Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"

Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 83 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"". Ministru kabineta rīkojums Nr. 220 Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 23 18. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto 3. risinājumu. 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju un Izglītības un zinātnes ministriju par līdzatbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 3. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par konkrētas valsts universitātes izvēli un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādes nepieciešamību. 4. Lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma īstenošanu, Iekšlietu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas procesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt attiecīgu starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Iekšlietu ministrs S. Ģirģens  (Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 220) Konceptuālais ziņojums "Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi" SATURS 1. Konceptuāla ziņojuma kopsavilkums 2. Situācijas apraksts 3. Piedāvātie risinājumi un to izvērtējums 4. Ietekme uz valsts budžetu 1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Konceptuālā ziņojuma izstrāde vēsturiski ir saistāma ar Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk - deklarācija) 87.punktā paredzētā uzdevuma (Atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām attīstīsim izmeklētāju un operatīvo darbinieku izglītības saturu un veicināsim attiecīgo studiju programmu pilnveidošanu, lai ar kvalificētu personālu nodrošinātu perspektīvā darbības subjektus un iestādes ar kriminālprocesa veikšanas tiesībām, tai skaitā izveidosim Valsts policijas vecāko virsnieku otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmu atbilstoši jaunizveidotajam profesijas standartam) izpildi, kas ļautu ilgtermiņā paaugstināt policijas vecāko virsnieku (t.sk. izmeklētāju un operatīvo darbinieku) profesionālo kompetenci un veicamo pienākumu izpildes kvalitāti. Politiķu un nozares ekspertu vidū vairākkārt ir diskutēts par nepieciešamību uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un nepieciešamību izvērtēt tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides iespējas. Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) izveidotā starpinstitūciju darba grupa izvērtēja vairākus profesionālās augstākās izglītības ieguves risinājumu variantus tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidē, nonākot pie vienotiem secinājumiem: 1. jaunas augstskolas dibināšana (kā IeM pārraudzības iestāde) vai kopīgi IeM ar kādu no valsts universitātēm jaunas augstskolas dibināšana nav atbalstāma finansiālu un daudzu citu (ziņojumā norādītu) apsvērumu dēļ; 2. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības pakalpojuma sniedzēja izvēlēšana iepirkuma konkursa kārtībā ir neperspektīva un turpmāk nav īstenojama, jo tā var negatīvi nākotnē ietekmēt tiesībaizsardzības iestāžu funkciju izpildes kvalitāti; 3. par valsts un sabiedrības interesēm visatbilstošāko risinājumu ir atzīstama jaunas struktūrvienības izveide kādā no valsts universitātēm un uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta pamata izstrādātu studiju programmu īstenošana, kuru ietvaros tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām ilgtermiņā tiktu sagatavoti nepieciešamie speciālisti. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijas (pieņemta Saeimā 2016.gada 16. jūnijā) 107.punktam valstij ir jāuzlabo karavīru un Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni, novēršot krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas. Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt savu valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus, t.sk. radot kvalitatīvu un ilgtspējīgu augstākās izglītības sistēmu aizsardzības un iekšlietu dienestu personālam. Attiecīgi, lai tiešās pārvaldes iestāde, nepiemērojot iepirkuma procedūru, īstenotu būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu (pie kādiem būtu zināmā mērā attiecināms arī izvēlētais risinājums tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanā), vienlaikus dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, ir nepieciešams atsevišķs valdības lēmums1, kā arī speciāls regulējums ārējā normatīvajā aktā (piemēram - Augstskolu likumā). 2. Situācijas apraksts Šobrīd izveidotā Valsts policijas personāla izglītības sistēma paredz policijas amata kandidātu un Valsts policijas amatpersonu profesionālo izglītošanu Valsts policijas pakļautībā esošajā augstākās izglītības iestādē - Valsts policijas koledžā (turpmāk - VPK), kurā tiek īstenotas formālās izglītības programmas (arodizglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma) un profesionālās pilnveides izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Valsts policijas izglītības sistēma VPK izglītības procesa īstenošanā tiek iesaistīti profesionāļi no dienestiem, kuriem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija, pedagoģiskā un praktiskā darba pieredze docējamā mācību priekšmetā (studiju kursā). VPK atbilstoši dienestu specifiskajām prasībām sagatavo nepieciešamos speciālistus Valsts policijas instruktoru (otrā līmeņa profesionālā kvalifikācija) un jaunāko virsnieku amatiem (ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija). Lielā vakanto amatu skaita dēļ šajā amatu kategorijā saglabājas vislielākais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem. Pēc Latvijas Policijas akadēmijas (turpmāk - LPA) likvidācijas IeM padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem. Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta astoto daļu un 2009.gada 30.oktobrī noslēgto vienošanos Nr.80 starp IeM un Latvijas Universitāti (turpmāk - LU) likvidētās LPA studējošiem tika nodrošināta iespēja turpināt un pabeigt studijas LU speciāli izstrādātās studiju programmās, kas bija ekvivalentas pārtrauktajām studiju programmām. Faktiski šos studentus var uzskatīt par pēdējiem, kuri otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas ietvaros ieguva jurista kvalifikāciju (piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju), vienlaikus apgūstot kādu no policijas darba specializācijām, jo saskaņā ar šobrīd spēkā esošo jurista profesijas standartu jurista kvalifikācija piešķirama tikai maģistra grādu ieguvējiem pēc vismaz piecus gadus ilgām studijām tiesību zinātnē, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam uzsāktām (un sekmīgi absolvētām) studijām tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms. Ņemot vērā, ka maģistra grāda nepieciešamība nevienam amatam (izņemot VPK akadēmisko personālu) Valsts policijā netika paredzēta2, un to, ka vienošanās ar LU paredzēja saistības tikai attiecībā uz likvidētās izglītības iestādes (LPA) studējošajiem, Valsts policija 2011.gada 19.janvārī vecāko virsnieku sagatavošanai uzsāka sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti (turpmāk - RSU), noslēdzot līgumu par speciālistu sagatavošanu profesionālā bakalaura studiju programmā "Tiesību zinātne", kvalifikācija - juriskonsults un profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnē. Papildus uz jurisprudenci orientētajiem studiju kursiem iespēju robežās programmā tika iekļauti daži ar policijas darbu saistīti obligātās izvēles studiju kursi - Kārtības policijas iestāžu darba organizācija, Kriminālizmeklēšanas iestāžu darba organizācija, Izmeklēšanas iestāžu darba organizācija, kā arī brīvās izvēles studiju kurss - Policijas tiesības Latvijā un ārvalstīs. Studiju rezultātu ("learning outcomes") izvērtēšanas nolūkā 2013.gadā tika veikta RSU studējošo policijas amatpersonu aptauja. Neskatoties uz aptaujas rezultātiem, kas liecināja par studentu apmierinātību ar programmas saturu un tās īstenošanu, atsevišķi studenti tomēr atzina, ka studiju programmā trūkst uz praktisko policijas darbu orientētu studiju kursu (operatīvais darbs, kriminālpolicijas specializācija, izmeklēšanas darba aktualitātes u.c.) un ir nepieciešama padziļinātāka esošo, uz policijas darbu orientēto, studiju kursu apguve. Speciālo studiju kursu nepietiekamība zināmā mērā atstāja ietekmi uz programmas absolventu dienesta pienākumu izpildes kvalitāti. Valsts policijas un RSU administrācijas kopīgo tikšanās laikā attiecībā par specializēto kursu trūkumu tika secināts, ka to īpatsvaru būtiski palielināt neatļauj izvēlētā juriskonsulta profesijas standarta prasības. Izvērtējot juriskonsulta profesijas standarta saturu un studiju programmā iekļautos studiju kursus, nozares eksperti atzina, ka studiju saturs ir atrauts no nozares specifiskajām vajadzībām, proti, tas nav tieši orientēts uz policijas darba specifiku un kompetenču attīstīšanu kādā no policijas darba specializācijām. Studiju programmā nav paredzēti specializāciju moduļi (vairāku specializācijas studiju kursu kopums), kas ļautu amatpersonai iegūt amatam nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu. Lai doto problēmu risinātu, Valsts policija izstrādāja jaunus Valsts policijas profesiju standartus (Valsts policijas jaunākais inspektors, Valsts policijas jaunākais virsnieks, Valsts policijas vecākais virsnieks), kas ļauj esošās izglītības programmas aktualizēt, nodrošinot to atbilstību profesijas prasībām, kā arī, nepieciešamības gadījumā, izstrādāt jaunas, mūsdienu sabiedrības vajadzībām un profesiju standartu prasībām atbilstošas izglītības programmas. 2017.gada 7.martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai iekšlietu ministra informatīvo ziņojumu "Par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu", kurā tika sniegta esošās situācijas analīze un veikto pasākumu apkopojums. Iekšlietu ministrija vērtēja dažādus policijas vecāko virsnieku izglītošanas modeļus, uzklausīja vairāku izglītības un iekšlietu nozares ekspertu viedokļus, organizēja viedokļu apmaiņu vairākās starpinstitucionālās sanāksmēs, referēja par minēto tēmu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Ņemot vērā, ka neviena no Latvijas augstskolām neīstenoja Valsts policijas interesēm un aktuālajam Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartam atbilstošu studiju programmu, bija nepieciešamība izstrādāt jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība", izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība", kura būtu pēctecīga VPK īstenotajai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai "Policijas darbs". Ņemot vērā, ka savlaicīga studiju procesa neturpināšana un vecāko virsnieku nesagatavošana kaut vai vienu gadu Valsts policijai varētu radīt nopietnu personāla atjaunotnes problēmu, kā arī to, ka citi attīstības scenāriji nebija īstenojami finansiālu apsvērumu un laika trūkuma dēļ, ministrija pieņēma lēmumu par stratēģijas maiņu un publiskā iepirkuma organizēšanu turpmākā sadarbības partnera izvēlē. IeM padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludināja konkursu (IeM NVA 2016/143) par jaunas profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" (izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība", izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība"), kas būtu pēctecīga VPK īstenotajai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai "Policijas darbs" (ieskaitot koledžā apgūtos kredītpunktus un samazinot studiju ilgumu un līdz ar to samazinot nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu) izstrādi, licencēšanu un īstenošanu. Iepirkuma komisija izstrādāja detalizētu specifikāciju, kurā tika iekļauta virkne prasību jaunās studiju programmas projektam: nozares speciālistu piesaiste, atsevišķu studiju kursu docētājiem praktiskās darba pieredzes pēdējo 15 gadu laikā prasība atsevišķu studiju kursu docētājiem, Valsts policijas obligāta iesaiste studiju organizācijas un rezultātu izvērtēšanā (t.sk. dalība valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura darbu recenzēšanā un vadīšanā, studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izvērtēšanā, zinātniski pētnieciskās darba tematikas ieteikšanā, slepenības režīma ievērošanā u.c.), liels nozares specializācijas kursu īpatsvars (t.sk. Policijas darba plānošana, vadība un koordinēšana masu pasākumos; Kriminālizlūkošana; Kriminālistikas taktika un metodika; Kriminālmeklēšanas pamati; Policijas tiesības (dienesta gaita, disciplinārprakse, problēmaspekti); Policijas starptautiskā sadarbība; Policijas speciālā taktika, speciālās operācijas un ārkārtas situācijās iesaistīto spēku vadība u.c.) un ierobežotās izvēles studiju kursi šādās specializācijās: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs, Noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs. 2017.gada 10.februārī tika pasludināts iepirkuma uzvarētājs - RSU, ar kuru Valsts policija 2017.gada 23.februārī noslēdza pakalpojuma līgumu par Valsts policijas amatpersonu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības nodrošināšanu no 2017.gada līdz 2022.gadam. 2017.gada septembrī RSU profesionālajā bakalaura studiju programmā "Policijas darbs" nepilna laika plūsmā tika uzņemtas 46 Valsts policijas amatpersonas, no kurām uz šo brīdi 4 personas ir eksmatrikulētas, 4 atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, 2 amatpersonas pārceltas turpmākam dienestam Drošības policijā, bet pārējās programmu absolvēs 2020.gada janvārī. 