Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Publiskās un privātās partnerības likums

Īsumā

Šis likums regulē publiskā un privātā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā, nosakot ilgtermiņa sadarbības noteikumus un risku dalīšanu.

Ko tas regulē

  • Publiskās un privātās partnerības veidus: līgumisko un institucionālo partnerību.
  • Partnerības iepirkuma līgumu un koncesijas līgumu slēgšanas un izpildes kārtību.
  • Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas līgumu definīcijas un nosacījumus.
  • Publiskā un privātā partnera lomas, atbildības un resursu izmantošanu.

Kas tas skar

  • Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī citas publiskās personas, kas vēlas sadarboties ar privāto sektoru.
  • Privātās personas (uzņēmumi), kas vēlas veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus publiskā un privātā partnerībā.

Galvenie punkti

  • Sadarbība ir ilgtermiņa, ilgstot līdz 30 gadiem, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk.
  • Publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi).
  • Atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri.
  • Partnerības iepirkuma līgums tiek slēgts uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publiskās un privātās partnerības likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa. Vispārīgie jautājumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini: 1) publiskā un privātā partnerība — publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

  1. a)sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem,
  2. b)sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,
  3. c)tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,
  4. d)publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),
  5. e)atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri; 2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu; 3) institucionālā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu; 4) partnerības iepirkuma līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; 5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris; 6) būvdarbu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris veic šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai projektēšanu un šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai būves izveidi, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši publiskā partnera prasībām un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šo būvi (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts); 7) pakalpojumu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts); 8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera; 81) būve — kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; 9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan no pieejamības riska; 10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris; 11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums; 12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras; 13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras; 14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras; 141) koncesijas procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojusi vai uz kuru atsaucas koncesijas procedūras komisija, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai koncesijas procedūras elementus un prasības; 15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:
  6. a)valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,
  7. b)atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,
  8. c)šā panta 16. punktā minētā juridiskā persona,
  9. d)biedrība, kuras visi biedri ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas, vai nodibinājums, kura visi dibinātāji ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas,
  10. e)sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē; 16) juridiskā persona kā publiskais partneris — privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta "a" apakšpunktam un "b" vai "c" apakšpunktam:
  11. a)tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
  12. b)tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas padotībā vai valsts vai atvasināta publiska persona, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē,
  13. c)tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem; 17) sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai; 18) publiskā partnera pārstāvis:
  14. a)tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,
  15. b)pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona,
  16. c)kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,
  17. d)privāto tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība; 19) pretendents — fiziskā vai juridiskā persona vai šā panta 15. punktā minētie subjekti, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus un piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā; 20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa; 21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā) vai kopsabiedrība (institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu; 22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks); 23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi; 24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai; 25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu; 26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu; 27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas; 28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai; 29) iesniegumu izskatīšanas komisija — komisija, ko izveido Iepirkumu uzraudzības birojs, lai tā izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem; 30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu; 31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem; 32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus; 33) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildei; 34) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kura attiecas uz visu būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas izbeigšanai vai izmantošanai; 35) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 36) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskās un privātās partnerības procedūrās; 37) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana; 38) pircēja profils — internetā publiski pieejama publiskā partnera vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā publiskais partneris ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem un pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto informāciju; 39) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt; 40) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja noslēgto koncesijas līgumu vai tā grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi, privāto partneri, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 21.02.2019., 05.12.2019., 24.03.2022., 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 2. pants. Likuma mērķis

(1)Likuma mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošināt koncesijas procedūras atklātumu, privāto partneru brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.
(2)Likuma mērķis ir nodrošināt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārredzamību un sekmēt tā saistību izpildi līdz attiecīgā līguma darbības termiņa beigām, veicinot šajā līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību. 3 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
(1)Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz pakalpojumu koncesijas līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; 2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; 3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri; 5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesas vai kuriem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesu uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus; 6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu; 7) finanšu pakalpojumiem, kuri saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, Latvijas Bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību; 8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; 9) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; 10) pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskais partneris vai publisko partneru apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu; 11) pakalpojumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Publiskais partneris par šādu izņēmuma tiesību piešķiršanu paziņo Eiropas Komisijai. Paziņojumam par koncesijas piešķiršanu piemēro šā likuma normas, ja attiecīgās nozares normatīvie akti neparedz šādu paziņošanas pienākumu; 12) gaisa transporta pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana likuma "Par aviāciju" izpratnē; 13) loterijas darbības pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92351100-7, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Informāciju par šādu koncesijas piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(2)Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un tā slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai; 2) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru; 3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja koncesijas līgumu pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē koncesiju vismaz 50 procentu apmērā, puses vienojas par to, kādas koncesijas procedūras ir piemērojamas.
(3)Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, un koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 2) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts privātajiem partneriem vai tādas valsts privātajiem partneriem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts publiskais partneris noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto privāto partneri, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās publiskais partneris piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru.
(4)Šo likumu nepiemēro koncesijas līguma, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja: 1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par koncesijas līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu; 2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību koncesijas procedūrā var nodrošināt saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu; 3) koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu; 4) tiek slēgts koncesijas līgums ar citas valsts publisko partneri, kas darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā saistībā ar būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri ir tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai kuru informācija ir aizsargājama informācija, vai kuri tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem informācija ir aizsargājama informācija; 5) tiek slēgts koncesijas līgums valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai nepieciešamais koncesijas līgums noslēdzams ar privātajiem partneriem, kuri darbojas šo operāciju vai mācību zonā; 6) piemēro citu šajā likumā noteikto izņēmumu.
