Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Zaudējis spēku - Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr. 275 Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 20 29. §) Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) un Ministru kabineta noteiktos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai (turpmāk – prioritārie rīcības virzieni). 2 2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. 3 3. Iestādēm atbilstoši kompetencei līdz 2016. gada 1. septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam elektroniski (excel formātā) iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. 4 4. Šā rīkojuma 3. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda būtiskākās veiktās darbības pasākuma izpildes mērķa sasniegšanai. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai. 5 5. Atbildīgajām ministrijām atbilstoši prioritārajiem rīcības virzieniem izveidot un vadīt attiecīgu koordinācijas darba grupu, iesaistot tajā arī valdības sociālos un sadarbības partnerus, un līdz 2016. gada 1. septembrim, bet turpmāk katru gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam elektroniski iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā informāciju par sasniegto progresu attiecīgā prioritārā rīcības virziena īstenošanā. 6 6. Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi un sasniegto progresu prioritāro rīcības virzienu īstenošanā tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 42. punktam. Pārresoru koordinācijas centrs var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu. 7 7. Ministru prezidenta birojam sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes ar iestādēm, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu un sasniegto progresu prioritāro rīcības virzienu īstenošanā, tai skaitā sagatavot šos jautājumus izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajās padomēs. 8 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 34. nr.). 9 Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai(Plāns grozīts ar MK 08.11.2016. rīkojumu Nr. 642; MK 28.03.2017. rīkojumu Nr. 137; MK 15.02.2018. rīkojumu Nr. 60) Deklarācijas sadaļa un rīcības jomaDeklarācijā dotā uzdevuma numursPasākuma numursDeklarācijā dotais uzdevumsRīcības plāna pasākumsDarbības rezultātsNacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš (dd.mm.gggg.)Tautsaimniecības stiprināšana001.1.1.Panāksim lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu Latvijā, aktivizējot un koordinējot publiskās pārvaldes darbību labvēlīgas investīciju vides veidošanā un investīciju piesaistē.Pilnveidot investīciju piesaistes mehānismu (jeb POLARIS) valsts un pašvaldību iesaistei investīciju piesaistē, veicinot vienotu pieeju publiskajā pārvaldē investīciju projektu apkalpošanai.Pilnveidots investīciju piesaistes (POLARIS) process par pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju iesaisti investīciju projektu sagatavošanā:1) veiktas izmaiņas POLARIS padomes darba organizācijā, t. sk. izveidota POLARIS sagatavošanas darba grupa;2) katrā POLARIS padomē ietilpstošajā ministrijā ir noteikta par ārvalstu tiešo investīciju piesaisti atbildīgā amatpersona un veiktas minēto amatpersonu apmācības par ārvalstu tiešo investīciju piesaisti;3) investīciju piesaistes atbalsta instrumenta ietvaros izstrādāts pilotprojekts konkrētam investoram (finansējums pilotprojekta izstrādei no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem").110, 111,114, 115EMLIAA,nozaru ministrijas30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana002.2.1.Nodrošināsim vienotu valsts un pašvaldību piedāvājumu vietējiem un ārvalstu investoriem (piesaistāmo investīciju projektu portfelis), kas ietver labi izstrādātus privātā un publiskā sektora investīciju projektus, piesaistot tiem finansējumu no katra definētā globālā mērķa reģiona (noteikti ar konkrētiem parametriem izmērāmi sasniedzamie rezultāti – piesaistīto investīciju apjoms euro pa gadiem no mērķa reģiona).1. Veikt perspektīvo investīciju piesaistes 6 sektoru analīzi un pārskatīt investīciju piedāvājumu sagatavošanai. Efektīvākai investīciju piesaistes nodrošināšanai, izvērtēt tautsaimniecības sektorus, identificējot nišas ar investīciju potenciālu, vērtējot Latvijas priekšrocības, t.sk. pieejamo infrastruktūru un darbaspēku.2. Balstoties uz sektoru analīzes rezultātiem sagatavot pilnvērtīgus un perspektīvus investīciju projektu piedāvājumus potenciālajiem investoriem (portfelis).Izveidots vienots starptautiski konkurētspējīgu 7 lielo investīciju projektu portfelis potenciālajiem investoriem.110, 111,114, 115EMVARAM, FM,nozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības, pašvaldības,sociālie un sadarbības partneri (NVO, t.sk. LTRK, LDDK, LBAS, LPS, LLPA)31.12.2016.,31.12.2017.,30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana003.3.1.Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.Izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, tādejādi minimizējot tiešu pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbības sektoros, kur eksistē tirgus dalībnieki.1. Iesniegts un apstiprināts MK mehānisms kādā veidā tiek palielināta pašvaldību loma investīciju piesaistē.2. Sagatavoti un regulāri aktualizēti pašvaldību piedāvājumi potenciālajiem investoriem, iekļaujot informāciju par pieejamajiem resursiem, finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumiem.110, 111,114, 115EMLIAA , FM, LPSnozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības, pašvaldības, privātais sektors1) 30.06.2017.,2) 31.12.2016., 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana003.3.2.Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.Izvērtēsim iespējas atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam , šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk kā 3% apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem.Izveidota mērķdotācija pašvaldībām (apstiprināti MK noteikumi novirzot 3% uzņēmumu ienākumu nodokli), kuras ietvaros atbalstīti komersanti plānojot 240 jaunu darba vietu izveidi un privātās investīcijas 10 000 000 euro apmērā.390, 374, 375VARAMFM, EM31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana003.3.3.Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.Sagatavosim priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.MK iesniegts ziņojums par priekšlikumiem normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.390, 374, 375VARAMFM, EM30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.1.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru – enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība – dalījumā).Lai īstenotu ES likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto un nodrošinātu Latvijas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību, izstrādāsim Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju periodam līdz 2050.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju. Izstrādāsim alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plānu, kā arī nodrošināsim ikgadējo Latvijai saistošo mērķu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistei izpildi, nepieciešamības gadījumā ieviešot ekonomiski pamatotus un uz mērķu sasniegšanu vērstus papildus pasākumus.1) Iesniegti MK divi attīstības plānošanas dokumenti, kuros nodefinēti Latvijas mērķi un darbības virzieni oglekļa mazietilpīgai attīstībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa signālus komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā par nepieciešamajām ražošanas, dzīvesveida un patēriņa pārmaiņām, kā arī nodrošinot pamatu vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenojamo pasākumu identificēšanai.2) Izstrādāts plāns, kas paredz pasākumus tālākai rīcībai, lai izveidotu visaptverošu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu Latvijā, kas nodrošinās brīvu ar alternatīvajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijā.3) Nodrošināta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu ikgadēja sasniegšana, tādējādi izpildot starptautiskās saistības periodā līdz 2020.gadam, un, sabalansējot izmaksas un ieguvumus arī iespējamā 2030.gada mērķa kontekstā.438, 122, 199VARAMEM, ZM, SM1) 30.06.2017.2) 31.10.2016.3) 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.2.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru – enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Īstenot papildus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus mežsaimniecībā, kas kompensē atmežošanas radīto ietekmi uz oglekļa bilanciĪstenotas atbalsta programmas, kas dod ieguldījumu Latvijai noteiktā klimata mērķa sasniegšanā. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.3.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Nodrošināt zinātniski pamatotu informāciju klimata politikas formulēšanai zemes izmantošanas (ZIZIM) un meža resursu stāvokļa novērtēšanas jomā, īstenojot nacionālo meža monitoringu pilnā apmērā.Pieejama aktuāla informācija par zemes un meža resursu izmantošanas stāvokli šo jomu pārraudzībai un klimata politikas Latvijas pozīcijas aizstāvēšanai ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.4.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Lai fokusētos uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas potenciālu lauksaimniecības sektorā, Valsts pētījumu programmas ietvaros (2014-2017) ietvaros tiks sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne (MACC)Lauksaimnieku vajadzībām sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne lauksaimniecības sektorā (MACC). ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana005.5.1.Izstrādāsim bioekonomikas attīstības stratēģiju - izveidosim atbalsta instrumentus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru sinerģijas izveidošanai ar farmācijas, būvniecības, enerģētikas, IKT u. c. sektoriem, izstrādājot vietējos dabas resursos bāzētus konkurētspējīgus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.Koordinēt un uzraudzīt Bioekonomikas stratēģijas izstrādiIzstrādāta bioekonomikas stratēģija, kas veicina atbalstu pētniecībai, inovāciju radīšanai un ieviešanai ekonomikā. ZMEM, VARAM, IZM, FM30.06.2017.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.1.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt atbalstu lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai, vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai, t.sk. bioloģiskajai lauksaimniecībai, veikti ieguldījumi mežu dzīvotspējas uzlabošanāIzvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.2.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt meža ugunsdrošības uzraudzības un meža ugunsdzēsības tehnisko nodrošinājumuPaaugstināta tehniskā nodrošinājuma kapacitāte ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.3.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanuMeliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana:2016.g. ūdensnotekas -805 km; aizsargdambjus -65 km.2017.g. ūdensnotekas -1587 km; aizsargdambjus -110 km.2018.g. ūdensnotekas -1837 km; aizsargdambjus -110 km. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.4.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt atbalstu zivsaimniecības konkurētspējas veicināšanai, produktivitātes pieaugumam un ilgtspējīgas ūdeņu resursu attīstības nodrošināšanaiProjektu skaits, kuros tiek nodrošināts atbalsts zivsaimniecības uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai – 255.Atbalstīta zivsaimniecības uzņēmumu dalība 12 starptautiskajās izstādēs, veicinot vietējo ražotāju produkcijas noieta tirgus attīstību.Izstrādāts un īstenots zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017-2020.gadam ūdeņu produktivitātes palielināšanai.Akvakultūras uzņēmumiem sniegtas lekcijas un konsultāciju pakalpojumi par resursu izmantošanas efektivitāti un konkurētspējas palielināšanu - 30. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.5.