Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 Rīgā 2023. gada 18. aprīlī (prot. Nr. 20 23. §) Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu  1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā: 1.1. piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešo maksājumu intervencēs (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116); 1.2. kontrolē tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā; 1.3. nosaka un piemēro tiešo maksājumu samazinājumu par saņemšanas nosacījumu neizpildi, kā arī tiešo maksājumu samazinājuma likmes un tiešo maksājumu samazinājuma piemērošanas izņēmumus; 1.4. atsaka tiešo maksājumu piešķiršanu un tos atmaksā. 2 2. Lauksaimnieks var saņemt šādus tiešos maksājumus: 2.1. ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu; 2.2. maksājumu mazajiem lauksaimniekiem; 2.3. ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu; 2.4. ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem; 2.5. klimata un vides shēmas (turpmāk – ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi; 2.6. ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību; 2.6.1 ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu; 2.7. ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi; 2.8. ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi; 2.9. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu; 2.10. ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās; 2.11. saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm; 2.12. saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem; 2.13. saistīto ienākumu atbalstu par aitām; 2.14. saistīto ienākumu atbalstu par kazām; 2.15. saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem; 2.16. saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām; 2.17. saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem; 2.18. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem; 2.19. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām; 2.20. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām; 2.21. saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi; 2.22. saistīto ienākumu atbalstu par miežiem; 2.23. saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm; 2.24. saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem. 3 (Grozīts ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 3. Par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem uzskatāmi regulas 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi un apstākļi, kas radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem. 4 4. Ja iestājusies nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 4.1. izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos; 4.2. nepārvaramu varu vai ārkārtējus apstākļus apliecinošus dokumentus. 5 4.1 Ja nepārvarama vara vai ārkārtējie apstākļi ir saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, lauksaimnieks šo noteikumu 4. punktā minēto informāciju var iesniegt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilajā lietotnē pieejamo paziņojumu par nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem. 6 (MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 296 redakcijā) 5. Ja lauksaimnieks nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ nav varējis izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās nosacījumu sistēmas prasības, atbalstu piešķir par to platību vai dzīvnieku, par kuru bija tiesības pretendēt uz atbalstu pirms nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanās un atbalsta samazinājuma piemērošanas. 7 2. Lauksaimniecības zemes atbalsttiesīguma nosacījumi 6. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 4. punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.  8 7. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda pierādījumus (piemēram, zemes nomas līgumu, patapinājuma līgumu, mantojuma apliecību, pašvaldības lēmumu attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi) par to, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa uz kārtējā gada 15. jūniju atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz zemes īpašnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos. 9 8. Lauku atbalsta dienests salīdzina ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētos zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību datus ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem. 10 9. Tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemi piešķir, ja tās atbalsttiesīguma nosacījumi ir spēkā visu kalendāra gadu. 11 10. Ilggadīgais zālājs saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 3. punkta "c" apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzētas dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi. 12 11. Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā. 13 12. Aramzeme atbilst tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, tai nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, un tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. 14 13. Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver aramzemes ieskautus ainavas elementus, tostarp agromežsaimniecības sistēmu elementus, ja to kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no lauka bloka platības. Šie ainavas elementi ir: 13.1. pastāvīgas biodaudzveidības salas – nelieli, ražošanā neizmantoti nogabali ar dabisko veģetāciju, kuros var būt koku un krūmu dzinumi, bet kuros nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas; 13.2. dīķi un to piekrastes veģetācija, kurā var būt koku un krūmu dzinumi, bet nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas; 13.3. koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas ar ražošanā neizmantotām aizsargjoslām vai bez tām, ja attiecīgais nogabals nav reģistrēts kā meža platība nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; 13.4. akmeņu kaudzes. 15 (MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 13.1 Aramzemes ieskauts ainavas elements atbilst šādām prasībām: 13.11. to ieskauj vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība un kura ir iekļauta lauku bloka platībā; 13.12. tas ir identificējams tālizpētes materiālos. 16 (MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 177 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 372) 14. Aramzemē, ko izmanto kā papuvi, iznīcina nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sēts zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, ja vien papuvē zaļmēslojuma augi kārtējā gadā netiek sēti, izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi. 17 15. Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie ir noganīti un nepietiekami noganītā platība ir appļauta vai tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. augustam, izņemot: 15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. septembrim; 15.2. šo noteikumu 89. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai; 15.3. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu; 15.4. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā; 15.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam. 18 (MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230) 16. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāram lielu nenopļautu vai nenoganītu laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 19 17. Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju. 20 18. Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim. 21 (MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā) 19. Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgā zālāja platība ietver tādus agromežsaimniecības sistēmu elementus kā koki, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru. 22 20. Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu, audzēšanai, tādu dekoratīvo augu, koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), kā arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kas ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi. 23 21. Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) vismaz 1000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) vismaz 4000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa uz 2011. gada 1. jūliju nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma. 24 (MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu) 22. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut objektus, kas nav platāki par diviem metriem, – koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas. 25 (MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā) 23. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus. 26 24. Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai nezāles nekavētu kultūraugu augšanu un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim. 27 25. Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja: 25.1. to pārsvarā izmanto mežizstrādes vajadzībām, ceļubūvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta un atpūtas pasākumu rīkošanai un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai ja tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana; 25.2. uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu, izvietoti saules paneļi vai ceļi; 25.3. nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas; 25.4. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu​; 25.5. nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts; 25.6. to aizņem Ziemassvētku eglīšu stādījumi. 28 (Grozīts ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 3. Atbalsttiesīga kaņepju audzēšanas platība 26. Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas 2021/2115 4. panta 4. punkta otrās daļas un Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (turpmāk – regula 2022/126), 2. panta "b" apakšpunkta prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību attiecīgajām prasībām. 29 27. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāru, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (1. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām un kas kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā. Lauksaimnieks papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz: 27.1. pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (3. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha); 27.2. iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha); 27.3. katras iesētās saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kuros kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji. 30 28. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (4. pielikums). 31 29. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam samaksā par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā. 32 30. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu, ja šo noteikumu 29. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija vai nav samaksāta visa summa par norādīto kaņepju platību. 33 31. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimnieku, kura saimniecība izraudzīta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 284.3. apakšpunktu. Lai īstenotu pārbaudi, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu 10 dienu laikā pēc tā. 34 4. Minimālie tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi 32. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja kopējā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz viens hektārs.   35 33. Minimālais lauku bloka lielums, par kuru piešķir tiešo maksājumu par platībām, ir 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. 36 34. Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro. 37 5. Aktīvs lauksaimnieks 35. Šo noteikumu 2. punktā minētos tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks. 38 36. Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 5. punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nav pārsniegusi 500 euro vai ja tas izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem: 36.1. Lauku atbalsta dienestā kārtējā gada 1. martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos koeficientus; 36.2. tiešo maksājumu pretendents ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī un tam ir Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par kultūraugu atbilstību normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību; 36.3. tiešo maksājumu pretendents ir sēklaudzētājs, kas reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī un attiecīgajā gadā ir iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un tam ir vismaz viens lauku apskatē atzīts lauks; 36.4. vismaz viena trešā daļa no kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās saimniecības lauksaimniecības zemes iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību; 36.5. saimniecībā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem; 36.6. standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 300 euro; 36.7. saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā vai kārtējā gadā vidēji veido vismaz 120 euro par katru tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru. 39 (Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 846) 37. Ja iepriekšējā gadā lauksaimnieks nav pieteicies tiešo maksājumu saņemšanai, šo noteikumu 36. punktā minēto tiešo maksājumu kopsummu nosaka, kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru skaitu reizinot ar iepriekšējā gada valsts vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru. 40 38. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru aprēķina, regulas 2021/2115 V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finansējumu iepriekšējam gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu iepriekšējā gadā. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru 2022. gadam aprēķina, regulas Nr. 1307/2013 II pielikumā noteikto valsts maksimālo apmēru 2022. gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu 2022. gadā. 41 39. Atbilstību šo noteikumu 36.1., 36.2., 36.3., 36.4. un 36.6. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem Lauku atbalsta dienests izvērtē, izmantojot publiskos reģistros pieejamo un ģeotelpiskajā iesniegumā norādīto informāciju. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju, lai izvērtētu tiešo maksājumu pretendenta atbilstību šo noteikumu 36.5. un 36.7. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem. 42 40. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms algots darbinieks, kas nostrādā vismaz 65 dienas jeb 520 stundu gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, saimniecībā iepriekšējā gadā algoto darbinieku nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā dalot ar 520. Nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā nosaka atbilstoši saimniecībā veiktajai uzskaitei, nošķirot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošajā informācijā par saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, ko aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību ir uzskatāms arī saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais, kura ienākumi no lauksaimnieciskās darbības atbilstoši gada ienākumu deklarācijas D3 vai D31 pielikumam vai finanšu pārskatam par iepriekšējo gadu veido vismaz 50 procentu no kopējiem ieņēmumiem. 43 (MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā) 41. Ja saimniecība iepriekšējā gadā ir nodarbojusies tikai ar lauksaimniecisko darbību, ko apliecina fakts, ka saimniecības gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai uzņēmuma gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīts tikai neto apgrozījums par lauksaimniecisko darbību, lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto saimniecībā iepriekšējā gadā algotu darbinieku nostrādāto stundu un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma aprēķināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu kopsummu dalot ar 520. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi. 44 42. Ja iepriekšējā gadā saimniecībā nav uzskaitītas nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā, tiešo maksājumu pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par nodarbināto skaitu, kas aprēķināts par kārtējo gadu atbilstoši šo noteikumu 40. vai 41. punktam. 45 43. Lai apliecinātu algoto nodarbināto skaita atbilstību šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu. 46 44. Šo noteikumu 36.6. apakšpunktā minēto vidējo standarta izlaides rādītāju aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šo noteikumu 1. un 5. pielikumā noteikto standarta izlaides vērtību par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku. Standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauku atbalsta dienestā kārtējā gada 1. martā. Standarta izlaide par lauksaimniecības zemes platību aprēķināma par saimniecības ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru, ņemot vērā attiecīgajā platībā audzētos kultūraugus un zemes izmantošanas veidu. 47 (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 846 redakcijā) 45. Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 36.7. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pierādījumus par saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksām atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam. 48 46. Ja pierādījums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām tiek sagatavots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā, uzņēmuma gada pārskatā vai individuālā komersanta gada pārskatā norādīto informāciju, ņem vērā iepriekšējā pārskata gada datus. 49 47. Lauksaimnieks, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis šo noteikumu 46. punktā noteikto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, Lauku atbalsta dienestā iesniedz lauksaimnieciskās darbības izmaksas apliecinošu dokumentu kopijas par iepriekšējo gadu vai par nepārtrauktu 12 mēnešu laikposmu, kura sākuma termiņš nav agrāks par iepriekšējā gada 1. janvāri, ar šādām ziņām: 47.1. degvielas iegādes izmaksas; 47.2. lauksaimniecības tehnikas uzturēšanas izmaksas; 47.3. lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas, tostarp par elektroenerģiju; 47.4. lauksaimnieciskajā darbībā izmantoto ražošanas resursu iegādes izmaksas, tostarp maksa par minerālmēslu, organisko mēslu, augu aizsardzības līdzekļu, kaļķojamā materiāla, kultūraugu sēklas un lopbarības iegādi; 47.5. saņemto lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas, tostarp maksa par lauksaimniecības zemes pirmssējas un aramzemes pēcsējas apstrādi, ražas novākšanu, produktu pārvadāšanu, ražošanas resursu piegādi, zālāju nopļaušanu un zālaugu masas novākšanu; 47.6. citas šajā punktā neminētas lauksaimnieciskās darbības izmaksas. 50 48. Izmaksas apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina samaksu par darījumu (piemēram, kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurēta kvīts, preču piegādes dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu, bankas konta izraksts vai bankas apstiprināts maksājuma uzdevums). Par derīgiem uzskatāmi izmaksas apliecinoši dokumenti, ja tajos kā preces vai pakalpojuma saņēmējs ir norādīts tiešo maksājumu pretendents. Ja izmaksu vērtība ir lielāka par 30 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), izmaksu apliecinošajā dokumentā norādāmi pakalpojuma saņēmēja rekvizīti. 51 6. Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēma un sociālo nosacījumu sistēma(Nodaļas nosaukums MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.1. Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēmas un sociālo nosacījumu sistēmas vispārīgās prasības(Apakšnodaļas nosaukums MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 49. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.9. apakšnodaļā noteiktos LLVS standartus lauksaimniecības zemē. 52 50. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro prasības, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā. 53 51. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šajos noteikumos minēto LLVS standartu vai prasības, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 14.10. apakšnodaļai.  54 51.1 Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 8.1 pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kas noteikti atbilstoši regulas  2021/2115 IV pielikumam. 55 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 51.2 Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 8.1 pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 357.3 un 357.4 punktam un 8.1 pielikumam, kā arī regulas 2021/2116 85. panta 6. punktam. 56 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.2. LLVS standarts ilggadīgā zālāja saglabāšanai 52. Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs ir 22,86 procenti, 2024. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību – 404 697 hektārus – dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību – 1 770 057 hektāriem. 57 (MK 10.02.2026. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 53. Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par: 53.1. ilggadīgā zālāja platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kura aprēķināta saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 2.punktu; 53.2. ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara attiecības izmaiņām; 53.3. ilggadīgā zālāja platību hektāros, kura atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāja attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju nav mazāka par 10 procentiem. 58 (Grozīts ar MK 26.05.2026. noteikumiem Nr. 296) 54. Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā 10 procentiem, lauksaimnieks, kura rīcībā ir zeme, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, daļu no lauksaimniecības zemes platības pārveido par ilggadīgā zālāja platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē to kā ilggadīgo zālāju. 59 (MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 296 redakcijā) 55. Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi: 55.1. platību, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par ilggadīgo stādījumu; 55.2. uz pusi no platības, kura no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi un uz kuras bija nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības gadā pirms tā gada, kad saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visus saimniecībā turētos dzīvniekus. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu; 55.3. uz pusi no platības, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi saimniecībā, kura pēdējo piecu gadu laikā ir pretendējusi uz tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. 60 55.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz lauksaimniecības zemes nogabalu platības daļu, kura laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam kādā no gadiem ir pieteikta tiešo maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai vai lauku attīstības bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un kuras statuss ir mainīts no ilggadīgā zālāja pret cita lietojuma zemi. 61 (MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā) 56. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē lauksaimnieku, kura rīcībā ir zeme, kas iepriekšējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, par to, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību, norādot attiecīgās platības lielumu. 62 57. Platība, kas ir atkārtoti pārveidota par ilggadīgo zālāju vai izveidota kā ilggadīgais zālājs, uzskatāma par ilggadīgo zālāju no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas dienas. Lauksaimnieks šo platību izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai, ja šo platību jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, tik gadus, cik atlikuši, līdz pieciem secīgiem gadiem pēc zālāja izveides gada. 63 6.3. LLVS standarts mitrāju un kūdrāju aizsardzībai lauksaimniecības zemē 58. Lauksaimnieks atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS standartam lauksaimniecības zemē nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību. 64 59. Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus. 65 60. Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 35 procentus organisko vielu ne mazāk kā 40 centimetru biezā kūdras slānī. Organiskā viela ir augsnes sastāvdaļa, kas veidojas no augu, dzīvnieku un mikroorganismu atliekām un to vielmaiņas produktiem, kuri atrodas dažādās sadalīšanās pakāpēs. 66 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 60.1 Kūdrāju augsnes platība, kura atbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai un uz kuru ir attiecināmas šo noteikumu 61. punktā minētās prasības, ir identificējama kā kūdrāju augsnes references slānis atbilstoši šādiem nosacījumiem: 60.11. augsne ir iekļauta kūdraugsnes izplatības kartē, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu un ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā; 60.12. augsne ir iekļauta augsnes kartē, kas sagatavota, kartējot augsni no 1960. gada līdz 1991. gadam, un pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts kā Vgt, VGt, VGT, Pgt, PGt, PGT, AGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg, Ta vai Tag; 60.13. augsnes platība nav mazāka par 0,3 hektāriem, un tā aizņem vismaz 65 procentus no lauku bloka platības pēc stāvokļa 2024. gada 31. decembrī. 67 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 60.2 Kūdrāju augsnes references slānis ir kartogrāfiski identificēts Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē (turpmāk – identificētā kūdrāju augsnes platība). 68 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61. Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantota lauksaimnieciskajai darbībai: 61.1. aramzemi dziļāk par 20 centimetriem uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados; 61.1.1 ilggadīgo zālāju platībā zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja to neaizliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā; 61.2. nav atļauta jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot: 61.2.1. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas un hidroloģisko režīmu atjaunošana, un ir izsniegti tehniskie noteikumi, lai īstenotu videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūvi;  61.2.2. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – Natura 2000 teritorija) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns. 69 (Grozīts ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 61.1 Ja lauksaimnieka rīcībā esošā identificētā kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai, tas elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu platības atbilstības pārbaudei. Iesnieguma paraugs pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē. 70 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.2 Identificētās kūdrāju augsnes platības atbilstību šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai nosaka, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem. Analīzes veicamas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Pēc 2024. gada 30. jūnija augsnes paraugus ņem, ar globālās pozicionēšanas sistēmas ierīces palīdzību tos piesaistot koordinātām. 71 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.3 Ja šo noteikumu 61.2 punktā minētie dati nav Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā, tad lauksaimnieks tos iesniedz kopā ar šo noteikumu 61.1 punktā minēto iesniegumu vai norāda, ka augsnes analīzes veic un augsnes organiskās vielas saturu nosaka Valsts augu aizsardzības dienests. 72 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.4 Pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju vai augsnes paraugu analīzes datiem, kuros norādīta informācija par organiskās vielas saturu, tiek noteikts, vai platība atbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai. 73 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.5 Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 61.2 un 61.3 punktā noteiktajiem datiem, Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai, Lauku atbalsta dienests koriģē identificētās kūdrāju augsnes platības robežas. 74 (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.4. LLVS standarts rugāju vai sausās zāles dedzināšanas aizliegumam un aizsargjoslas (buferjoslas) izveidei gar ūdensobjektiem 62. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 3. LLVS standartam lauksaimnieks rugājus vai sauso zāli nededzina uz lauka, ja vien augu veselības apsvērumu dēļ nav saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka. 75 63. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 4. LLVS standartam lauksaimnieks aizsargjoslās (buferjoslās) nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, izņemot bioloģiskās saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus, ja vien to marķējumā nav noteikti attiecīgi lietošanas ierobežojumi, ja aizsargjoslas (buferjoslas) atrodas: 63.1. 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru; 63.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kuras iekļautas meliorācijas kadastrā, bet, ja ūdensnotekas (novadgrāvja) sateces baseina laukums nepārsniedz 10 km2 vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 procentiem, – vienu metru platā joslā. 76 (MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 64. Aizsargjoslas (buferjoslas) ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. 77 6.5. LLVS standarts augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, un minimālam augsnes pārklājumam, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos 65. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz sešus grādus vai 10,5 procentus un kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē: 65.1. no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu; 65.2. ziemājus vai starpkultūras pēc kārtējā gada 20. septembra sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode. 78 (Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537) 66. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 6. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina, ka rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (11. pielikums) vismaz 60 procentos saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platībās saglabāts augsnes pārklājums (piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi) vai pēc kultūraugu novākšanas platība atstāta neapstrādāta. 79 67. Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās šo noteikumu 66. punktā minētajās teritorijās, katrai aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības daļai piemēro to augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, kas noteikta attiecīgajai teritorijai. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi. 80 (MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā) 68. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 66. punktā minētās prasības, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību. 81 (MK 10.02.2026. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 69. Šo noteikumu 66. punktā noteiktās prasības piemēro, ja saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platība ir vismaz viens hektārs. 82 6.6. LLVS standarts augu maiņai 70. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina vienu no šādiem nosacījumiem: 70.1. viengadīgo kultūraugu maiņu, ievērojot šādas prasības: 70.1.1. viengadīgo kultūraugu maina kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs; 70.1.2. viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti sāk no 2022. gada; 70.2. kultūraugu dažādošanu, ja aramzemes platība saimniecībā: 70.2.1. pārsniedz 10 hektārus un ir līdz 30 hektāriem, – ar vismaz divu dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības; 70.2.2. pārsniedz 30 hektārus, – ar vismaz triju dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības, bet divu galveno kultūraugu platībai kopā nepārsniedzot 95 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības. 83 (MK 10.02.2026. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 71. (Svītrots ar MK 10.02.2026. noteikumiem Nr. 60) 84 72. Piemērojot prasību par kultūraugu maiņu vai kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) vai balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem. 85 (MK 10.02.2026. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 72.1 Kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ja, sākot ar 2025. gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru. Zālāju pasēju iesēj ne vēlāk kā jūlijā un saglabā vismaz līdz nākamā gada 1. martam. 86 (MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 73. Šo noteikumu 70. punktā minētās prasības nepiemēro, ja: 73.1. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru; 73.2. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai; 73.3. vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai; 73.4. lauksaimniecības zemes platību izmanto bioloģiskajai ražošanai un tā ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848). 87 (MK 10.02.2026. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 74. (Svītrots ar MK 10.02.2026. noteikumiem Nr. 60) 88 6.7. LLVS standarts minimālajai lauksaimniecības zemes daļai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem(Apakšnodaļa svītrota ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 75. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 89 76. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 90 77. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 91 78. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 92 79. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 93 80. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 94 81. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 95 82. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 96 83. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 97 84. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177) 98 6.8. LLVS standarts saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai 85. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu. 99 86. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.3. LLVS standartam lauksaimnieks necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās. 100 87. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu nopļaušanu, pirms tiem veidojas ziedkopas. 101 6.9. LLVS standarts ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju pārveidošanas vai aparšanas aizliegumam un meliorācijas sistēmu uzturēšanai 88. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par ekoloģisku jutīgu ilggadīgo zālāju un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās. 102 89. Ekoloģiski jutīgais ilggadīgais zālājs ir zālājs, kas atzīts par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus. 103 90. Šo noteikumu 88. punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tai ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībai, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus. 104 91. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim iekļauj lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē tās ilggadīgā zālāja platības, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu. 105 92. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgā zālāja platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra. 106 93. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, atkārtoti izvērtē ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusu un precizē robežas. 107 94. Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. 108 95. Aizsargājamā ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībā netiek iekļauta zālāja platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām. 109 96. Ja platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimnieks nodrošina tās pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada 15. jūnijam. 110 96.1 Ja šo noteikumu 96. punktā minētā platība atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas un nepārsniedz sešus hektārus, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi līdz 2023. gada 31. decembrim, tad ilggadīgo zālāju var izveidot citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā, kura platība nav mazāka par uzarto vai pārveidoto ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platību, un zemes nogabalam nosakāms ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss. 111 (MK 17.06.2025. noteikumu Nr. 372 redakcijā) 97. Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu: 97.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kuri kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē; 97.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas. 112 7. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksimuma noteikšana un samazinājums 98. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas 2021/2115 17. panta 1. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro. 113 99. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta "a" apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 114 100. Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu ir norādīti tikai saimnieciskās darbības ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu 99. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. 115 101. Ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai uzskaita katra nodarbinātā lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, darba algu, tostarp piemēroto algas likmi, kā arī algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Noteiktais  atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. 116 102. Šo noteikumu 99. punktā minēto atskaitījumu noteikšanai saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem nodarbinātajiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa ir pieskaitāma šo noteikumu 101. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra īpatsvaram par lauksaimniecisko darbību kopējā darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību. 117 103. Ja pamatotu iemeslu dēļ lauksaimniekam nav pieejama šo noteikumu 100. punktā norādītā informācija vai tas nav veicis šo noteikumu 101. punktā minēto uzskaiti, tas šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šādām metodēm: 103.1. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek uzskaitīts nodarbināto darba laiks lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu; 103.2. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar Valsts ieņēmumu dienes …