Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"

(1a);• LJVS sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām, bet vēl nav ieviesti vai arī ieviesti nepilnīgi

(1b).Papildu pasākumi:• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri balstās uz esošu ES tiesību aktu un starptautisku līgumu ieviešanas procesiem, bet pārsniedz to noteiktās prasības

(2a);• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri nav saistīti ar esošiem ES tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem

(2b).Detalizēts skaidrojums, piemēri. Izpētes pasākumi atbilstoši ES vadlīnijām netiek klasificēti kā "pasākumi". Šādus papildu pasākumus pasākumu programmā norāda kā "papildinošos pasākumus". Rīcības Direktīvas citu pantu prasību ieviešanai (tajā skaitā, vides stāvokļa monitoringam) arī nevar tikt uzskatītas kā "pasākumi". Tomēr pasākumu programmā ieteicams norādīt arī šādus pasākumus, ja tiem nav stingri noteikta normatīvā regulējuma un finansējuma, kas var radīt nenoteiktību pasākumu ieviešanai.Ja LJVS panākšanai nepieciešamais pasākums ir saistīts ar nacionālas nozīmes stratēģiskās plānošanas dokumentu (piemēram, Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam (VPP2027)1, Prioritāro rīcību programmu Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)), tas ir klasificēts kā pamata pasākums

(1b), ja tas tiešā veidā ir saistīts ar ES regulējuma (ES regulu un direktīvu) prasību ieviešanu, vai ja tā ieviešana jau ir uzsākta un/vai tam ir skaidri noteikts finansējums. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums.Ja nepieciešamais pasākums ir saistīts ar HELCOM "Baltijas jūras rīcības plānā" (BJRP) minētu rīcību (pasākumu), tas ir klasificēts kā pamata pasākums

(1b), ja šāds vai līdzīgs pasākums jau ir pieņemts saistībā ar citām nacionālā līmeņa politikām. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums

(2a).Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā jeb Jūras stratēģijas pamatdirektīva (turpmāk – Direktīva) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu atbildību par laba jūras vides stāvokļa panākšanu to jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Direktīvas prasības ir pārņemtas ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei".Atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām, Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģija, kas ir vispusīgs, secīgi izstrādātu sistemātisku pasākumu kopums, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli, novērstu jūras vides stāvokļa pasliktināšanos Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Jūras stratēģija ietver:1) jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (turpmāk – jūras novērtējums), laba jūras ūdeņu vides stāvokļa definēšanu, vides kvalitātes mērķu un rādītāju noteikšanu (2012.g.; 2018.g.);2) jūras vides monitoringa programmas izstrādi (2014.g.; 2020.g.);3) pasākumu programmas izstrādi (2015.g., 2021.g.) un īstenošanu.Jūras stratēģiju izstrādā un īsteno sešu gadu ciklos, sākot ar 2012.gadu.1. KopsavilkumsSaskaņā ar Likuma 15. panta trešo daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir izstrādājusi aktualizēto plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027.gadā"2 (turpmāk – Programma). Saskaņā ar Likuma 15.panta trešajā daļā noteikto Ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata Programmu un, ja nepieciešams, to atjauno. Saskaņā ar Likuma 12.pantu pirmo Programmu (2016.–2020.gadam, spēkā līdz 2021.gadam, ieskaitot) Ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja 2016.gadā3.Programmas mērķis ir noteikt nepieciešamos pasākumus stratēģiskā mērķa – laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām4. Tās sagaidāmais rezultāts – īstenojot Programmā paredzētos pasākumus, tiek sasniegti uz jūras novērtējuma pamata noteiktie jūras vides mērķi (JVM) un tiek saglabāts vai panākts labs jūras vides stāvoklis (turpmāk – LJVS) Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kā tas noteikts Direktīvā un Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – VPP2027).Programmas izstrāde balstīta uz 2018.gadā Latvijas Hidroekologijas institūta (turpmāk – LHEI) izstrādāto jūras novērtējumu, LJVS definējumu un noteiktajiem JVM5. Līdztekus vides stāvokļa vērtējumam, jūras novērtējums ietver gan slodžu uz jūras vidi analīzi, gan jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi6, tai skaitā, novērtējumu nākotnes attīstības tendencēm jūras izmantošanā (sauktu par "bāzes scenāriju").Lai Programmu izstrādātu atbilstoši Direktīvā un Likumā noteiktajām prasībām, papildus 2018.gada jūras novērtējumam 2017.-2022.gadā veikti padziļināti pētījumi ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr. 17-00-F06803-000001)7 (turpmāk – EJZF projekts) ietvaros.Izvērtējot risku nesasniegt LJVS, konstatēts, ka esošais stāvoklis lielā mērā nesaskan ar LJVS, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc tiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošās vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Kopsavilkums par nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai sniegts 1.pielikumā.1.tabula. Programmas kopsavilkums atbilstoši ES vadlīnijām8Sniedzamā informācija atbilstoši ES vadlīnijāmInformācija ProgrammāKodolīgs kopsavilkums par izmaiņām, salīdzinot ar pasākumu programmu Direktīvas ieviešanas pirmajā ciklā (2015.-2021.)Iepriekšējā ES plānošanas periodā (2014.-2020.) Latvijā īstenotie pētījumi ļāva izstrādāt daudz detalizētākus un, ciktāl iespējams, kvantitatīvus novērtējumus riskam nesasniegt LJVS. Tādējādi bija iespējams detalizētāk izstrādāt un pamatot nepieciešamos pasākumus vides mērķu un LJVS panākšanai. Rezultātā Programmā ir ietverts ievērojams skaits jaunu pamata un papildu pasākumu, kas būtu jāīsteno nākamajā plānošanas periodā (2022.-2027.gadā).Atjaunotās Programmas atbilstība jūras vides mērķiemMērķi atspoguļoti 2018.gada jūras stāvokļa novērtējumā un ņemti vērā pasākumu programmā.Aktualizēts esošo politikas pasākumu pārskatsAtjaunotajā Programmā ir nākuši klāt jauni pamata pasākumi, kuru īstenošana ir plānota līdz 2027.gadam un kuri ir nozīmīgi LJVS sasniegšanai (1b pasākumi). Tie izriet no jaunām prasībām ES un starptautiskos nolīgumos un politikas plānošanas dokumentos un nacionāliem politikas plānošanas dokumentiem atbilstošam laikam periodam. Apkopojums par šādiem politikas ietvariem un pasākumiem sniegts Programmas 2.pielikumā "Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru politikas pasākumu ar pozitīvu ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums."Īss analīzes kopsavilkums par Programmas pasākumu (atjaunināts esošo pasākumu un pirmā cikla jauno pasākumu saraksts) ieguldījumu vides mērķu un LJVS sasniegšanā, kā arī nepilnību analīze.Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Riska novērtējums ir balstīts uz "bāzes scenāriju", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un esošo politiku pasākumu efektu, kas ietekmē slodzes. Tādējādi ir novērtēts esošo politiku noteikto pasākumu ieguldījums jūras vides mērķu un LJVS panākšanā. Riska novērtējums sniedz arī informāciju par sagaidāmo slodžu samazinājumu un esošās situācijas salīdzinājumu ar izvirzītajiem vides mērķiem, kā arī par politikas trūkumiem, kuru novēršanai nepieciešami papildu pasākumi.Apkopojums par riska novērtējuma rezultātiem ir sniegts Programmas 3. pielikumā "Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli". Pilni novērtējuma rezultāti ir sniegti EJZF projekta9 kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs un priekšlikumos atjaunotajai Programmai.Pārskats par jaunajiem papildu pasākumiem, kas pieņemti otrajā ciklā saskaņā ar Direktīvu, ar pilnu aprakstu, ja tie nav aprakstīti citur, vai ar atsauci uz dokumentu, kurā ir pilns apraksts.Balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem un identificētajiem politikas trūkumiem, tika izstrādāti nepieciešamie papildu pasākumi. Atjaunotajā Programmā ir ietverti jauni papildu pasākumi kvalitatīvajiem raksturlielumiem D1, D2, D5, D8 un D10. Šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme arī saistībā ar citiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (īpaši D3, D4, D6, D9). Pasākumu kopsavilkums ir sniegts Programmas 1.pielikumā un pasākumu pamatojums – 6.pielikumā. Papildu informācija par katru pasākumu ir sniegta EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Pirmajā ciklā pieņemto jauno pasākumu atjaunināto aprakstu kopsavilkums, kas kopš tā laika ir atjaunināts/papildināts, norādot atsauci uz dokumentu, kurā ir pilns atjauninātais apraksts.Atjaunotā Programma ietver trīs papildu pasākumus, kas ir aktualizēti / precizēti no iepriekšējās Programmas. Tie ir izpētes pasākumi, kurus nepieciešams turpināt arī nākamajā plānošanas periodā saistībā ar: 1) svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēm, 2) nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazināšanai uz piekrastes ūdeņiem un 3) cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidē. Informācija par šiem pasākumiem ir sniegta Programmas 6.pielikumā "Pasākumu pamatojums" un EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Identificēto telpiskas aizsardzības pasākumu kopsavilkums un šo pasākumu nolūks.Programma ietver jaunus telpiskās aizsardzības pasākumus, kas ir paredzēti jūras bentisko biotopu un putnu aizsardzībai. Pasākumi ir saistīti ar jaunu AJT noteikšanu EEZ ūdeņos (1b pasākums), stingras aizsardzības teritoriju noteikšanu bentisko biotopu atjaunošanai AJT ietvaros (papildu pasākums) un sezonāliem rekreācijas aktivitāšu ierobežojumiem piekrastē ligzdošanai nozīmīgās vietās un ligzdošanas periodā (papildu pasākums). Programma ietver arī papildu pasākumus – sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus izmaiņām piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā10 un jūras telpiskajā plānojumā11 saistībā ar jūras bentisko biotopu un putnu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Pārskats par piemērojamajiem izņēmumiem saskaņā ar 14. pantu ar pamatotu pamatojumu un saistītajiem ad hoc pasākumiem, ja tas ir būtiski, lai turpinātu virzību uz vides mērķu sasniegšanu.Atbilstoši Direktīvas 14.panta 4.punktam dalībvalstis var piemērot izņēmumus, neieviešot papildu pasākumus, ja pasākumu izmaksas būtu nesamērīgas, ņemot vērā jūras videi radītos apdraudējumus. Tika veikta informācijas apkopošana un izvērtējums šādu izņēmumu iespējamai piemērošanai un secināts, ka šobrīd nav pietiekama pamatojuma šādu izņēmumu piemērošanai.Informācija par piemērotajiem izņēmumiem ir sniegta Programmas 4. pielikumā. Izņēmums tiek piemērots attiecībā uz D5 "Eitrofikācija", pamatojoties uz Direktīvas 14.panta 1.punkta (

