Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 55 Rīgā 2024. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 52. §) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (​pielikums). 2 2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. 3 3. Valdības rīcības plāns īstenojams, ievērojot Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju 2023. gada 15. septembrī parakstīto sadarbības līgumu. 4 4. Par Valdības rīcības plānā iekļauto finansiāli ietilpīgo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un prioritāti lemj Ministru kabinets budžeta izskatīšanas procesā. 5 5. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā. 6 6. Iestādēm atbilstoši to kompetencei katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam elektroniski (excel formātā) iesniegt Valsts kancelejā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. Iestādēm pirmo pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi iesniegt Valsts kancelejā līdz 2024. gada 15. aprīlim. 7 7. Šā rīkojuma 6. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda aktuālo informāciju par to kompetencē esošo pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši attiecīgā pasākuma saturam, tā sasniedzamajam politikas mērķim un rezultātam, kas skaidri parāda valsts attīstībai un sabiedrībai sniegto labumu, kā arī norādītā politikas mērķa vai politikas rezultāta snieguma progresu saistībā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna vai nozares politikas rādītājiem. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai. 8 8. Ministru prezidents, ja nepieciešams, sasauc sanāksmes ar nozaru ministriem, lai nodrošinātu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi. 9 9. Valsts kancelejai nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 26. punktam. Valsts kanceleja var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu. 10 10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 78. nr.). 11 Ministru prezidente E. Siliņa Ministru prezidentes vietā ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Pielikums Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumam Nr. 55 Valdības rīcības plāns Deklarācijas sadaļa un rīcības jomaDeklarācijā dotā uzdevuma numursPasākuma numursDeklarācijā dotais uzdevumsRīcības plāna pasākumsDarbības rezultātsNacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš (dd.mm.gggg)I. Droša Latvija001.(AizM, IeM, ĀM)1.1.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Nodrošināts valsts aizsardzības budžets ne mazāk kā 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam.Sasniegts pakāpenisks pieaugums aizsardzības budžetam - 2026. gadā 2,75% no IKP, 2027. gadā un turpmākajos gados vismaz 3% no IKP, nodrošinot Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumu īstenošanu. AizM 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.2.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Izstrādāts plāns NBS struktūrām skaitliskā sastāva palielināšanai un rezerves sistēmas izveidei, paredzot rezerves karavīru integrāciju NBS struktūrā, t.sk. izveidojot aktīvo rezervi.1) Izstrādāts plāns NBS struktūras aizpildīšanai un apmācīšanai (31 000 militārpersonu).2) Izstrādāta NBS struktūra (31 000 militārpersonu) ar štata vietām un to dalījumu kategorijās (profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, civilie darbinieki).3) Sagatavota jauna rezerves karavīru sistēmas koncepcija, t.sk. aktīvās rezerves izveidošanai.4) Rezerves karavīri iekļauti NBS struktūrā, veicot rezerves vienību izveidošanu un militāro iemaņu pastāvīgu uzturēšanu.5) Izstrādāts plāns vispārējas gatavības rezerves karavīru nokomplektēšanai un noteikts gatavības līmenis, sadalījums pakāpēs un specialitātēs.6) Uzsākta NBS struktūrā iekļauto rezerves karavīru plānveida iesaukšana un regulāra militāro iemaņu uzturēšana. AizM 1) 30.06.20252) 30.06.20243) 30.06.20244) 30.06.20255) 30.06.20256) 30.06.2026I. Droša Latvija001.1.3.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Attīstītas NBS kaujas spējas, stiprinot vienību ugunsjaudu un spējas ietekmēt mērķus vidējās un tālās distancēs.1) Noslēgts līgums par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi.2) Noslēgts līgums par pretkuģu raķešu sistēmu Naval Strike Missiles iegādi.3) Noslēgts līgums par tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi.4) NBS Gaisa spēku Mācību centra sastāvā izveidota bezpilota lidaparātu apmācību uzturēšanas daļa, lai sekmīgi masveidā ieviestu bezpilota lidaparātus NBS. AizM 1) 31.12.20232) 31.10.20243) 31.12.20234) 31.10.2024I. Droša Latvija001.1.4.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Militārās infrastruktūras izbūve, atbalstot kaujas spēju, VAD un uzņemošā valsts atbalsta ieviešanu.1) Pabeigta Zemessardzes bataljonu (ZS BN) pārbūve Aizkrauklē, I kārta Lūznavā, Jēkabpilī, Dobelē.2) Saskaņā ar VAD iesaukšanas plānu, nodrošināta sākotnēji nepieciešamās infrastruktūras izbūve VAD karavīru izvietošanai.3) Militārā poligona "Sēlija" I kārtas ietvaros paredzētā infrastruktūra ir izbūvēta un piesaistīts NATO finansējums infrastruktūras izbūvei.4) Militārajos objektos Latvijā pabeigta uzņemošās valsts atbalsta un militārās apmācības infrastruktūras izbūve, kas finansēta no NATO līdzekļiem. AizM 1) 30.10.20262) 30.10.20263) 31.12.20254) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.5.