Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem

Īsumā

Šie noteikumi nosaka valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugus, kā arī prasības to izstrādei un mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. To mērķis ir nodrošināt vispusīgi attīstītu un lietpratīgu skolēnu.

Ko tas regulē

Valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugus.
Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem.
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.
Pamatizglītības satura īstenošanas mērķi un uzdevumus.

Kam tas attiecas

Izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības programmas.
Skolēniem, kuri apgūst pamatizglītību.

Galvenie punkti

Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns.
Pamatizglītības obligāto saturu veido vērtības un tikumi, caurviju prasmes (kritiskā domāšana, jaunrade, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība) un zināšanas, izpratne un pamatprasmes septiņās mācību jomās.
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs ir noteikti, beidzot 3., 6. un 9. klasi.
Pamatizglītības obligāto saturu īsteno, ievērojot principus, kas vērsti uz skolēna lietpratības nostiprināšanu, mācīšanās saistību ar pieredzi, pedagoga lomu mācīšanās vadīšanā, daudzveidīgu mācību organizācijas formu izmantošanu, skolēnu dažādības respektēšanu, vecāku iesaisti un drošas mācību vides veidošanu.

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 Rīgā

gada
novembrī (prot. Nr. 56
§) Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
panta
punktu un Vispārējās izglītības likuma
panta 11., 11.1 un
punktu un
panta septīto daļu (Grozīta ar MK 14.07.
noteikumiem Nr. 438; MK 28.09.
noteikumiem Nr. 653) I. Vispārīgais jautājums
Noteikumi nosaka: 1.
valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti šā standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, un vispārējās pamatizglītības mācību jomu nosaukumus; 1.
prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par šajos noteikumos noteiktajiem pamatizglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem), un prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas (turpmāk – prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem); 1.
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās. 2 (MK 14.07.
noteikumu Nr. 438 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.09.
noteikumiem Nr. 653) II. Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis un uzdevumi
Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots. 3
Pamatizglītības uzdevumi ir: 3.
stiprināt visaptverošu izpratni par tiesiskumu un tādām vērtībām kā dzīvība (tajā skaitā veselība), cilvēka cieņa (tajā skaitā vienlīdzība), brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību; 3.
nostiprināt un attīstīt zināšanas, izpratni un pamatprasmes šo noteikumu
punktā minētajās mācību jomās, lai sekmīgi turpinātu tālāko izglītību; 3.
apgūt dažādos kontekstos un mācību jomās nepieciešamās šo noteikumu 5.
apakšpunktā minētās caurviju prasmes, lai stiprinātu jaunu zināšanu sasaisti ar personisko pieredzi, veidotu pozitīvas attiecības un pieņemtu atbildīgus lēmumus. 4 III. Pamatizglītības saturā iekļaujamās vērtības
Pamatizglītības satura apguvē iekļaujamas Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumi. 5 IV. Pamatizglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti mācību jomās un īstenošanas principi
Pamatizglītības obligāto saturu veido: 5.
Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktās vērtības un tikumi; 5.
šādas caurviju prasmes: 5.2.
kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns izzina, analizē un izvērtē dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu, pieņem izsvērtus un atbildīgus lēmumus, definē problēmas būtību un risina vienkāršus un kompleksus izaicinājumus; 5.2.
jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot esošo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā; 5.2.
pašvadīta mācīšanās – skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, pārvalda savas emocijas, domas un uzvedību, veido pozitīvas attiecības, ir motivēts sevi pilnveidot, izvirza mērķus, plāno savu darbību, īsteno plānu un izvērtē paveikto, mērķtiecīgi izmanto situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas un seko līdzi savam mācīšanās progresam; 5.2.
sadarbība – skolēns ar cieņu pauž savu un uzklausa citu viedokļus, pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai īstenotu konkrētus mērķus, un sasniedz iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus; 5.2.
pilsoniskā līdzdalība – skolēns saskata kopsakarības sabiedrībā un vidē, analizē savu iesaisti lokālos un globālos procesos un iesaistās to uzlabošanā, uzņemas atbildību par savu rīcību; 5.2.
digitālā pratība – skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā; 5.
zināšanas, izpratne un pamatprasmes valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. 6
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3.,
un
klasi, noteikti šo noteikumu
pielikumā. 7
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības šādās mācību jomās: 7.
valodu mācību joma – skolēns ir ieinteresēts valodu apguvē, izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā, skolēns lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli, skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā, uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos, izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai; 7.
sociālā un pilsoniskā mācību joma – skolēns domā un rīkojas atbildīgi, apzinoties savas rīcības sekas un cienot dzīvību kā vērtību, viņam ir izveidojušies noturīgi, labvēlīgi sociālie ieradumi saziņā un saskarsmē ar līdzcilvēkiem, ir izkopta nacionālā, vēsturiskā un pilsoniskā apziņa un izpratne par sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem; 7.
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma – skolēns praktiski darbojas, iztēlojas un gūst prieku radošajā procesā, atklāj un pilnveido savus radošos talantus, zināšanas, prasmes un tehnikas dažādos mākslas veidos, vērtē un interpretē daudzveidīgus radošās izpausmes veidus, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti, piedzīvo klātienē kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības, līdzdarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā; 7.
dabaszinātņu mācību joma – skolēns atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem, izmanto pētnieciskās prasmes problēmu risināšanā, pētījumu veikšanā, izvērtējot riskus un ievērojot drošības nosacījumus, analizē un izvērtē datus, izsaka viedokli un argumentus dažādos veidos un secina no datiem, rīkojas personiski atbildīgi savas un citu veselības veicināšanā, vides kvalitātes saglabāšanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā; 7.
matemātikas mācību joma – skolēns situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, jēgpilni lietojot matemātikas instrumentus, veic aprēķinus, apstrādā datus, lieto figūru īpašības, saskata sakarības starp lielumiem, spriež vispārīgi un matemātiski modelē, problēmsituācijās izvēlas atbilstošu pieeju vai paņēmienu, apzinās pierādījuma nepieciešamību un veido pamatotus spriedumus; 7.
tehnoloģiju mācību joma – skolēns praktiski rada sev un sabiedrībai noderīgus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus, dizaina procesā plānojot, projektējot un konstruējot, mērķtiecīgi, droši un atbildīgi izmantojot dažādus paņēmienus, darbarīkus un ierīces, tajā skaitā digitālās, izvēloties piemērotus materiālus un apgūstot atbilstošās prasmes, un veidojot drošu un veselībai labvēlīgu darba vidi, atbilstoši rīkojas bīstamās sadzīves situācijās, izprot dizaina procesu un iegūst vienkārša tehnoloģiska procesa veikšanas un inženiertehnisku problēmu risināšanas pieredzi, spēj droši, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas dizaina procesā; 7.
veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus. 8
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās, beidzot 3.,
un
klasi, noteikti: 8.
valodu mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
dabaszinātņu mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
matemātikas mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
tehnoloģiju mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā; 8.
veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – šo noteikumu
pielikumā. 9
Lai sasniegtu šo noteikumu
punktā minēto mērķi un izpildītu šo noteikumu
punktā minētos uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu īsteno atbilstoši šādiem principiem: 9.
skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus, apliecinot vērtības un paužot attieksmes; 9.
skolēna mācīšanās ir saistīta ar viņa pieredzi un ikdienu, skolēns ir iesaistīts viņam aktuālu lēmumu pieņemšanā, mācības rosina interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā un sabiedrībā notiekošajos procesos, raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus; 9.
pedagogs plāno un vada skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju mācīties iedziļinoties – skaidrot darbību gaitu, domāt par mācīšanos un sasniegto rezultātu; 9.
pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām; 9.
izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu; 9.
izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu un izaugsmi; 9.
izglītības iestāde veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos un tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās un attīstības vajadzībām; 9.
pedagogi un pārējais izglītības iestādes personāls regulāri sadarbojas, kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus mācību un audzināšanas procesā, veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam; 9.
izglītības iestāde pēc iespējas agrāk pirmreizēji noskaidro skolēna pamatprasmes un mācīšanās vajadzības un seko katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošā atbalsta izvēlē un īstenošanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā; 9.
izglītības iestāde darbības mērķu un uzdevumu plānošanā un īstenošanā un pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību. 10 9.1 Izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 17 procentiem no šo noteikumu
pielikuma
un
tabulā,
pielikuma
tabulā,
pielikuma
tabulā un
pielikuma
tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.–
klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 25 procentiem no šo noteikumu
pielikuma
tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā. 11 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā) 9.2 Izglītības iestāde saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, nosaka apgūstamo: 9.
pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām; 9.
otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. 12 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) 9.3 Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot šo noteikumu
punktā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus mācību jomās. 13 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) V. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība
Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu. 14
Mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: 11.
sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums: 11.1.
pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu; 11.1.
pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros; 11.1.
izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros; 11.1.
pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu; 11.1.
ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma); 11.
atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji; 11.
metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus; 11.
iekļaujošais princips – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam; 11.
objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus: 11.5.
izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi; 11.5.
vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses; 11.
vērtējuma obligātuma princips – skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 15 (Grozīts ar MK 22.08.
noteikumiem Nr. 476; 11.
un 11.
apakšpunkta jaunā redakcija un 11.
apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2024., sk. grozījumu
punktu)
Mācību snieguma vērtēšanas veidi ir šādi: 12.
formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno: 12.1.
pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu; 12.1.
skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu; 12.
diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno: 12.2.
pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu; 12.2.
Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci; 12.
monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Monitoringa vērtēšanu īsteno: 12.3.
centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta; 12.3.
izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai; 12.
summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno: 12.4.
pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā; 12.4.
centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu
punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā. 16 (Grozīts ar MK 22.08.
noteikumiem Nr. 476; 12.1., 12.
un 12.
apakšpunkta jaunā redakcija un 12.
apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2024., sk. grozījumu
punktu)
Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.
apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka: 13.
1.–
klasē – apguves līmeņos (
pielikums); 13.
4.–
klasē – 10 ballu skalā (
pielikums). 17 (MK 22.08.
noteikumu Nr. 476 redakcijā)
(Svītrots no 01.09.
ar MK 22.08.
noteikumiem Nr. 476; sk. grozījumu
punktu) 18
Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu
punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu
punktā minētajiem vērtēšanas veidiem. 19 (MK 22.08.
noteikumu Nr. 476 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2024., sk. grozījumu
punktu) 15.1 Valsts pārbaudes darbi vispārējās pamatizglītības pakāpē ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. 20 (MK 29.11.
noteikumu Nr. 747 redakcijā)
Valsts noteiktie pārbaudes darbi, beidzot
klasi, ir šādi: 16.
valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – latviešu valoda; 16.
valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles); 16.
valsts pārbaudes darbs matemātikas mācību jomā; 16.
valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. 21 (Grozīts ar MK 29.11.
noteikumiem Nr. 747; MK 06.05.
noteikumiem Nr. 276; sk. 27.2 punktu)
Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi tiek vērtēti centralizēti. 22 (MK 22.08.
noteikumu Nr. 476 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2024., sk. grozījumu
punktu) 17.1 (Punkts stājas spēkā 01.09.
un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2026., sk. 27.1 punktu) 23 17.2 (Punkts stājas spēkā 01.09.
un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2026., sk. grozījumu
punktu) 24 VI. Pamatizglītības programmu paraugi
Šo noteikumu
pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības programmas paraugs (kods 21011111) šādām programmām: 18.
pamatizglītības pirmā posma programmai (kods 11011111); 18.
pamatizglītības neklātienes programmai (kods 21011113); 18.
pamatizglītības tālmācības programmai (kods 21011114); 18.
pamatizglītības otrā posma programmai (kods 23011111); 18.
pamatizglītības otrā posma neklātienes programmai (kods 23011113); 18.
pamatizglītības otrā posma tālmācības programmai (kods 23011114). 25
(Punkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu) 26
Šo noteikumu
pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs (kods 21011911) šādām programmām: 20.
pamatizglītības pirmā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 11011911); 20.
pamatizglītības otrā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 23011911). 27
Šo noteikumu
pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar redzes traucējumiem (kods 21015111); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar dzirdes traucējumiem (kods 21015211); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 21015311); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar valodas traucējumiem

(21015511); 21.

(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu); 21.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem (kods 21015711); 21.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu). 28
Šo noteikumu
pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 22.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811); 22.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu). 29
Šo noteikumu
pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām: 23.
speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 21015911); 23.
(apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu). 30
Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā minētos mācību priekšmetus var īstenot integrēti. Šādos gadījumos izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā norāda, kurus mācību priekšmetus īsteno integrēti. 31 VI
Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem un prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem(Nodaļa MK 14.07.
noteikumu Nr. 438 redakcijā) 24.1 Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.1
plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā vai tās daļā ir noteikti augstāki nekā šo noteikumu
punktā noteiktie rezultāti un ir saskaņoti ar centru; 32 (MK 14.07.
noteikumu Nr. 438 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.03.
noteikumiem Nr. 111; 24.1
apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) 24.2 Prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.2
mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un ir noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem triju gadu periodā valstī. Svešvalodā, kurā valsts pārbaudes darbu kārto tikai tās pamatizglītības programmas skolēni, kurā attiecīgajā daļā no mācību jomas ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem valstī triju gadu periodā valsts pārbaudes darbos pārējās svešvalodās kopā; 24.2
mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un nav noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā, kas izteikts 10 ballu skalā, triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir 8 balles vai vairāk. Mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un kurā skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts apguves līmeņos, mācību sniegums triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir izteikts ar līmeni "apguvis padziļināti"; 24.2
mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēni triju gadu periodā ir godalgotu vietu ieguvēji mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos vai projektos reģionālā, valsts vai starptautiskā mērogā; 24.2
mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, izglītības iestāde katru gadu triju gadu periodā ir piedalījusies vai organizējusi koncertus, uzvedumus, konkursus, atklātās mācību priekšmetu olimpiādes, erudīcijas spēles vai citus ar attiecīgo mācību jomu saistītus pasākumus, kuros ir piedalījušies arī citu izglītības iestāžu skolēni vai citi sabiedrības pārstāvji. 33 (MK 14.07.
noteikumu Nr. 438 redakcijā) VII. Noslēguma jautājumi
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
gada
augusta noteikumus Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014,
nr.). 34 25.1 Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
gada
jūnija noteikumus Nr. 492 "Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās" (Latvijas Vēstnesis, 2006,
nr.). 35 (MK 28.09.
noteikumu Nr. 653 redakcijā)
Šie noteikumi attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 2.,
un
klasē stājas spēkā
gada
septembrī, bet attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 3.,
un
klasē –
gada
septembrī. Līdz minētajiem datumiem vispārējās izglītības programmas 2.,
un
klasē un 3.,
un
klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Līdz
gada
septembrim mācību sniegumu speciālās pamatizglītības programmās skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 3.,
un
klasē vērtē saskaņā ar Ministru kabineta
gada
jūnija noteikumiem Nr. 492 "Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās". Valsts pārbaudījumi 2020./
mācību gadā, beidzot
klasi, ir šādi: 26.
obligātie diagnosticējošie darbi: 26.1.
latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās; 26.1.
latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās; 26.1.
matemātikā; 26.
ja izglītības iestāde vēlas, diagnosticējošie darbi: 26.2.
Latvijas vēsturē; 26.2.
svešvalodā (angļu, vācu, franču, krievu – pēc izglītojamā izvēles); 26.2.
dabaszinībās; 26.2.
mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās; 26.
ja izglītojamais vēlas, centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. 36 (MK 24.03.
noteikumu Nr. 188 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.09.
noteikumiem Nr. 653)
Šie noteikumi attiecībā uz latviešu valodas lietojuma proporciju mācību satura apguvē mazākumtautību izglītības programmas
klasē stājas spēkā
gada
septembrī. Līdz minētajam datumam latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmas
klasē lieto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. 37 27.1 Šo noteikumu 17.1 punkts stājas spēkā
gada
septembrī. Uzskatāms, ka līdz minētajam datumam vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums: 27.
2022./
mācību gadā, 2023./
mācību gadā un 2024./
mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti; 27.
2025./
mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti. Minētais nosacījums nav piemērojams monitoringa darba vērtējumiem. 38 (MK 06.05.
noteikumu Nr. 276 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.03.
noteikumiem Nr. 87, 17.1 punkts iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2026.) 27.2 Šo noteikumu 16.
apakšpunktā minētā prasība, ka, beidzot
klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu mācību jomā, piemērojama ar
gada
septembri. 39 (MK 06.05.
noteikumu Nr. 276 redakcijā) 27.3 Šo noteikumu regulējumu pamatizglītības mazākumtautību programmām piemēro: 27.3
līdz
gada
augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 1.,
un
klasē; 27.3
līdz
gada
augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 2.,
un
klasē; 27.3
līdz
gada
augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 3.,
un
klasē. 40 (MK 07.03.
noteikumu Nr. 111 redakcijā) 27.4 Šo noteikumu
punkts, 21.2., 21.4., 21.6., 21.8., 21.10., 21.12., 21.14., 22.
un 23.
apakšpunkts un
pielikums ir spēkā līdz
gada
augustam. 41 (MK 07.03.
noteikumu Nr. 111 redakcijā) 27.5 Atcelt Ministru kabineta
gada
septembra noteikumus Nr. 550 "Grozījumi Ministru kabineta
gada
novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (Latvijas Vēstnesis, 2022,
nr.). 42 (MK 22.08.
noteikumu Nr. 476 redakcijā) 27.6 Skolēni, kuri mācības
klasē uzsāk
gada
septembrī, otro svešvalodu 2025./
mācību gadā neapgūst. 43 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) 27.7 Šo noteikumu 9.
apakšpunktu izglītības programmu īstenošanā piemēro ar
gada
septembri, skolēniem uzsākot mācības
klasē. 44 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) 27.8 Skolēniem, kuri līdz
gada
septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai ir svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas apguvi līdz pamatizglītības ieguvei. 45 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) 27.9 Šo noteikumu
pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs"
punktā un "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu"
punktā,
pielikuma
punktā un
pielikuma
punktā minēto prasību, ka liecība ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, 2023./
mācību gadā neattiecina uz
klases skolēnu, kuram liecībā norāda mācību snieguma vērtējumu otrajā svešvalodā, kas noteikts no iepriekšējos mācību gados šajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem, ja skolēna likumiskais pārstāvis izglītības iestādei iesniedzis iesniegumu, ka skolēns neturpinās apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu. 46 (MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā)
Noteikumi stājas spēkā
gada
septembrī. 47 Ministru prezidenta vietā – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs, labklājības ministrs Jānis Reirs
pielikums Ministru kabineta
gada
novembra noteikumiem Nr. 747 Skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3.,
un
klasi
Kritiskā domāšana un problēmrisināšanaBeidzot
klasiBeidzot
klasiBeidzot
klasi1.
Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus ar personisko pieredzi saistītās situācijās. Vienkāršu informāciju salīdzina, interpretē, novērtē, savieno un grupē pēc dotajiem kritērijiem. Meklē pārbaudītus faktus, pats tos pārbauda1.
Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus situācijās ar dažādiem kontekstiem. Salīdzina, interpretē, novērtē, savieno informāciju, grupē to pēc dotajiem un paša radītajiem kritērijiem. Pārliecinās, vai iegūta pietiekami vispusīga un precīza informācija, pārbauda tās ticamību1.
Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus problēmsituācijās un situācijās, kas ietver vairākas jomas. Izvērsti un plānveidīgi raksturo rezultātus, savu darbību. Mērķtiecīgi izzina, analizē, izvērtē un savieno dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu. Tiecas iegūt vispusīgu un precīzu informāciju, nosaka atsevišķus faktorus, kas traucē iegūt patiesu informāciju1.
Veido savā pieredzē un viedoklī balstītu argumentāciju. Formulē savus secinājumus pēc norādījumiem1.
Spriež no konkrētā uz vispārīgo. Atšķir svarīgo no mazāk svarīgā, situācijai atbilstošo no neatbilstošā. Veido dotajā kontekstā faktos balstītu argumentāciju. Formulē tiešus, vienkāršus secinājumus1.
Veido loģiskus spriedumus, spriež no konkrētā uz vispārīgo un no vispārīgā uz konkrēto. Abstrahē, vispārina vienkāršās situācijās. Atšķir faktos balstītu apgalvojumu no pieņēmuma, faktus no viedokļa. Izvirza argumentus un vērtē to atbilstību. Secina, vai argumentācija ir pietiekama un korekta. Formulē pamatotus secinājumus1.
Atpazīst un formulē problēmu saistošā, ar personisko pieredzi saistītā kontekstā. Ar pedagoga atbalstu izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko risinājumu1.
Ar pedagoga atbalstu nosaka reālas vajadzības – atpazīst un formulē problēmu saistībā ar noteiktu lielumu (īpašībām, uzbūvi, darbību, izpausmēm u. tml.), parādību, procesu dotajā kontekstā, izsaka un skaidro idejas problēmsituācijās. Izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko un nolemj to īstenot1.
Nosaka reālas vajadzības un raksturo problēmas būtību – atpazīst un formulē problēmu kontekstā, kuru raksturo savstarpēji atkarīgi lielumi, aspekti, cēloņsakarības. Izsaka, skaidro un analizē idejas problēmsituācijās, formulē kontekstā balstītu un strukturētu pieņēmumu. Izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko un nolemj to īstenot1.
Raksturo savu pieredzi līdzīgās situācijās, izsaka idejas risinājumam. Ar pedagoga atbalstu veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, mācoties vairākas problēmrisināšanas stratēģijas, un izvērtē rezultātu1.
Veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, izmantojot situācijai piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas, – eksperimentē domās un praktiski, veidojot reālus modeļus un objektus, izpētot īpašības un pārbaudot pieņēmumu, veic pilno pārlasi, sadala problēmu daļās, pāriet uz vienkāršāku problēmu, izvērtē paveikto pēc paša radītiem kritērijiem un iesaka uzlabojumus1.
Veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to un, ja nepieciešams, darba gaitā plānu pielāgo situācijai. Kompleksās situācijās lieto piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas – veic plānveida eksperimentu pieņēmuma pamatošanai. Spriež "atpakaļgaitā", atrod pretpiemēru, veido situācijas abstrakto, vispārīgo modeli, pārbauda iegūtos rezultātus problēmas kontekstā. Meklē citu pieeju, paņēmienu, ja tas nepieciešams. Izvērtē paveikto un plāno uzlabojumus turpmākajam darbam
Jaunrade un uzņēmējspēja2.
Ir atvērts jaunai pieredzei. Ar prieku fantazē par iespējamiem neierastiem risinājumiem2.
Nebijušas situācijas uztver ar ieinteresētību, izmanto iztēli un spontanitāti, lai veidotu neikdienišķas sakarības. Uzdrīkstas mēģināt paveikt kaut ko jaunu2.
Uz pasauli raugās ar zinātkāri, iztēlojas nebijušus risinājumus. Ir gatavs pieņemt nenoteiktību un jaunus izaicinājumus2.
Uzdod jautājumus par esošo situāciju un ar pieaugušā atbalstu izmanto vairākas radošās domāšanas stratēģijas. Lai radītu idejas, iedvesmojas no citu darbiem2.
Izvērtē situāciju un izmanto radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie idejām tās pilnveidei, iedvesmojas no citu idejām, tās papildina. Izzina pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu, kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu ieceri2.
Izzina situāciju no dažādiem skatpunktiem, lieto un pielāgo situācijai atbilstošas radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie jaunām un noderīgām idejām, iedvesmojas no citu pieredzes. Elastīgi un izsvērti izmanto pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu, kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu savu ieceri2.
Ar pedagoga atbalstu nonāk pie sev jaunas un noderīgas idejas un īsteno to, nepadodas, ja neizdodas to īstenot, bet mēģina vēlreiz2.
Viens vai grupā spēj jau esošiem risinājumiem vai produktiem vairot pievienoto vērtību, plāno darbu un apzina resursus, lai īstenotu radīto ideju. Saskaroties ar grūtībām, meklē atbalstu un izmanto to2.
Viens vai grupā spēj radīt jaunu un sev vai citiem noderīgu produktu vai risinājumu, prot vadīt procesu no idejas radīšanas līdz tās īstenošanai. Saskaroties ar grūtībām, neatlaidīgi meklē un rod risinājumu
Pašvadīta mācīšanās3.
Ar pieaugušā atbalstu izvirza mērķi mācību uzdevumā un plāno savas darbības soļus, lai to izpildītu3.
Patstāvīgi izvirza vairākus mācīšanās mērķus un plāno, kā tos īstenot gan vienatnē, gan grupā3.
Izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, plāno to īstenošanas soļus, uzņemas atbildību par to izpildi3.
Pastāsta par savas mācīšanās progresu un prasmēm, kas padodas vislabāk, kā arī neizdošanos un kļūdām3.
Nosauc savas darbības stiprās un vēl pilnveidojamās puses, analizē personiskās īpašības un uzvedību, kas ietekmē izvēli, panākumus vai neizdošanos.Prot pastāstīt par sava padarītā progresu, izmantojot vienotu kritēriju sistēmu3.
Patstāvīgi analizē savas darbības saistību ar personiskajām īpašībām un uzvedību.Atpazīst savas darbības stiprās puses un ar pieaugušā atbalstu rod dažādus veidus, kā attīstīt savas domāšanas un uzvedības pilnveidojamās puses3.
Nosauc un izmanto vairākas uzmanības noturēšanas, iegaumēšanas un atcerēšanās stratēģijas3.
Lieto dažādas domāšanas stratēģijas atbilstoši mācību kontekstam3.
Izmanto savas domāšanas stiprās puses un situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas, lai attīstītu savas spējas un uzlabotu sniegumu3.
Skaidro dažādu emociju ietekmi uz savu domāšanu un uzvedību.Ikdienišķās situācijās emocijas pauž sociāli pieņemami3.
Pauž savas emocijas sociāli pieņemami arī neikdienišķās situācijās. Skaidro faktorus, kas mācību situācijā rada dažādas emocijas, motivē sevi darbībai. Patstāvīgi lieto apgūtos stresa pārvaldīšanas paņēmienus3.
Mācību procesa laikā vada emocijas un uzvedību sociāli pieņemami. Analizē domu un emociju ietekmi uz atbildīgu personisko lēmumu pieņemšanu3.
Mācību procesā ar pedagoga atbalstu seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un novērtē savu mācību darbu un mācīšanās pieredzi3.
Patstāvīgi seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un mācību procesā nosaka, vai un kā sniegumu uzlabot3.
Patstāvīgi veido savus kritērijus, kas liecina par mērķa sasniegšanu, izzina sava padarītā progresu un nosaka, vai un kā uzlabot sniegumu. Kļūdas izmanto, lai mērķtiecīgi mainītu savu darbību. Mācīšanās gaitā pārplāno dažus soļus, lai nonāktu pie labāka risinājuma
Sadarbība4.
Pauž vārdos savas vajadzības, domas un emocijas, kā arī skaidro, kā citu sejas izteiksme un ķermeņa valoda saistās ar konkrētu emociju un kā emocijas ietekmē attiecības ar citiem4.
Ar pedagoga atbalstu aktualizējot savu rīcību, mācās patstāvīgi pārvaldīt savas emocijas un saglabā labvēlīgu attieksmi saskarsmē ar citiem4.
Izvērtē citu cilvēku emocijas un rīcības iemeslus, izrāda empātiju un pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai4.
Pārliecinās, kā sarunas partneris ir sapratis teikto.Ar pedagoga atbalstu mērķtiecīgi virza sarunu, lai saprastos, un apzināti lieto savas sociālās prasmes, lai ar citiem nodibinātu un uzturētu pozitīvas attiecības un iesaistītos sociālās aktivitātēs4.
Saziņā ar citiem atbilstoši situācijai lieto dažādus saziņas veidus un veido sarunu ar cilvēku, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Atzīst un respektē viedokļu dažādību, pieņem kopējus lēmumus par piemērotāko rīcību un risina konfliktus pazīstamās situācijās4.
Pauž savu un uzklausa otra viedokli, ievērojot cieņu pret sarunas partneri, rod vienojošu viedokli situācijā, kad pusēm ir atšķirīgi uzskati.Ja nepieciešams, uzņemas sarunas vadību. Sasniedz abpusēji pieņemamus kompromisus un tiecas pēc taisnīga risinājuma4.
Sadarbojas ar citiem kopēju konstruktīvu uzdevumu veikšanai.4.
Strādā komandā, orientējas uz līdzvērtīgu ieguldījumu, pieņem un sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai sasniegtu konkrētu mērķi4.
Sadarbojas ar citiem atbilstoši situācijai, kā arī veido un vada komandu, ievērojot citu cilvēku vajadzības
Pilsoniskā līdzdalība5.
Saskata vienkāršas kopsakarības sabiedrībā (klasē, skolā, ģimenē un vietējā kopienā)5.
Saskata kopsakarības sabiedrībā, vidē un kopienā nacionālā mērogā, kā arī savu ietekmi, lomu un nepieciešamību iesaistīties savas kopienas dzīves uzlabošanā. Skaidro vienas rīcības dažādās sekas (to ietekmi uz citiem cilvēkiem, attiecībām, vidi)5.
Skaidro savu skatījumu par kopsakarībām sabiedrībā, vidē, kopienā Eiropas mērogā un pamato to, saistot ar dažādos avotos gūtu informāciju un statistikas datiem. Analizē, kā atsevišķu indivīdu rīcība ietekmē sabiedrību un vidi5.
Ievēro, ka dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi, nosauc savas vērtības. Ar pedagoga atbalstu rīkojas saskaņā ar savām vērtībām5.
Meklē pamatojumu citu rīcībai un viedokļiem, nosauc un pamato savas, ģimenes locekļu, skolas vērtības. Rīkojas saskaņā ar savām vērtībām5.
No pieredzes, kā arī analizējot dažādus avotus, secina, kā vērtības laika gaitā var mainīties. Balstoties savās vērtībās, izvēlas pasākumus, kuros iesaistīties, un, ja nepieciešams, iesaista citus, paskaidro un pamato savu izvēli vai iemeslus neiesaistīties. Virza savu rīcību saskaņā ar savām vērtībām, pamato savas izvēles5.
Piedalās noteikumu un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā un ar pedagoga atbalstu rīkojas atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām. Veic uzticētos pienākumus, saskata, ka rīcībai ir sekas, un uzņemas atbildību par savu darbu5.
Piedalās noteikumu un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā, mācību procesa plānošanā, pamato ar to saistītās izvēles, meklē visiem iesaistītajiem labāko risinājumu un ievēro sev izvirzītos noteikumus, lai uz viņu varētu paļauties.Uzņemas atbildību ģimenē un attiecībās ar draugiem, skaidro, kā rīkoties atbildīgi un veidot uzticēšanos5.
Patstāvīgi ievēro sev izvirzītos noteikumus, lai būtu uzticams un uz viņu varētu paļauties.Analizē savu iesaisti globālos procesos un rīkojas atbildīgi. Skaidro savas rīcības sekas un uzņemas par to atbildību5.
Ar pedagoga atbalstu iesaistās skolas dzīves uzlabošanā un nosaka, kas pēc tam ir mainījies5.
Iesaistās vietējās kopienas dzīves uzlabošanā un analizē, vai un kā iesaiste mainījusi kopienas dzīvi5.
Piedāvā īstenojamus un ilgtspējīgus risinājumus vietējās kopienas dzīves uzlabošanai. Sadarbībā ar citiem kādu no tiem īsteno un pamato savas iesaistes jēgu
Digitālā pratība6.
Izmanto digitālās tehnoloģijas mācību uzdevumu veikšanai pēc norādījumiem6.
Izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, apstrādei, prezentēšanai, pārraidei un pamato digitālo tehnoloģiju lietojuma nepieciešamību6.
Izvēlas un izmanto iecerei vai uzdevumam piemērotākās digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas, lieto tās pašrealizācijai un daudzveidīga satura radīšanai6.
Nosaka digitālās komunikācijas veidus6.
Nosaka digitālās komunikācijas veidus, to mērķus, formātus un ietekmi uz auditoriju. Izmanto digitālās tehnoloģijas komunikācijai un sadarbībai6.
Atbildīgi izmanto digitālo komunikāciju konkrētiem mērķiem, izvērtējot tās piemērotību mērķgrupas vajadzībām6.
Atpazīst mediju radītus un popularizētus tēlus un simbolus6.
Analizē mediju lomu realitātes konstruēšanā un novērtē dažādu informācijas avotu, tajā skaitā digitālā formā pieejamo avotu, ticamību6.
Kritiski analizē mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, rada savu mediju saturu6.
Skaidro, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē ikdienu, ar pedagoga atbalstu veido veselīgus un drošus paradumus digitālo tehnoloģiju lietošanā6.
Skaidro savu izpratni par digitālo tehnoloģiju lomu sabiedrībā un pašrealizācijā. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus6.
Analizē un novērtē tehnoloģiju ietekmi uz garīgo un fizisko veselību, sabiedrību un vidi. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus, pamato to nepieciešamību. Konstruē, kontrolē un pārvalda savu digitālo identitāti Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs, labklājības ministrs Jānis Reirs
pielikums Ministru kabineta
gada
novembra noteikumiem Nr. 747(Pielikums MK 23.04.
noteikumu Nr. 259 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu
punktu) Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3.,
un
klasi I. Mācību saturs valodu jomā. Latviešu valoda
Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu1.
Saziņa kontekstāBeidzot
klasiBeidzot
klasiBeidzot
klasi1.1.
Spriež par valodas nozīmi cilvēku dzīvē, lietojot terminus "dzimtā valoda" un "valsts valoda"1.1.
Pamato latviešu valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā un savā dzīvē, kā arī dzimtās valodas nozīmi citu valodu apguvē1.1.
Argumentēti pauž viedokli par latviešu valodas un kultūras nozīmi un lietojumu mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Izturas ar cieņu pret latviešu valodu un citu tautu valodām1.1.
Klausoties vienkāršas uzbūves tekstus un skatoties video sižetus, saprot tekstu kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu, laiku un galveno domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un redzēto1.1.
Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties video sižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto/redzēto, izmantojot konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas detaļas1.1.
Klausoties un skatoties informatīvus raidījumus, intervijas, diskusijas, saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli1.1.
Skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus1.1.
Veikli un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atrodot tajā galvenos vārdus un frāzes, atbildot uz jautājumiem un uzdodot jautājumus pašiem, nosaka teksta galveno domu un tajā paustās idejas. Formulē viedokli par izlasītā teksta noderīgumu un turpmākajām izmantošanas iespējām1.1.
Ar izpratni lasa satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot valodas lietojuma būtiskākās īpatnības. Analizē un skaidro tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš zināmo, nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir radījis1.1.
Iesaistās saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar personisko pieredzi. Ievēro saziņas tematu un dalībniekus1.1.
Iesaistās saziņā, ievērojot saziņas tematu, dalībniekus, vietu, laiku un nolūku. Izmanto piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus1.1.
Iesaistās daudzveidīgās saziņas situācijās, izmantojot kontekstam piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Ievēro saziņas kultūru, apzinoties tās lomu sociālo kontaktu un sadarbības veidošanā1.1.
Ir ieinteresēts veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana viedokļu atšķirības. Piedalās sarunās, pauž savu viedokli un uzklausa citu viedokli1.1.
Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli1.1.
Strukturē dialogu un saziņas gaitu. Virza un vada izvērstu sarunu. Piedalās diskusijā, spēj saprasties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem.Veido saziņas situācijai atbilstošu monologu1.1.
Pamana un skaidro atšķirības mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturā un apjomā atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā1.1.
Pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus1.1.
Variē un pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Daudzveidīgās saziņas situācijās lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus1.1.
Pamana un nosauc saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas ikdienas runas situācijās un tekstos1.1.
Pamana un raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas. Pamato savu viedokli ar konkrētiem piemēriem, balstoties personiskajā un citu pieredzē1.1.
Raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas. Pamato savu viedokli1.1.
Pamana valodas un saziņas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās. Ievēro šīs atšķirības, iesaistoties saziņā1.1.
Saziņā pamana citu un ievēro savu runātāja un rakstītāja kultūru formālās un neformālās saziņas situācijās. Spēj sazināties ar dažādu kultūru cilvēkiem1.1.
Ievēro runātāja un rakstītāja kultūru daudzveidīgās saziņas situācijās, arī digitālajā vidē. Spēj piedalīties saziņā un sadarboties ar dažādu kultūru cilvēkiem. Pielāgo savu runu klausītājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, izvēloties piemērotu runas tempu, leksiku un vienkāršas sintaktiskās konstrukcijas1.1.
Atrod informāciju tekstā, arī tabulās, shēmās, diagrammās, domu kartēs. Vērtē to pēc vienkāršiem kritērijiem: zināma/nezināma, interesanta/garlaicīga, ticama/mazticama. Salīdzina ar personisko pieredzi1.1.
Apkopo informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim. Nošķir nepieciešamo no liekā, svarīgo no mazsvarīgā, vērtē informācijas ticamību. Sakārto to noteiktā secībā vai veidā1.1.
Salīdzina vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem. Izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un strukturēšanas veidu. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību, cēloņus un sekas
Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu2.
Teksts un tekstveide2.1.
Izmanto teksta virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu, salīdzina ar citu viedokli un secina par kopīgo un atšķirīgo2.1.
Izmanto teksta virsrakstu, svarīgākos teikumus un atslēgvārdus, nosaka teksta tematu, galveno domu un nolūku. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus2.1.
Izmanto atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus un zināšanas par teksta vizuālā noformējuma grafiskajiem līdzekļiem, lai interpretētu un novērtētu tekstu un tā galveno domu. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus2.1.
Stāsta par dzirdēta vai lasīta teksta notikumiem, īsi raksturo personas, sasaistot stāstījumu ar personisko pieredzi2.1.
Raksturo un salīdzina dzirdēta vai lasīta teksta notikumus un personas, veido secinājumus. Sasaista stāstījumu ar personisko un citu pieredzi, nosaka valodas īpatnības2.1.
Detalizēti pamato viedokli par teksta nolūku un noskaņu, personu rīcību un izjūtām, notikumu cēloņiem un sekām. Raksturo autora individuālo valodas stilu un tā ietekmi uz adresātu. Pamatojumā izmanto argumentētus izteikumus un atbilstošu terminoloģiju2.1.
Pirms teksta veidošanas izplāno tā saturu, strukturē domas un idejas, arī vienkāršos grafiskos attēlos. Pārrunā šo procesu un paveikto ar citiem. Veido stāstījumu un raksta vēstījumu2.1.
Pirms teksta veidošanas veic piezīmes un plāno savu tekstu, reflektē par šo posmu, izvērtē to un pārrunā savas ieceres ar citiem. Veido stāstījumu. Raksta vēstījumu un aprakstu2.1.
Patstāvīgi izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu, izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Reflektē un izvērtē to, apspriežoties par teksta saturu un uzbūvi ar citiem. Raksta pārspriedumu un argumentēto eseju2.1.
Nosaka vienkārša teksta uzbūves galvenās daļas (ievadu, galveno daļu, nobeigumu). Raksta pēc parauga nelielus, ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, noformējot tos atbilstoši teksta adresātam un žanram2.1.
Nosaka teksta uzbūvi, pamana tās atšķirības dažādos tekstos, arī e-vidē. Raksta pēc parauga un patstāvīgi ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, ievērojot to uzbūvi, atbilsmi saziņas adresātam, nolūkam un teksta žanram2.1.
Novērtē teksta uzbūvi un savdabīgas struktūras elementus, piemēram, neierastu teksta daļu kārtību, citu tekstu iekļāvumu, komentārus, attēlus. Raksta ar personisko pieredzi un izdomu, fantāziju saistītus tekstus, ievērojot teksta uzbūvi un izmantojot žanra prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas līdzekļus2.1.
Raksta pēc parauga ielūgumu un apsveikumu, arī digitālajā formā2.1.
Raksta patstāvīgi ielūgumu un apsveikumu, pēc parauga un patstāvīgi – privātās un lietišķās vēstules, iesniegumu, paskaidrojumu, arī digitālajā formā un e-vidē2.1.
