Dzelzceļa likums

Dzelzceļa likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Dzelzceļa likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) (izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu); 2) dzelzceļa ekspluatācija — darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu; 3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība — pasākumu komplekss [infrastruktūras izveidošana, būvniecība, modernizācija (uzlabošana), jaudas palielināšana], kuru saskaņā ar transporta politikas plānošanas dokumentiem realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas; 4) dzelzceļa infrastruktūras jauda — iespēja plānot vilcienu ceļus, kas pieprasīti kādam infrastruktūras iecirknim konkrētam laikposmam; 5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru; 6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana — pasākumu komplekss (infrastruktūras tehniskā apkope, atjaunošana), ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, kā arī citi dzelzceļa infrastruktūras darbi, kas paredzēti, lai saglabātu esošās infrastruktūras stāvokli un spējas; 7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu; 8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums — pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem; 9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts); 10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi — dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas noteiktas šajā likumā, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajās prasībās; 11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes; 12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — komersants vai institūcija, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, tostarp vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību un infrastruktūras maksas noteikšanu, kā arī par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību tīklā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā piedalās tās attīstīšanā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pārvalda dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot tās ekspluatāciju, uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par dzelzceļa infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību un gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus, veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas. Atsevišķas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas var veikt dažādas institūcijas vai komersanti, ievērojot šā likuma 6.3 panta noteikumus; 13) maršruts — iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem noteiktā laika periodā; 14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām (arī manevriem) un šim nolūkam nodrošina vilci, vai komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām, kā arī veic manevrus; 15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja un manevru darbu veicēja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc vienotā drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju; 16) ritošais sastāvs — lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm; 17) vilces līdzekļi — lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā; 18) vilciens — saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm; 19) tarifs — likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem; 20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētā komersanta spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības; 21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem; 22) drošības pārvaldības sistēma — organizatorisko pasākumu kopums, ko ieviesis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs un manevru darbu veicējs, lai garantētu savu darbību drošu vadību; 23) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu; 24) alternatīvs maršruts — cits maršruts no tās pašas izbraukšanas vietas līdz galamērķim, ja abi maršruti ir savstarpēji aizvietojami pārvadātāja attiecīgo kravu vai pasažieru pārvadājumu veikšanai; 25) ilgtspējīga alternatīva — piekļuve citai apkalpes vietai, kas pārvadātājam ir ekonomiski pamatota un dod iespēju sniegt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu; 26) apkalpes vieta — vieta (arī zemes platība, ēka un aprīkojums), kura kopumā vai kuras daļa ir īpaši ierīkota, lai varētu sniegt vienu vai vairākus šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētos pakalpojumus; 27) apkalpes vietas operators — jebkurš komersants vai tā struktūrvienība, kas ir atbildīga par vienas vai vairāku apkalpes vietu pārvaldību vai par viena vai vairāku šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu pārvadātājam; 28) pārvadātāja licence — atļauja, kuru licencēšanas iestāde izsniedz komercsabiedrībai un ar kuru tiek atzītas šīs komercsabiedrības kā pārvadātāja tiesības sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Minētās tiesības var ierobežot attiecībā uz konkrētu veidu pakalpojumu sniegšanu; 29) licencēšanas iestāde — iestāde, kas ir atbildīga par pārvadātāja licenču piešķiršanu; 30) samērīga peļņa — pašu kapitāla rentabilitātes koeficients, kurā ir ņemts vērā apkalpes vietas operatora risks (arī attiecībā uz ieņēmumiem) vai šāda riska neesība. Minētais koeficients atbilst attiecīgās nozares vidējam rādītājam pēdējos gados; 31) pieteikuma iesniedzējs — pārvadātājs gadījumā, kad pārvadājums notiek no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), vai uz trešo valsti. Pārējos gadījumos — pārvadātājs vai cita persona, kam ir ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu pārvadājumu veikšanai; 32) pārslogota infrastruktūra — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis, kurā noteiktos laikposmos pieprasījumu pēc infrastruktūras jaudas nav iespējams pilnībā apmierināt pat pēc dažādo jaudas pieprasījumu savstarpējas koordinēšanas; 33) jaudas palielināšanas plāns — pasākums vai pasākumu kopums, kura izpildei izstrādāts kalendāra grafiks, lai mazinātu jaudas ierobežojumus, kuru dēļ kādu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkni atzīst par pārslogotu infrastruktūru; 34) koordinēšana — process, ar kura palīdzību publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un pieteikuma iesniedzēji mēģina atrisināt situācijas, kad iesniegtie infrastruktūras jaudas pieprasījumi ir savstarpēji pretrunīgi; 35) pamata vienošanās — juridiski saistoša vispārīga vienošanās, kurā izklāstītas pieteikuma iesniedzēja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, kā arī infrastruktūras pārvaldītāja (ja tiek skarta tā darbības joma) tiesības un pienākumi, kas attiecas uz iedalāmo infrastruktūras jaudu un piemērojamo maksu laikposmā, kurš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu; 36) tīkls — visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs; 37) tīkla pārskats — pārskats, kurā sīki izklāstīti vispārīgie noteikumi, termiņi, procedūras un kritēriji maksas aprēķināšanas, maksas iekasēšanas un jaudas sadales shēmām, arī cita informācija, kas vajadzīga, lai varētu pieprasīt infrastruktūras jaudu; 38) vilcienu ceļš — infrastruktūras jaudas daļa, kas vajadzīga, lai vilciens noteiktā laikposmā varētu pārvietoties no vienas vietas uz citu vietu; 39) kustības grafiks — datu kopums, ar kuru definē visu plānoto vilcienu kustību attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā tajā laikposmā, kurā šis datu kopums ir spēkā; 40) stāvēšanas ceļi — rezerves ceļi, kas ir īpaši paredzēti dzelzceļa transportlīdzekļu pagaidu novietošanai norīkojumu starplaikā; 41) apjomīga apkope — darbi, kuri nav regulāri ikdienas pasākumi un kuru dēļ ritošā sastāva vienība nevar piedalīties satiksmē; 42) maksas aprēķināšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas aprēķināšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem attiecīgajā tīklā; 43) maksas iekasēšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas iekasēšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem attiecīgajā tīklā; 44) jaudas sadales shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti jaudas sadales noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā; 45) dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras nomaiņas darbi, kas nemaina tās vispārējos darbības rādītājus; 46) dzelzceļa infrastruktūras modernizācija — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras izmaiņu darbi, kas uzlabo tās vispārējos darbības rādītājus; 47) dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana — tīkla plānošana, finanšu un ieguldījumu plānošana, kā arī infrastruktūras attīstība; 48) vertikāli integrēts uzņēmums — šajā punktā minētais koncerns, izņemot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju, ja tie ir savstarpēji neatkarīgas valsts kapitālsabiedrības, vai komersants, ja: a) koncerns, lietojot terminu "kontrole" Padomes 2004. gada 20. janvāra regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) izpratnē, ir tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs komersants, kas vienlaikus kontrolē vienu vai vairākus pārvadātājus, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, b) komersants, kuru veido atsevišķas struktūrvienības, ietverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un vienu vai vairākas struktūrvienības, kuras kā pārvadātājs sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā un kurām nav atsevišķas juridiskās personas statusa; 49) pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumi — pakalpojumi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kurus sniedz bez pieturām starp divām vietām, kuras šķir vairāk nekā 200 kilometru liels attālums, pa īpaši būvētām ātrgaitas līnijām, kuras aprīkotas ātrumam, kas nav mazāks par 250 kilometriem stundā, un pa kurām vilcienu kustība vidēji notiek ar šādu ātrumu; 50) kopīgās drošības metodes — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās metodes, kas apraksta drošības līmeņu izvērtēšanu, drošības mērķu sasniegšanu un citu drošības prasību ievērošanu, tostarp riska noteikšanas un izvērtēšanas metode; metode, pēc kuras izvērtē atbilstību vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības izsniegšanas prasībām; uzraudzības metode, kuru piemēro Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā institūcija; pārraudzības metode, kuru piemēro pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības; drošības līmeņa un pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības rādītāju izvērtēšanas metode; drošības mērķu sasniegšanas izvērtēšanas metode un citas metodes, kas aptver drošības pārvaldības sistēmas procesu. Attiecīgos gadījumos kopīgās drošības metodes var paredzēt neatkarīgas novērtēšanas iestādes iesaisti; 51) kopīgie drošības mērķi — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie drošības līmeņi, kas jāsasniedz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai kopumā un, ja iespējams, dažādām tās daļām. Kopīgos drošības mērķus var izteikt ar pieļaujama riska kritērijiem vai drošības mērķa līmeņiem, un tajos jo īpaši ņem vērā riskus sabiedrībai un individuālo risku pasažieriem, personālam, tostarp darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, pārbrauktuvju izmantotājiem un citām personām, kā arī individuālo risku piekļuves noteikumu pārkāpējiem; 52) savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija — dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomu regulējoši tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kuru mērķis ir panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem noteikto pamatprasību izpildi, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību; 53) par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība — komersants, kas ir atbildīgs par ritekļa tehnisko apkopi, atbilst šā likuma 35.2 panta prasībām un kā tāds reģistrēts Eiropas ritekļu reģistrā; 54) manevru darbu veicējs — komersants, kas nav pārvadātājs, bet, nodrošinot vilci, veic manevru darbus stacijās un stacijām pievienotajos privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, kā arī starp šīm stacijām veic vilcienu satiksmi, kas nav dzelzceļa pārvadājumi, tostarp komersants, kas nodrošina tikai vilci šiem nolūkiem; 55) kravas nosūtītājs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu nosūta kravu savā vai trešās personas vārdā; 56) kravas saņēmējs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu saņem kravu. Ja kravu pārvieto bez pārvadājuma līguma, par kravas saņēmēju uzskata jebkuru personu, kas pēc kravas pārvietošanas to pārņem; 57) faktiskais pārvadātājs — pārvadātājs, kas veic pārvadājumu saskaņā ar pārvadājuma līgumu; 58) vieglā tipa dzelzceļš — pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma ar maksimālo garenvirziena spiedes stiprību 800 kiloņūtoni ritekļa sakabes zonā. Vieglā tipa dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un to apmaiņa ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi parasti nenotiek; 59) savstarpēja izmantojamība — Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni; 60) savstarpējas izmantojamības komponenti — jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kurš iekļauts vai paredzēts iekļaušanai šā likuma 43.2 pantā minētajā apakšsistēmā, kurš ietver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru, un no kura tieši vai netieši ir atkarīga savstarpēja izmantojamība; 61) nodošana ekspluatācijā — visas darbības, pēc kuru izpildes šā likuma 43.2 pantā minēto apakšsistēmu nodod gatavu izmantošanai; 62) laist tirgū — pirmo reizi darīt pieejamu Eiropas Savienības tirgū savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu, kas minēta šā likuma 43.2 pantā, vai ritekli, kas gatavs funkcionēt tam paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī; 63) nacionālās prasības — pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem vai citām personām piemērojamie tiesību akti, kuri ietver dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas nav ar Eiropas Savienības tiesību aktiem noteiktās dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, un kuri ir paziņoti Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija regulas (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 881/2004 (turpmāk — regula (ES) Nr.  2016/796) 27. pantā minēto informatīvo sistēmu; 64) tramvajvilciens — riteklis, kas paredzēts kombinētai izmantošanai gan vieglā tipa dzelzceļa infrastruktūrā, gan pārējā dzelzceļa infrastruktūrā; 65) iekrāvējs — komersants, kas krauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas vagonā vai konteinerā vai uzkrauj tiem, vai arī uzkrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru, portatīvo cisternu vai autotransportlīdzekli uz vagona; 66) izkrāvējs — komersants, kas no vagona nokrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru vai portatīvo cisternu, vai komersants, kas no vagona vai konteinera izkrauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas, vai komersants, kas iztukšo kravas no cisternas (cisternvagona, nomontējamas cisternas, portatīvās cisternas vai cisternkonteinera), baterijvagona, daudzelementu gāzes konteinera, beztaras pārvadājumiem izmantota vagona, lielā vai mazā konteinera vai no beztaras pārvadājumu konteinera; 67) piepildītājs — komersants, kas iepilda kravas cisternā (tostarp cisternvagonā, vagonā ar nomontējamu cisternu, portatīvajā cisternā vai cisternkonteinerā), baterijvagonā vai daudzelementu gāzes konteinerā, kā arī beztaras pārvadājumiem iekrauj kravas vagonā, lielajā vai mazajā konteinerā; 68) riteklis — ritošā sastāva vienība, kura sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām, kas minētas šā likuma 43.2 pantā; 69) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunkts — informācijas un komunikācijas sistēma, kas minēta regulas (ES) Nr.  2016/796 12. pantā; 70) pretendents — jebkura persona, kas pieprasa atļauju laist tirgū ritekli vai ritekļa tipu, saņemt ekspluatācijas atļauju šā likuma 43.4 pantā minētajai apakšsistēmai vai saņemt vienoto drošības sertifikātu; 71) ritekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir ritekļa īpašnieks vai persona ar tiesībām to izmantot un kura kā tāda ir reģistrēta Eiropas ritekļu reģistrā; 72) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids — darbības veids, kuru raksturo pasažieru pārvadājumi, kas ietver vai neietver ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumus, kravu pārvadājumi, kas ietver vai neietver bīstamo kravu pārvadājumus, un tikai manevru pakalpojumi; 73) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms — darbības apjoms, ko raksturo pasažieru skaits vai kravu apjoms, un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja lielums, ko raksturo dzelzceļa nozarē strādājošo darbinieku skaits; 74) īpašs gadījums — situācija, kad jebkurai dzelzceļa sistēmas daļai uz laiku vai pastāvīgi savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz īpašus noteikumus ģeogrāfisku, topogrāfisku vai pilsētvides ierobežojumu dēļ vai tādu ierobežojumu dēļ, kuri ietekmē savietojamību ar esošo sistēmu, jo īpaši ar dzelzceļa līnijām un tīkliem, kas nošķirti no pārējā Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla, ar gabarītiem, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem, ar ritekļiem, kas paredzēti vienīgi vietējiem, reģionāliem vai vēsturiskiem mērķiem, kā arī ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007., 23.09.2010., 25.02.2016.,  06.06.2019., 13.02.2020., 15.06.2021. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.) 2.pants. Likuma uzdevums Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību. 3 2.1 pants. Likuma piemērošanas izņēmumi (1) Likums neattiecas uz sliežu ceļu infrastruktūru, tostarp infrastruktūru tramvajiem, metro, vieglā tipa dzelzceļam, tramvajvilcieniem u. tml., kas ir funkcionāli atdalīta no dzelzceļa infrastruktūras un paredzēta pasažieru pārvadāšanai pilsētas teritorijā vai pārvadājumiem uzņēmuma teritorijā, kā arī uz ritošo sastāvu, kas darbojas šajā infrastruktūrā. (2) Šā likuma 5.1 panta pirmo daļu, 9. panta otro, trešo un ceturto daļu, 10.1, 12.1, 12.2 un 13.1 pantu, kā arī 23. panta ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu nepiemēro pārvadātājiem, kuri sniedz tikai pilsētas, piepilsētas vai reģionālos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus nesaistītos vietējās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras pārvadājumu pakalpojumu tīklos vai tīklos, kas paredzēti tikai pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. (3) Neatkarīgi no šā panta otrās daļas noteikumiem, ja šajā daļā minēto pārvadātāju tieši vai netieši kontrolē kāds komersants vai institūcija, kas sniedz citus, nevis pilsētas, piepilsētas vai reģionālos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai tādus aptver, piemēro šā likuma 23. panta ceturto, piekto un sesto daļu. Attiecībā uz šādu dzelzceļa pārvadājumu komersantu piemēro arī šā likuma 13. panta ceturto daļu un 23. panta devīto daļu, kuras nosaka attiecības starp dzelzceļa pārvadājumu komersantu un komersantu vai institūciju, kurai ir tieša vai netieša kontrole pār to. 4 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 3.pants. Dzelzceļa jēdziens Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver: 1) dzelzceļa infrastruktūru; 2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves; 3) pārvadātājus; 4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus; 5) personas, kuras pārvadātāja, manevru darbu veicēja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja, kravas nosūtītāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi un manevru darbus stacijā); 6) apkalpes vietas; 7) apkalpes vietu operatorus; 8) manevru darbu veicējus; 9) par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005., 25.02.2016. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. 5. punkta jaunā redakcija un 8. un 9. punkts stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 3.1 pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēma (1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā ietilpst Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu veidojošās līnijas, stacijas, termināļi un dažādu veidu stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas darbību, kā arī šajā tīklā ekspluatējamais ritošais sastāvs. (2) Eiropas Savienības dzelzceļa tīkls ir dzelzceļa infrastruktūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuru veido: 1) īpaši būvētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu 250 kilometri stundā vai lielāku; 2) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu ap 200 kilometriem stundā; 3) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar ģeogrāfisku, topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurās braukšanas ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parasto tīklu, līnijas staciju šķērsošanai, piebrauktuves termināļiem, depo un citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parasto ātrumu; 4) pasažieru pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas; 5) jauktai satiksmei (pasažieru un kravu pārvadājumiem) paredzētās parastās līnijas; 6) kravu pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas; 7) pasažieru staciju mezgli; 8) kravu staciju mezgli, kas ietver kombinētās satiksmes termināļus; 9) šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētos elementus savienojošās līnijas. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas ritošajā sastāvā iekļauj ritekļus, kas var pārvietoties visā Eiropas Savienības dzelzceļa tīklā vai tā daļā, kā arī īpaši projektētus ritekļus, kas tiek ekspluatēti šā panta otrajā daļā minētajās dažādu tipu ātrgaitas līnijās. (4) Pamatprasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, (turpmāk — pamatprasības) nosaka Ministru kabinets. 6 (13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra 4.pants. Dzelzceļa infrastruktūra (1) Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst: 1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas; 2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla) un inženierbūves (tilti, ceļa pārvadi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas, tuneļi, segtas ieraktnes, citas apakšzemes būves u. tml.); 3) robežzīmes un aizsargstādījumi; 4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes; 5) dzelzceļa telekomunikāciju tīkli; 6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas; 7) stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti; 8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu un ritošā sastāva uzturēšanai, remontam un lietošanai; 9) speciāla infrastruktūra pasažieru un kravu piekļuvei pie dzelzceļa platformām, tostarp speciāli piebraucamie ceļi un gājēju ceļi pasažieriem. (2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019. Grozījums pirmās daļas 8. punktā par punkta papildināšanu ar vārdiem "un ritošā sastāva" stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība (1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi: 1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu; 2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. (2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai. (21) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām izdod dokumentus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas ir publiski pieejami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā. (3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, ja tā ir nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam vai atrodas apkalpes vietā (izņemot ceļus, kas atrodas dzelzceļa remontdarbnīcās, depo vai lokomotīvju novietnēs), lietošanas, par tajā sniegtajiem pakalpojumiem noteiktās maksas un slēgšanas nosacījumu ziņā pielīdzināma apkalpes vietai. Šādas infrastruktūras īpašniekam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā likuma 5.1, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minētais īpašnieks ir pakļauts Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei. (4) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras daļa vairs nav nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, tā nekalpo vai nevar kalpot vairāk kā vienam galapatērētājam vai neatrodas apkalpes vietā, tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var Valsts dzelzceļa administrācijai pieteikt attiecīgo infrastruktūras daļu reģistrēšanai dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 5.1 pants. Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai (1) Pārvadātājam tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno jūras un iekšzemes ostas un citas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas, un infrastruktūrai, kas kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam. (2) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr.  1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.  1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.  1107/70 noteikumu piemērošanu, pārvadātājam tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Pārvadātājam ir tiesības uzņemt un izlaist pasažierus jebkurā stacijā vai pieturas punktā. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas. (3) Lai attīstītu pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu, veicinātu pieejamās dzelzceļa infrastruktūras optimālu izmantošanu un pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu konkurētspēju, šajā pantā paredzēto piekļuves tiesību īstenošanai attiecībā uz pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem var piemērot prasības, kuras Valsts dzelzceļa administrācija noteikusi saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības īstenošanas aktu. (4) Atsevišķu tehnoloģisko procesu veicējiem, kas darbojas pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja vai kravas nosūtītāja uzdevumā, tiesības piekļūt šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju un izmantojot brīvo jaudu. (5) Šajā pantā noteiktās piekļuves tiesības Ministru kabinets var pamatoti ierobežot pakalpojumiem, kurus veic virzienā uz trešo valsti vai no tās tādā tīklā, kura sliežu platums atšķiras no galvenā dzelzceļa tīkla Eiropas Savienībā, ja pārrobežu pārvadājumos rodas konkurences kropļojumi. Minētās piekļuves tiesības var ierobežot arī tad, ja trešā valstī dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem pakalpojumiem piekļuve netiek dota bez diskriminācijas. (6) Manevru darbu veicējiem tiesības piekļūt šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar infrastruktūras pārvaldītāju, un izmantojot brīvo jaudu. (7) Lai nodrošinātu pārvadātājiem tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņiem, Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem sniedz pārvadātājiem norēķinu un uzskaites pakalpojumus par ārvalstu komersantiem piederošo vagonu un vilces līdzekļu izmantošanu un informācijas sistēmu izmantošanu, kā arī nosaka citus pakalpojumus, kas nepieciešami dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un izriet no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dalības starptautiskajās dzelzceļa transporta organizācijās un no līgumiem par pārrobežu pārvadājumu nodrošināšanu, kurus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs noslēdzis ar robežvalstu komercsabiedrībām. (8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi, kurus pārvadātājiem sniedz saskaņā ar šā panta septītajā daļā minēto kārtību, lietošanas nosacījumu un maksas noteikšanas ziņā ir pielīdzināmi apkalpes vietu sniegtajiem pakalpojumiem. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā panta, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minēto pakalpojumu sniegšana ir pakļauta Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei. 9 (25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sestā, septītā un astotā daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu) 5.2 pants. Ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un tiesībām uzņemt un izlaist pasažierus (1) Šā likuma 5.1 panta otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežojamas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai starp konkrētu izbraukšanas vietu un konkrētu galamērķa vietu, ja viens vai vairāki noslēgtie valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumi attiecas uz šo pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu un ja šo tiesību izmantošana izjauktu noslēgtā attiecīgā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru. (2) Lai noteiktu, vai noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars tiktu izjaukts, Valsts dzelzceļa administrācija veic ekonomisko analīzi un savu lēmumu balsta uz kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības īstenošanas aktu. Valsts dzelzceļa administrācija izvērtē ekonomisko līdzsvaru, ja mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas par šā likuma 27. panta piektajā daļā paredzēto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ir saņemts tādas kompetentās iestādes iesniegums, kura noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, vai jebkuras citas tādas ieinteresētās kompetentās iestādes iesniegums, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, vai tāda pārvadātāja iesniegums, kurš izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja iesniegums, vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja iesniegums. (3) Kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātāji, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošina Valsts dzelzceļa administrācijai informāciju, kura tai nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu. Valsts dzelzceļa administrācija izskata saņemto informāciju, ja nepieciešams, — pieprasa vajadzīgo informāciju no citām iesaistītajām personām un mēneša laikā pēc tās saņemšanas sāk apspriedes ar šīm personām. Ja nepieciešams, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar visām iesaistītajām personām. Valsts dzelzceļa administrācija informē iesaistītās personas par lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par sešām nedēļām pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija, un par lietā pieņemto lēmumu paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl to nenosaka Komisijas 2014. gada 11. augusta īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. (4) Valsts dzelzceļa administrācija pamato pieņemto lēmumu. Tajā ietver nosacījumus, saskaņā ar kuriem mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, pārvadātājs, kas izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā šajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai pārvadātājs, kas meklē iespēju piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, var rosināt, lai Valsts dzelzceļa administrācija uzsāk administratīvo procesu no jauna. (5) Ja Valsts dzelzceļa administrācija konstatē, ka ar šā likuma 27. panta piektajā daļā paredzēto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tiktu izjaukts noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars, tā norāda iespējamās minētā pakalpojuma izmaiņas, ar kurām tiktu nodrošināta nosacījumu izpilde šā likuma 5.1 panta otrajā daļā paredzēto piekļuves tiesību piešķiršanai. (6) Ja Valsts dzelzceļa administrācija pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās analīzes veikšanas konstatē, ka paredzētais pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojums starp konkrētu izbraukšanas vietu un konkrētu galamērķa vietu izjauktu attiecībā uz šo pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru, Valsts dzelzceļa administrācija norāda iespējamās pakalpojuma izmaiņas, ar kurām tiktu nodrošināta šā likuma 5.1 panta otrajā un trešajā daļā minēto piekļuves tiesību piešķiršanas nosacījumu izpilde. Šādas izmaiņas var nozīmēt paredzētā pakalpojuma pārveidošanu. 10 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.pants. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (valstij piederošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra vai šā panta otrajā daļā minētās personas pārvaldīšanā esošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra) tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. (2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izņemot infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu šā likuma 13.1panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir valsts akciju sabiedrība. Ar Ministru kabineta lēmumu atsevišķus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus var nodot citu personu pārvaldīšanā. 11 (23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.) 6.1 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība (1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un atjaunošanu tīklā un nodrošina attiecīgā tīkla dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu saskaņā ar šo likumu. (2) Nevienai no pārējām juridiskajām vienībām vertikāli integrētā uzņēmumā nedrīkst būt izšķiroša ietekme uz lēmumiem, kurus pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (vai — attiecīgos gadījumos — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs) attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām. Šā likuma 1. panta 48. punkta "b" apakšpunktā minētajos gadījumos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā no pārvadātāja neatkarīgs komersants vai institūcija. (3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja padomes un valdes locekļi un tiem tieši pakļautie vadītāji darbojas nediskriminējošā veidā, un to objektivitāti nedrīkst ietekmēt nekādi interešu konflikti. (4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs organizējams kā vienība, kas ir juridiski nošķirta no jebkura dzelzceļa pārvadātāja, bet vertikāli integrētos uzņēmumos ir nošķirta no jebkurām citām juridiskajām personām, kuras ietilpst koncernā, vai — attiecīgos gadījumos — no struktūrvienībām, kuras ietilpst komersantā. (5) Viena un tā pati persona nevar vienlaikus tikt iecelta vai nodarbināta: 1) kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes loceklis un kā tāda pārvadātāja valdes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā; 2) kā persona, kura ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, un kā tāda pārvadātāja valdes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā; 3) ja ir izveidota padome, — kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja padomes loceklis un kā tāda pārvadātāja padomes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā; 4) kā tāda komersanta padomes loceklis, kurš ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, kas darbojas attiecīgajā tīklā, gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, un kā minētā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes loceklis. (6) Vertikāli integrētos uzņēmumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes locekļi un personas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, ne no vienas citas juridiskās vienības, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, nesaņem nekādu uz rezultātiem balstītu atalgojumu, kā arī nesaņem prēmijas, kas galvenokārt saistītas ar konkrētu pārvadātāju finanšu rezultātiem. Tomēr minētajām personām var piedāvāt stimulus, kas saistīti ar dzelzceļa sistēmas vispārējo darbību. (7) Ja dažādām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, informācijas sistēmas ir kopīgas, piekļuve sensitīvai informācijai (komercnoslēpumu saturoša informācija, kura attiecas tikai uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām) ir tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personālam, kuram ir piešķirtas šādas tiesības, kā arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbībā pieaicinātām personām ar būtisko funkciju veicēja atļauju. Sensitīvu informāciju nenodod tālāk citām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā. (8) Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā no pārvadātāja neatkarīgs komersants vai institūcija, tai nepiemēro šā panta ceturto daļu un piektās daļas 3. un 4. punktu. Šā panta piektās daļas 1. punkta un sestās daļas noteikumus analoģiski piemēro par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu atbildīgo nodaļu vadītājiem. Noteikumus, kuri attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, piemēro neatkarīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam. (9) Šā panta pirmās daļas noteikumi neskar normatīvajos aktos noteiktās lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību un finansējumu un normatīvajos aktos noteikto kompetenci attiecībā uz infrastruktūras finansēšanas un maksas noteikšanas, kā arī jaudas sadales tiesiskā regulējuma pieņemšanu. 12 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.2 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāte attiecībā uz satiksmes pārvaldību un uzturēšanas plānošanu (1) Satiksmes pārvaldības un uzturēšanas plānošanas funkcijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs īsteno pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Personas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar minētajām funkcijām, nedrīkst ietekmēt nekādi interešu konflikti. (2) Ja satiksmes pārvaldībā ir traucējumi, kas attiecas uz pārvadātājiem, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājiem pilnīgu un savlaicīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai. Ja pārvadātājiem tiek piešķirta turpmāka piekļuve satiksmes pārvaldības procesam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs to dara pārredzamā un nediskriminējošā veidā. (3) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras apjomīgas uzturēšanas vai atjaunošanas ilgtermiņa plānošanu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar pieteikuma iesniedzējiem un pēc iespējas ņem vērā izteiktos viedokļus. Uzturēšanas darbus nediskriminējošā veidā plāno publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. 13 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.3 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodošana ārpakalpojumā un funkciju dalīšana (1) Garantējot, ka nerodas interešu konflikts un tiek nodrošināta sensitīvas informācijas konfidencialitāte, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs: 1) nodot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas ārpakalpojumā citam komersantam ar noteikumu, ka šis komersants nav pārvadātājs, tas nekontrolē pārvadātāju vai to nekontrolē pārvadātājs. Vertikāli integrētā uzņēmumā būtiskās funkcijas nedrīkst nodot ārpakalpojumā citai vertikāli integrēta uzņēmuma vienībai, ja vien šāda vienība nepilda tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas; 2) nodot ārpakalpojumā pārvadātājiem vai komersantiem, kuri kontrolē pārvadātājus vai kurus kontrolē pārvadātājs, tādu darbu un saistītu uzdevumu izpildi, kuri attiecas uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu, uzturēšanu un atjaunošanu. (2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzrauga šā likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktā minēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju īstenošanu. Jebkurš komersants vai institūcija, kas veic kādu no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, ievēro šā likuma 6.1, 6.2, 6.4 un 13.1 pantu. (3) Atkāpjoties no šā likuma 6.1 panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības funkcijas var veikt dažādi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp publiskās un privātās partnerības vienošanās puses, ja tie visi ievēro šā likuma 6.1 panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā un 6.2, 6.4 un 13.1 pantā noteiktās prasības un uzņemas atbildību par attiecīgo funkciju īstenošanu. (4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībā var noslēgt sadarbības līgumus ar vienu vai vairākiem pārvadātājiem, to darot nediskriminējošā veidā un nolūkā sniegt labumu klientiem, piemēram, lai samazinātu izmaksas vai uzlabotu darbību tajā tīkla daļā, uz kuru attiecas līgums. Valsts dzelzceļa administrācija pārrauga šādu līgumu izpildi un pamatotos gadījumos var ieteikt tos izbeigt. 14 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.4 pants. Finanšu pārredzamība (1) No publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārvaldības darbībām gūtos ienākumus, tostarp publiskus līdzekļus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var izmantot tikai savas komercdarbības finansēšanai, tostarp lai apkalpotu aizdevumus. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šādus ienākumus var arī izmantot, lai maksātu dividendes kapitāla daļu īpašniekiem, kuru vidū var būt jebkādi privāti dalībnieki (akcionāri), izņemot komersantus, kuri ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, gan attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. (2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus pārvadātājam, kas darbojas tā tīklā. (3) Pārvadātājs ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kura tīklā tas darbojas. (4) Aizdevumus starp vertikāli integrēta uzņēmuma vienībām piešķir, izmaksā un apkalpo tikai saskaņā ar tirgus likmēm un nosacījumiem, kas atspoguļo attiecīgās vienības individuālo riska profilu. (5) Aizdevumu līgumi, kas starp vertikāli integrēta uzņēmuma vienībām piešķirti pirms 2016. gada 24. decembra, var saglabāt spēku līdz termiņa beigām ar noteikumu, ka par aizdevumiem līgumi tika slēgti saskaņā ar tirgus likmēm, ka tie tika izmaksāti un ka tos apkalpo. (6) Jebkurus pakalpojumus, ko publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piedāvā citas vertikāli integrēta uzņēmuma vienības, sniedz, par tiem maksājot vai nu tirgus cenās, vai cenās, kas atspoguļo ražošanas izmaksas, pieskaitot saprātīgu peļņas daļu. (7) Vertikāli integrētos uzņēmumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja parādi ir skaidri nodalāmi no citu juridisko vienību parādiem. Šādus parādus apkalpo atsevišķi. Tas neliedz parādu galīgo maksājumu veikt, izmantojot juridisko vienību, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kurš vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, gan minēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, vai kādu citu juridisko vienību uzņēmumā. (8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un citu juridisko vienību uzskaiti vertikāli integrētā uzņēmumā veic tā, lai nodrošinātu šā panta izpildi un dotu iespēju uzņēmumā veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un nodrošināt pārredzamas finanšu plūsmas. (9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vertikāli integrētā uzņēmumā uzglabā grāmatvedības ierakstus par visām komerciālajām un finansiālajām attiecībām ar citām juridiskajām vienībām minētajā uzņēmumā. 