← Latvija

Ceļu satiksmes likums

Īsumā

Šis likums definē dažādus terminus, kas saistīti ar ceļu satiksmi, transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru. Tas nosaka pamatjēdzienus, kas tiek izmantoti ceļu satiksmes regulēšanā.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Ceļu satiksmes likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Ceļu satiksmes likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ceļa īpašnieks — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata; 2) ceļa pārvaldītājs — īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā); 3) ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi); 4) ceļu drošības audits — neatkarīga un sistemātiska projektu (arī būvprojektu) un ceļu tīkla pārbaudes procedūra, kurā no satiksmes drošības viedokļa novērtē potenciālās bīstamās vietas, kur var veidoties konfliktsituācijas, kā arī esošās bīstamās vietas un posmus un par kuras rezultātiem sastāda audita atzinumu; 5) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem; 6) ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē; 61) ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums — stratēģiski salīdzinoša analīze par jauna ceļa vai būtiskas esošā ceļu tīkla pārbūves ietekmi uz ceļu tīkla drošības rādītājiem; 7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis; 8) Ceļu satiksmes noteikumi — Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām; 9) diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai; 91) elektroskrejritenis — ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu, aprīkots divriteņu transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Elektroskrejritenis var būt aprīkots ar sēdvietu, kuras augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Jaudas un ātruma ierobežojumi neattiecas uz elektroskrejriteņiem, kas tiek reģistrēti izmantošanai bruņoto spēku, civilās aizsardzības, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un robežsardzes vajadzībām; 92) elektromobilis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas; 10) gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai ratiņkrēslā. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem; 101) intelektiskās transporta sistēmas — sistēmas, kurās informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā (ietverot infrastruktūru, transportlīdzekļus un ceļu lietotājus), satiksmes un mobilitātes pārvaldībā, kā arī lai nodrošinātu saskarni ar citiem transporta veidiem; 102) maināma velkama iekārta — jebkurš transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts tā, lai to vilktu traktortehnika, kas maina vai papildina tā funkcionālās iespējas, kurš aprīkots ar darbarīku vai konstruēts materiālu pārstrādei, kuram var būt kravas platforma, kas konstruēta un izgatavota tā, lai noturētu visus minētajiem mērķiem vajadzīgos mehānismus un ierīces un uz laiku glabātu visus materiālus, kas ražoti vai vajadzīgi darba laikā, un kura tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir mazāka par 3,0; 103) maināms tehnoloģiskais agregāts — traktortehnikas maināmā mašīniekārta (mašīnu, ierīču apvienojums), transportlīdzekļa sastāvdaļa, ko pilnībā paceļ no zemes virsmas vai kas nevar pagriezties ap savu vertikālo asi, kad tā ar traktortehnikas palīdzību tiek pārvietota, īslaicīgi piedaloties ceļu satiksmē; 104) mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks — gājējs, elektroskrejriteņa vadītājs vai velosipēda, mopēda, motocikla, kvadricikla, tricikla vadītājs vai pasažieris; 11) mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus, elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus; 12) mopēds — šā panta 12.1, 12.2 vai 12.3 punktā minētais mehāniskais transportlīdzeklis; 121) divriteņu mopēds — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus; 122) trīsriteņu mopēds — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 270 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus; 123) četrriteņu mopēds — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 425 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus (transportlīdzeklim ar slēgta tipa vadītāja un pasažiera nodalījumu — 6 kilovatus), kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus; 13) motocikls — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis (ar blakusvāģi vai bez tā), kas nav klasificējams kā mopēds. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem; 14) nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs un tamlīdzīgi apstākļi), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem, arī mijkrēslis; 15) operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu; 151) palīgmotors — motors, kas iebūvēts transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņā; 16) pasažieris — persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā; 17) pašmasa — atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas; 18) piekabe (puspiekabe) — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem; 19) pilna masa — izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi — vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa; 191) specializētais tūristu transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienojumā ar vienu vai vairākām pasažieru pārvadāšanai paredzētām piekabēm brauc pa noteiktu maršrutu; 192) speciālā traktortehnika — traktortehnika, kuru ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē; 193) speciālā militārā tehnika — bruņutehnika, inženiertehnika un cita speciāla pašgājēja tehnika ar motoru, kā arī ar speciālām militārām iekārtām aprīkots mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos; 194) militārais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā; 195) speciālās militārās tehnikas piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar speciālo militāro tehniku vai militāro transportlīdzekli un pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos; 196) militārā transportlīdzekļa piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar militāro transportlīdzekli vai speciālo militāro tehniku, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā; 20) starptautiskie autotransporta pārvadājumi — jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu; 21) traktortehnika — pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija; 211) (punkts stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu); 22) tramvajs — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem; 221) transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts — digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākti, apstrādāti un darīti pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai dati saskaņā ar: a) Komisijas 2013. gada 15. maija deleģēto regulu (ES) Nr. 885/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem, b) Komisijas 2013. gada 15. maija deleģēto regulu (ES) Nr. 886/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu, c) Komisijas 2014. gada 18. decembra deleģēto regulu (ES) 2015/962, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES, d) Komisijas 2017. gada 31. maija deleģēto regulu (ES) 2017/1926, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu; 23) transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora; 231) transportlīdzekļa apkalpes loceklis — persona, kura vada transportlīdzekli vai atrodas tajā, lai veiktu pasažieru vai kravas komercpārvadājumu vai paš­pārvadājumu tās fiziskās vai juridiskās personas uzdevumā, kura to nodarbina; 232) transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums — dokuments, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu apliecina, ka mehāniskajam transportlīdzeklim (izņemot bezceļu transportlīdzekli) vai tā piekabei (puspiekabei) veikta atbilstības novērtēšana; 24) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts; 241) transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis — transportlīdzekļa (kopumā) un atsevišķu tā sistēmu, sastāvdaļu un parametru tehniskais stāvoklis un ekspluatācijas īpašības, kā arī transportlīdzekļa nodrošinājums ar normatīvajos aktos paredzēto transportlīdzekļa aprīkojumu; 25) transportlīdzekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata; 26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai; 27) transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaude — veselības pārbaude, lai noteiktu medicīnisko pretindikāciju esamību, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai (slimība, trauma); 28) transportlīdzekļa vadītājs — fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona; 29) transportlīdzekļa valdītājs — persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata; 30) tricikls — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Tricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 1000 kilogramus; 301) kvadricikls — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Kvadricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 450 kilogramus (600 kilogramus, ja tas paredzēts kravu pārvadāšanai); 31) trolejbuss — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts braukšanai savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Trolejbuss īslaicīgai braukšanai var būt aprīkots papildus arī ar citu enerģijas avotu; 311) velorikša — speciāli pasažieru vai kravas pārvadāšanai izgatavots velosipēds, kura platums pārsniedz vienu metru. Šo terminu attiecina arī uz transportlīdzekli kravas pārvadāšanai, kurš aprīkots ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu un pilnā masa nepārsniedz 300 kilogramus, platums nepārsniedz vienu metru, konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu, bet, ja tas aprīkots ar sēdvietu, tās augstums nedrīkst pārsniegt 540 milimetrus; 32) velosipēds — transportlīdzeklis, kas tiek darbināts ar cilvēka muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai rokturus, kā arī šā panta 32.1 un 32.2 punktā minētie transportlīdzekļi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi; 321) elektrovelosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 250 vatiem un kurš atslēdzas, ja velosipēdists pārtrauc mīt pedāļus, vai kura jauda pakāpeniski samazinās un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā; 322) pašgājējs velosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda nepārsniedz 1000 vatu, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā; 33) vilcējs — mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi); 34) koplietošanas transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, kuru individuāli nenoteikts personu loks var īrēt vai nomāt uz īsu laiku, izmantojot mobilo aplikāciju vai tīmekļvietnes pakalpojumus. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 23.02.2012., 30.10.2014., 10.12.2015., 27.04.2017.,12.04.2018., 25.03.2021., 15.06.2021., 16.06.2022., 22.06.2023., 02.05.2024., 24.10.2024., 06.11.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir: 1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu; 2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību. 3 3.pants. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats (1) Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi un citi Ministru kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija. (2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.) 