Zaudējis spēku - Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārt

(2011)ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Ražotāja specifikācijai jābūt pievienotai par katru IKT aprīkojuma iekārtu. Ražotājam jāapliecina, ka serveru modeļi ir testēti darbam pieļaujamajos diapazonos noteiktu stundu skaitu. Jāpievieno testēšanas specifikācija. Tiek pieņemta CE marķējumam izmantotā informācija un testēšanas rezultāti. 4. Vides apstākļu monitorēšana Pretendentam jāspēj demonstrēt, ka datu centra vides apstākļu kontroles infrastruktūra atbilst piemērojamiem standartiem un spēj mērīt: • datortelpu temperatūras; • gaisa ieplūdes temperatūru; • gaisa izplūdes temperatūru; • ailes auksto temperatūru (kur izmantojama); • ailes karsto temperatūru (kur izmantojama); • relatīvo mitrumu; • ārējo relatīvo mitrumu; • datortelpas relatīvo mitrumu; • gaisa spiedienu zem pieejas grīdas (ja ir izbūvētā pieejas grīda); • dzesēšanas šķidruma plūsmu (ja dzesēšanai izmanto šķidruma dzesēšanu). Papildus jānorāda plānoto mērinstrumentu mērījumu precizitāte. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz plānotās monitorēšanas sistēmas tehniskais projekts un tehniskā specifikācija, kas atbilst piemērojamiem standartiem. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Serveru dīkstāves jauda Kritērijs ir izmantojams tikai kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju tehniskās specifikācijas 1. norādītajām prasībām, tiek piešķirti papildus punkti atkarībā no dīkstāves stāvokļa elektroenerģijas patēriņa. Piemērojams tikai tad, ja produkta veids (t.i., torņserveris vai statņserveris, vienligzdas vai divligzdu serveris) un sistēmas raksturlielumi, kas ietekmē enerģijas patēriņu (t.i., CPU veiktspēja, serveris ar vai bez enerģijas padeves rezervi, atmiņa, datu nesēji) ir noteikti tehniskajā specifikācijā. Papildu punkti tiks piešķirti serveriem un to komponentēm ar labākiem dīkstāves enerģijas patēriņa rādītājiem kā noteikts Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ). ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz dīkstāves enerģijas patēriņš katram servera modelim atbilstoši piemērojamiem standartiem vai ekvivalentu mērījumu metodoloģijai. Dīkstāves enerģijas patēriņam jāizpilda minimālās Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) prasības. Ja tiek piedāvātas dažādas servera modeļa konfigurācijas, tad ir jānorāda augstākās veiktspējas konfigurācijas rezultāti. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti, kas veikti pēc ekvivalentām metodēm. 2. Serveru noslodze Kritērijs iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse. Punktus piešķir balstoties uz paredzamo gada vidējo serveru noslodzi, pamatojoties uz Pasūtītāja datu apstrādes prasībām. Punktus piešķir sekojošos diapazonos: • >70% zemāk: 1.0 x punkti • 40-70% zemāk: 0.8 x punkti • 25-40% zemāk: 0.5 x punkti ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE: Paredzētās noslodzes noteikšanai tiek izmantoti aprēķini, modelēšanas dati vai pierādījumi, kas sniegti atlases kritērijos. 3. Serveru kalpošanas laika beigu pārvaldība Piemērojams kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju 2.norādījumu. Punktus piešķir atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina atkalizmantošanai nepiemērotu iespiedshēmu plašu un kabeļu nošķirošanu un pārstrādi. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz apliecinājums/ sertifikāts par identificēto komponenšu pārstrādi. 4. Projektētā jaudas pielietojuma efektivitāte Piemērojams, ja veic datu centra būvniecību vai pārbūvi un jau ir nosakāms IT aprīkojuma enerģijas patēriņš. Punktus piešķir proporcionāli piedāvājumam ar vislabāko projektēto jaudas pielietojuma efektivitātes koeficientu (PUE - Power Usage Effectiveness) pie noteiktas IT slodzes un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamo standartu prasībām. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamiem standartiem. 5. Jaudas pielietojuma efektivitātes uzlabošanas potenciāls. Piemērojams esošiem datu centriem, ja ir zināmi vēsturiskie jaudas pielietojuma efektivitātes rādītāji. Piemērojams arī servertelpām ar atsevišķu dzesēšanas infrastruktūru. Punktus piešķir balstoties uz pretendentu aplēstajam jaudas pielietojuma efektivitātes potenciālam relatīvi Pasūtītāja vēsturiskajiem rādītājiem. Pretendentu aplēsēm jābūt balstītām uz vēsturisko IT infrastruktūras patēriņu un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamiem standartiem. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamo standartu prasībām. 6. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse. Pretendentiem pēc iespējas jāpalielina patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvars pakalpojuma nodrošināšanai. Punktus piešķir proporcionāli pretendentam ar visaugstāko atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru. Patērētās elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas īpatsvara noteikšanas aprēķiniem jābūt veiktiem atbilstoši piemērojamiem standartiem. Atjaunojamās elektroenerģijas avotiem jāatbilst 2009/28/EC114 direktīvas definīcijai. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz atjaunojamās enerģijas īpatsvara un kopējās elektroenerģijas piegādes un patēriņa dati, uz kuriem ir balstīti aprēķini. 7. Aukstumaģentu maisījuma globālās sasilšanas potenciāls Pretendentiem punktus piešķir atbilstoši datu centra dzesēšanas sistēmā izmantoto aukstumaģentu globālās sasilšanas potenciāla (GSP) svērtajam vidējam rādītājam. Aprēķinus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 IV pielikumam. Punktus piešķir sekojošos intervālos: • x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 0 līdz 10; • 0.6x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 11 līdz 150; • 0.2x punkti - GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 151 līdz 750. ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz globālās sasilšanas potenciāla vidējā svērtā rādītāja aprēķini atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 IV pielikumā aprakstītajai metodei, iekļaujot arī izmantoto aukstumaģentu tehnisko specifikāciju. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Serveru, datu nesēju un tīkla aprīkojuma galamērķa ziņošana Līdz ko viss aprīkojums ir apstrādāts atkalizmantošanai, pārstrādei vai iznīcināšanai, Pasūtītājam jāiesniedz atskaite par inventāra stāvokli. Atskaitē jānorāda atkalizmantošanas un pārstrādes proporcionālo sadalījumu, un vai aprīkojums paliek ES vai tiek eksportēts. Eiropas Savienībā pārstrādātam aprīkojumam un komponentēm pieņem šādus apstrādes pierādījumus: • kompetentās valsts iestādes izsniegtu atļauju atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas 2008/98 23. pantam, vai • neatkarīgas trešās puses izsniegtu atbilstības shēmas sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši piemērojamo standartu prasībām. Ja aprīkojums un komponentes tiek eksportētas ārpus ES atkalizmantošanai vai pārstrādei, jāiesniedz sekojoša sūtījuma un apstrādes informācija: • atkalizmantošanai paredzētā aprīkojuma sūtījuma informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) VI pielikumam; neatkarīgas trešās puses izsniegtu sertifikāciju par atbilstību EEIA prasībām noteiktām kritērijos vai arī piemērojamiem standartiem vai ekvivalentām tehniskajām prasības shēmām, ja EEIA tiek eksportēti apstrādei ārpus ES. 2. Jaudas pielietojuma efektivitātes ievades vērtību monitorēšana Piemērojams kopā ar 4. un 5. piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju. Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikgadējas atskaites, kurās norādīti gada vidējie un izdalīti pa mēnešiem datu centra kopējais enerģijas patēriņš un apakšrādītāji mehāniskajām un elektriskajām sistēmām un IT aprīkojumam. 3. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse. Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikmēneša dati par iepirkto vai saražoto atjaunojamo elektroenerģiju. Salīdzināšanas nolūkos elektroenerģijas ražotājam arī jāiesniedz datu centra patērētās enerģijas uzskaite. 4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi ZPI prasības un kritēriji ir noteikti pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem. 4.1. ZPI prasības un kritēriji pārtikas produktu piegādēm Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Pārtikas produktu (vai noteiktas pārtikas produktu grupas) iepirkums atbilstošs ZPI kritērijiem. Tehniskās specifikācijas 1. PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām: 1.1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE 1.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; un 1.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; vai 1.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem; vai 1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu. 1.2. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti; vai Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (audzēšanas/ražošanas) vietas, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām; vai pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. 2. IEPIRKUMA DALĪŠANA DAĻĀS Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Lemjot par dalīšanu daļās, pasūtītājs ņem vērā arī iepirkuma apjomu un pasūtītājam pieejamos administratīvos resursus. Daļas veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes: 1.1. produktu izcelsmes veids (piemēram, dzīvnieku izcelsmes produkti, augu izcelsmes produkti, bakalejas produkti); 1.2. pārtikas produktu grupa (piemēram, piens un piena produktu, dārzeņi, augļi, ēdienu piedevas un dzērieni, eļļas) un līdzīgu produktu klāsts (piemēram, atsevišķa daļa pienam, raudzētiem piena produktiem un krējumam, atsevišķa daļa saldējumam, atsevišķa daļa sieriem un kausētiem sieriem), kuru piedāvā noteikts ražotāju vai piegādātāju loks; 1.3. iepakojuma veids; 1.4. uzglabāšanas vai transportēšanas noteikumi; 1.5. pārtikas produktu izcelsme (teritorija, ko raksturo noteikti klimatiskie apstākļi - piemēram, vienā daļā neapvieno eksotiskos augļus un sezonālos vietējos augļus); 1.6. pārtikas produktu sezonalitāte (piemēram, atsevišķās daļās izdala vasarā un rudenī pieejamos dārzeņus, augļus vai ogas). Pasūtītājs augļu, ogu un dārzeņu piegādēm ievēro arī Zemkopības ministrijas izstrādātos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendārus, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Pārtikas produktu piegādes, iepirkumam izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu: 1.1. nosaka katra piedāvājuma izvērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju kopējās vērtības; 1.2. cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā; 2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus: 2.1. pārtikas produktu kvalitāte: 2.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; un 2.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; vai 2.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem; vai 2.1.3. vairāk kā 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu. 2.2. videi draudzīga piegāde un sezonāli produkti: 2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti; vai 2.2.2.transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas, ne loģistikas centra, noliktavas vai veikala, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām; vai 2.2.3. pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. 3. Papildus punktus var piešķirt par: 3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.3 PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.4. AKVAKULTŪRAS UN JŪRAS PRODUKTI (ja attiecināms) Akvakultūras un jūras produktu nozvejā un ražošanā ievērota ilgtspējīga prakse un metodes, kā noteikts attiecīgā ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras marķējumā. Ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir lielāks to pārtikas produktu īpatsvars, vērtējot to sekojošā prioritārā kārtībā: 1. kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas prasībām; 2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām; 3. kurus paredzēts piegādāt noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Pārtikas produktu piegādes līgumā pasūtītājs paredz: 1.1. tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu, t.sk. nosakot atbildīgās personas par kontroli, izstrādājot iekšējās kontroles kritērijus, kā arī procedūras, kas jāveic piegādes izmaiņu saskaņošanai, un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā; 1.2. pienākumu piegādātājam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un/vai audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju un/vai audzētāju noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē; 1.3. tiesības pasūtītājam papildus piegādātāja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes; 1.4. pārtikas produktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, kas izstrādāts atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām; 1.5. piegādātājs savlaicīgi informē un vienojas ar pasūtītāju par iespējamu piegādēs paredzētā produkcijas sortimenta maiņu, aizstājot tehniskajā specifikācijā iekļautos produktus ar jauniem ekvivalentiem (piem., vienu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt pret citu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) vai kvalitatīvi labākiem produktiem (lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt ar bioloģiskajām prasībām atbilstošu produktu); 1.6. Pakalpojuma sniedzējam līguma darbības laikā jāuzkrāj un jāuzskaita rēķini, pavadzīmes un citi dokumenti, kas apliecina atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem; 1.7. Rēķini, pavadzīmes, citi dokumenti, un uzskaite jāuzrāda līguma slēdzējam pēc pieprasījuma. 2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā pārtikas produktu piegādes iepirkumu līgumu vai to kopiju pieejamību uz vietas iestādē, kurā notiek pārtikas produktu piegāde. 4.2. ZPI prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem ZPI prasību un kritēriju piemērošana ēdināšanas pakalpojumiem ir obligāta veicot iepirkumus, kur galvenais iepirkuma priekšmets un mērķis ir ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana, kas CPV klasifikatorā atpazīstama ar kādu no sekojošiem CPV kodiem: 55300000-3 Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, 55500000-5 Ēdnīcu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Savukārt pakalpojumiem, kuru primārais mērķis nav ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, semināru organizēšanas pakalpojumi (CPV kods - 79951000-5), kuros kā atsevišķa komponente iespējama kafijas paužu un/vai ēdināšanas nodrošināšana, to ietvaros ZPI prasības un kritēriji pēc iespējas piemērojami brīvprātīgi. Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma priekšmets Ēdināšanas pakalpojumu iepirkums atbilstoši ZPI kritērijiem. Tehniskās specifikācijas PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām: 1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE 1.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; un 1.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; vai 1.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem; vai 1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu. 2. PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti; vai transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22 decembra noteikumu Nr. 1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām; vai ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas,) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam: 1. izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu: 1.1 nosaka katra piedāvājumu vērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās vērtības; 1.2 cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā. 2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus: 2.1. pārtikas produktu kvalitāte: 2.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; un 2.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu; vai 2.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem; vai 2.1.3. vairāk kā 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu. 2.2. piegāde un sezonāli produkti: 2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti; vai 2.2.2. transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām; vai 2.2.3. ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē; 3. Papildu punktus var piešķirt par: 3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.3. PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu. 3.4. APRĪKOJUMS Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot šādus kritērijus: 3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās vielas (HCFC un HFC); 3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, ES enerģijas patēriņa marķējums (A klase) vai līdzvērtīgs standarts; 3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā saskaņā ar ES marķējumu (A klase) vai līdzvērtīgu standartu. 3.5. TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻI (ja attiecināms) Tīrīšanas līdzekļi, kurus paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu izveidotajiem ES ekomarķējuma kritērijiem tīrīšanas līdzekļiem. 3.6. VIDES PĀRVALDĪBAS SISTĒMA (VPS) Papildus punkti tiek piešķirti par vides pārvaldības sistēmu (VPS) ēdināšanas pakalpojumiem. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Ēdināšanas pakalpojumu līgumā pasūtītājs paredz: 1.1. tehniskajā specifikācijā un vērtēšanas kritērijos noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildīšanu līguma darbības laikā; 1.2. pienākumu pretendentam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju (audzētāju) noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē; 1.3. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes; 1.4. pakalpojuma sniedzēja pienākumu iesniegt vienas nedēļas ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju, kā arī tehnoloģiskās kartes; Šāda prasība nav attiecināma uz ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir 3 mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu) ietvaros. 1.5. pakalpojumu sniedzēja pienākumu iesniegt ēdināšanas pakalpojumam izmantoto galveno pārtikas pamatproduktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām. 1.6. pārtika un dzērieni jāpasniedz, lietojot atkārtoti izmantojamus galda piederumus, traukus un galdautus vai no atjaunojamām izejvielām ražotus galda piederumus, traukus vai izbraukuma ēdināšanas piederumus. 1.7. atkritumus, kas radīsies, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, pretendents savāks atsevišķi saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ietver [norādiet konkrētas atkritumu frakcijas, kas jāsavāc atsevišķi atbilstoši vietējiem administratīvajiem noteikumiem] frakcijas. 2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas iepirkuma līguma vai tā kopijas pieejamību uz vietas iestādē, kurā tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi. 5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi ZPI prasības un kritēriji aptver 5 tīrīšanas līdzekļu grupas (cieto virsmu tīrīšanas līdzekļi, mazgāšanas un skalošanas līdzekļi trauku mazgājamām mašīnām, līdzekļi trauku mazgāšanai ar rokām, veļas mazgāšanas līdzekļi un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji veļas mazgājamām mašīnām, un saimniecības precēm), kā arī tīrīšanas pakalpojumus. Prasībās un kritērijos galvenā uzmanība pievērsta būtiskai ietekmei uz vidi, kas saistīta ar dažu bīstamu vielu izmantošanu, produktu pareizai dozēšanai un iepakojumam. 5.1. ZPI prasības un kritēriji cieto virsmu tīrīšanas līdzekļiem Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgu cieto virsmu tīrīšanas līdzekļi (t.sk. universālie tīrīšanas līdzekļi, virtuves virsmu, logu stiklu un sanitāro mezglu tīrīšanas līdzekļi). Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS 1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)1 attiecībā uz aizliegtām vielām, kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs). 1.2. Produkts, kas iepakots aerosolā, nedrīkst saturēt propelentus. 2. PRODUKTA MARĶĒJUMA PRASĪBAS Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu. 3. IEPAKOJUMA PRASĪBAS Produktiem iepakojumā ar dozatoru jābūt pārdošanā kā atkārtotai uzpildīšanai paredzētas sistēmas daļai. 5.2. ZPI prasības un kritēriji līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma priekšmets Trauku mazgāšanai ar rokām paredzēti videi draudzīgi līdzekļi. Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)2 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs). 2. MARĶĒJUMA PRASĪBAS Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu. 5.3. ZPI prasības un kritēriji veļas mazgāšanas līdzekļiem un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītājiem Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgi veļas mazgāšanas līdzekļi un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji. Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS 1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)3 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs). 1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut fosfātus. 2. DOZĒŠANAS PRASĪBAS 2.1 Ieteicamā deva normāli netīru tekstilizstrādājumu (augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi, krāsām droši veļas mazgāšanas līdzekļi) un viegli netīru tekstilizstrādājumu (zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi) mazgāšanai ūdenī ar cietību 2,5 mmol CaCO3/l (vidēji cietā ūdenī) nepārsniedz attiecīgi šādas robežvērtības: 2.1.1.augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi); 2.1.2 krāsām droši mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi); 2.1.3. zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi - 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi). Ja piemēro ieteikumus priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai, kopējā ieteicamā deva (priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai) atbilst maksimālajai devai. 