Ceļu satiksmes likums

Īsumā

Šis likums definē dažādus terminus, kas saistīti ar ceļu satiksmi, transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru. Tas nosaka pamatjēdzienus, kas tiek izmantoti ceļu satiksmes regulēšanā.

Ko tas regulē

Terminus, kas saistīti ar ceļu satiksmi, piemēram, "ceļu satiksme", "ceļu satiksmes dalībnieks" un "ceļu satiksmes negadījums".
Dažādu veidu transportlīdzekļu definīcijas, tostarp "elektroskrejritenis", "mopēds", "motocikls" un "traktortehnika".
Ceļu infrastruktūras elementu definīcijas, piemēram, "ceļš", "ceļa īpašnieks" un "ceļa pārvaldītājs".
Ar ceļu drošību saistītus jēdzienus, piemēram, "ceļu drošības audits" un "ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums".

Kas tas attiecas

Jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē (ceļu satiksmes dalībnieks).
Valsts, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas, kurām pieder ceļi vai kas tos pārvalda.

Galvenie punkti

**Ceļš** ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas, kā arī mākslīgās būves un ceļu inženierbūves.
**Elektroskrejritenis** ir divriteņu transportlīdzeklis ar elektromotoru, kura maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu un maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā.
**Mopēds** ir mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus un maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā.
**Mehāniskais transportlīdzeklis** ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot sliežu transportlīdzekļus, elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus.

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Ceļu satiksmes likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ceļa īpašnieks — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata; 2) ceļa pārvaldītājs — īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā); 3) ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi); 4) ceļu drošības audits — neatkarīga un sistemātiska projektu (arī būvprojektu) un ceļu tīkla pārbaudes procedūra, kurā no satiksmes drošības viedokļa novērtē potenciālās bīstamās vietas, kur var veidoties konfliktsituācijas, kā arī esošās bīstamās vietas un posmus un par kuras rezultātiem sastāda audita atzinumu; 5) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem; 6) ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē; 61) ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums — stratēģiski salīdzinoša analīze par jauna ceļa vai būtiskas esošā ceļu tīkla pārbūves ietekmi uz ceļu tīkla drošības rādītājiem; 7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis; 8) Ceļu satiksmes noteikumi — Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām; 9) diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai; 91) elektroskrejritenis — ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu, aprīkots divriteņu transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Elektroskrejritenis var būt aprīkots ar sēdvietu, kuras augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Jaudas un ātruma ierobežojumi neattiecas uz elektroskrejriteņiem, kas tiek reģistrēti izmantošanai bruņoto spēku, civilās aizsardzības, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un robežsardzes vajadzībām; 92) elektromobilis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas; 10) gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai ratiņkrēslā. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem; 101) intelektiskās transporta sistēmas — sistēmas, kurās informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā (ietverot infrastruktūru, transportlīdzekļus un ceļu lietotājus), satiksmes un mobilitātes pārvaldībā, kā arī lai nodrošinātu saskarni ar citiem transporta veidiem; 102) maināma velkama iekārta — jebkurš transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts tā, lai to vilktu traktortehnika, kas maina vai papildina tā funkcionālās iespējas, kurš aprīkots ar darbarīku vai konstruēts materiālu pārstrādei, kuram var būt kravas platforma, kas konstruēta un izgatavota tā, lai noturētu visus minētajiem mērķiem vajadzīgos mehānismus un ierīces un uz laiku glabātu visus materiālus, kas ražoti vai vajadzīgi darba laikā, un kura tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir mazāka par 3,0; 103) maināms tehnoloģiskais agregāts — traktortehnikas maināmā mašīniekārta (mašīnu, ierīču apvienojums), transportlīdzekļa sastāvdaļa, ko pilnībā paceļ no zemes virsmas vai kas nevar pagriezties ap savu vertikālo asi, kad tā ar traktortehnikas palīdzību tiek pārvietota, īslaicīgi piedaloties ceļu satiksmē; 104) mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks — gājējs, elektroskrejriteņa vadītājs vai velosipēda, mopēda, motocikla, kvadricikla, tricikla vadītājs vai pasažieris; 11) mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus, elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus; 12) mopēds — šā panta 12.1, 12.2 vai 12.3 punktā minētais mehāniskais transportlīdzeklis; 121) divriteņu mopēds — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus; 122) trīsriteņu mopēds — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 270 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus; 123) četrriteņu mopēds — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 425 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus (transportlīdzeklim ar slēgta tipa vadītāja un pasažiera nodalījumu — 6 kilovatus), kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus; 13) motocikls — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis (ar blakusvāģi vai bez tā), kas nav klasificējams kā mopēds. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem; 14) nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs un tamlīdzīgi apstākļi), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem, arī mijkrēslis; 15) operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu; 151) palīgmotors — motors, kas iebūvēts transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņā; 16) pasažieris — persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā; 17) pašmasa — atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas; 18) piekabe (puspiekabe) — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem; 19) pilna masa — izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi — vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa; 191) specializētais tūristu transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienojumā ar vienu vai vairākām pasažieru pārvadāšanai paredzētām piekabēm brauc pa noteiktu maršrutu; 192) speciālā traktortehnika — traktortehnika, kuru ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē; 193) speciālā militārā tehnika — bruņutehnika, inženiertehnika un cita speciāla pašgājēja tehnika ar motoru, kā arī ar speciālām militārām iekārtām aprīkots mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos; 194) militārais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā; 195) speciālās militārās tehnikas piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar speciālo militāro tehniku vai militāro transportlīdzekli un pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos; 196) militārā transportlīdzekļa piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar militāro transportlīdzekli vai speciālo militāro tehniku, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā; 20) starptautiskie autotransporta pārvadājumi — jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu; 21) traktortehnika — pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija; 211) (punkts stājas spēkā 01.07.

un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.
Sk. pārejas noteikumu
punktu); 22) tramvajs — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem; 221) transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts — digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākti, apstrādāti un darīti pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai dati saskaņā ar: a) Komisijas
gada
maija deleģēto regulu (ES) Nr. 885/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem, b) Komisijas
gada
maija deleģēto regulu (ES) Nr. 886/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu, c) Komisijas
gada
decembra deleģēto regulu (ES) 2015/962, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES, d) Komisijas
gada
maija deleģēto regulu (ES) 2017/1926, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu; 23) transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora; 231) transportlīdzekļa apkalpes loceklis — persona, kura vada transportlīdzekli vai atrodas tajā, lai veiktu pasažieru vai kravas komercpārvadājumu vai pašpārvadājumu tās fiziskās vai juridiskās personas uzdevumā, kura to nodarbina; 232) transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums — dokuments, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu apliecina, ka mehāniskajam transportlīdzeklim (izņemot bezceļu transportlīdzekli) vai tā piekabei (puspiekabei) veikta atbilstības novērtēšana; 24) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts; 241) transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis — transportlīdzekļa (kopumā) un atsevišķu tā sistēmu, sastāvdaļu un parametru tehniskais stāvoklis un ekspluatācijas īpašības, kā arī transportlīdzekļa nodrošinājums ar normatīvajos aktos paredzēto transportlīdzekļa aprīkojumu; 25) transportlīdzekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata; 26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai; 27) transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaude — veselības pārbaude, lai noteiktu medicīnisko pretindikāciju esamību, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai (slimība, trauma); 28) transportlīdzekļa vadītājs — fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona; 29) transportlīdzekļa valdītājs — persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata; 30) tricikls — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Tricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 1000 kilogramus; 301) kvadricikls — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Kvadricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 450 kilogramus (600 kilogramus, ja tas paredzēts kravu pārvadāšanai); 31) trolejbuss — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts braukšanai savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Trolejbuss īslaicīgai braukšanai var būt aprīkots papildus arī ar citu enerģijas avotu; 311) velorikša — speciāli pasažieru vai kravas pārvadāšanai izgatavots velosipēds, kura platums pārsniedz vienu metru. Šo terminu attiecina arī uz transportlīdzekli kravas pārvadāšanai, kurš aprīkots ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu un pilnā masa nepārsniedz 300 kilogramus, platums nepārsniedz vienu metru, konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu, bet, ja tas aprīkots ar sēdvietu, tās augstums nedrīkst pārsniegt 540 milimetrus; 32) velosipēds — transportlīdzeklis, kas tiek darbināts ar cilvēka muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai rokturus, kā arī šā panta 32.1 un 32.2 punktā minētie transportlīdzekļi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi; 321) elektrovelosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 250 vatiem un kurš atslēdzas, ja velosipēdists pārtrauc mīt pedāļus, vai kura jauda pakāpeniski samazinās un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā; 322) pašgājējs velosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda nepārsniedz 1000 vatu, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā; 33) vilcējs — mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi); 34) koplietošanas transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, kuru individuāli nenoteikts personu loks var īrēt vai nomāt uz īsu laiku, izmantojot mobilo aplikāciju vai tīmekļvietnes pakalpojumus. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 23.02.2012., 30.10.2014., 10.12.2015., 27.04.2017.,12.04.2018., 25.03.2021., 15.06.2021., 16.06.2022., 22.06.2023., 02.05.2024., 24.10.2024., 06.11.
un 14.05.
likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir: 1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu; 2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību. 3 3.pants. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats

(1)Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi un citi Ministru kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija.

