Zaudējis spēku - Publisko iepirkumu likums

Zaudējis spēku - Publisko iepirkumu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2016. gada 15. decembra likumu: Publisko iepirkumu likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publisko iepirkumu likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst jebkurai no šādām pazīmēm: a) iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, b) veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; 2) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu; 3) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts; 4) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 41) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju; 5) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās; 6) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus; 7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam; 8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā līdz piedāvājuma iesniegšanai; 9) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, ietverot visus piemērojamos nodokļus, izņemot pievienotās vērtības nodokli; 10) pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona; 101) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi; 102) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai; 11) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; 12) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju; 13) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu; 14) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir: a) publiskiem būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim, b) publiskiem piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana, c) publiskiem pakalpojumu līgumiem — pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu; 141) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē; 15) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. 3 3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi (1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu; 2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku; 3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem; 41) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija; 5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem; 6) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 un 73220000-0. Šis likuma piemērošanas izņēmums nav piemērojams, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: a) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām, b) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu; 7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus), b) vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji, c) tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē; 8) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu; 9) iepirkumu, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 10) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu. (2) Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai; 2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru; 4) starptautiskai organizācijai vai tās noteiktam piegādātājam, un līgumu vismaz 50 procentu apmērā līdzfinansē attiecīgā starptautiskā organizācija, un tā ir noteikusi, ka līgumu var noslēgt tikai ar šo starptautisko organizāciju vai tās izraudzītu piegādātāju. (3) Šo likumu nepiemēro, ja: 1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu; 2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav steidzamība, ne arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. (4) Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi. (5) Šo likumu nepiemēro, ja saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir: 1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kuras minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas; 2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju; 3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā; 4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, informācija par kuriem ir aizsargājama informācija; 5) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību apmierināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi), un līgums tiek noslēgts valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 4.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā 5 (Zaudējis spēku ar 01.08.2011. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu) 5.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi (1) Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 99 000 euro un ja līgums tiek slēgts par: 1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās; 3) nepieciešamo tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība; 4) (izslēgts ar 16.07.2009. likumu); 5) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās; 6) preču un pakalpojumu iepirkumu, ko veic kredītiestāde savas darbības nodrošināšanai; 7) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi; 8) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise; 9) zinātniskās publikācijas publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā; 10) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 134 000 euro un īstenojas abi turpmākie nosacījumi: 1) līgums tiek slēgts par Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu tādiem pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu; 2) šīs daļas 1.punktā minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm, īstenošanu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 19.09.2013., 02.10.2014. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2015.) 6.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja: 1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību; 2) pakalpojumu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam. 7 7.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti (1) Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets. (2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. 8 (08.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.) 8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana (1) Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) atklāts konkurss; 2) slēgts konkurss; 3) sarunu procedūra; 4) konkursa dialogs; 5) metu konkurss. (2) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 4000 euro vai lielāka piegādes vai pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 14 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.2 pantā noteiktajā kārtībā. (21) Šā likuma 16.panta piektajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, šā panta septītās daļas vai šā likuma 8.1 panta noteikumus. (3) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) (4) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) (5) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) (6) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) (7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17.pantā, III nodaļā, 27.pantā, 30.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā, 32.pantā, 35.panta pirmajā daļā un 67.pantā paredzētās prasības. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un nodrošinot brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma dokumentiem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņu noteic ne īsāku par 10 darbdienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir vienāda ar 750 000 euro vai lielāka, pasūtītājs piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras. (71) Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu par veicamo iepirkumu, ja tas nav objektīvi iespējams pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā vai ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs. (8) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā. (9) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) (10) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013., 19.09.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 64., 65. un 66.punktu) 8.1 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras 10 (Zaudējis spēku ar 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 41.punktu) 8.2 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras (1) Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir 4000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu paredzamā līgumcena ir 14 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā. (2) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā, nodrošinot, ka šī komisija ir kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma 23.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. (3) Iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi. (4) Pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām (neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas) no paziņojuma publicēšanas dienas. Savukārt savā mājaslapā internetā pasūtītājs ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā paziņojuma publicēšanas dienai ievieto saskaņā ar šā panta trešo daļu noteiktās prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu un nodrošina tām brīvu un tiešu pieeju. (5) Pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) pasludināts pretendenta maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai tas tiek likvidēts; 2) ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumu, ir konstatēts, ka pretendentam dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro; 3) uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par plānoto līgumu vai iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi šīs daļas 1. un 2.punktā minētie nosacījumi. (6) (Izslēgta no 01.08.2015. ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2014. Sk. Pārejas noteikumu 59.punktu) (7) Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta piektās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto apstākļu dēļ, pasūtītājs: 1) attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju: a) par šā panta piektās daļas 1.punktā minētajiem faktiem — no Uzņēmumu reģistra, b) par šā panta piektās daļas 2.punktā minēto faktu — no Valsts ieņēmumu dienesta. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un šā panta piektās daļas 3.punktā minētās personas piekrišanu; 2) attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu pieprasa, lai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz to un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu neattiecas šā panta piektajā daļā noteiktie gadījumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkumā. (8) Atkarībā no atbilstoši šā panta septītās daļas 1.punkta "b" apakšpunktam veiktās pārbaudes rezultātiem pasūtītājs: 1) neizslēdz pretendentu no dalības iepirkumā, ja konstatē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā esošo informāciju pretendentam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 2) informē pretendentu par to, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju ir konstatēts, ka tam vai šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un nosaka termiņu — 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas — apliecinājuma iesniegšanai. Pretendents, lai apliecinātu, ka tam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par to, ka attiecīgajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ja noteiktajā termiņā minētais apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā. (9) Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus. Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta piekto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības. (10) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem, kā arī savā mājaslapā internetā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju šā panta devītajā daļā minētajam lēmumam. Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas izsniedz vai nosūta pretendentam šā panta devītajā daļā minēto lēmumu. (11) Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu. Pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkumu un neslēgt līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. (12) Ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad noslēgts līgums, pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu. (13) Ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, pasūtītājs savā mājaslapā internetā ievieto attiecīgi iepirkuma līguma vai tā grozījumu tekstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Iepirkuma līguma un tā grozījumu teksts ir pieejams pasūtītāja mājaslapā internetā vismaz visā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas. (14) Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 67.1 panta noteikumus. (15) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 3. un 5.pantā minētie līgumi, kā arī līgumi par pārtikas produktu piegādi, ja tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus, to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. (16) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta ceturtās un piektās daļas noteikumus, ja: 1) līgums tiek slēgts par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem; 2) iepirkums atbilst šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta pēdējā teikuma vai 63.panta nosacījumiem; 3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām; 4) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. (17) Ministru kabinets nosaka: 1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta septītajā daļā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību; 2) šā panta septītās daļas 1.punktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu; 3) kārtību, kādā šīs daļas 1.punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta septītās daļas 1.punktā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām; 4) šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma un divpadsmitajā daļā minētā informatīvā paziņojuma saturu un šo paziņojumu sagatavošanas kārtību. (18) Pretendents, kas iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz kuru attiecas šā panta noteikumi, un kas uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pieņemto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 11 (20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 02.10.2014. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 9.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana (1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu. (2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus. (3) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu iesniegšanas publicēšanai vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas. (4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu. (5) Publiskam būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Paredzamās līgumcenas noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets. (6) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 14 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 4000 euro pakalpojumu līgumiem, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu. (7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 4000 euro, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu. (8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš: a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48. (9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos; 2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību. (10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka: 1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu. (11) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48. (12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 42. un 52.punktu) 10.pants. Līgumcenu robežas Šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 46.2 pantā, 83.panta otrās daļas 3.punktā, 85.1 panta trešās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā, 85.2 panta pirmās daļas 2., 5. un 6.punktā un otrās daļas 2.punktā, 87.panta pirmās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 21.06.2012. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016. Grozījums par panta papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā" ar skaitli un vārdu "46.2 pantā" stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 62. punktu) 11.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju (1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu. (11) Pasūtītājs pieprasa kandidātam, pretendentam vai metu konkursa dalībniekam tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju. (2) Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju. (3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei. (4) Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu. (5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.) 12.pants. Konfidencialitāte (1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā. (2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. (3) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.) 13.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem. 16 14.pants. Privileģētie līgumi (1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos. (2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu. 17 15.pants. Speciālu vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas noteic, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību. 18 16.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi (1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības. (2) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību. (3) Gadījumos, kad pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības. (4) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības. (5) Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 150 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta sestajā daļā minēto gadījumu. (6) Tiešās pārvaldes iestāde šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) tiešās pārvaldes iestādes vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību. Šādā gadījumā pasūtītājs pirms līguma noslēgšanas informē attiecīgo centralizēto iepirkumu institūciju par tam nepieciešamo preču un pakalpojumu tehniskajām specifikācijām un saņem centralizēto iepirkumu institūcijas apstiprinājumu, ka tā nenodrošina attiecīgu preču un pakalpojumu iegādes iespēju; 2) tiešās pārvaldes iestāde var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms līguma noslēgšanas fiksē (piemēram, pieprasot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas vai izdrukājot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas) centralizēto iepirkumu institūcijas nodrošināto piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. (7) Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 4000 euro vai lielāka. (8) Šā panta septītajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem: 1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību; 2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm. (9) Ministru kabinets nosaka: 1) šā panta piektajā un septītajā daļā minētās preču un pakalpojumu grupas; 2) šā panta piektajā daļā un astotās daļas 1.punktā minētās centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus. 19 (20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 44., 52. un 54.punktu) II nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem 17.pants. Tehniskās specifikācijas (1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās. (2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. (3) Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu, energoefektivitāte, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. (4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem: 1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents"; 2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus; 3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām; 4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu. (5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents piedāvājumā ar dokumentiem, ko pasūtītājs atzīst par pieņemamiem (tajā skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem), var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā. (6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības. (7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja: 1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets; 2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju; 3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas; 4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām. (8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem. (9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā invalīdu piekļuves noteikumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam. (10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents". (11) Ministru kabinets nosaka prasības publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus (turpmāk — zaļais publiskais iepirkums), to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013., 04.09.2014. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.) 18.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība (1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras regulāri izmanto publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums. (2) Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem. 21 19.pants. Piedāvājumu varianti (1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. (2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama. (3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā. (4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim. (5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā — publisks piegādes līgums. 22 20.pants. Apakšuzņēmēju līgumi (1) Pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus. (2) Publiska būvdarbu un pakalpojumu līguma gadījumā pasūtītājs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma daļu. (3) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredz apakšuzņēmēju nomainīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā jaunie apakšuzņēmēji iesaistāmi līguma izpildē atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem. (4) Ja būvdarbu līguma gadījumā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir paredzējis apakšuzņēmējam izpildei nodot iepirkuma līguma daļu, kuras vērtība ir vismaz 50 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības, un slēdzamā iepirkuma līguma līgumcena ir 4 269 000 euro vai lielāka, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents un attiecīgais apakšuzņēmējs iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz kā piegādātāju apvienība, nosakot katra dalībnieka atbildību. (5) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību noteic, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata k …