Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz vilcienu kustību un manevru darbu

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumus Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.787 Rīgā 2006.gada 26.septembrī (prot. Nr.49 6.§) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz vilcienu kustību un manevru darbu Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka vilcienu kustības un manevru darba pamatprasības dzelzceļa tehniskajā ekspluatācijā. 2 2. Katrā stacijā un ceļa postenī vilcienus pieņem, nosūta un caurlaiž tikai viens darbinieks – stacijas dežurants vai attiecīgi posteņa vai parka dežurants, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers. 3 3. Stacijās atkarībā no ceļu izvietojuma var būt vairāki stacijas, posteņa vai parka dežuranti, no kuriem katrs vada vilcienu kustību un izpilda noteiktas operācijas savā rīcības rajonā. Rīcības rajonu robežas un katra stacijas, posteņa vai parka dežuranta pienākumus, kas saistīti ar vilcienu kustību, norāda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātā stacijas tehniskās rīcības aktā. 4 4. Visus rīkojumus vai norādījumus par vilcienu kustību un manevru darbu dod skaidri (konkrēti) un īsi saskaņā ar šiem noteikumiem. Darbinieks, kas devis rīkojumu, katru reizi uzklausa rīkojuma (norādījuma) atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi. 5 5. Visas vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, caurlaišanas un manevru darbu operācijas darbinieki izpilda saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” (turpmāk – Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi) un šo noteikumu prasībām. 6 6. Šajos noteikumos paredzētos stacijas dežuranta reģistrējamos rīkojumus, kas saistīti ar vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu un tiek nodoti priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, līdz rīkojuma nodošanai vai rīkojuma nodošanas brīdī ieraksta vilcienu kustības žurnālā (1.pielikums) iepretim vilciena numuram, norādot laiku (stundas, minūtes), kad rīkojums nodots, luksofora nosaukumu (literu) vai nosūtīšanas ceļa numuru. 7 7. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas darbina un luksoforu signālus (izņemot automātiski darbojošos) pārslēdz: 7.1. stacijā – stacijas dežurants vai, pēc viņa rīkojuma, centralizācijas posteņa dežurants (operators) pārmijnieks; 7.2. ceļa postenī – posteņa dežurants; 7.3. iecirknī ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers. 8 8. Ja vilcienu no stacijas nosūta, kad izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, vai no ceļa, kuram nav izejas luksofora, atļauju aizņemt posmu (ja tā netiek nodota pa radiosakariem) stacijas, posteņa vai parka dežurants nodod priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) personīgi vai ar kāda šī vilciena vilces līdzekļa brigādes vai stacijas darbinieka starpniecību stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka izdotā atļauja atbilst vilciena numuram un posmam un ka tā ir pareizi noformēta. 9 9. Visos gadījumos, kad vilcienu stacijā pieņem vai no stacijas nosūta, kad deg aizliedzošs ieejas (maršruta) vai izejas luksofora signāls, stacijas dežurants: 9.1. pirms aicinājuma signāla pogas lietošanas vai atļaujas došanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām aizliedzošam signālam: 9.1.1. pārslēdz luksofora darbināšanas pogu (kloķi) stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam signāla stāvoklim; 9.1.2. stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā pārliecinās, vai pieņemšanas (nosūtīšanas) maršruts un ceļš ir brīvs, vai pareizi pārliktas un noslēgtas maršrutā ietilpstošās pārmijas un aizsargpārmijas; 9.1.3. nosūtot vilcienu, pārbauda, vai ir brīvs pirmais blokiecirknis (ja ir automātiskā bloķēšana) vai posms (ja ir pusautomātiskā bloķēšana), kā arī vai bloksistēma ir pārslēgta kustības virzienā; 9.2. aicinājuma signāla pogu tur nospiestu tik ilgi, kamēr pienākošā vai aizejošā vilciena priekšējais vilces līdzeklis paiet garām luksoforam; 9.3. vilcienu kustības žurnālā iepretim vilciena numuram izdara atzīmi “RS” (pa radiosakariem), “AS” (ar aicinājuma signālu) vai “RA” (pēc rakstiskas atļaujas). 10 10. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norāda pārbrauktuves, kas ierīkotas stacijas galā (pārmijkopā) vai uz attālināšanās iecirkņa un uz kurām, pieņemot vai nosūtot vilcienu, kad luksoforā deg aizliedzošs signāls, paziņojumu par pārbrauktuves slēgšanu nodod, nospiežot pogu “Pārbrauktuves slēgšana”. Stacijas dežurants pirms vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas nospiež šo pogu, bet, kad vilciens šķērsojis pārbrauktuvi, atlaiž pogu normālā stāvoklī. Ja vilciens tiek pieņemts vai nosūtīts, degot aizliedzošam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), tuvojoties pārbrauktuvei, brauc īpaši uzmanīgi, šķērso pārbrauktuvi ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un ir gatavs apstāties pirms iespējama šķēršļa. 11 11. Stacijas dežurants (operators) pēc vilciena pienākšanas (atgriešanās no posma), nosūtīšanas vai garāmbraukšanas nekavējoties ziņo par to blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram: 11.1. par vilciena nosūtīšanu (garāmbraukšanu) – “Vilciens Nr. ______ nosūtīts (pabrauca garām) plkst._______ (stundas un minūtes)”; 11.2. par vilciena pienākšanu (atgriešanos no posma) – “Vilciens Nr. ____ pienāca (atgriezās no posma) plkst. ______ (stundas un minūtes)”. 12 12. Ja vilcienā ir vagoni, kuros iekrautas 1.klasei atbilstošas sprāgstvielas, vilciena numuru papildina ar burtiem “BM”. Ja pasažieru vilcienu apkalpo (vada) viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) bez palīga, vilciena numuru papildina ar burtu “M”, ja vilciens ir garsastāva – “G”, ja smagsvara – “S”. Ja vilcienā ir virsgabarīta krava (2.pielikums), vilciena numuru papildina ar burtu “N” un ciparu indeksu, kas raksturo virsgabarīta zonu un pakāpi (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē virsgabarīta kravu pārvadāšanu). 13 13. Divceļu iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanas sistēmu un kuros ir intensīva vilcienu kustība, stacijas dežurants var neziņot blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram par pasažieru vilciena nosūtīšanu, pienākšanu vai caurlaišanu, ja vilciens brauc kustības grafikā paredzētajā laikā. Šī prasība neattiecas uz pārējiem visu kategoriju vilcieniem, kā arī uz gadījumiem, ja pasažieru vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu vai vilciens neievēro kustības grafiku. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido paziņojumu sniegšanas sistēmu par vilcienu nosūtīšanu, pienākšanu un garāmbraukšanu starp blakusstaciju dežurantiem, stacijas dežurantu un vilcienu dispečeru. 14 14. Katra vilciena faktisko nosūtīšanas, pienākšanas vai caurlaišanas laiku stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā. Vilcienu numurus, kuri ir papildināti ar attiecīgiem burtiem vai indeksiem, ieraksta žurnālā ar šiem burtiem vai indeksiem. 15 15. Visus ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču, kontakttīkla un citus bojājumus, kurus konstatējis stacijas dežurants (arī tos, kas atklāti, pieņemot dežūru) vai par kuriem saņemts citu darbinieku paziņojums, ieraksta stacijas ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk – apskates žurnāls). Par bojājumiem nekavējoties paziņo darbiniekam, kas apkalpo šīs iekārtas (ceļu meistaram, elektromehāniķim), vai attiecīgās distances (piemēram, ceļu, signalizācijas un sakaru) dežurējošajam darbiniekam. Par visiem tehnisko iekārtu bojājumiem, kas varētu apdraudēt kustības drošību vai aizturēt vilcienu, stacijas dežurants paziņo vilcienu dispečeram. 16 16. Ja signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas iekārtu bojājuma dēļ nepieciešams noņemt plombu no aicinājuma signāla pogas, par to izdara ierakstu apskates žurnālā, norādot bojājuma vietu, veidu un signāla pogu, kurai noņemta plomba. Apskates žurnālā stacijas dežurants izdara ierakstu arī tad, ja signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas iekārtu bojājuma dēļ vilcienu pieņemšana un nosūtīšana notiek ar aicinājuma signāliem, kuriem ir neplombētas pogas (ja ir skaitītāji). Šādos gadījumos apskates žurnāla ierakstā par bojājumu un normāla darba atjaunošanu norāda arī skaitītāja rādījumu. 17 17. Posmu vai ceļu slēgšana un atvēršana, pāreja uz vienceļa kustību, ja tiek lietoti visi signalizācijas un sakaru līdzekļi, kā arī pāreja no viena signalizācijas un sakaru veida uz citu notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu. 18 18. Pirms telefona sakaru izmantošanas posmu norobežojošo staciju dežuranti pārliek to izejas luksoforu pogas (kloķus), kas norobežo izeju uz posmu, tādā stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam luksoforu signālam. Pārejot no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem uz telefona sakariem, vilcienu telefonogrammu apmaiņa starp staciju dežurantiem vienceļa posmā, kā arī gadījumos, kad tiek organizēta divvirzienu kustība pa vienu no ceļiem divceļu posmā, notiek tikai pa vilcienu dispečeru sakariem ar vilcienu dispečera kontroli. 19 19. Pirms dežūras pieņemšanas stacijas dežuranta pienākums ir: 19.1. iepazīties ar darba plānu, ar norādījumiem un rīkojumiem, kas attiecas uz vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, ar manevru darbiem, ritošo sastāvu un tā izvietojumu uz pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem un stacijai blakus esošo posmu (blok­iecirkņu) stāvokli (vai tie ir brīvi vai aizņemti); 19.2. pārliecināties, vai signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu vadīšanas ierīces darbojas, vai uz tām ir plombas atbilstoši sarakstam, kā arī vai ir kārtībā pārmijas, kuras apkalpo stacijas dežurants; 19.3. pārbaudīt darba vietā esošos instrumentus, signālpiederumus, inventāru un to darbderīgumu; 19.4. iepazīties ar ierakstiem vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (3.pielikums), vilcienu kustības žurnālā, vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā (4.pielikums), vilcienu telefonogrammu žurnālā (5.pielikums), apskates žurnālā un citos žurnālos, kas saistīti ar vilcienu kustību un kuros veic ierakstus stacijas dežurants; 19.5. noformēt šādus ierakstus vilcienu kustības žurnālā: 19.5.1. pirms ieraksta par dežūras pieņemšanu un nodošanu – vilcienu pienākšanas kontroles ierīču un aicinājuma signālu mākslīgās iedarbināšanas skaitītāju vai maršruta mākslīgās izjaukšanas skaitītāju (ja tādi

1. ir)rādījumus; 19.5.2. ierakstu par dežūras pieņemšanu un nodošanu, norādot datumu un laiku (stundas un minūtes); 19.5.3. ja stacijas dežuranta rīcībā ir bremzes kurpes, ierakstu par to numuriem un atrašanās vietu (vietām). 20 20. Uzsākot dežūru, stacijas dežuranta pienākums ir: 20.1. pārbaudīt vilcienu sastādītāju, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu darbinieku ierašanos darbā; 20.2. saņemt informāciju no darbiniekiem par darba vietu, kurā tie strādā (īpaši par to, vai pareizi nostiprināts ritošais sastāvs saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktu); 20.3. veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu normālu darbu un kustības drošību. 21 21. Sadales punktos, kuros nav pastāvīgi dežurējošu darbinieku, atkarībā no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtu sistēmām operācijas, kas saistītas ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un manevru darbiem, tiek veiktas atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem. 22 2. Vilcienu kustība iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu 2.1. Vispārīgās prasības 22. Vilcienu kustība iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu notiek šādi: 22.1. vienceļa posmos, kas aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu kustība notiek abos virzienos; 22.2. divceļu posmos, kuru ceļi aprīkoti gan ar vienpusējo, gan ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pāra virziena vilcienu kustība notiek pa pirmo ceļu, nepāra – pa otro ceļu. Katrs no šiem ceļiem ir pareizais šī virziena vilcieniem; 22.3. divceļu posmos, kas aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu (pa katru ceļu), ja nepieciešams, vilcienu kustību var organizēt abos virzienos pa katru ceļu atbilstoši vienceļa kustībai. 23 23. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un tā palīga pienākums ir uzmanīt gan ceļa, gan lokomotīves luksoforu signālus un rīkoties atbilstoši to prasībām, bet, ja ceļa luksofors nav redzams (liela attāluma, ceļa līkuma, miglas dēļ vai citos gadījumos), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un tā palīgs līdz ceļa luksofora redzamībai ievēro lokomotīves luksofora signālus. 24 24. Ja ceļa un lokomotīves luksoforu signāli nesakrīt, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievēro tikai ceļa luksoforu signālus. Ja, braucot pa posmu vai pa stacijas ceļiem, kas aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, lokomotīves luksoforā pēkšņi parādās balts signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz nākamajam ceļa luksoforam vai kamēr lokomotīves luksoforā parādās atļaujošs signāls. Brauc īpaši uzmanīgi un ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja tiek izslēgta automātiskā lokomotīvju signalizācija, pēc vilcienu dispečera rīkojuma ar vilcienu drīkst braukt līdz galastacijai vai līdz vilces līdzekļu maiņas stacijai. 25 25. Divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, organizējot divvirzienu vilcienu kustību pa vienu no ceļiem un lietojot pagaidu automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienu kustību pareizā virzienā vada automātiskās bloķēšanas signāli, bet nepareizā virzienā – lokomotīves luksofora signāli. Vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu (vai izejas luksofora nav), vilcienu nosūta posmā pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas un automātiskās lokomotīvju signalizācijas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem. Visos gadījumos, nosūtot vilcienu pa nepareizo ceļu, vilciena kustības ātrums, braucot pa stacijas pārmijkopu, nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts, vilcienu nosūtot no sānceļa. 26 26. Vadot vilcienu pa nepareizo ceļu un ievērojot lokomotīves luksofora signālus, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir: 26.1. ja lokomotīves luksoforā ir zaļš signāls, braukt ar noteikto ātrumu; 26.2. ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls, braukt ar ātrumu, ne lielāku par 50 km/h; 26.3. ja lokomotīves luksoforā parādās dzeltens signāls ar sarkanu, samazināt ātrumu līdz 20 km/h un apturēt vilcienu pirms pirmā pretējā virziena ceļa luksofora; 26.4. ja lokomotīves luksoforā joprojām ir dzeltens signāls ar sarkanu un vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) redz vai zina, ka priekšā esošais blokposms ir aizņemts, gaidīt blokposma atbrīvošanos un atļaujoša signāla parādīšanos lokomotīves luksoforā, pēc tam turpināt kustību, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus; 26.5. ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nezina, vai priekšā esošā blokposmā atrodas vilciens, pēc apstāšanās atlaist automātiskās bremzes un, ja šajā laikā lokomotīves luksoforā nav parādījies dzeltens vai zaļš signāls, uzsākt kustību un braukt līdz nākamā blokposma beigām ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h. Braukt īpaši uzmanīgi, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja, braucot pa blokposmu, lokomotīves luksoforā sarkans signāls nomainās uz dzelteno vai zaļo, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ņemot vērā šos signālus, drīkst palielināt ātrumu līdz 40 km/h; 26.6. blokposma beigās, ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens vai zaļš signāls, atļauts braukt, ņemot vērā šos signālus, bet, ja lokomotīves luksoforā saglabājas sarkans signāls vai to nomaina dzeltens signāls ar sarkanu, atkal jāapstājas un jārīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26.4. un 26.5.apakšpunktu; 26.7. ja lokomotīves luksoforā atļaujoša signāla vietā pēkšņi parādās dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai arī luksofors nodziest, samazināt ātrumu un līdz blokposma beigām braukt īpaši uzmanīgi, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja blokposma beigās lokomotīves luksoforā tomēr deg dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai arī luksofors ir nodzisis, vilciena kustība tālāk notiek šo noteikumu 26.4. un 26.5.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. 27 27. Vilcienu, kas brauc pa nepareizo ceļu, stacijā pieņem ar speciāli uzstādītu ieejas luksoforu, kuru atkarībā no vietējiem apstākļiem var novietot vilciena kustības virziena kreisajā pusē. Visos gadījumos, kad ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, vilciena iebraukšanas ātrums stacijā pa nepareizo ceļu nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts, vilcienu pieņemot uz sānceļa. 28 2.2. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana 28. Lai vilcienu pieņemtu vai nosūtītu, stacijas dežurants stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā gatavo maršrutu vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai un ieslēdz ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā atļaujošu signālu. 29 29. Nosūtot vilcienu pa vienceļa posmu vai pa nepareizu ceļu divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, vai pa nepareizu ceļu, pa kuru brauc saskaņā ar lokomotīves luksofora signāliem, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas posma aizņemšanu saskaņo ar vilcienu dispečeru. 30 30. Vilciena pirmajam riteņpārim pabraucot garām ieejas (maršruta) vai izejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Ja luksoforu ieslēdz vai izslēdz ar signālkloķi, stacijas dežurants to pārslēdz normālā stāvoklī. Divceļu iecirkņos ieejas (maršruta) un izejas luksoforus, kas atrodas pie stacijas pareizā virziena galvenajiem ceļiem, stacijas dežurants var pārslēgt uz automātisko darbību. 31 31. Ja ir grupas izejas (maršruta) luksofors, bet nosūtīšanas ceļi nav aprīkoti ar atkārtojuma luksoforiem, vilcienus nosūta, ja izejas luksoforā deg atļaujošs signāls un maršruta rādītājā zaļas krāsas cipars rāda ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt. Ja grupas izejas (maršruta) luksofora maršruta rādītājs vai atkārtojuma luksofors ir bojāts, vilcienus no stacijas nosūta, ja izejas (maršruta) luksoforā deg atļaujošs signāls. Papildus stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkoju­mu – “Vilciena Nr. ______ uz ______ ceļa vadītājam (mašīnistam). Grupas luksofors atvērts. Atļauju aizbraukt. Stacijas dežurants ______________” vai izsniedz atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu. 32 32. No ceļa, kuram nav izejas luksofora, vilcienu nosūta stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajos gadījumos šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā (tāpat kā izejas luksoforu bojājumu gadījumos). Tādā pašā kārtībā no stacijas nosūta vilcienu, ja vilciena sākums atrodas aiz izejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kā arī ja izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu un vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vilcienu ir apturējis, pabraucot garām izejas luksoforam. Ja vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas (maršruta) luksofora ar atļaujošu signālu, stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ uz ____ ceļa vadītājam (mašīnistam). Izejas luksofors atvērts. Atļauju aizbraukt. Stacijas dežurants _________________” vai izsniedz atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu. Ja priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora, kas aprīkots ar atkārtotājgalviņu, vilcienu nosūta, ja atkārtotājgalviņā ir atļaujošs signāls. 33 33. Ja izejas (maršruta) luksoforā ir atļaujošs signāls, bet atkārtojuma luksoforā nav, pie atkārtojuma luksofora stāvoša pasažieru vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas dežurants paziņo (pa radiosakariem, personīgi vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību), ka atkārtojuma luksofors ir bojāts. Šajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz izejas (maršruta) luksoforam un tālāk brauc, ņemot vērā tā signālus. Ja pie atkārtojuma luksofora stāvošo pasažieru vilcienu nosūta, kad izejas (maršruta) luksoforā deg aizliedzošs signāls, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniegtā atļauja vienlaikus ir arī atļauja braukt garām nodzisušam atkārtojuma luksoforam. Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, stacijas dežurants laikus (vilcienam iebraucot stacijai tuvākajā tuvošanās iecirknī) brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), ka izejas (maršruta) luksofora atkārtojuma luksofors ir bojāts. Saņemot šādu paziņojumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc, ņemot vērā lokomotīves un izejas (maršruta) luksoforu signālus. 34 34. Ja saimniecības vilcienu (vilcienu, kas paredzēts dažādu darbu veikšanai) nosūta uz posmu, kad posmu vilcienu kustībai neslēdz, lieto automātiskās bloķēšanas signālus ar atļaujošu signālu izejas luksoforā. Ja pēc darba pabeigšanas saimniecības vilciens atgriežas nosūtīšanas stacijā, atpakaļbrauciens (līdz ieejas signālam vai zīmei “Stacijas robeža”) atļauts ar atslēgzizli, kuru pirms vilciena nosūtīšanas uz posmu stacijas dežurants izsniedz darbu vadītājam (vilciena konduktoram), lai posmā to nodotu vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), atgriežoties no posma stacijā. Atslēgzizli lieto arī, vagonus padodot un novācot no privātās lietošanas sliežu ceļa un savienotājceļa pievienojuma posma, kuru neapkalpo palīgpostenis. 35 35. Ja atslēgzizlis ir bojāts vai tā nav, nosūtīt saimniecības vilcienu, kurš atgriežas no posma, var tikai pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi (7.pielikums). 36 36. Nenoceļamā tipa drezīnas nosūta posmā, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus. Drezīnām jānodrošina sliežu elektroķēžu droša šuntēšana, ko norāda drezīnas pasē. Noceļamā ritošā sastāva (piemēram, remonttorņu, ceļa vagoniņu) asis elektriski izolē, lai netraucētu automātisko bloķēšanu. 37 2.3. Rīcība automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu gadījumā 37. Ja maršruts ir pareizi sagatavots un pirmais blokposms ir brīvs (pēc vadības ierīces rādījumiem), bet izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu, stacijas dežurants: 37.1. vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no ________ ceļa pa _______ galveno ceļu garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, bet tālāk – saskaņā ar automātiskās bloķēšanas sistēmas signāliem. Stacijas dežurants ___________________”; 37.2. izdod atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu; 37.3. divceļu posmā pa pareizo ceļu vilcienu nosūta arī ar aicinājuma signālu. 38 38. Pirms vilciena nosūtīšanas vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu pa nepareizu ceļu, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, stacijas dežurants: 38.1. saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu viena vai vairāku (viena pēc otra) vilcienu nosūtīšanai vienā virzienā, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, ar apstiprinājumu, ka posms (posma ceļš) ir brīvs vai tajā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā – “Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. ____ no _______ stacijas pa ____ galveno ceļu, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls. Posmā _______ (posma ceļā) nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā. Vilcienu dispečers ___________”; 38.2. pārslēdz bloksistēmu nosūtāmā vilciena braukšanas virzienā; 38.3. izņem no vadības ierīces attiecīgā posma (posma ceļa) atslēgzizli, kuru ieliek atpakaļ vietā (vadības ierīcē), kad nosūtītais vilciens ir faktiski aizņēmis posmu (posma ceļu). 39 39. Kārtību, kādā nosūta vilcienus vienceļa posmos, kas nav aprīkoti ar bloksistēmas virziena maiņas ierīcēm, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls vai ja vadības ierīcē nav atslēgzižļu, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. 40 40. Stacijas dežurants nedrīkst nosūtīt vilcienu ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, nepārliecinoties, ka pirmais blokposms ir brīvs. 41 41. Ja ir pagājis laiks, kāds vajadzīgs, lai iepriekš nosūtītais vilciens nobrauktu pirmo blokposmu, bet vadības ierīce rāda, ka tas ir aizņemts, stacijas dežurants ar viņam pieejamiem līdzekļiem (radiosakari ar iepriekš nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), pārbrauktuvju dežurantu vai citu darbinieku ziņojumi) pārbauda, vai pirmais blokposms ir brīvs. Ja 10 minūšu laikā stacijas dežurants nevar noskaidrot iepriekš nosūtītā vilciena atrašanās vietu, nākamo vilcienu drīkst nosūtīt, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls. Šādā gadījumā pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) pa radiosakariem vai atzīmē uz zaļas krāsas atļaujas veidlapas, ka nav ziņu, vai pirmais blokposms ir brīvs. 42 42. Kārtību, kādā analogos gadījumos nosūta vilcienus īsos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos posmos, kur nav garāmejas luksoforu, atkarībā no signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu sistēmas un darba apstākļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. 43 43. Vilciens drīkst pabraukt garām ceļa postenim, ko neapkalpo posteņa dežurants, izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam, ja stacijas dežurants priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu. Lai nosūtītu vilcienu vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu ar apstiprinājumu, ka posmā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā. 44 44. Vilciens drīkst pabraukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu šo noteikumu 37.punktā noteiktajā kārtībā tikai tad, kad stacijas dežurants ir pārbaudījis, ka ceļa iecirknis, ko norobežo luksofors, ir brīvs. 45 45. Izejas luksofora aicinājuma signāls, atļauja uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu vai stacijas dežuranta pa radio nodotais reģistrējamais rīkojums dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un līdz pirmajam garāmejas luksoforam (posmos, kuros nav garāmejas luksoforu, – līdz nākamās stacijas ieejas luksoforam) braukt ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Tālāk brauc, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. 46 46. Ja maršruta luksofors ir bojāts, šo noteikumu 37.punktā norādītās atļaujas dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt līdz izejas luksoforam vai nākamajam maršruta luksoforam. Ja ir bojāts gan maršruta, gan izejas luksofors, atkarībā no konkrētiem darba apstākļiem izsniedz vienu atļauju braukšanai garām abiem luksoforiem ar aizliedzošiem signāliem vai arī atsevišķu atļauju braukšanai garām katram no šiem luksoforiem. Braukšanas kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. 47 47. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, vilciens, kas no stacijas nosūtīts ar vienu no minētajām atļaujām, brauc šādi: 47.1. ja ir ziņas, ka pirmais blokposms ir brīvs, un pēc vilciena izbraukšanas posmā lokomotīves luksoforā iedegas zaļš signāls, dzeltens signāls vai dzeltens signāls ar sarkanu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus; 47.2. ja nav ziņu par to, ka pirmais blokposms ir brīvs, vai lokomotīves luksoforā ir balts signāls, vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz pirmajam garām­ejas luksoforam ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, bet tālāk – ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus. 48 48. Ja ir bojāts grupas izejas luksofors, vilcienus nosūta ar stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu vai izsniedz atļauju uz zaļas krāsas veidlapas šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā. 49 49. Ja ir bojāts izejas luksofora virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta atbilstoši izejas luksofora atļaujošam signālam. Šādā gadījumā stacijas dežurants ziņo (izmantojot vilcienu radiosakarus vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību) vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), ka maršruta rādītājs ir bojāts un vilciena nosūtīšanas maršruts ir sagatavots vajadzīgajā virzienā. 50 50. Ja uz vadības iekārtas ir bojāti luksoforu signālu atkārtotāji vai tuvošanās un attālināšanās iecirkņu kontrolierīces, vilcienu pieņem un nosūta, ievērojot automātiskās bloķēšanas ierīces signālus un stacijas dežuranta sarunas (pa telefonu vai radio) ar vilcienu dispečeru, blakusstaciju dežurantiem, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un citiem darbiniekiem. Sagatavojot vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu, ja ir bojātas signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīces, ievēro šo noteikumu 14.nodaļā noteikto kārtību. 51 51. Ja posms ir brīvs, bet kontrolaparāti rāda, ka tas ir aizņemts, un ir nepieciešams mainīt kustības virzienu vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu dispečers pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un dod posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu mainīt kustības virzienu, lietojot palīgrežīma pogu (kloķi) – “Atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas kustības virzienu _____ posmā (pa _____ posma _____ ceļu) no nepāra virziena uz pāra virzienu ar palīgrežīma pogām (kloķiem). _____ posmā (___ posma ___ ceļš) nav vilcienu. Vilcienu dispečers _____________”. Pēc minētā rīkojuma saņemšanas abu staciju dežuranti noņem plombas no palīgrežīma pogām (kloķiem) un maina kustības virzienu. Par plombu noņemšanu ieraksta apskates žurnālā. Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari, vienceļa iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu kustības virzienu maina posma norobežojošo staciju dežuranti. 52 52. Stacijas dežurants pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā pārbauda, vai posms ir brīvs, un veic pārrunas ar blakusstaciju dežurantu: 52.1. pārliecinājies, ka posms ir brīvs, stacijas dežurants nosūta uz blakusstaciju vilcienu kustības telefonogrammu – “_________ stacijai. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Atļaujiet mainīt kustības virzienu ____ posmā no ________ uz _____ ar palīgrežīma pogām (kloķiem). Stacijas dežurants ________”; 52.2. pārliecinājies, ka posms ir brīvs, blakusstacijas dežurants nosūta atbildi – “_________ stacijai. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Posms ir brīvs. Atļauju mainīt kustības virzienu ________ posmā no _________ uz ______ ar palīgrežīma pogām (kloķiem). Stacijas dežurants __________”. 53 53. Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari divceļu iecirkņos, kur ir divpusēja automātiskās bloķēšanas sistēma, lai nosūtītu vilcienu pa nepareizu ceļu, mainīt kustības virzienu ar palīgrežīma pogām (kloķiem) ir aizliegts. 54 54. Ja ir pārtraukti visi telefona sakaru veidi, bet automātiskās bloķēšanas sistēma darbojas (vadības ierīce rāda brīvu ceļu attālināšanās iecirkņos): 54.1. vienvirziena kustībai aprīkotos divceļu posmos vilcienu kustībā ievēro automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus; 54.2. nosūtīt vilcienu vienceļa posmā, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu, drīkst tikai tā stacija, kurai ir vilcienu nosūtīšanas priekšrocības (nepāra virzienā), ja šajā stacijā automātiskās bloķēšanas sistēmas virziens sakaru pārtraukšanas brīdī bija pārslēgts nepieciešamajā vilciena kustības virzienā; 54.3. aizliegts lietot divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu vilcienu nosūtīšanai pa nepareizu ceļu divceļu posmā. 55 55. Aizliegts ekspluatēt automātiskās bloķēšanas sistēmu, ja ir šādi bojājumi: 55.1. posmā nodzisušas signālugunis divos vai vairākos pēc kārtas novietotos garāmejas luksoforos; 55.2. atļaujošs signāls izejas vai garām­ejas luksoforā, ja blokposms ir aizņemts; 55.3. vienceļa posmā vai uz nepareiza ceļa divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav iespējams mainīt kustības virzienu (arī ar palīgrežīma pogām (kloķiem)). Šādā gadījumā, ja bloksistēma ir nosūtāmā vilciena kustības virzienā (līdz automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanai), vilcienu kustība ir atļauta, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. 56 56. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) konstatē vienu no šo noteikumu 55.1. vai 55.2.apakšpunktā minētajiem bojājumiem, viņš nekavējoties aptur vilcienu un paziņo par to tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram. Tālāk vilcienu vada saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 404., 405. un 406.punkta prasībām. Ja garāmejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet blokposms, kuru norobežo šis luksofors, ir aizņemts, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) papildus pa radiosakariem paziņo par to iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). Iebraukt šajā blokposmā un braukt pa to līdz nākamajam luksoforam drīkst tikai pēc šī blokposma atbrīvošanas, samazinot ātrumu līdz 20 km/h, lai varētu nekavējoties apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. 57 57. Stacijas dežurants, saņemot informāciju par automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu posmā vai konstatējot tās bojājumu stacijā: 57.1. pārtrauc vilcienu nosūtīšanu uz šo posmu (posma ceļu) un izejas luksoforos ieslēdz aizliedzošus signālus; 57.2. posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus) brīdina par bojājumu pa radiosakariem; 57.3. paziņo vilcienu dispečeram par automātiskās bloķēšanas bojājumu; 57.4. par bojājumu ieraksta apskates žurnālā un paziņo signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķim (signalizācijas un sakaru distances dispečeram). 58 58. Ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos šo noteikumu 57.punktā minētās darbības izpilda vilcienu dispečers. Visos minētajos gadījumos vilcienu dispečers, dodot atbilstošu rīkojumu, slēdz automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustībā nosaka pāreju uz telefona sakariem. Pirms nodots rīkojums par pāreju uz telefona sakariem, kā arī par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības atjaunošanu vilcienu kustībā, vilcienu dispečers ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu vienpusējai kustībai aprīkotos divceļu iecirkņos rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības atjaunošanu var nodot, kamēr starpstaciju posms nav vēl atbrīvots no vilcieniem, kas brauc pa pareizo ceļu. 59 59. Ja automātiskās bloķēšanas darbība pārtraukta un vilcienu kustībā izmanto telefona sakarus, vilcienu nosūtot, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. 60 60. Ja vienā no sadales punktiem, kas norobežo posmu ar bojātu automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav stacijas dežuranta, bet ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt šī sadales punkta ceļus un pārmijas, līdz laikam, kamēr stacijas dežurants stājas darbā, vilcienu dispečers vilcienu nosūta uz brīvu posmu (posma ceļu), dodot rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) – “Vilciena Nr. ________ vadītājam (mašīnistam). Automātiskās bloķēšanas sistēma ________ posmā nedarbojas. Atļauju aizbraukt no __________ stacijas un braukt līdz nākamās stacijas __________ ieejas luksoforam, tālāk – ņemt vērā tā signālus. Vilcienu dispečers ________”. Šajā gadījumā vilcienu dispečers rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanu dod tikai tam sadales punktam, kurā ir stacijas dežurants. Vilcienus no šī sadales punkta nosūta, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Ja vilcienu nosūta uz vienceļa posmu vai ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotu divceļu posmu, ceļa atļaujas zīmi izsniedz tikai tad, ja stacijas dežurants saņēmis no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu – “_________posmā (posma ceļā) vilcienu nav. Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. ______ (ja ir divceļu iecirknis, norāda pa kādu ceļu). Vilcienu dispečers _____________”. 61 61. Ja vilcienu ved vairāki vilces līdzekļi, rakstisku atļauju vilciena nosūtīšanai izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Pārējo vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) ņem vērā priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus. 62 62. Ja vienlaikus ir pārtraukta automātiskā bloķēšana un ar stacijām nav vilcienu dispečera sakaru, pāreja uz telefona sakariem vilcienu kustībā notiek šādā kārtībā: 62.1. vienceļa posmos: 62.1.1. stacijas dežurants, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un sarunā ar blakusstacijas dežurantu pa telefonu noskaidro, vai posms ir brīvs, un nosūta blakusstacijai telefonogrammu – “Automātiskā bloķēšana starp _______________ stacijām nedarbojas. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Pārejiet uz telefona sakariem! Stacijas dežurants ___________”; 62.1.2. blakusstacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta atbildi – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _________. Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants ___________”; 62.2. divceļu posmos: 62.2.1. tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, telefonogrammā pieprasa no blakusstacijas dežuranta ziņas par pēdējā (lietojot automātisko bloķēšanu) nosūtītā vilciena pienākšanu. To saņemot, nosūta šai stacijai atbildes telefonogrammu – “Automātiskā bloķēšana __________ posmā pa ______ ceļu nedarbojas. Vilcienu kustībā nosaka telefona sakarus. Stacijas dežurants ___________”; 62.2.2. kad automātiskās bloķēšanas sistēma pa otro posma ceļu tiek pārtraukta, pāreju uz telefona sakariem noformē saskaņā ar šo noteikumu 62.2.1.apakšpunkta prasībām. 63 63. Pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājuma novēršanas vilcienu kustību atjauno šādā kārtībā: 63.1. vienceļa posmos: 63.1.1. stacijas dežurants, kura apskates žurnālā ierakstīts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai kurš saņēmis ziņojumu no blakusstacijas, nosūta tai telefonogrammu – “Automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums _______ posmā novērsts. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ____. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Atjaunojiet vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”; 63.1.2. blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. _______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _______. Posms brīvs. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”; 63.2. divceļu posmos tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, ja apskates žurnālā ir ieraksts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai ja ir saņemts šāds ziņojums no blakusstacijas, vai ja saņemts apstiprinājums no blakusstacijas, ka posmā ceļš ir brīvs, nosūta telefonogrammu – “Automātiskās bloķēšanas bojājums ________ posmā pa ___________ ceļu novērsts. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”. 64 64. Ja divceļu iecirknis nav aprīkots divpusējai kustībai pa katru ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, automātisko bloķēšanu šajā ceļā pārtrauc. Vilcienu kustības vadība notiek, izmantojot telefona sakarus. 65 65. Visas šo noteikumu 51., 52., 62. un 63.punktā minētās vilcienu telefonogrammas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā. 66 3. Vilcienu kustība iecirkņos ar dispečercentralizāciju 3.1. Vispārīgās prasības 66. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, vilcienu kustība notiek, izmantojot automātiskās bloķēšanas signālus. 67 67. Visu iecirkņa staciju luksoforu un pārmiju vadību veic vilcienu dispečers. Pārmiju, luksoforu, ar elektrisko centralizāciju aprīkoto stacijas ceļu, pārmiju iecirkņu un posmu stāvokli kontrolē vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem. 68 68. Rīkojumus, kas attiecas uz vilcienu kustību un manevru darbiem, vilcienu dispečers pa telefonu vai pa radiosakariem nodod tieši vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai citam darbiniekam, kas šajā sadales punktā veic vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru darbus. 69 69. Ja nepieciešams, vilcienu dispečers var nodot staciju rezerves vadībā vai arī sezonas vadībā, ja dispečercentralizācijas ierīces nav bojātas. Šajā gadījumā vilcienus pieņem un nosūta, manevru darbus veic, kā arī signālus ieslēdz stacijas dežurants (stacijas priekšnieks). Pirms stacijas nodošanas rezerves (sezonas) vadībā vilcienu dispečers informē stacijas darbinieku, kam tiek nodota rezerves (sezonas) vadība, par vilcienu kustību stacijai blakusesošos posmos. 70 70. Ja līdz stacijas nodošanai rezerves (sezonas) vadībā stacijas kontakttīklā nebija sprieguma, vilcienu dispečers par to paziņo stacijas dežurantam ar reģistrējamu rīkojumu. 71 71. Veicot manevrus, atsevišķas pārmijas vai stacijas pārmijkopu vilcienu dispečers var nodot vietējai vadībai. Šādos gadījumos pārmijas pārliek darbinieks, kura pienākums ir vadīt manevru darbu šajā stacijas rajonā. Ja pārmiju nodošana vietējai vadībai ir saistīta ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču remontu, ko iepriekš nevajag ierakstīt apskates žurnālā, vietējai vadībai nodoto pārmiju pārvešanu to darbības pareizības pārbaudei var veikt elektromehāniķis. 72 3.2. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana 72. Pirms vilciena pieņemšanas stacijā vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem pārliecinās, ka vilciena pieņemšanas ceļš un attiecīgais pārmiju iecirknis ir brīvs, un sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai. 73 73. Ar tādām dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena pieņemšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pieņemšanas ceļš un attiecīgie pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja ceļš vai pārmiju iecirknis ir aizņemts ar motorvilcējiem vai nenoceļama tipa drezīnām). Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu ieejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības ierīču rādījumiem. 74 74. Pirms vilciena nosūtīšanas vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem pārliecinās, ka pārmiju iecirkņi ir brīvi, bet, mainot kustības virzienu, – arī par to, ka posms ir brīvs, un sagatavo maršrutu vilciena nosūtīšanai. 75 75. Ar tādām dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena nosūtīšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja tie aizņemti ar motorvilcējiem un nenoceļama tipa drezīnām). 76 76. Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu izejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības ierīču rādījumiem. 77 77. Ja ieejas vai izejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet nepieciešams izmainīt maršrutu, vilcienu dispečers attiecīgo luksoforu pārslēdz uz aizliedzošu signālu un paziņo par to vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Vilcienu dispečers drīkst gatavot jaunu maršrutu un otrreiz pārslēdz luksoforu uz atļaujošu signālu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka vilciens ir apturēts pie ieejas luksofora vai uz nosūtīšanas ceļa. 78 78. Saimniecības vilcienus nosūta darbam posmā un tie pienāk nākamajā stacijā, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus. 79 79. Saimniecības vilcienu, kas atgriežas izbraukšanas stacijā, nosūta posmā, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. Darbu vadītājam (vilciena konduktoram) izdod atslēgzizli braukšanai atpakaļ pa posmu atbilstoši šo noteikumu 34.punkta prasībām. 80 80. Lai darbu vadītājam (vilciena konduktoram) izsniegtu atslēgzizli, vilcienu dispečers izsauc stacijas dežurantu (stacijas priekšnieku) un staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā. 81 81. Ja atslēgzižļi ir bojāti vai stacijas vadības ierīces nav aprīkotas ar atslēgzižļiem, lai nosūtītu uz posmu saimniecības vilcienu, kas atgriežas nosūtīšanas stacijā, pārtrauc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. Pirms pāriet uz telefona sakariem, posmu norobežojošās stacijas nodod rezerves (sezonas) vadībā. 82 82. Ja posmā notiek atjaunošanas vai citi tamlīdzīgi darbi, palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu un palīdzības lokomotīves nosūta no stacijām, kas norobežo posmu, pēc tam, kad dežūru pieņēmuši šo staciju dežuranti (staciju priekšnieki), un pēc posma slēgšanas citu vilcienu kustībai. Šādos gadījumos vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli (8.pielikums). Palīdzības lokomotīvi vai ugunsdzēsības vilcienu var nosūtīt posmā, kamēr attiecīgie stacijas darbinieki uzsāk dežūru, nododot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu. 83 3.3. Manevru darbu veikšana 83. Veicot manevru darbus, pārmijas pārliek: 83.1. vilcienu dispečers no centrālās vadības ierīces, nododot rīkojumus attiecīgiem darbiniekiem pa radiosakariem vai dispečersakaru telefoniem, kas uzstādīti pārmijkopā, ka maršruti sagatavoti manevru darbu veikšanai; 83.2. stacijas dežurants (stacijas priekšnieks), kuram nodod staciju rezerves (sezonas) vadībā un kurš pieņem un nosūta vilcienus; 83.3. vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) vai cits darbinieks, kuram ir vilciena konduktora tiesības, ja atsevišķas stacijas pārmijas ir nodotas vietējai vadībai. Šādu pārmiju sarakstu, kā arī to darbinieku sarakstu, kam atļauts pārlikt pārmijas, nosaka saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 282.punkta prasībām un norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. 