Publiskās un privātās partnerības likums

Publiskās un privātās partnerības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publiskās un privātās partnerības likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa. Vispārīgie jautājumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini: 1) publiskā un privātā partnerība — publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes: a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem, b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā, c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk, d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi), e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri; 2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu; 3) institucionālā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu; 4) partnerības iepirkuma līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; 5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris; 6) būvdarbu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris veic šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai projektēšanu un šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai būves izveidi, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši publiskā partnera prasībām un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šo būvi (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts); 7) pakalpojumu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts); 8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera; 81) būve — kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; 9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan no pieejamības riska; 10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris; 11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums; 12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras; 13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras; 14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras; 141) koncesijas procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojusi vai uz kuru atsaucas koncesijas procedūras komisija, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai koncesijas procedūras elementus un prasības; 15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti: a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, b) atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, c) šā panta 16. punktā minētā juridiskā persona, d) biedrība, kuras visi biedri ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas, vai nodibinājums, kura visi dibinātāji ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas, e) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē; 16) juridiskā persona kā publiskais partneris — privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta "a" apakšpunktam un "b" vai "c" apakšpunktam: a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, b) tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas padotībā vai valsts vai atvasināta publiska persona, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē, c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem; 17) sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai; 18) publiskā partnera pārstāvis: a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona, c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, d) privāto tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība; 19) pretendents — fiziskā vai juridiskā persona vai šā panta 15. punktā minētie subjekti, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus un piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā; 20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa; 21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā) vai kopsabiedrība (institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu; 22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks); 23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi; 24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai; 25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu; 26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu; 27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas; 28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai; 29) iesniegumu izskatīšanas komisija — komisija, ko izveido Iepirkumu uzraudzības birojs, lai tā izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem; 30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu; 31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem; 32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus; 33) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildei; 34) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kura attiecas uz visu būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas izbeigšanai vai izmantošanai; 35) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 36) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskās un privātās partnerības procedūrās; 37) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana; 38) pircēja profils — internetā publiski pieejama publiskā partnera vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā publiskais partneris ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem un pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto informāciju; 39) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt; 40) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja noslēgto koncesijas līgumu vai tā grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi, privāto partneri, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 21.02.2019., 05.12.2019., 24.03.2022., 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 2. pants. Likuma mērķis (1) Likuma mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošināt koncesijas procedūras atklātumu, privāto partneru brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. (2) Likuma mērķis ir nodrošināt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārredzamību un sekmēt tā saistību izpildi līdz attiecīgā līguma darbības termiņa beigām, veicinot šajā līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību. 3 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi (1) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz pakalpojumu koncesijas līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem; 2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem; 3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri; 5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesas vai kuriem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesu uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus; 6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu; 7) finanšu pakalpojumiem, kuri saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, Latvijas Bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību; 8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; 9) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; 10) pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskais partneris vai publisko partneru apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu; 11) pakalpojumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Publiskais partneris par šādu izņēmuma tiesību piešķiršanu paziņo Eiropas Komisijai. Paziņojumam par koncesijas piešķiršanu piemēro šā likuma normas, ja attiecīgās nozares normatīvie akti neparedz šādu paziņošanas pienākumu; 12) gaisa transporta pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana likuma "Par aviāciju" izpratnē; 13) loterijas darbības pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92351100-7, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Informāciju par šādu koncesijas piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. (2) Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un tā slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai; 2) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru; 