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Ieviests valsts aizsardzības dienests (VAD), lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu sagatavošanu aizsardzības uzdevumu veikšanai.1) VAD iesaucamo skaits 2024. gadā – 600 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.2) VAD iesaucamo skaits 2025. gadā – 1030 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.3) VAD iesaucamo skaits 2026. gadā – 1580 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīri un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru.4) Izstrādāta un uzturēta paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēma VAD iesaucamo reģistrācijai, uzskaitei un atlasei, kas nodrošina automātisku nepieciešamo datu ieguvi, t.sk. digitālus medicīniskās atbilstības datus, no citām valsts nozīmes informācijas sistēmām (t.sk. PMLP FPRIS, VISS, u.c. VAD normatīvajā regulējumā noteiktajām informācijas sistēmām) par visām personām, kas atbilst iesaukšanai VAD.435439AizM 1) 31.08.20242) 31.08.20253) 31.08.20264) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.6.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Pilnveidota NBS kaujas gatavības sistēma, atbalstīta valsts austrumu robežas militārā nostiprināšana.1) Sagatavoti AizM noteikumi par Kaujas gatavības pārbaužu īstenošanu, pievēršot lielāku uzmanību vienību Kaujas gatavības kritērijiem.2) Aktualizēti vienību materiāltehnisko līdzekļu saraksti (TOE), atbilstoši NBS attīstības plānam 2024.-2036.gadam.3) Izstrādāts detalizēts Latvijas ārējās austrumu robežas militārās stiprināšanas plāns.4) Uzsākta pretmobilitātes pasākumu ieviešana pierobežas joslā, t.sk. atbalsta infrastruktūras izbūve.435439AizM 1) 31.12.20242) 31.12.20253) 31.01.20244) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.7.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Stiprināta NBS kara laika nodrošinājuma sistēma.1) Īstenota miera laika nodrošinājuma sistēmas reforma, deleģējot kolektīvā ekipējuma, bruņojuma, ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu AizM civilām padotības iestādēm (Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs), tādējādi NBS nodrošinot kara laika kaujas atbalsta spēju stiprināšanu.2) Atbilstoši NBS Attīstības plānā 2024-2036. gadam paredzētajām spējām izstrādāti rezervju veidošanas principi pārtikas, degvielas un munīcijas nepieciešamo krājumu veidošanai, kas nodrošinās NBS efektīvu aizsardzības spēju īstenošanu dažādos krīzes apstākļos.3) Ieviesti nozares specifikai atbilstoši biznesa inteleģences rīki, īstenojot grāmatvedības centralizāciju.4) NBS militārās medicīnas atbalsta spējas ieviešana saskaņā ar Medicīnas attīstības spējas detalizēto ieviešanas plānu, tajā skaitā, pilnveidota atbilstoša militārās medicīnas apmācību sistēma.5) Ieviesta iepirkumu kontroles sistēma aizsardzības nozarei, kā arī pilnveidota iepirkumu prasību noteikšanas mehānismu sistēma. AizM 1) 30.10.20262) 30.10.20263) 30.10.20264) 30.10.20265) 31.03.2024I. Droša Latvija001.1.8.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Nodrošināta sabiedroto valstu klātbūtne un veicināta militārās gatavības sniegšana Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalsts Latvijas militāro spēju attīstībā.1) Izveidota NATO standartiem atbilstoša, kaujas spējīga paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienība, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā.2) Nodrošināta NATO aizsardzības plānu ieviešana: definējot komandvadību, izstrādājot taktiskos plānus, deleģējot nepieciešamos spēkus un veicot šo plānu testēšanu mācībās.3) Nodrošināt NBS iesaisti NATO, Eiropas Savienības un ANO starptautiskajās militārajās misijās un operācijās, kā arī citās sabiedroto militārajās iniciatīvās un militārajos formātos.4) Izstrādāts Nacionālais militārās mobilitātes plāns, kas nosaka Latvijas prioritāros attīstības un fokusa virzienus attiecībā uz transporta un uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru militārās mobilitātes jomā.435439AizM 1) 30.10.20262) 30.06.20243) 30.10.20264) 31.10.2024I. Droša Latvija001.1.9.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Izstrādāta un ieviesta jauna iekšlietu dienestu un TM IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma, kas paredz konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas iekšlietu sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām, novēršot turpmāku kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem.Novērsta kritiska personāla nepietiekamība un nodrošināta iekšējās drošības pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, it īpaši dzīvības glābšanas spēju pieejamība (VUGD), policijas sniegto pakalpojumu sabiedrībai pieejamība un izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana (VP), valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas plūsmu novēršana (VRS), kā arī sodu izpilde un personas resocializācija pēc soda izpildes (TM IeVP). Izlīdzināta iekšējās drošības sistēmas dienestu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzība un sociālās garantijas ar NBS karavīru atlīdzību un sociālajām garantijām.Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.434440IeMTM (IeVP)30.10.2026I. Droša Latvija001.1.10.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Stiprināta PMLP kapacitāte, tai skaitā veicot PMLP atlīdzības konkurētspējas celšanu un atbilstību amatam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm un nodrošinot augstu PMLP reaģētspēju un pieejamību krīžu situācijās.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par darbības nepārtrauktību ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu personu apliecinošo dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas pakalpojuma pastāvīgu pieejamību, definējot alternatīvus rīcības mehānismus un tam nepieciešamo infrastruktūras, IKT, materiāltehnisko un personāla nodrošinājumu.2) Paaugstināta PMLP kapacitāte, tai skaitā palielinot PMLP nodarbināto atlīdzību un mēnešalgas apmēram sasniedzot vismaz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā mēnešalgu intervāla viduspunktu un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru patvēruma procedūras īstenošanai, nodrošinot PMLP sniegto pakalpojumu kontinuitāti un operativitāti, tostarp personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā, personu tiesiskā statusa noteikšanā Latvijā, kā arī dažāda veida pakalpojumu nodrošināšanā ārvalstniekiem.440IeM 1) 31.12.20242) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.11.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Valsts drošības stiprināšana transatlantisko attiecību griezumā, tajā skaitā nodrošinot ilgtermiņā NATO spēku klātbūtni reģionā, īstenojot NATO stratēģisko koncepciju, piedaloties ES drošības un aizsardzības politikas veidošanā, veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas papildinoši NATO spēju attīstībai, nostiprinot ciešāku sadarbību ar Latvijas transatlantiskajiem partneriem un veicinot ES-NATO sadarbību.1) Veidota mērķtiecīga sadarbība ar līderiem un politikas veidotājiem NATO dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt NATO atturēšanas politiku un kolektīvo aizsardzību un NATO spēku ilgtermiņa klātbūtni Latvijā. Uzturēts pastāvīgs dialogs ar sabiedrotajiem, kuri plāno vai jau piedalās NATO spēku klātbūtnes stiprināšanā reģionā.2) Uzturēts dialogs par Krieviju kā galveno apdraudējumu NATO sabiedroto drošībai. Ar sabiedrotajiem sniegts atbalsts un veidota izpratne par NATO spēku adaptācijas procesu un atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu.3) Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju virzītas iniciatīvas un atbalstīti ES lēmumi aizsardzības industriju un militārās ražošanas stiprināšanai.4) Stiprināta stratēģiskā partnerība ar ASV drošības politikas, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā. Stiprināta stratēģiskā sadarbība ar Kanādu, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī Latvijas-Kanādas ekonomiskās politikas dialogs.5) Uzturēts regulārs dialogs ar NATO un ES dalībvalstīm par savstarpēji papildinošu aizsardzības spēju stiprināšanu. ĀM2 - 4) AizM4) IeM1 - 5) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.12.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, tajā skaitā sniedzot politisku, militāru, ekonomisku, finansiālu, attīstības sadarbības un humāno palīdzību, tāpat arī politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas reformu procesam un integrācijai ES un NATO, atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un ekonomikas atjaunošanai un atbalstu Ukrainai Krievijas un tās amatpersonu atbildības nodrošināšanai, tai skaitā izmantojot Starptautisko Krimināltiesu un veidojot īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Turpināts iesaistīties Ukrainas uzsāktajās lietās Starptautiskajā tiesā par ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Konsekventi īstenota sankciju politika pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī veicināta Krievijas starptautiskā izolācija.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Turpināta aktīva iesaiste starptautisko organizāciju un institūciju diskusijās, kā arī daudzpusējās un divpusējās sarunās ar valstīm, akcentējot politisku atbalstu Ukrainai, tai skaitā iestājoties par tālāku Krievijas starptautisko izolāciju. Veiktas Latvijas iemaksas ES, NATO un citās starptautiskajās organizācijās Ukrainas atbalstam. ES ietvaros: sniegts militārais atbalsts Ukrainai; veicināta ES Ukrainas instrumenta (Ukraine Facility) pieņemšana un ieviešana, nodrošinot gan makrofinansiālo atbalstu, gan līdzekļus Ukrainas eirointegrācijai un rekonstrukcijai. Īstenoti projekti Ukrainai attīstības sadarbības ietvaros.2) Uzturēts pastāvīgs ES-Ukrainas dialogs ar mērķi – integrācija ES, sniegts atbalsts Ukrainas eirointegrācijas reformu procesam. Ukrainas ekonomikas atjaunošanai pausts atbalsts visu tarifu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu pagaidu apturēšanas turpināšanai līdz Krievijas agresijas izbeigšanai. Pausts atbalsts ES pasākumiem, lai izveidotu nosacījumus pastiprinātām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kas novestu pie Ukrainas integrācijas ES iekšējā tirgū. Uzturēts regulārs dialogs ar citām NATO dalībvalstīm un Ukrainu par tās stratēģisko mērķi - integrāciju NATO.3) Atbalstīta uzņēmēju iesaiste Ukrainas infrastruktūras rekonstrukcijas darbos un ekonomikas atjaunošanas pasākumos, izmantojot Latvijas-Ukrainas Starpvaldību komisiju. Sadarbībā ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām turpināta strukturētā Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā ar fokusu uz Čerņihivas apgabalu.4) Stiprinātas, paplašinātas un pagarinātas esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Regulāri pausta Latvijas nostāja un īstenotas iniciatīvas starptautiskajos formātos, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā un aizstāvot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību.5) Sniegts atbalsts Ukrainai Krievijas starptautiskās atbildības, kā arī Krievijas amatpersonu individuālās atbildības nodrošināšanā. Atbalstīti Ukrainas centieni īpašā tribunāla agresijas noziegumam izveidē. ĀMVK un visas ministrijas3) EM1 - 5) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.13.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Atbalsta sniegšana prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījums globālo izaicinājumu risināšanā, vienlaikus veicinot Latvijas redzamību pasaulē un pilnveidojot valsts attīstības sadarbības politikas spējas. Jaunu partnerību veidošana gan publiskajā, gan privātajā sektorā ar mērķi attīstīt tālāku sadarbību. Ārējo ekonomisko attiecību izvēršana un stiprināšana, izmantojot Latvijā pieejamo ekspertīzi un risinājumus ilgtspējīgas palīdzības nodrošināšanā (t.sk. tehnoloģiju pārnese un atbalsts IT sektoram). Veicināta sabiedrības izpratne par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai. Stiprināta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) un attīstības sadarbības īstenotāju kapacitāte.