Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu

Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 799 Rīgā 2020. gada 17. decembrī (prot. Nr. 84 60. §) Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu 1. Pasaules Antidopinga aģentūras 2021. gada Pasaules Antidopinga kodekss (turpmāk - kodekss) ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts. 2. Kodeksā paredzēto saistību izpildi koordinē Latvijas Antidopinga birojs. 3. Kodekss stājas spēkā tā 27.1. pantā noteiktajā laikā. 4. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 24. septembra noteikumus Nr. 447 "Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 196. nr.). Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre I. Viņķele Pasaules antidopinga kodekss Pasaules antidopinga kodeksu pirmoreiz pieņēma 2003. gadā, un tas stājās spēkā 2004. gadā. Tas ir grozīts četras reizes - pirmie grozījumi stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, otrie grozījumi - 2015. gada 1. janvārī, trešie grozījumi - 2018. gada 1. aprīlī un ceturtie grozījumi - 2019. gada 1. jūnijā (ziņošana par noteiktām endogēnām vielām kā netipiskām atradēm). Pārskatītais 2021. gada Pasaules antidopinga kodekss stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Izdevējs: Pasaules Antidopinga aģentūra Stock Exchange Tower 800 Place Victoria (Suite 1700) PO Box 120 Montreal, Quebec Canada H4Z 1B7 www.wada-ama.org Tālr.: + 1 514 904 9232 Fakss: + 1 514 904 8650 E-pasts: code@wada-ama.org Satura rādītājs PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA Kodekss Pasaules antidopinga programma Starptautiskie standarti Tehniskie dokumenti Labākās prakses paraugi un pamatnostādnes PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS PIRMĀ DAĻA. DOPINGA KONTROLE IEVADS 1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA 2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI 2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa 2.2. Sportista veikta aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums 2.3. Sportista izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu 2.4. Sportista informācijas nesniegšana par savu atrašanās vietu 2.5. Sportista vai citas personas veikta falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem 2.6. Sportista vai sportista palīgpersonāla īstenota aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana 2.7. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums, ko veic sportists vai cita persona 2.8. Sportistam sacensību laikā kāds sportists vai cita persona ievada aizliegtu vielu vai attiecībā uz viņu lieto aizliegtu metodi vai arī mēģina veikt kādu no šīm abām darbībām, vai arī sportistam ārpus sacensībām ievada tādu aizliegtu vielu vai attiecībā uz viņu lieto tādu aizliegtu metodi, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām 2.9. Sportista vai citas personas līdzdalība vai līdzdalības mēģinājums 2.10. Aizliegta biedrošanās, kurā iesaistās sportists vai cita persona 2.11. Sportista vai citas personas darbības ar mērķi atrunāt no ziņošanas iestādēm vai represijas šādas ziņošanas dēļ 3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS 3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādījumu apjoms 3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi 4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS 4.1. Aizliegto vielu un metožu saraksta publicēšana un grozīšana 4.2. Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes 4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā 4.4. Terapeitiskās lietošanas atļaujas ("TLA") 4.5. Uzraudzības programma 5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA 5.1. Pārbaužu un izmeklēšanas nolūks 5.2. Pilnvaras veikt pārbaudes 5.3. Pārbaudes sporta pasākumos 5.4. Prasības pārbaužu veikšanai 5.5. Informācija par sportista atrašanās vietu 5.6. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās 5.7. Izmeklēšana un informācijas vākšana 6. PANTS. PARAUGU ANALĪZE 6.1. Akreditētu, atzītu un citu laboratoriju izmantošana 6.2. Paraugu un datu analīzes nolūks 6.3. Pētījumi saistībā ar paraugiem un datiem 6.4. Paraugu analīzes un ziņošanas standarti 6.5. Parauga papildu analīze pirms rezultātu pārvaldības vai tās laikā 6.6. Papildu analīzes paraugam pēc tam, kad tas ir atzīts par negatīvu vai saistībā ar to citādi nav izvirzīta apsūdzība antidopinga noteikumu pārkāpumā 6.7. A vai B parauga sadalīšana 6.8. WADA glabāšanas tiesības attiecībā uz paraugiem un datiem 7. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA. ATBILDĪBA, SĀKOTNĒJĀ PĀRSKATĪŠANA, PAZIŅOJUMS UN PAGAIDU AIZLIEGUMI 7.1. Atbildība par rezultātu pārvaldību 7.2. Iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu pārbaude un ziņošana par tiem 7.3. Iepriekšēju antidopinga noteikumu pārkāpumu identificēšana 7.4. Pagaidu aizliegumam piedalīties sacensībās piemērojamie principi 7.5. Ar rezultātu pārvaldību saistītie lēmumi 7.6. Ar rezultātu pārvaldību saistīto lēmumu paziņošana 7.7. Aktīvās karjeras pārtraukšana 8. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA. TIESĪBAS UZ TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU UN TIESĪBAS UZ INFORMĀCIJU PAR PIEŅEMTO LĒMUMU 8.1. Taisnīga lietas izskatīšana 8.2. Ar sporta pasākumiem saistītu lietu izskatīšana 8.3. Atteikšanās no lietas izskatīšanas 8.4. Lēmumu paziņošana 8.5. Lietas vienreizēja izskatīšana Sporta šķīrējtiesā 9. PANTS. INDIVIDUĀLO REZULTĀTU AUTOMĀTISKA ANULĒŠANA 10. PANTS. INDIVIDUĀLĀS SANKCIJAS 10.1. Rezultātu anulēšana sporta pasākumā, kurā ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums 10.2. Diskvalifikācija par aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes klātbūtni, lietošanu, lietošanas mēģinājumu vai glabāšanu 10.3. Diskvalifikācija saistībā ar citu antidopinga noteikumu pārkāpumiem 10.4. Tādi atbildību pastiprinoši apstākļi, kuru dēļ var pagarināt diskvalifikācijas periodu 10.5. Diskvalifikācijas atcelšana, ja vaina vai nolaidība nav konstatēta 10.6. Diskvalifikācijas perioda saīsināšana, ja būtiska vaina vai nolaidība nav konstatēta 10.7. Diskvalifikācijas vai citu seku atcelšana, to periodu saīsināšana vai atlikšana citu iemeslu dēļ, kas nav vainas nekonstatēšana 10.8. Līgumi par rezultātu pārvaldību 10.9. Vairākkārtēji pārkāpumi 10.10. Sacensību rezultātu anulēšana pēc paraugu ievākšanas vai antidopinga noteikumu pārkāpuma 10.11. Atsavinātās naudas balvas 10.12. Finansiālas sekas 10.13. Diskvalifikācijas perioda sākums 10.14. Sportista statuss diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā 10.15. Informācijas par sankcijām automātiska publicēšana 11. PANTS. SEKAS KOMANDĀM 11.1. Pārbaudes komandu sporta veidos 11.2. Pārkāpuma sekas komandu sporta veidos 11.3. Sporta pasākuma rīkotāja vai starptautiskās federācijas noteiktas stingrākas sekas komandu sporta veidos 12. PANTS. PARAKSTĪTĀJU PIEMĒROTĀS SANKCIJAS CITĀM SPORTA ORGANIZĀCIJĀM 13. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA. PĀRSŪDZĪBAS 13.1. Pārsūdzamie lēmumi 13.2. Ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem, tā sekām un pagaidu aizliegumiem saistītu lēmumu pārsūdzēšana, atzīšana un piekritība 13.3. Antidopinga organizācija savlaicīgi nepieņem lēmumu 13.4. Pārsūdzības saistībā ar TLA 13.5. Pārsūdzības instances lēmumu paziņošana 13.6. Saskaņā ar 24. panta 1. punktu pieņemtu lēmumu pārsūdzība 13.7. Laboratorijas akreditācijas apturēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība 14. PANTS. KONFIDENCIALITĀTE UN ZIŅOŠANA 14.1. Informācija attiecībā uz nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem vai netipiskām atradēm un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem 14.2. Paziņošana par lēmumiem attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumiem vai diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma pārkāpumiem un lietas materiālu pieprasīšana 14.3. Publiskošana 14.4. Statistikas pārskati 14.5. Dopinga kontroles informācijas datubāze un ievērošanas pārraudzība 14.6. Datu privātums 15. PANTS. LĒMUMU ĪSTENOŠANA 15.1. Parakstītāja antidopinga organizāciju pieņemto lēmumu automātiskais juridiski saistošais spēks 15.2. Citu antidopinga organizāciju lēmumu īstenošana 15.3. Tādas organizācijas lēmumu īstenošana, kas nav parakstītājs 16. PANTS. DOPINGA KONTROLE DZĪVNIEKIEM, KAS PIEDALĀS SPORTA SACENSĪBĀS 17. PANTS. IEROBEŽOJOŠI NOTEIKUMI OTRĀ DAĻA. IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA 18. PANTS. IZGLĪTĪBA 18.1. Principi 18.2. Parakstītāju izglītības programmas un plāni 19. PANTS. PĒTĪJUMI 19.1. Pētījumu nolūks un mērķi dopinga apkarošanas jomā 19.2. Pētījumu veidi 19.3. Pētījumu koordinēšana un rezultātu koplietošana 19.4. Pētniecības prakses 19.5. Pētījumi, kuros izmanto aizliegtas vielas un aizliegtas metodes 19.6. Ļaunprātīga rezultātu izmantošana TREŠĀ DAĻA. FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 20. PANTS. PARAKSTĪTĀJU UN WADA PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 20.1. Starptautiskās Olimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi 20.2. Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi 20.3. Starptautisko federāciju funkcijas un pienākumi 20.4. Valstu olimpisko komiteju un valstu paraolimpisko komiteju funkcijas un pienākumi 20.5. Valsts antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi 20.6. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizāciju funkcijas un pienākumi 20.7. WADA funkcijas un pienākumi 20.8. Sadarbība saistībā ar trešo personu noteikumiem 21. PANTS. SPORTISTU UN CITU PERSONU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI 21.1. Sportistu funkcijas un pienākumi 21.2. Sportistu palīgpersonāla funkcijas un pienākumi 21.3. Citu personu, uz kurām attiecas Kodekss, funkcijas un pienākumi 21.4. Reģionālo antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi 22. PANTS. VALDĪBU IESAISTĪŠANA CETURTĀ DAĻA. PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA 23. PANTS. PIEŅEMŠANA UN ĪSTENOŠANA 23.1. Kodeksa pieņemšana 23.2. Kodeksa īstenošana 23.3. Antidopinga programmu īstenošana 24. PANTS. KODEKSA UN UNESCO KONVENCIJAS IEVĒROŠANAS PĀRRAUDZĪBA UN IZPILDES PANĀKŠANA 24.1. Kodeksa ievērošanas pārraudzība un izpildes panākšana 24.2. UNESCO konvencijas ievērošanas pārraudzība 25. PANTS. GROZĪŠANA UN PIEVIENOŠANĀS ATSAUKŠANA 25.1. Grozīšana 25.2. Lēmuma par Kodeksa pieņemšanu atsaukšana 26. PANTS. KODEKSA INTERPRETĀCIJA 27. PANTS. PĀREJAS NOTEIKUMI 27.1. 2021. gada Kodeksa vispārējā piemērošana 27.2. Kodeksu nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, izņemot 10. panta 9. punkta 4. un 17. apakšpunktā minētajos gadījumos vai tad, ja piemēro lex mitior principu. 27.3. Piemērošana lēmumiem, kas pieņemti pirms 2021. gada Kodeksa spēkā stāšanās dienas 27.4. Vairākkārtēji pārkāpumi, ja pirmais pārkāpums noticis līdz 2021. gada 1. janvārim 27.5. Papildu grozījumi Kodeksā 27.6. Izmaiņas Aizliegto vielu un metožu sarakstā 1. PAPILDINĀJUMS. DEFINĪCIJAS PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA Pasaules antidopinga kodeksam un Pasaules antidopinga programmai ir šādi mērķi: • aizsargāt sportistu pamattiesības piedalīties sportā, kurā netiek lietots dopings, tādējādi visā pasaulē veicināt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību, un • starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas dopinga lietošanas novēršanai, tostarp: nodrošināt izglītību - lai vairotu izpratni, sniegtu informāciju un paziņojumus, paustu un iedvestu vērtības un pilnveidotu dzīves prasmes un lēmumu pieņemšanas spējas ar mērķi novērst tīšus un netīšus antidopinga noteikumu pārkāpumus; atturēt no dopinga lietošanas - lai mainītu potenciālo dopinga lietotāju nodomus, nodrošinot, ka ir ieviesti visām ieinteresētajām personām saistoši stingri noteikumi un sankcijas; atklāt dopinga lietošanu - efektīva pārbaužu un izmeklēšanas sistēma ne tikai pastiprina atturošo ietekmi, bet arī efektīvi aizsargā "tīros sportistus" un sporta garu, jo tiek pieķerti tie, kuri izdara antidopinga noteikumu pārkāpumus, kas vienlaikus arī traucē ikvienam lietot dopingu; panākt izpildi - izskatīt lietas un noteikt sankcijas tiem, kas atzīti par antidopinga noteikumu pārkāpējiem; nodrošināt tiesiskumu - pārliecināties, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas ir piekritušas ievērot Kodeksu un starptautiskos standartus un ka visi pasākumi, kas tiek veikti, piemērojot šo personu antidopinga programmas, atbilst Kodeksam, starptautiskajiem standartiem un samērīguma un cilvēktiesību aizsardzības principiem. Kodekss Kodekss ir vispusīgs pamatdokuments, uz kura balstīta pasaules antidopinga programma sportā. Kodeksa nolūks ir sekmēt dopinga apkarošanas centienus, nodrošinot antidopinga pamatelementu vispusīgu saskaņošanu. Kodekss ir pietiekami sīki izstrādāts, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību jautājumos, kuros vajadzīga vienota pieeja, tomēr tas ir arī pietiekami vispārīgs citās jomās, lai elastīgi risinātu jautājumu par saskaņoto dopinga apkarošanas principu īstenošanas paņēmieniem. Kodekss ir izstrādāts, ievērojot samērīguma principu un cilvēktiesības.1 Pasaules antidopinga programma Pasaules antidopinga programmā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai starptautiskajās un valstu antidopinga programmās nodrošinātu optimālu saskaņotību un labāko praksi. Galvenie programmas elementi ir šādi: 1. līmenis: Kodekss; 2. līmenis: starptautiskie standarti un tehniskie dokumenti; 3. līmenis: labākās prakses paraugi un pamatnostādnes. Starptautiskie standarti Dažādu antidopinga programmas tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā un izstrādās, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, un šos dokumentus apstiprina WADA. Starptautisko standartu nolūks ir saskaņot to antidopinga organizāciju rīcību, kuras atbild par konkrētām antidopinga programmu tehniskajām un darbības daļām. Lai nodrošinātu atbilstību Kodeksam, obligāti jāievēro starptautiskie standarti. Veicot nepieciešamās pārrunas ar parakstītājiem, valdībām un citām ieinteresētajām personām, WADA Izpildkomiteja laiku pa laikam var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskos standartus un visas to pārskatītās redakcijas publicē WADA tīmekļa vietnē, un tās stājas spēkā dienā, kas norādīta starptautiskajā standartā vai tā pārskatītajā redakcijā.2 Tehniskie dokumenti WADA izpildkomiteja laiku pa laikam var apstiprināt un publicēt tehniskos dokumentus attiecībā uz obligātajām tehniskajām prasībām, kas saistītas ar kāda starptautiskā standarta īstenošanu. Lai ievērotu Kodeksu, ir obligāti jāievēro arī tehniskie dokumenti. Ja jauna