Zaudējis spēku - Latvijas kriminālkodekss

Zaudējis spēku - Latvijas kriminālkodekss Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlota vēsturiskā redakcija uz 30.04.1998.  Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit. Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 1998. gada 17. jūnija likumu: Krimināllikums. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas kriminālkodekss(Likuma nosaukums 22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.) VISPĀRĪGĀ DAĻA Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi 2 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana 3 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 3. pants. Kriminālatbildības pamats Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un nevienam nevar uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu) 4. pants. Krimināllikuma spēks Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās robežām Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas Republikas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu. Saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu atbild arī personas, kas noziegumus izdarījušas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atrodoties uz gaisa, jūras un upju kuģiem, ja tie pierakstīti Latvijas Republikas ostās. Ja noziegumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījuši ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citas personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos. Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošas personas, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā, atbild saskaņā ar krimināllikumu, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ja tās sauktas pie kriminālatbildības vai nodotas tiesai Latvijas Republikas teritorijā. Ja šādas personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārvalstīs, atbilstoši Latvijas Republikas krimināllikumam tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgos no soda izciešanas. 5 (05.02.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām 6 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 6. pants. Krimināllikuma spēks laikā Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas. Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav. 7 6.1 pants. Krimināllikuma spēks laikā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, uz genocīdu, uz noziegumiem pret mieru un uz kara noziegumiem Personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika. 8 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) Otrā nodaļa NOZIEGUMS 7. pants. Nozieguma jēdziens Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Nav atzīstama par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 7.1 pants. Smaga nozieguma jēdziens Par smagiem noziegumiem atzīstamas šā panta otrajā daļā minētās tīšās darbības, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība. Smagiem noziegumiem pieskaitāmi: noziegumi pret cilvēci, genocīds (68.1 pants), noziegumi pret mieru (68.2 pants) un kara noziegumi (68.3 pants); noziegumi pret republiku (59.–66. pants); nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana (69. panta otrā un trešā daļa); bandītisms (72. pants); darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); kontrabanda (73. pants); masu nekārtības (74. pants); satiksmes ceļu un transporta līdzekļu bojāšana (81. pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana (82. pants); valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa); tīša slepkavība (98. un 99. pants); tīšs smags miesas bojājums (105. pants); cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo pastiprinošos apstākļos (111.1 panta ceturtā daļa); izvarošana (121. pants); ķīlnieku sagrābšana (125.1 pants); personas nolaupīšana (125.3 pants); zādzība pastiprinošos apstākļos (139. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), laupīšana (141. pants), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143.panta otrā daļa), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), izspiešana organizētā grupā (143.1 pants), mantas piesavināšanās sevišķi pastiprinošos apstākļos (144. panta ceturtā daļa), mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa); spekulācija pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa); varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana pastiprinošos apstākļos (162.1 panta otrā daļa); kukuļņemšana (164. pants); starpniecība kukuļošanā pastiprinošos apstākļos (164.1 panta otrā daļa); kukuļdošana (165. pants); personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, pastiprinošos apstākļos (168. panta otrā daļa); apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana, ja tam bijušas smagas sekas (169. panta otrā daļa); piespiešana dot liecību pastiprinošos apstākļos (172. panta otrā daļa); ļaunprātīgs vai sevišķi ļaunprātīgs huligānisms (204. panta otrā un trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšana (214.2 pants); narkotisku vielu izlaupīšana pastiprinošos apstākļos, kā arī šādu vielu realizēšana, izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana realizēšanas nolūkā (222.1 pants); narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšana vai turēšana (222.4 pants), pamudināšana lietot narkotiskās vai psihotropās vielas pastiprinošos apstākļos (222.5 panta otrā un trešā daļa), narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu (222.10 pants), narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu un vielu (prekursoru) izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana realizēšanas nolūkā vai realizēšana (222.11 panta otrā daļa). 10 (AP Prezidija 27.07.1972. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.07.1973., 26.09.1974., 30.12.1982., 24.11.1983., 23.02.1984., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu; 01.03.1990., 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 06.04.1993., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.) 8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši) Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. 11 9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības Noziegums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. 12 10. pants. Nepilngadīgo atbildība Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu. Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību (98.–103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.–108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par zādzību (139. pants), laupīšanu (141. pants), ļaunprātīgu vai sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā un trešā daļa), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa), kā arī par tādu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants). Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu. Ja ir šā panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz tiesu jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.07.1967., 27.05.1982. dekrētu; 25.08.1992., 27.04.1993., 01.06.1993. un 21.09.1995.likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 11. pants. Nepieskaitāmība Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants. Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt. 14 12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. 15 13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Latvijas Republikas intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 14. pants. Galējā nepieciešamība Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Latvijas Republikas interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu Par gatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai. Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskās bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam. 18 16. pants. Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs. 19 17. pants. Līdzdalība Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga tīša piedalīšanās nozieguma izdarīšanā. Bez izpildītājiem par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji. Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi. Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi. Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu. Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Nosakot sodu, tiesai jāņem vērā, kādā mērā katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kāds ir viņa līdzdalības raksturs. 20 17.1 pants. Organizēta grupa Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota stabila apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi. Organizētās grupas izveidotājs vai tās vadītājs atbild par visiem šās grupas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā. Par organizētās grupas izveidotāju uzskatāma persona, kas šo grupu izveidojusi. Par organizētās grupas vadītāju uzskatāma persona, kas vada šo grupu. Pārējie organizētās grupas dalībnieki atbild par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņi piedalījušies. Atbildība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā iestājas tikai šajā kodeksā paredzētajos gadījumos. 21 (25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.) 17.2 pants. Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība Par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras šos nodarījumus izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves vai tās uzdevumā, vai sastāvot tās dienestā, kā arī šo fizisko personu līdzdalībnieki. 22 (25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.) 18. pants. Slēpšana Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai šā kodeksa 84.1 un 182. pantā paredzētajos gadījumos. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu) 19. pants. Neziņošana Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. pantā. 24 Trešā nodaļa SODS 20. pants. Soda mērķis Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus. Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 21. pants. Sodu veidi Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi: 1) brīvības atņemšana; 11) personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts; 2) nometinājums; 3) izsūtījums; 4) (izslēgts 25.05.1993. likumu); 5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos; 6) atbrīvošana no amata; 7) naudas sods; 8) sabiedriskais nopēlums. Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu. Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus: 1) mantas konfiskāciju; 2) vecāku tiesību atņemšanu; 3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma atņemšanu; 4) policijas kontroli. Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšanu no valsts, izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet arī kā papildsodu. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 06.04.1993., 25.05.1993. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.) 22. pants. Izņēmuma soda veids – nāves sods Nāves sodu – nošaušanu – kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants), bandītismu (72. pants), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121. panta ceturtā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2 panta trešā daļa). Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī ir grūtniecības stāvoklī. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962. dekrētu, 05.02.1992., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.) 23. pants. Brīvības atņemšana Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem. Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). (Ceturtā daļa izslēgta ar 01.02.1996.) Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus. Nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās. Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss. 28 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.02.1996.) 24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists Par sevišķi bīstamu recidīvistu ar tiesas spriedumu var atzīt: 1) personu, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos (82. panta otrā daļa), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa), laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141. panta otrā un trešā daļa), tīšu slepkavību (98., 99. pants), izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem; 2) personu, kas agrāk bijusi jebkurā secībā divas reizes notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), masu nekārtībām (74. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu (82. pants), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu (83. pants), tīšu slepkavību (98., 99. pants), tīšu smagu miesas bojājumu (105. pants), izvarošanu (121. pants), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), zādzību, krāpšanu, izspiešanu vai mantas piesavināšanos pastiprinošos apstākļos (139. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 142.panta otrā un trešā daļa, 143. panta otrā daļa, 144. panta trešā un ceturtā daļa), laupīšanu (141. pants), izspiešanu organizētā grupā (143.1 pants), spekulāciju pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa), kukuļņemšanu (164. pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants), šaujamo ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (219. panta otrā un trešā daļa), narkotisku vielu izlaupīšanu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā, šādu vielu realizēšanu, kā arī to izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (222.1 un 222.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem; 3) personu, kas agrāk jebkurā secībā trīs vai vairāk reižu bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā daļa) vai par šī panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem noziegumiem un atkal izdarījusi ļaunprātīgu huligānismu vai kādu no šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu; 4) personu, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu par kādu no šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajiem noziegumiem un atkal izdarījusi tīšu noziegumu, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem. Tiesa, izskatot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, ņem vērā vainīgā personību, izdarīto noziegumu sabiedriskās bīstamības pakāpi, to motīvus, noziedzīgo nodomu realizēšanas pakāpi, piedalīšanās pakāpi un raksturu nozieguma izdarīšanā un citus lietas apstākļus. Tiesas lēmums jāmotivē spriedumā. Izlemjot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, nav ņemama vērā sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, kā arī sodāmība, kas noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu atceļ, noņemot viņai sodāmību. Šā kodeksa panti, kas paredz sevišķi bīstamu recidīvistu atbildību par nozieguma izdarīšanu, piemērojami, ja persona likumā noteiktajā kārtībā bijusi atzīta par sevišķi bīstamu recidīvistu pirms attiecīgā nozieguma izdarīšanas. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 30.07.1973., 26.09.1974., 29.05.1980., 27.05.1982., 30.12.1982., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu, 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.) 24.1 pants. Nosacīta notiesāšana ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā 30 (Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 24.2 pants. Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts Personu, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, var izraidīt no valsts, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā. Šo sodu nosaka kā pamatsodu vai papildsodu bez termiņa ierobežošanas, piemērojot to kā papildsodu tikai pēc pamatsoda izciešanas. Kārtību, kādā izpildāms spriedums par tādas personas izraidīšanu no valsts, kura nav Latvijas Republikas pilsonis, nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti. 31 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 25. pants. Nometinājums un izsūtījums Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas, obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū. Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos. Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, izsūtījumu – no viena līdz pieciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos. Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likumā īpaši norādītajos gadījumos. Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam. Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā arī izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti. Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 26. pants. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas 33 (Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 27. pants. Tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu. Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarbošanos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos. Termiņus, kādos izpildāms sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos, aprēķina kārtībā, kāda paredzēta Nolikumā par kārtību un noteikumiem, kas jāievēro, izpildot Latvijas Republikā kriminālsodus, kuri nav saistīti ar labošanas darbu līdzekļu piemērošanu notiesātajiem. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 28. pants. Atbrīvošana no amata Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī. 35 29. pants. Naudas sods Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu. Naudas sods atbilstoši izdarītā nozieguma smagumam un vainīgā mantas stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (minimālajās mēnešalgās), spriedumā norādot arī šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, netiek izņemta arī piedzenot naudas sodu. Ja persona izvairās no naudas soda kā pamatsoda samaksas un šo sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar brīvības atņemšanu saskaņā ar šā kodeksa 40.1 pantu. Nesamaksātu un nepiedzītu naudas sodu kā papildsodu nevar aizstāt ar brīvības atņemšanu. 36 (25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 30. pants. Sabiedriskais nopēlums Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai presē vai citādā veidā. 37 31. pants. Noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu tiklab likumā paredzētajos gadījumos uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz trim gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu brīvības atņemšanas vietā nevar piemērot personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 12.11.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 31.1 pants. Nosūtīšana uz audzināšanas darba profilaktoriju 39 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 32. pants. Mantas konfiskācija Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var piemērot tikai šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Tiesai konkrēti jānorāda, kura manta konfiscējama. Var konfiscēt arī mantu, ko notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskajai vai juridiskajai personai, lai izvairītos no mantas konfiskācijas. Nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. 40 (21.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 33. pants. Vecāku tiesību atņemšana Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus. Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana. 41 34. pants. Militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā arī ordeņu, medaļu, goda rakstu un goda nosaukumu atņemšana Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprieduma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 34.1 pants. Policijas kontrole Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa var noteikt kā piespiedu līdzekli, lai pārraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotas personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītiem ierobežojumiem. Policijas kontroli var noteikt, notiesājot ar brīvības atņemšanu, tikai šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai policijas kontroli atcelt. Ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu pēc šā kodeksa 39.pantā paredzētajiem noteikumiem. Kārtību, kādā izpildāms spriedums par policijas kontroli, nosaka likums. 43 (15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.) Ceturtā nodaļa SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA 35. pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksa noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no tiesiskās apziņas, ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 36. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi: 1) ja vainīgais novērsis izdarītā nozieguma kaitīgās sekas vai labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu, vai novērsis nodarīto kaitējumu; 2) ja noziegums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ; 3) ja noziegums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē, materiālas vai citādas atkarības dēļ; 4) ja noziegums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē, ko izraisījusi cietušā prettiesiska darbība; 5) ja noziegums izdarīts, aizsargājoties pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu, kaut arī pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas; 6) ja noziegumu izdarījis nepilngadīgais; 7) ja noziegumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī; 8) ja nozieguma izdarītājs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto vai pieteicies par vainīgu; 9) ja vainīgais sekmējis smaga nozieguma atklāšanu. Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus apstākļus, kas likumā nav norādīti. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 37. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi apstākļi: 1) ja noziegumu izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi kādu noziegumu; atkarībā no pirmā nozieguma rakstura tiesa var nepiešķirt šim noziegumam pastiprinoša apstākļa nozīmi; 2) ja noziegumu izdarījusi organizēta grupa; 3) ja noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku tieksmju dēļ; 4) ja noziegumam bijušas smagas sekas; 5) ja noziegums izdarīts pret mazgadīgo, sirmgalvi vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušā dienesta, materiālo vai citādu atkarību; 6) ja nepilngadīgie uzkūdīti izdarīt noziegumu vai ja nepilngadīgie iesaistīti noziegumā kā līdzdalībnieki; 7) ja noziegums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgāšanos par cietušo; 8) ja noziegums izdarīts, izmantojot sabiedriska posta apstākļus; 9) ja noziegums izdarīts vispārbīstamā veidā; 10) ja persona, par kuru bija galvojis kolektīvs, sabiedriskā galvojuma laikā vai viena gada laikā pēc šāda galvojuma termiņa izbeigšanās izdarījusi jaunu noziegumu; 11) ja noziegums izdarīts dzērumā. Atkarībā no nozieguma rakstura tiesa var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli; 12) ja noziegumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziegumu. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970. dekrētu un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.) 38. pants. Soda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā Ja kāda persona atzīta par vainīgu divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikuma dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu. Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl arī citā noziegumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma. 47 39. pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot sodus šajā pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 40. pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro šādus noteikumus: 1) saskaitot dažāda veida sodus, tiesa izraugās galīgo sodu pēc visstingrākā soda veida; 2) saskaitot brīvības atņemšanas sodus un sodus disciplinārajā bataljonā, viena diena brīvības atņemšanas soda atbilst vienai dienai disciplinārajā bataljonā; saskaitot brīvības atņemšanas sodus un sodus nometinājumā vai izsūtījumā, viena diena brīvības atņemšanas soda atbilst trim dienām nometinājumā vai izsūtījumā; pamatsods, ja tas ir tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošana no amata, naudas sods vai sabiedriskais nopēlums, tiek izpildīts patstāvīgi; 3) dažāda veida papildsodi tiek izpildīti patstāvīgi; 4) ja brīvības atņemšanas laiku, atrašanos disciplinārajā bataljonā, nometinājumā un izsūtījumā saskaita vai ja sodus aizstāj, tad laiku skaita dienās, mēnešos un attiecīgos gadījumos – gados. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 40.1 pants. Naudas soda aizstāšana ar brīvības atņemšanu Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai arī noteiktā termiņā gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, un ja notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem naudas sodu varētu piedzīt, naudas sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem, naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, naudas sods virs trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā tajā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram. 50 (25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 40.2 pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku. Policijas noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu. 51 (15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.) 41. pants. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus. 52 42. pants. Nosacīta notiesāšana Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest piespriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziegumu un ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu attaisnos viņam dāvāto uzticību. Nosacīti notiesāto uzvedību kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Nosacīti notiesājot, var piemērot papildsodus, izņemot nometinājumu, izsūtījumu un mantas konfiskāciju. Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā arī vainīgā darbavietas sabiedrisko organizāciju vai darba kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pāraudzināšanai un labošanai. Ja nav minētā lūguma, tiesa var noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu. Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, tad, ja ir pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uzdots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzlikto pienākumu vai sistemātiski pārkāpj sabiedrisko kārtību, par ko piemēroti administratīvie sodi vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas iesnieguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai. Ja nosacīti notiesātais, kas nodots sabiedriskajai organizācijai vai darba kolektīvam labošanai un pāraudzināšanai, kā arī pārraudzīšanai, nav attaisnojis to uzticību, ir pārkāpis solījumu, ka ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu pierādīs savu labošanos, vai pametis darba kolektīvu ar nolūku izvairīties no sabiedriskās ietekmes, tad tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva lūguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziegumu alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas narkoloģiskā ārstniecības iestādē. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.) 43. pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienestam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadarbības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadījumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu. Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlniecības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu. Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 43.1 pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana Noteikdama sodu personai, kas pirmo reizi tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, tiesa, ievērojot izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, kā arī iespēju viņu labot un pāraudzināt, neizolējot no sabiedrības, var šādai personai atlikt sprieduma izpildīšanu uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem. Tiesa šādos gadījumos var atlikt arī papildsodu izpildīšanu. Sprieduma izpildīšanas atlikšana nav piemērojama: 1) personām, kas notiesātas par noziegumiem pret republiku (59.–66. pants); par noziegumiem pret cilvēci un par genocīdu (68.1 pants), par noziegumiem pret mieru (68.2 pants), kara noziegumiem (68.3 pants), bandītismu (72. pants); par tīšu slepkavību (izņemot slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – 102. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī – 101. pants); par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu (izņemot smagu miesas bojājumu, kas izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – 108. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī – 107. pants); par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, vai par izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa); par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa); 2) personām, kas nav izgājušas veneriskās slimības ārstēšanas pilnu kursu. Atliekot sprieduma izpildīšanu, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu noteiktajā termiņā novērst nodarīto kaitējumu, iestāties darbā vai sākt mācīties, nemainīt bez iekšlietu iestādes piekrišanas dzīvesvietu, paziņot šīm iestādēm par darbavietas vai mācību vietas maiņu, periodiski ierasties reģistrācijai iekšlietu iestādē un uzlikt viņam citus Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos pienākumus, kuru izpilde var sekmēt notiesātā labošanos un pāraugšanu. Tiesa var arī noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu. Notiesāto uzvedību, kuriem brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai pārkāpj sabiedrisko kārtību vai darba disciplīnu, par ko piemēroti administratīvie sodi vai disciplinārās vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas vai tā darba kolektīva iesnieguma, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu, var pieņemt lēmumu par brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšanas atlikšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai. Pēc sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņa notecēšanas tiesa pēc iestādes ierosinājuma, kura kontrolē notiesātā uzvedību, atkarībā no notiesātā attieksmes pret darbu vai mācībām, viņa uzvedības tiesas noteiktajā sprieduma izpildīšanas atlikšanas laikā pieņem lēmumu par notiesātā atbrīvošanu no soda vai par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai. Ja notiesātais sprieduma izpildīšanas atlikšanas periodā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. 55 (AP Prezidija 30.12.1982. dekrēta redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 44. pants. Iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, – dienu pret dienu, notiesājot ar nometinājumu vai izsūtījumu, – dienu pret trim dienām. Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinājumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 45. pants. Kriminālatbildības noilgums Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks: 1) seši mēneši no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības (šā kodeksa 109. pants, 110. panta otrā daļa, 111. panta pirmā daļa, 127. panta pirmā daļa un 128. panta pirmā daļa); 2) trīs gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai tādu sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 3) pieci gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 4) desmit gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest smagāku sodu nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem. Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem. Šai gadījumā noilgumu sāk skaitīt no jaunā nozieguma izdarīšanas brīža. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums atjaunojas no tā brīža, kad šī persona tiek aizturēta vai pati pieteicas par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma izdarīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.10.1964. dekrētu) 45.1 pants. Kriminālatbildības noilguma neattiecināšana uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus Kriminālatbildības noilgums neattiecas uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus. 58 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 46. pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos: 1) trīs gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu; 2) piecos gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; 3) desmit gados – ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem. Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem. Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, – no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai piespriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 47. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda Personu, kas izdarījusi nodarījumu, kam ir nozieguma pazīmes, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tiks atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona pati vairs nav sabiedriski bīstama. Personu, kas izdarījusi noziegumu, var ar tiesas spriedumu atbrīvot no soda, ja tiks atzīts, ka sakarā ar tās turpmāko nevainojamo uzvešanos un godīgo attieksmi pret darbu šo personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par sabiedriski bīstamu. 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 47.1 pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, saucot vainīgo pie administratīvās atbildības 61 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 47.2 pants. Administratīvie sodi personām, kas atbrīvojamas no kriminālatbildības 62 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 48. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, nododot lietu biedru tiesai 63 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 49. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības pret sabiedrisko galvojumu 64 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 50. pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu Personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, notiesātas ar nometinājumu, izsūtījumu vai nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, izņemot personas, kas minētas šī kodeksa 50.1 pantā, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu. Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu notiesātajam var piemērot tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījis savu labošanos, bet gadījumā, kad notiesātais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, - ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā. Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu tiesa piemēro vietā, kur notiesātais izcieš sodu, pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas ierosinājuma. Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu personām, kas izcieš sodu disciplinārajā bataljonā, piemēro tiesa, vietā kur notiesātais izcieš sodu, pēc disciplinārā bataljona pavēlniecības iesnieguma. Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis ne mazāk kā pusi no noteiktā soda. Personām: 1) kas par tīšu noziegumu notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; 2) kas par tīšu noziegumu jau agrāk izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās un pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarījušas jaunu tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu; 3) kas soda izciešanas laikā brīvības atņemšanas vietās izdarījušas tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu, – nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot pēc tam, kad faktiski izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda. Personām: 1) kas atzītas par sevišķi bīstamiem recidīvistiem; 2) kas notiesātas par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu (59. pants); spiegošanu (60. pants); Latvijas Republikas tautas deputāta, valdības locekļa vai citas amatpersonas dzīvības vai veselības apdraudējumu (61. pants); ārvalsts pārstāvja dzīvības vai veselības apdraudējumu (62. pants); diversiju (63. pants); kaitniecību (64. pants); aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu (65. pants); aicinājumiem graut republikas teritoriālo vienotību (65.1 pants); noziegumiem pret cilvēci, genocīdu (68.1 pants); noziegumiem pret mieru 68.2 pants); kara noziegumiem (68.3 pants); bandītismu (72. pants); darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos (82. panta otrā daļa); slepkavību ar nodomu (98. pants); slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants); tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu pastiprinošos apstākļos (105. panta otrā un trešā daļa); izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta ceturtā daļa); ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants); personas nolaupīšanu (125.3 pants); laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141.panta otrā, trešā un ceturtā daļa); izspiešanu organizētā grupā pastiprinošos apstākļos (143.1 panta otrā un trešā daļa); kukuļņemšanu pastiprinošos apstākļos (164. panta otrā un trešā dala); policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu (186.1 pants); sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants); radioaktīvo materiālu izlaupīšanu (216.2 pants); šaujamā ieroča, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu, izdarot laupīšanas uzbrukumu (219. panta trešā daļa); narkotisko līdzekļu izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (222.2 panta otrā un trešā daļa); kā arī personām, kas agrāk atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām līdz tiesas noteiktā soda laika pilnīgai izciešanai nosacīti pirms termina un no jauna izdarījušas tīšu noziegumu neizciestā soda daļas laikā, — nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestā soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot pēc tam, kad tās faktiski Izcietušas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda. Nosacīti pirms termiņa atbrīvojot notiesāto no soda vai aizstājot viņam sodu ar vieglāku sodu, viņu var atbrīvot arī no papildsodiem – nometinājuma, izsūtījuma, tiesības atņemšanas ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanas uz zināmu nodarbošanos. Aizstājot neizciesto brīvības atņemšanas soda daļu ar nometinājumu, izsūtījumu vai labošanas darbiem, tie nosakāmi tā laika ietvaros, ko likums paredz šiem soda veidiem, un tie nedrīkst pārsniegt neizciesto brīvības atņemšanas laiku. Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu, tiesa var konkrētam darba kolektīvam ar tā piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu tiesas noteiktā soda neizciestās daļas laikā vai pārraudzīt personu, kam neizciestā soda daļa aizstāta ar vieglāku sodu, un veikt tās audzināšanas darbu. Ja persona, kam bijusi piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka tai sodu pēc šī kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem. Ja persona, kurai piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu un kura uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, neizciestās soda daļas laikā izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, tiesa saskaņā ar tās iestādes iesniegumu, kurai uzlikts par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.) 50.1 pants. Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda un soda aizstāšanas ar vieglāku sodu nepiemērošana Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un neizciestā soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu nav piemērojama: 1) personai, kam nāves sods aizstāts ar brīvīb …