3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja koncesijas līgumu pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē koncesiju vismaz 50 procentu apmērā, puses vienojas par to, kādas koncesijas procedūras ir piemērojamas. (3) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, un koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 2) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts privātajiem partneriem vai tādas valsts privātajiem partneriem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts publiskais partneris noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto privāto partneri, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās publiskais partneris piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru. (4) Šo likumu nepiemēro koncesijas līguma, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja: 1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par koncesijas līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu; 2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību koncesijas procedūrā var nodrošināt saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu; 3) koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu; 4) tiek slēgts koncesijas līgums ar citas valsts publisko partneri, kas darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā saistībā ar būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri ir tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai kuru informācija ir aizsargājama informācija, vai kuri tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem informācija ir aizsargājama informācija; 5) tiek slēgts koncesijas līgums valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai nepieciešamais koncesijas līgums noslēdzams ar privātajiem partneriem, kuri darbojas šo operāciju vai mācību zonā; 6) piemēro citu šajā likumā noteikto izņēmumu. (5) Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz par šādiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem: 1) dzeramā ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, padeve centralizētajā ūdensvada tīklā līdz pakalpojuma lietotājam; 2) hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža — ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 procentiem no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām; 3) notekūdeņu savākšana no pakalpojuma lietotāja centralizētajās kanalizācijas sistēmās un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām. (6) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. (7) Šo likumu nepiemēro, ja tā 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par savu darbību veikšanu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un netiek izmantota Eiropas Savienības infrastruktūra vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija. (8) Šo likumu nepiemēro, ja tā 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, ja tās attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā izpildāmas, ir atzītas par veiktām brīvas konkurences apstākļos. (9) Šo likumu piemēro tikai pakalpojumu koncesijas līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi: 1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai publiskais partneris, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām; 2) publiskais partneris pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu. 4 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3.1 pants. Publisko partneru savstarpēji koncesijas līgumi (1) Šā panta izpratnē par publisko partneri uzskata tādu partneri, kas atbilst šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam vai kas atbilst šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam un veic Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības. (2) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā publiskā partnera kontrolē, kura izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē publiskais partneris; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā publiskā partnera interesēs vai tādu citu personu interesēs, kuras kontrolē minētais publiskais partneris; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu. (3) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī publiskais partneris, slēdz koncesijas līgumu ar to kontrolējošo publisko partneri vai citu personu, kas atrodas kontrolējošā publiskā partnera kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, ar kuru tiek slēgts koncesijas līgums, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu. (4) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā vairāku publisko partneru kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo publisko partneru vai citu minēto publisko partneru kontrolēto personu interesēs; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu. (5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē publiskie partneri īsteno kopīgu personas kontroli, ja: 1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu publisko partneru pārstāvji (atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos publiskos partnerus); 2) visiem publiskajiem partneriem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus; 3) kontrolētā persona darbojas publisko partneru interesēs. (6) Šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma tiesībām noslēguši divi vai vairāki publiskie partneri, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) ar koncesijas līgumu tiek izveidota vai īstenota publisko partneru sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā; 2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs; 3) iesaistīto publisko partneru atvērtā tirgū sniegto publisko pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem. (7) Lai noteiktu šā panta otrās daļas 2. punktā, ceturtās daļas 2. punktā un sestās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai publiskā partnera pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem līdz koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Ja kontrolētā persona vai publiskais partneris ir izveidots vai uzsācis darbību vēlāk par minēto termiņu vai ja tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai vairs nav aktuāli, darbības procentuālo lielumu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes. 5 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 3.2 pants. Līgumi, ko slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai publisko partneri, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma (1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata: 1) Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar šā likuma 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera (turpmāk šajā pantā — publiskais partneris) gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu; 2) jebkuru uzņēmumu, kurā publiskajam partnerim saskaņā ar Koncernu likumu ir izšķiroša ietekme vai kuram izšķiroša ietekme ir publiskajā partnerī, vai kurā izšķiroša ietekme ir citam uzņēmumam, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme publiskajā partnerī. (2) Ievērojot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, ko publiskais partneris slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādu no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar uzņēmumu, kas ir saistīts ar kādu no šiem publiskajiem partneriem. (3) Šā panta otro daļu piemēro: 1) būvdarbu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi, kas veikti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; 2) pakalpojumu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi, kas sniegti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts. (4) Ja saistītais uzņēmums izveidots vai uzsācis darbību vēlāk un attiecīgie dati par tā vidējo apgrozījumu pēdējos trijos gados nav pieejami, šā panta trešajā daļā minēto darbības procentuālo lielumu pierāda, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes. (5) Ja vairāk nekā