(2)Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.) 4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana

(1)Ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei.

(2)Ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija.

(3)Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus.

(4)Valsts policija saskaņā ar likumu "Par policiju" nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli.

(41)Šā panta ceturtajā daļā noteiktās darbības ir tiesīga veikt pašvaldības policija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(5)Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk — Ceļu satiksmes drošības direkcija) reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz informāciju, ko Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā, nodrošina statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un tās analīzi, izsniedz šā likuma 45. panta otrajā daļā minētās caurlaides, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei. Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Ministru kabinets izdod noteikumus par normatīvajos aktos noteikto Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par minētajiem pakalpojumiem.

(51)Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina Rīgas motormuzeja darbību, uztur un attīsta muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļu, nodrošina muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, veic zinātnisko pētniecību un sabiedrības izglītošanu.

(52)Ministru kabinets atbilstoši ceļu satiksmes drošības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem ne retāk kā reizi trijos gados izvērtē normatīvo aktu ceļu satiksmes jomā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību. Izvērtējums tiek iesniegts Saeimai, kā arī publicēts Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.

(6)Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrē traktortehniku un tās piekabes, veic traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošās traktortehnikas tehnisko stāvokli, traktortehnikas vadītāju un instruktoru apmācības procesu, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, piešķir un anulē traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, kā arī nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(61)Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersona ir tiesīga apturēt ekspluatācijā esošu traktortehniku, lai kontrolētu traktortehnikas un tās piekabes tehnisko stāvokli.

(7)Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Ceļu satiksmes noteikumu un ceļu satiksmes drošības pamatu mācīšanu pirmsskolas un vispārējās izglītības mācību iestādēs pēc programmām, kuras saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

(8)Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk — Latvijas Valsts ceļi) pārrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, satiksmes organizāciju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

(9)Zemkopības ministrija izstrādā normatīvo aktu projektus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem attiecībā uz traktortehnikas un tās piekabju izmantošanu ceļu satiksmē, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pārraudzību. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 09.06.2011., 25.04.2019., 22.06.2023., 24.10.2024. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 4.1 pants. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība

(1)Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu (transportlīdzekļa virsbūvju, kabīņu vai rāmju, uz kuriem transportlīdzekļa izgatavotājs norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru) tirdzniecība ir Latvijā nereģistrētu transportlīdzekļu un to numurēto agregātu pārdošana vai arī Latvijā reģistrētu šo preču pārdošana, veicot komercdarbību.

(2)Ar transportlīdzekļu (izņemot tramvaju, trolejbusu un velosipēdu) un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

(3)Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu (izņemot traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu) tirdzniecības vietu reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcija. Traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietu reģistrē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Prasības transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanai nosaka Ministru kabinets. 6 (15.02.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.
un 23.11.
likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) II nodaļa Satiksmes drošības pamatnoteikumi uz ceļiem 5.pants. Prasības attiecībā uz ceļu aprīkošanu Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām. 7 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi

(1)Ceļa pārvaldītājam ir pienākums: 1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; 2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; 3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai; 4) nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju; 5) kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību; 6) nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu; 7) norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros; 8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā; 9) veikt tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu; 10) veikt ceļu drošības inspekciju; 11) veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu; 12) īstenojot ceļu drošības auditu, tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu, ceļu drošības inspekciju un ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, ņemt vērā mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības.

(2)Ministru kabinets nosaka ceļu drošības auditēšanas un ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtību.

(3)Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Ministru kabinets nosaka tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.

(5)Ministru kabinets nosaka ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.

(6)Ministru kabinets nosaka ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtību. 8 (15.02.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.
un 16.06.
likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
pants. Ceļu projektēšana

(1)Ceļu, tostarp inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju, būvprojekti atbilst normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

(2)Būvprojektu atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā atbilstoši ar Satiksmes ministriju noslēgtajā deleģēšanas līgumā noteiktajai kompetencei uzrauga Latvijas Valsts ceļi.

(3)Par jaunbūvētu un pārbūvētu pašvaldības ceļu, tostarp inženierbūvi, veicams ceļu drošības audits. 9 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 7.1 pants. Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar ceļu inženierbūvju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanu

(1)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt, patvaļīgi noņemt vai pārveidot ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, kuri izvietoti nekustamajā īpašumā.

(2)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju veikt nekustamajā īpašumā esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu rekonstrukciju, renovāciju vai ekspluatāciju, kā arī liegt piekļuvi nekustamajam īpašumam, lai veiktu minētās darbības.

(3)Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem, izņemot gadījumu, kad pastāv objektīva nepieciešamība tos pārvietot un to pārvietošana tiek veikta atbilstoši ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieka, valdītāja vai lietotāja sagatavotiem tehniskajiem noteikumiem, savstarpēji vienojoties par ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanai nepieciešamo darbu veikšanu un to apmaksas kārtību. Par objektīvu nepieciešamību šajā gadījumā atzīstami tādi apstākļi kā nekustamā īpašuma, kurā izvietotas inženierbūves vai satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, nojaukšana, daļēja sagrūšana vai nonākšana lietošanai bīstamā stāvoklī.

(31)Ja puses nav vienojušās citādi vai tiesa nav lēmusi citādi, ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanas izmaksas objektīvas nepieciešamības gadījumā tiek segtas šādā kārtībā: 1) ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs sedz 50 procentus no jaunu balstu vai atsaišu stiprinājumu izbūves izmaksām un visas izmaksas, kas saistītas ar uzkarsistēmas pārvietošanu; 2) nekustamā īpašuma īpašnieks sedz 50 procentus no jaunu balstu vai atsaišu stiprinājumu izbūves izmaksām un citas izmaksas, kas saistītas ar ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu (piemēram, būvprojekta izstrādes izmaksas, apakšzemes komunikāciju pārvietošanas izmaksas u. tml.), izņemot šīs daļas 1. punktā norādītās uzkarsistēmas pārvietošanas izmaksas.

(32)Ja ēka ir pilnībā sagruvusi vai iznīcināta stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu (piemēram, ugunsgrēks, plūdi, vētra u. tml.) rezultātā, ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu ar pagaidu vai pastāvīgu risinājumu nodrošina ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(4)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieka, valdītāja vai lietotāja personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā esošajām ceļu inženierbūvēm vai satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, lai veiktu to rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību nekustamā īpašuma īpašnieku brīdina, nosūtot rakstveida paziņojumu uz viņa juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu, vismaz septiņas dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez nekustamā īpašuma īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.

(5)Ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu ierīkošanai vai izbūvei ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašniekam, valdītājam vai lietotājam ir tiesības izmantot jebkuru nekustamo īpašumu bez lietošanas maksas. Ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs sedz ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pirmreizējās ierīkošanas vai izbūves izdevumus, izņemot šā panta 3.1 daļā minēto gadījumu. 10 (30.10.2014. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satvermes tiesas 07.10.2021. spriedumu un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 8.pants. Satiksmes ierobežošana vai aizliegums

(1)Ceļa pārvaldītājs satiksmi uz laiku var ierobežot vai aizliegt, ja radušies nelabvēlīgi ceļa, klimatiskie vai citi apstākļi (paredzētas sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), kas apdraud satiksmes drošību. Kārtību, kādā ieviešami satiksmes ierobežojumi vai aizliegums, nosaka Ministru kabinets.

(2)Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti.

(3)Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.

(4)Laikā, kad uz ceļa vai tā tiešā tuvumā Valsts policijai vai Valsts robežsardzei nepieciešams īstenot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus, ceļu satiksmi var ierobežot minēto iestāžu amatpersonas. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 09.06.2011. un 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) III nodaļa Transportlīdzekļi un to reģistrācija 9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1)Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot: 1) reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; 2) velosipēdus; 3) reģistrētus pašgājējus velosipēdus, velorikšas un elektroskrejriteņus.

(11)Latvijā ir pieļaujama ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Šā likuma 9.1 pantā minētajos gadījumos ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir deklarējama.

(2)Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm, kuru izgatavotājs paredzējis uzstādīt tikai vienu numura zīmi, — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Uz trolejbusiem, tramvajiem, speciālās militārās tehnikas un specializētajiem tūristu transportlīdzekļiem jābūt uzkrāsotiem diviem reģistrācijas numuriem, bet uz speciālās militārās tehnikas piekabēm — vienam reģistrācijas numuram.

(21)Ja transportlīdzeklim uzstāda ierīci, kas paredzēta velosipēdu vai papildu bagāžas pārvadāšanai, un šī ierīce vai ar to pārvadājamā bagāža aizsedz uzstādīto numura zīmi, transportlīdzeklim var papildus piešķirt vienu ar identisku simbolu kombināciju apzīmētu numura zīmi, ja ierīces izgatavotājs tai paredzējis vietu numura zīmes uzstādīšanai.