4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana (1) Ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei. (2) Ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija. (3) Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. (4) Valsts policija saskaņā ar likumu "Par policiju" nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. (41) Šā panta ceturtajā daļā noteiktās darbības ir tiesīga veikt pašvaldības policija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. (5) Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk — Ceļu satiksmes drošības direkcija) reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz informāciju, ko Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā, nodrošina statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un tās analīzi, izsniedz šā likuma 45. panta otrajā daļā minētās caurlaides, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei. Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Ministru kabinets izdod noteikumus par normatīvajos aktos noteikto Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, kā arī nosaka to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no samaksas par minētajiem pakalpojumiem. (51) Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina Rīgas motormuzeja darbību, uztur un attīsta muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļu, nodrošina muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, veic zinātnisko pētniecību un sabiedrības izglītošanu. (52) Ministru kabinets atbilstoši ceļu satiksmes drošības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem ne retāk kā reizi trijos gados izvērtē normatīvo aktu ceļu satiksmes jomā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību. Izvērtējums tiek iesniegts Saeimai, kā arī publicēts Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē. (6) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrē traktortehniku un tās piekabes, veic traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošās traktortehnikas tehnisko stāvokli, traktortehnikas vadītāju un instruktoru apmācības procesu, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, piešķir un anulē traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, kā arī nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. (61) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersona ir tiesīga apturēt ekspluatācijā esošu traktortehniku, lai kontrolētu traktortehnikas un tās piekabes tehnisko stāvokli. (7) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Ceļu satiksmes noteikumu un ceļu satiksmes drošības pamatu mācīšanu pirmsskolas un vispārējās izglītības mācību iestādēs pēc programmām, kuras saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. (8) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk — Latvijas Valsts ceļi) pārrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, satiksmes organizāciju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. (9) Zemkopības ministrija izstrādā normatīvo aktu projektus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem attiecībā uz traktortehnikas un tās piekabju izmantošanu ceļu satiksmē, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pārraudzību. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 09.06.2011., 25.04.2019., 22.06.2023., 24.10.2024. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 4.1 pants. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība (1) Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu (transportlīdzekļa virsbūvju, kabīņu vai rāmju, uz kuriem transportlīdzekļa izgatavotājs norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru) tirdzniecība ir Latvijā nereģistrētu transportlīdzekļu un to numurēto agregātu pārdošana vai arī Latvijā reģistrētu šo preču pārdošana, veicot komercdarbību. (2) Ar transportlīdzekļu (izņemot tramvaju, trolejbusu un velosipēdu) un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu. (3) Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu (izņemot traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu) tirdzniecības vietu reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcija. Traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietu reģistrē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Prasības transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanai nosaka Ministru kabinets. 6 (15.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) II nodaļa Satiksmes drošības pamatnoteikumi uz ceļiem 5.pants. Prasības attiecībā uz ceļu aprīkošanu Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām. 7 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi (1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums: 1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; 2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā; 3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai; 4) nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju; 5) kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību; 6) nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu; 7) norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros; 8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā; 9) veikt tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu; 10) veikt ceļu drošības inspekciju; 11) veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu; 12) īstenojot ceļu drošības auditu, tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu, ceļu drošības inspekciju un ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, ņemt vērā mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības. (2) Ministru kabinets nosaka ceļu drošības auditēšanas un ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtību. (3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Ministru kabinets nosaka tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību. (5) Ministru kabinets nosaka ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību. (6) Ministru kabinets nosaka ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtību. 8 (15.02.