viens ar publisko partneri saistīts uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta trešajā daļā minēto procentuālo lielumu aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi vai sniegtie pakalpojumi. (6) Ja kopīgais uzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadus un katrs publiskais partneris ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā laikposmā, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus: 1) kopīgais uzņēmums, ko veido vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādas no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šiem publiskajiem partneriem; 2) publiskais partneris slēdz ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir. (7) Publiskais partneris pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par koncesijas līguma veidu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp publisko partneri un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem. 6 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 4. pants. Tiesiskais regulējums (1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas. (4) Koncesijas līgumu, kura priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā koncesijas līguma galveno priekšmetu. Koncesijas līgumam, kura priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus, galveno priekšmetu un piemērojamo koncesijas procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu paredzamā līgumcena ir visaugstākā. (5) Ja līguma priekšmets ietver koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, kā arī citus elementus, uz kuriem neattiecas šis likums, un dažādās līguma daļas ir objektīvi atdalāmas, publiskais partneris ir tiesīgs katrai no daļām piemērot atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu līgumu un piemērot šo likumu. Ja līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu. (6) Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus, uz kuriem attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai attiecīgi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams attiecīgais likums, ir vienāda ar tā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka par to. (7) Ja līgums paredzēts darbību nodrošināšanai vairākās Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētajās jomās, publiskais partneris var izvēlēties slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai slēgt nedalītu līgumu. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas raksturo attiecīgās atsevišķās darbības īpašības. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt nedalītu līgumu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu. (8) Ja atbilstoši šā panta septītajai daļai objektīvi nav iespējams noteikt, kura no darbībām paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas Publisko iepirkumu likums; 2) saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, neattiecas ne Publisko iepirkumu likums, ne Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. (9) Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus vai darbības, uz kurām attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un publiskais partneris ir nolēmis slēgt nedalītu līgumu vai līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm: 1) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli; 2) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli; 3) ja līgums atbilst gan šīs daļas 1. punktam, gan 2. punktam, piemēro šīs daļas 1. punktu. (10) Nav atļauts sadalīt līgumu vai slēgt nedalītu līgumu, lai izvairītos no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas. (11) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (12) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas publiskas personas kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. (13) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi. (14) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir konstatējamas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes, atbalsta piešķiršanai piemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu. (15) Šā likuma XIV nodaļas normas netiek piemērotas publiskajam partnerim, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. 7 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 5.pants. Likuma darbības jomas (1) Likums nosaka: 1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja tie kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu; 2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu; 3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu; 4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa; 5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu; 6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību; 7) (izslēgts ar 05.05.2022. likumu); 8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem. (2) Koncesiju jomā likums nosaka: 1) likuma piemērošanas izņēmumus; 2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību; 3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību; 4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību; 5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību; 6) (izslēgts ar 20.04.2017. likumu). (3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka: 1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks; 2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus; 3) kārtību, kādā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā; 4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā; 5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā. (4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka: 1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos; 2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību; 3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus; 4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs; 5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi (1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri. (2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos: 1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru; 2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums; 3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums; 4) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi; 5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus; 6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus. (3) Šā panta otrās daļas 2. punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris vai katrs publiskā partnera pārstāvis. (4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru: 1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas; 2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā vai šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā; 3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā. (5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko part­neru pārstāvjiem, kuri parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos. (6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju. (7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem. (8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā. (9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 7.pants. Institucionālās partnerības izvēle (1) Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un atbilst šādiem noteikumiem: 1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris; 2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem. (2) Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa). (3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi. 10 II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība 8.pants. Kompetentās institūcijas (1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija. (2) Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu un sniedz atzinumu par tiem. (3) Iepirkumu uzraudzības birojs: 1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām; 2) izskata iesniegumus par šā likuma 17. panta pirmajā un septītajā daļā minēto koncesijas procedūru pārkāpumiem; 3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas publiskās un privātās partnerības jomā un piemēro administratīvos sodus; 4) nodrošina šajā likumā noteikto paziņojumu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūtīšanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nosūta Eiropas Komisijai informāciju, kuru tā pieprasa; 5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. (31) Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā panta trešās daļas 2. punktā minētās funkcijas izpildi. (32) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru publisko un privāto partnerību, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību un noslēgto līgumu. (4) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets. (5) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 05.12.