(5)Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz par šādiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem: 1) dzeramā ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, padeve centralizētajā ūdensvada tīklā līdz pakalpojuma lietotājam; 2) hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža — ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 procentiem no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām; 3) notekūdeņu savākšana no pakalpojuma lietotāja centralizētajās kanalizācijas sistēmās un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām.
(6)Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt šā likuma
  1. panta
  2. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.
(7)Šo likumu nepiemēro, ja tā
  1. panta
  2. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par savu darbību veikšanu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un netiek izmantota Eiropas Savienības infrastruktūra vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija.
(8)Šo likumu nepiemēro, ja tā
  1. panta
  2. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5.,
  3. vai
  4. pantā minētajām darbībām, ja tās attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā izpildāmas, ir atzītas par veiktām brīvas konkurences apstākļos.
(9)Šo likumu piemēro tikai pakalpojumu koncesijas līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi: 1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai publiskais partneris, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām; 2) publiskais partneris pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu. 4 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3.1 pants. Publisko partneru savstarpēji koncesijas līgumi
(1)Šā panta izpratnē par publisko partneri uzskata tādu partneri, kas atbilst šā likuma
  1. panta
  2. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam vai kas atbilst šā likuma
  3. panta
  4. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam un veic Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5.,
  5. vai
  6. pantā minētās darbības.
(2)Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā publiskā partnera kontrolē, kura izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē publiskais partneris; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā publiskā partnera interesēs vai tādu citu personu interesēs, kuras kontrolē minētais publiskais partneris; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.
(3)Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī publiskais partneris, slēdz koncesijas līgumu ar to kontrolējošo publisko partneri vai citu personu, kas atrodas kontrolējošā publiskā partnera kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, ar kuru tiek slēgts koncesijas līgums, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.
(4)Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā vairāku publisko partneru kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo publisko partneru vai citu minēto publisko partneru kontrolēto personu interesēs; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.
(5)Šā panta ceturtās daļas izpratnē publiskie partneri īsteno kopīgu personas kontroli, ja: 1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu publisko partneru pārstāvji (atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos publiskos partnerus); 2) visiem publiskajiem partneriem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 3) kontrolētā persona darbojas publisko partneru interesēs.
(6)Šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma tiesībām noslēguši divi vai vairāki publiskie partneri, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) ar koncesijas līgumu tiek izveidota vai īstenota publisko partneru sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā; 2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs; 3) iesaistīto publisko partneru atvērtā tirgū sniegto publisko pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.
(7)Lai noteiktu šā panta otrās daļas
  1. punktā, ceturtās daļas
  2. punktā un sestās daļas
  3. punktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai publiskā partnera pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem līdz koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Ja kontrolētā persona vai publiskais partneris ir izveidots vai uzsācis darbību vēlāk par minēto termiņu vai ja tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai vairs nav aktuāli, darbības procentuālo lielumu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes. 5 (20.04.
  4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3.2 pants. Līgumi, ko slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai publisko partneri, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma
(1)Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata: 1) Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar šā likuma
  1. panta
  2. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera (turpmāk šajā pantā — publiskais partneris) gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu; 2) jebkuru uzņēmumu, kurā publiskajam partnerim saskaņā ar Koncernu likumu ir izšķiroša ietekme vai kuram izšķiroša ietekme ir publiskajā partnerī, vai kurā izšķiroša ietekme ir citam uzņēmumam, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme publiskajā partnerī.
(2)Ievērojot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, ko publiskais partneris slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādu no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar uzņēmumu, kas ir saistīts ar kādu no šiem publiskajiem partneriem.
(3)Šā panta otro daļu piemēro: 1) būvdarbu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi, kas veikti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; 2) pakalpojumu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi, kas sniegti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.
(4)Ja saistītais uzņēmums izveidots vai uzsācis darbību vēlāk un attiecīgie dati par tā vidējo apgrozījumu pēdējos trijos gados nav pieejami, šā panta trešajā daļā minēto darbības procentuālo lielumu pierāda, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.
(5)Ja vairāk nekā viens ar publisko partneri saistīts uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta trešajā daļā minēto procentuālo lielumu aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi vai sniegtie pakalpojumi.
(6)Ja kopīgais uzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadus un katrs publiskais partneris ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā laikposmā, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus: 1) kopīgais uzņēmums, ko veido vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādas no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šiem publiskajiem partneriem; 2) publiskais partneris slēdz ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir.
(7)Publiskais partneris pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par koncesijas līguma veidu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp publisko partneri un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem. 6 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 4. pants. Tiesiskais regulējums
(1)Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.
(4)Koncesijas līgumu, kura priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā koncesijas līguma galveno priekšmetu. Koncesijas līgumam, kura priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus, galveno priekšmetu un piemērojamo koncesijas procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.
(5)Ja līguma priekšmets ietver koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, kā arī citus elementus, uz kuriem neattiecas šis likums, un dažādās līguma daļas ir objektīvi atdalāmas, publiskais partneris ir tiesīgs katrai no daļām piemērot atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu līgumu un piemērot šo likumu. Ja līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.
(6)Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus, uz kuriem attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai attiecīgi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams attiecīgais likums, ir vienāda ar tā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka par to.
(7)Ja līgums paredzēts darbību nodrošināšanai vairākās Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētajās jomās, publiskais partneris var izvēlēties slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai slēgt nedalītu līgumu. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas raksturo attiecīgās atsevišķās darbības īpašības. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt nedalītu līgumu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.
(8)Ja atbilstoši šā panta septītajai daļai objektīvi nav iespējams noteikt, kura no darbībām paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas Publisko iepirkumu likums; 2) saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, neattiecas ne Publisko iepirkumu likums, ne Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.
(9)Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus vai darbības, uz kurām attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un publiskais partneris ir nolēmis slēgt nedalītu līgumu vai līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm: 1) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību
  1. pants, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli; 2) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli; 3) ja līgums atbilst gan šīs daļas
  2. punktam, gan
  3. punktam, piemēro šīs daļas
  4. punktu.
(10)Nav atļauts sadalīt līgumu vai slēgt nedalītu līgumu, lai izvairītos no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas.
(11)Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(12)Kārtību, kādā tiek pārvaldītas publiskas personas kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.
(13)Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(14)Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir konstatējamas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes, atbalsta piešķiršanai piemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.
(15)Šā likuma XIV nodaļas normas netiek piemērotas publiskajam partnerim, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. 7 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 5.pants. Likuma darbības jomas
(1)Likums nosaka: 1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja tie kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu; 2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu; 3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu; 4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa; 5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu; 6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību; 7) (izslēgts ar 05.05.2022. likumu); 8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.
(2)Koncesiju jomā likums nosaka: 1) likuma piemērošanas izņēmumus; 2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību; 3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību; 4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību; 5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību; 6) (izslēgts ar 20.04.2017. likumu).
(3)Institucionālās partnerības jomā likums nosaka: 1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks; 2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus; 3) kārtību, kādā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā; 4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā; 5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.
(4)Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka: 1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos; 2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību; 3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus; 4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs; 5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi
(1)Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.
(2)Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos: 1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru; 2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums; 3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums; 4) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi; 5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus; 6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.
(3)Šā panta otrās daļas 2. punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris vai katrs publiskā partnera pārstāvis.
(4)Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru: 1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas; 2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā vai šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā; 3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.
(5)Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko part­neru pārstāvjiem, kuri parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.
(6)Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju.
(7)Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.
(8)Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.
(9)Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 7.pants. Institucionālās partnerības izvēle
(1)Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un atbilst šādiem noteikumiem: 1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris; 2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem.
(2)Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa).
(3)Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi. 10 II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība 8.pants. Kompetentās institūcijas
(1)Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.
(2)Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu un sniedz atzinumu par tiem.
(3)Iepirkumu uzraudzības birojs: 1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām; 2) izskata iesniegumus par šā likuma 17. panta pirmajā un septītajā daļā minēto koncesijas procedūru pārkāpumiem; 3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas publiskās un privātās partnerības jomā un piemēro administratīvos sodus; 4) nodrošina šajā likumā noteikto paziņojumu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūtīšanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nosūta Eiropas Komisijai informāciju, kuru tā pieprasa; 5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(31)Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā panta trešās daļas 2. punktā minētās funkcijas izpildi.
(32)Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru publisko un privāto partnerību, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību un noslēgto līgumu.
(4)Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.
(5)Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 05.12.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi
(1)Uzraudzības institūcija izvērtē finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā un sniedz atzinumu par tiem.
(2)Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos: 1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu šā likuma 33.pantā minētajā gadījumā; 2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā; 3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā; 4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.
(3)Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.
(4)Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmajā daļā minētos atzinumus, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.
(5)Lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu atbilstoši Finanšu ministrijas atzinumā (
  1. panta otrā daļa) ietvertajiem noteikumiem šādos dokumentos: 1) koncesijas procedūru dokumentos (šā panta otrās daļas 1., 2.,
  2. un 4.punkts); 2) partnerības iepirkuma procedūru dokumentos (nolikumā, partnerības iepirkuma līguma projektā un to grozījumos, kā arī jaunā partnerības iepirkuma līguma projektā šā likuma XVII nodaļas normu piemērošanas gadījumā), ja vien Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) nav noteikts, ka uzraudzības institūcijas izvērtējums minētajiem dokumentiem nav nepieciešams; 3) publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos.
(6)Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.
(61)Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta piektajā daļā minētajos partnerības iepirkuma procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, publiskā partnera pārstāvis uzdod partnerības iepirkuma procedūras komisijai mainīt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumus, lai tie atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, vai pieņem lēmumu par partnerības iepirkuma procedūras pārtraukšanu.
(7)Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.
(8)Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.
(9)Uzraudzības institūcijai ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no publiskās un privātās partnerības procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru; 2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai; 3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā); 4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu; 5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.
(10)Uzraudzības institūcijai ir pienākums: 1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā; 2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem; 3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
(11)Šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.
(12)Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos, šajā likumā neminētos gadījumos, lai tā izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam un sniedz atzinumu par tiem vai sniedz atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.
  1. un 20.04.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs: 1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai; 2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos; 3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā; 4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā; 5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā; 6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu. 13 11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību. 14 12.pants. Līgumu izpildes kontrole
(1)Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.
(2)Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.
(3)Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.
(4)Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.
