Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 Rīgā 2016. gada 17. novembrī (prot. Nr. 63 21. §) Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai 1. Apstiprināt Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - plānojums) līdz 2030. gadam. 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju, kas sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju  un to padotībā esošajām  iestādēm nodrošina tām plānojumā noteikto uzdevumu īstenošanu.  3. Plānojumā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām īstenot plānojumā noteiktos uzdevumus atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānojuma īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un likumprojekta par valsts budžetu 2018. gadam  sagatavošanas procesā  kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 5. Par plānojumā ietverto uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2019. gada 1. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānojumā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu. 6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 31. decembrim un līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai. Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis  (Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojums Nr. 692) Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai Rīga, 2016 Saturs Lietoto jēdzienu skaidrojums Lietotie saīsinājumi Ievads 1. Esošās situācijas raksturojums 1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums 1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars 2. Plānojuma stratēģiskais ietvars 2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai 2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni 3. Plānojuma risinājumi 3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība 3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana 3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm 3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās 3.1.4. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi 3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē 4. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana 4.1. Plānojuma īstenošana 4.2. Turpmākie pētījumi un projekti 4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences 4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori 4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings 4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings Pielikumi 1. pielikums. Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai 2. pielikums. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi 3. pielikums. Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas 4. pielikums. Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru analīze Lietoto jēdzienu skaidrojums Attīstāmā vieta - kompleksi attīstāma teritorija piekrastē, kur, pamatojoties uz vietas attīstības potenciālu, sabiedrības pieprasījumu un dažādu sektoru interešu kopumu (pašvaldību intereses, privātās intereses, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras mantojuma aizsardzības intereses), tiek realizēta integrēta pieeja investīcijām infrastruktūrā, veidojot ieguldījumu Latvijas piekrastes kopējās konkurētspējas  stiprināšanā Brīvprātīgā iniciatīva - pašvaldību autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas brīvprātīgi1 vai valsts institūciju un privātpersonu (fizisko personu un privāto tiesību juridisko personu) brīvprātīga apņemšanās  pildīt konkrētus uzdevumus, lai veicinātu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstību Ilgtspējīga attīstība - sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu2 Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - ģeogrāfiski noteiktas platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidota, aizsargāta un apsaimniekota, lai: - aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); -  nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; -  saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgu  teritoriju3 Jūras telpiskais plānojums - nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu4 Kultūras piemineklis - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija5 Laba pārvaldība - tā balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."6 Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika7 Piekrastes pārvaldība - uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku - valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību8 Piekraste - Piekrastes plānojuma teritorija, kas ietver: - Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Carnikavas, Saulkrastu, Salacgrīvas novadu administratīvās teritorijas, Rucavas novada Rucavas pagasta, Nīcas novada Nīcas pagasta, Grobiņas novada Medzes pagasta, Ventspils novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Tārgales pagastu, Dundagas novada Kolkas pagasta, Engures novada Engures un Lapmežciema pagastu, Limbažu novada Skultes pagasta administratīvās teritorijas; - Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvo teritoriju daļas, kuras ir tieši saistītas ar piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam raksturotā piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma attīstību; - Latvijas pašvaldību valdījumā esošās Baltijas jūras akvatorijas daļu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam Piekrastes publiskās infrastruktūra tīkls - piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver glābšanas dienestiem, zivsaimniecībai, ostu darbībai, tūrismam un citām nozarēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes, tostarp krastu erozijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru7 Piekrastes pašvaldības - vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci7 Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa - 2011.gadā izveidota sadarbības grupa, kas ietver visas piekrastes pašvaldības un ar piekrastes pārvaldību saistītās institūcijas, lai uzlabotu sadarbību un viedokļu saskaņošanu Telpiskās attīstības plānošana - ilgtspējīgas attīstības politikas realizācijas instruments, lai mērķtiecīgi ietekmētu cilvēku un viņu aktivitāšu, kā arī dabas teritoriju un dažāda veida infrastruktūras izvietojumu telpā, saskaņojot vides, sociālos un ekonomikas aspektus7 Tematiskais plānojums - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu (inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska teritorijas u.c.) 9 Universālais dizains - vides, pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem Vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums - piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums7 Lietotie saīsinājumi AiM Aizsardzības ministrija AP attīstības programma CSP Centrālā statistikas pārvalde DAP Dabas aizsardzības pārvalde DL dabas liegums, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus DP dabas parks, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības Eirovelo 13 starptautisks velomaršruts "Dzelzs priekškara maršruts" EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELFLA Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ESI fondi Eiropas strukturālie un investīciju fondi ETS programmas Eiropas teritoriālās sadarbības programmas FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IAS ilgtspējīgas attīstības stratēģija ĪADT īpaši aizsargājamās dabas teritorijas JPI jauna politikas iniciatīva (valsts budžeta finansējumam) JSF KAD Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests KM Kultūras ministrija KPR Kurzemes plānošanas reģions Latvija 2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LPS Latvijas Pašvaldību savienība LVC AS "Latvijas valsts ceļi" LVM AS "Latvijas valsts meži" MK Ministru kabinets Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas NACE saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā NBS Nacionālie bruņotie spēki NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVO nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development , abreviatūra - OECD) Piekrastes plānojums Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskai infrastruktūrai, kas fokusējas uz ilgtspējīgu piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde RPR Rīgas plānošanas reģions SM Satiksmes ministrija SIVN stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums TM Tieslietu ministrija TP teritorijas plānojums VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VI Veselības inspekcija VIF nodibinājums "Vides izglītības fonds", kas īsteno Foundation for Environmental Education (t.sk. "Zilo karogu") programmu Latvijā Vides pārskats Vides pārskata projekts, kas sagatavots SIVN ietvaros VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija VMD Valsts meža dienests VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD Valsts vides dienests ZM Zemkopības ministrija Ievads (1) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" ieviešanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - "…viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu"10. (2) Piekrastes plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām.   (3) Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla11 attīstībai ilgtermiņā, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. ES Zilās izaugsmes stratēģijā piekrastes un jūras tūrisms ir atzīts par jomu ar sevišķu potenciālu12. Taču neregulēta tūrisma plūsma vietām apdraud piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu saglabāšanu, tāpēc nepieciešami risinājumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības vēlmi apmeklēt piekrasti, gan vides aizsardzības un dabas aizsardzības prasības.   (4) Piekrastes plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī dos pienesumu tūrisma attīstībai. Piekrastes plānojums ir platforma tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu veidošanai, atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām. Piekrastes plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. (5) Piekrastes plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu attīstīšana, kas dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi. Ekonomisko aktivitāšu sezonalitātes mazināšana tiks sekmēta ar jaunu daudzfunkcionālu objektu un pakalpojumu izveidi, kas papildinās piekrastes tematisko piedāvājumu ar radošā, kultūras un dabas tūrisma, kā arī sporta aktivitāšu iespējām visos gadalaikos. (6) Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija (skat. 3. un 4.nodaļu), kas ietver: ● kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas) sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai (1. pielikums); ● nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti)  raksturojumu un nosacījumus to attīstībai (3.tabula, 12., 13.attēls); ● uzdevumu tabulu un brīvprātīgo iniciatīvu tabulu ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai (4. tabula un 5.tabula).  (7) Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam,  mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Tas radīs priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un vienota piekrastes tūrisma produkta attīstīšanai un mārketingam. (8) Piekrastes plānojuma risinājumi balstīti uz 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, esošās tūrisma infrastruktūras kapacitātes un kvalitātes, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju, kā arī pludmales atkritumu daudzuma novērtējumiem13. Piekrastes plānojums ir izstrādāts sadarbības un diskusiju procesā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām. (9) Katra piekrastes pašvaldība ir līdzdarbojusies plānojuma izstrādē, lai plānojuma risinājumi veicinātu saudzīgu piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu pievilcīgu un komfortablu rekreācijas telpu. No 2015.gada 16.oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana Piekrastes plānojuma 1. redakcijai un Vides pārskata projektam. Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti un izvērtēti 234 rakstiski priekšlikumi un 28 publiskās apspriešanas sanāksmju laikā izteikti priekšlikumi. (10) Piekrastes plānojuma izstrādes laikā apkopota informācija par piekrasti, kas pieejama  VARAM tīmekļa vietnē ievietotajos  darba materiālos14. Viens no praktiski pielietojamajiem tematiskā plānojuma rezultātiem ir telpiskās analīzes rīks, ar ko iespējams vizualizēt un salīdzināt dažādus piekrastes izmantošanas aspektus: apmeklētāju intensitāti, pludmales un tai pieguļošās zonas vides stāvokli15. To var izmantot ar piekrastes attīstību saistītu projektu izstrādē un ieviešanā un turpmākai izmaiņu fiksēšanai.  (11) Lai novērtētu Piekrastes plānojuma ietekmi uz vidi, Piekrastes plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un ar vides jautājumiem saistītā situācijas analīzes daļa ir iekļauta SIVN ietvaros izstrādātajā Vides pārskatā. (12) Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un nevalstiskajās organizācijas ir Piekrastes plānojuma veiksmīgas īstenošanas atslēga. 1. Esošās situācijas raksturojums 1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums (13) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās ~495 kilometrus garumā ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība. Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, 3 lielām un 7 mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību. (14) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir 3859 kvadrātkilometri jeb 5,9 % Latvijas teritorijas. 13,7 % no tās aizņem četras republikas pilsētas. 1.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Baltijas jūras mērogā 2.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Latvijas mērogā16 3.attēls. Piekrastes apdzīvojuma struktūra un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas17 (15) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma teritoriju, ņemot vērā piekrastes apdzīvojuma struktūru un ĪADT. Piekrastes plānojumā apskatīta arī sasaiste ar piekrastes attīstību funkcionāli saistītām teritorijām ārpus Piekrastes plānojuma teritorijas (skat. 3. attēlu), piemēram, ar valsts autoceļiem vai dzelzceļiem, kas nodrošina iespēju piekļūt piekrastei, vai tūrisma piesaistes objektiem piekrastes tuvumā, kam ir potenciāls iekļauties piekrastei specifiska un daudzveidīga tūrisma piedāvājumā. Piekrasti ietekmējošie faktori (16) Piekrastes attīstību ietekmē šādi faktori18: ● Piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori, kas ietver bioloģisko daudzveidību veidojošos biotopus un sugas, jūras krasta ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko uzbūvi, klimata pārmaiņu radīto ietekmi, piekrastes ainavas, kultūras mantojumu - ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas u.c. valsts kultūras pieminekļus un savdabīgo nemateriālo kultūras mantojumu (skat. 4.attēlu), kā arī citas vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma vērtības. ● Sociālie un ekonomiskie faktori, ietverot apdzīvojuma atšķirīgo telpisko struktūru un blīvumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos vairumā piekrastes pagastu un pilsētu, demogrāfiskās tendences (piekrastes novados kopumā tās ir nelabvēlīgākas nekā vidēji Latvijā), dažādos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju, mainīgo piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektru, pieaugošu interesi par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tūrisma nozarei nozīmīgos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, apmeklējumu skaitu tūrisma piesaistes objektos, piekrastes apmeklējuma (atpūtas, izklaides un izzināšanas) motīvus, kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumus kūrortpakalpojumu attīstībai, inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājumu un kvalitāti. ● Cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā). ● Pārvaldības faktori nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kas ietver dažādu pārvaldības instrumentu kopumu, t.sk. normatīvo regulējumu, politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, institūcijas un to kompetences, kā arī ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību sektorā.  4.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē19 Piekrastes daudzveidība (17) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga atšķirīga starptautiska un vietēja mēroga dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija. Aptuveni trešdaļu jūras krasta kopgaruma veido stāvkrasti un vienu piektdaļu pilsētu un ciemu teritorijas. (18) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan mazākas. Piekrastes pilsētās un piekrastes novadu pagastos ir atšķirīga sociāli ekonomiskā situācija un potenciāls (skat. 1 tabulu): atšķirīga ir piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība ( Saulkrastu pilsēta - 6,1 km2; Ventspils novada Tārgales pagasts 364,2 km2), dažāds ir iedzīvotāju blīvums (1,7 cilv./km2 Pāvilostas novada Sakas pagastā, 2298,2 cilv./km2 Rīgas pilsētā). (19) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga apdzīvojuma struktūra (pilsētas un zvejniekciemi, vasarnīcu un dārziemu teritorijas) un dažādas ir ekonomiskās aktivitātes (zvejniecība, zivjapstrāde, mežistrāde, lauksaimniecība, tranzīts, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi u.c.), kuru telpiskais izvietojums atšķiras pilsētās un novados, kā arī dažādos piekrastes posmos. (20) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir jūras krasta līnijas garums, piemēram, Ventspils novadā - 91,9 km, Salacgrīvas novadā - 54, 5 km, Engures novadā -50, 2 km, savukārt Grobiņas novadā - 2,8 km un Limbažu novadā aptuveni 5,9 km. Daudzveidīgi ir dabas un kultūras mantojuma resursi un potenciāls, atšķirīgs ir ĪADT īpatsvars, kurš dažās pašvaldībās sasniedz pat 100% no krasta garuma pašvaldībā (skat. 1.tabulu). 1. tabula. Piekrastes mazāko teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu un pagastu) raksturojums Nr. Novads vai republikas pilsēta/novada pagasts vai pilsēta Pašvaldību kopējā platība  (km²)12 Piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība (km²)20 Krasta garums pašvaldībā (km)21 ĪADT Natura 2000 teritoriju īpatsvars no krasta garuma pašvaldībā (%) Iedzīvotāju skaits 2015.g. sākumā22 Iedzīvotāju blīvums novadā  2015.g. sākumā, cilv./km² Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2015 -2011. g., (%) 1 Rucavas novads  448,2 - 21,5 100 1859 4,2 -7,4 t.sk. Rucavas pagasts - 237,8 21,5 100 1164 4,9 -7,5 2 Nīcas novads  350,8 - 23,7 47,7 3607 10,3 -6,1 t.sk. Nīcas pagasts - 230,6 23,7 47,7 2715 11,8 -5,8 3 Liepāja 68,023 68,0 16,8 0 78787 1158,6 -5,5 4 Grobiņas novads 489,9 -  2,8 0 9716 19,8 -5,1 t.sk. Medzes pagasts - 109,0 2,8 0 1499 13,7 -5,7 5 Pāvilostas novads 515,0 - 46,2 36,8 2975 5,8 -7,4 t.sk.Vērgales pagasts - 190,5 20,1 36,3 1389 7,3 -4,1 t.sk.Sakas pagasts - 318,1 24,1 39,8 547 1,7 -11,8 t.sk.Pāvilosta - 6,3 2 5 1039 163,9 -9,1 6 