(3)Specializēto tūristu transportlīdzekļu izmantošanas nosacījumus, transportlīdzekļa tipu un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība.

(4)(Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(5)(Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(6)(Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(7)Velorikšu izmantošanas noteikumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem, var noteikt attiecīgā pašvaldība.

(8)Pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem.

(9)Lai koplietošanas transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē, koplietošanas pakalpojumu sniedzējs pirms pakalpojuma sniegšanas mobilajā aplikācijā vai tīmekļvietnē veic pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaudi un pārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadīšanai ir nepieciešamas tiesības), kā arī veic pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaudi alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontroles ietvaros. 12 (08.07.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 21.11.2013., 04.09.2014., 10.12.2015., 23.11.2016., 25.03.2021., 15.06.2021., 22.06.2023., 02.05.2024.. 24.10.2024., 06.11.
un 14.05.
likumu, kas stājas spēkā 05.06.
Grozījums otrajā daļā par tās papildināšanu pēc vārda "traktortehnikai" ar vārdiem "(izņemot lauksaimniecības mašīntraktoru)" stājas spēkā 01.07.
un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.
Sk. pārejas noteikumu
punktu) 9.1 pants. Transportlīdzekļa deklarēšana izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā

(1)Personai ceļu satiksmē Latvijā ar transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, atļauts piedalīties, ja transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs ir to deklarējis izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā (turpmāk — transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana).

(2)Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanas pienākums neattiecas uz transportlīdzekli, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kura bauda imunitātes un privilēģijas saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, vai tādas personas īpašumā vai turējumā, kura dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai.

(3)Transportlīdzekļa vadītājs pirms piedalīšanās ceļu satiksmē Latvijā pārbauda, vai transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana ir veikta.

(4)Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanai izmanto Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus.

(5)Deklarējot transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, norāda šādas ziņas: 1) transportlīdzekļa veids, marka un modelis; 11) transportlīdzekļa pilna masa — tikai kravas automobiļiem; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts; 3) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs; 4) transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds un personas kods (ārzemniekam — dzimšanas datums), juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs, kā arī kontaktinformācija (elektroniskā pasta adrese); 5) laikposms, kurā transportlīdzeklis tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā.

(6)Transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam paziņojumus, lēmumus un citus dokumentus nosūta uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņojumus, lēmumus un citus dokumentus nosūta uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošināto e-pakalpojumu sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi.

(7)Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana neietekmē un neaizstāj šā likuma 10. panta 1.2 daļā noteikto pienākumu reģistrēt attiecīgo transportlīdzekli.

(8)Lai nodrošinātu to transportlīdzekļu izmantošanas deklarēšanu, kuri reģistrēti ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā uzkrāj un apstrādā datus, kas nepieciešami transportlīdzekļu izmantošanas deklarēšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. 13 (24.10.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 10.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija

(1)Ceļu satiksmē iesaistītos transportlīdzekļus reģistrē: 1) vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā — tramvajus, trolejbusus un specializētos tūristu transportlīdzekļus; 2) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra — traktortehniku un tās piekabes; 21) Nacionālie bruņotie spēki — speciālo militāro tehniku un tās piekabes; 3) Ceļu satiksmes drošības direkcija — pārējos mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes, kā arī speciālo militāro tehniku un tās piekabes, ko ražo komercsabiedrība, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu militārā ražotāja sertifikātu, pirms to nodošanas ekspluatācijā.

(11)Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes vai ārvalstīs iegādāta transportlīdzekļa ievešanas dienas, pirms tam to uzrādot transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanai. Ja no ārvalstīm ievestu transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, to var nereģistrēt, taču transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai piecu dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā, bet traktortehnika un tās piekabes — 15 dienu laikā.

(12)Latvijā reģistrējami tie ārvalstīs reģistrētie šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības).

(13)Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama arī šādos gadījumos: 1) piecu dienu laikā, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks (turētājs, valdītājs) vai kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi; 2) līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai ar šo transportlīdzekli no valsts, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums; 3) līdz izbraukšanai ar šo transportlīdzekli no valsts, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un ar attiecīgo transportlīdzekli no valsts izbrauc pats īpašnieks vai persona, kura nav norādīta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā; 4) līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai no valsts ar transportlīdzekli, kuram reģistrācijas apliecībā norādīts turētājs, ja šā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks — juridiskā persona — reorganizācijas rezultātā pievienots citai juridiskajai personai un ja nemainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no reorganizācijas reģistrācijas brīža.

(14)Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācijas un noņemšanas no uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(15)Transportlīdzekli, kurš ir vismaz 30 gadus vecs un atbilst Ministru kabineta noteiktajām vispārīgajām prasībām, var reģistrēt kā vēsturisko spēkratu. Vispārīgās prasības, kādām jāatbilst transportlīdzeklim, lai to varētu reģistrēt kā vēsturisko spēkratu, kā arī kārtību, kādā transportlīdzeklim piešķir un anulē vēsturiskā spēkrata statusu, nosaka Ministru kabinets.

(16)Latvijā aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

(2)Transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Ja transportlīdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena līdzīpašnieka — fiziskās vai juridiskās personas — vārda pēc visu līdzīpašnieku savstarpējas vienošanās.

(21)Personai, kura nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis un kura nav saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, transportlīdzekli var reģistrēt Latvijā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(3)Valsts vai pašvaldības īpašumā esošus transportlīdzekļus reģistrē uz tās tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes vārda, kura likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šiem transportlīdzekļiem.

(4)Pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas iespējamais mantinieks, uzrādot šo faktu apliecinošus dokumentus, var reģistrēt transportlīdzekli uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs. Ja iespējamie mantinieki ir vairāki, tie var vienoties, kurš no viņiem būs transportlīdzekļa valdītājs. Šīs vienošanās sastādīšana, kā arī citas attiecībā uz transportlīdzekli veicamās darbības, kuras skar pārējo iespējamo mantinieku tiesības, izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu iespējamo mantinieku klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu iespējamo mantinieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādītā persona. Līdz tiesas spriedumam vai mantojuma apliecības saņemšanai ir aizliegta šā transportlīdzekļa atsavināšana.

(5)Transportlīdzekli reģistrē uz tādas fiziskās personas vārda, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu vai kura saskaņā ar Civillikuma 220.pantu izsludināta par pilngadīgu, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas. Ja transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas (viena vai vairākas), to reģistrē uz nepilngadīgās personas vārda un reģistrācijas apliecībā norāda datus par tās aizbildni.

(6)Transportlīdzekļus, kurus saskaņā ar šā likuma 24.pantu drīkst vadīt no 14 vai 16 gadu vecuma, atļauts reģistrēt uz 16 gadu vecumu sasniegušas fiziskās personas vārda ar tās vecāku (aizbildņu) piekrišanu.

(7)Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti — piekabes, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā. Tehnoloģisko agregātu — piekabju uzskaitījumu un pārvietošanas kārtību regulē Ceļu satiksmes noteikumi.

(8)Aizliegts reģistrēt: 1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz:

a)M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem veikta atbilstības novērtēšana un kuri pielāgoti braukšanai pa ceļa labo pusi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,
b)M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri iepriekš reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuri pielāgoti braukšanai pa ceļa labo pusi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,
c)specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem, specializētajiem atkritumu izvešanai paredzētajiem transportlīdzekļiem,
d)transportlīdzekļiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējami kā vēsturiskie spēkrati vai sporta automobiļi,
e)transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku; 2) mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes (izņemot traktortehniku un tās piekabes), kam izgatavotājs vai — šā likuma 15.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā — Ceļu satiksmes drošības direkcija nav piešķīrusi transportlīdzekļa identifikācijas numuru vai kam piešķirtais transportlīdzekļa identifikācijas numurs nav iestrādāts (iekalts). Lai Latvijā reģistrētu transportlīdzekli (izņemot traktortehniku un tās piekabes), kam ir piešķirts transportlīdzekļa identifikācijas numurs, bet tas nav iestrādāts (iekalts) transportlīdzeklī vai arī iestrādātais (iekaltais) transportlīdzekļa identifikācijas numurs neatbilst piešķirtajam, bet piešķirto numuru ir iespējams konstatēt un attiecināt uz konkrēto transportlīdzekli, piešķirto transportlīdzekļa identifikācijas numuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iestrādā (iekaļ) Ceļu satiksmes drošības direkcija; 3) (izslēgts ar 22.06.2023. likumu).

(9)Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atsaka transportlīdzekļa reģistrāciju, ja transportlīdzekļu reģistrā ir informācija, ka transportlīdzeklis vai tā numurētie agregāti ir izsludināti meklēšanā, vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri vai citi reģistrācijai nepieciešamie dati, kurus izgatavotājs norādījis uz transportlīdzekļa vai uzrādītās numura zīmes, vai reģistrācijai iesniegtie dokumenti ir viltoti. Par pieņemto lēmumu un tā pamatojumu Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nekavējoties informē Valsts policiju, kā arī nodod tai reģistrācijai iesniegtos dokumentus un numura zīmes, ja ir aizdomas par numura zīmju viltošanu. Valsts policija veic pārbaudi un informē Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par to, vai attiecīgo transportlīdzekli ir tiesības reģistrēt transportlīdzekļu reģistrā.