2018.gada septembrī tika uzņemtas 42 Valsts policijas amatpersonas. Savukārt 2019.gadā studiju programmā uzņemto amatpersonu skaitu plānots palielināt līdz 100 personām gadā. Izpētes procesā secināts, ka vidēji 100 Valsts policijas virsnieku (aptuveni 1,4% no kopējā Valsts policijas personāla skaita) ikgadēja nosūtīšana izglītības ieguvei par valsts budžeta līdzekļiem pēctecīgā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā ir objektīvi pamatota un nepieciešama sekmīgai dienesta pienākumu izpildei. Sagatavojamo virsnieku skaits ir pamatots ar vakanto vecāko virsnieku amatu skaita analīzi Valsts policijā pēdējos piecos gados. Minētās studiju programmas īstenošanā ir iesaistīts liels skaits pieredzējušu nozares ekspertu, t.sk. izmeklēšanas un operatīvā darba jomās. Šobrīd nav nekāda pamata apšaubīt jaunās programmas kvalitāti vai efektivitāti. Nozare no minētās programmas absolventa cer sagaidīt kvalificētu speciālistu, kurš ne tikai spētu atbilstoši savai kompetencei organizēt un īstenot atklāšanas, izmeklēšanas un prevencijas darbu dažādas sarežģītības likumpārkāpumos, sadarboties ar citiem tiesībaizsardzības subjektiem, bet arī sekmīgi organizēt, plānot un vadīt padoto darbu, kā arī veikt analītisko darbu. Visas amatpersonas, kuras par valsts budžeta līdzekļiem studē RSU saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību" (turpmāk - 257.noteikumi), slēdz līgumu ar Valsts policiju, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek eksmatrikulēta no RSU studējošo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Līdz ar to riski par to, ka amatpersona pēc studiju programmas absolvēšanas varētu pamest dienestu iekšlietu resorā, tiek ierobežoti. Atbilstoši karjeras attīstības plānam, personīgai iniciatīvai un Valsts policijas struktūrvienības vadības ieteikumam studijām par valsts budžeta līdzekļiem uzņemtas tiek tās Valsts policijas amatpersonas, kuras absolvējušas VPK vai likvidētās LPA koledžas izglītības programmu. Jāatzīst, ka tām Valsts policijas amatpersonām, kuras augstāko izglītību bija ieguvušas citā augstskolā (nevis VPK vai LPA), uzņemšana studijām RSU profesionālās bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" īsajā ciklā (pilnā laikā - 2 gadi, nepilnā laikā - 2,5 gadi) nav iespējama, jo nav apgūti specializētie studiju kursi. Šādā situācijā amatpersonām studijas uzsākt vēlākā studiju posmā ir iespējams Augstskolu likuma 47.panta kārtībā (t.sk. gadījumos, kad amatpersonai ir atzītas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences3). Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei, par to apguvi saņemot apliecību. Neskatoties uz paveikto, atzīt par ilgtspējīgu tādu izglītības modeli, kas balstīts uz terminētu sadarbību ar iepirkuma konkursa kārtībā izraudzītu augstskolu, nevar, jo sadarbības subjekts var mainīties atkarībā no iepirkuma procedūras rezultātiem. Iepirkuma procedūras piemērošana speciālistu sagatavošanā bija nopietns pārbaudījums nozarei, jo savlaicīga izglītības procesa neuzsākšana varēja apdraudēt personāla atjaunotni Valsts policijā, proti, no dienesta aizgājušo amatpersonu un vakantos amatus neieņemtu jauni, kvalificēti speciālisti. Minētā prakse pierādīja iepirkuma procedūras piemērošanas nepieļaujamību attiecībā pret vecāko speciālistu sagatavošanu valsts pārvaldes vajadzībām, no kuru profesionālisma un darba izpildes kvalitātes lielā mērā ir atkarīga valsts iekšējā drošība. Kaut arī šobrīd ir noslēgts līgums ar RSU, tas ir terminēts, kas nozīmē, ka savlaicīgi ir organizējama iepirkuma konkursa procedūra un uzsākama sadarbība ar nākamo (iespējams, citu) pakalpojuma sniedzēju. Šāda situācija pēc savas būtības ir absurda un nevar tikt turpināta, jo birokrātiskas un normatīvu priekšrakstu diktētas procedūras izpilde nav orientēta uz galveno kritēriju-izglītības kvalitāti un stabilitāti. Valsts kontrole revīzijas Nr.2.4.1-6/2016 "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" ziņojumā (turpmāk - ziņojums Nr.2.4.1-6/2016) ir norādījusi, ka Valsts policijai kopā ar VPK ir jāpārskata izglītības programmas, kas paredzētas amatpersonu sagatavošanai kriminālprocesu izmeklēšanas darba uzsākšanai, un kopā ar jomas ekspertiem jāizveido tāda satura programmas, kas nodrošinātu izmeklēšanas darbam atbilstošu speciālistu sagatavošanu, kā arī jānodrošina, ka amatpersonām, kuru pienākumos ietilpst kriminālprocesu izmeklēšana, pieejamo kursu un apmācību programmās ir tāda satura kursi un apmācības, kas saskan ar kriminālprocesu veicošo amatpersonu un to tiešo priekšnieku identificētajām profesionālās kompetences paaugstināšanas vajadzībām. Valsts policijā nepastāv atsevišķs amats ar nosaukumu "izmeklētājs". Pirmstiesas izmeklēšanas darbu Valsts policijā īsteno kriminālpolicijas amatpersonas (aptuveni 14% no kopējā amatpersonu skaita), kuru profesionālā sagatavošana tiek īstenota VPK (pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība - inspektora amati) un RSU (otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība - vecākā un galvenā inspektora amati, struktūrvienību vadītāji). Formālās izglītības procesam seko praktiskās pieredzes uzkrāšana pirmstiesas izmeklēšanas gaitā un profesionālā pilnveide VPK (kopumā 59 dažādas pieaugušo neformālās izglītības programmas), Valsts administrācijas skolā un citās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, t.sk. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā. Eiropas Komisija organizē dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Dažādus apmācību kursus piedāvā arī Interpols un Eiropols. Plaša mēroga apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Justīcija attīstībai" un "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros, kas piedāvā tiesībaizsardzības iestāžu personālam, t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas funkciju veicējiem, ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumus, dalību konferencēs, semināros un starpdisciplinārās mācībās, kurās piedalās tiesneši, prokurori un izmeklētāji vienkopus. Kā vienīgais izņēmums ir personas, kuras ir jau ieguvušas augstāko juridisko vai citu izglītību atbilstošā tematiskā jomā kādā no Latvijas augstskolām un izrāda vēlmi uzsākt dienestu Valsts policijā. Pēc profesionālās atlases šīs personas tiek pieņemtas dienestā, ieceltas kadeta amatā un uzņemtas licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati" (mācību ilgums - 6 mēneši), kuru absolvējot, personas uzsāk pildīt dienesta pienākumus Valsts policijas jaunāko un vecāko virsnieku amatos (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanas darbā). Mazinoties vakanto amatu īpatsvaram, nākotnē šāda izņēmuma pastāvēšana būtu kritiski izvērtējama, jo mācību ilgums (3 mēneši teorija + 3 mēneši prakse) neļauj personai pilnvērtīgi apgūt izmeklētāja darbam nepieciešamās kompetences, ko apstiprinājusi arī Valsts kontrole ziņojumā Nr.2.4.1-6/2016. Šobrīd nav nekādu tiesisku šķēršļu personu, kura minētajos kursos apguvusi specializāciju "Kārtības policijas darbs", pārcelt uz citu amatu, piemēram, kriminālpolicijā (t.sk. izmeklētāja funkciju veicēju). Tā rezultātā amatos nonāk amatpersonas ar konkrētam amatam (dienestam) nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju un zināšanām. VPK Izglītības koordinācijas nodaļas veiktajā izglītības programmas "Policijas darba pamati" bijušo absolventu dienesta gaitas izpētē konstatēts, ka aptuveni puse no bijušajiem profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" izglītojamajiem vairs nestrādā specializācijā, kuru bija apguvuši koledžā. Šāda prakse nākotnē būtu izskaužama, jo tā var atstāt negatīvu ietekmi uz dienesta pienākumu izpildes kvalitāti. Valsts kontrole ziņojumā Nr.2.4.1-6/2016 secinājusi arī, ka VPK pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" specializāciju "Izmeklēšanas darbs" kopumā piecu gadu laikā (no 2010.gada līdz 2015.gadam) absolvējušas vien 89 personas, kas, ņemot vērā personāla mainību (10% robežās), nespēj aizpildīt izmeklētāju vakanto amata vietu skaitu kriminālpolicijas struktūrvienībās, kā arī to, ka daudzu izmeklētāju iegūtā izglītība nav saistāma ar policijas izmeklēšanas darbu. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 2.pielikuma "Amatu saimei nepieciešamā izglītības tematiskā joma" 12.1.apakšpunktam - izmeklēšanas amata funkciju veicējiem nepieciešama augstākā izglītība kādā no šādām izglītības tematiskajām jomām: "Tiesību zinātne, civilā un militārā aizsardzība, datorika, komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes". Valsts policijas Personāla uzskaites datu analīze4 liecina, ka 916 izmeklēšanas funkciju veicējiem kriminālpolicijā 187 (21%) amatpersonas ir absolvējušas LPA, 57 (6%) - VPK, 672 (73%) amatpersonas izglītību ieguvušas citās augstskolās (no kurām 86 - izglītību ir ieguvušas neatbilstošā tematiskajā jomā5). Analīzes rezultāti ļauj secināt, ka lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas funkciju īstenotāju (izmeklētāju), kuriem normatīvais regulējums paredz obligātu augstākās izglītības nepieciešamību, to ir ieguvuši ar iekšlietu nozari nesaistītās augstskolās un dažādās izglītības tematiskajās jomās. Šādas negatīvas tendences cēloņi daļēji varētu tikt saistītas ar amatpersonu nevēlēšanos uzņemties finansiālas saistības atvaļināšanās no dienesta gadījumā, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas zemā konkurētspēja, kas ierobežotu personas iekļaušanos kopējā darba tirgū dienesta pamešanas gadījumā, kā arī policista zemais atalgojums, neraugoties uz to, ka no 2017.gada 1.janvāra pilnā apjomā ieviesta jauna darba samaksas sistēma, vienlaikus būtiski palielinot atlīdzības apmēru. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) personāla uzskaites datu analīze liecina, ka KNAB izmeklētāja vidējais vecums ir 39 gadi, vidējais dienesta pienākumu pildīšanas laiks birojā-7 gadi, augstākā izglītība: • bakalaura grāds, kas iegūts - 55% gadījumu - LPA, 17% gadījumu - LU, 28% gadījumu-citā augstskolā; • maģistra grāds, kas iegūts - 33% gadījumu - LPA, 17% gadījumu - LU, 33% gadījumu - citā augstskolā, 17% vēl izglītojas, lai iegūtu maģistra grādu (no tiem 80% tiesību zinātņu jomā ar jurista kvalifikāciju). Izmeklētāja profils Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā: vidējais vecums - 41 gads, jurists (73%), 27% jurista kvalifikāciju ieguvuši LPA; operatīvā darbinieka profils: vidējais vecums - 37 gadi, jurists vai juriskonsults (73%), 68% absolvējuši LPA. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2017.gada 8.novembra vēstulē Nr.142.9/6-111-12/17 ir vērsusies pie Ministru kabineta ar lūgumu sniegt savu redzējumu par profesionālās augstākās izglītības sistēmas pilnveidi un informāciju par to, vai un kad tiks dibināta augstākās izglītības iestāde tiesību aizsardzības iestāžu personālsastāva sagatavošanai, un kāds esot rīcības plāns šī pasākuma īstenošanai. 12.Saeimas deputāti debašu laikā 2018.gada budžeta pieņemšanas sēdēs6 vairākkārtēji ir uzstājušies par policijas virsnieku sagatavošanas pilnveides jautājumiem LPA likvidācijas un izmeklēšanas kvalitātes krituma kontekstā. Ģenerālprokurors gada atskaišu sanāksmēs un medijos vairākkārtēji ir norādījis uz pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes kritumu, to zināmā mērā saistot arī ar izmeklētāju nepietiekamajām profesionālajām kompetencēm un nenokomplektēto amatu vietu dēļ. Kritika ir attiecināma uz visu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbu, bet pamatā uz Valsts policiju, kura ir lielākā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde valstī. Valstī šobrīd nav viena specializēta augstskola vai studiju programma, kurā dažādu tiesībaizsardzības iestāžu personāls varētu apgūt dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību, bet vienlaikus ir jāsaprot, cik atšķirīgas ir daudzo tiesībaizsardzības iestāžu prasības attiecībā pret personāla kvalifikāciju. Valsts policijas vecākajam virsniekam nepieciešamās kompetences ir noteiktas Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartā, kas tiek ņemts par pamatu jaunu studiju programmu izstrādē, vienlaikus šis standarts nav piemērojams tiesneša, prokurora, notāra vai advokāta profesijas pārstāvjiem, jo šo amatu kandidātiem speciālais regulējums paredz jurista kvalifikācijas nepieciešamību7. Izveidot vienotu studiju programmu visu tiesībaizsardzības iestāžu personālam ir praktiski neiespējami, jo dažādu iestāžu profesionālā darbība, kompetences un metodes ir atšķirīgas, bet tajā pašā laikā netiek izslēgta iespēja citām tiesībaizsardzības iestādēm atzīt izstrādātā Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta prasības par atbilstošām atsevišķai daļai savas institūcijas noteiktos amatos (piemēram, ar pirmstiesas izmeklēšanu saistītos) nodarbinātajiem, ja konkrētai profesijai nav izstrādāts savs profesijas standarts. Šobrīd lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu (izņemot iekšlietu un militārās iestādes) personālu uz vakantajiem amatiem konkursa kārtībā komplektē no praktisko pieredzi un atbilstošu izglītību guvušiem citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem un šobrīd īstenoto ārpakalpojuma stratēģiju, Iekšlietu ministrija turpina apzināt sadarbības partneru loku un meklēt ilgtermiņa risinājumu nākotnē, kas ļautu sakārtot tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk. policijas) izglītības sistēmu valstī, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, vienlaikus nodrošinot augstāku rezultativitātes sniegumu iekšējās drošības pakalpojumu jomā. Swedbank Latvija Privātpersonu finanšu institūta 2015.gadā veiktā jauniešu aptauja8 parādīja, ka svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%), pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%) un budžeta vietu pieejamība (31%). Vismazākā jauniešu interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%). Katru gadu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos vidēji tiek rekrutēti ap 700 Latvijas jauniešu, kas neļauj tiesībaizsardzības iestādēm būt mazaktīvām kandidātu piesaistē dienestam (darbam) savā iestādē. Lai jauniešus profesionāli orientētu darbam tiesībaizsardzības iestāžu sektorā, svarīgi ir piedalīties jauniešu profesionālās karjeras izvēles aktivitātēs, atvērto durvju, "ēnošanas" dienu pasākumu organizēšanā, kandidātu atlases pasākumu organizēšanā pirms nosūtīšanas studijām. Arī vēlāk, studiju laikā, ir nepieciešama atgriezeniskā saite­: jāpiedalās darba devēja aptaujās, sekmju, apmeklējuma kontrolē un valsts pārbaudījumu komisijās, kā arī jānodrošina studentiem prakšu vietas, šim procesam piesaistot pieredzējušus mentorus. Lai diskutētu par iespējamo jaunas augstskolas izveidi un speciālistu pasūtījumu, IeM 2018.gada 18.janvārī organizēja tiesībaizsardzības iestāžu vadītāju sanāksmi, kurā tika iezīmēti