Jūras kodekss

(1)Šo kodeksu piemēro visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), visiem Latvijas kuģiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi.

(2)Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem un to personālu, ja šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.) 3.pants. Starptautisko tiesību normu un citu Latvijas normatīvo aktu piemērošana

(1)Ja Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas paredz citādus noteikumus nekā tos, kas ietverti šajā kodeksā un citos Latvijas normatīvajos aktos, piemēro starptautisko tiesību normas.

(2)Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss. 5 II nodaļa Kuģa valstiskā piederība 4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1)Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) vai valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk — Ceļu satiksmes drošības direkcija) reģistrā.

(2)Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir: 1) Latvijas valsts karogs; 2) valsts reģistrācijas numurs; 3) izsaukuma signāls; 4) Starptautiskās burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols "LAT" un Latvijas Jūras administrācijas piešķirtais cipars vai ciparu kombinācija, izņemot šā kodeksa 8.2 panta pirmās daļas 2. punktā minētās sporta buru jahtas, kurām ciparu vai ciparu kombināciju piešķir saskaņā ar attiecīgās sporta jahtas starptautiskās klases noteikumiem; 5) pieraksta osta.

(3)Kuģis ir atbrīvots no šā panta otrajā daļā minēto pazīmju vai kādas no pazīmēm izmantošanas, ja tam par pamatu ir tehnisks iemesls vai kuģa konstrukcija.

(4)(Izslēgta ar 10.01.

1. likumu) 6 (22.12.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.
3. un 30.03.
4. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.) 5.pants. Nosacījumi kuģu tehniskajai vadībai

(1)Latvijā reģistrētam tiesību subjektam (komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība u.c.), kā arī Latvijas pilsonim, nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, piederošu kuģi, kas pakļauts Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību veic kuģa īpašnieks vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata īpašnieks uzdod to veikt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai.

(2)Ārvalstniekam piederošu kuģi, kas pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijā reģistrēta juridiskā persona. Ja kuģa īpašnieks ir reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī vai ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kuģa tehnisko vadību uz menedžmenta līguma pamata var veikt arī Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona.

(3)Persona, kura veic šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto kuģu tehnisko vadību, ir sertificēta atbilstoši ISM kodeksa prasībām, un to sertificējusi Latvijas Jūras administrācija vai Latvijas Jūras administrācijas atzīta organizācija (klasifikācijas sabiedrība).

(4)Kuģi, kurš nav pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā bez nosacījumiem par tā tehnisko vadību. Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par tā tehnisko vadību. 7 (10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2013.) 6.pants. Kuģa vārds

(1)Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Kuģa vārds var sastāvēt no viena vai diviem vārdiem vai vārda un ciparu kombinācijas, un tam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģa vārda rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti, un tas nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas kuģu reģistra grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Kuģu reģistrā reģistrētajām zvejas laivām, šā kodeksa 8.2 panta pirmās daļas 2. punktā minētajām sporta buru jahtām un Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts.

(2)Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt reģistrēt Kuģu reģistrā kuģa vārda maiņu. Ja kuģim ir hipotekārie kreditori vai citi reģistrēto tiesību turētāji, kuģa vārdu var mainīt tikai ar minēto kreditoru vai tiesību turētāju piekrišanu.

(3)Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, kuģa ieguvējs vai būvētājs var rezervēt kuģa vārdu, iesniedzot Latvijas Jūras administrācijai attiecīgu iesniegumu. Kuģa vārdu Kuģu reģistrā pēc ieinteresētās personas lūguma uz laiku līdz vienam gadam var rezervēt arī citos gadījumos. Vārdam, kas rezervēts Kuģu reģistrā kā kuģa vārds, ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Kuģu reģistrā jau reģistrētam kuģa vārdam. 8 (10.01.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.
2. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.) 7.pants. Pieraksta osta Pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks izvēlas kādu no Latvijas ostām kā pieraksta ostu savam kuģim. 9 (10.01.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2013.) B sadaļa Kuģu un ar to saistīto tiesību reģistrācija III nodaļa Kuģu reģistrs 8.pants. Reģistrējamie kuģi

(1)Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām, ja šā kodeksa 8.2 panta trešajā daļā nav noteikts citādi.

(2)Latvijā kuģus reģistrē: 1) Kuģu reģistrā:

1. a)kravas kuģus, pasažieru kuģus, kuģošanas līdzekļus, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, un speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u. c.) neatkarīgi no garuma, kā arī kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u. c.) veikšanai un kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,
2. b)būvniecības stadijā esošus kuģus,
3. c)buru atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, un motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,
4. d)zvejas kuģus, kā arī zvejas laivas, kuras tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos; 2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā — šādus kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā:
5. a)valsts dienestu funkciju veikšanai paredzētus kuģošanas līdzekļus,
6. b)kuģošanas līdzekļus, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai uz ūdens (niedru pļāvēji u. tml.),
7. c)motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, kā arī ūdens motociklus,
8. d)airu laivas. Airu laivas reģistrē brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikts, ka konkrētajā ūdenstilpē vai ūdenstecē izmantojamām airu laivām jābūt reģistrētām.

(3)Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(5)(Izslēgta ar 22.12.2005. likumu)

(6)Šā panta otrās daļas

1. punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Kuģus, kuri reģistrācijas brīdī ir vecāki par 23 gadiem, bet nav vecāki par 30 gadiem, reģistrē, ja: 1) pēdējo piecu gadu laikā kuģis nav bijis aizturēts
2. gada
3. janvāra Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli tā jaunākajā redakcijā (turpmāk — Parīzes Saprašanās memorands) dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros; 2) pēdējo piecu gadu laikā kuģim ir fiksēti ne vairāk kā septiņi aizrādījumi jebkurā inspekcijā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros; 3) pēdējos divos gados kuģim ir veikta vismaz viena inspekcija Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros.

(7)Šā panta sestajā daļā minētie kuģu reģistrācijas nosacījumi neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai Latvijas ūdeņos un neveic starptautiskus reisus, uz pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un uz kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 22.03.2007., 15.05.2008., 10.01.2013., 22.09.2016., 30.03.2017. un 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.) 8.1 pants. Peldošās konstrukcijas

(1)Peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi šā kodeksa izpratnē.

(2)Peldošās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

(3)Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras ir inženiertehniski konstruētas noteiktu specifisku darbu izpildei uz ūdens, bet nav šā panta otrajā daļā minētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības. Reģistrācijas gadījumā šādām konstrukcijām piemēro šā kodeksa 9., 10. (izņemot 10.panta trešās daļas pirmajā teikumā minētos nosacījumus), 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 43., 45., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 56.1, 56.2 un 57.pantā minētos nosacījumus.

(4)Tādas peldošās konstrukcijas, kuras sākotnēji vai galvenokārt paredzētas sadzīves, atpūtas vai izklaides apstākļu nodrošināšanai uz ūdens, nav uzskatāmas par šā panta trešajā daļā minētām peldošajām konstrukcijām. 11 (10.01.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.) 8.2 pants. Buru jahtas bez īpašuma tiesību reģistrācijas

(1)Kuģu reģistrā bez īpašuma tiesību reģistrācijas var reģistrēt: 1) buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem; 2) sporta buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem un kuru klases atbilst sporta buru jahtu klašu sarakstā minētajām klasēm. Latvijas Jūras administrācija publicē sarakstu savā mājaslapā internetā, pamatojoties uz atzītās burāšanas sporta federācijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Šajā punktā minētās sporta buru jahtas var izmantot tikai sacensībās un treniņos diennakts gaišajā laikā, nepārsniedzot attiecīgās sporta buru jahtu klases noteikumos paredzēto cilvēku skaitu uz jahtas.

(2)Buru jahtas reģistrāciju bez īpašuma tiesību reģistrācijas var pieteikt buru jahtas valdītājs — Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai viena fiziskā persona, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētās reģistrācijas vienīgais mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģošanas drošību. Šāda reģistrācija Kuģu reģistrā nenodibina un neietekmē ar kuģi saistītās tiesības. Buru jahtai bez īpašuma tiesību reģistrācijas Kuģu reģistrā reģistrē nodrošinājumus un aizliegumus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par prasības nodrošinājuma vai piespiedu izpildes līdzekļa piemērošanu vai normatīvajos aktos noteikto amatpersonu lēmumu.

(4)Šajā pantā minēto buru jahtu valdītājiem ir šā kodeksa 1.1, 6., 7., 10., 12., 17., 33., 37., 41., 43., 48., 50., 53., 55., 57., 268., 269., 270. un 333. pantā noteiktie kuģa īpašnieka pienākumi un tiesības.

(5)Kuģošana ar šajā pantā noteiktajā kārtībā reģistrētām buru jahtām ir atļauta Latvijas iekšējos ūdeņos, kas atrodas no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi, un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā.

(6)Saskaņā ar šo pantu reģistrētai buru jahtai var reģistrēt īpašuma tiesības, pamatojoties uz šā kodeksa 16. panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem.

(7)Šajā pantā noteikto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. 12 (30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.) 9.pants. Kuģu reģistra vešanas kārtība

(1)Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota Latvijas Jūras administrācija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.

(2)Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē: 1) pirmajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus, 8.1 pantā minētās peldošās konstrukcijas un 29.panta otrajā daļā minētās nostiprinātās iekārtas; 2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem; 3) trešajā — kuģu apgrūtinājumus; 4) ceturtajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minētos kuģus un 29.panta pirmajā daļā minētās nostiprinātās iekārtas; 5) piektajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā minētos kuģus; 6) sestajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "d" apakšpunktā minētos kuģus.

(3)Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.

(4)Ikvienam ir tiesības iepazīties ar ierakstiem kuģu reģistru grāmatās. Pēc attiecīga rakstveida iesnieguma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības — Kuģu reģistra — amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu ar Latvijas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "LATVIJAS KUĢU REĢISTRS" latviešu un angļu valodā.

(5)Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju, kā arī izrakstā no Kuģu reģistra iekļaujamās informācijas apjomu. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 22.03.2007., 15.05.2008. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2013.) 10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1)Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami un kādā kārtībā tie apliecināmi, lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus. Notariālā akta kārtībā sastādāma hipotekārā kreditora piekrišana kuģa hipotēkas dzēšanai, kā arī iesniegums par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra, izņemot šā kodeksa 12.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2)Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3)Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4)Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, un 8.1 panta otrajā daļā minētās peldošās konstrukcijas piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai no berbouta līguma noslēgšanas dienas, vai no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam atzītas īpašuma tiesības, vai no dienas, kad izdots dokuments, kas apliecina mantinieka tiesības iegūt īpašumā kuģi mantošanas ceļā, vai no būvētāja sertifikāta izdošanas dienas. 14 (22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2007., 10.01.2013., 22.05.2014. un 22.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2016.) 11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1)Kuģi, izņemot šā kodeksa 8.2 pantā minētās buru jahtas, reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz: 1) dokumentiem, kas ir par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi; 2) berbouta līgumu; 3) valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis ir attiecīgās valsts institūcijas bilancē.

(2)Ja kuģis ir valsts īpašums, tas reģistrējams Kuģu reģistrā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas personā.

(3)Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa īpašuma apliecību un reģistrācijas apliecību, kā arī citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Šā kodeksa 8.1 panta trešajā daļā minēto peldošo konstrukciju un 29.panta otrajā daļā minēto nostiprināto iekārtu īpašniekiem izsniedz tikai īpašuma apliecību. Šā kodeksa 8.2 panta pirmās daļas

1. punktā minētajam buru jahtas valdītājam izsniedz dokumentu, kas apliecina buru jahtas tehniskos datus un tās reģistrāciju Kuģu reģistrā, bet sporta buru jahtas valdītājam — uzlīmi, kas apliecina konkrētās jahtas atbilstību sporta buru jahtai un tās reģistrāciju Kuģu reģistrā. Šā kodeksa
2. panta otrās daļas
3. punkta "d" apakšpunktā minēto zvejas laivu īpašniekiem izsniedz tikai reģistrācijas apliecību.

(4)Ja kuģis tiek reģistrēts Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz berbouta fraktētājam, bet īpašuma apliecību neizsniedz.

(5)Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām, to nereģistrē Kuģu reģistrā, izņemot kuģi, kas atrodas Latvijas Republikā un pieder Eiropas Savienībā reģistrētai juridiskajai personai, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, Latvijas nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(6)Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības un citus ar kuģa un tam piederīgo tiesību reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs. 15 (10.01.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.
2. likumu, kas stājas spēkā 26.04.
3. Grozījums par trešās daļas papildināšanu ar teikumu, kas paredz, ka šā kodeksa
4. panta otrās daļas
5. punkta "d" apakšpunktā minēto zvejas laivu īpašniekiem izsniedz tikai reģistrācijas apliecību stājas, spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 12.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un dokumentu derīgums

(1)Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja: 1) kuģis gājis bojā; 2) noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot; 3) kuģis ir pazudis bez vēsts; 4) izbeigta kuģa ekspluatācija; 5) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

(2)Kuģa īpašniekam ir pienākums dokumentus, kas ir par pamatu kuģa izslēgšanai no Kuģu reģistra, iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad iestājušies šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētie apstākļi. Ja kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā, tad pirms tam tas jāizslēdz no Kuģu reģistra. Kuģa īpašniekam ir pienākums pildīt visas saistības pret Latvijas Jūras administrāciju līdz brīdim, kad kuģis tiek izslēgts no Kuģu reģistra. Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

(3)Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka: 1) kuģis jau ir reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā; 2) tiek slēptas kuģa valstiskās piederības pazīmes; 3) attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo tiesību aktu prasības; 4) likvidēta juridiskā persona, kas ir Kuģu reģistrā reģistrētā kuģa īpašnieks, un sešu mēnešu laikā no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmuma par juridiskās personas izslēgšanu no komercreģistra spēkā stāšanās brīža nav iesniegti šā kodeksa 16. panta otrajā daļā minētie dokumenti īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai. Šajā punktā noteiktajos gadījumos nav piemērojami šā kodeksa 23. panta pirmās daļas nosacījumi.

(31)Kuģi, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, var izslēgt no Kuģu reģistra tikai pēc tam, kad ir samaksāta kalendāra gada un iepriekšējo kalendāra gadu ietvaros aprēķinātā Latvijas kuģa uzraudzības maksa un veikta samaksa par kuģim sniegtajiem Latvijas Jūras administrācijas pakalpojumiem. Ja vienam īpašniekam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz vairākiem kuģiem, kuģi var izslēgt no Kuģu reģistra tikai tad, ja kalendāra gada un iepriekšējo kalendāra gadu ietvaros aprēķinātā Latvijas kuģa uzraudzības maksa un samaksa par citiem Latvijas Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem ir veikta par visiem tā īpašumā reģistrētajiem kuģiem. Ja kuģis no Kuģu reģistra tiek izslēgts šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, kuģa izslēgšanas brīdī Kuģu reģistrā reģistrētajam kuģa īpašniekam ir pienākums pēc kuģa izslēgšanas nekavējoties samaksāt kalendāra gada un iepriekšējo kalendāra gadu ietvaros aprēķināto Latvijas kuģa uzraudzības maksu un veikt samaksu par kuģim sniegtajiem Latvijas Jūras administrācijas pakalpojumiem.

(4)Kuģi, kas reģistrēts Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, izslēdz no Kuģu reģistra uz berbouta fraktētāja iesnieguma pamata. Kuģi var izslēgt arī uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, ja ir notecējis berbouta līguma termiņš vai šādas tiesības kuģa īpašniekam ir paredzētas berbouta līgumā, vai berbouta līgums tiek izbeigts līgumā noteiktajā kārtībā. Kuģu reģistratoram ir tiesības izslēgt no Kuģu reģistra kuģi, kas tajā reģistrēts, pamatojoties uz berbouta līgumu, arī tad, ja iesniegums nav saņemts, bet ir notecējis berbouta līguma termiņš un uz tā pamata izdoto reģistrācijas apliecību derīguma termiņš. Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa berbouta fraktētājam vai kuģa īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

(41)(Izslēgta ar 10.01.2013. likumu)

(5)(Izslēgta ar 10.01.

1. likumu) 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 22.03.2007., 15.05.2008., 10.01.2013., 09.11.
2. un 28.05.
3. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.) 13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1)Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kurā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā un ārvalstī. Lai Latvijā reģistrētu kuģi, pamatojoties uz berbouta līgumu, berbouta fraktētājam jābūt Latvijā reģistrētai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2)Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Šādas reģistrācijas laikā kā kuģa valstiskās piederības pazīmes drīkst izmantot tikai šā kodeksa 4.panta otrajā daļā noteiktās pazīmes.

(3)Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un kuģa operatora vienošanās par kuģa tehnisko vadību, kurā obligāti iekļaujams noteikums par kuģa tehniskās vadības (tā ietver drošu kuģa pārvaldi atbilstoši ISM kodeksa prasībām) nodošanu kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis ir reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4)Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvo aktu prasības par kuģa karoga valsts uzraudzības īstenošanu. 17 (10.01.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2013.) 14.pants. Karoga pagaidu maiņa Ja, pamatojoties uz berbouta līgumu, Latvijā reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem citas valsts karoga vai arī citā valstī reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi ievēro šādus noteikumus: 1) atzīstot reģistrētās kuģa hipotēkas un citas tiesības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts normatīvos aktus; 2) Kuģu reģistrā ieraksta valsti, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt, vai kuģa sākotnējās reģistrācijas valsti, ja kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga; 3) Latvijas kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas tiesības vai ja nav saņemta visu hipotekāro kreditoru un citu apgrūtinājumu turētāju piekrišana; 4) tiesu izpildītājs paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) nosūta arī par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt; 5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 56.panta trešajā daļā minētā kuģa izslēgšanas apliecība, kuģu reģistrators pēc pircēja lūguma izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram bija atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, šīs tiesības anulētas. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.) IV nodaļa Ar kuģi saistīto tiesību nodibināšana 15.pants. Kuģis un ar to saistītās tiesības

(1)Kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā. Ar kuģi saistītās tiesības ir īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi.

(2)Kuģu reģistrā obligāti reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi, hipotēkas, šo tiesību nodrošinājumus un aizliegumus. Ja kuģis Kuģu reģistrā ir reģistrēts, pamatojoties uz berbouta līgumu, ar kuģi saistītās tiesības (izņemot berbouta līgumu), kā arī šo tiesību pārgrozījumus, dzēsumus, nodrošinājumus, aprobežojumus un aizliegumus reģistrē kuģa pamatreģistrācijas valsts reģistrā.

(3)Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai pēc šo tiesību reģistrēšanas Kuģu reģistrā. Ja kuģa reģistrācija ir veikta steidzamā kārtā, izmantojot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, jaunas tiesības netiek reģistrētas līdz dokumentu oriģinālu saņemšanai un to atbilstības pārbaudei. 19 (10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2013.) 16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1)Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un kas ir saņēmusi īpašuma apliecību. Par šā kodeksa

1. panta otrās daļas
2. punkta "d" apakšpunktā minētās zvejas laivas īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un saņēmusi reģistrācijas apliecību.

(2)Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir: 1) atsavināšanas līgums un kuģa nodošanas un pieņemšanas akts; 2) dokuments, kas apliecina tiesības iegūt kuģi īpašumā mantošanas ceļā, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā; 3) likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības; 4) ja uzbūvēts jauns kuģis, — būvētāja apliecinājums (sertifikāts), kurā norādīts kuģa ieguvējs; 5) citas valsts kuģu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izdota kuģa izslēgšanas apliecība, kurā norādītais īpašnieks ir tiesīgs reģistrēt īpašuma tiesības Kuģu reģistrā.

(3)Lai reģistrētu Kuģu reģistrā īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

(31)Ja kuģis ir kopīpašums, kuģa īpašuma apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās daļas. Kuģa reģistrācijas apliecībā norāda vienu no kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida vienošanos vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju. Ja kopīpašums ir Kuģu reģistrā reģistrēta zvejas laiva, tad visu minēto informāciju norāda zvejas laivas reģistrācijas apliecībā.

(4)Ja kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras administrāciju. Minētā prasība neattiecas uz kuģiem, kas tiek reģistrēti uz berbouta līguma pamata.

(5)Ministru kabinets nosaka šā panta ceturtajā daļā minētā kuģa īpašnieka pārstāvja pienākumus, kā arī minimālo pilnvaru apjomu un tam izvirzāmās prasības.

(6)Īpašuma tiesību uz kuģi maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir samaksāta kalendāra gada un iepriekšējo kalendāra gadu ietvaros aprēķinātā Latvijas kuģa uzraudzības maksa un veikta samaksa par Latvijas Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem. 20 (22.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013., 22.05.2014., 30.03.
2. un 09.11.
3. likumu, kas stājas spēkā 06.12.
4. Grozījums par pirmās daļas papildināšanu ar teikumu, kas paredz, ka par šā kodeksa
5. panta otrās daļas
6. punkta "d" apakšpunktā minētās zvejas laivas īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un saņēmusi reģistrācijas apliecību, kā arī šā kodeksa grozījums par 3.1 daļas papildināšanu ar teikumu, kas noteic, ka gadījumā, ja kopīpašums ir Kuģu reģistrā reģistrēta zvejas laiva, tad visu minēto informāciju norāda zvejas laivas reģistrācijas apliecībā, stājas spēkā 01.01.
7. Sk. pārejas noteikumu
8. punktu) 17.pants. Īpašuma tiesību atzīšana

(1)Ja iesnieguma iesniedzējs nevar iesniegt Latvijas Jūras administrācijai dokumentus, kas var būt par pamatu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz kuģi, tad par pamatu kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas īpašuma tiesības.

(2)Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt šos iebildumus tās noteiktajā termiņā. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.

1. un 22.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2016.) 18.pants. Brīvprātīgu tiesību reģistrēšana Brīvprātīgas tiesības Kuģu reģistrā var reģistrēt tikai tad, ja šīs tiesības ir nodibinājis pats kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. 22 19.pants. Prioritāte

(1)Reģistrētās tiesības ir prioritāras attiecībā pret nereģistrētajām tiesībām, izņemot jūras privilēģijas.

(2)Ja pastāv strīds par reģistrēto tiesību prioritāti, prioritāte ir tām tiesībām, kuras reģistrētas pirmās. Vienlaicīgi reģistrētām tiesībām ir vienlīdzīga prioritāte. 23 20.pants. Izņēmumi attiecībā uz prioritātes nosacījumiem

(1)Agrāk iegūtām nereģistrētām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret vēlāk iegūtām reģistrētām tiesībām, ja vēlāk iegūtās tiesības ir iegūtas brīvprātīgi un persona, kura iegūst tiesības, zina vai tai vajadzēja zināt par agrāk iegūtajām tiesībām.

(2)Reģistrēšana neietekmē ar likumu noteiktās tiesības, ja vien likums neparedz pretējo.

(3)Apgrūtinājumiem, kas nodoti no ārvalsts kuģu reģistra saskaņā ar šā kodeksa 44.pantu, ir prioritāte attiecībā pret citām tiesībām, un tie saglabā savu prioritāti saskaņā ar sākotnējo reģistrāciju ārvalsts kuģu reģistrā.

(4)Kuģa hipotēkas cesijas gadījumā cesionārs saglabā to prioritāti, kas noteikta šā kodeksa 19.pantā. 24 21.pants. Aizsardzība maksātnespējas gadījumā Lai maksātnespējas gadījumā aizsargātu brīvprātīgi nodibinātas tiesības, tās reģistrē Kuģu reģistrā ne vēlāk kā dienu pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šā kodeksa 20.panta trešajā un ceturtajā daļā. 25 22.pants. Prioritāte, ja reģistrēšanā pieļauta kļūda Ja tiesības Kuģu reģistrā ir reģistrētas kļūdaini vai nav reģistrētas 15 dienu laikā no to pieteikšanas brīža, tiesa var noteikt, ka prioritāte tiek dota brīvprātīgi nodibinātām tiesībām, kas reģistrētas vēlāk, šādos gadījumos: 1) vēlāk reģistrēto tiesību ieguvējs darbojies godprātīgi, reģistrējot šīs tiesības Kuģu reģistrā; 2) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, kuģa īpašnieks var netaisnīgi ciest zaudējumus, paļaujoties uz Kuģu reģistru; 3) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, kuģa īpašnieka zaudējumi var būtiski pārsniegt citas personas zaudējumus vai tas var būtiski ietekmēt vēlāk reģistrētās tiesības. 26 V nodaļa Izslēgšana no Kuģu reģistra un noilguma termiņš 23.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un apgrūtinājumu saglabāšana

(1)Kuģi nedrīkst izslēgt no Kuģu reģistra bez kuģa apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišanas. Ja apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana nav saņemta, Kuģu reģistrā izdara atzīmi par kuģa izslēgšanas iesnieguma saņemšanu, bet kuģi no Kuģu reģistra neizslēdz. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

(2)Ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana, kuģi izslēdz no Kuģu reģistra un kuģu reģistrators izsniedz kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā uzrādīti visi kuģa apgrūtinājumi.

(3)Kuģa ekspluatācijas pārtraukšana uz laiku neietekmē īpašuma tiesības uz kuģi un tā apgrūtinājumus. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.) 24.pants. Apgrūtinājumu dzēšana

(1)Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai tiesību turētāja rakstveida piekrišanu kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.

(2)Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas vai citas reģistrētās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem noteikumiem: 1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā; 2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3)Reģistrētā kuģa hipotēka un citi apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.

(4)Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus.

(5)Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi dzēš Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.

1. un 15.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.) 25.pants. Noilguma termiņš

(1)Kuģa apgrūtinājumi uzskatāmi par spēkā neesošiem, un tos var dzēst no Kuģu reģistra, kad beidzies apgrūtinājumu turētāja prasības noilguma termiņš, ja dokumenti, uz kuru pamata apgrūtinājumi reģistrēti Kuģu reģistrā, neparedz citādi.

(2)Cesijas ierakstīšana attiecībā uz iepriekš nodibinātu kuģa apgrūtinājumu nepārtrauc prasības noilguma termiņu, ja vien darījums, uz kura pamata notiek cesija, neietver apgrūtinājuma nodibināšanas nepārprotamu pārjaunojumu. Kuģa obligācijas summas palielinājums uzskatāms par šādu nepārprotamu pārjaunojumu. Ar pārjaunojuma ierakstīšanas datumu sākas jauns noilguma termiņš, kura ilgums ir tāds pats kā sākotnējais.

(3)Šā kodeksa 12.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētajos gadījumos kuģu reģistrators vienlaikus ar kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra dzēš visus reģistrētos kuģa apgrūtinājumus. Ja apgrūtinājumi dzēsti kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus. 29 26.pants. Kuģi, kas nav remontējami Ja atjaunot kuģi nav lietderīgi, kuģa īpašnieks uzaicinājuma kārtībā var iesniegt tiesā pieteikumu par trešās personas nereģistrēto tiesību dzēšanu attiecībā uz šo kuģi. 30 VI nodaļa Būvniecības stadijā esošu kuģu reģistrēšana Kuģu reģistrā un izslēgšana no tā 27.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā

(1)Būvniecības stadijā esošu kuģi, pamatojoties uz kuģa būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā. Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā aizsargā ieguvēja tiesības no kuģa būvniecības uzsākšanas brīža. Kuģubūvētāja paziņojums par lēmumu būvēt kuģi uz sava rēķina šā panta izpratnē uzskatāms par līdzvērtīgu kuģa būvniecības līgumam par ieguvēja līdzekļiem.

(2)Ministru kabinets nosaka, kādi kuģi uzskatāmi par būvniecības stadijā esošiem kuģiem. 31 28.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra vai attiecīgās kuģu reģistra grāmatas

(1)Būvniecības stadijā esošu kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz būvētāja vai ieguvēja iesniegumu. Lai kuģi, kas reģistrēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis, pārreģistrētu citā kuģu reģistra grāmatā, tam jābūt gatavam ekspluatācijai un jāatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām.

(2)Lai būvniecības stadijā esošu kuģi, kuram ir reģistrēti apgrūtinājumi, pārreģistrētu citā kuģu reģistra grāmatā, jāiesniedz tiesību turētāja rakstveida piekrišana pārreģistrācijai. Pēc tam kad būvniecības stadijā esošs kuģis pārreģistrēts citā kuģu reģistra grāmatā, reģistrētie apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti. 32 (10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2013.) VII nodaļa Jūras dzīļu resursu ieguves iekārtas 29.pants. Nostiprinātās iekārtas un to sistēmas

(1)Nostiprinātās iekārtas, kas atrodas būvniecības stadijā un paredzētas zemūdens dabas resursu pētīšanai, ieguvei, to uzglabāšanai vai līdzīga veida darbībām, pamatojoties uz nostiprinātās iekārtas būvniecības līgumu, pēc īpašnieka iesnieguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja šādas iekārtas tiks būvētas vai tās būvē Latvijā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām. Nostiprināto iekārtu sistēmas, pamatojoties uz šādu sistēmu būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja šīs sistēmas tiks būvētas vai tās būvē Latvijā.

(2)Nostiprinātās iekārtas, kuras izmanto zemūdens dabas resursu pētīšanai, ieguvei, to uzglabāšanai vai līdzīga veida darbībām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām.

(3)Nostiprinātajām iekārtām, ja nepieciešams, piemēro šīs sadaļas un šā kodeksa 30., 31. un 32.panta noteikumus. Līdz ar šādu iekārtu ieķīlāšanu var ieķīlāt arī papildierīces un iekārtas.

(4)Kuģu reģistrā reģistrētas būvniecības stadijā esošas nostiprinātās iekārtas vai nostiprināto iekārtu sistēmas var ieķīlāt, ja šīs iekārtas vai iekārtu sistēmas ir reģistrētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai. Šā kodeksa 31.panta pirmās daļas otrais teikums neattiecas uz nostiprinātajām iekārtām un iekārtu sistēmām. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2013.) C sadaļa Kuģa apgrūtinājumi un kuģa arests VIII nodaļa Kuģa hipotēka 30.pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka

(1)Ja īpašuma tiesības uz kuģi vai tā daļu reģistrētas Kuģu reģistrā, šo kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēku un stājas spēkā ar brīdi, kad tā reģistrēta Kuģu reģistra apgrūtinājumu reģistrācijas grāmatā. Kuģa obligācijā iekļauj ziņas par kuģa kreditoru un nodrošinātā prasījuma apmēru.

(2)Kuģu reģistrators reģistrē kuģu obligācijas tādā secībā, kādā tās tiek uzrādītas, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Kuģu reģistra apgrūtinājumu reģistrācijas grāmatā. Prasījuma tiesību pāreja vai maiņa neietekmē kuģa hipotēkas prioritāti. Ja uz kuģi vai tā daļu ir reģistrēta hipotēka, īpašuma tiesību maiņu var reģistrēt tikai ar hipotekārā kreditora piekrišanu.

(3)Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības uz kuģi, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu pārdod kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

(4)Būvniecības stadijā esošu kuģi var ieķīlāt būvētājs (ja kuģis tiek būvēts uz būvētāja rēķina), pasūtītājs (ja kuģis tiek būvēts par pasūtītāja līdzekļiem) vai būvētājam un pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Būvētāja un pasūtītāja kopīgi noslēgta kuģa obligācija uzskatāma par šādas vienošanās apliecinājumu. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2013.) 31.pants. Būvniecības stadijā esošu kuģu ieķīlāšana

(1)Ja līgumā nav noteikts citādi, tāda kuģa ieķīlāšana, kurš atrodas būvniecības stadijā vai kurš tiks būvēts Latvijā, attiecināma arī uz kuģa galvenajiem dzinējiem un lielākajām korpusa daļām, ja minētie dzinēji vai korpusa daļas tiek konstruētas vai atrodas galveno kuģubūvētāju teritorijā. Ja šīs daļas būvē citi Latvijas kuģubūvētāji, var vienoties, ka ieķīlāšana attiecas arī uz šīm daļām.

(2)Ja līgumā nav noteikts citādi, ķīlas tiesības tiek attiecinātas arī uz materiāliem un iekārtām, kas atrodas galveno kuģubūvētāju teritorijā vai kuģu būvētavā, kur tiek konstruēti galvenie dzinēji vai jebkura cita liela korpusa daļa, ja vien materiāli un aprīkojums ir skaidri identificējami pēc to marķējuma vai citādā veidā. 35 32.pants. Papildierīces

(1)Kuģa ieķīlāšana un citi apgrūtinājumi, kuri ir vai varētu tikt reģistrēti Kuģu reģistrā, attiecas arī uz katru atsevišķu kuģa daļu un visām papildierīcēm, kas atrodas uz kuģa vai ir īslaicīgi pārvietotas citur. Uz šādām papildierīcēm un kuģa daļām netiek nodibinātas atsevišķas tiesības. Degviela un citi patēriņa krājumi nav uzskatāmi par šādām papildierīcēm.

(2)Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz tām papildierīcēm, kuras pieder trešajai personai, un uz kuģa īpašnieka īrētām papildierīcēm. 36 IX nodaļa Jūras privilēģija 33.pants. Prasības, ko nodrošina jūras privilēģija

(1)Jūras privilēģija attiecībā uz kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai kuģu operatoru nodrošina prasības: 1) kas saistītas ar kuģa kapteiņa, virsnieku un citu kuģa apkalpes locekļu darbu uz kuģa, ieskaitot repatriācijas izdevumus un par viņiem izdarāmos sociālās apdrošināšanas maksājumus; 2) sakarā ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu (ieskaitot prasības uzturlīdzekļu piedziņai), kas radies uz ūdens vai sauszemes saistībā ar kuģa ekspluatāciju; 3) kas saistītas ar atlīdzību par kuģa glābšanu; 4) kas saistītas ar maksājumiem par ostu, kanālu un citu ūdensceļu izmantošanu un loču pakalpojumiem; 5) kas radušās kuģa darbības rezultātā un ir saistītas ar zaudējumu nodarīšanu īpašumam vai tā bojāeju, izņemot ar kuģi pārvadātās kravas, konteineru un pasažieriem piederošo mantu zaudējumu vai tām nodarītos bojājumus.

(2)Jūras privilēģija nenodrošina šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā minētās prasības, ja tās izriet: 1) no zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja normatīvie akti paredz atbildību neatkarīgi no vainas un atbildības obligāto apdrošināšanu vai citu nodrošinājumu; 2) no vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem. 37 34.pants. Jūras privilēģiju prioritāte

(1)Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.pantā, ir prioritāras attiecībā pret prasībām, kas izriet no kuģa hipotēkas vai citiem apgrūtinājumiem. Šā kodeksa 56.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās prasības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 33.pantā noteiktajām jūras privilēģijām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem.

(2)Ar atlīdzību par kuģa glābšanu saistītā jūras privilēģija ir prioritāra attiecībā pret tām jūras privilēģijām, kuras radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja prasības, kuras saistītas ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3)Prasības, kas nodrošinātas ar jūras privilēģiju, kura saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, apmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūras privilēģijas radās. Šādas jūras privilēģijas rodas tajā datumā, kad pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4)Šā kodeksa 33.pantā minētās jūras privilēģijas sakārto šajā pantā noteiktajā secībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus. Šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā noteiktās jūras privilēģijas vienas grupas ietvaros apmierina vienlaicīgi un proporcionāli. 38 35.pants. Aizturējuma tiesības

(1)Aizturējuma tiesības ir jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai saskaņā ar Civillikumu, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(2)Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās valdījumā, izņemot gadījumu, kad aizturējumu pārtrauc kuģa arests. 39 (22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.) 36.pants. Jūras privilēģijas raksturojums

(1)Jūras privilēģija ir piesaistīta kuģim neatkarīgi no īpašuma tiesību reģistrācijas vai kuģa karoga maiņas, izņemot šā kodeksa 56.pantā noteiktos gadījumus.

(2)Ja jūras privilēģija, kas nodrošina prasību, par kuru kuģa atsavinātājs nav personiski atbildīgs, pārstāj eksistēt vai iegūst zemāku prioritāti īpašuma tiesību pārejas gadījumā, minētais atsavinātājs ir atbildīgs kuģa kreditoram, kura prasība nodrošināta ar jūras privilēģiju, tādā apmērā, kādā kreditors nesaņem savu prasību apmierinājumu šo īpašuma tiesību pārejas dēļ. 40 37.pants. Jūras privilēģijas cesija

(1)Ar jūras privilēģiju nodrošinātas prasības cesija izraisa vienlaicīgu pašas jūras privilēģijas cesiju.

(2)Prasītājam, kura prasību nodrošina jūras privilēģija, nevar tikt cedētas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ko kuģa īpašniekam izmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. 41 X nodaļa Kravas privileģētās tiesības 38.pants. Ar kravas privileģētajām tiesībām nodrošinātās prasības Ar kravas privileģētajām tiesībām tiek nodrošinātas prasības šādā secībā: 1) prasības, kas saistītas ar atlīdzību par glābšanu un vispārējās avārijas atlīdzību; 2) kravas pārvadātāja vai kapteiņa prasības, kas radušās, īstenojot šajā kodeksā noteiktās tiesības, slēdzot līgumu vai citādi rīkojoties, vai uzņemoties izdevumus uz kravas īpašnieka rēķina; 3) kravas pārvadātāja prasības, kas izriet no fraktēšanas līguma tādā apmērā, kādā šādu prasību varētu celt pret kravas saņēmēju. 42 39.pants. Priekšrocības

(1)Kravas privileģētajām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret citiem kravas apgrūtinājumiem.

(2)Ar kravas privileģētajām tiesībām nodrošinātās prasības apmierina šā kodeksa 38.pantā noteiktajā secībā. Prasības, kas noteiktas vienā šā kodeksa 38.panta punktā, ir savā starpā vienlīdzīgas. No prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 38.panta 1. un 2.punktā, prioritāte ir jaunākajām prasībām, ja visas šīs prasības nav izraisījis viens gadījums. 43 40.pants. Kravas piegāde un noilguma termiņš

(1)Kravas privileģētās tiesības pārstāj pastāvēt, ja krava ir piegādāta, ja tā tiek pārdota piespiedu kārtā vai uz kravas īpašnieka rēķina.

(2)Ja persona, kura zina vai kurai vajadzēja zināt, ka uz kravu attiecas kravas privileģētās tiesības, piegādā kravu bez kreditora piekrišanas, tā kļūst personiski atbildīga par prasību, izņemot to prasības daļu, kuru nevar nodrošināt ar kravas privileģētajām tiesībām.

(3)Ja kravas saņēmējs nav personiski atbildīgs par prasību, viņš, saņemot kravu un zinot par pastāvošo prasību attiecībā uz šo kravu, kļūst atbildīgs tādā apmērā, kādā prasība nodrošināta ar saņemtās kravas privileģētajām tiesībām.

(4)Kravas privileģētās tiesības izbeidzas gada laikā no to rašanās brīža. 44 XI nodaļa Īpašie noteikumi, kas attiecas uz kuģa apgrūtinājumiem 41.pants. Ar kuģi saistīto tiesību pāreja Ja prasība ir nodrošināta ar kuģa hipotēku vai jūras privilēģiju, ar kuģi saistīto tiesību pārejas gadījumā tiesību pārņēmējs vienlaikus ar prasību pārņem arī kuģa hipotēku vai jūras privilēģiju. 45 42.pants. Apdrošināšana Jūras privilēģija neattiecas uz prasībām par apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Jūras privilēģijas turētājs nekļūst apdrošināts saskaņā ar kuģa apdrošināšanas līgumu. 46 43.pants. Prasības celšana Prasību, kuru nodrošina jūras privilēģija vai kravas privileģētās tiesības, var celt pret apgrūtināto objektu vai tā īpašnieku. Prasību, kuru nodrošina kravas privileģētās tiesības, kuģa īpašnieks nevar celt pret kuģa kapteini. 47 44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1)Kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja: 1) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs; 2) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

(2)Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3)Ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā. Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem.

(4)Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstī, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā. 48 (22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2007.) 45.pants. Piemērojamais likums

(1)Latvijas tiesā kuģa hipotēku, jūras privilēģiju vai kuģa aizturējuma tiesības apspriež saskaņā ar šā kodeksa 14., 30. — 37., 41. — 43., 55. un 56.pantu.

(2)Kuģa reģistrācijas valsts normatīvos aktus piemēro, ja tiek apspriesti jautājumi par: 1) reģistrēto apgrūtinājumu prioritāti attiecībā pret citiem reģistrētajiem apgrūtinājumiem un sekām attiecībā uz trešo personu tiesībām un pienākumiem, izņemot šo apgrūtinājumu prioritāti attiecībā pret jūras privilēģiju un aizturējuma tiesībām; 2) jebkuriem ar normatīvajiem aktiem noteiktiem apgrūtinājumiem kuģim, ja šo apgrūtinājumu prioritāte seko pēc reģistrētajiem apgrūtinājumiem.

(3)Šā panta otrās daļas noteikumi attiecas arī uz būvniecības stadijā esošiem kuģiem. Aizturējuma tiesību un citu būvējamo kuģu apgrūtinājumu prioritāte tiek apspriesta, ievērojot kuģubūves valsts normatīvos aktus. 49 46.pants. Piespiedu pārdošana ārvalstī Visas jūras privilēģijas, reģistrētās hipotēkas un citi kuģa apgrūtinājumi zaudē spēku pēc kuģa piespiedu pārdošanas ārvalstī, ja pārdošanas laikā kuģis bijis attiecīgās valsts teritorijā un pārdošana notikusi saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un ārvalsts tiesas nolēmums atzīts Latvijā. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2013.) XII nodaļa Kuģa arests kā jūras prasības nodrošinājuma līdzeklis 47.pants. Kuģa aresta piemērošanas vispārīgie noteikumi

(1)Civilprocesa likuma 19. un 77.nodaļas noteikumus kuģa arestam piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(2)Šā kodeksa izpratnē arests nozīmē jebkuru kuģa aizturēšanu vai tā pārvietošanas aizliegumu saskaņā ar tiesas nolēmumu, lai nodrošinātu jūras prasību. Arests nenozīmē kuģa apķīlāšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu, vai cita piespiedu līdzekļa izmantošanu, tajā skaitā kuģa aizturēšanu administratīvā kārtībā, īstenojot ostu valsts kontroli un kuģošanas režīma uzraudzību Latvijas ūdeņos.

(3)Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz kuģu kravas, frakts, degvielas un rezerves daļu apķīlāšanu. 51 48.pants. Jūras prasība

(1)Jūras prasība ir tāda prasība, kas celta sakarā ar: 1) zaudējumiem vai bojājumiem, ko izraisa kuģa darbība; 2) cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies uz ūdens vai sauszemes saistībā ar kuģa ekspluatāciju; 3) glābšanu vai jebkuru glābšanas līgumu, arī īpašo kompensāciju par tāda kuģa vai kravas glābšanu, kas apdraud vidi; 4) kuģa radītu kaitējumu vai kaitējuma draudiem videi (arī piekrastei) vai ar vidi saistītām interesēm; tādiem saprātīgiem un pamatotiem pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu vai novērstu šādus kaitējumus; atlīdzību par šādiem kaitējumiem; tādu pasākumu izmaksām, kuri veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu dabas vidi; kaitējumiem, kas radušies vai varēja rasties trešajai personai saistībā ar videi nodarīto kaitējumu; šajā punktā minētajiem apstākļiem līdzīgiem kaitējumiem, zudumiem vai izmaksām; 5) izmaksām un izdevumiem, kas saistīti ar nogrimuša, bojāta, uz sēkļa uzskrējuša vai pamesta kuģa izcelšanu, pārvietošanu, atgūšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu, ieskaitot visu, kas atrodas vai atradās uz kuģa, kā arī izmaksām vai izdevumiem, kas saistīti ar pamesta kuģa saglabāšanu un tā apkalpes uzturēšanu; 6) līgumu par kuģa iznomāšanu vai izmantošanu saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu; 7) līgumu par kravas vai pasažieru pārvadājumu ar kuģi saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu; 8) zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies kravai vai saistībā ar kravu (ieskaitot bagāžu), kura tiek pārvadāta ar kuģi; 9) vispārējo avāriju; 10) vilkšanas pakalpojumu sniegšanu; 11) loča pakalpojumu sniegšanu; 12) kuģa darbībai, vadībai, saglabāšanai vai uzturēšanai piegādātām precēm, materiāliem, krājumiem, degvielu, iekārtām (ieskaitot konteinerus) vai sniegtiem pakalpojumiem; 13) kuģa būvēšanu, remontu, rekonstrukciju, kuģa pārveidošanu vai iekārtu uzstādīšanu; 14) maksājumiem par ostas, kanāla, doka vai citu ūdensceļu izmantošanu; 15) kapteinim, virsniekiem un citiem apkalpes locekļiem paredzētajām algām un citām ar viņu darbu uz kuģa saistītām naudas summām, ieskaitot repatriācijas izdevumus un sociālās apdrošināšanas maksājumus; 16) kuģa vai tā īpašnieka krastaprūpes (disbursmenta) rēķiniem; 17) kuģa apdrošināšanas prēmijām (ieskaitot savstarpējās apdrošināšanas iemaksas), kuras maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuras tiek maksātas kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā; 18) jebkuru komisijas naudu, starpnieku vai aģentu pakalpojumu maksājumiem, kurus par kuģi maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuri tiek maksāti kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā; 19) jebkuriem strīdiem par kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām; 20) jebkuriem strīdiem starp kuģa kopīpašniekiem par kuģa nodarbinātību vai iegūto peļņu; 21) kuģa hipotēku vai hipotekārajām prasībām, vai jebkādiem tāda paša veida apgrūtinājumiem attiecībā uz kuģi; 22) jebkuru strīdu par kuģa pārdošanas līgumu.

(2)Jūras prasību var balstīt uz vienu vai vairākiem šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. 52 49.pants. Priekšnoteikumi kuģa arestam

(1)Kuģi drīkst arestēt vai atbrīvot no aresta tikai ar tiesas nolēmumu. Kuģi drīkst arestēt arī pirms prasības celšanas tiesā.

(2)Lai nodrošinātu jūras prasību, kuģi drīkst arestēt arī tad, ja saskaņā ar līguma nosacījumiem par jurisdikciju, šķīrējtiesu vai piemērojamo likumu vai uz likuma pamata jūras prasība, kas nodrošināta ar kuģa arestu, ir piekritīga citai tiesai, citas valsts tiesai vai lietu izskata saskaņā ar citas valsts normatīvajiem aktiem. 53 50.pants. Tiesības arestēt kuģi

(1)Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja attiecībā uz šo kuģi pastāv jūras prasība un ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 1) persona, kurai kuģis piederēja jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī; 2) persona, kura bija kuģa berbouta fraktētājs jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir berbouta fraktētājs vai kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī; 3) prasība izriet no kuģa hipotēkas vai cita tāda paša veida apgrūtinājuma; 4) prasība attiecas uz kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām; 5) prasība vērsta pret kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju, kuģa operatoru un šo prasību nodrošina jūras privilēģija.

(2)Arestēt drīkst arī jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kura ir atbildīga par jūras prasību un prasības rašanās brīdī bija: 1) tā kuģa īpašnieks, attiecībā uz kuru radusies jūras prasība; 2) šā kuģa berbouta, laika vai reisa fraktētājs.

(3)Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz prasībām, kuras izriet no kuģa īpašuma un valdījuma tiesībām. 54 51.pants. Kuģa atbrīvošana no aresta

(1)Tiesa atceļ kuģa arestu, ja ir sniegts atbilstošs nodrošinājums.

(2)Ja puses nevar vienoties par nodrošinājuma apmēru un veidu, to nosaka tiesa, nepārsniedzot arestētā kuģa vērtību.

(3)Lūgumu atbrīvot kuģi no aresta pret nodrošinājumu neuzskata par atbildības atzīšanu, atteikšanos no aizstāvības vai tiesībām ierobežot atbildību.

(4)Ja kuģis ir arestēts citā valstī un netiek atbrīvots no aresta, kaut gan nodrošinājums par to pašu prasību ir iesniegts Latvijas tiesā, Latvijas tiesa šo nodrošinājumu atceļ.

(5)Ja kuģis, pamatojoties uz attiecīgu nodrošinājumu, ir atbrīvots no aresta citā valstī, nodrošinājumu par to pašu prasību Latvijā atdod tādā apmērā (piemērojot zemāko summu), lai kopējais nodrošinājuma apmērs abās valstīs nepārsniegtu: 1) prasību, par kuru kuģis arestēts; 2) kuģa vērtību.

(6)Šā panta piektajā daļā noteikto atbrīvošanu no aresta var prasīt, ja sniegtais nodrošinājums citā valstī ir prasītājam pieejams un brīvi saņemams.

(7)Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedz nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt šāda nodrošinājuma samazināšanu, maiņu vai atcelšanu. 55 52.pants. Tiesības uz atkārtotu kuģa arestu

(1)Ja kuģis ir bijis arestēts un arests atcelts vai arī attiecībā uz kuģi ir sniegts cits nodrošinājums, kas nodrošina jūras prasību, šo kuģi nedrīkst arestēt atkārtoti vai arestēt par nodrošināto prasību, izņemot šādus gadījumus: 1) nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams, ievērojot nosacījumu, ka nodrošinājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt kuģa vērtību; 2) persona, kas sniegusi nodrošinājumu, nespēj vai nespēs pilnīgi vai daļēji izpildīt saistības; 3) arestētais kuģis ir atbrīvots vai iepriekš sniegtais nodrošinājums atcelts: a) pēc prasītāja lūguma vai ar prasītāja pamatotu un saprātīgu piekrišanu, b) tāpēc ka prasītājs, saprātīgi rīkojoties, nevarēja apturēt aresta atcelšanu.

(2)Jebkuru citu kuģi, kuru varētu arestēt, pamatojoties uz vienu un to pašu jūras prasību, nedrīkst arestēt, izņemot šādus gadījumus: 1) nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams; 2) ir piemērojami šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi.

(3)Šā panta izpratnē jēdziens "kuģa atbrīvošana" nenozīmē nelikumīgu atbrīvošanu vai izvairīšanos no aresta. 56 53.pants. Arestēto kuģu īpašnieku un berbouta fraktētāju aizsardzība

(1)Lai arestētu kuģi vai saglabātu tā arestu, tiesa var uzlikt par pienākumu prasītājam, kurš lūdz kuģa arestu vai pēc kura pieteikuma kuģis arestēts kā prasības nodrošinājums, sniegt nodrošinājumu tādā veidā un apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par nepieciešamiem, lai atlīdzinātu jebkura veida zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam kuģa aresta dēļ un par ko prasītājs var būt atbildīgs, tai skaitā par tādiem zaudējumiem, kurus atbildētājam varētu radīt: 1) nepamatots vai nelikumīgs kuģa arests; 2) pieprasīts un sniegts nesamērīgi liels nodrošinājums.

(2)Tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu par kuģa arestu, var lemt par to, vai un cik lielā apmērā prasītājs ir atbildīgs par kaitējumu un zaudējumiem, kas radušies aresta dēļ, tai skaitā: 1) nepamatota vai nelikumīga aresta dēļ; 2) nesamērīgi liela nodrošinājuma pieprasīšanas un sniegšanas dēļ.

(3)Nosakot prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu, piemēro Latvijas normatīvos aktus.

(4)Ja lietu pēc būtības izskata citas valsts tiesa vai šķīrējtiesa saskaņā ar šā kodeksa 54.panta noteikumiem, tiesvedību par prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu aptur, līdz tiek pieņemts ārvalsts tiesas nolēmums.

(5)Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir sniegusi nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt tiesu to samazināt, mainīt vai atcelt. 57 54.pants. Lietas izskatīšana pēc būtības

(1)Ja kuģis ir arestēts Latvijā vai arests atcelts pret attiecīgu nodrošinājumu, lietu pēc būtības izskata Latvijas tiesa, izņemot gadījumu, kad puses labprātīgi vienojas nodot strīdu izskatīšanai citas valsts tiesā, kas piekrīt izskatīt lietu pēc būtības, vai šķīrējtiesā.

(2)Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, ja lietas izskatīšana pēc būtības ir piekritīga citas valsts tiesai.

(3)Latvijas tiesa nosaka prasītājam termiņu prasības iesniegšanai piekritīgajā tiesā vai šķīrējtiesā, ja Latvijas tiesa pieņēmusi nolēmumu par kuģa arestu vai aresta aizstāšanu ar cita veida nodrošinājumu, bet: 1) nav tiesīga izskatīt lietu pēc būtības; 2) ir atteikusies izskatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4)Ja prasība netiek iesniegta šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, tiesa pēc ieinteresētās personas lūguma lemj par arestētā kuģa vai sniegtā nodrošinājuma atcelšanu.

(5)Gadījumā, kad prasība ir iesniegta šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā vai kad tiesvedība ir uzsākta, jebkāds likumīgā spēkā stājies ārvalsts tiesas nolēmums attiecībā uz arestēto kuģi vai sniegto nodrošinājumu ir atzīstams un izpildāms, ja: 1) atbildētājam ir attiecīgi paziņots par šādu tiesvedību un dota iespēja piedalīties tiesas procesā; 2) šāda atzīšana nav pretrunā ar valsts publisko kārtību. 58 55.pants. Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) paziņojums

(1)Pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) un nosūta to šādām personām: 1) kuģu reģistratoram; 2) visu to kuģa hipotēku vai citu reģistrēto tiesību turētājiem, kuras nav noformētas uz uzrādītāju; 3) visu to kuģa hipotēku vai citu reģistrēto tiesību turētājiem, kuras noformētas uz uzrādītāju, kā arī šā kodeksa 33.pantā noteikto jūras privilēģiju turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu izpildītāju par savām prasībām; 4) kuģa īpašniekiem.

(2)Paziņojumu nosūta 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) datuma, un tajā iekļauj šādas ziņas: 1) kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizstāvēt savas intereses; 2) ja kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu nevar precīzi noteikt, paziņo aptuveno kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un paredzamo vietu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.

(3)Ja paziņojums nosūtīts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu, nosūta arī atkārtotu paziņojumu par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu. Šādu atkārtotu paziņojumu nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles).

(4)Šajā pantā minēto paziņojumu noformē rakstveidā un nosūta ierakstītā pasta sūtījumā vai izmanto citus sakaru līdzekļus, kas nodrošina apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. Vienlaikus ar šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu nosūtīšanu tiesu izpildītājs publicē šos paziņojumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2016.) 56.pants. Prasījumu dzēšana kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā

(1)Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas un citi apgrūtinājumi, izņemot tos, kurus ar šo tiesību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citas prasības dzēšamas, ja: 1) pārdošanas (izsoles) laikā kuģis atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajā teritorijā; 2) pārdošana (izsole) notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, to skaitā šā kodeksa 55.panta un šā panta noteikumiem.

(2)No kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumiem tiek apmierinātas prasības šādā secībā: 1) prasības par izdevumiem, kas saistīti ar kuģa arestu un piespiedu pārdošanu (izsoli), to skaitā kuģa un kuģa apkalpes uzturēšanas izmaksas, darba algas un citas šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktā minētās izmaksas; 2) prasības par izdevumiem, kas radušies kompetentai institūcijai, izceļot nogrimušu vai pārvietojot nelaimes gadījumā cietušu kuģi, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi; 3) prasības, kas saistītas ar nodokļu un nodevu parādu maksājumiem; 4) prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu, ievērojot šā kodeksa 34.panta otrās un trešās daļas noteikumus; 5) prasības, ko nodrošina jūras privilēģija, izņemot prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu; 6) kuģubūvētāju un kuģu remontētāju prasības, ja viņi pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) ir izmantojuši savas aizturējuma tiesības; 7) prasības, kas saistītas ar ķīlām, hipotēkām un citiem reģistrētiem apgrūtinājumiem; 8) pārējās jūras prasības; 9) citas prasības.

(3)Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā tiesa apstiprina izsoles aktu un pieņem lēmumu par pārdotā kuģa īpašuma tiesību nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī par kuģa hipotēku, apgrūtinājumu, citu Kuģu reģistrā reģistrēto prasījumu un jūras privilēģiju dzēšanu, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, kuģu reģistrators dzēš visas kuģa hipotēkas, apgrūtinājumus un citus Kuģu reģistrā reģistrētos prasījumus, kā arī nostiprina pircēja īpašuma tiesības uz kuģi vai izdod kuģa izslēgšanas apliecību.

(4)Tiesu izpildītājs nodrošina to, lai jebkuri piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumi ir pieejami un brīvi saņemami. 60 XII1 nodaļa. Kuģa apdrošināšana pret jūras prasībām(Nodaļa 15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 56.1 pants. Apdrošināšanas pienākuma vispārīgās prasības

(1)Ja Latvijas kuģa tilpība ir 300 tilpības vienības vai lielāka, tā īpašniekam, berbouta fraktētājam vai citai par kuģa darbību atbildīgai personai ir pienākums apdrošināt kuģi pret jūras prasībām, uz kurām attiecināmi ierobežojumi, kas noteikti 1976.gada Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši grozījumiem, kuri tajā izdarīti ar 1996.gada protokolu (turpmāk — LLMC).

(2)Apdrošināšana šīs nodaļas izpratnē ir apdrošināšana ar pašrisku vai bez tā, pašapdrošināšana, kā arī cits līdzīgs finansiālais nodrošinājums.

(3)Šā panta pirmajā daļā minēto apdrošināšanu pierāda apdrošinātāja izsniegts dokuments, kurš apliecina apdrošināšanas līguma esamību (turpmāk šajā pantā — dokuments) un kurā iekļaujama šāda informācija: 1) kuģa vārds, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) numurs un pieraksta osta; 2) kuģa īpašnieka, berbouta fraktētāja vai citas par kuģa darbību atbildīgas personas vārds, uzvārds vai nosaukums un galvenā komercdarbības vieta; 3) apdrošinājuma veids un ilgums; 4) apdrošinātāja nosaukums, juridiskā adrese (mītnes vai reģistrācijas vieta) un apdrošināšanas līguma noslēgšanas vieta.

(4)Ja dokuments nav angļu, franču vai spāņu valodā, tam pievienojams tulkojums kādā no šīm valodām. Dokuments glabājams uz kuģa.

(5)Šīs nodaļas noteikumus piemēro arī ārvalstu kuģiem, kuri ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā vai iziet no tās, kā arī atrodas Latvijas teritoriālajā jūrā.

(6)Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro valstij piederošiem vai tās lietošanā esošiem kuģiem, kuri tiek izmantoti vienīgi valsts vajadzībām un nekomerciālos nolūkos. 61 56.2 pants. Apdrošināšanas summa Šā kodeksa 56.1 panta pirmajā daļā minētā apdrošināšanas summa katram kuģim katrā nelaimes gadījumā atbilst šā kodeksa 69.panta pirmajā un otrajā daļā un 70.panta pirmajā daļā noteiktajai attiecīgā atbildības ierobežojuma maksimālajai summai. 62 D sadaļa Atbildība XIII nodaļa Atbildības vispārīgie noteikumi 57.pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1)Saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem kuģa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa dienestā esošā kapteiņa, apkalpes, loča un citu personu vainas dēļ, tām veicot savus darba pienākumus saistībā ar attiecīgo kuģi.

(2)Kuģa īpašnieks, kas ir atbildīgs saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ņemot vērā šā kodeksa 282.panta noteikumus, var prasīt zaudējumu atlīdzību izmaksātās summas apmērā no personas, kas izraisījusi zaudējumus. Šā kodeksa 282.panta noteikumus piemēro arī attiecībā uz citiem kuģa apkalpes locekļiem. 63 58.pants. Kodolpostījumi Šā kodeksa noteikumi neietekmē citos normatīvajos aktos paredzēto atomkuģa īpašnieka (operatora) atbildību par kodolpostījumu. 64 XIV nodaļa Sadursmes 59.pants. Nejaušas sadursmes Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas dēļ, kā arī tad, ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis, arī tad, ja kuģi (vai viens no tiem) nelaimes gadījuma brīdī ir noenkuroti vai citādā veidā nostiprināti. 65 60.pants. Sadursmes, kas radušās vienas puses vai abu pušu vainas dēļ

(1)Ja bojājumi kuģim, kravai vai personām radušies kuģu sadursmes dēļ un vainīga ir tikai viena puse, tā sedz visus zaudējumus.

(2)Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes dēļ radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(3)Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(4)Par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir gan solidāri, gan atsevišķi atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu samaksājis lielāku summu nekā pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģa īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(5)Persona, pret kuru tiek celta šāda regresa prasība, var izmantot tiesības ierobežot savu atbildību vai tikt atbrīvotai no atbildības saskaņā ar likumu vai līgumu tādā pašā veidā kā tad, ja šo prasību būtu cēlusi cietusī puse. Šāds atbildības ierobežojums vai atbrīvojums no tās nevar ierobežot atbildību vai atbrīvot no tās lielākā mērā, nekā noteikts šā kodeksa XV, XVI un XVII nodaļā vai attiecīgā ārvalsts likumā, kuru piemēro saskaņā ar starptautiskajām privāttiesību normām.

(6)Tiesības uz sadursmes dēļ radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu prasību izpildes. 66 61.pants. Atbildība par faktiski nenotikušu sadursmi Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 60.pantu. 67 62.pants. Kuģa sadursme ar citiem objektiem Šīs nodaļas noteikumus piemēro arī tad, ja notikusi kuģa sadursme ar jebkuru citu objektu. 68 63.pants. Pienākums sniegt palīdzību

(1)Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinis iespēju robežās, nepakļaujot nopietnām briesmām savu kuģi, apkalpi un pasažierus: 1) gatavojas sniegt palīdzību citam kuģim, kamēr nav pārliecinājies, ka tam palīdzība nav nepieciešama; 2) veic visu iespējamo, lai glābtu briesmās esošu cilvēku dzīvību; 3) paziņo otra kuģa kapteinim sava kuģa vārdu un pieraksta ostu, kā arī izbraukšanas ostu un ostu, uz kuru kuģis dodas.

(2)Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, viņš ir atbildīgs saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 69 XV nodaļa Atbildības ierobežošana 64.pants. Personas, kurām ir tiesības ierobežot atbildību

(1)Kuģa īpašnieki un glābēji saskaņā ar šīs nodaļas un LLMC noteikumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kas paredzētas šā kodeksa 65.pantā.

(2)Šīs nodaļas izpratnē jēdziens "kuģa īpašnieks" attiecas uz kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeri vai operatoru.

(3)Ja kāda no šā kodeksa 65.pantā noteiktajām prasībām ir celta pret jebkuru personu, par kuras darbību vai bezdarbību ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot šajā nodaļā paredzēto atbildības ierobežošanu.

(4)Šajā nodaļā jēdziens "kuģa īpašnieka atbildība" nozīmē atbildību tajos gadījumos, kad prasība celta pret kuģi.

(5)Atbildības apdrošinātājam ir tiesības izmantot šajā nodaļā paredzētās priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds pieejams pašam apdrošinātājam, ja tas skar prasības, uz kurām attiecas atbildības ierobežošana saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(6)Lūgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu. 70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 65.pants. Prasības, uz kurām attiecas atbildības ierobežošana

(1)Ievērojot šā kodeksa

1. un 67.pantu, atbildības ierobežošanu piemēro attiecībā uz: 1) prasībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu, vai īpašuma bojāeju, vai bojājumu nodarīšanu īpašumam (ieskaitot ostu būvju un iekārtu, ūdenstilpju, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus), ja tas noticis uz kuģa vai ir tieši saistīts ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām un no tām izrietošajiem zaudējumiem; 2) prasībām, kas saistītas ar zaudējumu, kurš radies pasažieru vai viņu bagāžas pārvadāšanas aizkavēšanās dēļ; 3) prasībām, kas saistītas ar zaudējumu, kurš radies neatļautas darbības (delikta) dēļ, ja tas noticis tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām; 4) prasībām, kas saistītas ar kuģa izcelšanu, aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu (ieskaitot visu, kas atrodas vai atradās uz kuģa), ja kuģis ir nogrimis, cietis avārijā, uzskrējis uz sēkļa vai pamests; 5) prasībām, kas saistītas ar kuģa kravas aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu; 6) jebkurām citām prasībām, kuras saistītas ar zaudējumiem, kas ir šīs daļas
2. — 5.punktā minēto prasību pamatā, un par kurām persona, kas ir atbildīga par zaudējumiem, var ierobežot savu atbildību.

(2)Atbildības ierobežošanu attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām piemēro arī tad, ja tās celtas regresa kārtībā vai tāpēc, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4.,

1. un 6.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja tās attiecas uz atlīdzību, kas izriet no līguma, kurš noslēgts ar personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. 71 66.pants. Prasības, attiecībā uz kurām nepiemēro atbildības ierobežošanu Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro attiecībā uz: 1) prasībām, kas saistītas ar glābšanas atlīdzību, ieskaitot prasības (ja tādas ir) par īpašu kompensāciju saskaņā ar grozītās 1989.gada Starptautiskās glābšanas konvencijas 14.pantu, vai iemaksām vispārējās avārijas gadījumā; 2) prasībām, kas saistītas ar naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1992.gada Protokola par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem izpratnē; 3) jebkuras starptautiskās konvencijas vai Latvijas normatīvo aktu prasībām, kuras regulē vai aizliedz kodolpostījuma radīto zaudējumu atbildības ierobežošanu; 4) prasībām pret atomkuģa kapteini par kodolpostījuma radītajiem zaudējumiem; 5) prasībām, ko iesnieguši kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām, ieskaitot viņu mantiniekus vai citas personas, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām starp kuģa īpašnieku vai glābēju un viņa darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību vai viņš var ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par šā kodeksa 69.pantā noteikto. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 67.pants. Darbības, kas nepieļauj atbildības ierobežošanu Persona, kura ir atbildīga par zaudējumiem, nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja pierādīts, ka zaudējumi radušies šīs personas darbības vai bezdarbības dēļ, kuras nolūks bijis radīt šādu zaudējumu, vai tādēļ, ka šī persona, apzinādamās šādu zaudējumu iespējamību, tomēr rīkojās neuzmanīgi. 73 68.pants. Pretprasības Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot savu atbildību saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, pret prasītāju ir no tā paša gadījuma izrietoša pretprasība, abu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas un šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz atlikumu, ja tāds ir. 74 69.pants. Vispārējie atbildības ierobežojumi

(1)Atbildības robeža attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu, par katru konkrētu gadījumu, izņemot šā kodeksa 70.pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā apmērā: 1) 3,02 miljoni norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 2000 tilpības vienības; 2) par kuģi, kura tilpība ir lielāka par 2000 tilpības vienībām, šīs daļas 1.punktā minētajai summai pieskaita:

1. a)ja tilpība ir no 2001 līdz 30 000 tilpības vienībām, — par katru vienību 1208 norēķina vienības,
2. b)ja tilpība ir no 30 001 līdz 70 000 tilpības vienībām, — par katru vienību 906 norēķina vienības,
3. c)par katru vienību, kas pārsniedz 70 000 tilpības vienības, — 604 norēķina vienības.

(2)Atbildības robeža attiecībā uz jebkurām cita veida prasībām par katru konkrētu gadījumu, izņemot šā kodeksa 70.pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā apmērā: 1) 1,51 miljons norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 2000 tilpības vienības; 2) par kuģi, kura tilpība ir lielāka par 2000 tilpības vienībām, šīs daļas 1.punktā minētajai summai pieskaita:

1. a)ja tilpība ir no 2001 līdz 30 000 tilpības vienībām, — par katru vienību 604 norēķina vienības,
2. b)ja tilpība ir no 30 001 līdz 70 000 tilpības vienībām, — par katru vienību 453 norēķina vienības,
3. c)par katru vienību, kas pārsniedz 70 000 tilpības vienības, — 302 norēķina vienības.

(3)Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nav pietiekama, lai pilnībā apmierinātu attiecīgās prasības, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta otro daļu, izmanto, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu par šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs šā panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(4)Glābēja atbildības robeža tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi, kura tilpība ir 1500 tilpības vienību, ja glābšanas operācijas netiek veiktas no kuģa vai tiek veiktas tieši uz tā kuģa, kuram glābējs sniedz glābšanas pakalpojumus.

(5)Šā kodeksa izpratnē jēdziens "kuģa tilpības vienība" ir kuģa bruto tilpības vienība, kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.) 70.pants. Atbildības ierobežošana attiecībā uz pasažieru prasībām

(1)Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa, kas saistīta ar kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu, ko izraisījis atsevišķs gadījums, ir 175 000 norēķina vienību, reizinātas ar pasažieru skaitu, kādu kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar pasažieru kuģa drošības apliecību.

(2)Šajā pantā ar jēdzienu "kuģa pasažieru prasības par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu" saprot ikvienu personas vai tās vārdā celtu prasību, ja šī persona: 1) tiek pārvadāta ar kuģi saskaņā ar pasažieru pārvadājuma līgumu; 2) ar pārvadātāja piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvniekus saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu. 76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 71.pants. Norēķina vienību pārrēķināšana Latvijas valūtā

(1)Ar šā kodeksa 69. un 70.pantā minēto jēdzienu "norēķina vienība" saprot speciālās aizņēmuma tiesības, ko nosaka Starptautiskais valūtas fonds.

(2)Šā kodeksa

1. un 70.pantā noteiktās summas pārrēķina euro atbilstoši grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāta fonda summa vai sniegts atbilstošs nodrošinājums. 77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 72.pants. Prasību apvienošana Atbildības ierobežošanu, kas noteikta šā kodeksa
3. un 70.pantā, piemēro prasību kopumam, ko izraisījis atsevišķs gadījums un kas ir vērsts pret kuģa īpašnieku un ikvienu personu, par kuru kuģa īpašnieks ir atbildīgs. 78 XVI nodaļa Atbildības ierobežojuma fonds 73.pants. Atbildības ierobežošanas priekšnoteikums Ja pret kuģa īpašnieku tiesā celta kāda no šā kodeksa 65.pantā noteiktajām prasībām, kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot savu atbildību, izveidojot Atbildības ierobežojuma fondu (turpmāk šajā sadaļā — Vispārējais fonds). 79 74.pants. Vispārējā fonda izveidošana

(1)Tiesa pieņem nolēmumu par Vispārējā fonda izveidošanu pēc tās personas pieteikuma, pret kuru attiecīgajā tiesā ir celta prasība. Vispārējo fondu veido, ņemot vērā šā kodeksa 69. un 70.pantā noteikto summu, kā arī ar to saistītos procentus, ko aprēķina par laika periodu no datuma, kad noticis gadījums, kas izraisījis atbildību, līdz datumam, kad izveidots Vispārējais fonds. Jebkuru šādi izveidotu fondu izmanto vienīgi to prasību apmierināšanai, uz kurām var attiecināt atbildības ierobežojumu.

(2)Vispārējais fonds, kuru izveidojusi viena no šā kodeksa 72.pantā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas šajā pantā minētās personas. 80 75.pants. Vispārējā fonda sadale

(1)Ievērojot šā kodeksa 69. un 70.panta noteikumus, Vispārējo fondu sadala prasītājiem proporcionāli apmierinātajām prasībām.

(2)Ja par zaudējumiem atbildīgā persona vai apdrošinātājs ir samaksājis prasības summu, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, pirms fonds ir sadalīts, šī persona samaksātās summas apmērā iegūst prasījuma tiesības, kuras persona, kas saņēma samaksāto summu, būtu varējusi izmantot saskaņā ar šo nodaļu.

(3)Šā panta otrajā daļā noteikto prasījuma tiesību pāreju var izmantot arī citas personas attiecībā uz jebkuru zaudējumu atlīdzību, kuru tās ir samaksājušas.

(4)Ja par zaudējumiem atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē, ka tai būs jāmaksā zaudējumu atlīdzība, attiecībā uz kuru tā varētu izmantot šā panta otrajā un trešajā daļā paredzēto prasījuma tiesību pāreju, ja zaudējumu atlīdzība būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tad tiesa, ar kuras nolēmumu Vispārējais fonds ir izveidots, var pieņemt nolēmumu par tādas summas nodalīšanu, kas dotu iespēju šai personai vēlāk iesniegt prasību, ko var apmierināt no Vispārējā fonda. 81 76.pants. Aizliegums attiecībā uz citām darbībām

(1)Ja Vispārējais fonds izveidots saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu, personai, kas cēlusi prasību, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, aizliegts vērst piedziņu pret jebkuru citu tās personas īpašumu, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds.

(2)Jebkuru kuģi vai citu īpašumu, kas pieder personai, kura izveidojusi vai kuras vārdā ir izveidots Vispārējais fonds, un kas, pamatojoties uz prasību, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, ir arestēts vai apķīlāts jebkurā LLMC dalībvalstī, var atbrīvot no aresta vai apķīlājuma ar tiesas nolēmumu. Šādu atbrīvojumu piemēro, ja Vispārējais fonds izveidots, pamatojoties uz tādas tiesas nolēmumu, kuras piekritībā ir: 1) osta, kurā gadījums noticis, vai ienākšanas osta, ja tas noticis ārpus ostas; 2) osta, kurā pasažieri izkāpj krastā (attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarītu kaitējumu); 3) izkraušanas osta (attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar bojātu kravu); 4) valsts, kurā kuģim vai citam īpašumam uzlikts arests.

(3)Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro tikai tad, ja prasītājs var celt no Vispārējā fonda apmierināmu prasību tiesā, ar kuras nolēmumu minētais fonds ir izveidots, un ja šis fonds ir brīvi pieejams prasītājam. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 77.pants. Vispārējā fonda izveidošana un sadale Vispārējā fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem. 83 78.pants. Piemērošana

(1)Šīs nodaļas noteikumus piemēro, ja jebkura šā kodeksa 64.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību Latvijas tiesā vai panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu no aresta vai apķīlāšanas vai cita nodrošinājuma atcelšanu.

(2)Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro: 1) transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem; 2) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu izpētei un ieguvei vai augsnes izpētei. 84 XVII nodaļa Atbildība par naftas izraisīto piesārņojumu 79.pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1)Neatkarīgi no vainas pakāpes kuģa īpašnieks ir atbildīgs par naftas piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem.

(2)Naftas piesārņojuma izraisītie zaudējumi ir: 1) kaitējums vai zaudējumi, ko izraisījusi naftas izplūde ārpus kuģa vai izmešana no kuģa, peļņas zudums, kā arī to pasākumu izmaksas, kuri nepieciešami un tiek vai tiks veikti, lai atjaunotu piesārņoto vidi; 2) piesārņojuma novēršanas pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi, kas var rasties piesārņojuma novēršanas pasākumu dēļ.

(3)Kuģis šīs nodaļas izpratnē ir peldoša konstrukcija, kas izgatavota vai piemērota naftas pārvadāšanai tilpnēs, izņemot šā kodeksa 96.panta pirmajā daļā minēto. Kuģis, kas var pārvadāt naftu un citas kravas, tiek uzskatīts par kuģi tikai tad, kad tas ved naftu, un nākamajā reisā pēc šāda pārvadājuma, izņemot gadījumu, kad ir pierādīts, ka tā tilpnēs nav naftas produktu pārvadājuma atlieku.

(4)Nafta šīs nodaļas izpratnē ir jebkāda noturīga ogļūdeņraža minerālu nafta (jēlnafta, mazuts, smagā dīzeļdegviela vai smēreļļa) neatkarīgi no tā, vai tiek pārvadāta kuģa kravas tankos kā krava vai tvertnēs kā degviela.

(5)Kuģa īpašnieks šīs nodaļas izpratnē ir persona vai personas, kas reģistrētas kā kuģa īpašnieks, vai, ja reģistrācija nav notikusi, persona, kurai pieder kuģis. Ja kuģis ir valsts īpašums, bet to izmanto kuģa operators, par kuģa īpašnieku šīs nodaļas izpratnē uzskatāms kuģa operators.

(6)Par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ir atbildīga persona, kura bija kuģa īpašnieks tā negadījuma laikā, kas radīja piesārņojumu, vai, ja negadījums sastāv no vairāku atgadījumu virknes, pirmā atgadījuma laikā, izņemot šā kodeksa 80.pantā minētos gadījumus.

(7)Šajā nodaļā minētā Atbildības konvencija ir 1992.gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

(8)Šajā nodaļā minētā Fonda konvencija ir 1992.gada Starptautiskā konvencija par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai. 85 80.pants. Kuģa īpašnieka atbildību izslēdzošie apstākļi

(1)Kuģa īpašnieks nav atbildīgs, ja pierāda, ka zaudējumi radušies: 1) karadarbības vai tai līdzīga bruņota konflikta, pilsoņu kara vai dumpja, kā arī neparedzamas nepārvaramas dabas parādības dēļ; 2) tikai trešās personas rīcības rezultātā, ja tās nolūks bija radīt zaudējumus; 3) tikai tādas institūcijas vainas dēļ, kura ir atbildīga par navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu.

(2)Ja kuģa īpašnieks pierāda, ka cietusī persona ar ļaunu nolūku vai neuzmanības dēļ veicinājusi zaudējumu rašanos, īpašnieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma. 86 81.pants. Ar negadījumu saistīto personu atbildība

(1)Pret kuģa īpašnieku nevar izvirzīt citas prasības par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību kā vien šajā nodaļā minētās. Prasību attiecībā uz naftas piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo nodaļu vai citos gadījumos nevar izvirzīt pret: 1) kuģa īpašnieka pārstāvjiem vai darbiniekiem, vai apkalpes locekļiem; 2) loci vai citu personu, kas, nebūdama apkalpes loceklis, pilda savus pienākumus uz kuģa; 3) jebkuru kuģa fraktētāju (ieskaitot berbouta fraktētāju), menedžeri vai operatoru; 4) jebkuru personu, kas veic glābšanas pasākumus (operācijas) ar kuģa īpašnieka piekrišanu vai pēc kompetentas institūcijas rīkojuma; 5) jebkuru personu, kas veic zaudējumu novēršanas pasākumus; 6) visiem šīs daļas 3., 4. un 5.punktā minēto personu darbiniekiem vai pārstāvjiem, ja vien zaudējumu nav izraisījusi viņu darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bija radīt zaudējumu, vai neuzmanība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(2)Regresa prasību par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju nevar celt pret personām, kuras minētas šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā, ja vien šīs personas nav radījušas zaudējumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties. 87 82.pants. Atbildības ierobežojumi

(1)Kuģa īpašnieka atbildība par vienu negadījumu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem tiek ierobežota līdz kopējam apmēram, kas aprēķināms šādi: 1) 4,51 miljons norēķina vienības par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienības; 2) par kuģi, kura tilpība ir no 5001 līdz 140 000 tilpības vienībām, — par katru papildu tilpības vienību šīs daļas 1.punktā minētajai summai pieskaita 631 norēķina vienību; 3) 89,77 miljoni norēķina vienības par kuģi, kura tilpība pārsniedz 140 000 tilpības vienības.

(2)Atbildības ierobežojumi attiecas uz atbildību par piesārņojumu vienā negadījumā vai negadījumā, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes. Ierobežojumi netiek piemēroti attiecībā uz kuģa īpašnieka atbildību par nokavējuma procentiem vai tiesāšanās izdevumiem.

(3)Kuģa īpašniekam nav tiesību uz šajā nodaļā minētajiem atbildības ierobežojumiem, ja ir pierādīts, ka piesārņojuma radīto zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bija radīt zaudējumu, vai neuzmanība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(4)Norēķina vienība ir šā kodeksa 71.pantā noteiktā vienība. Kuģa tilpība ir bruto tilpība, kas aprēķināta saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pirmajā pielikumā iekļautajiem aprēķināšanas noteikumiem. 88 83.pants. Atbildības konvencijas fonds un atbildības ierobežošanas procedūra

(1)Kuģa īpašnieks, kas vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu, iesniedz pieteikumu par Atbildības konvencijas fonda izveidošanu tajā tiesā, kurā ir uzsākta vai saskaņā ar šā kodeksa 91.panta pirmajā daļā noteikto piekritību var tikt uzsākta tiesvedība par zaudējumu piedziņu saskaņā ar šā kodeksa 79.pantu. Pēc Atbildības konvencijas fonda izveidošanas kuģa īpašnieks vai cietusī persona var iesniegt prasību par fonda sadali saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem.

(2)Atbildības konvencijas fondu sadala visām prasībām, kuru pamats ir viens negadījums vai negadījums, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes, proporcionāli summai, kāda pienākas katram prasītājam, ievērojot šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumus.

(3)Prasība, kas radusies saistībā ar izmaksām, ko labprātīgi uzņēmies kuģa īpašnieks, lai ierobežotu vai aizkavētu piesārņojumu, ir vienlīdzīga ar citām prasībām.

(4)Atbildības konvencijas fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem.

(5)Ja kuģa īpašnieks ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, šis fonds attiecībā uz kuģa īpašnieka tiesībām ierobežot atbildību ir pielīdzināms fondam, kas izveidots ar Latvijas tiesas nolēmumu. 89 84.pants. Kuģa aresta atcelšana

(1)Ja kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.panta noteikumiem un viņš ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu, prasību, ko var vērst pret Atbildības konvencijas fondu, nevar vērst pret kuģi vai citiem īpašumiem, kas pieder kuģa īpašniekam. Ja kuģis vai citi īpašumi ir arestēti saistībā ar šo prasību vai kuģa īpašnieks ir sniedzis citu nodrošinājumu, lai izvairītos no aresta, arests vai cits nodrošinājums tiek atcelts.

(2)Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro analoģiski, ja kuģa īpašnieks ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, ar nosacījumu, ka prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā, ar kuras nolēmumu izveidots Atbildības konvencijas fonds, un šis fonds ir pieejams prasītājam. 90 85.pants. Apdrošināšanas pienākums un apliecība

(1)Latvijas kuģa īpašniekam, kura kuģis var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, ir pienākums obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši šā kodeksa 79., 80., 81. un 82.panta noteikumiem. Šādu apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu apliecina kuģu reģistratora izsniegta apliecība. Bez šīs apliecības kuģis nedrīkst braukt zem Latvijas karoga.

(2)Šā panta pirmajā daļā paredzēto noteikumu piemēro attiecībā uz ārvalstu kuģiem, kas ienāk ostā vai iziet no tās vai citas iekraušanas vai izkraušanas vietas Latvijā un pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas. Ja kuģis ir reģistrēts valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, tam nepieciešama šīs konvencijas prasībām atbilstoša apliecība par obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu. 91 86.pants. Valsts kuģi Latvijas valstij piederošiem kuģiem, kuri var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, piemēro šā kodeksa 85.panta pirmajā daļā paredzēto noteikumu, bet obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai citas finansiālās atbildības nodrošinājuma vietā kuģim var būt kuģu reģistratora izsniegtā apliecība par to, ka kuģis pieder valstij un ka atbildība ir segta līdz ierobežojuma apjomam. Satiksmes ministrs var noteikt šādas apliecības formu. 92 87.pants. Noteikumu neievērošanas sekas Ja kuģim nav apliecības par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu vai šā kodeksa 86.pantā minētās apliecības, ostas valsts kontroles inspektors var aizliegt kuģim iziet no Latvijas ostas, ieiet citā iekraušanas vai izkraušanas vietā Latvijā vai iziet no tās vai arī pieprasīt, lai kuģis izkrauj kravu vai atstāj Latvijas ūdeņus. 93 88.pants. Prasības pret apdrošinātāju vai finansiālās atbildības nodrošinājuma sniedzēju

(1)Jebkuru prasību par piesārņojuma izraisīto zaudējumu atlīdzību var celt tieši pret apdrošinātāju vai jebkuru citu personu, kas sniedz finansiālās atbildības nodrošinājumu attiecībā uz kuģa īpašnieka atbildību par piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem (turpmāk šajā nodaļā — finansiālā nodrošinājuma sniedzējs). Šādā gadījumā finansiālā nodrošinājuma sniedzējs ir tiesīgs ierobežot savu atbildību atbilstoši šā kodeksa 82.panta pirmās daļas prasībām arī tajos gadījumos, kad kuģa īpašnieks saskaņā ar šā kodeksa 82.panta trešās daļas noteikumiem nav tiesīgs izmantot savas atbildības ierobežošanu.

(2)Finansiālā nodrošinājuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot tādus pašus aizstāvības pierādījumus, kādus būtu tiesīgs izmantot kuģa īpašnieks, izņemot aizstāvības pierādījumus, kuri izriet no kuģa īpašnieka bankrota vai likvidācijas.

(3)Finansiālā nodrošinājuma sniedzējs ir tiesīgs aizstāvēt sevi, iesniedzot pierādījumus par to, ka kuģa īpašnieks piesārņojuma radītos zaudējumus izraisījis ar ļaunu nolūku.

(4)Finansiālā nodrošinājuma sniedzējs nav tiesīgs savai aizstāvībai izmantot pierādījumus, kuri izriet no viņa paša un kuģa īpašnieka savstarpējām līgumiskajām attiecībām.

(5)Finansiālā nodrošinājuma sniedzējs ir tiesīgs lūgt, lai tiesa pieaicina kuģa īpašnieku kā lietas dalībnieku.

(6)Saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu finansiālā nodrošinājuma sniedzēja izveidotam Atbildības konvencijas fondam ir tādas pašas juridiskas sekas kā fondam, kuru ar tādiem pašiem noteikumiem izveidojis kuģa īpašnieks. Šādu fondu var izveidot pat tad, ja kuģa īpašniekam nav tiesību ierobežot savu atbildību, taču šis apstāklis neierobežo kreditoru prasības pret kuģa īpašnieku. 94 89.pants. Starptautiskais kompensācijas fonds

(1)Papildus zaudējumu atlīdzībai, kurus cietusī persona var piedzīt saskaņā ar šā kodeksa

1. —
2. un 88.pantu, tai ir tiesības arī uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Fonda konvencijas noteikumiem.

(2)Šā kodeksa 81.panta otro daļu piemēro Starptautiskā kompensācijas fonda prasībām par atlīdzību no personām, kuras nav kuģa īpašnieks vai finansiālā nodrošinājuma sniedzējs. 95 90.pants. Iemaksas Starptautiskajā kompensācijas fondā

(1)Iemaksas Starptautiskajā kompensācijas fondā izdara importētājs, ja nafta Latvijā piegādāta pa jūru, ievērojot Fonda konvencijas prasības, un kopējais naftas importa apjoms kalendāra gadā pārsniedz 150 000 tonnu. Iemaksas apmēru nosaka Starptautiskā kompensācijas fonda asambleja.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētās personas katru gadu līdz 1.februārim informē Satiksmes ministriju par naftas importa apjomu iepriekšējā kalendāra gadā. Šo informāciju nosūta Starptautiskajai jūrniecības organizācijai saskaņā ar likumu "Par 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai".

(3)Amatpersonai (darbiniekam) aizliegts izpaust šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas tai kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukta pie likumā noteiktās atbildības. 96 91.pants. Prasību piekritība

(1)Prasības pret kuģa īpašnieku vai viņa finansiālā nodrošinājuma sniedzēju par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ceļ Latvijas tiesā pēc zaudējumu nodarīšanas vietas, ja zaudējumi radušies Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai ja veikti pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma radītos zaudējumus Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

(2)Tiesa, kurai piekrīt prasība saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var izskatīt visas prasības, kas izriet no negadījuma vai negadījumiem, kam ir viens cēlonis. Tas attiecas arī uz prasībām atlīdzināt zaudējumus par piesārņojumu ārpus Latvijas, ja negadījums noticis Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

(3)Prasību par šā kodeksa 83.pantā noteiktā Atbildības konvencijas fonda sadali var iesniegt Latvijas tiesai tikai tad, ja Atbildības konvencijas fonds ir izveidots ar Latvijas tiesas nolēmumu. Prasību iesniedz tai tiesai, ar kuras nolēmumu izveidots Atbildības konvencijas fonds. 97 92.pants. Prasības, kas attiecas uz Starptautisko kompensācijas fondu

(1)Prasības saskaņā ar Fonda konvenciju var celt Latvijas tiesā šā kodeksa 91.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos tikai tad, ja prasība pret kuģa īpašnieku vai viņa finansiālā nodrošinājuma sniedzēju par tiem pašiem zaudējumiem vēl nav celta kādā citā Fonda konvencijas dalībvalstī.

(2)Ja prasība pret kuģa īpašnieku vai viņa finansiālā nodrošinājuma sniedzēju tiek iesniegta saskaņā ar šā kodeksa 91.panta trešo daļu, prasību pret Starptautisko kompensācijas fondu par tiem pašiem zaudējumiem var celt tikai tajā tiesā, kurā tiek izskatīta prasība par Atbildības konvencijas fonda sadali. Prasību pret fondu var celt tiesā, kurai prasība piekritīga saskaņā ar šā kodeksa 91.pantu.

(3)Starptautiskais kompensācijas fonds kā lietas dalībnieks var piedalīties jebkurā lietā par zaudējumu piedziņu, kas vērsta pret kuģa īpašnieku vai viņa finansiālā nodrošinājuma sniedzēju saskaņā ar šo pantu. Lietā pasludinātais spriedums Starptautiskajam kompensācijas fondam ir saistošs.

(4)Pēc jebkura lietas dalībnieka lūguma tiesa informē Starptautisko kompensācijas fondu par celto prasību un, ja nepieciešams, uzaicina fondu piedalīties procesā. Tiesas spriedums Starptautiskajam kompensācijas fondam ir saistošs, ja fonds ir aicināts piedalīties procesā kā lietas dalībnieks. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa lemj par fonda procesuālo statusu. 98 93.pants. Citu valstu tiesu spriedumu atzīšana un izpilde

(1)Galīgo spriedumu pret kuģa īpašnieku vai viņa finansiālā nodrošinājuma sniedzēju Latvijā atzīst un var izpildīt, ja lieta izskatīta un tiesas nolēmums taisīts Atbildības konvencijas dalībvalstī un ievērota Atbildības konvencijas 9.pantā noteiktā lietu piekritība.

(2)Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ja spriedums attiecībā uz Starptautisko kompensācijas fondu pasludināts Fonda konvencijas dalībvalstī vai valstī, kurā Starptautiskajam kompensācijas fondam ir sava pārstāvniecība, ja prasība ir piekritīga attiecīgajai tiesai saskaņā ar Fonda konvencijas 7.panta pirmo vai trešo daļu. 99 94.pants. Atbildības konvencijas piemērošana

(1)Šā kodeksa

1. —
2. un 88.pantā minēto atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem piemēro attiecībā uz: 1) zaudējumiem, kas radušies Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; 2) zaudējumiem, kas radušies Atbildības konvencijas dalībvalstī vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; 3) izdevumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas naftas piesārņojuma radīto zaudējumu novēršanai vai ierobežošanai, neatkarīgi no tā, kur šādas darbības veiktas.

(2)Ja valsts, kas minēta šā panta pirmās daļas 2.punktā, nav noteikusi ekskluzīvo ekonomisko zonu, šo zonu attiecina uz tās valsts jūras teritoriju, kuru šī valsts ir noteikusi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet ne tālāk kā 200 jūras jūdzes no bāzes līnijas.

(3)Šā kodeksa

1. — 93.pantu nepiemēro attiecībā uz valstij piederošiem vai tās lietošanā esošiem kuģiem, kuri naftas noplūdes vai izkraušanas laikā izmantoti vienīgi valsts vajadzībām un nekomerciālos nolūkos. 100 95.pants. Izņēmums attiecībā uz Atbildības konvencijas piemērošanu Ja Latvijas tiesā celta prasība par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību, turklāt kuģis šo piesārņojumu izraisījis valstī, kas nav Atbildības konvencijas dalībvalsts, vai atklātajā jūrā, kā arī par to izdevumu atlīdzību, kuri saistīti ar darbībām, kas veiktas, lai novērstu vai ierobežotu zaudējumus, kuģa īpašnieka atbildības apmērs saskaņā ar šā kodeksa 82.panta otro un ceturto daļu nedrīkst pārsniegt 89,77 miljonus norēķina vienību. 101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.) 96.pants. Vispārējie ierobežojumi attiecībā uz naftas noplūdi

(1)Ja Latvijai vai tās kontinentālā šelfa daļai zaudējumus radījis piesārņojums, ko izraisījis kuģis, kas neatbilst šā kodeksa 79.panta trešās daļas definīcijai, vai urbšanas platforma, attiecīgi piemēro šā kodeksa 79.panta un 80.panta noteikumus. Tos piemēro arī tad, ja radušies izdevumi sakarā ar darbībām, kas veiktas, lai novērstu vai ierobežotu zaudējumus.

(2)Atbildību atbilstoši šā panta pirmajai daļai ierobežo saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ņemot vērā šā kodeksa 323. un 324.pantu.

(3)Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz citiem pastāvīgiem naftas produktiem, kas nav minēti šā kodeksa 79.panta ceturtajā daļā, nenoturīgiem naftas produktiem un naftu saturošiem maisījumiem neatkarīgi no tā, vai kuģis vai ierīce atbilst 79.panta trešajā daļā dotajai definīcijai. 102 97.pants. Latvijas starptautisko saistību ietekme Šā kodeksa 79. — 96.panta noteikumus nepiemēro, ja tie ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret valstīm, kas nav Atbildības konvencijas dalībvalstis. 103 XVIII nodaļa Atbildības ierobežošanas process 98.pants. Atbildības ierobežošanas procesa vispārīgie noteikumi

(1)Šīs nodaļas noteikumus piemēro Vispārējam fondam, kas izveidots saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu, un Atbildības konvencijas fondam, kas izveidots saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu.

(2)Fondu, kas izveidots saskaņā ar šā kodeksa 95.pantu, uzskata par Vispārējo fondu. 104 99.pants. Vispārējā fonda un Atbildības konvencijas fonda summas noteikšana

(1)Vispārējais fonds attiecināms uz: 1) to kopsummu, kas saskaņā ar šā kodeksa 69.pantu ir atbildības ierobežojums par prasībām, attiecībā uz kurām tiek piemērots atbildības ierobežojums un kuras izriet no viena un tā paša notikuma; 2) likumiskajiem procentiem no šīs daļas 1.punktā minētās kopsummas par laika periodu no notikuma dienas līdz Vispārējā fonda izveidošanas dienai.

(2)Fonds, kas izveidots saskaņā ar šā kodeksa 95.pantu, atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam atbildības apmēram.

(3)Atbildības konvencijas fonds atbilst šā kodeksa 82.pantā noteiktajam atbildības apmēram. 105 100.pants. Pieteikums par fonda izveidošanu

(1)Persona, kura vēlas izveidot Vispārējo fondu vai Atbildības konvencijas fondu (turpmāk šajā nodaļā — fonds), iesniedz tiesai pieteikumu, kurā norāda fonda izveidošanas iemeslus, informāciju par kuģi (lai varētu aprēķināt fonda lielumu), kā arī informāciju par iespējamām prasībām pret fondu.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētā persona iemaksā fonda summu tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā vai sniedz tādu nodrošinājumu, kādu nosaka tiesa, ņemot vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību. 106 101.pants. Fonda izveidošana

(1)Tiesa lemj par fonda izveidošanu, tā lielumu vai sniedzamo nodrošinājumu.

(2)Tiesa lemj par papildu summas iemaksu vai atbilstoša nodrošinājuma sniegšanu tiesvedības izdevumu, fonda izveidošanas un administrēšanas izdevumu segšanai.

(3)Ja fonda iemaksa veikta vai nodrošinājums sniegts pirms tiesas lēmuma, uzskata, ka fonds izveidots ar tiesas lēmuma pieņemšanas dienu, bet, ja minētās darbības veiktas pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, — no dienas, kad veikta iemaksa vai sniegts nodrošinājums. 107 102.pants. Paziņojums

(1)Tiesa uzaicina saskaņā ar šā kodeksa 100.pantu iespējamos prasītājus iesniegt savas prasības pret fondu divu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas, ievērojot šā kodeksa 74. un 105.panta noteikumus.

(2)Paziņojumu par fonda izveidošanu un prasītājiem adresētu uzaicinājumu uz pieteicēja rēķina publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pēc tiesas ieskata paziņo arī citādā veidā. Ja nepieciešams, paziņojumu publicē arī citās valstīs.

