Latvijas Sodu izpildes kodekss

Latvijas Sodu izpildes kodekss Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas Sodu izpildes kodekss Pirmā sadaļa Latvijas Republikas sodu izpildes likumdošana Pirmā nodaļa Sodu izpildes likumdošana 1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē. 2 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. 3 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana 4 (Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu) 4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi. Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. 5 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 4.1 pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī. Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai. Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī. 6 (15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.) Otrā sadaļa Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Otrā nodaļa Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda: 1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu; 2) (izslēgts ar 20.12.2012. likumu); 3) (izslēgts ar 22.06.2017. likumu); 4) Valsts probācijas dienests — sabiedrisko darbu un probācijas uzraudzību. Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda tiesu izpildītāji un ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei. Mantas konfiskāciju, kas piespriesta kā papildsods, izpilda tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests. 7 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 12.02.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009., 20.12.2012., 22.06.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 5.1 pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai. 8 (28.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.) 6.pants. Soda izciešanas vietas 9 (Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi 10 (Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 8.pants. Soda izpildes mērķis Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. 11 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam. 13 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 11.pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija. (Otrā daļa izslēgta ar 04.04.2007. likumu.) Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs. Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs. Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu būvniecībai. 14 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007., 14.07.2011. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.) 12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi 15 (Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 12.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja: 1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu; 2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību; 3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes; 4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī attiecībā uz nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī, taču to obligāti organizē pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem. Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā kodeksa izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības. Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu. 16 (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 12.2 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā paredzēto mērķi: 1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu; 2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem; 3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu. Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu: 1) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss; 2) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija. 17 (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) Trešā sadaļa Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi Trešā nodaļa Brīvības atņemšanas iestāžu veidi, notiesāto nosūtīšanas un turēšanas kārtība tajās(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumā izveidotā slēgtā cietuma, atklātā cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan atklātā cietuma, gan audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļas, gan izmeklēšanas cietuma nodaļas. 18 (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 13.1 pants. Notiesāto ievietošana brīvības atņemšanas iestādē Notiesāto ievietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē nav apstrīdams un pārsūdzams. 19 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 13.2 pants. Notiesāto izvietošana brīvības atņemšanas iestādē Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Notiesāto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ja viņš to ir lūdzis. Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Ar ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas izcieš sodu dažādās soda izciešanas režīma pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vajadzību nodrošināšanai. Notiesāto izvietošanas komisijas lēmums par notiesāto izvietošanu nav apstrīdams un pārsūdzams. 20 (18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana 21 (Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai Personas, kas atrodas ieslodzījumā, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad nolēmums nodots izpildīšanai. Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad Ieslodzījuma vietu pārvalde šajā daļā minēto aicinājumu ierasties īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai personai var nosūtīt arī uz oficiālo elektronisko adresi. Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar lūgumu izsludināt notiesātā meklēšanu. Valsts policija aizturēto personu, kurai sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu vai kurai piemērots brīvības atņemšanas sods un kura neatrodas ieslodzījumā, septiņu darba dienu laikā no tās aizturēšanas nodod brīvības atņemšanas iestādei soda izciešanai. Ja personai piemērota īslaicīga brīvības atņemšana, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks triju darba dienu laikā no Valsts policijas pieprasījuma saņemšanas dienas informē par brīvības atņemšanas iestādi, kurā notiesātajam jāizcieš sods. Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu. Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu. Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā. Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 10 dienu laikā pēc tam, kad notiesātais uzsācis soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 14.07.2011., 15.12.2011., 20.12.2012., 22.06.2017., 07.12.2017., 15.06.2021., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 15.1 pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā. 23 (15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.) 15.2 pants. Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kas ir meklēšanā, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz brīvības atņemšanas iestādi. Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz notiesāto attiecas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi. 24 (28.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2016.) 15.3 pants. Notiesātā personas lieta Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam brīvības atņemšanas iestādes darbinieki iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izciešanai no izmeklēšanas cietuma. Personas lietā obligāti iekļauj: 1) šā kodeksa 4. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus; 2) notiesātā daktiloskopisko karti; 3) informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanai; 4) notiesātā anketu; 5) notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu; 6) resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu; 7) informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem. Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto pieņemtos administratīvos aktus un citus lēmumus. Notiesātā personas lietai pievieno: 1) pasi vai personas apliecību; 2) pagaidu apliecību, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu; 3) brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību. Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1.—3. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus. Pārvietojot notiesāto no brīvības atņemšanas iestādes uz izmeklēšanas cietumu vai otrādi, līdzi nosūta notiesātā personas lietu. Ministru kabinets nosaka notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību. 25 (27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.) 15.4 pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur: 1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu; 2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks; 3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem; 4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu; 5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, soda izciešanas režīma vai izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai; 6) informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām; 7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā. Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis kodekss vai citi normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma. Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi. 26 (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku. Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.) 17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam 28 (Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.) 18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos. Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais. Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts. Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem. Notiesātos, kas iesaistīti resocializācijas programmā atkarību mazināšanai (turpmāk — atkarību mazināšanas programma), tur atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus. 29 (15.12.1994. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011., 20.12.2012. un 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.) 19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē 30 (Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama: — sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku; — sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis notiesātais vai cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem. Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss. Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 20.1 pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana. 32 (14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 20.2 pants. Brīvības atņemšanas iestādes apmeklēšana Personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā. 33 (28.05.