(5)Publiskajam un privātajam part­nerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti. 15 III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana 13. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
(1)Partnerības iepirkuma līguma paredzamo līgumcenu nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)Koncesijas līguma paredzamo līgumcenu nosaka kā finanšu līdzekļu kopējo apjomu (izņemot pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no koncesijas līguma. Publiskais partneris, aprēķinot paredzamo līgumcenu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus koncesijas līguma grozījumus, tai skaitā termiņa pagarinājumus, galalietotāja maksājumus, kas nav veikti publiskā partnera labā, jebkādus publiskās personas veiktos maksājumus, tai skaitā publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma, vai jebkura veida publiskās personas sniegtās finansiālās priekšrocības, ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu, visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus publiskais partneris paredzējis darīt pieejamus privātajam partnerim un kuri nepieciešami koncesijas līguma izpildei, jebkurus trešo personu maksājumus vai sniegtās finansiālās priekšrocības, kas saistītas ar koncesijas līguma izpildi, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja publiskais partneris paredz koncesijas procedūras pretendentiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.
(3)Publiskās un privātās partnerības līguma paredzamo līgumcenu nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, un tā ir spēkā, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par koncesiju vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms koncesijas procedūras uzsākšanas. Paredzamās līgumcenas aprēķināšanas metodi iekļauj publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos.
(4)Ja brīdī, kad pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, koncesijas līguma līgumcena par vismaz 20 procentiem pārsniedz sākotnēji paredzamo, par koncesijas līguma paredzamo līgumcenu uzskata līgumcenu, kāda noteikta minētā lēmuma pieņemšanas brīdī.
(5)Koncesijas līguma paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteiktās koncesijas procedūras nepiemērošanu. Nav atļauts sadalīt daļās koncesijas projektu, lai izvairītos no attiecīgās koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas.
(6)Ja saistībā ar paredzēto koncesijas līguma priekšmetu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Šā likuma prasības attiecībā uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to. 16 (20.04.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 13.1 pants. Līgumcenas robežvērtība Šā likuma
  2. panta sestajā daļā,
  3. panta trešajā daļā, 31.1 panta trešās daļas
  4. punkta "a" apakšpunktā, 31.2 panta pirmās daļas
  5. punktā, 37.5 panta trešajā daļā, 37.6 panta trešajā daļā,
  6. panta otrajā, trešajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā,
  7. panta piektās daļas
  8. punktā minēto līgumcenas robežvērtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro publiskajam partnerim. Ministru kabinets līgumcenas robežvērtību nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenas robežvērtību. 17 (20.04.
  9. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.
  10. un 05.10.
  11. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana
(1)Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, raugoties no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.
(2)Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, reglamentē Ministru kabinets.
(3)Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem: 1) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu; 2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome; 3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns; 4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.
(4)Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas tīmekļvietnē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 15.pants. Kompetento institūciju atzinumi
(1)Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta: 1) Finanšu ministrijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu; 2) uzraudzības institūcijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.
(2)Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus, kuri ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu.
(3)Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 16.pants. Lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņemšana
(1)Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem: 1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību); 2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība; 3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiskā persona; 4) attiecīgā šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
(2)Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.
(3)Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja iepriekšēju rakstveida piekrišanu.
(4)Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas atzinumiem.
(5)Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.
(6)Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda: 1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums; 2) publiskā partnera pārstāvi; 3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma; 4) privātajam partnerim nododamos vai — institucionālas partnerības gadījumā — kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus; 5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus; 6) institucionālās partnerības gadījumā — to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu turētājs saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu; 7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.
(7)Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.
(8)Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ievērojot šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.
(9)Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomisko aprēķinu un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) B sadaļa Koncesijas procedūras IV nodaļa. Koncesijas procedūru veidi, informācijas apmaiņa un dokumentācija 17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana
(1)Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras: 1) konkurss bez pretendentu atlases; 2) konkurss ar pretendentu atlasi; 3) konkursa dialogs; 4) sarunu procedūra.
(2)Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja: 1) publiskā partnera vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus; 2) koncesijas līgums ietver inovatīvus risinājumus; 3) koncesijas līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kuri attiecas uz koncesijas raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ; 4) publiskais partneris nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem vai tehniskajām specifikācijām.
(3)(Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)
(4)(Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)
(5)(Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)
(6)Sarunu procedūru piemēro, ja: 1) koncesijas līgumā paredzētos būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts pretendents kādā no šādiem gadījumiem:
  1. a)koncesijas līguma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu,
  2. b)nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,
  3. c)pastāv izņēmuma tiesības,
  4. d)nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, kas nav minēta šīs daļas "c" apakšpunktā, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību; 2) šīs daļas 1. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības; 3) šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētās procedūras rezultātā nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai ir iesniegti koncesijas līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kuri bez būtiskiem grozījumiem neatbilst koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai ir iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no koncesijas procedūras izslēdzamu pretendentu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie koncesijas līguma izpildes noteikumi. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma publiskais partneris tai nosūta koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu.
(7)Ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par šā likuma
  1. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, tas var nepiemērot šajā likumā noteiktās koncesijas procedūras, izņemot šā likuma 18., 19., 21., 22.,
  2. pantā, V nodaļā,
  3. panta divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, 34., 35., 36., 36.2 pantā,
  4. panta otrajā un trešajā daļā,
  5. panta sestajā, septītajā un astotajā daļā,
  6. panta otrajā un trešajā daļā, 53.2 pantā,
  7. pantā, 62.1 pantā un
  8. pantā minētās prasības. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.