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Īstenoti granta projektu konkursi un stratēģiskie projekti, t.sk. paplašinot ieviesto projektu ģeogrāfiju. Attīstības sadarbības projektu īstenošana ES Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu atbalstam un citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm). Izveidotas jaunas partnerības, kas būs arī ieguldījums Latvijas ekonomikā, ilgtspējā un pieejā jauniem tirgiem eksportam. Palielināts attīstības sadarbības politikas finansējums.2) Izstrādāts (līdz 2023.g. beigām) un ieviests Latvijas attīstības sadarbības politikas plāns 2024.-2027. gadam.3) Noslēgta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (CFLA) akreditācija. Palielinājies CFLA īstenoto ārējā finansējuma projektu skaits un finansējuma apjoms. Nodrošināta Latvijas īstenotāju iesaiste ES u.c. starptautisko donoru finansētajos projektos.4) Nodrošināta publiskās informācijas aktualizācija un pieejamība ministrijas tīmekļvietnē un uzturēts pastāvīgs dialogs ar partneriem, projektu īstenotājiem un interesentiem (t.sk. tiek organizēti informatīvi semināri kapacitātes celšanai). 2024. gadā īstenota publiskā komunikācija, atzīmējot Latvijas attīstības sadarbības politikas 20. gadadienu. ĀM3) FM (CFLA)Ikgadēji līdz 31.12.;2) plāns apstiprināts līdz 31.01.2024.;3) akreditācija veikta līdz 31.12.2024.;4) 20.gadadiena līdz 31.12.2024.I. Droša Latvija001.1.14.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Mērķtiecīga gatavošanās Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē uz 2026.-2027. gadu noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanai, tostarp veicot lobija aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, īstenojot Nacionālo rīcības plānu ANO Drošības padomes rezolūcijas "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu izpildei, kā arī nodrošinot Latvijas iesaisti starptautiskajās civilajās misijās.1) Latvija tiktu ievēlēta ANO Drošības padomē uz 2026.-2027.g. dalības termiņu. Stiprināta Latvijas starptautiskā ietekme, izmantojot iespēju Drošības padomē virzīt Latvijas drošībai un interesēm svarīgos jautājumus, iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību, tostarp veicot lobija aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, t.sk. Indijas-Klusā okeāna reģionā,Latīņamerikā un Karību valstīs, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īstenota publiskās diplomātijas programma ārvalstīs Latvijas kandidatūras Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē lobija kampaņas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai.2) Īstenots Latvijas Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" tā izpilde paredzēta līdz 2025. gadam, t.sk. rīkoti semināri un iniciatīvas Latvijā un starptautiski, kā arī stiprināta sadarbība ar Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektoru; nodota Latvijas pieredze citām valstīm ar nevalstiskā sektora iesaisti.3) Latvija ir sekondējusi civilos ekspertus dalībai starptautiskajās civilajās misijās. ĀM2) AizM, IeM, IZM, LM3) AizM, FM, IeM, SM, TM, VM, ĢP1 - 3) 30.10.2026I. Droša Latvija001.1.15.Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam.Eiropas Savienības ietekmes stiprināšana pasaulē, tajā skaitā aizstāvot Latvijas intereses un iestājoties par Eiropas Savienības vienotību ES Ārējās un drošības politikas īstenošanā, veicinot ES globālo ietekmi un konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās politikas īstenošanu, ievērojot Latvijas intereses, veidojot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī.1) Nodrošināts Latvijas ieguldījums Latvijai prioritāros ES ārlietu un drošības politikas jautājumos – transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība, Centrālāzija, sadarbība ar globālajiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā,Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Latīņamerikā un Karību valstīs atbilstoši Latvijas interesēm.2) ES paplašināšanās kontekstā ir panākts: pakāpenisks un standarta ES procedūrās balstīts progress attiecībā uz valstīm, kas iesniegušas pieteikumu pievienoties ES, ņemot vērā to sniegumu ES izvirzīto kritēriju ieviešanā; progress Ukrainas un Moldovas integrācijas procesā ES (pievienošanās sarunu uzsākšana); uzturēts dialogs ar Gruziju eirointegrācijas jautājumos.3) Īstenotas regulāras konsultācijas ar partneriem reģionā un Eiropā, pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, B3+, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski. Īstenots Latvijas koordinācijas gads NB8 (2023.gads), stiprinot drošību un noturību reģionā un intensificējot reģionālo sadarbību. Īstenota ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Nacionālo koordinatoru darba grupas koordinācija (2023.gada jūlijs - 2024.gada jūnijs), veicinot reģiona partneru ciešāku sadarbību kopīgu projektu izstrādē. Īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību. ĀM 1 - 3) 30.10.2026I. Droša Latvija002.(AizM)2.1.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Stiprināta visaptveroša valsts aizsardzība.1) Aktualizēts Valsts aizsardzības plāns, balstoties uz krīzes vadības mācību secinājumiem un Ukrainas pieredzi.2) Visām pašvaldībām reizi gadā ir nodrošināta iespēja NBS vingrinājuma "Pilskalns" laikā testēt un uzlabot pašvaldību sagatavotos civilās aizsardzības plānus rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā.3) Civilās aizsardzības operatīvās vadības centrs katru gadu tiek iesaistīts aizsardzības resora mācībās un tiek uzturēta cieša saikne un koordinācija ar Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos.4) Izstrādāta pretošanās koncepcija un tās ieviešanas plāns, kas dos ieskatu iedzīvotājiem, kā organizēt pretošanos iespējama iebrukuma gadījumā.5) Izstrādāts un īstenots ikgadējs plāns sabiedrības psiholoģiskās noturības stiprināšanai, lai informētu un izglītotu sabiedrību par rīcību krīzes situācijās.6) Nodrošināta mediju apmācība un informatīvie semināri par valsts aizsardzības aktualitātēm ne retāk kā vienu reizi gadā, kā arī izstrādāts apmācību kurss mediju pārstāvju apmācībai krīzes/kara apstākļos, lai paaugstinātu mediju pārstāvju psiholoģisko sagatavotību, kā arī attīstītu prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas krīzes apstākļos un karadarbības rajonos.7) Izstrādātas vadlīnijas/ rokasgrāmata pašvaldībām par sadarbības mehānismiem ar NBS militāra apdraudējuma gadījumā.405411435440AizM 1) 31.05.20242) 31.12.20243) 30.10.20264) 30.10.20265) 30.10.20266) 30.10.20267) 31.12.2024I. Droša Latvija002.2.2.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Veicināta jauniešu patriotiskā audzināšana, ieviešot Valsts aizsardzības mācību.1) Izstrādāts plāns Jaunsardzes (JS), valsts aizsardzības mācības (VAM), valsts aizsardzības dienesta (VAD) sinhronizācijas ieviešanai. Lai sniegtu pienesumu jaunākā komandējošā sastāva sagatavošanā, pielāgota un ieviesta praksē JS, VAM un to nometņu, kā arī VAD apmācības programma.2) Stiprināta Jaunsardze visos Latvijas novados, paaugstinot jaunsargu interešu izglītības programmas kvalitāti un veicinot pašu jaunsargu līdera spēju attīstību un iesaisti izglītības procesā, ne mazāk kā 100 jaunsargiem kļūstot par jaunsargu instruktoru palīgiem. Jaunsardzē darbojas vismaz 8000 jaunsargu.3) Turpināta Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācībspēku – jaunsargu instruktoru – rekrutēšana, nokomplektējot vismaz 270 instruktoru slodzes.399407435439AizM 1) 30.06.20242) 30.06.20253) 31.12.2024I. Droša Latvija002.2.3.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Pilnveidotas privātā un publiskā sektora organizāciju un indivīdu kiberdrošības iemaņas, un stiprinātas valsts līmeņa kiberaizsardzības pārvaldības struktūras.1) Uzlabota valsts un pašvaldību iestāžu kiberdrošība, nosakot konkrētas prasības kiberhigiēnas pasākumiem un to īstenošanai.2) Pārskata gada ietvaros izstrādātas divas mērķtiecīgas kampaņas dažādu sabiedrības grupu informēšanai par kiberdraudiem un to novēršanu, t.sk. Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros.3) Stiprināta kiberdrošības prasību ievērošanas uzraudzība, kā arī incidentu reaģēšanas un novēršanas spēja, izveidojot Nacionālo kiberdrošības centru.4) Definētas kiberdrošības prasības publiskā un privātā sektora organizācijām, kā arī noteikta to uzraudzība, pieņemot Nacionālās kiberdrošības likumu un ar to saistītos normatīvos aktus.405411435439AizM 1) 30.06.20242) 30.06.20263) 31.12.20254) 31.10.2024I. Droša Latvija002.2.4.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Veicināta nacionālās militārās industrijas attīstība un nostiprināta piegāžu drošību.1) Izstrādāts NBS uzturēšanai un operacionālajām vajadzībām nepieciešamais kritisko izejvielu, rezerves daļu un apgādes nomenklatūras saraksts, kas kalpos par pamatu industrijas iesaistei piegāžu drošības nodrošināšanā.2) Nodrošinātas ikgadējās investīcijas inovācijās, pētniecībā un attīstībā, pārrobežu sadarbības projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī esošā budžeta ietvaros (AM grantu programmas īstenošana, iemaksas NATO DIANA un Inovāciju fondā, atbalsts Eiropas aizsardzības fonda konsorcijos iesaistītajiem Latvija komersantiem).3) Nodrošināts atbalsts vismaz viena inovatīva produkta radīšanai, kas varētu tikt izmantots NBS bruņojumā.4) Mērķtiecīgāka esošo pētniecības atbalsta instrumentu attīstība NBS praktisko spēju nodrošināšanai, izstrādājot AM Inovāciju stratēģiju. AizM 1 - 4) 30.10.2026I. Droša Latvija002.2.5.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Ieviests efektīvs valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis.Ieviests jauns valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis, kas:1) Paredz rezervju iegādi valsts īpašumā.2) Nodrošina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras doto uzdevumu izpildi Latvijas uzņemšanai Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā.3) Izvērtēta nepieciešamība un iespējas veidot valsts rezerves piedevai pie dīzeļdegvielas, ko lieto transportlīdzekļos, un sagatavoti priekšlikumi tālākai rīcībai. EMEM (BVKB)SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor",KEM1 - 2) 30.10.20263) 31.12.2024I. Droša Latvija002.2.6.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm.Izveidota pirmās nepieciešamības preču rezerve, kas ir iegādāta valsts īpašumā un nodrošināts koordinēts preču uzglabāšanas, krājumu izsniegšanas un atjaunošanas process. EMSIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", pašvaldības31.12.2025I. Droša Latvija002.2.7.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Stiprināta sabiedrības noturība un pretestība dezinformācijai, nodrošinot zināšanu pilnveidošanas iespējas medijpratības mentoriem, veicot regulāru sabiedrības medijpratības novērtējumu, kā arī veicot piemērotas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām.Īstenoti pasākumi, balstoties izpētes rezultātā ievāktos datos, kas nodrošina mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām dezinformācijas mazināšanā.405411KMNEPLP30.10.2026I. Droša Latvija002.2.8.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Izveidots Krīzes vadības centrs krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās.1) Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus kompetentus lēmumus, kā arī pārnozaru krīžu gadījumos ir prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīžu pārvaldības sistēma.2) Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu, lai noteiktu Krīzes vadības centra darbībai nepieciešamos resursus.3) Iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.4) Krīzes vadības centra izveide un darbības uzsākšana. 1) IeM2 - 4 ) VK2 - 4) IeM1) 31.01.20242) 30.04.20243 - 4 ) 30.06.2024I. Droša Latvija002.2.9.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Pilnveidota civilās aizsardzības sistēma, skaidri nosakot iesaistīto institūciju kompetenci un atbildības sadalījumu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē, digitalizējot civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesu, kā arī pilnveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, paredzot arī sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismu stiprināšanu.1) Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", nodrošinot skaidru iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu un kompetenci katastrofu pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē.2) Ieviesta ekspluatācijā informācijas sistēma - Vienota ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, veicinot ugunsdrošības risku mazināšanu un novēršanu un sekmējot datos balstītu lēmumu pieņemšanu.3) Izveidota šūnu apraides sistēma, lai iedzīvotāji, kuri atrodas konkrētā apdraudējuma zonā, ātri un mērķēti saņemtu informāciju par apdraudējumu un atbilstošāko rekomendējamo rīcību.4) Modernizētas 35 trauksmes sirēnas, lai nodrošinātu to netraucētu darbību viscaur Latvijas teritorijā. IeM 1) 30.06.20242) 30.10.20263) 31.12.20244) 31.12.2024I. Droša Latvija002.2.10.Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.Izvērtētas iespējas jauniešiem izvēlēties valsts aizsardzības dienestu pildīt iekšlietu sistēmas iestādēs, tādējādi veicinot iekšlietu sistēmascilvēkresursu atjaunošanu.1) Iesniegts Ministru kabinetā ziņojums par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas iespējām iekšlietu nozarē, lai piedāvātu priekšlikumus par to personu loku, kas varētu pildīt Valsts aizsardzības dienestu iekšlietu nozarē, un nosacījumiem šāda dienesta izpildē.2) Izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami valsts aizsardzības dienesta ieviešanai iekšlietu nozarē, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu praksē. IeMAizM1) 31.08.20242) 31.10.2024I. Droša Latvija003.(IeM)3.1.Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.Turpināta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem.1) Izbūvēts žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu (izņemot posmus gar publiskajām upēm) (indikatīvi 112 km garumā), lai nodrošinātu sauszemes robežas neaizskaramību un maksimāli ierobežotu robežas nelikumīgas šķērsošanas riskus no Baltkrievijas Republikas puses.2) Izbūvēts žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu (posmos gar publiskajām upēm) (indikatīvi 30 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Baltkrieviju neaizskaramību arī grūti pieejamās vietās un maksimāli ierobežotu nelikumīgu robežas šķērsošanu.3) Izbūvēts papildu žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu (indikatīvi 180 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Krievijas Federāciju neaizskaramību un maksimāli ierobežotu tās nelikumīgas šķērsošanas riskus no Krievijas Federācijas puses.4) Nodrošināta viedā risinājuma (tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem, lai Valsts robežsardze un citas kompetentās iestādes varētu operatīvi reaģēt uz mēģinājumiem iekļūt valstī nelikumīgi vai nelikumīgi ievest preces, apejot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās procedūras. IeM1-3) FM (VNĪ);4) SM (LVRTC)1) 31.12.20232) 31.07.20243) 31.12.20244) saskaņā ar MK 12.09.2023. sēdes protokolu Nr. 44. 3. § 23-TA-2239 (IP)I. Droša Latvija003.3.2.Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.Modernizēts sauszemes robežas radio releju datu pārraides tīkls.Uzlabota Latvijā ES ārējo robežu uzraudzības sistēmas darbība, modernizējot sauszemes robežas datu pārraides tīklu, lai paaugstinātu Valsts robežsardzes un citu kompetento iestāžu spējas operatīvi reaģēt uz valsts robežas neaizskaramības apdraudējumu. IeM 31.12.2024I. Droša Latvija003.3.3.Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.Īstenoti ES noteiktie robežu un drošības informācijas sistēmas jaunās arhitektūras mērķi - uzlabotas pārbaudes pie ES ārējām robežām, sniegta iespēja efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, un novērsta un apkarota nelikumīga imigrācija.Latvijā ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ES ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), uzlabojot Latvijas spējas efektīvi mazināt apdraudējumus saistībā ar ES un Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanu un sekmējot sabiedrības drošību.316IeM 31.12.2025I. Droša Latvija004.(VARAM)4.1.Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.Veikti ieguldījumi, kas tuvina Latvijas austrumu pierobežas reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm.1) Izstrādāts informatīvais ziņojums par mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras attīstību Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai, iekļaujot tajā divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējumu.2) Izstrādāts rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2025.-2027.gadam - izveidots atbalsts 1100 jaunu darba vietu izveidei un 56 milj. privāto investīciju piesaistei.3) Iesniegts prioritārais pasākums finansējuma piesaistei pilotprojektiem divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumiem Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu.4) Stiprinātas valsts aizsardzības spējas, vienlaikus nodrošinot civilo pielietojumu - labāku darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību (indikatīvi var tik uzlaboti vairāk kā 200 transporta infrastruktūras un 100 pakalpojumu infrastruktūras objekti)5) Izstrādāts informatīvais ziņojums par Latvijas jūras robežas stiprināšanu.328VARAMEM, SM, ZM, IeM, IZM1) 28.02.20242) 31.05.20243) 30.06.20254) 30.10.20265) 30.06.2025I. Droša Latvija004.4.2.Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.Atbalstīti pasākumi nodarbinātības veicināšanai Latgales reģionā (veicināta sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ) integrācija sabiedrībā, iesaistīšanās nodarbinātībā, izglītībā vai kvalifikācijas ieguvē.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Pilnveidota 60 stundu motivācijas programma.2) Nodrošināti atbalsta pasākumi vismaz 100 personām gadā.171172SIFVARAMLM1 - 2) 30.10.2026I. Droša Latvija005.(KEM)5.1.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Nacionālas nozīmes sauszemes un atkrastes vēja parku kopprojektu attīstība un nodrošināta konkurētspējīga vide privāto komersantu projektu attīstībai, tostarp pilnveidojot vēja parku attīstībai nepieciešamo nacionālo regulējumu un rodot risinājumus elektrotīkla efektīvākai izmantošanai.1) Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi vēja elektrostaciju ieguvumu sadales mehānismam (ieguldījums reģionālai attīstībai), nosakot maksājumu apmēru un citus nosacījumus, paredzot iespējas iedzīvotājiem kompensēt atjaunīgās enerģijas ražošanas radīto diskomfortu.2) Īstenotas AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" sauszemes vēja parku izbūves kopprojekta sagatavošanas aktivitātes.3) Īstenotas Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parku attīstības kopprojekta sagatavošanos aktivitātes, lai uzsāktu būvdarbus pēc 2026. gada un palielinātu sabiedrībai pieejamās atjaunīgās enerģijas daudzumu.4) Izveidots tiesiskais ietvars attiecībā uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, izstrādājot objektīvus un konkurētspējīgus jūras laukumu izsoles nosacījumus, un tādējādi veicinot atjaunīgās enerģijas pieejamību sabiedrībai.5) Izstrādāts regulējums, paredzot kritērijus, kādos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas izsniegšanu var atteikt un kādos pieslēdzamo jaudu ierobežot, lai nodrošinātu pārvades tīklu efektīvu un drošu noslodzi.3093181) KEM2 - 3) EM4 - 5) KEM1) EM, VARAM2) KEM, AizM, VARAM, ZM3) KEM4 -5) EM1) 30.04.20242) 31.12.20263) 31.12.20264) 31.05.20245) 31.12.2023I. Droša Latvija005.5.2.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Palielināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā, tostarp veicinot elektroenerģijas pašpatēriņu un bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu enerģētikā.1) Ministru kabinetā pieņemts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā.2) Nodrošināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā vismaz 47,5% uz 2026. gadu.3) Ministru kabinetā apstiprinātas vismaz divas atbalsta programmas atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas pasākumu īstenošanai ēkās un transportā.4) Izstrādāti nosacījumi neto norēķinu sistēmas darbībai, lai sabiedrībai nodrošinātu nosacījumu prognozējamību un veicinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas mikroģenerācijā.5) Izstrādāts energokopienu attīstības un kopīgošanas regulējums, lai uzlabotu sabiedrības iespējas samazināt savus izdevumus par patēriņam nepieciešamo enerģiju un veicinātu energokopienu pašu saražotās enerģijas efektīvu izmantošanu.6) Izstrādāts Latvijas ūdeņraža un zaļo degvielu rūpniecības attīstības plāns, kurā noteikti prioritārie infrastruktūras attīstības projekti Latvijā, t.sk. ūdeņraža, CO2 un zaļo degvielu maģistrālie cauruļvadi, ostas, uzglabāšanas infrastruktūra un industriālie parki.281304305308309311314318344KEM1) EM, IZM, SM, ZM, FM, VARAM2) EM3) EM, VARAM6) EM1) 30.06.20242 - 3) 30.10.20264) 31.12.20235) 30.04.20246) 30.06.2025I. Droša Latvija005.5.3.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Palielināts enerģijas galapatēriņa ietaupījums, veicinot energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tostarp centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes risinājumu ieviešanu.1) Ministru kabinetā pieņemts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā.2) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz divas atbalsta programmas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ēkās un vismaz viena atbalsta programma pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai veicināšanai, iekļaujot trašu izbūvi un akumulācijas risinājumus, pakalpojumu ilgstpējīgākai nodrošināšanai.3) Izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts Sociālais klimata plāns un uzsākta tā īstenošana, lai sabiedrību mērķēti atbalstītu saistībā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanās izraisīto izmaksu pieaugumu.271281308309310311318KEM1) EM, IZM, SM, ZM, FM, VARAM2) EM3) EM, FM, LM, SM, VARAM1) 30.06.20242) 31.10.20253) 31.10.2026I. Droša Latvija005.5.4.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Īstenota pārrobežu sadarbība, nodrošinot reģionālu un ES līmeņa energoapgādes infrastruktūras projektu attīstību.1) Īstenots Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekts ar Eiropas kontinentālo tīklu, uzlabojot sabiedrības nodrošinājuma ar elektroenerģiju drošību.2) Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai un elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai ar Eiropas Komisiju saskaņots līdzfinansējums un izstrādāts regulējums Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju 133,24 milj. euro apmērā saņemšanai.3) Panākta vienošanās starp Vāciju un Baltijas valstīm par Baltic Wind Connector īstenošanu.4) Izstrādāts ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, energoresursu izmaksas un pieejamību, lai apzinātu elektroenerģijas ražošanas diversifikācijas iespējas sabiedrībai.5) Nodrošināta iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tostarp apstiprinātas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz prasībām naftas un naftas produktu jomā, t.sk., .rezervēm, pieprasījuma ierobežošanu, ārkārtas reaģēšanu, iesaisti kolektīvajā rīcībā.318KEM2) FM5) EM1) 28.02.20252) 30.10.20263) 31.12.20254) 31.12.20235) 30.06.2024I. Droša Latvija005.5.5.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Veikti ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātē, tādējādi nodrošinot kvalitatīva mājokļa fonda pieejamību.Pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas 55,71 milj. euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), nodrošinot darba un dzīves vides apstākļu uzlabošanos pašvaldību ēkās vismaz 93 308 m2 apmērā.271281309310VARAM 30.10.2026I. Droša Latvija005.5.6.Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.Paaugstināta ēku energoefektivitāte (dzīvojamo ēku, rūpniecisko ēku, publisko ēku) un atjaunotas sērijveida daudzīvokļu dzīvojamās ēkas, tai skaitā piedāvāti tipveida energoefektivitātes uzlabošanas projekti, t.sk. ar rūpnieciski ražotiem ēku siltināšanas paneļiem, vismaz trijām Latvijā plaši izplatītām daudzdzīvokļu ēku sērijām. Kā arī veicināta ēku ekspluatācijas paradumu maiņu un atjaunojamo energoresursu izmantošana, samazinot fosilās enerģijas izmantošanu ēkās vismaz par 50%.1) Līdz 30.10.2026. energoefektīvu mājokļu (ņemot vērā ekonomiski pamatotus energoefektivitātes pasākumus, uzlabojot enerģijas patēriņa klasi no F uz B vai C) pieaugums par 2000 mājām (350 daudzdzīvokļu mājas, kā arī 1650 divu dzīvokļu un viena dzīvokļa mājas (privātmājas)), tai skaitā veicinot energoservisa kompāniju iesaisti.2) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 6000 mājsaimniecībām.3) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 800 uzņēmumiem.4) Līdz 30.10.2026. piešķirts atbalsts 540.3 milj.EUR apmērā.5) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts publisko ēku atjaunošanai 50 000 m2 apjomā.6) Stimulēta privātā-publiskā partnerība valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.310318345350353355EM6) CFLA1 -6) 30.10.2026I. Droša Latvija006.(KM)6.1.Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.Stiprināta Latvijas mediju vide un informatīvā telpa.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Mediju vides daudzveidība ir nostiprināta un īstenota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēm.2) Izveidots apvienotais sabiedriskais medijs.3) Finansējums sabiedriskajiem medijiem turpina tuvināties Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam.4) Lai saglabātu mediju daudzveidību, palielinātas un papildinātas atbalsta formas Mediju atbalsta fondā nacionāliem komerciālajiem medijiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgales medijiem, diasporas medijiem un producentu grupām.5) Izveidotas atbalsta formas mazākumtautību auditoriju piesaistei mediju saturam, kas sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederību Latvijas vērtību telpai.6) Nodrošināta ienākumu avotu dažādība mediju vidē, pārskatot reklāmas ierobežojumus.7) Ieviesti risinājumi, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību (ne tikai audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet aizsargājot ar citu radošo nozaru (piemēram, mūzika, grāmata, videospēles u.c.) autortiesības un blakustiesības).8) Informatīvās telpas stiprināšana pierobežā, palielinot Latvijas mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē.4101); 3 - 8) KM2) SEPLP3; 8) SEPLP7 - 8) NEPLP1) 31.03.20242) 31.01.20253 - 8) 30.10.2026I. Droša Latvija006.6.2.Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.Uzlabota mediju vides drošība.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku fizisko, sociālo, emocionālo drošību un aizsardzību pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret tiem, nodrošināta iespēja tieslietu un iekšlietu jomas pārstāvjiem pilnveidot zināšanas par žurnālistu drošību.2) Pilnveidoti mehānismi un rīcības plāni, veiktas apmācības mediju darbībai krīzes situācijās (apraide, mobilās redakcijas, piekļuve informācijai u.c.).3) Koordinēta un plānveida rīcība iedzīvotāju medijpratības palielināšanai, tai skaitā, mērķētas medijpratības apmācības.4) Mediju vides noturības veidošana (sakārtojot normatīvo regulējumu), attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem.410KM2) SEPLP, NEPLP1 - 4) 30.10.2026I. Droša Latvija006.6.3.Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.Palielināta mediju vides neatkarība.1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai stiprinātu mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību.2) Panākta vienošanās par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.3) Uzlabots Latvijas reitings Pasaules Preses brīvības indeksā līdz 85 punktiem, tādējādi tuvojoties Ziemeļvalstu līmenim.410KM1) NEPLP, SEPLP2) SEPLP1 - 3) 30.10.2026I. Droša Latvija006.6.4.Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.Palielināta mediju vides kvalitāte, lai nodrošinātu žurnālistu profesionālo sniegumu.Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.1) Ar valsts institūcijām, akadēmisko vidi un nevalstisko sektoru koordinēti un mērķtiecīgi īstenoti regulāri mediju vides pētījumi, kas nodrošina aktuālo informāciju par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām.2) Radīti risinājumi, lai veicinātu žurnālistikas studiju absolventu nodarbinātību žurnālistikā.3) Ar nevalstisko sektoru koordinēti pasākumi žurnālistu mūžizglītībai.410KM1) NEPLP, SEPLP1 - 3) 30.10.2026I. Droša Latvija007.(TM, IeM, KNAB)7.1.Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju.Nodrošināta pretkorupcijas politikas attīstība, kas ietver mērķtiecīgu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, elastīgi reaģējot un pielāgojoties pārmaiņām sabiedrībā, aktuālajām vajadzībām publiskajā un privātajā sektorā, kā arī tehnoloģiju attīstības jomā, atbilstoši stiprinot un attīstot KNAB tehniskos un intelektuālos resursus korupcijas apkarošanai nacionālā un starptautiskā līmenī.1) Izstrādāts un apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026. - 2027.gadam.2) Izvērtēta interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā normatīvā regulējuma atbilstība mūsdienu situācijai (neatkarīgs pētījums), sagatavotas rekomendācijas normatīvo aktu tālākai pilnveidei.3) Izvērtēti normatīvie akti, kas regulē iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labaja …