Ventspils novads 2457,6 - 91,9 47,8 12612 5,1 -6,2 t.sk.Jūrkalnes pagasts - 99,7 11,5 0 354 3,6 -2,7 t.sk.Užavas pagasts - 125,5 25,2 45,2 567 4,5 -8,0 t.sk.Vārves pagasts - 125,2 11,5 0 1795 14,3 -5,5 t.sk.Tārgales pagasts - 364,2 43,7 74,4 1879 5,2 -3,5 7 Ventspils 57,922 57,9 12,4 7,3 40273 696,0 -5,3 8 Dundagas novads 676,1 - 36,5 100 4432 6,6 -6,0  t.sk.Kolkas pagasts - 117,7 36,5 100 993 8,4 -10,9 9 Rojas novads 200,8 200,8 42,1 13,8 4186 20,8 -5,6 10 Mērsraga novads 109,5 109,5 14,8 21,6 1738 15,9 -5,0 11 Engures novads 396,2 - 50,2 69,9 7642 19,3 -4,2 t.sk.Engures pagasts - 132,6 35,8 57,8 2593 19,6 -4,8 t.sk.Lapmežciema pagasts - 49,1 14,4 100 2354 48,0 -4,9 12 Jūrmala 101,3 101,3 24,6 21,1 57671 569,5 2,9 13 Rīga 303,815 303,8 14,5 84,1 698086 2298,2 -0,8 14 Carnikavas novads 80,6 80,6 18,3 100 6909 85,7 4,4 15 Saulkrastu novads 47,7 - 18,5 28,6 6194 129,9 0,9 t.sk.Saulkrastu pagasts - 41,6 12 42,5 2896 69,6 1,3 t.sk.Saulkrasti - 6,1 6,5 3,1 3298 539,8 0,5 16 Limbažu novads 1171,1 -  5,9 1,7 18315 15,6 -5,5 t.sk.Skultes pagasts - 146,7 5,9 1,7 2058 -2,3 17 Salacgrīvas novads 637,6 - 54,5 40,4 8658 13,6 -7,5 t.sk.Liepupes pagasts - 157,5 17,3 38,7 1977 12,6 -10,6 t.sk.Salacgrīvas pagasts - 312,8 24,7 40,9 2249 7,2 -4,9 t.sk.Salacgrīva - 13,2 7,9 19 3060 232,7 -6,4 t.sk.Ainaži - 5,0 4,6 80,4 855 172,4 -14,0 t.sk.Ainažu pagasts - 149,2 0  0,0 517 3,5 0,4 Kopā pašvaldībās:  8112,1 - 495,2 - 963 660 - - Kopā piekrastē: - 386,0 495,2 - 929 642 - - Sociālekonomiskās attīstības tendences (21) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 929 642 iedzīvotāji, vienlaikus to izvietojums piekrastē ir nevienmērīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju deklarējušies republikas pilsētās - Rīgā (75,60 %), Liepājā (8,53 %), Ventspilī (4,36 %) vai Jūrmalā (6,25 %), minētajās pilsētās veidojot arī relatīvi augstu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, Liepājā tas ir 1311,4 cilvēki/km2. Savukārt novadu teritorijās ir deklarējušies - 5,2 % (85 236 iedzīvotāji )24. Iedzīvotāju blīvums piekrastes novados vidēji ir zemāks nekā republikas pilsētās, bet ļoti dažāds, sākot no 4,2 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Rucavas novadā, līdz pat 129,4 cilvēkiem Saulkrastu novadā. No 2005.gada līdz 2014.gadam līdzīgi kā visā Latvijā, pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies arī gandrīz visās piekrastes pašvaldībās. Lielākajā daļā piekrastes novadu, jo īpaši no Rīgas visattālākajos novados, iedzīvotāju skaits no 2005.gada līdz 2014.gadam ir samazinājies vairāk kā Latvijas novados vidēji. Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits un to radītā ietekme uz vidi piekrastes novados būtiski palielinās, jo īpaši Pierīgā, kur vasaras atpūtnieku dzīvesvietas sezonālās maiņas rezultātā iedzīvotāju skaits pieaug vairākkārtīgi. (22) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj spriest par iedzīvotāju ieņēmumiem un veido nozīmīgu piekrastes pašvaldību budžeta daļu, ko daļēji var izmantot arī publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Lielākais IIN īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir Rīgai tuvāk esošajās pašvaldībās (Carnikavas novads, Saulkrastu novads), un to rādītāji ievērojami pārsniedz gan pārējo piekrastes pašvaldību attiecīgo rādītāju, gan vidējo Latvijas novadu rādītāju. Piemēram, Carnikavas novadā IIN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā bija 697,9 euro, bet Rucavas novadā - 269,8 euro.25  Laika periodā no 2011. gada līdz 2013.gadam IIN ieņēmumi pieauguši visās piekrastes pašvaldībās, straujāk tajās, kas atrodas tuvāk Rīgai. Tūrisma un rekreācijas attīstības potenciāls (23) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma un atpūtas galamērķiem. Piekrastē ir salīdzinoši augsta tūristu mītņu un tajās esošu gultasvietu koncentrācija - 2013.gadā Latvijā šis rādītājs pārsniedza ES vidējo rādītāju26, jo 67% jeb  25,7 tūkst. gultasvietu atradās novados, kas ir pie jūras vai kuriem vismaz puse no teritorijas atrodas 10 km attālumā no jūras. Kopumā apmeklējumu skaits pludmalē pēc 2015.gada vasarā veiktā apsekojuma vērtējams ~4,7 miljoni gadā27. Salīdzinot to ar citu tūrisma piesaistes objektu apmeklējumiem - populārākajiem tūrisma objektiem vai pasākumiem, jāsecina, ka piekraste ar tās pludmalēm ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais apmeklētāju piesaistes resurss. (24) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla. Iedalot Latvijas 495,2 km garo jūras krastu posmos pēc apmeklētības intensitātes, proporcionāli ar intensīvu apmeklētību ir 1% pludmaļu, ļoti apmeklēti ir 3,4% pludmaļu, vidēji apmeklēti - 7,5% pludmaļu un mazapmeklētas vai nenozīmīgi apmeklētas ir lielākā daļa jeb 78,1% pludmaļu. Kā intensīvi un ļoti apmeklētas uzskatāmas visas republikas pilsētu un Saulkrastu pludmales, savukārt mazākais apmeklējums ir Ventspils novada Užavas, Vārves un Tārgales pagastos, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas pagastos (skat. 5. un 6.attēlā). Kopumā vismazāk apmeklētas ir pludmales Kurzemes piekrastes novados. 5.attēls. Piekrastes pašvaldību pludmaļu apmeklētības intensitāte (vidēji dienā, vasaras sezonā)26 6.attēls. Pludmaļu apmeklētība un galvenie apmeklētāju plūsmu virzieni uz piekrasti28 Piekrastes attīstības ierobežojumi (25) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem ir Baltijas jūras piekrastes (no Rucavas novada līdz Rojai) atrašanās Padomju Savienības pierobežas zonā, kur saimnieciskā darbība, civiliedzīvotāju mobilitāte un publiskās infrastruktūras attīstība tika ierobežota gandrīz 50 gadu garumā. (26) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu saimnieciskai darbībai kā vidēji Latvijas pašvaldībās. Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ir saistīti ar aizsargjoslām (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, t.sk. krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla, mežu aizsargjoslas ap pilsētām, aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem (novērošanas torņiem) u.tml.) un piekrastē esošajām ĪADT, tomēr ierobežojoši  ir arī dabiskie apstākļi. (27) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem piekrastē ir vidēji zemākā lauksaimniecībā izmantojamo zemju auglība, salīdzinot ar teritorijām citviet Latvijā.  (28) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras līmenis un novērojamas biežākas un intensīvākas vētras, pastiprinās krastu erozija. (29) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā kvalitāte būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas, uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Viens no iemesliem publiskās infrastruktūras nepietiekamai attīstībai pašreiz ir ierobežotais valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu apjoms. Publiskās infrastruktūras attīstību (skat. 4.pielikumu)  kavē arī vienotas izpratnes trūkums un nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām un pašvaldībām ar valsts institūcijām. (30) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās infrastruktūras (gājēju un veloinfrastruktūra, pievedceļi pie jūras un citi autoceļi, autonovietnes, peldvietu labiekārtojums u.tml.) nodrošinājums un kvalitāte piekļuvei pie jūras tiek vērtēts kā nepietiekošs.29 Pludmales apmeklētāju plūsmai  vasaras peldsezonā neatbilstošs publiskās infrastruktūras nodrošinājums ir gan intensīvi izmantotajās Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Rīgas pilsētas un Pierīgas novadu pludmalēs, gan lielākajā  daļā perifēro novadupludmalēs30. (31) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un citas iestādes iespēju robežās plāno un veic ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā, gan piesaistot ES finansējumu, gan izmantojot savu budžetu līdzekļus, tādējādi no 2006. līdz 2015.gadam īstenoti vismaz 132 dažādi projekti31, kas saistīti ar piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību.  1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars (32) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas attīstību piekrastes teritorijās, sekmēs ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kas ir definēta kā viena no Eiropas Savienības stratēģijas "Eiropa 2020"32 prioritātēm, kā arī sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) un tās Rīcības plānā definēto mērķu sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu. (33) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas starptautiskas rekomendācijas: Eiropas Parlamenta un Padomes Rekomendācija 2002/413/EK (2002.gada 30.maijs) par integrēto piekrastes zonas pārvaldību Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācija C(76)161/FINAL "Padomes rekomendācija par Piekrastes pārvaldības principiem"33, pievēršot uzmanību tajās noteiktiem aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot piekrastes teritorijas izmantošanu un attīstību. Pozitīvs ieguldījums tiks sniegts arī OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL "Padomes rekomendācija par Integrēto piekrastes zonas pārvaldību"34 ieviešanā, nosakot specifiskus attīstības mērķus, nodrošinot informācijas par piekrasti apkopošanu, kā arī Piekrastes plānojumā nosakot risinājumus, kas līdzsvaro tūrisma attīstību, mazinot ietekmi uz dabu. (34) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes attīstību saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030". Latvija 2030 Baltijas jūras piekraste ir definēta kā nacionālo interešu telpa, kurā nepieciešams nodrošināt piekrastes kā daudzveidīgas un daudzfunkcionālas telpas attīstību, kas vienlaikus ir gan kvalitatīva dzīves vide, gan sabiedrisko labumu banka ar tīru ūdeni un gaisu, pludmali, veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām, gan ekonomiski aktīva telpa ar daudzveidīgām nodarbinātības iespējām visa gada garumā. (35) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas Nacionālo attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kurā viena no prioritātēm ir "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", efektīvi izmantojot un mērķtiecīgi attīstot resursus, un  rīcības virzienā "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana" iekļauts uzdevums piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai: "Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē". (36) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam, Ainavu politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam u.c. politikas plānošanas dokumentu, kā arī Kurzemes35 un Rīgas36 plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu. (37) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā aktuālie pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tajos noteiktie uzdevumi un ĪADT dabas aizsardzības plānos ieteiktie infrastruktūras risinājumi. (38) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras telpiskā plānojuma projekta izstrādei37. Piekrastes plānojums ir vērsts uz piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu sauszemē, savukārt Jūras telpiskais plānojums būs ietvars ilgtspējīgai un racionālai jūras telpas un resursu izmantošanai. Būtiskākie abu plānojumu saskares jautājumi: ostas, piekrastes zveja,  kruīzu tūrisms, aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens, peldvietas u.c.  2. Plānojuma stratēģiskais ietvars 2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai (39) Latvijas piekraste ir unikāla, daudzveidīga, ilgtspējīga un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali, mazpārveidotām ainavām un kvalitatīvu dzīves vidi. Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava - vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums. (40) Starptautiskajā nozīmē (skat. 7.attēlu) piekraste ir Latvijas vizītkarte un sadarbības platforma ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, jūras un sauszemes saskares vieta ar lielu bioloģisko daudzveidību un augstvērtīgu ainavu, perspektīvs ārvalstu tūristu galamērķis. Piekraste iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā pasaulē. 