Raksta patstāvīgi ielūgumu, apsveikumu, lietišķo vēstuli, iesniegumu, paskaidrojumu, dzīvesgaitas aprakstu (CV), motivācijas vēstuli, arī digitālajā formā un e-vidē2.1.
Izmanto burtus un citas rakstzīmes sava teksta veidošanā un radošā noformēšanā2.1.
Skaidro daudzveidīgu rakstzīmju, tai skaitā digitālo zīmju, lietojumu tekstā. Izmanto tās savu tekstu veidošanā atbilstoši teksta nolūkam un adresātam2.1.
Izmanto rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam individuālajam stilam. Salīdzina, novērtē dažādus rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko2.1.
Ņemot vērā pedagoga un klasesbiedru ieteikumus, labo un pilnveido savu tekstu2.1.
Veido un pilnveido savu tekstu. Sniedz un iegūst atgriezenisko saiti par teksta kvalitāti, prot strādāt individuāli un sadarboties teksta rediģēšanas laikā. Reflektē par šo procesu, lai uzlabotu savu tekstu2.1.
Rediģē savu tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Izmanto dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai, piemēram, jautājumu formulēšanu, diskusijas, nepieciešamo avotu un resursu izmantošanu, laika plānojumu2.1.
Veido saprotamu, skaidri uztveramu, ar personisko pieredzi saistītu mutvārdu runu. Reaģē uz klausītāju jautājumiem2.1.
Pamana mutvārdu runas atšķirības formālās un neformālās runas situācijās. Mērķtiecīgi plāno un veido saturīgu, loģisku mutvārdu runu, ievērojot tās uzbūvi un atbilsmi saziņas nolūkam un teksta žanram. Iesaistās dialogā ar klausītājiem2.1.
Salīdzina runas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās, formulē secinājumus. Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu un saturīgu mutvārdu runu. Izmanto tādus runas labošanas paņēmienus kā stilistiski neveikli izteikto domu pārfrāzēšana, neprecīzi izvēlēto jēdzienu aizstāšana ar precīzākiem jēdzieniem un terminiem, ilustrējošu piemēru minēšana. Rosina klausītājus uz diskusiju
Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi3.
Valodas struktūra3.1.
Aprakstoši skaidro vārda nozīmi tekstā vai dara to, izmantojot sinonīmus un antonīmus. Saskata un skaidro viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus. Lieto vārdnīcu3.1.
Skaidro daudznozīmīgu vārdu un frazeoloģismu nozīmi kontekstā. Izmanto sinonīmus un daudznozīmīgus vārdus, kā arī frazeoloģismus, veidojot tekstus. Iesaistās sarunā un pamato netradicionālu vārdu izvēli3.1.
Motivēti izvēlas un lieto savā tekstā daudzveidīgu vārdu krājumu un frazeoloģismus, lai izteiktu savas domas un panāktu noteiktu ietekmi uz adresātu. Iesaistās sarunās par valodas jautājumiem, lietojot atbilstošu terminoloģiju3.1.
Saklausa un skaidro ģimenē vai tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, izlokšņu vārdus, citu valodu ietekmē radušos vārdus3.1.
Saklausa un skaidro ģimenē un tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, aizguvumus, izlokšņu vārdus vai vārdus, kas rada emocionālu ekspresiju. Pamato to lietojumu saziņā3.1.
Saklausa dažādus runātās valodas variantus un nosaka to atšķirības no literārās valodas. Analizē, izprot un lieto formālajai vai neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties precīzākus vārdus, arī ar stilistisku vai emocionālu ekspresiju. Pamato savu izvēli3.1.
Saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus.Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus3.1.
Runā ievēro pareizrunas normas, loģiskās pauzes un intonāciju. Pamato skaņu un vārdu nozīmi valodā iztēles un emociju attīstīšanai, piemēram, valodas spēlēs un dzejā3.1.
Pamato intonācijas, pauzes, žestu un mīmikas nozīmi runā. Prasmīgi izmanto šīs zināšanas savos mutvārdu tekstos un citu runas vērtēšanā. Analizē un izprot valodas spēles ikdienas valodā, arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos3.1.
Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Pareizi raksta vārdus ar dubultajiem līdzskaņiem. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus3.1.
Ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības. Pareizi raksta atvasinātus vārdus, salikteņus un īpašvārdus, attīstot ieradumu izmantot drukātos un digitālos palīglīdzekļus vārdu pareizrakstības pārbaudei3.1.
Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei. Pamato noteikta avota izvēli3.1.
Saskata jaunu vārdu darināšanas iespējas, darina vārdus sava teksta veidošanas vajadzībām3.1.
Saskata galvenos vārddarināšanas paņēmienus. Darina vārdus, analizējot un secinot, kādas ir latviešu valodas vārddarināšanas iespējas3.1.
Izmanto latviešu valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī jaunvārdus. Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas apguvē, teksta bagātināšanā un noteikta efekta radīšanā3.1.
Nosaka lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu un skaitļa vārdu piederību vārdšķirai. Skaidro šo patstāvīgo vārdu nozīmi saviem vārdiem3.1.
Nosaka visu patstāvīgo vārdu piederību vārdšķirai. Izvēlas precīzākos no tiem sava teksta radīšanā un teikumu savstarpējā sasaistē3.1.
Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu gramatiskās formas3.1.
Saviem vārdiem skaidro teikuma virslocekļu nozīmi, izmantojot paša radītus piemērus. Izmanto teksta veidošanā stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus, sakārtojot vārdus loģiskā secībā3.1.
Izmanto sava teksta veidošanā vienkāršus un saliktus teikumus, tiešās runas teikumus, uzrunu, vienlīdzīgus teikuma locekļus3.1.
Zina un atdala ar pieturzīmēm savrupinājumus un iespraudumus. Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam3.1.
Lieto atbilstošas teikuma beigu pieturzīmes3.1.
Lieto atbilstošas pieturzīmes vienkāršos un saliktos teikumos3.1.
Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā. Skaidro neierastu interpunkcijas zīmju lietojumu literāros darbos un informatīvos tekstosII. Mācību saturs valodu jomā. Svešvaloda
Mēs sazināmies klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu1.
Saziņa kontekstāBeidzot
klasiBeidzot
klasiBeidzot
klasi1.1.
Izmanto apgūtās saziņas stratēģijas, lai noskaidrotu nezināmo mācību situācijās1.1.
Lieto apgūstamo valodu citās mācību jomās, lai atrastu nepieciešamo informāciju dažādos avotos, izmanto dažādas domāšanas stratēģijas (piemēram, salīdzināšanu)1.1.
Apzināti izmanto daudzveidīgas domāšanas stratēģijas (piemēram, nosakot cēloņu un seku sakarības) valodu apguvē un izziņai citās mācību jomās, meklējot un salīdzinot nepieciešamo informāciju dažādās valodās un avotos1.1.
Stāsta par sevi, savu ģimeni, draugiem, savu dzīvesvietu. Formulē vienkāršus izteikumus par citu aprakstītu darbības laiku, vietu un dalībniekiem1.1.
Stāsta par savām interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām), apraksta tuvāko apkārtni, pamana tajā dažādas valodas un kultūras, formulē vienkāršus secinājumus, izmantojot paraugus1.1.
Stāsta par apkārtējo pasauli, savām interesēm, nākotnes nodomiem, ceļojumiem, kultūras pasākumiem. Formulē secinājumus un loģiskus spriedumus par kopīgo un atšķirīgo dažādās valodās un kultūrās, izmantojot savu pieredzi1.1.
Uztver un izmanto sev nepieciešamo informāciju vienkāršos stāstos un aprakstos, atbild uz jautājumiem1.1.
Saskata notikumu secību īsos stāstos un vienkāršos aprakstos. Uztver galveno domu, parāda savu izpratni (piemēram, atbildot uz iepriekš paredzamiem jautājumiem)1.1.
Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību tekstā, tabulās. Uztver un formulē galveno domu, paskaidro teksta nolūku (piemēram, paziņojumos un sludinājumos)1.1.
Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām parāda vai pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto (piemēram, ar žestiem vai iegaumētām frāzēm)1.1.
Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto, lūdz paskaidrot vai atkārtot1.1.
Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot dzirdēto/lasīto (piemēram, formulējot sarunas biedra teikto saviem vārdiem), bet, ja nesaprot teikto, lūdz sarunu partneri to paskaidrot vai precizēt1.1.
Iepazīstas ar dažādām emocijām, izmanto emocijzīmes un vārdus, lai izteiktu savu attieksmi1.1.
Pauž savu attieksmi vienkāršos teikumos1.1.
Pauž savu attieksmi un paskaidro to1.1.
Ar pedagoga palīdzību vērtē un plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli, ievēro pedagoga ieteikumus1.1.
Izvērtē savus sasniegumus valodu apguvē, nosaka valodas apguves stiprās un vājās puses. Plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli1.1.
Patstāvīgi novērtē savus valodu apguves līmeņus un mērķtiecīgi plāno savu valodu prasmju apguvi1.1.
Iesaistās īsās sarunās, uzklausa citu viedokļus, izrāda savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā1.1.
Iesaistās īsās sarunās par tematiem, kas interesē. Uzklausa citu viedokļus, saskata līdzīgo un atšķirīgo, izsaka savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā1.1.
Iesaistās sarunās par sev interesējošiem vai zināmiem tematiem. Noskaidro citu attieksmi un uzklausa citu viedokļus, salīdzina tos ar saviem uzskatiem un sniedz atgriezenisko saiti, arī virtuālajā vidē1.1.
Pamana citu attieksmi, piemēram, patiku/nepatiku, pauž savas domas un emocijas, izmantojot skaņas, žestus un iegaumētas frāzes1.1.
Novēro citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas situācijai un tās paskaidro, izmantojot vienkāršas frāzes un neverbālus saziņas līdzekļus1.1.
Analizē citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas jaunā kontekstā, izmantojot verbālus un neverbālus saziņas līdzekļus1.1.
Atpazīst un lieto vienkāršas ikdienas pieklājības frāzes sasveicinoties, atvadoties, pateicoties1.1.
Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram, apsveicot svētkos)1.1.
Atpazīst un lieto pieklājības frāzes dažādās saziņas situācijās (piemēram, uzrunājot pieaugušos)1.1.
Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (instrukcijas, virsrakstus), atrod nepieciešamo informāciju digitālā tekstā (piemēram, reklāmā)1.1.
Izmanto virtuālo vidi informācijas meklēšanā un uzkrāšanā par sev tuviem tematiem, lietojot balstvārdus. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus meklētājrīkus mācību mērķiem1.1.
Patstāvīgi izvēlas tekstus virtuālajā vidē par sev interesējošām tēmām, izvērtē iegūtās informācijas ticamību, atsaucas uz informācijas avotu. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus rīkus un paņēmienus informācijas iegūšanai, mācībām, izklaidei1.1.
Uzdod vienkāršus jautājumus un sadarbojas ar citiem skolēniem un pedagogu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo informāciju1.1.
Uzdod dažādus jautājumus un sadarbojas ar citiem, lai noskaidrotu informāciju par citiem cilvēkiem, viņu darbībām un motivāciju1.1.
Līdzdarbojas projektos un sadarbojas ar citiem kopēja mērķa sasniegšanai starpkultūru situācijās
Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu2.
Teksts un tekstveide2.1.
Kopā ar citiem skolēniem un pedagogu izvēlas tekstus lasīšanai, atbilstoši paraugam veido un nolasa/norunā dialogus2.1.
Kopā ar citiem skolēniem veido dialogus, īsus tekstus un dramatizējumus par starpkultūru jautājumiem, sagatavo priekšnesumu, veido audio/video ierakstus2.1.
Apspriež un analizē sabiedrībā aktuālas tēmas, veido diskusijas, intervijas, iestudējumus, veido audio/video ierakstus2.1.
Klausās un/vai lasa vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus, stāstījumus, dialogus), atlasa informāciju un veido ilustrācijas2.1.
Klausās vai lasa vienkāršus tekstus, meklē un izvēlas sev nepieciešamo informāciju dažādos tekstos (piemēram, sludinājumos, aprakstos, intervijās)2.1.
Klausās vai lasa tekstus (piemēram, diskusijas, ziņu ierakstus, vēstules, brošūras) par dažādām tēmām, salīdzina tekstu veidus un izmanto iegūto informāciju mācību vajadzībām2.1.
Izmanto vizuālo materiālu un ķermeņa valodu, lai iegūtu un sniegtu nepieciešamo informāciju. Meklē un salīdzina grafiskus apzīmējumus digitālā tekstā, piemēram, krāsa, burtu lielums2.1.
Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties dažādus informācijas avotus. Uztver un veido digitālu tekstu, izmantojot attēlus un skaņu ierakstus2.1.
Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu un sakārtotu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties drošus informācijas avotus. Veido digitālu tekstu, izmantojot grafiskos apzīmējumus. Pārveido digitālu tekstu no viena veida citā, piemēram, tabulas, shēmas, skaņu ierakstus vai attēlus2.1.
Apspriež, vai informācija tīmeklī ir patiesa vai nepatiesa2.1.
Atbilstoši noteiktiem kritērijiem apspriež informācijas ticamību tīmeklī (piemēram, sociālajos tīklos)2.1.
Izvērtē informācijas ticamību tīmeklī, piemēram, ziņu portālos un sociālajos tīklos, un pārbauda avotus. Atbildīgi apmainās ar informāciju (ieraksti emuārā, komentāri forumā)2.1.
Nosaka teksta veidu, piemēram, dzeja vai proza2.1.
Nosaka dažādu tekstu veidus un mērķus (piemēram, izglītojošs, informatīvs, reklāmraksts). Atšķir sarunvalodu no literārās valodas2.1.