(3)Personu, kura pieteikusi fonda izveidošanu, un visus zināmos prasītājus informē par fonda izveidošanu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā. 108 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2016. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2016.) 103.pants. Fonda administrators Tiesa pēc saviem ieskatiem var iecelt fonda administratoru. Fonda administratora iecelšanu, maiņu, fonda administrēšanu, izdevumu segšanu un administratora pārskata sniegšanu regulē Civilprocesa likuma 46.nodaļas noteikumi. 109 104.pants. Prasības iesniegšana

(1)Pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 102.pantu prasītājs iesniedz prasības pieteikumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Ja prasītājs pirms fonda izveidošanas ir iesniedzis prasības pieteikumu citā tiesā, viņš, uzzinājis par fonda izveidošanu saskaņā ar šā kodeksa 102.pantu, par to paziņo tiesai, ar kuras nolēmumu fonds ir izveidots. 110 105.pants. Prasības noraidīšana Prasību, par kuru tiesa nav informēta pirms fonda sadalīšanas pirmās instances tiesā, var apmierināt tikai saskaņā ar šā kodeksa 111.panta otrās daļas noteikumiem. 111 106.pants. Izmaksas no fonda Izmaksas no fonda var veikt tikai tad, kad ir beidzies prasību iesniegšanai noteiktais termiņš un tam piekrīt persona, kas pieteikusi fonda izveidošanu, un visi prasītāji, kas iesnieguši prasības pret fondu. 112 107.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1)Tiesa, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj par fonda sapulces sasaukšanu.

(2)Uz fonda sapulci tiesa uzaicina personas, kas pieteikušas fonda izveidošanu, prasītājus, kas pieteikuši savas prasības, kā arī fonda administratoru. 113 108.pants. Fonda sapulce

(1)Fonda sapulcē izskata jautājumus par tās personas tiesībām ierobežot atbildību, kura pieteikusi fonda izveidošanu, par atbildības apmēru un pieteiktajām prasībām.

(2)Pirms fonda sapulces administrators sagatavo un izsniedz lietas dalībniekiem savus ieteikumus par izskatāmajiem jautājumiem.

(3)Ja fonda sapulcē panākta vienošanās par fonda sadali, tiesa sadala fondu, pamatojoties uz sapulcē apstiprināto izlīgumu. Izlīgumu apstiprina, apstrīd un atceļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 46.nodaļas noteikumiem. 114 109.pants. Strīdu izšķiršana Strīdus par tiesībām ierobežot atbildību, par atbildības apmēru vai par prasībām, attiecībā uz kurām nav panākts izlīgums, tiesa var izskatīt kā atsevišķas prasības. 115 110.pants. Fonda summas daļēja izmaksa Tiesa var lemt par fonda summas daļēju izmaksu, apmierinot tās prasības, attiecībā uz kurām ir panākts izlīgums. 116 111.pants. Fonda sadale

(1)Tiesa sadala fondu saskaņā ar šā kodeksa 75., 83., 92., 108., 109. un 110.panta noteikumiem.

(2)Fondu sadala arī tad, ja personai, kas pieteikusi fonda izveidošanu, nav tiesību ierobežot atbildību. Šādā gadījumā fonda sadale neierobežo prasītāja tiesības uz prasības apmierināšanu pilnā apmērā. 117 E sadaļa Kravas un pasažieru pārvadājumi XIX nodaļa Kravas pārvadājumu vispārīgie noteikumi 112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana

(1)Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas pārvadājumus ar kuģi (turpmāk šajā sadaļā — kravas pārvadājumi), nosaka puses, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

(2)Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.

(3)Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai citā līdzīgā dokumentā par kravas transportēšanu ar kuģi, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai citā transportēšanas dokumentā ir minēts dokuments, kurā tie norādīti.

(4)Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk — pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk — kuģa aģentēšana) . Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģi aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.

(5)Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām: 1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu; 2) ir finansiāli droša:

1. a)tās pamatkapitāls nav mazāks par 7114 euro, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā),
2. b)ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.

(6)(Izslēgta ar 15.05.2008. likumu.)

(7)Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija pārbauda fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālās prasmes un iemaņas kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību. 118 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 22.03.2007., 15.05.2008. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 113.pants. Kravas pārvadājumu noteikumu piemērošana

(1)Šīs sadaļas noteikumus piemēro attiecībā uz kravas pārvadājuma līgumiem, ja: 1) iekraušanas osta saskaņā ar līgumu atrodas Latvijā; 2) izkraušanas osta saskaņā ar līgumu atrodas Latvijā; 3) konosaments, kas apliecina kravas pārvadājuma līgumu, izdots Latvijā; 4) konosaments, kas apliecina jūras pārvadājuma līgumu, noteic, ka pušu attiecības apspriežamas, pamatojoties uz Latvijas normatīvajiem aktiem.

(2)Šīs sadaļas noteikumus piemēro neatkarīgi no kuģa, pārvadātāja, nosūtītāja, saņēmēja vai jebkuras citas ieinteresētās personas valstiskās piederības.

(3)Ja līgums paredz veikt kravas pārvadājumus vairākos sūtījumos noteiktā laika periodā, šīs sadaļas noteikumus piemēro attiecībā uz katru sūtījumu. Ja sūtījumi tiek veikti saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ievēro šā kodeksa 114.panta noteikumus. 119 114.pants. Kravas pārvadājumi, noslēdzot fraktēšanas līgumu Šīs sadaļas noteikumi neattiecas uz kravas pārvadājumu, kas tiek veikts saskaņā ar fraktēšanas līgumu, kurš noslēgts par visa kuģa vai tā daļas fraktēšanu. Ja konosaments izdots saskaņā ar fraktēšanas līgumu un ja tas regulē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju un konosamenta turētāju, šīs sadaļas noteikumus piemēro konosamentam. 120 115.pants. Īpaši nosacījumi

(1)Pārvadātājam ir tiesības atteikties no visām vai dažām savām tiesībām, tajā skaitā no tiesībām uz atbrīvošanu no atbildības. Pārvadātājam ir tiesības pastiprināt savu atbildību un saistības. Šāda atteikšanās no tiesībām vai saistību pastiprināšana ir ietverama nosūtītājam izdodamajā konosamentā.

(2)Ja pārvadājamās kravas raksturs un stāvoklis, pārvadāšanas nosacījumi, termiņi vai apstākļi, kādos notiek pārvadāšana, ir tādi, kas attaisno īpašu vienošanos, pārvadātājs un nosūtītājs ir tiesīgi slēgt jebkādu vienošanos par kravu, par pārvadātāja pienākumiem un atbildību, kā arī par pārvadātāja tiesībām attiecībā uz kravu (ieskaitot tiesības uz atbrīvošanu no atbildības) vai par pienākumu nodrošināt kuģa jūrasspēju, ja šāda vienošanās nav pretrunā ar valsts publisko kārtību vai pārvadātāja darbinieku vai pārstāvju pienākumu rūpēties par kravas iekraušanu, apstrādi, novietošanu, pārvadāšanu, glabāšanu un izkraušanu, ja šie nosacījumi ir ietverti konosamentā. Minētos nosacījumus nedrīkst piemērot parastai komerciālai kravas pārvadāšanai.

(3)Šā panta noteikumus nepiemēro attiecībā uz pārvadātāja tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šā kodeksa XV nodaļas noteikumiem par kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu. 121 116.pants. Kravas piegāde, ko veic nosūtītājs Nosūtītājs nogādā kravu pārvadātāja norādītajā vietā un laikā. Kravu nogādā tādā veidā un stāvoklī, lai to varētu ērti un droši iekraut, pārvadāt un izkraut. 122 117.pants. Iepakojuma pārbaude

(1)Pārvadātāja pienākums ir pielikt saprātīgus pūliņus, pārbaudot, vai krava ir iepakota tā, lai nerastos tās zudums vai bojājums vai netiktu radīti zaudējumi citai personai vai īpašumam. Ja krava ir piegādāta aizplombētā konteinerā vai citā transportēšanas ierīcē, pārvadātājam nav pienākuma to atvērt un pārbaudīt, ja vien nav pamatota iemesla uzskatīt, ka krava nav pietiekami labi iepakota.

(2)Pārvadātājs informē nosūtītāju par katru konstatēto trūkumu. Pārvadātājam nav pienākuma pārvadāt kravu, kas nav pienācīgi iepakota, izņemot gadījumu, kad, saprātīgi rīkojoties, konstatētos trūkumus ir iespējams novērst. 123 118.pants. Bīstamās kravas

(1)Par bīstamo kravu uzskatāma krava, kas atbilst Bīstamo kravu aprites likumā noteiktajai bīstamās kravas definīcijai.

(2)Nosūtītājs bīstamās kravas attiecīgi marķē un savlaicīgi informē pārvadātāju par kravas bīstamo raksturu, kā arī norāda nepieciešamos drošības pasākumus.

(3)Ja nosūtītājam ir citi iemesli uzskatīt, ka kravas īpašību dēļ tās pārvadāšana var radīt draudus vai būtiskas neērtības personām, kuģim vai kravai, viņš par to informē pārvadātāju. 124 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 119.pants. Krava, kurai nepieciešams īpašs pārvadāšanas režīms Ja kravas pārvadāšanai nepieciešams īpašs režīms, nosūtītājs laikus par to paziņo pārvadātājam un norāda veicamos pasākumus. Ja nepieciešams, kravu attiecīgi marķē. 125 120.pants. Kvītis par kravas saņemšanu Nosūtītājs var pieprasīt kvīti par kravas saņemšanas faktu un laiku. Noteikumi par konosamentu un citu transportēšanas dokumentu izdošanu ir paredzēti šā kodeksa XX nodaļā. 126 121.pants. Frakts samaksas noteikumi

(1)Ja pārvadājuma līgumā nav norādīts frakts apmērs, frakti maksā saskaņā ar pārvadātāja tarifiem. Puses var vienoties, ka frakti maksā, saņemot kravu.

(2)Par kravu, kas pārvadājuma beigās vairs neeksistē, nevar pieprasīt frakts samaksu, ja vien zaudējumu nav izraisījis kravas raksturs, iepakojuma defekts vai nosūtītāja kļūda vai nevērība vai ja pārvadātājs ir pārdevis kravu uz īpašnieka rēķina, to izkrāvis, padarījis nekaitīgu vai iznīcinājis saskaņā ar šā kodeksa 151.panta noteikumiem.

(3)Iepriekš samaksāto frakti atmaksā, ja saskaņā ar šā panta otro daļu pārvadātājam nav tiesību to saņemt. 127 122.pants. Pienākums samaksāt frakti pārvadājuma līguma neizpildes gadījumā

(1)Ja nosūtītājs atkāpjas no noslēgtā līguma, pirms pārvadājums ir uzsākts, pārvadātājam ir tiesības saņemt neiegūto frakti, kā arī zaudējumu atlīdzību.

(2)Ja nosūtītājs noteiktajā laikā nav piegādājis kravu pārvadātājam un aizkavēšanās būtiski apgrūtina pārvadājuma līguma nosacījumu izpildi, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma. Ja nosūtītājs pēc kravas piegādes termiņa nokavējuma vēlas turpināt pārvadājuma līgumu, viņam ir tiesības pieprasīt pārvadātāja apstiprinājumu, ka pārvadātājs neatkāpsies no pārvadājuma līguma. Ja pārvadātājs vēlas izmantot savas tiesības atkāpties no pārvadājuma līguma, viņš par to nekavējoties (bez vilcināšanās) paziņo nosūtītājam. Ja pārvadātājs šajā daļā noteiktajā kārtībā atkāpjas no pārvadājuma līguma, viņam ir tiesības saņemt neiegūto frakti, kā arī zaudējumu atlīdzību.

(3)Ja nosūtītājs vai saņēmējs pieprasa pārvadājuma pārtraukšanu vai kravas piegādes vietas maiņu, pārvadātājam ir tiesības saņemt neiegūto frakti, kā arī zaudējumu atlīdzību. Nosūtītājs vai saņēmējs nevar pieprasīt pārtraukt pārvadājumu, ja tas var izraisīt būtiskus zaudējumus vai neērtības pārvadātājam vai citiem nosūtītājiem.

(4)Piemērojot šo pantu fraktēšanas līgumam, ievēro šā kodeksa 196.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus. 128 123.pants. Pārvadātāja pienākums aizsargāt kravu

(1)Pirms reisa un reisu uzsākot, pārvadātājs izrāda saprātīgas rūpes par to, lai: 1) padarītu kuģi jūrasspējīgu; 2) pienācīgi nokomplektētu kuģi ar apkalpi un nodrošinātu to ar nepieciešamajiem krājumiem; 3) padarītu kravas telpas, refrižeratortelpas, saldējamās telpas un visas pārējās kuģa daļas, kurās tiek pārvadāta krava, derīgas un drošas kravas saņemšanai un saglabāšanai.

(2)Ņemot vērā šajā nodaļā noteikto, pārvadātājs kravu pienācīgi un rūpīgi iekrauj, apstrādā, novieto, pārvadā, glabā, kā arī rūpējas par kravu un izkrauj to.

(3)Ja krava gājusi bojā, sabojāta vai būtiski aizkavēta, pārvadātājs pēc iespējas ātrāk par to paziņo nosūtītāja norādītajai personai. Ja šādu paziņojumu nevar nosūtīt, pārvadātājs par to informē kravas īpašnieku vai, ja tas nav zināms, nosūtītāju. Šos nosacījumus piemēro arī tad, ja pārvadājumu nevar pabeigt, kā tika plānots. 129 124.pants. Kravas pārvadāšana uz klāja

(1)Pārvadātājam ir tiesības pārvadāt kravu uz klāja tikai tad, ja viņš par to ir īpaši vienojies ar nosūtītāju vai ja šāda veida pārvadājums atbilst labai kuģošanas praksei, vai ja to nosaka normatīvie akti.

(2)Ja pārvadātājs un nosūtītājs ir vienojušies, ka kravu pārvadā vai to var pārvadāt uz klāja, pārvadātājs konosamentā ieraksta attiecīgu piezīmi. Ja tādas piezīmes nav, pārvadātājam ir pienākums pierādīt to, ka ar nosūtītāju ir panākta vienošanās par kravas pārvadāšanu uz klāja. Tomēr pārvadātājam nav tiesību atsaukties uz šādu vienošanos attiecībās ar trešajām personām (to skaitā ar kravas saņēmēju), kuras labticīgi ieguvušas konosamentu. 130 125.pants. P