonovietņu, informācijas un velonomas punktu ierīkošana dzelzceļa stacijās veicinātu velotransporta izmantošanu piekrastē un mazinātu nepieciešamību izmantot personīgu autotransportu.
(81)Savukārt piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīklu (skat. 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu) nepieciešams attīstīt, gan izbūvējot jaunu infrastruktūru, gan veicot maršrutu marķēšanu un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi, kā arī veidojot savstarpēji saistītus starptautiskos, reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus.
(82)Integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls piekrastē veicinās piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi un kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas velotīkliem, kā arī iekļaušanos starptautiskajos velo un kājamgājēju maršrutos.
(83)Galvenais piekrastē attīstāmais veloinfrastruktūras tīkla elements ir starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas ar Eirovelo 10 maršrutu. Galvenais kājāmgājēju maršruts ir E9 (skat. 13.attēlu un 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu). 13.attēls. Eirovelo 13 velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar Eirovelo 10 velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu47 3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē
(84)Lai līdzsvarotu dabas aizsardzības un ekonomiskās intereses un pilnvērtīgi attīstītu piekrastes publisko infrastruktūru, kā arī veicinātu sabiedrības interešu iekļaušanu plānošanas un īstenošanas procesos, nepieciešams uzlabot pārvaldības praksi (formālo un neformālo sadarbību).
(85)Labas pārvaldības pamatā ir augšupējā jeb "bottom-up" pieeja, kurā liela nozīme ir sabiedrības vēlmēm un piekrastes pašvaldību, kā arī valsts institūciju ieinteresētībai to īstenot. Lai uzlabotu piekrastes pārvaldību, svarīgi apzināt un respektēt dažādu sabiedrības grupu intereses un attīstīt konstruktīvu dialogu, lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesu, izmantojot visdažādākos sadarbības veidus un formas: piemēram, aptaujas, sanāksmes, forumus, kampaņas, konkursus, tematisko plānojumu izstrādi u.c. Svarīga loma sabiedrības līdzdalības organizēšanā ir vietējām rīcības grupām, nevalstiskām organizācijām, atbalstam šo organizāciju darbībai, kā arī plašsaziņas un citiem saziņas līdzekļiem.
(86)Lai uzlabotu pārvaldību piekrastē nepieciešams:
  1. nodrošināt iespējas vietējām kopienām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties vietējā līmeņa pārvaldē un vietējas publiskās infrastruktūras un tūrisma pakalpojumu attīstības jautājumu risināšanā, attīstot dažādus publiskās-privātās partnerības projektus un iesaistoties pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;
  2. atbalstīt vietējo rīcības grupu izstrādāto sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, kurās iekļautas vietēja līmeņa būtiskākās vajadzības, un organizēt piekrastē esošo vietējo rīcības grupu pieredzes apmaiņas pasākumus;
  3. aktivizēt pašvaldību sadarbību kopīgu tūrisma produktu izveidē un mārketinga pasākumu īstenošanā, veidojot teritoriāli vienotus unikālus, nesezonas, nišas u.tml. tūrisma produktu piedāvājumus;
  4. turpināt sadarbību piekrastes pašvaldību starpā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības ietvaros;
  5. turpināt sadarbību Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros, kas ir galvenais piekrastes attīstību koordinējošais instruments nacionālā līmenī;
  6. attīstīt pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu starptautisku tūrisma piedāvājumu veidošanu un Baltijas kopējā piedāvājuma pievilcības paaugstināšanu, izmantojot daudzveidīgus ar piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu tematiski saistītus piedāvājumus;
  7. palielināt plānošanas reģionu lomu piekrastes pārvaldībā, nodrošinot to iesaisti piekrastes attīstībai nozīmīgu risinājumu veidošanā un reģionālas, nacionālas un starptautiskas nozīmes projektu sagatavošanā un īstenošanā;
  8. rast finansējumu valsts budžeta ietvaros ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldību valdījumā nodotās jūras piekrastes joslas pārvaldībai, t.sk. šajā likumā noteiktajām pašvaldībām veicamajām darbībām: veikt valdījumā nodoto jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un to sanitārās tīrības nodrošināšanu, nodrošināt glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams;
  9. pilnveidot vai aktualizēt plānošana reģionu, pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un valsts institūciju vadības dokumentus, ņemot vērā piekrastes plānojumā noteikto. Lai sabalansētu attīstības un dabas aizsardzības intereses, nepieciešama ĪADT dabas aizsardzības plānošanas sistēmas pilnveidošana un tās sasaiste ar vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanu. Viens no risinājumiem - vietēja līmeņa tematisko plānojumu izstrāde, kas var palīdzēt noskaidrot būtiskākās vajadzības un piemērotākos risinājumus vietējā līmenī publiskās infrastruktūras attīstīšanai;
  10. pilnveidot nozaru politikas, iekļaujot citu nozaru politiku dokumentos piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus un publiskās infrastruktūras tīkla attīstības galvenos uzdevumus, lai veicinātu integrētu piekrastes pārvaldību;
  11. pilnveidot normatīvos aktus, lai samazinātu piekrastes infrastruktūras izbūvei nepieciešamo laiku un paātrinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo pašvaldību un uzņēmēju pārstāvji ir aicinājuši veikt aizsargjoslu pārvaldību un ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošo normatīvo aktu pilnveidi.
(87)Labas pārvaldības ieviešana un konkrēti uzdevumi pārvaldības pilnveidei iekļauti 4.1.apakšnodaļā 4.tabulā.
  1. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana 4.
  2. Plānojuma īstenošana
(88)Lai sasniegtu Piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus, nepieciešama visu piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju - ministriju un to padotības iestāžu, pašvaldību, vietējo rīcības grupu, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju aktīva sadarbība.
(89)Visām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām ir aktīvi jāveicina publiskās infrastruktūras tīkla attīstība un jāpilnveido pārvaldības prakse, ņemot vērā plānojumā noteiktos uzdevumu izpildes termiņus (skat.4.tabulu) un aktīvi sadarbojoties un iesaistot vietējās kopienas, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas.
(90)Pašvaldības īsteno plānojumā noteiktos risinājumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām un deleģētajām funkcijām, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, pieejamā finansējuma ietvaros. Pašvaldības un citas organizācijas iniciatīvas, kas noteiktas Piekrastes plānojuma izstrādes laikā un apkopotas 5.tabulā, kā arī aktivitātes attīstāmo vietu līmenī (skat. 1.pielikumu), īsteno brīvprātīgi. 5.tabulā norādītajām vadošajām institūcijām ir vadošā loma iniciatīvu īstenošanā un iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas ar vadošajām institūcijām, lai panāktu iecerēto rezultātu.