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā 34 (Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Ceturtā nodaļa Labošanas darbu kolonijas(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Piektā nodaļa Cietumi(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Sestā nodaļa Audzināšanas darbu kolonijas(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Septītā nodaļa Režīms brīvības atņemšanas iestādēs(Nodaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības. Notiesātie valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Notiesātos slēgtajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē — arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā. Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. (Septītā daļa izslēgta ar 15.06.2021. likumu) Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu. Notiesātajiem ir pienākums samaksāt par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011., 18.06.2015., 22.06.2017., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 41.1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem. Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie. Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie. 36 (21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.) 42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem. Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.07.2011. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus. (Otrā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu) To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. 38 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personiskajā kontā esošajiem līdzekļiem. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos, šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no pusotras stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu. Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem, bērniem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns. Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu. Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, tad, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm. (Septītā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs. Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju pārējiem notiesātajiem. Šajā pantā minētos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams. (Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 27.01.2022. likumu) Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā kodeksā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu. 40 (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 09.06.2016. likumu, Satversmes tiesas 15.01.2021. spriedumu, 15.06.2021., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 45.1 pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas 41 (Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 45.2 pants. Kārtība, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē Ja notiesātajam ir piešķirts šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 6., 7. vai 8. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš izcieš sodu. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks vai laulātais, informāciju, ka radiniekam vai laulātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilgstošā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā sodu izcieš iesniegumā minētais radinieks vai laulātais. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotogrāfiju. Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā sodu izcieš radinieks vai laulātais, var pieņemt pamatotu lēmumu par radiniekam vai laulātajam piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā kodeksa 45. panta astotajā daļā minētajos gadījumos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta trešajā daļā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā kodeksa 45. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku vai laulāto citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā panta pirmajā daļā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku vai laulāto, tas tiek uzskatīts par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli. Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek: 1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, izvietojot viņu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem; 2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies; 3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē; 4) veic šajā kodeksā noteiktās darbības soda izciešanas režīma pārkāpuma fiksēšanai un soda par soda izciešanas režīma pārkāpumu piemērošanai. 42 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta. Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos. 43 (04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.) 46.1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā. Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. 44 (15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000., 11.11.2004., 30.04.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. (Otrā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu) Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi. Preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus brīvības atņemšanas iestādē nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nav apstrīdams un pārsūdzams. Uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, neattiecas šajā pantā noteiktās tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, izņemot mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību. 45 (11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007., 20.12.2012., 18.06.2015., 09.06.2016. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 47.1 pants. Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku Notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku. Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts glabāt un izmantot Ministru kabineta noteikumos par iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, noteiktos priekšmetus, kā arī koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību. 46 (20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 47.2 pants. Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā. Iesniegumā notiesātais norāda: 1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē; 2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi; 3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu; 4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu; 5) palīglīdzekli identificējošu informāciju; 6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis. Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju. Lai izlemtu jautājumu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī iespējas glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļaujā norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, izmantošanas vietu, biežumu, ilgumu, kā arī palīglīdzekļa glabāšanas vietu un kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē aizliegtu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtās daļas nosacījumiem; 2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju; 3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski. Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Palīglīdzeklis pirms un pēc tā izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu par atteikumu dot atļauju palīglīdzekļa izmantošanai notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā kodeksā noteiktajām prasībām, šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir uzskatāma par anulētu. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu. Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai. 47 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 48. pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nauda Notiesātajiem atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā naudu uzglabā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad nauda saņemta Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina elektroniskā veidā. Brīvības atņemšanas iestādes atbildīgā persona par notiesātā personiskās naudas uzskaiti, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Ieslodzījuma vietu pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma. Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, kad šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Notiesātais, kuram šajā kodeksā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai. 48 (15.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 48.1 pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti. Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē. Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama. 49 (13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.) 48.2 pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē. 50 (13.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste un telefonsarunas Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar šā kodeksa 50. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot. Notiesātajiem adresētās vēstules izsniedz, kā arī viņu vēstules nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas. Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja: 1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību; 2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu; 3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses; 4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti. Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, telefonsarunas notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos. Vizuālo kontroli var veikt, arī izmantojot inženiertehniskos līdzekļus. Telefonsarunas ar aizstāvi notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes un bez vizuālas kontroles. Ja telefonsarunas saturs apdraud ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, telefonsarunu pārtrauc un paskaidro notiesātajam telefonsarunas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu kontroles mērķa sasniegšanu. Šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā. Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos. 51 (14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.1 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē 52 (Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.) 49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi Notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. (Otrā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu) Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Lemjot par minētās atļaujas došanu notiesātajam ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (turpmāk — uz mūžu notiesātais), brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu. (Piektā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz v …