15 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.5 pants. Koordinācijas mehānismi (1) Starp galveno publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju un visiem ieinteresētajiem pārvadātājiem, kā arī zināmiem un iespējamiem pieteikuma iesniedzējiem tiek ieviesti piemēroti koordinācijas mehānismi, kuros aicina piedalīties kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjus un publiskas personas institūcijas. Valsts dzelzceļa administrācija var piedalīties kā novērotāja. (2) Koordinācija cita starpā attiecas uz: 1) pieteikuma iesniedzēju vajadzībām saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas uzturēšanu un attīstību; 2) šā likuma 10.1 pantā minētajos līgumos ietverto uz lietotājiem orientēto darbības mērķu saturu un uz tā pirmajā daļā minētajiem stimuliem un to īstenošanu; 3) šā likuma 28. pantā minētā tīkla pārskata saturu un īstenošanu; 4) intermodalitātes un savstarpējas izmantojamības jautājumiem; 5) jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu kvalitāti. (3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, sagatavo un publicē koordinācijas pamatnostādnes par šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Koordinācija notiek vismaz reizi gadā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu. (4) Saskaņā ar šo pantu veiktā koordinācija neierobežo pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai un normatīvajos aktos noteikto Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci dzelzceļa transporta nozarē, pildot regulatīvās iestādes funkcijas. 16 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 6.6 pants. Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tīkls (1) Lai veicinātu efektīvu un lietderīgu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, galvenais dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piedalās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tīklā un sadarbojas ar to. Minētajā tīklā notiek regulāras tikšanās, lai: 1) attīstītu Eiropas Savienības dzelzceļa infrastruktūru; 2) atbalstītu savlaicīgu un efektīvu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu; 3) apmainītos ar paraugpraksi; 4) uzraudzītu un salīdzinoši novērtētu darbības rezultātus; 5) dotu ieguldījumu Eiropas Komisijas veiktajos tirgus uzraudzības pasākumos; 6) risinātu nepilnības pārrobežu jautājumos; 7) apspriestu sadarbību maksas aprēķināšanas un infrastruktūras jaudas sadales pārrobežu jautājumos. (2) Saskaņā ar šo pantu veiktā koordinācija neierobežo pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai un normatīvajos aktos noteikto Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci dzelzceļa transporta nozarē, pildot regulatīvās iestādes funkcijas. 17 (06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.) 7.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām (1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma šādi: 1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas); 2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (tai ir vietēja nozīme). (11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi. (2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra pēc tās tehniskajām iespējām iedalāma kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās, izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. (3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūru nosaka Ministru kabinets. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.) 7.1 pants. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš (1) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš ir šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļā ietilpst arī dzelzceļa zemes nodalījuma josla. (2) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektus apsaimnieko to īpašnieki (valdītāji). (3) Lai saglabātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un veicinātu tā izmantošanu atbilstoši funkcijām, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi, izveido Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvo padomi, kurā ietilpst Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gulbenes novada domes, Alūksnes novada domes, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā iesaistīto personu un ieinteresēto biedrību un nodibinājumu, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir attiecīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pārstāvji. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — satiksmes ministrs. Nolikumā nosaka konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās personas deleģē pārstāvjus darbam padomē. (4) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa infrastruktūrai ir reģionālās nozīmes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss. (5) Uz vēsturiskā mantojuma dzelzceļu nav attiecināmas šā likuma VII1 nodaļas prasības. (6) Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minētās padomes priekšlikumiem, lemj par šā panta astotajā daļā minēto finanšu līdzekļu piešķiršanu vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem). Finanšu līdzekļus piešķir tikai šādiem mērķiem: 1) šā panta pirmajā daļā minētā vēsturiskā mantojuma dzelzceļa saglabāšanai un popularizēšanai; 2) sabiedrības izglītošanai par dzelzceļa nozari un dzelzceļa nozares popularizēšanai; 3) vēsturiskā ritošā sastāva un citas ar vēsturiskā mantojuma dzelzceļu saistītas tehnikas iegādei un atjaunošanai; 4) šaursliežu dzelzceļa līnijas izmantošanai pārvadājumiem. (7) Šā panta trešajā daļā minētā padome ik gadu līdz 1.septembrim sagatavo priekšlikumus par finanšu līdzekļu sadalījumu starp vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem) nākamajam gadam un iesniedz šos priekšlikumus Valsts dzelzceļa administrācijai lēmuma pieņemšanai par finanšu līdzekļu piešķiršanu. (8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ik gadu paredz finansējumu šā panta septītajā daļā minētā Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma izpildei 0,73 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu, ievērojot, ka šis apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds piešķirts 2022. gadam. (9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā panta astotajā daļā paredzēto finansējumu piešķir katru ceturksni, līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 10.datumam pārskaitot daļu no šā panta astotajā daļā paredzētā finansējuma attiecīgajam finansējuma saņēmējam saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā. (10) Finansējuma saņēmēji sagatavo pārskatu par tā izlietojumu un iesniedz izskatīšanai šā panta trešajā daļā minētajai padomei ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 30.aprīlim. Iesniegto …