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.1) Sagatavosim jūras telpisko plānojumu, kas atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijā un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvā noteiktajiem mērķiem ir saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.2) Apstiprināsim ilgtermiņa tematisko plānojumu par publisko infrastruktūru Baltijas jūras piekrastei, kas būs instruments investīciju piesaistei Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās.3) Pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus.1) Tiks veicināta Baltijas jūras, piekrastes un iekšējo publisko ūdeņu ilgtspējīga un efektīva izmantošana un aizsardzība, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Iesniegts MK Jūras telpiskā plānojuma projekts, ar kuru tiks veicināta Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un EEZ ilgtspējīga un efektīva izmantošana. Jūras telpiskais plānojums atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijai un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvai noteiktajiem mērķiem būs saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.2) Izstrādāts ilgtermiņa publiskās infrastruktūras tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastei, kas būs platforma koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām, kā arī atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, lai palielinātu piekrastes starptautisko konkurētspēju, līdzsvarojot vides aizsardzības un attīstības intereses.3) Tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns normatīvais akts par publisko ūdeņu nomu, pārskatot ūdens izmantošanas veidus, kādiem var tikt iznomātas ūdenstilpes, kā arī nomas maksas noteikšanas kārtību.127, 388, 438, 393VARAM 1) 30.12.2017.2) 30.12.2017.3) 30.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.6.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides kvalitātes prasību izpildi.Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība, plūdu aizsardzības pasākumi un vides monitorings - tiks piešķirts ES struktūrfondu finansējums projektu īstenošanai, lai līdz 2023.gada 31.decembrim nodrošinātu centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskās izmantošanas pieaugumu par 58 726 iedzīvotāju, papildus 200 000 iedzīvotāju tiktu mazināti plūdu radītie riski un vides stāvokļa monitoringa un kontroles sistēmas attīstībai - īstenotas 4 vides monitoringa programmas.419, 442VARAM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.7.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Turpināt AS "Latvijas valsts meži" zemju iegādes programmu.Palielināts ekonomiski efektīvi apsaimniekoto meža zemju īpatsvars no kopējās mežu platības. Samazināta īpašumu sadrumstalotība. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.8.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Saglabāsim bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā nodrošinot "Natura 2000" teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus rekreācijas pakalpojumus, kā arī īstenosim Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu visā valsts teritorijā, lai nodrošinātu Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī kvalitatīvu tās uzraudzību.1. Dabas aizsardzībai un tautsaimniecības attīstības interešu sabalansēšanai tiks izstrādāti 15 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni. Veikta tūrisma attīstībai un antropogēnās slodzes mazināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Veikta aizsargājamo biotopu atjaunošana dabas kapitāla saglabāšanai.2. Sagatavots aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes kartējums, kas ļaus iegūt precīzus datus par dažādu biotopu izplatību, to stāvokli un kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Sabiedrības ieguvums būs informācijas pieejamība, kas atvieglos ar ietekmi uz vidi novērtējumu saistītas procedūras. Tāpat kartējumi ļaus efektīvāk plānot dabas aizsardzības pasākumus un tiem nepieciešamo finansējumu (tai skaitā kompensācijas par aprobežojumiem).438VARAM 30.10.2018.(turpinās līdz 31.12.2019.)Tautsaimniecības stiprināšana006.6.9.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Veikt VARAM funkcionālo auditu, pārskatot VARAM iekšējās struktūras un pakļautībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību pārraugāmās sfēras un funkcijas vides un dabas aizsardzības jomā un izvērtējot nepieciešamību vides aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai atjaunot Vides ministriju.Sagatavoti priekšlikumi efektīvākai vides aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai. VARAM 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana007.7.1.Izstrādāsim jaunu regulējumu zemes dzīļu izmantošanai kā perspektīvas tautsaimniecības nozares attīstībai, motivējot arī privātā kapitāla ilgtspējīgāku iesaisti. Veiksim zemes resursu un zemes dzīļu auditu un digitalizēsim informāciju.Pilnveidosim zemes dzīļu normatīvo regulējumu, izstrādāsim kūdras un citu zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģiju, kā arī uzsāksim digitalizēt ģeoloģisko informāciju un nodrošināsim tās pieejamību sabiedrībai, kas veicinās plašāku sabiedrības interešu īstenošanu un sabiedrības iesaisti zemes dzīļu izmantošanā.1.Iesniegti MK priekšlikumi normatīvajiem aktiem zemes dzīļu regulējumam.Efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu.2.Uzsākta ģeoloģiskās informācijas digitalizēšana un nodrošināta tās pieejamība sabiedrībai.2.1. Veikta Valsts ģeoloģijas fonda ģeoloģijas un hidroģeoloģijas materiālu skenēšana;2.2. Uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu ģeotelpiskā piesaiste un datu strukturēšana, klasifikācija, pielāgošana atbilstoši starptautiskajiem standartiem un publiskas piekļuves nodrošināšana - ģeoloģiskās kartēšanas urbumi; kvartārģeoloģiskā karte; pamatiežu ģeoloģiskā karte; ģeomorfoloģiskā karte; derīgo izrakteņu atradnes.Digitalizētā ģeoloģiskā informācija par Latvijas zemes dzīlēm un to potenciālu būs uzskatāma, saprotama un viegli pieejama internetā zemes īpašniekiem, teritorijas attīstības plānotājiem, sabiedrībai.3.Iesniegts MK plānošanas dokuments, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju.Šis dokuments ļaus attīstīt pārdomātu zemes dzīļu īpašību izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un to izmantošanu ražošanā, tajā skaitā būvniecības materiālu ražošanu.438VARAM 30.10.2018.kopējais izpildes termiņš2.1. 30.04.2018.2.2. 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana008.8.1.Sniegsim stratēģisku atbalstu eksportētājiem, kas nodrošina no Latvijas dabas resursiem ražoto produktu eksportu uz lielākajiem pasaules tirgiem, koncentrējot uzmanību uz produktu grupām, kuras tiek ražotas ar augstāku pievienoto vērtību.Ārlietu dienesta atbalsts jaunu ārējo tirgu apgūšanā, Latvijas vēstniecībām un nerezidējošiem vēstniekiem popularizējot Latvijas eksportējošos uzņēmumus savās akreditācijas valstīs, sniedzot atbalstu kontaktu veidošanā un biznesa misiju organizēšanā, kā arī atbalsts uzņēmējiem, kas saskaras ar ierobežojumiem ārvalstīs.Sekojot līdzi uzņēmēju interesēm par konkrētām nozarēm un valstīm, tiks rīkoti pasākumi (konferences, biznesa forumi, tikšanās) eksporta veicināšanai, sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo (ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK) darba plānu - 2016. gadā vairāk kā 300 pasākumi Latvijā un ārvalstīs. Paplašināts Latvijas goda konsulu tīkls, nodrošinot papildus atbalstu un biznesa kontaktu iespējas Latvijas uzņēmējiem jaunajos un strauji augošajos tirgos. ĀMEM, LIAA, LTRK, LDDK30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana009.9.1.Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības.Veicināt paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumosNodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanas kontrole pārtikas un ēdināšanas iepirkumos un īstenoti pasākumi zaļo publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana009.9.2.Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības.Īstenosim politiku, kas orientēta uz nacionālo resursu apguves un uzņēmējdarbības veicināšanas principiem, iekļaujot "zaļā iepirkuma" principu publiskajos iepirkumos.1.Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums - MK noteikumi par "zaļā iepirkuma" principu piemērošanu, nosakot obligātu zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu šādām grupām, vienlaikus sniedzot ieguvumus valsts attīstībai:1) biroja papīram - veicinās otrreizēji pārstrādāta papīra iepirkumu, kā arī tāda papīra iepirkumu, kura ražošanas procesā celulozes balināšanai neizmanto hloru;2) biroja tehnikai; 3) datortehnikai - tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš; 4) pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem - tiks veicināta cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanās iepērkot kvalitatīvāku un svaigāku pārtiku, kā arī samazināta ietekme uz vidi; 5) tīrīšanas līdzekļiem un pakalpojumiem - tiks veicināts videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu noiets, kas nesatur fosforu, hloru, sintētiskās aromātvielas un krāsvielas un citas sintētiskas sastāvdaļas; 6) iekštelpu apgaismojumam; 7) ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem - resursus taupošs un energoefektīvs apgaismojums, tiks panākts elektroenerģijas patēriņa un izmaksu samazinājums.Zaļais iepirkums ļaus samazināt preču transportēšanas attālumus, tādējādi stimulējot vietējos ražotājus.2."Zaļā iepirkuma" principi iekļauti publiskajos iepirkumos. Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars 2017.gadā sasniedz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma. Īstenošanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīgu preču ražošana un izmantošana, samazinot piesārņojumu, resursu patēriņu un atkritumu daudzumu.Kopumā zaļā iepirkuma īstenošana veicinās klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu un nodrošinās emisiju samazināšanu.439VARAM 1) 31.12.2016.2) 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana009.9.3.Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības.Nodrošināsim virzību uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāku izmantošanu, turpinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un nodrošinot dabas resursu racionālu izmantošanu.1. Sagatavoti un iesniegti MK noteikumu projekti, kas izriet no grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Rezultātā tiks uzlabota atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un samazināts poligonos apglabājamo atkritumu apjoms.2. Izstrādāti un sabiedriskai apspriešanai nodoti ieviešanas nosacījumi (Ministru kabineta noteikumi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, ievērojot Partnerības līgumā un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto, lai nodrošinātu, ka atkritumu saimniecības attīstības jomā līdz 2023.gada 31.decembrim valstī pieejamo atkritumu pārstrādes iekārtu jauda tiktu palielināta par 172 000 t/gadā;. Rezultātā tiks veicināta atkritumu pārstrādes attīstība, atgūstot atkritumos esošās otrreizējās izejvielas un samazinot dabas resursu izmantošanu. Radītas jaunas darba vietas.3. Apstiprināt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas viennozīmīgi noteiktu dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtību un kas nodrošinātu principa "Piesārņotājs maksā" ieviešanu, tai skaitā papildinot prasības un nosacījumus attiecībā uz maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nodrošināt šī likumprojekta vienlaicīgu virzību ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" līdz apstiprināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamība visā valstī.442, 426, 438VARAM 1) 30.10.2018.2) 31.12.2016.3) 31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana009.9.4.Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības.Uzlabosim radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmu.Nodrošināta videi un iedzīvotājiem droša radioaktīvo atkritumu sistēma, īstenojot pasākumus Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un uzlabojot radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" infrastruktūru.438VARAM 30.10.2018.(turpinās līdz 31.12.2020., kas ir galīgais termiņš Salaspils kodolreaktora likvidēšanai. Glabātavas "Radons" uzlabošanas pasākumi pēc piešķirtā finansējuma ir jāpabeidz līdz 31.12.2018.)Tautsaimniecības stiprināšana010.10.1.Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām).1. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izveidošanu.2. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" nodošanu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.3. Sagatavot MK noteikumu projektu par kārtību, kādā novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir tehniski un ekonomiski vajadzīga, nodrošinot efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām.1. Noteikts zemes dzīļu nogabals valsts nozīmes objektam "Inčukalna dabasgāzes krātuve", kas ļaus nodot objektu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.2. Nodrošināta efektīva pieeja Inčukalna dabasgāzes krātuvei.n.a.EM 1) 31.12.2016.,2) 03.04.2017.Tautsaimniecības stiprināšana010.10.2.Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām).Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību, kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju, kā arī kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu.Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu tehniskās un drošības prasības, kā arī gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai gāzes ievadīšana un transportēšana dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā būtu droša.Nodrošināta dabasgāzes tirgus darbība brīvā tirgus apstākļos.198EM 03.04.2017.Tautsaimniecības stiprināšana010.10.3.Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām).Izvērtēt turpmāko rīcību energoapgādes drošuma paaugstināšanai, ņemot vērā tiesiskā regulējuma izmaiņas un reģionālā gāzes tirgus attīstību, izvērtējot valstij stratēģiski svarīgas dabasgāzes infrastruktūras īpašumtiesību aspektus un dabasgāzes apgādes risku, ieskaitot pazemes gāzes krātuves izmantošanu.Noteikti labākie valsts līdzdalības risinājumi energoapgādes drošuma paaugstināšanai dabasgāzes jomā. Izstrādāta tautsaimniecības attīstības interesēm atbilstoša Latvijas nostāja, ņemot vērā Baltijas gāzes tirgus attīstības perspektīvas.198EM 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana011.11.1.Īstenosim Latvijai stratēģiski nozīmīgos elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūras attīstības projektus.Veicināt enerģētikas infrastruktūras ES kopīgu interešu projektu (KIP) turpmāko attīstību reģionā un nodrošināt to ieviešanas uzraudzību Latvijā.KIP 3.sarakstā iekļauti Latvijai nozīmīgi infrastruktūras projekti un nodrošināta veiksmīga KIP projektu īstenošanas uzraudzība:Elektroapgādes jomā: Kurzemes loka 3.kārta (Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu); Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums un iekšēja Igaunijas pārvades tīkla pastiprināšana ar GVL Harku-Sindi; BalticCorridor - Tartu(EE)-Valmiera(LV), Tsirgulina(EE)-Valmiera(LV) un RīgasTEC2(LV)-Salaspils(LV).Dabasgāzes apgādes jomā: Lietuvas-Polijas gāzes starpsavienojums, Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana; Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma pilnveidošana (Lietuvas un Latvijas daļa), Somijas-Igaunijas gāzes starpsavienojums Balticconnector.207EM 31.12.2016.,31.12.2017.,31.12.2018.Tautsaimniecības stiprināšana012.12.1.Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā.Izstrādāt MK noteikumu projektus Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasību pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, kas radīs iespēju samazināt enerģijas patēriņu pie gala patērētājiem un paaugstinās enerģētisko drošību.Valsts līmeņa sasniedzamie rādītāji ir energoefektivitātes mērķi 2020.gadam (primārās 0,670 Mtoe un gala enerģijas uzkrātais 0,85 Mtoe (9897GWh) ietaupījums, renovēta valsts ēku platība 3% gadā).198, 201EMVARAM, SM, ZM, FM, SPRK, LPS, LDDK, LSUA,AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"31.03.2017.Tautsaimniecības stiprināšana012.12.2.Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā.Nodrošināt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu programmu ietvaros.Nodrošināts atbalsts 5052 mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai un 50 valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai (rādītājs tiks sasniegts 2018.gadā); paaugstinot valsts ēku energoefektivitāti, ietaupīts siltumenerģijas apjoms - 36,3 GWh/gadā (rādītājs tiks sasniegts 2023.gadā); sniegts atbalsts 65 komersantiem energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos (rādītājs tiks sasniegts 2023.gadā).126,197,201, 202, 203, 204, 206EMFM, CFLA31.12.2018.Tautsaimniecības stiprināšana012.12.3.Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā.Izstrādāt risinājumu ilgtermiņa dzīvojamo ēku rekonstrukcijas programmai.Izstrādāts partnerības tipa modelis ilgtermiņa ēku rekonstrukcijas nodrošināšanai, lai turpinātu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu pēc 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda noslēgšanas (piemēram, energoservisa kompāniju (ESCO) tirgus attīstīšanas modelis).Nodrošināta iespēja turpināt atbalstīt ēku atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumus.126,197,201, 202, 203, 204, 206EMAS "Attīstības finanšu institūcija Altum"30.06.2017.Tautsaimniecības stiprināšana012.12.4.Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā.Veicināsim ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstību.Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" un "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas" ietvaros īstenoti vismaz 5 projekti zema enerģijas patēriņa ēku jomā (jaunu ēku būvniecība un esošu ēku pārbūve un atjaunošana) un vismaz 8 projekti valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu jomā, tādējādi nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.202, 204VARAM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana012.12.5.Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā.Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai - plānotais ieguvums tautsaimniecībai līdz 2023.gada 31.decembrim – primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 20 536 239 kilovatstundas gadā un siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 5 180 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas;127, 392, 382, 378, 375, 202VARAM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana013.13.1.Pārskatīsim esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu.Izstrādāt priekšlikumus enerģijas ražotāju, kas enerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus un augstas efektivitātes koģenerācijā, pārsubsidācijas novēršanai pašreizējā valsts atbalsta mehānisma ietvaros.Iesniegti MK priekšlikumi par pārsubsidācijas novēršanu, kas mazinātu valsts budžeta dotāciju apmēru obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā.Izstrādāts mehānisms potenciāli konstatētās pārsubsidācijas novēršanai, saņemts EK lēmums par esošā atbalsta mehānisma atbilstību ES iekšējā tirgus nosacījumiem.196,206EMFM, TM, ZM, LAEF, LSUA, SPRK31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana013.13.2.Pārskatīsim esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu.Ievērojot ES tiesību normas, izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas politikai Latvijā, t. sk. atbalsta mehānismam no atjaunojamiem energoresursiem ražotai enerģijai, lai 2030. gadā sasniegtu Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas mērķus.1) Iesniegts un apstiprināts MK tiesiskais ietvars elektroenerģijas neto sistēmas attīstībai.2) Izstrādāts Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts, aptverot ilgtermiņa atjaunojamās enerģijas politikas pasākumus.196,206EMVARAM, ZM, FM, LDDK, LTRK, LAEF, LSUA, LPS30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana014.14.1.Īstenosim obligātās iepirkuma komponentes kompensācijas pasākumus, tai skaitā pasākumus energoietilpīgo uzņēmumu atbalstamSaskaņot ar EK atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un uzsākt atbalsta īstenošanu, lai energointensīvie apstrādes rūpniecības komersanti varētu pieteikties samazinātajam līdzdalības maksājumam par obligāto iepirkuma komponenti.Saskaņots valsts atbalsta mehānisms un uzsākta tā īstenošana. Nodrošināts atbalsts apstrādes rūpniecības energointensīvajiem komersantiem, kas varēs pieteikties atbalsta saņemšanai. EMFM30.04.2017.Tautsaimniecības stiprināšana015.15.1.Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu.Veikt nepieciešamos atbalsta pasākumus Liepājas lidostas sertifikācijai regulāru lidojumu nodrošināšanai no Liepājas lidostas, izstrādāt priekšlikumu integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam.1. Regulāru lidojumu apkalpošanai sertificēts SIA "Aviosabiedrība "Liepāja"" lidlauks2. Izstrādāti priekšlikumi integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam, lai nodrošinātu efektīvus lidostu pakalpojumus. SM 31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana015.15.2.Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu.Ievērojot Dzelzceļa likuma normas, izstrādāt regulējumu, kas, uz vienlīdzības un nediskriminējošas attieksmes principiem balstītiem pasākumiem, veicinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvu darbībuIzstrādāti MK noteikumi, kas nodrošinās visiem pārvadātājiem līdzvērtīgu iespēju izmantot dzelzceļa infrastruktūru SM 31.08.2016.Tautsaimniecības stiprināšana015.15.3.Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu.Veikt grozījumus likumā par ostām, atceļot pienākumu ostu pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas tiek ieskaitīti 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas, kā arī atcelt MK noteikumus Nr.339.Atcelts ostu maksājums valsts budžetā un vienlaicīgi arī valsts budžeta dotācija ostu pārvaldēm, tādējādi mazināts administratīvais slogs ostu infrastruktūras finansēšanai, līdzekļi nav vairs jāpārskaita caur valsts budžetu un novērstas iespējamās pretrunas ar valsts atbalsta regulējumu. Tādējādi kā ieguvums sabiedrībai (ostu pārvaldēm un ostu lietotājiem) prognozējams finansējums ostu infrastruktūras uzturēšanai, attīstībai un ostu konkurētspējas saglabāšanai, lai noturētu darba vietas ostās un ostu uzņēmumos un stimulētu jaunu klientu piesaisti un jaunu darba vietu izveidošanu.162; 149SMFM30.06.2016.Tautsaimniecības stiprināšana016.16.1.Īstenosim Rail Baltica projektu kā Baltijas valstu lielāko infrastruktūras projektu, lai to pilnībā pabeigtu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finansēšanas ietvarāPabeigt nacionālo izpēti par Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā un nodrošināt turpmāko projekta ieviešanu, izstrādājot Baltijas valstu starpvaldību līgumu un efektīvu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.Veikt Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviešanu saskaņā ar Finansēšanas līgumu (Nr. INEA/CEF /TRAN/M2014/1045990, kas noslēgts ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru) un īstenot sagatavošanās darbus turpmākai Rail Baltica projekta ieviešanai.1. Noslēgta nacionālā izpēte par Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā, izstrādāts Starpvaldību līguma projekts un izveidots efektīvs uzraudzības un lēmumu pieņemšanas mehānisms nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 2. Realizētas Finansēšanas līgumā ietvertās Rail Baltica pirmās kārtas aktivitātes, t.sk. tehniskais projekts Latvijas centrālajai daļai. SM 30.12.2016.30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana017.17.1.Sniegsim atbalstu loģistikas/distribūcijas/industriālo centru veidošanai produktu plūsmu virzīšanai caur Latviju ("valsts vienota koridora piedāvājums"), tai skaitā izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu industriālajām teritorijāmIzstrādāt koordinācijas mehānismu integrētu piedāvājumu sagatavošanai atbilstoši konkrētām potenciālo klientu vajadzībām Rietumu un Austrumāzijas kravu plūsmu piesaistei. Nodrošināt piedāvājumu popularizēšanu izveidojot 16+1 sadarbības formātu, rīkojot pirmo Transporta ministru sanāksmi un piedaloties valstu vadītāju samitā, piedaloties starptautiskās izstādēs un forumos, rīkojot Starpvaldību komisijas un divpusējās