vai pārskatīta tehniskā dokumenta ieviešana nav laikietilpīga, WADA izpildkomiteja atļauj veikt nepieciešamās apspriedes ar parakstītājiem, valdībām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tehniskie dokumenti stājas spēkā tūlīt pēc to publicēšanas WADA tīmekļa vietnē, ja vien nav norādīts kāds vēlāks datums.3 Labākās prakses paraugi un pamatnostādnes Lai nodrošinātu risinājumus dažādās dopinga apkarošanas jomās, pamatojoties uz Kodeksu un starptautiskajiem standartiem, ir izstrādāti un tiks izstrādāti labākās prakses paraugi un pamatnostādnes. WADA ieteiks izmantot šos paraugus un pamatnostādnes, un tie būs pieejami parakstītājiem un citām ieinteresētajām personām pēc pieprasījuma, bet tie nebūs obligāti. Papildus antidopinga dokumentācijas paraugu izstrādei WADA parakstītājiem nodrošinās arī apmācību.,sup.4 PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS Antidopinga programmu pamatā ir sporta patiesā vērtība. Šo patieso vērtību bieži dēvē par "sporta garu" - tā ir ētiski centieni sasniegt cilvēku spēju izcilību, katram sportistam mērķtiecīgi pilnveidojot savus dabiskos talantus. Antidopinga programmu mērķis ir aizsargāt sportistu veselību un nodrošināt sportistiem iespēju sasniegt cilvēka spēju izcilību, neizmantojot aizliegtas vielas un aizliegtas metodes. Antidopinga programmu mērķis ir saglabāt godīgumu sportā, tas ir, noteikumu ievērošanu, cieņu pret citiem sacensību dalībniekiem, godīgu konkurenci, vienādus konkurences apstākļus un sporta bez dopinga vērtību visā pasaulē. Sporta gars ir cilvēka gara, miesas un prāta cildināšana. Tas ir olimpisma būtība un atspoguļojas vērtībās, kas atrodamas sportā un ar tā palīdzību, šādas vērtības cita starpā ir: • veselība; • ētika, godīga spēle un godīgums; • Kodeksā noteiktās sportistu tiesības; • snieguma izcilība; • raksturs un izglītība; • prieks un līksme; • komandas darbs; • aizraušanās un uzticēšanās; • noteikumu un likumu ievērošana; • cieņa pret sevi un citiem dalībniekiem; • drosme; • kopība un solidaritāte. Sporta gars izpaužas godīgā spēlē. Dopinga lietošana un sportiskais gars ir pilnīgi nesavienojami jēdzieni. PIRMĀ DAĻA DOPINGA KONTROLE IEVADS Kodeksa pirmajā daļā ir izklāstīti konkrēti antidopinga noteikumi un principi, kas jāievēro tām organizācijām, kuras savas kompetences jomā ir atbildīgas par antidopinga noteikumu pieņemšanu, īstenošanu vai ieviešanu, piemēram, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai, starptautiskām federācijām, valstu olimpiskajām komitejām, valstu paraolimpiskajām komitejām, lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijām un valstu antidopinga organizācijām. Visas šīs organizācijas kopā dēvē par antidopinga organizācijām. Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti, un tie attiecīgi jāpiemēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem un citām personām. Tomēr Kodekss neaizstāj un neatceļ vajadzību visām antidopinga organizācijām pieņemt vispusīgus antidopinga noteikumus. Daži Kodeksa noteikumi bez būtiskām izmaiņām ir jāiekļauj visu antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos, savukārt citos Kodeksa noteikumos ir paredzēti obligāti pamatprincipi, kas antidopinga organizācijām nodrošina iespēju elastīgi formulēt savus noteikumus vai noteikt prasības, kuras jāievēro visām antidopinga organizācijām, bet nav atkārtoti jāiekļauj šo organizāciju antidopinga noteikumos.5 Antidopinga noteikumi, tāpat kā sacensību noteikumi, ir sporta noteikumi, ar kuriem reglamentē sporta spēļu norises apstākļus. Sportisti, sportistu palīgpersonāls vai citas personas (tostarp valdes locekļi, direktori, amatpersonas un noteikti darbinieki, kā arī deleģētās trešās personas un to darbinieki) pieņem, ka šie noteikumi ir nosacījumi dalībai vai iesaistei sportā, un viņiem šie noteikumi ir saistoši.6 Katrs parakstītājs pieņem noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgā parakstītāja un tā dalīborganizāciju pārziņā esošie sportisti, sportistu palīgpersonāls un citas personas ir informētas par attiecīgās antidopinga organizācijas spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem un piekrīt tos ievērot. Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi šā parakstītāja un tā dalīborganizāciju pārziņā esošie sportisti un sportistu palīgpersonāls ir informēts par savu privāto datu izplatīšanu atbilstoši Kodeksā noteiktajām prasībām un pilnvarām un ievēro Kodeksā atrodamos antidopinga noteikumus, kas tam ir saistoši, kā arī nodrošina to, ka tiem sportistiem un citām personām, kas pārkāpj šos noteikumus, tiek piemērotas atbilstošas sekas. Šie sporta noteikumi un procedūras, kuru mērķis ir panākt antidopinga noteikumu vispārēju un saskaņotu īstenošanu, pēc būtības atšķiras no noteikumiem un procedūrām, kas jāievēro kriminālprocesos vai civilprocesos. Šiem noteikumiem un procedūrām nav jāatbilst valsts prasībām vai tiesību normām, kas attiecas uz šādām procedūrām, turklāt uz tiem neattiecas šo prasību un tiesību normu ierobežojumi, lai gan tos ir paredzēts piemērot, ņemot vērā samērīguma un cilvēktiesību principus. Izvērtējot konkrētas lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, visām tiesām, šķīrējtiesu komisijām un citām lēmējiestādēm ir jāapzinās un jāņem vērā, ka Kodeksa antidopinga noteikumu būtība ir atšķirīga un ka šie noteikumi atspoguļo to ļoti dažādo ieinteresēto personu vienprātību visā pasaulē, kuras tiecas nodrošināt godīgumu sportā. Kodeksā ir noteikts, ka katra antidopinga organizācija ir atbildīga par visu dopinga kontroles aspektu īstenošanu. Antidopinga organizācija var deleģēt jebkura dopinga kontroles vai antidopinga izglītības aspekta īstenošanu deleģētajai trešajai personai, tomēr deleģējošā antidopinga organizācija pieprasa, lai deleģētā trešā persona šos aspektus veic saskaņā ar Kodeksu un starptautiskajiem standartiem, un antidopinga organizācija tik un tā ir pilnībā atbildīga par nodrošināšanu, lai visi deleģētie aspekti tiek veikti saskaņā ar Kodeksu. 1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA Dopings tiek definēts kā viens vai vairāki Kodeksa 2. panta 1.-11. punktā norādītie antidopinga noteikumu pārkāpumi. 2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI Kodeksa 2. panta nolūks ir norādīt tos apstākļus un darbības, kas uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Ar dopingu saistītu lietu izskatīšana notiks, pamatojoties uz apgalvojumu, ka ir pārkāpts viens vai vairāki no šiem īpašajiem noteikumiem. Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par to, kādas vielas un metodes ir iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā. Turpmāk ir norādīti antidopinga noteikumu pārkāpumi. 