(91)Publiskās infrastruktūras tīkla un daudzveidīga tūrisma pakalpojumu klāsta veidošanai priekšnoteikums ir sadarbība starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās (skat. 9.attēlu), lai efektīvāk izmantotu nozīmīgus dabas un kultūras mantojuma objektus plašāka tūrisma piedāvājuma un starptautiskās atpazīstamības veidošanai.
(92)Attīstāmajās vietas pašvaldībām jānosaka prioritārās aktivitātes un jāīsteno tās katrā attīstāmajā vietā sadarbībā ar valsts institūcijām, vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru. Aktivitāšu plānošanai izmantojamas arī 25 prioritāri attīstāmajām vietām sagatavotās publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas ietver arī ieteikto aktivitāšu izvietojuma kartoshēmu (skat. 10.attēlu un vadlīnijas48).
  1. tabula. Uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības pilnveidošanai Nr. p.k. Galvenie uzdevumi Rezultāts Atbildīgās institūcijas Iesaistītās institūcijas Izpildes termiņš Iespējamie finansējuma avoti
  2. Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses
  3. Uzdevumi vietu attīstībai 1.
  4. Uzdevumi infrastruktūras attīstībai ĪADT 1.1.
  5. Pilnveidot informācijas un izglītības pakalpojumus Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkos Pilnveidoti vismaz 3 informatīvie un izglītojošie pakalpojumi Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkā "Pape" DAP Dundagas, Rucavas novadu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2023.gads ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.
  6. un 5.4.
  7. specifiskie atbalsta mērķi, valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*) 1.1.
  8. Popularizēt dabas tūrisma piedāvājumu, veidojot un iekļaujoties reģionāla, nacionāla mēroga un pārrobežu tīklojumos Sabiedrībai un ārvalstu tūristiem vairākās mājaslapās nodrošināta informācija par dabas tūrisma piedāvājumu piekrastē, kas veicinās apmeklētāju skaitu piekrastes ĪADT tūrisma objektos un dabas tūrisma pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu DAP KPR, RPR, LIAA, reģionālās tūrisma asociācijas, NVO, piekrastes pašvaldības Regulāri ESI fondi, t.sk. ETS programmas, LIFE programma (Vides apakšprogramma), Latvijas vides aizsardzības fonds
  9. Uzdevumi savienojumu attīstībai 2.
  10. Uzdevumi autoceļu tīklā 2.1.
  11. Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšana satiksmei drošā stāvoklī un pārbūve/ seguma atjaunošana atbilstoši aktuālajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā noteiktajam Satiksmei drošā stāvoklī uzturēto/ atjaunoto autoceļu garums nesamazinās SM LVC Regulāri Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi 2.
  12. Uzdevumi dzelzceļa tīkla attīstībai 2.2.
  13. Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti nodrošināt piepilsētas elektrovilcienu satiksmi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti palielināts pasažieru pārvadājumu apjoms SM, AS "Pasažieru vilciens", VSIA "Autotransporta direkcija" VAS "Latvijas Dzelzceļš" Regulāri Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), valsts kapitālsabiedrību budžets 2.2.
  14. Izvērtēt un pieņemt lēmumu par vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja - Ventspils trases turpmākās izmantošanas iespējām Pieņemts lēmums par dzelzceļa līnijas tālāko izmantošanu SM VARAM, piekrastes pašvaldības, VAS "Latvijas Dzelzceļš" 2018.gads Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) 2.
  15. Uzdevumi piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkla attīstībai 2.3.
  16. Izveidot Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros darba grupu Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros izveidota darba grupa Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai VARAM SM, EM, LIA, LPPA, KPR, RPR 2017.gads Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
  17. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
  18. Uzdevumi pārvaldības pilnveidošanai 3.
  19. Sadarbojoties VARAM, KM, EM, SM, ZM, RPR, KPR un pašvaldībām piesaistīt finansējumu no dažādiem finanšu instrumentiem piekrastes plānojuma īstenošanai Piekrastes plānojuma īstenošanai piesaistīts papildus finansējums (vismaz 20 milj. EUR) VARAM, KM, SM, EM, ZM Citas nozaru ministrijas, KPR, RPR, pašvaldības, NVO, vietējās rīcības grupas Regulāri līdz 2030.gadam Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros) 3.
  20. Izveidot Piekrastes sadaļu mobilajā aplikācijā "Latvia Travel", sekmējot mūsdienīgu interaktīvo rīku izmantošanu Izveidota Piekrastes sadaļa mobilajā aplikācijā "Latvia Travel" LIAA VARAM 2023.gads Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) 3.
  21. Organizēt reizi 2 gados piekrastes konferenci, ar mērķi apspriest piekrastes attīstībai (tai skaitā publiskās infrastruktūras attīstīšanas) aktuālos jautājumus un meklēt iespējami labākos risinājumus Ik pēc 2 gadiem organizēta piekrastes konference VARAM LIAA, EM, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība Regulāri (reizi 2 gados) līdz 2030.gadam Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros), Latvijas vides aizsardzības fonds, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 3.
  22. Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti Nodrošināts regulārs mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings un reizi piecos gados novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti (t.sk. IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarumu, km) VARAM VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Latvijas augstskolas 2018.gads monitoringa atjaunošanai, regulāri - monitoringa nodrošināšanai un reizi 5 gados - novērtējumam Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), Latvijas vides aizsardzības fonds 3.
  23. Veikt apmeklētāju plūsmu un to ietekmes uz vidi novērtējumu reizi piecos gados atbilstoši 2015.gada metodikai49 Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums piekrastē VARAM NVO (VIF), konsultantu uzņēmumi vai eksperti 2020.gads, 2025.gads, 2030.gads Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 3.
  24. Veikt Piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada metodikai50 Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums piekrastē VARAM konsultantu uzņēmumi vai eksperti, NVO (VIF) 2020.gads, 2025.gads, 2030.gads Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti * Uzdevumu izpildei papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem.
  25. tabula. Brīvprātīgās iniciatīvas publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības pilnveidošanai Nr. p.k. Galvenās brīvprātīgās iniciatīvas Rezultāts Vadošās institūcijas Iesaistītās institūcijas Izpildes termiņš Iespējamie finansējuma avoti
  26. Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses
  27. Brīvprātīgās iniciatīvas vietu attīstībai 1.
  28. Brīvprātīgās iniciatīvas attīstāmo vietu, apdzīvoto vietu un peldvietu attīstībai 1.1.
  29. Veikt peldvietu labiekārtošanu (oficiālo peldvietu, t.sk. Zilā karoga statusa pludmaļu tīkla attīstību) un ar to saistīto servisa pakalpojumu attīstību Uzlabots labiekārtojums vai uzlabota piekļuve vismaz 4 piekrastes peldvietām Piekrastes pašvaldības NVO, uzņēmēji, vietējās rīcības grupas 2020.gads Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 1.1.
  30. Attīstīt autonovietņu tīklu pludmaļu sasniedzamības uzlabošanai apdzīvotajās vietās, primāri - attīstāmajās vietās Izbūvētas, pārbūvētas vai atjaunotas vismaz 7 autonovietnes attīstāmajās vietās Piekrastes pašvaldības Uzņēmēji, valsts kapitālsabiedrības, vietējās rīcības grupas 2030.gads Pašvaldību budžets , valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 1.1.
  31. Piekrastes pilsētās un ciemos izveidot jaunus vai pilnveidot esošos tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas pakalpojumus Pilsētās un ciemos izveidoti vai pilnveidoti vismaz 17 jauni pakalpojumi Piekrastes pašvaldības Uzņēmēji 2023.gads Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.
  32. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets, uzņēmēji 1.1.
  33. Restaurēt, atjaunot, pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna objektus, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma attīstību Restaurēti, atjaunoti, pārbūvēti vai uzbūvēti no jauna vismaz 15 objekti, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma attīstību Piekrastes pašvaldības, kultūras pieminekļu īpašnieki, NVO KM, VKPAI 2023.gads ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.
  34. specifiskais atbalsta mērķis, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets 1.1.
  35. Uzlabot piebrauktuvju pie jūras kvalitāti operatīvo dienestu vajadzībām Uzlabota kvalitāte vismaz 10 operatīvo dienestu vajadzībām nepieciešamām piekļuves vietām (nobrauktuvēm) pie jūras Pašvaldības VUGD u.c. operatīvie dienesti, vietējās rīcības grupas 2030.gads Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrību finansējums, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 1.1.
  36. Attīstāmajās vietās, kuras atrodas vairāk kā 23 km attālumā no VUGD posteņiem un kur nav nodrošināta glābšanas dienesta darbība, uzstādīt pludmalē informācijas zīmes Uzstādītas vismaz 7 informācijas zīmes (Nidā, Papē, Lūžņā, Vaidē, Kolkā, Mērsragā un Bērzciemā) par attālumu, kādā atrodas operatīvo dienestu posteņi, un to kontakttālruņiem Pašvaldības IeM, VUGD 2023.gads Pašvaldību budžets, Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) budžets, ESI fondi 1.1.
  37. Pludmalē izvietot informatīvās norādes, ar informāciju par tuvākajām apdzīvotajām vietām un tūrisma objektiem Katrā no attīstāmo vietu pludmalēm izvietota vismaz viena informatīvā norāde par attālumu līdz tuvākai apdzīvotai vietai un tūrisma objektiem Piekrastes pašvaldības, DAP (savā valdījumā esošās pludmalēs) 2023.gads Uzņēmēji, ESI fondi, pašvaldību budžets 1.1.
  38. Pie valsts autoceļiem izvietot informatīvas norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem Pie valsts autoceļiem izvietotas vismaz 20 informatīvās norādes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem LVC, piekrastes pašvaldības, uzņēmēji 2023.gads Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets 1.
  39. Brīvprātīgās iniciatīvas ostu un lidostu tīkla attīstībai 1.2.
  40. Pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, uzlabojot kuģošanas drošību un ostās pieejamo pakalpojumu klāstu tūrismam Īstenotas 7 aktivitātes mazo ostu un jahtu piestātņu tīkla pilnveidošanai KPR, RPR, ostu pārvaldes, piekrastes pašvaldības SM 2023.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets 1.2.
  41. Izstrādāt mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plānu, nodrošinot pieejamu informāciju par mazo ostu tīklu Izstrādāts 7 mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plāns un 5 mazajās ostās izvietoti informatīvie kioski KPR, RPR, mazo ostu pārvaldes 2023.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets 1.2.
  42. Attīstīt Liepājas reģionālās lidostas infrastruktūru, lai sertificētos regulāru lidojumu veikšanai, un veikt pasākumus aviopārvadātāju piesaistei regulāru lidojumu nodrošināšanai Liepājas lidosta sertificēta regulāru lidojumu veikšanai, no tās uzsākti regulāri pasažieru pārvadājumi SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"" Liepājas pilsētas dome, SM 2020.gads Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets 1.2.
  43. Uzturēt un saglabāt Ventspils reģionālo lidostu sabiedriski svarīgu atbalsta funkciju veikšanas nodrošināšanai Nodrošināts atbalsts sabiedriski svarīgu funkciju veikšanai SIA "Ventspils lidosta", Ventspils pilsētas dome AiM, IeM, SM 2030.gads Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets 1.2.
  44. Atjaunot, uzlabot un uzturēt bākas, ugunszīmes un Ventspils loču torni kā drošas navigācijas infrastruktūru un/vai tūrisma objektus Atjaunotas un uzlabotas bākas un loču tornis Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Pašvaldības, SM, VAS "Latvijas Jūras administrācija" 2030.gads Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets, ES fondi 1.2.
  45. Pasažieru kuģu pārvadājumiem un kruīza tūrismam nepieciešamās ostu infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Pilnveidota infrastruktūra un pakalpojumi vismaz vienā lielajā ostā Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde SM 2030.gads Brīvostu pārvalžu budžets, Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) budžets, ES fondi 1.
  46. Brīvprātīgās iniciatīvas infrastruktūras attīstībai ĪADT 1.3.
  47. Izveidot jaunas tematiskas dabas takas ĪADT Vismaz vienā ĪADT izveidotas jaunas tematiskas dabas takas DAP, piekrastes pašvaldības 2023.gads Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), LIFE programma, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.
  48. un 5.4.
  49. specifiskie atbalsta mērķi, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas 1.3.
  50. ĪADT izveidot reģionālos un vietējos velomaršrutus, kas sasaistīti ar Eirovelo 13 velomaršrutu ĪADT izveidoti vismaz 3 reģionālie un vietējie velomaršruti, kas sasaistīti ar Eirovelo 13 Piekrastes pašvaldības, Vidzemes tūrisma asociācija, DAP 2030.gads LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma), ESI fondi, t.sk. ETS programmas 1.3.
  51. ĪADT tuvumā attīstīt tūrisma infrastruktūru, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus (piemēram, DL "Pape", DL "Bernāti", "Ziemupe", Pāvilostas pilsētas, Ventspils novada piekrastes un Kolkas pagasta ciemi, Rīgas pilsētas, Carnikavas, Salacgrīvas novada piekrastes teritorija) ĪADT tuvumā izveidoti vismaz 5 tūrisma infrastruktūras risinājumi, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus Piekrastes pašvaldības DAP 2030.gads Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.