starpvalstu Transporta darba grupas, kā arī citas amatpersonu vizītes.1.Izveidots institucionālais koordinācijas mehānisms integrētu loģistikas piedāvājumu izstrādei.2. Sagatavoti integrēti piedāvājumi potenciālajiem sadarbības partneriem mērķa tirgiem Ķīnā, Japānā, Centrālāzijas valstīs un Skandināvijas valstīs, kā arī konkrēti piedāvājumi potenciālajiem klientiem pēc pieprasījuma lai diversificētu kravu plūsmas, piesaistītu jaunas kravas, apgūtu jaunus tirgus.3. Izveidots sekretariāts loģistikas jomas koordinēšanai ar mērķi ietekmēt procesus 16+1 valstu formātā, prezentēt savus piedāvājumus, dodot Latvijai lielāku atpazīstamību un interesi Ķīnā par Latviju kā valsti un tās uzņēmumiem.4. Starpvaldību komisiju, transporta darba grupu un augsta līmeņa amatpersonu vizīšu programmās iekļauti Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas attīstības jautājumi.149, 150, 151, 152SMFM, EM, ĀM, VARAM1) 30.09.2016.,2) 30.10.2018. (regulāra pārskatu sniegšana par progresu),3) 31.05.2016.,4) 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana018.18.1.Veiksim centralizētu lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas pārraudzību, lai veicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanuSagatavot ziņojumu MK par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta attīstības gaitu, pamatojot izvēlēto risinājumu, iekļaujot informāciju par izvērtētu ietekmi uz valsts budžetu un tarifiem, t.sk. saistībā ar A/S Pasažieru vilciens saistītām darbībām un saistītām papildus izmaksām, kā arī informāciju par projekta pārvaldības struktūru.Vispusīgi izvērtēta elektrifikācijas projekta ietekme, kas ļautu pieņemt pamatotu lēmumu par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko attīstību.164SM 30.06.2016.Tautsaimniecības stiprināšana018.18.2.Veiksim centralizētu lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas pārraudzību, laiveicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu.Izveidot lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas uzraudzības mehānismu un uzsākt tā darbībuIzveidota uzraudzības metodika - 30.06.2016. Novērsti būtiski pārvaldības riski projektu īstenošanā VK 31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana019.19.1.Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.Veikt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, samazinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu, kas netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, un veicinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu stāvokļa uzlabošanos.1. Palielināts atsavināšanai virzāmo valsts nekustamo īpašumu skaits par 10% gadā pret 2015.gada rādītāju (56 objekti), sasniegta valsts budžetā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieskaitāmā summa EUR 6 milj. apmērā. (kopā par 2016.gadu un 2017.gadu).2. Samazināts Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo būvju skaits par 10% (šobrīd 203 būves), izvērtējot turpmāko rīcību:- atsavināt;- nojaukt;- iekonservēt;- atjaunot.3. Pilnveidots publiskas personas zemes nomas normatīvais regulējums, pārskatot apbūvēta publiskas personas zemesgabala nomas maksas apmēru, pakāpeniski trīs gadu periodā (2017.-2019.g) palielinot nomas maksu līdz 4,5% no zemesgabalu kadastrālās vērības gadā (šobrīd 1,5%). FM (VNĪ) 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana019.19.2.Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.1) Līdz 2016.gada beigām ir apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģijas visām valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām ar noteiktiem nefinanšu mērķiem un finanšu mērķiem.2) Nodrošināt darbības rezultātu ikgadēju izvērtēšanu3) Izveidot profesionālas padomes un uzsākt to darbību lielākajās valsts kapitālsabiedrībās to efektīvākai pārvaldīšanaiIk gadu uzlaboti valsts kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu rādītāji, primāri, kapitāla atdeve komerciālajās valsts kapitālsabiedrībās PKCEM, FM, IZM, IEM,KM, LM, SM, TM, VARAM, VM, ZM,1) 31.12.2016.2) 30.09.2017.3) 30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana020.20.1.Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionamĪstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam paredzētos projektus Latvijas reģionos un īpaši Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu finansēšanas plānam 2016. – 2018.gadam1. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts galvenajiem autoceļiem 522 km (t.sk. Latgale 168,38 km): V.b. 170 km (t.sk. Latgalē V.b.70 km), KF 352 km (t.sk. Latgalē 98,38 km);2. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts reģionālajiem autoceļiem 1033 km (t.sk. Latgalē 228,62 km) : V.b.460 km (t.sk. Latgalē 91 km), ERAF 573 km (t.sk. Latgalē 137,62 km);3. Veikta valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana 291 km (t.sk. Latgalē 76 km) garumā, tiltu atjaunošana ES finansētajos projektos un pamatbudžeta projektos, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.410, 411, 412, 399, 400, 401SM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana020.20.2.Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionamPilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas teritorijā.1. Veikts sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtējums saskaņā ar TAP 2014.-2020. pasākumu Nr. 2.4.1.1. - veikt visaptverošu sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko finansējumu;2. Veikti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par autoostu sistēmas pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas darbības efektivitāti un izmaksu samazināšanu" paredzētajiem pasākumiem tādējādi pilnveidojot sabiedriskā transporta maršruta tīklu, efektīvāk izmantojot finanšu resursus, uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru.413, 402SM 30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana020.20.3.Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam.Izstrādāt Velosatiksmes attīstības plānuIzstrādāts velosatiksmes attīstības plāns ar mērķi integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā, veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu SMIeM, IzM, VM, VARAM, EM31.03.2018.Tautsaimniecības stiprināšana020.20.4.Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam.Īstenosim Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam, tai skaitā, ieviesīsim Latgalē jaunu speciālo ekonomisko zonu.1) Izveidots Latgales SEZ (noteikta SEZ darbības teritorija), nodrošinot iespēju atbalstīt komersantus Latgales SEZ teritorijā,2) plānoti 200 nodarbinātie un pozitīva nodokļu bilance + 300 000 euro (aprēķins par sniegto atlaižu apjomu un nodokļu ieņēmumiem gadā). Rezultāti plānoti uz 2018.gada beigām.390, 374, 375VARAM 1) 31.03.2017.2) 31.12.2018.Tautsaimniecības stiprināšana020.20.5.Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam.Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai, paredzot atbalstu komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras izveidei (tai skaitā, industriālie pieslēgumi, ceļu infrastruktūra un cita koplietošanas infrastruktūra), kā arī teritoriju labiekārtošanai, atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Līdz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām pabeigsim īstenot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju.Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai - plānotais ieguvums tautsaimniecībai līdz 2023.gada 31.decembrim – piesaistītas privātās investīcijas 328 842 944 euro apmērā un radītas 5 394 jaunas darba vietas.127, 392, 382, 378, 375, 202VARAM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana021.21.1.Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūras finansējuma modeliIzstrādāt autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeļa priekšlikumu.1. Izstrādāts priekšlikums autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modelim, lai apturētu autoceļu pakāpenisku sabrukumu un lai sekmētu to turpmāku attīstību.2. Sagatavots informatīvais ziņojums, kas ļautu valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansēšanu un realizēšanu.410, 411, 412399, 400, 401SMFM31.08.2016.Tautsaimniecības stiprināšana021.21.2.Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūras finansējuma modeliIzstrādāt Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu un sagatavot daudzgadu līguma projektu starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību1. Izstrādāts Informatīvais ziņojums "Publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošana sabiedriskā transporta nodrošināšanā".2. Izstrādāts indikatīvs dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 5 gadu periodam, kas nosaka galvenos infrastruktūras attīstības virzienus un ir pamats daudzgadu līguma noslēgšanai starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Izstrādāta jauna skaidra un saprotama infrastruktūras maksas shēma.3. Sagatavots līgums, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un valsts pienākumus un saistības, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un tā pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, tādējādi nodrošinot stabilu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmu. SM 30.04.2018.Tautsaimniecības stiprināšana022.22.1.Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto.Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem.1.Saskaņā ar pašreizējām prognozēm:Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2016.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2017.gadā -1,1 procents no IKP un 2018.gadā -1,2 procenti no IKP.2.Vispārējās valdības budžeta bilance 2016.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -1,0 procenti no IKP.Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.3. Pašvaldībām nodrošināti finanšu resursi (aizņēmumi un galvojumi), lai realizētu pašvaldību investīciju projektus, nodrošinot administratīvo teritoriju attīstību atbilstoši pašvaldību izvirzītajām prioritātēm.4. Pašvaldību budžeta ieņēmumu pieauguma temps pamatfunkciju veikšanai vidējā termiņā tiek nodrošināts līdzvērtīgi valsts budžeta ieņēmumu pieauguma tempam pamatfunkciju īstenošanai, nodrošinot iespējas sabalansētai valsts un pašvaldību attīstībai, iedzīvotāju interesēs. FM Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktu jāiesniedz Saeimā 15.10.2016.;15.10.2017.;15.10.2018.)Tautsaimniecības stiprināšana022.22.2.Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto.Padarīsim Valsts ieņēmumu dienesta darbību efektīvāku, nostiprinot iekšējās un ārējās kontroles sistēmu.Pieaug VID darbības efektivitāte - viena iekasētā euro izmaksas 2016.gadā ir 0,0157 euro, 2018.gadā - 0,0130 euro. FM (VID) 30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana023.23.1.Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.Sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, īpašu uzmanību veltot nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.1.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.2.Nodokļu plaisas rādītājs strādājošam bez apgādībā esošām ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas valstī 2021.gadā sasniegs 39,0% un strādājošam ar vienu apgādājamo sasniegs 34,0%.3. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja. FMVID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM01.04.2017.Tautsaimniecības stiprināšana023.23.2.Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.Izvērtēt iespējas PVN likmes diferencēšanai pārtikaiSniegti priekšlikumi PVN likmes diferencēšanai pārtikai, veicinot vietējo pārtikas produktu patēriņu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. ZMFM; VM31.12 2017.Tautsaimniecības stiprināšana024.24.1.Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.Izstrādāt pasākumu plānu valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021.gadam īstenošanai.1. 2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.2. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.156, 245FMVID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana024.24.2.Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.Ņemot vērā kadastrālo vērtību st …