  9. un 05.10.
  10. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 17.1 pants. Privileģētie koncesijas līgumi
(1)Ja paredzamā koncesijas līguma priekšmets to pieļauj, publiskais partneris ir tiesīgs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros rezervēt iespēju piedalīties koncesijas procedūrā tikai tiem pretendentiem, kuru nodarbināto personu ar invaliditāti skaits ir lielāks par 30 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā.
(2)Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris to norāda attiecīgajā koncesijas paziņojumā. 22 (20.04.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
  3. pants. Informācijas apmaiņa
(1)Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem notiek, nododot informāciju personiski (to apstiprina ar tās saņemšanas apliecinājumu), pa pastu, faksu vai elektroniski saskaņā ar šā panta trešajā, ceturtajā daļā un 19. pantā minētajiem noteikumiem atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.
(2)Tādas informācijas apmaiņai, kura neattiecas uz koncesijas procedūras dokumentiem, pieteikumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Ja mutvārdu saziņa var ietekmēt pieteikumu vai piedāvājumu saturu un piedāvājumu vērtēšanu, tās saturs dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos.
(3)Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kuri ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu pretendentiem piekļuvi koncesijas procedūrai, un tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.
(4)Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pieteikumu un piedāvājumu saturu varētu pārbaudīt pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
(5)Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.
(6)Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.
(7)Koncesijas procedūras komisija pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju koncesijas procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju pretendentam iepazīties uz vietas ar koncesijas procedūras papildu dokumentiem, kuriem tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas dēļ, vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska pieeja, sākot ar attiecīgās koncesijas procedūras izsludināšanas brīdi. Ja pretendents pieprasa izsniegt koncesijas procedūras dokumentus drukātā veidā, koncesijas procedūras komisija tos izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par koncesijas procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā koncesijas procedūras komisija var prasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.
(8)Ja pretendents ir laikus pieprasījis papildu informāciju par koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, koncesijas procedūras komisija to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju koncesijas procedūras komisija nosūta pretendentam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejami koncesijas procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu. 23 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 19. pants. Prasības attiecībā uz elektronisko dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu
(1)Koncesijas procedūras komisija paredz pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, izņemot gadījumus, kad tehnisku iemeslu dēļ vai pieteikumos vai piedāvājumos iekļautās informācijas dēļ, vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ tā nav nodrošināma. Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai koncesijas procedūras komisija izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai saņemšanai.
(2)Izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, ar kurām saņem pieteikumus un piedāvājumus, ievēro šādus noteikumus: 1) visiem ieinteresētajiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrāciju; 2) tiek izmantots sistēmā iestrādāts paraksta rīks, kas nodrošina elektroniskā dokumenta parakstītāja identitātes apstiprināšanu, vai elektroniskais paraksts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta statusu; 3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami pieteikumi un piedāvājumi; 4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām; 5) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku; 6) koncesijas procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 7) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 8) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta; 9) ir iespējams atklāt, ja kāds pārkāpis šīs daļas 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minēto aizliegumu.
(3)Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai.
(4)Koncesijas procedūras komisija, ja nepieciešams, var prasīt, lai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja tā piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas: 1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām no dienas, kad publicēts paziņojums par koncesiju. Paziņojumā par koncesiju norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām; 2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt koncesijas procedūrai, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas pieejamas tiešsaistē; 3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.
(5)Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, pretendents ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja pieteikumu vai piedāvājumu var iesniegt elektroniski, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga pieprasīt, lai papildus elektroniskajam pieteikumam vai piedāvājumam pretendents iesniedz arī rakstveida pieteikumu vai piedāvājumu. 24 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 20. pants. Paziņojumi, to veidlapas
(1)Šā likuma
  1. pantā,
  2. panta pirmajā un otrajā daļā, 53.1 pantā, 53.2, 62.1 pantā un
  3. panta septītajā daļā minēto paziņojumu saturu nosaka Ministru kabinets. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas
  4. gada
  5. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.
(2)Koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu.
(3)Koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu (izņemot šā likuma 53.2 pantā minēto paziņojumu) publikāciju vadības sistēmā nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Paziņojums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai 48 stundas pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības Publikāciju biroja apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu. 25 (05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 21.pants. Koncesijas procedūras dokumentēšana
(1)Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.
(2)Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
(3)Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. 26 22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana
(1)Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.
(2)Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tam, kad koncesijas procedūras komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.
(3)Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.
(4)Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolu un iesnieguma izskatīšanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi. 27 23.pants. Konfidencialitāte
(1)Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kura ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.
(2)Paziņojot par koncesijas līguma noslēgšanu un informējot pretendentus, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, kuru tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.
(3)Ja pretendents, sniedzot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas īpaši jānorāda. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) V nodaļa. Koncesijas procedūras komisija 24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana
(1)Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Koncesijas procedūras komisijā iekļauj personas, kurām nav par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Publiskā partnera pārstāvis pirms koncesijas procedūras komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas koncesijas procedūras komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.
(2)Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta koncesijas līguma slēgšanas jomā.
(3)Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.
(4)Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.
  1. un 05.12.
  2. likumu, kas stājas spēkā 31.12.
  3. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. punktu)
  6. pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi
(1)Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļi, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, tai skaitā tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar pretendentu. Šīs daļas izpratnē koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas loceklis, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja tas ir: 1) juridiskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 2) juridiskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, amatpersonas vai prokūrista tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks); 3) fiziskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — radinieks; 4) juridiskās personas — pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 5) juridiskās personas — pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.