Nosaka un izprot dažādu tekstu uzbūves principus un mērķus (piemēram, daiļliteratūra, publicistika, zinātniskā literatūra), to stilistisko nokrāsu (piemēram, lietišķs, humoristisks) un formalitātes līmeni2.1.
Veido domu karti, sarakstu, izmantojot apgūtos vārdus, frāzes, informāciju un ilustrācijas mācību grāmatā2.1.
Veido domu karti, sarakstu, balstvārdus, rindkopas, īsi apraksta izdomātus vai reālus notikumus, pagātnē paveikto vai personiski pieredzēto2.1.
Raksta stāstus par dažādām tēmām, izmantojot apgūtos teksta organizēšanas paņēmienus (piemēram, domu karti, shēmas), veido sava teksta melnrakstu, to uzlabo un papildina. Apraksta pieredzētos notikumus, to dalībniekus un viņu lomas, atklājot savu attieksmi un emocijas2.1.
Norunā īsu, paša radītu tekstu, piemēram, dzejoli, stāstījumu par sevi, savu ģimeni2.1.
Veido savu tekstu par tuvāko apkārtni, ikdienas darbībām, interesēm, izmantojot informāciju no vairākiem avotiem un ievērojot autortiesības, un to publisko2.1.
Apkopo vairākus tekstus un tos radoši izmanto sava teksta veidošanā, ievērojot autortiesības, un to publisko. Atbild uz jautājumiem2.1.
Ar pedagoga atbalstu apgūst mācīšanās stratēģijas (piemēram, sadarbība, plānošana) un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus)2.1.
Ar pedagoga atbalstu izmanto mācīšanās stratēģijas un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus, interaktīvos valodas testus)2.1.
Uzņemas atbildību par savas runas un rakstu pratības pilnveidi. Patstāvīgi izvēlas un izmanto mācīšanās stratēģijas atbilstoši saziņas situācijai un mācību mērķiem
Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi3.
Valodas struktūra (teikums, vārds, burts, skaņa, simbols)3.1.
Izmanto mācību grāmatas un bilžu vārdnīcas savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai3.1.
Izmanto vārdnīcas, lasāmgrāmatas, paraugus/piemērus mācību grāmatā savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai3.1.
Patstāvīgi izvēlas un izmanto dažādus tekstus, skaidrojošās vārdnīcas un citus avotus savas valodas sistēmas attīstīšanai3.1.
Atpazīst valodu pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā valodā un atdarina tos saziņā. Salīdzina ar savu valodu/kultūru3.1.
Salīdzina dažādas intonācijas, uzsvarus un žestus apgūstamajā valodā ar savu valodu/kultūru. Izmanto tos saziņā3.1.
Pēta un apspriež apgūstamajai valodai raksturīgo ķermeņa valodu un intonāciju empātijas izteikšanai un citu attieksmes noskaidrošanai. Salīdzina to ar savu valodu/kultūru. Novērtē runātāja izrunas īpatnības3.1.
Salīdzina skaņas un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo3.1.
Salīdzina internacionālismus un īpašvārdus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo3.1.
Salīdzina valodas sistēmu aprakstošos terminus dzimtajā un apgūstamajā valodā, analizē līdzīgo un atšķirīgo3.1.
No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus3.1.
No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus, salīdzina to nozīmi ar zināmajiem vārdiem. Meklē līdzīgus vārdus un izmanto tos (piemēram, veidojot savu vārdnīcu)3.1.
No vārdiem un vārdu daļām (morfēmām) veido salikteņus un tos radoši lieto savā tekstā. Meklē un izmanto sinonīmus un antonīmus, noskaidro nozīmju atšķirības3.1.
Meklē līdzīgus vārdus (piemēram, vārdus, kas sākas ar lielo burtu) un atzīmē tos (pasvītro, iekrāso)3.1.
Atpazīst vārdšķiras (lietvārds, vietniekvārds, darbības vārds)3.1.
Atpazīst vārdus pēc to uzbūves, vārdšķiras un teikumu veidus un klasificē tos pēc pazīmēm. Skaidro atšķirības to lietojumā3.1.
Pasvītro vai pārraksta vārdus, noskaidro un/vai pārbauda to nozīmi (ar pedagoga palīdzību)3.1.
Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot3.1.
Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot, noskaidro nesaprastā nozīmi3.1.
Savieno un atdala vārdus vai vārdu grupas un teikumus ar saikli "un", lai veidotu stāstījumu. Sadala tekstu teikumos, izmantojot pieturzīmes. Runā lieto pauzes, lai atdalītu domas3.1.
Savieno vārdus vai vārdu grupas ar saistītājvārdiem, piemēram, "un", "bet", "tāpēc ka", lai secīgi izklāstītu vienkāršu stāstu vai kaut ko aprakstītu. Lieto pauzes un interpunkciju, lai atdalītu domas3.1.
Savieno vārdus, vārdu grupas un teikumus, prasmīgi izmantojot dažādus saistītājvārdus, piemēram, "jo", "kad", "kas", "kur", lai veidotu loģiski saistītu tekstu. Apzināti lieto dažāda garuma pauzes runā un izvēlas atbilstošu interpunkciju savu domu izteikšanai rakstos3.1.
Raksta vienkāršus, īsus teikumus ar atbilstošu vārdu kārtību, izmantojot paraugus un/vai pedagoga palīdzību3.1.
Raksta vienkāršus teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus un atbilstošu vārdu kārtību3.1.
Veido dažādu veidu teikumus, radoši izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus, atbilstošu vārdu kārtību vienkāršos un saliktos teikumos3.1.
Ar pedagoga palīdzību uzlabo savu tekstu3.1.
Uzlabo pareizrakstību un valodas lietojumu savā tekstā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas3.1.
Izvērtē un rediģē savus un citu tekstus (piemēram, piedāvā sinonīmus), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Svešvalodu apguvē skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo4.
Beidzot
klasi, skolēns spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram (valodas apguves līmenis A1).Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos4.
Beidzot
klasi, skolēns spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības (valodas apguves līmenis A2).Apgūstot otro svešvalodu no
klases, beidzot
klasi, skolēns var sasniegt vismaz valodas apguves līmeni A
Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos4.
Beidzot
klasi, skolēns spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus (valodas apguves līmenis B1).Apgūstot otro svešvalodu no
klases, beidzot
klasi, atkarībā no izmantotā stundu skaita skolēns var sasniegt valodas apguves līmeni A2–B
Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos
pielikums Ministru kabineta
gada
novembra noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 3.,
un
klasi
Katrs cilvēks ir unikāls un vērtīgsBeidzot
klasiBeidzot
klasiBeidzot
klasi1.
Nosauc savas emocijas, rakstura īpašības, vēlmes, vajadzības un stiprās puses. Nosauc vērtības, kuras pastāv ģimenē. Pazīstamās situācijās pauž emocijas sociāli pieņemamos veidos, patstāvīgi demonstrē situācijai atbilstošu uzvedību1.
Paskaidro, kā paša domas un emocijas, arī augot un attīstoties, ietekmē uzvedību. Nosauc, kādas vērtības, tikumi un ieradumi ir paša rīcības pamatā. Pauž emocijas atbilstoši situācijai sociāli pieņemamā veidā. Nosauc savas intereses, stiprās puses un rakstura īpašības vai personības iezīmes, kuras vēl jāattīsta1.
Skaidro gribas, rakstura, motivācijas, pozitīva pašvērtējuma, emociju, domu un uzvedības pārvaldīšanas lomu garīgajā un fiziskajā veselībā un savstarpējās attiecībās. Pieņemot lēmumus, apsver savas un citu cilvēku vajadzības, vēlmes un intereses.Patstāvīgi lieto stresa pārvaldīšanas paņēmienus un spēj atbalstīt citus1.
Pauž savus uzskatus par sadzīves situācijām, ņemot vērā savas un citu cilvēku vajadzības un vēlmes1.
Paskaidro dažādu vērtību, tikumu, ieradumu un sabiedrībā atzīto uzvedības normu ietekmi uz cilvēka uzvedību, uzklausa atšķirīgus viedokļus1.
Uzklausa atšķirīgus viedokļus un argumentēti pamato savus uzskatus. Skaidro, ka dažādas vērtības var būt savstarpējā pretrunā. Savā uzvedībā ievēro vispārpieņemtās vērtības un sabiedrībā atzītās uzvedības normas1.
Izmantojot vienkāršu situāciju piemērus, pamato, kāpēc cilvēka dzīvība, veselība un cieņa ir vērtība. Pazīstamās situācijās demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību1.
Balstoties uz dažādiem informācijas avotiem un saviem novērojumiem, salīdzina cilvēku uzvedības normas, uzskatus un tikumus pagātnē un mūsdienās. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību1.
Atpazīst un piedāvā risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutē par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās situācijās1.
Skaidro, kā zināšanas un jaunas prasmes palīdz cilvēkam sevi pilnveidot un piepildīt savas vēlmes un vajadzības ikdienā. Izvirza īstermiņa mērķus savu interešu attīstīšanai, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai. Ar skolotāja atbalstu plāno laiku mācībām un darbam1.
Apkopo informāciju, lai izprastu nodarbošanās veidu mainību. Analizējot savas stiprās puses un attīstības jomas, prognozē sev nākotnē piemērotas darbības jomas. Izvirza sev īstermiņa mērķus, izmantojot gan savu, gan nozīmīgu citu cilvēku pieredzi. Patstāvīgi plāno laiku mācībām un darbam1.
Izvēlas savām vajadzībām un interesēm atbilstošas aktivitātes un nosaka šo izvēļu ieguvumus un alternatīvās izmaksas. Skaidro, kas būtu jāveic īstermiņā, lai varētu virzīties uz ilgtermiņa mērķiem, arī tad, ja šie mērķi vēl ir neskaidri. Plāno savu izaugsmi saistībā ar mācībām un vaļaspriekiem, balstoties uz savu stipro pušu un grūtību jomu apzināšanos1.
Ar piemēriem ilustrē savu piederību latviešu vai citai Latvijas kultūrai. No sava redzespunkta stāsta par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida pazīmēm1.
Raksturo Latvijas sabiedrību un tās kultūras un vēsturisko mantojumu, balstoties uz savu pieredzi un iepazīstot vēstures avotus un plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju1.
Salīdzina dažādu cilvēku pieredzētos notikumus ar atbilstošā laika Latvijas, Baltijas reģiona un Eiropas notikumiem. Skaidro, kas veido nacionālo (piederība Latvijai) un eiropeisko identitāti1.
Veido stāstījumu par cilvēkiem, kuru rakstura īpašības, zināšanas un prasmes ir pašam nozīmīgas, pamato savu izvēli1.
Iepazīst un izvērtē nozīmīgas Latvijas personības, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus1.
Salīdzina vēsturiski nozīmīgas Latvijas un pasaules personības dažādos laikos, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus. Spriež, ka jebkuram indivīdam ar savu darbību ir un būs iespēja ietekmēt vēstures notikumus
Cilvēki veido attiecības ar citiem cilvēkiem2.
Uzvedībā pauž iejūtību pret citiem cilvēkiem un cieņu pret dzīvās dabas daudzveidību. Ievēro un izprot cilvēku un viņa vajadzību dažādību. Apsver savas rīcības ietekmi uz apkārtējiem, apkārtējo vidi un dabu. Sadarbojas viendabīgās grupās, lai sasniegtu kopīgu rezultātu, ievērojot grupas noteikumus un atpazīstot noteikumu pārkāpumus2.
Izrāda iniciatīvu līdzdarboties ģimenē, vienaudžu vidē dažādos kontekstos. Pamato savu ieguldījumu un atbildību dažādās situācijās, ieskaitot problēmsituācijas. Veido un uztur savstarpēji apmierinošas attiecības ar citiem cilvēkiem, arī līdzgaitniekiem ar dažādām speciālām vajadzībām. Pamato, kāpēc pašam un citiem šādas attiecības ir svarīgas2.
Salīdzina cilvēku rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma, godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās kultūrās un sabiedrībās. Veido un uztur cieņpilnas attiecības ar dažādiem cilvēkiem. Pieņemot lēmumus, respektē citu vajadzības, intereses un vērtības2.
Raksturo tuvākajā kopienā pārstāvētas sociālās grupas, izmantojot dažādus pedagoga piedāvātus informācijas avotus2.
Analizējot dažādus informācijas avotus, saskata kopīgās un atšķirīgās iezīmes, mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības piemērus, lai secinātu, kādu ietekmi uz sabiedrību vēsturiski ir radījusi un rada dažādu grupu darbība2.
Secina, kādas vērtības, mērķi un intereses ir dažādām sociālajām grupām, lai atpazītu savas sociālās lomas vietējā kopienā un veicinātu sociāli atbildīgu un konstruktīvu sadarbību, balstoties uz visiem nozīmīgām vērtībām2.
Atšķir labvēlīgas un nelabvēlīgas attiecības ar cilvēkiem (bērniem un pieaugušajiem). Skaidro, kā būtu jārīkojas nedrošās situācijās, kad tiek apdraudēts pats vai apkārtējie2.
Atpazīst konfliktu cēloņus un izmanto dažādus konfliktu risināšanas paņēmienus. Skaidro morālo vērtību un tikumu nozīmīgumu labu attiecību un labas savstarpējās sadarbības veidošanā un uzturēšanā. Atbilstoši pauž savas emocijas, uzskatus un uzvedību arī pretrunīgās situācijās2.
Skaidro, kā cilvēku līdztiesības un vienlīdzības principu ievērošana veicina cilvēku savstarpējo attiecību veidošanu un uzturēšanu. Balstoties uz pieredzi un novērojumiem, piedāvā uzvedības principus, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, emocionālo un fizisko vardarbību, kā arī draudus un konfliktus. Skaidro radikalizācijas draudu esību, atpazīst radikalizācijas pazīmes vienaudžu vai citu cilvēku uzvedībā2.
Attiecībās ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli2.
Ģimenē, attiecībās ar draugiem un vienaudžiem vērtē savstarpējo attiecību emocionālos, lietišķos un morālos aspektus, lai īsi raksturotu labvēlīgu attiecību pazīmes un novērtētu savas attiecības ar citiem cilvēkiem pēc šīm pazīmēm2.
Pamato viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai, izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām2.
Balstoties savā pieredzē, skaidro, kādi lēmumi ir paša indivīda ziņā un kādi prasa kopīgu līdzdalību. Piedalās lēmumu pieņemšanā. Spriež par iesaistīšanās un līdzdalības nozīmi un nepieciešamību2.
Izzina iespējas un motīvus piedalīties sabiedrības dzīvē, lēmumu pieņemšanā un izvēļu izdarīšanā. Gūst daudzveidīgu, kolektīvi nozīmīgu lēmumu pieņemšanas pieredzi klasē un skolā. Izmantojot dažādus informācijas avotus, secina par sociālās līdzdalības nozīmi un nepieciešamību2.
Sadarbojoties grupā, gūst pilsoniskās un politiskās līdzdalības pieredzi, iesaistoties vietējai kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā vai lēmumu pieņemšanā. Spriež par dažādiem līdzdalības veidiem, to piedāvātajām iespējām un to, kurš no veidiem visefektīvāk ļauj ietekmēt lēmumu pieņemšanu un vajadzību apmierināšanu sabiedrībā un kurš ir visefektīvākais veids, lai līdzdarbotos sabiedriski nozīmīgos procesos2.
Skaidro savstarpējā atbalsta nepieciešamību un izpausmes sabiedrībā un piedalās tā nodrošināšanā2.
Analizē piemērus par sociālās palīdzības (apgādības, jo īpaši labdarības) izpausmēm sabiedrībā mūsdienās un vēsturē, lai izmantotu pieredzi savu ierosmju izvirzīšanā un īstenošanā2.
Veido rīcības plānu un īsteno sabiedriskas aktivitātes savā dzīvesvietā vai reģionā, kas ir vērstas uz kopīgā sabiedriskā labuma īstenošanu, lai pievērstu plašākas auditorijas uzmanību sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, sabiedriskā drošība un veselība
Mūsdienu sabiedrības pašorganizācijas forma ir demokrātiska valsts. Demokrātiskas valstis savstarpējo attiecību regulēšanai veido starpvalstu organizācijas3.
Izsaka savas domas, kāpēc sabiedrības pastāvēšanai vajag noteikumus, un apspriež iespējas tos pilnveidot. Nosauc un ievēro noteikumus3.
Izvirza idejas, kāpēc likumi rada gan iespējas, gan ierobežojumus, tomēr veicina cilvēku labklājību. Skaidro, ka cilvēki vienojas veidot dažādas institūcijas, lai nodrošinātu cilvēku un organizāciju (sabiedrības locekļu) attiecību regulēšanu. Stāsta, ka valsts institūcijas izdod cilvēku un organizāciju darbību regulējošus normatīvos aktus un rūpējas, lai tos ievērotu3.
Pauž viedokli, kāpēc mūsdienu sabiedrībā nepieciešama demokrātiska valsts. Analizē valsts pamatlikumu (Satversmi) un skaidro likumdošanas varas, izpildvaras, tiesu varas un plašsaziņas līdzekļu ("ceturtās varas") lomu un funkcijas mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā. Izsaka savas domas par pilsonisko un nevalstisko iniciatīvu leģitīmajām iespējām un to lomu demokrātiskā sabiedrībā3.
Ikdienas dzīves situācijās atšķir grupas locekļu tiesības un pienākumus. Vienojas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai veidotu drošu vidi sev un citiem3.
Izzina Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērnu tiesības un pienākumus, lai izvērtētu to izpausmes dzīvē. Veido priekšlikumu plānu, kuras bērnu tiesības un kurus pienākumus vajadzētu vairāk izmantot un ievērot3.
Skaidro normatīvo aktu hierarhiju. Pamato viedokli par cilvēktiesību fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē. Atbilstoši noteiktiem kritērijiem atpazīst vardarbīgās ideoloģijas un skaidro to neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, cilvēktiesību un vispārējām demokrātiskas sabiedrības normām. Atpazīst cilvēktiesību pārkāpumus, lai sekmētu to novēršanu ikdienā3.
Skaidro, kāpēc ir jāiegūst tiesības, lai lietotu citu personu veidotu saturu. Veidojot dokumentu, atsaucas uz izmantotajiem informācijas avotiem3.
Salīdzina dažādus programmatūras licenču tipus, skaidrojot jēdzienus "autortiesības" un "intelektuālais īpašums", to nozīmi un ievērošanu, radot savus risinājumus. Veidojot dokumentus, kuros izmantota citos resursos atrastā informācija, norāda tās avotu3.
Ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus un izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas. Veidojot dokumentus, kuros ir citēta vai apkopota citos resursos atrastā informācija, veido korektas atsauces uz tās avotu3.
Stāsta par skolas pašpārvaldes vadību, skaidro, kāpēc vajadzīgas amatpersonas3.
Iepazīstot skolas un vietējās pašvaldības pārvaldi, nosaka pārvaldes institūciju funkcijas un savas iespējas sadarboties ar tām3.
Salīdzina valsts pārvaldes struktūru Latvijā un citās valstīs dažādos vēstures periodos, lai izvērtētu daudzveidīgas varas un valsts pārvaldes formas. Skaidro dažādu politisko režīmu darbību un to ietekmi uz indivīdu un sabiedrību. Izprot demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtības un demokrātiskus valsts pārvaldes principus. Pamato savu viedokli par ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas var apdraudēt vai vājināt demokrātisku valsti3.
Atpazīst Latvijas valsts simbolus un ievēro ar tiem saistītos rituālus, apzinoties savu piederību Latvijas valstij. Stāsta par to, kas ir patriotisms un kā tas var izpausties3.
Izmantojot Latvijas iedzīvotāju vēsturiskajā pieredzē balstītus faktus, veido argumentus par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību. Skaidro patriotisma nozīmīgumu3.
Izvērtē politiskos veidojumus Latvijas teritorijā dažādos vēstures periodos un to mantojuma nozīmi Latvijas valstiskuma tapšanā. Skaidro Latvijas valstiskuma idejas attīstību un valsts izveidošanos. Pauž viedokli par pilsonību, pilsoņu tiesībām un pienākumiem, to aktualitāti3.
Izvērtējot dažādas ikdienišķas situācijas, izsaka domas, kāpēc cilvēkiem ir svarīgi lepoties ar savu valsti3.
Stāsta par Latvijas kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības valstīm. Pamato, kādēļ valstīm ir jāuztur labas attiecības ar citām valstīm. Skaidro, kāpēc valsts ir aizsargājama3.
Skaidro, kādas var būt lojalitātes un patriotisma izpausmes mūsdienu (Latvijas) sabiedrībā. Spriež par pilsoņa pamatpienākumiem pret valsti, tai skaitā aizstāvēt valsti, skaidro NBS lomu un uzdevumus. Pamato viedokli par ieguvumiem un izaicinājumiem, veidojot starpvalstu attiecības, globālā, starptautiskā vidē, Eiropas Savienībā un tādās starptautiskās organizācijās kā ANO un NATO
Uzņēmējspēju attīstīšana sekmē sabiedrībā izmantojamo resursu apvienošanu kopējam un individuālajam labumam4.
Skaidro, kā jaunas prasmes, zināšanas un uzņēmība palīdz sasniegt mērķus un īstenot savas intereses un iespējas darba tirgū4.
Izmantojot pedagoga dotos piemērus, plāno savu darbību ilglaicīgu mērķu sasniegšanai. Spriež, kā cilvēku spējas un zināšanas rada pievienoto vērtību. Prognozē, kā izglītība var ietekmēt dzīves labklājību nākotnē4.
Izmantojot dažādus informācijas avotus, izvērtē iegūtās izglītības (līmeņa) nozīmi dažādās sabiedrībās. Skaidro darba ražīguma ietekmi uz ekonomisko situāciju un indivīda un sabiedrības labklājību.Analizē faktorus, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas un darbaspēka pietiekamību nākotnē. Skaidro, kā rodas bezdarbs un kāda ir tā ietekme individuālā un valsts līmenī4.
Salīdzina uzņēmumus savā novadā un pilsētā, meklē informāciju par veiksmīgiem sava novada uzņēmumiem un stāsta par tiem4.
Analizējot pašvaldības publiski pieejamo informāciju, noskaidro, kādi uzņēmumi un kādās darbības jomās ir izplatīti vietējā pašvaldībā, un izvirza savus pieņēmumus, kāpēc tieši šīs jomas ir pārstāvētas.Analizē, kā darba dalīšana un darbības jomas ietekmē produktu un pakalpojumu radīšanu. Stāsta, kā specializācija izpaužas tuvākajā apkārtnē4.
Balstoties uz konkrētiem piemēriem, analizē uzņēmēja lomu resursu organizēšanā, lai radītu jaunu preci vai pakalpojumu, analizē dažādas uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības.Analizē reģiona vai valsts konkurētspējas priekšrocības noteiktu nozaru attīstībā un produktu ražošanā, skaidro, kā valstu līmenī specializācija veicina labklājības līmeņa pieaugumu. Vērtē starptautiskās tirdzniecības lomu mūsdienās4.
Gūst pieredzi, piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos, veic aprēķinus par ienākumiem, izdevumiem un peļņu4.
Gūst pieredzi, piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos un izstrādājot biznesa idejas. Analizē radīto produktu pieprasījuma un piedāvājuma situāciju tirgū, skaidro, kā veidojas cena. Secina par uzņēmumu konkurētspēju, nosaka uzņēmuma radītā produkta pievienoto vērtību4.
Vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos gūst praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, analizē sava mācību uzņēmuma darbību, nosakot tā peļņu, ražīgumu, kā arī izstrādā priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanai. Analizē cenu veidojošos faktorus.Skaidro un salīdzina, kā notiek resursu sadale un kā darbojas tirgus mehānisms dažādās ekonomiskajās sistēmās. Analizē vēsturiskās saimniekošanas formas un tehnoloģiju pilnveides ietekmi uz sabiedrības attīstību
Cilvēki apzinās alternatīvas, plānojot pieejamo resursu izlietojumu5.
Skaidro, ka, savietojot vajadzības ar pieejamiem resursiem, cilvēki izdara izvēles. Ar pedagoga palīdzību sastāda budžetu, pamato savu izvēli apdomīgam naudas izlietojumam. Spriež par izdarīto izvēļu sekām5.
Izmantojot dažādus informācijas avotus, modelē iespējamos situāciju scenārijus, kas saistīti ar dažādām vajadzībām un resursu ierobežotību. Skaidro cilvēkiem pieejamo resursu izlietojumu noteiktā laikposmā, secina un plāno resursu sadalījumu, lai īstenotu vajadzības5.
Argumentē, kādēļ ierobežoto resursu dēļ vajadzību apmierināšanai izvēles jāveic ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējam un valstij gan lokālā, gan globālā mērogā. Pamato savu viedokli par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmīgumu5.
Vērtē situācijas, kurās tiek iegūta un tērēta nauda, un to, kā nauda palīdz situācijā, kad pārdevējam vajag pārdot saražoto un pircējam nopirkt nepieciešamo preci5.
Vērtē savu patēriņu, pieņem lēmumu un rīkojas kā atbildīgs patērētājs. Izmantojot dažādus avotus, novērtē noteiktas sabiedrības grupas budžetu un to, kādas funkcijas veic nauda. Salīdzina dažādus norēķinu veidus dažādos laikos, secina, kādas ir katra norēķinu veida priekšrocības un trūkumi pagātnē un mūsdienās5.
Analizē valsts budžeta veidošanas pamatprincipus Latvijā. Spriež, kādi nodokļi veido valsts budžetu, un pamato nepieciešamību tos maksāt. Raksturo kopējo ienākumu veidošanos tautsaimniecībā, diskutē, kādi faktori nodrošina virzību uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu.Skaidro inflācijas ietekmi un centrālo banku darbību, īstenojot monetāro politiku Latvijā un eirosistēmā5.
Izstrādā un praktiski īsteno ideju, kā iespējams atkārtoti izmantot dažādas lietas. Balstoties uz savu pieredzi, citiem skaidro resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību5.
Piedāvā priekšlikumus, kā sabiedrībā mainīt paradumus, lai taupītu pieejamos resursus tuvākajā kopienā un valstī. Izmantojot dažādus informācijas avotus, izdara secinājumus un pamato resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību5.
Vērtē cilvēku saimnieciskās un politiskās darbības radītās sekas vidē lokālā un globālā mērogā, veido argumentētus ieteikumus ilgtspējīgai attīstībai5.
Saviem vārdiem pastāsta par aizņemšanās un aizdošanas būtību, izmantojot pedagoga piedāvātās situācijas5.
Izmantojot pedagoga dotos piemērus, vērtē banku sniegtos pakalpojumus, uzdevumus un nozīmi sabiedrībā. Spriež par vajadzību veidot uzkrājumus nākotnei5.
Pieņem atbildīgus lēmumus, izvērtējot dažādu finanšu institūciju piedāvāto pakalpojumu izdevīgumu. Analizē sakarības starp nepieciešamajiem finanšu resursiem un iedzīvotāju vajadzībām un vērtībām, kas nosaka noguldījumu un aizņēmumu iespējamību
Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru komunikācijā6.
Atpazīst un stāsta par tuvākajā kopienā pārstāvēto kultūru raksturīgākajām tradīcijām, svētkiem un simboliem. Radoši darbojoties, veido apkopojumu par tiem6.
Raksturo Latvijas kultūras savdabību, iekšējo daudzveidību un saikni ar Eiropas un pasaules kultūru. Analizē nozīmīgākās tautas tradīcijas kā vērtību izpausmes formu6.
Analizē Latvijas kultūrvides vēsturisko veidošanos un īpatnības, izvērtē un piedāvā rīcības modeļus, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības veidošanos.Analizē reliģiskos priekšstatus dažādos vēstures laikmetos, nosaka līdzīgo un atšķirīgo. Spriež par reliģiju vietu un nozīmi sabiedrības dzīvē, skaidro kristietības lomu Latvijas kultūrā. Spriež par eksistenciāliem jautājumiem un kristīgām ētiskām vērtībām pagātnē un mūsdienās6.
Vērtē savu rīcību attiecībās ar dažādu kultūras grupu pārstāvjiem6.
Skaidro stereotipu un aizspriedumu būtību un apzinās to ietekmi uz cilvēku savstarpējām attiecībām, piedāvā rīcības iespējas to negatīvās ietekmes mazināšanai6.
Gūst daudzveidīgu pieredzi iedziļināties un diskutēt par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem, politiskiem un vēstures jautājumiem, ievērojot pieklājību, toleranci un pašcieņu, veidojot izpratni par cilvēcīgumu un taisnīgumu6.
Atpazīst vēsturiskos kultūras izmaiņu piemērus savā apkārtnē6.
Analizē Latvijai nozīmīgu kultūras parādību vēsturisko izcelsmi un pamato nepieciešamību tās saglabāt, vērtē izcilu kultūras un zinātnes personību lomu to attīstībā6.
Nosaka kultūras liecību piederību noteiktām sabiedrībām un vēsturiskiem laikmetiem, vērtē dažādus faktorus, kas ietekmē vēsturisko kultūras attīstību6.
Atpazīst tradīcijas, kas ir ienākušas Latvijā no citām kultūrām, lai secinātu, kā mijiedarbojas dažādas kultūras6.
Analizējot dažādus informācijas avotus, skaidro, kāpēc Latvijā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā un reliģiskā daudzveidība. Atrod un raksturo šīs daudzveidības ietekmi uz mūsdienu sabiedrību6.
Izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus, izvērtē Latvijas, Eiropas un pasaules dažādu laiku sabiedrību kultūras, to mainību, pēctecību un zinātnes galvenos sasniegumus, lai secinātu par to nozīmi cilvēces attīstībā, saskatītu to piemērus saglabātajā kultūras mantojumā un atpazītu katra laikmeta kultūrai raksturīgās liecības, piemēram, zīmes un simbolus. Gūst starpkultūru mijiedarbības pieredzi, lai skaidrotu dažādu kultūras atšķirību cēloņus un izpausmes6.
Apmeklē skolas un pašvaldības kultūras pasākumus un valsts svētku svinību norises un līdzdarbojas tajās, atpazīst sava novada/pilsētas nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus6.
Līdzdarbojas skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts svētku svinību norisēs. Piedalās un īsteno dažādas aktivitātes, lai iepazītu, popularizētu un aizsargātu sava novada/pilsētas un Latvijas kultūras un vēsturiskās vērtības6.
Dažādos veidos iesaistās skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts svētku svinību norisēs. Gan reālā, gan digitālā vidē ierosina un pamato kultūras pasākumu idejas, līdzdarbojas to īstenošanā, aicina piedalīties citus
Laika gaitā sabiedrība daudzveidīgu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas7.
Secīgi sakārto ģimenes notikumus, lai saskatītu, kādas pārmaiņas laikā gaitā ir notikušas7.
Hronoloģiskā secībā kārto nozīmīgākos sava novada un Latvijas vēstures notikumus, lai secinātu, ka viens notikums ietekmē citu notikumu norisi (cēloņsakarības). Salīdzina dažādas pārmaiņas sabiedrībā un tehnoloģijās, lai secinātu, kādas līdzības un atšķirības ir novērojamas sabiedrībā pagātnē un mūsdienās7.
Skaidro tuvākajā apkaimē laika gaitā notikušās pārmaiņas, lai secinātu, ka ikkatra indivīda piedzīvotie notikumi pagātnē ir saistīti ar notikumiem Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas ietekmējošus faktorus.Saskata, atklāj un analizē cēloņsakarības vēstures procesos un izmanto tās sabiedrisko procesu skaidrošanai7.
Saskaņā ar paraugu veido vēsturisko liecību aprakstu7.
Izmanto muzejos un savā apkārtnē atrodamos vēstures avotus, lai veidotu savu vēsturisko vēstījumu, pamato, kāpēc šīs pagātnes liecības jāsaglabā7.
Veido savas un vērtē citu, tai skaitā vēsturnieku un sadzīvē izplatītās vēsturiskās rekonstrukcijas, pamatojoties uz faktiem un atklājot atšķirīgo viedokļu cēloņus7.
Atpazīst piemērus savā personiskajā un citu cilvēku pieredzē, kas apliecina laika pastāvēšanu (gadalaiku maiņa, cilvēka mūžs)7.
Skaidro, kā dažādi faktori – norises ekonomikā, sabiedrības pārvaldīšanas veids, dominējošās vērtības, dabas apstākļi – ietekmē pārmaiņu norisi sabiedrībā, lai secinātu, ka pārmaiņām ir daudzveidīgi cēloņi un sekas7.
Raksturo iedzīvotāju izvietojuma izmaiņas pasaulē un Latvijā, analizējot teritorijas apdzīvotību un apdzīvojumu ietekmējošos faktorus
Informācijas avoti, kas atspoguļo norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir izvērtējami kritiski8.
Raksturo dažādu plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas izmantošanas iespējas, atrod un atlasa faktus8.
Kritiski izvērtē un izmanto dažādu plašsaziņas līdzekļu un vēstures avotu sniegto informāciju. Salīdzina dažādos informācijas avotos atrodamos faktus, meklē līdzības un atšķirības8.
Analizē un skaidro plašsaziņas līdzekļu iespējas atspoguļot un ietekmēt cilvēku politiskos, sabiedriskos, estētiskos priekšstatus un uzskatus, manipulēt ar personisko un kultūras identitātes izpratni, priekšstatiem par kultūras mantojumu un vērtībām8.
Izvērtējot dažādu informāciju un vēstījumus, atpazīst un grupē faktus un viedokļus8.
Salīdzina dažādos plašsaziņas līdzekļos izmantoto argumentāciju, lai noteiktu tajos pausto viedokļu pamatotību, izprot atšķirību starp realitāti un tās atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos8.
No dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem, iegūst un analizē viedokļus par vietējiem un globāliem procesiem, lai veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskiem procesiem pagātnē un mūsdienās8.
Atpazīst sev noderīgu un nozīmīgu informāciju un pieredzi vēstures stāstos un rekonstrukcijās8.
Atpazīst un vērtē dažādas ikdienišķas situācijas, kuru skaidrošanai tiek izmantoti sabiedrības vēsturiskajā pieredzē balstīti argumenti8.
Izvērtē, kādu informāciju (ticamu, apšaubāmu) iespējams iegūt no dažādiem vēstures avotiem, lai to izmantotu argumentācijā. Skaidro, kādi faktori ietekmē vēstures avotu ticamību. Nosaka avotu ticamību, izmantojot piedāvātos kritērijus.Analizē dažādu sabiedrības grupu izteiktos vēstures norišu vērtējumus un pārmaiņas sabiedrības grupu vēsturiskajā atmiņā, meklējot vērtējumos un vēsturiskajā atmiņā kopīgo un izprotot atšķirību cēloņus 8.
Izmantojot dažādus avotus un vēstījumus, meklē piemērus, kā organizācijas un cilvēki veido savu digitālo identitāti, lai secinātu, kādu informāciju tā ietver. Atbildīgi lieto sociālos medijus8.
Izmantojot dažādus avotus, savu un citu pieredzi, secina, kādi ir pārdomāti veidotas digitālās identitātes kritēriji, atbildīgi un apzināti veido savu digitālo identitāti Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs, labklājības ministrs Jānis Reirs
pielikums Ministru kabineta
gada
novembra noteikumiem Nr. 747 Sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, beidzot 3.,
un
klasi
Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļiBeidzot
klasiBeidzot
klasiBeidzot
klasi1.
Stāsta par īpašo un neparasto mākslā (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains)1.
Raksturo mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) izteiksmes līdzekļus un novērtē iespējas ar tiem radoši izpausties1.
Sava radošā darba prezentācijā un aprakstā izmanto informācijas avotus un atsauces uz tiem, lai pamatotu izvēlēto mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) un tā izteiksmes līdzekļus1.
Atšķir vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus (līnija, laukums, forma, krāsa, ritms, apjoms, telpa). Eksperimentē ar katru no tiem un kombinē tos. Stāsta par savu pieredzi1.
Atpazīst un nosauc vairāku vizuālās mākslas veidu izteiksmes līdzekļus (līnija, laukums, forma, krāsa, tonis, gaisma, virsmas īpatnības, ritms, apjoms, telpa, mērogs, virziens) un kompozīcijas izveides paņēmienus (formāts, līdzsvars, kontrasts, ritms, proporcijas). Kombinē tos, pamatojot savas izvēles ietekmi uz gala rezultātu1.
Raksturo dažādu vizuālās mākslas veidu (glezniecība, grafika, tēlniecība, arhitektūra, dizains un audiovizuālā māksla) vizuālos izteiksmes līdzekļus un kompozīcijas izveides paņēmienus un paredz to ietekmi uz gala rezultātu. Kombinē tos atbilstoši radošā darba mērķim un idejai un izvērtē ietekmi uz mākslas darbu1.
Saskata mākslas darbos zīmes (piemēram, vienkāršākās etnogrāfiskās zīmes un informatīvās zīmes) un plaši lietotus simbolus reālajā un digitālajā vidē, skaidro to nozīmi, līdzīgo un atšķirīgo. Lieto zīmes un simbolus radošā darbā, izmantojot tiem atbilstošus vizuālus izteiksmes līdzekļus, kuru izvēli pamato1.
Radošā darbā gan brīvi kombinē, gan mērķtiecīgi lieto zīmes un simbolus (piemēram, etnogrāfiskās zīmes, informatīvās zīmes un simbolus) ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem un kompozīcijas principiem. Salīdzina un izvērtē abas pieejas1.
Veido radošu darbu ar idejai atbilstošu kompozīciju. Sintezējot vairākus vizuālās mākslas veidus, mērķtiecīgi izmanto, pārveido un kombinē zīmes un simbolus1.
Saklausa, atšķir, dziedot un muzicējot kopā ar visiem lieto mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodija, dinamika, temps, skaņas nokrāsa, reģistrs). Eksperimentējot ar tiem (piemēram, lēnu tempu nomaina ar ātru, augstu reģistru ar zemu), stāsta par izmaiņu radīto noskaņu1.
Klausās, atpazīst un daudzveidīgā muzikālā darbībā lieto mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodija, dinamika, temps, tembrs, reģistrs, skaņveides paņēmieni). Vērtē, kā skaņdarba vai dziesmas raksturs mainās, tos variējot1.
Atpazīst skaņdarbā un nošu rakstā apgūtajiem mūzikas stiliem raksturīgos mūzikas izteiksmes līdzekļus, mērķtiecīgi tos izmanto muzikāli radošajā darbībā. Pēta nošu pieraksta paraugus, izzina, kā veidojies un attīstījies nošu raksts. Pieraksta savu muzikālo sacerējumu, izvērtē to pēc kopīgi izstrādātiem kritērijiem1.
Dzied unisonā pēc dzirdes jebkurā tonalitātē. Dzied unisonā pēc notīm vienkāršas melodijas ar pakāpju nosaukumiem un ar nošu nosaukumiem Do mažorā un la minorā. Saklausa un atšķir noturīgās un nenoturīgās pakāpes skaņkārtā, skaidro tonikas trijskaņa uzdevumu mūzikā1.
Dzied kopā ar visiem unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā tonalitātē, dzied ar pakāpju nosaukumiem un pēc notīm vienkāršas melodijas tonalitātēs ar vienu zīmi. Skaidro toņa, pustoņa, alterācijas zīmju (diēzs, bemols, bekars) nozīmi mūzikā. Saklausa atšķirības starp vienkāršajiem intervāliem un saskaņām (disonanses, konsonanses), skaņkārtu, trijskani (mažors, minors), skaidro to nozīmi mūzikas tēla veidošanā. Instrumentspēlē (metalofons, ksilofons) lieto burtu apzīmējumus1.
Dzied kopā ar visiem un grupā unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā tonalitātē, dzied un spēlē pēc notīm vienkāršas melodijas tonalitātēs līdz divām zīmēm. Saskata un saklausa atšķirības starp konsonansēm un disonansēm, raksturo to nozīmi mūzikas tēla veidošanā. Veido vienkāršus dziesmu pavadījumus, izmantojot I, IV, V pakāpes trijskaņus. Iestudē priekšnesumu, ietverot apgūtās dziesmas, skandēšanas partitūras, un izvērtē repertuāra atbilstību priekšnesuma iecerei1.
Skandē un dzied, spēlē ritma instrumentus, veido vienkāršus ritma pavadījumus, izmantojot dažāda ilguma ritma vienības 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā.1.
Skandē un dzied, grupē un veido skanošo žestu un ritma pavadījumus, izmantojot apgūtās ritma vienības un ritma grupas, un punktētos ritmus radošos vingrinājumos iepriekš apgūtajos taktsmēros un 3/8 un 6/8 taktsmērā, skaidro to ietekmi uz mūzikas raksturu un noskaņu1.
Saklausa un kombinē apgūtās ritma struktūras dažādos taktsmēros, lieto radošos vingrinājumos muzicēšanas procesā, skaidro ritma līdzekļu atbilstību apgūtajiem mūzikas žanriem un stiliem1.
Skatuviskā darbībā izmanto kustības un runu cilvēka un dažādu citu tēlu darbības un rīcības atdarināšanai, pauž savu viedokli par gūto pieredzi1.
Izmanto savu ķermeni un balsi monologa, dialoga un etīžu veidošanā, balstoties uz personisko pieredzi un viedokli. Savu un citu veikumu izvērtē pēc iepriekš veidotiem kritērijiem1.
Piedzīvo un vērtē teātri kā starpdisciplināru mākslu, kurā izteiksmes līdzeklis ir pats aktieris. Izvērtē, vai darbs ir procesā veidota izrāde, improvizācijas teātra izrāde vai atbilstoši scenārijam veidots priekšnesums. Pamato savu viedokli1.
Skaidri un apzināti lasa mācībām un savām interesēm atbilstošus folkloras un literāros darbus, nosaka literārā darba kompozīcijas galvenās daļas1.
Raksturo un mācās vērtēt savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīcijas elementus. Pauž savu viedokli par literāru darbu un mācās izprast tā māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar citiem mākslas darbiem1.
Analizē un vērtē savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīciju un izteiksmes veidu. Vērtē literārā darba māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar citiem tekstiem un mākslas darbiem1.
Saskata vienkāršus tēlainās izteiksmes līdzekļus, piemēram, salīdzinājumus, stāsta par literārā darba notikumiem, īsi raksturo tēlus un to rīcību1.
Pazīst, izvēlas un lieto valodas un tēlainās izteiksmes līdzekļus (pārnestā nozīme, deminutīvs, alegorija, personifikācija, epitets, metafora), kuri nepieciešami literārā darba izveidē. Vērtē lietojumu, salīdzina un pamato ietekmi uz tekstu1.
Saskata literārā darbā izmantotos tēlainās izteiksmes līdzekļus (simbols, asonanse, aliterācija), interpretē to nozīmi tekstā. Vērtē literārā teksta valodas savdabību1.
Saskata un salīdzina dzejas, prozas un dramaturģijas teksta atšķirīgo veidojumu1.
Salīdzina dažādu folkloras (dziesmu folklora, vēstītājfolklora, brahiloģismi) un literatūras veidu un žanru (fabula, dzejolis, literārā pasaka, stāsts, pasaku luga) pazīmes latviešu un cittautu literāros darbos1.
Argumentēti pamato dažādu folkloras un literatūras veidu (lirika, epika, liroepika, drāma) un žanru (novele, romāns, dzejolis, miniatūra, komēdija, drāma, eposs, poēma, balāde, dzejproza) pazīmes latviešu un cittautu literāros darbos
Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas2.
Īsteno radošas idejas dažādiem sev aktuāliem nolūkiem, pamatojot to personisko aktualitāti2.
Īsteno radošas un mākslinieciskas idejas dažādiem sev aktuāliem mērķiem, iedvesmojoties no notikumiem sabiedrībā vai personiskajā dzīvē, no vizuālās un audiovizuālās mākslas, mūzikas, teātra mākslas, literārajiem darbiem, arhitektūras un dizaina vai dabas norisēm. Fiksē tos (pieraksta, skicē, fotografē, ieraksta vai filmē). Izmanto radošās domāšanas paņēmienus ideju precizēšanā2.
Īsteno radošas un mākslinieciskas idejas sabiedrībai un sev aktuāliem mērķiem. Izmanto daudzveidīgus radošās domāšanas paņēmienus ideju precizēšanā. Idejas realizēšanai izmanto tekstu, skaņu, attēlu, kustību un dažādas tehnoloģijas2.
Stāsta par ideju radīšanas procesā gūtajiem atklājumiem, prieku, gandarījumu un ieguldījumu kopīgajā darbā. Pārrunā grūtības. Sarunājas un uzklausa citus2.
Raksturo savu ideju radīšanas procesu, uzdrīkstēšanos, izvēles, ieguldījumu, gandarījumu, grūtību pārvarēšanu2.
Analizē ideju radīšanas procesu, izvērtē savu ieguldījumu, pieredzi un grupas darbību. Prezentējot ideju, atbildīgi un cieņpilni izturas pret auditoriju2.
Uzstājas auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā. Stāsta par uzstāšanās laikā piedzīvoto, vērtē savu sniegumu2.
Uzstājas auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā, atpazīst uztraukumu un bailes un ar pedagoga palīdzību meklē tam risinājumu. Vērtē savu un citu sniegumu2.
Publiskās uzstāšanās laikā mērķtiecīgi izmanto apgūtās prasmes (runa, kustība, iztēle). Izvērtē savu un citu snieguma kvalitāti atbilstoši ieceres mērķim. Izvērtē savu izaugsmi
Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas3.
Individuāli, pārī vai grupā vienojas par idejas īstenošanas soļiem un eksperimentējot veido radošu darbu (piemēram, raksta nelielus radošus darbus rakstos vai mutvārdos apgūto žanru un tēlainās izteiksmes līdzekļu apjomā. Izzinot un pētot skaņu avotus, eksperimentē ar skaņu rīkiem, sacer vienkāršas melodijas ar folkloras tekstiem brīvā formā, rada un ieraksta skaņu gleznas). Izvērtē darbu atbilstoši noteiktiem kritērijiem3.
Diskutē, apspriež idejas, individuāli, pārī vai grupā veido radošu darbu (piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus, monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus, fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus, sacer skaņdarbu, izmantojot kādu no apgūtajām mūzikas formām, veido skaņu partitūras, rada skaņu stāstus), eksperimentējot un kombinējot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus atbilstoši radošā darba ieceres mērķim3.
Sekojot paša plānotiem radošā procesa soļiem, daudzveidīgi izmanto mākslinieciskos un tēlainās izteiksmes līdzekļus atbilstoši ieceres mērķim, apvieno audiālos un vizuālos, divdimensiju un trīsdimensiju mākslas veidus radoša darba izveidē (piemēram, eksperimentējot raksta dzejas, prozas vai dramaturģijas tekstu, sacer skaņdarbu literāram tekstam vai animācijas filmai, veido iestudējumu un tā noformējumu), mērķtiecīgi izmanto digitālās tehnoloģijas. Atbildīgi izvērtē savu un citu paveikto atbilstoši kopīgi veidotiem kritērijiem3.
Atpazīst un radošā darbā izmanto dažādu mākslas veidu dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus (piemēram, veido sižetus un tēlus leļļu un objektu teātra tehnikā, zīmē, veido, glezno, darina kolāžas, fotografē)3.
Dalās pieredzē, eksperimentē un kombinē dažādus materiālus, tehnikas, paņēmienus un tehnoloģijas radošam darbam (piemēram, izgatavo skaņu rīkus, realizē skatuvisku priekšnesumu, zīmē, glezno, veido, fotografē, filmē, veido animācijas). Pamato savu izvēli3.
Sadarbojas un atbildīgi īsteno radošā darba ideju. Uzklausa citu viedokli, diskutē un patstāvīgi pieņem lēmumus par idejas īstenošanai atbilstošu materiālu, tehnikas, paņēmienu un tehnoloģiju izvēli3.
Interpretē viena mākslas veida darbu ar cita mākslas veida izteiksmes līdzekļiem vecumposmam atbilstošā apjomā, piemēram, ilustrē literāru vai folkloras darbu, dziesmu vai skaņdarbu ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem, stāsta cits citam, kādus tēlus var radīt3.
Izmanto dažādu mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) iespējas savu emociju, vērtību un ideju paušanai. Interpretē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) vecumposmam atbilstošā apjomā ar citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļiem. Salīdzina, kā atšķiras viena un tā paša sižeta atspoguļojums dažādos mākslas veidos3.
Radošajā darbā izmanto savu estētisko pieredzi. Interpretē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) vecumposmam atbilstošā apjomā, izvēloties un izmantojot citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļus, argumentē savu izvēli3.
Stāsta par radošā darba gaitu, savu tehnisko un valodisko meistarību un izvērtē savu sniegumu atbilstoši iecerei. Atbildīgi izturas pret savu un citu veidotiem darbiem3.
Demonstrē, eksponē, atskaņo, raksta un lasa sadarbībā paveikto. Novērtē savu un klasesbiedru veidotus darbus kā autordarbus. Izmantojot citu autoru darbus vai idejas, atsaucas uz tiem, norādot avotus3.
Analizē atklājuma, līdzpārdzīvojuma, radīšanas prieka, uzdrīkstēšanās un problēmu risināšanas pieredzi radošajā procesā un sadarbībā. Ievēro autortiesības regulējošas normas3.
Izzina un atbilstoši noteiktiem kritērijiem novērtē mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, dizains un arhitektūra) darbu personisko nozīmību. Pauž savus uzskatus un uzklausa atšķirīgus uzskatus3.
Pēta un atbilstoši paša veidotiem kritērijiem vērtē iespēju nozīmīgākajos pasaules un Latvijas mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) darbos un kultūrtelpā paust identitāti. Izvēlas darbus, kas kļuvuši personiski nozīmīgi, to izpētē iedvesmojas savam radošajam darbam3.
Analizē sabiedrībā aktuālu procesu izpausmes dažādos laikmetīgās mākslas veidos, komentē personiski nozīmīgo3.
Apliecina savu piederību noteiktai kultūrai, piedaloties tautas tradīciju pasākumos. Skaidro to personisko nozīmību3.
Raksturo un vērtē materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram, mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju svētki) nozīmi identitātes saglabāšanā3.
Pēta un analizē materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram, mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju svētki) nozīmi. Pamato savu unikālo piederību noteiktai kultūrai un dzīvesvidei. Novērtē sevi kā kultūras mantojuma veidotāju3.
Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, iesaistoties kopīgā darbībā, īstenojot idejas publiskajā telpā (skolā un ārpus tās)3.
Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, kopīgi īstenojot sociāli, ekonomiski vai ekoloģiski nozīmīgas mākslas idejas publiskajā telpā. Izsaka savu identitāti mākslā, ietekmējot apkārtējās vides veidošanu un veicinot dažādu sociālu grupu un kultūru saprašanos3.
Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Iesaistās mācību, dzīves un atpūtas vides izveidē, novērš trūkumus. Pamato nepieciešamību radīt, apzinās radošo procesu kā autora pašizpausmes un uzņēmības rezultātu3.
Klausās un atšķir latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli, trideksni, sietiņu, stabuli) pēc attēla un skanējuma. Grupās pēta un atklāj instrumentu skaņas veidošanās principus3.
Saklausa, pēta un skaidro atšķirības starp Baltijas un citu tautu tradicionālajiem mūzikas instrumentiem. Stāsta par mūzikas instrumentu lomu tautas tradīcijās3.
Klausās, pēta, atšķir pēc attēla, nosaukuma un tembra klasiskos un populārās mūzikas instrumentus, skaidro to lietojumu atbilstoši mūzikas stilam, laikmetam. Klausās un salīdzina viena un tā paša skaņdarba dažādas interpretācijas3.
Individuālā, pāru un grupu skatuviskā darbībā atdarina redzēto. Atspoguļo personisko pieredzi, atveidojot ikdienas dzīves notikumus un eksperimentējot ar veidiem, kā tos izpaust3.
Iejūtas lomā, darbojas tēlā, sadarbojas tēla ietvaros ar citu tēlu. Risina problēmas un konfliktus skatuviskajā darbībā tēla ietvaros. Izsaka viedokli par gūto pieredzi un raksturo emocijas3.
Veido lomu, skatuvisku tēlu un priekšnesuma saturu, mērķtiecīgi izmantojot savu ķermeni, runu un iztēli. Analizē un izvērtē sava un citu veikuma atbilstību mērķim
Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā4.
Apmeklē kultūras notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus, literārus pasākumus), vēro pilsētvidi, stāsta par saviem iespaidiem, uzklausa atšķirīgus uzskatus. Kultūras notikuma apmeklējuma laikā mācās ievērot atbilstošu uzvedības modeli4.
Apmeklē kultūras notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus, literārus pasākumus), veidojot savu kultūras pieredzi. Izvērtē to personisko nozīmību un aktualitāti, pauž un pamato savu viedokli un pieņem atšķirīgus viedokļus. Kultūras notikuma apmeklējuma laikā ievēro atbilstošu uzvedības modeli4.
Izvēlas savām interesēm atbilstošus kultūras notikumus. Mutiski un rakstiski vērtē savu kultūras pieredzi, paužot savu attieksmi pret dzīves un kultūras vērtībām, ko rosinājuši oriģināldarbi4.
Aprakstoši stāsta par mākslas darbā uztveramo (piemēram, objekti, tēli, sižets, tēmas) un par to, ko iespējams iztēloties (piemēram, noskaņa, pārdzīvojums, asociācijas)4.
Individuāli novērtē mākslas darba iedarbību uz dažādiem uztveres veidiem (piemēram, valodiskais, vizuālais, audiālais, kinestētiskais). Interpretē mākslas darbā (vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātris, arhitektūra un dizains) i

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.