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.) 7. pants. Ceļu projektēšana (1) Ceļu, tostarp inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju, būvprojekti atbilst normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. (2) Būvprojektu atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā atbilstoši ar Satiksmes ministriju noslēgtajā deleģēšanas līgumā noteiktajai kompetencei uzrauga Latvijas Valsts ceļi. (3) Par jaunbūvētu un pārbūvētu pašvaldības ceļu, tostarp inženierbūvi, veicams ceļu drošības audits. 9 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2026.) 7.1 pants. Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar ceļu inženierbūvju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanu (1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt, patvaļīgi noņemt vai pārveidot ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, kuri izvietoti nekustamajā īpašumā. (2) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju veikt nekustamajā īpašumā esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu rekonstrukciju, renovāciju vai ekspluatāciju, kā arī liegt piekļuvi nekustamajam īpašumam, lai veiktu minētās darbības. (3) Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem, izņemot gadījumu, kad pastāv objektīva nepieciešamība tos pārvietot un to pārvietošana tiek veikta atbilstoši ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieka, valdītāja vai lietotāja sagatavotiem tehniskajiem noteikumiem, savstarpēji vienojoties par ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanai nepieciešamo darbu veikšanu un to apmaksas kārtību. Par objektīvu nepieciešamību šajā gadījumā atzīstami tādi apstākļi kā nekustamā īpašuma, kurā izvietotas inženierbūves vai satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, nojaukšana, daļēja sagrūšana vai nonākšana lietošanai bīstamā stāvoklī. (31) Ja puses nav vienojušās citādi vai tiesa nav lēmusi citādi, ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanas izmaksas objektīvas nepieciešamības gadījumā tiek segtas šādā kārtībā: 1)  ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs sedz 50 procentus no jaunu balstu vai atsaišu stiprinājumu izbūves izmaksām un visas izmaksas, kas saistītas ar uzkarsistēmas pārvietošanu; 2)  nekustamā īpašuma īpašnieks sedz 50 procentus no jaunu balstu vai atsaišu stiprinājumu izbūves izmaksām un citas izmaksas, kas saistītas ar ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu (piemēram, būvprojekta izstrādes izmaksas, apakšzemes komunikāciju pārvietošanas izmaksas u. tml.), izņemot šīs daļas 1. punktā norādītās uzkarsistēmas pārvietošanas izmaksas. (32) Ja ēka ir pilnībā sagruvusi vai iznīcināta stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu (piemēram, ugunsgrēks, plūdi, vētra u. tml.) rezultātā, ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu ar pagaidu vai pastāvīgu risinājumu nodrošina ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs. (4) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieka, valdītāja vai lietotāja personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā esošajām ceļu inženierbūvēm vai satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, lai veiktu to rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību nekustamā īpašuma īpašnieku brīdina, nosūtot rakstveida paziņojumu uz viņa juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu, vismaz septiņas dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez nekustamā īpašuma īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. (5) Ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu ierīkošanai vai izbūvei ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašniekam, valdītājam vai lietotājam ir tiesības izmantot jebkuru nekustamo īpašumu bez lietošanas maksas. Ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu īpašnieks, valdītājs vai lietotājs sedz ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pirmreizējās ierīkošanas vai izbūves izdevumus, izņemot šā panta 3.1 daļā minēto gadījumu. 10 (30.10.2014. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satvermes tiesas 07.10.2021. spriedumu un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 8.pants. Satiksmes ierobežošana vai aizliegums (1) Ceļa pārvaldītājs satiksmi uz laiku var ierobežot vai aizliegt, ja radušies nelabvēlīgi ceļa, klimatiskie vai citi apstākļi (paredzētas sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), kas apdraud satiksmes drošību. Kārtību, kādā ieviešami satiksmes ierobežojumi vai aizliegums, nosaka Ministru kabinets. (2) Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti. (3) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. (4) Laikā, kad uz ceļa vai tā tiešā tuvumā Valsts policijai vai Valsts robežsardzei nepieciešams īstenot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus, ceļu satiksmi var ierobežot minēto iestāžu amatpersonas. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 09.06.2011. un 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) III nodaļa Transportlīdzekļi un to reģistrācija 9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē (1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot: 1) reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; 2) velosipēdus; 3) reģistrētus pašgājējus velosipēdus, velorikšas un elektroskrejriteņus. (11) Latvijā ir pieļaujama ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Šā likuma 9.1 pantā minētajos gadījumos ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir deklarējama. (2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm, kuru izgatavotājs paredzējis uzstādīt tikai vienu numura zīmi, — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Uz trolejbusiem, tramvajiem, speciālās militārās tehnikas un specializētajiem tūristu transportlīdzekļiem jābūt uzkrāsotiem diviem reģistrācijas numuriem, bet uz speciālās militārās tehnikas piekabēm — vienam reģistrācijas numuram. (21) Ja transportlīdzeklim uzstāda ierīci, kas paredzēta velosipēdu vai papildu bagāžas pārvadāšanai, un šī ierīce vai ar to pārvadājamā bagāža aizsedz uzstādīto numura zīmi, transportlīdzeklim var papildus piešķirt vienu ar identisku simbolu kombināciju apzīmētu numura zīmi, ja ierīces izgatavotājs tai paredzējis vietu numura zīmes uzstādīšanai. (3) Specializēto tūristu transportlīdzekļu izmantošanas nosacījumus, transportlīdzekļa tipu un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība. (4) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu) (5) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu) (6) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu) (7) Velorikšu izmantošanas noteikumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem, var noteikt attiecīgā pašvaldība. (8) Pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem. (9) Lai koplietošanas transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē, koplietošanas pakalpojumu sniedzējs pirms pakalpojuma sniegšanas mobilajā aplikācijā vai tīmekļvietnē veic pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaudi un pārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadīšanai ir nepieciešamas tiesības), kā arī veic pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaudi alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontroles ietvaros. 12 (08.07.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 21.11.2013., 04.09.2014., 10.12.2015., 23.11.2016., 25.03.2021., 15.06.2021., 22.06.2023., 02.05.2024.. 24.10.2024., 06.11.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2026. Grozījums otrajā daļā par tās papildināšanu pēc vārda "traktortehnikai" ar vārdiem "(izņemot lauksaimniecības mašīntraktoru)" stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu) 9.1 pants. Transportlīdzekļa deklarēšana izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā (1) Personai ceļu satiksmē Latvijā ar transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, atļauts piedalīties, ja transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs ir to deklarējis izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā (turpmāk — transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana). (2) Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanas pienākums neattiecas uz transportlīdzekli, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kura bauda imunitātes un privilēģijas saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, vai tādas personas īpašumā vai turējumā, kura dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai. (3) Transportlīdzekļa vadītājs pirms piedalīšanās ceļu satiksmē Latvijā pārbauda, vai transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana ir veikta. (4) Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanai izmanto Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. (5) Deklarējot transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, norāda šādas ziņas: 1) transportlīdzekļa veids, marka un modelis; 11) transportlīdzekļa pilna masa — tikai kravas automobiļiem; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts; 3) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs; 4) transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds un personas kods (ārzemniekam — dzimšanas datums), juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs, kā arī kontaktinformācija (elektroniskā pasta adrese); 5) laikposms, kurā transportlīdzeklis tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā. (6) Transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam paziņojumus, lēmumus un citus dokumentus nosūta uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņojumus, lēmumus un citus dokumentus nosūta uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošināto e-pakalpojumu sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi. (7) Transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana neietekmē un neaizstāj šā likuma 10. panta 1.2 daļā noteikto pienākumu reģistrēt attiecīgo transportlīdzekli. (8) Lai nodrošinātu to transportlīdzekļu izmantošanas deklarēšanu, kuri reģistrēti ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā uzkrāj un apstrādā datus, kas nepieciešami transportlīdzekļu izmantošanas deklarēšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. 13 (24.10.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 10.