1. e)apakšpunktu (Likuma 16.panta otro daļu).Piemērotās metodikas apraksts: 1) trūkumu analīzei, 2) jaunu pasākumu atlasei otrajā ciklā, 3) jauno pasākumu ietekmes novērtējumam (tostarp izmaksu efektivitātes analīzei un izmaksu un ieguvumu analīzei, ja tie nav aprakstīti atsevišķi).Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Novērtējumam tika izmantota līdzīga pieeja kā Baltijas jūras reģiona novērtējumam atjaunotā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna (HELCOM BJRP 2021) izstrādei (t. s. "pasākumu pietiekamības novērtējums").Balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem, identificētajiem politikas trūkumiem tika izstrādāti priekšlikumi nepieciešamiem papildu pasākumiem, t.sk., ņemot vērā HELCOM BJRP 2021.Atbilstoši Direktīvas prasībām papildu pasākumiem tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Tas atbilst rekomendācijām ES vadlīnijās12 šāda novērtējuma veikšanai. Papildu pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Kopsavilkums par riska novērtējuma rezultātiem ir sniegts Programmas 3.pielikumā "Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli". Kopsavilkums par papildu pasākumu izstrādi un sociālekonomisko novērtējumu ir sniegts pasākumu Programmas 5.pielikumā "Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums". Pilni novērtējumu rezultāti ir sniegti EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Kopsavilkuma apraksts par to, kā atjauninājumā ņemta vērā turpmākā sociālekonomiskā attīstība un pasākumu programmas mijiedarbība ar klimata pārmaiņām (ja nepieciešams).Vērtējot līdz 2027.gadam sagaidāmās izmaiņas slodzēs ( "bāzes scenārijs" riska novērtējumam), tika ņemtas vērā sagaidāmās izmaiņas jūras izmantošanas aktivitātēs. Tika izmantoti rezultāti no attiecīgā novērtējuma HELCOM BJRP 2021, kā arī nacionālie novērtējumi un informācija13.Reģionālā koordinācija un pārrobežu ietekme.Izstrādājot Programmu, tika īstenotas aktivitātes, lai nodrošinātu nacionālo pieeju, novērtējumu un pasākumu reģionālo koordināciju. Jūras reģiona novērtējumu pieejas un rezultāti ir ņemti vērā, izstrādājot attiecīgās nacionālās pieejas un novērtējumus (attiecībā uz riska novērtējumu un papildu pasākumu novērtēšanu). Izstrādājot nepieciešamos papildu pasākumus, tika ņemtas vērā rīcības no HELCOM BJRP 2021. Piedaloties HELCOM GEAR14 sanāksmēs, tika veikta informācijas apmaiņa ar citām Baltijas jūras valstīm, lai koordinētu atjaunoto pasākumu programmu izstrādi un izņēmumu piemērošanu. Šis koordinācijas process un rezultāti ir ietverti kopīgā dokumentā Baltijas jūras reģionam15. Regulāri piedaloties HELCOM ekspertu grupas EN ESA16 sanāksmēs, ir nodrošināta pasākumu sociālekonomiskās novērtēšanas pieejas koordinācija.Konsultēšanās ar sabiedrību.Riska novērtējuma izstrādei tika veiktas individuālas konsultācijas ar nozaru institūcijām par esošo politiku plānotajiem pasākumiem.Izstrādātie novērtējumi un pasākumi tika apspriesti piecās tematiskās ekspertu un iesaistīto institūciju diskusijās, kas tika organizētas periodā no 2020. līdz 2022.gadam. Novērtējumos un pasākumu priekšlikumos tika veikti precizējumi, ņemot vērā šo diskusiju rezultātus. Informācija par diskusiju rezultātiem ir sniegta EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.2. Esošās situācijas raksturojums jūras vides politikas jomāVPP202717 definētie politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030.gadam. Starp tiem ir "Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību" un "Samazināt piesārņojumu".VPP2027 Baltijas jūras vides stāvokļa jomā tiek izvirzīti sekojoši apakšmērķi: "Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana" (7.3.) un "Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē (7.4.). VPP2027 31.rīcības virziena "Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju" 31.1. uzdevums paredz izstrādāt pasākumu programmu laba jūras stāvokļa panākšanai (2022.–2027.g). Sagaidāmais rezultāts – Programmas īstenošanas rezultātā uzlabojies jūras vides stāvoklis (politikas rezultāts PR7.4) un vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim (rezultatīvais rādītājs RR7.4.2.).VPP2027 informatīvās daļas 7.nodaļā "Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana" sniegts jūras vides stāvokļa un ietekmējošo slodžu īss raksturojums.Lai panāktu VPP2027 klimata pārmaiņu jomā noteikto politikas apakšmērķi "Veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām", visām piekrastes pašvaldībām līdz 2024. gadam jāizstrādā un jāievieš (pilnībā vai daļēji) pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas.2.1. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiemES Stratēģiskā dienaskārtība 2019–2024.gadam18 nosaka četras prioritātes: aizsargāt iedzīvotājus un brīvības, spēcīgas un dinamiskas ekonomiskās bāzes attīstīšana, klimata ziņā neitrālas, zaļas, taisnīgas un sociālas Eiropas izveide, Eiropas interešu un vērtību popularizēšana pasaulē.Eiropas Zaļais kurss19 Eiropas zaļā kursa prioritātes vides, t.sk. jūras, aizsardzības jomā ir: aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, pāriet uz aprites ekonomiku, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, nodrošināt zilās ekonomikas un zivsaimniecības nozaru ilgtspēju. Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns20 līdz 2030. gadam, citu starpā, paredz uzlabot ūdens kvalitāti, par 50 % samazinot atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30 % - mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē.Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas (IJP) vides pīlārs ir Direktīva. IJP mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar ES nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē jūras un jūrlietu nozares, vienlaikus sasniedzot labu vides stāvokli, kā tas noteikts Direktīvā. Direktīva nosaka ekosistēmas pieeju kā galveno principu, lai nodrošinātu vides aizsardzības interešu integrāciju citās politikās (kopējā zivsaimniecības politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, jūras transporta un citās jomās, kuras visvairāk ietekmē jūras vidi) laba jūras vides stāvokļa panākšanai. IJP un Direktīva nosaka jūras telpisko plānošanu kā ekosistēmas pieejas piemērošanas instrumentu, lai panāktu līdzsvaru starp jūras vides aizsardzības un jūras teritorijas izmantošanas interesēm, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu."Ilgtspējīgas zilās ekonomikas pieeja"21 – Ilgtspējīga zilā ekonomika ir svarīga Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Visiem zilās ekonomikas sektoriem, tai skaitā, zvejniecībai, akvakultūrai, piekrastes tūrismam, jūras transportam, ostu darbībai un kuģubūvei, jāsamazina ietekme uz vidi un klimatu. Lai varētu risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, jūrām jābūt veselīgām un to resursi jāizmanto ilgtspējīgi. Aizsargājot 30 % no ES jūras teritorijas, tiks mazināta bioloģiskās daudzveidības izzušana, palielināti zivju krājumi, palīdzēts mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vairot spēju šīs pārmaiņas izturēt, un tiks radīti vērā ņemami finansiāli un sociāli ieguvumi. Jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu nodrošinās jūras telpiskie plānojumi.ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka sāk atjaunoties Eiropas bioloģiskā daudzveidība, un tajā ir ietvertas konkrētas darbības un saistības, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, tai skaitā, plašāka Natura2000 teritoriju tīkla izveide uz sauszemes un jūrā, ES dabas atjaunošanas plāna uzsākšana u.c.ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)22 nodrošina Baltijas jūras reģiona teritoriālo dimensiju ES zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī sociālās pārejas procesiem un dod ieguldījumu arī ES Stratēģiskās dienaskārtības 2019–2024.gadam prioritāšu sasniegšanā. ESSBJR ir trīs vispārīgie mērķi – glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību, kas veicina Eiropas zaļo kursu, nodrošinot starpnozaru pieeju. Katram no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu. SBJR Rīcības plānā paredzētās rīcības veicina mērķa "Glābt jūru" panākšanu, it biogēnu un bīstamo vielu piesārņojuma mazināšana, kā arī darbības tīras kuģošanas veicināšanai politikas jomas "Kuģošana" ietvaros un rīcības "Telpiskās plānošanas" jomā. Visām politikas jomām jāņem vērā ES klimata un vides politikas mērķi. ESSBJR veicina Direktīvā un HELCOM nosprausto jūras vides mērķu panākšanu. Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš tiek regulāri atjaunots.HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns (2007; aktualizēts 2021) (turpmāk – HELCOM BJRP)23 nosaka reģionālā, starptautiskā un nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa panākšanai Baltijas jūras videi nozīmīgākajās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas un atkritumi, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga darbība jūrā (kuģošana, zvejniecība, reaģēšana uz avārijām). Papildus četriem galvenajiem segmentiem, HELCOM BJRP horizontālo jautājumu sadaļa ietver tēmas: klimata pārmaiņas, jūras telpiskā plānošana, jūras vides monitorings, ekonomiskā un sociālā analīze, piesārņojuma "karstie punkti", zināšanu apmaiņa un zinātības celšana, kā arī finansēšana. Pasākumi katrā no segmentiem veicinās vispārīgu Baltijas jūras ekosistēmas noturību un attiecīgi spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi. HELCOM BJRP īstenojams līdz 2030.gadam.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) prioritātei "Daba kā nākotnes kapitāls" noteiktais attīstības virziens ir dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana. Dabas kapitālu veido ekosistēmu (jūra, mežs u.c.) elementu kopums, kas rada un uztur cilvēces eksistencei nepieciešamus dabas resursus un ekosistēmu pakalpojumus. Dabas kapitāla pieeja ir jāintegrē vides, ekonomikas, telpiskās un reģionālās attīstības un zemes politikā. Ekosistēmu produktu un pakalpojumu izvērtējums ir jāizmanto visos politikas analīzes, veidošanas un īstenošanas posmos. Latvija 2030 telpiskās attīstības perspektīva kā vienu no nacionālo interešu telpām definē Baltijas jūras piekrasti – vienu no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. Jāizstrādā un praksē jāievieš piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes, kā arī jāizstrādā jūras telpiskais plānojums valsts teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai saistībā ar sauszemes daļu.Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam (NAP2027)24. Prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķis ir "saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei."Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem, nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti25."Jūras telpiskais plānojums 2030"26 (JTP) Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras atļautā izmantošana un izmantošanas nosacījumi. Ekosistēmas pieeja ir viens no pamatprincipiem ar kura palīdzību, izmantojot labākos pieejamos datus un informāciju, var panākt risinājumus dažādu nozaru aktivitāšu līdzāspastāvēšanai jūrā. JP izvērtē un sniedz priekšlikumus ar jūru funkcionāli saistītās sauszemes daļas izmantošanai, ņemot vērā valsts un nozaru, kā arī pašvaldību intereses. JTP izstrāde ir sasaistīta ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam.Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.27 Plānojuma mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām. Piekrastes plānojums, tostarp, fokusējas uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. Viens no piekrastes attīstību ietekmējošiem faktoriem ir cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā). Piekrastes plānojums uzdod nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti (uzdevums 3.4.), veikt piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada metodikai, lai iegūtu datus par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtētu jūras piesārņojošo atkritumu daudzumu piekrastē (uzdevums 3.6.).Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam28. Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu Latvijas reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Dokumentā nav paredzētas tiešas aktivitātes jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai, tomēr B. 2. Rīcības virziens: "Sasniedzamība un dzīves vide reģionos ietver" uzdevumu B.2.6. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība, paredzot investīciju novirzīšanu ūdensobjektu, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes, ilgtspējīgas attīstības un daudzveidota tūrisma piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam29. To mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku; starp sasniedzamiem politikas rezultātiem ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte u.c. Dokumentā jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai paredzēts rīcības virziens Nr.3 "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevuma Nr.3.2. "Pilnveidot ostu infrastruktūru" pasākums Nr.3.2.3., proti, ar vides aizsardzības un kuģošanas drošības ievērošanu saistītu iekārtu un peldlīdzekļu iegāde, un attiecīgu infrastruktūru izbūve ostās (piemēram, naftas un ķīmijas produktu u.c. piesārņojuma savācējkuģi, piesārņojuma norobežojošas bonas, termināļu infrastruktūra - monitoringa novērošanas kameras, gaisa monitoringa stacijas, gaisu piesārņojošo vielu emisiju kontroles sistēmas u.c.).Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam.30 Plāna virsmērķi ir atkritumu rašanās novēršana, atkritumu kā resursu racionālu izmantošanas nodrošināšana, balstoties uz aprites ekonomikas pamatprincipiem, panākt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, veicinot attiecīgu produktu politiku, bīstamo un videi kaitīgo vielu ierobežojumus un pilnveidojot patērētāju informētību, kā arī apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana. Plānā ietverti pasākumi jūru piesārņojošo atkritumu problēmas risināšanai. Plāna "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" nodaļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai" ietverti 18 pasākumi 6 rīcības virzienos, tajā skaitā:RV1: vispārēji uzlabojumi atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā (pasākums 1.1. Izvērtējot jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamos izstrādājumus, veikt pasākumus, lai motivētu ražotājus veidot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus);RV2 pasākumi būtiskākiem piesārņojuma veidiem (pasākumi: 2.1. veicināt nepiegružošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes"; 2.2. veikt pētījumu, lai apzinātu mikroplastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi u.c.);RV6: pasākumus ar sabiedrības iesaisti (pasākums 6.1 veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu).Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam.31 Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās, tai skaitā, tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana. Lai nodrošinātu dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) un kultūrvēsturisko ainavu vērtību aizsardzību no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, Plāns uzdod integrēt ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kas vērsti uz piekrastes ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmju aspektus.Programma zivsaimniecības attīstībai 2021–2027.gadā32 (turpmāk – PZA-2027) Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ieviešanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā. PZA-2027 īstenošanas galvenais mērķis ir konkurētspējīga zivsaimniecības nozare un ilgtspējīgi ūdens dzīvie resursi veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai. PZA-2027 noteiktās ES 1.prioritātes "Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdeņu bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu", 1.6. konkrētā mērķa "Veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu" EJZAF atbalstāmā pasākuma "Integrētā jūrlietu politika" mērķis ir zināšanu par jūras vides stāvokli uzlabošana, lai nodrošinātu monitoringa programmu un to pasākumu programmu, kas paredzētas Direktīvā, izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī sniedzot ieguldījumu jūras telpiskā plānojuma jomā. EJZAF atbalstāmā pasākuma īstenošana veicinās Programmai nepieciešamās zinātniskās bāzes veidošanu.2.2. Jūras vides stāvoklis un to ietekmējošās slodzes33Baltijas jūras ekosistēmas jutīgumu pret ārējo iedarbību nosaka gan dabiskie apstākļi, gan slodze, ko rada antropogēnā ietekme tās sateces baseinā. Ar skābekli bagātā Ziemeļjūras ūdens ieplūde Baltijas jūrā notiek vidēji reizi 30 gados, pilnīga ūdens apmaiņa Baltijas jūrā notiek tikai 30–50 gadu laikā. Ūdens apmaiņa starp Rīgas līci un Baltijas jūru notiek caur diviem salīdzinoši šauriem un sekliem jūras šaurumiem – Irbes un Muhu šaurumiem. Atšķirības starp jūras šaurumiem, kas atdala Rīgas līci no Baltijas jūras, nosaka to, ka galvenā ūdens 20 apmaiņa Rīgas līcī notiek caur Irbes šaurumu (aptuveni 70–80%), bet caur Muhu šaurumu notiek tikai aptuveni 20–30% no visas ūdens apmaiņas. Ļoti lēnās ūdens apmaiņas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru dēļ jūrā ievadītās kaitīgās vielas tur saglabājas ilgstoši un var akumulēties jūras barības ķēdē līdz dzīvajiem organismiem toksiskam līmenim. Arvien aktuālāka problēma ir svešo sugu parādīšanās, un šobrīd ir reģistrēta jau 221 svešzemju suga Baltijas jūrā, bet Latvijas jūras ūdeņos – 20 sugas. Tomēr galvenā problēma joprojām ir eitrofikācija, kas veicina ekosistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un negatīvi ietekmē/samazina bioloģisko daudzveidību. Galvenais eitrofikācijas cēlonis ir cilvēka darbības izraisītā biogēnu (barības vielu) slāpekļa (N) un fosfora (P) savienojumu novadīšana jūrā no Latvijas iekšzemes teritorijas, kā arī no plašāka sateces baseina ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu (2007.-2011.g.), ir novērojama uz jūru novadītā N un P piesārņojuma samazināšanās tendence. Jūras piesārņojumu ar atkritumiem varēja novērtēt tikai pēc viena kritērija – "piedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē", kopumā stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Procentuāli vislielāko piesārņojumu radījuši plastmasas izstrādājumi (51%). Atkritumu, tai skaitā mikroskopiskā piedrazojuma, sastāva, daudzuma un telpiskā sadalījuma novērtēšanai jūras ūdeņos ir uzsākti pētījumi EJZF projekta, kā arī reģionālās sadarbības ietvaros. Divām piesārņojošo vielu grupām34 Latvijas jūras ūdeņu vidē konstatētās koncentrācijas pārsniedz ES35 noteiktās ķīmiskās kvalitātes mērķa vērtības. Jūras vides stāvokļa novērtējumā konstatēts, ka lielā daļā gadījumu LJVS nav panākts. Atsevišķos gadījumos kvantitatīvs izvērtējums nav iespējams datu un informācijas trūkuma dēļ.Klimata pārmaiņas (vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu) būtiski ietekmē arī jūras krasta procesus - novērojama erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un krasta erozijas ātruma pieaugums. Izmaiņas meteoroloģiskajos parametros rada sekundārās ietekmes uz tādiem aspektiem kā bioloģiska daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūra, ekonomika u.c.362.3. Jūras vides mērķiLaba jūras vides stāvokļa sasniegšanai Latvijā ir noteikts 7 mērķu kopums. Mērķi noteikti tā, lai maksimāli efektīvi varētu plānot un īstenot laba jūras vides stāvokļa panākšanai nepieciešamos pasākumus un lai ņemtu vērā galvenās jūras vides stāvokli ietekmējošās slodzes. Latvijā noteiktie JVM, tiem atbilstošie jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi37 (D38) un sasniedzamie rezultāti atspoguļoti 1.tabulā.2. tabula. Latvijas jūras ūdeņiem noteikto JVM saikne ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D)Jūras vides mērķi (JVM)Jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi ("D")Sagaidāmais stāvoklis, sasniedzot JVMJVM1: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugasD1 Bioloģiskā daudzveidībaAntropogēno aktivitāšu ietekme uz jūras biotopiem un sugām ir tādā līmenī, kas neatstāj negatīvu un paliekošu efektu uz tiem.D2 Svešās sugasD4 Barības ķēdesD6 Jūras dibena integritāteJVM2: Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmuD3 Komerciāli izmantotās zivisJūras resursu izmantošana nepārsniedz līmeni, pie kura notiek jūras ekosistēmas degradācija. Šeit ir iekļaujama resursu izmantošanas tiešā un netiešā ietekme.JVM3: Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmuD5 EitrofikācijaEitrofikācijai sasniedzot kritisko līmeni, ir novērojami tās negatīvie efekti uz jūras vidi. Eitrofikācija ir pieļaujama līmenī, kas nerada šādus negatīvos efektus.JVM4: Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklisD7 Izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļosJūrā netiek veiktas darbības, kas izmaina jūrai raksturīgo hidromorfoloģisko stāvokli.JVM5: Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē,Piesārņojošo vielu slodžu samazinājums līdz līmenim, kas nerada piesārņojošo vielu koncentrācijas jūrā, pie kurām ir novērojama negatīva ietekme uz jūras organismiem.t.sk. attiecībā uz naftas piesārņojumuD9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēsJVM6: Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD10 Jūru piesārņojošie atkritumiNovērsta cieto atkritumu izplatība un koncentrācijas, pie kurām parādās negatīvi efekti uz jūras organismiem.JVM7: Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)Troksnis vai cita veida enerģija, kas tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu.3. Pasākumu programma3.1. Pasākumu programmas izstrādes metodika un processLai ES nodrošinātu vienotu pieeju Direktīvas prasību interpretācijai, Direktīvas Kopējās ieviešanas stratēģijas rekomendācijas nosaka iedalījumu "esošos (pamata) pasākumos" un "papildu pasākumos".Pasākumu programma tika izstrādāta noteiktā secībā, veicot:1) esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu, kam ir ietekme uz jūras vidi, ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, identificējot šo pasākumu ieviešanas trūkumus un novērtējot to sagaidāmo efektu (sagaidāmās izmaiņas jūras vides stāvoklī no šo pasākumu īstenošanas);2) novērtējumu riskam nesasniegt JVM (sauktu par riska novērtējumu), kurā ņemtas vērā līdz 2027.gadam sagaidāmās attīstības tendences jūras izmantošanā un esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu ieviešanas efekts39, kas norādīs uz papildu pasākumu nepieciešamību;3) iespējamo papildu pasākumu identificēšanu, novērtēšanu un izvēli, ņemot vērā noteiktas novērtēšanas metodes un izvēles kritērijus (pasākumu tehnisko iespējamību, izmaksu-efektivitāti, sociālekonomiskās ietekmes);4) izvērtējumu nepieciešamībai piemērot izņēmumus, ņemot vērā Direktīvā un Likumā noteiktos pieļaujamos izņēmumu veidus, sagatavojot atbilstošus pamatojumus un paredzot pasākumus, kas būtu nepieciešami saistībā ar piemērotajiem izņēmumiem;5) Programmas koordinēšanu un saskaņošanu Baltijas jūras reģiona līmenī;6) Programmas pārrobežu ietekmes novērtējumu, izvērtējot Programmā iekļauto pasākumu pārrobežu piesārņojuma un apdraudējuma risku, lai nodrošinātu Programmas labvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ūdeņiem ārpus Latvijas jurisdikcijas.Sīkāka informācija par Programmas izstrādes metodiku atrodama EJZF projekta atskaitēs40.3.2. Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru politikas pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējumsIzvērtējuma gaitā esošie pasākumi tika sagrupēti atbilstoši slodzēm, katrai grupai atzīmējot to jūras vides stāvokli raksturojošo raksturlielumu, kuru tā ietekmē. Jāatzīmē, ka vienā grupā esošie pasākumi var ietekmēt arī vairākus citus raksturlielumus. Ņemot vērā, ka eitrofikācija joprojām ir galvenā jūras vides problēma, ir būtiski īstenot tos papildu pasākumus biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti UBAP (2022-2027), nodrošinot biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu virszemes ūdensobjektos, tajā skaitā pasākumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos. Tāpat arī nepieciešams īstenot UBAP (2022-2027) noteiktos papildu pasākumus, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no notekūdeņiem, piesārņotām vietām un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem, kā arī uzlabos informāciju par šādu piesārņojumu un tā avotiem. No starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem izrietošo, jūras vidi ietekmējošo pasākumu vispārējs izvērtējums sniegts Programmas 2.pielikumā, bet izvērsts izvērtējums – EJZF projekta atskaitēs.3.3. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokliRiska novērtējums ietver salīdzinājumu starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2027.gadā (ņemot vērā pamata pasākumu efektivitāti) un izvirzītajiem JVM. Ja prognozētais jūras vides stāvoklis neatbilst izvirzītajiem JVM, ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus slodžu samazināšanai un vides stāvokļa uzlabošanai.Secināts, ka no visiem analizētajiem raksturlielumiem lielākais risks nesasniegt LJVS pastāv attiecībā uz: D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošas vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Izvērstu riska novērtējumu attiecībā uz D1, D2, D5, D8 un D10 skatīt 3.pielikumā, bet priekšlikumus papildu pasākumiem – 6.pielikumā.3.4. Pasākumi jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai3.4.1. Kvalitatīvie raksturlielumi, kam nav nepieciešami papildu pasākumiNovērtējot jūras vides stāvokli 2018. gadā, secināts, ka attiecībā uz kvalitatīvajiem raksturlielumiem D6 "Jūras gultnes integritāte", D7 "Hidrogrāfiskie apstākļi" un D9 "Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" jūras vides stāvoklis vērtējams kā labs. Tādēļ šiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem papildu pasākumi nav nepieciešami.Jūras gultnes integritāte (D6) tika novērtēta kā labā stāvoklī esoša, jo tikai salīdzinoši nelielu daļu no jūras gultnes skar tiešas antropogēnas ietekmes, kas rada fiziskos zudumus (kritērijs D6C1 "Dabiskās jūras gultnes fizisko zudumu (neatgriezeniskas izmaiņas) telpiskais apmērs un sadalījums") un traucējumus izņemtās grunts deponēšanas vietās (kritērijs D6C2 "Jūras gultnes fizisko iztraucējumu telpiskais apmērs un sadalījums"). Savukārt jūras gultnes integritātes traucējumi, ko rada tralēšana ar grunts traļiem, ietekmē salīdzinoši lielas platības, bet novērtēšanas veikšanai nepieciešamā LJVS vērtība vēl nebija izstrādāta. Kopš 2018. gada antropogēnās slodzes, kas varētu pasliktināt stāvokli, nav pieaugušas. Tralēšana ar grunts traļiem ir pat samazinājusies. Līdz ar to sagaidāms, ka vides stāvoklis nepasliktināsies.Potenciālo papildu pasākumu raksturojums un nepieciešamības izvērtējums D6:Pasākumi, kas ir vērsti uz vides stāvokļa saglabāšanu, ir iekļauti IVN procedūrās, tā kā plānojot jaunu infrastruktūras objektu izbūvi, ir jānovērtē šo objektu ietekme uz jūras gultni (D6C1), tai skaitā biotopiem, gan būvniecības, gan objekta ekspluatācijas laikā. IVN nosacījumos gan ir nepieciešams paredzēt konsolidētas ietekmes novērtējumu, kas ņem vērā galveno bentosa biotopu kopējās platības.Līdzīgi saskaņojot no ostām izņemtās grunts deponēšanas laukumus, ir nepieciešams izvērtēt ietekmes apmēru uz galveno bentosa biotopu kopējām platībām.Tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes samazināšana vai novēršana šobrīd nav aktuāla. Ja mencu krājums nākotnē atjaunosies un pieaugs risks attiecībā uz tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes palielināšanos, tad būtu nepieciešami piesardzības pasākumi, piemēram:a. paplašināt EEZ jūras aizsargājamo teritoriju robežas, nosakot liegumu veikt tralēšanu ar grunts traļiem, ja nav iespējams īstenot punktā b. minētos ierobežojumus;b. regulēt grunts tralēšanai izmantoto tīklu tipu, attiecīgi ierobežojot/samazinot tīkla apakšējās malas ietekmi uz bentisko sabiedrību."Hidrogrāfiskie apstākļi" (D7) – 2018.gada jūras novērtējumā hidrogrāfisko apstākļu izmaiņas netika vērtētas. LJVS sasniegšanas prognozi šobrīd nav iespējams formulēt. Modelējot esošo hidrotehnisko būvju ietekmi uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem, aprēķinātā ietekme novērtēta kā nebūtiska41, kas liecina par LJVS. Līdzīgi kā D6 gadījumā, arī D7 LJVS saglabāšanai pirms paredzēto darbību ar potenciālu ietekmi uz jūras gultnes integritāti īstenošanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tai skaitā, jāvērtē attiecīgo darbību ietekme uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem."Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" (D9) - jūras vides stāvoklis 2018.gadā tika novērtēts kā labs, un sagaidāms, ka tāds tas arī saglabāsies. Līdz ar to papildu pasākumi nav nepieciešami, jāturpina veikt uzraudzības monitorings atbilstoši Eiropas Komisijas regulām attiecībā uz piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos42.Dažiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem vai to atsevišķām komponentēm vides stāvokli un atbilstību LJVS nebija iespējams novērtēt zināšanu kapacitātes, piemērotu indikatoru un datu trūkuma dēļ. Tādēļ LJVS sasniegšanu grūti prognozēt. To var attiecināt uz D1 "Bioloģiskā daudzveidība" (pelāģiskie biotopi), D4 "Barības tīkli," D10 (atkritumi jūras ūdenī) un D11 "Zemūdens troksnis". Minētajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem nepieciešama datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros un turpmāki pētījumi zināšanu uzlabošanai.EJZF projekta ietvaros: 1) tika testēts pelaģiskā biotopa barības ķēdes raksturojošs indikators "Kopējā zooplanktona krājuma vidējais izmērs", kas ir iekļauts arī HELCOM pamata indikatoru sarakstā, bet līdz testēšanas brīdim netika uzskatīts par izmantojamu Rīgas līcī. Testēšanas rezultāti apstiprināja indikatora piemērotību Latvijas jūras ūdeņiem, un indikators būs izmantojams nākamajā jūras novērtējumā. Attiecīgi turpmākā darbība ir datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros.2) tika formulēta barības tīkla stabilitātes indikatora koncepcija. Pelaģiskajam barības tīklam koncepcija ir testēta un ir arī noteikta pagaidu LJVS vērtība. Piekrastes biotopam, kas ietver gan pelaģisko, gan bentisko komponenti, darbs pie koncepcijas testēšanas vēl turpinās. Attiecīgi indikatora vajadzībām ir nepieciešams vākt datus jūras monitoringa ietvaros, kā arī paralēli ir nepieciešams veikt pasākumus zināšanu kapacitātes uzlabošanai, lai uzlabotu indikatora aprēķina metodiku un precizētu LJVS vērtību.3.4.2. Kvalitatīvie raksturlielumi ar risku nesasniegt LJVS, kam ir nepieciešami papildu pasākumiIzvērtējot risku nesasniegt labu jūras vides stāvokli, konstatēts – tālāk nosauktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem esošais stāvoklis nesaskan ar labu jūras vides stāvokli, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Galvenie papildu pasākumu sociālekonomiskā novērtējuma rezultāti apkopoti 5.pielikumā, pasākumu pamatojums un apraksti – 6.pielikumā, bet pasākumu kopsavilkums sniegts 1.pielikumā.3.5. Izņēmumu piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai3.5.1. attiecībā uz D5 "Eitrofikācija"Direktīvas 14.panta 1.punkta
2. e)apakšpunkts pieļauj izņēmuma gadījumu, kad dalībvalsts savos jūras ūdeņos nevar sasniegt labu jūras vides stāvokli, ja to kavē dabiskie apstākļi, kuri neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli. Ja tiek piemērots minētais izņēmuma veids, tad pagaidu pasākumi (ad hoc pasākumi) nav jāīsteno.Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Ir zinātniski pierādīts, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, var paiet pat 30 līdz 50 gadi, līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. Ņemot vērā modeļa aprēķina rezultātus43, eitrofikācijas gadījumā tika secināts, ka labs vides stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabisko apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu. Izvērstu izņēmuma piemērošanas pamatojumu skatīt Programmas 2016.-2020.gadam 4.pielikumā. Tā kā, neskatoties uz īstenotajiem pasākumiem, Latvijas jūras ūdeņos LJVS nav sasniegts, arī aktualizētajā Programmā 2022.-2027.gadam attiecībā uz D5 "Eitrofikācija" ir pamatoti piemērot izņēmumu.Izņēmuma piemērošanas priekšnosacījums: atbilstoši Direktīvai, piemērojot minēto izņēmuma gadījumu, Latvija īsteno uz jūras vides stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus ar mērķi panākt LJVS. Latvijai jāsamazina kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru līdz nepieciešamajam bāzes scenārija līmenim, kā starpmērķi izvirzot biogēnu koncentrāciju samazināšanās tendenci.3.5.2. izņēmuma piemērošana nesamērīgu izmaksu dēļDirektīva nosaka divas izņēmumu kategorijas, kas var kalpot par pamatu pasākumu neieviešanai atbilstoši 14.panta 4.punktam:1. ja nav būtiska apdraudējuma jūras videi – ja jūras vides stāvokļa novērtējums, kas veikts atbilstoši direktīvas 8. pantam, norāda, ka ir atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS) un ja nav sagaidāma stāvokļa pasliktināšanās;2. ja izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanaiProgrammas izstrādes gaitā tika izvērtēta nepieciešamība un pamatojums iespējai piemērot izņēmumus papildu pasākumu neieviešanai "nesamērīgu izmaksu" dēļ saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu. Direktīva pieļauj šādus izņēmumus, ja nav apdraudējuma jūras videi, vai ja izmaksas no papildu pasākumu ieviešanas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai. Nacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Tika secināts, ka nav pamata piemērot izņēmumus nesamērīgu izmaksu dēļ. Izvērtējuma kopsavilkumu par izņēmumu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu skatīt 4.pielikumā.3.6. Pasākumu programmā ietvertie telpiskās aizsardzības pasākumiAtbilstoši Direktīvas 13.panta 4.punktam, pasākumu programmā nepieciešams ietvert telpiskās aizsardzības pasākumus, sekmējot vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus. Šādi pasākumi varētu vienlaikus sekmēt vairāku jūras vides mērķu sasniegšanu.3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijasLatvijā ir noteiktas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas44 (turpmāk – AJT) teritoriālajā jūrā īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Esošo AJT kopējā platība ir 436 405 ha jeb 15,31% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem45 un tās ir iekļautas ES Natura 2000 tīklā. AJT apsaimnieko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1746, likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", teritoriju dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.Izvērtējot telpiskās aizsardzības papildu pasākumu nepieciešamību, Programmā 2016.-2020.gadam tika iekļauts papildu pasākums zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai: veikt pētījumus teritorijās EEZ, lai noskaidrotu īpaši aizsargājamo biotopu un sugu sastopamību un zinātniski pamatotu nepieciešamību jaunu AJT izveidei EEZ. Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris) sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" un LHEI 2020.-2025.gadā īsteno ES LIFE finansētu projektu "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)" (LIFE REEF)47. Projekta mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām jūras teritorijām Latvijas EEZ. Viens no projekta uzdevumiem ir potenciālo AJT izvērtēšana un iekļaušana Natura2000 tīklā. Projekta izpētes teritorija ir 4116 km2. Ja tiktu izveidotas jaunas teritorijas visā izpētes teritorijas lielumā, tad AJT platība Baltijas jūrā aizņemtu 29,75% no Latvijas jūras teritorijas.Vienlaikus, atbilstoši Valdības rīcības plāna48 119.uzdevumā noteiktajam aizsargājamo dabas teritoriju un to tīkla veidošana tiks salāgota ar saimnieciskajām interesēm jūrā.3.6.2. Jūras telpiskais plānojumsSaskaņā ar Direktīvu un Likumu, izstrādājot Programmu, ietver ar jūras izmantošanu saistītus pārvaldības pasākumus, piemēram, jūras telpisko plānošanu un citus pasākumus, lai regulētu cilvēka darbību un ietekmi laikā un telpā noteiktā jūras ekosistēmas daļā. Likums definē jūras telpisko plānošanu kā ilgtermiņa attīstības plānošanas procesu, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. Lai veicinātu jūras ilgtspējīgu izmantošanu, saskaņā ar Likumu jūras telpiskās plānošanas procesā piemēro ekosistēmas pieeju, ievēro vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas principus, kā arī ievēro attiecīgajai jūras ekosistēmas daļai raksturīgās iezīmes."Jūras telpiskais plānojums 2030"49 (turpmāk – JTP) Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa (12 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras izmantošana un izmantošanas nosacījumi. JTP noteiktais jūras telpas izmantošanas ilgtermiņa redzējums raksturo vēlamo situāciju 2030. gadā, atspoguļojot jūras telpas ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un neradot apdraudējumu jūras ekosistēmas pastāvēšanai. Viens no jūras plānošanas procesa nosacījumiem ir, ka jūras telpas izmantošanai jānodrošina vides stāvokļa un ekoloģisko parametru nepasliktināšana un ekosistēmas spēja pielāgoties izmaiņām, kā arī jārada labvēlīgi apstākļi vides stāvokļa un jūras resursu kvalitātes uzlabošanai. JTP izstrādāts, izmantojot jaunāko zinātnisko pētījumu datus par jūras vides stāvokli, dabas vērtībām un saimniecisko izmantošanu, kā arī veikta papildu datu analīze un jaunu telpisko datu kopu izstrāde (piemēram, par zivju sugu izplatību un nozveju, jūras nogulumu un bentisko biotopu izplatību, ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu u.c. faktoriem). Izstrādājot JTP, ņemts vērā jūras un sauszemes funkcionālās sasaistes nodrošināšanas princips. JTP īstenošanas rezultātā tiek panākta līdzsvarota un integrēta jūras telpas izmantošana, kas sekmē ar jūru saistīto nozaru ekonomisko izaugsmi, piekrastes iedzīvotāju labklājību, kā arī dzīvotspējīgu jūras ekosistēmu. 2023. gadā Ministrijai ir uzdevums sagatavot un Ministru kabinetā iesniegt starpnovērtējuma ziņojumu par JTP īstenošanu un priekšlikumus tā aktualizēšanai.Priekšlikumi telpiskās aizsardzības papildu pasākumiemProgramma paredz vairākus papildu pasākumus

(2a)saistībā ar AJT, tai skaitā:• izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai, ietverot gan biotopu aizsardzības, gan AJT apsaimniekošanas efektivitātes aspektus;• sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus grozījumiem atjaunotajā JTP Latvijas jūras ūdeņiem saistībā ar bentisko biotopu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem;• izstrādāt un īstenot jūras biotopu atjaunošanas nacionālo plānu, ietverot jūras biotopu atjaunošanas mērķus un pasākumus, un priekšlikumus stingras aizsardzības teritorijām AJT ietvaros, kas vienlaikus kalpos kā zinātniskās references teritorijas;• izstrādāt un iekļaut AJT apsaimniekošanas plānā katrai AJT kvantitatīvus bentisko biotopu aizsardzības mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus antropogēno slodžu novēršanai (tajā skaitā, nozīmīgu jūras invazīvo un svešu sugu pārvaldībai) un efektīvai vietējo sugu aizsardzībai, lai nodrošinātu efektīvu bentisko biotopu un to sniegto ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību.Kā papildinošs pasākums paredzēts uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam.

1. Teritoriālā perspektīvaProgrammā paredzētie esošie un papildu pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā un EEZ. Programma sniegs ieguldījumu "Latvija 2030" mērķu sasniegšanā. "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ņem vērā "Latvija 2030" uzstādījumus par reģionālās politikas mērķteritorijām, to izaicinājumiem un atbalsta virzieniem. Programmā noteiktajiem pasākumiem un to īstenošanai ir telpiska ietekme gan uz visu Baltijas jūras akvatoriju, gan Latvijas ilgtermiņa stratēģijā "Latvija 2030" definēto nacionālo interešu telpu "Baltijas jūras piekraste", kurā ekonomiskā attīstība jālīdzsvaro ar vides aizsardzības prasībām. Programmas ietvaros īstenotajiem pasākumiem būs pozitīva ietekme uz jūras telpiskā plānojuma attīstību, nodrošinot jūras un sauszemes funkcionālo sasaisti, piemērojot ekosistēmas pieeju. Piekrastes attīstības mērķi un virzieni noteikti Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.
2. Pasākumu programmas starptautiskā un reģionālā saskaņošanaProgrammas izstrādes starptautiskā un reģionālā koordinācija tika nodrošināta, veicot informācijas apmaiņu un koordināciju ES un Baltijas jūras reģiona līmenī (HELCOM ietvaros), kā arī divpusēji un daudzpusēji apspriežoties ar citām valstīm, īpaši ar tām, ar kurām Latvijai ir jūras robeža. Latvijas eksperti piedalījās Eiropas Komisijas darba grupās Direktīvas kopējās ieviešanas stratēģijas ietvaros. Koordinācija jūras reģiona līmenī galvenokārt notika HELCOM – Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas – darba grupās, t.sk., HELCOM starpsesiju darba grupā Programmu koordinētai izstrādei
3. Dalībvalstu kopīgi izstrādātais dokuments ar reģionā kopīgi īstenojamo pasākumu plānu, kā arī aktualizētais BJRP

(2021)un reģionālais Rīcības plāns jūru piesārņojošo atkritumu jomā veido Latvijas Programmas reģionālo komponenti. Detalizēta informācija sniegta EJZF projekta atskaitēs.

1. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšanaAtbilstoši Direktīvas 19.panta 2.punktam un Likuma 17.pantam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība Programmas izstrādē un apspriešanā. Sabiedrības līdzdalība organizēta vairākos veidos:
2. konsultācijas ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem/pusēm Programmas izstrādes gaitā, tai skaitā, EJZF projekta ietvaros;
3. Laika posmā no 2022.gada 15.novembra līdz 2022.gada 14.decembrim ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – SIVN) ietvaros izstrādāto Vides pārskatu51 un Programmas projektu sabiedrība varēja iepazīties Vides pārskata izstrādātāja un Ministrijas tīmekļvietnēs, kā arī TAP portālā. Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas sanāksme tika rīkota 2022.gada 5.decembrī.
4. Programmas rezultātu (tai skaitā, tās atsevišķo komponentu un novērtējumu) sabiedriskā apspriešana.
5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuProgrammas 1.pielikumā norādīti jūras vides mērķu (JVM) sasniegšanai nepieciešamie pasākumi un to finansējuma avoti. Programmas 7.pielikumā norādīts pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums pa rīcības virzieniem attiecīgo JVM sasniegšanai. Papildu pasākumu īstenošanai līdz
6. gadam pavisam kopā provizoriski nepieciešamais finansējums ir 3 702 970 euro.Programmas īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts budžeta, tai skaitā, Latvijas vides aizsardzības fonda, un no ES fondiem. ES finansējumu no LIFE52, EJZAF (2021-2027)53, HORIZON Europe54, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmas55 galvenokārt Programmā ietverto papildinošo (izpētes) pasākumu īstenošanai zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai par jūras vides stāvokli, jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam ieviešanai ( JVM1 rīcības virzienu RV1 un RV2, JVM6 RV5 ieviešanai). RV1 pasākumu JVM1 EP1 un EP2 īstenošana notiks atbilstoši "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)"56 minēto konkrēto rīcību ieviešanai paredzētajam finansējumam, tostarp, piekrastes biotopu apsaimniekošanai, atjaunošanai, antropogēnās slodzes uz biotopiem samazināšanai u.c. pasākumiem.Daļa Programmas pasākumu, galvenokārt esošie jeb 1b pasākumi, tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta, kā arī ES fondu projektu ietvaros, t.sk., VPP2027 u.c. politikas plānošanas dokumentos jau noteikto uzdevumu izpildes ietvaros. Finansējums Programmas 1b pasākumu izpildei esošā budžeta ietvaros netika atsevišķi aprēķināts.Būtiska pozitīva ietekme uz eitrofikācijas un bīstamo vielu samazināšanas JVM sasniegšanu būs UBAP (12.2021.-2027.)57 ieviešanai. Piemēram, Daugavas upju baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 26,09 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 76,58 milj. euro apmērā (kopā 102,67 milj. euro). Daugavas upju baseinu apgabalā notekūdeņu radītās slodzes samazināšanai noteikto pasākumu ieviešanai aprēķinātās kopējais nepieciešamais finansējums plānošanas ciklam (6 gadiem) ir 5,64 - 6,61 milj. euro.Programmas 5.pielikumā "Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums" sniegts novērtējums un aplēses papildu pasākumu (2a, 2b) izmaksām plānošanas ciklam (2022.-
7. g.) kopumā. Novērtētās papildu pasākumu kopējās tiešās finansiālās izmaksas ir 2,473-2,533 miljoni euro plānošanas periodam, jeb 0,412-0,422 miljoni euro vidēji gadā. Daļa pasākumu, iespējams, varētu nākotnē radīt papildu izmaksas nozarēm, ko šobrīd nav iespējams novērtēt (piemēram, ja pasākuma rezultātā tiktu noteiktas izmaiņas regulējumā, kura ieviešanai būtu nepieciešami konkrēti papildu pasākumi tieši nozaru ietvaros; skaidrojumu skatīt 5.pielikuma 5.2.tabulā).Programmā paredzētie pasākumi 2023.gadā tiks īstenoti esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējumu 2024.gadam un turpmākajiem gadiem tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.,
8. un 2026.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja papildus finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiks piešķirts, Ministrija izskatīs iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu projektu īstenošanai.Ministrija aktualizēs pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu, veicot programmas īstenošanas starpposma novērtējumu 2025.gadā.
9. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtībaInformāciju par Programmas izpildi 2022.-
10. gadā Ministrija iekļauj saskaņā ar Ministru kabineta
11. gada
12. augusta rīkojuma Nr.583 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" 3.punktā noteiktajā informatīvajā ziņojumā par pamatnostādņu izpildi.
13. gadā Ministrija veic Programmas īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā vērtē sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, paredzēto pasākumu īstenošanas progresu un publicē to Ministrijas tīmekļa vietnē.
14. Stratēģiskais ietekmes uz vidi un pārrobežu ietekmes novērtējumsProgrammas mērķi nav pretrunā ar ES un reģionālajos attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un Latvijas attīstības plānošanas dokumentu mērķiem.Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kā arī 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" prasībām Programmai tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - SIVN)
15. SIVN mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanas radīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi. SIVN ietvaros tika izstrādāts Vides pārskats, kurā definēti un novērtēti iespējamie būtiskie vides aspekti, kas saistīti ar Programmas īstenošanu, izstrādāti risinājumi būtisku ietekmju novēršanai vai samazināšanai. Programmas un Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2022.gada 15.novembra līdz 2022.gada 14.decembrim. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika attālināti 2022.gada 5.decembrī, plkst. 16.00.Programma satur uz piesārņojuma samazināšanu vērstus, kā arī pētnieciskus un izglītojošus pasākumus, kas vides stāvokli var tikai uzlabot. Uz Programmu lielā mērā attiecināmi VPP2027 SIVN Vides pārskatā59 izdarītie secinājumi. Jūras stratēģijas, tai skaitā, Programmas pozitīvā ietekme VPP 2027 SIVN procesā ir konstatēta tādos VPP2027 rīcības virzienos kā "Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana" un "Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju."Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta gan VPP2027 sadaļas "Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana" izstrādē, gan sagatavojot VPP 2027 SIVN Vides pārskatu, gan arī Programmas sagatavošanas procesā 2020.-2021.gadā EJZF projekta ietvaros, rīkojot ekspertu tematiskās sanāksmes.Programmas izstrāde bija koordinēta un saskaņota ar citām ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā gan HELCOM – kā Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas – ietvaros, gan arī sadarbojoties ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža. Starptautiskā sadarbība ne tikai uzlabo vides pasākumu efektivitāti, bet arī identificē kopīgi veicamus pasākumus, tādējādi samazinot izmaksas.Sagaidāms, ka Programmai būs pozitīva ietekme uz jūras vides kvalitāti ārpus Latvijas jūras robežām, jo paredzēto pasākumu mērķis ir nodrošināt vides stāvokļa uzlabošanos jūras ūdeņos, samazinot piesārņojumu, kā arī pilnveidot zināšanu bāzi par jūras ekosistēmas stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem. Vienlaikus var prognozēt, ka arī pārrobežu ietekme uz Latvijas jūras ūdeņu stāvokli būs labvēlīga, ja tiks īstenoti kaimiņu valstu, piemēram, Lietuvas, Programmā paredzētie vides uzlabošanas pasākumi.1 Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, pieejams http://polsis.mk.gov.lv/documents/74792 Ņemot vērā, ka Programma tika nodota starpinstitūciju saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portālā) 2022.gada
16. decembrī, kā arī to, ka vairāku Programmā iekļauto pasākumu īstenošana uzsākta 2022.gadā, lai nodrošinātu pasākumu, uzdevumu un vides datu nepārtrauktību, kā arī Direktīvā noteikto 6 gadu cikliskumu, Programmas
17. pielikumā ietverta informācija par pasākumiem, kuru īstenošana uzsākta 2022.gadā, kā arī informatīvi tiek atspoguļots finansējums 2022.gadam Programmas 7.pielikumā. Atbilstoši Direktīvai Programmas īstenošanas laika periods
18. - 2027.gads.3 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/56254 Programma izstrādāta ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi"
19. punktā noteikto, ka, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, kuru izstrādi nosaka Latvijas starptautiskās saistības vai citi Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvie akti, pēc iespējas ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgajos starptautiskajos dokumentos, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.5 Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-vides-stavokla-novertejums-20186 AKTiiVS

(2018)"Jūras vides stāvokļa novērtējums: EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ANALĪZE", pieejams https://drive.google.com/file/d/1-LIzI4AhfZx3ebv7lEW_OAIz53Kib-8s/view?pli=17 Informācija par projektu: https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma8 European Commission

(2020)Programmes of measures and Exceptions under the Marine Strategy Framework Directive - Recommendations for implementation and reporting for the updates in the 2nd cycle. DG Environment, Brussels. (MSFD Guidance Document 10)9 Informācija par projektu: https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma10 Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 (17.11.2016.) Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.11 Ministru kabineta rīkojums Nr. 232 (21.05.2019.) JŪRAS PLĀNOJUMS 2030. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem.12 European Commission

(2020)Programmes of measures and Exceptions under the Marine Strategy Framework Directive - Recommendations for implementation and reporting for the updates in the 2nd cycle. DG Environment, Brussels. (MSFD Guidance Document 10).13 Programmas mijiedarbības ar klimata pārmaiņām analīze neietilpa EJZF projekta pētījuma saturā.14 HELCOM Group on the Implementation of the Ecosystem Approach (GEAR).15 Joint Documentation of Regional Coordination of Programmes of Measures for the EU Marine Strategy Framework Directive in the Baltic Sea Area. HELCOM

(2022). Pieejams https://helcom.fi/media/publications/joint-documentation-of-regional-coordination-of-programmes-of-measures-in-the-baltic-sea-area.pdf.16 Expert Network on Economic and Social Analyses.17 Apstiprinātas ar Ministru kabineta

1. gada
2. augusta rīkojumu Nr.583 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–
3. gadam". Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/documents/747918 https://www.consilium.europa.eu/en/eu-strategic-agenda-2019-2024/19 European Commission,
4. Communication From the Commission to The European Parliament, The European Council, The Council, The European Economic and Social Committee and The Committee of the Regions: The European Green Deal. COM

(2019)640 final. https://ec.europa.eu/info/files/communication-european-green-deal_en20 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns", 12.5.2021., COM

(2021)400 final.21 Sustainable blue economy. A new approach for a sustainable blue economy in the EU. https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/ocean/blue-economy/sustainable-blue-economy_en22 Stratēģija apstiprināta

1. gada oktobra Eiropadomē. Rīcības plāna aktuālā redakcija (2021.gada 15.februāris) pieejama https://www.balticsea-region-strategy.eu/attachments/article/590824/Action%20Plan%202021.PDF23 Baltic Sea Action Plan, 2021 update. Pieejams: https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf24 NAP2027 apstiprināts 02.07.
2. LR Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13, pieejams: https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf25 VPP2027, 12.lpp.26 Apstiprināts Ministru kabinetā
3. gada
4. maijā, piejams https://www.varam.gov.lv/lv/juras-telpiskais-planojums27 Ministru kabineta rīkojums Nr. 692 (17.11.2016.) Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.28 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587, https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam29 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2021.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.
5. https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam30 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2021.gada 22.janvāra rīkojumu Nr.45, https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-20212028-gadam31 Ministru kabineta
6. gada
7. jūlija rīkojums Nr. 380 (prot. Nr. 33
8. §) Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz
9. gadam32 PZA- 2027 EK apstiprināta 05.12.2022., EK lēmums C

(2022)9115; pieejama https://www.zm.gov.lv/lv/media/2928/ download?attachment33 LHEI 2018, pieejams https://www.varam.gov.lv/lv/juras-vides-stavokla-novertejums-201834 Polibrominētie difenilēteri (PBDE) (izmanto kā liesmu slāpētājus) un dzīvsudraba (Hg) savienojumi35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/39/ES (

1. gada
2. augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (OV L226, 24.8.2013.)36 VPP2027, 33.lpp.37 Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumi Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei"38 Angl. "descriptor", saīsināti "D" saskaņā ar direktīvu 2008/56/EK39 "Riska novērtējums" jāveic, salīdzinot jūras vides stāvokli "bāzes scenārijā" (BS) un LJVS. BS ietver divus elementus –

(1)nozaru, kas rada slodzes, sagaidāmās attīstības tendenču novērtējumu (jo tas var mainīt nozaru radīto slodžu apjomu) un

(2)"bāzes scenārija" pasākumu ieviešanas ietekmes novērtējumu.40 Informācija par projektu: https://www.varam.gov.lv/lv/ejzf-projekts-zinasanu-uzlabosana-juras-vides-stavokla-joma41 SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" pētījumā "Sanešu pārvietošanās jūrā izpēte un laba jūras vides stāvokļa kvalitatīvā raksturlieluma "Hidrogrāfiskie apstākļi" rādītāju aprobācija" (EJZAF projekta ietvaros) novērtēts sanešu pārvietošanās raksturs un ģeomorfoloģiskās izmaiņas Latvijas jurisdikcijā esošajā jūras akvatorija daļā, kā arī izstrādāti priekšlikumi piekrastes aizsardzības pasākumiem. Pieejams https://www.varam.gov.lv/lv/media/32252/download42 Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006.gada 19.decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos; Komisijas Regula (ES) 2015/1005 (2015.gada 25.jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz svina maksimāli pieļaujamo koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos; Komisijas Regula 2017/644 (2017.gada 5.aprīlis), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014; Komisijas Regula (ES) Nr. 488/2014 (2014.gada 12.maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos; Komisijas Ieteikums (ES) 2016/688 (2016.gada 2.maijs) par Baltijas reģionā iegūtās zivīs un zivsaimniecības produktos esošo dioksīnu un PHB monitoringu un pārvaldību.43 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic Sea Environment Proceedings No.14344 Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām"45 http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/barometer/index_en.htm46 ibid47 Informācija par projektu pieejama https://reef.daba.gov.lv/public/lat/sakums/48 MK 23.04.2023. Rīkojums Nr.200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", pieejams https://likumi.lv/ta/id/341317-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai49 Informācija par JTP pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-telpiskais-planojums50 Joint Documentation of Regional Coordination of Programmes of Measures for the EU Marine Strategy Framework Directive in the Baltic Sea Area. HELCOM

(2022). Pieejams https://helcom.fi/media/publications/joint-documentation-of-regional-coordination-of-programmes-of-measures-in-the-baltic-sea-area.pdf51 SIVN īstenoja SIA "Firma L4".52 LIFE REEF projekts53 Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021-

1. gadam EJZAF atbalstāmā pasākuma "Integrētā jūrlietu politika" ieviešanai (https://www.zm.gov.lv/lv/programma-zivsaimniecibas-attistibai-2021-2027gadam).54 Valsts budžeta apakšprogrammas Nr. 70.08.00 "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai" projekts "Science for Evidence-based and sustainabLe decIsions about NAtural capital" (SELINA) (01.07.2022.-30.06.2027.)55 Valsts budžeta apakšprogrammas Nr. 69.09.00 "Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)" projekts "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu (Baltic Sea2Land)"[55] līdzekļi (sasaistē ar HELCOM BASEMAPS infrastruktūru)56 Programma pieejama https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/05/PAF_Latvia_2021-2027.pdf57 Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni (12.2021.-2027.), https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba58 SIVN īstenoja SIA "Firma L4". Vides pārskats pieejams Ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba59 Pieejams https://environment.lv/assets/upload/Vides%20politikas%20pamatnost/VPP2027%20SIVN%20VP%20F%20221121.pdf Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
2. pielikums Kopsavilkums par 2023.–
3. gadā1 nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai Plāna mērķisVeicināt laba jūras vides stāvokļa panākšanu un saglabāšanu Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, īstenojot plānā noteiktos pasākumus.Politikas rezultāts: Rezultatīvais rādītājs: Programmas īstenošanas rezultātā uzlabojies jūras vides stāvoklis (VPP2027 politikas rezultāts PR7.4). Vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim, skaits (VPP2027 rezultatīvais rādītājs RR7.4.2.): 2024.g.- 5; 2027.g. - 9 Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas
4. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: RV1 Nodrošināt efektīvu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un aizsardzības mērķu sasniegšanu un uzlabot informācijas bāzi par bioloģiskās daudzveidības stāvokli, vērtību un aizsardzības pasākumu efektivitātiPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā iestādeIesaistītās institūcijasDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsIndikatīvs finansējums EUR (visam periodam) vai atsauce uz attiecīgo dokum.2Indikatīvs finansējuma avots

(1b)JVM1 EP1 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)" (PRP 2021-2027)3 saistībā ar jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, tajā skaitā: • noteikt jaunas AJT bentisko biotopu aizsardzībai EEZ ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu; • nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās; • veikt jūras Natura 2000 tīkla efektivitātes izvērtējumu; • veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g. DAPVARAM, ZM, LHEI, BIOR, LOB u.c.Īstenoti monitoringa, izpētes un aizsardzības pasākumi jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (t.sk. noteiktas jaunas AJT un izstrādāts AJT DAP)4.VPP2027 RR 2.4.3.: vietu skaits: 7; 1 izvērtējums; 2 pētījumi; 1 apsaimnniekošanas plāns. Uzlabojusies jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un stāvoklis. Atbilstoši VPP 2027 5.pielikumam; PRP 2021-2027 prioritārajām rīcībām: 11 (E1.1), 1.3.; 1.
4. (2.1); 1.
5. (E.1.3), 1.7 (2.1); 1.4(2.1); E.1.3; E.1.4; LIFE, valsts budžets

(1b)JVM1 EP2 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)" saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā: • īstenot pētījumu par invazīvo svešo sugu (ISS) ietekmi uz ekosistēmām, dzīvotnēm, dabīgajām sugām, un par labākajām ierobežošanas metodēm attiecībā uz ISS, kas nav iekļautas ES nozīmes ISS sarakstā; • īstenot ISS monitoringu un izstrādāt un īstenot rīcības plānu jūras ISS ierobežošanai; • īstenot roņu un putnu piezvejas monitoringu un izstrādāt pasākumus, lai samazinātu putnu un roņu piezveju piekrastes zvejniecībā; • veikt klimata pārmaiņu ietekmes uz sugām un dzīvotnēm novērtēšanu un adaptācijas pasākumu izstrādi; • veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu; • īstenot rīcības avārijas piesārņojuma gadījumiem jūrā; • īstenot pasākumus saistībā ar piekrastes biotopu atjaunošanu un aizsardzību, antropogēnās slodzes mazināšanu no lieliem publiskiem pasākumiem un tūrisma infrastruktūras attīstības piekrastē.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g. DAPVARAM, pētniecības institūcijas (BIOR, LHEI) u.c.Īstenots ikgadējs monitorings un pētījumi jūras bioloģisko daudzveidību ietekmējošo slodžu novērtēšanai, un izstrādāti un īstenoti pasākumi šo slodžu mazināšanai.Monitorings 1 x gadā, 3 pētījumi; 2 rīcības/ pasākumu plāni; pasākumi (skaits) avārijas piesārņojuma gadījumos (kad nepieciešams). Uzlabojusies jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Uzlabota informācijas bāze par slodzēm un pasākumiem jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.Atbilstoši: PRP 2021-2027 prioritārajām rīcībām: 8 (E.1.4); E.1.3; 1.4, 2.1; E.2.
4. (2.7.a) VPP 2027 5.pielikumam; LIFE REEF projekta C.3 aktivitātei (rīcības plānu izstrādi invazīvajām sugām, zīdītāju un putnu piezvejas mazināšanai; kopā 320000 euro); Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānam laika posmam līdz 2030.gadam;" Nacionālajam rīcības plānam dzīvnieku glābšanai naftas piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā (2022.). LIFE; valsts budžets; komersantu finanses (VES parku izbūves IVN procesā)

(1b)JVM1 EP3 Īstenot pilotprojektu trīs piekrastes ĪADT atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā (no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā "Ovīši" (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā "Piejūra" (Gaujas grīvā)).

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g.DAPNVOĪstenots pilotprojekts apdraudēto piekrastē ligzdojošu ūdensputnu ligzdošanas vietu aizsardzībai (3 vietās).Pilotprojekts 3 vietās. Uzlabojusies apdraudēto piekrastē ligzdojošo putnu aizsardzība un stāvoklis.Atbilstoši LIFE REEF projekta īstenošanas plānam; 15 000 LIFE, Valsts budžets

(1b)JVM1 EP4 Turpināt īstenot regulāru piekrastē ziemojošo ūdensputnu un piekrastē ligzdojošo putnu [stāvokļa] monitoringu Valsts monitoringa programmas ietvaros.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g. DAPLOBĪstenots jūras putnu stāvokļa monitorings.Monitorings 1 x gadā. Nodrošināta informācija par jūras putnu stāvokli politikas izstrādei.Atbilstoši VPP2027 5.pielikumam 14 410 euro/ gadā Valsts budžets.

(1b)JVM1 EP5 Īstenot pasākumus5, kas ietverti "Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā" (SAP) 2021.-2031.gadam, tajā skaitā: • īstenot efektīvus pasākumus roņu piezvejas piekrastes zvejā samazināšanai, ietverot tehnisko risinājumu izstrādi un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu un zvejnieku informēšanas un izglītošanas pasākumus; • īstenot roņu mazuļu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu kompleksu; • veikt izpēti un datu apkopošanu roņu populāciju stāvokļa un tā ietekmējošo slodžu novērtēšanai, īstenojot zvejas rīkos bojā gājušo roņu uzskaiti, pogaino roņu uzskaiti Rīgas jūras līcī un pelēkā roņa barošanās stāvokļa monitoringu Latvijas ūdeņos.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g. DAP, BIORVARAM, ZM, VVD, pašvaldības, zvejnieki u.c.Īstenoti ar saimniecisko darbību līdzsvaroti pasākumi Baltijas jūras roņu populāciju stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai.Piezvejas mazināšanas pasākumi: regulāri pēc nepieciešamības; tehnisko risinājumu un metožu izstrāde – ik gadu; informatīvā kampaņa – 1 x gadā; 1 pētījums. Uzlabojusies Baltijas jūras roņu populāciju aizsardzība un stāvoklis. Atbilstoši Roņu sugas aizsardzības plānam.Valsts budžets (iesk.. LVAF, piem., saistībā ar risinājumu izstrādi piezvejas mazināšanai), ES finansējums (EJZAF, LIFE u.c. projekti)

(2a)JVM1 PP1 Izstrādāt un īstenot nacionālo jūras biotopu atjaunošanas plānu, ietverot jūras biotopu atjaunošanas mērķus un pasākumus, un priekšlikumus stingras aizsardzības teritorijām AJT ietvaros, kas vienlaikus kalpos kā zinātniskās references teritorijas.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAM, DAPPētniecības institūcijas (LHEI, BIOR), NVOIzstrādāts un īstenots jūras biotopu atjaunošanas plāns.1 plāns. Uzlabojies jūras biotopu stāvoklis. 150 000ES (LIFE, EJZAF) un valsts budžets (projekti)

(2a)JVM1 PP2 Izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānam katrai AJT kvantitatīvus bentisko biotopu aizsardzības mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus antropogēno slodžu novēršanai un efektīvai vietējo sugu aizsardzībai.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMDAP, pētniecības institūcijas (LHEI, BIOR)AJT noteikti kvantitatīvi bentisko biotopu aizsardzības mērķi un efektīvi aizsardzības pasākumi.AJT vietu skaits –
5. Uzlabojusies jūras bentisko biotopu aizsardzība un stāvoklis.30 000 - 50 000ES un valsts budžets (projekti, LIFE REEF u.c.)

(2a)JVM1 PP3 Izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMDAP, LHEIIzstrādāta nacionālā metodoloģija.1 metodoloģija. Nodrošināta metodoloģija AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai.10 000 + 50 000 (LIFE REEF) ES LIFE REEF projekts, valsts budžets (LVAF u.c.)

(2a)JVM1 PP4 Ligzdojošo putnu aizsardzībai noteikt rekreācijas aktivitāšu ierobežojumus ligzdošanai nozīmīgās vietās un periodā (maija sākums – jūlija beigas), īstenot ierobežojumu ievērošanas kontroli un monitoringu pasākuma efektivitātes novērtēšanai

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.DAPVARAM, NVO, piekrastes pašvaldībasĪstenots vismaz viens pasākums apdraudēto piekrastē ligzdojošu ūdensputnu ligzdošanas vietu aizsardzībai.Pasākumu skaits - vismaz
5. Uzlabojies apdraudēto piekrastē ligzdojošu ūdensputnu stāvoklis.110 000 – 120 000ES un valsts budžets (projekti)

(2a)JVM1 PP5 Izstrādāt un īstenot sugu aizsardzības plānu (SAP) piekrastē ligzdojošām putnu sugām, kurām stāvoklis neatbilst LJVS.

1. g.
2. cet. SAP izstrādei,
3. g.
4. cet.-
5. g.
6. cet. SAP īstenošanaiDAPVARAM, pētniecības institūcijas, NVO, piekrastes pašvaldībasIzstrādāts un īstenots SAP.SAP skaits -
7. Nodrošināta piekrastē ligzdojošo putnu sugu aizsardzība un stāvokļa uzlabošana. 80 000 (SAP izstrādei) īstenošanas izmaksas šobrīd nevar novērtēt ES un valsts budžets (projekti: LIFE u.c.)

(2a)JVM1 PP6 Sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus izmaiņām atjaunotajā jūras plānojumā un piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā saistībā ar bentisko biotopu un jūras putnu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMDAP, pētniecības institūcijasSagatavoti priekšlikumi atjaunotajam jūras telpiskajam plānojumam un piekrastes tematiskajam plānojumam.1 informācijas un priekšlikumu apkopojums. Nodrošināta jūras vides aizsardzības integrācija jūras un piekraste pārvaldības politikās.10 000 – 20 000 biotopiem 10 000 putniem Valsts budžets; ES finansējums, t.sk. projekti: MSP GREEN (EJZAF); SELINA (HORIZON); Baltic Land2Sea (Interreg BSR) (papildinošs pasākums) JVM1 PP7 Īstenot izpētes monitoringu informācijas nodrošināšanai papildus indikatoriem jūras putnu stāvokļa un slodžu novērtēšanai atbilstoši JSD prasībām un HELCOM indikatoriem.
5. g.
6. cet.-
7. g.
8. cet.DAPVARAM, pētniecības institūcijasĪstenots izpētes monitorings.Izpētes monitorings 1 x gadā. Uzlabota informācijas bāze jūras putnu stāvokļa un to ietekmējošo slodžu novērtēšanai.50 000ES un valsts budžets (LIFE u.c. projekti )(papildinošs pasākums) JVM1 PP8 Īstenot aktivitātes starptautiskai informācijas apmaiņai un koordinācijai saistībā ar jūras putnu stāvokļa un ietekmējošo slodžu novērtēšanu un aizsardzības pasākumu izstrādi.
9. g.
10. cet. Uzsākts īstenot
11. g. DAPVARAM, pētniecības institūcijasVeiktas aktivitātes reģionālai informācijas apmaiņai jūras putnu aizsardzībai.Informācijas apmaiņa 1 x gadā. Uzlabota reģionālā sadarbība un jūras putnu aizsardzība.18 000Valsts budžets, LVAF(papildinošs pasākums) JVM1 PP9 Veikt īstenoto roņu aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā roņu populāciju dinamikas tendences, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras vidi.
12. g.
13. cet.BIORDAPVeikts efektivitātes novērtējums.1 novērtējums. Nodrošināta informācija par roņu aizsardzības pasākumu efektivitāti politikas izstrādei.50 000 un atbilstoši Roņu sugas aizsardzības plānam ES (EJZAF) un valsts budžets (projekti)(papildinošs pasākums) JVM1 PP10 Uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam.
14. g.
15. cet. -
16. g.
17. cet.VARAMPētniecības institūcijasVeikti 2 pētījumi un papildinātas publiskās informācijas sistēmas ar datiem par jūras ekosistēmas pakalpojumiem.Pētījumu skaits -
18. Uzlabota informācijas bāze un informācijas pieejamība jūras vides aizsardzības un pārvaldības politiku izstrādei.300 000Valsts budžets; ES finansējums (EJZAF; projeks Baltic Sea2Land (Interreg BJR Programma)
19. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: RV2 Novērst jaunu svešo sugu ieviešanos no cilvēka darbības un, cik iespējams, mazināt esošo jūras invazīvo svešo sugu ietekmiPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā iestādeIesaistītās iestādesDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsIndikatīvs finansējums (visam periodam) vai atsauce uz attiecīgo dok.Indikatīvs finansējuma avots

(1b)JVM1 EP6 Īstenot pasākumus, kas paredzēti "Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanu: • īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos; • nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana).

1. g.
2. cet. monitoringam (uzsākts īstenot
3. g.);
4. g.
5. cet. ostu pieņemšanas iekārtām VARAM Ostas VVD, LHEI SM Īstenots kuģu balasta ūdeņu pārvaldības un svešo sugu monitorings, nodrošinātas atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās.Monitorings 1 x gadā; pieņemšanas iekārtas 1 ostā. Novērtēts un novērsts apdraudējums jūras ekosistēmai no svešo sugu ienākšanas ar kuģu balasta ūdeņiem. Atbilstoši VPP2027 RV35Valsts budžets (monitoringam), privātie līdzekļi (ostu finansējums), ES fondi (iekārtām)

(2a)JVM1 PP11 Izstrādāt kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioapauguma pārvaldībai ar mērķi novērst jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO vadlīnijām un HELCOM reģionālajam ceļvedim "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap"). [Šis pasākums ir īstenojams kopā ar pasākumu JVM5 PP22.]

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMVVD, SM, ostas, kuģu un atpūtas kuģu īpašnieki/ operatoriIzstrādāts regulējums un īstenoti pasākumi kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma apsaimniekošanai.Izstrādāto tiesību aktu skaits –
5. Samazināta jaunu svešo sugu ienākšana ar kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioapaugumu.235 000Valsts budžets, privātais finansējums

(2a)JVM1 PP12 Turpināt īstenot apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) populācijas ierobežošanas pasākumus, tajā skaitā īstenot rīcības plānu šīs invazīvās svešās sugas apkarošanai.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.BIORDAP, zvejnieki, VARAM, LHEIĪstenoti pasākumi apaļā jūrasgrunduļa populācijas ierobežošanai.1 rīcības plāna pasākumi. Samazinājusies apaļā jūrasgrunduļa populācija un tā ietekme uz jūras ekosistēmu. 10 000 administratīvās izmaksas; īstenošanas izmaksas šobrīd nevar novērtēt. Valsts budžets, ES LIFE REEF (Rīcības plāna izstrādei)

(2a)JVM1 PP13 Īstenot rīcības informācijas apmaiņai jūras reģionā saistībā ar kopīgas invazīvo svešo sugu (ISS) "agrās brīdināšanas sistēmas" un saraksta izstrādi Baltijas jūras reģionam.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.VARAM, LHEIDAPRegulāri papildināta jūras ISS "agrās brīdināšanas sistēma", Latvijai nozīmīgas ISS iekļautas jūras reģiona sarakstā.Informācijas sniegšana/ papildināšana 1 x gadā. Uzlabota reģionālā sadarbība ISS pārvaldībai. 20 000Valsts budžets, EJZAF(papildinošs pasākums) JVM1 PP14 Turpināt izpēti par jūras svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēm uz jūras ekosistēmu.
4. g.
5. cet. Uzsākts īstenot
6. g. VARAM, pētniecības institūcijas (LHEI, BIOR) Īstenoti pētījumi par jūras svešo sugu izplatību un ietekmēm.Vismaz 1 pētījums. Uzlabota informācijas bāze par jūras svešo sugu izplatību un ietekmēm politikas izstrādei. 200 000ES (EJZAF) un valsts budžets (projekti)Jūras vides mērķis: JVM3 Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu
7. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: RV3 Samazināt biogēnu piesārņojuma ieneses slodzi uz jūras vidi un uzlabot informāciju par nozīmīgiem piesārņojuma avotiemPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā iestādeIesaistītās iestādesDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsIndikatīvs finansējums (visam periodam) vai atsauce uz attiecīgo dok.Indikatīvs finansējuma avots

(1b)JVM3 EP7 Īstenot papildu pasākumus biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti UBAP (2022-2027), nodrošinot biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu virszemes ūdensobjektos, tajā skaitā, papildu pasākumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, centralizēto notekūdeņu un decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos un pārrobežu piesārņojuma samazināšanai.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.ZM, VARAMLVĢMC, nozaru uzņēmumi, iedzīvotāji, u.c.Īstenoti UBAP (2022-2027) papildu pasākumi.Pasākumu skaits UBAP. Samazinājusies biogēnu piesārņojuma ienese iekšzemes un jūras ūdeņos.Atbilstoši UBAP noteiktajam un VPP2027 5.pielikumā RV29, RV33 paredzētajam finansējumamValsts budžets, ES un nacionālie projekti/fondi (t.sk. LIFE, LVAF u.c.), privātais finansējums

(1b)JVM3 EP8 Īstenot pasākumus atbilstoši ES direktīvas par gaisu piesārņojošo vielu emisijām (2016/2284) prasībām, lai samazinātu biogēnu depozīciju uz jūru.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.VARAMFM, EM, ZM, SM, VVD, LVĢMC, pašvaldības u.c.Īstenoti pasākumi gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai.Īstenoto pasākumu skaits slāpekļa oksīdu emisiju samazināšanai – vismaz
4. Nodrošināta Latvijai noteikto kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpilde laika periodā no2020.-
5. gadam. Atbilstoši Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030.gadam un VPP2027 5.pielikumam.Valsts budžets, LVAF, pašvaldību budžets, privātais finansējums, ES fondi(Papildinošs pasākums) JVM3 PP15 Veikt nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem, kāds tiktu panākts īstenojot atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumus, sasniedzot slodzes mērķus biogēniem virszemes ūdensobjektos.
6. g.
7. cet.LVĢMCLHEI, VARAM,Veikts pētījums par biogēnu slodzi uz jūru, novērtējot UBAP pasākumu efektu.Pētījumu skaits –
8. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei. 20 000ES fondi, valsts budžets(Papildinošs pasākums) JVM3 PP16 Veikt novērtējumu piesārņojuma slodzei uz upēm un jūru ar biogēniem, bīstamām vielām un mikroplastmasu no lietusūdeņu kanalizācijas ūdeņiem un pārplūdēm un izstrādāt priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem šī piesārņojuma samazināšanai no notekūdeņu un lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmām. [Šis ir kopīgs pasākums 3.,
9. un
10. rīcības virzieniem (attiecībā uz biogēnu piesārņojumu, bīstamo vielu piesārņojumu un atkritumu ienesi jūras vidē).]
11. g.
12. cet.LVĢMCVARAM, pētniecības institūcijas, pašvaldības, ūdenssaimniecības uzņēmumiVeikti novērtējumi par biogēnu, bīstamo vielu un mikro-plastikas slodzi no lietusūdeņiem un pārplūdēm, izstrādāti priekšlikumi šīs slodzes samazināšanai.Vismaz 1 novērtējums un izstrādāti priekšlikumi. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei. 200 000ES fondi, valsts budžets

(2a)JVM3 PP17 Sniegt nacionālā līmenī pieejamo informāciju HELCOM slodžu ietekmes novērtējumiem, lai novērtētu biogēnu slodzi un ietekmi no kravas kuģu notekūdeņiem, kravu atliekām un kuģu pelēkajiem ūdeņiem ("grey water").

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.LVĢMCVARAM, VVDSniegta nacionālā informācija HELCOM novērtējumiem.Datu un informācijas apkopojumu skaits – 1, Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei un koordinācijai jūras reģionā.0 (informācijas sniegšanas izmaksas)Valsts budžets

(2a)JVM3 PP18 Veikt izvērtējumu nepieciešamībai pēc uzlabojumiem Latvijas ostās, lai panāktu atbilstību labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labākajai pieejamajai praksei attiecībā uz minerālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu ostās, lai novērstu biogēnu piesārņojumu.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMOstas, SM, VVDVeikts izvērtējums un noteikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu biogēnu piesārņojumu.Izvērtējumu skaits –
5. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei. 50 000 (Izvērtējuma veikšanas izmaksas) Valsts budžets, ES fondi, ostu finansējumsJūras vides mērķis: JVM5: Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu
6. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: RV4 Samazināt bīstamo vielu piesārņojuma ieneses slodzi uz jūras vidi un uzlabot informāciju par nozīmīgiem piesārņojuma avotiemPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā iestādeIesaistītās iestādesDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsIndikatīvs finansējums (visam periodam) vai atsauce uz attiecīgo dok.Indikatīvs finansējuma avots

(1b)JVM5 EP9 Īstenot UBAP (2022-2027) noteiktos papildu pasākumus, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no notekūdeņiem, piesārņotām vietām un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem, kā arī uzlabot informāciju par šādu piesārņojumu un tā avotiem.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.LVĢMCNAI operatori, VVD, VARAM, pašvaldības, ostu pārvaldes, uzņēmumi.Veikts ŪO un NAI izplūžu monitorings. Veikta piesārņoto vietu sanācija.Monitoringa īstenošana – 1 x gadā. Precizēta informācija par bīstamajām vielām un slodzes avotiem. Samazināta punktveida piesārņojuma slodze uz virszemes un pazemes ūdeņiem.Atbilstoši UBAP īstenošanai paredzētajam finansējumam.Valsts budžets, LVAF. pašvaldību budžets, ES fondi, EEZ un Norvēģijas grants

(1b)JVM5 EP10 Īstenot "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" ietvertos pasākumus6 atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, kuru ieviešana ir nozīmīga, lai samazinātu bīstamo vielu piesārņojumu no šādu atkritumu plūsmām un apglabāšanas.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.VARAM, VVDPašvaldības, nozaru asociācijas, komersanti, RAS, EM, ZM, NVO u.c.Īstenoti pasākumi (dažādi pasākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, izpētes, izglītošanas un informēšanas pasākumi).Īstenoto pasākumu skaits – vismaz
4. Samazinājies radīto atkritumu daudzums, palielinājies dalīti savākto, pārstrādāto un samazinājies poligonos noglabāto atkritumu daudzums. Samazinājusies atkritumu plūsmu radītā piesārņojuma slodze uz vidi.Atbilstoši "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.- 2028.gadam" īstenošanai paredzētajam finansējumam.Valsts un pašvaldību budžets, LVAF, ES fondi, LIFE IP, komersantu līdzekļi

(1b)JVM5 EP11 Īstenot "Latvijas nacionālajā īstenošanas plānā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem" (turpmāk - NOP plāns) ietvertos pasākumus, kas samazinās PBDE un PFOS piesārņojuma nonākšanu vidē un uzlabos informāciju par šo vielu piesārņojuma avotiem.

1. g.
2. cet.. Uzsākts īstenot
3. g.VARAM Īstenoti NOP plāna 3.2.
4. un 3.2.
5. apakšnodaļas7 pasākumi (pasākumi EEIA dalītas savākšanas nodrošināšanai, pētījumi, izglītošanas un informēšanas pasākumi).Īstenoto pasākumu skaits - vismaz
6. Nodrošināta EEIA atkritumu dalīta savākšana, uzlabota informācija par vielu avotiem un vielu saturu izstrādājumos, uzlabota iedzīvotāju un uzņēmumu izpratne par vielām un to ietekmi.Atbilstoši NOP plānam un VPP 2021-2027 īstenošanai paredzētajam finansējumam.Valsts budžets, ES finansējums (projekti)

(1b)JVM5 EP12 Plānojot jaunas atkritumu sadedzināšanas iekārtas (atkritumu reģenerācijai ar enerģijas atguvi), nodrošināt tajās atbilstību vides normatīvu prasībām par piesārņojuma emisijām gaisām, tajā skaitā to, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu dzīvsudraba emisijas gaisā8.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g.Iekārtu operatoriVARAM, EM, pašvaldībasĪstenoti investīciju projekti.Projektu skaits. Samazināts poligonos nonākošais atkritumu apjoms.Atbilstoši īstenošanā esošo un plānoto projektu finansējumam.Iekārtu operatoru finansējums; ES finansējums

(2a)JVM5 PP19 Īstenot iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumus attiecībā uz nozīmīgām jūras vidi piesārņojošām vielām (piemēram, PBDE, PFOS, farmaceitiskās vielas) par bīstamām vielām produktos un izstrādājumos, to ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, videi draudzīgu alternatīvu izmantošanu un pareizu rīcību ar šādas vielas saturošiem atkritumiem, lai novērstu piesārņojošo vielu nonākšanu kanalizācijas ūdeņos un vidē. Pasākuma ieviešanu nepieciešams koordinēt ar līdzīgiem informēšanas un izglītošanas pasākumiem, kas paredzēti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" un "Latvijas nacionālajā īstenošanas plānā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAM, LVĢMCNVOĪstenoti informēšanas un izglītošanas pasākumi.Informēšanas un izglītošanas pasākumu skaits. Samazinājusies bīstamās vielas saturošu izstrādājumu izmantošana un piesārņojums vidē.200 000ES un valsts budžets (projekti, piem., LVAF)(papildinošs pasākums) JVM5 PP20 Veikt izpēti un, ja nepieciešams, izstrādāt LJVS robežvērtības bīstamām vielām jūras sedimentos, lai novērtētu to klātbūtni, izplatības un izmaiņu tendenci un īstenoto slodžu samazināšanas pasākumu efektivitāti.
5. g.
6. cet.-
7. g.
8. cet.VARAM, LHEI Īstenoti pētījumi, izstrādāti priekšlikumi robežvērtībām.Pētījumu skaits –
9. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei.200 000ES (EJZAF) un valsts budžets (projekti)

(2a)JVM5 PP21 Veikt izvērtējumu esošajam regulējumam ostu padziļināšanai, izņemtās grunts izvietošanai un darbībām ar piesārņotu grunti, lai novērstu tādu bīstamo piesārņojošo vielu nonākšanu jūras vidē, kas rada risku neatbilstībai LJVS.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMVVD, ostasVeikts izvērtējums un izstrādāti normatīvā regulējuma priekšlikumi.Priekšlikums normatīvajam regulējumam -
5. Uzlabota informācija par piesārņojuma slodzi un nepieciešamiem pasākumiem piesārņojuma samazināšanai.50 000 – 70 000Valsts budžets (LVAF), finansējums (projekti) (izvērtējumam); ostu finansējums (pasākumu ieviešanai)

(2a)JVM5 PP22 Izstrādāt un ieviest nacionālo regulējumu kuģu remontam un korpusu apkopei, lai novērstu TBT piesārņojuma nonākšanu vietējā ūdens vidē no šādām darbībām. [Šis pasākums ir īstenojams kopā ar pasākumu JVM1 PP11.]

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMVVD, ostas, kuģu un atpūtas kuģu īpašnieki/ operatoriIzstrādāts regulējums un īstenoti pasākumi kuģu remontam un korpusu apkopei, lai novērstu TBT piesārņojumu.Normatīvo aktu skaits -
5. Samazinājusies TBT piesārņojuma nonākšana jūras vidē.0 Pasākuma izmaksas iekļautas JVM1 PP11 pasākumā Valsts budžets, LVAF

(2a)JVM5 PP23 Veicināt TBT nesaturošu pret-apauguma krāsu izmantošanu uz atpūtas kuģiem.

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMOstas, NVO, atpūtas kuģu īpašnieki/ operatoriĪstenots monitorings un apkopota informācija par atpūtas kuģiem izmantotajām pretapauguma krāsām, īstenoti informācijas un izglītošanas pasākumi saistībā ar atpūtas kuģu izmantotajām pretapauguma krāsām.Informācijas apkopojums -1; informatīvi un izglītojoši pasākumi. Samazinājusies TBT piesārņojuma nonākšana jūras vidē.50 000Valsts budžets, ES finansējums (projekti), atpūtas kuģu īpašnieku/ operatoru privātais finansējums

(2a)JVM5 PP24 Uzlabot informāciju un tās pieejamību par piesārņojumu ar bīstamajām vielām no piesārņotām vietām un atkritumu izgāztuvēm, kas nav rekultivētas, pilnveidojot esošās informācijas sistēmas un nodrošinot piesārņojuma objektos nepieciešamo izpētes un regulāro monitoringu attiecībā uz nozīmīgām bīstamajām vielām, kas rada risku neatbilstībai vides kvalitātes mērķiem iekšzemes un jūras ūdeņos.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g. VVD, LVĢMC, VARAM Atkritumu izgāztuvju/ poligonu ap-saimniekotāji, pašvaldībasVeikts (papildus) bīstamo vielu monitorings, papildinājumi informācijas sistēmās.Izveidota piesārņoto vietu pārvaldības informācijas sistēma. Uzlabota informācija piesārņojuma slodzes un pasākumu nepieciešamības novērtēšanai. Atbilstoši projektam "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija"9Valsts budžets, atkritumu apsaimniekotāju līdzekļi, Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums(papildinošs pasākums) JVM5 PP25 Veikt izpēti par slodzes apjomu, papildus pasākumu nepieciešamību un iespējamiem papildu pasākumiem, lai novērstu bīstamo vielu noteci un izplatību no augsnē un sedimentos uzkrātā piesārņojuma un atkritumu apglabāšanas, attiecībā uz bīstamajām vielām, kas rada risku neatbilstībai vides kvalitātes mērķiem iekšzemes un jūras ūdeņos.
4. g.
5. cet.-
6. g.
7. cet.VARAM, LVĢMCLHEIVeikti pētījumi par slodzes apjomu, izstrādāti priekšlikumi piesārņojuma apsaimniekošanai.Pētījumu skaits. Uzlabota informācijas bāze par slodzi un tās samazināšanas iespējām politikas izstrādei.200 000ES finansēti projekti

(2b)JVM5 PP26 Veicināt rūpniecībā, enerģētikas nozarē, jūrniecībā izmantoto materiālu un izstrādājumu, kas satur bīstamās vielas (kā PBDE, PFOS un vielas, kas noārdoties tās rada), aizvietošanu ar materiāliem un izstrādājumiem, kas nesatur šīs vielas (piemēram, ugunsdzēsības putās, EEI, tekstilmateriālos, plastmasā, būvmateriālos u.c.).

1. g.
2. cet.-
3. g.
4. cet.VARAMEM, SM, nozaru asociācijas, NVOĪstenoti izpētes pasākumi, izstrādātas vadlīnijas materiālu aizvietošanai, īstenoti informācijas pasākumi.Uz izpētes pamata izstrādāto vadlīniju skaits –
5. Samazinājusies izstrādājumu un materiālu, kas satur bīstamās vielas, izmantošana un šo vielu piesārņojuma risks.100 000Valsts budžets, ES finansējums (projekti)Jūras vides mērķis: JVM6: Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu
6. Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: RV5 Samazināt atkritumu ienesi jūras piekrastē un ūdens vidē un uzlabot informācijas bāzi un analītiskos instrumentus slodzes un pasākumu efektivitātes novērtēšanaiPasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņšAtbildīgā iestādeIesaistītās iestādesDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsIndikatīvs finansējums (visam periodam) vai atsauce uz attiecīgo dok.Indikatīvs finansējuma avots

(1b)JVM6 EP13 Īstenot "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" ietvertos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai, dalītas atkritumu vākšanas un atkārtotas izmantošanas sistēmu uzlabošanai, tajā skaitā patērētāju informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu atkritumu rašanos un nonākšanu vidē.

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g.VARAM, VVDPašvaldības, nozaru asociācijas, komersanti, RAS, EM, ZM, NVO u.c.Īstenoti pasākumi (dažādi pasākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, izpētes, izglītošanas un informēšanas pasākumi).Pasākumu skaits atkritumu rašanās novēršanai un sabiedrības informēšanai. Samazinājies radīto atkritumu daudzums, palielinājies dalīti savākto, pārstrādāto un samazinājies poligonos noglabāto atkritumu daudzums. Samazinājusies atkritumu plūsmu radītā piesārņojuma slodze uz vidi.Atbilstoši "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.- 2028.gadam" īstenošanai paredzētajam finansējumam.Valsts un pašvaldību budžets, LVAF, ES fondi, LIFE, komersantu līdzekļi

(1b)JVM6 EP14 Īstenot pasākumus, kas noteikti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam" "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" nodaļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai" (18 pasākumi, 6 rīcības virzienos).

1. g.
2. cet. Uzsākts īstenot
3. g.VARAMNVO, pašvaldības, RAS, atkritumu apsaimniekošanas komersanti, ostas, ZM, nozaru asociācijas, IZM, SM, VVD, DAP, pētniecības institūcijasĪstenoti pasākumi piegružojuma samazināšanai.Pasākumu skaits -
4. Samazinājies jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojums. Atbilstoši "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.- 2028.gadam" īstenošanai paredzētajam finansējumam.Valsts un pašvaldību budžets, LVAF, ES LIFE, Ražotāju atbildības sistēmas (RAS) finansējums, ostu finansējums.

(2a)JVM6 PP29 Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/ normatīvajos dokumentos.

1. g.
2. cet.VARAMPašvaldības, NVOIzstrādātas vadlīnijas pašvaldībām.Izstrādāto vadlīniju skaits –
3. Uzlabojusies atkritumu apsaimniekošanaun samazinājusies atkritumu slodze piekrastē. 10 000Valsts budžets (LVAF), pašvaldību budžets(papildinošs pasākums) JVM6 PP30 Īstenot pētījumus, lai iegūtu datus un izstrādātu novērtējumus attiecībā uz cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidē.
4. g.
5. cet.-
6. g.
7. cet.VARAM, pētniecības institūcijas Veikti pētījumi, izstrādāti vides mērķi, stāvokļa indikatori un novērtējumi.Pētījumu skaits –
8. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei. 100 000EJZAF(papildinošs pasākums) JVM6 PP31 Īstenot pētījumu, lai izstrādātu analītisku nacionāla mēroga politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu politikas pasākumu efektivitātes un sociālekonomiskai novērtēšanai, aptverot pasākumus cieto atkritumu ieneses slodzes samazināšanai un vides mērķu sasniegšanai.
9. g.
10. cet.-
11. g.
12. cet.VARAM, pētniecības institūcijasNVOĪstenots pētījums, izstrādāts analītisks instruments pasākumu novērtēšanai.Pētījumu skaits –
13. Uzlabota informācijas bāze politikas izstrādei. 30 000EJZAF 1 Lai nodrošinātu nepārtrauktību un Direktīvā noteikto 6 gadu cikliskumu, šajā pielikumā iekļauti pasākumi, kas īstenojami 2022.-2027.gadā, t.sk., pasākumi, kas uzsākti
14. gadā atbilstoši tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Atbilstoši Direktīvai Programmas darbības laiks ir no
15. līdz 2027.gadam. Iepriekšējā Programma, apstiprināta ar MK 13.07.
16. rīkojumu Nr.393, atbilstoši Direktīvai noteica pasākumus, kas īstenojami 2016.-
17. gadā.2 Atsauce uz attiecīgo politikas plānošanas dokumentu, rīcības programmu vai projektu, kur paredzēts finansējums

(1b)pasākumiem3 "Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)", https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/05/PAF_Latvia_2021-2027.pdf4 Ievērojot Valdības rīcības plāna 119.uzdevumā noteikto, ka aizsargājamo dabas teritoriju un to tīkla veidošana tiks salāgota ar saimnieciskajām interesēm.5 T.sk. SAP pasākumi: 6.6.

1. Informatīvā kampaņa par piekrastē atrastiem roņu mazuļiem, 6.7.
2. (I prioritāte) piezvejas mazināsānai; 6.8.
3. (II prioritāte) tehniskie risinājumi6 T.sk. AAVP 6.nodaļas 6.1.tabulas pasākumi 1.1.2., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.5., 3.8.; 9.3.tabulas 1.1.un 8.
4. pasākums.7 NOP plāna 3.nodaļa "Stratēģija un rīcības plāns NĪP ieviešanai"8 T.sk. AAVP 6.nodaļas 6.1.tabulas pasākumi 2.4.1., 2.4.5., 2.5.2.9 Projekts Nr. LV-CLIMATE-0006 "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija" līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta
5. -
6. gadam programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide"; kopējais finansējums 1 100 000 euro; informācija: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija
7. pielikums Plānotie pasākumi citu esošo politiku ietvaros ar pozitīvu ietekmi uz jūras vidi Jūras vides stāvokli ietekmē pasākumi, kas tiek īstenoti dažādu politiku ietvaros un dažādās tautsaimniecības nozarēs. Izstrādājot pasākumu programmu, ir jāņem vērā īstenošanā esošie un plānotie pasākumi, kas izriet no starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem un kam būs pozitīva ietekme uz jūras vidi un to ietekmējošām antropogēnajām slodzēm līdz 2027.gadam. Jūras vides stāvokļa komponentēm un slodzēm, kur ir novērtēta neatbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS), tika apkopota informācija par spēkā esošiem politikas ietvariem un to pasākumiem, kuri vēl ir ieviešanā vai ir plānoti un kuri varētu nākotnē samazināt slodzes un uzlabot jūras vides stāvokli. Šādu pasākumu pozitīvais efekts ir ņemts vērā, novērtējot līdz 2027.gadam sagaidāmās slodžu izmaiņas esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā, kas kalpoja par pamatu papildus pasākumu nepieciešamības novērtēšanai.Šis pielikums ietver starptautisko, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu, kā arī rīcības programmu, projektu u.c. dokumentu, kuros paredzēti jūras vides stāvokli uzlabojoši pasākumi politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu ieviešanai, kopsavilkums. Pilns izvērtējums par sagaidāmo ietekmi uz jūras vides stāvokli no īstenošanā esošiem un plānotiem pasākumiem, kas izriet no starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem u.c. attiecīgajiem dokumentiem, atspoguļots projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr.17-00-F06803-000001)" kvalitatīvo raksturlielumu novērtējumu atskaitēs1.Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība• Pasākumi, kas ietverti "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030"2.• Pasākumi, kas ietverti atjaunotajā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna (turpmāk - HELCOM BJRP 2021)3 (rīcības bioloģiskās daudzveidības segmentā).• Pasākumi, kas ietverti "Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" (turpmāk – VPP2027) saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (14.rīcības virzienā "Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu", 15.rīcības virzienā "Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus", 16.rīcības virzienā "Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana", 17.rīcības virzienā "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs", 21.rīcības virzienā "Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana", 32.rīcības virzienā "Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā").• Ministru kabineta 2019.gada 21.maija rīkojums Nr.232 "JŪRAS PLĀNOJUMS
8. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem", kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru.Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):• Pasākumi, kas ietverti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)", tajā skaitā:o noteikt jaunas Aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) bentisko biotopu aizsardzībai Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu4;o nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās;o veikt novērtējumu jūras Natura 2000 tīkla efektivitātei Latvijas jūras ūdeņos;o veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu;o veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem.• Pasākumi, kas ietverti "Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā" 2021.-2031.gadam (VARAM Rīkojums Nr.1-2/33 (18.02.2021.) Par sugas aizsardzības plāna apstiprināšanu).• Pilotprojekts trīs piekrastes Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā no 2022.gada un turpmākajos gados no 1.aprī