Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Kom

Īsumā

Šis dokuments ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta sistēmas ieviešanu, tās mērķiem, ietekmi un saistītajām atbildībām. Tas analizē OIK atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību Latvijas nacionālajām interesēm.

Ko tas regulē

  • OIK atbalsta ieviešanas mērķus un to atbilstību Latvijas nacionālajām interesēm.
  • OIK atbalsta ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un lietotāju maksātspēju.
  • Kritērijus atbalsta saņemšanai un atbalsta intensitāti.
  • Eiropas Komisijas lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un tiesību aizsardzības institūciju rīcību saistībā ar nodarīto kaitējumu.

Kam tas attiecas

  • Amatpersonām un institūcijām, kas bija atbildīgas par OIK atbalsta sistēmas izstrādi, ieviešanu un kontroli.
  • Elektroenerģijas ražotājiem, kas saņēmuši atbalstu.
  • Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem, kurus ietekmējusi OIK.

Galvenie punkti

  • Nav bijusi noteikta skaidra un nacionālām interesēm atbilstoša enerģētikas politika attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) un koģenerācijā.
  • Nav noteikti Latvijas nacionālajām interesēm atbilstoši, skaidri, sasniedzami un samērīgi mērķi attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā.
  • Nav ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības interesēm un Latvijas tautsaimniecības iespējām.
  • Ir veiktas darbības, lai izpildītu ES institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm.
Likuma teksts
Likuma teksts

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas

  1. gada
  2. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums Saturs Lietoto saīsinājumu saraksts Par komisiju Komisijas mandāts un darbības principi Komisijas mērķi un uzdevumi Atbildes Uz Saeimas 23.05.
  3. lēmumu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas
  4. gada
  5. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" izveidi" Par atbalsta ieviešanas mērķiem Par atbalsta ietekmi Par kritērijiem atbalsta saņemšanai Par atbalsta intensitāti Par Eiropas Komisijas
  6. gada
  7. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību Komisijas sastāvs Komisijas pētījuma objekts Komisijas pētāmā laika ietvars Komisijas darbs Sēžu apmeklējums Hronoloģija
  8. gadi 1995.-
  9. gads
  10. gads
  11. gads 2009.-
  12. gads 2010.-
  13. gads 2011.-
  14. gads
  15. gads 2014.-
  16. gads 2017.-
  17. gads
  18. gads Atbildība Secinājumi un rekomendācijas Pielikums Nr.1 Pielikums Nr.2 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas
  19. gada
  20. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību komisijas locekļa Viktora Valaiņa redzējums Lietoto saīsinājumu saraksts AER atjaunojamie energoresursi AP politisko partiju apvienība Attīstībai PAR BVKB Būvniecības Valsts kontroles birojs EM Ekonomikas ministrija EK Eiropas Komisija EKF Eiropas klimata fonds EP Eiropas Padome ES Eiropas Savienība ETL Elektroenerģijas tirgus likums FM Finanšu ministrija HES Hidroelektrostacija IRR iekšējās peļņas norma JKP politiskā partija Jaunā konservatīvā partija JV politisko partiju apvienība Jaunā vienotība Komisija Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas
  21. gada
  22. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" KPV politiskā partija KPV.LV kW kilovats LCOE Levelized Cost Of Electricity - vēja enerģijas izlīdzinātā cena dzīves ciklā LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LOSP Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padome MK Ministru kabinets MW megavats OI Obligātais iepirkums OIK Obligātā iepirkuma komponente TEC Termoelektrocentrāle TM Tieslietu ministrija SEN subsidētās elektroenerģijas nodoklis SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija VK Valsts kontrole ZM Zemkopības ministrija ZZS politisko partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība Par komisiju Komisijas mandāts un darbības principi Parlamentārās izmeklēšanas komisija "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas
  23. gada
  24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" (turpmāk - Komisija) tika izveidota ar Saeimas
  25. gada
  26. maija lēmumu pēc 36 deputātu pieprasījuma, saskaņā ar Satversmes
  27. pantu. Komisijas mērķi un uzdevumi Komisijas mērķis ir rast atbildes uz Saeimas lēmumā par komisijas izveidi uzdotajiem 88 jautājumiem un noskaidrot amatpersonu atbildību un izpildvaras lomu obligātās iepirkumu komponentes (turpmāk - OIK) ieviešanas gaitā, ieskaitot mērķu definēšanu un izvirzīšanu, ietekmes novērtēšanu, kritēriju definēšanu atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību. Komisija savus darbības virzienus ir noteikusi saskaņā ar šo mērķi. Komisija ievēro laikā no
  28. līdz šim brīdim izstrādātos un pieejamos citu institūciju izmeklēšanas un izpētes rezultātus, bet tos ziņojumā neatkārto un nekopē. Atbildes Uz Saeimas 23.05.
  29. lēmumu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas
  30. gada
  31. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" izveidi"
  32. Par atbalsta ieviešanas mērķiem 1.
  33. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc
  34. gada
  35. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk - AER) un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši: 1.1.
  36. noteikusi skaidru un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, tostarp attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā; Nē. Komisija konstatējusi, ka nav bijusi noteikta skaidra un nacionālām interesēm atbilstoša politika attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. 1.1.
  37. noteikusi Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošus, skaidrus, sasniedzamus un samērīgus mērķus attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā; Nē. Komisija konstatējusi, ka nav noteikti Latvijas nacionālajām interesēm atbilstoši, skaidri, sasniedzami un samērīgi mērķi, attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā. 1.1.
  38. sasniedzamo mērķu noteikšanā, kā arī noteikto mērķu saskaņošanā ar Eiropas Savienības institūcijām ievērojusi: 1.1.3.
  39. Latvijas nacionālās intereses, Nē. Komisija konstatējusi, ka noteiktā mērķa sasniegšanai nav ievērotas Latvijas nacionālās intereses. Tajā skaitā pārņemot Latvijā tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.) sasniegšanai netika nodrošināta pētījumos balstītu ārējo normatīvo regulējumu izstrāde un pieņemšana. 1.1.3.
  40. Latvijas lietotāju faktisko maksātspēju, Nē. Pēc amatpersonu liecībām Komisija ir konstatējusi, ka izteiktie brīdinājumi par lietotāju faktiskās maksātspējas nepietiekamību nav tikuši ņemti vērā. 1.1.3.
  41. saprātīgu līdzsvaru starp vides aizsardzības interesēm un Latvijas tautsaimniecības iespējām? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības un Latvijas tautsaimniecības iespējām. 1.
  42. Vai Latvijai ir bijis mērķis ieviest un vēlāk koriģēt valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumus elektroenerģijas ražotājiem (tostarp valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) pasākumu vai sistēmas)), lai: 1.2.
  43. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju gūt neierobežoti lielus ienākumus un peļņu uz visu Latvijas lietotāju rēķina; Nē. Komisija nav konstatējusi apzinātu slēptu vai atklātu nodomu esamību1 1.2.
  44. nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju bez pienācīgas Latvijas valsts institūciju kontroles pār elektroenerģijas ražošanas un piegādes procesu ražot elektroenerģiju un pārdot to OI ietvaros par cenu, kura pārsniedz tirgus cenu; Nē. Komisija nav konstatējusi tīšas darbības. Šāda veida apstiprinājumus, iespējams, iegūs kriminālprocesa gaitā, veicot izmeklēšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.2 1.2.
  45. nodrošinātu, ka daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa tiek nosegta ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot AER, neatkarīgi no sloga, kuru šādas saistības rada Latvijas lietotājiem un sekām Latvijas tautsaimniecībai kopumā; Komisija konstatējusi, ka Latvijā tikusi pildīta kā uzdevums ES rekomendācija, lai 40% no kopējā patēriņa būtu ražota, izmantojot AER. 1.2.
  46. izpildītu Eiropas Savienības institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm; Jā. Komisija ir konstatējusi, ka ir veiktas darbības, lai izpildītu ES institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm. 1.2.
  47. rīkotos pretēji Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un prasībām atbalsta sniegšanai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veiktas darbības, kas būtu pretējas ES institūciju ieteikumiem un prasībām atbalsta sniegšanai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā. 1.
  48. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par atbalsta sniegšanas mērķu noteikšanu, šo mērķu samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm konstatēšanu un vēlāku to izpildes kontroli? Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija. Ir iespējams konstatēt tikai augstāko amatpersonu atbildību šajās ministrijās procesu vadībā un apzināti nekvalitatīvu projektu virzībā, par ko tieši ir atbildīgi attiecīgā laikaposma ministri, valsts sekretāri un tiesību normu izstrādātāju tiešie vadītāji. 1.
  49. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus, lai veiktu nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus par jau noteikto un nākotnē nosakāmo atbalsta mērķu samērīgumu ar Latvijas nacionālajām interesēm? Nē. Komisija ir konstatējusi tikai pētījumus, kuri ir veikti jau pēc darbību ieviešanas, vai pēc tam, kad ir konstatēts nesamērīgs cenu kāpums vai kontroles trūkums. 1.
  50. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Daļēji. Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus būtu veikušas personas, kuras būtu nekompetentas, nebūtu neatkarīgas vai būtu ieinteresētas rezultātos. Tomēr nereti pētījumi veikti pēc pašu iniciatīvas, un mazāk - ministrijas uzdevumā. Jebkura pētījuma autoru neieinteresētība pati par sevi ir atsevišķas izmeklēšanas priekšmets. 1.
  51. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Nē. Komisija nav konstatējusi, ka kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības, izmantojot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, iegūs izmeklēšanas iestādes ierosināto kriminālprocesu rezultātā.
  52. Par atbalsta ietekmi 2.
  53. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc
  54. gada
  55. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai paredzētu šādu atbalsta pasākumu iespējamās sekas nākotnē, novērtētu šādu atbalsta pasākumu jau faktiski radītās sekas, kā arī nepieļautu negatīvu ietekmi uz: 2.1.
  56. Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām tās jomām; Nē. Komisija konstatējusi, ka oficiālos valsts pasūtītos pētījumos nav analizēta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz tās atsevišķām jomām, ja šāda informācija ir bijusi, tā nav ņemta vērā un ir ignorēta. 2.1.