(2)Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotāja (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļu, koncesijas procedūras komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājam (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersonai vai darbiniekam), komisijas loceklim, koncesijas procedūras komisijas sekretāram vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.
(3)Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļi, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar to šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs koncesijas procedūrā iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav izpaužama. 30 (20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība
(1)Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par šīs procedūras norisi.
(2)Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.
(3)Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada šīs komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā likuma 25. panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.
(4)Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.
(5)Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 27. pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība
(1)Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.
(2)Koncesijas procedūras komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu.
(3)Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas. 32 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) VI nodaļa. Iesniegumu izskatīšanas komisija 28. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija
(1)Iesniegumus par koncesijas procedūras pārkāpumiem izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija triju locekļu sastāvā. Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas. Iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētājs atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un vismaz vēl vienam komisijas loceklim ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs. Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs var pieaicināt iepirkumu lietpratēju vai ekspertu.
(2)Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) viņam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību vai vadības zinātnēs vai ekonomikā; 2) viņam ir vismaz viena gada darba pieredze iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanā un zināšanas par publisko un privāto partnerību.
(3)Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt persona, kura iepriekš sniegusi konsultācijas par iesniegumā minēto koncesijas procedūru vai ir ieinteresēta iegūt tiesības uz koncesijas līguma noslēgšanu, vai ir saistīta ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir: 1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais; 2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais; 3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kurš pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai minēto personu tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais.
(4)Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumu pieņem balsojot. Pieņemot lēmumu, komisijas locekļi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lietpratējs un eksperts piedalās iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem. 33 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 29. pants. Iesnieguma iesniegšana
(1)Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu vai pretendē uz koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā. Šīs nodaļas izpratnē par koncesijas procedūru uzskatāma arī šā likuma 17. panta septītajā daļā minētā pretendentu atlases kārtība.
(2)Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai šādos termiņos: 1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma
  1. panta ceturtajā daļā,
  2. panta pirmajā daļā,
  3. panta pirmajā daļā vai
  4. panta trešajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu vai nodota personiski; 2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma
  5. panta ceturtajā daļā,
  6. panta pirmajā daļā,
  7. panta pirmajā daļā vai
  8. panta trešajā daļā minētā informācija attiecīgajai personai nosūtīta pa pastu; 3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(3)Iesniegumu attiecībā uz koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos: 1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un paziņojumā par koncesiju iekļautajām prasībām; 2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un paziņojumā par koncesiju konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par koncesiju iekļautajām prasībām; 3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām; 4) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 17. panta septītajā daļā minētajā gadījumā.
(4)Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts: 1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu; 2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.
(5)Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas: 1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese; 2) tā publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums; 3) koncesijas procedūras nosaukums un koncesijas procedūras identifikācijas numurs; 4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu; 5) iesnieguma juridiskais pamatojums; 6) iesnieguma iesniedzēja prasība.
(6)Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi vai koncesijas procedūras komisiju un koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē publiskā partnera pārstāvi par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz publiskā partnera pārstāvja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi. Publiskais partneris neslēdz koncesijas līgumu, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.
(7)Ja iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas iekļautas konkursa bez pretendentu atlases nolikumā vai paziņojumā par koncesiju, vai konkursa ar pretendentu atlasi uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, koncesijas procedūras komisija publicē pircēja profilā informāciju par piedāvājumu atvēršanas datuma un laika atcelšanu un neatver iesniegtos piedāvājumus, ievērojot šā likuma 49. panta 1.1 daļā noteikto.
(8)Ja iesniegts iesniegums par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.
(9)Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu. 34 (20.04.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 29.1 pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas
(1)Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) iesniegums neatbilst šā likuma 29. panta pirmās, otrās, trešās vai piektās daļas prasībām; 2) attiecībā uz koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums; 3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības; 4) šā likuma 29.2 panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā.
(2)Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 35 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 29.2 pants. Depozīts
(1)Iesniedzot iesniegumu šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā, maksājams vai iesniedzams depozīts.
(2)Iesniedzējs ir tiesīgs depozītu iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt kā bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi.
(3)Depozīts ir 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 euro. Ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta koncesijas procedūras dokumentos, depozīts ir 3400 euro.
(4)Pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda depozīta maksājuma saņemšanas vai iesniegšanas faktu. Ja depozīta maksājums nav saņemts vai nav iesniegts, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.
(5)Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozīta maksājumu vai atdod depozītu iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc: 1) iesnieguma atsaukšanas dienas, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka publiskais partneris, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija ir novērsusi iesniegumā minētos pārkāpumus; 2) tiesas sprieduma noraksta saņemšanas, ja ar spēkā stājušos spriedumu tiesa iemaksāto depozīta maksājumu uzdod atmaksāt iesniedzējam; 3) dienas, kad paziņots lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas; 4) dienas, kad stājies spēkā lēmums aizliegt slēgt koncesijas līgumu vai atcelt publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu.
(6)Šis pants nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdēta koncesijas procedūras pārtraukšanas likumība vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības.
(7)Ministru kabinets nosaka depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtību. 36 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 30.pants. Iesnieguma izskatīšana
(1)Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iesniegumu izskatīšanas komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju, publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai (turpmāk šajā pantā — dalībnieki).