(10)Reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod Valsts ieņēmumu dienestam un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu: 1) juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 15 dienām; 2) fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 30 dienām.

(11)Ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli uzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, tas par attiecīgo transportlīdzekli šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā reģistrē atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

(12)Ja Valsts ieņēmumu dienests neuzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, šā panta desmitajā daļā minētais atsavināšanas aizliegums tiek dzēsts automātiski pēc atsavināšanas aizlieguma termiņa beigām.

(13)Valsts ieņēmumu dienests šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai tiek samaksāta drošības nauda. Ministru kabinets nosaka drošības naudas apmēru, iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtību. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 29.11.2012., 10.12.2015., 23.11.2016., 09.11.2017., 12.04.2018., 20.09.2018., 15.06.2021., 27.10.2022., 08.03.2023., 22.06.2023., 02.11.2023., 12.09.2024., 24.10.

un 06.11.
likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 10.1 pants. Valsts nodeva par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamo transportlīdzekļu reģistrāciju 15 (Izslēgts no 01.01.
ar 04.09.
likumu, kas stājas spēkā 20.09.
Sk. pārejas noteikumu 33.punktu) 10.2 pants. Velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrācija

(1)Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem, ciktāl šā panta 1.1 daļā nav noteikts citādi.

(11)Pašgājēju velosipēdu, velorikšu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem.

(2)Velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrāciju veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.

(3)Attiecībā uz velosipēdiem, tostarp elektrovelosipēdiem, pašgājējiem velosipēdiem un velorikšām, kā arī elektroskrejriteņiem nav piemērojams tiesiskais regulējums, kas noteikts šā likuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 15.1 un 16. pantā.

(4)Kārtību, kādā notiek velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrācija un reģistrācijas anulēšana, nosaka Ministru kabinets.

(5)Pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem pie to konstrukcijas ir pielīmēta viena valsts reģistrācijas uzlīme. 16 (25.03.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
un 06.11.
likumu, kas stājas spēkā 22.11.
Grozījumi panta nosaukumā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā par vārdu "velorikšas un" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "tostarp elektrovelosipēdi, pašgājēji velosipēdi un velorikšas, kā arī" (attiecīgā locījumā); 1.1 daļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par vārdu "Elektroskrejriteņiem un velorikšām" aizstāšanu ar vārdiem "Pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem" stājas spēkā 01.02.
Sk. pārejas noteikumu
punktu) 10.3 pants. Traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrācija

(1)Traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētu traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu.

(2)Traktortehnikas maināmās velkamās iekārtas un maināmos tehnoloģiskos agregātus reģistrē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra.

(3)Šā likuma 9., 10., 13.,

un
pantā noteiktais tiesiskais regulējums nav piemērojams attiecībā uz traktortehnikas maināmajām velkamajām iekārtām un maināmajiem tehnoloģiskajiem agregātiem, bet šā likuma 15.1 pantā noteiktais tiesiskais regulējums nav piemērojams attiecībā uz traktortehnikas maināmajiem tehnoloģiskajiem agregātiem.

(4)Kārtību, kādā reģistrē un noņem no uzskaites traktortehnikas maināmās velkamās iekārtas un maināmos tehnoloģiskos agregātus, nosaka Ministru kabinets. 17 (25.03.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.
likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 11.pants. Transportlīdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti

(1)Transportlīdzekļu reģistrēšanai attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā iesniedzami šādi dokumenti: 1) reģistrācijas iesniegums. Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, visas darbības attiecībā uz transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, izdarāmas vai nu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu līdzīpašnieku klātbūtnē vai tad, ja ir iesniegta visu līdzīpašnieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma

pantā minētā persona. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis, strīdu izšķir tiesa. Ja reģistrē citā Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, iesniedzējs iesniegumā norāda ziņas par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu un pārdevēju, pievienojot īpašuma tiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par samaksu, un tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar savu parakstu; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts, ir iesniedzams tā izcelsmes dokuments. Ja izcelsmes dokuments ir transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums, transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā oficiālais pārstāvis Latvijā, kurš noslēdzis sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru, šo dokumentu var iesniegt elektroniski; 3) (izslēgts ar 13.05.
likumu); 4) īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts uz iesniegumā norādītās personas vārda) vai dokumenti, kas apliecina, ka persona ir transportlīdzekļa valdītājs (ja transportlīdzekli pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas reģistrē uz valdītāja vārda).

(11)Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrācijas iesniegumu noformē transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Iesniedzējs iesniegumu apliecina Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrācijas iesniegumu var noformēt un apliecināt klātienē vai elektroniski traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izmantojot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus. Komersants, kas nodarbojas ar traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecību, elektroniski var iesniegt reģistrācijas iesniegumu ieguvēja vietā.

(2)Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīga manta, laulātajam, uz kura vārda transportlīdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvinājuma, maiņas) gadījumā rakstveidā jāapliecina, ka otram laulātajam nav pretenziju attiecībā uz transportlīdzekļa atsavināšanu.

(3)Ja transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) citai personai (ieguvējam) tiek veikta, abām pusēm vai to pilnvarotām personām vēršoties attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Šie gadījumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijā un kuru ieguvējiem tiks izsniegta reģistrācijas apliecība. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 13.05.2010., 10.12.2015., 08.03.2023. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 12.pants. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti

(1)Lai reģistrētu transportlīdzekli, tā īpašniekam jāiesniedz pietiekami dokumentāri pierādījumi par transportlīdzekļa iegūšanu legālā ceļā. Dokumentus neiesniedz, ja atsavinātājs transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir izdarījis atzīmi par transportlīdzekļa nodošanu īpašumā ieguvējam.

(2)Dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir: 1) izraksts no notariālo aktu grāmatas vai noteiktā kārtībā apliecināts līgums (Civillikuma 1474.pants) par transportlīdzekļa atsavinājumu (dāvinājums, pirkums, maiņa u.tml.), kopmantas dalīšanas līgums vai līgums par kopīpašuma izbeigšanu; 2) mantojuma apliecība, tiesas spriedums par mantošanu, mantojuma, laulāto kopmantas vai kopīpašuma sadali, īpašuma tiesību atzīšanu, iegūšanu ar ieilgumu vai uz citiem Civillikumā paredzētiem īpašuma tiesību iegūšanas pamatiem; 3) (izslēgts ar 10.12.

likumu); 4) dokuments par iepriekš nereģistrēta vai ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa iegādi ārvalstīs; 5) (izslēgts no 01.04.
ar 10.12.
likumu); 6) (izslēgts no 01.04.
ar 10.12.
likumu); 7) dokuments par loterijā vai citā ceļā legāli laimētu transportlīdzekli; 8) dokuments par Latvijā izgatavota vai pārbūvēta transportlīdzekļa leģitimāciju; 9) arhīva izziņa un citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti.

(3)Visos šajos dokumentos jābūt norādītiem transportlīdzekļa īpašnieka datiem un transportlīdzekļa tehniskajiem uzskaites datiem (marka, modelis, agregātu numuri u. c.) tādā apjomā, kas dod iespēju identificēt konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku un transportlīdzekli.

(4)(Izslēgta ar 23.11.

likumu) 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 10.12.2015., 23.11.2016., 19.12.
un 25.03.
likumu, kas stājas spēkā 20.04.
Pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.
Sk. pārejas noteikumu
punktu) 13.pants. Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība

(1)Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju, turētāju).

(2)Katram transportlīdzeklim izsniedz tikai vienu reģistrācijas apliecību. Tas neizslēdz transportlīdzekļa piederību vairākiem īpašniekiem.

(3)Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, reģistrācijas apliecību izsniedz uz viena līdzīpašnieka vārda ar atzīmi "kopīpašums". 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.

un 26.05.
likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 14.pants. Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citu aizliegumu, kā arī komercķīlas atzīmes reģistrācija

(1)Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi reģistrē un dzēš attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Aizliegumu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrē arī citas personas — šādos gadījumos, ja Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra attiecīgajā reģistrā to nodrošina, reģistrācija veicama elektroniski.

(2)Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi reģistrē, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka iesniegumu (identificējot iesniedzēju) vai likumā noteikto amatpersonu lēmumu, vai tiesas nolēmumu. Aizliegumu dzēš, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tās personas iesniegumu, pēc kuras iniciatīvas aizliegums reģistrēts, likumā noteikto amatpersonu lēmumu vai tiesas nolēmumu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vārdā iesniegumu iesniedz viņa pilnvarota persona, pilnvarā jābūt speciālai norādei reģistrēt vai dzēst aizlieguma atzīmi. Pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums.

(21)Maksātnespējīgam parādniekam piederoša transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas vai citus aizliegumus elektroniski reģistrē un dzēš parādnieka maksātnespējas administrators.