  57. elektroenerģijas lietotāju veicamo maksājumu par elektroenerģiju un elektroenerģijas piegādes pakalpojumiem apmēru, no tā izrietošo ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas lietotāju konkurētspēju Eiropas Savienības kopējā tirgū un ārpus Eiropas Savienības robežām, kā arī eksportspēju; Nē. Komisija konstatējusi, ka oficiālos valsts pasūtītos pētījumos nav analizēta Latvijas elektroenerģijas lietotāju konkurētspēja ES kopējā tirgū un ārpus ES robežām, kā arī eksportspēja. 2.1.
  58. konkurenci elektroenerģijas tirgū Latvijā, Baltijā, Eiropas Savienības kopējā tirgū, kā arī ārpus Eiropas Savienības robežām; Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veikti oficiāli valsts pasūtīti pētījumi, aprēķini vai novērtējumi par konkurenci elektroenerģijas tirgū Latvijā, Baltijā, ES kopējā tirgū, kā arī ārpus ES robežām. 2.1.
  59. elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām (to jaudu palielināšanas un tīkla paplašināšanas nepieciešamību); Nē. Komisija nav konstatējusi, ka būtu veikti oficiāli valsts pasūtīti pētījumi, 2.1.
  60. citiem līdzīgiem un ar visu iepriekš minēto saistītiem faktoriem? Jā. VK
  61. gada pārbaude, Pricewaterhouse Cooper kvalitātes sistēmas audits, SIA Ekodoma
  62. gada pētījums. SIA Prudentia Energy Markets
  63. gadā veiktā metodikas izstrāde un
  64. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes izstrādātais pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori". Šo pētījumu rezultāti izmantoti nelielā apmērā. 2.
  65. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām)? Skatīt atbildes 1.
  66. un 1.
  67. apakšpunktā. 2.
  68. Vai ir veiktas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi tikai pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas vai arī ir notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole? Komisija konstatēja, ka darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas nav veikti, kā arī nav notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole (Komisija uzskata, ka kontrole ir bijusi formāla, pavirša un nepietiekama). 2.
  69. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisija konstatēja, ka pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmai. 2.
  70. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? Komisija nav konstatējusi, ka kāda amatpersona vai institūcija būtu pieņēmusi lēmumu neveikt pētījumus, aprēķinus un novērtējumus. Tie vienkārši nav veikti savlaicīgi, kā arī veikto pētījumu rezultāti ņemti vērā daļēji vai nepilnīgi visā atbalsta periodā. 2.
  71. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Komisijai nav izdevies noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši savlaicīgi. Visa atbalsta piešķiršanas un kontroles sistēmai visā atbalsta periodā nav bijusi pievērsta pietiekama vērība. 2.
  72. Kādas institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt atbildes ziņojuma
  73. punktā. 2.
  74. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Tā kā veikti daži pētījumi un tie veikti jau pēc tam, kad faktiski jau bija iestājušās nelabvēlīgas sekas, secināms, ka savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai institūcijas nav devušas. 2.
  75. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus, aprēķinus un novērtējumus būtu veikusi atbilstošajās jomās nekompetenta un rezultātos ieinteresēta persona. Informāciju par kādas personas ieinteresētību varētu konstatēt tiesībsargājošās institūcijas, veicot izmeklēšanu ierosinātajos kriminālprocesos - skat.
  76. punktā sniegto informāciju par izmeklēšanas virzieniem. 2.
  77. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādu darbību konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skat.
  78. jautājumu).
  79. Par kritērijiem atbalsta saņemšanai 3.
  80. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc
  81. gada
  82. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu kritērijus, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā? Skat. atbildi uz 1.
  83. un 2.
  84. apakšpunktu. Komisija konstatējusi, ka pētījumi par kritērijiem, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atbalstu elektroenerģijas ražošanai no AER un koģenerācijā nav veikti. 3.
  85. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā? Komisija rīcībā nav nonākusi pārliecinoša informācija par pētījumiem, kas būtu veikti pirms valsts atbalsta sistēmu ieviešanas. Iesaistītās amatpersonas norāda, ka ir tikuši veikti aprēķini, kas parādījuši potenciāli negatīvu un būtisku iespaidu uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām, bet šie aprēķini nav tikuši ņemti vērā. Aŗī atbalsta sistēmu pastāvēšanas laikā pētījumu ir maz un tie tiek veikti attiecībā uz atsevišķiem valsts pārvaldes rīcības aspektiem, un praktiski neskar. Pie šādiem pētījumiem ir pieskaitāms VK
  86. gada pārbaude, Pricewaterhouse Cooper kvalitātes sistēmas audits, SIA Ekodoma
  87. gada pētījums. SIA Prudentia Energy Markets
  88. gadā veiktā metodikas izstrāde un
  89. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes izstrādātais pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori". Praktiski nav visaptverošu pētījumu, kas skatītu ražošanas procesu kopsakarā ar atbalstu, tā ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, Latvijas reālās iespējas esošajā tehnoloģiju attīstības līmenī. Veikto pētījumu rezultāti ne vienmēr tikuši pilnvērtīgi izmantoti. 3.
  90. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisijai nav pietiekamu resursu, lai vērtētu vai veiktie pētījumi ir pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmai. Komisija konstatē, ka veiktie pētījumi nav veikti savlaicīgi, kā arī pētījumu rezultāti, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, ir ņemti vērā daļēji. Skat. atbildi uz 4.1.
  91. apakšpunktu. 3.
  92. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? EM
  93. gada pieņēmusi lēmumu neveikt pētījumu "Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz
  94. gadam", jo apropriācijas pārdales rezultātā EM nav piešķirti pieprasītie papildus līdzekļi. Komisija nevar konstatēt, vai amatpersona apzināti izvēlējusies nepildīt savas funkcijas pēc labākās sirdsapziņas, vai arī tam par pamatu bijuši ārēji faktori vai nekompetence. Papildus skat. atbildi uz 1.
  95. apakšpunktu. Par atbildību skat. ziņojuma
  96. apakšpunktu. 3.
  97. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Ievērojot aptveramo laika periodu, komisijas slēdziens ir spekulatīvs - balstīts analoģijā un pamatots ar apstākli, ka likumdevējs nav varējis iesniegt pārliecinošus pierādījumus pietiekamu kvalitatīvu, precīzu, savlaicīgu un atbilstošu pētījumu veikšanai. Tas saskan ar ES rekomendācijām, kas norāda uz nepieciešamību investēt valsts attīstībā līdzekļus proaktīvi. Galvenais iemesls - zemā izpildvaras ieinteresētība valsts attīstībā un tautsaimniecībā, kas izpaužas kā birokrātiska attieksme pret jebkādām inovācijām un paniskas bailes no riska. Līdz šim nav normāli tiesiski noregulēts jautājums par valsts intervenci tautsaimniecības attīstībā (mērķtiecīgu pētījumu veikšana un stratēģiju izstrāde). 3.
  98. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma
  99. punktā. 3.
  100. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Komisija konstatē, ka tā kā veikti daži pētījumi un tie veikti jau pēc tam, kad faktiski jau bija iestājušās nelabvēlīgas sekas, secināms, ka savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai institūcijas nav devušas. 3.
  101. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Komisija nav konstatējusi, ka pētījumus, aprēķinus un novērtējumus būtu veikušas atbilstošajās jomās nekompetentas un rezultātos ieinteresētas personas. Informāciju par kādas personas ieinteresētību varētu konstatēt tiesībsargājošās institūcijas, veicot izmeklēšanu ierosinātajos kriminālprocesos - skat.
  102. punktā sniegto informāciju par izmeklēšanas virzieniem. 3.
  103. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Jāatzīmē, ka
  104. gadā apropriācijas pārdales laikā tiek pieņemts lēmums nepiešķirt pieprasītos papildu līdzekļus pētījumam OIK jomā (Atbildīgā ministrija Finanšu ministrija, ministre Dana Reizniece-Ozola). Iespējams, ka vēl šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skatīt
  105. jautājumu). 3.
  106. Vai atbalsta piešķiršanai un saņemšanai noteiktie kritēriji (piemēram, prasības saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu, lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, elektrostacijas efektivitātes rādītājiem, prasības kurināmā uzskaitei un izmantošanai u. tml.) ir efektīvi uzraudzīti un kontrolēti visās atbalsta piešķiršanas un saņemšanas stadijās, tostarp: 3.10.
  107. atbalsta saņemšanas tiesību piešķiršanas stadijā; Komisija konstatēja, ka atbalsta piešķiršanai un saņemšanai noteiktie kritēriji, tajā skaitā, prasības saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu, lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, elektrostacijas efektivitātes rādītājiem, prasības kurināmā uzskaitei un izmantošanai, nav efektīvi uzraudzīti un kontrolēti visās atbalsta piešķiršanas un saņemšanas stadijās. 3.10.
  108. elektrostaciju izbūves laikā; Nē. Skatīt 3.10.
  109. apakšpunktu. 3.10.
  110. elektrostaciju darbības uzsākšanas laikā; Nē. Skatīt 3.10.
  111. apakšpunktu. 3.10.
  112. pārējā atbalsta saņemšanas laikā? Nē. Skatīt 3.10.
  113. apakšpunktu. 3.
  114. Vai ir nodrošināta efektīva uzraudzība un kontrole pilnīgi visā atbalsta saņemšanas periodā? Tostarp, vai tiek pārbaudīti arī iespējami pagātnē pieļauti ražotāju pārkāpumi? Nē. Komisija konstatējusi, ka iespējami pagātnē pieļauti ražotāju pārkāpumi tiek pārbaudīti, tikai sākot ar
  115. gadu. 3.
  116. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī par efektīvu uzraudzības un kontroles darbību veikšanu? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6.punktā. 3.
  117. Ja nepieciešamie efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismi nav savlaicīgi noteikti, koriģēti un uzlaboti atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts? Komisija konstatējusi, ka līdz
  118. gada
  119. janvārim nebija izveidota institūcija, kas veiktu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šādas institūcijas izveidošanas pienākums bija Ekonomikas ministrijai. Acīmredzami to savlaicīgi izdarīt traucēja gan ministrijas kapacitāte, gan izpratnes trūkums, gan vienaldzība. Laikā, kad tika konstatēti nopietni pārkāpumi, bija jau skaidrs, ka jāpārskata, viss atbalsta mehānisms
  120. Vienlaikus pievērsties arī pastiprināta kontroles mehānisma jautājumiem
  121. gadā nebija iespējams ministrijas ierobežoto resursu dēļ. 3.
  122. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu efektīvas uzraudzības un kontroles mehānismu savlaicīgu noteikšanu, koriģēšanu un uzlabošanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī efektīvas uzraudzības un kontroles darbību veikšanu? Kāds ir pamatojums šādai rīcībai? Komisija līdz šim nav konstatējusi tīšas darbības, ka kāda institūcija vai amatpersona būtu likusi šķēršļus, kavējusi vai ietekmējusi pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Komisija tās darbības laikā ir vairākkārt konsultējusies ar tiesībsargājošām iestādēm, par šādu faktu atklāšanas iespējām. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietās (skatīt
  123. punktā).
  124. Par atbalsta intensitāti 4.
  125. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu iepriekšējo pēc
  126. gada
  127. maija ieviesto valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu: 4.1.
  128. objektīvi nepieciešamo minimālo atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem, lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu, nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā enerģija pārsniegtu pieprasījumu. 4.1.
  129. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās; Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. 4.1.
  130. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai, elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas elektrostacijās? Ekonomikas ministrija savā 16.08.
  131. vēstulē Nr. 3.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA"
  132. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA "EKODOMA"
  133. gada pētījums). Tā mērķis bija arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas, par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA"
  134. gada pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā". Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140
  135. un 31.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu
  136. gadā pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no
  137. gada
  138. janvāra Latvija ieviesa subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu daļējai segšanai. Valsts kontroles 13.02.
  139. ziņojuma 11.
  140. punktā ir norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no
  141. gada līdz
  142. gadam būtiski ir pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no 736 % jeb Ls 129,82
  143. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69
  144. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Savukārt,
  145. punktā Valsts kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK 24.07.
  146. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.
  147. noteikumi Nr. 198 un MK 16.03.
  148. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma
  149. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās atmaksātos aptuveni četru gadu laikā. Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.
  150. noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK
  151. gada
  152. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 1.
  153. punkts) pusgadu pirms tam tika apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL
  154. panta prasībām, tika nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai atbilstoši ETL
  155. panta prasībām (Valsts kontroles 13.02.
  156. ziņojuma 58.
  157. punkts). Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai nav informācijas. 4.
  158. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā? Skatīt atbildi pie 4.1.
  159. apakšpunkta. 4.
  160. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi, detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām? Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts, vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota uz likumu un MK noteikumu pamata.4 Kopš
  161. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības. Kopš
  162. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros. Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās. 4.
  163. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus lēmumus? Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos pētījumus. […] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta
  164. gada
  165. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā no
  166. gada
  167. jūnija līdz
  168. gada
  169. martam) un Ministru kabineta
  170. gada
  171. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6 4.
  172. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.
  173. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma
  174. punktu. 4.
  175. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai? Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu veikšanai. 4.
  176. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas, neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas? Par 4.
  177. punktu - atbildi skatīt pie 4.1.3.apakšpunkta. 4.
  178. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietās (skat.
  179. jautājumu). 4.
  180. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas? Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 4.
  181. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā? Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta sniegšanas laikā nav bijis. 4.
  182. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika: 4.12.
  183. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas
  184. gada
  185. aprīļa lēmuma saņemšanas; Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl
  186. gadā (moratorijs atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī pirms Eiropas Komisijas
  187. gada
  188. aprīļa lēmuma saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien, bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas
  189. gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. 4.12.
  190. vai to ievērošana ir pilnībā un efektīvi uzraudzīta un kontrolēta; Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.
  191. apakšpunkts. 4.12.
  192. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un kontroles efektīvu īstenošanu? Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma
  193. punktu. 4.
  194. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta: Skatīt 4.12.
  195. apakšpunktu. 4.13.
  196. kāpēc tas nav ticis darīts; Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat.
  197. jautājumu). Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu spektrs. 4.13.
  198. vai šāda situācija atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm); Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas. 4.13.
  199. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt; Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5.,
  200. jautājumu. 4.13.
  201. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē, vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli? Komisija nav konstatējusi, ka kādas institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta pietiekoša uzmanība līdz pat
  202. gadam. Ekonomikas ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes - ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī trūcis speciālistu
  204. Par Eiropas Komisijas
  205. gada
  206. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) 5.
  207. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas
  208. gada
  209. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp: 5.1.
  210. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.

(3)pantu; 5.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai; Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709 konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem, atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai, Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēs. Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda, ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko... kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti, 2013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī tajā piedalās."10. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par šāda rakstura jautājumiem. 5.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi, ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā elektroenerģija? Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu atbilde nav gūta. 5.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus) Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā (elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms 2007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts konkurencei)? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā? Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6. punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas. Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti ministru prezidenta ziņojumā. 11 5.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktu. Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva informācija. 5.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai? Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā krimināllietā (skat. 6. jautājumu). 5.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80 miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem (par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa, pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem Latvijā? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. 5.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo jautājumu intensitāte. 5.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem? Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas lietotājiem. 5.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga? EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga. Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu, maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā jautājumā. 5.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par: 5.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām; Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu. 5.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas latviešu valodā; Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā sagatavošanu un publiskošanu? Skatīt 5.12 apakšpunktu. 5.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas sabiedrības interesēm? Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ, lai lēmumu varētu saņemt ātrāk. Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt atbilstoši rīkoties. 5.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu informāciju par EK lēmumu? Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā. EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas kavējumiem. 5.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta saņēmēju intereses? Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē, savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika ietvars. 6. Par nodarīto kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību 6.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais kaitējums Latvijas tautsaimniecībai? Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams. 6.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības? Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās, tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības. Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās, Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai. 6.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un sniegšanu: 6.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no šādas rīcības (bezdarbības); Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai netieši ietekmējuši vai motivējuši? Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas kompetence. 6.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām darbībām? Ar šo jautājumu Latvijas Republikas Saeima jau ir pēc būtības noteikusi, ka pastāvošā valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā ir neatbilstoša Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām.
  1. a)2018. gada pavasarī prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas pirmajam punktam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, 2018. gada 19. aprīlī ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 105. panta otrajam teikumam. Konkrēti, par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei, kurā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, tika lūgts atzīt Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā, 30.2 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 53.punktā noteikto, ka publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji. Pieteikumā analizēts arī 2017. gada 24. aprīlī publicētais Eiropas Komisijas atzinums SA-43140 par Latvijas valsts atbalstu atjaunojamajai enerģijai un siltuma un elektroenerģijas ražošanai kopsakarā ar Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. C-672/13, secinot, ka Komisijas vēlāks saskaņojums nepadara valsts atbalsta pasākumus par likumīgiem un nepiešķir ieinteresētajām personām tiesisko paļāvību, citastarp, ka atbalsts tiks turpināts. Ar Satversmes tiesas 4. kolēģijas 2018. gada 21. maija lēmumu pagarināts ģenerālprokurora pieteikuma izskatīšanas termiņš, atzīstot, ka nepieciešama pieteikuma juridiskā pamatojuma padziļināta analīze, dēļ kā pieteikums atzīstams par sarežģītu. Ar Satversmes tiesas 2018. gada 5. jūnija rīcības sēdes lēmumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu un vadoties no šā likuma 20. panta piektās daļas 3.punkta un 71.daļas, atteikts ierosināt lietu. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. Saskaņā ar šā likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikums neatbilst likuma 18. panta prasībām, bet atbilstoši šā likuma 20. panta 71. daļai, ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis - kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā. Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 60. punktu, ja tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kolēģijas priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Minētais dod pamatu secinājumam, ka tiesas kolēģijas viedoklis par atteikšanos ierosināt lietu, nav bijis vienbalsīgs. Atzīmējams arī, ka atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta 58.punktam, gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai tiesnesis, ja nepieciešams, var uzaicināt pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, kā arī pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, dokumentus un ziņas, kas nepieciešamas, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lietas ierosināšanas stadijā prokuratūrai papildus informācija netika pieprasīta.
  2. b)Komisija pieturas pie viedokļa, ka Latvijas tiesību aizsardzības institūcijas var rīkoties un uzsākt kādas darbības korupcijas gadījumu izmeklēšanai tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats. Ņemot vērā minēto, lielākā aktivitāte notikusi tikai pēc 2017. gada skandāla, kurš nāca klajā pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižeta - proti pēc tam, kas tiesībsargājošās institūcijas ir uzzinājušas par šādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tikšanās laikā ar Valsts policiju un, iepazīstoties ar komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, komisija secināja, ka Valsts policijas institūcijas nav novilcinājušas izmeklēšanas procesu, kā arī visi procesi uzsākti savlaicīgi. Tāpat Komisija pēc savas iniciatīvas ir nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Izmeklēšana par koruptīvām darbībām amatpersonu rīcībā notiek uzsākto kriminālprocesu ietvaros, kas saistīti ar pretlikumīgu labuma gūšanu no OIK shēmām. Tiešajās sarunās noskaidrojās, ka kriminālprocesus par vismaz 100 epizodēm izmeklē četri izmeklētāji, vairākos gadījumos nepieciešamas sarežģītas un dārgas ekspertīzes, kā arī tika skarta sen jau zināma un diskutēta tēma par kvalificētu policijas darbinieku izglītības sistēmu un komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus tikai darbam policijā ar noteiktu termiņu, kurā absolventam jāstrādā pēc specialitātes12; Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis informēja, ka visas lietas13 ir apvienotas vienā pārvaldē - atrodas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē. Lietas ir sadalītas trīs lielos blokos: 1. Kriminālprocesi, kuros informācija bija jau 2017. gada, nogalē (tā saucamās "konteinershēmas"); 2. Kriminālprocesi, kas saistīti ar uzņēmumiem, kuri jau bija uzsākuši darbu, bet tika konstatētas problēmas saražotā uzskaitē - nepareizi tiek aprēķināts pašpatēriņš. Šajā blokā aktīvā stadijā tagad ir septiņas stacijas četros kriminālprocesos. Par vienu staciju ir izmeklēšana pabeigta, lieta nodota kriminālvajāšanai prokuratūrai, un atrodas tiesā iztiesāšanas stadijā. Šīs lietas ir daudz sarežģītākas nekā pirmā bloka lietas, jo ir daudz ļoti specifisku tehnisku jautājumu - kas ir pašpatēriņš, kas ir saražotais, kas ir nodotais utt.. Šajās lietās, tiek pieaicināti speciālisti, kuri dod atzinumus; 3. Amatpersonu atbildība. Tiek izvērtēta vairāku personu rīcība un izmeklēšana arī virzās uz priekšu.