  52. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, Latvijas vides aizsardzības fonds
  53. Brīvprātīgās iniciatīvas savienojumu attīstībai 2.
  54. Brīvprātīgās iniciatīvas autoceļu tīklā 2.1.
  55. Pašvaldību un komersantu ceļu kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu savienojumu starp valsts ceļu tīklu un pludmali vai tūrisma apskates objektiem piekrastē Uzlaboto ceļu garums km Piekrastes pašvaldības, LVM Uzņēmēji Regulāri Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.
  56. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 2.
  57. Brīvprātīgās iniciatīvas dzelzceļa tīkla attīstībai 2.2.
  58. Dzelzceļa stacijās posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti izvietot informāciju par pludmales un citu vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma objektu sasniedzamību Dzelzceļa stacijās uzstādīti vismaz 5 informatīvie stendi vai kioski AS "Pasažieru vilciens", piekrastes pašvaldības Reģionālās tūrisma asociācijas 2030.gads Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi 2.2.
  59. Pilnveidot Ventspils šaursliežu dzelzceļa līniju un tās sniegtos pakalpojumus, uzsverot šaursliežu dzelzceļa kultūrvēsturisko nozīmi Pilnveidota Ventspils šaursliežu dzelzceļa līnija un tās sniegto pakalpojumu klāsts Ventspils pilsētas dome 2023.gads ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.
  60. specifiskais atbalsta mērķis, pašvaldību budžets 2.
  61. Brīvprātīgās iniciatīvas piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkla attīstībai 2.3.
  62. Precizēt Eirovelo 13 maršrutu atbilstoši aktuālajiem EK ieteikumiem Precizēti 6 Eirovelo 13 maršruta posmi Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības SM, VARAM 2020.gads Valsts (esošā budžeta ietvaros) un pašvaldību budžets, ESI fondi 2.3.
  63. Izstrādājot jaunus vai aktualizējot esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, iekļaut tajos precizēto Eirovelo 13 maršrutu, parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur iespējams) Velo 13 maršruts iekļauts visu piekrastes pašvaldību, kā arī KPR un RPR teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur iespējams) Piekrastes pašvaldības, KPR, RPR Vidzemes tūrisma asociācija 2030.gads Pašvaldību budžeti 2.3.
  64. Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta marķēšanu, kā arī automātisko skaitītāju uzstādīšanu Uzstādītas 10 ceļa zīmes un 6 automātiskie skaitītāji, kas veicinās velomaršruta izmantošanu tūrismā Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības SM, VARAM 2023.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 2.3.
  65. Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta sasaisti ar publiskā transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, kuģu un jahtu piestātnēm u.c. Nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar 6 publiskā transporta mezgliem Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības 2023.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 2.3.
  66. Izstrādāt un izveidot vietējos velomaršutus, lai uzlabotu piekļuvi pie pludmales Izstrādāti 10 vietējie velomaršuti, kas veicinās velobraucēju piekļuvi pie pludmales Piekrastes pašvaldības 2030.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 2.3.
  67. Izveidot Eirovelo 13 posmus piekrastē, t.sk. ĪADT Izveidoti jauni Eirovelo 13 posmi (marķēti maršruti vai veloceliņi) vismaz 5 pašvaldībās, t.sk. 2 ĪADT Piekrastes pašvaldības DAP, vietējās rīcības grupas 2030.gads Pašvaldību un valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*) un, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti 2.3.
  68. Izstrādāt kombinētus aktīvās atpūtas maršrutus, kas ietver gājēju, velotransporta, laivošanas u.c. iespējas Izstrādāti 4 kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas veicinās aktīvās atpūtas pakalpojumu attīstību piekrastē un ar to saistītajās teritorijās Piekrastes pašvaldības KPR, RPR, vietējās rīcības grupas 2030.gads Uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību budžeti 2.3.
  69. Īstenot kopīgus mārketinga pasākumus Eirovelo 13 popularizēšanai (aplikācijas, bukleti, izstādes, konferences u.c.) Īstenoti 10 kopīgi mārketinga pasākumi Eirovelo 13 popularizēšanai LIAA, Vidzemes tūrisma asociācija KPR, RPR, piekrastes pašvaldības 2023.gads ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.
  70. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets 2.3.
  71. Attīstīt un popularizēt Eiropas kājāmgājēju maršrutu E9 (European long distance path E9) un sasaistīt to ar vietējo gājēju celiņiem Izveidots kājāmgājēju maršruts piekrastē Latvijā KPR, RPR, piekrastes pašvaldības Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" 2026.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, valsts un pašvaldību budžeti
  72. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
  73. Brīvprātīgās iniciatīvas pārvaldības pilnveidošanai 3.
  74. Izstrādāt piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskos plānojumus piekrastes pašvaldībās Vismaz 7 pašvaldībās izstrādāti atbilstoši tematiskie plānojumi Pašvaldības VARAM 2030.gads Pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma) 3.
  75. Ievietot RPR, KPR un piekrastes pašvaldību mājas lapās par glābšanu atbildīgo dienestu sagatavotu, viegli uztveramu informāciju par drošu atpūtu un rīcību ārkārtas situācijās un operatīvo dienestu kontakttālruņiem RPR, KPR un vismaz piecu piekrastes pašvaldības mājaslapā izvietota brīdinoša informācija par cilvēku drošību piekrastē RPR, KPR, piekrastes pašvaldības VUGD, NBS JSF KAD 2017.gads Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros) 3.
  76. Attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē Noorganizētas vismaz 3 konferences EM, LIAA, pašvaldības Nozaru ministrijas, NVO, uzņēmumi 2023.gads ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.
  77. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets 3.
  78. Veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus Latvijas un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piekrastēm Izveidoti vismaz 2 ar Lietuvu vai Igauniju kopīgi piekrastes tūrisma piedāvājumi RPR, KPR, pašvaldības, LIAA DAP, NVO 2023.gads ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, valsts un pašvaldību budžets 3.
  79. Noteikt meklēšanas un glābšanas darbu aviācijas tehnikas iespējamās nolaišanās vietas piekrastes pašvaldībās Sadarbojoties valsts institūcijām un pašvaldībām, piekrastē papildus noteiktas aviācijas tehnikas nolaišanās vietas Pašvaldības NBS (Gaisa spēki), RPR, KPR, VUGD, DAP, AiM 2020.gads Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) 3.
  80. Organizēt glābšanas dienestu un piekrastes pašvaldību darba grupu cilvēku drošības un glābšanas jautājumu risināšanai Izveidots sadarbības mehānisms (darba grupa) glābšanas jautājumu risināšanai piekrastē AiM, IeM, pašvaldības NBS (Gaisa spēki un JSF KAD), VUGD, VARAM, RPR, KPR 2017.gads Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) * Brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem. Finansējuma piesaiste
(93)Piekrastes plānojuma īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu, piesaistot kā publisko tā privāto finansējumu.
(94)Pilnvērtīgai un kompleksai publiskās infrastruktūras attīstībai attīstāmajās vietās, kopumā nepieciešams piesaistīt līdz 132,39 milj. EUR (indikatīvās izmaksas katrai attīstāmajai vietai skat. 1.pielikumā). Šie ieguldījumi veicinās kopējās tūrisma plūsmas palielināšanos un nepieciešamo pakalpojumu attīstību visā Latvijas piekrastē, vienlaikus izlīdzinot tūrisma slodzi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam, vides stāvoklim un pašvaldību attīstības interesēm. No vienas puses tiks sekmēta tūristu piesaiste vietām, kas ir attālinātas no republikas pilsētām, no otras puses plānotie ieguldījumi intensīvi apmeklētās piekrastes daļās republikas pilsētās un to tuvumā veicinās negatīvo ietekmju samazināšanu uz vidi. Līdz ar to tiks īstenots Latvija 2030 uzstādījums par ekonomiskās darbības sabalansēšanu ar vides aizsardzības interesēm Baltijas jūras piekrastē. Piekrastes plānojuma īstenošana pozitīvi ietekmēs arī piekrastes pašvaldībām tuvējās pašvaldības: palielinoties kopējai tūrisma plūsmai piekrastes virzienā, tajās pieaugs pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem un palielināsies arī šo pašvaldību motivācija attīstīt savai pašvaldībai raksturīgus tūrisma produktus, lai papildinātu un dažādotu piekrastes piedāvājumu. Savukārt daudzveidīgi tūrisma piedāvājumi pāri pašvaldību robežām būs konkurētspējīgāki arī starptautiskā mērogā. Tādējādi piekrastes plānojuma īstenošanai būs pozitīva ietekme arī ārpus piekrastes pašvaldībām. Kopumā nepieciešamo ieguldījumu atdeve ekonomiskajā un sociālajā jomā ilgtermiņā pārsniedz ieguldījumu apjomu:
  1. Ekonomiskie ieguvumi saistāmi ar tūrisma un atpūtas nozares tiešajiem ienākumiem uzņēmējiem, valsts budžeta papildināšanu ar uzņēmēju nodokļiem, pašvaldību budžetu pieaugumu nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanās dēļ, pieaugot īpašumu vērtībai, kā arī slodzes samazināšanu uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem. Plānotās 132,39 milj. EUR investīcijas attīstāmajās vietās veicinās apmeklētāju skaita pieaugumu par 9,5%
  2. Atbilstoši pašreizējai tūrisma plūsmai kopējie izdevumi atpūtai pie jūras vērtēti aptuveni 256-276 milj. EUR katru gadu. Līdz ar to pēc plānojuma īstenošanas vietējā ekonomikā papildus varētu tikt iepludināti 24,4 -25,7 milj. EUR katru gadu
  3. Savukārt plānojuma īstenošanas laikā papildus ienākumi vērtējami proporcionāli piesaistītajiem apmeklētājiem.
  4. Sociālie ieguvumi raksturojami kā atvieglota piekļuve pie labiekārtotām rekreācijas teritorijām piekrastē, nodrošinot konkrētai vietai un tās pieprasījumam atbilstošu infrastruktūru. Labvēlīga dzīves vide un publiskās infrastruktūras sniegtās iespējas veidot uzņēmējdarbību vai strādāt piekrastē var mazināt darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju un teritoriju iztukšošanos.
  5. Ilgtermiņā paredzami ieguvumi no dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas un saudzīgas izmantošanas, mazinot kāpu un piekrastes mežu izbradāšanu un izbraukāšanu, kas uzlabos biotopu stāvokli, kā arī veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām, mazinot jūras krasta un upju ieteku noskalošanos un šo klimata pārmaiņu seku radītos zaudējumus.
(95)Savukārt, lai uzlabotu attīstāmo vietu savienojumus ar iekšzemi un savā starpā, nepieciešami ieguldījumi nacionālas nozīmes (autoceļu, dzelzceļu un velo) infrastruktūras attīstībā. Institūcijām sadarbojoties, publiskās infrastruktūras tīkla savienojumu attīstībai līdz 2030. gadam nepieciešams piesaistīt 96.-98.rindkopā norādīto finansējumu.
(96)Lai nodrošinātu kvalitatīvus autoceļu savienojumus gan attīstāmo vietu starpā, gan savienojumos ar iekšzemi, no valsts budžeta, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, indikatīvi nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu 56 152 278 euro apmērā un pašlaik šim mērķim paredzēti 15 840 000 euro no ESI fondiem un valsts budžeta.
(97)Lai nodrošinātu veloinfrastruktūras tīkla savienojumu attīstību, nepieciešams marķēt Eirovelo 13 maršruta visas piekrastes garumā un, kur tas nepieciešams, izbūvēt veloceļu. Pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām institūcijām kopīgi sadarbojoties, nepieciešams piesaistīt 46 534 000 euro no ārvalstu finanšu palīdzības resursiem, pašvaldību un valsts budžeta. Eirovelo 13 maršruta marķēšanu un veloceļa infrastruktūras izbūvi var iekļaut valsts autoceļu pārbūves projektos no valsts budžeta līdzekļiem, ja konkrētais velomaršuta posms atbilst satiksmes drošības standartiem, ir iekļauts pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un tam ir pieejams finansējums.
(98)Kopā valsts autoceļu sakārtošanai un Eirovelo 13 velomaršruta attīstībai piekrastē nepieciešami 118 526 278 euro, t.sk. no valsts budžeta nepieciešams piesaistīt vismaz 56 152 278 euro. Nepieciešamā papildus valsts budžeta finansējuma apmērs autoceļu savienojumu, visu attīstāmo vietas sasniedzamības uzlabošanai, kā arī Eirovelo 13 maršruta attīstībai ir noteikts indikatīvi un ir precizējams Piekrastes plānošanas īstenošanas laikā, izstrādājot detālākus satiksmes, tai skaitā veloinfrastruktūras projektus. Papildus valsts budžeta finansējums, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
(99)Nozīmīgākie finanšu avoti ir: ● Valsts budžets; ● Pašvaldību budžeti; ● Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t.sk. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskais atbalsta mērķis 5.5.
  1. "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus", kā arī citi specifiskie atbalsta mērķi, piemēram, 3.3.
  2. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām", 5.4.
  3. "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas", 5.6.
  4. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām", kā arī līdzīgs atbalsts nākamajos plānošanas periodos; ● Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai finansējums 2014.-2020.gada periodā pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros vietējām rīcības grupām nodrošinās nelielu publiskās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu atbilstoši vietējo rīcības grupu stratēģijās noteiktajām prioritātēm; Piekrastes plānojumā ietvertajiem infrastruktūras objektiem EJZF un ELFLA atbalsts SVVA ietvaros iespējams, balstoties uz bottom-up pieeju un atbilstoši konkrētās vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijā noteiktajām vajadzībām un izvēlētajām rīcībām; ● Eiropas teritoriālās sadarbības programmas (t.sk. Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma; Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma; INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma), kas paredz atbalstu nelielas infrastruktūras un jaunu pakalpojumu attīstīšanai, mārketinga aktivitātēm tūrisma produktiem, kas ietver piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu; ● Latvijas vides aizsardzības fonda un LIFE programmas finansējums, kas var nodrošināt ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanu, t.sk. pētījumu finansēšanu un videi draudzīgas infrastruktūras demonstrācijas projektu izveidi. 4.
  5. Turpmākie pētījumi un projekti
(100)Piekrastes plānojums ir vērsts uz publiskās infrastruktūras attīstību, tomēr integrētai piekrastes attīstībai nepieciešams veikt turpmākus pasākumus. Lai veicinātu piekrastes attīstības stratēģiskā virsmērķa, stratēģisko mērķu un rīcību virzienu sasniegšanu, kā arī attīstības priekšnoteikumu īstenošanu, nepieciešams:
  1. veikt vietējā un piekrastei specifiskā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti un izstrādāt nemateriālā mantojuma saglabāšanas vadlīnijas;
  2. izstrādāt nacionālā, reģionālā un/vai vietējā līmeņa ainavu tematiskos plānojumus;
  3. popularizēt piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, izmantojot digitālos resursus un interaktīvos risinājumus;
  4. veikt inovatīvus pētījumus un pilotprojektus (enerģētikas u.c. jomās);
  5. veikt piekrastes apdzīvojuma struktūras attīstības tendenču un sociālās infrastruktūras attīstības vajadzību izpēti un sagatavot priekšlikumus risinājumiem53;
  6. veikt ekosistēmu pakalpojumu un produktu pētījumus piekrastē;
  7. veikt garkrasta sanešu plūsmas modelēšanu, ja pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi;
  8. veikt pētījumus un īstenot projektus vietējo ekonomisko aktivitāšu (atbalsts zināšanu ietilpīgu uzņēmumu veidošanai, jaunāko tehnoloģiju (tostarp biotehnoloģiju) izmantošanai, akvakultūru attīstībai sauszemē, izmantojot jūras ūdeni, attālinātā darba iespēju nodrošināšanai u.tml.) dažādošanai;
  9. Novērtēt operatīvo dienestu (VUGD un NMPD) un Nacionālo bruņoto spēku transporta piekļuves iespējas attīstāmo vietu pludmalēm. 4.
  10. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences
(101)Par Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanu un aktualizācijas gaitu VARAM informē Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupu. Šī grupa nodrošina Piekrastes plānojuma īstenošanas kontroli un regulāru uzraudzību, tiekoties vismaz reizi gadā.
(102)Piekrastes plānojuma darbības laikā tiek sagatavoti vidējā termiņa starpziņojumi (2020. un 2025.gadā). Šajos informatīvajos ziņojumos ietver: - informāciju par indikatoru vērtībām (skat. 4.4.apakšnodaļu) un vērtējumu par piekrastes attīstības tendencēm; - pārskatu par aktivitātēm un ieguldījumiem Piekrastes stratēģisko mērķu sasniegšanā; - priekšlikumus attīstāmo vietu pārskata aktualizācijai vai papildinājumiem (ja nepieciešams) un priekšlikumus nākamā plānojuma izstrādei.
(103)Par Piekrastes plānojuma īstenošanas ziņojumu sagatavošanu atbild VARAM. Vidēja termiņa starpziņojumos un gala ziņojumā ņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un vidēja termiņa nozaru politiku īstenošanas informatīvos ziņojumus. 4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori
(104)Lai identificētu Piekrastes plānojuma stratēģiskā virsmērķa un stratēģisko mērķu izpildes progresu, ir izvēlēti stratēģiskie indikatori, kas uzskatāmi parāda piekrastes ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, uzlabojumus infrastruktūrā un labas pārvaldības risinājumu īstenošanu. Stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem ir atspoguļoti 6.tabulā.
(105)Papildus indikatoru kopas, kuras uzskatāmas par pamatu iespējami integrētas piekrastes telpiskās attīstības un Piekrastes plānojuma netiešās ietekmes izvērtēšanai, ir uzskaitītas 7.tabulā. 6.tabula. Piekrastes plānojuma stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem Nr. Stratēģiskais indikators Esošā situācija Bāzes rādītājs Vidējā termiņā
(2020)Ilgtermiņā
(2030)Sasaiste ar rīcību virzieniem (R.1.1.; R.1.2.; R.1.3., R.2.1., R.2.2., R2.3.)54 Izšķirtspēja laikā Izšķirtspēja telpā gads Datu avots
  1. Iedzīvotāju skaits 2015 PMLP Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai informācijai stabilizējas nesamazi-nās R.1.
  2. Katra gada sākumā Piekrastes pagasti un pilsētas
  3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi EUR /1 iedzīvotāju 2014 CSP > (palielinās) > (palielinās) R.1.
  4. Katra gada sākumā Piekrastes pašvaldības
  5. Pludmales apmeklētāju/tūristu skaita pieaugums 2015 VARAM Pētījuma rezultāti 4, 7 milj.55 > (palielinās) > (palielinās) R.1.
  6. Pētījums reizi 5 gados Piekraste
  7. Zilā karoga peldvietas/ Zilā karoga jahtu ostas, skaits
  8. VIF, pašvaldības 11/3 >11/3 >11/3 R.1.
  9. Katra gada sākumā Piekraste kopumā
  10. Attīstāmo vietu skaits, kurās ieviests vismaz viens Piekrastes plānojuma
  11. pielikuma tabulā iekļautais attīstāmo vietu attīstības priekšlikums 2015 Pašvaldības 0 25 60 (visās attīstāmajās vietās) R.1.
  12. Apkopojums reizi 5 gados Pašvaldības, piekraste
  13. Pašvaldību skaits, kurās ir izstrādāti vietējie piekrastes tematiskie plānojumi 2015 Pašvaldības, TAPIS dati 1 4 7 R.2.
  14. Katra gada sākumā Pašvaldības, piekraste
  15. Pašvaldību sadarbības projektu skaits tūrisma piedāvājumu veidošanā piekrastē 2015 Pašvaldības 0 4 6 R.2.
  16. Apkopojums reizi 5 gados Piekraste
  17. tabula. Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori, to bāzes vērtības un mērķi Nr. Indikators Esošā situācija Bāzes rādītājs Vidējā termiņā
(2020)Ilgtermiņā
(2030)Piezīmes Izšķirtspēja laikā Izšķirtspēja telpā Gads Datu avots Piekrastes sociālekonomiskā attīstība
  1. Bezdarba līmenis (%) 2014 NVD Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai informācijai < (samazinās) < (samazinās) Pašvaldību griezumā Janvārī un jūlijā katru gadu Piekrastes pašvaldības
  2. Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2014 CSP > (palielinās) > (palielinās) Pašvaldību griezumā Katra gada sākumā Piekrastes pašvaldības
  3. Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā (īpatsvars, %) 2014 Valsts kase > (palielinās) > (palielinās) Pašvaldību griezumā Katra gada sākumā Piekrastes pašvaldības
  4. Novada/pilsētas vieta teritoriju attīstības rangā 2014 VRAA > (palielinās) > (palielinās) Pašvaldību griezumā Katra gada sākumā Piekrastes pašvaldības Ekonomiskās aktivitātes
  5. Naktsmītņu/gultasvietu skaits 2015 CSP Pētījuma rezultāti > (palielinās) > (palielinās) Pašvaldību griezumā. Bāzes rādītājs - CSP dati, Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā pētījuma "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes dati. Katra gada sākumā Piekrastes pašvaldības Infrastruktūra, pārvalde
  6. Ieguldījumi piekrastes publiskajā infrastruktūrā, ieviešot tematisko plānojumu, EUR 2015 Pašvaldības 0 > (palielinās) > (palielinās) No jauna veidojama uzskaite Apkopojums reizi 5 gados Pašvaldības, piekraste
  7. Ieguldījumi jūras krasta nostiprināšanas / preterozijas pasākumos 2015 Pašvaldības 19 840,60 EUR > (palielinās) > (palielinās) No jauna veidojama uzskaite Katra gada sākumā Pašvaldības, piekraste
  8. Sabiedrības apmierinātība ar piekrastes publiskās infrastruktūras: nodrošinājumu un kvalitāti 2015 VARAM aptauja Pētījuma rezultāti56 > (palielinās) > (palielinās) Bāzes dati pašvaldību griezumā iegūti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā Pētījums reizi 5 gados Piekrastes pašvaldības Vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, nodrošinot atbilstošu vides kvalitāti
  9. Antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju, sadalījums pa klasēm km 2015 VARAM Pētījuma rezultāti57 Nepasliktinās Palielinās 1.,
  10. un 3.klases īpatsvars Bāzes vērtības - Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktais vērtējums, 5 klases; 2reizes plānojuma darbības laikā - 6 gadu cikls, no jauna veidojama uzskaite Pētījums reizi 5 gados Piekraste, ko aptver pētījums
  11. Oficiālo peldvietu skaits piekrastē un šo oficiālo peldvietu iedalījums pēc ūdens kvalitātes klasēm 2015 VI58 33, t.sk. kvalitāte 2015.gadā: izcila - 24 peldvietas; laba - 7 peldvietas;
  12. gadā netika noteikta - 2 peldvietas >33, kvalitāte uzlabojas vai ir stabila >33, kvalitāte uzlabojas, palielinās peldvietu skaits, kuru ūdens kvalitātes vērtējums ir "izcila" 2015..g. -piekrastē ir 33 oficiālas peldvietas
  13. Kvalitātes klases: izcila, laba, pietiekama, zema Katra gada sākumā Piekraste
  14. Pludmaļu vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo atkritumu izplatības novadu un apdzīvoto vietu griezumā 2015 VARAM sadarbībā ar VIF/ kampaņa "Mana jūra" Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma rezultāti60 Uzlabojas Uzlabojas, palielinās piekrastes novadu un apdzīvoto vietu skaits ar vērtējumu "Labs", "Vidējs" Turpināma un pilnveidojama uzskaite, bāzes indikators - Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotais novērtējums; 5 klases: labs, vidējs, apmierinošs, slikts, kritisks Pētījums reizi 5 gados Piekraste
  15. Jūras krasta erozijas procesu intensitāte, IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums, km 2014 VARAM61 Erozijas klašu ģeotelpiskā informācija (vektordati)62 Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums Atjaunojot un sistemātiski nodrošinot mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu Pētījums reizi 5 gados Piekraste
(106)Dati tiek uzkrāti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotajā Piekrastes ģeotelpisko datu bāzē63, tos atjaunojot ne retāk kā reizi 5 gados. Par Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes turpmākas uzturēšanas, izmantošanas un datu atjaunošanas kārtību Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā atbild VARAM. VARAM Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanai izmanto publiski pieejamās datu kopas un nodrošina atsevišķu 6. un 7. tabulā norādīto datu ieguvi. VARAM nodrošina tās radīto Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes datu pieejamību tiešsaistē. 4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings
(107)Papildus
  1. tabulā iekļautajam 3.5.uzdevumam novērtēt apmeklētāju plūsmas un antropogēnās slodzes uz vidi, attīstāmajās vietās, pirms vietas labiekārtošanas uzsākšanas un ekspluatācijas laikā ieteicams veikt sākotnēju (1.pakāpes) monitoringu atbilstoši Antropogēnas slodzes uz piekrastes veģetāciju novērtēšanas metodikai attīstāmo vietu detalizācijas līmenim
  2. Papildus vērtīgs informācijas avots ir Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iekļautais Jūras un piekrastes biotopu monitorings65.
(108)
  1. tabulas 3.
  2. un 3.6.uzdevumu izpildei nepieciešamie ietvertie lauka darbi atbilstoši metodikai veicami vienas veģetācijas sezonas laikā, pieļaujama divu nedēļu nobīde. Antropogēnās slodzes novērtēšanas monitoringu ieteicams veikt pēc aktīvas tūrisma sezonas beigām septembrī, oktobra sākumā, kad novērtējama visas sezonas antropogēnās slodzes kumulatīvā ietekme. 4.