84 84. Darbinieks, kas pārliek pārmijas, pārliecinās par katras pārmijas asmeņu pareizu stāvokli pēc vietējās vadības ierīces rādījumiem vai pēc faktiskā pārmiju asmeņu stāvokļa. 85 85. Aizliegts pārlikt pārmiju no vietējās vadības ierīces vai ar vietējās vadības atslēgu, kamēr ritošais sastāvs nav atbrīvojis izolēto iecirkni, bet tur, kur pārmijas izo­lācija nav ieslēgta savstarpējās atkarības sistēmā, – līdz tās atbrīvošanai no ritošā sastāva. 86 86. Pēc manevru darbu beigšanas pārmiju un manevru pogas (kloķus) uz vietējās vadības ierīces, kā arī vietējās vadības atslēgu novieto normālā stāvoklī, pēc tam manevru darbu vadītājs ziņo vilcienu dispečeram par manevru darbu beigšanu. Pēc šī ziņojuma saņemšanas vilcienu dispečers novieto attiecīgās pogas (kloķus) normālā stāvoklī. Vietējās vadības ierīcēm jābūt aizslēgtām. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, lai vietējās vadības ierīcēm varētu piekļūt tikai dzelzceļa speciālisti, kas pilnvaroti to darbināšanai vai apkopei. 87 3.4. Rīcība dispečercentralizācijas ierīču bojājumu gadījumā 87. Ja maršruts ir pareizi sagatavots un pēc vadības ierīces rādījumiem vilciena pieņemšanas ceļš ir brīvs, bet ieejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls, vilcienu stacijā pieņem, kad ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls. Vilcienu dispečers vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nosūta reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ______ vadītājam. Atļauju iebraukt stacijā uz _______ ceļa garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Vilcienu dispečers __________”. Iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. 88 88. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībā, vilciena pieņemšana stacijā, kurā ir bojāts ieejas luksofors, notiek šo noteikumu 335.punktā noteiktajā kārtībā. 89 89. Ja ir bojāts izejas luksofors un ja automātiskās bloķēšanas sistēma ir pārslēgta nosūtāmā vilciena kustības virzienā, vilcienu nosūta uz posmu, kas ir brīvs no pretējā virzienā braucošiem vilcieniem. Vilcienu dispečers vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nosūta reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ______ vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no ___________ stacijas ________ ceļa garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Vilcienu dispečers ___________”. 90 90. Šo noteikumu 89.punktā minētajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst aizbraukt no stacijas un braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Tālāk brauc, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. 91 91. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, pēc vilciena nosūtīšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada vilcienu saskaņā ar šo noteikumu 45., 46. un 47.punktā noteiktajām prasībām. 92 92. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībā un ir bojāts izejas luksofors, vilcienu nosūta saskaņā ar šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajām prasībām. 93 93. Ja pārlikt pārmiju no centrālās vadības ierīces nav iespējams, vilcienu dispečers izsauc darbinieku, kas kontrolē pārmijas, vai arī citu darbinieku, kas pārbauda pārmijas stāvokli un, ja iespējams, novērš radušos traucējumus (piemēram, novāc svešķermeni, kas atrodas starp pārmijas asmeni un rāmja sliedi). Ja darbinieks, ārēji apskatot pārmiju, nevar noteikt traucējumu iemeslu un nevar tos novērst, vilcienu dispečers pārtrauc vilcienu kustību pa maršrutiem, kuros šī pārmija ir jāpārliek, izsauc elektromehāniķi pārmijas apskatei un remontam, bet pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīces vai arī staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā. 94 94. Ja nav iespējams pārlikt pārmiju: 94.1. no vietējās vadības ierīces vai no rezerves (sezonas) vadības ierīces, bojāto pārmiju šo noteikumu 14.nodaļā noteiktajā kārtībā izslēdz no centralizācijas un pēc vilcienu dispečera rīkojuma nodod pārlikšanai ar kurbuli. Ja no centralizācijas izslēgto pārmiju pārliek vilcienu pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā, to noslēdz ar piekaramo slēdzeni un atvieno blokkontaktus tās elektropievadā; 94.2. no dispečercentralizācijas centrālās vadības ierīces sadales punktos, kurus neapkalpo dežurējošie darbinieki, pārmijas apskatē un, ja nepieciešams, arī tās attīrīšanā, vilcienu dispečers iesaista garāmejošo vilcienu vilces līdzekļa brigādes darbiniekus (vilciena konduktoru). Pēc pārmijas apskates vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilciena konduktors pa radiosakariem ziņo vilcienu dispečeram par pārmijas apskates rezultātiem. 95 95. Ja pārmijas izolētais iecirknis bojājuma dēļ rāda maldīgu aizņemtību, attiecīgās pārmiju grupas pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīces vai staciju nodod rezerves vadībā. 96 96. Ja vadības ierīces rāda pieņemšanas ceļa maldīgu aizņemtību, līdz bojājuma novēršanai vilcienu dispečers uz šī ceļa parasti vilcienus nepieņem. 97 97. Ja nepieciešams, vilcienu dispečers ar stacijas dežuranta (stacijas priekšnieka) starpniecību pārbauda, vai ceļš ir brīvs, un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) reģistrētu rīkojumu braukt garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu vai arī staciju nodod rezerves vadībā. 98 98. Ja vienā vai vairākās stacijās ir bojāta kodu vadības sistēma, vilcienu dispečers šīs stacijas nodod rezerves vadībā. Šādos gadījumos vilcienu dispečers nedrīkst ņemt vērā vadības ierīces rādījumus, kas kontrolē ceļu, signālu un pārmiju stāvokli stacijās. 99 99. Ja ir bojāta automātiskās bloķēšanas sistēma, stacijās, kas norobežo posmu, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, uzsāk dežūru staciju dežuranti (staciju priekšnieki). 100 100. Vilcienu dispečers pārtrauc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. Pirms nodod rīkojumu par pāriešanu uz telefona sakariem, vilcienu dispečers pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs, bet stacijas nodod rezerves vadībā. 101 101. Ja posms ar bojāto automātiskās bloķēšanas sistēmu ir norobežots ar sadales punktu, kurā nav štata darbinieka, ko var norīkot dežūrā, līdz tam, kamēr dežūru uzsāk cits darbinieks, atsevišķus vilcienus var nosūtīt brīvajā posmā, ja ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt ceļus un pārmijas. Šajā gadījumā vilcienu dispečers nodod reģistrējamu rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) saskaņā ar šo noteikumu 60.punkta prasībām. Pirms rīkojuma nodošanas vilcienu dispečers pārliecinās: 101.1. vai ir pārmiju kontrole un vai ir brīvs ceļš vilciena nosūtīšanas maršrutā; 101.2. vai ir brīvs posms (posma ceļš), kurā tiek nosūtīts vilciens. 102 102. Pēc vilcienu dispečera norādījuma pēdējā ar automātiskās bloķēšanas signāliem nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc attiecīgu aparātu rādījumiem pārbauda vilciena bremzes maģistrāles veselumu un ziņo par tā stāvokli vilcienu dispečeram. 103 103. Ja vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, kas aprīkota ar palīgrežīma pogām (kloķiem), vilcienu dispečers posma maldīgās aizņemtības dēļ nevar mainīt vilcienu kustības virzienu un atvērt izejas luksoforu, lai gan faktiski posms ir brīvs, automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību nepārtrauc, bet rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 104.punktā noteikto kārtību. 104 104. Vilcienu dispečers, pārliecinājies, ka posms ir brīvs, izsauc uz sadales punktiem, kas norobežo šo posmu, staciju dežurantus (staciju priekšniekus) un dod viņiem reģistrējamu rīkojumu mainīt automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu ar speciālām pogām (kloķiem). Darbinieki noņem plombas no pogām (kloķiem), maina kustības virzienu, pēc kontroles aparātu rādījumiem uz vadības ierīcēm pārliecinās, ka kustības virziens mainīts, un novieto pogas (kloķus) normālā stāvoklī. Pēc tam vilcienu nosūta, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. 105 105. Dispečercentralizācijas iecirkņos, kur centrālajai vadības ierīcei ir palīgrežīma pogas (kloķi) bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņai, vilcienu dispečers, ja nepieciešams, lieto šīs pogas (kloķus), kamēr darbā ierodas stacijas dežurants (stacijas priekšnieks) un stacija tiek nodota rezerves (sezonas) vadībā. Pirms automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņas vilcienu dispečers pārliecinās, vai posms ir brīvs. 106 106. Ar dispečercentralizāciju aprīkotam iecirknim atkarībā no konkrē­tiem apstākļiem izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumus. 107 4. Vilcienu kustība ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos iecirkņos 107. Pirms vilciena pieņemšanas stacijas dežurants laikus gatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu. 108 108. Kad pienākošais vilciens ar pirmo riteņpāri ir pabraucis garām ieejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijās, kur nav ceļu un pārmiju elektriskās izolācijas, pēc vilciena pabraukšanas garām ieejas luksoforam šī signāla pogu (kloķi) stacijas dežurants novieto aizliedzoša signāla stāvoklī. 109 109. Stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, pa blokaparātu nodod nosūtīšanas stacijai pienākšanas signālu, kā arī pa telefonu paziņo vilciena pienākšanas laiku. 110 110. Ja pēc vilciena pienākšanas kontrolierīces neiedarbojas, stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, un ziņo par to vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu – “Atļauju dot vilciena nosūtīšanas ___________ stacijai pienākšanas bloķēšanas signālu ar palīgpogu. Vilcienu dispečers ________________”. Šī kārtība jāievēro arī tad, ja vilcienu stacijā pieņem, kad deg aizliedzošs ieejas luksofora signāls. 111 111. Ja, vilcienam pienākot, bija norauta signāla palīgpogas plomba, stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un paziņo elektromehāniķim. 112 112. Ja pusautomātiskās bloķēšanas vadības ierīce ir aprīkota ar skaitītājiem, kas fiksē pienākšanas signāla palīgpogas nospiešanu, tā nav jāplombē. Šādos gadījumos stacijas dežurants vilcienu kustības žurnālā iepretim attiecīgā vilciena numuram ieraksta skaitītāja rādījumu un, ja palīgpoga tiek lietota signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīču bojājuma dēļ, par šo bojājumu ieraksta apskates žurnālā. 113 113. Stacijas dežurants nedrīkst dot nosūtīšanas stacijai ziņojumu par vilciena pienākšanu un bloķēšanas signālu, ja nav pārliecinājies, ka vilciens pienācis no posma pilnā sastāvā. Par to stacijas dežurants pārliecinās pēc signāla uz vilciena pēdējā vagona vai pēc pārmijnieka ziņojuma, bet stacijās ar pārmiju centralizāciju – pēc pārbrauktuvju dežurantu, vilces līdzekļu brigāžu darbinieku vai citu dzelzceļa darbinieku ziņojuma attiecīgās stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā. 114 114. Ja stacijā pienākošajam kravas vilcienam posmā bijusi neparedzēta apstāšanās pašbremzēšanas un bremzes maģistrāles pārrāvuma signalizatora iedarbības dēļ, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) papildus Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 431.punktā paredzētajām prasībām pa radiosakariem paziņo stacijas dežurantam par neparedzēto apstāšanos posmā. Ja nav iespējams ziņojumu nodot no posma, jāapstājas stacijā un personīgi jāpaziņo stacijas dežurantam. Šādos gadījumos vilciena sastāva veseluma kontroli veic gan stacijas darbinieki, gan vilces līdzekļa brigāde. 115 115. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants sagatavo maršrutu un izejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu. Vienceļa posmos, lai izejas luksoforā ieslēgtu atļaujošu signālu, pa blokaparātu jāsaņem piekrišana vilciena nosūtīšanai. Ieslēdzot atļaujošu signālu izejas luksoforā, vienlaikus blakusstacijai automātiski tiek dots bloķēšanas signāls par vilciena nosūtīšanu. Pēc vilciena pirmā riteņpāra pabraukšanas garām izejas luksoforam tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijas dežurants signāla pogu (kloķi) novieto aizliedzošā stāvoklī un pa telefonu paziņo blakusstacijai faktisko vilciena nosūtīšanas laiku. 116 116. Saņemot bloķēšanas signālu par vilciena pienākšanu, ieslēgt atļaujošu signālu izejas luksoforā un nosūtīt vilcienu stacijas dežurants drīkst tikai pēc tam, kad ir saņemts telefonisks paziņojums no blakusstacijas par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu. Ja no blakusstacijas paziņojums nav saņemts, stacijas dežurants vienceļa posmos nedrīkst dot piekrišanas bloksignālu pretējā virzienā braucoša vilciena pieņemšanai. 117 117. Ja ir brīvs posms un pareizi sagatavots maršruts, bet izejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls pārmiju (ceļa) iecirkņa maldīgas aizņemtības dēļ, stacijas dežurants pārbauda, vai šis pārmiju (ceļa) iecirknis faktiski ir brīvs, un, saņemot vilcienu dispečera atļauju, uz vadības ierīces nospiež pogu “Izolētā iecirkņa izslēgšana” un ieslēdz izejas luksoforā atļaujošu signālu. 118 118. Ja pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā vilcienu kādu iemeslu dēļ nenosūta, stacijas dežurants pārslēdz izejas luksoforā aizliedzošu signālu, ieraksta par to vilcienu kustības žurnālā un paziņo blakusstacijai un vilcienu dispečeram par vilciena aizturēšanu. 119 119. Aizturēto vai citu tā paša virziena vilcienu nosūta garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu. Blakus sadales punktam vilciena faktisko nosūtīšanas laiku paziņo pa telefonu. Nākamos vilcienus nosūta, ievērojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus. Minēto atļauju priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz arī tad, ja bloķēšana darbojas normāli, bet izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu (ja ir maldīgi aizņemta izolētā sekcija, pārdegusi luksofora spuldze vai izejas signāls pārslēgts kļūdaini). 120 120. Ja stacijā, kas norobežo vienceļa posmu, pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā nepieciešams aizturēt vilcienu un šajā posmā nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, stacijas dežurants luksoforā pārslēdz aizliedzošu signālu, pārtrauc lietot pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un vilcienu kustību regulē, izmatojot telefona sakarus. Šādā gadījumā pretējā virzienā braucošā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi. Pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību atjauno, nosūtot posmā aizturēto vilcienu vai citu vilcienu tajā pašā virzienā. Vilcienu nosūta, izsniedzot šo noteikumu 119.punktā paredzēto atļauju. 121 121. Vilcienu nosūtīšana, izmantojot grupas izejas luksoforu: 121.1. vilcienus nosūta, ja izejas luksoforā deg atļaujošs signāls, ņemot vērā gaismas maršruta rādītāju, kura zaļas krāsas skaitlis norāda tā ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt; 121.2. ja maršruta rādītājs ir bojāts, vilcienu nosūta atbilstoši izejas luksofora atļaujošam signālam, bet stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) šo noteikumu 31.punktā paredzēto reģistrējamo rīkojumu vai atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu; 121.3. ja izejas luksoforam ir bojāts braukšanas virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta šo noteikumu 49.punktā paredzētajā kārtībā. 122 122. Ja nosūtīšanai paredzētā vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora: 122.1. ar atļaujošu signālu un tā vadītājs (mašīnists) neredz šo signālu, stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) šo noteikumu 32.punktā paredzēto reģistrējamo rīkojumu vai atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu. Šādos gadījumos, lai izejas luksoforā ieslēgtu atļaujošu signālu, stacijas dežurants rīkojas atbilstoši šo noteikumu 117.punkta prasībām; 122.2. ar aizliedzošu signālu un to nav iespējams pārslēgt uz atļaujošu signālu, bloķēšanas darbību pārtrauc un vilcienu nosūta, izmantojot telefona sakarus, un izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Tādā pašā kārtībā vilcienus nosūta no ceļiem, kur nav organizētu nosūtīšanas maršrutu (nav izejas luksoforu). 123 123. Ja vilcienu nosūta vienceļa vai divceļu (pa pareizo ceļu) posmā ar atgriešanos no posma nosūtīšanas stacijā, izejas luksoforā jābūt aizliedzošam signālam, un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atslēgzizli, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un atpakaļbraucienam (līdz ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”). Vienceļa posmos pirms vilciena nosūtīšanas posmā ar atgriešanos atpakaļ šo noteikumu 116. un 117.punktā norādītajā kārtībā no blakusstacijas pa blokaparātu saņem piekrišanu vilciena nosūtīšanai. 124 124. Pēc vilciena atgriešanās no posma nosūtīšanas stacijā atslēgzizli nodod stacijas dežurantam. Dežurants to ieliek vadības ierīcē un pa telefonu paziņo blakusstacijas dežurantam par vilciena pienākšanas laiku. 125 125. Ja atslēgzizlis ir bojāts, kā arī ja vadības ierīce nav aprīkota ar atslēgzizli, bet ir nepieciešams nosūtīt vilcienu ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, pārtrauc pus­automātiskās bloķēšanas darbību un vilcienu nosūta, izmantojot telefona sakarus. Vilcienu šādā gadījumā nosūta, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Pusautomātiskās bloķēšanas darbību atjauno pēc vilciena atgriešanās no posma. 126 126. Ja posmā ir komercpunkts vai pievedceļš, kuru neapkalpo postenis, stacijās, kas norobežo šo posmu, uzstāda elektrozižļu aparātus, kuriem jābūt nepārskaitļa zižļu daudzumam. Šo punktu pārmijas, kas atrodas uz galvenā ceļa, aprīko ar vienas sērijas pārmiju kontrolslēdzenēm, bet atslēgas cieši piestiprina (pielodē) šī posma zižļiem. 127 127. Lai veiktu manevru darbus komercpunktā vai uz pievedceļa, vilcienu nosūta posmā no jebkuras šo posmu norobežojošās stacijas, iededzot izejas luksoforā atļaujošu signālu. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz zizli ar tam piestiprinātu pārmiju kontrolslēdzeņu atslēgu. Konkrētu rīcības kārtību, kādā darbojas stacijas dežurants un citi darbinieki, kā arī savstarpēji saistītās pusautomātiskās bloķēšanas un elektrozižļu sistēmas, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. 128 128. Nenoceļamas drezīnas nosūta posmā parastā kārtībā tāpat kā vilcienus. 129 129. Atkarībā no pusautomātiskās bloķēšanas iekārtas veida dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā vilcienu kustības organizēšanas kārtības sistēmu posmos, kur iekārtoti automātiskie blokposteņi vai blokposteņi, kas apkalpo atzarojumu pievienojuma punktus, un blokposteņi, kurus periodiski atver kā sadales punktus ar ceļu izvērsi (ja tie nedarbojas visu diennakti). 130 130. Pusautomātiskās bloķēšanas sistēma darbību pārtrauc, ja ir šādi bojājumi: 130.1. izejas luksoforā nevar ieslēgt atļaujošu signālu; 130.2. izejas luksoforu nevar pārslēgt uz aizliedzošu signālu; 130.3. bloksignāli pienāk patvaļīgi; 130.4. nevar dot vai saņemt bloksignālus. 131 131. Šo noteikumu 130.punktā minētajos gadījumos, kā arī ja bloķēšanas ierīces pārbūvē, pārvieto, remontē, pārbauda un veic citus darbus, kas uz laiku pārtrauc ierīču darbību, bloķēšanas darbību pārtrauc un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. 132 132. Ja pusautomātiskās bloķēšanas aparātus pārbauda elektromehāniķis, bloķēšanas darbību nepārtrauc. Šādā gadījumā stacijas dežurants un elektromehāniķis īpaši uzmanīgi seko bloķēšanas ierīču pareizai darbībai. 133 133. Pēc tehniskās apkopes un pirms pusautomātiskās bloķēšanas ierīču aizplombēšanas elektromehāniķis kopā ar stacijas dežurantu pēc kontrolierīču rādījumiem pārbauda, vai rādījumi uz vadības ierīces atbilst posmu stāvoklim (pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un sarunām ar blakusstacijas dežurantiem). Par ierīču atvēršanu apskatei vai remontam, kā arī par šo darbu pabeigšanu elektromehāniķis ieraksta apskates žurnālā. 134 134. Pāreja uz telefona sakariem, kā arī vilcienu kustības atjaunošana, lietojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus, notiek, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu pēc tam, kad viņš ar stacijas dežurantu starpniecību ir pārbaudījis, vai posms ir brīvs. Ja vilcienu dispečera sakari ir bojāti, pāreju uz telefona sakariem vilcienu kustībā un pusautomātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu veic šo noteikumu 62. un 63.punktā noteiktajā kārtībā. 135 135. Pēc pusautomātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakariem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) braukšanai līdz blakusstacijai izsniedz ceļa atļaujas zīmi. 136 136. Braukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu (līdz izejas luksoforam) drīkst, ja saņem: 136.1. stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, ko noraida nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem; 136.2. atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu, attiecīgi mainot tekstu. 137 137. Ja vilciens brauc divjūgā pa visu posmu, atļauju, kas dod tiesības aizņemt posmu, izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) izpilda priekšē­jā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus vai norādījumus, kas nodoti pa radiosakariem. 138 138. Ja bojāti bloķēšanas telefona sakari, stacijas dežurants īpašu uzmanību pievērš vadības kontrolierīču rādījumiem un to izmaiņām. Šādā gadījumā ziņojumus par vilcienu kustību noraida ar vilcienu dispečera starpniecību vai ar stacijas dežuranta rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem. 139 139. Ierīču lietošanas kārtību, kā arī darbinieku rīcību, vilcienus pieņemot, nosūtot un caurlaižot, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā, ņemot vērā pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un iecirkņa darba apstākļus. 140 5. Vilcienu kustība ar elektrozižļu sistēmu aprīkotos iecirkņos 5.1. Vispārīgās prasības 140. Lietojot elektrozižļu sistēmu, atļauja vilcienam aizņemt posmu ir šī posma zizlis, kuru izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). 141 141. Elektrozižļu sistēmas ierīces nedrīkst atļaut no zižļu aparātiem vienlaikus izņemt vairāk par vienu zizli. 142 142. Katram zizlim jābūt ar kārtas numuru, sēriju un posmu norobežojošo staciju nosaukumu. Katram posmam ir savas sērijas zizlis. Vienas sērijas zižļu apa­rātus uzstāda ne biežāk kā ik pēc trijiem posmiem. Ja posmā nav vilciena, zižļu aparātos abās posmu norobežojošās stacijās kopā jābūt pāra skaitam zižļu. 143 143. Stacijas dežurants var nodot no pienākošā vilciena saņemto zizli vilcienam, kas tiek nosūtīts uz to pašu posmu, neieliekot zizli aparātā. Šādā gadījumā vispirms jāsaņem tās blakusstacijas dežuranta piekrišana, uz kuru tiek nosūtīts vilciens. 144 144. Zižļu apmaiņa notiek ar mehānisko zižļu apmainītāju vai ar rokām, parasti – pie stacijas dežuranta telpām. Apmainot zižļus ar rokām, tos ievieto zižļu padevējos. 145 145. Aizliegts: 145.1. prasīt atļauju izņemt zizli no aparāta, ja vilciens nav sagatavots nosūtīšanai, izņemot gadījumus, kad vilcienu laiž garām stacijai bez apstāšanās vai tā stāvēšanas laiks pēc saraksta nav ilgāks par piecām minūtēm; 145.2. glabāt ekspluatējamos zižļus, neieliekot tos aparātā; 145.3. aizvest zizli uz blakus posmu. 146 5.2. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana 146. Pirms vilciena pienākšanas stacijas dežurants laikus sagatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz atļaujošu signālu ieejas luksoforā. Pēc vilciena pienākšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nodod zizli stacijas dežurantam. Stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, un pārbauda, vai zizlis pieder tam posmam, no kura vilciens pienācis, ieraksta zižļa numuru vilcienu kustības žurnālā, ieliek zizli zižļu aparātā un pa telefonu paziņo nosūtīšanas stacijai par vilciena pienākšanu. 147 147. Lai nosūtītu vilcienu, stacijas dežurants pa telefonu pieprasa tās stacijas dežuranta piekrišanu, uz kuru nosūta vilcienu. Ja nav šķēršļu vilciena pieņemšanai, stacijas dežurants paziņo, ka sagaida vilcienu, un atļauj izņemt zizli no aparāta. Nosūtīšanas stacijas dežurants pēc zižļa izņemšanas ieraksta tā numuru vilcienu kustības žurnālā un izsniedz zizli nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Ja staciju dežuranti to iepriekš saskaņojuši, pretējā virzienā braucošu vilcienu var nosūtīt ar pienākušā vilciena zizli, neievietojot to aparātā. Šajā gadījumā abu staciju vilcienu kustības žurnālā pretī šī vilciena numuram ieraksta – “Saskaņota nosūtīšana ar zizli no vilciena Nr. ____. Stacijas dežurants _________”. 148 148. Ja vilcienu nosūta ar elektrozižļu sistēmu aprīkotā posmā no ceļa, kur ir izejas luksofors, braukt garām šim luksoforam ar zizli drīkst tad, ja luksoforā deg mēnessbalts signāls. 149 149. Ja mēnessbalto signālu nevar ieslēgt, stacijas dežurants paziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem vai ar pārmijnieka starpniecību, ka ieslēgt mēnessbalto signālu nav iespējams, bet nosūtīšanas maršruts ir sagatavots. 150 150. Ja pēc zižļa izņemšanas no aparāta vilciens kādu iemeslu dēļ netiek nosūtīts, stacijas dežurants ieliek zizli aparātā un paziņo par to blakus­stacijas dežurantam, kā arī atzīmē vilcienu kustības žurnālā – “Vilciens Nr. ____ aizturēts”. 151 151. Ja vilcienu nosūta posmā un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizlis tiek izsniegts parastajā kārtībā. Blakusstacijas dežurantam ziņo gan par vilciena nosūtīšanu, gan par vilciena atgriešanos no posma. 152 5.3. Vilcienu kustība, ja bojāta elektrozižļu sistēma. Zižļu skaita regulēšanas kārtība 152. Elektrozižļu sistēmu uzskata par bojātu: 152.1. ja posms ir brīvs, bet nav iespējams ielikt zizli aparātā vai izņemt zizli no aparāta; 152.2. ja ir nozaudēts posmam piederošais zizlis; 152.3. ja zižļu aparāts un induktors nav noplombēti; 152.4. ja induktora rokturi (kopā ar enkuru) var griezt pretējā virzienā; 152.5. ja novirzās zižļu aparāta ampērmetra rādītājs vai iedarbojas zvans, kad blakusstacija neraida strāvu. 153 153. Šo noteikumu 152.punktā minētajos gadījumos, kā arī zižļu aparāta remonta, pārvietošanas un apmaiņas laikā elektrozižļu sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. 154 154. Pāreja uz telefona sakariem vilcienu kustībā vai elektrozižļu sistēmas darbības atjaunošana notiek pēc vilcienu dispečera rīkojuma, iepriekš ar stacijas dežurantu starpniecību pārbaudot, vai posms ir brīvs un vai abu staciju aparātos kopā ir pāra skaits zižļu. Ja bojāti telefona sakari, bet zižļu aparāti ir darbderīgi, elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc, bet sarunām starp stacijām lieto vilcienu dispečera sakarus. Zižļu aparātu tehniskās apskates laikā elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc. 155 155. Ja bojāti vilcienu dispečera sakari un stacijas dežurants konstatē elektrozižļu sistēmas bojājumus, viņš noraida blakusstacijas dežurantam telefonogrammu – “Zižļu sistēma bojāta. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ____. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Stacijā ir _____ zižļi. Pārejiet uz telefona sakariem. Stacijas dežurants __________”. Blakusstacijas dežurants pārbauda zižļu skaitu savā stacijā un, ja abos aparātos to kopsumma ir pārskaitlis, nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Stacijā ir ______ zižļi. Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants ___________”. 156 156. Pēc elektrozižļu sistēmas izlabošanas, ja bojāti vilcienu dispečera sakari, stacijas dežurants noraida blakusstacijas dežurantam telefonogrammu – “Elektrozižļu sistēmas darbība atjaunota plkst._____. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Pārejiet uz zižļu sistēmu. Stacijas dežurants __________”. Blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Posms brīvs. Pāreju uz elektrozižļu sistēmu. Stacijas dežurants __________”. 157 157. Ierakstu par elektrozižļu sistēmas bojājumu apskates žurnālā veic stacijas dežurants, bet par izlabošanu – elektromehāniķis. 158 158. Ja zizlis ir nozaudēts vai tas nav saņemts no vilciena, kas stacijā pienācis vai pabraucis garām, stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārbauda, vai posms ir brīvs, konstatē faktisko zižļu skaitu norobežojošo staciju zižļu aparātos un dod rīkojumu pāriet uz telefona sakariem. Lai atjaunotu elektrozižļu sistēmas darbību, stacijas dežurants liek elektromehāniķim izņemt no aparāta vienu zizli un nodod to elektromehāniķa glabāšanā. Elektromehāniķis un stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers dod rīkojumu atjaunot elektrozižļu sistēmas darbību. Ja nozaudētais zizlis atrasts, stacijas dežurants par to ziņo elektromehāniķim. Elektromehāniķis atrasto un agrāk izņemto zizli vienlaikus ieliek zižļu aparātā un par to ieraksta apskates žurnālā. 159 159. Ja zižļu skaits vienas stacijas aparātā kļūst mazāks par vienu ceturtdaļu no abu posma aparātu kopskaita, stacijas dežurants ziņo elektro­mehāniķim par zižļu skaita regulēšanas nepieciešamību. Elektromehāniķis posmu norobežojošās blakusstacijas dežuranta klātbūtnē atver tās zižļu aparātu, izņem pāra skaitu zižļu un par to ieraksta apskates žurnālā, norādot izņemto zižļu skaitu un to kārtas numurus. Izņemtos zižļus elektromehāniķis nogādā uz blakusstaciju, stacijas dežuranta klātbūtnē zižļus ieliek zižļu aparātā un ieraksta apskates žurnālā, norādot zižļu skaitu un to kārtas numurus. Elektromehāniķa ierakstus par zižļu skaita regulēšanu ar parakstu apliecina stacijas dežurants. 160 160. Ar bloķēšanas sistēmu aprīkotos vienceļa iecirkņos, ja bloķēšanas darbības ir traucētas, un divceļu iecirkņos, ja remonta dēļ slēdz vienu ceļu, drīkst organizēt vilcienu kustību ar elektrozižļu sistēmu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šādus posmus aprīko ar elektrozižļu sistēmu kā rezerves sistēmu. Pāreja no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem un atpakaļ notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu. 161 6. Vilcienu kustība, lietojot telefona sakarus 6.1. Vispārīgās prasības 161. Lietojot telefona sakarus, vilciens var aizņemt posmu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis ceļa atļaujas zīmi. 162 162. Pirms ceļa atļaujas zīmes izsniegšanas stacijas dežuranta pienākums ir no blakusstacijas saņemt telefonogrammu: 162.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu; 162.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu. 163 163. Ar telefonogrammām apmainās staciju dežuranti vai, pēc viņu norādījuma, operatori. 164 164. Visas sarunas par vilcienu kustību notiek pa starpstaciju telefoniem vai pa vilcienu dispečera sakariem atbilstoši šo noteikumu 17. un 18.punkta prasībām, bet, ja bojāti starpstaciju sakari vai vilcienu dispečera sakari, sarunām par vilcienu kustību var izmantot citus stacijas dežuranta rīcībā esošus sakaru veidus. 165 165. Ceļa atļaujas zīmju veidlapas aizpilda stacijas dežurants, operators vai parka dežurants. Aizpildīt ceļa atļaujas zīmi viņiem ir tiesības tikai tad, ja vilcienu telefonogrammu žurnālā ir atbilstoši ieraksti: 165.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu; 165.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu blakusstacijā. 166 166. Ja ceļa atļaujas zīmi aizpildījis operators, stacijas dežurants pārbauda tās pareizību un apstiprina ar stacijas spiedogu un parakstu. 167 167. Lietojot telefona sakarus, aizliegts: 167.1. prasīt atļauju vilciena nosūtīšanai, kamēr posms ir aizņemts; 167.2. aizpildīt ceļa atļaujas zīmi, kamēr nav saņemta blakusstacijas telefonogramma, ka tā piekrīt pieņemt vilcienu (vienceļa posmos), vai par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu (divceļu posmos); 167.3. nodot nosūtāmo telefonogrammu, ja tā nav ierakstīta vilcienu telefono­grammu žurnālā vai uz tās nav stacijas dežuranta paraksta. 168 168. Ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un braukt līdz blakusstacijas ieejas signālam vai signālzīmei “Stacijas robeža”. Vilcienam braucot garām stacijai bez apstāšanās, ceļa atļaujas zīmi uz vilces līdzekli padod ar rokas padevēju, parasti no stacijas dežuranta telpu puses. 169 169. Ja vilciens brauc divjūgā, ceļa atļaujas zīmi izsniedz priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). 170 6.2. Vilcienu telefonogrammu žurnāla noformēšanas kārtība 170. Ja vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus, katrā stacijā iekārto vilcienu telefonogrammu žurnālu. Ieraksti žurnālā ir tādi, lai būtu skaidri saprotams, vai attiecīgais posms (posma ceļš) ir brīvs vai aizņemts. 171 171. Stacijās, kuras norobežo vienceļa posmus, ir viens vilcienu telefonogrammu žurnāls. Žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas, kas attiecas uz pirmo posmu, bet labās puses lappusēs – telefonogrammas, kas attiecas uz otro posmu. Vienceļa posma galā strupceļu stacijā visas telefonogrammas ieraksta secīgi bez minētā iedalījuma. 172 172. Stacijās, kuras norobežo divceļu posmus, ir divi vilcienu telefonogrammu žurnāli – katram posmam atsevišķi. Katra žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas nepāra numuru vilcieniem, bet labās puses lappusēs – pāra numuru vilcieniem. Divceļu posmos, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, telefonogrammas nepāra numura vilcieniem ieraksta žurnāla labajā lappusē, bet pāra numuru vilcieniem – kreisajā lappusē. Ja stacijai ir trīs un vairāk virzienu, katram posmam iekārto atsevišķu vilcienu telefonogrammu žurnālu. 173 173. Visu telefonogrammu ierakstiem žurnālā jābūt neizdzēšamiem. Nosūtāmās telefonogrammas paraksta stacijas dežurants. Telefonogrammas žurnālā ieraksta operators un nekavējoties uzrāda stacijas dežurantam. Stacijas dežurants ierakstu apliecina ar parakstu. Lai saīsinātu vilcienu telefonogrammas ieraksta laiku, drīkst lietot speciālus spiedogus ar vilcienu telefonogrammu tekstiem. 174 174. Nosūtāmo vilcienu telefonogrammu numurēšana sākas ar pirmo numuru katru diennakti plkst. 00.00 katram posmam atsevišķi. Pārejot uz telefona sakariem signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbības pārtraukuma dēļ, nosūtāmo telefonogrammu numerāciju sāk ar pirmo numuru pārejas brīdī. Ja diennakts laikā ir vairāki signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukumi, kad jāpāriet uz telefona sakariem, tiek saglabāta secīga izejošo vilcienu telefonogrammu numerācija. Saņemtās telefonogrammas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā ar pārraides stacijas doto numuru. 175 175. Vilcienu telefonogrammās nedrīkst būt labojumu, papildinājumu vai dzēsumu. Nepareizi ierakstītu telefonogrammu krusteniski pārsvītro un uz tās uzraksta “Nav spēkā”. Šādu telefonogrammu nenumurē un blakusstacijai nepārraida. 176 176. Pieņemot un nododot dežūru, stacijas dežuranti un operatori paziņo blakusstacijai par dežūras pieņemšanu un vilcienu telefonogrammu žurnālā par dežūras pieņemšanu izdara šādu ierakstu: “Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes). Dežūru pieņēmu. Blakusstacijas dežurants _______, operators ________. Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators _________ (paraksts). Dežūru nodevu. Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators _________ (paraksts)”. 177 177. Pārejot uz telefona sakariem signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu bojājumu dēļ, kā arī atjaunojot to darbību, ierakstus žurnālā par dežūras pieņemšanu un nodošanu noformē pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas: 177.1. pieņemot dežūru – “Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes). Ar dispečera rīkojumu Nr. _____ ____posmā (posma ceļā) noteikta vilcienu kustība, lietojot telefona sakarus. Dežūru ar telefona sakariem pieņēmu. Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators ________ (paraksts)”; 177.2. nododot dežūru – “Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes). Ar dispečera rīkojumu Nr. ___ ____posmā (posma ceļā) atjaunota vilcienu kustība, lietojot _______ (norāda sakaru līdzekļus). Dežūru ar telefona sakariem nodevu. Stacijas dežurants ________ (paraksts). Operators ________ (paraksts)”. 178 178. Ja pāreja uz telefona sakariem notiek posmā, kur vienā sadales punktā nav stacijas dežuranta, otrās stacijas dežurants vilcienu telefonogrammu žurnālā ieraksta vilcienu kustības organizēšanai paredzētos telefonogrammu tekstus, izņemot šo noteikumu 181.2.apakšpunkta paraugu, kura vietā ieraksta dispečera rīkojuma tekstu atbilstoši šo noteikumu 60.punkta prasībām. 179 179. Pirms vilcienu telefonogrammas nodošanas staciju dežuranti un operatori paziņo viens otram savu amatu un uzvārdu. Nodot un pieņemt telefonogrammas drīkst tikai tad, ja sakrīt vilcienu telefonogrammu žurnālā iepriekš ierakstītie uzvārdi. 180 180. Pieņēmējs pēc vilcienu telefono­grammas nodošanas to pārbauda, atkārtojot visu tās tekstu. Ja atkārtotais teksts atbilst nodotajai telefonogrammai, stacijas dežurants vai operators, kas nodevis telefonogrammu, apstiprina to ar vārdu “Pareizi”. Pēc tam abu staciju vilcienu telefonogrammu žurnālos atzīmē nodošanas un pieņemšanas laiku un apstiprina ar stacijas dežuranta vai operatora parakstu. 181 6.3. Telefonogrammu paraugi vilcienu kustībā vienceļa iecirkņos 181. Pieņemot un nosūtot vilcienus vienceļa posmu stacijās, tiek lietotas šāda satura vilcienu telefonogrammas (norādot nosūtīšanas un pieņemšanas staciju): 181.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. ______? (paraksts)”; 181.2. “Sagaidu vilcienu Nr. _______. (paraksts)”; 181.3. “Vilciens Nr. _______ nosūtīts plkst. ________ (paraksts)”; 181.4. “Vilciens Nr. _______ pienāca plkst. ________ (paraksts)”. 182 182. Nosūtot vilcienus, kas atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, ievēro tādu pašu vilcienu telefonogrammu nodošanas kārtību, atbilstoši mainot tekstu: 182.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. ______ līdz _______km un atpakaļ? (paraksts)”; 182.2. “Varat nosūtīt vilcienu Nr. _______ līdz ______km un atgriezties atpakaļ (paraksts)”; 182.3. “Vilciens Nr. _______ nosūtīts plkst. _______ (paraksts)”; 182.4. “Vilciens Nr. _______ atgriezās plkst. ______ (paraksts)”. 183 183. Atbilstoši šo noteikumu 182.punktā noteiktajai kārtībai tiek nosūtīti arī vilcieni posmā vagonu padošanai (novākšanai) uz atzarojumu, kuru neapkalpo palīgpostenis. 184 184. Ja vilciens brauc garām stacijai, telefonogrammas nodod parastajā kārtībā saskaņā ar šo noteikumu 181.1. un 181.2.apakš­punktu, bet ziņojumu par vilciena garāmbraukšanu (pienākšanu un nosūtīšanu) blakusstacijai nodod šādi: “Vilciens Nr. _____ pabrauca garām plkst. ____ (paraksts)”. 185 185. Ja vilciens krustojas ar pretējā virzienā braucošu vilcienu, stacijas dežurants paziņo blakusstacijai par vilciena pienākšanu un vienlaikus prasa atļauju nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, apvienojot šo noteikumu 181.4. un 181.1.apakšpunktā minētās telefonogrammas. 186 6.4. Telefonogrammu paraugi vilcienu kustībā divceļu iecirkņos 186. Pieņemot un nosūtot vilcienus divceļu posmu stacijās, nodod šo noteikumu 181.3. un 181.4.apakšpunktā minētās telefonogrammas, turklāt no pieņemšanas stacijas saņemtā šo noteikumu 181.4.apakšpunktā minētā telefonogramma dod tiesības nosūtīt tajā pašā virzienā nākamo vilcienu. 187 187. Ja vilciens iet garām stacijai bez apstāšanās, blakusstacijām nodod šo noteikumu 184.punktā minēto telefonogrammu par tā pienākšanu un nosūtīšanu. 188 188. Ja divceļu posmos ir ceļu posteņi, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam par vilciena aiziešanu saskaņā ar šo noteikumu 181.3.apakšpunktu, un ja: 188.1. nākamais starpposteņu posms ir brīvs, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu un palaiž vilcienu garām bez apstāšanās, dodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi, vilcienam braucot. Pēc tam kad vilciens pabraucis garām, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz aizliedzošu signālu un ziņo abu staciju dežurantiem par vilciena garāmbraukšanu, nosūtot šo noteikumu 184.punktā minēto telefonogrammu; 188.2. nākamais starpposteņu posms ir aizņemts, vilcienu aptur pie posteņa ieejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kamēr posms atbrīvosies. Telefonogrammu par šī vilciena nosūtīšanu nodod pēc tā nosūtīšanas no posteņa; 188.3. ceļa postenī ieejas luksofors ir bojāts, posteņa dežurants sagaida vilcienu pie ieejas luksofora un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi, kuras augšmalā uzrakstīta piezīme “Ieejas luksofors bojāts”. Šāda ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un aizņemt posmu. 189 189. Par vilciena pienākšanu pieņemšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam, nosūtot šo noteikumu 181.4.apakš­punktā minēto telefonogrammu. 190 190. Par vilciena nosūtīšanu pa pareizo ceļu ar atgriešanos, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo blakusstacijai (ceļa postenim), nosūtot šo noteikumu 181.3.apakš­punktā minēto telefonogrammu, pievienojot vārdus “līdz ____ km ar atgriešanos”, bet par vilciena atgriešanos ziņo, nosūtot šo noteikumu 182.4.apakšpunktā minēto telefonogrammu. Nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi, papildinot tekstu ar vārdiem “līdz _____ km ar atgriešanos”. 191 191. Vilcieni, kuri atgriežas nosūtīšanas stacijā, brauc garām ceļu posteņiem (ja tādi
2. ir)bez apstāšanās. Par tādu vilcienu posteņa dežurants ziņo nākamajam postenim vai stacijai, nosūtot šo noteikumu 182.4.apakš­punktā minēto telefonogrammu. 192 192. Ja, veicot regulēšanu, pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, stacijas apmainās ar šādām telefonogrammām: 192.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. _____ pa _____ nepareizo ceļu? (paraksts)”; 192.2. “Sagaidu vilcienu Nr. _____ pa ____ nepareizo ceļu. (paraksts)”. 193 193. Telefonogrammu par vilciena nosūtīšanu nodod saskaņā ar šo noteikumu 181.3.apakšpunktu, bet par pienākšanu – saskaņā ar šo noteikumu 181.4.apakšpunktu, abos gadījumos pievienojot vārdus “pa _____ nepareizo ceļu”. 194 194. Ja pa nepareizo ceļu tiek nosūtīts vilciens ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, šo noteikumu 192.1. un 192.2.apakšpunktā minēto telefonogrammu papildina ar vārdiem “līdz _____ km un atpakaļ, bet 192.2.apakšpunktā minētajā telefonogrammā vārda “Sagaidu” vietā lieto vārdus “Varat nosūtīt”. Ceļa atļaujas zīmes augšmalā uzraksta “Pa nepareizo ceļu”. 195 195. Ja divceļu posmos viens no ceļiem tiek slēgts, bet atlikušajā ceļā noteikta vienceļa kustība, tiek nodotas šo noteikumu 181.punktā minētās telefonogrammas par vilcienu nosūtīšanu un pienākšanu, kā arī citas vienceļa posmiem paredzētās telefonogrammas. Ceļa atļaujas zīmes augšmalā šādos gadījumos uzraksta “_____ ceļš kustībai slēgts”. 196 7. Vilcienu kustība, ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība 7.1. Vispārīgās prasības 196. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, posmu norobežojošo staciju dežuranti vilcienu kustību regulē ar rakstiskiem paziņojumiem vai norobežo vilcienus uz laiku, kāds nepieciešams vilciena braucienam posmā. 197 197. Lai vilcienu nosūtītu posmā, stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju (10.pielikums) uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm. Atļaujā (brīdinājumā) stacijas dežurants ieraksta, vai ir saņemtas ziņas par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu blakusstacijā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) posmā brauc īpaši uzmanīgi un ir gatavs nekavējoties apstāties, ja iepriekš nosūtītais vilciens nav norobežots. 198 198. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, aizliegts nosūtīt vilcienus: 198.1. ar 1.klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām; 198.2. ar apstāšanos posmā darbu veikšanai, izņemot palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves; 198.3. kuru galapunkts ir atzarojuma posmā; 198.4. kurus apkalpo viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). 199 7.2. Vilcienu kustības kārtība vienceļa posmos 199. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, priekšroka vilcienu nosūtīšanā ir nepāra kustības virzienam. Līdz vilcienu kustības sākumam posmā, kurā pārtraukti sakari, var nosūtīt tikai nepāra virziena vilcienu, bet pretējā virzienā drīkst nosūtīt: 199.1. vilcienu, kura nosūtīšanai līdz signalizācijas un sakaru darbības pārtraukšanai bija saņemta kustības virziena stacijas piekrišana (pusauto­mātiskās bloķēšanas gadījumā – piekrišanas bloksignāls, elektrozižļu sistēmas gadījumā – izņemts zizlis, ar telefona sakariem – vilciena telefonogramma). Šie izņēmumi neattiecas uz vienceļa posmu, kas aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu; 199.2. palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi pēc pieprasījuma saņemšanas par palīdzības sniegšanu posmā. 200 200. Ja divceļu posmos viens no ceļiem pirms sakaru pārtraukšanas bija slēgts, līdz rakstiska paziņojuma saņemšanai drīkst nosūtīt tikai vilcienu, kuram atlikušais ceļš bija pareizais divceļu kustībā. 201 201. Lai nosūtītu pirmo vilcienu virzienā, kurā ir priekšroka, blakus­stacijas dežuranta atļauja nav vajadzīga, izņemot posmus, kuri aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu. Ja vienceļa posms ir aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pirmo vilcienu virzienā, kurā ir priekšroka, var nosūtīt no stacijas tikai tad, ja stacijas dežurants ir pārbaudījis, vai posms ir brīvs visā tā garumā līdz blakusstacijai, un blakusstacijai ir nosūtīts rakstisks paziņojums par vilcienu kustības kārtību. Par posma pārbaudi (ka tas ir brīvs) ieraksta vilcienu kustības žurnālā, norādot, kādā veidā posms ir pārbaudīts, un posma pārbaudītāja uzvārdu. 202 202. Palīdzības vilcienu (drezīnu), ugunsdzēsības vilcienu vai palīg­lokomotīvi nosūta posmā, kurā ir priekšroka. Pretējā virzienā tos var nosūtīt, ja no posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), kā arī no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieka ir saņemts atbilstošs pieprasījums. Ja posms aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas stacijas dežurants līdz palīdzības vilciena, ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanai pārliecinās, ka starp staciju un palīdzības sniegšanas vietu nav citu vilcienu. 203 203. Rakstisku paziņojumu nosūtīšanu starp stacijām sāk ar pirmo vilcienu, kuru nosūta posmā, kad ir pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm, kas dod tiesības vilcienam izbraukt posmā, un ar šī vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) uz blakusstaciju nosūta rakstisku paziņojumu par vilcienu turpmākās kustības kārtību uz baltas krāsas veidlapas (11.pielikums), kuru aizpilda pēc viena no šiem paraugiem: 203.1. “Nosūtu uz jūsu staciju vilcienu Nr. _____ plkst. ____. Pēc tā pienākšanas sagaidu no jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants ______”; 203.2. “Nosūtu uz jūsu staciju vilcienu Nr. _____ plkst. ____. Vēl nosūtīšu vilcienu Nr. ______. Stacijas dežurants ___________”. 204 204. Ja visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas brīdī posmu norobežojošajā stacijā nav nepāra virziena vilciena un šīs stacijas dežurants zina, ka blakusstacijā ir vilciens, kas jānosūta uz šo posmu, viņš nosūta blakusstacijai ziņojumu – “Sagaidu no jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants ______”. 205 205. Ja stacijas dežurants ir saņēmis šo noteikumu 203. vai 204.punktā minēto ziņojumu, vilcienu kustības organizēšanā sāk izmantot rakstiskus paziņojumus. Lai nepārtrauktu savstarpējos sakarus, stacijas dežuranti līdz sakaru līdzekļu normālās darbības atjaunošanai ar katra vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nosūta šo noteikumu 203.punktā minētos ziņojumus par vilcienu turpmāko kustību. 206 206. Viena virziena vilcienus nosūta ar starplaiku, kāds nepieciešams, lai iepriekš nosūtītais vilciens nobrauktu visu starpstaciju posmu, pieskaitot trīs minūtes. Ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā sadales punkti, vilcienu kustībā nepiedalās. 207 207. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība: 207.1. vilcienu telefonogrammu žurnālā veic šādu ierakstu – “Datums, mēnesis, stunda, minūtes. Sakarā ar visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanu __________ posmā vilcienu kustības organizēšanā noteikti rakstiski paziņojumi. Stacijas dežurants_____________”; 207.2. šo noteikumu 203. vai 204.punktā minētos ziņojumus ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā. 208 208. Ja pirms signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas posmā stacijas dežurants, kam ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, ir piekritis nosūtīt vilcienu pretējā virzienā (pāra virzienā), posmu uzskata par aizņemtu līdz šī vilciena pienākšanai vai līdz ziņojuma saņemšanai no blakusstacijas (posteņa), ka vilciens netiks nosūtīts. 209 209. Kad signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība atjaunota, vilcienu kustības organizēšanā tos sāk lietot pēc vilcienu dispečera rīkojuma. Vilcienu dispečers iepriekš pārbauda, vai posms ir brīvs. 210 210. Ja signalizācijas un sakaru līdzekļi ir atjaunoti agrāk par vilcienu dispečera sakariem: 210.1. stacijas dežurants, kuram ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, noraida blakusstacijai šādu telefonogrammu – “_______ posmā vilcienu kustību var atjaunot ar _________ (norāda signalizācijas un sakaru veidu). Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ___. Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Stacijas dežurants ________”; 210.2. blakusstacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, un atbild ar telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. _____. Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____, posms brīvs. Stacijas dežurants ________”. 211 211. Pēc šo noteikumu 210.punktā minēto telefonogrammu apmaiņas abu staciju dežuranti pāriet uz signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu lietošanu vilcienu kustības organizēšanā, par ko ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā. 212 7.3. Vilcienu kustība divceļu posmos 212. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība divceļu posmos, vilcienus pa pareizo ceļu nosūta, ievērojot starplaiku, kāds sarakstā norādīts vilciena braucienam posmā, pieskaitot trīs minūtes. Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pirms pirmā vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants pārliecinās, vai posmā nav pretējā kustības virziena vilcienu. 213 213. Ja posmā starp stacijām atrodas ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā posma sadales punkti, šie posteņi darbojas arī pēc sakaru pārtraukšanas. Šajā gadījumā, nosūtot vilcienu, stacijas dežurants nogaida laiku, kas pēc saraksta vajadzīgs iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanai ceļa postenī, pieskaitot trīs minūtes, un dod atļauju vilcienam braukt tikai līdz pirmajam (pa ceļam) ceļa postenim. 214 214. Saņemot pieprasījumu par palīdzības vilciena (drezīnas), uguns­dzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanu, ja tie jānosūta pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šis ceļš ir brīvs no stacijas līdz palīdzības sniegšanas vietai. 215 215. Kad signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība atjaunota, vilcienu kustības organizēšanā tos sāk lietot pēc vilcienu dispečera rīkojuma, bet, ja vilcienu dispečera sakaru nav, katra stacija atjauno kustību pa savu pareizo ceļu. 216 216. Šo noteikumu 201., 202., 212. un 214.punktā paredzētajos gadījumos, lai noskaidrotu, vai posms ir brīvs, stacijas dežurants izmanto jebkuru sazināšanās iespēju (piemēram, sazinās ar blakusstacijas dežurantu pa vispārējā telefonu tīkla sakariem vai pa radio, izmanto autotransporta līdzekļus). 217 8. Palīdzības vilcienu (drezīnu), ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustība 8.1. Vispārīgās prasības 217. Palīdzības vilcienus (drezīnas), ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves saskaņā ar spēkā esošajiem nolikumiem norīko uz notikuma vietu ar vilcienu dispečera rīkojumu, ja saņemts palīdzības pieprasījums. Šo pieprasījumu vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieks nodod rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem no vilciena, kas apstājies posmā. 218 218. Pieprasot palīdzību, posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paziņo stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, kādā kilometrā un piketā atrodas vilciena sākums, kādēļ vajadzīga palīdzība un pieprasījuma laiku. Ārkārtējos gadījumos, kad ar stacijas dežurantu vai vilcienu dispečeru nav telefona sakaru vai radiosakaru, rakstiskā pieprasījuma nogādāšanai uz staciju var izmantot vilciena vilces līdzekli. To atļauts atkabināt no sastāva tikai pēc vagonu nostiprināšanas pret aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm. Pirms vilces līdzekļa atkabināšanas no sastāva jāiedarbina arī vagonu automātiskās bremzes, pilnībā atverot gala krānu. Ja ceļam, kur apstājies vilciens, ir nelabvēlīgs profils un nepietiek līdzekļu vagonu nostiprināšanai, vilces līdzekli atkabināt no sastāva aizliegts. Divceļu posmos, ja nepieciešams, rakstisko pieprasījumu stacijas dežurantam var nogādāt ar pretējā virziena vilcienu. 219 219. Pēc pieprasījuma saņemšanas stacijas dežurants nekavējoties paziņo vilcienu dispečeram par nepieciešamību nosūtīt palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi. Pa telefonu vai radiosakariem saņemto pieprasījumu ieraksta, bet rakstisko pieprasījumu ielīmē vilcienu kustības žurnālā. 220 220. Vilcienu dispečers par saņemto paziņojumu nekavējoties ziņo reģionālā vilcienu kustības vadības centra dežurantam. Dežurants kopā ar vilcienu dispečeru izlemj, no kuras stacijas puses jāsniedz palīdzība un uz kādu staciju, ja nepieciešams, jāizved vagoni. Ja darbojas vilcienu radiosakari, vilcienu dispečers (personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību) paziņo posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par paredzēto palīdzības sniegšanas kārtību. Vilcienu dispečers nodrošina palīdzības vilcienu, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju ātru kustību un, ja viņa rīcībā ir atbilstošas ziņas, informē palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena priekšnieku par stāvokli notikuma vietā, lai sagatavotu vilcienu darbam. 221 221. Palīdzības vilcienus, ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves nosūta posmā, kas slēgts visu pārējo vilcienu kustībai, šo noteikumu 363.punktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdod atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli. Šī atļauja dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt posmā garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, bet pa radiosakariem jāsaņem stacijas dežuranta norādījums par vilciena nosūtīšanu. Atļaujā atkarībā no pieprasījuma un palīdzības sniegšanas puses (no vilciena sākuma vai beigām) norāda vietu (kilometru), līdz kurai jābrauc palīdzības vilcienam, ugunsdzēsības vilcienam vai palīg­lokomotīvei. Ja palīdzību sniedz no vilciena beigām, pieprasījumā norāda beigu daļas atrašanās kilometru. 222 222. Atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) arī tad, ja vilcienu kustības šķēršļa vietā posmā atver pagaidu posteni. Šādā gadījumā palīdzības vilcienu, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustību iepriekš saskaņo ar posmu norobežojošo staciju dežurantiem un posteņa dežurantu. Palīglokomotīvju nosūtīšanas kārtība iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, noteikta šo noteikumu 82.punktā. 223 223. Palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai palīglokomotīves vadītājs (mašīnists), vadot vilcienu palīdzības sniegšanai posmā, divu kilometru attālumā no vietas, kura norādīta atļaujā uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, samazina ātrumu un tālāk brauc ar īpašu uzmanību, lai varētu nekavējoties apstāties šķēršļa priekšā. Nepiebraucot pie vilciena, kuram vajadzīga palīdzība, vai vietai, kur jāveic kustības atjaunošanas darbs (piemēram, ugunsgrēka dzēšana, aizsprostojuma likvidācija), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu un turpmāk rīkojas pēc tās personas norādījumiem, kura vada vilcienu kustības atjaunošanas darbu. Palīglokomotīves vadītājs (mašīnists) pēc pienākšanas noteiktajā vietā saskaņo tālāko darbību ar posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). 224 224. Palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanas laiku posmā, kā arī atgriešanās laiku stacijā stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties paziņo posmu norobežojošās blakusstacijas dežurantam, kā arī vilcienu dispečeram. 225 225. Posmu (posma ceļu) atklāj vilcienu kustībai pēc vilcienu dispečera rīkojuma un ziņojuma, ka nav šķēršļu vilcienu kustībai. Ziņojumu nodod rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem. Atkarībā no vilcienu kustības slēgšanas iemesla: 225.1. ziņojumu par iespēju atjaunot vilcienu kustību posmā nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieks (pēc amata ne zemāks par ceļa meistaru), kurš pārbaudīja sliežu ceļa stāvokli; 225.2. ziņojumu par kontakttīkla bojājumu novēršanu nodod energo­dispečers pēc tam, kad saņēmis tā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka ziņojumu, kurš vadīja atjaunošanas darbu; 225.3. ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotajos posmos, ja bloķēšanas ierīces bija bojātas, vilcienu dispečeram, lai atjaunotu vilcienu kustību, izmantojot automātisko bloķēšanu, jāsaņem atbilstošs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka (pēc amata ne zemāka par signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķi) ziņojums; 225.4. ja ritošais sastāvs nav nogājis no sliedēm un iekārtas nav bojātas, kustību atjauno pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma par ritošā sastāva novākšanu un posma atbrīvošanu, bet divceļu posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, attiecīgo posma ceļu atjauno kustībai pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma, ka iesākta posmā esošā vilciena sastāva izvešana pa pareizo ceļu. 226 226. Ja posmā vilcienam ir pārrāvums (pašizkabināšanās): 226.1. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir: 226.1.1. nekavējoties paziņot pa radiosakariem par notikušo pakaļbraucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Staciju dežuranti tūlīt par to ziņo vilcienu dispečeram. Ja radiosakaru nav, ziņojumu nodod, izmantojot citus sakaru veidus Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktajā kārtībā; 226.1.2. ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga starpniecību pārbaudīt vagonu automātiskās sakabes aparātu stāvokli atvienojuma vietā un, ja tie ir darbderīgi, sakabināt vilciena sastāvu. Atstumjot sastāva atvienotās daļas, lai pēc tam tās sakabinātu, jābrauc ar īpašu uzmanību, lai, vagoniem saduroties, ātrums nepārsniegtu 3 km/h; 226.1.3. bojātās bremzes šļūtenes nomainīt ar rezerves šļūtenēm vai šim nolūkam noņemt šļūtenes no pēdējā vagona un no vilces līdzekļa priekšgala; 226.1.4. ja vilciena sastāva atvienotās daļas nevar savienot 20 minūšu laikā, nostiprināt vilciena daļu, kura palikusi bez lokomotīves, ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm; 226.2. pēc atvienoto daļu sakabināšanas vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs pārliecinās, vai vilciens ir pilnā sastāvā (pēc beidzamā vagona numura un vilciena signāla uz tā); 226.3. pirms uzsākt vilciena kustību, novāc bremzes kurpes, atlaiž rokas bremzes un veic vienkāršoto bremžu pārbaudi. 227 227. Aizliegts posmā savienot vilciena daļas (izņemot gadījumus, kad vilciena savienošana ir nepieciešama avārijas situācijas novēršanai): 227.1. miglas un sniegputeņa laikā, kā arī citos nelabvēlīgos laikapstākļos, kad grūti saredzēt signālus; 227.2. ja atvienotā daļa atrodas uz ceļa slīpuma, kas stāvāks par 2,5 %, jo, saduroties sastāva daļām, tā var ripot atpakaļ. 228 228. Ja savienot vilcienu nav iespējams, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pieprasa palīdzības vilcienu vai palīglokomotīvi šo noteikumu 218.punktā noteiktajā kārtībā. Pieprasījumā norāda aptuvenu attālumu starp vilciena atvienotajām daļām. 229 229. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), braucot uz staciju ar palīdzības pieprasījumu, posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, ņem vērā automātiskās bloķēšanas signālus. 230 230. Pusautomātiskās bloķēšanas gadījumā, pienākot vilciena vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem), stacijas dežurants nedrīkst dot pienākšanas bloksignālu līdz posma pilnīgai atbrīvošanai. 231 231. Ar elektrozižļu sistēmu aprīkotajos posmos vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iebraucis stacijā ar palīdzības pieprasījumu, nodod posmam piederošo zizli stacijas dežurantam. Līdz posma atbrīvošanai un normālas vilcienu kustības atjaunošanai stacijas dežurants glabā zizli, neieliekot to zižļu aparātā. 232 232. Ja vilciena vilces līdzekli nosūta atpakaļ uz posmu, tas atgriežas pie atstātā sastāva pēc stacijas dežuranta norādījuma (izsniegt papildu atļauju posmu aizņemšanai nav nepieciešams). 233 233. Posmu slēdz vilcienu kustībai un palīglokomotīvi vai palīdzības vilcienu nosūta palīdzības sniegšanai šo noteikumu 255.punktā noteiktajā kārtībā. Ja palīdzība tiek sniegta no vilciena beigām un pēdējā vagona atrašanās vieta nav zināma, palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu – “Atvienoto vagonu atrašanās vieta posmā nav zināma”. Ja palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis šādu brīdinājumu, viņš posmā brauc īpaši uzmanīgi un ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties šķēršļa priekšā. 234 8.2. Vilciena atgriešanās no posma nosūtīšanas stacijā 234. Ja pēc apstāšanās posmā vilciens nevar turpināt kustību uz priekšu un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilciena konduktora vai vilces līdzekļa brigādes darbinieka starpniecību par to paziņo (rakstiski, pa telefona sakariem vai radiosakariem) stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, kas slēdz posmu (posma ceļu) vilcienu kustībai un nosaka vilciena atgriešanās kārtību nosūtīšanas stacijā. 235 235. Vilcienu no posma izved ar palīglokomotīvi, izņemot gadījumus, kad vilcienu, kas apstājies posmā, var atstumt līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”. Vilcienu atstumj pēc tam, kad posms (posma ceļš) pēc vilcienu dispečera rīkojuma ir slēgts vilcienu kustībai un posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu – “____ posms (posma ____ ceļš) slēgts vilcienu kustībai. Vilcienu Nr. _____ atļauju atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”). Stacijas nosaukums un stacijas dežurants ____________”. 236 236. Ja nav radio sakaru vai telefona sakaru, pēc posma slēgšanas posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) īpaši norīkots darbinieks nogādā atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, kas dod tiesības atstumt vilcienu līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”. 237 237. Posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, rīkojumu par vilciena atstumšanu vai atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) var nodot tikai tad, ja ir pārbaudīts, ka ceļa iecirknī starp šo vilcienu un stacijas ieejas luksoforu (vai signālzīmi “Stacijas robeža”) nav citu vilcienu. 238 238. Ja ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā vilciens apstājies, neatbrīvojot pirmo blokposmu, vilcienu var atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”), neslēdzot posmu vilcienu kustībai. Šajā gadījumā stacijas dežurants dod rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju atstumt vilcienu līdz ieejas luksoforam (līdz signālzīmei “Stacijas robeža”). Stacijas nosaukums un stacijas dežurants __________________”. 239 239. Atstumjot vilcienu līdz nosūtīšanas stacijas ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”), kustības ātrums nedrīkst pārsniegt piecus km/h. Uz posmā atstumjamā vilciena pirmā vagona (kustības virzienā) bremzes laukuma vai speciālā kāpšļa jāatrodas lokomotīves brigādes darbiniekam, vilciena konduktoram vai citam darbiniekam, kuru norīkojis vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). 240 240. Atgriežoties no posma, motorvagonu vilcieni, nenoceļamās drezīnas un lokomotīves bez vagoniem brauc ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties signālu un ritošā sastāva redzamības robežās. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pāriet atbilstoši kustības virzienam pirmajā vadības kabīnē. 241 241. Ja nosūtītā vilciena beigas vēl atrodas stacijas robežās, tā atstumšana notiek manevru kārtībā pēc stacijas dežuranta mutiska norādījuma. 242 242. Vilcienu, kurš atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, pieņem, ja ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, vilcienu pieņem šo noteikumu 335.punktā noteiktajā kārtībā. 243 243. Ja vilcienam, ko atstumj no posma, stacijā ir sagatavots pieņemšanas maršruts, šo noteikumu 235.punktā paredzēto atļauju var apvienot ar rīkojumu, kas liek pieņemt vilcienu stacijā. Šādā gadījumā atkarībā no pieņemšanas apstākļiem atļaujas tekstu papildina ar vārdiem: 243.1. “un braukt uz ___ ceļa. Ieejas luksoforā ieslēgts atļaujošs signāls”; 243.2. “un braukt uz _____ ceļa garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Pieņemšanas maršruts sagatavots”; 243.3. “un iebraukt uz _____ ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots (pabraucot garām signālzīmei “Stacijas robeža”)”. 244 8.3. Palīdzības sniegšana vilcienam, kas apstājies posmā ar iepakaļ braucošā vilciena lokomotīvi 244. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un vilcienu radiosakariem, labas redzamības apstākļos sniedzot palīdzību vilcienam, kas apstājies posmā, izmanto: 244.1. lokomotīvi bez vagoniem, kas brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā; 244.2. lokomotīvi, kas atkabināta no kravas vilciena, kurš brauc posmā iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā. 245 245. Palīdzības sniegšanas veidu nosaka reģistrējams vilcienu dispečera rīkojums, kuru noraida abu vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). 246 246. Sniedzot palīdzību, aizliegts atkabināt vilces līdzekli no kravas vilcieniem ar 1.klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) vai vagoniem, kuros ir cilvēki. 247 247. Ja palīdzību sniedz ar vilces līdzekli bez vagoniem: 247.1. kurš brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā, nodod šādu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Sniedziet palīdzību vilcienam Nr. _____, kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ________”; 247.2. kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena sastāva, nodod šādu rīkojumu – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Nostipriniet vilciena sastāvu, atkabiniet vilces līdzekli no sastāva un sniedziet palīdzību vilcienam Nr. ___, kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ________”. Šādu rīkojumu vilcienu dispečers var dot, ja viņš ir pārliecinājies, ka vilciena sastāvs, no kā jāatkabina vilces līdzeklis, atrodas vietā ar labvēlīgu profilu, un vilciena sastāvu var nostiprināt pret pat­vaļīgu aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm šo noteikumu 218.punktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no vilciena sastāva, kamēr vagoni nav nostiprināti pret aizripošanu. 248 248. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), kurš sniedz palīdzību, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, iebrauc aizņemtā blokposmā un turpina kustību ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties pirms priekšā stāvošā vilciena. Nepiebraucot pie šī vilciena sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilces līdzekli, pārbauda pēdējā vagona automātisko sakabi, vilces līdzekļa automātisko sakabi nostiprina bufera stāvoklī un piesardzīgi piebrauc pie sastāva. Stumšanu var uzsākt pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma), bet turpmāk abu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) uztur savstarpējus radiosakarus un saskaņo rīcību. Kad palīdzība vairs nav vajadzīga, otrais vilces līdzeklis pēc priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma) stumšanu pārtrauc. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauca iepakaļ vilcienam, kas bija apstājies posmā, pēc stumšanas pārtraukšanas tas turpina kustību patstāvīgi, vadoties pēc automātiskās bloķēšanas signāliem. 249 249. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis, kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena, pēc stumšanas pabeigšanas tas atgriežas pie sava sastāva. Ja šis vilces līdzeklis palīdzības sniegšanas laikā kopā ar vilcienu iebrauc posmu norobežojošā stacijā, tas atgriežas pie sava sastāva posmā pēc stacijas dežuranta norādījuma. Papildu atļauja aizņemt posmu nav nepieciešama. Nepiebraucot pie atstātā sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to aptur un personīgi pārliecinās, ka automātiskā sakabe ir derīga piekabināšanai. Pēc tam ar īpašu piesardzību piebrauc pie sastāva un to piekabina. Pēc sakabināšanās un bremzes maģistrāles uzlādēšanas līdz nepieciešamajam spiedienam veic vienkāršoto bremžu pārbaudi, pēc tam vilces līdzekļa brigādes darbinieki vai vilciena konduktors izņem bremzes kurpes no vagonu riteņu apakšas un atlaiž rokas bremzes. 250 250. Posmā atvienotajam kravas vilciena sastāvam palīdzību daļu savienošanai sniedz šo noteikumu 235.punktā paredzētajos gadījumos un tikai pēc tā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pieprasījuma, kura sastāvs atvienojies. Palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauc iepakaļ atvienotajam vilcienam, vai tam iepakaļ braucošais kravas vilciens, neatkabinot priekšējo vilces līdzekli. Šādos gadījumos vilcienu dispečers dod šādu rīkojumu par palīdzības sniegšanu – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Savienojieties ar beigu daļas vagoniem, kuri atkabinājās no vilciena Nr. _____, kas apstājies priekšā, un sniedziet palīdzību. Savienojiet šos vagonus ar sastāva priekšējo daļu. Vilcienu dispečers _______”. 251 251. Neatkarīgi no tā, vai palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem vai iepakaļ braucoša vilciena vilces līdzeklis kopā ar sastāvu, palīdzību sniedzošais vilces līdzeklis piekabinās vilciena atkabinātās daļas pēdējam vagonam un rīkojas pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījumiem pēc tam, kad viņš ir izpildījis šo noteikumu 226.punktā paredzētās prasības. Atkarībā no attāluma starp atvienotā sastāva daļām, vagonu skaita sastāva priekšējā un atvienotajā daļā, ceļa profila un citām īpatnībām sastāvu savieno, atstumjot pirmā vilciena priekšējo daļu vai piestumjot atkabināto daļu, līdz abas daļas var sakabināt. Pēc tam otrā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs atkabina lokomotīvi no pēdējā vagona un abi vilcieni patstāvīgi turpina kustību, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. 252 252. Ja posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, apstājies vilces līdzeklis bez vagoniem vai nenoceļamā tipa drezīna un to turpmākā patstāvīgā kustība nav iespējama, bet tiem ir darbderīgas gaitas daļas, to no posma uz tuvāko staciju izved ar iepakaļ braucošo vilcienu, neatkabinot vilces līdzekli no šī vilciena sastāva. Šajā gadījumā vilcienu dispečers dod abu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un priekšā esošās stacijas dežurantam attiecīgu rīkojumu. Palīdzību sniedzošā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) iebrauc aizņemtajā blokposmā un turpina vilciena kustību ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties pirms stāvošās lokomotīves vai nenoceļamā tipa drezīnas. Neaizbraucot līdz stāvošajai lokomotīvei vai drezīnai, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu, apskata abu lokomotīvju vai lokomotīves un drezīnas automātiskās sakabes un tikai pēc tam piebrauc ar ātrumu, ne lielāku par trim km/h un piekabina stāvošo lokomotīvi vai drezīnu. Vilciens kustību uzsāk pēc lokomotīves vai drezīnas vadītāja (mašīnista) signāliem. Vilciena ātrums, braucot līdz nākamajai stacijai, nedrīkst pārsniegt 25 km/h. 253 253. Ja kravas vilciens posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, apstājies kāpumā, to izved ar palīglokomotīvi šo noteikumu 221., 222., 223., 225. un 363.punktā noteiktajā kārtībā. 254 254. Ja posmā apstājies motorvagonu vilciens un tā turpmākā kustība nav iespējama, tam drīkst piekabināt iepakaļ braucošo motorvagonu vilcienu, un to no posma uz nākamo staciju izved kā dubultsastāvu. Abu vilcienu automātiskās bremzes jāie­slēdz kopējā maģistrālē. 255 255. Sastāvus savieno pēc tam, kad abu motorvagonu vilcienu vadītāji (mašīnisti) no vilcienu dispečera pa radiosakariem (vai citiem sakaru līdzekļiem) saņēmuši reģistrējamu rīkojumu – “Vilcienu Nr. ____ un Nr. _____ vadītājiem (mašīnistiem). Savienojiet vilcienus un dubultsastāvā brauciet līdz _________ stacijai. Vilcienu dispečers _________”. 256 256. Ja nav iespējams vadīt dubultsastāvu no pirmā vilciena priekšējās kabīnes, vilcienu vada un bremzes apkalpo no otrā vilciena priekšējās kabīnes. Šādā gadījumā vilciena ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Pirmā vilciena priekšējā kabīnē atrodas motorvagona vilciena vadītājs (mašīnists), kurš kontrolē kustību un, ja nepieciešams, aptur vilcienu, lietojot pēkšņo bremzēšanu. 257 257. Pārvadātājs atbilstoši konkrētiem apstākļiem izstrādā motorvagonu vilcienu brigāžu rīcības plānu, lai savienotu vilcienus un brauktu dubultsastāvā. Rīcības plānu saskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. 258 9. Vilcienu (drezīnu) kustība, veicot dzelzceļa sliežu ceļu un iekārtu remontu 258. Ja remonta un celtniecības darbu laikā nepieciešama posma (posma ceļa) slēgšana un šos darbus veic vilcienu kustības grafikā paredzētā vai arī neparedzētā laikā, vajadzīga dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos paredzētā atļauja. Ja šāda atļauja ir, posmu (posma ceļu) slēdz un atver vilcienu kustībai ar vilcienu dispečera rīkojumu pirms darbu sākšanas un pēc to pabeigšanas. 259 259. Darbu veikšanas atļaujā norāda laiku, kurā saskaņota posma (posma ceļa) slēgšana, kā arī personas uzvārdu un amatu, kas vada darbus. Darbu vadītāja uzvārdu un ieņemamo amatu vilcienu dispečers paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Aizliegts piešķirt tehnoloģisko pārtraukumu (logu) posmā vai stacijā minēto darbu veikšanai, ja nav darbu vadītāja. 260 260. Pirms posma slēgšanas darbu vadītājs iesniedz posmu norobežojošās stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram pieteikumu, kurā norāda secību, kādā slēgtajā posmā tiks padoti saimniecības vilcieni, mašīnas un agregāti, norādot katra vilciena un mašīnas pirmo apstāšanās kilometru slēgtajā posmā (posma ceļā) un staciju, uz kuru tiem jāatgriežas pēc darbu pabeigšanas. 261 261. Pirms uzsāk a