Augstskolu likums

Augstskolu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Augstskolu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes; 11) akreditēta studiju programma — noteiktam akreditētam studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu šā likuma prasībām; 2) (izslēgts ar 15.09.2022. likumu); 3) augstskolas akreditācija — regulārs augstskolas darbības kvalitātes un atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtējums. Akreditācijas rezultātā augstskolai tiek piešķirts valsts atzītas augstskolas statuss; 4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas; 5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas; 6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā); 61) (punkts stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu); 7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda; 8) kredītpunkts — uzskaites vienība, kas izsaka studiju darba apjomu, pamatojoties uz studiju programmā vai tās daļā definētajiem studiju rezultātiem un ar to sasniegšanu saistīto studiju slodzi. Saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu 60 kredītpunkti (trešā cikla studijās — no 60 līdz 66 kredītpunktiem) atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem. Kredītpunktus izsaka veselos skaitļos. Viens kredītpunkts atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam; 9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 60 kredītpunkti akadēmiskajā gadā; 10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 60 kredītpunkti (trešā cikla studijās — no 60 līdz 66 kredītpunktiem) akadēmiskajā gadā; 11) promocija — zinātnes doktora grāda piešķiršana; 111) studiju kurss — noteiktā līmenī un apjomā organizēts studiju programmai atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetences sistēmas izklāsts, kam ir definēti studiju rezultāti, par kuru sasniegšanu tiek piešķirti kredītpunkti; 12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana īstenot noteiktu studiju programmu; 13) studiju modulis — studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti; 14) studiju posms — jebkura studiju programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un ietver zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, bet nav pilna studiju programma; 15) studiju rezultāti — studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetences kopums; 16) studiju virziena akreditācija — pārbaude nolūkā noteikt augstskolas resursu kvalitāti un spēju atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot noteiktam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. Augstskolas studiju virziena akreditācija dod tiesības augstskolai izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas sekmīgu apguvi; 17) stratēģiskā specializācija — augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes nozaru grupas, kurās augstskola specializējas, īstenojot studiju programmas un veicot zinātnisko darbību. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus; 18) attīstības stratēģija — stratēģija, kuru augstskola, balstoties uz tās dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju, augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — augstskolas attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus augstskolas studiju, zinātnes, mākslinieciski radošās, kā arī institucionālās attīstības jomās. 2 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 14.07.2011., 01.02.2018., 21.06.2018., 08.06.2021., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. 1.1 punkta jaunā redakcija, grozījums par 16. punkta izslēgšanu un grozījums 17. punktā par vārdu "studiju virzienus" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskās grupas" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 2.pants. Likuma piemērošana (1) Šis likums attiecas uz visām Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētām augstskolām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju. (2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm. (3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs. 3 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 3. pants. Augstskolu tipi un stratēģiskā specializācija (1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs. (11) Augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Zinātnes universitātēm, lai nodrošinātu starpdisciplinaritāti un daudznozaru pētniecības attīstību, ir nosakāmas vismaz trīs zinātnes jomas, kurās tās specializējas. (12) Valsts dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Ja izmaiņas paredzētas valsts augstskolai iepriekš noteiktajā stratēģiskajā specializācijā, valsts dibināta augstskola līdzdarbojas attiecīgā lēmuma projekta sagatavošanā. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, stratēģiskās specializācijas jomas valsts dibinātām augstskolām nosaka tā, ka tiek novērsta nepamatota šo jomu dublēšanās. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts dibinātām augstskolām tiek noteikta to stratēģiskā specializācija. (2) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu) (3) (Izslēgta ar 08.06.2021. likumu) (31) Augstskola nodrošina atbilstību šā likuma 3.1 panta trešajā daļā, 3.2 panta trešajā daļā, 3.3 panta trešajā daļā un 3.4 panta trešajā daļā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad uzsākta studiju programmu īstenošana. (4) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu) (5) Vārdu "universitāte" ir tiesības ietvert tās augstskolas nosaukumā, kura atbilst šā likuma 3.1, 3.2 vai 3.3 pantā noteiktajam augstskolas tipam, kā arī to šādas augstskolas institūciju nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts". (51) Augstskolas nosaukumā aizliegts ietvert maldinošas ziņas, kas ir pretrunā ar šā likuma 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 pantā attiecīgajam augstskolu tipam noteiktajiem augstskolas darbības mērķiem. (6) Latvijas izglītības klasifikāciju, kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumu ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra cikla studiju programmu beidzējiem, nosaka Ministru kabinets. (7) Augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, profesori, asociētie profesori, docenti un lektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā vismaz vienu gadu nepārtraukti bijuši nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu, izņemot Latviju, augstskolām. (8) Uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju neattiecas šajā likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnes doktora grādu īpatsvaru augstskolā. 4 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 14.07.2011., 01.02.2018., 18.10.2018., 08.06.2021., 24.03.2022., 15.09.2022., 02.02.2023., 14.03.2024. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026.) 3.1 pants. Zinātnes universitāte un tās darbības mērķi (1) Zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas. (2) Zinātnes universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi: 1) veicināt nacionāli un starptautiski atzīta akadēmiskā un zinātniskā personāla koncentrēšanos tās īstenotajā akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā; 2) akadēmiskās brīvības ietvaros attīstīt starptautiski novērtētus fundamentālos un lietišķos pētījumus, radot jaunas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai; 3) nodrošināt un pastāvīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgus studiju procesus, atbalstot izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī nodrošināt mūžizglītības procesus; 4) veicināt pētniecību, studijas un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt un attīstīt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, nodrošinot nacionālās kultūras procesu nepārtrauktību un starptautisku integrāciju; 5) attīstīt pētniecības, studiju, inovāciju, tehnoloģiju pārneses un biznesa inkubācijas procesus, kas nodrošina dinamisku tautsaimniecības attīstību un jaunu mūsdienīgu tautsaimniecības nozaru rašanos; 6) orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt zinātnes universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā. (3) Zinātnes universitāte savu mērķu sasniegšanai: 1) sadarbojas ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām, lai nodrošinātu kopējo valsts izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas attīstību un pilnveidi, tai skaitā nodrošinātu izglītības un pētniecības resursu kopīgu lietošanu un efektivitāti; 2) veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību vismaz trijās zinātnes nozaru grupās un īsteno studiju programmas vismaz trijos studiju virzienos, un tās zinātniskā darbība ir aprobēta ar: a) starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, tai skaitā humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā), kuras var būt pielīdzināmas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem, ja tas atbilst augstskolas stratēģiskajai specializācijai, b) recenzētām zinātniskām monogrāfijām, c) intelektuālā īpašuma objektiem; 3) veido zinātnes universitātes struktūrvienības vai zinātniskos institūtus un citas institūcijas tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai atbilstošās, kā arī zinātnes universitātes attīstības stratēģijā noteiktās zinātnes nozaru grupās; 4) īsteno akadēmiskās doktora studiju programmas zinātnes nozaru grupās, kurās universitāte spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā atzīti par starptautiska līmeņa prasībām atbilstošiem; 5) nodrošina, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds; 6) nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi; 7) sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos; 8) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu. (4) Zinātnes universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, paredzot, ka universitāte nodrošina vismaz 1000 indeksētu zinātnisko publikāciju "Web of Science" un "Scopus" datubāzēs piecu gadu laikā vai zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā iegūst vismaz četru ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. Humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā) tās var būt starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām pielīdzināmas publikācijas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajos recenzētajos izdevumos, kā arī individuālās vai kolektīvās monogrāfijas, kurām ir kopsavilkums angļu valodā vai citā Eiropas Savienības valodā. 5 (08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026. Grozījums trešās daļas 2. punkta ievaddaļā par vārdu "vismaz trijos studiju virzienos" aizstāšanu ar vārdiem "vismaz trijās izglītības tematiskajās grupās" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 3.2 pants. Mākslu un kultūras universitāte un tās darbības mērķi (1) Mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Mākslu un kultūras universitāte īsteno profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Akadēmiskās doktora studiju programmas tiek veidotas, ja mākslu un kultūras universitāte konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas akadēmiskās doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. (2) Mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi: 1) attīstīt akadēmiskās un profesionālās studijas, mūžizglītības programmas, māksliniecisko jaunradi, zinātnisko un pētniecisko darbību humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī radošajās industrijās; 2) attīstīt pētniecībā balstītu studiju un mākslinieciskās jaunrades procesu, nodrošinot dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades konkursos un citos mākslinieciskās jaunrades projektos; 3) veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus, nodrošinot jaunu zināšanu radīšanu mākslu un kultūras universitātes īstenotajos studiju virzienos, tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un dizaina risinājumus, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstību un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā līmenī; 4) sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās; 5) attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju; 6) sadarboties ar kultūras un radošajām industrijām, veicinot izaugsmi šajos un citos tautsaimniecības sektoros un veidojot starpdisciplināru sadarbību; 7) orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt mākslu un kultūras universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā mākslu un kultūras universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā. (3) Mākslu un kultūras universitāte savu mērķu sasniegšanai: 1) īsteno bakalaura, maģistra un akadēmiskās doktora studiju programmas un veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī īsteno profesionālās doktora studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; 2) nodrošina, ka: a) vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais doktora grāds mākslās, tai skaitā vismaz 25 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un vismaz 20 procenti akadēmiskā personāla ir nacionālā un starptautiskā līmenī atzīti mākslinieki, b) katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi vai doktora teorētiskie pētījumi un mākslinieciskās jaunrades darbi, kā arī tiek piešķirts zinātnes vai profesionālais doktora grāds, c) izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" studējošo īpatsvars ir vismaz 70 procenti; 3) piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa fundamentālo un lietišķo pētījumu un mākslinieciskās jaunrades projektu konkursos, īsteno mākslinieciskās jaunrades, pētniecības un attīstības projektus un līgumdarbus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās un citās kultūras jomās, kā arī citās nozarēs atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām; 4) veido mākslu un kultūras universitātes akadēmisko, zinātnisko un mākslinieciskās jaunrades darbību atbalstošas struktūrvienības un institūcijas; 5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz triju ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās; 6) sadarbojas ar radošajām industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību. (4) Mākslu un kultūras universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem. Mākslu un kultūras universitātes mākslinieciskā un radošā darbība tiek aprobēta arī ar dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades norisēs, projektos, konkursos un festivālos. 6 (08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026. Grozījumi pirmajā daļā par vārdu "studiju virzienā" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskajā grupā" un otrās daļas 3. punktā par vārdu "īstenotajos studiju virzienos" aizstāšanu ar vārdiem "īstenotajās izglītības tematiskajās grupās" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 3.3 pants. Lietišķo zinātņu universitāte un tās darbības mērķi (1) Lietišķo zinātņu universitāte ir augstākās izglītības, pētniecības un kultūras institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas. Akadēmiskās doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas akadēmiskās doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. (2) Lietišķo zinātņu universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi: 1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem; 2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām. (3) Lietišķo zinātņu universitāte savu mērķu sasniegšanai: 1) īsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz divās zinātnes nozaru grupās; 2) nodrošina, ka vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds; 3) ja universitātē atvērta akadēmiskā doktora studiju programma, — nodrošina, ka katru gadu akadēmiskajās doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi; 4) aktīvi sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos; 5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz triju ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. 7 (08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026. Grozījumi pirmajā daļā par vārdu "studiju virzienā" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskajā grupā" un trešās daļas 1. punktā par vārdu "divos studiju virzienos" aizstāšanu ar vārdiem "divās izglītības tematiskajās grupās" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 3.4 pants. Lietišķo zinātņu augstskola un tās darbības mērķi (1) Lietišķo zinātņu augstskola ir augstākās izglītības un pētniecības institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas. Akadēmiskās doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas akadēmiskās doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. (2) Lietišķo zinātņu augstskolas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi: 1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem; 2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām. (3) Lietišķo zinātņu augstskola savu mērķu sasniegšanai: 1) īsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz vienā zinātnes nozaru grupā; 2) nodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds; 3) ja augstskolās ir atvērta doktora studiju programma, — nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi; 4) aktīvi sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos; 5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz divu ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. 8 (08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026. Grozījumi pirmajā daļā par vārdu "studiju virzienā" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskajā grupā" un trešās daļas 1. punktā par vārdu "studiju virzienā" aizstāšanu ar vārdiem "izglītības tematiskajā grupā" stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 4. pants. Augstskolu autonomija (1) Augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp augstskolas dibinātāju un tās lēmējinstitūcijām. (2) Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu. (3) Augstskolai ir tiesības patstāvīgi: 1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi; 2) izstrādāt un pieņemt augstskolas attīstības stratēģiju; 3) noteikt zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības pamatvirzienus; 4) noteikt studiju programmu saturu un formas; 5) noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru; 6) veidot augstskolas personālsastāvu; 7) valsts dibinātai augstskolai — atvasinātai publiskai personai — izstrādāt un pieņemt augstskolas ikgadējo budžetu; 8) rīkoties ar savu mantu un finanšu resursiem, lai sasniegtu attīstības stratēģijā noteiktos mērķus; 9) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāja un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem. 9 (23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 01.12.2009. un 08.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2021.) 5.pants. Augstskolu uzdevumi (1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Nozares ministrija pārrauga augstskolas darbību stratēģiskajos un finanšu jautājumos. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba nedalāmību. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni, mākslu un valsts valodu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu (2) Augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Tās nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās. (21) Augstskolas īsteno savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kuras ietvaros: 1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpā starptautiski atzītus kvalitātes nodrošināšanas standartus; 2) izstrādā mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei; 3) izveido un publisko tādus studējošo sekmju vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu; 4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla atlases, novērtēšanas, kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai; 5) nodrošina, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas darbības būtiskiem rādītājiem; 6) nodrošina efektīvu un rezultatīvu institucionālo pārvaldību; 7) izstrādā un uztur visaptverošu un koordinētu risku pārvaldības sistēmu. (3) (Izslēgta ar 08.06.2021. likumu) (4) Augstskolas organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Tās piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus. (5) Augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. (6) Augstskolas garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, nosakot to savās satversmēs. (7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.) 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 14.07.2011., 01.02.2018., 21.06.2018., 08.06.2021. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026. Sk. pārejas noteikumu 127. punktu) 6. pants. Akadēmiskā brīvība (1) Augstskola nodrošina akadēmisko brīvību, kas ietver: 1) studiju brīvību; 2) pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību; 3) mācīšanas brīvību; 4) vārda brīvību. (2) Studiju brīvība aizsargā tiesības iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas studējot, kā arī citas šajā likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo tiesības. (3) Pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvība aizsargā tiesības izvēlēties pētniecības tēmas un metodoloģiju, kā arī citas šajā likumā, Zinātniskās darbības likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības. (4) Mācīšanas brīvība aizsargā tiesības īstenot studiju un mācību procesu, kā arī citas šajā likumā un augstskolas satversmē paredzētās akadēmiskā personāla tiesības. (5) Augstskola respektē akadēmisko brīvību, nodrošina studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, kā arī akadēmiskās brīvības īstenošanai nepieciešamos apstākļus. 11 (18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.) 6.1 pants. Akadēmiskā ētika un godīgums (1) Studējošie un akadēmiskais personāls savā darbībā ievēro akadēmisko ētiku un godīgumu, kas nodrošina akadēmiskās darbības uzticamību, pārskatāmību, objektivitāti un cieņu pret intelektuālo īpašumu. (2) Augstskola izstrādā akadēmiskās ētikas kodeksu un akadēmiskā godīguma noteikumus, kā arī izveido akadēmiskās ētikas komisiju sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas jautājumiem. 12 (18.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2026.) 7.pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika (1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas. (2) Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir valsts iestāde. (21) Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Jautājumos, kuri neskar Nacionālo bruņoto spēku komandiera kompetenci, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir aizsardzības ministra pārraudzībā. Attiecībā uz šo augstskolu Ministru kabinets: 1) nosaka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no šajā likumā noteiktās, šīs augstskolas rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju, akadēmiskā personāla, kas nav profesionālā dienesta karavīri, atalgojuma noteikšanas kārtību, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību, kā arī šīs augstskolas finansēšanas kārtību; 2) ir tiesīgs, ja to prasa šīs augstskolas militārā vai profesionālā specifika, paredzēt citu kārtību studējošo skaita noteikšanai, studējošo un akadēmiskā personāla komplektēšanai, studiju līgumu slēgšanai, studiju programmu ekspertīzei pirms apstiprināšanas un studējošo pašpārvaldes finansēšanai, kā arī atšķirīgas prasības rektora kvalifikācijai un ierobežojumus šajā likumā noteiktajām studējošo un studējošo pašpārvaldes tiesībām. (22) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu) (3) Privātpersonu dibinātās augstskolas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. (4) Valsts atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets. (5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku. 13 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2007.,18.02.2010., 16.10.2014., 19.05.2016., 08.06.2021., 15.09.2022. un 12.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2026.) 7.1 pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija 14 (Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2011.) II nodaļa Augstskolu dibināšana, reorganizācija un to tiesiskais pamats 8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana (1) Augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. (2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā. (3) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu.) (4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī — filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. (5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata. (6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi: 1) augstskola īstenos vismaz piecas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 30 (teoloģijas nozares augstskolā — vismaz 10) personas ar zinātnes doktora grādu, no kurām vismaz piecas ir personas ar zinātnes doktora grādu tajā zinātnes nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma; 2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība; 3) augstskolas plānojumam ir jāno­drošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas; 4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 711 435 euro apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija; 5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 2 845 743 euro, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas; 6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; 7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem. (7) Augstskolas filiāli atverot, jāievēro šādi noteikumi: 1) vienas studiju programmas īstenošanā tiks iesaistītas ne mazāk kā sešas personas ar zinātnes doktora grādu; 2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība; 3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 100 augstskolas filiālē studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas; 4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā studējošajiem vismaz 177 858 euro apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija; 5) nevienam no dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; 6) filiāles telpas, kurās tiek īstenota studiju programma, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; filiāles materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; filiālei ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; filiālē ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem. (8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. 15 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 14.07.2011., 12.09.2013., 08.06.2021., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.) 8.1 pants. Augstskolu reģistrācija (1) Augstskolas reģistrē Izglītības iestāžu reģistrā (turpmāk arī — reģistrs). Reģistru ved tam pilnvarota Ministru kabineta noteiktas institūcijas amatpersona (turpmāk — reģistra amatpersona). (2) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem. (3) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. (4) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts. 16 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022. Panta nosaukuma un pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 92. punktu) 8.2 pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) augstskolas vai filiāles nosaukumu; 2) augstskolas vai filiāles juridisko adresi; 3) augstskolas vai filiāles dibinātājus un augstskolas rektoru vai filiāles vadītāju; 4) datumu, kad pieņemts lēmums par augstskolas dibināšanu vai filiāles atvēršanu; 5) augstskolas juridisko statusu; 6) augstskolas satversmes vai filiāles nolikuma apstiprināšanas datumu; 61) augstskolas tipu; 7) augstskolas vai filiāles īstenoto studiju programmu nosaukumus un atbildīgo par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktoru); 8) ziņas par augstskolā vai filiālē akreditētajiem studiju virzieniem un tiem atbilstošajām akreditētajām studiju programmām; 9) ziņas par augstskolas vai filiāles akreditāciju; 10) ziņas par augstskolas vai filiāles telpu nodrošinājumu, telpu tiesisko statusu; 11) augstskolas vai filiāles finansējuma avotus un finansēšanas kārtību; 12) ziņas par augstskolas satversmes apturēšanu, ziņas par augstskolas vai filiāles darbības izbeigšanu, augstskolas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju; 13) ziņas par likvidatora vai administratora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, tālruni; 14) augstskolas vai filiāles tālruņa vai faksa numuru, elektroniskā pasta adresi; 15) citas ziņas, ja to tieši paredz likums. (2) Ierakstot reģistrā augstskolu vai filiāli, tai piešķir reģistrācijas numuru. (3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums. 17 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 21.06.2018. un 08.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2021.) 8.3 pants. Reģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana (1) Reģistram iesniedzami dokumenti, kas pamato ierakstu izdarīšanu reģistrā vai to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Reģistram iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. (2) Augstskolas dibinātāja pilnvarota persona divu mēnešu laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas reģistrāciju. Iesniegumam par augstskolas reģistrāciju pievieno augstskolas satversmes projektu. Iesniegumu par augstskolas ierakstīšanu reģistrā paraksta visi dibinātāji. (3) Filiāles reģistrāciju reģistrā nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Augstskolas pilnvarota persona divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par filiāles atvēršanu, iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju. Iesniegumam par filiāles reģistrāciju pievieno augstskolas satversmē noteiktās institūcijas apstiprinātu filiāles nolikumu. (4) Dokumenti, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti vai grozījumi reģistrā, iesniedzami reģistram 10 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (5) Reģistram iesniedzamie dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā vai to grozījumi, ir derīgi, ja tie izsniegti ne agrāk kā mēnesi pirms to iesniegšanas reģistram. Šis noteikums neattiecas uz tiesas nolēmumiem. (6) Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir tiesības pārbaudīt reģistram sniegto ziņu atbilstību īstenībai. (7) Reģistram iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās augstskolas vai filiāles reģistrācijas lietā, ja uz to pamata izdarīts ieraksts reģistrā. 18 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 8.4 pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā (1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata. Iesniegumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets. (2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra amatpersona izdara ierakstu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata. (3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem, ja: 1) izvēloties augstskolas vai filiāles nosaukumu vai apstiprinot filiāles nolikumu, nav ievērotas normatīvo aktu prasības; 2) augstskolas satversmes projekts vai filiāles nolikums, vai citi iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām; 3) nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti. (4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra amatpersona pieņem, ja: 1) augstskolas satversmē vai filiāles nolikumā noteiktais augstskolas vai filiāles darbības mērķis ir pretrunā ar likumu; 2) nav ievēroti normatīvajos aktos noteiktie augstskolas dibināšanas vai filiāles atvēršanas noteikumi; 3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, lēmumā noteiktajā termiņā nav novērsti iepriekš norādītie trūkumi; 4) iesniegums un tam pievienotie dokumenti iesniegti vēlāk nekā divus mēnešus pēc augstskolas dibināšanas vai lēmuma pieņemšanas par filiāles atvēršanu; 5) pastāv šā likuma 8.6 panta trešajā daļā norādītie iemesli, kuru dēļ augstskolu vai filiāli reģistrēt nav atļauts; 6) Izglītības kvalitātes valsts dienestam likti šķēršļi reģistram sniegto ziņu pārbaudei; 7) iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas. (5) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam, tajā jānorāda, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai. (6) Reģistra amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Izglītības iestāžu reģistra datus publicē Ministru kabineta noteiktas institūcijas tīmekļvietnē; grozījumus reģistrā, kā arī reģistra amatpersonas pieņemtos lēmumus tajā publicē triju dienu laikā. (7) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.) (8) Atkārtoti iesniegumu par augstskolas vai filiāles reģistrāciju var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par atteikumu reģistrēt augstskolu vai filiāli. (9) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu. 19 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 24.03.2022. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022. Grozījums sestajā daļā par vārdu "Augstskolu reģistra" aizstāšanu ar vārdiem "Izglītības iestāžu reģistra" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 92. punktu) 8.5 pants. Reģistrācijas apliecība 20 (Izslēgts ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 8.6 pants. Augstskolas un filiāles izslēgšana no reģistra (1) Augstskolu vai filiāli izslēdz no reģistra: 1) ja dibinātājs ir iesniedzis iesniegumu par augstskolas likvidēšanu vai filiāles slēgšanu; 2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no reģistra; 3) ja gada laikā pēc augstskolas vai filiāles reģistrēšanas nav licencēta neviena studiju programma; 4) ja gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav uzsākta šīs studiju programmas īstenošana; 5) ja ir pieņemts lēmums atcelt visu augstskolas studiju programmu licencēšanu; 6) pamatojoties uz tiesas nolēmumu; 7) ja ārkārtas akreditācijas rezultātā ir pieņemts lēmums atcelt vai anulēt augstskolas akreditāciju. (2) Augstskolu vai filiāli var izslēgt no reģistra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja: 1) izziņota studējošo uzņemšana, uzņemti studējošie, uzsākta tādas studiju programmas īstenošana vai veikta cita veida izglītojoša darbība tādā studiju programmā, kas nav licencēta; 2) augstskolas vai filiāles reģistrācijas procesā ir sniegtas nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu augstskolas vai filiāles reģistrācijai; 3) augstskolā vai filiālē ir konstatēta valsts atzītu diplomu izsniegšana, kaut gan atbilstoši šā likuma noteikumiem tai nebija tiesību tādus izsniegt (persona nav pilnībā apguvusi studiju programmu, studiju programma nav akreditēta u.tml.); 4) Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības padome vai cita institūcija atbilstoši savai kompetencei atkārtoti konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus augstskolas vai filiāles darbībā. (3) Personai, kuras dibinātā augstskola izslēgta no reģistra, nav atļauts piedalīties citas augstskolas dibināšanā un iesniegt tās reģistrācijas iesniegumu gada laikā no dienas, kad augstskola izslēgta no reģistra, izņemot gadījumu, kad augstskola izslēgta no reģistra, pamatojoties uz šā likuma 8.6 panta pirmās daļas 1.punktu. 21 (03.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 18.10.2018. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 8.7 pants. Tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus 22 (Pants stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu) 9.pants. Augstskolu akreditācija (1) Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Lēmumu par augstskolu akreditāciju sešu mēnešu laikā pieņem Studiju kvalitātes komisija. Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu akreditāciju. (11) Akadēmiskās informācijas centra organizētais augstskolu akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Akadēmiskās informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets. (2) Augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi: 1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un Augstskolu reģistrā ierakstīts augstskolas tips; 2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) (izslēgts ar 15.09.2022. likumu). (3) Ja augstskola nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. (4) Informācija par akreditētajām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās licencēto un akreditēto studiju programmu saraksts pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.03.2006., 17.12.2014., 16.11.2017., 18.10.2018., 08.06.2021., 24.03.2022., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024. Grozījums otrās daļas 1. punktā par tā papildināšanu ar vārdiem "un Augstskolu reģistrā ierakstīts augstskolas tips" stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu) 10. pants. Augstskolas satversme (1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi. (2) Augstskolas satversmē ietverami vismaz šādi pamatnoteikumi: 1) augstskolas nosaukums; 2) augstskolas juridiskais statuss; 3) augstskolas dibinātājs; 4) dibinātāja noteiktā augstskolas stratēģiskā specializācija un tips; 5) augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi; 6) augstskolas institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas un atcelšanas kārtība, sastāvs un pilnvaru termiņš, tiesības un pienākumi, ciktāl to neregulē šis likums; 7) augstskolas iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtība; 8) strīdu izskatīšanas kārtība augstskolā. (3) Augstskola savā satversmē var ietvert arī citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (4) Augstskolas satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu izstrādā augstskolas senāts. Priekšlikumus par grozījumiem satversmes projektā vai satversmē senātam ir tiesīgi iesniegt: augstskolas padome, privāto augstskolu gadījumā — dibinātājs, senāts, rektors, vismaz 10 procenti no visiem satversmes sapulces locekļiem, fakultātes dome (nodaļa) un studējošo pašpārvalde. (5) Valsts dibinātas augstskolas senāts izskata šā panta ceturtajā daļā minēto institūciju priekšlikumus, sagatavo satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu un, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem senāta locekļiem, virza projektu apstiprināšanai padomē. (6) Valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus apstiprina attiecīgās augstskolas padome. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem augstskolas padomes locekļiem. (7) Ja valsts dibinātas augstskolas satversmē ir paredzēta satversmes sapulce, tad satversme vai tās grozījumi pēc apstiprināšanas augstskolas padomē virzāmi apstiprināšanai satversmes sapulcē. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no visiem satversmes sapulces locekļiem. (8) Lemjot par attiecīgās valsts dibinātās augstskolas satversmes vai tās grozījumu apstiprināšanu, ne augstskolas padome, ne satversmes sapulce nav tiesīga tajā izdarīt grozījumus. (9) Apstiprinātu valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā no apstiprināšanas dienas. Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē, ka augstskolas satversme vai tās daļa neatbilst normatīvajiem aktiem, viņam ir pienākums aicināt augstskolu novērst neatbilstību. Ja augstskola 45 dienu laikā neatbilstību nenovērš, ministram ir tiesības rosināt Ministru kabinetu apturēt attiecīgās satversmes daļas darbību. (10) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un tās grozījumus apstiprina Ministru kabinets. (11) Privātpersonu dibinātas augstskolas satversmi un tās grozījumus apstiprina dibinātāja dalībnieku kopsapulce. 24 (08.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.08.2021.) 10.1 pants. Koledža 25 (Izslēgts ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.) 11.pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija (1) Lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs. (2) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru. (3) Valsts dibinātu augstskolu reorganizē: 1) pievienojot to citai augstskolai, — pievienojamā augstskola beidz pastāvēt, integrējoties esošajā citas augstskolas struktūrā; 2) nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā; 3) nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas dibinātas kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā; 4) apvienojot to ar vienu vai vairākām citām augstskolām, — uz reorganizējamo augstskolu bāzes tiek izveidota jauna augstskola. (4) Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts augstskolu reorganizāciju, tās apvienojot, vai par valsts augstskolas pievienošanu citai valsts augstskolai, šā mērķa sasniegšanai var veidot augstskolu apvienību, kura darbojas noteiktu laiku (no viena gada līdz pieciem gadiem) un noteiktajā termiņā nodrošina reorganizāciju apvienošanas vai pievienošanas veidā. Dibinātājs nosaka reorganizācijas rezultātā izveidojamās augstskolas tipu. Valsts augstskolas reorganizācijas gadījumā Ministru kabinets lemj arī par reorganizējamās augstskolas nosaukuma turpmāku izmantošanu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, ja augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības), kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā atbilstoši šā panta trešās daļas 2. vai 3. punktam. (5) Valsts augstskolu apvienības izveides gadījumā apvienībā iekļauto augstskolu padomes darbību izbeidz. Augstskolu apvienībai ir viena padome, kuru izveido atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par reorganizācijas noteikumiem un kurai ir šā likuma 14.2 pantā valsts augstskolas padomei noteiktā kompetence. (6) Augstskolu apvienības padome tiek izveidota uz apvienības darbības laiku. 26 (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2021., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.) III nodaļa Augstskolu pašpārvalde un struktūrvienības 12. pants. Augstskolas pārvaldes institūcijas (1) Valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas — pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. (2) Privātpersonu dibinātās augstskolās ir šādas pārvaldes institūcijas: valde, senāts un rektors, kā arī padome, satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. Privātpersonu dibinātas augstskolas pārvaldes institūciju kompetenci nosaka augstskolas satversme. (3) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārvaldes institūcijas ir padome, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa. 27 (08.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.08.2021.) 13. pants. Satversmes sapulce (1) Augstskolas satversmes sapulce ir augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija. (2) Satversmes sapulci atbilstoši augstskolas satversmē noteiktajam personāla pārstāvības principam kopskaitā līdz 200 personām uz trim gadiem ievēlē vispārīgās vēlēšanās. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, ja vien satversme neparedz citu balsošanas kārtību. (3) Augstskolas personāla pārstāvības principus, pēc kuriem augstskolā tiek noteikts satversmes sapulces locekļu skaits, nosaka augstskolas satversmē. (4) Satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanai no augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvjiem tiek izveidota satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas izveides nosacījumus un kārtību, skaitlisko sastāvu, pienākumus, kā arī vēlēšanu procesa norises un uzraudzības kārtību regulē augstskolas satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikums. Šo nolikumu izstrādā augstskolas senāts, bet apstiprina augstskolas senāts un padome. (5) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — mazāks par 20 procentiem, lai pēc iespējas būtu nodrošināta visos studiju līmeņos studējošo pārstāvība. Studējošo pārstāvjus ievēlē studējošo pašpārvalde tās noteiktajā kārtībā. (6) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u. c. (7) Satversmes sapulce ievēlē savu priekšsēdētāju, viņa vietnieku (vietniekus) un sekretāru. (8) Satversmes sapulci sasauc tās priekšsēdētāj …