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija (1) Ceļu satiksmē iesaistītos transportlīdzekļus reģistrē: 1) vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā — tramvajus, trolejbusus un specializētos tūristu transportlīdzekļus; 2) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra — traktortehniku un tās piekabes; 21) Nacionālie bruņotie spēki — speciālo militāro tehniku un tās piekabes; 3) Ceļu satiksmes drošības direkcija — pārējos mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes, kā arī speciālo militāro tehniku un tās piekabes, ko ražo komercsabiedrība, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu militārā ražotāja sertifikātu, pirms to nodošanas ekspluatācijā. (11) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes vai ārvalstīs iegādāta transportlīdzekļa ievešanas dienas, pirms tam to uzrādot transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanai. Ja no ārvalstīm ievestu transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, to var nereģistrēt, taču transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai piecu dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā, bet traktortehnika un tās piekabes — 15 dienu laikā. (12) Latvijā reģistrējami tie ārvalstīs reģistrētie šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības). (13) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama arī šādos gadījumos: 1) piecu dienu laikā, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks (turētājs, valdītājs) vai kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi; 2) līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai ar šo transportlīdzekli no valsts, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums; 3) līdz izbraukšanai ar šo transportlīdzekli no valsts, ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un ar attiecīgo transportlīdzekli no valsts izbrauc pats īpašnieks vai persona, kura nav norādīta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā; 4) līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai no valsts ar transportlīdzekli, kuram reģistrācijas apliecībā norādīts turētājs, ja šā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks — juridiskā persona — reorganizācijas rezultātā pievienots citai juridiskajai personai un ja nemainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no reorganizācijas reģistrācijas brīža. (14) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācijas un noņemšanas no uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets. (15) Transportlīdzekli, kurš ir vismaz 30 gadus vecs un atbilst Ministru kabineta noteiktajām vispārīgajām prasībām, var reģistrēt kā vēsturisko spēkratu. Vispārīgās prasības, kādām jāatbilst transportlīdzeklim, lai to varētu reģistrēt kā vēsturisko spēkratu, kā arī kārtību, kādā transportlīdzeklim piešķir un anulē vēsturiskā spēkrata statusu, nosaka Ministru kabinets. (16) Latvijā aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ciktāl likumā nav noteikts citādi. (2) Transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Ja transportlīdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena līdzīpašnieka — fiziskās vai juridiskās personas — vārda pēc visu līdzīpašnieku savstarpējas vienošanās. (21) Personai, kura nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis un kura nav saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, transportlīdzekli var reģistrēt Latvijā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. (3) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošus transportlīdzekļus reģistrē uz tās tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes vārda, kura likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šiem transportlīdzekļiem. (4) Pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas iespējamais mantinieks, uzrādot šo faktu apliecinošus dokumentus, var reģistrēt transportlīdzekli uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs. Ja iespējamie mantinieki ir vairāki, tie var vienoties, kurš no viņiem būs transportlīdzekļa valdītājs. Šīs vienošanās sastādīšana, kā arī citas attiecībā uz transportlīdzekli veicamās darbības, kuras skar pārējo iespējamo mantinieku tiesības, izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu iespējamo mantinieku klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu iespējamo mantinieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādītā persona. Līdz tiesas spriedumam vai mantojuma apliecības saņemšanai ir aizliegta šā transportlīdzekļa atsavināšana. (5) Transportlīdzekli reģistrē uz tādas fiziskās personas vārda, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu vai kura saskaņā ar Civillikuma 220.pantu izsludināta par pilngadīgu, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas. Ja transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas (viena vai vairākas), to reģistrē uz nepilngadīgās personas vārda un reģistrācijas apliecībā norāda datus par tās aizbildni. (6) Transportlīdzekļus, kurus saskaņā ar šā likuma 24.pantu drīkst vadīt no 14 vai 16 gadu vecuma, atļauts reģistrēt uz 16 gadu vecumu sasniegušas fiziskās personas vārda ar tās vecāku (aizbildņu) piekrišanu. (7) Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti — piekabes, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā. Tehnoloģisko agregātu — piekabju uzskaitījumu un pārvietošanas kārtību regulē Ceļu satiksmes noteikumi. (8) Aizliegts reģistrēt: 1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz: a) M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem veikta atbilstības novērtēšana un kuri pielāgoti braukšanai pa ceļa labo pusi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, b) M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri iepriekš reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuri pielāgoti braukšanai pa ceļa labo pusi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, c) specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem, specializētajiem atkritumu izvešanai paredzētajiem transportlīdzekļiem, d) transportlīdzekļiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējami kā vēsturiskie spēkrati vai sporta automobiļi, e) transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku; 2) mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes (izņemot traktortehniku un tās piekabes), kam izgatavotājs vai — šā likuma 15.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā — Ceļu satiksmes drošības direkcija nav piešķīrusi transportlīdzekļa identifikācijas numuru vai kam piešķirtais transportlīdzekļa identifikācijas numurs nav iestrādāts (iekalts). Lai Latvijā reģistrētu transportlīdzekli (izņemot traktortehniku un tās piekabes), kam ir piešķirts transportlīdzekļa identifikācijas numurs, bet tas nav iestrādāts (iekalts) transportlīdzeklī vai arī iestrādātais (iekaltais) transportlīdzekļa identifikācijas numurs neatbilst piešķirtajam, bet piešķirto numuru ir iespējams konstatēt un attiecināt uz konkrēto transportlīdzekli, piešķirto transportlīdzekļa identifikācijas numuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iestrādā (iekaļ) Ceļu satiksmes drošības direkcija; 3) (izslēgts ar 22.06.2023. likumu). (9) Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atsaka transportlīdzekļa reģistrāciju, ja transportlīdzekļu reģistrā ir informācija, ka transportlīdzeklis vai tā numurētie agregāti ir izsludināti meklēšanā, vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri vai citi reģistrācijai nepieciešamie dati, kurus izgatavotājs norādījis uz transportlīdzekļa vai uzrādītās numura zīmes, vai reģistrācijai iesniegtie dokumenti ir viltoti. Par pieņemto lēmumu un tā pamatojumu Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nekavējoties informē Valsts policiju, kā arī nodod tai reģistrācijai iesniegtos dokumentus un numura zīmes, ja ir aizdomas par numura zīmju viltošanu. Valsts policija veic pārbaudi un informē Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par to, vai attiecīgo transportlīdzekli ir tiesības reģistrēt transportlīdzekļu reģistrā. (10) Reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod Valsts ieņēmumu dienestam un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu: 1) juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 15 dienām; 2) fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim uz 30 dienām. (11) Ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām saistībā ar reģistrēto transportlīdzekli uzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, tas par attiecīgo transportlīdzekli šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā reģistrē atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. (12) Ja Valsts ieņēmumu dienests neuzsāk nodokļu administrēšanas pasākumus, šā panta desmitajā daļā minētais atsavināšanas aizliegums tiek dzēsts automātiski pēc atsavināšanas aizlieguma termiņa beigām. (13) Valsts ieņēmumu dienests šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai tiek samaksāta drošības nauda. Ministru kabinets nosaka drošības naudas apmēru, iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtību. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 29.11.2012., 10.12.2015., 23.11.2016., 09.11.2017., 12.04.2018., 20.09.2018., 15.06.2021., 27.10.2022., 08.03.2023., 22.06.2023., 02.11.2023.,  12.09.2024., 24.10.2024. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 10.1 pants. Valsts nodeva par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamo transportlīdzekļu reģistrāciju 15 (Izslēgts no 01.01.2015. ar 04.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 20.09.2014. Sk. pārejas noteikumu 33.punktu) 10.2 pants. Velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrācija (1) Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem, ciktāl šā panta 1.1 daļā nav noteikts citādi. (11) Pašgājēju velosipēdu, velorikšu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem. (2) Velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrāciju veic Ceļu satiksmes drošības direkcija. (3) Attiecībā uz velosipēdiem, tostarp elektrovelosipēdiem, pašgājējiem velosipēdiem un velorikšām, kā arī elektroskrejriteņiem nav piemērojams tiesiskais regulējums, kas noteikts šā likuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 15.1 un 16. pantā. (4) Kārtību, kādā notiek velosipēdu, tostarp elektrovelosipēdu, pašgājēju velosipēdu un velorikšu, kā arī elektroskrejriteņu reģistrācija un reģistrācijas anulēšana, nosaka Ministru kabinets. (5) Pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem pie to konstrukcijas ir pielīmēta viena valsts reģistrācijas uzlīme. 16 (25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025. Grozījumi panta nosaukumā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā par vārdu "velorikšas un" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "tostarp elektrovelosipēdi, pašgājēji velosipēdi un velorikšas, kā arī" (attiecīgā locījumā); 1.1 daļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par vārdu "Elektroskrejriteņiem un velorikšām" aizstāšanu ar vārdiem "Pašgājējiem velosipēdiem, velorikšām un elektroskrejriteņiem" stājas spēkā 01.02.2026. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu) 10.3 pants. Traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrācija (1) Traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētu traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu. (2) Traktortehnikas maināmās velkamās iekārtas un maināmos tehnoloģiskos agregātus reģistrē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. (3) Šā likuma 9., 10., 13., 15. un 16. pantā noteiktais tiesiskais regulējums nav piemērojams attiecībā uz traktortehnikas maināmajām velkamajām iekārtām un maināmajiem tehnoloģiskajiem agregātiem, bet šā likuma 15.1 pantā noteiktais tiesiskais regulējums nav piemērojams attiecībā uz traktortehnikas maināmajiem tehnoloģiskajiem agregātiem. (4) Kārtību, kādā reģistrē un noņem no uzskaites traktortehnikas maināmās velkamās iekārtas un maināmos tehnoloģiskos agregātus, nosaka Ministru kabinets. 17 (25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025.) 