Latvijas Sodu izpildes kodekss

Attēlotā redakcija LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas Sodu izpildes kodekss Pirmā sadaļa Latvijas Republikas sodu izpildes likumdošana Pirmā nodaļa Sodu izpildes likumdošana 1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē. 2 (14.07.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. 3 (14.10.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana 4 (Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu) 4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi. Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. 5 (14.10.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.
4. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 4.1 pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī. Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai. Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī. 6 (15.12.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.) Otrā sadaļa Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.
6. un 14.10.
7. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Otrā nodaļa Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.
8. un 14.10.
9. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda: 1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu; 2) (izslēgts ar 20.12.
10. likumu); 3) (izslēgts ar 22.06.
11. likumu); 4) Valsts probācijas dienests — sabiedrisko darbu un probācijas uzraudzību. Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda tiesu izpildītāji un ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei. Mantas konfiskāciju, kas piespriesta kā papildsods, izpilda tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests. 7 (14.10.
12. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 12.02.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009., 20.12.2012., 22.06.2017., 15.06.
13. un 20.06.
14. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 5.1 pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai. 8 (28.09.
15. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.) 6.pants. Soda izciešanas vietas 9 (Izslēgts ar 14.10.
16. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi 10 (Izslēgts ar 14.07.
17. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 8.pants. Soda izpildes mērķis Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. 11 (14.07.
18. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
19. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.
20. un 14.07.
21. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam. 13 (14.07.
22. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 11.pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija. (Otrā daļa izslēgta ar 04.04.
23. likumu.) Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs. Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs. Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu būvniecībai. 14 (14.10.
24. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007., 14.07.
25. un 18.02.
26. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.) 12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi 15 (Izslēgts ar 14.07.
27. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 12.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja: 1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu; 2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību; 3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes; 4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī attiecībā uz nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī, taču to obligāti organizē pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem. Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā kodeksa izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības. Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu. 16 (20.06.
28. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 12.2 pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā paredzēto mērķi: 1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu; 2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem; 3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu. Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.1 panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu: 1) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss; 2) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija. 17 (20.06.
29. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) Trešā sadaļa Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi Trešā nodaļa Brīvības atņemšanas iestāžu veidi, notiesāto nosūtīšanas un turēšanas kārtība tajās(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.
30. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumā izveidotā slēgtā cietuma, atklātā cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan atklātā cietuma, gan audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļas, gan izmeklēšanas cietuma nodaļas. 18 (20.06.
31. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 13.1 pants. Notiesāto ievietošana brīvības atņemšanas iestādē Notiesāto ievietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē nav apstrīdams un pārsūdzams. 19 (18.06.
32. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 13.2 pants. Notiesāto izvietošana brīvības atņemšanas iestādē Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Notiesāto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ja viņš to ir lūdzis. Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Ar ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu. Vienas nodaļas ietvaros vienkopus var grupēt arī notiesātos, kas izcieš sodu dažādās soda izciešanas režīma pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vajadzību nodrošināšanai. Notiesāto izvietošanas komisijas lēmums par notiesāto izvietošanu nav apstrīdams un pārsūdzams. 20 (18.06.
33. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
34. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana 21 (Izslēgts ar 15.12.
35. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai Personas, kas atrodas ieslodzījumā, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad nolēmums nodots izpildīšanai. Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemta tiesas informācija par sprieduma izpildes uzsākšanu un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad Ieslodzījuma vietu pārvalde šajā daļā minēto aicinājumu ierasties īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai personai var nosūtīt arī uz oficiālo elektronisko adresi. Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nosūta iesniegumu tiesai, kura notiesāja personu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar lūgumu izsludināt notiesātā meklēšanu. Valsts policija aizturēto personu, kurai sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu vai kurai piemērots brīvības atņemšanas sods un kura neatrodas ieslodzījumā, septiņu darba dienu laikā no tās aizturēšanas nodod brīvības atņemšanas iestādei soda izciešanai. Ja personai piemērota īslaicīga brīvības atņemšana, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks triju darba dienu laikā no Valsts policijas pieprasījuma saņemšanas dienas informē par brīvības atņemšanas iestādi, kurā notiesātajam jāizcieš sods. Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu. Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu. Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā. Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 10 dienu laikā pēc tam, kad notiesātais uzsācis soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 14.07.2011., 15.12.2011., 20.12.2012., 22.06.2017., 07.12.2017., 15.06.2021., 27.01.
36. un 20.06.
37. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 15.1 pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā. 23 (15.12.
38. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.) 15.2 pants. Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kas ir meklēšanā, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz brīvības atņemšanas iestādi. Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz notiesāto attiecas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi. 24 (28.04.
39. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2016.) 15.3 pants. Notiesātā personas lieta Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam brīvības atņemšanas iestādes darbinieki iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izciešanai no izmeklēšanas cietuma. Personas lietā obligāti iekļauj: 1) šā kodeksa
40. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus; 2) notiesātā daktiloskopisko karti; 3) informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanai; 4) notiesātā anketu; 5) notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu; 6) resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu; 7) informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem. Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto pieņemtos administratīvos aktus un citus lēmumus. Notiesātā personas lietai pievieno: 1) pasi vai personas apliecību; 2) pagaidu apliecību, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu; 3) brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību. Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1.—
41. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus. Pārvietojot notiesāto no brīvības atņemšanas iestādes uz izmeklēšanas cietumu vai otrādi, līdzi nosūta notiesātā personas lietu. Ministru kabinets nosaka notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību. 25 (27.01.
42. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.) 15.4 pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur: 1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu; 2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks; 3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem; 4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu; 5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, soda izciešanas režīma vai izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai; 6) informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām; 7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā. Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis kodekss vai citi normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma. Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi. 26 (20.06.
43. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku. Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.
44. un 04.04.
45. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.) 17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam 28 (Izslēgts ar 11.11.
46. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.) 18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos. Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais. Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts. Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem. Notiesātos, kas iesaistīti resocializācijas programmā atkarību mazināšanai (turpmāk — atkarību mazināšanas programma), tur atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus. 29 (15.12.
47. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011., 20.12.
48. un 09.06.
49. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.) 19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē 30 (Izslēgts ar 15.12.
50. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama: — sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku; — sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis notiesātais vai cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem. Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss. Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.
51. un 14.07.
52. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 20.1 pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana. 32 (14.07.
53. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 20.2 pants. Brīvības atņemšanas iestādes apmeklēšana Personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā. 33 (28.05.
54. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.
55. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā 34 (Izslēgts ar 15.12.
56. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Ceturtā nodaļa Labošanas darbu kolonijas(Izslēgta ar 15.12.
57. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Piektā nodaļa Cietumi(Izslēgta ar 15.12.
58. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Sestā nodaļa Audzināšanas darbu kolonijas(Izslēgta ar 15.12.
59. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) Septītā nodaļa Režīms brīvības atņemšanas iestādēs(Nodaļas nosaukums 14.07.
60. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības. Notiesātie valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Notiesātos slēgtajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē — arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā. Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. (Septītā daļa izslēgta ar 15.06.
61. likumu) Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu. Notiesātajiem ir pienākums samaksāt par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.
62. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011., 18.06.2015., 22.06.2017., 07.12.2017., 15.06.
63. un 20.06.
64. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 41.1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem. Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie. Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie. 36 (21.12.
65. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.
66. un 11.11.
67. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.) 42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem. Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.07.
68. un 20.06.
69. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus. (Otrā daļa izslēgta ar 20.06.
70. likumu) To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. 38 (14.10.
71. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.
72. un 20.06.
73. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personiskajā kontā esošajiem līdzekļiem. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.
74. un 18.06.
75. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, un ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos, šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no pusotras stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu. Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem, bērniem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns. Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu. Ja notiesāto ilgstoši neapmeklē šā panta trešajā daļā minētās personas, tad, pamatojoties uz tā notiesātā iesniegumu, kurš izcieš sodu slēgtajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm. (Septītā daļa izslēgta ar 20.06.
76. likumu) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu vai ja to lūdz apmeklētājs. Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju pārējiem notiesātajiem. Šajā pantā minētos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams. (Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 27.01.
77. likumu) Notiesātajam, kuram nodibināta aizgādnība, papildus šajā kodeksā minētajam ir tiesības uz vienu īslaicīgo satikšanos mēnesī vai tiesības uz videosaziņu vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ņemot vērā notiesātā norādīto vēlamo saziņas veidu, kā arī brīvības atņemšanas iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu, nosaka saziņas ar aizgādni veidu. 40 (14.10.
78. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 09.06.
79. likumu, Satversmes tiesas 15.01.
80. spriedumu, 15.06.2021., 27.01.
81. un 20.06.
82. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 45.1 pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas 41 (Izslēgts ar 15.12.
83. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 45.2 pants. Kārtība, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē Ja notiesātajam ir piešķirts šā kodeksa
84. panta pirmās daļas 6.,
85. vai
86. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš izcieš sodu. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks vai laulātais, informāciju, ka radiniekam vai laulātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilgstošā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā sodu izcieš iesniegumā minētais radinieks vai laulātais. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotogrāfiju. Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā sodu izcieš radinieks vai laulātais, var pieņemt pamatotu lēmumu par radiniekam vai laulātajam piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā kodeksa
87. panta astotajā daļā minētajos gadījumos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta trešajā daļā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā kodeksa
88. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku vai laulāto citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā panta pirmajā daļā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku vai laulāto, tas tiek uzskatīts par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli. Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek: 1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, izvietojot viņu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem; 2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies; 3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē; 4) veic šajā kodeksā noteiktās darbības soda izciešanas režīma pārkāpuma fiksēšanai un soda par soda izciešanas režīma pārkāpumu piemērošanai. 42 (15.06.
89. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.) 46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta. Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos. 43 (04.04.
90. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.) 46.1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā. Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. 44 (15.12.
91. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000., 11.11.2004., 30.04.
92. un 14.07.
93. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. (Otrā daļa izslēgta ar 20.06.
94. likumu) Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi. Preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus brīvības atņemšanas iestādē nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nav apstrīdams un pārsūdzams. Uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, neattiecas šajā pantā noteiktās tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, izņemot mācību materiālus, ja notiesātais apgūst izglītību. 45 (11.11.
95. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007., 20.12.2012., 18.06.2015., 09.06.
96. un 20.06.
97. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 47.1 pants. Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku Notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku. Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts glabāt un izmantot Ministru kabineta noteikumos par iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, noteiktos priekšmetus, kā arī koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību. 46 (20.06.
98. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 47.2 pants. Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā. Iesniegumā notiesātais norāda: 1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē; 2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi; 3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu; 4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu; 5) palīglīdzekli identificējošu informāciju; 6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis. Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju. Lai izlemtu jautājumu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī iespējas glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļaujā norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, izmantošanas vietu, biežumu, ilgumu, kā arī palīglīdzekļa glabāšanas vietu un kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē aizliegtu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtās daļas nosacījumiem; 2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju; 3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski. Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Palīglīdzeklis pirms un pēc tā izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu par atteikumu dot atļauju palīglīdzekļa izmantošanai notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā kodeksā noteiktajām prasībām, šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir uzskatāma par anulētu. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu. Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai. 47 (15.06.
99. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)
100. pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nauda Notiesātajiem atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā naudu uzglabā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad nauda saņemta Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē. Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina elektroniskā veidā. Brīvības atņemšanas iestādes atbildīgā persona par notiesātā personiskās naudas uzskaiti, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Ieslodzījuma vietu pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma. Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, kad šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Notiesātais, kuram šajā kodeksā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai. 48 (15.06.
101. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
102. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 48.1 pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti. Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē. Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi. Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama. 49 (13.12.
103. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.) 48.2 pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē. 50 (13.12.
104. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.
105. un 20.06.
106. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste un telefonsarunas Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar šā kodeksa
107. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot. Notiesātajiem adresētās vēstules izsniedz, kā arī viņu vēstules nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas. Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja: 1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību; 2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu; 3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses; 4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti. Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, telefonsarunas notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos. Vizuālo kontroli var veikt, arī izmantojot inženiertehniskos līdzekļus. Telefonsarunas ar aizstāvi notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes un bez vizuālas kontroles. Ja telefonsarunas saturs apdraud ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, telefonsarunu pārtrauc un paskaidro notiesātajam telefonsarunas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu kontroles mērķa sasniegšanu. Šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā. Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos. 51 (14.07.
108. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 07.12.2017., 15.06.
109. un 20.06.
110. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.1 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē 52 (Izslēgts ar 13.12.
111. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.) 49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi Notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. (Otrā daļa izslēgta ar 18.06.
112. likumu) Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Lemjot par minētās atļaujas došanu notiesātajam ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (turpmāk — uz mūžu notiesātais), brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu. (Piektā daļa izslēgta ar 18.06.
113. likumu) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu; 2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas; 3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.7 un 78.4 pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā; 4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas; 5) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi. Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā. Šajā pantā minētais attiecībā uz notiesātā tiesībām lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos. Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi var īstenot tikai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā un uz laiku līdz astoņām stundām. Ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumos notiesātajam paredzētas tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas mērķi. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, vērtējot šā panta divpadsmitajā daļā minēto lūgumu, ņem vērā atkarību mazināšanas programmas vadītāja izvērtējumu par brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas nepieciešamību, šā panta sestajā daļā minētos kritērijus, kā arī šādus papildu kritērijus: 1) notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus; 2) notiesātā uzvedību; 3) notiesātajam piemēroto disciplinārsodu raksturu; 4) notiesātā attieksmi pret citām personām. Ja notiesātais atbilst atkarību mazināšanas programmā minētajiem kritērijiem un šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem kritērijiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu atļaut notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi un norīko amatpersonu, kura pavadīs notiesāto. Notiesāto iepazīstina ar izdoto rīkojumu triju darba dienu laikā. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš par atteikumu sagatavo attiecīgu lēmumu. Notiesāto iepazīstina ar pieņemto lēmumu triju darba dienu laikā. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Ja šā panta četrpadsmitajā daļā minētā atļauja nav izmantota un notiesātais tiek pārvietots uz brīvības atņemšanas iestādi, attiecīgā atļauja tiek dzēsta. 53 (13.12.
114. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 09.06.
115. likumu, Satversmes tiesas 18.09.
116. spriedumu, 27.01.
117. un 20.06.
118. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.3 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē 54 (Izslēgts ar 27.01.
119. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.) 49.4 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka 55 (Izslēgts ar 27.01.
120. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.) 49.5 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Ja minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma. Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte, mazbērns vai laulātais. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā. Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm. Izlemjot jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā: 1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu; 2) piespriestā un izciestā soda ilgumu; 3) notiesātā uzvedību; 4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu; 5) iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, ja šāda prombūtne ir tikusi atļauta iepriekš. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šā panta pirmajā daļā minēto atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja: 1) pastāv vismaz viens no šā kodeksa 49.2 panta sestajā daļā minētajiem apstākļiem; 2) šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības drošības apdraudējums; 3) šā panta ceturtajā daļā minētais procesa virzītājs ir norādījis, ka notiesātā prombūtne var apdraudēt vai apdraud kriminālprocesa intereses. Izvērtējot šajā pantā minēto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka; 2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas
121. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā kodeksa 49.2 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta ceturtajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā. Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas
122. punktā minēto lēmumu, notiesāto nekavējoties mutiski informē par pieņemto lēmumu, kā arī informē par šā kodeksa 49.6 pantā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta septītās daļas
123. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta septītās daļas
124. punktā minēto lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams. Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus tās atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49.2 panta sestās daļas
125. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā. 56 (27.01.
126. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
127. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.6 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos). Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka. Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā. Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad mirusi šā kodeksa 49.5 panta otrajā daļā minētā persona. 57 (27.01.
128. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
129. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.7 pants. Notiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē. Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu. Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu. Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju: 1) aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00; 2) aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas; 3) aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju; 4) aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas; 5) ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja; 6) aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas; 7) aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas; 8) ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju. Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas
130. punktā minētos gadījumus. 58 (20.06.
131. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.8 pants. Notiesāto tiesības uz videosaziņu Papildus šajā kodeksā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes šādā apjomā: 1) notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, — vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm; 2) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm; 3) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm; 4) (izslēgts ar 20.06.
132. likumu). 59 (27.01.
133. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
134. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 49.9 pants. No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram dokuments izsniedzams, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis. 60 (20.06.
135. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām. Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Notiesātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu. Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes. 61 (27.11.
136. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017., 27.01.
137. un 20.06.
138. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.1 pants. Soda progresīvā izpilde Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Notiesātā resocializācijas pakāpe tiek noteikta, izvērtējot resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus. Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos notiesātos, sodu izcieš tikai slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Nepilngadīgie notiesātie īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros un vērtējot, vai notiesātais ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku. 62 (15.12.
139. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 20.12.2012., 07.12.2017., 15.06.
140. un 20.06.
141. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.2 pants. Soda izpildes pasākumu plāns 63 (Izslēgts ar 14.07.
142. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.) 50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka. Šis kodekss paredz soda izpildes režīma: 1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas; 2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību. Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk — izvērtēšanas komisija) lēmumu var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi un no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu. Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam izvērtē, vai ir pagājuši seši mēneši pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa
143. panta pirmās daļas
144. punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu. Notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes — uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi. (Sestā daļa izslēgta ar 20.06.
145. likumu) Ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai. Šā panta septītajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods. Ja personu notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam. Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, par kuru piemērots brīvības atņemšanas sods. 64 (02.10.
146. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 27.01.
147. un 20.06.
148. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē: 1) sodu sāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu; 2) sodu turpina izciest notiesātie, kuri soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes. Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē: 1) sodu izcieš ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie; 2) sodu sāk izciest par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas
149. punktā minētās personas; 3) sodu sāk izciest notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu; 4) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros; 5) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros; 6) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta piektajā daļā minētajos gadījumos; 7) sodu sāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Notiesātajam soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam — ne mazāk kā septiņi gadi. Notiesātajam soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam — ne mazāk kā 10 gadi. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var: 1) pārvietot uz atklāto cietumu; 2) likumā noteiktajā kārtībā atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ja notiesātais atbilst Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no 24 līdz 48 stundām — un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām; 2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā; 3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma; 4) lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku; 5) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras; 6) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu; 7) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, komersanta izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, ēdnīcu un grāmatu krātuvi; 8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos; 9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības: 1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no 12 līdz 24 stundām — un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām; 2) ar cietuma darbinieku starpniecību dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā; 3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma; 4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā; 5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē; 6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos; 7) ar cietuma priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku kamerā; 8) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē; 9) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu; 10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos dienas kārtībā paredzētajā laikā. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības: 1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi; 2) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta septītās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7.,
150. un
151. punktā. 65 (20.06.
152. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.
153. Sk. pārejas noteikumu
154. punktu) 50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos 66 (Izslēgts ar 20.06.
155. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos Atklātajā cietumā sodu: 1) sāk izciest notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana; 2) sāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem; 3) turpina izciest notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros; 4) turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta sestajā daļā minētajos gadījumos. Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes. Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos. (Ceturtā daļa izslēgta ar 18.06.
156. likumu) (Piektā daļa izslēgta ar 14.07.
157. likumu) Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības: 1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā; 2) valkāt personisko apģērbu, glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā, kā arī izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem; 3) (izslēgts ar 11.11.
158. likumu); 4) brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem; 5) iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā noteiktajos gadījumos. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. (Astotā daļa izslēgta ar 22.06.
159. likumu) Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai piedalītos probācijas programmās, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, izciešot sodu atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā sodu izcieš sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz soda termiņa beigām vai līdz laikam, kad bērns sasniedz viena gada vecumu. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt slēgtā cietumā. Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Prombūtnes laikā notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības. Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai, ja notiesātajam ir piešķirta šā panta devītajā daļā minētā atļauja. Par šajā pantā minētajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumiem notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. 67 (15.12.
160. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 27.11.2008., 14.07.2011., 15.12.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 22.06.
161. un 20.06.
162. likumu, kas stājas spēkā 01.09.
163. Sk. pārejas noteikumu
164. punktu) 50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam. Uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi. Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta septītās, astotās, devītās un desmitās daļas noteikumi. Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi. Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu. Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šā panta otro un sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts: 1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās ar tuviem radiniekiem — no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām; 2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām; 3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma; 4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma. Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām. Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks nodrošina nepilngadīgajam notiesātajam iespēju atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību. Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām. 68 (27.01.
165. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
166. likumu, kas stājas spēkā 01.09.
167. Sk. pārejas noteikumu
168. pantu) 50.8 pants. Uz mūžu notiesāto soda izpildes režīms 69 (Izslēgts ar 20.06.
169. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) Septītā "A" nodaļa Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija(Nodaļa izslēgta ar 02.10.
170. likumu, kas stājas spēkā 01.02.
171. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu) 50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība 70 (Izslēgts ar 02.10.
172. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi 71 (Izslēgts ar 02.10.
173. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi 72 (Izslēgts ar 02.10.
174. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes 73 (Izslēgts ar 02.10.
175. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana 74 (Izslēgts ar 02.10.
176. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.14 pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana administratīvajā komisijā 75 (Izslēgts ar 02.10.
177. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.) Septītā "B" nodaļa Izvērtēšanas komisija(Nodaļa 02.10.
178. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.) 50.15 pants. Izvērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības principi Katrā brīvības atņemšanas iestādē ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu izveido izvērtēšanas komisiju, kas nodrošina notiesāto virzību soda progresīvās izpildes sistēmā un notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam. (Otrā daļa izslēgta ar 27.01.
179. likumu) Izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.
180. un 20.06.
181. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.16 pants. Izvērtēšanas komisijā izskatāmie jautājumi Izvērtēšanas komisija izskata: 1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu; 2) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu; 3) (izslēgts ar 20.06.
182. likumu); 4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajam, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem; 5) (izslēgts ar 20.06.
183. likumu). Šā panta pirmajā daļā minētais notiesātā iesniegums adresējams brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 20 darba dienas pirms komisijas sēdes. 77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 27.01.
184. un 20.06.
185. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.17 pants. Izvērtēšanas komisijas sēdes dalībnieki Izvērtēšanas komisijas sēdē šā kodeksa 50.16 panta pirmajā daļā minēto notiesātā iesniegumu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu izskata notiesātā un, ja notiesātais to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē izvērtēšanas komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā likumiskie pārstāvji. Aizstāvja neierašanās uz izvērtēšanas komisijas sēdi nav pamats jautājuma neizskatīšanai. 78 50.18 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumi Soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus: 1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi; 2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu. Soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus: 1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi; 2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi. Par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus: 1) atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām; 2) atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai; 3) atstāt notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām; 4) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi šajā kodeksā noteiktajos gadījumos; 5) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu šajā kodeksā noteiktajos gadījumos. Pieņemto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izvērtēšanas komisijas lēmums izpildāms nekavējoties. 79 (20.06.
186. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.19 pants. Priekšnosacījumi jautājuma izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, nav izcietis šajā kodeksā noteikto piespriestā soda daļu vai no dienas, kad lietu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, nav pagājuši trīs mēneši vai uz mūžu notiesātā gadījumā — seši mēneši, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iesnieguma nevirzīšanas iemeslus un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu. 80 (18.06.
187. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.
188. likumu, as stājas spēkā 04.02.2022.) 50.20 pants. Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu neizskata un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā. Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu vai pastiprināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā. 81 (27.01.
189. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
190. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.21 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana Notiesātais izvērtēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur izvērtēšanas komisijas lēmuma darbību. Ja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks izvērtēšanas komisijas lēmumu ir atcēlis, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē. Notiesātais var pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Ja pieteicējs ir lūdzis un tiesa uzskata, ka lietu ir lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Ja Administratīvā rajona tiesa Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu atceļ, lietu atkārtoti izskata nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē. Administratīvās rajona tiesas lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. 82 (07.12.
191. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2017.) 50.22 pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana izvērtēšanas komisijā 83 (Izslēgts ar 20.06.
192. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.23 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kritēriji Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā: 1) vai notiesātais attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu; 2) vai notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem; 3) notiesātā uzvedību; 4) resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus. Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2.,
193. un
194. punktā minētos kritērijus. (Trešā daļa izslēgta ar 20.06.
195. likumu) Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā notiesātā uzvedību. 84 (27.01.
196. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
197. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) Septītā "C" nodaļa Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisija(Nodaļa 27.01.
198. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.) 50.24 pants. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas izveidošana, tās kompetence un lēmumu apstrīdēšanas kārtība Slēgtajā cietumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu izveido uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisiju, kas izskata jautājumus par: 1) nepieciešamību uz mūžu notiesātajam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus; 2) uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību, drošību un veselības aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar uz mūžu notiesātajiem. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas lēmumu uz mūžu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. 85 (27.01.
199. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
200. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 50.25 pants. Speciālā līdzekļa — roku dzelžu — un fiziskā norobežojuma piemērošanas kārtība Uz mūžu notiesātajiem pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus —, ja persona šajā laikā var apdraudēt to pavadošās amatpersonas, darbiniekus vai citas personas vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu. Lai novērstu apdraudējumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām un darbiniekiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka informācija par iespējamu personas drošības apdraudējumu. Šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par visu uz mūžu notiesātā apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, vai par apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu. Izlemjot šajā pantā minētos jautājumus, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija ņem vērā tās locekļu sniegto informāciju, kā arī: 1) uz mūžu notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām; 2) uz mūžu notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību; 3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku; 4) informāciju par uz mūžu notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem; 5) uz mūžu notiesātā pieļautos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Ja šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību uz mūžu notiesātajam piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus —, tā ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti izvērtē notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa — roku dzelžu — nepieciešamību. 86 (27.01.
201. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
202. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) Astotā nodaļa Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbs(Nodaļa izslēgta ar 16.06.
203. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā 87 (Izslēgts ar 16.06.
204. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi 88 (Izslēgts ar 16.06.
205. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā 89 (Izslēgts ar 14.10.
206. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa 90 (Izslēgts ar 14.10.
207. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem 91 (Izslēgts ar 16.06.
208. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas 92 (Izslēgts ar 16.06.
209. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) Astotā “A” nodaļa Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas vispārīgie noteikumi(Nodaļa 16.06.
210. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 56.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības. Notiesāto aizliegts nodarbināt: 1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas); 2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību; 3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes personāls vai citi ieslodzītie; 4) darbos, kas veicami interneta vidē; 5) naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu; 6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati; 7) ja viņš brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, — pie komersanta ārpus atklātā cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē. 93 (20.06.
211. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 56.2 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās. Notiesātos par samaksu nodarbina: 1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē; 2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās; 3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms. Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm. Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais. Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt par samaksu saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību. Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā un kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde. 94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.
212. un 20.06.
213. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 56.3 pants. Pamats ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanai par samaksu Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās). Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu. Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums. Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu ir jābūt pamatotam. Rīkojumu par atteikumu nodarbināt notiesāto var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams. Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai brīvības atņemšanas iestāde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 95 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
214. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 56.4 pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30.,
215. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132.,
216. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa. Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi. Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām. 96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
217. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 56.5 pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu Notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju. (Otrā daļa izslēgta ar 18.06.
218. likumu) Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. (Ceturtā daļa izslēgta ar 20.06.
219. likumu) 97 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.
220. un 20.06.
221. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.) 56.6 pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets. 98 56.7 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās. Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā. Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu. 99 56.8 pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā. Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot: 1) pārejošas darbnespējas laiku; 2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; 3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā. Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. 100 56.9 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi. Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi. Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju: 1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā; 2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos. 101 56.10 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas iestāžu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos. Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir personas ar I vai II invalid