(3)Ja ir reģistrēts transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas vai cits aizliegums, transportlīdzekli nedrīkst noņemt no uzskaites atsavināšanai vai izvešanai no valsts, nedrīkst reģistrēt komercķīlas atzīmi un īpašnieka maiņu vai veikt citas reģistrētajā aizliegumā norādītās darbības.

(4)Komercķīlas atzīmi attiecīgajā transportlīdzekļu reģistrā ieraksta, pamatojoties uz Komercķīlu reģistra turētāja paziņojumu. Atzīmi reģistrē, ja nav juridisku šķēršļu attiecīgā transportlīdzekļa ieķīlāšanai. Par atzīmes reģistrēšanu vai reģistrācijas atteikumu paziņo Komercķīlu reģistra turētājam.

(5)Ja komercķīlas devējam, ieķīlājot transportlīdzekli, ir noteikts aizliegums izvest to vai izbraukt ar to ārpus Latvijas, attiecīgajā transportlīdzekļu reģistrā norāda arī šo aizliegumu. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka lūguma viņam izsniedzama jauna transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ar aizlieguma atzīmi.

(6)Ieķīlāto transportlīdzekli aizliegts pēc tā īpašnieka lūguma noņemt no uzskaites vai reģistrēt tā īpašnieka maiņu bez komercķīlas ņēmēja piekrišanas, par ko pieprasāma informācija no Komercķīlu reģistra turētāja.

(7)Ja Komercķīlu reģistrā ir izdarīts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu, iesniegumu transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites vai pārreģistrācijai īpašnieka vietā iesniedz komercķīlas ņēmējs.

(8)Komercķīlas atzīme dzēšama, pamatojoties uz Komercķīlu reģistra turētāja paziņojumu. 21 (20.12.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 15.02.2007., 23.02.
un 21.11.
likumu, kas stājas spēkā 26.12.
Grozījumi, kuri paredz izteikt jaunā redakcijā ceturtās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka komercķīlas atzīmi attiecīgajā transportlīdzekļu reģistrā ieraksta, pamatojoties uz komercķīlu turētāja paziņojumu, un septīto daļu, kas noteic, ka gadījumā, ja Komercķīlu reģistrā ir izdarīts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu, iesniegumu transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites vai pārreģistrācijai īpašnieka vietā iesniedz komercķīlas ņēmējs, stājas spēkā 01.05.
Sk. pārejas noteikumu 31.punktu) 14.1 pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošās informācijas un informācijas par speciālo militāro tehniku un tās piekabēm pieejamība

(1)Informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem, juridiskajai personai piederošu militāro transportlīdzekli un tā piekabi, kā arī speciālo militāro tehniku un tās piekabi un izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu transportlīdzekļiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā.

(2)Informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli, izņemot šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus, par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošā informācija ir vispārpieejama informācija.

(3)Transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs) par savu transportlīdzekli ir tiesīgs saņemt visu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošo informāciju, tai skaitā informāciju par personām, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus ar attiecīgo transportlīdzekli, par šīm personām uzliktajiem sodiem un to apmēru, par aizliegumiem, kas piemēroti transportlīdzeklim, u.tml.

(4)Transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) ir tiesības iegūt ziņas par personām, kuras no Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras saņēmušas šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju par viņu, izņemot ziņas par valsts institūcijām, kuras ir kriminālprocesa virzītāji, operatīvās darbības subjekti, vai citām institūcijām, par kurām šādas ziņas izpaust likums aizliedz.

(5)Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrē tikai tās personas, kuras ieguvušas šā panta pirmajā daļā minēto ierobežotas pieejamības informāciju.

(6)Šā panta pirmajā daļā minētais informācijas saņēmējs ir atbildīgs par to, ka attiecīgā informācija tiek izmantota tikai viņa darba vai dienesta funkciju veikšanai vai likumisko interešu aizstāvībai, un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.

(7)Sniedzot statistiskās ziņas vai citas vispārīga rakstura ziņas, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nodrošina to, ka konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku nav iespējams identificēt.

(8)Ministru kabinets nosaka transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošā informācija nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu un informācijas iegūšanas maksu.

(9)Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgā transportlīdzekļa lietotājam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.

(10)Ierakstiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir publiska ticamība.

(11)Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošās informācijas sniegšana ārvalstu kompetentajām iestādēm pieļaujama, ievērojot Latvijai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tiesību aktus.

(12)Autotransporta direkcija no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra iegūst vadītāja apliecības īpašnieka: 1) digitālo fotogrāfiju un paraksta atveidojumu digitālā tahogrāfa karšu izgatavošanai; 2) digitālo fotogrāfiju pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāju reģistrācijai taksometru vadītāju reģistrā. 22 (26.05.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 15.02.2007., 23.02.2012., 04.09.2014., 09.11.2017., 12.04.2018., 25.04.2019., 15.06.2021., Satversmes tiesas 13.11.
spriedumu, 22.06.2023., 24.10.
un 14.05.
likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 14.2 pants. Papildu ierobežojumi tehniskajai apskatei, reģistrācijas darbībām, kā arī ierobežojumi transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniegšanai autoceļu lietošanas nodevas nesamaksas gadījumā Personai, kura izvairās no Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā naudas soda izpildes, ir liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku. 23 (22.06.
likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.
likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 15.pants. Transportlīdzekļu izgatavošana un pārbūve

(1)Transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) Latvijā sērijveidā var izgatavot noteiktā kārtībā reģistrēts komersants, kuram ir atbilstoši izstrādāta, Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņota un reģistrēta jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskā dokumentācija un kuram ir piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Jaunbūvējamo sērijveidā izgatavojamo transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saturu un tās izstrādes, saskaņošanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2)Transportlīdzekli (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) Latvijā individuāli var izgatavot jebkura persona, kurai ir atbilstoši izstrādāta, Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņota un reģistrēta jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskā dokumentācija. Jaunbūvējamo individuāli izgatavojamo transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saturu un tās izstrādes, saskaņošanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(21)Ceļu satiksmes drošības direkcija piešķir starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu, piešķir un iestrādā (iekaļ) identifikācijas numuru individuāli izgatavotam transportlīdzeklim (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes), kā arī saskaņo jaunbūvējamo mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) konstrukcijas normatīvtehnisko dokumentāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Ceļu satiksmes drošības direkcija piešķir starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu, piešķir un iestrādā (iekaļ) identifikācijas numuru individuāli izgatavotam transportlīdzeklim (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes).

(22)Bez šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saskaņošanas jebkura persona individuāli var izgatavot transportlīdzekļa piekabes ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem to izgatavošanas nosacījumiem, tehniskajām prasībām un izmantojamām sastāvdaļām.

(23)Pēc jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saskaņošanas un starptautiskā izgatavotāja identifikācijas koda piešķiršanas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic transportlīdzekļu atbilstības un izgatavotāja kvalitātes sistēmas kontroli atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

(3)Par transportlīdzekļu pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu, iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras rezultātā mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri.

(4)Par pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) pārbūves tehnisko projektu vai individuāli pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes un speciālo militāro tehniku un tās piekabes) atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas atzinums. Novērtējot pārbūvētā mehāniskā transportlīdzekļa vai tā piekabes atbilstību normatīvo aktu prasībām, Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona papildus kontrolē, lai piesārņojošo vielu izplūde, ko rada palīgmotori, kas iebūvēti izmantošanai ceļu satiksmē paredzētajos transportlīdzekļos vai uzstādīti uz tiem, nepārsniedz vides aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības.

(5)Par pārbūvētās traktortehnikas un tās piekabju atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vai citas šim nolūkam akreditētas institūcijas atzinums.

(51)Nacionālo bruņoto spēku tehnikas eksperti, pamatojoties uz ražotāja dokumentāciju, nosaka no jauna izgatavotās vai pārbūvētās speciālās militārās tehnikas piekabju atbilstību satiksmes drošības prasībām.

(6)Transportlīdzekļu pārbūves veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju un aprīkojumu pēc pārbūves, kā arī kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām, nosaka Ministru kabinets. 24 (08.07.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 15.02.2007., 03.03.2011., 29.11.2012., 21.12.2013., 27.04.
un 15.06.
likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.) 15.1 pants. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšana

(1)Lai nodrošinātu Latvijas tirgū piedāvāto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju, maināmo velkamo iekārtu un sastāvdaļu atbilstību drošības, ekoloģijas un nekaitīguma prasībām, tiek veikta to atbilstības novērtēšana. Atsavinot transportlīdzekli, transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu, ja tas nav elektroniskais dokuments, nodod transportlīdzekļa ieguvējam.

