Zaudējis spēku - Latvijas kriminālkodekss

Attēlota vēsturiskā redakcija uz 30.04.1998.

Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit.

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1998. gada 17. jūnija likumu: Krimināllikums.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas kriminālkodekss(Likuma nosaukums 22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.) VISPĀRĪGĀ DAĻA Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pantsLatvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi

2 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

2. pantsPSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana

3 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

3. pantsKriminālatbildības pamats

Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un nevienam nevar uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu)

4. pantsKrimināllikuma spēks Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās robežām

Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas Republikas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu atbild arī personas, kas noziegumus izdarījušas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atrodoties uz gaisa, jūras un upju kuģiem, ja tie pierakstīti Latvijas Republikas ostās.

Ja noziegumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījuši ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citas personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošas personas, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā, atbild saskaņā ar krimināllikumu, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ja tās sauktas pie kriminālatbildības vai nodotas tiesai Latvijas Republikas teritorijā.

Ja šādas personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārvalstīs, atbilstoši Latvijas Republikas krimināllikumam tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgos no soda izciešanas.

5 (05.02.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

5. pantsPSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām

6 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

6. pantsKrimināllikuma spēks laikā

Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.

7 6.1 pants. Krimināllikuma spēks laikā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, uz genocīdu, uz noziegumiem pret mieru un uz kara noziegumiem Personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.

8 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) Otrā nodaļa NOZIEGUMS

7. pantsNozieguma jēdziens

Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Nav atzīstama par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama.

9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 7.1 pants. Smaga nozieguma jēdziens Par smagiem noziegumiem atzīstamas šā panta otrajā daļā minētās tīšās darbības, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība.

Smagiem noziegumiem pieskaitāmi: noziegumi pret cilvēci, genocīds (68.1 pants), noziegumi pret mieru (68.2 pants) un kara noziegumi (68.3 pants); noziegumi pret republiku (59.–66. pants); nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana (69. panta otrā un trešā daļa); bandītisms (72. pants); darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); kontrabanda (73. pants); masu nekārtības (74. pants); satiksmes ceļu un transporta līdzekļu bojāšana (81. pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana (82. pants); valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa); tīša slepkavība (98. un 99. pants); tīšs smags miesas bojājums (105. pants); cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo pastiprinošos apstākļos (111.1 panta ceturtā daļa); izvarošana (121. pants); ķīlnieku sagrābšana (125.1 pants); personas nolaupīšana (125.3 pants); zādzība pastiprinošos apstākļos (139. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), laupīšana (141. pants), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143.panta otrā daļa), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), izspiešana organizētā grupā (143.1 pants), mantas piesavināšanās sevišķi pastiprinošos apstākļos (144. panta ceturtā daļa), mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa); spekulācija pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa); varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana pastiprinošos apstākļos (162.1 panta otrā daļa); kukuļņemšana (164. pants); starpniecība kukuļošanā pastiprinošos apstākļos (164.1 panta otrā daļa); kukuļdošana (165. pants); personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, pastiprinošos apstākļos (168. panta otrā daļa); apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana, ja tam bijušas smagas sekas (169. panta otrā daļa); piespiešana dot liecību pastiprinošos apstākļos (172. panta otrā daļa); ļaunprātīgs vai sevišķi ļaunprātīgs huligānisms (204. panta otrā un trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšana (214.2 pants); narkotisku vielu izlaupīšana pastiprinošos apstākļos, kā arī šādu vielu realizēšana, izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana realizēšanas nolūkā (222.1 pants); narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšana vai turēšana (222.4 pants), pamudināšana lietot narkotiskās vai psihotropās vielas pastiprinošos apstākļos (222.5 panta otrā un trešā daļa), narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu (222.10 pants), narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu un vielu (prekursoru) izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana realizēšanas nolūkā vai realizēšana (222.11 panta otrā daļa).

10 (AP Prezidija 27.07.1972. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.07.1973., 26.09.1974., 30.12.1982., 24.11.1983., 23.02.1984., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu; 01.03.1990., 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 06.04.1993., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

8. pantsNozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši)

Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

11

9. pantsNozieguma izdarīšana aiz neuzmanības

Noziegums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

12

10. pantsNepilngadīgo atbildība

Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.

Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību (98.–103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.–108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par zādzību (139. pants), laupīšanu (141. pants), ļaunprātīgu vai sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā un trešā daļa), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa), kā arī par tādu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants).

Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu.

Ja ir šā panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz tiesu jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam.

13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.07.1967., 27.05.1982. dekrētu; 25.08.1992., 27.04.1993., 01.06.1993. un 21.09.1995.likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

11. pantsNepieskaitāmība

Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants.

Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt.

14

12. pantsAtbildība par dzērumā izdarītu noziegumu

Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības.

15

13. pantsNepieciešamā aizstāvēšanās

Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Latvijas Republikas intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.

16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

14. pantsGalējā nepieciešamība

Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Latvijas Republikas interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

15. pantsAtbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu

Par gatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai.

Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskās bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.

18

16. pantsLabprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas

Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs.

19

17. pantsLīdzdalība

Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga tīša piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.

Bez izpildītājiem par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.

Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi.

Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi.

Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu.

Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus.

Nosakot sodu, tiesai jāņem vērā, kādā mērā katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kāds ir viņa līdzdalības raksturs.

20 17.1 pants. Organizēta grupa Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota stabila apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi.

Organizētās grupas izveidotājs vai tās vadītājs atbild par visiem šās grupas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā.

Par organizētās grupas izveidotāju uzskatāma persona, kas šo grupu izveidojusi.

Par organizētās grupas vadītāju uzskatāma persona, kas vada šo grupu.

Pārējie organizētās grupas dalībnieki atbild par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņi piedalījušies.

Atbildība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā iestājas tikai šajā kodeksā paredzētajos gadījumos.

21 (25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.) 17.2 pants. Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība Par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras šos nodarījumus izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves vai tās uzdevumā, vai sastāvot tās dienestā, kā arī šo fizisko personu līdzdalībnieki.

22 (25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

18. pantsSlēpšana

Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai šā kodeksa 84.1 un 182. pantā paredzētajos gadījumos.

23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu)

19. pantsNeziņošana

Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. pantā.

24 Trešā nodaļa SODS

20. pantsSoda mērķis

Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus.

Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.

25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

21. pantsSodu veidi

Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi:

Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu.

Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus:

Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšanu no valsts, izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet arī kā papildsodu.

26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 06.04.1993., 25.05.1993. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

22. pantsIzņēmuma soda veids – nāves sods

Nāves sodu – nošaušanu – kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants), bandītismu (72. pants), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121. panta ceturtā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2 panta trešā daļa).

Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī ir grūtniecības stāvoklī.

27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962. dekrētu, 05.02.1992., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

23. pantsBrīvības atņemšana

Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem.

Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). (Ceturtā daļa izslēgta ar 01.02.1996.) Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

Nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās.

Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss.

28 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.02.1996.)

24. pantsSevišķi bīstams recidīvists

Par sevišķi bīstamu recidīvistu ar tiesas spriedumu var atzīt:

Tiesa, izskatot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, ņem vērā vainīgā personību, izdarīto noziegumu sabiedriskās bīstamības pakāpi, to motīvus, noziedzīgo nodomu realizēšanas pakāpi, piedalīšanās pakāpi un raksturu nozieguma izdarīšanā un citus lietas apstākļus. Tiesas lēmums jāmotivē spriedumā.

Izlemjot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, nav ņemama vērā sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, kā arī sodāmība, kas noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu atceļ, noņemot viņai sodāmību.

Šā kodeksa panti, kas paredz sevišķi bīstamu recidīvistu atbildību par nozieguma izdarīšanu, piemērojami, ja persona likumā noteiktajā kārtībā bijusi atzīta par sevišķi bīstamu recidīvistu pirms attiecīgā nozieguma izdarīšanas.

29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 30.07.1973., 26.09.1974., 29.05.1980., 27.05.1982., 30.12.1982., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu, 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.) 24.1 pants. Nosacīta notiesāšana ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā 30 (Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 24.2 pants. Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts Personu, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, var izraidīt no valsts, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

Šo sodu nosaka kā pamatsodu vai papildsodu bez termiņa ierobežošanas, piemērojot to kā papildsodu tikai pēc pamatsoda izciešanas.

Kārtību, kādā izpildāms spriedums par tādas personas izraidīšanu no valsts, kura nav Latvijas Republikas pilsonis, nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

31 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

25. pantsNometinājums un izsūtījums

Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas, obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū.

Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos.

Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, izsūtījumu – no viena līdz pieciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos.

Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likumā īpaši norādītajos gadījumos.

Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam.

Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā arī izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā.

32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

26. pantsLabošanas darbi bez brīvības atņemšanas

33 (Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

27. pantsTiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos

Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu.

Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarbošanos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos.

Termiņus, kādos izpildāms sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos, aprēķina kārtībā, kāda paredzēta Nolikumā par kārtību un noteikumiem, kas jāievēro, izpildot Latvijas Republikā kriminālsodus, kuri nav saistīti ar labošanas darbu līdzekļu piemērošanu notiesātajiem.

34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

28. pantsAtbrīvošana no amata

Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī.

35

29. pantsNaudas sods

Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.

Naudas sods atbilstoši izdarītā nozieguma smagumam un vainīgā mantas stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (minimālajās mēnešalgās), spriedumā norādot arī šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, netiek izņemta arī piedzenot naudas sodu.

Ja persona izvairās no naudas soda kā pamatsoda samaksas un šo sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar brīvības atņemšanu saskaņā ar šā kodeksa 40.1 pantu.

Nesamaksātu un nepiedzītu naudas sodu kā papildsodu nevar aizstāt ar brīvības atņemšanu.

36 (25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

30. pantsSabiedriskais nopēlums

Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai presē vai citādā veidā.

37

31. pantsNoziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu

Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu tiklab likumā paredzētajos gadījumos uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz trim gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu brīvības atņemšanas vietā nevar piemērot personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 12.11.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 31.1 pants. Nosūtīšana uz audzināšanas darba profilaktoriju 39 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

32. pantsMantas konfiskācija

Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā.

Mantas konfiskāciju var piemērot tikai šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Tiesai konkrēti jānorāda, kura manta konfiscējama.

Var konfiscēt arī mantu, ko notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskajai vai juridiskajai personai, lai izvairītos no mantas konfiskācijas.

Nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

40 (21.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

33. pantsVecāku tiesību atņemšana

Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus.

Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana.

41

34. pantsMilitāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā arī ordeņu, medaļu, goda rakstu un goda nosaukumu atņemšana

Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprieduma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt.

42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 34.1 pants. Policijas kontrole Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa var noteikt kā piespiedu līdzekli, lai pārraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotas personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītiem ierobežojumiem.

Policijas kontroli var noteikt, notiesājot ar brīvības atņemšanu, tikai šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai policijas kontroli atcelt.

Ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu pēc šā kodeksa 39.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Kārtību, kādā izpildāms spriedums par policijas kontroli, nosaka likums.

43 (15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.) Ceturtā nodaļa SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA

35. pantsSoda noteikšanas vispārīgie principi

Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksa noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no tiesiskās apziņas, ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.

44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

36. pantsAtbildību mīkstinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus apstākļus, kas likumā nav norādīti.

45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

37. pantsAtbildību pastiprinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi apstākļi:

46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970. dekrētu un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

38. pantsSoda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā

Ja kāda persona atzīta par vainīgu divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikuma dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu.

Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu.

Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl arī citā noziegumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

47

39. pantsSoda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaitot sodus šajā pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

40. pantsSodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro šādus noteikumus:

49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 40.1 pants. Naudas soda aizstāšana ar brīvības atņemšanu Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai arī noteiktā termiņā gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, un ja notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem naudas sodu varētu piedzīt, naudas sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem, naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, naudas sods virs trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā tajā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

50 (25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 40.2 pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

Policijas noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu.

51 (15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

41. pantsVieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu

Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus.

52

42. pantsNosacīta notiesāšana

Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest piespriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziegumu un ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu attaisnos viņam dāvāto uzticību. Nosacīti notiesāto uzvedību kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Nosacīti notiesājot, var piemērot papildsodus, izņemot nometinājumu, izsūtījumu un mantas konfiskāciju.

Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā arī vainīgā darbavietas sabiedrisko organizāciju vai darba kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pāraudzināšanai un labošanai. Ja nav minētā lūguma, tiesa var noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.

Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, tad, ja ir pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uzdots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzlikto pienākumu vai sistemātiski pārkāpj sabiedrisko kārtību, par ko piemēroti administratīvie sodi vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas iesnieguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai.

Ja nosacīti notiesātais, kas nodots sabiedriskajai organizācijai vai darba kolektīvam labošanai un pāraudzināšanai, kā arī pārraudzīšanai, nav attaisnojis to uzticību, ir pārkāpis solījumu, ka ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu pierādīs savu labošanos, vai pametis darba kolektīvu ar nolūku izvairīties no sabiedriskās ietekmes, tad tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva lūguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziegumu alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas narkoloģiskā ārstniecības iestādē.

53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

43. pantsSprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā

Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienestam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadarbības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadījumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlniecības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu.

Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) 43.1 pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana Noteikdama sodu personai, kas pirmo reizi tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, tiesa, ievērojot izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, kā arī iespēju viņu labot un pāraudzināt, neizolējot no sabiedrības, var šādai personai atlikt sprieduma izpildīšanu uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem. Tiesa šādos gadījumos var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Sprieduma izpildīšanas atlikšana nav piemērojama:

Atliekot sprieduma izpildīšanu, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu noteiktajā termiņā novērst nodarīto kaitējumu, iestāties darbā vai sākt mācīties, nemainīt bez iekšlietu iestādes piekrišanas dzīvesvietu, paziņot šīm iestādēm par darbavietas vai mācību vietas maiņu, periodiski ierasties reģistrācijai iekšlietu iestādē un uzlikt viņam citus Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos pienākumus, kuru izpilde var sekmēt notiesātā labošanos un pāraugšanu. Tiesa var arī noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.

Notiesāto uzvedību, kuriem brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai pārkāpj sabiedrisko kārtību vai darba disciplīnu, par ko piemēroti administratīvie sodi vai disciplinārās vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas vai tā darba kolektīva iesnieguma, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu, var pieņemt lēmumu par brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšanas atlikšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Pēc sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņa notecēšanas tiesa pēc iestādes ierosinājuma, kura kontrolē notiesātā uzvedību, atkarībā no notiesātā attieksmes pret darbu vai mācībām, viņa uzvedības tiesas noteiktajā sprieduma izpildīšanas atlikšanas laikā pieņem lēmumu par notiesātā atbrīvošanu no soda vai par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Ja notiesātais sprieduma izpildīšanas atlikšanas periodā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

55 (AP Prezidija 30.12.1982. dekrēta redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

44. pantsIepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana

Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, – dienu pret dienu, notiesājot ar nometinājumu vai izsūtījumu, – dienu pret trim dienām.

Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinājumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

45. pantsKriminālatbildības noilgums

Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks:

Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem. Šai gadījumā noilgumu sāk skaitīt no jaunā nozieguma izdarīšanas brīža.

Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums atjaunojas no tā brīža, kad šī persona tiek aizturēta vai pati pieteicas par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma izdarīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.10.1964. dekrētu) 45.1 pants. Kriminālatbildības noilguma neattiecināšana uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus Kriminālatbildības noilgums neattiecas uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus.

58 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

46. pantsNotiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem. Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, – no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai piespriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts.

59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

47. pantsAtbrīvošana no kriminālatbildības un soda

Personu, kas izdarījusi nodarījumu, kam ir nozieguma pazīmes, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tiks atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona pati vairs nav sabiedriski bīstama.

Personu, kas izdarījusi noziegumu, var ar tiesas spriedumu atbrīvot no soda, ja tiks atzīts, ka sakarā ar tās turpmāko nevainojamo uzvešanos un godīgo attieksmi pret darbu šo personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par sabiedriski bīstamu.

60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 47.1 pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, saucot vainīgo pie administratīvās atbildības 61 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.) 47.2 pants. Administratīvie sodi personām, kas atbrīvojamas no kriminālatbildības 62 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

48. pantsAtbrīvošana no kriminālatbildības, nododot lietu biedru tiesai

63 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

49. pantsAtbrīvošana no kriminālatbildības pret sabiedrisko galvojumu

64 (Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

50. pantsNosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu

Personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, notiesātas ar nometinājumu, izsūtījumu vai nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, izņemot personas, kas minētas šī kodeksa 50.1 pantā, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu notiesātajam var piemērot tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījis savu labošanos, bet gadījumā, kad notiesātais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, - ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu tiesa piemēro vietā, kur notiesātais izcieš sodu, pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas ierosinājuma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu personām, kas izcieš sodu disciplinārajā bataljonā, piemēro tiesa, vietā kur notiesātais izcieš sodu, pēc disciplinārā bataljona pavēlniecības iesnieguma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis ne mazāk kā pusi no noteiktā soda.

Personām:

Personām:

Nosacīti pirms termiņa atbrīvojot notiesāto no soda vai aizstājot viņam sodu ar vieglāku sodu, viņu var atbrīvot arī no papildsodiem – nometinājuma, izsūtījuma, tiesības atņemšanas ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanas uz zināmu nodarbošanos.