2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa 2.1.1. Sportistu personīgais pienākums ir rūpēties par to, lai viņu organismā nenokļūst aizliegta viela. Sportisti atbild par jebkuras aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa. Tāpēc, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nav nepieciešams pierādīt sportista nodomu, vainu, nolaidību vai aizliegtās vielas apzinātu lietošanu.7 2.1.2. Pietiekams antidopinga noteikumu pārkāpuma pierādījums saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir kāds no norādītajiem apstākļiem: aizliegtas vielas, tās metabolīti vai marķieri A paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ja sportists atsakās no B parauga analīzes un ja B parauga analīze nav veikta; ir veikta sportista B parauga analīze, kā rezultātā ir apstiprināta A paraugā konstatēto aizliegto vielu, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne; sportista A vai B paraugs ir sadalīts divās daļās, un sadalītā parauga apstiprinošās daļas analīzē tiek apstiprināta sadalītā parauga pirmās daļas analīzē konstatēto aizliegto vielu, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne vai sportists atsakās no analīzes veikšanas sadalītā parauga apstiprinošajai daļai.8 2.1.3. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne jebkurā paziņotajā daudzumā paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir antidopinga noteikumu pārkāpums; izņēmums ir vielas, attiecībā uz kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā vai kādā tehniskajā dokumentā ir īpaši norādīta izšķiršanas robeža. 2.1.4. Atkāpjoties no 2. panta 1. punktā izklāstītā vispārējā noteikuma, Aizliegto vielu un metožu sarakstā, starptautiskajos standartos vai tehniskajos dokumentos var noteikt īpašus kritērijus attiecībā uz ziņošanu par noteiktām aizliegtajām vielām vai šādu vielu izvērtēšanu. 2.2. Sportista veikta aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums9 2.2.1. Sportistu personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņu organismā nenokļūst aizliegtas vielas un netiek lietotas aizliegtas metodes. Tāpēc, lai konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, nav nepieciešams pierādīt sportista nodomu, vainu, nolaidību vai šīs vielas vai metodes apzinātu lietošanu. 2.2.2. Nav būtiski, vai, lietojot vai mēģinot lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi, ir panākta vēlamā iedarbība. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis jebkurā gadījumā, kad lietota aizliegta viela vai aizliegta metode vai ir mēģināts lietot šādu vielu vai metodi.10 2.3. Sportista izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu Izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu bez pietiekama pamatojuma pēc tam, kad no pienācīgi pilnvarotas personas ir saņemts atbilstošs paziņojums.11 2.4. Sportista informācijas nesniegšana par savu atrašanās vietu Pārbaudāmo sportistu reģistrā iekļauts sportists divpadsmit mēnešus ilgā laikposmā trīs reizes nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudēm un/vai prasību sniegt nepieciešamo informāciju, kā noteikts Starptautiskajā rezultātu pārvaldības standartā. 2.5. Sportista vai citas personas veikta falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem 2.6. Sportista vai sportista palīgpersonāla īstenota aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana 2.6.1. Sportista glabāšanā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode, vai ārpus sacensībām sportista glabāšanā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportists pierāda, ka šī viela vai metode ir viņa glabāšanā saskaņā ar terapeitiskās lietošanas atļauju (turpmāk tekstā - "TLA"), kas izsniegta atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.12 2.6.2. Sportista palīgpersonāla rīcībā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode vai ārpus sacensībām sportista palīgpersonāla rīcībā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas saistībā ar sportistu, sacensībām vai treniņiem ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportista palīgpersonāls pierāda, ka šī viela vai metode ir tā rīcībā saskaņā ar TLA, kas izsniegta sportistam atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.13 2.7. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums, ko veic sportists vai cita persona 2.8. Sportistam sacensību laikā kāds sportists vai cita persona ievada aizliegtu vielu vai attiecībā uz viņu lieto aizliegtu metodi vai arī mēģina veikt kādu no šīm abām darbībām, vai arī sportistam ārpus sacensībām ievada tādu aizliegtu vielu vai attiecībā uz viņu lieto tādu aizliegtu metodi, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām 2.9. Sportista vai citas personas līdzdalība vai līdzdalības mēģinājums Palīdzēšana, mudināšana, atbalstīšana, pierunāšana, plānošana, slēpšana vai cita veida tīša līdzdalība vai līdzdalības mēģinājums kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, šāda pārkāpuma mēģinājumā vai 10. panta 14. punkta 1. apakšpunkta pārkāpumā, ko veic kāda cita persona.14 2.10. Aizliegta biedrošanās, kurā iesaistās sportists vai cita persona 2.10.1. Ja sportists vai cita persona, kuru antidopinga organizācija ir pilnvarojusi veikt amata pienākumus vai ar sportu saistītus pienākumus, biedrojas ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem: 2.10.1.1. kuriem noteikts diskvalifikācijas periods saskaņā ar antidopinga organizācijas pilnvarām vai 2.10.1.2. ja uz viņiem neattiecas antidopinga organizācijas pilnvaras un ja diskvalifikācija nav izvērtēta rezultātu pārvaldības procesā saskaņā ar Kodeksu ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem, kas kriminālprocesā, disciplinārajā vai profesionālajā procesā apsūdzēti vai atzīti par vainīgiem saistībā ar rīcību, kas būtu antidopinga noteikumu pārkāpums, ja šīm personām piemērotu Kodeksam atbilstīgus noteikumus. Šādai personai noteiktā diskvalifikācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus (6) gadus no attiecīgā krimināltiesas, profesionālās organizācijas vai disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai arī attiecīgā piespriestā kriminālsoda vai noteikto profesionālo vai disciplināro sankciju darbības laikā, vai 2.10.1.3. kuri rīkojas 2. panta 10. punkta 1. vai 2. apakšpunktā aprakstīto personu vārdā vai kā starpnieki saziņā ar šo personu. 2.10.2. Lai konstatētu 2. panta 10. punkta pārkāpumu, antidopinga organizācijai ir jāpārliecinās, ka sportists vai cita persona zina par attiecīgā sportistu palīgpersonāla locekļa diskvalifikācijas statusu. Sportistam vai citai personai ir pienākums pierādīt, ka jebkura biedrošanās ar 2. panta 10. punkta 1. apakšpunkta 1. vai 2. daļā minēto sportistu palīgpersonāla locekli nebija profesionāla vai saistīta ar sportu un/vai šim sportistam vai citai personai nebija saprātīgas iespējas izvairīties no šādas biedrošanās. Ja antidopinga organizācijas rīcībā ir informācija par tādiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kuri atbilst 2. panta 10. punkta 1. apakšpunkta 1., 2. vai 3. daļā noteiktajiem kritērijiem, tā šo informāciju nosūta WADA.15 2.11. Sportista vai citas personas darbības ar mērķi atrunāt no ziņošanas iestādēm vai represijas šādas ziņošanas dēļ Ja šāda rīcība citādi nav 2. panta 5. punkta pārkāpums: 2.11.1. jebkura darbība ar mērķi draudēt citai personai vai mēģināt viņu iebiedēt, lai šo personu atrunātu no informācijas, kas ir saistīta ar iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu vai iespējamu Kodeksa neievērošanu, godprātīgas paziņošanas WADA, antidopinga organizācijai, tiesībaizsardzības, reglamentējošajai vai profesionālās disciplīnas iestādei, lietas izskatīšanas komisijai, vai personai, kas veic izmeklēšanu WADA vai antidopinga organizācijas uzdevumā; 2.11.2. represijas pret personu, kura godprātīgi ir sniegusi pierādījumus vai informāciju saistībā ar iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu vai iespējamu Kodeksa neievērošanu WADA, antidopinga organizācijai, tiesībaizsardzības, reglamentējošajai vai profesionālās disciplīnas iestādei, lietas izskatīšanas komisijai, vai personai, kas veic izmeklēšanu WADA vai antidopinga organizācijas uzdevumā.16 2. panta 11. punkta nolūkā represijas, draudēšana un iebiedēšana ietver arī pret šādu personu vērstu darbību, kas vai nu nav godprātīga, vai arī ir nesamērīga atbildes reakcija.17 3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS 3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādījumu apjoms Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādīšanas prasība paredz, ka antidopinga organizācijai, ņemot vērā izteiktās apsūdzības smagumu, lietas izskatīšanas komisijai pietiekamā mērā jāpierāda, ka ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Visos gadījumos šī pierādīšanas prasība ir stingrāka nekā tikai iespējamības izvērtējums, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt tādiem, kurus nevar saprātīgi apšaubīt.18 Kad saskaņā ar Kodeksu sportistam vai citai personai, kuru apsūdz kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, ar pierādījumiem jāatspēko šāda apsūdzība vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, izņemot 3. panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā minētos gadījumus, pierādījumu apjoms jānosaka, izvērtējot iespējamību. 3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus faktus, var izmantot jebkādus ticamus līdzekļus, tostarp atzīšanos.19 Ar dopingu saistītās lietās piemēro norādītos pierādīšanas noteikumus. 3.2.1. Par zinātniski pamatotām uzskata tādas analītiskās metodes un izšķiršanas robežas, kuras pēc apspriešanās ar attiecīgās nozares zinātniekiem ir apstiprinājusi WADA vai kurām ir veikts salīdzinošais vērtējums. Ikviens sportists vai cita persona, kas cenšas apstrīdēt vai nu to, ka ir izpildīti šāda pieņēmuma nosacījumi, vai arī šo zinātnisku pamatotības pieņēmumu, pirms šādas apstrīdēšanas informē WADA par apstrīdēšanu un apstrīdēšanas pamatu. Komisija, kas veic sākotnējo lietas izskatīšanu, pārsūdzības iestāde vai Sporta šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas var informēt arī WADA par jebkuru šādu apstrīdēšanu. Desmit (10) dienu laikā no dienas, kurā WADA saņēmusi šādu paziņojumu un ar šo apstrīdēšanu saistītos lietas materiālus, tai ir tiesības arī iestāties lietā kā pusei, piedalīties amicus curiae statusā vai citādi sniegt liecības. CAS iesniegtajās lietās CAS kolēģija pēc WADA lūguma ieceļ atbilstošu zinātnisko ekspertu, kas kolēģijai palīdz izvērtēt apstrīdēšanas pamatu.20 3.2.2. Pieņem, ka WADA akreditētās laboratorijas un citas WADA apstiprinātās laboratorijas paraugu analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu. Sportists vai cita persona var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti varētu būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts. Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti varētu būt radies nelabvēlīgs analīžu rezultāts, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgais analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ.21 3.2.3. Novirzes no jebkura cita starptautiskā standarta vai citiem Kodeksā iekļautajiem antidopinga noteikumiem vai politikas vai antidopinga organizācijas noteikumiem neanulē analīžu rezultātus vai citus pierādījumus par antidopinga noteikumu pārkāpumu, un tās neattaisno antidopinga noteikumu pārkāpumu22, tomēr, ja sportists vai cita persona pierāda, ka antidopinga noteikumu pārkāpums nelabvēlīgu analīžu rezultātu vai atrašanās vietas neziņošanas dēļ varētu būt pamatoti ticis konstatēts, jo bija radusies novirze no kāda no turpmāk uzskaitītajiem īpašajiem starptautiskā standarta noteikumiem, tad antidopinga organizācijai ir pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgo analīžu rezultātu vai atrašanās vietas neziņošanas cēlonis nebija šīs novirzes: i) tāda novirze no Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standarta, kas ir saistīta ar paraugu ņemšanu vai paraugu apstrādi un kas pamatoti varēja izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko pierāda nelabvēlīgs analīžu rezultāts, un tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka minētā novirze nebija nelabvēlīgā analīžu rezultāta iemesls; ii) tāda novirze no Starptautiskā rezultātu pārvaldības standarta vai Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standarta, kura ir saistīta ar nelabvēlīgiem [bioloģiskās] pases rezultātiem un pamatoti varēja izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, un tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka minētā novirze nebija nelabvēlīgā analīžu rezultāta iemesls; iii) tāda novirze no Starptautiskā rezultātu pārvaldības standarta, kura ir saistīta ar prasību paziņot sportistam par B parauga atvēršanu un pamatoti varēja izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko pierāda nelabvēlīgs analīžu rezultāts, un tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka minētā novirze nebija nelabvēlīgā analīžu rezultāta iemesls;23 iv) tāda novirze no Starptautiskā rezultātu pārvaldības standarta, kura saistīta ar sportista informēšanu un pamatoti varēja izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, kas izpaužas kā neziņošana par atrašanās vietu, un tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka minētā novirze nebija atrašanās vietas neziņošanas iemesls. 3.2.4. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai attiecīgajā jurisdikcijā esošās profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu, par kuru nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas lēmums par šiem faktiem, ja vien sportists vai cita persona nepierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko tiesību principiem. 3.2.5. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu, pamatojoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumā apsūdzētais sportists vai cita persona ir atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas izteikts pieņemamā laikā pirms lietas izskatīšanas (klātienē vai telefoniski saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm), un atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. 4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS 4.1. Aizliegto vielu un metožu saraksta publicēšana un grozīšana WADA tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā publicē Aizliegto vielu un metožu sarakstu, kas ir starptautisks standarts. Aizliegto vielu un metožu saraksta ierosināto saturu un visus šā saraksta grozījumus nekavējoties rakstveidā paziņo visiem parakstītājiem un valdībām apspriešanai un piezīmju iesniegšanai. WADA nekavējoties izplata visiem parakstītājiem, WADA akreditētajām vai apstiprinātajām laboratorijām un valdībām Aizliegto vielu un metožu saraksta ikgadējo redakciju un visus šā saraksta grozījumus, kā arī publicē šo sarakstu un tā grozījumus WADA tīmekļa vietnē, un visi parakstītāji veic attiecīgus pasākumus, lai Aizliegto vielu un metožu sarakstu izplatītu savām dalīborganizācijām un struktūrvienībām. Katra antidopinga organizācija savos noteikumos norāda, ka Aizliegto vielu un metožu saraksts un tā grozījumi saskaņā ar šīs antidopinga organizācijas noteikumiem stājas spēkā pēc trīs (3) mēnešiem no dienas, kad to ir publicējusi WADA, ja vien šajā sarakstā nav paredzēts citādi, turklāt antidopinga organizācijai šajā nolūkā nav jāveic papildu darbības.24 4.2. Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes 4.2.1. Aizliegtās vielas un aizliegtās metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā norāda gan tādas aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kuras uzskatāmas par dopingu un ir pastāvīgi aizliegtas (kā sacensību laikā, tā ārpus sacensībām), jo ar šīm vielām un metodēm var uzlabot sportisko sniegumu nākamajās sacensībās vai arī tām piemīt maskējošas īpašības, gan arī tādas vielas un metodes, kuras ir aizliegtas tikai sacensību laikā. WADA var paplašināt Aizliegto vielu un metožu sarakstu attiecībā uz konkrētiem sporta veidiem. Aizliegtas vielas un aizliegtas metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā var iekļaut vai nu kā vispārēju kategoriju (piemēram, "anaboliskie līdzekļi"), vai norādot konkrētu vielu vai metodi.25 4.2.2. Īpašās vielas vai īpašās metodes 10. panta piemērošanas nolūkos visas aizliegtās vielas ir īpašās vielas, izņemot tās vielas, kas minētas Aizliegto vielu un metožu sarakstā. Neviena aizliegtā metode nav īpašā metode, ja Aizliegto vielu un metožu sarakstā nav īpaši norādīts, ka tā ir īpašā metode.26 4.2.3. Ļaunprātīgi lietotas vielas 10. panta piemērošanas nolūkā ļaunprātīgi lietoto vielu vidū ir tās aizliegtās vielas, par kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir īpaši norādīts, ka tās ir ļaunprātīgi lietotas vielas, jo ar sportu nesaistītā sabiedrībā to lietošana bieži vien ir ļaunprātīga. 4.2.4. Jaunas aizliegto vielu vai aizliegto metožu klases Ja WADA paplašina Aizliegto vielu un metožu sarakstu, saskaņā ar 4. panta 1. punktu tajā iekļaujot jaunu aizliegto vielu vai aizliegto metožu klasi, WADA izpildkomiteja nosaka, vai par īpašo vielu vai īpašo metodi atbilstīgi 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktam vai ļaunprātīgi lietotu vielu atbilstīgi 4. panta 2. punkta 3. apakšpunktam ir uzskatāma tikai kāda konkrēta šīs jaunās klases aizliegtā viela vai aizliegtā metode vai visas šīs klases vielas vai metodes. 4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā Pieņemot lēmumu par vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, WADA ņem vērā norādītos kritērijus. 4.3.1. Vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā apsver gadījumos, ja WADA uzskata, ka šī viela vai metode atbilst jebkuriem diviem no tālāk minētajiem trīs kritērijiem. 4.3.1.1. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka viela vai metode, lietojot atsevišķi vai kombinācijā ar citām vielām vai metodēm, var uzlabot vai uzlabo sportisko sniegumu.27 4.3.1.2. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina, ka vielas vai metodes lietošana rada reālus vai potenciālus draudus sportista veselībai. 4.3.1.3. WADA apstiprinājums, ka vielas vai metodes lietošana ir pretrunā Kodeksa ievadā aprakstītajam sportiskajam garam. 4.3.2. Vielu vai metodi iekļauj Aizliegto vielu un metožu sarakstā arī tad, ja WADA apstiprina, ka medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze liecina par to, ka šī viela vai metode maskē citu aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu.28 4.3.3. WADA lēmums par aizliegtu vielu un aizliegtu metožu iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, vielu klasifikāciju kategorijās Aizliegto vielu un metožu sarakstā, vielu klasifikāciju vai nu kā pastāvīgi aizliegtu, vai aizliegtu tikai sacensību laikā un vielas vai metodes klasifikāciju kā īpašo vielu, īpašo metodi vai ļaunprātīgi lietotu vielu ir galīgs, un sportistam vai citai personai nav tiesību to apstrīdēt, tostarp, piemēram, pamatojoties uz apgalvojumu, ka attiecīgā viela vai metode nav maskētājlīdzeklis, ka tā nespēj uzlabot sportisko sniegumu, ka tā nav kaitīga veselībai vai ka tās lietošana nav pretrunā sportiskajam garam. 4.4. Terapeitiskās lietošanas atļaujas ("TLA") 4.4.1. Aizliegtu vielu, to metabolītu vai marķieru klātbūtni un/vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, lietošanas mēģinājumu, glabāšanu, ievadīšanu vai ievadīšanas mēģinājumu neuzskata par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja tas atbilst terapeitiskās lietošanas atļaujai (TLA), kas piešķirta atbilstīgi Terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiskajam standartam. 4.4.2. Sportisti, kas nav starptautiska līmeņa sportisti, TLA saņemšanai piesakās savas valsts antidopinga organizācijā. Ja valsts antidopinga organizācija noraida pieteikumu, sportists šo lēmumu var pārsūdzēt tikai 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā minētajā pārsūdzības iestādē. 4.4.3. Sportisti, kas ir starptautiska līmeņa sportisti, TLA saņemšanai piesakās savā starptautiskajā federācijā.29 4.4.3.1. Ja sportista valsts antidopinga organizācija viņam jau ir piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, kas atbilst Terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiskajā standartā noteiktajiem kritērijiem, tad starptautiskajai federācijai tā ir jāatzīst. Ja starptautiskā federācija uzskata, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem un tāpēc atsakās to atzīt, tai par šāda lēmuma iemesliem nekavējoties jāinformē gan sportists, gan viņa valsts antidopinga organizācija. Sportists un viņa valsts antidopinga organizācija divdesmit vienas (21) dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt šo lietu WADA. Ja lieta tiek pārsūdzēta WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai valsts antidopinga organizācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm valsts līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz starptautiska līmeņa sacensībām). Ja lieta netiek iesniegta izskatīšanai WADA 21 dienas laikā, sportista valsts antidopinga organizācijai jālemj par to, vai sākotnējā TLA, ko piešķīrusi šī valsts antidopinga organizācija, tomēr paliek spēkā attiecībā uz valsts līmeņa sacensību un ārpussacensību pārbaudēm (ar nosacījumu, ka sportists vairs nav starptautiska līmeņa sportists un nepiedalās starptautiska līmeņa sacensībās). Līdz valsts antidopinga organizācijas lēmuma pieņemšanai TLA paliek spēkā attiecībā uz valsts līmeņa sacensību un ārpussacensību pārbaudēm (bet nav spēkā attiecībā uz starptautiska līmeņa sacensībām). 4.4.3.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vēl nav piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, tad šim sportistam, tiklīdz rodas šāda vajadzība, TLA saņemšanai jāpiesakās tieši savā starptautiskajā federācijā. Ja starptautiskā federācija (vai valsts antidopinga organizācija, kad tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā), noraida sportista pieteikumu, tā nekavējoties informē sportistu par atteikuma iemesliem. Ja starptautiskā federācija piešķir sportista pieprasīto TLA, tai par šo lēmumu jāpaziņo ne vien sportistam, bet arī viņa valsts antidopinga organizācijai, un ja attiecīgās valsts antidopinga organizācija uzskata, ka piešķirtā TLA neatbilst Terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiskajā standartā noteiktajiem kritērijiem, tad divdesmit vienas (21) dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas tai lieta jānodod izskatīšanai WADA. Ja valsts antidopinga organizācija lietu nodod izskatīšanai WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai starptautiskās federācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm starptautiska līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām). Ja valsts antidopinga organizācija lietu nenodod izskatīšanai WADA, tad pēc pārsūdzības iesniegšanai paredzētā divdesmit vienas (21) dienas termiņa starptautiskās federācijas piešķirtā TLA stājas spēkā attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām. 4.4.4. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija var pieprasīt, lai sportisti, kuri vēlas lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi saistībā ar tās rīkoto sporta pasākumu, iesniedz šai organizācijai pieteikumu TLA saņemšanai. Tādā gadījumā piemēro tālāk norādītos noteikumus. 4.4.4.1. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai jābūt izstrādātai procedūrai, lai sportists, kuram vēl nav piešķirta TLA, varētu pieteikties TLA saņemšanai. Ja TLA tiek piešķirta, tā ir derīga tikai attiecībā uz konkrētās organizācijas rīkoto sporta pasākumu. 4.4.4.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vai starptautiskā federācija jau ir piešķīrusi Terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiskajā standartā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu TLA, tad lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai tā ir jāatzīst. Ja lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija nolemj, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem, tad tai nekavējoties par to jāpaziņo sportistam, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslus. 4.4.4.3. Sportists var pārsūdzēt lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas lēmumu neatzīt vai nepiešķirt TLA tikai neatkarīgā organizācijā, ko šim nolūkam izveido vai norīko lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija. Ja sportists lēmumu nepārsūdz (vai ja pārsūdzība ir neveiksmīga), viņš nedrīkst lietot attiecīgo vielu vai metodi saistībā ar konkrēto sporta pasākumu, bet ārpus šā sporta pasākuma paliek spēkā vielas vai metodes TLA, ko viņam piešķīrusi viņa valsts antidopinga organizācija vai starptautiskā federācija.30 4.4.5. Ja antidopinga organizācija izvēlas ievākt paraugu no tāda sportista, kas nav ne starptautiska līmeņa sportists, ne valsts līmeņa sportists, un ja šis sportists lieto aizliegto vielu vai aizliegto metodi terapeitiskā nolūkā, tad antidopinga organizācija šim sportistam var atļaut pieteikties TLA saņemšanai ar atpakaļejošu spēku. 4.4.6. WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemts lēmums par valsts antidopinga organizācijas piešķirtas TLA neatzīšanu, ja šo lēmumu tai pārsūdz vai nu attiecīgais sportists, vai šā sportista valsts antidopinga organizācija. Turklāt WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemtais lēmums par TLA piešķiršanu, ja šo jautājumu tai pārsūdz attiecīgā sportista valsts antidopinga organizācija. WADA jebkurā brīdī pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pārskatīt jebkuru citu lēmumu par TLA piešķiršanu. Ja pārskatītais lēmums par TLA piešķiršanu atbilst Terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiskajā standartā noteiktajiem kritērijiem, WADA neveic nekādas darbības attiecībā uz šo lēmumu. Ja lēmums par TLA piešķiršanu neatbilst šiem kritērijiem, WADA to anulē.31 4.4.7. Tādu starptautiskas federācijas lēmumu (vai valsts antidopinga organizācijas lēmumu, ja tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā) par TLA piešķiršanu, kuru WADA nav pārskatījusi vai ir pārskatījusi, bet pēc pārskatīšanas nav anulējusi, sportists un/vai šā sportista valsts antidopinga organizācija var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā.32 4.4.8. WADA lēmumu par TLA lēmuma atcelšanu sportists, valsts antidopinga organizācija un/vai starptautiskā federācija var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā. 4.4.9. Ja pieņemamā termiņā netiek pieņemts lēmums attiecībā uz pienācīgi iesniegtu pieteikumu par TLA piešķiršanu/atzīšanu vai par lēmuma pārskatīšanu saistībā ar TLA, tas ir uzskatāms par pieteikuma noraidījumu, kā rezultātā rodas atbilstošas tiesības uz pārskatīšanu/pārsūdzību. 4.5. Uzraudzības programma WADA, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, izstrādā uzraudzības programmu attiecībā uz vielām, kuras nav iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā, bet kuras WADA vēlas uzraudzīt, lai konstatētu, kādā veidā šīs vielas ir iespējams ļaunprātīgi izmantot sportā. Turklāt WADA uzraudzības programmā var iekļaut vielas, kas ir Aizliegto vielu un metožu sarakstā, bet ir jāuzrauga noteiktos apstākļos (piemēram, dažu tikai sacensībās aizliegtu vielu lietošana ārpus sacensībām vai vairāku vielu kombinēta lietošana nelielās devās), lai noteiktu to lietošanas izplatību vai spētu īstenot atbilstošus lēmumus attiecībā uz to analīzi laboratorijās vai statusu Aizliegto vielu un metožu sarakstā. WADA publicē informāciju par to, kuras vielas ir jāuzrauga.33 Laboratorijas ziņo WADA par tām paziņotajiem gadījumiem, kuros lietotas šīs vielas vai kuros konstatēta to klātbūtne. WADA starptautiskajām federācijām un valstu antidopinga organizācijām vismaz reizi gadā dara pieejamu apkopoto informāciju par uzraudzītajām vielām, kas iedalītas atbilstīgi sporta veidiem. Šādos uzraudzības programmas ziņojumos nesniedz papildu informāciju, kas varētu sasaistīt uzraudzības rezultātus ar konkrētiem paraugiem. WADA veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar šādiem ziņojumiem tiktu stingri ievērota katra sportista anonimitāte. Gadījumi, kad ziņots par uzraugāmas vielas lietošanu vai paraugā konstatēta šādas vielas klātbūtne, nav uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumu. 5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA 5.1. Pārbaužu un izmeklēšanas nolūks Pārbaudes un izmeklēšanu veic tikai, lai novērstu dopinga lietošanu.34 5.1.1. Pārbaudes veic, lai iegūtu analītiskus pierādījumus tam, vai sportists ir pārkāpis Kodeksa 2. panta 1. punktu (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa) vai 2. punktu (Sportista veikta aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums). 5.2. Pilnvaras veikt pārbaudes Ikviena antidopinga organizācija, kas ir pilnvarota pārbaudīt attiecīgo sportistu, var lūgt viņam iesniegt paraugu jebkurā laikā un jebkurā vietā.35 Uz turpmākajiem noteikumiem attiecas 5. panta 3. punktā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pārbaudēm sporta pasākumu laikā. 5.2.1. Valsts antidopinga organizācija ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, patstāvīgie iedzīvotāji, licences turētāji vai sporta organizāciju biedri vai kuri uzturas šīs antidopinga organizācijas valstī. 5.2.2. Katra starptautiskā federācija ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuriem piemēro tās noteikumus, tostarp sportistiem, kuri piedalās starptautiskos sporta pasākumos vai tādos sporta pasākumos, kuru norisi reglamentē šīs starptautiskās federācijas noteikumi, vai kuri ir šīs starptautiskās federācijas biedri vai licences turētāji vai arī tādas valsts federācijas biedri vai licences turētāji, kura ir attiecīgās starptautiskās federācijas dalīborganizācija vai šīs dalīborganizācijas dalīborganizācija. 