(2)Mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu (izņemot traktortehniku, tās sastāvdaļas, maināmās velkamās iekārtas un piekabes, speciālo militāro tehniku un tās sastāvdaļas, speciālās militārās tehnikas piekabes un to sastāvdaļas) sertificēšanu veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet testēšanu — Ceļu satiksmes drošības direkcija vai testēšanas laboratorijas, kuru kompetenci ir novērtējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, vai ārvalstu testēšanas laboratorijas, kuru kompetenci ir novērtējušas attiecīgās ārvalstu kompetentās iestādes. Ceļu satiksmes drošības direkcija, veicot mehāniskā transportlīdzekļa vai tā piekabes atbilstības novērtēšanu, papildus kontrolē, lai piesārņojošo vielu izplūde, ko rada palīgmotori, kas iebūvēti izmantošanai ceļu satiksmē paredzētajos transportlīdzekļos vai uzstādīti uz tiem, nepārsniedz vides aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības.

(3)Traktortehnikas, tās piekabju, maināmo velkamo iekārtu un sastāvdaļu sertificēšanu veic Sertifikācijas un testēšanas centrs, bet testēšanu — Sertifikācijas un testēšanas centrs vai testēšanas laboratorijas, kuru kompetenci ir novērtējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(4)Mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju, maināmo velkamo iekārtu un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas atbilstības novērtēšana, pieļaujamās atkāpes atsevišķu prasību izpildē, tirgus uzraudzības institūcijas, kā arī tirgus uzraudzības un savstarpējās atzīšanas un informācijas apmaiņas (paziņošanas) kārtību. 25 (26.05.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 03.03.2011., 10.12.2015., 27.04.2017., 15.06.2021., 22.06.
un 06.11.
likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 16.pants. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole

(1)Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī lai aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē. Lai pastāvīgi kontrolētu to transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kuri piedalās ceļu satiksmē, tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem.

(2)Ja transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates laikā tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām un ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, samaksāts transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, samaksāts uzliktais naudas sods un veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana), transportlīdzeklim Ceļu satiksmes drošības direkcija vai attiecīgi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina informācija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, bet attiecībā uz traktortehniku — šā likuma 25. panta pirmajā daļā noteiktie dokumenti un uzlīmes.

(21)Atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina arī transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā elektroniski noformēta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai ar transportlīdzekli, kuram beidzies valsts tehniskās apskates derīguma termiņš, nokļūtu valsts tehniskās apskates veikšanas vietā.

(3)Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros — Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona. Akreditētā persona nedrīkst veikt tehniskā stāvokļa kontroli tās īpašumā (valdījumā, turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem. Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli veic akreditēto personu veiktā tehniskā stāvokļa kontroles procesa uzraudzības ietvaros.

(4)Traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Tramvaju, trolejbusu un specializēto tūristu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina vietējās pašvaldības. Speciālās militārās tehnikas un tās piekabju tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina Nacionālie bruņotie spēki. Speciālajai traktortehnikai, speciālajai militārajai tehnikai un tās piekabēm valsts tehnisko apskati neveic.

(5)Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Ja pirmreizējā tehniskā apskate veikta atbilstoši šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam, otro valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās valsts tehniskās apskates, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē, trešo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc otrās valsts tehniskās apskates, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē, un ceturto valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc trešās valsts tehniskās apskates, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Turpmākās valsts tehniskās apskates veic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(51)Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam motociklam, triciklam un kvadriciklam, piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem transportlīdzekļiem veic katru otro gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(52)Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam kravas automobilim, piekabei (puspiekabei) ar pilnu masu virs 3500 kilogramiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem transportlīdzekļiem veic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(53)Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam autobusam un autoapmācībai paredzētam un attiecīgi reģistrētam transportlīdzeklim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Otro valsts tehnisko apskati minētajiem transportlīdzekļiem veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pirmās valsts tehniskās apskates, bet turpmākās valsts tehniskās apskates — reizi sešos mēnešos, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(54)Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam M1 kategorijas transportlīdzeklim, kuru izmanto pasažieru komercpārvadājumos, pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Otro un trešo valsts tehnisko apskati minētajiem transportlīdzekļiem veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pirmās un otrās valsts tehniskās apskates, bet turpmākās valsts tehniskās apskates — reizi sešos mēnešos, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(55)Ārvalstīs iepriekš reģistrētiem transportlīdzekļiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis reģistrēts Latvijā. Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem transportlīdzekļiem veic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(6)Atļauju piedalīties ceļu satiksmē dod uz šā panta attiecīgajā daļā noteikto termiņu, bet, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu skaita sadalījumu gadā pa mēnešiem, termiņu var noteikt garāku, taču ne vairāk kā par 30 dienām.

(61)Pirmreizējo valsts tehnisko apskati Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētai traktortehnikai, kuras motora darba ilgums nepārsniedz 250 motorstundu, veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Reģistrējot šādus transportlīdzekļus, vienlaikus tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē uz 24 mēnešiem. Turpmākās tehniskās apskates veic katru gadu, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.

(62)Šā likuma noteikumi par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu un valsts tehnisko apskati neattiecas uz: 1) tramvaju, trolejbusu un specializēto tūristu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli, ko nodrošina pašvaldības. Pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros nosaka attiecīgās kontroles institūcijas, to kompetenci un tehniskā stāvokļa kontroles īstenošanas kārtību; 2) mopēdiem un bezceļu transportlīdzekļiem, kas īslaicīgi piedalās ceļu satiksmē; 3) transportlīdzekļiem, kas reģistrēti ārvalstīs un kas ceļu satiksmē piedalās ar tranzīta numura zīmēm; 4) speciālo militāro tehniku un tās piekabēm; 5) transportlīdzekļiem, kurus tirdzniecības uzņēmums (komersants) aprīkojis ar tirdzniecības numura zīmēm un izmanto ceļu satiksmē normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tirdzniecību noteiktajā kārtībā.

(63)Ja, veicot transportlīdzekļa tehnisko kontroli uz ceļiem, tiek konstatēta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa neatbilstība normatīvo aktu prasībām, attiecīgā atļauja piedalīties ceļu satiksmē šā panta septītajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā tiek anulēta.

(7)Kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem, kā arī akreditācijas prasības personai, kas veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros, nosaka Ministru kabinets. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(8)Lēmuma par atļauju piedalīties ceļu satiksmē apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 19.02.2009., 09.06.2011., 15.12.2011., 29.11.2012., 10.12.2015., 09.11.2017., 25.05.2017., 12.04.2018., 25.04.2019., 25.03.2021., 15.06.2021., 22.06.2023., 02.05.

un 24.10.
likumu, kas stājas spēkā 07.11.
Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.
Sk. pārejas noteikumu
punktu) 17.pants. Operatīvie transportlīdzekļi Operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām. 27 18.pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē Ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos: 1) transportlīdzeklim ir normatīvajos aktos noteiktie bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt; 2) nav saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, arī ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana; 3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde; 4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu; 5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas novietošanas un nostiprināšanas prasības. 28 (08.07.
likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.) IV nodaļa Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības 19.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības

(1)Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

(2)Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, citiem satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš, lai operatīvais transportlīdzeklis un transportlīdzekļi, kurus tas pavada, varētu braukt netraucēti.

(3)Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

(4)Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

(5)Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.

(6)Ja transportlīdzekļa vadītājam saskaņā ar šo likumu, Ceļu satiksmes noteikumiem, pašvaldību saistošajiem noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir piešķirtas tiesības izmantot noteiktas priekšrocības ceļu satiksmē, ikreiz, izmantojot šīs tiesības, transportlīdzeklī vai pie transportlīdzekļa jābūt novietotam vai piestiprinātam skaidri saskatāmam un izlasāmam šīs tiesības apliecinošam dokumentam (atļaujai, caurlaidei). Automobiļos minēto dokumentu novieto salonā pie vējstikla. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 20.pants. Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi un tiesības

(1)Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.

(2)Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

(3)Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, izņemot gadījumus, kad Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā notiek transportlīdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude.

(4)Ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5)Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts vai pašvaldības policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī faktiskais transportlīdzekļa vadītājs netika noskaidrots, norādot attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevējvalsti). 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 13.05.2010., 23.02.2012., 19.12.2019. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.) 21. pants. Pilnvarojumi transportlīdzekļu reģistrācijas darbībām

(1)Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamā transportlīdzekļa reģistrācijas darbībām pilnvarojumu fiziskās un juridiskās personas var dot jebkurā Civillikuma 1474. pantā noteiktajā formā, ja šā panta otrajā vai trešajā daļā nav noteikts citādi.

(2)Ministru kabinets nosaka tās Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamā transportlīdzekļa reģistrācijas darbības, kurām obligāti nepieciešams rakstveida pilnvarojums, kuru noformē: 1) ar pilnvarojuma atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; 2) ar notariālā akta kārtībā izdotu pilnvaru vai rakstveida pilnvaru, kurā personas paraksta īstumu apliecinājis un rīcībspēju pārbaudījis zvērināts notārs.