  3. c)Iepazīstoties ar materiāliem un, ņemot vērā prokurora atziņas 2019. gada 23. septembra Komisijas sēdes laikā, Komisija ir sagatavojusi un saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 9. panta otro daļu, Komisija: 1. 2019. gada 30. septembrī nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai lūgumu organizēt pārbaudi (vēstules Nr. 232.9/18-35-13/19), lai izvērtētu, vai astoņās epizodēs ir noticis Krimināllikuma 177., 195. vai 319. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums; 3. 2019. gada 19. novembrī ir pārsūtījusi Ģenerālprokuratūrai Ziedoņa Ziediņa iesniegumu, ar lūgumu cita starpā izvērtēt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora 2019. gada 6. septembra lēmuma par kriminālprocesa Nr.11221079919 izbeigšanu, pamatotību. No Zemgales tiesas apgabala prokuratūras 2019. gada 6. septembrī saņemta informācija, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnībā atcelts un nodots izmeklēšanas turpināšanai; 4. 2020. gada 21. janvārī pārsūtīti dokumenti (vēstules Nr. 232.9/18-2-13/20) Ģenerālprokuratūrai, kuri satur informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar pašpatēriņu, paralēli elektrības ražošanai iepērkot elektroenerģiju no "Latvenergo" par vairāk nekā 100 epizodēm. Iepazīstoties ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesu virzību, noskaidrots, ka divi kriminālprocesi nodoti izskatīšanai tiesā. Zemgales tiesas apgabala prokuratūra krimināllietā Nr.11815004818 ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju valsts interesēs par kopējo summu 2 544 781,83 EUR (divi miljoni pieci simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti astoņdesmit viens euro 83 euro centi)14. Ņemot vērā to, ka policija un prokuratūra Komisijas darbības laikā veica kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu, Komisijai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 396.pantu nebija iespējas iepazīties ar lietas materiāliem un aizsargājamo informāciju, līdz ar to Komisija nevar vērtēt Valsts policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kā arī nebija iespēja pārliecināties par to, ka kriminālizmeklēšanas gaitā būtu identificētas personas, kuras tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no savas darbības vai bezdarbības, ir tikušas prettiesiski tieši vai netieši ietekmētas vai motivētas no atbalsta saņēmēju puses. Šādi pārkāpumi ir konstatējami tikai izmeklēšanas gaitā, izmantojot Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, kas nav Komisijas kompetencē. Komisijas ieskatā šobrīd nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, jo turpinās izmeklēšanas darbības. Komisijas sastāvs Izmeklēšanas komisijas sastāvā ir 7 deputāti, katrs no septiņām 13. Saeimā izveidotajām frakcijām: Ieva Krapāne (KPV LV), Mārtiņš Šteins (AP), Romāns Naudiņš (NA), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Ādamsons (S), Sandis Riekstiņš (JKP), Atis Lejiņš (JV). Komisijas locekļi par Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Ievu Krapāni (KPV LV), bet par Komisijas sekretāru - Mārtiņu Šteinu (AP). Ievērojot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma III. nodaļā noteikto, jau pirmajā Komisijas sēdē vienbalsīgi tika pieņemts lēmums ierosināt ģenerālprokuroru norīkot darbam Komisijā prokuroru. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu, ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru Uvi Kozlovski un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroru Ando Skalbi. Komisijas konsultante no 2019. gada 8. jūlija līdz 2019. gada 22. novembrim un no 2019. gada 29. novembra līdz 2020. gada 20. februārim bija Ineta Muižniece. Komisijas tehniskā sekretāre no 2019. gada 5. jūlija līdz 2019. gada 22. novembrim un no 2019. gada 27. novembra līdz 2020. gada 20. februārim bija Ilze Vanaga. Komisijas pētījuma objekts Izvērtējot saņemtos jautājumus, komisija definē savu izpētes objektu, kas ir Latvijas valsts tiesiski noteikta atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā. Komisija, vadoties no Satversmes tiesas pieņemtās prakses, vērtē, vai OIK sistēmai ir tiesiskiem līdzekļiem sasniedzams racionāls mērķis, vai ir bijis tiesiskais regulējums un vai šis regulējums atbilst nospraustā mērķa sasniegšanai, kā arī to vai nosprausto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar sabiedrībai mazāk nelabvēlīgiem instrumentiem. Komisija pieņem, ka OIK racionālais mērķis ir nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību un nodrošinātu videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu. AER un koģenerācija kā elektroenerģijas ieguves veidi, vērtējot OIK nav nošķirami, jo Latvijas apstākļos, lai nodrošinātu enerģētisku autonomiju un stabilu strāvas padevi tīklā, ir nepieciešams kompensāciju mehānisms. Pasaules praksē to nodrošina ar ģenerācijas sistēmām, kuras izmanto fosilo kurināmo un darbojas nepārtraukti, gaidīšanas režīmā. Lai mazinātu šāda procesa negatīvo ietekmi uz vidi, labākais risinājums ir izmantot radīto enerģiju siltuma formā (koģenerācijā). Komisija ņem vērā EK un ekspertu atzinumus par AER un citu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju raksturu un tehnoloģisko progresu. Piemēram, apstākli, ka šobrīd AER tehnoloģiju iekārtu dzīves cikls, izņemot hidroelektrostacijas, ir aptuveni 20 gadi, kā tas norādīts EK lēmuma 78. punktā. Komisija ir konstatējusi, ka laika posmā no 1995. gada līdz šai dienai, valsts atbalsta sistēmu regulē komplicēta, šim mērķim radīta, tiesību normu kopa, attiecīgi tiesiskais regulējums pastāv un to ir iespējams vērtēt. Lai atbildētu uz pēdējo jautājumu Komisija vērtē, vai ir bijuši atbilstoši pētījumi par situāciju, kurā tika veidots tiesiskais regulējums atbalsta sistēmas veidošanai un vai tiesiskais regulējums ir veidots atbilstoši šo pētījumu rezultātiem, kā arī vai atbildīgās valsts iestādes un amatpersonas ir veikušas ietekmes izvērtēšanu un nodrošinājušas atbilstošu izmaiņu veikšanu, gadījumā, ja regulējums nav sasniedzis savu mērķi. Komisijas pētāmā laika ietvars Klasiskā OIK sistēma tiesību normā tiek nosaukta vārdā 2005. gadā Elektroenerģijas tirgus likumā. Tomēr, ievērojot Saeimas doto uzdevumu un definēto pētījuma objektu, komisija secina, ka pirmo reizi kā dubulto tarifu sistēma tā parādās 1995. gadā Ministru kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr.54 "Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām", pamatojoties uz likuma "Par 1925. gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" (turpmāk - Ministru kabineta iekārtas likums) 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Pētījuma aptvertais periods turpinās līdz mūsu dienām. Komisijas darbs Ir notikušas 27 sēdes, kurās kopumā piedalījušās 52 uzaicinātās personas15 Paralēli Komisijas sēdēm noritēja apjomīga sarakste ar valsts iestādēm, kā arī tika izskatīti saņemtie fizisko personu iesniegumi. Uz Komisijas rakstiskajiem jautājumiem atbildes tika saņemtas no Ekonomikas ministrijas, AS "Sadales tīkli", Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabala tiesas prokuratūras, Valsts Kancelejas, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Frakcijas "Saskaņa" deputāta Ivara Zariņa, Frakcijas "Saskaņa" deputāta Jāņa Ādamsona, privātpersonām, Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijas, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, Zemgales tiesu apgabala prokuratūras, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, no Aigara Kalvīša kā Ministru prezidenta (laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Valsts Policijas, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska kā bijušā Latvijas Republikas Ministru prezidenta. Sēžu apmeklējums16 Hronoloģija Vēsturiski Latvija, ievērojot augsto rūpnieciskās attīstības līmeni, ir bijusi enerģētiski atkarīga no importētiem energoresursiem un elektroenerģijas. 20. gadsimta nogalē Latvijā elektroenerģiju ražoja trīs HES, un četri TEC (ir arī citas nelielas ģenerējošas iekārtas). Trūkstošā elektroenerģija tika saņemta no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, ar kurām bija saslēgums vienotā elektrotīklā. Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu radās nepieciešamība veidot patstāvīgu enerģētikas politiku un izstrādāt savu tiesisko regulējumu. Juridiskie pamati atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā tika iestrādāti likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", kas tika pieņemts 1995. gada 6. septembrī. Likums noteica, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkuma cena atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Komisijas rīcībā nav informācijas, vai Ekonomikas ministrija vai Saeima būtu veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus pirms likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Palielināts elektroenerģijas tarifs, par AER un efektīvā koģenerācijā ražotu elektroenerģiju, tiek noteikts ar Ministru kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr. 54 "Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām" vēl pirms likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pieņemšanas. 90-tie gadi Ar OIK tika aizvietots Latvijā jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū izveidotais virsmaksājums, kas tika ieviests, lai sniegtu iespēju mazas jaudas (līdz 2MW) hidroelektrostacijām, kas darbojās vai plānoja savu darbību atjaunot līdz 2000. gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilda valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam17. 