3. MARĶĒJUMA PRASĪBAS Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi Attiecībā uz veļas mazgāšanas līdzekļiem jāsniedz informācija par ieteicamo mazgāšanas temperatūru. 5.4. ZPI prasības un kritēriji mazgāšanas līdzekļiem un skalošanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Trauku mazgājamām mašīnām paredzēti videi draudzīgi mazgāšanas līdzekļi un skalošanas līdzekļi. Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS 1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)4 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs). 1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas: fosfāti. 2. MARĶĒJUMA UN IEPAKOJUMA PRASĪBAS 2.1. Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu. 2.2. Kartona iepakojuma sastāvā ir ≥ 80 procenti reciklētu materiālu. 5.5. ZPI prasības un kritēriji saimniecības precēm Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgas roku ziepes, higiēnas papīrs. Tehniskās specifikācijas 1. ROKU ZIEPES (prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts) Vismaz (ieteicams - 70) % pēc pirkuma apjoma no visām roku ziepēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst ES ekomarķējuma tehniskajām prasībām attiecībā uz noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem. 2. HIGIĒNAS PAPĪRS (prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts) Visām salvešpapīra precēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst tehniskajām prasībām, kas paredzētas piemērojamos standartos. 5.6. ZPI prasības un kritēriji tīrīšanas pakalpojumiem Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgi tīrīšanas pakalpojumi. Tehniskās specifikācijas 1. PRASĪBAS TĪRĪŠANAS UN MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻIEM UN PIEDERUMIEM Tīrīšanas līdzekļiem, ko izmanto uzņēmumi, kas sniedz tīrīšanas pakalpojumus, jāatbilst attiecīgajiem ZPI kritērijiem par izmantojamajiem tīrīšanas līdzekļiem. Līguma izpildes noteikumi (attiecas uz līgumiem, kas noslēgti par regulāru telpu uzkopšanu un līguma darbības termiņš pārsniedz 6 mēnešus) 1. PĀRSKATS PAR VIDES VADĪBAS SISTĒMU Pēc pirmajiem sešiem līguma darbības mēnešiem un vēlāk katra līguma darbības gada beigās piegādātājam jāiesniedz pārskats, norādot izmantoto tīrīšanas līdzekļu nosaukumus un daudzumu. Attiecībā uz produktiem, kas nav minēti sākotnējā piedāvājumā, piegādātājs iesniedz vajadzīgos pierādījumus par atbilstību tehniskajām specifikācijām. 2. PERSONĀLS UN DARBA ORGANIZĀCIJA Visam tīrīšanas pakalpojumu sniegšanā nodarbinātajam personālam jānodrošina regulāra kvalifikācijas celšana tādu darbu veikšanā, kas saistīti ar līguma priekšmetu. Kvalifikācijas celšanas pasākumiem jāaptver apmācības par tīrīšanas līdzekļiem, metodēm, aprīkojumu un izmantojamām ierīcēm, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi un veselības, drošības un vides aizsardzības aspekti. 6. Iekštelpu apgaismojums Prasības un kritēriji attiecas uz iekštelpu apgaismojuma iepirkumiem. Attiecībā uz šīm prasībām un kritērijiem iekštelpu apgaismojums ir lampas, apgaismes iekārtas (apgaismes armatūra) un apgaismes vadības ierīces, kas atrodas ēku iekštelpās. Kritēriji neattiecas uz dažādiem īpaša apgaismojuma veidiem (piemēram, krāsainu apgaismojumu, vitrīnu, skatuves, reklāmas u.tml. apgaismojumu). Atkarībā no iepirkuma mērķiem, tiek piedāvāti trīs dažādi kritēriju kopumi:

1. a)resursus taupošu un energoefektīvu lampu iegādei;
2. b)jauna apgaismojuma sistēmas projektēšanai vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai;
3. c)uzstādīšanas darbam. Ar terminu "lampa" šeit apvienota spuldze, diode un gaismeklis. 6.1. ZPI prasības un kritēriji lampām Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošas un energoefektīvas lampas Tehniskās specifikācijas 1. GAISMAS ATDEVE 1.1. Nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā. Lampas tips Attiecīgā enerģijas klase Pārējās lampas, tostarp LED un gāzizlādes lampas A+ Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija. 1.2. Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā turpmāk. Lampas tips Attiecīgā enerģijas klase Visas lampas ar krāsu atveidojuma koeficientu Ra>=90 (ja tas ir nepieciešams ēkā veicamajai darbībai) B Pārējās lampas A Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija 2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par L90B50 pie 50 000 h vai L80B50 pie 100 000h. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS Papildus punktus piešķir, ja lampas ekspluatācijas laiks ir lielāks nekā L90B50 pie 50 000h vai L80 B50 pie 100 000h. 6.2. ZPI prasības un kritēriji iekštelpu apgaismojuma projektam Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas PI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošs un energoefektīvs projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai Tehniskās specifikācijas 1. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ JAUDA Ja apgaismojumu paredzēts uzstādīt visā ēkā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda visā ēkā, dalot ar kopējo platību, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības. Ēkas tips Apgaismojuma īpatnējā jauda, (W/m2) Autostāvvieta 2,5 Tiesa 14 Izstāžu zāle, muzejs 9 Ugunsdzēsēju depo 12 Tālākizglītība 13 Slimnīca 12 Bibliotēka 12 Birojs (galvenokārt nodalītā tipa) 13 Birojs (galvenokārt atvērtais plānojums) 11 Policijas iecirknis 14 Pasta nodaļa 14 Cietums 9 Sabiedriska zāle 9 Dzīvojamās telpas 11 Dzīvojamās telpas (tikai kopējās) 6 Skola 8 Sporta centrs 9 Pašvaldības ēka 13 2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības. Telpas veids Apgaismojuma normalizētā īpatnējā jauda (W/m2/100
4. lx)Guļamistabas 7,5 Ēdnīcas 3,5 Autostāvvietas 2,2 Kustības telpas, tostarp lifti, kāpņu telpas 3,2 Konferenču telpas 2,8 Sporta zāles 2,8 Vestibili 2,8 Slimnīcu palātas un procedūru telpas 4 Virtuves (mājsaimniecību) 5 Virtuves (restorānu) 2,8 Laboratorijas 2,8 Bibliotēkas 3,2 Atpūtas telpas - lielas 6 Atpūtas telpas - mazas 7,5 Biroji (atvērtais plānojums) 2,3 Biroji (nodalītā tipa) 3 Rūpnīcu telpas 3,2 Pasta telpas/vadības pultis 3,2 Cietumu kameras 4 Reģistrācijas vieta (piem., slimnīcā/viesnīcā) 4 Tualetes, vannas istabas 5 Mazumtirdzniecības telpas 3,5 Mācību telpas 2,3 Noliktavas 3,2 Uzgaidāmās telpas 3,2 3. APGAISMES VADĪBAS IERĪČU PROJEKTĒŠANA UN UZSTĀDĪŠANA 3.1. Reti apmeklētās telpās apgaismojums jākontrolē ar kustību sensoru, kas izslēdz apgaismojumu pēc tam, kad telpa ir tukša, ja vien nav apdraudēta drošība vai drošums. 3.2. Apgaismojums telpās, kas nav aizņemtas naktīs vai nedēļas nogalēs un kur var nejauši atstāt apgaismojumu, jāaprīko ar laika relejiem vai kustību sensoru, lai apgaismojums izslēgtos pēc tam, kad telpa ir tukša naktīs vai nedēļas nogalēs. 3.3. Apgaismojuma vadībai telpās ar sānu logiem jābūt sadalītai tā, lai apgaismojuma rindas, kas ir paralēli tuvāk logam, varētu izslēgt atsevišķi. 3.4. Apgaismojumam birojos, konferenču telpās, skolu klašu telpās un laboratorijās jābūt ierīkotiem pieejamiem slēdžiem, ko var izmantot telpu iemītnieki un kas atrodas ērtās vietās. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. APGAISMOJUMS AR REGULĒJAMU APGAISMES INTENSITĀTI Papildu punktus par telpām, kurās būtu ieteicama gaismas intensitātes regulēšana (neskaitot birojus, konferenču telpas, klašu telpas un laboratorijas, kurās apgaismojuma intensitātes regulēšana ir nepieciešama), piešķir atbilstīgi kopējai regulējamā apgaismojuma jaudas procentuālajai attiecībai šādās telpās, kurās iespējams regulēt apgaismojuma intensitāti. Lai to varētu uzskatīt par apgaismojumu ar regulējamu apgaismes intensitāti, apgaismojumam jābūt regulējamam automātiski, lai apgaismes ierīču ekspluatācijas sākumā, kad lampas un apgaismes ierīces ir tīras un spožas, apgaismojumam var regulēt intensitāti tā, lai nodrošinātu nepieciešamo vienmērīgo un nežilbinošo apgaismotību. Ja telpā ir pieejama dienasgaisma, jāierīko automātiskās vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu. 2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas nemirgošanu tās darbības laikā. 3. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ UN NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA Papildu punktus piešķir, ja īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 1. punkta prasībā vai ja normalizētā īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 2.punkta prasībā. 6.3. ZPI prasības un kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija Tehniskās specifikācijas 1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI Piegādātājs attiecībā uz jaunām vai renovētām apgaismojuma sistēmām iesniedz šādus norādījumus: 1.1. apgaismes iekārtu montāžas/uzstādīšanas instrukcijas norādījumus aizliegts izjaukt bez saskaņošanas ar ražotāju vai pieaicinot apmācītu/ kvalificētu speciālistu; 1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nepalielinot norādīto īpatnējo jaudu, tikai gadījumos, kad lampas nomaiņa ir piemērota nekvalificētai personai, vai arī norādes par kvalificētas/apmācītas personas iesaisti pretējā gadījumā; 1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces, ar norādījumu, ka bez ražotāja atļaujas aizliegts atvērt korpusu; 1.4. norādījumus kustības sensoriem, kā regulēt to jutību un laika aizturi, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas; 1.5. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt, piemēram, ņemot vērā izmaiņas telpas izkārtojumā; 1.6. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas. 2. VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība". Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Piegādātājs nodrošina, lai jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir nepieciešams. 1.1. kustības sensoru jutību un laika aizturi iestata noteiktā līmenī, kas atbilst iemītnieku vajadzībām un nevajadzīgi nepatērē enerģiju; 1.2. Pārbauda, vai kustības sensori darbojas pareizi un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu iemītnieku parastu kustību; 1.3. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu, kalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama; 1.4. Apgaismojuma intensitātes regulatoru kalibrē tā, lai tas uzturētu telpā nepieciešamā apgaismojuma dienasgaismas un elektriskās gaismas kombinētu līmeni; 1.5. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas; 2. Ja pēc telpas lietošanas uzsākšanas apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, Piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu. 3. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā. 7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli Ielu apgaismojums ir stacionāras apgaismes ierīces, kas diennakts tumšajās stundās paredzētas labas redzamības nodrošināšanai sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes drošību, transporta plūsmu un sabiedrības drošību. Tas ietver gājēju ceļu un veloceliņu funkcionālo apgaismojumu, kā arī ielas un apdzīvotu vietu publiskā lietojumā esošu ceļu braucamās daļas apgaismojumu. Uz ielu apgaismojumu nav attiecināms tuneļu apgaismojums, privāto autostāvvietu apgaismojums, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojums, sporta laukumu apgaismojums vai dekoratīvās apgaismes iekārta. Satiksmes signāli ir sarkanas, dzeltenas un zaļas signālgaismas, kas ietvertas apaļos 200 mm un 300 mm korpusos un kas paredzētas ceļu satiksmei (neattiecas uz pārvietojamām signālgaismām). Prasības un kritēriji saistīti ar ielu apgaismojuma un satiksmes signālu darbību, bet nav attiecināmi uz stabiem, būvniecības stiprinājumiem vai cita veida balstiem un izmantojamām nostiprināšanas ierīcēm. 7.1. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma aprīkojumam Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Augstas efektivitātes apgaismojuma aprīkojums (lampas, droseles, apgaismes ierīces) Tehniskās specifikācijas 1. GAISMEKĻU EFEKTIVITĀTE Pretendents nodrošina apgaismojuma sistēmas, kurām kā gaismas avots kalpo gaismas diodes. Uzstādāmo apgaismes ierīču gaismekļu efektivitāte ir augstāka par 137 lm/W. Piemēro, ja pašreizējā apgaismes ierīcē gaismas avotus vai gaismekļus aizstās un netiks veikta pārveidošana. 2. DIMMĒŠANAS IESPĒJAS Pretendenta piedāvātajiem gaismekļiem ir jābūt saderīgiem ar aptumšošanas funkciju. 3. JAUDAS KOEFICIENTS Uzstādāmā LED gaismekļa jaudas koeficients ir ≥ 0,92. 4. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS LAIKS, REZERVES DAĻAS UN GARANTIJA Jebkuriem gaismas avotiem, kuru pamatā ir gaismas diodes, kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C. Uz LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma. Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentam rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī. 5. GAISMEKĻA AIZSARDZĪBAS KLASE Gaismekļiem uz M un C klases ceļiem jābūt aprīkotiem ar optisko sistēmu, kuras gaismekļa aizsardzības klase ir vismaz IP65. P klases ceļu gaismekļu aizsardzības klase ir IP55 vai augstāka atkarībā no vietējiem apstākļiem. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1.UZLABOTA GAISMEKĻU KVALITĀTE Punktu skaitu līdz X piešķir pretendentiem, kas spēj nodrošināt gaismas avotus vai gaismekļus, kuri pārsniedz tehniskajā specifikācijā noteikto obligāto gaismekļu efektivitāti. 7.2. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma projektam Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošs un energoefektīvs projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai Tehniskās specifikācijas 1. MAKSIMĀLAIS ENERGOEFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJS 1.1. Ja satiksmes maršrutam (M vai C klase) paredzēts izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, maksimālais energoefektivitātes rādītājs, ko iegūst, ja sistēmas vidējo jaudu izdala ar nepieciešamo ceļa virsmas spilgtumu un apgaismojamo laukumu, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības. Lampas jauda, (W) Maksimālais energoefektivitātes rādītājs, (W/cd/m2 · m2) W ≤ 55 0,974 55 < W ≤ 155 0,824 155 < W 0,674 1.2. Ja jaunu apgaismojuma sistēmu paredzēts izstrādāt pretrunīgai zonai, piemēram, ceļu krustojumam, iepirkšanās ielai vai dzīvojamās zonas ielai, kājceliņam vai veloceliņam (CE vai S klase), nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības. Nepieciešamā apgaismotība, (luksi) Maksimālais energoefektivitātes rādītājs, (W/lx· m2) E ≤ 15 luksi 0,054 E > 15 luksi 0,044 Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Ja paredzēts izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, papildu punktus piešķir, ja energoefektivitātes rādītāji ir mazāki par 90 procenti no tiem, kas sniegti iepriekš atbilstošajās tabulās 1.1. un 1.2. punktā norādītajās prasībās. 2. Ja gaismas intensitātes regulēšana ir nepieciešama un/vai ieteicama, papildu punktus piešķir atbilstīgi gaismas intensitātes regulēšanas procentuālajai attiecībai pret lampas jaudu. Piezīme. Droseļu ar apgaismojuma regulatoru izmantošana ir atkarīga no atrašanās vietas un citiem aspektiem, piemēram, apkārtējās gaismas līmeņa. 7.3. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma uzstādīšanai Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un pamatkritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija Tehniskās specifikācijas 1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI Piegādātājs jaunu vai renovētu apgaismojuma sistēmu uzstādīšanai iesniedz šādus norādījumus: 1.1. apgaismes iekārtu izjaukšanas norādījumus; 1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nesamazinot norādīto energoefektivitāti; 1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces; 1.4. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt; 2. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Piegādātājs nodrošina, lai jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir nepieciešams. 1.1. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienas gaismu, jākalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama. 1.2. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas. Ja pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu. 2. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā. 3. Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība". 7.4. ZPI prasības satiksmes signāliem Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības Iepirkuma līguma priekšmets Energoefektīvu satiksmes signālu iegāde Tehniskās specifikācijas 1. PATĒRĒTĀ JAUDA Ja pasūtītājs uzstāda jaunus vai modernizē tehnoloģiski novecojušus satiksmes signālus, signālu moduļu patērētā jauda nepārsniedz zemāk norādītās vērtības. Moduļa tips Ekspluatācijas jauda, (25 oC temperatūrā) 300 mm sarkans aplis 10 200 mm sarkans aplis 8 300 mm sarkana bulta 9 300 mm dzeltens aplis 10 200 mm dzeltens aplis 8 300 mm dzeltena bulta 9 300 mm zaļš aplis 12 200 mm zaļš aplis 9 300 mm zaļa bulta 9 Tabulā iepriekš norādītās jaudas prasības attiecas uz atsevišķu moduli, nevis visu luksoforu. Šīs vērtības ietver lampas padeves ķēdes enerģijas patēriņu. 2. KALPOŠANAS LAIKS UN REZERVES DAĻAS LED gaismas avotu aprēķinātais kalpošanas laiks 25 °C temperatūrā: • L96 - 6000 stundu; • L70 - 50 000 stundu (prognozēts); • L0C0 - 3000 stundu vai C10 - 6000 stundu; • C50 - 50 000 stundu (prognozēts). Uz tādu LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma. Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentas rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī. 3. APRITES CIKLA IZMAKSAS Aprites cikla izmaksas aprēķinam (ja tas tiek noteikts kā piedāvājuma izvēles kritērijs), pretendentam jāiesniedz šāda informācija, pamatojoties uz iepirkuma veicēja noteiktajām specifikācijām: • laikposms, kurā spuldzēm piemēro garantiju pēkšņas darbības kļūmes gadījumos; • aprēķinātais lampas ekspluatācijas laiks (t. i., laiks, kad lampas gaismas plūsma, kā paredzēts, samazināsies līdz 70 % no sākotnējās gaismas plūsmas); • lampu iegādes izmaksas (sākumā un attiecībā uz jebkādu nepieciešamu nomaiņu noteiktajā laikposmā); • jebkādu palīgierīču iegādes izmaksas; • jebkādu stabu, pamatu un jaunu elektrisko savienojumu iegādes izmaksas; • uzstādīšanas izmaksas (darba stundas reizina ar darba izmaksu likmēm un pieskaita jebkādas izmaksas par pacelšanas ierīcēm utt.). Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. APRITES CIKLA IZMAKSAS (ja tiek noteikta 3. TS prasība) Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot šādu formulu: zemākās AC izmaksas × Maksimālais punktu skaits attiecīgā piedāvājuma AC izmaksas 2. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu, citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā Būvdarbi un preču un pakalpojumu grupas, kurām noteiktas ZPI prasības un kritēriji 1. Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana 2. Ceļu būve un satiksmes zīmes 3. Ūdens sildītāji siltuma ražošanai 4. Dārzkopības produkti un pakalpojumi 5. Elektroenerģija 6. Klozetpodi un pisuāri 7. Koģenerācijas iekārtas 8. Mēbeles 9. Notekūdeņu infrastruktūra 10. Sienu paneļi 11. Izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums 12. Tekstilpreces 13. Transports 14. Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI) 15. Atpūtas un sporta infrastruktūra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti). ZPI prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu un citu augstākminēto preču un pakalpojumu grupu ZPI 1. Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" pielikumu, biroja ēkas definētas kā "ēkas un telpu grupas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, tai skaitā bankas, pasta nodaļas, pašvaldību iestādes, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju ēkas un telpu grupas, kā arī konferenču un kongresu centri, tiesu un parlamenta ēkas un telpu grupas". ZPI prasības un kritēriji iedalīti septiņās atsevišķās grupās atbilstoši noteiktiem būvniecības projekta realizācijas posmiem (A-G). A. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAS SAGATAVOŠANAI B. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAI C. ZPI prasības un kritēriji BŪVDARBIEM D. ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem E. ZPI prasības energosistēmu uzstādīšanai un energopakalpojumu piegādei F. ZPI prasības un kritēriji ēkas apsaimniekošanaI G. ZPI prasības un kritēriji APVIENOTO PROJEKTĒŠANAS UN BŪVDARBU IEPIRKUMIEM Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Iepirkuma līguma priekšmets Jaunas biroju ēkas būvniecība atbilstoši energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu standartiem vai Esošas biroju ēkas nozīmīga atjaunošana atbilstoši augtiem energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu standartiem A. ZPI prasības un kritēriji projektēšanas sagatavošanai Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji A1. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam): 1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku projektēšanā; 2) pieredze tādu būvdarbu projektēšanas līgumu vadībā, kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu prasībām vai tās pārsnieguši; 3) pieredze vides tehnoloģiju un /vai konstruktīvu inovāciju veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes uzlabošanai; 4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi A2. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA Iepirkuma līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā. B. ZPI prasības un kritēriji projektēšanai Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Tehniskā specifikācija B1. ĒKAS PATĒRĒTĀS ENERĢIJAS IZMAKSU OPTIMALITĀTE Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu biroju ēkai izsaka kWh/m2 un aprēķina pēc metodikas, kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem. B2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS Ieteicams lampu un apgaismes projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu apgaismojumam. Bez tam, lietotājiem jāspēj kontrolēt vai veikt labojumus apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai telpās. B3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS), kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa sistēma (EMS). Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā. Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir jābūt ērti regulējamiem. B4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai infrastruktūrai. Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā ir: 1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju; 2) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju. B5. VELOSIPĒDU NOVIETNE Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo skaita palielinājumu. B6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu materiālu šķirošanu. B7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI kritērijus) B8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības (minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar piemērojamiem standartiem. B9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE 80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko nosaka pasūtītājs. B10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem standartiem. Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši piemērojamiem standartiem. B11. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas uz: 1) griestu plātnēm; 2) krāsām un lakām; 3) grīdas un sienu tekstilsegumiem; 4) laminātu un elastīgo grīdas segumu; 5) koka grīdas segumu. Visa testēšana jāveic gatavam produktam. A tabula. Materiālu un apdares materiālu emisiju limiti. Ražojums Emisiju limiti (μg/m3) 3 dienas 28 dienas kopējie gaistošie organiskie savienojumi (total volatile organic compounds, TVOC) 10 000 < 2 000 Formaldehīds - < 120 B12. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti. 1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem). 2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām). B13. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu. Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena: - ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 ×
5. h)- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 ×
6. h)- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h). Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji B14. BŪVPROJEKTA VADĪTĀJA VAI IZSTRĀDĀTĀJA PIEREDZE Būvprojekta vadītājs vai izstrādātājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam): 1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu; 2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis 3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku; 4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem; 5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un /vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra; 6) veic profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās. B15. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. daļu vadītāju pieredzi. Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam): 1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (norādīt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu; 2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis; 3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku; 4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem; 5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra; Iepirkuma līguma izpildes noteikumi B16. ĒKAS PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS PLĀNS Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā, konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta veidu - tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas, sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un automobiļu koplietošanas - izmantošanu. B17. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA Atkritumu savākšanas teritorijas(-
7. u)lielumu nosaka pēc iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi. B18. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE Līguma izpildes ietvaros nepieciešams apzināt vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī noteikt kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu apžilbinājumu B19. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā. C. ZPI prasības un kritēriji būvdarbiem Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji Tehniskā specifikācija Lielākā daļa tehniskās specifikācijas prasības ir jau iepriekš iekļauta projektā. C1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.: 1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām; 2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras. C2. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES) Nr. 995/2010). Šī tehniskā specifikācija jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem. C3. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos, izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100 m2 no biroja iekštelpu bruto platības. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji C4. BŪVDARBU VADĪTĀJA PIEREDZE Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam): 1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu; 2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot; 3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku; 4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā, montāžā un verifikācijā; 5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma. C5. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. būvdarbu vadītāju pieredzi. Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam): 1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu; 2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis; 3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku; C6. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs attiecībā uz PVD. Ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir piegādātājiem ar zemāko kopējo GSP. C7. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kurš no tālāk norādītajām trīs variantiem tiek izmantota vērtēšanā. 1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to norāda kā CO2 emisijas ekvivalentu; 2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai 3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu). Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas elementi - A tabulā. A tabula. Vērtējamie ēkas elementi. Jaunbūve Atjaunošana Pamati un apakšbūves Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi Ārsienas, apšuvums un izolācija Grīdas un griesti Iekšējās sienas Logi Jumti Ārsienas, apšuvums un izolācija Jauns jumta segums un izolācija Logi Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu. 1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references (būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides deklarāciju. 2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst piemērojamiem standartiem. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi), ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi piegādātāji konsolidē uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te ietilpst arī izejas datu verifikācija. 3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu pamatā. Ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert iepirkuma procedūras dokumentācijā Piezīme. Produktu kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību. C8. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN MŪRĪ Šo kritēriju izmanto, ja visiem piegādātājiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra iekšējām sienām un ārsienām. Pasūtītājs piešķir punktus piegādātājiem, kas ir panākuši, ka atkārtoti pārstrādātā materiāla saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības). Var noteikt augstākas prasības par minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir panākta vienošanās ar projektētājiem. B tabula. Ietveramie ēkas elementi Jaunbūve Atjaunošana Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi Ārējās sienas Grīdas un griesti Iekšējās sienas Jumti Pamati un apakšbūves Ārējās sienas Iekšējās sienas Jauns jumta segums un izolācija Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu. Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā): 1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu piegādā būvlaukumā - saskaņā ar piemērojamiem standartiem; 2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar norādītu saturu - saskaņā ar piemērojamiem standartiem. C9. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ Punktus piešķir proporcionāli CO2 ekvivalentu (CO2e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un rīku. Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO2e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver būvdarbu iepirkumu procedūras dokumentācijā. C tabula. Ietveramie ēkas elementi Jaunbūve Atjaunošana Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi Ārējās sienas Grīdas un griesti Iekšējās sienas Jumti Pamati un apakšbūves Ārējās sienas Iekšējās sienas Jauns jumta segums un izolācija Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu. C10. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ Punkti tiek piešķirti piegādātājam, kurš nodrošina iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās specifikācijas kritēriju. Iepirkuma līguma izpildes noteikumi C11. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā. C12. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt, t.sk.: 1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu(EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana; 2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti; 3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā. Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē. C13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas plāns ietver: 1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus, tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas, betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus; 2) būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus. Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju." Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās specifikācijās norādītajā apmērā. Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt, kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā. C14. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ Atkarībā no iepirkuma procedūras šis noteikums var attiekties arī uz sistēmām, ko uzstāda trešā puse - energopakalpojumu sniedzējs (skatīt E sadaļu). Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un specifikācijas: 1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK); 2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas; 3) ēkas energovadības sistēma (BEMS); 4) apgaismojuma vadības sistēmas. Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem. Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta ēkas inženiertīklu un inženieriekārtu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka ietaises darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. C15. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā atsevišķās partijās, atkārtoti pārstrādātā satura atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai produkta partijai atsevišķi. Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk. veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus verificē trešās puses veiktā auditā. Piezīme. "partija" ir vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas. C16. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA Ja iespējams, ieteicams veikt izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, īstenošanu. Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to konkrēta apakšgrupa) atbilst C1 tehniskajai specifikācijai. Pēc pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus. Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū, bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs: 1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas būvniecībā; 2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem; 3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. panta 1. punkta
8. b)un
9. c)apakšpunktu. Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"), piegādātājs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida pārbaudēs: 4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas vispārpieņemtais nosaukums - attiecīgā gadījumā - pilns zinātniskais nosaukums; 5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja nosaukums/vārds un adrese; 6) ieguves valsts un - vajadzības gadījumā: - attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti; - ieguves koncesija; - daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits); 7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem; 8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta
10. b)un
11. c)apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu verificētas shēmas. Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus. C17. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir sasniegta projektētā veiktspēja. Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos novērst. Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmienam. Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās vietā. Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas. Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst gaiscaurlaidības prasībām. C18. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS Skatīt noteikumu 1.pielikuma 6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai" Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma 6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1. prasību. Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu, t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs). Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācība. C19. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) nodod ekspl