(3)Ministru kabinets nosaka tās Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamā transportlīdzekļa reģistrācijas darbības, kurām obligāti nepieciešams rakstveida pilnvarojums, ko noformē: 1) fiziskās personas — ar notariālā akta kārtībā izdotu pilnvaru vai rakstveida pilnvaru, kurā personas paraksta īstumu apliecinājis un rīcībspēju pārbaudījis zvērināts notārs; 2) juridiskās personas — ar attiecīgās juridiskās personas izdotu rakstveida pilnvaru bez notāra vai citas Civillikuma

pantā minētās personas apliecinājuma; 3) ar pilnvarojuma atzīmi traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā. 31 (12.04.
likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.
likumu, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 22.pants. Transportlīdzekļu vadītāju apmācība un vadītāja apliecības izsniegšana

(1)Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona: 1) kuras pastāvīgā dzīvesvieta atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem vai saskaņā ar valsts reģistros pieejamo informāciju ir Latvijā vai kura var pierādīt, ka pēdējos sešus mēnešus ir mācījusies Latvijā. Šā panta izpratnē personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

a)personas uzturēšanās vieta vismaz 185 dienas kalendārajā gadā ir Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) un darba saistību dēļ,
b)personai nav darba saistību, bet tās uzturēšanās vieta Latvijā ir personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ,
c)persona ārvalstī uzturas darba saistību dēļ, bet regulāri atgriežas un uzturas Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ,
d)personas uzturēšanās vieta ir Latvijā, bet tās uzturēšanās ārvalstīs saistīta ar mācībām; 2) kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nokārtojusi teorētisko zināšanu un vadīšanas iemaņu pārbaudi; 3) kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikusi veselības pārbaudi un kurai nav konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. Informāciju par medicīnisko pretindikāciju esamību vai neesamību Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai sniedz ārstniecības personas, kurām ir attiecīgs ārstniecības personas sertifikāts; 31) kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu ilgu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, narkologs pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, un transportlīdzekļa vadītājs vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt šādas nodarbības un noteikušas maksu par nodarbību organizēšanu atbilstoši savai saimnieciskajai darbībai; 4) kurai noteiktā laika periodā nav liegta šo tiesību iegūšana un kurai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Apvienotajā Karalistē vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī nav spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums vai nav atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

(11)Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai nevar iegūt un atgūt persona, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību saskaņā ar Krimināllikuma 262. un 262.1 pantu.

(12)(Izslēgta ar 27.04.2017. likumu)

(13)Šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumus neattiecina uz traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanu vai atgūšanu.

(2)AM, A1, A2, A, B, B1 vai BE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības derīguma termiņš ir 10 gadu, bet transportlīdzekļu vadītāja apliecības par tiesībām vadīt arī C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E, DE, TRAM vai TROL kategorijas transportlīdzekļus — pieci gadi. Traktortehnikas vadītāja apliecības derīguma termiņš ir 10 gadu. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību, kārtību, kādā iegūst transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, ja tās atņemtas saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 17. pantu, kā arī vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

(21)Bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāju apmācības kārtību, tiesību iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3)Ar transportlīdzekļu vadītāju, tai skaitā traktortehnikas vadītāju, teorētisko un transportlīdzekļa vadīšanas apmācību ir tiesības nodarboties komersantam vai izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošajā dokumentā ir paredzēta attiecīgā apmācības programma. Individuāli apmācīt personu vadīt transportlīdzekli, neveicot komercdarbību, atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem vismaz trīs gadus ir tiesības vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekļus, un tikai ar AM, A1, A2, A, B1, B, BE un traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilstošiem transportlīdzekļiem.

(31)Komersantam un izglītības iestādei, kas vēlas nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību, ir jāsaņem mācību karte. Mācību karte ir dokuments, kas dod tiesības nodarboties ar tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadītāju apmācību konkrētās mācību telpās un kas apliecina, ka mācību telpas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Mācību karti izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, traktortehnikas vadītāju apmācībai — Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Lēmuma par mācību kartes neizsniegšanu, darbības apturēšanu vai atņemšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(4)Prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina transportlīdzekļu vadītāju apmācību, transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5)Mācību braucieni atļauti personām, kurām ir ceļu satiksmes noteikumu pamatzināšanas. Sākotnējai mācību braukšanai jānotiek norobežotos laukumos.

(6)Piedaloties ceļu satiksmē, personai, kura mācās braukt ar mehānisko transportlīdzekli (izņemot trolejbusu), jābūt klāt braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām vadīt mehāniskos transportlīdzekļus. Pēc policijas darbinieku pieprasījuma attiecīgās personas pienākums ir uzrādīt šo dokumentu.

(7)Prasības transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju eksaminācijas inspektoriem nosaka Ministru kabinets. 32 (19.02.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010., 03.03.2011., 30.10.2014., 10.12.2015., 27.04.2017., 12.04.2018., 19.12.2019., 25.03.
un 22.06.
likumu, kas stājas spēkā 06.07.
Sk. pārejas noteikumu
punktu) 22.1 pants. Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programma

(1)Uzvedības korekcijas programmas īstenošanu nodrošina komersants, kuram ir korekcijas programmas īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, pieredze, personāls un telpas.

(2)Izmaksas par dalību uzvedības korekcijas programmā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

(3)Komersants īsteno uzvedības korekcijas programmu saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību. Maksu par dalību uzvedības korekcijas programmā nosaka komersants.

(4)Ministru kabinets nosaka uzvedības korekcijas programmas uzdevumus, saturu un ilgumu, uzvedības korekcijas programmas īstenošanai nepieciešamās kvalifikācijas, pieredzes, personāla un telpu pieejamības prasības, kā arī uzvedības korekcijas programmas organizēšanas un norises kārtību. 33 (22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 23.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas un šīm kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi

(1)Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijām atbilst šādi transportlīdzekļi (izņemot traktortehniku): 1) AM — mopēdi; 2) A1 — motocikli, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 kubikcentimetrus, jauda nepārsniedz 11 kilovatus un jaudas attiecība pret svaru nepārsniedz 0,1 kilovatu uz kilogramu, kā arī tricikli, kuru jauda nepārsniedz 15 kilovatus; 3) A2 — motocikli, kuru jauda nepārsniedz 35 kilovatus, jaudas attiecība pret svaru nepārsniedz 0,2 kilovatus uz kilogramu un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļiem, kuru jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka; 4) A — motocikli, kā arī tādi tricikli, kuru jauda pārsniedz 15 kilovatus; 5) B1 — kvadricikli, kuru jauda nepārsniedz 15 kilovatus; 6) B — mehāniskie transportlīdzekļi, izņemot A kategorijas motociklus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus. Ir atļauts arī šīs kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šā savienojuma pilna masa nepārsniedz 4250 kilogramus; 7) C1 — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri neietilpst D1 vai D kategorijā, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, bet nepārsniedz 7500 kilogramus un kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus; 8) C — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri neietilpst D1 vai D kategorijā, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus; 9) D1 — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti un paredzēti ne vairāk kā 16 pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, un kuru garums nepārsniedz 8 metrus, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus; 10) D — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti un paredzēti vairāk nekā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus; 11) BE — B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi vai puspiekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus; 12) C1E — C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi vai puspiekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus, vai B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi vai puspiekabi, kuras pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus; 13) CE — C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus; 14) D1E — D1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus; 15) DE — D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus; 16) TRAM — tramvaji; 17) TROL — trolejbusi.

(2)Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vienas kategorijas transportlīdzekli, atļauts vadīt arī šādus citas kategorijas transportlīdzekļus: 1) ar A kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — A1, A2 kategorijas transportlīdzekļus; 2) ar B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām:

a)B1 kategorijas transportlīdzekli,
b)transportlīdzekļa vadītājam, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, — A kategorijas triciklu,
c)Latvijā — A1 kategorijas transportlīdzekli; 3) ar C kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — C1 kategorijas transportlīdzekli; 4) ar D kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — D1 kategorijas transportlīdzekli; 5) ar A2 kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — A1 kategorijas transportlīdzekli; 6) ar CE kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — C1E kategorijas transportlīdzekli; 7) ar DE kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — D1E kategorijas transportlīdzekli; 8) ar jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vai tramvaja vadīšanas tiesībām — AM kategorijas transportlīdzekli un sniega motociklu; 9) ar B, BE, C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategorijas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — TR1 kategorijas transportlīdzekli un šāda transportlīdzekļa savienojumu ar piekabi vai maināmo velkamo iekārtu vai agregātu; 10) ar C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategorijas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — TR2, TR3 un TR4 kategorijas transportlīdzekli un šāda transportlīdzekļa savienojumu ar piekabi vai maināmo velkamo iekārtu vai agregātu.

(3)Transportlīdzekļu vadītājam, kuram ir tiesības vadīt trolejbusu un vadītāja apliecībā izdarīta attiecīga atzīme, apdzīvotās vietās atļauts vadīt arī D1 un D kategorijai atbilstošu pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli.

(4)Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekli, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nokārtojis transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenu un kuram transportlīdzekļu vadītāja apliecībā par to izdarīta attiecīga atzīme, atļauts vadīt B kategorijas vilcēja savienojumu ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šā savienojuma pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus.