7.attēls. Latvijas piekrastes  starptautiskā dimensija (41) Piekraste ir nozīmīga dabas un kultūras mantojuma telpa ar esošajiem un potenciālajiem jūras un sauszemes dabas resursiem, lielām un mazām ostām, savdabīgu apdzīvoto vietu un infrastruktūras tīklu, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss. Piekrastes teritorija ir arī augstvērtīga dzīves telpa jūras tuvumā vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Piekrastes nozaru prioritātes (42) Svarīgākie saimnieciskās darbības virzieni piekrastē ir: - tūrisms un atpūtas organizēšana, ietverot kūrortsaimniecību; - ostu darbība, iekļaujot jahtu uzņemšanu un apkalpošanu; - zvejniecība, zivju apstrāde, īpaši tās tradicionālie veidi; - atjaunojamo enerģijas resursu (vēja, ūdens, viļņu, biomasas u.c.) izmantošana. Nosacījumi piekrastes attīstībai (43) Piekrastes attīstību un teritorijas pārvaldību īsteno integrēti, balstoties uz: - pastāvīgu, savstarpēji koordinētu sadarbību starp nozaru ministrijām, valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem, zemes īpašniekiem un nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros; - brīvprātīgiem sadarbības modeļiem; - kopīgiem ieguldījumiem, visu līmeņu sadarbības un pārrobežu projektu realizāciju; - pastāvīgu informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu diskusiju ceļā; - esošo pārvaldības instrumentu pilnveidošanu, jaunu instrumentu un iespēju izmantošanu. (44) Piekraste kā mērķa teritorija tiek ņemta vērā, izstrādājot jaunus vai veicot grozījumus spēkā esošajos valsts nozaru politiku un reģionāla līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. (45) Piekrastē tiek sekmēta pastāvīgo iedzīvotāju skaita stabilizēšana un nodarbinātības iespēju paplašināšana, tiek veicināta videi draudzīga uzņēmējdarbība, īpaši atbalstot aktivitātes, kas darbojas visa gada garumā, kā arī piekrastei tipisku biznesa puduru attīstīšanu. Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes tiek koncentrētas pilsētās, ciemos un attīstāmajās vietās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvo regulējumu38 un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. (46) Piekraste ir publiski pieejama. Atsevišķām vietām, piemēram, ĪADT stingrā režīma zonā un sezonas liegumos (sezonāli ierobežojumi), ražošanas teritorijām, ostu teritoriju daļām u.c., pamatojoties uz normatīvo regulējumu vai pašvaldību teritorijas plānojumiem, var tikt noteikta ierobežota piekļuve. (47) Apbūve piekrastē tiek plānota un veidota, ievērojot ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi, krasta erozijas procesus un ainaviskās vērtības. 2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (48) Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (skat. 8.attēlu) turpina iepriekšējos plānošanas dokumentos noteiktos virzienus, ņemot vērā nozaru politikas, to attīstības mērķus un prioritātes, ievērojot starptautiskos (Eiropas Savienības, Baltijas jūras reģiona, OECD), Latvijas, reģionāla un vietēja līmeņa plānošanas dokumentus un kopīgās iniciatīvas. 8.attēls. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni Stratēģiskais virsmērķis (49) Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība.  Lai sasniegtu virsmēŗki, jāattīsta vienots publiskās  infrastruktūras tīkls, plānotās darbības savstarpēji koordinēti saskaņā ar institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju funkcijām īstenojot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan vietējā līmenī, kā arī jāievieš laba pārvaldība visos pārvaldības līmeņos,  uzsverot starpinstitucionālās sadarbības nozīmību. Stratēģiskie mērķi  un rīcību virzieni to sasniegšanai (50) 1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses, veicinot ekonomisko aktivitāti, mazina sezonalitātes ietekmi, nodrošina piekrastes vērtību saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Infrastruktūras tīkls ir platforma vienota tūrisma produkta attīstīšanai. (51) Rīcību virzieni publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai: R1.1. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus. (52) 2. Laba pārvaldība piekrastē, kas balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."39 (53) Rīcību virzieni labas pārvaldības nodrošināšanai: R2.1. Iesaistīt uzņēmējus, vietējās rīcības grupas un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā; R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un normatīvo regulējumu. 3. Plānojuma risinājumi 3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība (54)  Lai piekrastē nodrošinātu dabas un vides aizsardzības prasību ievērošanu un piekrastes dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu attīstību, investīcijas nepieciešams koncentrēt konkrētās attīstāmas vietās. Savukārt, lai attīstāmajās vietās ieguldītās investīcijas veidotu iespējami lielāku sinerģiju un kopīgo pievienoto vērtību, attīstāmo vietu starpā nepieciešams nodrošināt savienojumus, izveidojot visu piekrasti aptverošu publiskās infrastruktūras tīklu, kas, izmantojot dažādus satiksmes veidus, iekļaujas vienotā Eiropas telpā.  (55) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie uzdevumi - platformas izveide uzņēmējdarbības un kopīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu attīstībai, atbilstoši sabiedrības pieprasījumam pēc atpūtas iespējām un  piekrastes pašvaldību attīstības interesēm,  piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, regulējot kopīgo piekrastes apmeklētāju plūsmu atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām, un klimata pārmaiņu seku mazināšana.   (56) Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. 9.attēlu) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas uzlabos piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinās pakalpojumu attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā,  kā arī uzlabos dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot vienoto dabas un kultūras mantojumu. (57) Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu klāsta veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot sadarbību starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās, izmantojot esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes objektus tematiski saskaņota, kā arī specifiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Potenciālās sadarbības teritorijas integrētu tūrisma piedāvājuma veidošanai attēlotas 9.attēlā. Šo sadarbības teritoriju ietvaros piekrastes pašvaldībām ir nepieciešams sadarboties kopīgu projektu īstenošanā tūrisma attīstības jomā, veidojot vietu specifikai atbilstošu tematisko piedāvājumu un jaunus pakalpojumus.  