1997. gadā Satversmes tiesas procesā Saeima konstatēja, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji likumprojektu izskatīšanas laikā deputātiem pasniedza vienpusēju informāciju, attiecīgajai atbildīgajai komisijai noklusējot, ka jau ir aizsākti konkrēti koģenerācijas projekti, noslēgti līgumi par nepieciešamās tehnikas izgatavošanu, sākta projektu kreditēšana. Deputāti netika informēti, ka Ekonomikas ministrija nav par piedāvātajām izmaiņām informējusi tos uzņēmējus, kas jau saņēmuši licenci uzņēmējdarbībai enerģētikā koģenerācijas jomā. Laika posmā no 1995. gada 6. septembra, kad spēkā stājies likums "Par uzņēmējdarbību enerģētikā", līdz 1997. gada februārim, Ekonomikas ministrijas speciālisti tā arī nav uzsākuši izstrādāt konkrētu koģenerācijas attīstības programmu. Turklāt pietiekami mērķtiecīgi netiek vadīta un kontrolēta pašu enerģētikas ražotāju attīstība. Kopš 1995. gada 6. septembra Ekonomikas ministrija tā arī nav izstrādājusi saražotās elektroenerģijas iepirkšanas kārtību. Pieņemot neprecīzu likumu 1995. gadā, toreizējais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš norādīja, ka šīs normas pieņemšanas sakarā radīsies ekonomiskas problēmas. Savukārt Ministru kabineta pārstāvis ir norādījis, ka koģenerācijas stacijas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu iepirkšana elektrotīklā par divkāršu realizācijas vidējo tarifu nav ekonomiski pamatota, un līdz ar to tika mākslīgi radīts elektroenerģijas tarifu ievērojams pieaugums. Jau šajā posmā tiek izdarīts secinājums, ka neprognozējamas izmaiņas tiesību normās un kļūdainu normu atcelšana var radīt papildu izdevumus, kompensējot komersantiem radītos zaudējumus. 1995.-2005. gads Obligātās iepirkumu komponentes, kā sistēmas attīstības pirmais posms no 1995. gada līdz 2005. gadam, ir Ministru kabineta 1995. gada 14. marta Noteikumi Nr. 54 "Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām" (Ekonomikas ministrs - Jānis Zvanītājs, Enerģētikas valsts ministrs - Juris Ozoliņš). Šie noteikumi ir uzskatāmi par pirmo normatīvo dokumentu jautājumā par atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā. Noteikumi ielika pamatu ilggadējai koncepcijai par paaugstināto iepirkuma cenu mazas jaudas elektroenerģijas ģenerētāju atbalstam, nosakot, ka: "Valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" jāiepērk elektroenerģija no tās pārziņā nenodotām elektrostacijām Iepirkuma cena to decentralizēto mazas jaudas (līdz 2 MW) hidroelektrostaciju ražotajai elektroenerģijai, kuras darbojas vai kuru darbību atjaunos līdz 2000. gadam, atbilst valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam un ir spēkā astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma". Vai Latvenergo iepirkumu veic, izmantojot savu lielo HES radīto peļņu, vai arī šos izdevumus iekļauj elektroenerģijas tarifos un tādējādi tos maksā elektroenerģijas galalietotāji, vai tie tiek kādā citādā veidā subsidēti - nav precizēts. Nekādus aprēķinus un/vai ekonomisko pamatojumu tieši divkāršai cenai un astoņu gadu atbalsta periodam nav izdevies atrast. 06.10.1998. stājas spēkā Enerģētikas likums, kas dažādo pieeju enerģētikas tehnoloģijām. Arī šim likumam nav zināmi ekonomiskie pamatojumi un aprēķini noteiktajiem tarifiem par elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem. No iepriekšējā likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pārnests tarifu piesaistes princips elektroenerģijas vidējam realizācijas tarifam vai importa elektroenerģijas cenai, arī tam nav parādīts ekonomiskais pamatojums. Saglabāts astoņu gadu periods paaugstinātajiem tarifiem. 10.05.2001. pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā izmainīja iepirkuma cenu struktūru un normatīvo deleģējumu, iesaistot regulatoru - sākotnēji Energoapgādes regulēšanas padomi, vēlāk SPRK. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Gailis, Ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru prezidents Andris Šķēle, Ekonomikas ministrs Gundars Krasts. 2005. gads 2005. gadā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums (turpmāk - ETL) (turpmāk grozīts 22 reizes), uz kura deleģējuma pamata 2009. gada 24. februārī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kas cita starpā nosaka arī kārtību, kādā nosakāma garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī tās uzraudzības un samaksas kārtību. Noteikumi paredzēja cenu samazinājumu katru gadu, izņemot biomasu, kurai tika saglabāta 10 gadu robežšķirtne. 2010. gada 16. martā šie MK noteikumi tika aizstāti ar MK noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", cita starpā nosakot no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no energoresursu veida. Elektroenerģijas tirgus likums paredz obligātu iepirkumu gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan no koģenerācijas stacijām - iepirkuma izdevumus kompensē visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji proporcionāli patēriņam. Tika radīts neterminēts obligātās iepirkumu komponentes mehānisms, kas ir arī bez ierobežojumiem iekšējās peļņas normai. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Aigars Kalvītis, Ekonomikas ministrs: Krišjānis Kariņš, Valsts sekretārs: Kaspars Gerhards 2008. gads Obligātā iepirkuma atbalsta paplašināšanai tiek pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā - Grozījumos un Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts atbalsts gāzes TEC (>20 MW) un biogāzes stacijām (>1 MW). Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Ivars Godmanis, Ekonomikas ministrs: Kaspars Gerhards, Valsts sekretārs: Anrijs Matīss. 2009.-2010. gads Komersantu un valsts iestāžu starpā notiek strīdi par rindām, kvotām un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". Paralēli notiek divi Zemkopības ministrijas Eiropas fondu konkursi, kas papildus obligātā iepirkuma tiesībām dod biogāzes stacijām arī fondu grantus līdz 50% no biogāzes stacijas uzbūvēšanas izmaksām. No 2009. gada OIK staciju uzraudzību Valsts būvinspekcijas vietā veic SPRK atbilstoši ETL 82. pantā veiktajiem grozījumiem. Galvenā atbildīgā amatpersona: Zemkopības ministrs: Jānis Dūklavs No saņemtajiem materiāliem izriet, ka 147 lēmumus par atļauju piešķiršanu pieņēmis ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevis valsts sekretārs18. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis Dombrovskis, Ekonomikas ministrs: Artis Kampars, Valsts sekretārs: Anrijs Matīss, no 08.02.2010. Juris Pūce 2010.-2011. gads Tiek veikti mēģinājumi apturēt OI atļauju izsniegšanu, J. Pūce izsaka iniciatīvu pārtraukt konkursu norisi un arī apturēt obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanu koģenerācijas stacijām bez konkursa. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos bloķē Zemkopības ministrija. Dombrovskis, Dūklavs un Kampars panāk kompromisu izbeigt kvotu konkursu, neapturot atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas staciju obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanu. Gāzes stacijām atbalsts tiek apturēts, tomēr tiek dots pusotra mēneša pārejas periods, kurā tiek izsniegts desmitiem obligātā iepirkuma atļauju, tostarp Latvenergo TEC. 2011. gada 15. februārī Ministru Kabinets atbalstīja Atjaunojamās enerģijas likumprojektu. Pieņemot Atjaunojamās enerģijas likumu, tiktu ieviesti jauni, un līdz ar to tiktu atcelti tobrīd spēkā esošie, atjaunojamās enerģijas ražošanas nosacījumi un atbalsta instrumenti. Sagatavotais likumprojekts paredzēja: * cenas veidošanās pamats būtu elektroenerģijas cena biržā (NordPool); * par elektroenerģijas pārdošanu atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas ir komersants, varētu saņemt papildu piemaksu, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāvētu no jaudas komponentes, siltumnīcefekta gāzu emisiju komponentes un lauksaimniecības komponentes. Šāds atbalsta mehānisms veicinātu koģenerācijā saražotās siltumenerģijas realizēšanu; * likumprojektā bija iekļauts atbalsta mehānisms mājsaimniecības sektoram - autonomais ražotājs, kam pieder vai kura lietošanā ir viena vai vairākas atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz 50kW, varētu izmantot elektroenerģijas neto uzskaiti. Atjaunojamās enerģijas likumprojektam bija virkne nepilnību, tā virzība bija lēna un pēc 11. Saeimas vēlēšanām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma nevirzīt likumprojektu tālākai izskatīšanai. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis Dombrovskis, Zemkopības ministrs: Jānis Dūklavs, Ekonomikas ministrs: Artis Kampars, Valsts sekretārs: Juris Pūce, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs: Vjačeslavs Dombrovskis. 2011.-2012. gads Tika panākta jaunu obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanas apturēšana, ieviests atbalsta termiņa ierobežojums, kā rezultātā 2017.-2018. gadā virknei staciju atbalsts ir izbeigts. Liela pretestība pret moratorija ieviešanu bija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības ministrijas puses. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs: D.Pavļuts, valsts sekretārs: J. Pūce EK saņem pirmās sūdzības par OIK. Advokātu birojs LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš iesniedza sūdzību 2011. gada 23. martā. Šī sūdzība 2011. gada 31. oktobrī tika pārsūtīta Latvijas iestādēm, kas atbildēja 2011. gada 15. decembrī. 2013. gads 2013. gada 3. oktobrī Ministru kabinetā tiek skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai". 2013. gadā tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), ko maksā OIK subsīdiju saņēmēji un kas pirmo reizi efektīvi samazina OIK apjomu, kas jāsedz patērētājiem. EK saņem vēl vienu sūdzību par OIK 2013. gada 20. decembrī. Šī sūdzība 2014. gada 28. maijā tika pārsūtīta Latvijas Republikas valdībai, kas atbildēja 2014. gada 26. jūnijā. Valsts Kontrole 2012.-2013. gadā veic pārbaudi un norāda, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER19. Pēc revidentu aplēsēm elektrostaciju izveidošanas investīcijas varētu atmaksāties nesamērīgi īsā, pat četru gadu termiņā. Valsts kontroles ziņojumā ir norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no 2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no 736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69 2011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Ekonomikas ministrija nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos noteikto no AER saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Tādejādi 2013. gadā (pirms septiņiem gadiem), problēmas bija zināmas vismaz Ekonomikas ministrijai. Valsts Kontrole savu revīziju izbeidza ar 2013. gada 11. februāra lēmumu, to pamatojot ar apstākli, ka Ekonomikas ministrija 2012. gada laikā Ministru kabinetam bija iesniegusi vairākus politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kam varētu būt ietekme uz revīzijā izvērtētajiem jautājumiem, un revīzijas turpināšana Valsts kontroles ieskatā nebija lietderīga. Komisija ir izteikusi priekšlikumu VK atkārtoti izvērtēt šo lēmumu, un apsvērt iespēju pabeigt pārbaudi. SIA "EKODOMA" 2013. gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija detalizēts izvērtējums esošā elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā, atbalsta intensitātes, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna izstrādei. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā". Tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs: Daniels Pavļuts, valsts sekretārs: Juris Pūce 2014. - 2016. gads Ministru Vjačeslava Dombrovska, Danas Reiznieces-Ozolas, Arvila Ašeradena darbības laikā nozīmīgi uzlabojumi OIK regulējumā netiek virzīti. Formālais iemesls - tiek gaidīts Eiropas Komisijas saskaņojums valsts atbalsta lietā. 2014. gadā Ekonomikas ministrija nosūta vēstuli, kas padara par iespējamu darbības uzsākšanu ar nepilnu jaudu ("konteineru shēma"). EM amatpersonas faktiski rīkojās pretēji sabiedrības interesēm un valdības lēmumiem, ļāva uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, nekā deklarēts, saglabāt OIK atļauju un tādējādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā. Ekonomikas ministrijas amatpersonas uzsāka un turpināja praksi, kas saglabāja iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministri Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola, vēstules paraksta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs" Stājas spēkā Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums. Dana Reizniece-Ozola turpina Latvenergo saistību pārstrukturēšanu, Arvils Ašeradens panāk lēmumu kompensēt daļu izmaksu patērētājiem uz Latvenergo kapitāla un peļņas rēķina (tiek pārceltas izmaksas). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktu Latvijas iestādes 2015. gada 22. septembrī elektroniski paziņoja par atbalsta atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai pasākumiem (OIK shēmu). Komisija pieprasīja papildu informāciju 2015. gada 14. decembra vēstulē, kas papildināta ar vēstulēm 2016. gada 14. jūnijā un 2016. gada 14. oktobrī un ar e-pastiem 2016. gada 19. decembrī un 2017. gada 17. februārī. Latvijas iestādes iesniedza papildu informāciju vēstulēs 2016. gada 7. martā, 2016. gada 15. jūlijā, 2016. gada 23. novembrī, 2017. gada 27. janvārī un 2017. gada 23. februārī. 2016. gadā Ekonomikas ministrija veic cenu aptauju un no trim izvēlētajiem pretendentiem noslēdz līgumu ar SIA "Prudentia Energy Markets" priekšlikumu izstrādei metodiskajām vadlīnijām iekšējās peļņas normas aprēķināšanai pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma vai garantētās maksas ietveros. Pārkompensācijas novēršanas mehānisma ieviešana bija priekšnosacījums, lai Eiropas Komisija lemtu par valsts atbalsta pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum valsts atbalsta lietā SA 4314020. Tāpat SIA "Prudentia Energy Markets" 2016. gadā izstrādāja metodiskās vadlīnijas "Metodiskās vadlīnijas par iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķināšanu pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu", kas tika izmantotas, lai izstrādātu nosacījumus pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai, ko ieviesa ar MK noteikumu Nr. 262 un MK noteikumu Nr. 221 2016. gada grozījumiem. Latvijas koģenerācijas elektrostaciju asociācija iesniedza sūdzību 2014. gada 25. martā. Šī sūdzība 2014. gada 13. maijā tika pārsūtīta Latvijas iestādēm, kas atbildēja 2014. gada 10. jūnijā. Mazās hidroenerģētikas asociācija iesniedza sūdzību 2016. gada 6. septembrī. Biogāzes stacijām atbalsts pieaug, jo EM, fiksējot iepirkuma cenas formulā ietverto dabasgāzes cenu, izvēlas 2013. gada cenu līmeni (par 40% augstāku cenu nekā 2016. gadā). 2016. gada 8. jūnijā Saeima pieņem grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, izslēdzot 29. panta daļas, uz kura pamata ir izdoti OIK sistēmu regulējošie Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē 2005. gadā izveidotās OIK sistēmas likvidēšanu, pēc tam, kad būs beigušās uzņemtās saistības. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens." 2017.-2018. gads 2017. gada otrajā pusē mediju darba rezultātā tiek pievērsta uzmanība iespējamām sistemātiskām krāpšanām OIK ietvaros, pieaug sabiedrības spiediens OIK izbeigšanai. 2017. gada 24. aprīlī EK pieņem lēmumu lietā par OIK shēmu. EK šauri pārbaudīja, vai dalībvalstu īstenotie pasākumi ir valsts atbalsts un, ja tā, vai tie ir saderīgi ar vienoto tirgu. EK kompetencē bija vienīgi pārbaudīt, ka valsts pasākumi nerada nepamatotus tirgus izkropļojumus un ka atbalsts nav piešķirts, pārsniedzot minimumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Citi politikas mērķi (piemēram, enerģētikas politikas mērķi) neietilpa valsts atbalsta analīzes darbības jomā. Izskatīšanas laikā Latvija atzina iespējamo ES kopējā tirgus ražotāju diskrimināciju un apsolīja ieguldīt 80 miljonus eiro projektos, kas ir labvēlīgi ārvalstu ražotājiem kā palielināts potenciāls ārvalstu elektroenerģijas importam. Secinājumos EK pauda nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, kas paredz valsts pienākumu sasakņot atbalsta pasākumus komercdarbībai ar EK un neuzsākt to realizāciju līdz EK akcepta saņemšanai. Tomēr tā nolēma, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, necelt iebildumus pret atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta
  4. c)apakšpunktu, kas paredz, ka par pieļaujamu uzskatāms atbalsts, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Attiecīgi EK ir vērtējusi tikai OIK shēmas ietekmi uz ES kopējo tirgu un nav pievērsusi uzmanību OIK shēmas ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Komisijas ieskatā Latvijas apņemšanās ar investīcijām kompensēt tirgus kropļojumus, iespējams, ir atstājusi iespaidu uz lēmuma saturu. Komisija konstatējusi, ka 2017. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas Tehniskā universitāte izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori", lai sagatavotu analīzi par elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu Latvijā, veicot matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru, piemēram: elektroenerģijas ikstundas cenas Nord Pool biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme, Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Lai modelētu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030. gadam, pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta Rīgas termoelektrocentrālēm TEC-1 un TEC-2, kas saņem arī atbalstu OI mehānisma ietvaros garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto jaudu veidā.21 Tomēr pētījumā nav tieši vērtēta ietekme uz atsevišķām tautsaimniecības jomām un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Valsts sekretārs Juris Stinka. 2017. gada 30. oktobrī tiek pieņemts lēmums nodot elektrostaciju kontroles funkcijas BVKB. 2018. gada 23. februārī Ekonomikas ministrija iniciē speciālistu meklēšanu pētījumam "Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam." 6.aprīlī projekts tiek apturēts, jo EM tika atteikts tam nepieciešamais papildus finansējums. Pētījumu nebija iespējams veikt. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola, valsts sekretārs Juris Stinka. Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīlī pieņēma grozījumus regulējumā, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, būtiski pastiprinot šī procesa uzraudzību. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veic vienreizēju visu - aptuveni 400 elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārbaudi. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts sekretārs Ēriks Eglītis. 2018. gada 17. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupā tika iekļauti 24 pārstāvji gan no enerģētikas nozares organizācijām, gan lielākajām uzņēmēju organizācijām, gan augstskolām un valsts institūcijām. Darba grupas uzdevums izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību; sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai; sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas. 13.08.2018. Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu par darba grupas rezultātu. Ziņojums tālāk iesniegts Valsts kancelejā, bet nav virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Daļa no ziņojumā izvērtētiem priekšlikumiem ir iestrādāti Elektroenerģijas tirgus likumā, kurš stājas spēkā 15.02.2020. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Kučinskis, Arturs Krišjānis Kariņš no 23.01.2019. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Ralfs Nemiro no 23.01.2019., valsts sekretārs Ēriks Eglītis. 2018. gada 24. aprīlī Ministru Kabinets pieņem rīkojumu "Par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu". Pirmo reizi OIK komponente elektroenerģijas patērētājiem sarūk. Tam tiek novirzīta Latvenergo virsplāna peļņa. OIK sarūk no 25,79 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 22,68 eiro par MWh. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Auditorkompānija PricewaterhouseCoopers pārbaudīja EM darbinieku faktisko rīcību laika posmā no 2012. gada 28. augusta līdz 2017. gada 14. novembrim, pieņemot lēmumus, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem un fosiliem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Audita būtiskākie secinājumi atklāja sistēmiska rakstura nepilnības, piemēram, labas pārvaldības prakses trūkumu funkciju nodalīšanā, nepietiekamu cilvēkresursu piešķiršanu OI administrēšanas un uzraudzības procesam, iekšējās kontroles sistēmas trūkumu, grūti izsekojamu dokumentu uzskaites un uzglabāšanas sistēmu, sadarbības trūkumu starp iesaistītajām institūcijām; un nepilnības piešķirto lēmumu uzraudzības procesā, tai skaitā izsniegto lēmumu uzraudzības procesa nepietiekamību, dažādas nepilnības gada pārskata regulējumā un faktiskajā izskatīšanā, kontroles grupas sniegto iespēju nepilnīgu izmantošanu. Iepazīstoties ar audita secinājumiem, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 23.08.2018. vēršas prokuratūrā, lūdzot izvērtēt ministrijas augstāko ierēdņu rīcību saistībā ar OIK uzraudzību un kontroli, ļaujot uzņēmējiem saņemt subsīdijas, lai gan nav ievērotas visas prasības. Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts sekretārs Ēriks Eglītis. 2019. gads 2019. gada 26. martā Ministru kabinetā skatīts likumprojekts OIK atcelšanai, valdībā netika atbalstīta tā tālāka virzība, saskatot būtiskus finansiālos riskus OIK atceļot. 2019. gada 1. jūlijs 134 elektrostacijām uz laiku, līdz pārkāpuma novēršanai apturēts valsts atbalsts, par elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēguma shēmu neatbilstību/neiesniegšanu. 2019. gada 16. jūlijs valdībā atbalstīts Informatīvais ziņojums "Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām" 2019. gada 28. novembris - izsludināti grozījumi ETL paredzot: • Ar 2020. gada 1. janvāri - piemērot "Nodevu elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzībai"; • Ar 2020. gada 1. janvāri - Uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB. 2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, ļaujot valstij ietaupīt aptuveni 31,5 miljonus EUR 2019. gadā samazināts maksimālais obligātajā iepirkumā iepērkamais elektroenerģijas apjoms par 79 328 MWh gadā. 2019. gadā ministra Ralfa Nemiro uzdevums EPT, veikt visu atlikušo spēkstaciju pirmreizējās pārbaudes, līdz 2019. gada 30. decembrim. 2020. gada 15. februāris - Valsts prezidents izsludina, un spēkā stājas plaši grozījumi ETL paredzot stingrākus kontroles nosacījumus un vienotā tehnoloģiskā cikla ieviešanu. Atbildība Ekonomikas ministrija savā 2019. gada 16. augusta vēstulē Nr. 3.3-1/2019/4983 norāda, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonu atbildība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (turpmāk - Noteikumi Nr.271) 11.1. 11.2., 11.3., 11.4., 11.7. un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa "Ekonomikas ministrijas nolikums" noteikumu Nr.23822 (turpmāk - Noteikumi Nr.238) 3. nodaļā atbilstoši to kompetencei. Atbildīgā amatpersona par nozares politikas īstenošanu un Ekonomikas ministrijas darbības tiesiskuma, funkciju izpildes, pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas nodrošināšanu, kā arī racionālu struktūras izveidi Ekonomikas ministrijas funkciju izpildei ir valsts sekretārs. Savukārt ekonomikas ministrs ir atbildīgs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto tiesību aktu projektu virzību. Ministru kabinets ir atbildīgs par valdības īstenoto politiku, tai skaitā par OI mehānisma izveidi. Normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis"23 un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents. Politiskā atbildība nav saistīta ar laika ierobežojumu (noilguma institūtu), un šī atbildība var tikt attiecināta uz personu, kura ir jau zaudējusi varu (neieņem amatu Ministru kabinetā). Vēl vairāk tā var tikt attiecināta uz valsts sekretāru, kura politiskā atbildība tiešiem vārdiem nav norādīta normatīvajos aktos24. Ievērojot apstākli, ka par situācijas neatbilstību labas pārvaldības un taisnīguma principiem bija informēta augstākā līmeņa izpildvara un likumdevējs, komisija nevērtē zemāku līmeņu iesaistīto institūciju un pārvaldes orgānu atbildību, jo situācijā, kad nefunkcionē spēkā esošais tiesību režīms, padotās iestādes amatpersonas pienākums ir informēt par to augstākstāvošo vadību, kuras pienākums ir organizēt situācijas novēršanu. Ievērojot neapgāžamos pierādījumus par to, ka augstākā vadība ir bijusi informēta par problēmām, komisijai ir jāpieņem, ka zemākā līmeņa pārvaldes iestāžu amatpersonas ir savus pienākumus izpildījušas tiesību normas noteiktajos ietvaros. Komisijas ieskatā, katras OIK procesā iesaistītās politiskās personas, vai par valsts politikas izstrādi un virzību atbildīgas izpildvaras amatpersonas, atbildības izvērtēšana komisijai atvēlētā laika ietvarā ir neiespējama. Komisija, vērtējot situāciju, uzskata par pamatotu piemērot legālās vainas prezumpciju attiecībā pret visām politiskām amatpersonām un par valsts politikas virzību atbildīgām izpildvaras amatpersonām, kas iesaistītas OIK procesā. Šo personu atbildībai ir jābūt solidārai, un tam, kurš vēlas, lai viņu neuzskata par līdzatbildīgu būtu pašam jāpierāda, ka tā ir veikusi visas darbības, ko viņa ieņemamais amats paredz. Secinājumi un rekomendācijas Komisija, izvērtējusi iegūto informāciju, secina, ka kopš 199725. gada obligātās iepirkuma komponentes jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole no Saeimas puses. Saeima vairākkārt ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus. Likumdevējs ir atbalstījis tiesību normu iniciatīvas un politiskās programmas, pieņemot, ka tās pēc labākās sirdsapziņas ir izvērtētas un apspriestas izpildvaras ietvaros. Nav izskatīti alternatīvi risinājumi. Saeima nav izmantojusi savas iespējas pieprasīt un pārliecināties par to, ka šim tiesiskajam regulējumam ir izstrādāts ekonomiskais pamatojums. OIK shēma, ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību, aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Šo situāciju ilustrē gadījums, kad EM amatpersona nesniedza informāciju Komisijas noteiktajā apjomā un termiņā, vēlāk sniedza neprecīzu informāciju, un, iespējams, mēģināja izvairīties no Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Šobrīd Komisijai ir jānorāda, ka tās ietvars nepieļauj operatīvo darbību veikšanu vai uzdevumu došanu valsts drošības iestādēm, attiecīgi tā savas darbības rezultātā nav ieguvusi tiešus pierādījumus kādas personas vai grupas interešu iespaidam uz izpildvaru vai likumdevēju šo 25 gadu laikā. Ievērojot apstākli, ka kadru mainības rezultātā, EM un MK ir nomainījies viss personālsastāvs, ir jāpieņem divas iespējas - OIK aplamo normu pieņemšanu stimulējis ārējs spēks, vai arī tās ir pieņemtas esošajā formā un tiek aizstāvētas, jo nodrošina stabilu un prognozējamu status quo iesaistītajās valsts institūcijās, Proti, neviens neko negrib mainīt, jo tad būtu jāveic papildus darbs. Sadaļā par atbildību norādīts personu loks. Lai nosauktu visas atbildīgās personas, secīgi pēc vainas pakāpēm, komisijai nav ne laika, ne cilvēkresursu. Mēģinājums to paveikt Komisijas ietvaros atkārtotu Dreifusa prāvas26 rūgto pieredzi ar neprognozējamām sekām. Apkopojot saņemtos dokumentus, kā arī iepazīstoties ar 2013. gada LR Valsts kontroles un 2017. gada Pricewaterhouse Coopers ziņojumu, skaidri izgaismojas, ka enerģētikas politika nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta, un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no AER, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu AER elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgās rīcības, kuru atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ. Pozitīvi, ka tiek sakārtots kontroles mehānisms, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Tomēr, komisija norāda, ka BVKB kapacitāte šobrīd darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādejādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata. Saeimas lēmums par Komisijas izveidi ir bijis novēlots. Šobrīd komisijai ir iespējas sniegt situācijas politisku vērtējumu, nosaukt atbildīgos par radušos situāciju un rekomendēt tālāko darbības virzību, kuras rezultātā būtu iespējams izveidot situācijai atbilstošu tiesisku risinājumu bez graujošām sekām valsts tautsaimniecībai, situācijā, kad valsts pieņemtās programmas jau paredz būtiska sloga palielināšanu, lai sasniegtu valsts politiskos mērķus. Izpildvara situācijā ar OIK izveidi un virzību ir rupji ignorējusi valsts pārvaldes principus, nenodrošinot valsts pārvaldes rīcības nepārtrauktību, sabiedrības interešu aizsardzības un darba efektīvas organizācijas principus. Komisija norāda, ka tās darbības formāts un ietvars, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums nav piemērots šāda mēroga izmeklēšanas veikšanai, un komisijas veiktais situācijas novērtējums nav uzskatāms par rīcību, kas nestu tiešu labumu Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem, jo komisijai nav iespējams izstrādāt pasākumus situācijas risināšanai pēc būtības, vai pilnvērtīgi izveidot likumdošanas iniciatīvas situācijas risināšanai. Situācija komisijas ieskatā ir Latvijai unikāla, jo izveidojusies tiesiski, iesaistītajām pusēm rīkojoties spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros. Situācijas risinājumam ir, iespējams, nepieciešams veidot neordināru risinājumu, lai panāktu ne tikai tiesisku, bet arī taisnīgu un Latvijas interesēm atbilstošu rezultātu. Šajā situācijā ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos un komisija rekomendē Saeimai pieņemt deklarāciju, ka no 1995. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši. Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru atceļ OIK sistēmu, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta energoražošanas objekta izveidē, un iesniegt to Saeimā. Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt stratēģiju un tiesisko regulējumu šī aplamā tiesiskā regulējuma seku novēršanai un iesniegt to Saeimā. Ir jāņem vērā, ka persona, kas izmanto tiesiskā regulējuma trūkumus savās savtīgajās interesēs un pret sabiedrības interesēm, pārkāpj Satversmi, un tiesiskās paļāvības princips pret viņu nav piemērojams. Pastiprināt kontroli pār esošajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību un radikāli pastiprināt pārkāpēju sodīšanu par atbalsta saņemšanas esošo noteikumu pārkāpumiem saistībā ar pašpatēriņu, lietderīgo siltumenerģiju, atkritumproduktu izmantošanu un citām prasībām, kas noteiktas likumos. Izpildvaras struktūrā, ministrijām sadarbojoties, ne vēlāk kā divos gados jāizstrādā un jāpublisko enerģijas tirgus stratēģija, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī jāizstrādā pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties. Šo stratēģiju ir jāapstiprina Saeimā. Stratēģijai jāatbilst Latvijas ekonomiskajai situācijai, kas balstītos uz Latvijas nacionālo interešu ievērošanu un ES interešu respektēšana. Kā parāda komisijas darba laikā uzklausītie viedokļi, šādi scenāriji ir vairāki, un šobrīd izpildvaras atbalstītais risinājums nav vienīgais, lai arī vislabāk atbilst Latvijas lielāko enerģētikas uzņēmumu interesēm. Ja tiek konstatēta izpildvaras nepamatota kavēšanās uzdevumu izpildē, Saeimai ir jārod iespēja piesaistīt atbilstošu speciālistu komandu un veikt nepieciešamās darbības, neiesaistot izpildvaru. Likumdevējam nekavējoties jāizstrādā tiesiskais regulējums lobēšanai, kas ļautu aizsargāt sabiedrības intereses pret iespējamu spēcīgu interešu grupu pretvalstisku iniciatīvu netraucētu virzību valdībā un Saeimā. Ir jārēķinās ar to, ka iespējama ne tikai mantisku, bet arī tīri politisku interešu lobēšana, ko parāda situācija ar OIK. Ir nepieciešams nodrošināt papildu kapacitāti likumdevējam, lai dotu tam iespēju veikt papildus neatkarīgu tiesību normu projektu analīzi un tiesisko vērtējumu, kā nolūkā būtu jānostiprina Saeimas juridiskais birojs un analītiskais dienests. Izstrādājot un pieņemot tiesību normas vai politiskās plānošanas dokumentus ar ilgstošu ietekmi, ir nepieciešams atteikties no vēlmes paātrināt likumdošanas procesu, ko spilgti parāda situācija ar OIK un akcīzes nodokli. Ir būtiski samazināt kontrolējošo institūciju sašķeltību. Šaura kompetenču nošķiršana kontroles jomā ir radījusi būtisku apdraudējumu valsts vitālajam interesēm, jo nav iespējams izbēgt no procesu palēninājuma un informācijas zudumiem, ja vienu funkciju veic divas, trīs un vairāk iestādes, vai iestāžu struktūrvienības. Šis gadījums iezīmē nepieciešamību Latvijas valsts pārvaldi veidot iespējami koncentrētu un kompetentu, tostarp, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtas iespējas. Ir nepieciešams izveidot vienotu un pilnvērtīgu, akadēmijas tipa augstākās izglītības iestādi iekšlietu sistēmas speciālistu apmācībai, kas ļautu nozaru speciālistiem iegūt izmeklēšanas darbam nepieciešamās zināšanas, vai arī ļautu operatīvi mācīt policistiem nepieciešamās speciālās zināšanas attiecīgajā nozarē. Šāda iestāde nepieciešama ne tikai policijai, bet visām valsts pārvaldes iestādēm, kuras veic kontroles funkcijas. Izpildvarai tautsaimniecības atbalsta programmu un projektu ietvaros jāatsakās no savas administratīvi represīvās funkcijas un jāpievēršas koordinējošai un konsultatīvai darbībai, lai mazinātu atšķirīgas attieksmes riskus un iespēju aktīvi meklēt likuma robus, savu savtīgo interešu piepildīšanai. Šāda koncepcijas maiņa arī noteiktu atklātākus un pārskatāmākus procesus valsts pārvaldē. Rīgā, 2020. gada 19. februārī Komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne Komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins Komisijas loceklis Jānis Ādamsons Komisijas loceklis Atis Lejiņš Komisijas loceklis Romāns Naudiņš Komisijas loceklis Sandis Riekstiņš Komisijas loceklis Viktors Valainis (pievienojot savas atsevišķās domas) Pielikums Nr.1 Nr. Kas Aicināts kā Kad 1. Roberts Meijers Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vecākais eksperts 23.09.2019. 2. Artūrs Krišjānis Kariņš Ekonomikas ministrs laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam 30.09.2019. 3. Jurijs Strods Ekonomikas ministrs laikā no 2006. gada līdz 2007. gadam 01.10.2019. 4. Anrijs Matīss Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs , Valsts sekretāra vietnieks no 2008. gada 15. janvāra līdz 30. janvārim. 01.10.2019. 5. Ints Ķuzis Valsts policijas priekšnieks 08.10.2019. 6. Andrejs Grišins Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks 08.10.2019. 7. Ģirts Mundurs Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks 08.10.2019. 8. Pēteris Bauska Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks 08.10.2019. 9. Ivars Zariņš Frakcijas "Saskaņa" deputāts 08.10.2019. 10. Aigars Štokenbergs Ekonomikas ministrs laikā no 2006. gada aprīļa līdz novembrim 08.10.2019. 11. Andris Liepiņš Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks laikā no 2009. gada līdz 2010. gadam 08.10.2019. 12. Džineta Innusa Ekonomikas ministrijas juridiskā departamenta direktore 08.10.2019. 13. Uģis Sarma Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamenta direktors 08.10.2019. 14. Aigars Kalvītis Ministru prezidents laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam 15.10.2019. 15. Artis Kampars Ekonomikas ministrs laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam 15.10.2019. 16. Daniēls Pavļuts Ekonomikas ministrs laikā no 2011. gada līdz 2014. gadam 15.10.2019. 17. Sandis Jansons a/s Sadales tīkli valdes priekšsēdētājs 22.10.2019. 18. Jānis Kirkovalds a/s Sadales tīkli attīstības direktors 22.10.2019. 19. Raimonds Skrebs a/s Sadales tīkli tehniskais direktors 22.10.2019. 20. Indra Sprance žurnāla "IR" žurnāliste 22.10.2019. 21. Jānis Stinka Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs no 2016. gada līdz 2018. gadam 22.10.2019. 22. Jānis Irbe Latvijas atjaunināmās enerģijas federācijas Valdes priekšsēdētājs 29.10.2019. 23. Juris Ozoliņš Enerģētikas eksperts 29.10.2019. 24. Inta Liepa Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore 05.11.2019. 25. Gustavs Gailis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs 05.11.2019. 26. Māris Knoks Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults 12.11.2019. 27. Laura Buivida Ekonomikas ministrijas biroja vadītāja 12.11.2019. 28. Kaspars Gerhards Ekonomikas ministrs laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs no 1999. gada līdz 2007. gadam 25.11.2019. 29. Juris Pūce Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2010. gada līdz 2013. gadam 02.12.2019. 30. Jurijs Spiridonovs Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2015. gada februāra līdz jūlijam 03.12.2019. 31. Mārtiņš Lazdovskis Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam 03.12.2019. 32. Ringolds Beinarovičš Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam 03.12.2019. 33. Raimonds Aleksejenko Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2016. gada februāra līdz maijam 03.12.2019. 34. Dana Reizniece-Ozola Ekonomikas ministre laikā no 2014. gada līdz 2016. gadam 10.12.2019. 35. Vjačeslavs Dombrovskis Ekonomikas ministrs laikā no 2014. gada janvāra līdz novembrim 10.12.2019. 36. Gatis Ābele Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs 10.12.2019. 37. Ilga Preimate Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece 10.12.2019. 38. Arvils Aršeradens Ekonomikas ministrs laikā no 2016. gada līdz 2019. gadam 17.12.2019. 39. Jānis Bunkšs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors 17.12.2019. 40. Lelde Dimante Valsts kontroles revīziju rezultātu analīzes un pilnveidošanas procesu vadītāja 17.12.2019. 41. Ēriks Eglīte Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs 06.01.2020. 42. Artis Kampars Ekonomikas ministrs laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam 07.01.2020. 43. Anrijs Matīss Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Valsts sekretāra vietnieks no 2008. gada 15. janvāra līdz 30. janvārim. 07.01.2020. 44. Jānis Dūklavs Zemkopības ministrs laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam 13.01.2020. 45. Ivars Godmanis Ministru prezidents laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam 13.01.2020. 46. Laimdota Straujuma Ministru prezidente laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam, Zemkopības ministre laikā no 2011. gada līdz 2014. gadam, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāre laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam 13.01.2020. 47. Ilmārs Grīnbergs privātpersona 13.01.2020. 48. Eduards Lunis privātpersona 13.01.2020. 49. Jānis Stadja privātpersona 13.01.2020. 50. Alise Šatalova privātpersona 13.01.2020. 51. Agris Auce Dr. phys. 03.02.2020. 52. Svetlana Mjakuškina Būvniecības valsts kontroles biroja direktore 10.02.2020. 13.01.2020. Rīgā, 2020. gada 19. februārī Komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne Sekretārs Mārtiņš Šteins Pielikums Nr. 2 Nr. Datums Stenogramma Protokols Ieradās Neieradās 1. 06.06.2019. 2 Arvils Aršeradens Ieva Krapāne Romāns Naudiņš Sandis Riekstiņš Mārtiņš Šteins Viktors Valainis Ivars Zariņā 2. 08.07.2019. 10 3 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 3. 15.07.2019. 14 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 4. 19.08.2019. 15 5 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 5. 23.09.2019. 33 6 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 6. 30.09.2019. 20 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 7. 01.10.2019. 17 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 8. 08.10.2019. 37 5 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Romāns Naudiņš Jānis Ādamsons Viktors Valainis 9. 15.10.2019. 41 5 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Romāns Naudiņš Jānis Ādamsons 10. 21.10.2019. 34 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 11. 29.10.2019. 29 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 12. 05.11.2019. 20 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš Atis Lejiņš 13. 12.11.2019. 30 5 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 14. 19.11.2019. 1 2 Ieva Krapāne Sandis Riekstiņš 15. 25.11.2019. 16 3 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Romāns Naudiņš Jānis Ādamsons 16. 02.12.2019. 22 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 17. 03.12.2019. 26 9 Ieva Krapāne Atis Lejiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš Mārtiņš Šteins Sandis Riekstiņš 18. 10.12.2019. 25 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš Viktors Valainis 19. 17.12.2019. 39 13 Ieva Krapāne Atis Lejiņš Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš Mārtiņš Šteins Sandis Riekstiņš Viktors Valainis 20. 06.01.2020. 22 3 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Atis Lejiņš Romāns Naudiņš 21. 07.01.2020. 24 3 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins Atis Lejiņš Sandis Riekstiņš Viktors Valainis Jānis Ādamsons Romāns Naudiņš 22. 13.01.2020. 31 4 Ieva Krapāne Mārtiņš Šteins

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.