5.2.3. Visas lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, ir pilnvarotas veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām savos rīkotajos sporta pasākumos visiem tiem sportistiem, kuri reģistrējušies kādam no tās nākamajiem sporta pasākumiem vai uz kuriem citādi attiecas šīs lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas pilnvaras attiecībā uz pārbaužu veikšanu saistībā ar kādu nākamo sporta pasākumu. 5.2.4. WADA ir pilnvarota veikt 20. panta 7. punkta 10. apakšpunktā noteiktās pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām. 5.2.5. Antidopinga organizācijas drīkst veikt pārbaudes visiem sportistiem, kuri nav pārtraukuši aktīvo karjeru, tostarp diskvalificētiem sportistiem, attiecībā uz kuriem tām ir spēkā pilnvaras veikt šādas pārbaudes. 5.2.6. Ja starptautiskā federācija vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija kādu pārbaužu veikšanai tiešā veidā vai ar valsts federācijas starpniecību deleģē pilnvaras valsts antidopinga organizācijai vai noslēdz līgumu ar valsts antidopinga organizāciju par kādu pārbaužu veikšanu, tad šī valsts antidopinga organizācija, pati sedzot izmaksas, var vākt papildu paraugus vai norīkot laboratoriju veikt vēl citu veidu analīzes. Ja tiek vākti papildu paraugi vai veiktas papildu veidu analīzes, par to paziņo attiecīgajai starptautiskajai federācijai vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai. 5.3. Pārbaudes sporta pasākumos 5.3.1. Izņemot turpmāk minētos gadījumus, sporta pasākumu laikā veikt pārbaudes sporta pasākuma norises vietā ir pilnvarota tikai viena organizācija. Starptautiskos sporta pasākumos pilnvaras veikt pārbaudes ir tai starptautiskajai organizācijai, kas ir šā sporta pasākuma rīkotāja (piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja olimpiskajās spēlēs, starptautiskā federācija pasaules čempionātā, Panamerikas sporta organizācija Panamerikas sporta spēlēs). Valsts sporta pasākumos pilnvaras veikt pārbaudes ir attiecīgās valsts antidopinga organizācijai. Pēc sporta pasākuma rīkotāja pieprasījuma visas pārbaudes sporta pasākuma laikā, kuras veic ārpus pasākuma norises vietas, saskaņo ar šo rīkotāju.36 5.3.2. Ja tāda antidopinga organizācija, kam citādi būtu pārbaužu veikšanas pilnvaras, bet kas sporta pasākumā nav atbildīga par pārbaužu sākšanu un vadīšanu, sacensību laikā vēlas veikt sportistu pārbaudes sporta pasākuma norises vietā, tad šī antidopinga organizācija vispirms apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju, lai saņemtu atļauju veikt un saskaņot jebkādas šādas pārbaudes. Ja antidopinga organizāciju neapmierina sporta pasākuma rīkotāja atbilde, šī antidopinga organizācija saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskajā standartā, var lūgt, lai WADA piešķir tai atļauju veikt pārbaudes un noteikt, kā tās saskaņot. Pirms šādu pārbaužu atļaujas piešķiršanas WADA apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju un informē to par minēto lūgumu. WADA lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja vien pārbaudes atļaujā nav paredzēts citādi, uzskata, ka šīs pārbaudes veiktas ārpus sacensībām. Par šo pārbaužu rezultātu pārvaldību atbild tā antidopinga aģentūra, kura sāka pārbaudi, ja vien sporta pasākuma rīkotāja noteikumos nav paredzēts citādi.37 5.4. Prasības pārbaužu veikšanai 5.4.1. Antidopinga organizācija izstrādā pārbaužu veikšanas plānu un veic pārbaudes saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskajā standartā. 5.4.2. Ja tas ir saprātīgi iespējams, pārbaudes saskaņo, izmantojot ADAMS sistēmu, lai maksimāli palielinātu kopīgo pārbaužu efektivitāti un lieki neveiktu atkārtotas pārbaudes. 5.5. Informācija par sportista atrašanās vietu Sportisti, kurus viņu starptautiskā federācija un/vai valsts antidopinga organizācija ir iekļāvusi Pārbaudāmo sportistu reģistrā, Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskajā standartā noteiktajā veidā sniedz informāciju par savu atrašanās vietu, un par 2. panta 4. punkta pārkāpumiem tiem piemēro 10. panta 3. punkta 2. apakšpunktā noteiktās sekas. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas saskaņo šo sportistu identificēšanu un informācijas vākšanu par viņu atrašanās vietu. Katra starptautiskā federācija un valsts antidopinga organizācija ADAMS sistēmā publicē sarakstu, kurā ir norādīti Pārbaudāmo sportistu reģistrā iekļauto sportistu vārdi un uzvārdi. Sportistus informē pirms viņu iekļaušanas Pārbaudāmo sportistu reģistrā un pirms svītrošanas no šā reģistra. Kamēr sportisti ir iekļauti Pārbaudāmo sportistu reģistrā, ADAMS sistēmā viņu sniegtā informācija par viņu atrašanās vietu būs pieejama gan WADA, gan citām antidopinga organizācijām, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt šo sportistu saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Informāciju par atrašanās vietu pastāvīgi glabā stingrā slepenībā un to izmanto tikai dopinga kontroles plānošanai, koordinēšanai un vadīšanai, sniedzot informāciju, kas attiecas uz sportista bioloģisko pasi vai citiem analīžu rezultātiem, lai veicinātu iespējamā antidopinga noteikumu pārkāpuma izmeklēšanu vai atbalstītu tiesvedību saistībā ar aizdomām par antidopinga noteikumu pārkāpumu, un pēc tam, kad šī informācija šiem nolūkiem vairs nav nepieciešama, to iznīcina saskaņā ar Starptautisko privātuma un personas datu aizsardzības standartu. Antidopinga organizācijas var saskaņā ar Pārbaužu un izmeklējumu starptautisko standartu vākt informāciju par atrašanās vietu arī no tiem sportistiem, kas nav iekļauti Pārbaudāmo sportistu reģistrā, un saskaņā ar saviem noteikumiem piemērot atbilstošas un samērīgas sekas, kas nav Kodeksa 2. panta 4. punktā noteiktās sekas. 5.6. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās 5.6.1. Ja Pārbaudāmo sportistu reģistrā iekļauts starptautiska vai valsts līmeņa sportists pārtrauc aktīvo karjeru, bet pēc tam vēlas atkal aktīvi piedalīties sporta sacensībās, šis sportists nesacenšas starptautiskos vai valsts līmeņa sporta pasākumos, kamēr viņš nav pieteicies pārbaudēm, par to sešus mēnešus iepriekš rakstveidā paziņojot savai starptautiskajai federācijai un valsts antidopinga organizācijai. WADA, apspriežoties ar attiecīgo starptautisko federāciju un valsts antidopinga organizāciju, var atbrīvot sportistu no noteikuma par rakstveida paziņošanu sešus mēnešus iepriekš, ja šā noteikuma stingra piemērošana būtu acīmredzami netaisnīga attiecībā pret viņu. Šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar 13. pantu.38 5.6.1.1. Visi sacensību rezultāti, kas gūti, pārkāpjot 5. panta 6. punkta 1. apakšpunktu, tiek anulēti, ja sportists nevar pierādīt, ka viņš/viņa pamatoti nevarēja zināt, ka tas bija starptautisks vai valsts līmeņa sporta pasākums. 5.6.2. Ja sportists pārtrauc aktīvo karjeru diskvalifikācijas laikā, viņam par to rakstveidā jāpaziņo tai antidopinga organizācijai, kura viņam noteica diskvalifikāciju. Ja sportists pēc tam vēlas atkal aktīvi piedalīties sacensībās, šis sportists nesacenšas starptautiskos un valsts līmeņa sporta pasākumos, kamēr viņš nav pieteicies pārbaudēm, par to sešus mēnešus (vai laiku, kas atbilst atlikušajam diskvalifikācijas periodam no dienas, kurā sportists pārtrauca aktīvo karjeru, ja šis periods ir ilgāks nekā seši (6) mēneši) iepriekš rakstveidā paziņojot savai starptau …