Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 Rīgā

1. gada
2. aprīlī (prot. Nr. 20
3. §) Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
4. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu
5. Vispārīgie jautājumi
6. Noteikumi nosaka kārtību, kādā: 1.
7. piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešo maksājumu intervencēs (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
8. gada
9. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), un Eiropas Parlamenta un Padomes
10. gada
11. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116); 1.
12. kontrolē tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā; 1.
13. nosaka un piemēro tiešo maksājumu samazinājumu par saņemšanas nosacījumu neizpildi, kā arī tiešo maksājumu samazinājuma likmes un tiešo maksājumu samazinājuma piemērošanas izņēmumus; 1.
14. atsaka tiešo maksājumu piešķiršanu un tos atmaksā. 2
15. Lauksaimnieks var saņemt šādus tiešos maksājumus: 2.
16. ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu; 2.
17. maksājumu mazajiem lauksaimniekiem; 2.
18. ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu; 2.
19. ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem; 2.
20. klimata un vides shēmas (turpmāk – ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi; 2.
21. ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību; 2.6.1 ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu; 2.
22. ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi; 2.
23. ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi; 2.
24. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu; 2.
25. ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās; 2.
26. saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm; 2.
27. saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem; 2.
28. saistīto ienākumu atbalstu par aitām; 2.
29. saistīto ienākumu atbalstu par kazām; 2.
30. saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem; 2.
31. saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām; 2.
32. saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem; 2.
33. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem; 2.
34. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām; 2.
35. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām; 2.
36. saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi; 2.
37. saistīto ienākumu atbalstu par miežiem; 2.
38. saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm; 2.
39. saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem. 3 (Grozīts ar MK 18.03.
40. noteikumiem Nr. 177)
41. Par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem uzskatāmi regulas 2021/2116
42. panta
43. punktā noteiktie gadījumi un apstākļi, kas radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem. 4
44. Ja iestājusies nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz: 4.
45. izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos; 4.
46. nepārvaramu varu vai ārkārtējus apstākļus apliecinošus dokumentus. 5 4.1 Ja nepārvarama vara vai ārkārtējie apstākļi ir saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, lauksaimnieks šo noteikumu
47. punktā minēto informāciju var iesniegt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilajā lietotnē pieejamo paziņojumu par nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem. 6 (MK 26.05.
48. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
49. Ja lauksaimnieks nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ nav varējis izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai šo noteikumu
50. nodaļā noteiktās nosacījumu sistēmas prasības, atbalstu piešķir par to platību vai dzīvnieku, par kuru bija tiesības pretendēt uz atbalstu pirms nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanās un atbalsta samazinājuma piemērošanas. 7
51. Lauksaimniecības zemes atbalsttiesīguma nosacījumi
52. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas 2021/2115
53. panta
54. punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada
55. jūnijā. 8
56. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda pierādījumus (piemēram, zemes nomas līgumu, patapinājuma līgumu, mantojuma apliecību, pašvaldības lēmumu attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi) par to, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa uz kārtējā gada
57. jūniju atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz zemes īpašnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos. 9
58. Lauku atbalsta dienests salīdzina ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētos zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību datus ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem. 10
59. Tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemi piešķir, ja tās atbalsttiesīguma nosacījumi ir spēkā visu kalendāra gadu. 11
60. Ilggadīgais zālājs saskaņā ar regulas 2021/2115
61. panta
62. punkta "c" apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzētas dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi. 12
63. Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu
64. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā. 13
65. Aramzeme atbilst tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, tai nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, un tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. 14
66. Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver aramzemes ieskautus ainavas elementus, tostarp agromežsaimniecības sistēmu elementus, ja to kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no lauka bloka platības. Šie ainavas elementi ir: 13.
67. pastāvīgas biodaudzveidības salas – nelieli, ražošanā neizmantoti nogabali ar dabisko veģetāciju, kuros var būt koku un krūmu dzinumi, bet kuros nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas; 13.
68. dīķi un to piekrastes veģetācija, kurā var būt koku un krūmu dzinumi, bet nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas; 13.
69. koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas ar ražošanā neizmantotām aizsargjoslām vai bez tām, ja attiecīgais nogabals nav reģistrēts kā meža platība nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; 13.
70. akmeņu kaudzes. 15 (MK 18.03.
71. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 13.1 Aramzemes ieskauts ainavas elements atbilst šādām prasībām: 13.
72. to ieskauj vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība un kura ir iekļauta lauku bloka platībā; 13.
73. tas ir identificējams tālizpētes materiālos. 16 (MK 18.03.
74. noteikumu Nr. 177 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.06.
75. noteikumiem Nr. 372)
76. Aramzemē, ko izmanto kā papuvi, iznīcina nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sēts zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada
77. maijam, ja vien papuvē zaļmēslojuma augi kārtējā gadā netiek sēti, izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi. 17
78. Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie ir noganīti un nepietiekami noganītā platība ir appļauta vai tie ir nopļauti līdz kārtējā gada
79. augustam, izņemot: 15.
80. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada
81. septembrim; 15.
82. šo noteikumu
83. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai; 15.
84. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada
85. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu; 15.
86. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā; 15.
87. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada
88. maijam. 18 (MK 19.09.
89. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.
90. noteikumiem Nr. 230)
91. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāram lielu nenopļautu vai nenoganītu laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru. 19
92. Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju. 20
93. Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada
94. septembrim. 21 (MK 13.07.
95. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
96. Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgā zālāja platība ietver tādus agromežsaimniecības sistēmu elementus kā koki, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru. 22
97. Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu, audzēšanai, tādu dekoratīvo augu, koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), kā arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kas ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi. 23
98. Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) vismaz 1000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) vismaz 4000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa uz
99. gada
100. jūliju nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc
101. gada
102. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma. 24 (MK 19.09.
103. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu
104. punktu)
105. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut objektus, kas nav platāki par diviem metriem, – koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas. 25 (MK 31.10.
106. noteikumu Nr. 623 redakcijā)
107. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus. 26
108. Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada
109. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu
110. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai nezāles nekavētu kultūraugu augšanu un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada
111. oktobrim. 27
112. Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja: 25.
113. to pārsvarā izmanto mežizstrādes vajadzībām, ceļubūvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta un atpūtas pasākumu rīkošanai un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no
114. maija līdz
115. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai ja tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana; 25.
116. uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu, izvietoti saules paneļi vai ceļi; 25.
117. nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas; 25.
118. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no
119. maija līdz
120. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu 13.
121. apakšpunktu​; 25.
122. nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts; 25.
123. to aizņem Ziemassvētku eglīšu stādījumi. 28 (Grozīts ar MK 18.03.
124. noteikumiem Nr. 177)
125. Atbalsttiesīga kaņepju audzēšanas platība
126. Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas 2021/2115
127. panta
128. punkta otrās daļas un Komisijas
129. gada
130. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–
131. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS)
132. standarta vajadzībām (turpmāk – regula 2022/126),
133. panta "b" apakšpunkta prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību attiecīgajām prasībām. 29
134. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāru, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (
135. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām un kas kārtējā gada
136. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā. Lauksaimnieks papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada
137. maijam iesniedz: 27.
138. pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (
139. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha); 27.
140. iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha); 27.
141. katras iesētās saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kuros kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji. 30
142. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
143. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (
144. pielikums). 31
145. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
146. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam samaksā par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā. 32
147. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu, ja šo noteikumu
148. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija vai nav samaksāta visa summa par norādīto kaņepju platību. 33
149. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimnieku, kura saimniecība izraudzīta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 284.
150. apakšpunktu. Lai īstenotu pārbaudi, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu 10 dienu laikā pēc tā. 34
151. Minimālie tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi
152. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja kopējā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz viens hektārs. 35
153. Minimālais lauku bloka lielums, par kuru piešķir tiešo maksājumu par platībām, ir 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu
154. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. 36
155. Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro. 37
156. Aktīvs lauksaimnieks
157. Šo noteikumu
158. punktā minētos tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks. 38
159. Saskaņā ar regulas 2021/2115
160. panta
161. punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nav pārsniegusi 500 euro vai ja tas izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem: 36.
162. Lauku atbalsta dienestā kārtējā gada
163. martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu
164. pielikumā noteiktos koeficientus; 36.
165. tiešo maksājumu pretendents ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada
166. oktobrī un tam ir Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par kultūraugu atbilstību normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību; 36.
167. tiešo maksājumu pretendents ir sēklaudzētājs, kas reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada
168. oktobrī un attiecīgajā gadā ir iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un tam ir vismaz viens lauku apskatē atzīts lauks; 36.
169. vismaz viena trešā daļa no kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās saimniecības lauksaimniecības zemes iepriekšējā vai kārtējā gada
170. oktobrī ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību; 36.
171. saimniecībā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem; 36.
172. standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 300 euro; 36.
173. saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā vai kārtējā gadā vidēji veido vismaz 120 euro par katru tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru. 39 (Grozīts ar MK 09.04.
174. noteikumiem Nr. 230; MK 17.12.
175. noteikumiem Nr. 846)
176. Ja iepriekšējā gadā lauksaimnieks nav pieteicies tiešo maksājumu saņemšanai, šo noteikumu
177. punktā minēto tiešo maksājumu kopsummu nosaka, kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru skaitu reizinot ar iepriekšējā gada valsts vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru. 40
178. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru aprēķina, regulas 2021/2115 V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finansējumu iepriekšējam gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu iepriekšējā gadā. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru
179. gadam aprēķina, regulas Nr. 1307/2013 II pielikumā noteikto valsts maksimālo apmēru
180. gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu
181. gadā. 41
182. Atbilstību šo noteikumu 36.1., 36.2., 36.3., 36.
183. un 36.
184. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem Lauku atbalsta dienests izvērtē, izmantojot publiskos reģistros pieejamo un ģeotelpiskajā iesniegumā norādīto informāciju. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju, lai izvērtētu tiešo maksājumu pretendenta atbilstību šo noteikumu 36.
185. un 36.
186. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem. 42
187. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms algots darbinieks, kas nostrādā vismaz 65 dienas jeb 520 stundu gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, saimniecībā iepriekšējā gadā algoto darbinieku nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā dalot ar
188. Nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā nosaka atbilstoši saimniecībā veiktajai uzskaitei, nošķirot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošajā informācijā par saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, ko aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību ir uzskatāms arī saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais, kura ienākumi no lauksaimnieciskās darbības atbilstoši gada ienākumu deklarācijas D3 vai D31 pielikumam vai finanšu pārskatam par iepriekšējo gadu veido vismaz 50 procentu no kopējiem ieņēmumiem. 43 (MK 13.07.
189. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
190. Ja saimniecība iepriekšējā gadā ir nodarbojusies tikai ar lauksaimniecisko darbību, ko apliecina fakts, ka saimniecības gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai uzņēmuma gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīts tikai neto apgrozījums par lauksaimniecisko darbību, lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto saimniecībā iepriekšējā gadā algotu darbinieku nostrādāto stundu un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma aprēķināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu kopsummu dalot ar
191. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi. 44
192. Ja iepriekšējā gadā saimniecībā nav uzskaitītas nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā, tiešo maksājumu pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par nodarbināto skaitu, kas aprēķināts par kārtējo gadu atbilstoši šo noteikumu
193. vai
194. punktam. 45
195. Lai apliecinātu algoto nodarbināto skaita atbilstību šo noteikumu 36.
196. apakšpunktā minētajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada
197. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu
198. pielikumu. 46
199. Šo noteikumu 36.
200. apakšpunktā minēto vidējo standarta izlaides rādītāju aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šo noteikumu
201. un
202. pielikumā noteikto standarta izlaides vērtību par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku. Standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauku atbalsta dienestā kārtējā gada
203. martā. Standarta izlaide par lauksaimniecības zemes platību aprēķināma par saimniecības ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru, ņemot vērā attiecīgajā platībā audzētos kultūraugus un zemes izmantošanas veidu. 47 (MK 17.12.
204. noteikumu Nr. 846 redakcijā)
205. Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 36.
206. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada
207. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pierādījumus par saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksām atbilstoši šo noteikumu
208. pielikumam. 48
209. Ja pierādījums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām tiek sagatavots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā, uzņēmuma gada pārskatā vai individuālā komersanta gada pārskatā norādīto informāciju, ņem vērā iepriekšējā pārskata gada datus. 49
210. Lauksaimnieks, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis šo noteikumu
211. punktā noteikto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, Lauku atbalsta dienestā iesniedz lauksaimnieciskās darbības izmaksas apliecinošu dokumentu kopijas par iepriekšējo gadu vai par nepārtrauktu 12 mēnešu laikposmu, kura sākuma termiņš nav agrāks par iepriekšējā gada
212. janvāri, ar šādām ziņām: 47.
213. degvielas iegādes izmaksas; 47.
214. lauksaimniecības tehnikas uzturēšanas izmaksas; 47.
215. lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas, tostarp par elektroenerģiju; 47.
216. lauksaimnieciskajā darbībā izmantoto ražošanas resursu iegādes izmaksas, tostarp maksa par minerālmēslu, organisko mēslu, augu aizsardzības līdzekļu, kaļķojamā materiāla, kultūraugu sēklas un lopbarības iegādi; 47.
217. saņemto lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas, tostarp maksa par lauksaimniecības zemes pirmssējas un aramzemes pēcsējas apstrādi, ražas novākšanu, produktu pārvadāšanu, ražošanas resursu piegādi, zālāju nopļaušanu un zālaugu masas novākšanu; 47.
218. citas šajā punktā neminētas lauksaimnieciskās darbības izmaksas. 50
219. Izmaksas apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina samaksu par darījumu (piemēram, kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurēta kvīts, preču piegādes dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu, bankas konta izraksts vai bankas apstiprināts maksājuma uzdevums). Par derīgiem uzskatāmi izmaksas apliecinoši dokumenti, ja tajos kā preces vai pakalpojuma saņēmējs ir norādīts tiešo maksājumu pretendents. Ja izmaksu vērtība ir lielāka par 30 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), izmaksu apliecinošajā dokumentā norādāmi pakalpojuma saņēmēja rekvizīti. 51
220. Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēma un sociālo nosacījumu sistēma(Nodaļas nosaukums MK 29.10.
221. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.
222. Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēmas un sociālo nosacījumu sistēmas vispārīgās prasības(Apakšnodaļas nosaukums MK 29.10.
223. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
224. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.
225. un 6.
226. apakšnodaļā noteiktos LLVS standartus lauksaimniecības zemē. 52
227. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro prasības, kas ietvertas šo noteikumu
228. pielikumā. 53
229. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šajos noteikumos minēto LLVS standartu vai prasības, kas ietvertas šo noteikumu
230. pielikumā, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 14.
231. apakšnodaļai. 54 51.1 Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 8.1 pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kas noteikti atbilstoši regulas 2021/2115 IV pielikumam. 55 (MK 29.10.
232. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 51.2 Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 8.1 pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 357.3 un 357.4 punktam un 8.1 pielikumam, kā arī regulas 2021/2116
233. panta
234. punktam. 56 (MK 29.10.
235. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.
236. LLVS standarts ilggadīgā zālāja saglabāšanai
237. Saskaņā ar regulas 2022/126
238. panta
239. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs ir 22,86 procenti,
240. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību – 404 697 hektārus – dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību – 1 770 057 hektāriem. 57 (MK 10.02.
241. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
242. Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz
243. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par: 53.
244. ilggadīgā zālāja platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kura aprēķināta saskaņā ar regulas 2022/126
245. panta 2.punktu; 53.
246. ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara attiecības izmaiņām; 53.
247. ilggadīgā zālāja platību hektāros, kura atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāja attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju nav mazāka par 10 procentiem. 58 (Grozīts ar MK 26.05.
248. noteikumiem Nr. 296)
249. Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā 10 procentiem, lauksaimnieks, kura rīcībā ir zeme, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, daļu no lauksaimniecības zemes platības pārveido par ilggadīgā zālāja platību līdz nākamā gada
250. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē to kā ilggadīgo zālāju. 59 (MK 26.05.
251. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
252. Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi: 55.
253. platību, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par ilggadīgo stādījumu; 55.
254. uz pusi no platības, kura no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi un uz kuras bija nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības gadā pirms tā gada, kad saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visus saimniecībā turētos dzīvniekus. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu
255. pielikumu; 55.
256. uz pusi no platības, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi saimniecībā, kura pēdējo piecu gadu laikā ir pretendējusi uz tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. 60 55.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz lauksaimniecības zemes nogabalu platības daļu, kura laikposmā no
257. līdz
258. gadam kādā no gadiem ir pieteikta tiešo maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai vai lauku attīstības bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un kuras statuss ir mainīts no ilggadīgā zālāja pret cita lietojuma zemi. 61 (MK 09.04.
259. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
260. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada
261. septembrim informē lauksaimnieku, kura rīcībā ir zeme, kas iepriekšējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, par to, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību, norādot attiecīgās platības lielumu. 62
262. Platība, kas ir atkārtoti pārveidota par ilggadīgo zālāju vai izveidota kā ilggadīgais zālājs, uzskatāma par ilggadīgo zālāju no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas dienas. Lauksaimnieks šo platību izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai, ja šo platību jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, tik gadus, cik atlikuši, līdz pieciem secīgiem gadiem pēc zālāja izveides gada. 63 6.
263. LLVS standarts mitrāju un kūdrāju aizsardzībai lauksaimniecības zemē
264. Lauksaimnieks atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
265. LLVS standartam lauksaimniecības zemē nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību. 64
266. Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada
267. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus. 65
268. Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 35 procentus organisko vielu ne mazāk kā 40 centimetru biezā kūdras slānī. Organiskā viela ir augsnes sastāvdaļa, kas veidojas no augu, dzīvnieku un mikroorganismu atliekām un to vielmaiņas produktiem, kuri atrodas dažādās sadalīšanās pakāpēs. 66 (MK 29.10.
269. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 60.1 Kūdrāju augsnes platība, kura atbilst šo noteikumu
270. punktā minētajai definīcijai un uz kuru ir attiecināmas šo noteikumu
271. punktā minētās prasības, ir identificējama kā kūdrāju augsnes references slānis atbilstoši šādiem nosacījumiem: 60.
272. augsne ir iekļauta kūdraugsnes izplatības kartē, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–
273. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu un ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā; 60.
274. augsne ir iekļauta augsnes kartē, kas sagatavota, kartējot augsni no
275. gada līdz
276. gadam, un pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts kā Vgt, VGt, VGT, Pgt, PGt, PGT, AGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg, Ta vai Tag; 60.
277. augsnes platība nav mazāka par 0,3 hektāriem, un tā aizņem vismaz 65 procentus no lauku bloka platības pēc stāvokļa
278. gada
279. decembrī. 67 (MK 29.10.
280. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 60.2 Kūdrāju augsnes references slānis ir kartogrāfiski identificēts Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē (turpmāk – identificētā kūdrāju augsnes platība). 68 (MK 29.10.
281. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
282. Sākot ar
283. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantota lauksaimnieciskajai darbībai: 61.
284. aramzemi dziļāk par 20 centimetriem uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados; 61.1.1 ilggadīgo zālāju platībā zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja to neaizliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā; 61.
285. nav atļauta jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot: 61.2.
286. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas un hidroloģisko režīmu atjaunošana, un ir izsniegti tehniskie noteikumi, lai īstenotu videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūvi; 61.2.
287. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – Natura 2000 teritorija) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns. 69 (Grozīts ar MK 18.03.
288. noteikumiem Nr. 177) 61.1 Ja lauksaimnieka rīcībā esošā identificētā kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu
289. punktā minētajai definīcijai, tas elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu platības atbilstības pārbaudei. Iesnieguma paraugs pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē. 70 (MK 29.10.
290. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.2 Identificētās kūdrāju augsnes platības atbilstību šo noteikumu
291. punktā minētajai definīcijai nosaka, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (
292. pielikums) – par pieciem gadiem. Analīzes veicamas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Pēc
293. gada
294. jūnija augsnes paraugus ņem, ar globālās pozicionēšanas sistēmas ierīces palīdzību tos piesaistot koordinātām. 71 (MK 29.10.
295. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.3 Ja šo noteikumu 61.2 punktā minētie dati nav Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā, tad lauksaimnieks tos iesniedz kopā ar šo noteikumu 61.1 punktā minēto iesniegumu vai norāda, ka augsnes analīzes veic un augsnes organiskās vielas saturu nosaka Valsts augu aizsardzības dienests. 72 (MK 29.10.
296. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.4 Pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju vai augsnes paraugu analīzes datiem, kuros norādīta informācija par organiskās vielas saturu, tiek noteikts, vai platība atbilst šo noteikumu
297. punktā norādītajai definīcijai. 73 (MK 29.10.
298. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 61.5 Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 61.2 un 61.3 punktā noteiktajiem datiem, Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu
299. punktā norādītajai definīcijai, Lauku atbalsta dienests koriģē identificētās kūdrāju augsnes platības robežas. 74 (MK 29.10.
300. noteikumu Nr. 685 redakcijā) 6.
301. LLVS standarts rugāju vai sausās zāles dedzināšanas aizliegumam un aizsargjoslas (buferjoslas) izveidei gar ūdensobjektiem
302. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
303. LLVS standartam lauksaimnieks rugājus vai sauso zāli nededzina uz lauka, ja vien augu veselības apsvērumu dēļ nav saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka. 75
304. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
305. LLVS standartam lauksaimnieks aizsargjoslās (buferjoslās) nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, izņemot bioloģiskās saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus, ja vien to marķējumā nav noteikti attiecīgi lietošanas ierobežojumi, ja aizsargjoslas (buferjoslas) atrodas: 63.
306. 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru; 63.
307. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kuras iekļautas meliorācijas kadastrā, bet, ja ūdensnotekas (novadgrāvja) sateces baseina laukums nepārsniedz 10 km2 vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 procentiem, – vienu metru platā joslā. 76 (MK 18.03.
308. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
309. Aizsargjoslas (buferjoslas) ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. 77 6.
310. LLVS standarts augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, un minimālam augsnes pārklājumam, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos
311. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
312. LLVS standartam lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz sešus grādus vai 10,5 procentus un kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē: 65.
313. no iepriekšējā gada
314. oktobra līdz kārtējā gada
315. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu; 65.
316. ziemājus vai starpkultūras pēc kārtējā gada
317. septembra sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode. 78 (Grozīts ar MK 19.09.
318. noteikumiem Nr. 537)
319. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
320. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina, ka rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada
321. novembra līdz kārtējā gada
322. februārim īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (
323. pielikums) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (
324. pielikums) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (
325. pielikums) vismaz 60 procentos saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platībās saglabāts augsnes pārklājums (piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi) vai pēc kultūraugu novākšanas platība atstāta neapstrādāta. 79
326. Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās šo noteikumu
327. punktā minētajās teritorijās, katrai aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības daļai piemēro to augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, kas noteikta attiecīgajai teritorijai. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu
328. pielikuma 2.
329. apakšpunktā minētās prasības izpildi. 80 (MK 13.07.
330. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
331. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu
332. punktā minētās prasības, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību. 81 (MK 10.02.
333. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
334. Šo noteikumu
335. punktā noteiktās prasības piemēro, ja saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platība ir vismaz viens hektārs. 82 6.
336. LLVS standarts augu maiņai
337. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
338. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina vienu no šādiem nosacījumiem: 70.
339. viengadīgo kultūraugu maiņu, ievērojot šādas prasības: 70.1.
340. viengadīgo kultūraugu maina kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs; 70.1.
341. viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti sāk no
342. gada; 70.
343. kultūraugu dažādošanu, ja aramzemes platība saimniecībā: 70.2.
344. pārsniedz 10 hektārus un ir līdz 30 hektāriem, – ar vismaz divu dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības; 70.2.
345. pārsniedz 30 hektārus, – ar vismaz triju dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības, bet divu galveno kultūraugu platībai kopā nepārsniedzot 95 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības. 83 (MK 10.02.
346. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
347. (Svītrots ar MK 10.02.
348. noteikumiem Nr. 60) 84
349. Piemērojot prasību par kultūraugu maiņu vai kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) vai balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu
350. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem. 85 (MK 10.02.
351. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 72.1 Kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ja, sākot ar
352. gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru. Zālāju pasēju iesēj ne vēlāk kā jūlijā un saglabā vismaz līdz nākamā gada
353. martam. 86 (MK 18.03.
354. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
355. Šo noteikumu
356. punktā minētās prasības nepiemēro, ja: 73.
357. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru; 73.
358. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai; 73.
359. vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai; 73.
360. lauksaimniecības zemes platību izmanto bioloģiskajai ražošanai un tā ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
361. gada
362. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848). 87 (MK 10.02.
363. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
364. (Svītrots ar MK 10.02.
365. noteikumiem Nr. 60) 88 6.
366. LLVS standarts minimālajai lauksaimniecības zemes daļai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem(Apakšnodaļa svītrota ar MK 18.03.
367. noteikumiem Nr. 177)
368. (Svītrots ar MK 18.03.
369. noteikumiem Nr. 177) 89
370. (Svītrots ar MK 18.03.
371. noteikumiem Nr. 177) 90
372. (Svītrots ar MK 18.03.
373. noteikumiem Nr. 177) 91
374. (Svītrots ar MK 18.03.
375. noteikumiem Nr. 177) 92
376. (Svītrots ar MK 18.03.
377. noteikumiem Nr. 177) 93
378. (Svītrots ar MK 18.03.
379. noteikumiem Nr. 177) 94
380. (Svītrots ar MK 18.03.
381. noteikumiem Nr. 177) 95
382. (Svītrots ar MK 18.03.
383. noteikumiem Nr. 177) 96
384. (Svītrots ar MK 18.03.
385. noteikumiem Nr. 177) 97
386. (Svītrots ar MK 18.03.
387. noteikumiem Nr. 177) 98 6.
388. LLVS standarts saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai
389. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.
390. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu. 99
391. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.
392. LLVS standartam lauksaimnieks necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, laikposmā no
393. marta līdz
394. jūlijam platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no
395. aprīļa līdz
396. jūnijam – pārējās teritorijās. 100
397. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.
398. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu nopļaušanu, pirms tiem veidojas ziedkopas. 101 6.
399. LLVS standarts ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju pārveidošanas vai aparšanas aizliegumam un meliorācijas sistēmu uzturēšanai
400. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam
401. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par ekoloģisku jutīgu ilggadīgo zālāju un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās. 102
402. Ekoloģiski jutīgais ilggadīgais zālājs ir zālājs, kas atzīts par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus. 103
403. Šo noteikumu
404. punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tai ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībai, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada
405. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus. 104
406. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada
407. februārim iekļauj lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē tās ilggadīgā zālāja platības, kurām kopš iepriekšējā gada
408. februāra ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu. 105
409. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada
410. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgā zālāja platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada
411. janvāra līdz
412. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada
413. februāra. 106
414. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, atkārtoti izvērtē ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusu un precizē robežas. 107
415. Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē. 108
416. Aizsargājamā ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībā netiek iekļauta zālāja platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām. 109
417. Ja platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimnieks nodrošina tās pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada
418. jūnijam. 110 96.1 Ja šo noteikumu
419. punktā minētā platība atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas un nepārsniedz sešus hektārus, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi līdz
420. gada
421. decembrim, tad ilggadīgo zālāju var izveidot citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā, kura platība nav mazāka par uzarto vai pārveidoto ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platību, un zemes nogabalam nosakāms ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss. 111 (MK 17.06.
422. noteikumu Nr. 372 redakcijā)
423. Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu: 97.
424. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kuri kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē; 97.
425. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas. 112
426. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksimuma noteikšana un samazinājums
427. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas 2021/2115
428. panta
429. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro. 113
430. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas 2021/2115
431. panta
432. punkta "a" apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 114
433. Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu ir norādīti tikai saimnieciskās darbības ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu
434. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. 115
435. Ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, šo noteikumu
436. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai uzskaita katra nodarbinātā lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, darba algu, tostarp piemēroto algas likmi, kā arī algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. 116
437. Šo noteikumu
438. punktā minēto atskaitījumu noteikšanai saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem nodarbinātajiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa ir pieskaitāma šo noteikumu
439. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra īpatsvaram par lauksaimniecisko darbību kopējā darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību. 117
440. Ja pamatotu iemeslu dēļ lauksaimniekam nav pieejama šo noteikumu
441. punktā norādītā informācija vai tas nav veicis šo noteikumu
442. punktā minēto uzskaiti, tas šo noteikumu
443. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šādām metodēm: 103.
444. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek uzskaitīts nodarbināto darba laiks lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu; 103.
445. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar saimniecības deklarētā lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā sniegto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu; 103.
446. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu, kas izteikts gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām, un to aprēķina, izmantojot saimniecības uzskaites datus par nodarbināto darba laiku atsevišķi lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu; 103.
447. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām. Nodarbināto lauksaimniecībā nostrādātās darba stundas aprēķina, kopējo nodarbināto nostrādāto stundu skaitu reizinot ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos iepriekšējā gadā vai ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā norādīto saimniecības lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. 118
448. Šo noteikumu
449. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai to saimniecībā nodarbināto saimniecības vadītāju, grāmatvežu, juristu, personāla speciālistu vai citu nodarbināto nostrādāto darba stundu daļa, kuri nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citiem nodarbinātajiem saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kuri nav tieši iesaistīti saimniecības lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, ir pieskaitāma šo noteikumu 103.
450. un 103.
451. apakšpunktā minētajam lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaitam. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaita īpatsvaram kopējā lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā nodarbināto darba stundu skaitā. 119
452. Kopējais darba stundu skaits, ko izmanto šo noteikumu 103.
453. un 103.
454. apakšpunktā minēto gada darba vienību aprēķināšanai, nepārsniedz to darba stundu kopsummu, kas norādītas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem un aprēķinātas no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņām stundām. 120
455. Lai nodrošinātu šo noteikumu
456. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada
457. oktobrim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz aizpildītu deklarāciju par iepriekšējā gada darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu
458. punktu, minēto deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada
459. februārim. Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. Minimālās satura prasības deklarācijai par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, ir noteiktas šo noteikumu
460. pielikumā. 121
461. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts
462. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summu saskaņā ar regulas 2021/2115
463. panta
464. punktu diferencē pa šādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski un agronomiski apstākļi: 107.
465. valstspilsētas un novadi, kuri nerobežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles, – Aizkraukles novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads un Ventspils novads; 107.
466. novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles vai kuri robežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Ludzas novads, Madonas novads, Rēzeknes novads, Smiltenes novads un Valkas novads. 122 (Grozīts ar MK 18.03.
467. noteikumiem Nr. 177)
468. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta indikatīvais apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa katrai no šo noteikumu
469. punktā minētajām teritoriju grupām ir noteikta šo noteikumu
470. pielikumā. 123
471. Maksājums mazajiem lauksaimniekiem
472. Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem piešķir kā fiksētu summu 500 euro apmērā, un to var saņemt lauksaimnieks, kas: 109.
473. ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi un nodrošina tās atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem; 109.
474. nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku maksājuma. 124
475. Lauksaimnieks, kas piesakās maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, nesaņem citus tiešos maksājumus. 125
476. Lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem: 111.
477. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms
478. gada
479. jūnija; 111.
480. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz četri hektāri; 111.
481. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro; 111.
482. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji; 111.
483. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā; 111.
484. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu. 126
485. Lauksaimnieks, kas pirms tam nav saņēmis tiešos maksājumus, līdz kārtējā gada
486. jūnijam kopā ar ģeotelpisko iesniegumu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai Lauku atbalsta dienestā iesniedz šo noteikumu
487. pielikumā noteikto apliecinājumu. 127
488. Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts
489. Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu piešķir lauksaimniekam par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, bet neaizņem vairāk kā 100 hektāru un kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai. 128 (MK 29.10.
490. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
491. Ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa atsevišķi katrai no platību grupām – vairāk par trim hektāriem, bet ne vairāk par 30 hektāriem un vairāk par 30 hektāriem, bet ne vairāk par 100 hektāriem – ir noteikta šo noteikumu
492. pielikumā. 129 (MK 29.10.
493. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
494. Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem
495. Saskaņā ar regulas 2021/2115
496. panta
497. punktu un
498. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu var saņemt lauksaimnieks par pirmās nesen dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas atbilst šo noteikumu
499. punktā noteiktajai gados jauna lauksaimnieka definīcijai. 130
500. Saskaņā ar regulas 2021/2115
501. panta
502. punktu gados jauns lauksaimnieks ir: 116.
503. fiziska persona, kas nav vecāka par 40 gadiem tajā gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem; 116.
504. vadītājs un īpašnieks regulas 2021/2115
505. panta
506. apakšpunktā noteiktajai saimniecībai un reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus kārtējā gadā, kad piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem; 116.
507. ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības mācībpriekšmetus vismaz 320 stundu apjomā, vai apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus vismaz 160 stundu apjomā līdz
508. augustam gadā, kad viņš pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem. 131 (Grozīts ar MK 29.10.
509. noteikumiem Nr. 685)
510. Lai pierādītu atbilstību gados jauna lauksaimnieka definīcijā minētajai izglītības prasībai, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā izglītību apliecinošu dokumentu fotokopijas un mācību programmu vai mācību iestādes izsniegtu izziņu, kurā ir norādīts apgūto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaits. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaitu summē. Ja ir apgūti lauksaimniecības zināšanu pamatkursi, Lauku atbalsta dienestā iesniedz fotokopijas apliecinājumam par kursu pabeigšanu ar tajās norādītu kursu stundu skaitu. 132
511. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu piešķir par saimniecības platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kas nepārsniedz 150 hektāru. 133
512. Šo noteikumu
513. punktā minētā pirmā nesen dibinātā saimniecība ir saimniecība, kas izveidota ne agrāk kā piecu gadu laikā, pirms pretendents pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem. 134
514. Fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību gadā, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā juridiskā persona pirmo reizi īsteno vienu no šādām darbībām: 120.
515. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai; 120.
516. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā; 120.
517. reģistrē Lauku atbalsta dienestā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām pēc stāvokļa
518. janvārī,
519. aprīlī,
520. jūlijā vai
521. oktobrī, kā noteikts saskaņā ar šo noteikumu
522. pielikumu. 135 (Grozīts ar MK 17.12.
523. noteikumiem Nr. 846)
524. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota: 121.
525. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu; 121.
526. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā vai tiesiskajā valdīšanā (lietošanā) esošo lauksaimniecības zemi, un ja: 121.2.
527. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, ko pabeidz līdz kārtējā gada
528. oktobrim; 121.2.
529. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai. 136 (MK 29.10.
530. noteikumu Nr. 685 redakcijā)
531. Gados jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus, ja kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz
532. oktobrim: 122.
533. vienam gados jaunam lauksaimniekam kapitālsabiedrībā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības; 122.
534. vairākiem gados jauniem lauksaimniekiem kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības; 122.
535. viens vai vairāki gados jauni lauksaimnieki ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības. 137
536. Ja kāds no šo noteikumu 122.
537. apakšpunktā minētajiem kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz
538. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības. 138 (MK 09.04.
539. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
540. Ja kāds no šo noteikumu 122.
541. apakšpunktā minētajiem individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz
542. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības. 139 (MK 09.04.
543. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
544. Ja lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību pēc lauksaimnieka izvēles vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas 2021/2116
545. pantu. 140
546. Ja juridisko personu, kas piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, kontrolē cita juridiskā persona, šo noteikumu
547. punktā minēto gados jauna lauksaimnieka definīciju piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo otro juridisko personu. 141
548. Saskaņā ar regulas 2021/2115
549. panta
550. punktu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir lauksaimniekam ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, sākot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums šī atbalsta saņemšanai, un ne ilgāk kā līdz
551. gadam (ieskaitot), ja šāds iesniegums tiek iesniegts vismaz piecu gadu laikā pēc pirmās lauku saimniecības dibināšanas gada. 142
552. Saskaņā ar regulas 2021/2115
553. panta
554. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks, kas ir saņēmis maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
555. gada
556. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009,
557. pantu, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas, skaitot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai. 143
558. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem juridiskā persona var saņemt ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura to vairs nekontrolē neviens no gados jauniem lauksaimniekiem, kas to kontrolēja gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai. 144
559. Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu
560. pielikumā. 145
561. Ekoshēmas 12.
562. Ekoshēmu vispārīgie nosacījumi
563. Atbalstu brīvprātīgajās ekoshēmās saskaņā ar regulas 2021/2115
564. panta
565. punktu piešķir lauksaimniekam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, par platību, kura ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai, izņemot šo noteikumu
566. punktā minēto ainavu elementu platību, un kurā tiek ievēroti šo noteikumu
567. nodaļas nosacījumi. 146 (MK 18.03.
568. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
569. Ekoshēmu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa pa ekoshēmu veidiem ir noteikta šo noteikumu
570. pielikumā. 147 12.
571. Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi
572. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā: 133.
573. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus, zemenes, arbūzus un melones, kartupeļus, pākšaugus, garšaugus un ārstniecības augus; 133.
574. nodrošina kultūraugu dažādošanu aramzemē: 133.2.
575. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas); 133.2.
576. no 10,01 līdz 30 hektāros audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus un divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr: 133.2.2.
577. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; 133.2.2.
578. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars; 133.2.
579. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr: 133.2.3.
580. prasība par kultūraugu dažādošanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; 133.2.3.
581. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars; 133.
582. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada
583. novembra līdz kārtējā gada
584. februārim: 133.3.
585. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (
586. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības; 133.3.
587. Vidzemē un Latgalē (
588. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības; 133.3.
589. pārējā teritorijā (
590. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības. 148 (Grozīts ar MK 19.09.
591. noteikumiem Nr. 537; 133.
592. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu
593. punktu)
594. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada
595. novembra līdz kārtējā gada
596. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam apstiprinātās ilggadīgo stādījumu rindstarpās. 149
597. Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu
598. pielikumā. 150
599. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 133.
600. apakšpunktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību. 151 (MK 26.05.
601. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
602. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 133.
603. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu
604. pielikuma 2.
605. apakšpunktā minētās prasības izpildi. 152 (MK 13.07.
606. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
607. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu
608. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem. 153 (MK 10.02.
609. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
610. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus. 154
611. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu bioloģiskā saimniecībā saskaņā ar šo noteikumu 12.
612. apakšnodaļu. 155 12.
613. Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību
614. Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par vienu aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi: 141.
615. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai, – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, sinepe, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene – un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj vai sasmalcina pēc ziedēšanas; 141.
616. slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete –, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru; 141.
617. zaļmēslojuma augu papuve, kurā zaļmēslojuma augs dominē un ir atšķirīgas sugas augs nekā iepriekšējā gadā audzētais pamatkultūraugs, starpkultūra vai zālāju pasēja. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības; 141.
618. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras audzē pēc galvenā kultūrauga un sēj ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
619. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz divus mēnešus. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja divu mēnešu termiņš beidzas līdz kārtējā gada
620. oktobrim un starpkultūra netiek saglabāta, lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms turpmākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, fotoattēli uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus; 141.
621. zālājs pasējā – zeme, ko vismaz līdz kārtējā gada
622. oktobrim aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas: 141.5.
623. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga; 141.5.
624. tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. 156 (MK 19.09.
625. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.
626. noteikumiem Nr. 230; MK 18.03.
627. noteikumiem Nr. 177; MK 17.06.
628. noteikumiem Nr. 372; MK 10.02.
629. noteikumiem Nr. 60)
630. Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu
631. pielikumā. 157
632. Šo noteikumu
633. punktā minētajās platībās ir aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus: 143.
634. slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, kā arī tad, kad tie sēti maisījumā ar stiebrzālēm aramzemē, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu, un nektāraugiem visu kalendāra gadu; 143.
635. zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts vai pievelts zaļmēslojums pirms tiešās sējas vai joslu apstrādes; 143.
636. starpkultūrām to audzēšanas laikā; 143.
637. zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendāra gada beigām. 158 (Grozīts ar MK 13.07.
638. noteikumiem Nr. 393)
639. Vienu reizi laikposmā no
640. līdz
641. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā izdarīta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas audzē kultūraugus, kas minēti šo noteikumu
642. punktā, un pākšaugus, ievērojot šādus nosacījumus: 144.
643. augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs – zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs – zemāka par 6,3, mālainās augsnēs – zemāka par 6,5; 144.
644. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos norādītā vai saskaņā ar 17.1 pielikumā noteiktajiem normatīviem aprēķinātā augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO3, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO3 deva ir vismaz 6 t/ha; 144.
645. (svītrots ar MK 09.04.
646. noteikumiem Nr. 230); 144.
647. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām, un kas nav senākas par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (
648. pielikums) – par pieciem gadiem; 144.
649. augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā vai tiek tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. 159 (MK 19.09.
650. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.
651. noteikumiem Nr. 230; MK 18.03.
652. noteikumiem Nr. 177)
653. Šo noteikumu
654. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc
655. gada
656. janvāra. 160 (MK 09.04.
657. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
658. Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada
659. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku Lauku atbalsta dienestam elektroniski sniedz šādu informāciju, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādējot to Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā: 146.
660. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums); 146.1.1 iegādātā materiāla neitralizācijas spēja, ja materiāls nav iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā; 146.
661. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās; 146.
662. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts; 146.
663. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums; 146.
664. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā; 146.
665. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.
666. apakšpunktu. 161 (MK 09.04.
667. noteikumu Nr. 230 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.03.
668. noteikumiem Nr. 177)
669. (Svītrots ar MK 09.04.
670. noteikumiem Nr. 230) 162
671. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma ievērošanu un augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas materiāla izmantošanu. 163 12.3.1 Ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu(Apakšnodaļa MK 18.03.
672. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.1 Ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu piešķir par visiem saimniecības aramzemes hektāriem, ja saimniecības aramzemes ieskautu ainavas elementu kopējā platība ir vismaz viens procents no kopējās aramzemes platības, bet nav mazāka par 0,1 hektāru. Ainavas elementi atbilst šo noteikumu ​
673. punktā minētajām prasībām. Tie var būt arī aizsargājamie koki, dižakmeņi un alejas, kas aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu. Aizsargājamās teritorijas robežas ir noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". 164 (MK 18.03.
674. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.2 Šo noteikumu 148.1 punktā minētie ainavas elementi ir deklarēti saskaņā ar šo noteikumu
675. punktu. 165 (MK 18.03.
676. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.3 Ainavas elementus saglabā visu kalendāra gadu, par kuru pieteikts atbalsts. 166 (MK 18.03.
677. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.4 Ja ainavas elements ir identificēts kā punktveida elements, ar ražošanu nesaistītu aizsargājamu koku un dižakmeņu platību aprēķina, piemērojot koeficientu 628 m2, bet atsevišķi augošu ar ražošanu nesaistītu koku platību –, piemērojot koeficientu 300 m
678. 167 (MK 18.03.
679. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.5 Ja ainavas elementu platība atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ainavas elementu platību nosaka atbilstoši tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai. 168 (MK 18.03.
680. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.6 Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 148.1 punktā minētie ainavas elementi, atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada
681. jūnijā. 169 (MK 18.03.
682. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 148.7 Ja pārbaudē saimniecībā Lauku atbalsta dienests konstatē deklarētā ainavas elementa neatbilstību šo noteikumu prasībām, trūkstošo ainavas elementa platības lielumu var aizstāt ar citu platību, kas atbilst ainavas elementa nosacījumiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 148.1 punkta nosacījumu izpildi. Koku vai krūmu puduri, akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir identificējama, un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā. 170 (MK 18.03.
683. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 12.
684. Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi
685. Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, nektāraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm, kur tauriņzieži veido vairāk nekā 50 procentu pirmajā sējuma izveides gadā, un ja tie sēti, izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem: 149.
686. minimālu augsnes apstrādi – augsnes virskārtas seklu apstrādi ne dziļāk par 15 centimetriem, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi; 149.
687. augsnes joslu apstrādi, kad apstrādā augsnes joslu līdz piecu centimetru platumā sēklas sēšanai, rindstarpās atstājot vismaz 10 centimetrus platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini; 149.
688. tiešo sēju, kad kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā un near, bet sēj tieši rugainē. 171 (MK 19.09.
689. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu
690. punktu)
691. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu
692. pielikumā. 172
693. Pirmssējas apstrāde ir apstrāde no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim. Ja iepriekšējā gadā ir deklarēta papuve vai zālājs, uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada
694. jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai. 173
695. Lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā norāda katram laukam izmantoto apstrādes veidu. 174
696. Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi, par vismaz 90 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz Lauku atbalsta dienestā, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus. 175 (MK 09.04.
697. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
698. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma iesniegšanas gadā. 176
699. Lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību, un līdz kārtējā gada
700. novembrim attiecīgo informāciju elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā. 177 (MK 09.04.
701. noteikumu Nr. 230 redakcijā) 155.1 Lauksaimnieks, kas saimniecībā īsteno bioloģisko ražošanu, nesniedz šo noteikumu
702. punktā minēto informāciju par platību, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi. 178 (MK 18.03.
703. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
704. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par herbicīdu izmantošanu. 179 12.
705. Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi
706. Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai vismaz vienu reizi izmanto kādu no šādām metodēm: 157.
707. tieša šķidrā organiskā mēslojuma – šķidrmēslu, vircas, digestāta – izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi, vienā hektārā iestrādājot vismaz 10 tonnu organiskā mēslojuma; 157.
708. minerālmēslu precīzo izkliedi; 157.
709. augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu. 180 (MK 18.03.
710. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
711. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (
712. pielikums) – par pieciem gadiem, un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā līdz kārtējā gada
713. jūnijam. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēšanas pārskatu kopiju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada
714. novembrim. 181 (MK 09.04.
715. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
716. Izmantojot minerālmēslu precīzās izkliedes metodi, ievēro šādus nosacījumus: 159.
717. to dara ar minerālmēslu izkliedētāju vai izsmidzinātāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu mēslošanas zonu nepārklāšanos; 159.
718. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai mēslojuma iestrādei. 182
719. Izmantojot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu, ievēro šādus nosacījumus: 160.
720. to dara ar sertificētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu, kurai ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu apstrādāto zonu nepārklāšanos; 160.
721. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. 183
722. (Svītrots ar MK 18.03.
723. noteikumiem Nr. 177) 184 161.1 Lauksaimnieks informāciju par izmantoto šķidrā organiskā mēslojuma, precīzo minerālmēslu izkliedes un augu aizsardzības līdzekļu tehnoloģisko iekārtu, ja šī informācija nav pieejama Valsts augu aizsardzības dienestā, kā arī informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, līdz kārtējā gada
724. novembrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, aizpildot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādē Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā. Ja mēslošanas līdzekļus neizkliedē vai augu aizsardzības līdzekļus neizsmidzina pats lauksaimnieks, tas vismaz trīs gadus uzglabā un pēc pieprasījuma uzrāda Valsts augu aizsardzības dienestam dokumentus, kas apliecina ārpakalpojuma saņemšanu. 185 (MK 18.03.
725. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 161.2 Lauksaimnieks saimniecības uzskaites sistēmā (lauku vēsturē), kas izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma un par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību, norāda informāciju par šķidrā organiskā mēslojuma, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saimniecībā par konkrētajiem laukiem un uzrāda to pēc pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienestam. 186 (MK 18.03.
726. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
727. (Svītrots ar MK 09.04.
728. noteikumiem Nr. 230) 187
729. (Svītrots ar MK 18.03.
730. noteikumiem Nr. 177) 188
731. (Svītrots ar MK 18.03.
732. noteikumiem Nr. 177) 189 12.
733. Ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu
734. Lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu: 165.
735. uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku); 165.
736. apņemas saistību laikā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību. 190 (Grozīts ar MK 10.02.
737. noteikumiem Nr. 60) 165.1 Saistību gads ilgst no
738. janvāra līdz
739. decembrim, bet, ja iepriekšējā gadā pirms saistību uzņemšanās ģeotelpiskajā iesniegumā attiecīgajā platībā ir deklarēts ilggadīgais zālājs (
740. kods), aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums (
741. kods), aramzemē sētu stiebrzāļu un tauriņziežu maisījums (
742. kods), auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (
743. kods), vasaras kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
744. kods), ziemas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
745. kods), vasaras speltas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
746. kods), ziemas speltas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
747. kods), vasaras mieži ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (
748. kods), ziemas mieži ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
749. kods), rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
750. kods), rudzu populācijas šķirnes, tostarp 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
751. kods), vasaras tritikāle ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (
752. kods), ziemas tritikāle ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (
753. kods) vai graudaugu un zirņu maisījums, kurā zirņi nepārsniedz 50 procentu, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (
754. kods), tad pēdējā saistību gadā attiecīgo platību var pārveidot, sākot no
755. jūlija. 191 (MK 18.03.
756. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
757. Šo noteikumu
758. punktā minētās saistības lauksaimnieks
759. gadā var uzņemties uz vienu gadu. 192
760. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu piešķir: 167.
761. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada
762. maija līdz
763. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu
764. pielikumu; 167.
765. par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta, tajā notikusi Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskate un lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām; 167.
766. ja tiek izpildītas šo noteikumu
767. punktā minētās saistības. 193 (Grozīts ar MK 19.09.
768. noteikumiem Nr. 537; MK 18.03.
769. noteikumiem Nr. 177)
770. Ja lauksaimnieks saistību otrajā gadā izbeidz šo noteikumu
771. punktā minētās saistības, tas atmaksā iepriekšējā gadā saņemto šo noteikumu 2.
772. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības. 194
773. Saistību periodā ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nedrīkst mainīt pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu. 195
774. Ja saistību otrajā gadā lauka saistību platība neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem vai 0,3 hektāriem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās lauka saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās. 196 (MK 10.02.
775. noteikumu Nr. 60 redakcijā) 170.1 Lauksaimnieks pēc saistību pirmajiem diviem gadiem drīkst samazināt saistību platību, nemainot pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu. Šo noteikumu 2.
776. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir par to platības daļu, par kuru turpinās saistību izpilde. 197 (MK 10.02.
777. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
778. Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu. 198
779. Lauksaimnieks saistību laikā visu saimniecību, lauksaimniecības zemi vai tās daļu var nodot citai personai. Attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām un mēneša laikā pēc pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu. Ja saistību pārņēmējs izbeidz šo noteikumu
780. punktā minētās saistības, persona, kas nodod saistības, atmaksā iepriekšējā gadā piešķirto šo noteikumu 2.
781. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības. 199
782. Ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu
783. pielikumā. 200
784. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu nepiešķir par ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju, uz kuru attiecināms šo noteikumu 6.
785. apakšnodaļā noteiktais
786. LLVS standarts. 201 12.
787. Ekoshēmas atbalsts par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās
788. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās lauksaimniekam var piešķirt, ja saimniecībā visa lauksaimniecības zemes platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā saskaņā ar regulas 2018/848
789. panta
790. punktu. 202
791. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par aramzemi, kurā: 176.
792. nodrošina kultūraugu dažādošanu: 176.1.
793. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas); 176.1.
794. 10,01 līdz 30 hektāros, kur audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus un galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr: 176.1.2.
795. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; 176.1.2.
796. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars; 176.1.
797. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr: 176.1.3.
798. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos; 176.1.3.
799. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars; 176.
800. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada
801. novembra līdz kārtējā gada
802. februārim: 176.2.
803. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (
804. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības; 176.2.
805. Vidzemē un Latgalē (
806. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības; 176.2.
807. pārējā teritorijā (
808. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības. 203
809. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada
810. novembra līdz kārtējā gada
811. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās. 204
812. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, kurā ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada
813. maija līdz
814. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu
815. pielikumu. Prasība par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem). 205 (MK 18.03.
816. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
817. Ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu
818. pielikumā. 206
819. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 176.
820. apakšpunktā minētās prasības, tajā neiekļauj dārzeņu, kartupeļu un biešu platību. 207 (MK 26.05.
821. noteikumu Nr. 296 redakcijā)
822. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 176.
823. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu
824. pielikuma 2.
825. apakšpunktā minētās prasības izpildi. 208 (MK 13.07.
826. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
827. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgu kultūraugu uzskatāms pie vienas sugas vai apakšsugas piederošs kultūraugs. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu
828. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem. 209 (MK 10.02.
829. noteikumu Nr. 60 redakcijā)
830. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi. 210
831. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus. 211
832. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo noteikumu 12.
833. apakšnodaļu. 212
834. Saistītais ienākumu atbalsts 13.
835. Saistītā ienākumu atbalsta saņemšanas vispārīgie nosacījumi
836. Saistīto ienākumu atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks. 213
837. Saistītā ienākumu atbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu
838. pielikumā. 214
839. Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par to dzīvnieku skaitu, kas pārsniedz lauksaimnieka īpašumā esošo atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kuri reģistrēti Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā. 215 (MK 17.12.
840. noteikumu Nr. 846 redakcijā) 188.1 Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par šo noteikumu
841. punktā minēto ainavu elementu platību. 216 (MK 18.03.
842. noteikumu Nr. 177 redakcijā) 13.
843. Saistītais ienākumu atbalsts par slaucamām govīm
844. Saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja: 189.
845. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
846. maija; 189.
847. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā; 189.
848. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
849. oktobra līdz kārtējā gada
850. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 6300 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4650 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
851. oktobra līdz kārtējā gada
852. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada
853. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību. 217
854. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (arī par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiski pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma un piena piegādes datuma, norādot piena pircēju un piegādāto piena daudzumu, vai pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā. 218
855. Šo noteikumu
856. punktā noteikto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no lauksaimniecības dzīvnieku reģistra. 219 (MK 17.12.
857. noteikumu Nr. 846 redakcijā)
858. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par slaucamām govīm, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu
859. punktam. 220 13.
860. Saistītais ienākumu atbalsts par liellopiem
861. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu
862. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem: 193.
863. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā; 193.
864. bulli vai vērsi, kurš kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniedzis 16 mēnešu vecumu un turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā; 193.
865. zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas beidzas kārtējā gada
866. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
867. maija. 221
868. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā. 222
869. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, par kuriem kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par liellopiem, par kuriem ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu
870. punktam. 223 (MK 13.07.
871. noteikumu Nr. 393 redakcijā) 13.
872. Saistītais ienākumu atbalsts par aitām
873. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada
874. oktobra līdz kārtējā gada
875. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes. 224
876. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām piešķir, ja tās: 197.
877. laikposmā no iepriekšējā gada
878. oktobra līdz kārtējā gada
879. septembrim ir atnesušās; 197.
880. pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (
881. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm; 197.
882. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību; 197.
883. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
884. marta. 225
885. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par aitām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu
886. punktam. 226 13.
887. Saistītais ienākumu atbalsts par kazām
888. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada
889. oktobra līdz kārtējā gada
890. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes. 227
891. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām piešķir, ja tās: 200.
892. ir atnesušās laikposmā no iepriekšējā gada
893. oktobra līdz kārtējā gada
894. septembrim; 200.
895. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
896. maija; 200.
897. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. 228
898. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un re