11.pants. Transportlīdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti (1) Transportlīdzekļu reģistrēšanai attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā iesniedzami šādi dokumenti: 1)  reģistrācijas iesniegums. Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, visas darbības attiecībā uz transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, izdarāmas vai nu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā visu līdzīpašnieku klātbūtnē vai tad, ja ir iesniegta visu līdzīpašnieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474. pantā minētā persona. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis, strīdu izšķir tiesa. Ja reģistrē citā Eiropas Savienības dalībvalstī iegādātu transportlīdzekli, iesniedzējs iesniegumā norāda ziņas par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu un pārdevēju, pievienojot īpašuma tiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par samaksu, un tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar savu parakstu; 2) transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts, ir iesniedzams tā izcelsmes dokuments. Ja izcelsmes dokuments ir transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums, transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā oficiālais pārstāvis Latvijā, kurš noslēdzis sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru, šo dokumentu var iesniegt elektroniski; 3) (izslēgts ar 13.05.2010. likumu); 4) īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts uz iesniegumā norādītās personas vārda) vai dokumenti, kas apliecina, ka persona ir transportlīdzekļa valdītājs (ja transportlīdzekli pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas reģistrē uz valdītāja vārda). (11) Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrācijas iesniegumu noformē transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Iesniedzējs iesniegumu apliecina Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrācijas iesniegumu var noformēt un apliecināt klātienē vai elektroniski traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izmantojot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus. Komersants, kas nodarbojas ar traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecību, elektroniski var iesniegt reģistrācijas iesniegumu ieguvēja vietā. (2) Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīga manta, laulātajam, uz kura vārda transportlīdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvinājuma, maiņas) gadījumā rakstveidā jāapliecina, ka otram laulātajam nav pretenziju attiecībā uz transportlīdzekļa atsavināšanu. (3) Ja transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) citai personai (ieguvējam) tiek veikta, abām pusēm vai to pilnvarotām personām vēršoties attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Šie gadījumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijā un kuru ieguvējiem tiks izsniegta reģistrācijas apliecība. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 13.05.2010., 10.12.2015., 08.03.2023. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2023.) 12.pants. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti (1) Lai reģistrētu transportlīdzekli, tā īpašniekam jāiesniedz pietiekami dokumentāri pierādījumi par transportlīdzekļa iegūšanu legālā ceļā. Dokumentus neiesniedz, ja atsavinātājs transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā ir izdarījis atzīmi par transportlīdzekļa nodošanu īpašumā ieguvējam. (2) Dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir: 1) izraksts no notariālo aktu grāmatas vai noteiktā kārtībā apliecināts līgums (Civillikuma 1474.pants) par transportlīdzekļa atsavinājumu (dāvinājums, pirkums, maiņa u.tml.), kopmantas dalīšanas līgums vai līgums par kopīpašuma izbeigšanu; 2) mantojuma apliecība, tiesas spriedums par mantošanu, mantojuma, laulāto kopmantas vai kopīpašuma sadali, īpašuma tiesību atzīšanu, iegūšanu ar ieilgumu vai uz citiem Civillikumā paredzētiem īpašuma tiesību iegūšanas pamatiem; 3) (izslēgts ar 10.12.2015. likumu); 4) dokuments par iepriekš nereģistrēta vai ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa iegādi ārvalstīs; 5) (izslēgts no 01.04.2016. ar 10.12.2015. likumu); 6) (izslēgts no 01.04.2016. ar 10.12.2015. likumu); 7) dokuments par loterijā vai citā ceļā legāli laimētu transportlīdzekli; 8) dokuments par Latvijā izgatavota vai pārbūvēta transportlīdzekļa leģitimāciju; 9) arhīva izziņa un citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti. (3) Visos šajos dokumentos jābūt norādītiem transportlīdzekļa īpašnieka datiem un transportlīdzekļa tehniskajiem uzskaites datiem (marka, modelis, agregātu numuri u. c.) tādā apjomā, kas dod iespēju identificēt konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku un transportlīdzekli. (4) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu) 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 10.12.2015., 23.11.2016., 19.12.2019. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021. Pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu) 13.pants. Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība (1) Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju, turētāju). (2) Katram transportlīdzeklim izsniedz tikai vienu reģistrācijas apliecību. Tas neizslēdz transportlīdzekļa piederību vairākiem īpašniekiem. (3) Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, reģistrācijas apliecību izsniedz uz viena līdzīpašnieka vārda ar atzīmi "kopīpašums". 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 14.pants. Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citu aizliegumu, kā arī komercķīlas atzīmes reģistrācija (1) Transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.