(2)Izskatījusi iesniegumu par koncesijas procedūras pārkāpumiem, iesniegumu izskatīšanas komisija ar savu lēmumu var: 1) atļaut slēgt koncesijas līgumu un atstāt spēkā koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības vai publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai arī pamatots, taču iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu; 2) aizliegt slēgt koncesijas līgumu, ja nav ievērotas šā likuma
  1. panta,
  2. panta pirmās daļas vai
  3. panta trešās daļas prasības; 3) aizliegt slēgt koncesijas līgumu un atcelt koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības vai publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu; 4) atstāt spēkā publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots; 5) atcelt publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.
(3)Šā panta otrās daļas 2.,
  1. un
  2. punktā minētajos gadījumos iesniegumu izskatīšanas komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Iesniegumu izskatīšanas komisija var uzdot publiskajam partnerim vai publiskā partnera pārstāvim pārtraukt koncesijas procedūru tikai tādā gadījumā, ja publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieļautos koncesijas procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.
(4)Ja iesnieguma izskatīšanas laikā iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.
(5)Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina dalībniekus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekiem nosūta arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
(6)Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.
(7)Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
(8)Iesniegumu izskatīšanas komisija savā lēmumā ietver šādu informāciju: 1) komisijas izveidošanas pamatojums; 2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē; 3) iesnieguma iesniedzējs, publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisijas locekļi un citu dalībnieku pārstāvji, kuri piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē; 31) tās koncesijas procedūras identifikācijas numurs, par kuru iesniegts iesniegums; 4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība; 5) svarīgākie iesnieguma iesniedzēja un publiskā partnera pārstāvja argumenti; 6) lēmuma pamatojums; 7) piemērotās tiesību normas; 8) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai; 9) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu; 10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.
(9)Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.
(10)Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma
  1. pantā noteiktajā kārtībā publicēts koncesijas procedūras komisijas paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem. 37 (25.08.
  2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana
(1)Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu iesnieguma iesniedzējs, publiskais partneris vai pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.
(2)Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
(3)Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 38 (25.08.
  1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.
  2. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu) VI1 nodaļa. Koncesijas līguma atzīšana par spēkā neesošu, koncesijas līguma noteikumu grozīšana, atcelšana vai līguma termiņa saīsināšana un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība(Nodaļa 25.08.
  3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.) 31.1 pants. Pieteikuma par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai koncesijas līguma termiņa saīsināšanu iesniegšana un attiecīgās lietas izskatīšana
(1)Pieteikumu par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai koncesijas līguma termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas.
(2)Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tajā skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 31.2 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos: 1) sešu mēnešu laikā pēc koncesijas līguma noslēgšanas dienas (izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus); 2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:
  1. a)paziņojums par koncesijas piešķiršanu, kurā ir ietverts pamatojums lēmumam piešķirt tiesības slēgt koncesijas līgumu, nepublicējot paziņojumu par koncesiju, ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
  2. b)publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir informējis attiecīgo pretendentu par koncesijas līguma noslēgšanu, norādot tam šā likuma 53. panta trešās daļas 1. vai 2. punktā minēto informāciju vai norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus.
(4)Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.
(5)Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
(6)Prasība par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kas nav pamatota ar šā likuma 31.2 pantā minētajiem apstākļiem, iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.
  1. un 05.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 31.2 pants. Gadījumi, kad koncesijas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt koncesijas līguma termiņu
(1)Tiesa koncesijas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt koncesijas līguma termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) koncesijas līgums noslēgts, nepiemērojot šā likuma
  1. panta pirmajā daļā noteiktās koncesijas procedūras vai šā likuma
  2. panta septītajā daļā minēto kārtību, ja publiskajam partnerim tā bija jāpiemēro; 2) koncesijas līgums noslēgts, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt koncesijas līgumu bez paziņojuma par koncesiju publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to; 3) koncesijas līgums noslēgts, neievērojot šā likuma
  3. pantā noteikto termiņu; 4) koncesijas līgums noslēgts, pārkāpjot šā likuma
  4. panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt koncesijas līgumu.
(2)Šā panta pirmās daļas
  1. vai
  2. punktā minētajā gadījumā koncesijas līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina koncesijas līguma termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi: 1) publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir publicējis šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu; 2) koncesijas līgums tika noslēgts ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 3) ir ievērots šā likuma
  3. panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt koncesijas līgumu. 40 (20.04.
  4. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.
  5. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 31.3 pants. Tiesas spriedums par koncesijas līgumu
(1)Ja tiesa konstatē, ka koncesijas līgums noslēgts, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem: 1) atzīst koncesijas līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža; 2) groza vai atceļ koncesijas līguma noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa papildus saīsina koncesijas līguma termiņu; 3) saīsina koncesijas līguma termiņu.
(2)Tiesa, taisot spriedumu, nav ierobežota ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām.
(3)Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš no tiem konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis nepieļaus šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.
(4)Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas
  1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interešu dēļ ir būtiski saglabāt koncesijas līguma radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas
  2. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.
(5)Ja koncesijas līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 54.pantā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 29.panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt koncesijas līgumu, un tiek konstatēts, ka koncesijas procedūra līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par uzvarētāja noteikšanu, ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu.
(6)Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam, uzraudzības institūcijai un Finanšu ministrijai. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 31.4 pants. Zaudējumu atlīdzināšana
(1)Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.