Kopīgi tematiski vienoti, taču  daudzveidīgi tūrisma produkti pāri pašvaldību robežām  palielinās tūrisma pakalpojumu kopīgo konkurētspēju, būs pamats kopīgam mārketingam un  veicinās piekrastes starptautisko atpazīstamību. (58) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir: ● esošās apdzīvotās vietas un citi objekti (punktveida un laukumveida objekti): pilsētas, ciemi, peldvietas, ostas, lidostas, ĪADT; ● esošie savienojumi (līnijveida objekti): autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti. (59) Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas nepieciešams koncentrēt, tāpēc uz esošā publiskās infrastruktūras pamata piekrastē tiek izdalītas attīstāmās vietas un noteikti nozīmīgākie savienojumi (gan attīstāmo vietu starpā, gan sasaistei ar pārējo Eiropas telpu), kam publiskais atbalsts ir jānodrošina prioritāri.   (60) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi ir ietverti tematiskā plānojuma 2.pielikumā un uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai iekļauti 4.nodaļas 4.tabulā. Visi infrastruktūras tīkla risinājumi veicina arī pielāgošanos klimata pārmaiņām. Risinājumu ieviešot jāņem vērā pieejamo (vai jāiegūst) informāciju par klimata pārmaiņu ietekmētajiem riskiem: applūstošajām teritorijām, jūras krasta noskalošanos un prognozēm40, smilšu sanesumiem, sezonalitātes izmaiņām u.tml. 9.attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības un sadarbības teritoriju tūrisma attīstībai principiālā shēma 3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana (61) Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz piekrastes pašvaldību un Piekrastes plānojuma izstrādē iesaistīto pušu priekšlikumiem, vietu attīstības potenciālu, nozīmi un lomu piekrastes apdzīvojuma struktūras, ekonomisko aktivitāšu un piekrastes kopējās konkurētspējas kontekstā.  (62) Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai: ●  apmeklētāju piesaistes objekti/vietas, apmeklētāju plūsmu intensitāte, antropogēnā slodze; ●  atrašanās pilsētā, ciemā vai to tiešā tās tuvumā; ●  dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija;   ●  pašvaldību ieceres saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (IAS, AP, TP), dažādu nekustamo īpašumu īpašnieku interešu  saskaņošanas iespējas; ●  līdz šim veiktie ieguldījumi, īstenotie un uzsāktie projekti. (63) Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kā attīstāmas vietas pavisam tiek izvirzītas 60 vietas. Papildus izvērtējot apmeklētāju plūsmas un to ietekmi uz piekrastes veģetāciju, 25 no attīstāmajām vietām tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās vietas (skat.9.attēlu). (64) Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums, tās attīstības mērķis, pienesums kopējā piekrastes tīklā, specifiskais piedāvājums un priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai ietverts 1. pielikumā. (65) Katrai prioritāri attīstāmajai vietai papildus ir sagatavotas publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas pieejamas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnes saitē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 sadaļā "Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības priekšlikumi (vadlīnijas)", ietverot detalizētāku attīstāmās vietas raksturojumu un ieteikto aktivitāšu izvietojuma shēmu (skat.10.attēlu).  (66) Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi katras konkrētās pašvaldības ietvaros, detalizētāk plānojot nepieciešamo investīciju apjomu, avotus un aktivitāšu  īstenošanas laiku un secību. Nepieciešamības gadījumos ieteicams izstrādāt vai pilnveidot saistošos noteikumus par piekrastes zonas izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā tematiskos plānojumus, t.sk. pāri vienas pašvaldības robežām.  10. attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības principiālā shēma ar piemēru aktivitāšu priekšlikumiem prioritārajā attīstāmajā vietā 3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm (67)  Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka pamata treknrakstā izdalītas prioritārās attīstāmās vietas. 2.tabula. Attīstāmo vietu saraksts Nr. Attīstāmā vieta Pašvaldība, pagasts vai pilsēta 1. Nidas centrs Rucavas novads, Rucavas pagasts 2. Papes centrs Rucavas novads, Rucavas pagasts 3. Jūrmalciems Nīcas novads, Nīcas pagasts 4. Bernāti (dabas parka "Bernāti"   Z dala daļas un tā  piegulošās pludmales attīstība  (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru)) Nīcas novads, Nīcas pagasts 5. Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē*   Liepājas pilsēta 6. Šķēdes piekraste Grobiņas novads, Medzes pagasts 7. Ziemupes centrs Pāvilostas novads, Vērgales pagasts 8. Akmeņraga bākas apkārtne Pāvilostas novads, Sakas pagasts 9. Pāvilostas centrālā  daļa* Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta 10. Labraga piekraste  (Rīvas upes grīvas apkārtne) Ventspils novads, Jūrkalnes  pagasts 11. Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts 12. Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale) Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts 13. Užavas   piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne) Ventspils novads, Užavas pagasts 14. Cirpstenes piekraste Ventspils novads,  Vārves pagasts 15. Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes teritorija* Ventspils pilsēta 16. Liepene Ventspils novads,  Tārgales pagasts 17. Ovīšu bāka Ventspils novads,  Tārgales pagasts 18. Lūžņa Ventspils novads,  Tārgales pagasts 19. Miķeļtornis Ventspils novads , Tārgales pagasts 20. Lielirbe Ventspils novads,  Tārgales pagasts 21. Sīkrags Dundagas novads, Kolkas pagasts 22. Mazirbe Dundagas novads, Kolkas pagasts 23. Košrags Dundagas novads, Kolkas pagasts 24. Pitrags Dundagas novads, Kolkas pagasts 25. Saunags Dundagas novads, Kolkas pagasts 26. Vaide Dundagas novads, Kolkas pagasts 27. Kolkas ciems un Kolkasrags Dundagas novads, Kolkas pagasts 28. Uši Dundagas novads, Kolkas pagasts 29. Aizklāņi Rojas novads 30. Melnsils Rojas novads 31. Ģipka Rojas novads 32.  Roja Rojas novads 33. Kaltene Rojas novads 34. Valgalciems Rojas novads 35. Upesgrīva Mērsraga novads 36. Mērsrags Mērsraga novads 37.  Bērzciems Engures novads, Engures pagasts 38. Engures ciems Engures novads, Engures pagasts 39. Ķesterciems Engures novads, Engures pagasts 40. Plieņciems Engures novads, Engures pagasts 41. Piekraste, iekļaujot Apšuciemu,  Klapkalnciemu - Ragaciemu Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts 42. Bigauņciems Engures novads, Lapmežciema pagasts 43. Ķemeri un Jaunķemeri* Jūrmalas pilsēta 44. Jūrmalas (Lielupes) osta*  Jūrmalas pilsēta 45. Daugavgrīva* Rīgas pilsēta 46. Mangaļsala* Rīgas pilsēta 47. Kalngale Carnikavas novads 48. Garciems Carnikavas novads 49. Garupe Carnikavas novads 50. Carnikava Carnikavas novads 51. Gauja Carnikavas novads 52. Lilaste Carnikavas novads 53. Saulkrastu centrs* Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta 54. Zvejniekciema centrs, Skultes osta Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts 55. Vārzas Limbažu novads Skultes pagasts 56. Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste Salacgrīvas novads,  Liepupes pagasts 57.  Tūja Salacgrīvas novads,  Liepupes pagasts 58. Piekraste no Svētupes,  līdz Lielurgai  Salacgrīvas novads,  Salacgrīvas pagasts 59. Salacgrīvas centrs* Salacgrīvas novads,  Salacgrīvas pilsēta 60. Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste* Salacgrīvas novads,  Ainažu pilsēta *Ņemot vērā apmeklētības intensitāti, visu pilsētu piekrastes uzskatāmas kā vienlīdz attīstāmas teritorijas, publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības risinot pašvaldības ietvaros noteikto prioritāšu secībā. Priekšlikumi aktivitātēm attīstāmajās vietās (68) Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma tabulā "Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai". Piekrastes plānojuma īstenošanā pašvaldības vai citas institūcijas tās var papildināt un precizēt, ja nepieciešams, iekļaujot papildus publiskās  infrastruktūras risinājumus atbilstoši konkrētās vietas potenciālam un vajadzībām, ņemot vērā atbilstošos ĪADT un aizsargjoslu regulējuma nosacījumus. (69) Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai citiem attīstītājiem jāievēro šādi nosacījumi: - gadījumos, kad aktivitātes rada draudus īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī plašu smilšu platību atsegšanas risku, kas var veicināt eolo41 procesu attīstību, jāveic detalizētāku aktivitāšu teritorijas izpēti un alternatīvu izvērtējumu; - jaunu attīstības vietu detalizētas plānošanas un projektēšanas vai esošās publiskās infrastruktūras paplašināšanas gadījumā, vietas novērtēšanā un risinājumu izvēlē vēlams piesaistīt sertificētu sugu un biotopu ekspertu, ģeologus un izmantot visu pieejamo  informāciju par vietas ģeoloģiju, veģetāciju un apmeklētāju plūsmām; - projektēšanā un būvniecībā jāvadās no labās prakses piemēriem un pieredzes piekrastē, tostarp pielietojot universālā dizaina principus; - pēc būves nodošanas ekspluatācijā jānodrošina atbilstoša apsaimniekošana un, vēlams, arī situācijas monitorings (apmeklētāju skaita izmaiņas, veģetācijas izmaiņas, infrastruktūras stāvoklis); - ja nepieciešams, projekta ieceres stadijā veicami papildus plānošanas pasākumi (piemēram, lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrāde), tostarp ņemot vērā krastu erozijas un plūdu riskus, infrastruktūras risinājumiem ĪADT42 - to izveides mērķus, iespējamās ietekmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos noteiktos u.tml. būtiskus aspektus; - blakus apdzīvotajām vietām (pilsētām un ciemiem) saglabājamas zaļās teritorijas (buferzonas); - ārpus apdzīvotajām vietām plānojama piekrastes "pasīvā" attīstība, kas izpaužas kā auto ceļu izveide līdz jau šobrīd apmeklētākajām pludmalēm, auto stāvlaukumu izveide pie tām, velosipēdu ceļu un velomaršrutu izveide, atkritumu savākšanas konteineru (t.sk. dalītās vākšanas konteineru) novietošana un pārvietojamo biotualešu izvietošana, organizētu ugunskuru vietu ierīkošana. "Pasīvās" attīstības pasākumu mērķis  ir piekrastes teritorijas minimāls labiekārtojums tajās vietās, kuras iedzīvotāji, apmeklētāji un tūristi apmeklē jau šobrīd, neskatoties uz to, ka tajās nav ierīkota atbilstoša infrastruktūra, jo šajos piekrastes posmos visticamāk šāda apmeklēšana notiks arī turpmāk neskartās dabas dēļ; - pašvaldībām konkrētās attīstāmās vietas ietvaros nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri īstenojamas dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu risinājumus, atkritumu savākšanu, tualešu nodrošinājumu u.tml.; - plānojot infrastruktūras attīstību vietējā līmenī, neparedzēt darbības, kas varētu ietekmēt jūras kabeļu izvietošanu, atbilstoši Jūras telpiskajā plānojumā paredzētajām kabeļu pieslēgumu vietām sauszemē. 3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās (70) Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas dienestu daļām vai posteņiem sauszemē,  kā nepietiekami sasniedzamas  izdalītas tās attīstāms vietas, kas atrodas vairāk kā 23 minūšu brauciena attālumā no VUGD daļas vai posteņiem: Nida, Pape Rucavas novada Rucavas pagastā, Lūžņa Ventspils novadā, Vaide un Kolka Dundagas novada Kolkas pagastā, Mērsrags Mērsraga novadā un Bērzciems Engures novadā. 5 vietas (Jūrmalciems, Miķeļtornis, Uši, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Tūja) atrodas aptuveni 25 km attālumā no VUGD posteņiem (skat. 11.attēlu) un šo vietu sasniedzamība slikta ceļa apstākļos 23 minūtēs ir problemātiska. (71) Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma datiem  (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu), attīstāmajās vietās papildus ir veikts operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums43, izdalot vietas ar pietiekamu, nedaudz apgrūtinātu vai apgrūtinātu piekļuvi: ● Apgrūtināta lokālā piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat ar pilnpiedziņas transportlīdzekļiem ir ierobežotas un daļā piekļuves vietu laiva jānes vairāk kā 40 m vai lejā no stāvkrasta. ● Nedaudz apgrūtināta lokālā piekļuve, kam pārsvarā cēlonis ir operatīvo dienestu vajadzībām neatbilstoši ceļu kvalitāte (pārsvarā kāpu zonā - ceļa segums, sapūstās smiltis uz ceļa un traucējoši koku un krūmu zari), ir konstatēta 13 vietām. ● Pietiekamas lokālās piekļuves iespējas ir tikai 26 vietām. (72) Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams uzlabot operatīvo dienestu lokālo piekļuvi (piebrauktuves) jūrai 15 attīstāmajās vietās: Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami (ieteicami) 23 attīstāmo vietu punktos: Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe …