Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"

Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"  Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 511 Rīgā 2023. gada 9. augustā (prot. Nr. 38 89. §) Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"  1. Apstiprināt plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā" (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, bet Zemkopības ministriju un Satiksmes ministriju atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām. 3 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par plāna izpildi iekļaut informatīvajā ziņojumā par Vides politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanu (Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 583 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" 3.2. apakšpunkts). 4 4. Noteikt, ka plānā paredzētie pasākumi 2023. gadā ir īstenojami no esošajiem budžeta līdzekļiem. Ja nepieciešams, jautājumu par papildu finansējumu 2024. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.  5 Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks (Ministru kabineta 2023. gada 9. augusta rīkojums Nr. 511) Plāns "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā" Rīga, 2023Saturs1. Kopsavilkums2. Esošās situācijas raksturojums jūras vides politikas jomā2.1. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem2.2. Jūras vides stāvoklis un to ietekmējošās slodzes2.3. Jūras vides mērķi3. Pasākumu programma3.1. Pasākumu programmas izstrādes metodika un process3.2. Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums3.3. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli3.4. Pasākumi jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai3.5. Izņēmuma piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai attiecībā uz D5 "Eitrofikācija"3.6. Pasākumu programmā ietvertie telpiskās aizsardzības pasākumi3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijas3.6.2. Jūras telpiskais plānojums4. Teritoriālā perspektīva5. Pasākumu programmas starptautiskā un reģionālā saskaņošana6. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšana7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība9. Stratēģiskais ietekmes uz vidi un pārrobežu ietekmes novērtējumsPielikumi1. pielikums. Kopsavilkums par 2023.–2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai.2. pielikums. Tautsaimniecības nozaru esošo un plānoto pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums.3. pielikums. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli.4. pielikums. Izņēmumu piemērošana: izņēmumu piemērošanas izvērtējums nesamērīgu izmaksu dēļ un izņēmuma piemērošana papildus pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai attiecībā uz D5 "Eitrofikācija".5. pielikums. Nepieciešamo papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums.6. pielikums. Nepieciešamo papildu pasākumu pamatojums.7. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem.Izmantotie saīsinājumiBIORPārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"BJRPBaltijas jūras rīcības plānsDAPDabas aizsardzības pārvaldeDirektīvaEiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)EEZekskluzīvā ekonomiskā zonaEJZFEiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondsEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaES fondiEiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondsHELCOMBaltijas jūras vides aizsardzības komisija (Helsinku komisija)ISSinvazīvās svešās sugasIVNietekmes uz vidi novērtējumsĪADTīpaši aizsargājama dabas teritorijaJTP"Jūras telpiskais plānojums 2030"JVMjūras vides mērķisLHEIDaugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"LOBLatvijas ornitoloģijas biedrībaLVĢMCValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"LJVSlabs jūras vides stāvoklisMKMinistru kabinetsNAP2027Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNVOnevalstiskas organizācijasRASražotāju atbildības sistēmasSAPsugas apsaimniekošanas (aizsardzības) plānsSIVNstratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumsSMSatiksmes ministrijaTAPVienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālsUBAPupju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVVDValsts vides dienestsZMZemkopības ministrijaIzmantoto terminu skaidrojumsPasākums – jebkura rīcība nacionālā, reģionālā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai starptautiskā līmenī, kuras rezultātā tiek panākts vai saglabāts labs jūras vides stāvoklis un tiek sasniegti noteiktie jūras vides mērķi.Lai visā ES nodrošinātu vienotu pieeju Direktīvas prasību interpretācijai, pasākumus iedala: "esošos (pamata)" un "papildu" pasākumos.Esošie (pamata) pasākumi:• LJVS sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām un ir jau ieviesti (1a);• LJVS sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām, bet vēl nav ieviesti vai arī ieviesti nepilnīgi (1b).Papildu pasākumi:• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri balstās uz esošu ES tiesību aktu un starptautisku līgumu ieviešanas procesiem, bet pārsniedz to noteiktās prasības (2a);• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri nav saistīti ar esošiem ES tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem (2b).Detalizēts skaidrojums, piemēri. Izpētes pasākumi atbilstoši ES vadlīnijām netiek klasificēti kā "pasākumi". Šādus papildu pasākumus pasākumu programmā norāda kā "papildinošos pasākumus". Rīcības Direktīvas citu pantu prasību ieviešanai (tajā skaitā, vides stāvokļa monitoringam) arī nevar tikt uzskatītas kā "pasākumi". Tomēr pasākumu programmā ieteicams norādīt arī šādus pasākumus, ja tiem nav stingri noteikta normatīvā regulējuma un finansējuma, kas var radīt nenoteiktību pasākumu ieviešanai.Ja LJVS panākšanai nepieciešamais pasākums ir saistīts ar nacionālas nozīmes stratēģiskās plānošanas dokumentu (piemēram, Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam (VPP2027)1, Prioritāro rīcību programmu Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)), tas ir klasificēts kā pamata pasākums (1b), ja tas tiešā veidā ir saistīts ar ES regulējuma (ES regulu un direktīvu) prasību ieviešanu, vai ja tā ieviešana jau ir uzsākta un/vai tam ir skaidri noteikts finansējums. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums.Ja nepieciešamais pasākums ir saistīts ar HELCOM "Baltijas jūras rīcības plānā" (BJRP) minētu rīcību (pasākumu), tas ir klasificēts kā pamata pasākums (1b), ja šāds vai līdzīgs pasākums jau ir pieņemts saistībā ar citām nacionālā līmeņa politikām. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums (2a).Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā jeb Jūras stratēģijas pamatdirektīva (turpmāk – Direktīva) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu atbildību par laba jūras vides stāvokļa panākšanu to jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Direktīvas prasības ir pārņemtas ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei".Atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām, Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģija, kas ir vispusīgs, secīgi izstrādātu sistemātisku pasākumu kopums, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli, novērstu jūras vides stāvokļa pasliktināšanos Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Jūras stratēģija ietver:1) jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (turpmāk – jūras novērtējums), laba jūras ūdeņu vides stāvokļa definēšanu, vides kvalitātes mērķu un rādītāju noteikšanu (2012.g.; 2018.g.);2) jūras vides monitoringa programmas izstrādi (2014.g.; 2020.g.);3) pasākumu programmas izstrādi (2015.g., 2021.g.) un īstenošanu.Jūras stratēģiju izstrādā un īsteno sešu gadu ciklos, sākot ar 2012.gadu.1. KopsavilkumsSaskaņā ar Likuma 15. panta trešo daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir izstrādājusi aktualizēto plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027.gadā"2 (turpmāk – Programma). Saskaņā ar Likuma 15.panta trešajā daļā noteikto Ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata Programmu un, ja nepieciešams, to atjauno. Saskaņā ar Likuma 12.pantu pirmo Programmu (2016.–2020.gadam, spēkā līdz 2021.gadam, ieskaitot) Ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja 2016.gadā3.Programmas mērķis ir noteikt nepieciešamos pasākumus stratēģiskā mērķa – laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām4. Tās sagaidāmais rezultāts – īstenojot Programmā paredzētos pasākumus, tiek sasniegti uz jūras novērtējuma pamata noteiktie jūras vides mērķi (JVM) un tiek saglabāts vai panākts labs jūras vides stāvoklis (turpmāk – LJVS) Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kā tas noteikts Direktīvā un Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – VPP2027).Programmas izstrāde balstīta uz 2018.gadā Latvijas Hidroekologijas institūta (turpmāk – LHEI) izstrādāto jūras novērtējumu, LJVS definējumu un noteiktajiem JVM5. Līdztekus vides stāvokļa vērtējumam, jūras novērtējums ietver gan slodžu uz jūras vidi analīzi, gan jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi6, tai skaitā, novērtējumu nākotnes attīstības tendencēm jūras izmantošanā (sauktu par "bāzes scenāriju").Lai Programmu izstrādātu atbilstoši Direktīvā un Likumā noteiktajām prasībām, papildus 2018.gada jūras novērtējumam 2017.-2022.gadā veikti padziļināti pētījumi ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr. 17-00-F06803-000001)7 (turpmāk – EJZF projekts) ietvaros.Izvērtējot risku nesasniegt LJVS, konstatēts, ka esošais stāvoklis lielā mērā nesaskan ar LJVS, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc tiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošās vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Kopsavilkums par nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai sniegts 1.pielikumā.1.tabula. Programmas kopsavilkums atbilstoši ES vadlīnijām8Sniedzamā informācija atbilstoši ES vadlīnijāmInformācija ProgrammāKodolīgs kopsavilkums par izmaiņām, salīdzinot ar pasākumu programmu Direktīvas ieviešanas pirmajā ciklā (2015.-2021.)Iepriekšējā ES plānošanas periodā (2014.-2020.) Latvijā īstenotie pētījumi ļāva izstrādāt daudz detalizētākus un, ciktāl iespējams, kvantitatīvus novērtējumus riskam nesasniegt LJVS. Tādējādi bija iespējams detalizētāk izstrādāt un pamatot nepieciešamos pasākumus vides mērķu un LJVS panākšanai. Rezultātā Programmā ir ietverts ievērojams skaits jaunu pamata un papildu pasākumu, kas būtu jāīsteno nākamajā plānošanas periodā (2022.-2027.gadā).Atjaunotās Programmas atbilstība jūras vides mērķiemMērķi atspoguļoti 2018.gada jūras stāvokļa novērtējumā un ņemti vērā pasākumu programmā.Aktualizēts esošo politikas pasākumu pārskatsAtjaunotajā Programmā ir nākuši klāt jauni pamata pasākumi, kuru īstenošana ir plānota līdz 2027.gadam un kuri ir nozīmīgi LJVS sasniegšanai (1b pasākumi). Tie izriet no jaunām prasībām ES un starptautiskos nolīgumos un politikas plānošanas dokumentos un nacionāliem politikas plānošanas dokumentiem atbilstošam laikam periodam. Apkopojums par šādiem politikas ietvariem un pasākumiem sniegts Programmas 2.pielikumā "Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru politikas pasākumu ar pozitīvu ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums."Īss analīzes kopsavilkums par Programmas pasākumu (atjaunināts esošo pasākumu un pirmā cikla jauno pasākumu saraksts) ieguldījumu vides mērķu un LJVS sasniegšanā, kā arī nepilnību analīze.Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Riska novērtējums ir balstīts uz "bāzes scenāriju", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un esošo politiku pasākumu efektu, kas ietekmē slodzes. Tādējādi ir novērtēts esošo politiku noteikto pasākumu ieguldījums jūras vides mērķu un LJVS panākšanā. Riska novērtējums sniedz arī informāciju par sagaidāmo slodžu samazinājumu un esošās situācijas salīdzinājumu ar izvirzītajiem vides mērķiem, kā arī par politikas trūkumiem, kuru novēršanai nepieciešami papildu pasākumi.Apkopojums par riska novērtējuma rezultātiem ir sniegts Programmas 3. pielikumā "Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli". Pilni novērtējuma rezultāti ir sniegti EJZF projekta9 kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs un priekšlikumos atjaunotajai Programmai.Pārskats par jaunajiem papildu pasākumiem, kas pieņemti otrajā ciklā saskaņā ar Direktīvu, ar pilnu aprakstu, ja tie nav aprakstīti citur, vai ar atsauci uz dokumentu, kurā ir pilns apraksts.Balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem un identificētajiem politikas trūkumiem, tika izstrādāti nepieciešamie papildu pasākumi. Atjaunotajā Programmā ir ietverti jauni papildu pasākumi kvalitatīvajiem raksturlielumiem D1, D2, D5, D8 un D10. Šiem pasākumiem būs pozitīva ietekme arī saistībā ar citiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (īpaši D3, D4, D6, D9). Pasākumu kopsavilkums ir sniegts Programmas 1.pielikumā un pasākumu pamatojums – 6.pielikumā. Papildu informācija par katru pasākumu ir sniegta EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Pirmajā ciklā pieņemto jauno pasākumu atjaunināto aprakstu kopsavilkums, kas kopš tā laika ir atjaunināts/papildināts, norādot atsauci uz dokumentu, kurā ir pilns atjauninātais apraksts.Atjaunotā Programma ietver trīs papildu pasākumus, kas ir aktualizēti / precizēti no iepriekšējās Programmas. Tie ir izpētes pasākumi, kurus nepieciešams turpināt arī nākamajā plānošanas periodā saistībā ar: 1) svešo sugu izplatības tendencēm un ietekmēm, 2) nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazināšanai uz piekrastes ūdeņiem un 3) cietajiem atkritumiem un mikro-piegružojumu jūras ūdens vidē. Informācija par šiem pasākumiem ir sniegta Programmas 6.pielikumā "Pasākumu pamatojums" un EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Identificēto telpiskas aizsardzības pasākumu kopsavilkums un šo pasākumu nolūks.Programma ietver jaunus telpiskās aizsardzības pasākumus, kas ir paredzēti jūras bentisko biotopu un putnu aizsardzībai. Pasākumi ir saistīti ar jaunu AJT noteikšanu EEZ ūdeņos (1b pasākums), stingras aizsardzības teritoriju noteikšanu bentisko biotopu atjaunošanai AJT ietvaros (papildu pasākums) un sezonāliem rekreācijas aktivitāšu ierobežojumiem piekrastē ligzdošanai nozīmīgās vietās un ligzdošanas periodā (papildu pasākums). Programma ietver arī papildu pasākumus – sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus izmaiņām piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā10 un jūras telpiskajā plānojumā11 saistībā ar jūras bentisko biotopu un putnu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem.Pārskats par piemērojamajiem izņēmumiem saskaņā ar 14. pantu ar pamatotu pamatojumu un saistītajiem ad hoc pasākumiem, ja tas ir būtiski, lai turpinātu virzību uz vides mērķu sasniegšanu.Atbilstoši Direktīvas 14.panta 4.punktam dalībvalstis var piemērot izņēmumus, neieviešot papildu pasākumus, ja pasākumu izmaksas būtu nesamērīgas, ņemot vērā jūras videi radītos apdraudējumus. Tika veikta informācijas apkopošana un izvērtējums šādu izņēmumu iespējamai piemērošanai un secināts, ka šobrīd nav pietiekama pamatojuma šādu izņēmumu piemērošanai.Informācija par piemērotajiem izņēmumiem ir sniegta Programmas 4. pielikumā. Izņēmums tiek piemērots attiecībā uz D5 "Eitrofikācija", pamatojoties uz Direktīvas 14.panta 1.punkta (e) apakšpunktu (Likuma 16.panta otro daļu).Piemērotās metodikas apraksts: 1) trūkumu analīzei, 2) jaunu pasākumu atlasei otrajā ciklā, 3) jauno pasākumu ietekmes novērtējumam (tostarp izmaksu efektivitātes analīzei un izmaksu un ieguvumu analīzei, ja tie nav aprakstīti atsevišķi).Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Novērtējumam tika izmantota līdzīga pieeja kā Baltijas jūras reģiona novērtējumam atjaunotā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna (HELCOM BJRP 2021) izstrādei (t. s. "pasākumu pietiekamības novērtējums").Balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem, identificētajiem politikas trūkumiem tika izstrādāti priekšlikumi nepieciešamiem papildu pasākumiem, t.sk., ņemot vērā HELCOM BJRP 2021.Atbilstoši Direktīvas prasībām papildu pasākumiem tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Tas atbilst rekomendācijām ES vadlīnijās12 šāda novērtējuma veikšanai. Papildu pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Kopsavilkums par riska novērtējuma rezultātiem ir sniegts Programmas 3.pielikumā "Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli". Kopsavilkums par papildu pasākumu izstrādi un sociālekonomisko novērtējumu ir sniegts pasākumu Programmas 5.pielikumā "Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums". Pilni novērtējumu rezultāti ir sniegti EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.Kopsavilkuma apraksts par to, kā atjauninājumā ņemta vērā turpmākā sociālekonomiskā attīstība un pasākumu programmas mijiedarbība ar klimata pārmaiņām (ja nepieciešams).Vērtējot līdz 2027.gadam sagaidāmās izmaiņas slodzēs ( "bāzes scenārijs" riska novērtējumam), tika ņemtas vērā sagaidāmās izmaiņas jūras izmantošanas aktivitātēs. Tika izmantoti rezultāti no attiecīgā novērtējuma HELCOM BJRP 2021, kā arī nacionālie novērtējumi un informācija13.Reģionālā koordinācija un pārrobežu ietekme.Izstrādājot Programmu, tika īstenotas aktivitātes, lai nodrošinātu nacionālo pieeju, novērtējumu un pasākumu reģionālo koordināciju. Jūras reģiona novērtējumu pieejas un rezultāti ir ņemti vērā, izstrādājot attiecīgās nacionālās pieejas un novērtējumus (attiecībā uz riska novērtējumu un papildu pasākumu novērtēšanu). Izstrādājot nepieciešamos papildu pasākumus, tika ņemtas vērā rīcības no HELCOM BJRP 2021. Piedaloties HELCOM GEAR14 sanāksmēs, tika veikta informācijas apmaiņa ar citām Baltijas jūras valstīm, lai koordinētu atjaunoto pasākumu programmu izstrādi un izņēmumu piemērošanu. Šis koordinācijas process un rezultāti ir ietverti kopīgā dokumentā Baltijas jūras reģionam15. Regulāri piedaloties HELCOM ekspertu grupas EN ESA16 sanāksmēs, ir nodrošināta pasākumu sociālekonomiskās novērtēšanas pieejas koordinācija.Konsultēšanās ar sabiedrību.Riska novērtējuma izstrādei tika veiktas individuālas konsultācijas ar nozaru institūcijām par esošo politiku plānotajiem pasākumiem.Izstrādātie novērtējumi un pasākumi tika apspriesti piecās tematiskās ekspertu un iesaistīto institūciju diskusijās, kas tika organizētas periodā no 2020. līdz 2022.gadam. Novērtējumos un pasākumu priekšlikumos tika veikti precizējumi, ņemot vērā šo diskusiju rezultātus. Informācija par diskusiju rezultātiem ir sniegta EJZF projekta kvalitatīvo raksturlielumu tematiskajās atskaitēs.2. Esošās situācijas raksturojums jūras vides politikas jomāVPP202717 definētie politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030.gadam. Starp tiem ir "Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību" un "Samazināt piesārņojumu".VPP2027 Baltijas jūras vides stāvokļa jomā tiek izvirzīti sekojoši apakšmērķi: "Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana" (7.3.) un "Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē (7.4.). VPP2027 31.rīcības virziena "Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju" 31.1. uzdevums paredz izstrādāt pasākumu programmu laba jūras stāvokļa panākšanai (2022.–2027.g). Sagaidāmais rezultāts – Programmas īstenošanas rezultātā uzlabojies jūras vides stāvoklis (politikas rezultāts PR7.4) un vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim (rezultatīvais rādītājs RR7.4.2.).VPP2027 informatīvās daļas 7.nodaļā "Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana" sniegts jūras vides stāvokļa un ietekmējošo slodžu īss raksturojums.Lai panāktu VPP2027 klimata pārmaiņu jomā noteikto politikas apakšmērķi "Veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām", visām piekrastes pašvaldībām līdz 2024. gadam jāizstrādā un jāievieš (pilnībā vai daļēji) pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas.2.1. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiemES Stratēģiskā dienaskārtība 2019–2024.gadam18 nosaka četras prioritātes: aizsargāt iedzīvotājus un brīvības, spēcīgas un dinamiskas ekonomiskās bāzes attīstīšana, klimata ziņā neitrālas, zaļas, taisnīgas un sociālas Eiropas izveide, Eiropas interešu un vērtību popularizēšana pasaulē.Eiropas Zaļais kurss19 Eiropas zaļā kursa prioritātes vides, t.sk. jūras, aizsardzības jomā ir: aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, pāriet uz aprites ekonomiku, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, nodrošināt zilās ekonomikas un zivsaimniecības nozaru ilgtspēju. Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns20 līdz 2030. gadam, citu starpā, paredz uzlabot ūdens kvalitāti, par 50 % samazinot atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30 % - mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē.Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas (IJP) vides pīlārs ir Direktīva. IJP mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar ES nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē jūras un jūrlietu nozares, vienlaikus sasniedzot labu vides stāvokli, kā tas noteikts Direktīvā. Direktīva nosaka ekosistēmas pieeju kā galveno principu, lai nodrošinātu vides aizsardzības interešu integrāciju citās politikās (kopējā zivsaimniecības politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, jūras transporta un citās jomās, kuras visvairāk ietekmē jūras vidi) laba jūras vides stāvokļa panākšanai. IJP un Direktīva nosaka jūras telpisko plānošanu kā ekosistēmas pieejas piemērošanas instrumentu, lai panāktu līdzsvaru starp jūras vides aizsardzības un jūras teritorijas izmantošanas interesēm, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu."Ilgtspējīgas zilās ekonomikas pieeja"21 – Ilgtspējīga zilā ekonomika ir svarīga Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Visiem zilās ekonomikas sektoriem, tai skaitā, zvejniecībai, akvakultūrai, piekrastes tūrismam, jūras transportam, ostu darbībai un kuģubūvei, jāsamazina ietekme uz vidi un klimatu. Lai varētu risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, jūrām jābūt veselīgām un to resursi jāizmanto ilgtspējīgi. Aizsargājot 30 % no ES jūras teritorijas, tiks mazināta bioloģiskās daudzveidības izzušana, palielināti zivju krājumi, palīdzēts mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vairot spēju šīs pārmaiņas izturēt, un tiks radīti vērā ņemami finansiāli un sociāli ieguvumi. Jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu nodrošinās jūras telpiskie plānojumi.ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka sāk atjaunoties Eiropas bioloģiskā daudzveidība, un tajā ir ietvertas konkrētas darbības un saistības, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, tai skaitā, plašāka Natura2000 teritoriju tīkla izveide uz sauszemes un jūrā, ES dabas atjaunošanas plāna uzsākšana u.c.ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)22 nodrošina Baltijas jūras reģiona teritoriālo dimensiju ES zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī sociālās pārejas procesiem un dod ieguldījumu arī ES Stratēģiskās dienaskārtības 2019–2024.gadam prioritāšu sasniegšanā. ESSBJR ir trīs vispārīgie mērķi – glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību, kas veicina Eiropas zaļo kursu, nodrošinot starpnozaru pieeju. Katram no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu. SBJR Rīcības plānā paredzētās rīcības veicina mērķa "Glābt jūru" panākšanu, it biogēnu un bīstamo vielu piesārņojuma mazināšana, kā arī darbības tīras kuģošanas veicināšanai politikas jomas "Kuģošana" ietvaros un rīcības "Telpiskās plānošanas" jomā. Visām politikas jomām jāņem vērā ES klimata un vides politikas mērķi. ESSBJR veicina Direktīvā un HELCOM nosprausto jūras vides mērķu panākšanu. Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš tiek regulāri atjaunots.HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns (2007; aktualizēts 2021) (turpmāk – HELCOM BJRP)23 nosaka reģionālā, starptautiskā un nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa panākšanai Baltijas jūras videi nozīmīgākajās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas un atkritumi, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga darbība jūrā (kuģošana, zvejniecība, reaģēšana uz avārijām). Papildus četriem galvenajiem segmentiem, HELCOM BJRP horizontālo jautājumu sadaļa ietver tēmas: klimata pārmaiņas, jūras telpiskā plānošana, jūras vides monitorings, ekonomiskā un sociālā analīze, piesārņojuma "karstie punkti", zināšanu apmaiņa un zinātības celšana, kā arī finansēšana. Pasākumi katrā no segmentiem veicinās vispārīgu Baltijas jūras ekosistēmas noturību un attiecīgi spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi. HELCOM BJRP īstenojams līdz 2030.gadam.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) prioritātei "Daba kā nākotnes kapitāls" noteiktais attīstības virziens ir dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana. Dabas kapitālu veido ekosistēmu (jūra, mežs u.c.) elementu kopums, kas rada un uztur cilvēces eksistencei nepieciešamus dabas resursus un ekosistēmu pakalpojumus. Dabas kapitāla pieeja ir jāintegrē vides, ekonomikas, telpiskās un reģionālās attīstības un zemes politikā. Ekosistēmu produktu un pakalpojumu izvērtējums ir jāizmanto visos politikas analīzes, veidošanas un īstenošanas posmos. Latvija 2030 telpiskās attīstības perspektīva kā vienu no nacionālo interešu telpām definē Baltijas jūras piekrasti – vienu no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. Jāizstrādā un praksē jāievieš piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes, kā arī jāizstrādā jūras telpiskais plānojums valsts teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai saistībā ar sauszemes daļu.Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam (NAP2027)24. Prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķis ir "saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei."Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem, nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti25."Jūras telpiskais plānojums 2030"26 (JTP) Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras atļautā izmantošana un izmantošanas nosacījumi. Ekosistēmas pieeja ir viens no pamatprincipiem ar kura palīdzību, izmantojot labākos pieejamos datus un informāciju, var panākt risinājumus dažādu nozaru aktivitāšu līdzāspastāvēšanai jūrā. JP izvērtē un sniedz priekšlikumus ar jūru funkcionāli saistītās sauszemes daļas izmantošanai, ņemot vērā valsts un nozaru, kā arī pašvaldību intereses. JTP izstrāde ir sasaistīta ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam.Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.27 Plānojuma mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām. Piekrastes plānojums, tostarp, fokusējas uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. Viens no piekrastes attīstību ietekmējošiem faktoriem ir cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā). Piekrastes plānojums uzdod nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti (uzdevums 3.4.), veikt piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada metodikai, lai iegūtu datus par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtētu jūras piesārņojošo atkritumu daudzumu piekrastē (uzdevums 3.6.).Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam28. Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu Latvijas reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Dokumentā nav paredzētas tiešas aktivitātes jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai, tomēr B. 2. Rīcības virziens: "Sasniedzamība un dzīves vide reģionos ietver" uzdevumu B.2.6. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība, paredzot investīciju novirzīšanu ūdensobjektu, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes, ilgtspējīgas attīstības un daudzveidota tūrisma piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam29. To mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku; starp sasniedzamiem politikas rezultātiem ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte u.c. Dokumentā jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai paredzēts rīcības virziens Nr.3 "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevuma Nr.3.2. "Pilnveidot ostu infrastruktūru" pasākums Nr.3.2.3., proti, ar vides aizsardzības un kuģošanas drošības ievērošanu saistītu iekārtu un peldlīdzekļu iegāde, un attiecīgu infrastruktūru izbūve ostās (piemēram, naftas un ķīmijas produktu u.c. piesārņojuma savācējkuģi, piesārņojuma norobežojošas bonas, termināļu infrastruktūra - monitoringa novērošanas kameras, gaisa monitoringa stacijas, gaisu piesārņojošo vielu emisiju kontroles sistēmas u.c.).Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam.30 Plāna virsmērķi ir atkritumu rašanās novēršana, atkritumu kā resursu racionālu izmantošanas nodrošināšana, balstoties uz aprites ekonomikas pamatprincipiem, panākt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, veicinot attiecīgu produktu politiku, bīstamo un videi kaitīgo vielu ierobežojumus un pilnveidojot patērētāju informētību, kā arī apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana. Plānā ietverti pasākumi jūru piesārņojošo atkritumu problēmas risināšanai. Plāna "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" nodaļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai" ietverti 18 pasākumi 6 rīcības virzienos, tajā skaitā:RV1: vispārēji uzlabojumi atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā (pasākums 1.1. Izvērtējot jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamos izstrādājumus, veikt pasākumus, lai motivētu ražotājus veidot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus);RV2 pasākumi būtiskākiem piesārņojuma veidiem (pasākumi: 2.1. veicināt nepiegružošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes"; 2.2. veikt pētījumu, lai apzinātu mikroplastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi u.c.);RV6: pasākumus ar sabiedrības iesaisti (pasākums 6.1 veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu).Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam.31 Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās, tai skaitā, tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana. Lai nodrošinātu dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) un kultūrvēsturisko ainavu vērtību aizsardzību no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, Plāns uzdod integrēt ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kas vērsti uz piekrastes ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmju aspektus.Programma zivsaimniecības attīstībai 2021–2027.gadā32 (turpmāk – PZA-2027) Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ieviešanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā. PZA-2027 īstenošanas galvenais mērķis ir konkurētspējīga zivsaimniecības nozare un ilgtspējīgi ūdens dzīvie resursi veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai. PZA-2027 noteiktās ES 1.prioritātes "Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdeņu bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu", 1.6. konkrētā mērķa "Veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu" EJZAF atbalstāmā pasākuma "Integrētā jūrlietu politika" mērķis ir zināšanu par jūras vides stāvokli uzlabošana, lai nodrošinātu monitoringa programmu un to pasākumu programmu, kas paredzētas Direktīvā, izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī sniedzot ieguldījumu jūras telpiskā plānojuma jomā. EJZAF atbalstāmā pasākuma īstenošana veicinās Programmai nepieciešamās zinātniskās bāzes veidošanu.2.2. Jūras vides stāvoklis un to ietekmējošās slodzes33Baltijas jūras ekosistēmas jutīgumu pret ārējo iedarbību nosaka gan dabiskie apstākļi, gan slodze, ko rada antropogēnā ietekme tās sateces baseinā. Ar skābekli bagātā Ziemeļjūras ūdens ieplūde Baltijas jūrā notiek vidēji reizi 30 gados, pilnīga ūdens apmaiņa Baltijas jūrā notiek tikai 30–50 gadu laikā. Ūdens apmaiņa starp Rīgas līci un Baltijas jūru notiek caur diviem salīdzinoši šauriem un sekliem jūras šaurumiem – Irbes un Muhu šaurumiem. Atšķirības starp jūras šaurumiem, kas atdala Rīgas līci no Baltijas jūras, nosaka to, ka galvenā ūdens 20 apmaiņa Rīgas līcī notiek caur Irbes šaurumu (aptuveni 70–80%), bet caur Muhu šaurumu notiek tikai aptuveni 20–30% no visas ūdens apmaiņas. Ļoti lēnās ūdens apmaiņas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru dēļ jūrā ievadītās kaitīgās vielas tur saglabājas ilgstoši un var akumulēties jūras barības ķēdē līdz dzīvajiem organismiem toksiskam līmenim. Arvien aktuālāka problēma ir svešo sugu parādīšanās, un šobrīd ir reģistrēta jau 221 svešzemju suga Baltijas jūrā, bet Latvijas jūras ūdeņos – 20 sugas. Tomēr galvenā problēma joprojām ir eitrofikācija, kas veicina ekosistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un negatīvi ietekmē/samazina bioloģisko daudzveidību. Galvenais eitrofikācijas cēlonis ir cilvēka darbības izraisītā biogēnu (barības vielu) slāpekļa (N) un fosfora (P) savienojumu novadīšana jūrā no Latvijas iekšzemes teritorijas, kā arī no plašāka sateces baseina ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu (2007.