vairāki turpmākās sadarbības aspekti un iespējamie ar tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītības pilnveidi saistītie attīstības virzieni. IeM pārējo tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu administrācijas pārstāvjiem demonstrēja esošo situāciju, pastāvošo izglītības modeli un RSU Juridiskajā fakultātē īstenotās profesionālā bakalaura studiju programmas "Policijas darbs" saturu, uzņemšanas nosacījumus un iegūstamo kvalifikāciju. Sanāksmes dalībnieki vienprātīgi atzina nepieciešamību izveidot un turpmāk attīstīt kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu jau esošajam personālam, bet attiecībā par vienotas studiju programmas izveidi un jaunas augstskolas dibināšanas ieceri viedoklis bija atšķirīgs. Sanāksmē tika secināts, ka valsts drošības iestādēm ir ļoti atšķirīga un specifiska personāla izglītošana, pamatā drošības dienestu (t.sk. ārvalstu) pieredzes apmaiņas un specifisku mācību ceļā, tādēļ uz valsts drošības iestāžu personāla kompetenču pilnveides sistēmu būtu saglabājama esošā prakse. Tāpat sanāksmes dalībnieki atzina, ka Ģenerālprokuratūra, Militārā policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts probācijas dienests savu atšķirīgo personāla komplektēšanas prasību un veicamo funkciju dēļ nebūtu atzīstami par turpmākajiem sadarbības partneriem uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta bāzes veidotās bakalaura programmas izstrādē. Lai veiktu detalizētu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides risinājumu izpēti, tika izveidota starpinstitūciju darba grupa9 (turpmāk - darba grupa), kuras sastāvā tika iekļauti IeM, Aizsardzības ministrijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Valsts policijas, VPK, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Darba grupai līdz 2018.gada 15.oktobrim uzdots izstrādāt konceptuālā ziņojuma projektu, kurā būtu atspoguļoti veiktās SVID analīzes rezultāti par vairākiem izdiskutētiem risinājumiem. Par galvenajiem šķēršļiem pārējām (izņemot Valsts policiju) tiesībaizsardzības iestādēm atzīt par saistošu piedāvāto izglītības modeli darba grupā tika minēts - atšķirības piemērojamā profesijas standarta saturā un iegūstamās kvalifikācijas nosaukumā, kā arī personāla nelielā mainība un vakanto amatu mazskaitlība. Neskatoties uz minēto apstākli, savu atbalstu un gatavību nodrošināt ikgadēju pasūtījumu10 speciālistu sagatavošanai uz Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta prasībām izstrādātā profesionālā bakalaura studiju programmā, paralēli Valsts policijai (80 - nepilna laika, 20 - pilna laika), ir izteikuši: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (4 - nepilna laika), Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija (15 - nepilna laika), Ieslodzījumu vietu pārvalde (1 - nepilna laika) un Iekšējās drošības birojs (5 - nepilna laika), bet ikgadējai dalībai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos - Valsts policija (2000 amatpersonas), Valsts robežsardze (31 amatpersona), Militārā policija (1 persona), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (60 personas), Iekšējās drošības birojs (65 personas), Nodokļu un muitas policija (200). 3. Piedāvātie risinājumi, to ietekme uz problēmas risināšanu Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma darba grupa, apzinot un apkopojot svarīgākās tiesībaizsardzības iestāžu specifiskās prasības augstākās izglītības pakalpojumam un tā sniedzējam, vienojās par šādām kopējām prasībām tiesībaizsardzības iestāžu personāla izglītības sistēmas pilnveidē: • studijas īsteno valsts dibināta universitāte (akadēmija) ar atrašanās vietu Rīgā un studiju īstenošanas pieredzi (atvērts studiju virziens) izglītības tematiskajā jomā "Tiesību zinātne" vai izglītības tematiskās jomas "Civilā un militārā aizsardzība" izglītības programmu grupā "Personu un īpašuma aizsardzība" (kods - 861); • ilgtermiņa tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanai universitāte izveido jaunu struktūrvienību un investē savus resursus atbilstošas studiju infrastruktūras izveidē; • sadarbība tiek organizēta nepārtraukti un ar vienu konkrētu valsts universitāti (akadēmiju), ilgtermiņā nodrošinot regulāru (ikgadēju) kvalificētu speciālistu pasūtījumu no valsts budžeta līdzekļiem finansētām studiju vietām (finansējumu piešķir attiecīgā IeM sistēmas iestāde vai cita tiesībaizsardzības iestāde saskaņā ar noslēgtu līgumu) uz studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" balstītā profesionālajā bakalaura studiju programmā, kura paredz iespēju Valsts policijas koledžas (VPK) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" un LPA koledžas izglītības programmas absolventiem iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi 2 gados (4 semestri) pilna laika klātienes studijās un 2,5 gados (5 semestri) nepilna laika klātienes (vai neklātienes) studijās, un vienlaikus, sadarbībā ar Valsts Policijas koledžu, paredz studiju programmas īstenošanu arī pilnā apjomā: 4 gadi pilna laika studijas un 5 gadi nepilna laika studijas (uzņemšanas prasība-tiesībaizsardzības iestādes ieteikums studijām); • profesionālajā bakalaura studiju programmā iekļautas četras specializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs, Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs, Noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs, kuru īstenošanu (attiecas tikai uz specializācijas studiju kursiem) nodrošina docētāji ar vismaz 5 gadu praktiskā darba pieredzi tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādēs (konkrētajā specializācijā) pēdējo 15 gadu laikā (ne mazāk kā 80% specializācijas studiju kursu docētājiem)11; • studiju īstenošanas valoda - latviešu, vieta - Rīga, studiju veids - pilna un nepilna laika; • studijas īsteno augsti kvalificēti mācībspēki (augstskolas akadēmiskais personāls un piesaistītie nozares profesionāļi, eksperti, t.sk. ārvalstu); • universitāte (akadēmija) nodrošina tiesībaizsardzības iestāžu deleģēto pārstāvju piedalīšanos valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura darbu recenzēšanā un vadīšanā, studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izstrādē un izvērtēšanā; • universitāte (akadēmija) nodrošina, ka pirms studiju programmas iesniegšanas licencēšanai vai grozījumu veikšanas tajā, projekts tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām tiesībaizsardzības iestādēm; • tiesībaizsardzības iestādes katru gadu universitātei (akadēmijai) nosūta ieteicamo pētījumu tematiku, kurā iekļauti aktuālie nozares problēmjautājumi12. IeM un citas iesaistītās nozares ministrijas sadarbībā ar savām padotības iestādēm un universitāti (akadēmiju) kopīgi attīsta zinātnisko pētniecību (fundamentālie un lietišķie pētījumi, valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi, valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi, zinātniskās konferences un zinātniskās publikācijas u.c.), attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānojot un izlietojot finansējumu zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto vai līdzfinansēto programmu (projektu) ietvaros, kā arī savstarpēji vienojoties par nozares vajadzībām aktuālo pētījumu tematiku13; • universitāte (akadēmija) nodrošina, ka atsevišķus studiju kursus un pārbaudījumus, kuri satur valsts noslēpumu, īsteno normatīvajos aktos noteiktās atbilstošās telpās, un tos īsteno docētāji, kuriem piešķirta vismaz otrās kategorijas atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem.14 Valsts noslēpumu saturošu studiju materiālu un literatūras uzglabāšanas nosacījumu izpilde, kā arī normatīvo aktu prasībām atbilstošu telpu un studiju vides izmantošana iespējama, universitātei (akadēmijai) sadarbojoties ar Valsts policiju un Valsts Policijas koledžu, vienojoties par Valsts policijas koledžai pieejamo specifisko studijas infrastruktūras objektu izmantošanu; • universitāte (akadēmija) elektroniski sniedz tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par valsts budžeta līdzekļiem studējošo imatrikulāciju, eksmatrikulāciju, studiju pārtraukumiem, apkopojumu (pārskatu) par studējošo sekmību un kontaktstundu apmeklējumu kārtējā mēnesī15; • universitāte (akadēmija) nodrošina augstas kvalitātes kvalifikācijas paaugstināšanas kursu īstenošanu atbilstoši tiesībaizsardzības iestāžu iesniegtajai tematikai, ja nepieciešams, šim nolūkam piesaistot nozares ekspertus (t.sk. ārvalstu); • tiesībaizsardzības iestādes nodrošina ikgadēju speciālistu pasūtījumu Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarta un studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" balstītā profesionālajā bakalaura studiju programmā (maksimāli iespējamais): nepilnā laikā - 105 personas (Valsts policija - 80, Ieslodzījuma vietu pārvalde - 1, KNAB - 4, Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policija - 15, Iekšējās drošības birojs - 5), pilnā laikā - 20 personas (Valsts policija), kvalifikācijas paaugstināšanas kursos - 2512 personas16; • universitāte (akadēmija) nodrošina iespēju bakalaura programmas "Policijas darbs" absolventiem turpināt studijas par budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā "Tiesību zinātne", un, pēc sekmīgas vienotā jurista eksāmena nokārtošanas, iegūt jurista kvalifikāciju17­- 25 personas. Prognozētā studiju vietu skaita aprēķins - 1.pielikumā. Tiesībaizsardzības iestādēm (izņemot Valsts policiju un Valsts robežsardzi) šobrīd nav īpašas nepieciešamības investēt finanšu un personāla resursus rīcības politikas īstenošanā augstskolas studentu piesaistei darbam (dienestam) savā iestādē, ja personāla mainība un vakanto amatu skaits nav tik liels, lai šādu praksi īstenotu. Taču tām iestādēm, kuras ir gatavas pieņemt izaicinājumu un uzsākt kandidātu rekrutēšanu pēc vidējās izglītības ieguves, svarīgi ir kooperēties un kopā ar pārējiem sadarbības partneriem piedalīties tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu augstākās izglītības pilnveides procesā. Studiju iespējas profesionālajā bakalaura programmā "Policijas darbs" nepilnā ciklā (2 gadi pilna, 2,5 gadi nepilna laika studijas): A. personām, kuras absolvējušas VPK vai LPA koledžas izglītības programmu; B. VPK ir izvērtējusi personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā18 atzinusi tās par atbilstošām VPK studiju programmas "Policijas darbs" sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Sekojot citu Eiropas valstu praksei tiesībaizsardzības iestāžu sagatavošanā, papildus tiek plānota arī profesionālā maģistra studiju iespējas un jurista kvalifikācijas iegūšana tiesībaizsardzības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, galvenajiem inspektoriem, kā arī minēto amatu kandidātiem atbilstoši iestādes karjeras attīstības plānošanas nosacījumiem (25 personas gadā). Lai nodrošinātu sekmīgu valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu un maģistra darba aizstāvēšanu, maģistra studiju programmā plānots integrēt tos jurista standartā ietvertos un studiju virzienam "Tiesību zinātne" piekritīgos studiju kursus, kuri netika apgūti iepriekšējā studiju procesā. Vienlaikus tiesībaizsardzības iestādēm tiks piedāvāta iespēja personālu nosūtīt uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem vai atsevišķu studiju kursu (moduļu) apguvei, tādējādi uzlabojot amata pienākumu izpildes kvalitāti. Darba grupa veica SVID analīzi par šādiem tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveides virzieniem (risinājumiem). Risinājums Nr.1. Iekšējās drošības akadēmijas (turpmāk - IDA) dibināšana. Lielākajā skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu ir izveidotas policijas akadēmijas, kuru profils ir policijas personāla sagatavošana dienestam dažāda līmeņa pēctecīgās izglītības programmās. Līdzīga institūcija Latvijā pastāvēja no l991.gada līdz 2009.gadam (LPA), bet šobrīd specializētas augstskolas ar stratēģisku specializāciju tiesībaizsardzības iestāžu personāla sagatavošanā neeksistē. Mūsdienu drošības apdraudējumi, tādi kā nelegālā migrācijas plūsma, terorisms, apdraudējumi kibertelpā, ir tikai daļa no izaicinājumiem, ar kuriem var nākties saskarties jebkurai suverēnai valstij Eiropā. Bez kolektīvās aizsardzības stiprināšanas un investīcijām valsts ārējā drošībā grūti būtu attaisnojama pasivitāte valsts iekšējās un sabiedrības drošības stiprināšanā. Iecere par jaunas specializētas augstskolas (akadēmijas) izveidi tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes un darbības efektivitātes sekmēšanai pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā var šķist tikai par loģisku un jēgpilnu soli valsts iekšējās drošības stiprināšanā. Lai konceptuāli varētu izšķirties par to, vai IDA dibināšana Latvijai ir prestiža jautājums, vai tomēr argumentēta, no finansiālā un lietderības aspekta izvērtēta, objektīva nepieciešamība, ir jāatbild uz šādiem stratēģiski svarīgiem jautājumiem: • vai iegūtā izglītības kvalitāte būtiski atšķirsies IDA dibināšanas gadījumā no citos risinājumos piedāvātā? • vai iespējamais rezultāts ir samērojams ar investīcijām, t.i., vai mērķis attaisnos līdzekļus (ieguldījumi attaisnos ieguvumus)? • vai jaunā kārtība neradīs jaunus sarežģījumus, kuri līdz šim nav bijuši aktuāli? Stiprās puses:  Unikalitāte un pēctecība. IDA būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot šādas pēctecīgas studiju programmas: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu "Policijas darbs", profesionālo bakalaura studiju programmu (analoģisku kā šobrīd RSU īstenotā profesionālā bakalaura studiju programma "Policijas darbs") un unikālu profesionālo maģistra studiju programmu (izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība") topošajiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tādējādi tiktu ievērots koncentru princips, t.i., apgūtais izglītības saturs secīgi tiek atkārtots, bet apguves līmenis paplašināts (paaugstināts) katrā nākamajā izglītības posmā.  Stabilitāte. Būtu nodrošināts regulārs kvalificētu speciālistu pieplūdums katru gadu. Nepastāvētu pārrāvumi speciālistu sagatavošanas procesā, kas atvieglotu rezultatīvo rādītāju plānošanas un izpildes procesu. Mazinātos personāla atjaunotnes apdraudējuma risks savlaicīga izglītības procesa neuzsākšanas konkrētajā gadā dēļ.  Atrašanās vieta. Pozitīvi vērtējams fakts, ka IDA dibināšana nebūtu jāsāk pavisam no nulles, jo bijušās LPA ēku komplekss (Ezermalas iela 10, Rīga) zemesgrāmatā ierakstīti uz valsts vārda IeM personā, bet valdījumā nodoti IeM padotības iestādei - Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas nekustamo īpašumu atbilstoši noslēgtajam patapinājuma līgumam nodevusi VPK, teorētiski perspektīvā, veicot kapitālieguldījumus, konsolidējot VPK mācību infrastruktūras resursus, ēka varētu tikt pielāgota studiju procesam IDA. Studiju programmu īstenošanai VPK ir aprīkotas trīs datorklases (katrā datorklasē pilnībā aprīkotas 25 darba vietas), 19 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, trīs lekciju zāles (vienlaikus 100 līdz 120 izglītojamajiem), konferenču zāle (vienlaikus 120 izglītojamajiem), mazā konferenču zāle (vienlaikus 60 izglītojamajiem) un citas mācību vai administratīvās telpas, kopā 11983,7 m2, kas formāli atbilst Augstskolu likumā19 paredzētajām izglītības telpu platības prasībām. Tomēr aptuveni pusi no mācību un administrācijas korpusa (Ezermalas 10) aizņem tajā izvietotās Valsts policijas struktūrvienības un Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas būtiski ierobežo studiju kapacitāti un pilnveides iespējamību nākotnē.  Elastība. Dibinot IDA kā IeM padotības iestādi, iespējama nozares ietekme par stratēģisku personālpolitikas jautājumu pēctecīgu risināšanu ilgtermiņā, dinamiska reaģēšana no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu pasūtījuma izmaiņu gadījumā, kā arī nepieciešamo izmaiņu veikšana studiju programmu saturā. Mūsdienu mainīgajos apstākļos izmaiņas praktiskajā darbā ir salīdzinoši dinamiskas. Lai profesionālās izglītības saturs spētu reaģēt uz jau notikušajām izmaiņām vai vēl vairāk - ģenerēt jaunas inovācijas, kas būtu izmantojamas praktiskajā darbībā, ir jābūt ļoti ciešai saiknei ar praktisko darba vidi.  Prestižs. Kaut arī Eiropas Savienības dalībvalstu institucionālā prakse policijas vecāko virsnieku sagatavošanā augstākās izglītības jomā ir ļoti atšķirīga un nav savstarpēji salīdzināma (Policijas koledža (Dānija), Policijas Universitātes koledža (Somija, Norvēģija), Policijas akadēmija (Austrija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Polija, Kipra, Nīderlande, Serbija, Spānija, Horvātija), Iekšlietu ministrijas akadēmija (Bulgārija), Iekšējās drošības akadēmija (ar plaša spektra studijām un integrētu koledžu) (Igaunija, Rumānija), Policijas un nacionālās drošības augstskola (Portugāle), civilās valsts universitātes (Zviedrija, Lietuva)), jāatzīst, ka specializētas augstskolas pastāvēšana ir ne tikai tiesībaizsardzības personāla izglītības ieguves vieta, bet lielā mērā arī valsts prestiža jautājums. Vājās puses:  Problēmas ar turpmāko kārtībnieku sagatavošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.584 "Valsts policijas koledžas nolikums" viens no VPK darbības pamatvirzieniem ir arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana. VPK studiju (mācību) procesa rezultātā 2017.gadā diplomus par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" apguvi saņēma 96 absolventi, kvalifikācijas apliecības par arodizglītības programmas "Policijas darbs" apguvi saņēma 150 izglītojamie, apliecības par profesionālās pilnveides izglītības programmas "Policijas darba pamati" apguvi saņēma 57 izglītojamie, ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtēja un kvalifikāciju "Valsts policijas jaunākais inspektors" ieguva 150 Valsts policijas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. VPK reorganizācijas rezultātā IDA nebūtu tiesiska pamata20 īstenot arodizglītības programmu, kuras ietvaros Valsts policijas vajadzībām tiek sagatavots vislielākais speciālistu skaits (49% salīdzinājumā ar pārējām izglītības programmām). Ņemot vērā, ka VPK ir vienīgā iestāde, kas šobrīd veic policistu rekrutēšanas (personāla atjaunotnes) funkciju - īsteno jauniešu profesionālās orientācijas pasākumus, veic kandidātu atlasi un dienestā pieņemšanu (kadeta amatā), nepārdomāti eksperimenti ar sekmīgi funkcionējošas sistēmas reformēšanu nebūtu pieļaujami, jo pastāv augsti iekšējās drošības destabilizācijas riski, ko varētu izraisīt vēl lielāks kvalificēta personāla trūkums Valsts policijā. Paralēli IDA dibināšanas procesam, būtu nepieciešams: 1A. veidot jaunu profesionālās izglītības iestādi (Valsts policijas arodskolu), komplektēt pedagoģisko personālu arodskolai, rast finansējumu atbilstošas infrastruktūras izveidei, investīcijas novirzīt divu izglītības iestāžu (IDA un arodskolas) pedagoģiskā (akadēmiskā) un administratīvā personāla uzturēšanai. VPK reorganizācijas procesā daļa personāla būtu nepieciešams pārdalīt arodskolai un IDA. Papildus nepieciešams akadēmiskais personāls (47 personas) un vispārējais personāls (28 personas); 1B. veidot IDA uz VPK bāzes (to reorganizējot), Valsts policijas kārtībniekiem paaugstinot minimāli nepieciešamo izglītības pakāpes slieksni uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (atbilstošas izglītības tematiskās jomas), pilnībā atsakoties no arodizglītības programmas īstenošanas, attiecīgi veicot grozījumus ārējos normatīvajos aktos un paredzot atbilstošus pārejas noteikumus. Tas nozīmētu pāreju uz virsnieku amatu un speciālo virsnieku dienestu pakāpju sistēmu Valsts policijā, izjaucot vienotu dienesta gaitu iekšlietu iestādēs un pastāvošo amatu klasificēšanas kārtību. Vienlaikus jāapzinās, ka ne visu Valsts policijai piekritīgo funkciju īstenošana (piemēram - speciālo objektu apsardze, konvojēšana, patrulēšana, darbs īslaicīgās aizturēšanas vietās u.c.) kārtībnieka un jaunākā inspektora amatos ir saistīta ar paaugstinātu intelektuālo slodzi, atbildīgu un sarežģītu lēmumu pieņemšanu. Papildus nepieciešams akadēmiskais personāls (47 personas) un vispārējais personāls (28 personas); 1C. VPK nododot jaunizveidotās IDA pārraudzībā (līdzīgi kā Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esošā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža; Banku augstskolas pārraudzībā esošā Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža). Šādā risinājumā papildus jau VPK esošajam personālam IDA būtu nepieciešams pilnībā komplektēt savu akadēmisko (papildus 47 personas akadēmiskā personāla un 28 personas vispārējā personāla).  Neizpildāmas Augstskolu likuma prasības. Augstskolu likuma 3. un 8.pants paredz virkni obligātu nosacījumu visām augstskolām Latvijā: • akadēmijās vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam, • augstskola īstenos vismaz piecas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 30 (teoloģijas nozares augstskolā - vismaz 10) personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz piecas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma; • augstskolā vismaz 5%, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latviju, augstskolām. Iekšlietu nozarē nav koncentrēts personāls atbilstošā kvantitātē21, kas varētu kvalificēties šādiem nosacījumiem. Savukārt, cenšoties finansiāli ieinteresēt profesūru no citām augstskolām, ciestu izglītības profesionālā orientācija, sasaiste ar praktisko nozares problemātiku un veidotos ar sasniedzamo mērķi nesamērojamas izmaksas. Kā vienīgā iespēja IDA leģitīmai izveidei un pastāvēšanai būtu atsevišķa likumprojekta izstrāde, kas paredzētu būtiskas atšķirības jaunizveidotajai IDA pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju kompetencē, akadēmijas rektora kvalifikācijas prasībās un tā iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtībā, akadēmiskā personāla komplektēšanā, kvalifikācijas prasībās un atalgojuma noteikšanas kārtībā, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtībā, kā arī akadēmijas finansēšanas kārtībā, studējošo skaita noteikšanai, studējošo komplektēšanai, studiju līgumu slēgšanai, studiju programmu ekspertīzei pirms apstiprināšanas u.c. Augstas izmaksas. VPK infrastruktūras esamību, tās telpu noslodze un kapacitāte ir ierobežota, vairums telpu, mēbeles, aprīkojums, tehniskie līdzekļi un inženierkomunikācijas ir nolietotas, ēku ekspluatē arī citas IeM padotības iestādes un Valsts policijas struktūrvienības. Nepieciešami ir infrastruktūras pilnveides pasākumi. IDA izveidei ir nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi, kas uz salīdzinoši nelielā valsts pasūtījuma fona veido augstas izmaksas uz vienu izglītojamo. Prognozējamie izdevumi iedalāmi vienreizējos (pamatā saistīti ar infrastruktūras izveidi) un pastāvīgajos (atlīdzība personālam, infrastruktūras uzturēšana, attīstība). Pie nepastāvīga (iespējams sarūkoša) izglītojamo skaita, vienmēr aktuāls būs jautājums par valsts budžeta resursu efektīvu izlietojumu. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantu valsts iestādēm ir pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Šobrīd VPK maksimālās telpu noslodzes gadījumā mācās/studē 20 izglītojamo grupas un telpu nodrošinājums esošā izglītojamo kvantitātes izteiksmē kopumā ir nodrošināts. Ļoti sarežģīta situācija ir ar šautuvi, sporta stadionu un profesionālās fiziskās sagatavotības telpām, kur jau šobrīd ir nepieciešami kapitālieguldījumi, lai minētie infrastruktūras objekti atbilstu kvalitatīvam studiju procesam. Kriminālistikas un izmeklēšanas mācību priekšmetu īstenošanai, specializētu sporta pasākumu īstenošanai, speciālās taktikas un operatīvā transportlīdzekļa drošas vadīšanas pamatelementu apguvei trūkst atbilstošu infrastruktūras objektu. VPK administratīvajā un mācību korpusā ir atvēlēta tikai daļa (11983,7 m2) no kopējā telpu klāsta, jo pārējās telpas ir nodotas dažādām IeM padotības iestādēm un struktūrvienībām. IDA izveides gadījumā būtu nepieciešams risināt jautājumu par telpu (Ezermalas 10) atbrīvošanu studiju vajadzībām, vienlaikus rodot iespēju izvietot attiecīgo IeM padotības iestāžu, struktūrvienību personālu citās telpās. Vienlaikus sporta laukuma un stadionam pieguļošā teritorija būtu atbrīvojama no dienesta transporta, kurš šobrīd aizņem lielāko daļu ēkai pieguļošās teritorijas, kas būtiski ierobežo izglītības procesa organizāciju (īpaši sporta un speciālās taktikas nodarbībām). Mācību/studiju infrastruktūrai un materiāltehniskajam nodrošinājumam, kā arī tehnoloģiskajam nodrošinājumam, IDA izveides gadījumā pievēršama īpaša nozīme, jo studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, no kā atkarīga ir studiju rezultātu kvalitāte un atbilstība tiesībaizsardzības iestāžu izvirzītajām prasībām. Nepieciešamie ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidē (uz VPK bāzes) un tam nepieciešamais finansējums - 2.pielikumā. Neperspektīvi būtu ar minimāliem kapitālieguldījumiem veidot vāju, mazu, ilgtspējā ierobežotu IDA (tikai izveides procesa pēc), kura nebūtu piepildīta ar kvalitatīvu studiju saturu un atbilstošu infrastruktūru. Šādai augstskolai būtu niecīgas izredzes saņemt institucionālo akreditāciju un iegūt reputāciju kopējā augstskolu saimē. Lai IDA varētu nodrošināt kvalitatīvu studiju un kvalifikācijas paaugstināšanas procesu (sākotnēji bez studiju iespējamības nodrošināšanas reģionos), nepieciešams veidot 6 formālās izglītības grupas (125 bakalaura studentu), vienu kvalifikācijas paaugstināšanas izglītības grupu (pastāvīgi - 20 klausītāji) un vienu maģistrantu grupu (20 studentu), nepieciešama VPK esošo telpu renovācija un aprīkojuma atjaunošana, kā arī papildus infrastruktūras pilnveides pasākumi. Vienreizējo kapitālieguldījumu uzskaitījums kopā ar nepieciešamajiem infrastruktūras objektu pilnveides pasākumiem ietverts šī ziņojuma pielikumos.  Pretruna īstenotajām reformām augstākajā izglītībā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam kā vienu no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām izvirza sistēmas pārlieko sadrumstalotību, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā ir vislielākais augstskolu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam valstī. Šobrīd Latvijā darbojas sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 20 koledžas (neskaitot augstskolu aģentūras) un divas ārvalstu augstskolu filiāles.22  Laikietilpīgs un sarežģīts process. IDA dibināšanas ieceres īstenošanas galveno pasākumu plāns sevī ietvertu: 1. informatīvā ziņojuma izstrādi un finansējuma pieprasīšanu; 2. VPK reorganizācijas plāna izstrādi un atbilstoša lēmuma pieņemšanu attiecībā par policijas kārtībnieku sagatavošanu (atsevišķs plāns); 3. grozījumu projektu sagatavošanu normatīvajos aktos; 4. ēku (Ezermalas 10, Rīga) renovācijas (būvniecības) tāmju, skiču, projektu izstrāde, saskaņošanu, ģeodēzisko izpēti; 5. infrastruktūras izveidei paredzēto iepirkumu īstenošanu; 6. Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu par IDA dibināšanu un rektora iecelšanu; 7. IDA reģistrāciju; 8. Satversmes projekta izstrādi un iesniegšanu apstiprināšanai; 9. vispārējā personāla pieņemšanu darbā; 10. akadēmiskā personāla vēlēšanas (iecelšanu); 11. studiju programmu izstrādi, licencēšanu; 12. jauna studiju virziena atvēršanu; 13. uzņemšanas noteikumu izstrādi, izsludināšanu; 14. uzņemšanas komisijas izveidi un uzņemšanas procesa uzsākšanu, studentu imatrikulāciju (provizoriski 2022.-2025.gadā, atkarībā no infrastruktūras pilnveides pasākumu komplicētības); 15. studiju virziena un IDA akreditāciju. Jebkurš sarežģījums vai atkāpe no plānotā laika grafika IDA faktisko darbības uzsākšanu attālinātu vēl par vairākiem gadiem, kas ieceres īstenošanu varētu vēl vairāk sadārdzināt un nozarei likt meklēt dažādus īslaicīgus personāla sagatavošanas risinājumus, destabilizējot jau tā sarežģīto situāciju personāla atjaunotnē iekšlietu iestādēs. Veicamo pasākumu analīze pierāda, ka IDA dibināšana būtu laikietilpīga. Valsts policijas vajadzībām ik gadu ir nepieciešams sagatavot aptuveni 100 vecākos policijas virsniekus, un savlaicīga studiju procesa neturpināšana kaut vai vienu gadu var radīt nopietnu problēmu pastāvēšanu ar personāla atjaunotni Valsts policijā.  Šauras specializācijas izglītība. Profe …