(2)Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 31.1 pantā paredzēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 31.3 panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Pierādīšanas pienākums par šādu zaudējumu esību un atlīdzinājuma apmēru gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.
(3)Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma
  1. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie publiskā partnera valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 42 (20.04.
  2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) VII nodaļa. Koncesijas procedūru veikšanas vispārīgie jautājumi 32.pants. Koncesijas procedūru posmi 43 (Izslēgts ar 20.04.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 33.pants. Nolikuma izstrāde
(1)Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas procedūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.
(2)Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda: 1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus; 2) pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas datumu, laiku, vietu un kārtību; 3) prasības attiecībā uz pretendenta piedāvājuma derīguma termiņu, noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kurās piedāvājums iesniedzams; 4) pretendentu izslēgšanas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētā panta prasībām; 5) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām; 6) pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz koncesijas līguma priekšmetu, ņemot vērā šā panta divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteikto un nodrošinot, ka minētās prasības nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus; 7) vides aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt); 8) sociālās aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt); 9) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno izskatīt piedāvājumus; 10) piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi par to, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus; 11) datumu, laiku un veidu, kādā konkursa bez pretendentu atlases procedūras rezultāti tiks paziņoti pretendentiem; 12) nosacījumus, saskaņā ar kuriem piedāvājumi tiek uzskatīti par neatbilstošiem nolikumam; 13) termiņu, kādā pēc rezultātu noteikšanas jāpanāk galīgā vienošanās ar konkursa bez pretendentu atlases procedūras uzvarētāju par koncesijas līguma noslēgšanu; 14) koncesijas līguma projekta noteikumus, kurus koncesijas līguma saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt; 15) sakaru līdzekļus, ar kādiem notiks informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem; 16) citu informāciju, kura paredzēta šajā likumā vai kuru koncesijas procedūras komisija uzskata par nepieciešamu iekļaut nolikumā.
(3)Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda: 1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursā ar pretendentu atlasi; 2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu; 3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu; 4) datumu, laiku, vietu un kārtību, kādā koncesijas procedūras komisija atvērs pretendentu pieteikumus; 5) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu atlasi; 6) datumu, laiku un veidu, kādā tiks paziņoti pretendentu atlases rezultāti; 7) plānoto laika grafiku pārējo konkursa ar pretendentu atlasi procedūras posmu veikšanai; 8) citu ar pretendentu atlasi saistītu informāciju.
(4)Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, nolikumā var ietvert nosacījumu, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt, lai piedāvājumus iesniedz tikai ierobežots skaits pretendentu, kuri vislabāk atbilst pretendentu atlases kritērijiem. Šādā gadījumā pretendentu skaits nevar būt mazāks par diviem.
(5)Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursa dialogu, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda: 1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā; 2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu; 3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu uzaicināts uz pārrunām, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu; 4) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu izvērtēšanu, lai uzaicinātu tos uz pārrunām; 5) publiskā partnera vajadzības un prasības, par ko notiks pārrunas ar pretendentiem; 6) informāciju par pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu, kuru paredzēts izmantot pārrunās ar pretendentiem; 7) datumu, laiku un veidu, kādā pretendenti tiks uzaicināti uz pārrunām; 8) pārrunu norises posmus, ja tiek paredzēts, ka pārrunas ar pretendentiem noritēs posmos; 9) datumu, laiku un veidu, kādā pretendentiem tiks paziņoti pārrunu rezultāti; 10) plānoto laika grafiku pārējo konkursa dialoga procedūras posmu veikšanai; 11) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu lielumu un izmaksu, kā arī pasniegšanas veidu un termiņus tiem pretendentiem, kuri piedalījušies šā likuma 46.pantā minētajās pārrunās (ja tiek paredzēts, ka par piedalīšanos pārrunās paredzētas godalgas vai maksājumi); 12) citu informāciju par konkursa dialoga procedūras norisi.
(6)Ja šā panta otrajā daļā minētā informācija objektīvi nav savienojama ar šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju, nolikumā iekļauj tikai šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju.
(7)Ja ar koncesijas līgumu ir paredzēts sniegt komercdarbības atbalstu, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šā atbalsta sniegšanas kārtību un piemērojamo komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.
(8)Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šo līdzekļu izmantošanas kārtību.
(9)Nolikumā norāda, vai pretendents, ar kuru paredzēts slēgt koncesijas līgumu, šā līguma izpildei var dibināt mērķsabiedrību vai viņam tā jādibina.
(10)(Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)
(11)Nolikumam pievieno koncesijas līguma projektu. Konkursa dialoga procedūras gadījumā koncesijas līguma projektu nolikumam var nepievienot.
(12)Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas koncesijas procedūras dokumentos, un tās nosaka būvdarbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu vai pakalpojumu būtību, ja vien tie ir saistīti ar koncesijas līguma priekšmetu un ir samērīgi ar koncesijas līguma vērtību un mērķiem.
(13)Tehniskajās specifikācijās iekļauj tehniskos aprakstus, kas var ietvert tādas publiskā partnera prasības attiecībā uz būvdarbiem vai pakalpojumiem kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, noteikumi par klimata pārmaiņu samazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) un pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāte, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz būves vai pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumi vai izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, apzīmējumi un marķēšana vai lietotāja instrukcijas. Ja tas ir iespējams, būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksas nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja tas nav izšķiroši svarīgi koncesijas līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta pretendenta preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem pretendentiem vai pr

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.