-2011.g.), ir novērojama uz jūru novadītā N un P piesārņojuma samazināšanās tendence. Jūras piesārņojumu ar atkritumiem varēja novērtēt tikai pēc viena kritērija – "piedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē", kopumā stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Procentuāli vislielāko piesārņojumu radījuši plastmasas izstrādājumi (51%). Atkritumu, tai skaitā mikroskopiskā piedrazojuma, sastāva, daudzuma un telpiskā sadalījuma novērtēšanai jūras ūdeņos ir uzsākti pētījumi EJZF projekta, kā arī reģionālās sadarbības ietvaros. Divām piesārņojošo vielu grupām34 Latvijas jūras ūdeņu vidē konstatētās koncentrācijas pārsniedz ES35 noteiktās ķīmiskās kvalitātes mērķa vērtības. Jūras vides stāvokļa novērtējumā konstatēts, ka lielā daļā gadījumu LJVS nav panākts. Atsevišķos gadījumos kvantitatīvs izvērtējums nav iespējams datu un informācijas trūkuma dēļ.Klimata pārmaiņas (vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu) būtiski ietekmē arī jūras krasta procesus - novērojama erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un krasta erozijas ātruma pieaugums. Izmaiņas meteoroloģiskajos parametros rada sekundārās ietekmes uz tādiem aspektiem kā bioloģiska daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūra, ekonomika u.c.362.3. Jūras vides mērķiLaba jūras vides stāvokļa sasniegšanai Latvijā ir noteikts 7 mērķu kopums. Mērķi noteikti tā, lai maksimāli efektīvi varētu plānot un īstenot laba jūras vides stāvokļa panākšanai nepieciešamos pasākumus un lai ņemtu vērā galvenās jūras vides stāvokli ietekmējošās slodzes. Latvijā noteiktie JVM, tiem atbilstošie jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi37 (D38) un sasniedzamie rezultāti atspoguļoti 1.tabulā.2. tabula. Latvijas jūras ūdeņiem noteikto JVM saikne ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D)Jūras vides mērķi (JVM)Jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi ("D")Sagaidāmais stāvoklis, sasniedzot JVMJVM1: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugasD1 Bioloģiskā daudzveidībaAntropogēno aktivitāšu ietekme uz jūras biotopiem un sugām ir tādā līmenī, kas neatstāj negatīvu un paliekošu efektu uz tiem.D2 Svešās sugasD4 Barības ķēdesD6 Jūras dibena integritāteJVM2: Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmuD3 Komerciāli izmantotās zivisJūras resursu izmantošana nepārsniedz līmeni, pie kura notiek jūras ekosistēmas degradācija. Šeit ir iekļaujama resursu izmantošanas tiešā un netiešā ietekme.JVM3: Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmuD5 EitrofikācijaEitrofikācijai sasniedzot kritisko līmeni, ir novērojami tās negatīvie efekti uz jūras vidi. Eitrofikācija ir pieļaujama līmenī, kas nerada šādus negatīvos efektus.JVM4: Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklisD7 Izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļosJūrā netiek veiktas darbības, kas izmaina jūrai raksturīgo hidromorfoloģisko stāvokli.JVM5: Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē,Piesārņojošo vielu slodžu samazinājums līdz līmenim, kas nerada piesārņojošo vielu koncentrācijas jūrā, pie kurām ir novērojama negatīva ietekme uz jūras organismiem.t.sk. attiecībā uz naftas piesārņojumuD9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēsJVM6: Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD10 Jūru piesārņojošie atkritumiNovērsta cieto atkritumu izplatība un koncentrācijas, pie kurām parādās negatīvi efekti uz jūras organismiem.JVM7: Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmuD11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)Troksnis vai cita veida enerģija, kas tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu.3. Pasākumu programma3.1. Pasākumu programmas izstrādes metodika un processLai ES nodrošinātu vienotu pieeju Direktīvas prasību interpretācijai, Direktīvas Kopējās ieviešanas stratēģijas rekomendācijas nosaka iedalījumu "esošos (pamata) pasākumos" un "papildu pasākumos".Pasākumu programma tika izstrādāta noteiktā secībā, veicot:1) esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu, kam ir ietekme uz jūras vidi, ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, identificējot šo pasākumu ieviešanas trūkumus un novērtējot to sagaidāmo efektu (sagaidāmās izmaiņas jūras vides stāvoklī no šo pasākumu īstenošanas);2) novērtējumu riskam nesasniegt JVM (sauktu par riska novērtējumu), kurā ņemtas vērā līdz 2027.gadam sagaidāmās attīstības tendences jūras izmantošanā un esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu ieviešanas efekts39, kas norādīs uz papildu pasākumu nepieciešamību;3) iespējamo papildu pasākumu identificēšanu, novērtēšanu un izvēli, ņemot vērā noteiktas novērtēšanas metodes un izvēles kritērijus (pasākumu tehnisko iespējamību, izmaksu-efektivitāti, sociālekonomiskās ietekmes);4) izvērtējumu nepieciešamībai piemērot izņēmumus, ņemot vērā Direktīvā un Likumā noteiktos pieļaujamos izņēmumu veidus, sagatavojot atbilstošus pamatojumus un paredzot pasākumus, kas būtu nepieciešami saistībā ar piemērotajiem izņēmumiem;5) Programmas koordinēšanu un saskaņošanu Baltijas jūras reģiona līmenī;6) Programmas pārrobežu ietekmes novērtējumu, izvērtējot Programmā iekļauto pasākumu pārrobežu piesārņojuma un apdraudējuma risku, lai nodrošinātu Programmas labvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ūdeņiem ārpus Latvijas jurisdikcijas.Sīkāka informācija par Programmas izstrādes metodiku atrodama EJZF projekta atskaitēs40.3.2. Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru politikas pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējumsIzvērtējuma gaitā esošie pasākumi tika sagrupēti atbilstoši slodzēm, katrai grupai atzīmējot to jūras vides stāvokli raksturojošo raksturlielumu, kuru tā ietekmē. Jāatzīmē, ka vienā grupā esošie pasākumi var ietekmēt arī vairākus citus raksturlielumus. Ņemot vērā, ka eitrofikācija joprojām ir galvenā jūras vides problēma, ir būtiski īstenot tos papildu pasākumus biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti UBAP (2022-2027), nodrošinot biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu virszemes ūdensobjektos, tajā skaitā pasākumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos. Tāpat arī nepieciešams īstenot UBAP (2022-2027) noteiktos papildu pasākumus, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no notekūdeņiem, piesārņotām vietām un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem, kā arī uzlabos informāciju par šādu piesārņojumu un tā avotiem. No starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem izrietošo, jūras vidi ietekmējošo pasākumu vispārējs izvērtējums sniegts Programmas 2.pielikumā, bet izvērsts izvērtējums – EJZF projekta atskaitēs.3.3. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokliRiska novērtējums ietver salīdzinājumu starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2027.gadā (ņemot vērā pamata pasākumu efektivitāti) un izvirzītajiem JVM. Ja prognozētais jūras vides stāvoklis neatbilst izvirzītajiem JVM, ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus slodžu samazināšanai un vides stāvokļa uzlabošanai.Secināts, ka no visiem analizētajiem raksturlielumiem lielākais risks nesasniegt LJVS pastāv attiecībā uz: D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošas vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Izvērstu riska novērtējumu attiecībā uz D1, D2, D5, D8 un D10 skatīt 3.pielikumā, bet priekšlikumus papildu pasākumiem – 6.pielikumā.3.4. Pasākumi jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai3.4.1. Kvalitatīvie raksturlielumi, kam nav nepieciešami papildu pasākumiNovērtējot jūras vides stāvokli 2018. gadā, secināts, ka attiecībā uz kvalitatīvajiem raksturlielumiem D6 "Jūras gultnes integritāte", D7 "Hidrogrāfiskie apstākļi" un D9 "Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" jūras vides stāvoklis vērtējams kā labs. Tādēļ šiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem papildu pasākumi nav nepieciešami.Jūras gultnes integritāte (D6) tika novērtēta kā labā stāvoklī esoša, jo tikai salīdzinoši nelielu daļu no jūras gultnes skar tiešas antropogēnas ietekmes, kas rada fiziskos zudumus (kritērijs D6C1 "Dabiskās jūras gultnes fizisko zudumu (neatgriezeniskas izmaiņas) telpiskais apmērs un sadalījums") un traucējumus izņemtās grunts deponēšanas vietās (kritērijs D6C2 "Jūras gultnes fizisko iztraucējumu telpiskais apmērs un sadalījums"). Savukārt jūras gultnes integritātes traucējumi, ko rada tralēšana ar grunts traļiem, ietekmē salīdzinoši lielas platības, bet novērtēšanas veikšanai nepieciešamā LJVS vērtība vēl nebija izstrādāta. Kopš 2018. gada antropogēnās slodzes, kas varētu pasliktināt stāvokli, nav pieaugušas. Tralēšana ar grunts traļiem ir pat samazinājusies. Līdz ar to sagaidāms, ka vides stāvoklis nepasliktināsies.Potenciālo papildu pasākumu raksturojums un nepieciešamības izvērtējums D6:Pasākumi, kas ir vērsti uz vides stāvokļa saglabāšanu, ir iekļauti IVN procedūrās, tā kā plānojot jaunu infrastruktūras objektu izbūvi, ir jānovērtē šo objektu ietekme uz jūras gultni (D6C1), tai skaitā biotopiem, gan būvniecības, gan objekta ekspluatācijas laikā. IVN nosacījumos gan ir nepieciešams paredzēt konsolidētas ietekmes novērtējumu, kas ņem vērā galveno bentosa biotopu kopējās platības.Līdzīgi saskaņojot no ostām izņemtās grunts deponēšanas laukumus, ir nepieciešams izvērtēt ietekmes apmēru uz galveno bentosa biotopu kopējām platībām.Tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes samazināšana vai novēršana šobrīd nav aktuāla. Ja mencu krājums nākotnē atjaunosies un pieaugs risks attiecībā uz tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes palielināšanos, tad būtu nepieciešami piesardzības pasākumi, piemēram:a. paplašināt EEZ jūras aizsargājamo teritoriju robežas, nosakot liegumu veikt tralēšanu ar grunts traļiem, ja nav iespējams īstenot punktā b. minētos ierobežojumus;b. regulēt grunts tralēšanai izmantoto tīklu tipu, attiecīgi ierobežojot/samazinot tīkla apakšējās malas ietekmi uz bentisko sabiedrību."Hidrogrāfiskie apstākļi" (D7) – 2018.gada jūras novērtējumā hidrogrāfisko apstākļu izmaiņas netika vērtētas. LJVS sasniegšanas prognozi šobrīd nav iespējams formulēt. Modelējot esošo hidrotehnisko būvju ietekmi uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem, aprēķinātā ietekme novērtēta kā nebūtiska41, kas liecina par LJVS. Līdzīgi kā D6 gadījumā, arī D7 LJVS saglabāšanai pirms paredzēto darbību ar potenciālu ietekmi uz jūras gultnes integritāti īstenošanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tai skaitā, jāvērtē attiecīgo darbību ietekme uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem."Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" (D9) - jūras vides stāvoklis 2018.gadā tika novērtēts kā labs, un sagaidāms, ka tāds tas arī saglabāsies. Līdz ar to papildu pasākumi nav nepieciešami, jāturpina veikt uzraudzības monitorings atbilstoši Eiropas Komisijas regulām attiecībā uz piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos42.Dažiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem vai to atsevišķām komponentēm vides stāvokli un atbilstību LJVS nebija iespējams novērtēt zināšanu kapacitātes, piemērotu indikatoru un datu trūkuma dēļ. Tādēļ LJVS sasniegšanu grūti prognozēt. To var attiecināt uz D1 "Bioloģiskā daudzveidība" (pelāģiskie biotopi), D4 "Barības tīkli," D10 (atkritumi jūras ūdenī) un D11 "Zemūdens troksnis". Minētajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem nepieciešama datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros un turpmāki pētījumi zināšanu uzlabošanai.EJZF projekta ietvaros: 1) tika testēts pelaģiskā biotopa barības ķēdes raksturojošs indikators "Kopējā zooplanktona krājuma vidējais izmērs", kas ir iekļauts arī HELCOM pamata indikatoru sarakstā, bet līdz testēšanas brīdim netika uzskatīts par izmantojamu Rīgas līcī. Testēšanas rezultāti apstiprināja indikatora piemērotību Latvijas jūras ūdeņiem, un indikators būs izmantojams nākamajā jūras novērtējumā. Attiecīgi turpmākā darbība ir datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros.2) tika formulēta barības tīkla stabilitātes indikatora koncepcija. Pelaģiskajam barības tīklam koncepcija ir testēta un ir arī noteikta pagaidu LJVS vērtība. Piekrastes biotopam, kas ietver gan pelaģisko, gan bentisko komponenti, darbs pie koncepcijas testēšanas vēl turpinās. Attiecīgi indikatora vajadzībām ir nepieciešams vākt datus jūras monitoringa ietvaros, kā arī paralēli ir nepieciešams veikt pasākumus zināšanu kapacitātes uzlabošanai, lai uzlabotu indikatora aprēķina metodiku un precizētu LJVS vērtību.3.4.2. Kvalitatīvie raksturlielumi ar risku nesasniegt LJVS, kam ir nepieciešami papildu pasākumiIzvērtējot risku nesasniegt labu jūras vides stāvokli, konstatēts – tālāk nosauktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem esošais stāvoklis nesaskan ar labu jūras vides stāvokli, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Galvenie papildu pasākumu sociālekonomiskā novērtējuma rezultāti apkopoti 5.pielikumā, pasākumu pamatojums un apraksti – 6.pielikumā, bet pasākumu kopsavilkums sniegts 1.pielikumā.3.5. Izņēmumu piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai3.5.1. attiecībā uz D5 "Eitrofikācija"Direktīvas 14.panta 1.punkta e) apakšpunkts pieļauj izņēmuma gadījumu, kad dalībvalsts savos jūras ūdeņos nevar sasniegt labu jūras vides stāvokli, ja to kavē dabiskie apstākļi, kuri neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli. Ja tiek piemērots minētais izņēmuma veids, tad pagaidu pasākumi (ad hoc pasākumi) nav jāīsteno.Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Ir zinātniski pierādīts, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, var paiet pat 30 līdz 50 gadi, līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. Ņemot vērā modeļa aprēķina rezultātus43, eitrofikācijas gadījumā tika secināts, ka labs vides stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabisko apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu. Izvērstu izņēmuma piemērošanas pamatojumu skatīt Programmas 2016.-2020.gadam 4.pielikumā. Tā kā, neskatoties uz īstenotajiem pasākumiem, Latvijas jūras ūdeņos LJVS nav sasniegts, arī aktualizētajā Programmā 2022.-2027.gadam attiecībā uz D5 "Eitrofikācija" ir pamatoti piemērot izņēmumu.Izņēmuma piemērošanas priekšnosacījums: atbilstoši Direktīvai, piemērojot minēto izņēmuma gadījumu, Latvija īsteno uz jūras vides stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus ar mērķi panākt LJVS. Latvijai jāsamazina kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru līdz nepieciešamajam bāzes scenārija līmenim, kā starpmērķi izvirzot biogēnu koncentrāciju samazināšanās tendenci.3.5.2. izņēmuma piemērošana nesamērīgu izmaksu dēļDirektīva nosaka divas izņēmumu kategorijas, kas var kalpot par pamatu pasākumu neieviešanai atbilstoši 14.panta 4.punktam:1. ja nav būtiska apdraudējuma jūras videi – ja jūras vides stāvokļa novērtējums, kas veikts atbilstoši direktīvas 8. pantam, norāda, ka ir atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS) un ja nav sagaidāma stāvokļa pasliktināšanās;2. ja izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanaiProgrammas izstrādes gaitā tika izvērtēta nepieciešamība un pamatojums iespējai piemērot izņēmumus papildu pasākumu neieviešanai "nesamērīgu izmaksu" dēļ saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu. Direktīva pieļauj šādus izņēmumus, ja nav apdraudējuma jūras videi, vai ja izmaksas no papildu pasākumu ieviešanas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai. Nacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Tika secināts, ka nav pamata piemērot izņēmumus nesamērīgu izmaksu dēļ. Izvērtējuma kopsavilkumu par izņēmumu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu skatīt 4.pielikumā.3.6. Pasākumu programmā ietvertie telpiskās aizsardzības pasākumiAtbilstoši Direktīvas 13.panta 4.punktam, pasākumu programmā nepieciešams ietvert telpiskās aizsardzības pasākumus, sekmējot vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus. Šādi pasākumi varētu vienlaikus sekmēt vairāku jūras vides mērķu sasniegšanu.3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijasLatvijā ir noteiktas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas44 (turpmāk – AJT) teritoriālajā jūrā īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Esošo AJT kopējā platība ir 436 405 ha jeb 15,31% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem45 un tās ir iekļautas ES Natura 2000 tīklā. AJT apsaimnieko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1746, likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", teritoriju dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.Izvērtējot telpiskās aizsardzības papildu pasākumu nepieciešamību, Programmā 2016.-2020.gadam tika iekļauts papildu pasākums zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai: veikt pētījumus teritorijās EEZ, lai noskaidrotu īpaši aizsargājamo biotopu un sugu sastopamību un zinātniski pamatotu nepieciešamību jaunu AJT izveidei EEZ. Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris) sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" un LHEI 2020.-2025.gadā īsteno ES LIFE finansētu projektu "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)" (LIFE REEF)47. Projekta mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām jūras teritorijām Latvijas EEZ. Viens no projekta uzdevumiem ir potenciālo AJT izvērtēšana un iekļaušana Natura2000 tīklā. Projekta izpētes teritorija ir 4116 km2. Ja tiktu izveidotas jaunas teritorijas visā izpētes teritorijas lielumā, tad AJT platība Baltijas jūrā aizņemtu 29,75% no Latvijas jūras teritorijas.Vienlaikus, atbilstoši Valdības rīcības plāna48 119.uzdevumā noteiktajam aizsargājamo dabas teritoriju un to tīkla veidošana tiks salāgota ar saimnieciskajām interesēm jūrā.3.6.2. Jūras telpiskais plānojumsSaskaņā ar Direktīvu un Likumu, izstrādājot Programmu, ietver ar jūras izmantošanu saistītus pārvaldības pasākumus, piemēram, jūras telpisko plānošanu un citus pasākumus, lai regulētu cilvēka darbību un ietekmi laikā un telpā noteiktā jūras ekosistēmas daļā. Likums definē jūras telpisko plānošanu kā ilgtermiņa attīstības plānošanas procesu, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. Lai veicinātu jūras ilgtspējīgu izmantošanu, saskaņā ar Likumu jūras telpiskās plānošanas procesā piemēro ekosistēmas pieeju, ievēro vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas principus, kā arī ievēro attiecīgajai jūras ekosistēmas daļai raksturīgās iezīmes."Jūras telpiskais plānojums 2030"49 (turpmāk – JTP) Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa (12 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras izmantošana un izmantošanas nosacījumi. JTP noteiktais jūras telpas izmantošanas ilgtermiņa redzējums raksturo vēlamo situāciju 2030. gadā, atspoguļojot jūras telpas ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un neradot apdraudējumu jūras ekosistēmas pastāvēšanai. Viens no jūras plānošanas procesa nosacījumiem ir, ka jūras telpas izmantošanai jānodrošina vides stāvokļa un ekoloģisko parametru nepasliktināšana un ekosistēmas spēja pielāgoties izmaiņām, kā arī jārada labvēlīgi apstākļi vides stāvokļa un jūras resursu kvalitātes uzlabošanai. JTP izstrādāts, izmantojot jaunāko zinātnisko pētījumu datus par jūras vides stāvokli, dabas vērtībām un saimniecisko izmantošanu, kā arī veikta papildu datu analīze un jaunu telpisko datu kopu izstrāde (piemēram, par zivju sugu izplatību un nozveju, jūras nogulumu un bentisko biotopu izplatību, ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu u.c. faktoriem). Izstrādājot JTP, ņemts vērā jūras un sauszemes funkcionālās sasaistes nodrošināšanas princips. JTP īstenošanas rezultātā tiek panākta līdzsvarota un integrēta jūras telpas izmantošana, kas sekmē ar jūru saistīto nozaru ekonomisko izaugsmi, piekrastes iedzīvotāju labklājību, kā arī dzīvotspējīgu jūras ekosistēmu. 2023. gadā Ministrijai ir uzdevums sagatavot un Ministru kabinetā iesniegt starpnovērtējuma ziņojumu par JTP īstenošanu un priekšlikumus tā aktualizēšanai.Priekšlikumi telpiskās aizsardzības papildu pasākumiemProgramma paredz vairākus papildu pasākumus (2a) saistībā ar AJT, tai skaitā:• izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektiv …