Par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu "MAXIMA Latvija" SIA darbībās

Par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu "MAXIMA Latvija" SIA darbībās Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 25 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2025. gada 31. oktobrī (prot. Nr. 53) Par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu "MAXIMA Latvija" SIA darbībās Lieta Nr. TL/2.2-6/24/1 SATURA RĀDĪTĀJS I LIETAS BŪTĪBA II LIETAS DALĪBNIEKS III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 3.1. Lietas ierosināšana 3.2. Lietā veiktās procesuālās darbības 3.3. Lietā izmantotie galvenie pierādījumi IV NORMATĪVAIS REGULĒJUMS 4.1. ES tiesiskais ietvars (Direktīva 2019/633) 4.2. Nacionālais regulējums V MAXIMA TIRGUS VARA8 VI NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES IZPAUSMES 6.1. Procesuālo darbību laikā iegūtie pierādījumi 6.2. Maxima vienpusēja iepirkuma cenu noteikšana 6.2.1. Maxima rīcība sadarbībā ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] 6.2.2. Maxima rīcība sadarbībā ar (*) [Piegādātājs Nr. 2] VII TIRGUS DALĪBNIEKA VIEDOKLIS VIII TIESISKO PIENĀKUMU VĒRTĒJUMS IX ATBILDĪBA 9.1. Tiesiskie pienākumi 9.2. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 9.3. Pārkāpuma smagums 9.4. Pārkāpuma ilgums 9.5. Atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi 9.6. Galīgais naudas sods Pielikums Nr. 1 Pielikums Nr. 2 Pielikums Nr. 3 [1.-4. e-pasta vēstules ir ārpus pārkāpuma perioda] Pielikums Nr. 4 Pielikums Nr. 5 Pielikums Nr. 6 Pielikums Nr. 7 I LIETAS BŪTĪBA 1 Lietā Konkurences padome (turpmāk - KP) pārbaudīja, vai tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem "Maxima Latvija" SIA (turpmāk - Maxima) rīcībā ir saskatāmas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (turpmāk - NTPAL) 5. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā aizlieguma veikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus pazīmes laika periodā no NTPAL spēkā stāšanās laika 01.11.2021. 2 KP lietā secināja, ka laika periodā no 01.11.2021. līdz 07.08.2024. Maxima sistemātiski un ilgstoši ir izmantojusi savu tirgus varu vienpusēji nosakot preču iepirkuma cenas vairākiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Vienpusējā rīcība īstenota izdarot ilgstošu un sistemātisku spiedienu uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, kas cita starpā ietvēra preču iepirkuma cenu apstiprināšanas novilcināšanu, ilgstošu preču neiepirkšanu. Maxima rīcība kopumā pastiprināja tiesisko attiecību nelīdzsvarotību un liecināja par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu, kā rezultātā tika ierobežotas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus par savas uzņēmējdarbības attīstību un ilgtermiņa plānošanu, kā arī varēja samazināt to spējas ieguldīt līdzekļus attīstībā un konkurētspējas palielināšanā. 3 Pamatojoties uz lietā iegūto informāciju, KP ir secinājusi, ka, lai gan lietas tvērums un izpētes priekšmets tieši neattiecas uz cenu nodošanu gala patērētājiem, tomēr ir konstatēts, ka Maxima īstenotā negodprātīgā rīcība, kas izvērtēta Lēmumā, bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina. Turklāt, konstatētas indikācijas par Maxima iegūto preču iepirkuma samazinājuma nenodošanu gala patērētājiem, bet gan absorbēšanu savā ķēdes posmā. 4 Ņemot vērā, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijā piegādātāju vidū pastāv augsts baiļu faktors attiecībā uz sadarbību ar mazumtirgotājiem, KP kā NTPAL uzraugošā iestāde uzskata par īpaši būtisku saglabāt sabiedrības un tirgus dalībnieku uzticību. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad cietusī puse ir aizsargāta ar speciālu regulējumu. Lai nodrošinātu aizsargājamās puses identitāti un iespējami samazinātu nelabvēlīgo seku riska faktoru, šī lēmuma publiskojamajā versijā visi lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji, pret kuriem Maxima īstenoja negodprātīgu tirdzniecības praksi, ir anonimizēti. Tāpat anonimizētas ir arī preču kategorijas, preču nosaukumi un darbinieku identitātes informācija. II LIETAS DALĪBNIEKS 5 Maxima reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā ar nosaukumu "Maxima Latvija" SIA, vienotais reģistrācijas Nr. 40003520643. Juridiskā adrese ir Latgales ielā 257, Rīgā, LV-1019. Amatpersona - Zygmantaite Karolina ir valdes locekle no 07.03.2022. Dalībnieki: MAXIMA GRUPE, UAB (67 %), MAXIMA LT, UAB (33 %). 6 Maxima ir viens no lielākajiem tirgotājiem Latvijā un nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (NACE 47.11). III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 3.1. Lietas ierosināšana 7 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta otro daļu un KL 8. panta pirmās daļas 1. punktu, KP 25.07.2024. ierosināja Lietu Nr. TL/2.2-6/24/1 "Par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu "MAXIMA Latvija" SIA darbībās" (turpmāk - Lieta). 8 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta pirmo daļu, KL 8. panta pirmās daļas 2. punktu un 27. panta otro daļu, KP 23.01.2025. nolēma1 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā līdz 25.07.2025. 9 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta pirmo daļu, KL 8. panta pirmās daļas 2. punktu un 27. panta trešo daļu, 24.07.2025. KP nolēma2 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā līdz 15.12.2025. 10 KP 14.08.2025. nosūtīja Maxima KP 14.08.2025. paziņojumu Nr. 2.2-6/921 par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums). 11 KP 08.09.2025. saņēma Maxima viedokli par Paziņojumu (turpmāk - Viedoklis). Viedoklī Maxima izteica lūgumu tikt uzklausītai mutvārdos. Ievērojot minēto un saskaņā ar KL 26. panta septīto daļu, 09.10.2025. notika Maxima pārstāvju mutvārdu uzklausīšana. 3.2. Lietā veiktās procesuālās darbības 12 Lietā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 02.08.2024. lēmumu lietā Nr. 3-17117/20243, 07.08.2024. KP amatpersonas veica KL 9. panta piektās daļas 4. punktā noteiktās procesuālās darbības Maxima juridiskajā adresē. 13 KP amatpersonas veica KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktā minētās procesuālās darbības arī Maxima lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju juridiskajās adresēs4. KP ieguva arī paskaidrojumus no Maxima lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju pārstāvjiem, pamatojoties uz KL 9. panta piektās daļas 2. punktu.5 3.3. Lietā izmantotie galvenie pierādījumi 14 Galvenie pierādījumi Lietā iegūti KL 9. panta piektās daļas 4. punktā noteikto procesuālo darbību laikā elektroniskā veidā un KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktā noteikto procesuālo darbību laikā iegūtā informācija un iegūtie lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju pārstāvju paskaidrojumi. IV NORMATĪVAIS REGULĒJUMS 15 Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegums Latvijā ietverts NTPAL, kas stājies spēkā 01.11.2021. Tā mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē. Regulējums pieņemts, pārņemot nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk - Direktīva 2019/6336), kā arī pilnveidojot jau iepriekš spēkā esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (turpmāk - NMPAL) regulējumu tieši attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi tās pēdējā piegādes ķēdes posmā (piegādātājs - mazumtirgotājs).7 4.1. ES tiesiskais ietvars (Direktīva 2019/633) 16 Direktīvas 2019/633 mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot vienotus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) standartus - minimālo sarakstu ar aizliegtiem tirdzniecības prakses veidiem starp pircēju un piegādātāju. 17 Direktīvas 2019/633 preambulas pirmajā apsvērumā skaidrots, ka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē pastāv nelīdzsvarotība starp lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju un pircēju spēju aizstāvēt savas intereses. 18 Šāds spēku samēra trūkums var veicināt negodīgu tirdzniecības praksi, kad lielāki un ietekmīgāki tirdzniecības partneri uzspiež tādu praksi vai līgumu nosacījumus, kuri tiem pārdošanas darījumā ir izdevīgāki. Šāda prakse var krasi atšķirties no labas komercprakses, būt pretrunā labticībai un godprātībai darījumos, un viens tirdzniecības partneris to var vienpusēji uzspiest otram. 19 Saskaņā ar Direktīvas 2019/633 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu negodīga tirdzniecības prakse izpaužas arī gadījumos, kad "pircējs lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes līgumā izdara vienpusējas izmaiņas, kas attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktu piedāvājuma vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu, vai attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ciktāl tie ir nepārprotami minēti 2. punktā". 20 Direktīvas 2019/633 preambulas 21. apsvērumā tiek skaidrots: "Stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram, izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes līgums. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad starp piegādātāju un pircēju pastāv vienošanās, kas īpaši paredz, ka pircējs var vēlākā posmā precizēt konkrētu darījuma elementu attiecībā uz turpmākajiem pasūtījumiem. Tas varētu, piemēram, attiekties uz pasūtīto daudzumu. Kādā noteiktā brīdī noslēgta vienošanās ne vienmēr aptver visus darījuma aspektus starp piegādātāju un pircēju." Papildus Direktīvas 2019/633 preambulas 22. apsvērumā rakstīts, ka "Lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātājiem un pircējiem vajadzētu spēt brīvi risināt sarunas par pārdošanas darījumiem, tostarp cenām". 21 Direktīvas 2019/633 preambulas 9. apsvērumā norādīts, ka piegādātāja ekonomiskā atkarība no pircēja un atšķirīgās spējas aizstāvēt savas intereses ļauj lielākiem tirgus dalībniekiem uzspiest negodīgu tirdzniecības praksi mazākajiem tirgus dalībniekiem. Dinamiskai pieejai, kuras pamatā ir piegādātāja un pircēja relatīvais lielums apgrozījuma ziņā, būtu jānodrošina labāka aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi vājākiem tirgus dalībniekiem. Negodīga tirdzniecības prakse jo īpaši kaitē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU) lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Relatīvo spēju aizstāvēt savas intereses vislabāk raksturo tirgus dalībnieku gada apgrozījums. Lai gan tas ir tikai tuvinājums, šāds kritērijs nodrošina tirgus dalībniekiem skaidrību attiecībā uz to tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2019/633. Līdz ar to uzņēmuma gada apgrozījums ir būtisks, lai vērtētu piegādātāja spēju aizsargāt savas intereses darījumos ar pircēju. 4.2. Nacionālais regulējums 22 NTPAL 1. panta 3. un 7. punktā skaidroti subjekti, kuru tiesiskajām attiecībām piemērojams likums. NTPAL 1. panta 7. punktā noteikts, ka pircējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 euro, vai ES esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces. Ņemot vērā, ka Maxima pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 euro, tā atbilst NTPAL noteiktajam Pircēja statusam. 23 Savukārt NTPAL 1. panta 3. punktā noteikts, ka lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājs vai jebkura fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, tostarp ražotāju organizācija, piegādātāju organizācija un šādu organizāciju apvienība, kas neatkarīgi no savas saimnieciskās darbības vietas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces. 24 Līdz ar to secināms, ka NTPAL ir piemērojams un attiecināms uz Maxima rīcības novērtējumu tiesiskajās attiecībās ar personām, kas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces Maxima. Kā arī NTPAL aizsargā visu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju tiesiskās intereses neatkarīgi no to apgrozījuma. 25 Šajā Lēmumā Maxima tiek dēvēta arī par Pircēju, savukārt tie lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji, kas pārdod preces Maxima, par Piegādātājiem. 26 Saskaņā ar NTPAL 5. panta pirmo daļu pircējam ir aizliegts veikt darbības pret piegādātājiem, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Negodīga tirdzniecības prakse var krasi atšķirties no labas komercprakses, un viens tirdzniecības partneris to var vienpusēji uzspiest otram, piemēram, uzspiežot nepamatotu un nesamērīgu viena tirdzniecības partnera ekonomiskā riska nodošanu otram vai uzspiežot vienam tirdzniecības partnerim tiesību un pienākumu būtisku nelīdzsvarotību. 27 Papildus NTPAL 5. panta pirmajā daļā ietvertajai ģenerālklauzulai, kas nosaka, ka pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, NTPAL 5. pants paredz konkrētu aizliegto darbību uzskaitījumu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē.8 28 Attiecīgi šie prakses veidi, kas ir uzskaitīti NTPAL 5. panta pirmajā daļā, pēc savas būtības ir uzskatāmi par negodīgiem un aizliegtiem. Vienlaikus, lai izprastu, vai pircējs ir pārkāpis NTPAL regulējumu, katra situācija ir vērtējama individuāli. 29 NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, "ir aizliegts izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu." 30 Attiecīgi NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā ietverts liegums pircējam veikt vienpusējus līguma grozījumus, kas nodrošina līguma noteikumu paredzamību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju un veicina plānošanu lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē.9 31 Līguma brīvība nav absolūta, jo pastāv pārākas vērtības, kas būtu jāaizsargā.10 Proti, gadījumos, kad autonomiju (līguma brīvību) apdraud tirgus nepilnības, piemēram, monopoli, dominance un/vai informācijas asimetrija, bieži tiek uzskatīts par nepieciešamu ieviest obligātos noteikumus un regulatīvas intervences.11 32 Senāts atzinis, ka "[..] katrai no līguma brīvības principa izpausmēm likumā ir noteikti ierobežojumi. Šāds ierobežojums, piemēram, ir ietverts Darba likumā, nosakot atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas ierobežo darba devēja iespēju pilnīgi brīvi izvēlēties darbinieku, ar kuru slēgt darba līgumu. Senāta ieskatā, līguma slēgšanas brīvības ierobežojums var arī nebūt strikti noteikts likumā, bet tas var izrietēt no apstākļiem un būt nepieciešams, lai tiktu sakārtotas tiesiskās attiecības, piemēram, piespiedu nomas gadījumā."12 33 Līdz ar to secināms, ka līguma slēgšanas brīvība, kas izriet no privātautonomijas principa, nav absolūta, jo tai jāpastāv harmonijā ne vien ar normatīvajiem aktiem, bet arī ar konkrētajiem apstākļiem, nodrošinot taisnīgu attiecību līdzsvaru un vājākās puses aizsardzību. Attiecīgi tiesiskajās attiecībās starp pircēju un piegādātāju vispirms ir piemērojamas NTPAL normas, arī tajā noteiktie ierobežojumi, un tikai tad, ja NTPAL normas nesniedz tiesisko attiecību noregulējumu, piemērojamas vispārējās Civillikuma normas.13 34 Administratīvā apgabaltiesa savā 01.07.2024. spriedumā lietā Nr. A43007118, A43-0022-24/5 norādījusi: "[..] tiesiskais regulējums par negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizliegumu pats par sevi ir balstīts apsvērumos, ka mazumtirgotājiem, jo īpaši pārtikas preču ķēdē, pastāv iepirkuma vara un attiecīgi šīs varas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Lai arī likuma mērķim pretēja būtu tādu mazumtirgotāju sodīšana, kuriem iepirkuma vara nepiemīt, tomēr Senāts nepiekrita pieteicējām, ka padomei ikvienā gadījumā būtu jāpamato un jāpierāda iepirkuma varas pastāvēšana. Tā kā pieteicējas ir pārtikas preču mazumtirgotājas, tās atbilst mazumtirgotāja statusam Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē. Tātad padomei pārkāpuma kvalifikācijas nolūkos nebija īpaši jāpierāda, ka tām piemīt iepirkuma vara. Ja tiek konstatēta objektīvi negodīga tirdzniecības komercprakse, tās cēlonis ir tirgus dalībnieku atšķirīgās iespējas ietekmēt sadarbības un vienošanās saturu. Turklāt pieteicēju būtiskais komercdarbības apjoms neliek šaubīties, ka to veidotajam pieprasījumam ir pietiekami būtiska nozīme piegādātāju saimnieciskajā darbībā. Savukārt faktam, ka piegādātāji labprātīgi parakstījuši līgumus un maksājuši līgumsodus, nav nozīmes, jo šāda piekrišana būtībā ir samierināšanās ar darījumu sarunās un līguma attiecībās spēcīgākās puses piedāvāto [..]."14 35 Tā kā NTPAL regulējums tieši izriet no Direktīva 2019/633 noteikumiem un ir arī cieši saistīts ar iepriekšējā regulējumā (NMPAL) noteikto, īpaši attiecībā uz pēdējo piegādes ķēdes posmu - mazumtirdzniecību, kā arī ievērojot, ka kopš NMPAL darbības laika mazumtirdzniecības posma dalībnieku ietekme un tirgus struktūra nav būtiski mainījusies, tad arī Administratīvās apgabaltiesas minētais attiecināms uz mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmu arī NTPAL kontekstā. 36 Attiecīgi analoģiski iepriekš minētajam Apgabaltiesas secinājumam, nacionālais regulējums balstīts apsvērumos, ka sevišķi pārtikas piegādes ķēdē mazumtirgotājiem piemīt iepirkuma vara un tādējādi arī pastāv šīs varas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Turklāt, negodprātīga rīcība tiesiskajās attiecībās ar piegādātājiem ir cēloņsakarībā ar šo iepirkuma varu. Turklāt, Maxima būtiskais komercdarbības apjoms (apgrozījums) neliek šaubīties, ka Maxima veidotajam pieprasījumam ir pietiekami būtiska nozīme Piegādātāju saimnieciskajā darbībā. Papildus norādāms, ka Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Piegādātājiem faktiski nepastāv alternatīvs noieta kanāls Maxima tīklam, vai arī pastāv šķēršļi iekļūšanai citos veikalu tīklos (piemēram, sortimenta pārskatīšanas ierobežojumi, fiziskās plaukta vietas veikalos u. c. šķēršļi). Turklāt, ja konkrētā prece jau tiek tirgota konkurējošā mazumtirdzniecības tīklā (alternatīvā noieta kanālā), pastāv ļoti maza iespēja, ka konkurējošais tīkls spēs absorbēt papildus apjomu, kas būtu līdzvērtīgs vai tuvs tam, ko Piegādātājs iepriekš realizēja Maxima tīklā. 37 Līdz ar to tirgus realitāte pastiprina Maxima ietekmi un varu tirgū, attiecīgi arī pastiprinot Maxima veidotā pieprasījuma nozīmi Piegādātāju saimnieciskajā darbībā. Ņemot vērā tirgus apstākļus un Lietā konstatētos faktus, secināms, ka Maxima veido būtisku nozīmi Piegādātāju saimnieciskajā darbībā un ar savu rīcību spēj to būtiski ietekmēt. Tādējādi Maxima piemīt pietiekami liela iepirkuma vara un attiecīgi arī būtiska ietekme tirgū. V MAXIMA TIRGUS VARA 38 Lai gan NTPAL un šajā Lēmumā 34. rindkopā citētā tiesu prakses atziņa paredz, ka Pircēja iepirkuma vara pārtikas preču piegādes ķēdē tiek prezumēta un tā nav jāpierāda pārkāpuma konstatēšanai, Lietā iegūtie pierādījumi apstiprina Maxima tirgus varu un apzinātu šīs varas izmantošanu konkrētajos faktiskajos tirgus apstākļos. 39 Lietā konstatēts, ka Maxima kā viens no lielākajiem ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem Latvijā ieņem ievērojami pārāku pozīciju salīdzinājumā ar atsevišķiem Piegādātājiem. Turklāt Maxima ir izmantojusi tai piemītošo varu, nosakot sadarbības noteikumus, darījumu sarunu procesu, kā arī gan tiešā, gan netiešā veidā ir ietekmējusi Piegādātāju saimniecisko darbību. Turpmāk šajā nodaļā izvērtēts Maxima tirgus varas raksturs un tās izmantošana tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem, balstoties uz Lietā iegūto informāciju. 40 NTPAL mērķis ir aizsargāt visus piegādātājus no pircēju īstenotas negodprātīgas tirdzniecības prakses, neatkarīgi no piegādātāju apgrozījuma. Attiecīgi, lai piemērotu NTPAL, nav nozīme tam, cik liels apgrozījums ir piegādātājiem, pret kuru ir vērsta negodprātīga tirdzniecības prakse. 41 Vienlaikus, pat pieņemot, ka tirgus dalībnieku apgrozījums varētu būt kritērijs15, lai novērtētu tirgus dalībnieka spēju aizstāvēt savas intereses darījumu sarunās, secināts, ka Maxima spēja aizstāvēt savas intereses tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem ir būtiski augstāka. 42 2023. gadā Maxima apgrozījums sasniedza 1073 miljonus euro (2024. gadā Maxima apgrozījums sasniedzis 1101,65 miljonus euro), kamēr tās Piegādātāju vidū lielākā daļa ir uzņēmumi ar ievērojami mazāku apgrozījumu. Lietā ir identificēti vairāki Piegādātāji, pret kuriem Maxima īstenoja negodīgu tirdzniecības praksi, kam ir savstarpēji atšķirīgi apgrozījumi, piemēram, (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 1]) 2023. gada apgrozījums bija (*) [~15 miljoni] euro, savukārt (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 2]) (*) [~240 miljoni] euro un (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 3]) apgrozījums bija (*) [~213 000] euro.16 Maxima apgrozījums ir vairākas reizes lielāks par katru no minētajiem Piegādātāju apgrozījumiem. 43 Lietā konstatēts, ka Maxima īstenoja negodprātīgu tirdzniecības praksi pret Piegādātājiem ar atšķirīgu finansiālo apgrozījumu, proti, gan pret Piegādātājiem ar vairāku miljonu euro apgrozījumu, gan Piegādātājiem, kuru apgrozījums nesasniedz pat pusmiljonu. Līdz ar to Maxima izvērsa negodprātīgu tirdzniecības praksi gan pret lieliem Piegādātājiem, kam ir relatīvi augstāka spēja aizstāvēt savas intereses, gan pret MVU Piegādātājiem, kam attiecīgi ir relatīvi zemāka spēja aizstāvēt savas intereses. 44 Divpusējās līgumattiecībās šāda apgrozījumu atšķirība kopsakarā ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus apstākļiem Latvijā, kuros Maxima piemīt iepirkumu vara, rada Piegādātāju ekonomisko atkarību no Maxima, kā arī izrietoši nelīdzsvarotas darījuma sarunu pozīcijas, kurās Maxima spēj būtiski ietekmēt darījuma noteikumus (t. sk., netiešā veidā ietekmējot arī Piegādātāju apgrozījumu). Turklāt, ņemot vērā publiski pieejamos datus17, Maxima apgrozījums pārkāpuma izpētes periodā bija būtiski lielāks nekā jebkuram Latvijā reģistrētam pārtikas preču ražotājam, kas secināms no publiskie pieejamiem datiem par uzņēmumiem Latvijā ar lielāko apgrozījumu (sk. 1. attēlu). 1. attēls. Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2024. gadā Avots: Lursoft statistika. Statistika aktualizēta 13.08.2025 plkst. 23:10:0718. 45 Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Maxima ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Maxima tirgus daļa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū 2024. gadā bija 28 %, kas nozīmē, ka tās tirgus vara ir ievērojama, un tās izmantošanas spēja pret Piegādātājiem ir relatīvi augsta. Līdz ar to Piegādātāju spējas aizstāvēt savas intereses darījumu sarunās ar Maxima ir būtiski ierobežotas šādas tirgus nelīdzsvarotības dēļ. 46 Latvijā vairāk nekā 60 % no ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus ir koncentrēts dažu mazumtirdzniecības tīklu19 rokās, kas ļauj šiem tīkliem noteikt to, kas tiks un kas netiks iepirkts, kādā apjomā, kas uzkrāts un kādi būs kvalitātes, piegādes grafiku, iepakojuma, cenas un apmaksas noteikumi. Turklāt mazumtirgotājs, nosakot savu pārdošanas cenu stratēģiju, var būtiski veicināt vai tieši pretēji - pasliktināt piegādātāju pozīcijas tirgū. 47 Lietā secināts, ka būtiska nozīme tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem ir darījuma sarunu vešanai un pušu spējai aizstāvēt savas tiesiskās intereses. Attiecīgi, ņemot vērā faktiskos apstākļus un tirgus realitāti, Lietā konstatēts, ka sarunu vešanas vara (bargainig power) darījumu sarunās ar Piegādātājiem piemīt Maxima. 48 Sarunu vešanas vara jeb spēja aizstāvēt savas intereses ir spēja vai ietekme, kādu viena darījuma puse var pielietot sarunu procesā, lai iegūtu vēlamo iznākumu vai nosacījumus, it īpaši gadījumos, kad otrai darījuma pusei pastāv ierobežotas alternatīvas. Pircējs var izmantot savu sarunu vešanas varu ļaunprātīgi dažādos veidos, piemēram, (1) cenu diktēšana - pircējs, kuram piemīt šī pārākā vara, var mēģināt uzspiest sev vēlamas cenas piegādātājiem/ražotājiem. Tas var ietvert prasības pēc zemākām cenām, izmantojot savu tirgus stāvokli; (2) izstāšanās no sarunu procesa - ja pircējs ir liels un būtisks pircējs konkrētajā nozarē, tas var draudēt ar izstāšanos no sarunām vai nākotnes sadarbības, ja netiek izpildīti tā prasītie nosacījumi. Tas var likt piegādātājiem piekāpties un piekrist neizdevīgiem nosacījumiem; vēl viens potenciāls kaitējums ir (3) inovāciju samazināšanās, kas veidojas lielākā uzņēmuma ietekmē uz piegādātāja spējām un stimulu ieviest jauninājumus sarunu vešanas varas dēļ.20 49 Sarunu vešanas varas izraisītajām sekām ir daudzpusēja daba - tā ne tikai ļauj stiprākajai pusei uzspiest vājākajam sadarbības partnerim (Piegādātājam) sev izdevīgākus noteikumus, bet ietekmē arī piegādātāju potenciālo peļņu un attiecīgi tiem ir nepietiekama motivācija ieguldīt kvalitātes uzlabojumos. Tas ilgtermiņā negatīvi ietekmē gan pircēju (mazumtirgotāju), gan gala patērētāju, kas iegādājas preces. 50 Lielo pircēju pirktspējas izmantošana rada cenu izkropļojumus, izmantojot tā saukto "ūdens gultas efektu". Proti, zemākas preču iepirkuma cenas lielajiem pircējiem izraisa augstākas iepirkuma cenas mazajiem pircējiem. Attiecīgi pēc šāda mehānisma, kad Maxima izmanto savu tirgus varu, lai piespiestu Piegādātāju samazināt iepirkuma cenas, Piegādātājs, lai kompensētu negūto peļņu un saglabātu uzņēmuma rentabilitāti, ir spiests paaugstināt cenas citiem, mazākiem pircējiem (piemēram, neatkarīgajiem veikaliem). Rezultātā netiek veicināta tirgus efektivitāte, bet gan tiek radīta tirgus segmentācija, kur mazie pircēji maksā vairāk par tādām pašām precēm. 51 Turklāt, ja Piegādātājs tiek pastāvīgi spiests strādāt ar minimālām peļņas maržām vai pat zaudējumiem attiecībās ar lielākajiem pircējiem, tam samazinās motivācija un resursi ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunās tehnoloģijās, produktu inovācijās. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē ne tikai Piegādātājus, bet arī pašu Maxima un gala patērētājus, jo samazinās produktu daudzveidība, palēninās inovācijas, pasliktinās kvalitāte. Attiecīgi, ja ūdens gultas efekts ir pietiekami spēcīgs, tas izraisa galīgās cenas pieaugumu.21 52 OECD norādījis, ka šādu varu nesamērību ir novērojušas vairākas konkurences iestādes tieši lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdēs.22 53 Papildus jānorāda, ka judikatūrā skaidrots, ka sarunu vešanas varas nelīdzsvarotība ir cieši saistīta ar baiļu faktoru (fear factor), jo vēlāk iepriekšminētie apsvērumi var būtiski ietekmēt to, ka, piemēram, Piegādātājs (attiecībās ar Pircēju) pieņem sev mazāk labvēlīgus līguma nosacījumus vai nevēršas konkurences tiesību aizsargājošā iestādē.23 Tā, piemēram, KP 09.03.2018. lēmumā konstatēts, ka vairāki piegādātāji norādījuši KP, ka "SIA "Baltstor" nevienu noteikumu nevar iekļaut līgumā vienpusēji, tie ir iepriekš apspriesti ar piegādātājiem un noslēgti, abām pusēm paužot brīvo gribu, arī Lietas materiāli nesatur norādes, ka šie noteikumi būtu neizpildāmi [..] var norādīt uz piegādātāja vēlmi turpināt sadarbību ar konkrēto mazumtirgotāju. Proti, mazumtirgotājs var izmantot nesamērīgus noteikumus un nosacījumus un savas ietekmīgākās pozīcijas dēļ neiesaistīties sarunās par katru no tiem atsevišķi. Šādās situācijās vājākajai pusei (t. i., piegādātājam) var nebūt iespēju noraidīt šādus vienpusēji noteiktus nelabvēlīgus nosacījumus, jo tai būtu bail, ka līgums var netikt noslēgts vai, ka tā pat var tikt izstumta no uzņēmējdarbības. Šāda acīmredzami nesamērīga nosacījuma ietveršana sadarbības līgumā nekādā veidā nelīdzsvaro piegādātāja un mazumtirgotāja intereses mazumtirdzniecībā. Turklāt tirdzniecības partnerim (t. i., piegādātājam), kuram piemīt mazāka spēja panākt izdevīgus sadarbības nosacījumus, var rasties nevajadzīgi izdevumi un mazāki ieņēmumi par plānotajiem". 54 Maxima sarunu vešanas varu un ietekmi tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem praksē pastiprina baiļu faktors. Sevišķi tiem MVU, kam nav izteiktas eksporta iespējas un orientējas uz nacionālo tirgu. Jau iepriekš praksē konstatēts, ka Piegādātāji, baidoties, ka riskē ar sadarbības pārtraukšanu, ir bijuši gatavi noslēgt sev neizdevīgus līgumus, tikai lai iegūtu vai saglabātu noieta kanālu.24 55 Baiļu faktors ir būtisks šķērslis negodīgas tirdzniecības prakses efektīvai novēršanai. Proti, Piegādātāji baidās no negatīvām sekām, kas varētu iestāties, ja tie sniegtu uzraudzības iestādei informāciju par Pircēju īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi (fear of retaliation - bailes no atriebības). 56 Papildus norādāms, ka 2024. gada Eiropas Komisijas (turpmāk - Komisija) aptaujā25, kurā piedalījušās visas ES dalībvalstis, tiek norādīts, ka galvenais iemesls, kādēļ Piegādātāji nav vērsušies konkurences iestādēs, ir baiļu faktors. Arī Latvijā īstenotās ikgadējās lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju aptaujas rezultāti26 apliecina, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kas attur piegādātājus vērsties KP ar informāciju par pircēja īstenoto negodīgo tirdzniecības praksi, ir bailes no sadarbības pasliktināšanās ar pircējiem. 57 Baiļu faktora līmenis tiesiskajās attiecībās starp piegādātāju un pircēju ir atkarīgs no tā, cik būtisks piegādātājam ir konkrētais pircējs kā noieta kanāls un cik būtisks pircējam ir konkrētā piegādātāja produkts. Proti, ja pircējs ir nozīmīgs noieta kanāls, tad baiļu faktors ir augsts, turpretim, ja pircējs nav būtisks noieta kanāls (vai tas ir maznozīmīgs), baiļu faktora ietekme ir krietni zemāka vai baiļu faktors nepastāv. Zems baiļu faktors mazina negodīgas tirdzniecības prakses risku, jo pircējs apzinās, ka piegādātājs negodprātīgas rīcības gadījumā var pārtraukt sadarbību. Savukārt, ja konkrētajam produktam pircēja sortimentā ir maza nozīmes, piegādātāja iespējamās sadarbības pārtraukšanas risks pircēju maz ietekmē, tādēļ palielinās iespēja, ka pircējs pieļaus negodīgu tirdzniecības praksi. 58 Vienlaikus, pat ja pircējam ir tiesības brīvi izvēlēties preču sortimentu un tirdzniecības cenu, pastāvošie rīcības aizliegumi NTPAL ir noteikti ar mērķi aizsargāt piegādātāju tiesiskās un saimnieciskās intereses darījumos ar pircējiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas MVU sadarbībā ar lielajām veikalu ķēdēm, jo centralizēto iepirkumu dēļ tie faktiski konkurē ne tikai lokāli ar Latvijas ražotājiem/piegādātājiem, bet arī ar ārvalstu ražotājiem/piegādātājiem, kam ir plašāks noieta tirgus, lielāki apgrozījumi, zemākas ražošanas izmaksas un citi faktori, kas atšķiras no ražošanas izmaksām Latvijā (tajā skaitā enerģētisko resursu izmaksas, nodokļu slogs un darba spēka izmaksas). Papildu konkurences spiedienu uz Latvijas piegādātājiem rada arī importētās pārtikas preces, kas nereti patērētājiem pieejamas par zemākām cenām nekā vietējie produkti. 59 Minēto apstākļu dēļ MVU ir ierobežotas iespējas pielāgoties Maxima pieprasītām iepirkuma cenām un saglabāt konkurētspējīgu pozīciju tirgū, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas vēl vairāk pastiprina baiļu faktoru attiecībās ar lielajiem pircējiem. 60 KP Lietā cita starpā vērtēja Maxima cenu noteikšanas stratēģiju, lai noskaidrotu Maxima rīcības motīvus un mērķi vienpusējā iepirkuma cenu noteikšanā darījuma sarunās ar Piegādātājiem. Maxima sevi ilgstoši pozicionē kā cenu līderi27, kas (*). KP Lietā secināja, ka Maxima cenu noteikšanā galvenokārt (*). 61 Uzņēmējdarbībā var izšķirt vairākas cenošanas stratēģijas, no kurām viena ir uz konkurentu cenām balstīta cenošana. Uz konkurentu cenām balstīta cenošana piedāvā vienkāršu un ātru cenas noteikšanas pieeju, jo mazumtirgotājs izmanto citu mazumtirgotāju veikto izpēti par cenām un tirgiem. Lietā konstatēts, ka Maxima regulāri monitorē konkurentu cenas (sk. piemēram, 100. rindkopu, kur atspoguļota Maxima darbinieku sarakste par konkurentu rīcību, kā arī, piemēram, Pielikums Nr. 2 e-pasta vēstule Nr. 4, kurā Maxima darbinieki apspriež konkurenta plaukta cenas). Lietā secināts, ka uz konkurentu cenām balstītā cenošanas pieeja koncentrējas uz ārējiem faktoriem un mazāk ņem vērā iekšējos izmaksu elementus, kuru lielāko daļu veido preču iepirkuma izmaksas, kas atkarīgas no piegādātāju cenu politikas, tirgus spēka un sarunu iespējām. 62 Vērtējot Maxima cenošanas stratēģiju kopsakarā ar Maxima iekšējām un darījumu sarunām, kā arī ņemot vērā rīcību attiecībās ar Piegādātājiem, KP secināja, ka, lai saglabātu plānoto uzcenojumu un segtu darbības izmaksas, Maxima izmantoja savu tirgus varu, lai panāktu sev izdevīgākas iepirkuma cenas no Piegādātājiem. Lietā secināts, ka šādās situācijās Piegādātāji bieži vien ir spiesti pieņemt Maxima noteikto iepirkuma preču cenu, lai saglabātu pieeju noieta kanālam. 63 Ņemot vērā Maxima būtisko tirgus daļu, lielo iepirkuma apjomu un ierobežotās noieta kanālu alternatīvas Piegādātājiem, veidojas oligopsonijas varas pazīmes, kurās Piegādātājam faktiski nav iespējas atteikt Pircēja pieprasītās un, iespējams, nepamatoti zemās preču iepirkuma cenas, arī gadījumos, kad tās apdraud Piegādātāju saimnieciskās darbības ilgtspēju. VI NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES IZPAUSMES 64 Godīga tirdzniecības prakse atšķirībā no negodīgas tirdzniecības prakses parasti sniedz abpusēju ieguvumu darījuma pusēm, kas iezīmē tās labticību un godprātību. Tāpēc prakses veidus, kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm noslēgtajos piegādes (sadarbības) līgumos vai ar tiem saistītos turpmākos līgumos, ir jānošķir no tādiem prakses veidiem, kuri tiek izmantoti pēc darījuma uzsākšanas un par kuriem puses iepriekš nav vienojušās, aizliedzot tikai vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas skaidros un nepārprotamos līgumu noteikumos. 65 Tie prakses veidi, kas ir uzskaitīti NTPAL 5. panta pirmajā daļā, pēc savas būtības ir uzskatāmi par negodīgiem un uz tiem nav attiecināma līgumslēgšanas brīvība, kas raksturīga vispārējās civiltiesiskajās attiecībās. Civiltiesībās pastāvošais līgumu brīvības princips vai pušu vienlīdzība līgumu slēgšanā (plašākajā tvērumā) NTPAL tiesiskajās attiecībās tiek ierobežoti, jo NTPAL subjekti šajās attiecībās nav vienlīdzīgi tādā mērā, kā to imperatīvi nosaka NTPAL normas. 66 NTPAL neaizliedz pusēm veikt pārrunas par preču iepirkuma cenu, vienlaikus Pircējam ir aizliegts savu tirgus varu tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem izmantot negodprātīgā veidā, t. i., izmantot savu pozīciju un ietekmi tirgū tā, lai izdarītu netiešu vai tiešu spiedienu uz Piegādātājiem ar mērķi panākt vienpusēji izdevīgus sadarbības noteikumus, kas nebūtu iespējams, ja Pircējam nebūtu sarunu vešanas varas pārsvars pār Piegādātāju. Papildus uzsverams, ka arī Direktīva 2019/633 tika pieņemta tieši tāpēc, ka ES pastāv strukturāla nelīdzsvarotība pārtikas piegādes ķēdē, un šī nelīdzsvarotība ļauj spēcīgākajiem tirgus dalībniekiem uzspiest nosacījumus, kas brīva un līdzsvarota sarunu procesa rezultātā nekad netiktu pieņemti. 67 KP Lietā konstatējusi, ka Maxima ilgstoši pārkāpusi NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktu, kas aizliedz pircējam vienpusēji mainīt līguma noteikumus, tostarp cenu. Jēdziens "vienpusēji grozījumi" nav interpretējams šauri, tas neattiecas tikai uz formālu līguma teksta maiņu bez piegādātāja paraksta. Tas attiecas uz jebkuru situāciju, kurā faktiskā vienošanās par cenu tiek panākta nevis līdzsvarotā sarunu procesā, bet gan izmantojot strukturālo tirgus varas nelīdzsvarotību. Turklāt, pat ja formāli Maxima un Piegādātāji "vienojas" par cenām, šī vienošanās nav uzskatāma par brīvu, ja tā ir panākta ar ilgstošu spiedienu, novēlotu atbilžu sniegšanu, draudiem par preču izslēgšanu no sortimenta, bloķēšanu un citiem instrumentiem, kas izmanto Piegādātāja ekonomisko atkarību no noieta kanāla. 68 Maxima sistemātiski izmantojusi savu tirgus un sarunu vešanas varu, izdarot spiedienu uz dažādiem Piegādātājiem ar mērķi noteikt sev labvēlīgas iepirkuma cenas, neņemot vērā Piegādātāju iebildumus. Šāda rīcība ilgstošā laika periodā ierobežoja Piegādātāju iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības attīstību un ilgtermiņa plānošanu, tādējādi apliecinot sistemātisku negodīgas tirdzniecības prakses piemērošanu. Lietā iegūto pierādījumu analīze un konstatēto faktu izvērtējums sniegts turpmākajās nodaļās. 6.1. Procesuālo darbību laikā iegūtie pierādījumi 69 Lietas izpētē KP amatpersonas īstenoja procesuālās darbības atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 4. punktam. Procesuālo darbību laikā tika veikta Maxima darbinieku datoru apskate. Datoru apskates laikā tika iegūtas Maxima e-pasta vēstuļu sarakstes ar Piegādātājiem par preču iepirkuma cenām, tajā skaitā sarakstes par preču iepirkuma cenu grozīšanas iemesliem un izrietošo Maxima rīcību, kā arī Maxima darbinieku savstarpējās e-pasta sarakstes par preču iepirkuma cenām un sadarbību ar Piegādātājiem. 70 Lietā konstatēts, ka Maxima ar Piegādātājiem risina sadarbības jautājumus ne tikai komunicējot e-pastā, bet arī organizēja tikšanās28, sazvanījās telefoniski vai izmantojot MS Teams platformu. Līdz ar to KP amatpersonas atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktam veica procesuālās darbības pie Piegādātājiem, lai iegūtu papildu informāciju par apstākļiem un ziņas par faktiem, cita starpā, arī par Maxima rīcību un mutvārdu komunikāciju ar Piegādātājiem šādu tikšanos vai telefonsarunu laikā. Līdz ar to KP ieguva papildu informāciju no (*) [Piegādātājs Nr. 2], (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 4]), (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 5]), (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 6]) un (*) [Piegādātājs Nr. 3]. Kā arī ieguva informāciju par faktiem un apstākļiem arī no citiem Maxima Piegādātājiem. 71 Izvērtējot Lietā elektroniski iegūto informāciju, KP konstatēja lielu apjomu e-pasta vēstuļu sarakstes, kas saturiski atkārto Maxima komunikācijas veidu un izteiksmes līdzekļus sadarbībā ar Piegādātājiem. Līdz ar to Lietā nav atspoguļoti pilnīgi visi izpētē aplūkotie pierādījumi, kas tika iegūti procesuālajās darbībās Maxima juridiskajā adresē, bet ir atspoguļoti tie pierādījumi, kas visplašāk liecina par Maxima rīcību ar Piegādātājiem, kad tā izdarījusi spiedienu ar mērķi noteikt sev vienpusēji izdevīgu preču iepirkuma cenu. 6.2. Maxima vienpusēja iepirkuma cenu noteikšana 72 Atbilstoši NTPAL, Pircējam ir aizliegts izmantot savu sarunu vešanas varu un tirgus varu, lai panāktu vienpusēji izdevīgus sadarbības nosacījumus, t. sk. vienpusēju grozītu preču iepirkuma cenu. NTPAL aizliegumi ir noteikti, lai preventīvi atturētu pircējus no aizliegtām darbībām, lai nodrošinātu līdzsvarotas un godprātīgas tiesiskās attiecības un sodītu tos tirgus dalībniekus, kas to pārkāpj, līdz ar to NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu Maxima veica ar savu rīcību un pārkāpuma kvalificēšanai nav nepieciešams seku novērtējums. 73 Ņemot vērā, ka Maxima ir būtisks kanāls preču nonākšanai no ražotāja līdz gala patērētājam mazumtirdzniecības posmā, sadarbība ar Maxima ir nozīmīgs faktors Piegādātāju saimnieciskajā darbībā un uzņēmējdarbības stabilitātē. 74 Maxima ietekmi uz Piegādātāju darbību un apgrozījumu nosaka tās spēcīgā tirgus pozīcija, kuru veido liels noieta apjoms, plaša tīkla bāze un iespēja noteikt sadarbības nosacījumus. Šāda varas asimetrija pušu sadarbībā prasa īpašu uzraudzību un Piegādātāju interešu aizsardzību. 75 Maxima sev piemītošo tirgus varu izmanto arī, nosakot vispārējos sadarbības noteikumus ar Piegādātājiem, kas izpaužas ne tikai negrozāmos standarta sadarbības līgumu noteikumos, bet arī, piemēram, Maxima pieprasījumos samazināt iepirkuma cenas29. 76 Attiecīgi Lietā secināts, ka Maxima rīcība un sadarbība var atšķirties atkarībā no Maxima intereses par preci un Piegādātāja gatavību pieņemt Maxima prasības. Līdz ar to spiediena izdarīšana novērojama tieši tajās tiesiskajās attiecībās, kurās Piegādātāji nepakļaujas Maxima prasībām. Tomēr KP skaidro, ka NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais aizliegums veikt vienpusējus līguma grozījumus, ir uzskatāms par pārkāptu arī gadījumā, ja šādu rīcību pircējs ir īstenojis pat vienu reizi. 77 Lietā konstatēta līdzīga Maxima rīcība spiediena izdarīšanā arī uz citiem Piegādātājiem30, piemēram, pieprasot zemākas preču iepirkuma cenas un/vai novilcinot iepirkuma cenu apstiprināšanu. 78 Lietā iegūtie pierādījumi apliecina ciešu saistību starp Maxima tirgus varu un tās īstenoto negodprātīgo rīcību. Proti, ja Maxima nebūtu Piegādātājiem būtisks noieta kanāls un pastāvētu alternatīvi noieta kanāli, Piegādātāji nepiekristu Maxima izvirzītajiem iepirkuma cenu pieprasījumiem un pārorientētos uz citu noieta kanālu. Tomēr esošās tirgus realitātes apstākļos Maxima savu tirgus varu izmantoja pieprasot Piegādātājiem zemākas iepirkuma cenas. 79 Piemēram, e-pasta vēstulē Maxima vienpusēji prasīja (*) (turpmāk - (*)) [Piegādātājs Nr. 14] samazināt preču iepirkuma cenu, norādot konkrētu sev vēlamo cenu un nosakot tikai pāris dienu termiņu tās apstiprināšanai. Šādas prasības tika pamatotas ar Maxima vēlmi uzlabot savu konkurētspēju tirgū (izvēloties to veicināt, pieprasot Piegādātājam zemākas cenas, nevis, piemēram, uzlabojot patērētāja iepirkšanās pieredzi vai samazinot pašas Maxima peļņas maržu). Konkrētajā gadījumā 01.02.2023. e-pasta vēstulē Piegādātājam Maxima rakstīja: "Lai veicinātu mūsu konkurētspēju, redzam nepieciešamību pārrunāt un uzlabot esošos nosacījumus atsevišķiem produktiem. Lūdzu izskatiet mūsu priekšlikumus cenu uzlabojumiem un sniedziet atbildi par jūsu iespējam līdz nedēļas beigām."31 Tātad, Maxima sagaidīja atbildi no (*) [Piegādātājs Nr. 14] 2 dienu laikā. Vienlaikus konstatēts, ka pretēji šādai steidzamībai gadījumos, kad Piegādātāji paši ierosina grozīt savu preču cenas - Maxima salīdzinoši ilgstoši nesniedz atbildes un apstiprinājumus32. Šī atšķirīgā pieeja apliecina nelīdzsvarotās tiesiskās attiecības starp Maxima un Piegādātājiem. 80 Kāds cits Lietā iegūtais Maxima iekšējās e-pasta vēstuļu sarakstes piemērs apliecina tās tirgus varu un apzinātu tās negodprātīgu izmantošanu. Proti, 08.08.2023. Maxima darbinieki apsprieda rīcību ar (*) [Piegādātājs Nr. 1], kad Maxima neizdevās panākt ilgstošās sarunās par patērētāju pieprasīta produkta preču iepirkuma cenas samazināšanu, jo (*) [Piegādātājs Nr. 1] vēlējās tā paša produkta cenu paaugstināt: "(*), sūtu tev notikumu attīstību ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] … (*) [viņi] iesūta cenu palielinājumu no 01.09.2023. [ar šo pārsūtīta [Piegādātājs Nr. 1] 21.03.2023. vēstule par DIO33 ietekmi uz cenām un MS Excel tabulas ar jaunajām cenām]. Ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] (*) [produktu] ir mazliet savādāk, jo neesam vēl palielinājuši cenu, kuru viņi plānoja palielināt no 01.09.2022. (*) [viņi ] turpina piegādes."34 81 Minētajā gadījumā [Piegādātājs Nr. 1] jau gandrīz gadu35 ir gaidījis savu preču cenu paaugstināšanas apstiprināšanu pēc savas ierosināšanas, vienlaikus turpinot veikt piegādes par iepriekšējo cenu. Maxima apzināti ilgstoši neapstiprināja iepirkuma cenas un arī savstarpējā sarakstē atzina, ka tas noticis ilgstoši. Šāda preču iepirkuma cenu paaugstināšanas novilcināšana ilgtermiņā rada spiedienu Piegādātājam. Tādējādi Maxima ilgstoši izdarījusi spiedienu uz Piegādātāju, faktiski to nostādot nelabvēlīgā pozīcijā un novilcinot sarunas par preču iepirkuma cenu nesamērīgi ilgā procesā. 82 Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos ar Piegādātājiem Maxima nav paredzētas sankcijas par ilgstošu cenu apspriešanas procesu. Gadījumos, kad Piegādātājs izsaka iebildumus, Maxima atbilde parasti ir lakoniska, piemēram, "uz doto brīdi varam turpināt sadarbību balstoties uz patreizējo saskaņoto iepirkuma cenu. Ja, tomēr, neredzat iespēju par patreiz sasakņoto iepirkumu cenu piegādes turpināt varam atgriezties pie pārrunām pēc noteikta laika"36. Šāds Maxima piedāvājuma formulējums faktiski nozīmē, ka Piegādātājam pastāv divas iespējas - piekrist Maxima noteiktajai preču iepirkuma cenai vai pārtraukt piegādes un, izjūtot noieta kanāla trūkumu, vēlāk atgriezties pie pārrunām, pieņemot Maxima noteikto preču iepirkuma cenu. Turklāt, nenorādot pat konkrētu termiņu, kad šādas pārrunas būtu iespējamas. Tādējādi Maxima izmanto savu sarunu vešanas varu, vienpusēji uzspiežot sev izdevīgus sadarbības noteikumus, tajā skaitā, vienpusēji nosakot iepirkuma cenu. 83 Maxima atbildes sniegšanas novilcināšanu apliecina arī tās sadarbībā ar (*) [Piegādātājs Nr. 3] konstatētie fakti. Piemēram, 31.01.2024. e-pasta vēstulē [Piegādātājs Nr. 3] rakstīja Maxima: "Labdien, 11.07.2023. g. (*) [Piegādātājs Nr. 3] iesniedza pamatoto pieteikumu cenu maiņai. Papildus skaidrojumi tika iesniegti 04.08.23, 15.08.23, 25.08.2023 un 13.11.2023. 07.12.2023 mēs saņēmām atbildi: "Izvērtēsim jūsu cenu maiņas piedāvājumu atkārtoti un dosim ziņu nākamās nedēļas sākumā". Diemžēl, ziņa tā arī netika saņemta. Ar 01.03.2024 mainās (*), bet mums vēl nav atrisināta situācija ar produkciju cenu maiņu."37 Attiecīgi Piegādātājs nebija saņēmis Maxima apstiprinājumu iepirkuma cenu paaugstināšanai aptuveni pus gadu, turklāt, piecas reizes sniedzis skaidrojumu Maxima par to, kāpēc preču cenu nepieciešams paaugstināt. 84 Arī citi Maxima Piegādātāji snieguši informāciju, ka sadarbībā ar Maxima sarunās par preču cenu paaugstināšanu ir ilgstoši jāgaida Maxima atbildes pēc būtības un Piegādātājiem ir jālūdz Maxima atkārtoti sniegt atbildi uz Piegādātāju ierosinājumiem paaugstināt preču cenas38. Turklāt citi Piegādātāji papildus norādīja39, ka ne vienmēr tiek sniegti detalizēti paskaidrojumi par pieņemtajiem Maxima lēmumiem, kas tiešā veidā ietekmē Piegādātājus. 85 Lietā secināts, ka Maxima, atbildot uz Piegādātāja jautājumu par neskaidrībām sadarbības principos, skaidro, ka tā balstās novērtējumā par preču sortimenta un preču iepirkuma cenas konkurētspēju, ko apliecina Maxima sniegtais skaidrojums e-pasta vēstulē Piegādātājam: "Lēmumu par piedāvātā sortimenta un iepirkumu cenu konkurētspēju mēs pieņemam konkrētās kategorijas kontekstā un balstoties uz kategorijas rezultātiem. Kategorijas rezultātus veido katrs produkts, kas atrodas mūsu regulārajā sortimentā. Izvērtējam katra produkta apgrozījuma, peļņas un produkta konkurētspējas rādītājus. Balstoties uz šo analīzi pieņemam lēmumu."40 86 Attiecīgi Maxima, nosakot preču iepirkuma cenu, cita starpā ņem vērā arī preču iepirkumu cenu konkurētspēju. Šie kritēriji paši par sevi nav aizliegti sortimenta noteikšanā, kā arī Maxima ir tiesības lemt par savu sortimentu, tomēr Lietā secināts, ka Maxima argumentācija ir formāla un faktiski Piegādātājam netiek sniegta informācija, kurš kritērijs tieši neatbilst Maxima prasībām, jo visi minētie kritēriji ir pietiekami nekonkrēti un plaši interpretējami, kas kontekstā ar Maxima atteikumu apstiprināt Piegādātāja preču iepirkuma cenas paaugstināju rada spiedienu pret Piegādātāju pieņemt Maxima prasības un pārdot preci, gūstot mazāku peļņu vai pat ciest zaudējumus, ko apliecina e-pasta vēstule, ko Piegādātājs adresēja Maxima (Pielikums Nr. 5 e-pasta vēstule Nr. 16): "[..] situācijā, kad Jums tika sniegti detalizēti paskaidrojumi par piegādes cenas palielināšanas nepieciešamības iemesliem, sniegts paskaidrojums, ka tikai (*) palika par 0,09 eur dargāka, priekšlikums apstiprināt cenas pieaugumu 0.01 eur apmērā izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini.[..] Un šajā gadījumā pieprasījuma izskatīšana pusgadu laikā un atteikums mainīt cenas (vai piekrišana palielināt cenu uz 0,01 eur) ir apzināta darbība, kuras mērķis ir radīt piegādātājam nepieņemamus apstākļus, kuros ražotājs ir spiests ciest zaudējumus vai pārtraukt piegādes. [..]." Realitātē Piegādātājs nevar pārliecināties, vai Maxima vērtējums ir pamatots vai nav. Attiecīgi tam atliek pieņemt Maxima prasības vai nepieņemt un zaudēt noieta kanālu. Minētājā gadījumā Piegādātājs skaidrojis Maxima neizbēgamu izmaksu pieaugumu, tomēr Maxima to neņēma vērā pēc būtības un balstoties savā argumentācijā par konkurētspējīgu sortimentu un iepirkuma cenu piedāvāja paaugstināt iepirkuma par 0,01 euro, lai gan Maxima bija zināms, ka izmaksu pieaugums ir 0,09 euro. 87 Maxima komunikācijā ar Piegādātājiem uzsvērusi, ka aicina tos uz abpusēji izdevīgu sadarbību, vienlaikus tas nekavē Maxima komunikācijā ar Piegādātājiem norādīt: "Uz doto brīdi jūsu iepirkumu cenu piedāvājumu saskatām kā nekonkurētspējīgu un ar negatīvu ietekmi uz mūsu finanšu rādītājiem, kam mēs nevaram piekrist."41 Šajā gadījumā [Piegādātājs Nr. 3] pēdējos 5-7 gadus nebija paaugstinājis savu preču cenas, bet, kad informēja Maxima par cenu pieaugumu, Maxima ilgstoši attiecās apstiprināt preču iepirkumu cenu paaugstinājumu, neņemot vērā, ka Piegādātājs to pamatoja ar Piegādātāja ieskatā objektīvu ražošanas izmaksu pieaugumu. 88 Piemēram, Lietā iegūtie pierādījumi42 apliecina, ka (*) [Piegādātājs Nr. 3] ierosināja savu preču cenu maiņu (paaugstināšanu) 2023. gada jūlijā, bet faktiski preču iepirkuma cenas tika paaugstinātas tikai 2024. gada aprīlī43. Praksē, kad 2023. gadā (*) [Piegādātājs Nr. 3] iesniedza pieteikumu cenu maiņai, no Maxima puses nesekoja nekāda reakcija. Attiecīgi vēlāk (*) [Piegādātājs Nr. 3] rakstīja e-pasta vēstuli Maxima, kurā norādīja, ka trīs nedēļas nav atbildes no Maxima un (*) [Piegādātājs Nr. 3] šajā jautājumā uzsāks konsultācijas ar uzraudzības institūciju [domāts - KP]44. Pēc (*) [Piegādātājs Nr. 3] norādes, ka Maxima bezdarbības gadījumā cita starpā vērsīsies KP, Maxima tomēr reaģēja un atbildēja (*) [Piegādātājs Nr. 3], ka nevar paaugstināt preču iepirkuma cenu, jo (*) [Piegādātājs Nr. 3] nepiedāvā konkurētspējīgu produkciju. Pēc tam (*) [Piegādātājs Nr. 3] 2024. gada martā aizsūtīja Maxima jaunu cenu paaugstināšanas pieteikumu, ko Maxima beidzot apstiprināja 2024. gada aprīlī. Jānorāda, ka Maxima apstiprināja cenu 1 produktam tādu, kādu piedāvāja (*) [Piegādātājs Nr. 3], bet otram produktam - Piegādātājs par 0.01 euro zemāku45, kam (*) [Piegādātājs Nr. 3], piekāpjoties Maxima, piekrita. 89 Papildus jānorāda, ka (*) [Piegādātājs Nr. 3] preču iepirkuma cena bija mainīta 2017. gadā, attiecīgi, gandrīz 7 gadus Piegādātājs nebija ierosinājis preču iepirkuma cenas grozījumus. Turklāt, līdzīgi kā citos gadījumos, kad (*) [Piegādātājs Nr. 3] 2023. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu par savu preču cenas paaugstināšanu, Maxima reaģēja ar pretēju ierosinājumu. Proti, nevis apsvēra (*) [Piegādātājs Nr. 3] priekšlikumu cenu paaugstinājumam, bet gan vienpusēji pieprasīja vēl zemāku preču iepirkuma cenu nekā tajā brīdī spēkā esošā46. 90 (*) [Piegādātājs Nr. 3] sarunā ar KP skaidroja, ka gandrīz viena gada periodā, kamēr Maxima neapstiprināja preču iepirkuma cenu celšanu, (*) [Piegādātājs Nr. 3] turpināja piegādāt preces par iepriekšējo cenu. Maxima bija piedāvājusi izslēgt no sortimenta47 produkciju, bet (*) [Piegādātājs Nr. 3] nepiekrita šādam piedāvājumam, jo apzinājās, ka gadījumā, ja produkts tiktu izslēgts no sortimenta48, atgriešanās Maxima tīklā būtu laikietilpīgs un sarežģīts process49. (*) [Piegādātājs Nr. 3] paskaidroja, ka piegādes Maxima par preču iepriekšējo cenu sagādāja zaudējumus, tomēr riskēt ar noieta kanāla zaudēšanu (*) [Piegādātājs Nr. 3] nebija gatavs. 91 Minētie piemēri ilustrē dažādās Maxima rīcības izpausmes, kā tā komunikācijā ar Piegādātājiem izmanto sev piemītošo tirgus varu, vienpusēji nosakot preču iepirkuma cenu. Šāda Maxima rīcība pret Piegādātājiem negatīvi ietekmē Piegādātāju spēju aizsargāt savas intereses un patstāvīgi veikt savas saimnieciskās darbības izvēles, un šāda varas negodprātīga izmantošana ir pretrunā ar NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktu un ir aizliegta. 92 Maxima vairākos gadījumos nav ņēmusi vērā Piegādātāju priekšlikumus pārskatīt un paaugstināt savu ražoto preču iepirkuma cenas, lai arī Piegādātāji skaidri norādījuši izmaksu pieauguma iemeslus50. Piegādātāju norādītie iemesli ietvēra gan izejvielu cenu kāpumu, gan specifiskus izdevumu palielinājumus, ko izraisīja normatīvo aktu izmaiņas51. Piegādātāju atkārtotie mēģinājumi uzsākt sarunas par preču cenu korekciju no Maxima puses tika ilgstoši ignorēti. 93 Cita starpā Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos ar Piegādātājiem tiek noteikts termiņš, kurā Maxima ir jāsniedz atbilde uz Piegādātāju pieprasījumiem (parasti tās ir 14 vai 30 dienas), tomēr praksē šie termiņi netiek ievēroti (piemēram, attiecībā uz sadarbību ar (*) [Piegādātājs Nr. 7]52). 94 Izvērtējot Piegādātāju sniegto informāciju par sadarbības līgumu noteikumiem, Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos paredzētais pienākums vienoties par cenu izmaiņām 60 dienu laikā praksē bieži netiek ievērots. Tā vietā Maxima sistēmiski novilcina Piegādātāju ierosinātu cenu maiņas apstiprināšanu vai ilgstoši uztur nenoteiktību, norādot, ka cena nav pieņemama un attiecīgi prece tiks izņemta no sortimenta. KP secinājusi, ka Maxima rīcība negatīvi ietekmē Piegādātājus, jo ilgstošas nenoteiktības apstākļos tiem ir apgrūtināta saimnieciskās darbības plānošana, jo nav zināms, vai sadarbību ar noieta kanālu varēs turpināt. Vienlaikus Maxima neizjūt tādu spiedienu kā Piegādātāji, jo tai ir gan līdzvērtīgas preces, ar kurām aizvietot produktu, gan var arī būt uzkrājumi. Turklāt, finansiāli Maxima neizjūt līdzvērtīgu spiedienu kā Piegādātāji, jo, piemēram, vienas preces trūkums neatstāj ietekmi uz Maxima saimniecisko darbību kopumā. Maxima rīcība liecina par stratēģisku novilcināšanas praksi un sarunu vešanas varas izmantošanu, kurās sarunu puse ar tirgus varu apzināti pagarina sarunu procesu, lai laika faktora ietekmē spiestu otru pusi pieņemt tai neizdevīgus nosacījumus. Šis mehānisms īpaši efektīvi darbojas apstākļos, kad Piegādātājiem ir būtiska nepieciešamība pēc stabila un nepārtraukta noieta kanāla (Maxima), savukārt Maxima ir lielāka elastība un spēja novilcināt lēmumu pieņemšanu bez tieša kaitējuma vai nelabvēlīgām sekām sev. 95 Līdz ar to Piegādātājs ir spiests piekrist Maxima noteiktajai, bieži vien zemākai iepirkuma cenai53, lai nezaudētu noieta kanālu vai izvairītos no produkta izņemšanas no sortimenta. Retāk sastopami gadījumi, kad Maxima piekāpjas, samazinot savu plānoto peļņas maržu54 un tas raksturīgi tiem produktiem, kas kalpo kā patērētāju "magnēts". 96 Piegādātāji norādījuši, ka praksē nepieciešams arī sūtīt Maxima atgādinājumus par cenu celšanas apstiprināšanu. To apliecina, arī piemēram, (*) [Piegādātājs Nr. 6] sadarbības pieredze ar Maxima55. Proti, kā skaidroja [Piegādātājs Nr. 6], praksē cenu paaugstināšanas paziņojums tiek nosūtīts uz (*) [pasts]@maxima.lv e-pastu. Šādās e-pasta vēstulēs ierasti tiek norādīts cenu paaugstināšanas pamatojums un laiks, kad tiek sagaidīta atbilde no Maxima. Gadījumā, ja Maxima nesniedz atbildi, tad [Piegādātājs Nr. 6] sūta atgādinājumu. Turklāt, piemēram, (*) [Piegādātājs Nr. 6]56 izsūta šāda rakstura paziņojumu par cenu izmaiņām pusotru mēnesi pirms cenu paaugstināšanas. 97 Atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem ar (*) [Piegādātājs Nr. 6] Maxima ir pienākums sniegt atbildi vismaz 30 dienas pirms jaunās cenas spēkā stāšanās. Sadarbības līgumos nav noteikumi par to, kādas ir juridiskās sekas vai sankcijas, ja Maxima šo termiņu neievēro. Tādējādi tiek radīta situācija, kurā viena puse (Maxima) faktiski var kavēt iepirkuma cenu apstiprināšanas procesu bez nelabvēlīgām sekām sev. Savukārt Piegādātājs (piem., (*) [Piegādātājs Nr. 6]) šādos gadījumos atrodas vājākā pozīcijā, jo tam nav ne juridisku, ne praktisku instrumentu, lai ietekmētu Maxima rīkoties noteiktā termiņā vai segt izmaksas, kas rodas no šādas Maxima rīcības. Maxima vilcināšanās ar atbildes sniegšanu par iepirkuma cenu saskaņošanu rada zaudējumus ražotājiem, ko norāda paši Piegādātāji57. Attiecīgi arī šādos gadījumos Maxima vienpusēja nosacījuma piemērošana apliecina sarunu spēku nelīdzsvarotību. 98 Šāda prakse vērtējama kā Maxima negodprātīga rīcība NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, jo Maxima faktiski novilcina vai liedz Piegādātājam realizēt cenu pārskatīšanas tiesības. Rezultātā Piegādātāji, baidoties zaudēt būtisku noieta kanālu, turpina piegādāt preces par iepriekšējo cenu58 (nereti ciešot zaudējumus, jo ražošanas izmaksas objektīvi pieaugušas, vai gūstot mazāku peļņu). Savukārt daļa Piegādātāju, kam ir alternatīvas iespējas realizēt produktu, piemēram, izvēršot eksportu, izvēlas meklēt citus noieta kanālus un samazina vai pārtrauc piegādes Maxima. 99 Lietā secināts, ka MVU Piegādātājiem ir ierobežota spēja pretoties vai mainīt sadarbības nosacījumus ar Maxima. Turklāt Piegādātāji norādījuši, ka pārorientēšanās uz citiem mazumtirgotājiem nav vienkārši īstenojama un alternatīvu preču izplatīšanas kanālu atrašana ir sarežģīta. Iespējamā sadarbība ar citiem mazumtirgotājiem nav garantēta, jo konkurence par vietu plauktā ir augsta. Tāpat jāņem vērā, ka daļai Piegādātāju loģistikas un ražošanas kapacitāte jau ir pielāgota esošajai sadarbībai ar Maxima, un attiecīgi strauja pārstrukturizēšanās prasa ne tikai finansiālus, bet arī laika resursus. Līdz ar to, pat ja Piegādātāju neapmierina sadarbība ar Maxima, tam ir sarežģīti atrast līdzvērtīgu noieta kanālu. 100 Papildus Lietā secināts, ka Maxima iekšējā MS Teams sarakste apliecina, ka Maxima apzinās savu tirgus varu, īpaši attiecībās ar MVU Piegādātājiem, kuri, atrodoties Maxima tīklā, var būtiski palielināt savas produkcijas noieta apjomu un apgrozījumu. No sarakstes izriet, ka gadījumos, kad Piegādātājs piedāvā labu akcijas cenu savam produktam citā mazumtirdzniecības tīklā, bet ne Maxima tīklā, šāda rīcība tiek interpretēta kā negatīva attieksme pret Maxima kā "tirgus līderi". Tas cita starpā izriet no dialoga starp Maxima darbiniekiem59: 11.06.2024. Plkst. 08.41 (*), turpmāk - (*) [A]): (*) [Piegādātājs Nr. 1] tev piedavaja kasti ka Circle K? Plkst. 08.41 (*), turpmāk - (*) [B]): nav piedāvājuši Plkst. 08.41 (*) [A]: Circle K redzeji ? Plkst. 08.41 (*) [B]: neesmu arī redzējis CircleK Plkst. 08.42 (*) [A]: Nu luk Circle K ir produkts 20 gb (*) safaseti kartona kaste 21 EUR price point Plkst. 08.42 (*) [B]: pa cik? Ok Plkst. 08.42 (*) [A]: pa 19.99 butu izcili prakstiski un skaidru price point (*) 20 EUR es tiekut ja viņi musm nav piedavajusi, tas liecina par vinu attieksmi pret mums ka tirgus lideri Plkst. 11.33 (*) [B]: [..] Šobrīd(*) krīt, līdzīgi arī (*) - mans vienīgais izskaidrojums ir laika apstākļi - jo mūsu piedāvājums ir ļoti jaudīgs - neviens konkurents pat tuvu nestāv. Arī (*) [Piegādātājs Nr. 9] komentēja, ka ļoti jaudīgi esam iestartējuši - esot skaidrs, kur LV pirks (*) … konkurenti šone …