Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Kom

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums Saturs Lietoto saīsinājumu saraksts Par komisiju Komisijas mandāts un darbības principi Komisijas mērķi un uzdevumi Atbildes Uz Saeimas 23.05.2019. lēmumu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" izveidi" Par atbalsta ieviešanas mērķiem Par atbalsta ietekmi Par kritērijiem atbalsta saņemšanai Par atbalsta intensitāti Par Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību Komisijas sastāvs Komisijas pētījuma objekts Komisijas pētāmā laika ietvars Komisijas darbs Sēžu apmeklējums Hronoloģija 90. gadi 1995.-2000. gads 2005. gads 2008. gads 2009.-2010. gads 2010.-2011. gads 2011.-2012. gads 2013. gads 2014.-2016. gads 2017.-2018. gads 2019. gads Atbildība Secinājumi un rekomendācijas Pielikums Nr.1 Pielikums Nr.2 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību komisijas locekļa Viktora Valaiņa redzējums Lietoto saīsinājumu saraksts AER atjaunojamie energoresursi AP politisko partiju apvienība Attīstībai PAR BVKB Būvniecības Valsts kontroles birojs EM Ekonomikas ministrija EK Eiropas Komisija EKF Eiropas klimata fonds EP Eiropas Padome ES Eiropas Savienība ETL Elektroenerģijas tirgus likums FM Finanšu ministrija HES Hidroelektrostacija IRR iekšējās peļņas norma JKP politiskā partija Jaunā konservatīvā partija JV politisko partiju apvienība Jaunā vienotība Komisija Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" KPV politiskā partija KPV.LV kW kilovats LCOE Levelized Cost Of Electricity - vēja enerģijas izlīdzinātā cena dzīves ciklā LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LOSP Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padome MK Ministru kabinets MW megavats OI Obligātais iepirkums OIK Obligātā iepirkuma komponente TEC Termoelektrocentrāle TM Tieslietu ministrija SEN subsidētās elektroenerģijas nodoklis SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija VK Valsts kontrole ZM Zemkopības ministrija ZZS politisko partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība Par komisiju Komisijas mandāts un darbības principi Parlamentārās izmeklēšanas komisija "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" (turpmāk - Komisija) tika izveidota ar Saeimas 2019. gada 23. maija lēmumu pēc 36 deputātu pieprasījuma, saskaņā ar Satversmes 26. pantu. Komisijas mērķi un uzdevumi Komisijas mērķis ir rast atbildes uz Saeimas lēmumā par komisijas izveidi uzdotajiem 88 jautājumiem un noskaidrot amatpersonu atbildību un izpildvaras lomu obligātās iepirkumu komponentes (turpmāk - OIK) ieviešanas gaitā, ieskaitot mērķu definēšanu un izvirzīšanu, ietekmes novērtēšanu, kritēriju definēšanu atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību. Komisija savus darbības virzienus ir noteikusi saskaņā ar šo mērķi. Komisija ievēro laikā no 1997. līdz šim brīdim izstrādātos un pieejamos citu institūciju izmeklēšanas un izpētes rezultātus, bet tos ziņojumā neatkārto un nekopē. Atbildes Uz Saeimas 23.05.2019. lēmumu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" izveidi" 1. Par atbalsta ieviešanas mērķiem 1.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk - AER) un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši: 1.1.1. noteikusi skaidru un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, tostarp attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā; Nē. Komisija konstatējusi, ka nav bijusi noteikta skaidra un nacionālām interesēm atbilstoša politika attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. 1.1.2. noteikusi Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošus, skaidrus, sasniedzamus un samērīgus mērķus attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā; Nē. Komisija konstatējusi, ka nav noteikti Latvijas nacionālajām interesēm atbilstoši, skaidri, sasniedzami un samērīgi mērķi, attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. 1.1.3. sasniedzamo mērķu noteikšanā, kā arī noteikto mērķu saskaņošanā ar Eiropas Savienības institūcijām ievērojusi: 1.1.3.1. Latvijas nacionālās intereses, Nē. Komisija konstatējusi, ka noteiktā mērķa sasniegšanai nav ievērotas Latvijas nacionālās intereses. Tajā skaitā pārņemot Latvijā tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.) sasniegšanai netika nodrošināta pētījumos balstītu ārējo normatīvo regulējumu izstrāde un pieņemšana. 1.1.3.2. Latvijas lietotāju faktisko maksātspēju, Nē. Pēc amatpersonu liecībām Komisija ir konstatējusi, ka izteiktie brīdinājumi par lietotāju faktiskās maksātspējas nepietiekamību nav tikuši ņemti vērā. 1.1.3.3. saprātīgu līdzsvaru starp vides aizsardzības interesēm un Latvijas tautsaimniecības iespējām? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības un Latvijas tautsaimniecības iespējām. 1.2. Vai Latvijai ir bijis mērķis ieviest un vēlāk koriģēt valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražotājiem (tostarp valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) pasākumu vai sistēmas)), lai: 1.2.1. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju gūt neierobežoti lielus ienākumus un peļņu uz visu Latvijas lietotāju rēķina; Nē. Komisija nav konstatējusi apzinātu slēptu vai atklātu nodomu esamību1 1.2.2. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju bez pienācīgas Latvijas valsts institūciju kontroles pār elektroenerģijas ražošanas un piegādes procesu ražot elektroenerģiju un pārdot to OI ietvaros par cenu, kura pārsniedz tirgus cenu; Nē. Komisija nav konstatējusi tīšas darbības. Šāda veida apstiprinājumus, iespējams, iegūs kriminālprocesa gaitā, veicot izmeklēšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.2 1.2.3. nodrošinātu, ka daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa tiek nosegta ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot AER, neatkarīgi no sloga, kuru šādas saistības rada Latvijas lietotājiem un sekām Latvijas tautsaimniecībai kopumā; Komisija konstatējusi, ka Latvijā tikusi pildīta kā uzdevums ES rekomendācija, lai 40% no kopējā patēriņa būtu ražota, izmantojot AER. 1.2.4. izpildītu Eiropas Savienības institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm; Jā. Komisija ir konstatējusi, ka ir veiktas darbības, lai izpildītu ES institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm. 1.2.5. rīkotos pretēji Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un prasībām atbalsta sniegšanai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veiktas darbības, kas būtu pretējas ES institūciju ieteikumiem un prasībām atbalsta sniegšanai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā. 1.3. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par atbalsta sniegšanas mērķu noteikšanu, šo mērķu samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm konstatēšanu un vēlāku to izpildes kontroli? Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija. Ir iespējams konstatēt tikai augstāko amatpersonu atbildību šajās ministrijās procesu vadībā un apzināti nekvalitatīvu projektu virzībā, par ko tieši ir atbildīgi attiecīgā laikaposma ministri, valsts sekretāri un tiesību normu izstrādātāju tiešie vadītāji. 1.4. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus, lai veiktu nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus par jau noteikto un nākotnē nosakāmo atbalsta mērķu samērīgumu ar Latvijas nacionālajām interesēm? Nē. Komisija ir konstatējusi tikai pētījumus, kuri ir veikti jau pēc darbību ieviešanas, vai pēc tam, kad ir konstatēts nesamērīgs cenu kāpums vai kontroles trūkums. 1.5. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Daļēji. Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus būtu veikušas personas, kuras būtu nekompetentas, nebūtu neatkarīgas vai būtu ieinteresētas rezultātos. Tomēr nereti pētījumi veikti pēc pašu iniciatīvas, un mazāk - ministrijas uzdevumā. Jebkura pētījuma autoru neieinteresētība pati par sevi ir atsevišķas izmeklēšanas priekšmets. 1.6. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības, izmantojot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, iegūs izmeklēšanas iestādes ierosināto kriminālprocesu rezultātā. 2. Par atbalsta ietekmi 2.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai paredzētu šādu atbalsta pasākumu iespējamās sekas nākotnē, novērtētu šādu atbalsta pasākumu jau faktiski radītās sekas, kā arī nepieļautu negatīvu ietekmi uz: 2.1.1. Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām tās jomām; Nē. Komisija konstatējusi, ka oficiālos valsts pasūtītos pētījumos nav analizēta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz tās atsevišķām jomām, ja šāda informācija ir bijusi, tā nav ņemta vērā un ir ignorēta. 2.1.2. elektroenerģijas lietotāju veicamo maksājumu par elektroenerģiju un elektroenerģijas piegādes pakalpojumiem apmēru, no tā izrietošo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas lietotāju konkurētspēju Eiropas Savienības kopējā tirgū un ārpus Eiropas Savienības robežām, kā arī eksportspēju; Nē. Komisija konstatējusi, ka oficiālos valsts pasūtītos pētījumos nav analizēta Latvijas elektroenerģijas lietotāju konkurētspēja ES kopējā tirgū un ārpus ES robežām, kā arī eksportspēja. 2.1.3. konkurenci elektroenerģijas tirgū Latvijā, Baltijā, Eiropas Savienības kopējā tirgū, kā arī ārpus Eiropas Savienības robežām; Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veikti oficiāli valsts pasūtīti pētījumi, aprēķini vai novērtējumi par konkurenci elektroenerģijas tirgū Latvijā, Baltijā, ES kopējā tirgū, kā arī ārpus ES robežām. 2.1.4. elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām (to jaudu palielināšanas un tīkla paplašināšanas nepieciešamību); Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veikti oficiāli valsts pasūtīti pētījumi, 2.1.5. citiem līdzīgiem un ar visu iepriekš minēto saistītiem faktoriem? Jā. VK 2013. gada pārbaude, Pricewaterhouse Cooper kvalitātes sistēmas audits, SIA Ekodoma 2013. gada pētījums. SIA Prudentia Energy Markets 2016. gadā veiktā metodikas izstrāde un 2017. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes izstrādātais pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori". Šo pētījumu rezultāti izmantoti nelielā apmērā. 2.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām)? Skatīt atbildes 1.1. un 1.2. apakšpunktā. 2.3. Vai ir veiktas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi tikai pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas vai arī ir notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole? Komisija konstatēja, ka darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas nav veikti, kā arī nav notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole (Komisija uzskata, ka kontrole ir bijusi formāla, pavirša un nepietiekama). 2.4. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisija konstatēja, ka pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmai. 2.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? Komisija nav konstatējusi, ka kāda amatpersona vai institūcija būtu pieņēmusi lēmumu neveikt pētījumus, aprēķinus un novērtējumus. Tie vienkārši nav veikti savlaicīgi, kā arī veikto pētījumu rezultāti ņemti vērā daļēji vai nepilnīgi visā atbalsta periodā. 2.6. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Komisijai nav izdevies noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši savlaicīgi. Visa atbalsta piešķiršanas un kontroles sistēmai visā atbalsta periodā nav bijusi pievērsta pietiekama vērība. 2.7. Kādas institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt atbildes ziņojuma 6. punktā. 2.8. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Tā kā veikti daži pētījumi un tie veikti jau pēc tam, kad faktiski jau bija iestājušās nelabvēlīgas sekas, secināms, ka savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai institūcijas nav devušas. 2.9. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus, aprēķinus un novērtējumus būtu veikusi atbilstošajās jomās nekompetenta un rezultātos ieinteresēta persona. Informāciju par kādas personas ieinteresētību varētu konstatēt tiesībsargājošās institūcijas, veicot izmeklēšanu ierosinātajos kriminālprocesos - skat. 6. punktā sniegto informāciju par izmeklēšanas virzieniem. 2.10. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādu darbību konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skat. 6. jautājumu). 3. Par kritērijiem atbalsta saņemšanai 3.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu kritērijus, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā? Skat. atbildi uz 1.1. un 2.1. apakšpunktu. Komisija konstatējusi, ka pētījumi par kritērijiem, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā nav veikti. 3.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā? Komisija rīcībā nav nonākusi pārliecinoša informācija par pētījumiem, kas būtu veikti pirms valsts atbalsta sistēmu ieviešanas. Iesaistītās amatpersonas norāda, ka ir tikuši veikti aprēķini, kas parādījuši potenciāli negatīvu un būtisku iespaidu uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām, bet šie aprēķini nav tikuši ņemti vērā. Aŗī atbalsta sistēmu pastāvēšanas laikā pētījumu ir maz un tie tiek veikti attiecībā uz atsevišķiem valsts pārvaldes rīcības aspektiem, un praktiski neskar. Pie šādiem pētījumiem ir pieskaitāms VK 2013. gada pārbaude, Pricewaterhouse Cooper kvalitātes sistēmas audits, SIA Ekodoma 2013. gada pētījums. SIA Prudentia Energy Markets 2016. gadā veiktā metodikas izstrāde un 2017. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes izstrādātais pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori". Praktiski nav visaptverošu pētījumu, kas skatītu ražošanas procesu kopsakarā ar atbalstu, tā ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, Latvijas reālās iespējas esošajā tehnoloģiju attīstības līmenī. Veikto pētījumu rezultāti ne vienmēr tikuši pilnvērtīgi izmantoti. 3.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisijai nav pietiekamu resursu, lai vērtētu vai veiktie pētījumi ir pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmai. Komisija konstatē, ka veiktie pētījumi nav veikti savlaicīgi, kā arī pētījumu rezultāti, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, ir ņemti vērā daļēji. Skat. atbildi uz 4.1.3. apakšpunktu. 3.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? EM 2018. gada pieņēmusi lēmumu neveikt pētījumu "Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam", jo apropriācijas pārdales rezultātā EM nav piešķirti pieprasītie papildus līdzekļi. Komisija nevar konstatēt, vai amatpersona apzināti izvēlējusies nepildīt savas funkcijas pēc labākās sirdsapziņas, vai arī tam par pamatu bijuši ārēji faktori vai nekompetence. Papildus skat. atbildi uz 1.1. apakšpunktu. Par atbildību skat. ziņojuma 6. apakšpunktu. 3.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Ievērojot aptveramo laika periodu, komisijas slēdziens ir spekulatīvs - balstīts analoģijā un pamatots ar apstākli, ka likumdevējs nav varējis iesniegt pārliecinošus pierādījumus pietiekamu kvalitatīvu, precīzu, savlaicīgu un atbilstošu pētījumu veikšanai. Tas saskan ar ES rekomendācijām, kas norāda uz nepieciešamību investēt valsts attīstībā līdzekļus proaktīvi. Galvenais iemesls - zemā izpildvaras ieinteresētība valsts attīstībā un tautsaimniecībā, kas izpaužas kā birokrātiska attieksme pret jebkādām inovācijām un paniskas bailes no riska. Līdz šim nav normāli tiesiski noregulēts jautājums par valsts intervenci tautsaimniecības attīstībā (mērķtiecīgu pētījumu veikšana un stratēģiju izstrāde). 3.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktā. 3.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Komisija konstatē, ka tā kā veikti daži pētījumi un tie veikti jau pēc tam, kad faktiski jau bija iestājušās nelabvēlīgas sekas, secināms, ka savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai institūcijas nav devušas. 3.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus, aprēķinus un novērtējumus būtu veikušas atbilstošajās jomās nekompetentas un rezultātos ieinteresētas personas. Informāciju par kādas personas ieinteresētību varētu konstatēt tiesībsargājošās institūcijas, veicot izmeklēšanu ierosinātajos kriminālprocesos - skat. 6. punktā sniegto informāciju par izmeklēšanas virzieniem. 3.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Jāatzīmē, ka 2018. gadā apropriācijas pārdales laikā tiek pieņemts lēmums nepiešķirt pieprasītos papildu līdzekļus pētījumam OIK jomā (Atbildīgā ministrija Finanšu ministrija, ministre Dana Reizniece-Ozola). Iespējams, ka vēl šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skatīt 6. jautājumu). 