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.) 9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi (1) Uzraudzības institūcija izvērtē finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā un sniedz atzinumu par tiem. (2) Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos: 1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu šā likuma 33.pantā minētajā gadījumā; 2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā; 3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā; 4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā. (3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu. (4) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmajā daļā minētos atzinumus, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets. (5) Lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu atbilstoši Finanšu ministrijas atzinumā (15. panta otrā daļa) ietvertajiem noteikumiem šādos dokumentos: 1) koncesijas procedūru dokumentos (šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punkts); 2) partnerības iepirkuma procedūru dokumentos (nolikumā, partnerības iepirkuma līguma projektā un to grozījumos, kā arī jaunā partnerības iepirkuma līguma projektā šā likuma XVII nodaļas normu piemērošanas gadījumā), ja vien Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) nav noteikts, ka uzraudzības institūcijas izvērtējums minētajiem dokumentiem nav nepieciešams; 3) publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos. (6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu. (61) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta piektajā daļā minētajos partnerības iepirkuma procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, publiskā partnera pārstāvis uzdod partnerības iepirkuma procedūras komisijai mainīt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumus, lai tie atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, vai pieņem lēmumu par partnerības iepirkuma procedūras pārtraukšanu. (7) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību. (8) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam. (9) Uzraudzības institūcijai ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no publiskās un privātās partnerības procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru; 2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai; 3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā); 4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu; 5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai. (10) Uzraudzības institūcijai ir pienākums: 1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā; 2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem; 3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. (11) Šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. (12) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos, šajā likumā neminētos gadījumos, lai tā izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam un sniedz atzinumu par tiem vai sniedz atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs: 1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai; 2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos; 3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā; 4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā; 5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā; 6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu. 13 11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību. 14 12.pants. Līgumu izpildes kontrole (1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu. (2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to. (3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām. (4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās. (5) Publiskajam un privātajam part­nerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti. 15 III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana 13. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana (1) Partnerības iepirkuma līguma paredzamo līgumcenu nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Koncesijas līguma paredzamo līgumcenu nosaka kā finanšu līdzekļu kopējo apjomu (izņemot pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no koncesijas līguma. Publiskais partneris, aprēķinot paredzamo līgumcenu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus koncesijas līguma grozījumus, tai skaitā termiņa pagarinājumus, galalietotāja maksājumus, kas nav veikti publiskā partnera labā, jebkādus publiskās personas veiktos maksājumus, tai skaitā publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma, vai jebkura veida publiskās personas sniegtās finansiālās priekšrocības, ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu, visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus publiskais partneris paredzējis darīt pieejamus privātajam partnerim un kuri nepieciešami koncesijas līguma izpildei, jebkurus trešo personu maksājumus vai sniegtās finansiālās priekšrocības, kas saistītas ar koncesijas līguma izpildi, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja publiskais partneris paredz koncesijas procedūras pretendentiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus. (3) Publiskās un privātās partnerības līguma paredzamo līgumcenu nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, un tā ir spēkā, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par koncesiju vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms koncesijas procedūras uzsākšanas. Paredzamās līgumcenas aprēķināšanas metodi iekļauj publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos. (4) Ja brīdī, kad pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, koncesijas līguma līgumcena par vismaz 20 procentiem pārsniedz sākotnēji paredzamo, par koncesijas līguma paredzamo līgumcenu uzskata līgumcenu, kāda noteikta minētā lēmuma pieņemšanas brīdī. (5) Koncesijas līguma paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteiktās koncesijas procedūras nepiemērošanu. Nav atļauts sadalīt daļās koncesijas projektu, lai izvairītos no attiecīgās koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas. (6) Ja saistībā ar paredzēto koncesijas līguma priekšmetu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Šā likuma prasības attiecībā uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to. 16 (20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.) 13.1 pants. Līgumcenas robežvērtība Šā likuma 13. panta sestajā daļā, 20. panta trešajā daļā, 31.1 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 31.2 panta pirmās daļas 2. punktā, 37.5 panta trešajā daļā, 37.6 panta trešajā daļā, 39. panta otrajā, trešajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā, 63. panta piektās daļas 1. punktā minēto līgumcenas robežvērtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro publiskajam partnerim. Ministru kabinets līgumcenas robežvērtību nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenas robežvērtību. 17 (20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. un 05.10.2023. likum …