Zaudējis spēku - Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumus Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Ministru kabineta noteikumi Nr.466 Rīgā 2004.gada 29.aprīlī (prot. Nr.26 9.§) Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16.panta septīto daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu (motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju) valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļiem, prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus. 2 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 2. Valsts tehniskā apskate (turpmāk – tehniskā apskate) netiek veikta mopēdiem, sniega motocikliem un transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 1944. gada 31. decembrim un kam piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. 3 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 3. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka datorprogramma, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 16. panta nosacījumus, un to norāda tehniskās apskates uzlīmē, tehniskās apskates protokolā, tehniskās kontroles uz ceļiem protokolā un vienas dienas atļaujā. Lai neradītu apdraudējumu motocikla, tricikla vai kvadricikla vadītājam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, piedaloties ar to ceļu satiksmē nepiemērotos laika apstākļos, kā arī pilnvērtīga tehniskās apskates procesa nodrošināšanai, motociklam, triciklam vai kvadriciklam datumu, līdz kuram tam atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka laika periodā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. 4 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 3.1 Ja transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts uz laiku ar pastāvīgas reģistrācijas aizliegumu, termiņš, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta derīguma termiņu. 5 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 4. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros un tehnisko kontroli uz ceļiem veic šim nolūkam speciāli apmācīts un atestēts transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors). Ņemot vērā inspektora konstatētos trūkumus un bojājumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk - CSDD), izmantojot datorprogrammu, transportlīdzeklim dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē. 6 (Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) 5. Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas un transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) dzīvesvietas. 7 6. Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu pielikumā minētajām būtiskajām prasībām transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam (turpmāk – būtiskās prasības), kā arī normatīvajos aktos par mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un transportlīdzekļu pārbūvi noteiktajām prasībām. 8 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) 7. Veicot transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros un transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, tiek kontrolēta atbilstība būtiskajām prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem inspektors novērtē konstatētos trūkumus vai bojājumus un atkarībā no to nozīmīguma piešķir tiem kādu no šādiem vērtējumiem: 7.1. sīks trūkums vai bojājums, kas tieši neietekmē satiksmes drošību (turpmāk - 1.vērtējums); 7.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas ietekmē apkārtējo vidi vai var ietekmēt satiksmes drošību (turpmāk - 2.vērtējums); 7.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas apdraud apkārtējo vidi, cilvēku veselību, dzīvību vai satiksmes drošību (turpmāk - 3.vērtējums). 9 7.1 Ja transportlīdzeklim un tā aprīkojumam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tā tehniskais stāvoklis tiek novērtēts ar 0.vērtējumu. 10 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 8. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolē izšķir divus pārbaužu veidus: 8.1. pamatpārbaude — obligātā tehniskā pārbaude atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam, kā arī tehniskā pārbaude, kas tiek veikta, ja: 8.1.1. iepriekšējā pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3.vērtējumu; 8.1.2. beidzies atkārtotās pārbaudes veikšanai noteiktais termiņš; 8.1.3. tehniskajā kontrolē uz ceļiem transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3.vērtējumu; 8.1.4. transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēlas saņemt normatīvajos aktos par bīstamu kravu pārvadājumiem noteiktu bīstamu vielu pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (turpmāk – ADR sertifikāts) un pagājušas vairāk nekā 30 dienas, kopš transportlīdzeklim dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; 8.1.5. transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) vēlas saņemt Eiropas transporta ministru konferences dokumentu prasībām ekoloģijas vai drošības jomā atbilstošu kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) (turpmāk – ETMK transportlīdzekļi) sertifikātu, un pagājušas vairāk nekā 30 dienas, kopš transportlīdzeklim dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē; 8.1.6. transportlīdzeklim tiek veikta uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata ierosināta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole; 8.1.7. transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu. 8.2. atkārtotā pārbaude – obligātā tehniskā pārbaude, kas tiek veikta 30 dienu laikā pēc pamatpārbaudes vai tehniskās kontroles uz ceļiem, ja pamatpārbaudē vai tehniskajā kontrolē uz ceļiem transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 2.vērtējumu. Atkārtoto pārbaudi veic arī tad, ja pamatpārbaudē transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums nav pārbaudīts atbilstoši šo noteikumu pielikuma I daļas 908. koda prasībām vai pamatpārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar tahogrāfu vai ātruma ierobežotājierīci, par vieglajiem taksometriem vai par bīstamu kravu pārvadāšanu, kā arī ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst ETMK transportlīdzekļu ekoloģijas un drošības prasībām un ja pēc pamatpārbaudes nav pagājušas vairāk kā 30 dienas. 11 (Grozīts ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 81; MK 09.01.2007. noteikumiem Nr. 48; MK 01.04.2008. noteikumiem Nr. 242; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 118; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1003; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr. 588; MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 54) 9. Ja tehniskās apskates veikšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir brīvdiena vai svētku diena, termiņš tiek pagarināts līdz nākamajai darbdienai. 12 10. Atkārtotās pārbaudes laikā tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas konstatēti pamatpārbaudē. Ja transportlīdzeklim pēc pamatpārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi vai bojājumi vai objektīvu iemeslu dēļ šos trūkumus vai bojājumus nebija iespējams konstatēt pamatpārbaudē, inspektors tos novērtē. 13 (Grozīts ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242) II. Tehniskā apskate 11. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā: 11.1. uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību; 11.2. uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu; 11.3. samaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ja attiecināms vai ja tas nav samaksāts iepriekš; 11.4. norāda transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu; 11.5. (svītrots ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242); 11.6. uzrāda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi" izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus; 11.7. veic transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa samaksu, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksu, samaksu par tehnisko apskati, kā arī veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate. 14 (Grozīts ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 11.1 CSDD neveic valsts tehnisko apskati vieglajam taksometram, ja taksometra speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies vai tā ir anulēta. Pirms tehniskās apskates vieglā taksometra īpašnieks (vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda spēkā esošu tak­sometra speciālo atļauju (licenci) vai licences kartīti, ja transport­līdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav informācijas par speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes esību. 15 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 12. Pēc tam, kad transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) uzrādījis nepie­ciešamos dokumentus, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pārbaudīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esība un veikti nepieciešamie maksājumi, transportlīdzekļa īpaš­niekam (vadītājam) izsniedz maksājumus apliecinošus dokumentus. 16 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 13. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) tehniskā stāvokļa kontrolei transportlīdzekli kopā ar tā reģistrācijas apliecību nodod inspektoram. Piekabi (puspiekabi) nodod inspektoram tehniskā stāvokļa kontrolei sakabē ar velkošo mehānisko transportlīdzekli. Ja tiek veikta motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskā stāvokļa kontrole, vienlaikus inspektoram nodod arī motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi. 17 (MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1003 redakcijā) 14. Inspektors neuzsāk transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli, bet noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, ja: 14.1. motociklu, kas reģistrēts kā motocikls ar blakusvāģi, uzrāda bez blakusvāģa; 14.2. piekabe nav mehāniski, elektriski un pneimatiski (ja attiecināms) savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli vai piekabe tiek uzrādīta sakabē ar traktortehniku; 14.3. seglu vilcēju uzrāda bez puspiekabes (minētā prasība neattiecas uz atkārtoto pārbaudi, ja pamatpārbaudē seglu vilcējam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi bremžu iekārtā vai sakabes ierīcē); 14.4. transportlīdzeklī bez tā vadītāja ir pasažieri vai dzīvnieki; 14.5. transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus; 14.6. transportlīdzekļa motors nav iedarbināms, izmantojot starteri, vai mehāniskais transportlīdzeklis nespēj patstāvīgi pārvietoties; 14.7. nepiemērotu laika apstākļu (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) dēļ nav iespējams veikt motocikla tehniskā stāvokļa kontroli gaitā; 14.8. transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) nevar uzrādīt tā reģistrācijas apliecību vai beidzies tās derīguma termiņš; 14.9. taksometra speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies vai speciālā atļauja (licence) vai licences kartīte ir anulēta; 14.10. nav uzrādīta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegta attiecīga atļauja, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus; 14.11. transportlīdzekļa konstrukcijas parametru dēļ nav iespējams veikt tehnisko apskati attiecīgajā tehniskās apskates stacijā; 14.12. nav veikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksa, samaksa par tehnisko apskati, kā arī nav veiktas normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate; 14.13. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem, kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbaudāmās transportlīdzekļa sastāvdaļas tehnisko kontroli, izņemot tādus, kuru uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs; 14.14. transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir informācija: 14.14.1. par transportlīdzekļa īpašuma tiesību nodošanu citai personai, bet īpašnieka maiņas reģistrācija nav veikta noteiktajā termiņā; 14.14.2. par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārda, uzvārda vai nosaukuma maiņu. 18 (Grozīts ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 15. Tehniskā stāvokļa kontroli sāk ar transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk - datu salīdzināšana). Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehniskā stāvokļa kontroli, izdara attiecīgu ierakstu tehniskās apskates protokolā un tehniskās apskates uzlīmi izsniedz tikai pēc neatbilstības novēršanas. 19 16. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt tehniskā stāvokļa kontrole netiek turpināta un viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. Šādā gadījumā transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati uzskata par neuzsāktu, noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā. 20 (Grozīts ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) 17. (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 21 18. Turpmāko transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli inspektors veic, izmantojot tehniskās apskates stacijā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tas nav iespējams transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību vai citu objektīvu iemeslu dēļ, inspektoram, veicot transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli, ir tiesības izdarīt kontroles braucienu, piedaloties ceļu satiksmē. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā. 22 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā) 18.1 Ja transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroles laikā tam rodas trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus, kā arī šo noteikumu 14.6. un 14.7. apakšpunktā minētajos gadījumos, tehniskā stāvokļa kontroli pārtrauc un noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati. Par to izdara attiecīgu atzīmi tehniskās apskates protokolā un piešķir atbilstošu vērtējumu. 23 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 19. Tehniskā stāvokļa kontroles beigās inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu un: 19.1. ja piešķirts 0.vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā (turpmāk – transportlīdzekļu reģistrs) un noformēta tehniskās apskates uzlīme, kā arī tehniskās apskates protokols; 19.2. ja piešķirts 1.vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un noformēta tehniskās apskates uzlīme, kā arī tehniskās apskates protokols; 19.3. ja piešķirts 2.vērtējums pamatpārbaudē, transportlīdzeklim tiek dota pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un noformēta tehniskās apskates uzlīme, kā arī tehniskās apskates protokols; 19.4. ja piešķirts 2.vērtējums atkārtotajā pārbaudē, transportlīdzeklim tiek saglabāta pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību, līdz pamatpārbaudē piešķirtās pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņa beigām, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols; 19.5. ja piešķirts 3.vērtējums, transportlīdzeklim netiek dota atļauja vai pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai spēkā esošā atļauja vai pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek anulēta (noņemta uzlīme), par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols. 24 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 19.1 Tehniskās apskates protokolā norāda šādu informāciju: 19.11. datus par transportlīdzekļa īpašnieku (vadītāju); 19.12. transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus; 19.13. konstatētos trūkumus vai bojājumus un to novērtējumu; 19.1 4. citu informāciju saistībā ar konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, ja tāda nepieciešama (piemēram, vecākās uzstādītās riepas izgatavošanas gadu); 19.15. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu; 19.16. atļaujas termiņu piedalīties ceļu satiksmē; 19.17. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli; 19.1 8. odometra rādījumu. 25 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr. 242 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 54) 20. Ja transportlīdzeklim tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta. 26 21. Tehniskās apskates uzlīmē norāda: 21.1. informāciju par transportlīdzekli (valsts reģistrācijas numuru un transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) pēdējās sešas zīmes); 21.2. termiņu (datums, mēnesis), līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē. 27 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 22. Tehniskās apskates uzlīmi automobilim inspektors pielīmē priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, labajā apakšējā stūrī, pirms tam noņemot iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi, izņemot šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minēto gadījumu. Motocikla, tricikla, kvadricikla, piekabes un puspiekabes īpašniekam (vadītājam) uzlīmi izsniedz, uzlīmētu uz speciālas pamatnes, anulējot iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi. 28 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 23. (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 29 23.1 (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 30 23.2 Pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē sešu mēnešu lai­kā tiek dota ne vairāk kā divas reizes. Ja sešu mēnešu laikā trešajā vai nākamajās pamatpārbaudēs transportlīdzeklim atkārtoti konstatēti būtiski trūkumi vai bo­jājumi, pagaidu atļauja dota netiek, bet transportlīdzekļa īpaš­niekam (vadītājam) tiek dota iespēja transportlīdzekli tās pašas dienas laikā no­gādāt stāvvietā vai remontvietā. 31 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 24. Pagaidu atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara, lielgabarīta kravu pārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 32 (Grozīts ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48) 25. Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus un bojājumus un uzrāda transportlīdzekli atkārtotai pārbaudei. 33 26. (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 34 27. Pēc tehniskās apskates veikšanas inspektors izsniedz aizpildītu tehniskās apskates protokolu, kurā persona, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, ar savu parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots. 35 III. Tehniskās apskates uzlīmes noformēšana transportlīdzeklim pirms pirmreizējās tehniskās apskates, uzlīmes dublikāta noformēšana un uzlīmes nomaiņa, ADR sertifikāta, ETMK sertifikāta un Transportlīdzekļa sertifikāta noformēšana dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem (Nodaļas nosaukums 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 28. Lai ar transportlīdzekli piedalītos ceļu satiksmē, piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā tehniskās apskates uzlīmi bez transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroles veikšanas noformē: 28.1. jaunam, ārvalstīs iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam; 28.2. ārvalstīs iepriekš reģistrētam transportlīdzeklim, ja no tā pirmās reģistrācijas datuma līdz pirmās reģistrācijas datumam Latvijā nav pagājis ilgāks laikposms par Ceļu satiksmes likumā noteikto tehniskās apskates periodu konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka datorprogramma, par atskaites punktu ņemot transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumu atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam. Ja reģistrācijas apliecībā norādīts tikai transportlīdzekļa izgatavošanas gads, par pirmās reģistrācijas datumu uzskata reģistrācijas gada 1. janvāri. 36 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 29. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē un ir nozaudēta vai bojāta vai ja ticis bojāts un nomainīts vējstikls. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes un ir nozaudēta vai bojāta. 37 (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 54 redakcijā) 29.1 ADR sertifikātu, ETMK sertifikātu un Transportlīdzekļa sertifikātu dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem noformē bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja iepriekš izsniegtais spēkā esošais attiecīgais sertifikāts ir nozaudēts vai bojāts. 38 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 30. Ja mainījušies transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē norādītie transportlīdzekļa uzskaites dati, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, bet, ja iepriekš izsniegtā, spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas. 39 (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 54 redakcijā) 30.1 Tehniskās apskates uzlīmi noformē bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja mainījies transportlīdzekļa veids vai pielietojums, bet reģistrā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē derīga ilgāk nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktais tehniskās apskates periods konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam pēc tā maiņas. Atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš tiek samazināts un noteikts atbilstoši transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam, vadoties pēc pirmās reģistrācijas datuma vai datuma, kad piešķirta iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē. 40 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 31. Pirms tehniskās apskates uzlīmes saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un veic normatīvajos aktos par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana. 41 (Grozīts ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48; MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242) 32. Pēc dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona salīdzina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus ar reģistrācijas apliecībā norādītajiem. Ja dati atbilst un ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam netiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona noformē tehniskās apskates uzlīmi. Ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam tiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona pieņem lēmumu noformēt tehniskās apskates uzlīmi tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas. 42 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 33. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai izsniedz tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļu agregātu numerācijā vai reģistrācijas dokumentos, inspektors par konstatētajiem faktiem informē Valsts policiju un tālāk rīkojas šo noteikumu 16.punktā noteiktajā kārtībā. 43 (Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) IV. Tehniskā kontrole uz ceļiem 34. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem (turpmāk – tehniskā kontrole) veic gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem kravas automobiļiem, piekabēm (puspiekabēm), autobusiem un vieglajiem taksometriem. Dati par tehnisko kontroli tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā. 44 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā) 35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās kontroles tā vadītājs nodod inspektoram transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi un ar pārvadājumu veikšanu saistītos transportlīdzekļa sertifikātus. Pēc tam vadītājs nodod transportlīdzekli inspektoram tehniskās kontroles veikšanai. 45 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā) 36. Inspektors tehnisko kontroli sāk ar datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli un izdara attiecīgu atzīmi tehniskās kontroles protokolā. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors par konstatētajiem faktiem informē Valsts policiju un tālāk rīkojas šo noteikumu 16.punktā noteiktajā kārtībā. Viltota vai pašdarināta valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 46 (Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) 37. Pēc datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli, izmantojot tehniskās kontroles vietā pieejamās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tehniskās kontroles vietā nav iespējams veikt attiecīgo iekārtu, sistēmu, mezglu vai agregātu pārbaudi, bet inspektoram ir aizdomas par to, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis neatbilst būtiskajām prasībām un tam ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3.vērtējumu, transportlīdzekli var pakļaut tehniskai kontrolei tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajā tehniskās apskates stacijā. 47 38. Ja, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja uzrādītajiem dokumentiem, tiek konstatēts, ka pēdējo triju mēnešu laikā transportlīdzeklim veikta tehniskā apskate vai tehniskā kontrole, inspektors var nepārbaudīt tās sistēmas, iekārtas mezglus vai agregātus, kas ir pārbaudīti un kam nav konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi. Tomēr, ja neatbilstība ir acīmredzama, inspektors veic attiecīgo sistēmu, iekārtas mezglu vai agregātu pārbaudi. 48 39. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās kontroles protokolā. Tehniskās kontroles protokolā norāda arī šādu informāciju: 39.1. pārbaudes vietu, datumu un laiku; 39.2. transportlīdzekļa reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru, identifikācijas numuru un kategoriju; 39.3. transporta uzņēmumu vai īpašnieku, Kopienas licences numuru (ja attiecināms); 39.4. transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un valstspiederību; 39.5. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu; 39.6. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli; 39.7. datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē. 49 (MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1003 redakcijā) 40. Tehniskās kontroles beigās, ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumus, inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu, noformē tehniskās kontroles protokolu un izsniedz to transportlīdzekļa vadītājam. 50 41. Ja transportlīdzeklim ir konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība tālākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa tālāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. 51 42. Ja transportlīdzeklim ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 2.vērtējumu, tiek anulēta esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, noņemta tehniskās apskates uzlīme un dota pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību. Netiek pagarināts termiņš esošai pagaidu atļaujai piedalīties ceļu satiksmē. 52 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 42.1 Transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus un uzrāda transportlīdzekli jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā atkārtotas pārbaudes veikšanai. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka iepriekš konstatētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti un transportlīdzeklim nav citu acīmredzamu trūkumu vai bojājumu, transportlīdzeklim tiek atjaunota iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim tiek noformēta tehniskās apskates uzlīme ar iepriekšējo derīguma termiņu. 53 (MK 01.02.2005. noteikumu Nr.81 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 42.2 Pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt vai turpināt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara vai lielgabarīta kravu pārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 54 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 43. Ja transportlīdzeklim ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3.vērtējumu, transportlīdzekļa tālākā piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Šādā gadījumā inspektors anulē atļauju vai pagaidu atļauju piedalīties ceļu satiksmē, noņem tehniskās apskates uzlīmi, aiztur (noņem) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un par to izdara attiecīgu ierakstu tehniskās kontroles protokolā. 55 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 44. Transportlīdzekļa vadītājs tiek informēts par attiecīgo CSDD nodaļu un laiku, kad iespējams atgūt aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes. 56 45. Transportlīdzekļa vadītājs pēc transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējuma saņemšanas novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus. Ja tos nav tehniski iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa vadītājs, izmantojot evakuatoru vai velkot cietā sakabē, nogādā transportlīdzekli tuvākajā stāvvietā vai remontvietā. 57 (Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 46. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD nodaļā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija vai tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā. 58 (Grozīts ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.81) 47. Lai saņemtu atpakaļ aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un uzrāda transportlīdzekli norādītajā tehniskās apskates stacijā. Ja transportlīdzeklim: 47.1. trūkumi vai bojājumi netiek konstatēti vai konstatēti trūkumi vai bojājumi, kam piešķirams 1.vērtējums, transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un izsniedz tehniskās apskates uzlīmi (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim); 47.2. tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kam piešķirams 2.vērtējums, transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un izsniedz pagaidu atļauju 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību; 47.3. tiek konstatēti trūkumi vai bojājumi, kam piešķirams 3.vērtējums, aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes netiek atdotas. 59 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā) 48. CSDD reizi divos gados, ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 31.martam nosūta Eiropas Komisijai informāciju par iepriekšējos divos gados pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu, klasificējot tos pēc kategorijas un reģistrācijas valsts, kā arī norādot pārbaudītās sistēmas, mezglus un agregātus un konstatētos trūkumus un bojājumus. 60 V. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē 49. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē (turpmāk – vienas dienas atļauja) ir pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļu reģistrā norādītajā datumā, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) varētu aizbraukt līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošai tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kam beidzies termiņš atļaujai vai pagaidu atļaujai piedalīties ceļu satiksmē (nav spēkā esošas tehniskās apskates uzlīmes). 61 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 50. Vienas dienas atļauja dod tiesības pārvietoties ar tajā norādīto transportlīdzekli no tā remonta vai atrašanās vietas tikai līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošajai tehniskās apskates stacijai. 62 (Grozīts ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 51. Vienas dienas atļauju transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) var pieprasīt un saņemt elektroniski vai personīgi jebkurā CSDD no­daļā. 63 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 52. Vienam transportlīdzeklim vienas dienas atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes kalendāra gadā. 64 (Grozīts ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242) 53. Vienas dienas atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību. 65 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 54. Vienas dienas atļauja ir informācija transportlīdzekļu reģistrā par: 54.1. transportlīdzekli; 54.2. vietu (adresi), no kuras norādītais transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošo tehniskās apskates staciju; 54.3. datumu un laiku, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā. 66 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 55. Izmantojot vienas dienas atļauju, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) ir atbildīgs par to, lai tajā norādītais transportlīdzeklis tieši neapdraudētu satiksmes drošību, apkārtējo vidi, cilvēku veselību un dzīvību un tam nebūtu tādu trūkumu vai bojājumu, kuru dēļ tas nedrīkstētu piedalīties ceļu satiksmē. 67 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) VI. Sporta automobiļu tehniskā apskate 56. Sporta automobilis ir automobilis, kurš pēc savas konstrukcijas ir paredzēts braukšanai sporta sacensībās un kuram ir izsniegta sporta automobiļa tehniskā pase. Sporta automobiļa tehniskajā pasē norāda informāciju par: 56.1. transportlīdzekli; 56.2. transportlīdzeklim veiktajām tehniskajām izmaiņām; 56.3. veikto tehnisko apskati. 68 57. Tehnisko apskati neveic sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām tikai speciāli šim nolūkam izveidotās (ierīkotās) slēgta tipa trasēs. Šādiem automobiļiem netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. 69 58. Sporta automobilim, kurš pēc konstrukcijas paredzēts sporta sacensībām, kas var ietvert pārvietošanos pa koplietošanas ceļiem vai to posmiem, tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajai kārtībai un specifiskajām tehniskajām prasībām konkrētajā sporta automobiļu grupā. 70 (MK 01.02.2005. noteikumu Nr.81 redakcijā) 59. Sporta automobilim tiek dota īslaicīga atļauja piedalīties ceļu satiksmē (ceļa posmos sacensību un treniņu laikā, pārvietojoties no viena sacensību posma uz citu vai pārvietojoties citur saistībā ar piedalīšanos konkrētās sacensībās). Īslaicīgās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš tiek norādīts apstiprinātā pieteikumā dalībai sacensībās. Sporta automobiļiem īslaicīgo atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina sporta automobiļa tehniskā pase, apstiprināts pieteikums dalībai sacensībās un valsts tehniskās apskates uzlīme, kas uzlīmēta uz speciālas pamatnes. 71 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) VI1. Speciālo militāro transportlīdzekļu tehniskā apskate(Nodaļa MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 59.1 Speciālais militārais transportlīdzeklis ir mehāniskais transport­līdzeklis, kurš būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujas un kaujas apstākļos un kurš ir reģistrēts nor­matīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā. 72 59.2 Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamajām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas neatbilstības šo noteikumu prasībām, kuras saistītas ar specifisko funkciju veikšanu. 73 59.3 Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai piedalītos specifisko funkciju veikšanā. Speciālā militārā transportlīdzekļa atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina valsts tehniskās apskates uzlīme uz speciālas pamatnes. 74 (Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) VI2. Vēsturisko spēkratu tehniskā apskate(Nodaļa MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 59.4 Vēsturiskajam spēkratam tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamajām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas neatbilstības šo noteikumu prasībām, kas saistītas ar tā oriģinālo konstrukciju un kas būtiski neietekmē satiksmes drošību. 75 VII. Tehniskās apskates procesa kvalitātes kontrole 60. Lai nodrošinātu tehniskās apskates procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD vai tās pilnvarotas personas (turpmāk – kontrolējošie darbinieki) kontrolē tehniskās apskates procesa kvalitāti. 76 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 61. Tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros pēc kontrolējošā darbinieka pieprasījuma transportlīdzekli pakļauj atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas. 77 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 61.1 Ja transportlīdzeklim tiek veikta atkārtota tehniskā stāvokļa novērtēšana tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros un ja inspektora piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem atšķiras no kontrolējošā darbinieka novērtējuma, noteicošais ir kontrolējošā darbinieka piešķirtais kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem. 78 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 61.2 Ja kontrolējošā darbinieka novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc kontrolējošā darbinieka novērtējuma piešķiršanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā noteikto kārtību. 79 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) VIII. Atļaujas piedalīties ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīmes anulēšanas un atjaunošanas speciālie gadījumi(Nodaļas nosaukums MK 01.02.2005. noteikumu Nr.81 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 62. Atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīme tiek anulēta: 62.1. (svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.81); 62.2. (svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.81); 62.3. ja transportlīdzeklis cietis ceļu satiksmes negadījumā un tādēļ tam ir radušies bojājumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību vai galveno transportlīdzekļa iekārtu vai sistēmu darbību; 62.4. jebkurā gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā cietis transportlīdzeklis, kas paredzēts bīstamu kravu pārvadājumiem; 62.5. (svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118); 62.6. (svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118); 62.7. ja, veicot uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata ierosinātu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli, tehniskās apskates stacijā tiek konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi. 80 (Grozīts ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588) 63. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē šo noteikumu 62.punktā minētajos gadījumos, transportlīdzeklim novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un uzrāda transportlīdzekli tehniskajai apskatei. 81 (MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 64. (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 82 IX. Rīcība strīdu gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība 65. Ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā apskatē, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs), transportlīdzeklim nepametot tehniskās apskates vietu, pēc tehniskās apskates veikšanas vēršas pie attiecīgās CSDD nodaļas priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD nodaļas priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. 83 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 65.1 Ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā kontrolē uz ceļiem, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) tajā pašā dienā vai nākamajā darbdienā pēc tehniskās kontroles veikšanas ierodas inspektora norādītajā CSDD nodaļas tehniskās apskates stacijā, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD nodaļas priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. 84 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 66. Ja domstarpības nav atrisināmas vai nav risinātas šo noteikumu 65. vai 65.1 punktā noteiktajā kārtībā, transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) sastāda iesniegumu, ietverot tehniska rakstura domstarpību detalizētu izklāstu. Minēto iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa vērtējuma piešķiršanas iesniedz CSDD vadītājam. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku. 85 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 67. Ja transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem atkārtotajā novērtēšanā atšķiras no sākotnējā novērtējuma, noteicošais ir atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums. 86 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 67.1 Ja atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc atkārtotās novērtēšanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā noteikto kārtību. 87 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 68. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanai remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta. 88 69. (Svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.118) 89 70. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka ir veikti remontdarbi, vai ja transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai pārbaudei vai neierodas uz atkārtoto pārbaudi, paliek spēkā iepriekš piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums. 90 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) 71. CSDD lēmumu var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 91 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.118 redakcijā) X. Noslēguma jautājumi 72. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju. 92 73. Līdz 2008.gada 1.janvārim tehnisko apskati autobusam reizi gadā var veikt tehniskās apskates stacijā, kas nav ierīkota atbilstoši autobusa kategorijai vai konstrukcijas parametriem. Šādā gadījumā autobusa tehniskais stāvoklis tiek novērtēts tādā apjomā, kādā to pieļauj konkrētās tehniskās apskates stacijas aprīkojums un iekārtojums. 93 (MK 01.02.2005. noteikumu Nr.81 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48) 74. Noteikumu pielikuma 7.punkta kodā 701.5 un 9.punkta kodā 904.3 minētās prasības stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju. 94 75. Noteikumu pielikuma 6.punkta kodā 627.3 minētās prasības stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. 95 76. Noteikumu pielikuma 12.punkta kodos 1201, 1202.2, 1206.5 un 1207 minētās prasības attiecībā uz bīstamu kravu iekšzemes pārvadājumiem paredzētajiem transportlīdzekļiem stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. 96 77. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises, kas izsniegtas līdz 2008.gada 31.maijam, ir derīgas apdrošināšanas līguma spēkā esības aplie­cināšanai, tās uzrādot, ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim. 97 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 78. Šo noteikumu 103.1.3.2.kods stājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī. 98 (MK 01.04.2008. noteikumu Nr.242 redakcijā) 79. Šo noteikumu 704.5. kodu piemēro, sākot ar 2015. gada 1. janvāri. Par trūkumiem vai bojājumiem, ko atzīmē 310.4., 428.2., 629.3., 629.4. vai 704.5. kodā, izmantojot pašdiagnostikas sistēmu (OBD), 2. vērtējumu piešķir, sākot ar 2015. gada 1. janvāri. 99 (MK 30.09.2014. noteikumu Nr.588 redakcijā) 80. Noteikumu pielikuma I daļas kodos 502.1.4., 503.2.2., 503.2.3. un 503.2.4. minētās prasības un grozījums 5. grupas 503.1.3. kodā stājas spēkā 2016. gada 1. decembrī. 100 (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 54 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 723) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 09.01.2007. noteikumu Nr.48 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1996.gada 20.decembra Direktīvas 96/96/EC par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm; 2) Komisijas 1999.gada 26.maija Direktīvas 1999/52/EC, ar kuru tehniskajam progresam pielāgo Padomes Direktīvu 96/96/EC par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm; 3) Komisijas 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/9/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 96/96/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm; 4) Komisijas 2001.gada 14.februāra Direktīvas 2001/11/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 96/96/EK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm – saimnieciski izmantojamo transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas ierīces funkcionālo pārbaudi; 5) Komisijas 2003.gada 3.aprīļa Direktīvas 2003/27/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 96/96/EK par mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas pārbaudi; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 6.jūnija Direktīvas 2000/30/EK par Kopienas teritorijā braucošu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām apskatēm uz ceļiem; 7) Komisijas 2003.gada 3.aprīļa Direktīvas 2003/26/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par komerciālo transportlīdzekļu ātruma ierobežotājiem un izplūdes gāzu emisiju; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Direktīvas 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu mo­dernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (pārstrādāta versija); 10) Komisijas 2010.gada 5.jūlija Direktīvas 2010/47/ES, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem; 11) Komisijas 2010.gada 5.jūlija Direktīvas 2010/48/ES, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm. 101 Ministru prezidents I.Emsis Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers Pielikums Būtiskās prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam un šo prasību novērtēšana(Pielikums grozīts ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 81; MK 09.01.2007. noteikumiem Nr. 48; MK 01.04.2008. noteikumiem Nr. 242; MK 21.10.2008. noteikumiem Nr. 865; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 118; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1003; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr. 588; MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 54; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 723) I. Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam1.grupa. Aprīkojums (kodi no 101 līdz 110)101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.Pēc 1998. gada 1. janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, kas izgatavotas līdz 2014. gada 20. februārim, jābūt marķētiem atbilstoši standarta LVS 88:1997 "Transportlīdzekļu marķēšana" prasībām.101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem.102. Valsts reģistrācijas numura zīme102.1. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst valsts standarta LVS 20:2009 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt atbilstoši piestiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā, horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmes apakšējo malu (taču, ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,20 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas;Ja pakaļējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:102.1.1. numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknes. Numura zīmes kreisā sānu mala nedrīkst atrasties pa kreisi no vertikālās plaknes, kas ir paralēla gareniskās simetrijas plaknei un pieskaras vistālāk izvirzītajam transportlīdzekļa sānu gabarīta punktam;102.1.2. reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3 m no ceļa virsmas (motocikliem – 0,2 m vai zemāk par riteņa rādiusa attālumu no zemes, ja tas ir mazāks par 0,20 m), bet augšējā mala – augstāk par 1,2 m (motocikliem – 1,5

1. m)no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, valsts reģistrācijas numura zīmi novieto iespējami tuvāk minētajam augstumam. Reģistrācijas numura zīmes augstumu virs ceļa virsmas mēra nenoslogotam transportlīdzeklim.102.2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus, kā arī jebkādā veidā mainīt tās saturu vai salikt to no citu numura zīmju fragmentiem.103. Atpakaļskata spoguļi (netiešās redzamības ierīces)103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību virzienā uz aizmuguri (1.1.a, 1.1.b, 1.1.c, 1.1.d, 1.1.e., 1.1.f, 1.1.g un 1.1.h att.), transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem (netiešās redzamības ierīcēm), kuru dalījums klasēs norādīts 1.1.tabulā:1.1.tabulaAtpakaļskata spoguļu klases un netiešās redzamības ierīcesNr.p.k.KlaseSpoguļa tips1.ISalona (iekšējais) spogulis2.IIGalvenais (ārējais) spogulis (lielais)3.IIIGalvenais (ārējais) spogulis (mazais)4.IVPlatleņķa spogulis (ārējais)5.VTuvās redzamības spogulis (ārējais)6.VIPriekšējais spogulis (ārējais)7.LMotocikla spogulis8.SNetiešās redzamības ierīce (piemēram, videokamera), kas nav spogulis103.1.1. M1 un N1 kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem, ievērojot šādus nosacījumus:103.1.1.1. ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2010.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar III klases spoguli vadītāja pusē un I klases spoguli vai III klases spoguli pasažiera pusē. Ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar III klases spoguļiem abās pusēs;103.1.1.2. ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 2011.gada 1.janvāra, tas jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem;103.1.2. M2 un M3 kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem;103.1.3. N2 un N3 transportlīdzeklis jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem, ievērojot šādus nosacījumus:103.1.3.1. ja transportlīdzeklis izgatavots (pirmo reizi reģistrēts) līdz 1999.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs;103.1.3.2. ja transportlīdzeklis izgatavots (pirmo reizi reģistrēts) laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs un IV un V klases spoguļiem pasažiera pusē. Prasība attiecībā uz aprīkošanu ar IV un V klases spoguļiem neattiecas uz gadījumiem, ja V klases atpakaļskata spoguli nav iespējams uzstādīt atbilstošā augstumā. Ja šādu spoguļu uzstādīšana nav tehniski iespējama, drīkst uzstādīt citas netiešās redzamības ierīces ar nosacījumu, ka atpakaļskata redzamības lauks nav mazāks par 95 % IV klases spoguļa redzamības lauka un mazāks par 85 % V klases spoguļa redzamības lauka;103.1.3.3. ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2008.gada 1.janvāra, tas jāaprīko atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;103.1.4. L kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar vienu atpakaļskata spoguli labajā pusē un vienu atpakaļskata spoguli kreisajā pusē. Tiem jānodrošina pietiekama pārredzamība un jāatbilst šādām prasībām:103.1.4.1. minimālais spoguļa atstarojošās virsmas laukums ir 69 cm2. Apaļa spoguļa atstarojošās virsmas diametrs nedrīkst būt mazāks par 94 mm un lielāks par 150 mm. Ja spogulis nav apaļš, tā atstarojošajā virsmā var ievilkt aploci ar diametru 78 mm, un spoguļa atstarojošā virsma iekļaujas 120 mm x 200 mm lielā taisnstūrī;103.1.4.2. L kategorijas transportlīdzeklim bez virsbūves spoguļus uzstāda tā, lai attālums no atstarojošo virsmu centriem horizontālā plaknē līdz vertikālajai simetrijas garenplaknei nebūtu mazāks par 280 mm (1.1.i att.).1.2.tabulaSpoguļu klasesTransport-līdzekļa kategorijaI klaseII klaseIII klaseIV klaseV klaseVI klaseL klase12345678M1, N1AtļautsAtļauts tikai kā alternatīva III klases spogulimObligāts abās pusēsAtļautsAtļauts uzstādīt ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*Atļauts uzstādīt ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*AizliegtsM2, M3AtļautsObligāts abās pusēsAizliegtsAtļautsAtļauts uzstādīt ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*Atļauts uzstādīt ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*AizliegtsN27,5tAtļautsObligāts abās pusēsAizliegtsObligāts abās pusēs, ja iespējams uzstādīt V klases spoguliObligāts** pasažiera pusē.Atļauts vadītāja pusē.Abi ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*Obligāts***.Viens ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*AizliegtsN2>7,5tAtļautsObligāts abās pusēsAizliegtsObligāts abās pusēsObligāts** pasažiera pusē.Atļauts vadītāja pusē.Abi ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*Obli-gāts***. Viens ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*AizliegtsN3AtļautsObligāts abās pusēsAizliegtsObligāts abās pusēsObligāts** pasažiera pusē.Atļauts vadītāja pusē.Abi ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*Obligāts***.Viens ne zemāk kā 2 m virs brauktuves*AizliegtsLAtļauts transport-līdzeklim ar virsbūvi/p>AizliegtsAtļauts tikai kā alternatīva L klases spogulimAizliegtsAizliegtsAizliegtsObligāts abās pusēsPiezīmes.1. * Pilnīgi noslogotam transportlīdzeklim neviena spoguļa daļa nedrīkst atrasties zemāk par 1,90 m virs brauktuves.2. ** Ja V klases spoguļa redzamības zona tiek nodrošināta, kombinējot IV klases un VI klases spoguļu redzamības zonas, tad V klases spoguļa uzstādīšana nav obligāta.3. *** Ja VI klases spoguļa redzamības zona tiek nodrošināta ar citu netiešās redzamības ierīci, kas nav spogulis, tad VI klases spogulis nav jāuzstāda.103.1.5. mācību transportlīdzeklis, kas paredzēts B kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar dublējošo I klases atpakaļskata spoguli salonā un vienu papildu ārējo II vai III klases atpakaļskata spoguli katrā pusē;103.1.6. mācību transportlīdzeklis, kas paredzēts BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu papildu ārējo II vai III klases atpakaļskata spoguli katrā pusē;103.1.7. transportlīdzeklis, kas velk par to platāku piekabi un salona atpakaļskata spogulī redzamība ir ierobežota, papildus jāaprīko ar izvirzītiem II vai III klases atpakaļskata spoguļiem abās pusēs.103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem (1.2.att.) atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu (turpmāk - transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumi). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atpakaļskata spoguļi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kas tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.103.3. Spogulim nedrīkst būt redzamību pasliktinošu bojājumu un pārklājumu. Spogulim jābūt pienācīgi nostiprinātam tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis.103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem.104. Skaņas signālierīce104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci, un tai jādarbojas efektīvi. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.104.2. Skaņas signālierīcei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.3.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, skaņas signālierīce var būt sertificēta un marķēta atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.104.3. Transportlīdzeklim uzstādītās skaņas signālierīces vai skaņas signālierīču sistēmas, kas sastāv no vairākiem blokiem, kuri katrs emitē skaņas signālu un tiek darbināti vienlaikus, aktivizējot ar vienu kopēju vadības ierīci, trokšņu līmenim ir jābūt vismaz 93 dB(A), bet tas nedrīkst pārsniegt 112 dB(A). Atļauts uzstādīt papildu skaņas ierīci ar atsevišķu vadības ierīci, bet tās trokšņu līmenim gan atsevišķi, gan kopā ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci vai signālierīču sistēmu jāatbilst šajā kodā norādītajām prasībām attiecībā uz trokšņu līmeni.Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci vai sistēmu ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem).105. Kontrolmērinstrumentu panelisKontrolmērinstrumentu panelī vai citur atsevišķi izvietotajām indikācijas ierīcēm, ko uzstādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, jāveic šā pielikuma II daļas 105. kodā minētās funkcijas un jādarbojas kontrolmērinstrumentu paneļa un citur izvietoto indikācijas ierīču apgaismojumam.106. Tahogrāfs106.1. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu kontrolierīci (turpmāk – tahogrāfs) atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci noteiktajām prasībām.106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta akreditētā vai pilnvarotā inspicēšanas institūcija (turpmāk – inspicēšanas institūcija) un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients “W”, riteņu aploces garums “I” un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un turpmāk ne retāk kā reizi divos gados.106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam inspicēšanas institūcijā.106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam.107. Ātruma ierobežošanas ierīce107.1. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežotājierīci atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīci noteiktajām prasībām.107.2. (Svītrots ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588)107.3. Uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā uzstāda pārbaudes plāksnīti (uzlīmi), kurā norāda ātruma ierobežotājierīces pārbaudi veikušā uzņēmuma nosaukumu un adresi, maksimālā ātruma iestatījumu (km/
2. h)un datumu, kad šis ātrums iestatīts vai veikta tā pārbaude. Ja informācija uz plāksnītes (uzlīmes) ir nesalasāma, inspektoram ir tiesības pieprasīt uzrādīt sertifikātu par ātruma ierobežotājierīces pārbaudi. Ātruma ierobežotājierīci pārbauda ne retāk kā reizi divos gados.107.4. Ātruma ierobežotājierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam (ja ražotājs paredzējis šādu iespēju) akreditētā inspicēšanas institūcijā.108. Riteņu paliktņi108.1. N2, N3 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.3.tab.).108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.1.3.tabulaPaliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusaRiteņa rādiuss(mm)Paliktņa izmēri (mm)pamata garumspamata platumsaugstumspaliktņa rādiuss380260120150360480320160190460600400200230560800600250330700109. Papildaprīkojums109.1. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt avārijas apstāšanās zīmei no sarkanas krāsas gaismu atstarojoša materiāla – vienādmalu trīsstūrim ar šķautnes garumu 450–550 mm, platumu lielāku vai vienādu ar 50 mm un atstarojošās virsmas laukumu lielāku par 315 cm2.Avārijas apstāšanās zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.6.att.).Avārijas apstāšanās zīmei jābūt bez bojājumiem, tās konstrukcijai jānodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves.109.2. Autobusam, vieglajam un kravas automobilim, motociklam ar blakusvāģi jābūt nokomplektētam ar medicīnisko aptieciņu, bet autobusam ar 25 un vairāk sēdvietām – ar divām medicīniskajām aptieciņām.109.3. Transportlīdzekli aprīko ar AB klases ugunsdzēsības aparātu. Ja transportlīdzekļa motoru darbina gāzes barošanas iekārta, transportlīdzekli aprīko ar uzpildītu un darba kārtībā esošu ABC klases ugunsdzēsības aparātu. Minimālais ugunsdzēsības aparātu skaits un ietilpība norādīta 1.4.tabulā.1.4.tabulaTransportlīdzekļa kategorijaPārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaits un ietilpībaM1vismaz viens ar ietilpību 1 kg (litrs)M2 un M3viens vai vairāki ar kopējo ietilpību vismaz 8 kg (litri)N1, N2 un N3vismaz viens ar ietilpību 2 kg (litri)N savienojumā ar Ovismaz divi ar ietilpību 2 kg (litri)Piezīmes.1. Ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu izmantošana ir pieļaujama tikai M1 kategorijas transportlīdzekļos.2. Uz ugunsdzēsības aparāta jābūt norādītam tā derīguma termiņam.3. Ugunsdzēsības aparātu nostiprina vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, bet, ja šādas vietas nav, to uzglabā viegli pieejamā vietā.4. Ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu ugunsdzēsības aparātu, to novieto vadītāja tiešā tuvumā. Ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis aprīkots ar vairākiem ugunsdzēsības aparātiem, vienu novieto vadītāja tiešā tuvumā, bet pārējos - pasažieru salonā.5. Transportlīdzekļus, kas pārvadā bīstamas kravas, aprīko ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši 1206.1.kodā minētajām prasībām.110. Atšķirības un pazīšanas zīmes110.1. Aizliegts uzstādīt vienas valsts pazīšanas zīmes kopā ar citas valsts reģistrācijas numura zīmēm, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku.110.2. (Svītrots ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48.)110.3. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar no iekšpuses izgaismotu pazīšanas zīmi atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) prasībām.110.4. Sevišķi smagas un/vai lielgabarīta kravas pārvadājošiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par CSN norādīto, aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) pazīšanas zīme atbilstoši CSN prasībām.Šādas pazīšanas zīmes ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu var būt uzstādītas arī citiem transportlīdzekļiem, ja pazīšanas zīmē norādītais ātrums nav lielāks par 100 km/h.110.5. Transportlīdzekļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN prasībām.110.6. Uz transportlīdzekļiem citiem satiksmes dalībniekiem redzamā vietā drīkst atrasties tikai CSN norādītās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes. Jebkāda cita veida zīmes vai informācija, kurās izmantotas CSN noteiktās ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, ir aizliegtas.110.7. N3 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot kravas automobiļus seglu vilcējus, un posmainajiem II un III klases autobusiem aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām (1.7.att.).Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).110.8. Visiem O kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8 m, kā arī tiem, kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.Pazīšanas zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.7.att.).Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).2.grupa. Gaismas ierīces(kodi no 201 līdz 214)1. Šīs grupas prasības attiecībā uz gaismas ierīču sertificēšanu un marķējumu un signāllukturu krāsu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti uz laiku, un uz transportlīdzekļiem, kuriem piešķirti diplomātiskie valsts reģistrācijas numuri.2. Ja vienā luktura korpusā ievietoti vienas funkcijas luktura vairāki (arī dažādi) gaismas avoti, kas ieslēdzami tikai vienlaikus, tas uzskatāms par vienu attiecīgās funkcijas lukturi.201. Galvenie lukturi201.1. Transportlīdzekļiem pieļaujami šādu veidu galvenie lukturi (lukturu pāra abi lukturi ir vienāda veida):201.1.1. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, ja tie sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.1. un 2.2.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, tā lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 2.1.tabulā norādītajiem apzīmējumiem;201.1.2. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa kreisās puses kustībai paredzēti lukturi, ja transportlīdzeklis paredzēts kreisās puses kustībai un Latvijā reģistrēts uz laiku. Šajā gadījumā lukturus drīkst izmantot tikai kopā ar speciālu uzlīmi, kas paredzēta luktura izstarotā gaismas kūļa korekcijai;201.1.3. simetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa lukturi, ja tie uzstādīti motociklam;201.1.4. simetrisku vai asimetrisku baltu gaismu izstarojoši ASV/Kanādas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, kas sertificēti un marķēti atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu prasībām, ja:201.1.4.1. transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim un šādus lukturus sākotnēji uzstādījis transportlīdzekļa izgatavotājs;201.1.4.2. transportlīdzeklim veikta atbilstības novērtēšana individuāli un tā lukturi atbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.2.1.tabulaTransportlīdzekļos izmantojamo Eiropas tipa lukturu, atstarotāju un atstarojošo materiālu apzīmējumiNr.p.k.ApzīmējumsApzīmējuma (simbola) atšifrējums1.Galvenie lukturiCTuvās gaismas lukturis2.RTālās gaismas lukturis3.CRTuvās–tālās gaismas lukturis4.C/RTuvās/tālās gaismas lukturis (/ – norāda, ka tuvā gaisma neieslēdzas vienlaikus ar tālo gaismu)5.HLukturis ar halogēnu spuldzi6.PLLukturis ar plastikāta izkliedētāju7.SHermetizētais lukturis ("sealed beam" SB)8.HSHermetizētais lukturis ar halogēnu spuldzi (HSB)9.DGāzu lokizlādes lukturis10.RLDienas gaitas lukturis11.B; F3Priekšējais miglas lukturis (attiecīgi B vai F3 klases)12.FPakaļējais miglas lukturis13.S1; S3Bremžu signāllukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti14.S2; S4Bremžu signāllukturis ar mainīgu gaismas intensitāti15.ARAtpakaļgaitas lukturis16.LNumura zīmes apgaismojuma lukturis17.1; 1a; 1bPriekšējais virzienrādītājs ([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa ārējo malu)18.3;4Priekšējais sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu)19.2a; 2bPakaļējais virzienrādītājs20.5Papildu sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu)21.6Papildu sānu virzienrādītājs([→] bulta vērsta virzienā uz transportlīdzekļa priekšdaļu) (R – labās, L – kreisās puses)22.APriekšējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis23.AMPriekšējais kontūrgaismas lukturis24.RPakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) vai kontūrgaismas lukturis25.R1Pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti26.R2Pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturis ar mainīgu gaismas intensitāti27.RM1Pakaļējais kontūrgaismas lukturis ar pastāvīgu gaismas intensitāti28.RM2Pakaļējais kontūrgaismas lukturis ar mainīgu gaismas intensitāti29.SM1; SM2Sānu gabarītgaismas lukturis30.DAiz luktura tipa apzīmējuma (piemēram, RD, S1D, 1aD) ierīcēm, kas var tikt izmantotas gan kā atsevišķas gaismas, gan kā divu gaismu kombinācijas sastāvdaļa31.YAiz luktura tipa apzīmējuma (piemēram, R1Y, S1Y) ierīcēm, kas darbojas kā savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas daļa32.IA; IBPriekšējie, sānu vai pakaļējie atstarotāji33.IIIA; IIIBPakaļējie trijstūra formas atstarotāji34.KPagriešanās gaismas lukturis35.Simetrisku gaismu izstarojoši L kategorijas transportlīdzekļu galvenie lukturiMBMotocikla lukturis36.C-AS;C-BS;WC-CS;WC-DS;WC-ESTuvās gaismas lukturis37.R-BS;WR-CS;WR-DS;WR-ESTālās gaismas lukturis38.CR-BS;WCR-CS;WCR-DS;WCR-ESTuvās–tālās gaismas lukturis39.11; 11a; 11b; 11c; 12L kategorijas transportlīdzekļa virzienrādītājs40.Atstarojošie materiāliCKontūru marķējuma atstarojošais materiālsDAtstarojošais materiāls nelieliem laukumiemEAtstarojošais materiāls lieliem laukumiemD/EGrafisku attēlu un marķējuma pamatnes atstarojošais materiāls201.2. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nekropļo luktura gaismas staru.201.3. Lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.3. un 2.4. att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis izgatavotājs.Aizliegts izmantot tuvās un tālās gaismas spuldžu ārējos apvalkus, kas pārveido balto gaismu citas krāsas gaismā.Aizliegts lietot halogēnās spuldzes un lokizlādes spuldzes lukturos, kas nav paredzēti šādu spuldžu lietošanai.201.4. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma manuālās korekcijas ierīci, kas darbināma no transportlīdzekļa salona, tā nedrīkst darboties tikai vienā pusē.Ja automobilis vai autobuss aprīkots ar lokizlādes lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei.Ja motocikls, tricikls vai kvadricikls aprīkots ar lokizlādes lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma korekcijas ierīcei, ja šādu ierīci paredzējis izgatavotājs.Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, lokizlādes lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei un šo lukturu tīrīšanas ierīcei jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.201.5. Inteliģentās adaptīvās priekšējo gaismas ierīču sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas. Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt kļūdu šīs sistēmas darbībā.202. Tuvās gaismas lukturi202.1. Tips, skaits un novietojums202.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem:202.1.1.1. Automobiļiem – ar diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:202.1.1.1.1. divi tuvās gaismas lukturi [C+C];202.1.1.1.2. divi tuvās–tālās gaismas lukturi [CR+CR];202.1.1.1.3. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR], ja tuvās gaismas režīmā darbojas divi apakšējie vai divi augšējie un izpildās to uzstādīšanas nosacījumi.202.1.1.2. Motocikliem – ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:202.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];202.1.1.2.2. viens tuvās gaismas lukturis [C];202.1.1.2.3. viens tuvās gaismas lukturis un viens tuvās-tālās gaismas lukturis [C+CR];202.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].202.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.5.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500 mm. Ja to paredz izgatavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700 mm.Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums – lielāks par 1200 mm.202.2. Ieslēdzot tuvās gaismas lukturus vai tiem ieslēdzoties automātiski, iedarbojoties transportlīdzekļa motoram, jāieslēdzas visiem tuvās gaismas lukturiem, izņemot 202.1.1.1.3 kodā minēto gadījumu. Tuvās gaismas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem, pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un kontūrgaismas lukturiem (ja tādi uzstādīti). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.202.3. Tuvās gaismas kūļa noliekumam attiecībā pret horizontu jāatbilst izgatavotāja prasībām. Ja šādi dati nav pieejami, jāatbilst 2.2.tabulā norādītajiem parametriem.2.2.tabulaTuvās gaismas kūļa noliekums pret horizontu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmaiPareizi noregulētu Eiropas tipa tuvās gaismas lukturu gaismas kūļiem pārbaudes ekrānu jāizgaismo tā, lai tuvās gaismas kūļa norobežojošā (augšējā) lauztā līnija nebūtu augstāka par šādas līnijas attēlu uz pareizā attālumā novietota pārbaudes ekrāna (2.6.a att.) vai par tuvo gaismu norobežojošo līniju pareizi novietotā regloskopā (2.7.a att.).Tuvās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.ASV/Kanādas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums (2.6.b att.).Veicot lukturu regulējuma pārbaudi transportlīdzeklim ar vadītāju un bez kravas, lukturu regulēšanas ierīcei jāatrodas neitrālajā (“0”) stāvoklī. Ar kravu slogotam transportlīdzeklim jāņem vērā slodzes ietekme uz gaismas kūļa noliekumu.202.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).203. Tālās gaismas lukturiJa automobilis aprīkots ar četriem lukturiem, kuri izslēgtā stāvoklī ir daļēji vai pilnīgi nosegti (kustīgs aizvars u.tml.), drīkst uzstādīt divus papildu tālās gaismas lukturus, kurus izmanto vienīgi kā gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt) gaišā diennakts laikā, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību atbilstoši CSN 134.punktam.203.1. Tips, skaits un novietojums203.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt uzstādītiem:203.1.1.1. automobiļiem – diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:203.1.1.1.1. divi tālās gaismas lukturi [R+R];203.1.1.1.2. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR];203.1.1.1.3. divi tālās gaismas lukturi un divi tuvās-tālās gaismas lukturi [R+R+CR+CR];203.1.1.1.4. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR].203.1.1.2. motocikliem – vienam vai diviem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:203.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];203.1.1.2.2. viens tālās gaismas lukturis [R];203.1.1.2.3. viens tālās gaismas lukturis un otrs tuvās-tālās gaismas lukturis [R+CR];203.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].203.1.1.3. Automobiļiem papildus 203.1.1.1. kodā noteiktajam lukturu skaitam drīkst uzstādīt vēl vienu pāri tālās gaismas lukturu.203.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz brauktuves virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm.203.2. Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties vienlaikus ne vairāk kā divi lukturu pāri jebkurā kombinācijā. Taču jebkurā gadījumā tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 300000 cd vai lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības (kontrolskaitlis atrodams luktura marķējumā pa labi no Eiropas tipa apzīmējuma “E”; 2.1.att.). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītlukturi, valsts numura zīmes apgaismojums un kontūrgaismas (ja tādas ir). Šis nosacījums neattiecas uz tālās gaismas izmantošanu par gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt).203.3. Eiropas tipa divlukturu apgaismes sistēmas gadījumā, ja luktura optiskais elements (reflektors) nav dalīts, tuvās gaismas regulējums nosaka arī tālās gaismas kūļa orientāciju telpā (2.6.a un 2.7.b att.), bet Eiropas tipa četrlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tālās gaismas [R] jeb iekšējiem lukturiem jābūt noregulētiem ne augstāk kā ārējiem tālās gaismas lukturiem (2.8.att.).ASV/Kanādas tipa lukturiem tālās gaismas kūļa centrs nedrīkst atrasties augstāk par luktura gaismu izstarojošās virsmas centru (2.6.b un 2.7.b att.).Tālās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.203.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).204. Priekšējie miglas lukturi204.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums204.1.1. Miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.9.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, miglas lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.204.1.2. Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem – viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma – abiem balta vai abiem dzeltena.204.1.3. Lukturus uzstāda priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.Lukturus uzstāda, ievērojot 2.10.attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu.Motocikliem – viena miglas luktura gadījumā – tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni, vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.204.2. Ieslēdzot miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojums.204.3. Miglas luktura gaismas kūļa regulējumam jāatbilst 2.11.attēlā norādītajam. Tā augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par tādā pašā augstumā uzstādīta un pareizi noregulēta tuvās gaismas luktura gaismas kūļa horizontālo gaismu norobežojošo līniju. ASV/Kanādas tipa luktura gaismas kūļa augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par pareizi noregulēta tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas horizontālo viduslīniju.Miglas luktura gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.204.4. Miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu luktura vai tā sastāvdaļu svārstības attiecībā pret virsbūvi. Miglas luktura izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu un papildu elementu izmantošana.204.5. Miglas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus:B klases miglas lukturos – tikai kvēlspuldzes;F3 klases miglas lukturos – kvēlspuldzes, lokizlādes gaismas avotus, gaismas diožu moduļus vai gaismas ģeneratorus.Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem.Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas205.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums205.1.1. Gabarītlukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.12.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.205.1.2. Skaits un krāsa205.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm, kuru platums ir lielāks par 1600 mm un kuras izgatavotas pēc 1995. gada 1. janvāra, jābūt diviem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Motocikliem (tricikliem, kvadricikliem) jābūt vienam vai diviem baltu gaismu izstarojošiem vai diviem dzeltenu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami transportlīdzeklim, kas izgatavots ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:205.1.2.1.1. transportlīdzeklis izgatavots līdz 1979.gada 31.decembrim (antīkie transportlīdzekļi);205.1.2.1.2. transportlīdzeklis izgatavots laikā no 1980.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.205.1.2.2. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītlukturiem [R].205.1.2.3. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu pakaļējie gabarītlukturi.205.1.2.4. Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m (piekabēm šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenas krāsas gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (pakaļējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai ja tas ir sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar pakaļējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]).205.1.2.5. Transportlīdzekļiem, kas ir platāki par 2,10 m un izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt uzstādītiem (2.16.a att.):205.1.2.5.1. diviem uz priekšu baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem. Uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem tiem jāatrodas ne zemāk par vējstikla augšējo malu, uz piekabēm – maksimāli augstu. N kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus papildu kontūrgaismas lukturus uz kabīnes, ja tie jau atrodas uz kravas tilpnes, un uz kravas tilpnes, ja tie jau atrodas uz kabīnes;205.1.2.5.2. diviem uz aizmuguri sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem. Par tādiem uzskatāmi arī kravas automobiļu un to piekabju pakaļējie gabarītlukturi, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar furgona veida kravas tilpni (piemēram, kravas šasijas, seglu vilcēji, konteinervedēji, kokvedēji);205.1.2.5.3. neatkarīgi no transportlīdzekļa izgatavošanas laika – ja papildus izgatavotāja kravas tilpnei uzstādīta speciālas kravas stiprināšanai paredzēta konstrukcija, kuras platums pārsniedz izgatavotāja kravas tilpnes platumu, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem konstrukcijas priekšā platākajā vietā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem konstrukcijas aizmugurē platākajā vietā.205.1.2.6. N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu izstarojošus papildu kontūrgaismas lukturus (2.16.b att). Tie drīkst izstarot baltu gaismu uz priekšu.205.1.2.7. Automobiļiem un autobusiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums - 2 m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi.205.1.3. Novietojums205.1.3.1. Transportlīdzekļu priekšējiem un pakaļējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 2.13. un 2.14.attēlos norādīto izvietojumu. Pakaļējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa pakaļējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.Ja motociklam ir viens priekšējais un pakaļējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Ja motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1200 mm. Attālums no pakaļējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.Speciālajiem kravas automobiļiem pakaļējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot augstāk minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem gabarītlukturiem, drīkst neievērot papildu pakaļējo gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa vai autobusa pusē atsevišķi.205.1.3.2. Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.15.attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m.205.1.3.3. Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.16.
3. a)attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attālums nav lielāks par 400
4. mm)un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas.Pakaļējo papildu kontūrgaismas lukturu (2.16.b att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm, un tie ar speciāliem, elastīgiem stiprinājumiem drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 150 mm.N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildu kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attiecīgais attālums nav lielāks par 400 mm). 205.2. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismām un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. Pieļaujams, ka priekšējie gabarītlukturi izslēdzas, ja ieslēdz tuvās vai tālās gaismas vai priekšējos miglas lukturus. Tādā gadījumā tiem automātiski jāieslēdzas, līdzko pārstāj funkcionēt tuvās vai tālās gaismas vai priekšējie miglas lukturi.Ieslēdzot stāvgaismas, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.205.3. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un stāvgaismas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt, bez plaisām, izlūzumiem un cita rakstura bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.205.4. Pakaļējā gabarītluktura gaismas stiprums nedrīkst būt vienāds ar bremžu signāllukturu gaismas stiprumu vai lielāks par to.206. Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums206.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums206.1.1. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.17.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.206.1.2. Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L].206.1.3. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa pakaļējo numura zīmi un neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļa izgatavotājs paredzējis citādi.206.2. Numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas vienlaikus ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām.206.3. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.c. bojājumiem.207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija, pagriešanās gaismas207.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums207.1.1. Virzienrādītājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transport­līdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.18.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).207.1.2. Skaits un krāsa207.1.2.1. Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem [1], [1a] vai [1b] un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra un Latvijā pirmo reizi reģistrēti pēc 2007.gada 1.janvāra, katrā automobiļa pusē jāuzstāda viens vai divi sānu virzienrādītāji [3], [4], [5] vai [6]. Pārējiem automobiļiem sānu virzienrādītāju uzstādīšana nav obligāta.Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus attiecīga tipa papildu pakaļējos virzienrādītājus.M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus vai četrus attiecīga tipa papildu pakaļējos virzienrādītājus.Motocikliem, kuri izgatavoti pēc 1983.gada 1.janvāra, jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem.207.1.2.2. Visiem virzienrādītājiem jāizstaro dzeltenas krāsas gaisma.Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāji un sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 1979.gada 31.decembrim un šādu lukturu uzstādīšanu paredzējis izgatavotājs.Sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami arī transportlīdzeklim, kas izgatavots ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, turklāt tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots laikā no 1980.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.207.1.3. Novietojums207.1.3.1. Automobiļiem un to piekabēm virzienrādītājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.19.attēlā norādīto izvietojumu.Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts pakaļējos virzienrādītājus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem virzienrādītājiem, tad drīkst neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz papildu pakaļējo virzienrādītāju uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.207.1.3.2. Motociklu priekšējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem.Pakaļējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā pakaļējā gabarīta punkta.Virzienrādītāja gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm.207.2. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni jāieslēdzas un jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītājiem. Virzienrādītāja lukturu darbības frekvencei jābūt 60-120 gaismas impulsi minūtē (1-2 Hz). Virzienrādītājiem jāsāk darboties tikai tad, ja tos ieslēdz ar virzienrādītāja vai avārijas signalizācijas slēdzi (vadības ierīci). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.207.3. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1986.gada 1.aprīļa, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju. Konstrukcijā paredzētās avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem.207.4. Automobiļi un autobusi priekšā drīkst būt aprīkoti ar diviem baltu gaismu izstarojošiem pagriešanās gaismu lukturiem, kas drīkst ieslēgties tad, ja ir ieslēgti tuvās vai tālās gaismas lukturi un virzienrādītājs vai stūre pagriezta uz attiecīgo pusi.207.5. Virzienrādītājiem un pagriešanās gaismu lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.208. Bremzēšanas signāllukturi208.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums208.1.1. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.20.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.208.1.2. Skaits un krāsa208.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem [S1] vai [S2]. Ja automobilis vai piekabe izgatavoti pirms 1971.gada 1.janvāra, pieļaujams viens bremzēšanas signāllukturis [S1] vai [S2]. Ja M1 kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, tam jābūt aprīkotam arī ar [S3] sarkanu gaismu izstarojošu bremžu signāllukturi.208.1.2.2. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, M2, M3, N un O kategorijas transportlīdzekļiem papildus drīkst uzstādīt vienu [S3] bremžu signāllukturi vai vienu pāri [S1] vai [S2] bremžu signāllukturu. Divi papildu pāri [S1] vai [S2] bremzēšanas signāllukturu pieļaujami tikai M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.208.1.3. Novietojums208.1.3.1. Automobiļu un to piekabju bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.21.attēlā norādīto izvietojumu.Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremzēšanas signāllukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremzēšanas signāllukturus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.Motocikla bremzēšanas signāllukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.208.1.3.2. [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturim jābūt uzstādītam (2.21.att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstādīt vienu šādu signāllukturi ne tālāk kā 150 mm uz vienu vai uz otru pusi no automobiļa vidējās garenplaknes, vai divus šādus lukturus – pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un simetriski attiecībā pret to. [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ne zemāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.208.2. Aizliegts uzstādīt bremzēšanas signāllukturus, kas darbojas pārtrauktā režīmā. Nospiežot bremžu pedāli vai jebkuru darba bremžu sviru, uzreiz jāiedegas:208.2.1. visiem pamata (izgatavotāja uzstādītajiem) bremzēšanas signāllukturiem;208.2.2. [S3] bremzēšanas signāllukturim, ja M1 kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra;208.2.3. bremzēšanas papildu signāllukturiem, kas nav obligāti uzstādāmi, ja tie tomēr uzstādīti.208.3. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.208.4. Bremzēšanas signāllukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par pakaļējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.209. Pakaļējie miglas lukturi209.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums209.1.1. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.22.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.209.1.2. Līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotiem transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti un transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, jāuzstāda viens vai divi sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie miglas lukturi [F], ievērojot 2.23.attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļam nedrīkst būt lielāks par 1200 mm, motocikliem – par 900 mm. L kategorijas transportlīdzekļiem pakaļējo miglas lukturu uzstādīšana nav obligāta.Ja automobilim uzstādīts viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāatrodas kreisajā pusē vai vidū, ja divi – tiem jābūt izvietotiem simetriski pret vidējo garenplakni.Pakaļējam miglas lukturim jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no bremžu signālluktura.209.2. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem tad, kad ieslēgti galvenie lukturi vai priekšējie miglas lukturi. Tiem jābūt izslēdzamiem neatkarīgi no citiem lukturiem.209.3. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.209.4. Pakaļējā miglas luktura gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par pakaļējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.210. Atstarotāji un atstarojošie materiāli210.1. Tips, skaits, krāsa, izmēri un novietojums210.1.1. Atstarotājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.24.a un 2.24.c att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atstarotāji var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka tā marķējumā norādīts atstarotāja tips.Atstarojošajiem materiāliem, ieskaitot reklāmas nolūkā izmantojamos, jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.24.b att.). D klases atstarojošā materiāla kopējais laukums uz transportlīdzekļa nedrīkst pārsniegt 2 m2. Reklāmas nolūkos aizliegts izmantot C klases atstarojošos materiālus.Atstarojošais materiāls neaizstāj atstarotājus.210.1.2. Skaits, krāsa un izmēri210.1.2.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā [IA]. Tie nedrīkst būt trīsstūra formas.Pieļaujams uzstādīt papildu atbilstoša tipa pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.210.1.2.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam izslēgtā stāvoklī galvenie lukturi ir pilnībā nosegti jābūt aprīkotiem ar diviem priekšējiem atstarotājiem [IA] baltā krāsā. Pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama.Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.210.1.2.3. Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem trīsstūra formas atstarotājiem sarkanā krāsā [IIIA] un diviem priekšējiem citas formas atstarotājiem [IA] baltā krāsā.Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos vai pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti. Ja pakaļējie atstarotāji ir apvienoti ar citām pakaļējām gaismas ierīcēm, papildu pakaļējiem atstarotājiem var nebūt trīsstūra forma.210.1.2.4. Transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, un visām piekabēm, kas izgatavotas pēc 2001. gada 1. janvāra, jābūt pietiekamam skaitam sānu atstarotājiem [IA], [SM1] vai [SM2] dzeltenā krāsā. Pārējiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama. Pakaļējais sānu atstarotājs drīkst būt sarkanā krāsā, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai sānu pakaļējo gabarītlukturi vai tiem ir kopēja gaismu izstarojoša virsma.210.1.2.5. C klases atstarojošā materiāla pamanāmības zīmes, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem un vertikālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu) uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:210.1.2.5.1. uzstāda pēc 2012. gada 10. jūlija pirmo reizi reģistrētiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pilno masu lielāku par 7,5 t, bet N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot šasijas ar kabīni, nepabeigtus transportlīdzekļus un seglu vilcējus), ievērojot šādus nosacījumus:210.1.2.5.1.1. ja transportlīdzekļi ir platāki par 2,10 m, aizmugurē jābūt pamanāmības zīmei (visu gabarītu pamanāmības zīme) – sarkanas vai dzeltenas krāsas nepārtrauktām līnijām, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu;210.1.2.5.1.2. ja transportlīdzekļi ir garāki par 6 m (ar piekabi, ieskaitot jūgstieņa garumu), sānos jābūt pamanāmības zīmēm (daļēja gabarītu pamanāmības zīme) – dzeltenas vai baltas krāsas horizontālām nepārtrauktām līnijām, kas norāda transportlīdzekļa horizontālo izmēru (garumu), un iezīmētiem augšējiem stūriem, kas norāda vertikālo izmēru (augstumu);210.1.2.5.2. visu gabarītu pamanāmības zīmes un daļēju gabarītu pamanāmības zīmes drīkst uzstādīt visiem transportlīdzekļiem, izņemot M1, O1 un L kategorijas transportlīdzekļus, ievērojot prasības attiecībā uz atstarojošā materiāla klasi, pamanāmības zīmju izmēriem, krāsu un uzstādīšanas nosacījumiem;210.1.2.5.3. O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļa priekšā drīkst uzstādīt baltas krāsas pamanāmības zīmi (horizontālo gabarītu pamanāmības zīme), kas ar nepārtrauktu līniju norāda uz transportlīdzekļa platumu;210.1.2.5.4. pamanāmības zīme atbilst šādiem nosacījumiem:210.1.2.5.4.1. tās minimālais līnijas elementa garums ir tāds, lai uz tā būtu redzams atstarojošā materiāla tipa apstiprinājuma marķējums;210.1.2.5.4.2. tās platums ir intervālā no 50 līdz 60 mm;210.1.2.5.4.3. tās līniju uzskata par nepārtrauktu, ja attālums starp līnijas elementiem nepārsniedz pusi no īsākā blakus esošā elementa. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, attālums starp elementiem drīkst būt lielāks, bet nedrīkst pārsniegt 1000 mm;210.1.2.5.4.4. tās augšējo stūru elementu veido divas vismaz 250 mm garas līnijas, kuras viena pret otru novietotas 90° leņķī. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, tām pēc iespējas vairāk jāatbilst transportlīdzekļa kontūrām.210.1.3. Novietojums210.1.3.1. Automobiļu un to piekabju priekšējiem un pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.25.attēlā norādīto izvietojumu.Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo atstarotāju uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.Priekšējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citas priekšējās gaismas ierīces redzamo virsmu.Pakaļējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas pakaļējās gaismas ierīces redzamo virsmu.Pakaļējiem trijstūra formas atstarotājiem jābūt novietotiem ar virsotni uz augšu.210.1.3.2. Motociklu pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni. Attālums no ceļa virsmas līdz atstarotāja atstarojošās virsmas zemākajam punktam nedrīkst būt mazāks par 250 mm un līdz augstākajam – lielāks par 900 mm.210.1.3.3. Sānu atstarotājiem abās transportlīdzekļa pusēs jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.26.attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.Vienam no sānu atstarotājiem jāatrodas transportlīdzekļa vidējā trešdaļā. Turklāt pirmajam sānu atstarotājam (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jāatrodas ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm jāņem vērā sakabes ierīces garums). Attālums starp diviem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad attālumu var palielināt līdz 4 m.Sānu atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu sānos izvietotu gaismas ierīci.210.1.3.4. Uzstādot pamanāmības zīmes, jāievēro šādi nosacījumi:210.1.3.4.1. tām jāatrodas iespējami tuvu transportlīdzekļa ārējām kontūrām, pēc iespējas ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas īpatnības;210.1.3.4.2. attālums no ceļa virsmas līdz horizontālo gabarītu pamanāmības zīmei vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējiem elementiem nedrīkst būt mazāks par 250 mm un lielāks par 1500 mm, konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm;210.1.3.4.3. attālums no to augšējiem elementiem līdz transportlīdzekļa augšējām kontūrām nedrīkst būt lielāks par 400 mm;210.1.3.4.4. garumā tām jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa priekšgalam vai aizmugurei, bet ne tālāk par 600 mm (piekabes gadījumā, neskaitot jūgstieņa garumu);210.1.3.4.5. aizmugurē uzstādītajām pamanāmības zīmēm jāatrodas vismaz 200 mm attālumā no obligātajiem bremžu signāllukturiem;210.1.3.4.6. ja transportlīdzekļa aizmugurē ir uzstādītas atstarojošās pazīšanās zīmes, tās drīkst uzskatīt par pakaļējo pamanāmības zīmju daļu;210.1.3.4.7. tās drīkst uzstādīt uz transportlīdzekļa sastāvdaļām, uz kurām iespējams izvietot vismaz 60 mm platu pamanāmības zīmi;210.1.3.4.8. ja transportlīdzekļa forma, uzbūve, konstrukcija vai ekspluatācijas īpatnības neļauj uzstādīt obligātās gabarītu pamanāmības zīmes, to vietā drīkst uzstādīt horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes;210.1.3.4.9. pamanāmības zīmes, kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos, ir aizliegts uzstādīt.210.2. Atstarotājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem jābūt bez pārklājumiem, plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.211. Atpakaļgaitas lukturi211.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums211.1.1. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.27.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.211.1.2. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1982.gada 1.janvāra, un O3, O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2001.gada 1.janvāra, jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem [AR], kas uz aizmuguri izstaro baltas krāsas gaismu.N2, N3, M2, M3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt papildu atpakaļgaitas lukturus, tai skaitā vienu vai divus priekšējos baltu gaismu izstarojošus miglas lukturus, kas veic atpakaļgaitas lukturu funkcijas un ir sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Kopējais atpakaļgaitas lukturu skaits nedrīkst būt lielāks par četriem.211.1.3. Ja transportlīdzeklim ir divi atpakaļgaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem aizmugurē simetriski attiecībā pret tā garenplakni un ievērojot 2.28.attēlā norādīto izvietojumu. Viena atpakaļgaitas luktura gadījumā jāievēro tā uzstādīšanas augstums.211.1.4. Papildu uzstādītajiem atpakaļgaitas lukturiem jābūt noregulētiem tā, lai tie izstarotu gaismu uz aizmuguri ne tālāk kā 15 m attālumā no transportlīdzekļa.211.2. Ieslēgšanās nosacījumi211.2.1. Visiem atpakaļgaitas lukturiem jāieslēdzas līdz ar atpakaļgaitas pārnesuma ieslēgšanu, turklāt ierīcei, kas nodrošina motora darbību vai izslēdz to, atrodoties tādā stāvoklī, kurā iespējama motora darbība. Lukturi nedrīkst ieslēgties vai arī tiem ir jāizslēdzas, ja netiek izpildīts kaut viens no augstāk minētajiem nosacījumiem lukturu ieslēgšanai.211.2.2. Ja atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanu nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs un nav iespējams izpildīt 211.2.1 koda prasības, ieslēdzot atpakaļgaitas lukturus, automobiļa salonā jāieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma signālam, kas viegli ievērojams vadītājam.211.2.3. Ja transportlīdzekļa aizmugurē uzstādīti atpakaļgaitas lukturu funkcijas pildoši priekšējie miglas lukturi, tiem jāieslēdzas un jāizslēdzas ar atsevišķa slēdža palīdzību, ievērojot 211.2.1 koda prasības.211.3. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.212. Dienas gaitas lukturi212.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums212.1.1. Dienas gaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.29.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.212.1.2. Automobiļiem un autobusiem atļauts uzstādīt divus dienas gaitas [RL] lukturus, bet motocikliem, tricikliem vai kvadricikliem – vienu vai divus dienas gaitas lukturus, kas izstaro baltu gaismu.212.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vai autobusa vidējo garenplakni, ievērojot 2.30. attēlā norādīto izvietojumu.Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir viens dienas gaitas lukturis, ja tas novietots virs vai zem galvenajiem lukturiem, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ja tas novietots blakus galvenajiem lukturiem vai apvienots ar tiem, attālumam no transportlīdzekļa vidējās garenplaknes līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir divi dienas gaitas