  3. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings
(109)Jūras krasta mūsdienu ģeoloģisko procesu ilglaicīga, regulāra monitoringa dati ļauj izprast piekrastes attīstības tendences, kontrolēt krasta erozijas procesus paaugstināta riska vietās, savlaicīgi identificēt jaunas paaugstināta riska vietas. Jūras krasta riska zonu monitorings ir iekļauts Vides monitoringa programmas 2015.-
  1. gadam sadaļā "Zemes monitoringa programma"
  2. Taču Jūras krasta procesu novērojumi ir pārtraukti 2008.gadā finanšu resursu trūkuma dēļ. Savukārt Piekrastes plānojuma ieviešanas rezultātu objektīvai izvērtēšanai un piekrastes attīstības turpmākai plānošanai, ir nepieciešama regulāra informācija par jūras krastu ģeoloģisko procesu dinamiku, tādēļ 4.tabulā iekļauts 3.4.uzdevums. Vēlams uzsākt arī garkrasta sanešu plūsmas monitoringu un datormodelēšanas izmantošanu datu apstrādē un prognožu izstrādē. 1 Likums "Par pašvaldībām" (stājies spēkā 09.06.1994.) 2 Vides aizsardzības likums (stājies spēkā 29.11.2006.) 3 Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 07.04.1993.) 4 Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.) 5 Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (stājies spēkā 11.03.1992.) 6 definīcija tulkota no ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama: http://www.un.org/en/globalissues/governance/ 7 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
  3. gadam, pieejama: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf 8 Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes
  4. - 2017.gadam (apstiprinātas MK 2011.gada 20.aprīlī) 9 Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.) 10 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.), pieejama: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf 11 šī tīkla elementu apskats ietverts Piekrastes plānojuma 3.
  5. apakšnodaļā 12 Eiropas Komisijas tīmekļa vietne "Piekrastes un jūras tūrisms", pieejama: http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/coastal_tourism/index_lv.htm 13 Norvēģijas finanšu instrumenta 2009-2014.gada programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002
  6. aktivitātes darba materiāli pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 un http://www.grupa93.lv/piekraste/darba-materiali 14 darba materiāli pieejami VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 15 Piekrastes plānojuma telpiskās analīzes rīks pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=21641 16 Datu avots: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, 2014.gads 17 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ 18 Detalizēta faktoru analīze iekļauta Piekrastes plānojuma 4.pielikumā 19 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads 20 atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem 21 atbilstoši plānojuma izstrādei izmantotajiem
  7. gada Ortofotokartes mērogā 1:10 000 © LĢIA datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem 22 PLMP dati "Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.
  8. (.pdf formāts)", pieejami: http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html 23 platībā iekļauta molu ietvertā ostas akvatorija 24 PMLP dati "Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.
  9. (.pdf formāts)", 2015.gads, http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html 25 2.darba materiāls "
  10. Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 26 vidēji ES (neskaitot Grieķiju un Īriju) 2012.gadā 44,5% no visām pieejamajām gultasvietām atradās piekrastē (sīkāka informācija pieejama 4.darba materiālā "
  11. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027) 27 4.darba materiāla "
  12. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" dati, pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 28 Datu avots: SIA "Nocticus" 2015.gadā veiktā piekrastes apmeklētības izvērtējums 29
  13. darba materiāls "
  14. Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 30
  15. darba materiāls "
  16. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 31 atbilstoši VARAM
  17. gada janvārī apkopotajai (publiski pieejamai un pašvaldību sniegtai) informācijai 32 Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par stratēģiju "Eiropa 2020", pieejama: http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm 33 1976.gada 12.oktobra OECD rekomendācijas C
(76)161/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation of the Council on Principles concerning Coastal Management. Pieejama angļu val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=15&InstrumentPID=13&Lang=en&Book= 34 1993.gada 23.jūlija OECD rekomendācijas C
(92)114/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation of the Council on Integrated Coastal Zone Management. Pieejama angļu val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=42&InstrumentPID=39&Lang=en&Book= 35 Šie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami: http://www.kurzemesregions.lv/sabiedr_lidz (zem virsraksta "Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu galīgās redakcijas") 36 Šie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami: Rīgas plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.rpr.gov.lv sadaļā "Darbības jomas / Attīstības plānošana / Plānošanas dokumenti" 37 Informācija par Jūras telpiskā plānojuma projektu pieejama VARAM tīmekļa vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487, kā arī Jūras telpiskā plānojuma projekta tīmekļa vietnē: http://jurasplanojums.net/ 38 Piemēram, Aizsargjoslu likums (stājies spēkā 11.03.1997.), likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieņemts Saeimā 14.10.1998.), likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 11.03.1997.), Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 11.03.1997.) un uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi 39 definīcija tulkota no ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama: http://www.un.org/en/globalissues/governance/ 40 Visu piekrasti aptverošas prognozes ir iekļautas metodiskā materiālā "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" un tā pielikumā "Erozijas klašu un prognozēto krasta līniju
  1. un 2060.gadā ģeotelpiskā informācija (vektordati)", kas pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713 41 Vēja radīta smilšu pārpūšana, kas rada eolo eroziju vai smilšu uzkrāšanos 42 Papildus informācija par attīstāmo vietu, ietverot iecerēto aktivitāšu priekšlikumus un ĪADT saskari spēkā esošo Dabas aizsardzības plānu kontekstā ir pievienota SIVN Vides pārskatā 43 izvērtējums ietverts
  2. darba materiālā "
  3. Cilvēku drošības un glābšanas iespēju nodrošinājuma izvērtējums piekrastē", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 un ir precizēts atbilstoši VUGD ieteikumiem 44 Datu avots: VUGD un NMPD sniegtā un publicētā informācija, 2015.gads 45 Datu avoti: Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-
  4. gadam, pieejama: http://lvceli.lv/par-lvc/valsts-autocelu-sakartosanas-programma-2014-2020-gadam/; KPR un RPR sniegtā informācija par pašvaldību vajadzībām 46 Informācija par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu dzelzceļa "Rail Baltica" projektu pieejama: http://railbaltica.info/ 47 Datu avoti: E9 kājāmgājēju maršrutam - Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 - Vidzemes tūrisma asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 - Bikemap.net maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route", kas pieejams: https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902 48 Prioritāro attīstāmo vietu attīstības vadlīnijas pieejamas VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 49 Metodika iekļauta darba materiālā 4.1.
  5. "Baltijas jūras piekrastes antropogēnās slodzes un apmeklētības novērtēšana", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 50 Metodika iekļauta darba materiālā 5.
  6. "Metodika", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 51 Atbilstoši
  7. Darba materiālam "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 52 9,5% no Jūras vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma B. Sadaļā "Jūras ūdeņu ekonomiskā un sociālā analīze"(pieejama: http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_B.pdf) noteiktajiem ceļošanas izdevumiem atpūtai pie jūras ~256-276 milj. EUR/gadā 53 piemēram, izvērtējamas analizēšanas iespējas CSP Tautskaites ģeotelpisko datu kopai "Pastāvīgo iedzīvotāju skaits", kam telpiskā izšķirtspēja ir 1x1 km, kā arī analoģiski datiem par izglītību un bezdarbu 54 R1.
  8. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.
  9. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.
  10. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus. R2.
  11. Iesaistīt uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā; R2.
  12. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.
  13. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un normatīvo regulējumu 55 plānojuma izstrādes laikā veiktās izpētes dati, kas iekļauti
  14. darba materiālā "
  15. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=2202

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.