(41)Transportlīdzekļa vadītājam, kuram B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi, atļauts vadīt elektromobili, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, bet nepārsniedz 4250 kilogramus, ja transportlīdzeklis ir paredzēts kravas pārvadāšanai bez piekabes un papildu masa virs 3500 kilogramiem nav saistīta ar transportlīdzekļa kravas telpas palielināšanu un ir radusies vienīgi elektroniskās piedziņas sistēmas dēļ salīdzinājumā ar piedziņas sistēmas masu tāda paša izmēra transportlīdzeklī, kas aprīkots ar parastu iekšdedzes dzinēju ar dzirksteļaizdedzi vai kompresijas aizdedzi.

(5)Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt specializētos tūristu transportlīdzekļus.

(6)Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, izņemot otrās daļas 8.punktā minēto nosacījumu, nav attiecināmi uz traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām.

(7)Traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilst šādas traktortehnikas grupas: 1) TR1 — traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem; 2) TR2 — visi traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas; 3) TR3 — meža mašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas; 4) TR4 — ceļu būves mašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas.

(8)Ja transportlīdzekļa vadītājs citas kategorijas transportlīdzekli, tai skaitā traktortehniku, vada tikai ar AM, A1 vai TRAM kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, uzskatāms, ka šim transportlīdzekļa vadītājam, vadot attiecīgo transportlīdzekli, vispār nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību. Šis nosacījums attiecībā uz A1 un TRAM kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām neattiecas uz šā panta otrās daļas 8.punktā minēto nosacījumu.

(9)Speciālo militāro tehniku, kā arī šo tehniku savienojumā ar speciālās militārās tehnikas piekabi vai citu piekabi ir tiesīgs vadīt profesionālā dienesta karavīrs vai zemessargs, kuram piešķirta TR1 vai TR2 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība vai B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība, vai komercsabiedrības, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu militārā ražotāja sertifikātu, pilnvarota persona, ja tai ir piešķirta B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība. 34 (03.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 21.11.2013., 10.12.2015., 12.04.2018., 25.04.2019., 25.03.2021., 15.06.2021., 22.06.2023., 24.10.2024., 06.11.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 24.pants. Transportlīdzekļu vadītāju un atsevišķu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku vecuma ierobežojumi

(1)Lai iegūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, personai ir jābūt sasniegušai šādu vecumu: 1) 14 gadus — AM kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 2) 16 gadus — A1 un B1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 3) 18 gadus — A2, B, BE, C1 un C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, kā arī Autopārvadājumu likuma 6.1 panta 2.1 daļā un 30.1 panta 2.2 daļā minētajos gadījumos — attiecīgi arī C un CE kategorijas un D1 un D1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 31) 20 gadus — Autopārvadājumu likuma 30.1 panta 2.1 daļā minētajā gadījumā — D un DE kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 4) 21 gadu — C, CE, D1, D1E, TRAM un TROL kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai; 5) 24 gadus — A, D un DE kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. A kategorijas vadītāja apliecību var iegūt persona, kura sasniegusi 20 gadu vecumu, ja tās A2 kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi. Vadīt triciklus, kuru jauda pārsniedz 15 kilovatus, atļauts personai, kura sasniegusi vismaz 21 gada vecumu; 6) 15 gadus — TR1 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai; 7) 16 gadus — visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai.

(2)Personas, kuras atrodas militārajā dienestā, var iegūt C, CE, D1 un D kategorijas vadītāja apliecību no 19 gadu vecuma. Šī vadītāja apliecība līdz šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai dod tiesības vadīt tikai Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļus.

(3)Apmācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

(4)Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas. Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu pilngadīgas personas pavadībā pa ietvēm, velosipēdu ceļiem un citām vietām ceļu satiksmē, kur atļauta tikai velosipēdu un gājēju kustība, bērniem atļauts neatkarīgi no to vecuma, bet pa brauktuvi — no septiņu gadu vecuma. Dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos un vietās, kur nebrauc mehāniskie transportlīdzekļi, bērniem neatkarīgi no to vecuma piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu atļauts patstāvīgi.

(41)Piedalīties ceļu satiksmē ar velorikšu atļauts personai, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu un ir saņēmusi velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

(5)Piedalīties ceļu satiksmē ar elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu vai elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu vai elektroskrejriteni personai vecumā no 14 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektrovelosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas. 35 (03.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2013., 10.12.2015., 12.04.2018., 25.03.2021., 27.10.2022., 22.06.2023., 24.10.2024., 06.11.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 25.pants. Transportlīdzekļu vadītāja pienākumi

(1)Transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumentiem, kas pēc policijas darbinieku, robežsargu, pašvaldības transporta kontroles dienesta, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod tiem pārbaudei: 1) vadītāja apliecība vai personu apliecinošs dokuments (transportlīdzekļa vadītājam, par kura tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli, pārvietojoties Latvijas teritorijā, izdarīts ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā); 2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, izņemot transportlīdzekļa vadītājus, kuri pārvietojas Latvijas teritorijā ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā reģistrētiem transportlīdzekļiem; 3) (izslēgts ar 27.09.

likumu); 4) dokumenti, kuri saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli) vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu); 5) (izslēgts ar 15.12.
likumu); 6) kāds no turpmāk minētajiem dokumentiem: a) uzlīme ar atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu, kas uzlīmēta uz traktortehnikas vējstikla vai uz speciālas pamatnes traktortehnikai, b) uzlīme ar pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu, kas uzlīmēta uz traktortehnikas vējstikla vai uz speciālas pamatnes traktortehnikai, c) dokuments par transportlīdzeklim veikto tehnisko kontroli uz ceļiem.

(11)Mopēda vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas

un
punktā minētajiem dokumentiem un jāievēro šā panta pirmās daļas
un
punkta nosacījumi. Tramvaja, trolejbusa vai speciālās militārās tehnikas vadītājam, kā arī nepilngadīgam velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas
punktā minētajam dokumentam.

(2)Vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai ir veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un nokomplektēts, tai skaitā ar pirmās palīdzības aptieciņu, kuras saturs atbilst normatīvajiem aktiem par pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, kā arī jāseko transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim ceļā.

(21)Transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts: 1) lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad tālruņa aparāts tiek izmantots brīvroku režīmā; 2) lietot piezīmjdatorus, planšetdatorus un viedierīces, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā; 3) atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus; 4) lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes; 5) izmantot bojātu, nesalasāmu vai noteiktajam paraugam neatbilstošu vadītāja apliecību, transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus vai citus dokumentus, kuri saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli vai pārvadātu attiecīgu kravu.

(3)Transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

(31)Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pārliecināties, vai ir samaksāti tie normatīvajos aktos noteiktie nodokļi vai nodevas, kas maksājami pirms dalības ceļu satiksmē.

(4)Ja transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas uz noteiktu laiku vai uz nenoteiktu laiku, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums. Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai. Ja persona vadītāja apliecību nav nodevusi un tiek konstatēta tās izmantošana, vadītāja apliecība tiek aizturēta. Vadītāja apliecību aiztur un iznīcina Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas. Gadījumus, kad vadītāja apliecību iznīcina, un kārtību, kādā vadītāja apliecība tiek iznīcināta, nosaka Ministru kabinets. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999., 17.07.2000., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 27.09.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 09.06.2011., 15.12.2011., 29.11.2012., 21.11.2013., 04.09.2014., 10.12.2015., 27.04.2017., 09.11.2017., 25.04.2019., 19.12.2019., 25.03.2021., 15.06.2021., 22.06.2023., 02.05.2024., 24.10.2024., 04.12.2024. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1)Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē.

(2)Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītāja tiesības vadīt transportlīdzekli apliecina derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai braukšanas mācību atļauja.

(3)Transportlīdzekļa vadītāja stāžu skaita ar brīdi, kad persona saņem attiecīgas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību. 37 (08.07.

likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.
un 25.04.
likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 27.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku rīcība ceļu satiksmes negadījumos

(1)Jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

(2)Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties, transportlīdzekļa vadītājs: 1) nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, ieslēdz avārijas gaismas signālu un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 2) dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā medicīnas iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā; 3) dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi; 4) par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai (vai citam glābšanas dienestam) un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem.

(3)Ja šā panta otrajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

(4)Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties, transportlīdzekļu vadītāji rīkojas Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā.

(5)Ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs rīkojas Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā.

(6)(Izslēgta ar 04.12.2024. likumu)

(7)Pēc ceļu satiksmes negadījuma ir aizliegts turpināt vadīt tādu transportlīdzekli, kuram Valsts policija pēc ceļu satiksmes negadījuma seku izvērtēšanas ir anulējusi atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Šis noteikums neattiecas uz traktortehniku un tās piekabēm. Ministru kabinets nosaka bojājumus, pēc kuru konstatēšanas Valsts policija anulē transportlīdzeklim (izņemot traktortehniku un tās piekabes) atļauju piedalīties ceļu satiksmē, un kārtību, kādā Valsts policija minētajiem transportlīdzekļiem anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. 38 (08.07.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.2014., 27.04.2017. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

(1)Aizliegts vadīt transportlīdzekli: 1) ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

a)transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles,
b)transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles,
c)transportlīdzekļa vadītājam, kas vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles,
d)velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles; 2) atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē; 3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt v

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.