Aizstājot neizciesto brīvības atņemšanas soda daļu ar nometinājumu, izsūtījumu vai labošanas darbiem, tie nosakāmi tā laika ietvaros, ko likums paredz šiem soda veidiem, un tie nedrīkst pārsniegt neizciesto brīvības atņemšanas laiku.

Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu, tiesa var konkrētam darba kolektīvam ar tā piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu tiesas noteiktā soda neizciestās daļas laikā vai pārraudzīt personu, kam neizciestā soda daļa aizstāta ar vieglāku sodu, un veikt tās audzināšanas darbu.

Ja persona, kam bijusi piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka tai sodu pēc šī kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Ja persona, kurai piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu un kura uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, neizciestās soda daļas laikā izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, tiesa saskaņā ar tās iestādes iesniegumu, kurai uzlikts par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.) 50.1 pants. Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda un soda aizstāšanas ar vieglāku sodu nepiemērošana Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un neizciestā soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu nav piemērojama:

66 (15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.) 50.2 pants. Nosacīta atbrīvošana no brīvības atņemšanas vietām, notiesāto obligāti iesaistot darbā 67 (Izslēgts ar 25.05.1993. likumu , kas stājas spēkā 01.07.1993.)

51. pantsNosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu personām, kas izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas

Personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu par noziegumiem, kurus tās izdarījušas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu notiesātajam var piemērot par noziegumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījis savu labošanos, bet gadījumā, kad notiesātais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, - ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu tiesa piemēro vietā, kur notiesātais izcieš sodu, pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas ierosinājuma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot notiesātajiem par noziegumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, pēc tam, kad viņi faktiski izcietuši ne mazāk kā vienu trešdaļu no noteiktā soda.

Personām:

Personām:

Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu, tiesa var konkrētam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzdot pienākumu pārraudzīt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu tiesas noteiktā soda neizciestās daļas laikā vai pārraudzīt personu, kam neizciestā soda daļa aizstāta ar vieglāku sodu, un veikt tās audzināšanas darbu.

Ja persona, kam pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas bijusi piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka tai sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Ja persona, kurai piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu un kura uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, neizciestās soda daļas laikā izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, tiesa saskaņā ar tās iestādes iesniegumu, kurai uzlikts par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 30.07.1973., 29.05.1980., 27.05.1982., 30.12.1982., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu; 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

52. pantsAtbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Persona, kas pēc sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, atbrīvojama no soda izciešanas. Šai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās tai var likt izciest sodu, ņemot vērā izdarītā nozieguma smagumu, notiesātā personību, saslimšanas raksturu un izciesto soda laiku.

Ja persona, kura izcieš brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu vai kuru tur disciplinārajā bataljonā, saslimst ar citu smagu, neārstējamu slimību, tad tiesa to var atbrīvot no turpmākās soda izciešanas likumā noteiktajā kārtībā.

69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

53. pantsAtbrīvošana no soda izciešanas

Notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīkstināšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.

70 53.1 pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos Ja notiesātā persona palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziegumu, tad tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, pamatojoties uz ģenerālprokurora iesniegumu, ar savu lēmumu samazina tiesas spriedumā noteikto sodu ne mazāk kā uz pusi, bet piespriesto nāvessodu vai mūža ieslodzījumu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

71 (12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

54. pantsSodāmības dzēšana un noņemšana

Par nesodītām atzīstamas:

Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no brīža, kad tā atbrīvota no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas, ņemot vērā soda faktiskās izciešanas laiku.

Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziegumu, sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts. Sodāmības dzēšanas termiņu pēc pirmā nozieguma skaita no jauna pēc tam, kad faktiski izciests sods (pamatsods un papildsods) par pēdējo noziegumu. Šādos gadījumos persona atzīstama par sodītu par abiem noziegumiem, kamēr nav notecējis sodāmības dzēšanas termiņš par smagāko no tiem.

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tad pēc sabiedrisko organizāciju lūguma tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šai pantā norādīto termiņu notecējuma.

72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) Piektā nodaļa MEDICĪNISKA UN AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI

55. pantsMedicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana garā slimām personām

Personām, kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai izdarījušas šādu nodarījumu, būdamas pieskaitāmības stāvoklī, bet pirms sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laikā saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, tiesa var piemērot šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus realizē veselības aizsardzības orgānu ārstniecības iestādes:

Tiesa, atzinusi par nepieciešamu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, izraugās to atkarībā no tā, ar kādu gara slimību attiecīgā persona saslimusi un kāds ir šās personas izdarītā nodarījuma raksturs un sabiedriskās bīstamības pakāpe.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā parastai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura jātur slimnīcā un jāārstē piespiedu kārtā.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pastiprinātai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš izdarījis sabiedriski bīstamu nodarījumu, kas nav saistīts ar pilsoņu dzīvības apdraudēšanu, un pēc psihiskā stāvokļa nerada draudus apkārtējiem, bet kurš jātur slimnīcā un jāārstē pastiprinātas novērošanas apstākļos.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā stingrai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura ir sevišķi bīstams sabiedrībai, jātur slimnīcā un jāārstē stingras novērošanas apstākļos.

Personas, kas ievietotas psihiatriskajās slimnīcās pastiprinātai vai stingrai novērošanai, tiek turētas apstākļos, kas izslēdz tām iespēju izdarīt jaunu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Personai, kura pēc nozieguma izdarīšanas vai soda izciešanas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav notecējuši noilguma termiņi vai nav citu pamatu tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Ja šādai personai pēc izveseļošanās piemēro sodu, tad laiks, kurā piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi, ieskaitāms soda laikā.

73 (AP Prezidija 29.01.1988. dekrēta redakcijā)

56. pantsMedicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas grozīšana un izbeigšana attiecībā uz garā slimajiem

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai tos groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs grozījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.

Ja tiesa neatzīst par nepieciešamu piemērot garā slimajam medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kā arī gadījumā, ja šādu līdzekļu piemērošana izbeigta, tiesa var nodot viņu radinieku vai aizbildņu gādībā, nosakot obligātu ārsta uzraudzību.

74

57. pantsMedicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana hroniskiem alkoholiķiem un narkomāniem

75 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

58. pantsAudzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem

Nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši krimināllikumā paredzētus nodarījumus, tiesa var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:

Šā panta pirmajā daļā minētie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi piemērojami likumā noteiktajā kārtībā.

76 (01.06.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.08.1993.) SEVIŠĶĀ DAĻA Pirmā nodaļa I. NOZIEGUMI PRET REPUBLIKU(Sevišķās daļas pirmās nodaļas pirmā sadaļa 22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

59. pantsDarbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, vai par citu vardarbīgu nodarījumu, kas kaitē Latvijas Republikas suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

77 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

60. pantsSpiegošana

Par valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai vai to aģentūrai, lai šīs ziņas izlietotu pret Latvijas Republikas interesēm, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Par citu ziņu (izņemot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas) nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevumā, lai šīs ziņas izlietotu pret Latvijas Republikas interesēm, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

78 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

61. pantsLatvijas Republikas deputāta, valdības locekļa vai citas amatpersonas dzīvības vai veselības apdraudējums

Par uzbrukumu Saeimas vai pašvaldību deputātam, Ministru kabineta loceklim vai citai Saeimas ievēlētai vai ieceltai amatpersonai sakarā ar tās valstisko darbību Latvijas Republikas interesēs, ja uzbrukums saistīts ar šo personu dzīvības vai veselības apdraudējumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

79 (22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

62. pantsĀrvalstu pārstāvju dzīvības vai veselības apdraudējums

Par uzbrukumu ārvalsts vai tās valdības vadītājam vai citam ārvalsts pārstāvim, kurš oficiāli ieradies Latvijas Republikā, ja uzbrukums saistīts ar šo personu dzīvības vai veselības apdraudējumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas starptautiskus sarežģījumus vai citas Latvijas Republikai smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

80 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

63. pantsDiversija

Par spridzināšanu, dedzināšanu vai citām darbībām, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai, uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, sakaru līdzekļu vai citas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu nolūkā vājināt Latvijas Republiku, kā arī par šajā pašā nolūkā izdarītu masveida saindēšanu vai epidēmiju un epizootiju izplatīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

81 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

64. pantsKaitniecība

Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt Latvijas Republiku, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim to normālam darbam, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

82 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

65. pantsAicinājumi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu

Par publiskiem aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas konstitucionāli nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādus aicinājumus saturošu materiālu izplatīšanu šādā nolūkā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas organizētā grupā vai atkārtoti,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

83 (22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 65.1 pants. Aicinājumi graut republikas teritoriālo vienotību Par publiskiem aicinājumiem graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, nekonstitucionālā ceļā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

84 (22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 65.2 pants. Aicinājumi likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību Par publiskiem aicinājumiem likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, iekļaujot Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību vai citādā veidā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, iekļaujot Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību vai citādā veidā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

85 (05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

66. pantsKara propaganda

Par publiskiem aicinājumiem uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

86 (22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.) 66.1 pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju pārkāpšana Par tādu normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju darbību Latvijas Republikā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarījusi amatpersona,— soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

87 (15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

67. pantsOrganizatoriska darbība, kas vērsta uz sevišķi bīstamu valsts noziegumu izdarīšanu, kā arī piedalīšanos pretpadomju organizācijā

88 (Izslēgts ar 22.08.1991. likumu, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

68. pantsSevišķi bīstami valsts noziegumi, kas izdarīti pret citu darbaļaužu valsti

89 (Izslēgts ar 22.08.1991. likumu, kas stājas spēkā 22.08.1991.) Pirmā "A" nodaļa(Nodaļa 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) I. NOZIEGUMI PRET CILVĒCI, GENOCĪDS, NOZIEGUMI PRET MIERU UN KARA NOZIEGUMI(Sadaļa 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 68.1 pants. Noziegumi pret cilvēci, genocīds Par noziegumiem pret cilvēci, arī par genocīdu, neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti kara vai miera laikā tādā veidā, kā tie attiecībā uz nozieguma subjektu un nozieguma sastāvu noteikti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par tīšu rīcību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem nopietnus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji tos fiziski iznīcina, kā arī šajā paša nolūkā atņemot vai ierobežojot pamatiedzīvotāju ekonomiskās, politiskās un/vai sociālās cilvēka tiesības, – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

90 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 68.2 pants. Noziegumi pret mieru Par noziegumiem, kas izdarīti pret mieru tādā veidā, kā tie noteikti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par bruņotas agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā, par agresīva kara vešanu, pārkāpjot starptautiskos līgumus, par piedalīšanos sazvērestībā ar nolūku izdarīt šajā pantā minētos noziegumus – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

91 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 68.3 pants. Kara noziegumi Par kara noziegumiem, kas paredzēti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par kara vešanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies okupētās teritorijas civiliedzīvotāju, ķīlnieku un karagūstekņu slepkavošanā, spīdzināšanā, aplaupīšanā, aizvešanā vai norīkošanā spaidu darbos, neattaisnojamā pilsētu un citu objektu postīšanā, – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

92 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) II. CITI VALSTS NOZIEGUMI

69. pantsNacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana

Par tīšām darbībām nolūkā musināt uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu, tāpat arī par pilsoņu tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu pilsoņiem atkarībā no viņu rases vai nacionālās piederības – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī ja tās izdarījusi amatpersona, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa vai ja šīs darbības izraisījušas cilvēku bojāeju vai citas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

93 (01.03.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

70. pantsValsts noslēpuma izpaušana

Par ziņu izpaušanu, kuras ir valsts noslēpums, ja to izdara persona, kam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas sakarā ar dienestu vai darbu, pie tam nav spiegošanas pazīmju, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tam bijušas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem.

94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

71. pantsDokumentu nozaudēšana, kuri satur valsts noslēpumu

Par dokumentu nozaudēšanu, kuri satur valsts noslēpumu, kā arī tādu priekšmetu nozaudēšanu, ziņas par kuriem ir valsts noslēpums, ko izdara persona, kurai tie bijuši uzticēti, ja dokumenti nozaudēti, pārkāpjot pastāvošos noteikumus par minēto dokumentu vai priekšmetu lietošanas kārtību, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tam bijušas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

95 71.1 pants. Ziņu, kuras ir dienesta noslēpums, nodošana ārvalstu organizācijām Par ekonomisko, zinātniski tehnisko un citu ziņu, kuras ir dienesta noslēpums, nodošanu vai vākšanu nolūkā nodot ārvalstu organizācijām vai to pārstāvjiem, ja to izdarījusi persona, kurai šīs ziņas bija uzticētas dienesta vai darba vajadzībām vai kļuva zināmas citādā veidā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja ar tām valsts vai sabiedriskajām organizācijām nodarīts liels mantisks zaudējums vai ja tām bijušas citas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

96 (AP Prezidija 23.02.1984. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

72. pantsBandītisms

Par apbruņotu bandu organizēšanu ar nolūku uzbrukt valsts vai sabiedriskajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, vai arī atsevišķām personām, tāpat par piedalīšanos šādās bandās un to izdarītajos uzbrukumos– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu.

97 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.) 72.1 pants. Darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs Personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tās brīvības atņemšanas vietās terorizē notiesātos, kuri sākuši laboties, vai izdara uzbrukumus administrācijai, kā arī šajā nolūkā organizē noziedzīgus grupējumus vai aktīvi piedalās šādos grupējumos, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

Sevišķi bīstamus recidīvistus, kā arī personas, kas notiesātas par smagiem noziegumiem, ja tie izdarījuši šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem vai ar nāves sodu.

98 (AP Prezidija 21.08.1961. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 23.02.1984. dekrētu un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

73. pantsKontrabanda

Par kontrabandu, tas ir, par preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli vai noslēpjot no šādas kontroles, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, ja tā izdarīta lielā apmērā,— soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par narkotisko, psihotropo vai indīgu vielu vai stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas vai tehnoloģijas kontrabandu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

99 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

74. pantsMasu nekārtības

Par masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu un citu līdzīgu darbību, kā arī par šo nekārtību dalībnieku tiešu piedalīšanos minēto noziegumu izdarīšanā vai par viņu bruņotu pretošanos varas orgāniem – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz piecpadsmit gadiem.

100

75. pantsIzvairīšanās no kārtējā iesaukuma aktīvajā karadienestā

101 (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

76. pantsIzvairīšanās no mobilizācijas iesaukuma

102 (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

77. pantsIzvairīšanās kara laikā no obligātu norīkojumu izpildes vai nodokļu samaksas

Par izvairīšanos kara laikā no mobilizēšanas darbā vai citu obligātu norīkojumu izpildes, kā arī no nodokļu samaksas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

78. pantsNelikumīga izbraukšana uz ārvalstīm un nelikumīga iebraukšana Latvijas Republikā

Par izbraukšanu uz ārvalstīm, iebraukšanu Latvijas Republikā vai Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu bez noteiktās pases vai bez attiecīgu institūciju atļaujas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

Par tādām pašām darbībām, kas izdarītas atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu no trīsdesmit līdz simts minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

104 (12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.) 78.1 pants. Personu nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai Par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

Par tādām pašām darbībām, kas izdarītas atkārtoti vai ko izdarījusi amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu.

Par liela personu skaita (vairāk nekā piecu cilvēku) nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

105 (12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

79. pantsStarptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšana

Par ielidošanu Latvijas Republikā un izlidošanu no Latvijas Republikas bez noteiktas atļaujas, par atļaujā norādīto maršrutu, nolaišanās vietu, gaisa vārtu, lidojumu augstuma neievērošanu vai citādu starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām ar lidmašīnas konfiskāciju vai bez konfiskācijas.

106 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

80. pantsTransporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi nelaimes gadījumus ar cilvēkiem, katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas, kā arī par transporta līdzekļu, ceļu, signalizācijas un sakaru līdzekļu sliktu remontu, kam bijušas tādas pašas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.

Par tiem pašiem nodarījumiem, ja tie nav izraisījuši tādas pašas sekas, bet apzināti draudējuši tās izraisīt, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

107 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

81. pantsSatiksmes ceļu vai dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta līdzekļu bojāšana

Par satiksmes ceļu, ceļu būvju vai ierīču, dzelzceļa, jūras vai gaisa transporta līdzekļu, transporta telekomunikāciju tīklu vai signalizācijas līdzekļu, elektrotehniskās vai sakaru iekārtas tīšu iznīcināšanu, bojāšanu vai par citādām tīšām darbībām, kuru rezultātā tie kļuvuši nederīgi ekspluatācijai, ja minētās darbības varēja izraisīt katastrofu vai avāriju, kā arī traucējumus transporta līdzekļu normālā darbā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas katastrofu vai avāriju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

108 (12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

82. pantsViltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana

Par viltotu valsts kases zīmju, Valsts bankas zīmju, metāla naudas, valsts vērtspapīru vai ārzemju valūtas izgatavošanu nolūkā izplatīt, kā arī par šo viltojumu izplatīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tām ir nodarbošanās raksturs, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai ar mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

109 (Ar grozījumiem kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu, 05.02.1992.; 05.02.1997. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.) 82.1 pants. Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem Par vērtspapīra vai naudas dokumenta nolaupīšanu, iznīcināšanu vai bojāšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par vērtspapīra vai naudas dokumenta viltošanu iedzīvošanās nolūkā, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu vai izmantošanu, ja nav šā kodeksa 82.pantā paredzētā nozieguma pazīmes, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

110 (21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

83. pantsValūtas operāciju noteikumu pārkāpšana

Par valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, obligāti konfiscējot valūtas vērtības un vērtspapīrus, un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi par šajā pantā paredzētajiem noziegumiem jau agrāk sodīta persona, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

111 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961., 23.02.1984. dekrētu; 05.02.1992. un 25.08.1992. likumu, kas stājas spēkā01.09.1992.)

84. pantsNeziņošana par valsts noziegumiem

Par neziņošanu, zinot, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šā kodeksa 59. – 64., 65.1 panta otrajā daļā, 72. un 82. pantā paredzētie valsts noziegumi,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

112 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 22.08.1991., 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 84.1 pants. Valsts noziegumu slēpšana Par šā kodeksa 59.–64., 65.1 panta otrajā daļā, 72., 73., 82. un 83. pantā paredzēto valsts noziegumu iepriekš neapsolītu slēpšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma, vai ar nometinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

113 (AP Prezidija 31.03.1961. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu; 22.08.1991. un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.) Otrā nodaļa NOZIEGUMI PRET VALSTS VAI SABIEDRISKO ĪPAŠUMU (85. – 97. panti)(Nodaļa izslēgta ar 25.08.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1992.) Trešā nodaļa NOZIEGUMI PRET PERSONU

98. pantsSlepkavība

Par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavība) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

114 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

99. pantsSlepkavība pastiprinošos apstākļos

Par slepkavību:

115 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

100. pantsJaunpiedzimuša bērna slepkavība, ko izdarījusi bērna māte

Par sava bērna slepkavību ar nodomu (tīša slepkavība), ja māte to izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

116

101. pantsSlepkavība ar nodomu (tīša slepkavība), kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī

Par slepkavību ar nodomu (tīša slepkavība), ja tā izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

117 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

102. pantsSlepkavība, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas

Par slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

118 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

103. pantsNonāvēšana aiz neuzmanības

Par nonāvēšanu aiz neuzmanības – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

104. pantsNovešana līdz pašnāvībai

Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tām pašām darbībām attiecībā uz personu, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

120

105. pantsTīšs smags miesas bojājums

Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, gara slimībai vai citam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar darba spēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies sejas izķēmojumā (tīšs smags miesas bojājums), — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par tādām pašām darbībām:

Par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

121 (21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

106. pantsTīšs vidēja smaguma miesas bojājums

Par tīša miesas bojājuma nodarīšanu, kas nav bīstams dzīvībai un nav radījis šā kodeksa 105. pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu vai darba spēju ievērojamu paliekošu zaudējumu mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām:

107. pantsStipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī ar nodomu nodarīts (tīšs) miesas bojājums

Par smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, kas ar nodomu nodarīts (tīšs) piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

123 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

108. pantsMiesas bojājuma nodarīšana, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas

Par smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

124 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

109. pantsAr nodomu nodarīts (tīšs) viegls miesas bojājums

Par vieglu miesas bojājumu, kas nodarīts ar nodomu (tīšs), ja tas radījis īslaicīgu veselības satricinājumu vai darba spēju nenozīmīgu paliekošu zaudēšanu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, kam nav bijušas šā panta pirmajā daļā norādītās sekas, – soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

125 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

110. pantsMiesas bojājums aiz neuzmanības

Par smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā kodeksa 109. panta pirmajā daļā paredzētā viegla miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības – soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

126 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

111. pantsPiekaušana vai spīdzināšana

Par tīšu sišanu vai piekaušanu, kā arī par citādu vardarbību, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu, – soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par sistemātisku piekaušanu vai citām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, ja tām nav bijušas šā kodeksa 105. un 106. pantā paredzētās sekas,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.) 111.1 pants. Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo Par cietsirdīgu apiešanos ar nepilngadīgo, kuras rezultātā tam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ko nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par vieglu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), kā arī par citām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs un nav iestājušās šā panta trešajā vai ceturtajā daļā norādītās sekas, šā panta pirmajā daļā minētās personas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par vidēja smaguma miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), šā panta pirmajā daļā minētās personas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par smagu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), šā panta pirmajā daļā minētās personas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem.

128 (24.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

112. pantsAplaišana ar venerisku slimību vai izvairīšanās ārstēties no veneriskas slimības

Par izvairīšanos ārstēties no veneriskas slimības, ja šī izvairīšanās turpinās arī pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai aplipt ar venerisku slimību, stājoties dzimumsakaros vai izdarot citādas darbības, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par darbībām, kas paredzētas šā panta trešajā daļā, ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību vai kas aplaidusi divas vai vairākas personas vai nepilngadīgo, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

129 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.10.1971., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 112.1 pants. Inficēšana ar slimību AIDS (iegūtā imūndeficīta sindroms) Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai inficēties ar slimību AIDS– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par otras personas inficēšanu ar slimību AIDS, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

130 (AP Prezidija 18.09.1987. dekrēta redakcijā)

113. pantsAborta nelikumīga izdarīšana

Par abortu, ko izdarījis ārsts ārpus slimnīcas vai citas ārstniecības iestādes, vai arī ārstniecības iestādē, bet bez likumīga pamata, – soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par aborta izdarīšanu antisanitāros apstākļos vai ja to izdarījusi persona, kurai nav augstākās medicīniskās izglītības, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par aborta nelikumīgu izdarīšanu atkārtoti vai ja tā radījusi sievietes nāvi vai citas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

131 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

114. pantsSievietes pierunāšana izdarīt abortu

Par sievietes pierunāšanu izdarīt abortu, ja rezultātā aborts izdarīts,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

132 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

115. pantsPersonas, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, atstāšana bez palīdzības

Par nepieciešamas un acīmredzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu personai, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, vai par nepaziņošanu attiecīgajām iestādēm un personām, ka nepieciešama palīdzība, ja palīdzības nesniegšanai bijušas smagas sekas, – soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par tādas personas, kas atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kam nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai vispār savas nevarības dēļ, apzinātu atstāšanu bez palīdzības, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu, vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

133 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

116. pantsMedicīniskas palīdzības nesniegšana slimniekam

Par medicīniskas palīdzības nesniegšanu slimniekam bez attaisnojošiem iemesliem, ja personai, kas to nav sniegusi, ir pienākums to darīt pēc likuma vai pēc speciāla noteikuma, – soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par to pašu nodarījumu, ja tas izsaucis vai, vainīgajam apzinoties, varējis izsaukt slimnieka nāvi vai citas smagas sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem un ar tiesības atņemšanu nodarboties ar profesionālu darbību uz laiku līdz trim gadiem.

134 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

117. pantsPalīdzības nesniegšana no kuģa kapteiņa puses avāriju cietušiem

Par palīdzības nesniegšanu no kuģa kapteiņa puses cilvēkiem, kas iet bojā uz jūras vai uz cita ūdensceļa, ja šo palīdzību varēja sniegt bez nopietnām briesmām pašam kuģim, tā komandai un pasažieriem, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

135 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

118. pantsIzvairīšanās no bērnu uzturēšanas

Par vecāku ļaunprātīgu izvairīšanos no ar tiesas spriedumu vai tautas tiesneša lēmumu noteikto līdzekļu maksāšanas bērnu uzturam (alimentiem), kā arī par vecāku ļaunprātīgu izvairīšanos no viņu apgādībā esošu nepilngadīgu vai darba nespējīgu bērnu uzturēšanas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par to pašu nodarījumu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

136 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982., 27.02.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

119. pantsBērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas

Par bērnu ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas noteikto līdzekļu maksāšanas darba nespējīgu vecāku uzturēšanai – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

137 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

120. pantsAizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana

Par aizbildnības, aizgādnības vai patronāta izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kaitējot aizbilstamam vai patronējamam, – soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

138 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 120.1 pants. Adoptācijas noslēpuma izpaušana Par adoptācijas noslēpuma izpaušanu pret adoptētāja gribu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

139 (AP Prezidija 27.05.1982 dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

121. pantsIzvarošana

Par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli (izvarošana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi šādu noziegumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījis sevišķi bīstams recidīvists vai kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai ar nāves sodu.

140 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962., 29.05.1980. dekrētu un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.) 121.1 pants Dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās Par dzimumtieksmes apmierināšanu netiklās formās, pielietojot fizisku spēku, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzīgo stāvokli, ja nav nozieguma pazīmju, kas paredzētas šā kodeksa 124. pantā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti vai to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi kādu no šā kodeksa 121. pantā vai 124. panta otrajā daļā paredzētajiem noziegumiem, vai to izdarījusi personu grupa, vai sevišķi bīstams recidīvists, vai kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī ja tas izdarīts ar nepilngadīgu personu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.

141 (AP Prezidija 27.05.1982. dekrēta redakcijā)

122. pantsDzimumsakari ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu

Par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu,

142

123. pantsPersonas, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, pavešana netiklībā

Par netiklu darbību izdarīšanu ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

143 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu)

124. pantsPederastija

Par pederastiju, ja tā izdarīta ar vardarbību vai piedraudot lietot vardarbību, izmantojot cietušā bezpalīdzības vai atkarības stāvokli, kā arī ja tā izdarīta ar nepilngadīgajiem, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

144 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

125. pantsNelikumīga brīvības atņemšana

Par nelikumīgu brīvības atņemšanu personai — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam, vai ja ar tām cietušajam nodarīts būtisks kaitējums vai ja tās izdarītas pret nepilngadīgu personu, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās ilgušas vairāk par vienu nedēļu vai ja tās izdarītas atkārtoti, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tām bijušas smagas sekas,— soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.

145 (21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 125.1 pants. Ķīlnieku sagrābšana Par personas sagrābšanu vai aizturēšanu kā ķīlnieku, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai tālāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest valsti, starptautisku organizāciju, fizisko vai juridisko personu vai personu grupu izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums ķīlnieka atbrīvošanai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam, vai ja tās izdarītas pret nepilngadīgu personu, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tām bijušas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

146 (21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 125.2 pants. Nelikumīga ievietošana psihiatriskajā slimnīcā Par tādas personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, par kuru zināms, ka tā ir psihiski vesela, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesību ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesību uz zināmu nodarbošanos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, vai bez tā.

147 (AP Prezidija 29.01.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.) 125.3 pants. Personas nolaupīšana Par personas sagrābšanu ar vardarbību vai draudiem vai aizvešanu ar viltu (personas nolaupīšana) atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tām bijušas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

148 (21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

126. pantsBērna nolaupīšana vai samainīšana

Par bērna nolaupīšanu vai samainīšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā, aiz atriebības vai citām zemiskām tieksmēm, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

149 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.) 126.1 pants. Bērna neatdošana tiesas noteiktajā termiņā vai bērna atšķiršana no mātes, tēva, aizbildņa vai aizgādņa Par bērna neatdošanu tiesas noteiktajā termiņā lietās par bērna dzīvesvietas noteikšanu vai lietās par bērna atdošanu mātei, tēvam, aizbildnim vai aizgādnim, ja personai, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu ir pienākums bērnu atdot, par tādu pašu pārkāpumu ir bijis uzlikts naudas sods, kā arī par bērna atšķiršanu no mātes, tēva, aizbildņa vai aizgādņa pēc tiesas sprieduma izpildīšanas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

150 (24.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

127. pantsNeslavas celšana

Par apzinātu nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšanu (neslavas celšana) – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām, vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par neslavas celšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, anonīmā vēstulē, kā arī ja tā izdarīta publiski vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par neslavas celšanu, –