3.10. Vai atbalsta piešķiršanai un saņemšanai noteiktie kritēriji (piemēram, prasības saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu, lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, elektrostacijas efektivitātes rādītājiem, prasības kurināmā uzskaitei un izmantošanai u. tml.) ir efektīvi uzraudzīti un kontrolēti visās atbalsta piešķiršanas un saņemšanas stadijās, tostarp: 3.10.1. atbalsta saņemšanas tiesību piešķiršanas stadijā; Komisija konstatēja, ka atbalsta piešķiršanai un saņemšanai noteiktie kritēriji, tajā skaitā, prasības saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu, lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, elektrostacijas efektivitātes rādītājiem, prasības kurināmā uzskaitei un izmantošanai, nav efektīvi uzraudzīti un kontrolēti visās atbalsta piešķiršanas un saņemšanas stadijās. 3.10.2. elektrostaciju izbūves laikā; Nē. Skatīt 3.10.1. apakšpunktu. 3.10.3. elektrostaciju darbības uzsākšanas laikā; Nē. Skatīt 3.10.1. apakšpunktu. 3.10.4. pārējā atbalsta saņemšanas laikā? Nē. Skatīt 3.10.1. apakšpunktu. 3.11. Vai ir nodrošināta efektīva uzraudzība un kontrole pilnīgi visā atbalsta saņemšanas periodā? Tostarp, vai tiek pārbaudīti arī iespējami pagātnē pieļauti ražotāju pārkāpumi? Nē. Komisija konstatējusi, ka iespējami pagātnē pieļauti ražotāju pārkāpumi tiek pārbaudīti, tikai sākot ar 2013. gadu. 3.12. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī par efektīvu uzraudzības un kontroles darbību veikšanu? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6.punktā. 3.13. Ja nepieciešamie efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismi nav savlaicīgi noteikti, koriģēti un uzlaboti atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts? Komisija konstatējusi, ka līdz 2020. gada 1. janvārim nebija izveidota institūcija, kas veiktu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šādas institūcijas izveidošanas pienākums bija Ekonomikas ministrijai. Acīmredzami to savlaicīgi izdarīt traucēja gan ministrijas kapacitāte, gan izpratnes trūkums, gan vienaldzība. Laikā, kad tika konstatēti nopietni pārkāpumi, bija jau skaidrs, ka jāpārskata, viss atbalsta mehānisms3. Vienlaikus pievērsties arī pastiprināta kontroles mehānisma jautājumiem 2015. gadā nebija iespējams ministrijas ierobežoto resursu dēļ. 3.14. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī efektīvas uzraudzības un kontroles darbību veikšanu? Kāds ir pamatojums šādai rīcībai? Komisija līdz šim nav konstatējusi tīšas darbības, ka kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Komisija tās darbības laikā ir vairākkārt konsultējusies ar tiesībsargājošām iestādēm, par šādu faktu atklāšanas iespējām. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietās (skatīt 6. punktā). 4. Par atbalsta intensitāti 4.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu: 4.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem, lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu, nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā enerģija pārsniegtu pieprasījumu. 4.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās; Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. 4.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai, elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās? Ekonomikas ministrija savā 16.08.2019. vēstulē Nr. 3.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA" 2013. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas, par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā". Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140 30. un 31.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu 2013. gadā pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no 2014. gada 1. janvāra Latvija ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu daļējai segšanai. Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 11.6. punktā ir norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no 2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no 736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69 2011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Savukārt, 52. punktā Valsts kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK 24.07.2007. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.2009. noteikumi Nr. 198 un MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma 56. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās atmaksātos aptuveni četru gadu laikā. Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.2010. noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 1.1. punkts) pusgadu pirms tam tika apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL 29. panta prasībām, tika nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL 28. panta prasībām (Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 58.4. punkts). Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai nav informācijas. 4.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā? Skatīt atbildi pie 4.1.1. apakšpunkta. 4.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts, vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota uz likumu un MK noteikumu pamata.4 Kopš 2012. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības. Kopš 2013. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros. Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās. 4.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos pētījumus. […] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 1. martam) un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6 4.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu. 4.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai. 4.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Par 4.8. punktu - atbildi skatīt pie 4.1.3.apakšpunkta. 4.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietās (skat. 6. jautājumu). 4.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas? Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā? Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta sniegšanas laikā nav bijis. 4.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika: 4.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas; Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl 2011. gadā (moratorijs atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī pirms Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien, bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas 2015. gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. 4.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un efektīvi uzraudzīta un kontrolēta; Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.2. apakšpunkts. 4.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un kontroles efektīvu īstenošanu? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu. 4.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta: Skatīt 4.12.2. apakšpunktu. 4.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts; Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat. 6. jautājumu). Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu spektrs. 4.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm); Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas. 4.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt; Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5., 6. jautājumu. 4.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē, vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli? Komisija nav konstatējusi, ka kādas institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta pietiekoša uzmanība līdz pat 2017. gadam. Ekonomikas ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes - ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī trūcis speciālistu8. 5. Par Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) 5.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp: 5.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu; 5.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai; Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709 konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem, atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai, Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēs. Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda, ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko... kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti, 2013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī tajā piedalās."10. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par šāda rakstura jautājumiem. 5.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi, ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā elektroenerģija? Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu atbilde nav gūta. 5.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus) Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā (elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms 2007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts konkurencei)? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā? Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6. punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas. Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti ministru prezidenta ziņojumā. 11 5.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktu. Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva informācija. 5.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skat. 6. jautājumu). 5.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80 miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem (par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo jautājumu intensitāte. 5.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem. 5.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga. Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu, maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā jautājumā. 5.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par: 5.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām; Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu. 5.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas latviešu valodā; Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā sagatavošanu un publiskošanu? Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas sabiedrības interesēm? Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ, lai lēmumu varētu saņemt ātrāk. Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt atbilstoši rīkoties. 5.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu informāciju par EK lēmumu? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas kavējumiem. 5.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta saņēmēju intereses? Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē, savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika ietvars. 6. Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību 6.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais kaitējums Latvijas tautsaimniecībai? Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams. 6.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības? Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās, tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības. Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās, Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai. 6.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu: 6.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no šādas rīcības (bezdarbības); Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai netieši ietekmējuši vai motivējuši? Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroene …