Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Publisko iepirkumu likums

Īsumā

Šis likums, kas vairs nav spēkā, regulēja publisko iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu atklātumu, godīgu konkurenci un efektīvu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu.

Ko tas regulē

  • Publisko iepirkumu procedūras.
  • Piegādātāju atlasi un līgumu slēgšanu.
  • Valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu iepirkumos.
  • Noteiktus izņēmumus, kad likums nav piemērojams.

Kas tas attiecas

  • Valsts un pašvaldību iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas un to institūcijas.
  • Privāto tiesību juridiskās personas, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (piemēram, nodrošina sabiedrības vajadzības, atrodas valsts vai pašvaldības iestādes padotībā vai tiek finansētas vairāk par 50 procentiem no valsts/pašvaldības).
  • Piegādātāji (fiziskas vai juridiskas personas, vai to apvienības), kas piedāvā veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

Galvenie punkti

  • Likuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu.
  • Likums definē tādus terminus kā "centralizēto iepirkumu institūcija", "dinamiskā iepirkumu sistēma", "elektroniskā izsole", "iepirkuma nomenklatūra (CPV)", "pasūtītājs" un "publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi".
  • Likums netiek piemērots līgumiem par zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu, programmas materiāla veidošanu apraidei, šķīrējtiesu pakalpojumiem, noteiktiem finanšu pakalpojumiem, aizņēmumiem no starptautiskām finanšu organizācijām, fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem, noteiktiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kā arī citiem specifiskiem gadījumiem.
  • Likums netiek piemērots, ja līgumi tiek slēgti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, starptautisku organizāciju procedūrām, vai ja informācija par līgumu ir valsts noslēpums vai tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai.
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2016. gada 15. decembra likumu: Publisko iepirkumu likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Publisko iepirkumu likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst jebkurai no šādām pazīmēm:

  1. a)iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,
  2. b)veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; 2) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu; 3) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts; 4) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos; 41) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju; 5) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās; 6) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus; 7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam; 8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā līdz piedāvājuma iesniegšanai; 9) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, ietverot visus piemērojamos nodokļus, izņemot pievienotās vērtības nodokli; 10) pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
  3. a)ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
  4. b)atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona; 101) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi; 102) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai; 11) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; 12) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju; 13) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu; 14) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:
  5. a)publiskiem būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,
  6. b)publiskiem piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,
  7. c)publiskiem pakalpojumu līgumiem — pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu; 141) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē; 15) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. 3 3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1)Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par: 1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu; 2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku; 3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai; 4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem; 41) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija; 5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem; 6) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 un 73220000-0. Šis likuma piemērošanas izņēmums nav piemērojams, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
  1. a)labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām,
  2. b)pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu; 7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
  3. a)tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus),
  4. b)vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji,
  5. c)tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē; 8) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu; 9) iepirkumu, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 10) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu.
(2)Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir: 1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai; 2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru; 4) starptautiskai organizācijai vai tās noteiktam piegādātājam, un līgumu vismaz 50 procentu apmērā līdzfinansē attiecīgā starptautiskā organizācija, un tā ir noteikusi, ka līgumu var noslēgt tikai ar šo starptautisko organizāciju vai tās izraudzītu piegādātāju.
(3)Šo likumu nepiemēro, ja: 1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu; 2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav steidzamība, ne arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.
(4)Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.
(5)Šo likumu nepiemēro, ja saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir: 1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kuras minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas; 2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju; 3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas
  1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā; 4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, informācija par kuriem ir aizsargājama informācija; 5) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību apmierināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi), un līgums tiek noslēgts valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.
  2. un 20.06.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 4.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā 5 (Zaudējis spēku ar 01.08.
  4. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu) 5.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi
(1)Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 99 000 euro un ja līgums tiek slēgts par: 1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5.,
  1. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās; 2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās; 3) nepieciešamo tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība; 4) (izslēgts ar 16.07.
  2. likumu); 5) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās; 6) preču un pakalpojumu iepirkumu, ko veic kredītiestāde savas darbības nodrošināšanai; 7) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi; 8) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise; 9) zinātniskās publikācijas publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā; 10) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
(2)Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 134 000 euro un īstenojas abi turpmākie nosacījumi: 1) līgums tiek slēgts par Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu tādiem pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu; 2) šīs daļas 1.punktā minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm, īstenošanu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 19.09.2013., 02.10.
  1. un 03.12.
  2. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2015.) 6.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja: 1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību; 2) pakalpojumu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam. 7 7.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti
(1)Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. 8 (08.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.) 8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana
(1)Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) atklāts konkurss; 2) slēgts konkurss; 3) sarunu procedūra; 4) konkursa dialogs; 5) metu konkurss.
(2)Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 4000 euro vai lielāka piegādes vai pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 14 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.2 pantā noteiktajā kārtībā.
(21)Šā likuma 16.panta piektajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, šā panta septītās daļas vai šā likuma 8.1 panta noteikumus.
(3)(Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(4)(Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(5)(Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(6)(Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(7)Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17.pantā, III nodaļā, 27.pantā, 30.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā, 32.pantā, 35.panta pirmajā daļā un 67.pantā paredzētās prasības. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un nodrošinot brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma dokumentiem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņu noteic ne īsāku par 10 darbdienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir vienāda ar 750 000 euro vai lielāka, pasūtītājs piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
(71)Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu par veicamo iepirkumu, ja tas nav objektīvi iespējams pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā vai ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs.
(8)Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.
(9)(Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(10)(Izslēgta ar 16.07.
  1. likumu.) 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013., 19.09.
  2. un 12.05.
  3. likumu, kas stājas spēkā 20.05.
  4. Sk. pārejas noteikumu 64.,
  5. un 66.punktu) 8.1 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras 10 (Zaudējis spēku ar 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu 41.punktu) 8.2 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras
(1)Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir 4000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu paredzamā līgumcena ir 14 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.
(2)Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā, nodrošinot, ka šī komisija ir kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma 23.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
(3)Iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.
(4)Pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām (neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas) no paziņojuma publicēšanas dienas. Savukārt savā mājaslapā internetā pasūtītājs ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā paziņojuma publicēšanas dienai ievieto saskaņā ar šā panta trešo daļu noteiktās prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu un nodrošina tām brīvu un tiešu pieeju.
(5)Pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) pasludināts pretendenta maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai tas tiek likvidēts; 2) ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumu, ir konstatēts, ka pretendentam dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro; 3) uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par plānoto līgumu vai iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi šīs daļas 1. un 2.punktā minētie nosacījumi.
(6)(Izslēgta no 01.08.
  1. ar 02.10.
  2. likumu, kas stājas spēkā 16.10.
  3. Sk. Pārejas noteikumu 59.punktu)
(7)Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta piektās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto apstākļu dēļ, pasūtītājs: 1) attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:
  1. a)par šā panta piektās daļas 1.punktā minētajiem faktiem — no Uzņēmumu reģistra,
  2. b)par šā panta piektās daļas 2.punktā minēto faktu — no Valsts ieņēmumu dienesta. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un šā panta piektās daļas 3.punktā minētās personas piekrišanu; 2) attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu pieprasa, lai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz to un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu neattiecas šā panta piektajā daļā noteiktie gadījumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkumā.
(8)Atkarībā no atbilstoši šā panta septītās daļas 1.punkta "b" apakšpunktam veiktās pārbaudes rezultātiem pasūtītājs: 1) neizslēdz pretendentu no dalības iepirkumā, ja konstatē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā esošo informāciju pretendentam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 2) informē pretendentu par to, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju ir konstatēts, ka tam vai šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un nosaka termiņu — 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas — apliecinājuma iesniegšanai. Pretendents, lai apliecinātu, ka tam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par to, ka attiecīgajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ja noteiktajā termiņā minētais apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.
(9)Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus. Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta piekto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības.
(10)Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem, kā arī savā mājaslapā internetā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju šā panta devītajā daļā minētajam lēmumam. Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas izsniedz vai nosūta pretendentam šā panta devītajā daļā minēto lēmumu.
(11)Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu. Pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkumu un neslēgt līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums.
(12)Ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad noslēgts līgums, pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu.
(13)Ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, pasūtītājs savā mājaslapā internetā ievieto attiecīgi iepirkuma līguma vai tā grozījumu tekstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Iepirkuma līguma un tā grozījumu teksts ir pieejams pasūtītāja mājaslapā internetā vismaz visā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas.
(14)Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 67.1 panta noteikumus.
(15)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 3. un 5.pantā minētie līgumi, kā arī līgumi par pārtikas produktu piegādi, ja tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus, to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
(16)Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta ceturtās un piektās daļas noteikumus, ja: 1) līgums tiek slēgts par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem; 2) iepirkums atbilst šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta pēdējā teikuma vai 63.panta nosacījumiem; 3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām; 4) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām.
(17)Ministru kabinets nosaka: 1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta septītajā daļā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību; 2) šā panta septītās daļas 1.punktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu; 3) kārtību, kādā šīs daļas 1.punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta septītās daļas 1.punktā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām; 4) šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma un divpadsmitajā daļā minētā informatīvā paziņojuma saturu un šo paziņojumu sagatavošanas kārtību.
(18)Pretendents, kas iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz kuru attiecas šā panta noteikumi, un kas uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pieņemto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 11 (20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 02.10.2014. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 9.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
(1)Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.
(2)Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.
(3)Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu iesniegšanas publicēšanai vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
(4)Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
(5)Publiskam būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Paredzamās līgumcenas noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.
(6)Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 14 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 4000 euro pakalpojumu līgumiem, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(7)Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 4000 euro, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(8)Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
  1. a)ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,
  2. b)ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(9)Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka: 1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos; 2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.
(10)Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka: 1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu; 3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.
(11)Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi: 1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā; 2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(12)Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.
  1. un 19.09.
  2. likumu, kas stājas spēkā 18.10.
  3. Sk. pārejas noteikumu
  4. un 52.punktu) 10.pants. Līgumcenu robežas Šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1.,
  5. un 3.punktā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 46.2 pantā, 83.panta otrās daļas 3.punktā, 85.1 panta trešās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā, 85.2 panta pirmās daļas 2.,
  6. un 6.punktā un otrās daļas 2.punktā, 87.panta pirmās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 21.06.
  7. un 03.03.
  8. likumu, kas stājas spēkā 29.03.
  9. Grozījums par panta papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā" ar skaitli un vārdu "46.2 pantā" stājas spēkā 01.07.
  10. Sk. pārejas noteikumu
  11. punktu) 11.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju
(1)Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.
(11)Pasūtītājs pieprasa kandidātam, pretendentam vai metu konkursa dalībniekam tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2)Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.
(3)Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei.
(4)Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.
(5)Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.) 12.pants. Konfidencialitāte
(1)Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
(2)Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji.
(3)(Izslēgta ar 16.07.
  1. likumu.) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.
  2. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.) 13.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem. 16 14.pants. Privileģētie līgumi
(1)Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.
(2)Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu. 17 15.pants. Speciālu vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas noteic, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību. 18 16.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi
(1)Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības.
(2)Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
(3)Gadījumos, kad pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības.
(4)Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības.
(5)Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 150 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.
(6)Tiešās pārvaldes iestāde šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) tiešās pārvaldes iestādes vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību. Šādā gadījumā pasūtītājs pirms līguma noslēgšanas informē attiecīgo centralizēto iepirkumu institūciju par tam nepieciešamo preču un pakalpojumu tehniskajām specifikācijām un saņem centralizēto iepirkumu institūcijas apstiprinājumu, ka tā nenodrošina attiecīgu preču un pakalpojumu iegādes iespēju; 2) tiešās pārvaldes iestāde var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms līguma noslēgšanas fiksē (piemēram, pieprasot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas vai izdrukājot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas) centralizēto iepirkumu institūcijas nodrošināto piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
(7)Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 4000 euro vai lielāka.
(8)Šā panta septītajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem: 1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību; 2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.
(9)Ministru kabinets nosaka: 1) šā panta piektajā un septītajā daļā minētās preču un pakalpojumu grupas; 2) šā panta piektajā daļā un astotās daļas 1.punktā minētās centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus. 19 (20.06.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.
  2. likumu, kas stājas spēkā 18.10.
  3. Sk. pārejas noteikumu 44.,
  4. un 54.punktu) II nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem 17.pants. Tehniskās specifikācijas
(1)Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.
(2)Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.
(3)Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu, energoefektivitāte, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.
(4)Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem: 1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents"; 2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus; 3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām; 4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.
(5)Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents piedāvājumā ar dokumentiem, ko pasūtītājs atzīst par pieņemamiem (tajā skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem), var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.
(6)Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.
(7)Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja: 1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets; 2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju; 3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas; 4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.
(8)Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.
(9)Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā invalīdu piekļuves noteikumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.
(10)Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".
(11)Ministru kabinets nosaka prasības publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus (turpmāk — zaļais publiskais iepirkums), to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013., 04.09.2014. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.) 18.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība
(1)Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras regulāri izmanto publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.
(2)Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem. 21 19.pants. Piedāvājumu varianti
(1)Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.
(2)Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.
(3)Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.
(4)Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.
(5)Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā — publisks piegādes līgums. 22 20.pants. Apakšuzņēmēju līgumi
(1)Pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.
(2)Publiska būvdarbu un pakalpojumu līguma gadījumā pasūtītājs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma daļu.
(3)Pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredz apakšuzņēmēju nomainīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā jaunie apakšuzņēmēji iesaistāmi līguma izpildē atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem.
(4)Ja būvdarbu līguma gadījumā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir paredzējis apakšuzņēmējam izpildei nodot iepirkuma līguma daļu, kuras vērtība ir vismaz 50 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības, un slēdzamā iepirkuma līguma līgumcena ir 4 269 000 euro vai lielāka, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents un attiecīgais apakšuzņēmējs iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz kā piegādātāju apvienība, nosakot katra dalībnieka atbildību.
(5)Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību noteic, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu apakšuzņēmējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.
(6)Šā panta, kā arī šā likuma 35., 39.1 un 68.panta izpratnē apakšuzņēmējs ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja piesaistīta vai nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus, kas nepieciešami ar pasūtītāju noslēgta publiska būvdarbu vai pakalpojumu līguma izpildei neatkarīgi no tā, vai šī persona būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz pretendentam vai citam apakšuzņēmējam. 23 (21.06.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
  2. un 19.09.
  3. likumu, kas stājas spēkā 18.10.
  4. Sk. pārejas noteikumu
  5. un 52.punktu) 21.pants. Līguma izpildes noteikumi Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu. 24 III nodaļa. Iepirkuma komisija 22.pants. Iepirkuma komisijas izveide
(1)Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un tā septītajā daļā minēto iepirkumu veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.
(2)Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.
(3)Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 711 000 euro, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.
  1. un 19.09.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
  3. Grozījumi panta ceturtajā daļā stājas spēkā 01.01.
  4. Sk. pārejas noteikumu 52.punktu) 23.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
(1)Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir: 1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā; 2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks); 3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks.
(2)Iepirkuma dokumentācijas sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam) vai iepirkuma komisijas loceklim, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā saistība.
(3)Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.
(4)Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.
(5)Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.
(6)Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 24.pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība
(1)Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemt­tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
(2)Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu. 27 IV nodaļa. Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi 25.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums
(1)Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 29.panta astoto daļu, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda: 1) publiskiem piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu [ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)] preču grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka; 2) publiskiem pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā [ar atsauci uz iepirkumu nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka; 3) publiskiem būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.
(2)Par publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā tūlīt pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.
(3)Par publiskiem būvdarbu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru vai slēgt publisku būvdarbu līgumu vai vispārīgo vienošanos.
(4)Pasūtītājs, kurš publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu pircēja profilā, iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 28.pantu. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.
  1. un 12.05.
  2. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 26.pants. Paziņojums par līgumu, vienkāršots paziņojums par līgumu un paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu
(1)Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, sarunu procedūru (izņemot šā likuma 63.pantu) vai konkursa dialogu, tas publicē paziņojumu par līgumu.
(2)Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, uzaicinot iesniegt piedāvājumu, pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu.
(3)Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, izbeidz vai pārtrauc iepirkuma procedūru vai neizveido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.
(4)Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 32.panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas kandidātiem vai pretendentiem iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai par to, ka dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota.
(5)Pasūtītājs publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tikai tad, ja tas iepriekš publicējis paziņojumu par līgumu, paziņojumu par metu konkursu vai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem (ja veikts iepirkums šā likuma 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā vai veikta sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu). 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 27.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem
(1)Pasūtītājs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pretendentu informēšanas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz iepirkuma līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.
(2)Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Šo nosacījumu var nepiemērot, ja pasūtītājs paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem apvieno viena ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedzami publicēšanai triju darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
(3)Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai. Ja pasūtītājs nepiekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs publicē pasūtītāja nosaukumu, līguma priekšmetu un šā paziņojuma publicēšanas datumu. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 27.1 pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem
(1)Pasūtītājs var iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 3. vai 5.pantā minētajos gadījumos vai 8.panta septītajā daļā vai 63.pantā minētajos gadījumos papildus 27.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanai publicēšanai.
(2)Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 85.3 panta pirmajā daļā minētās sekas. 31 (20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 28.pants. Paziņojumu publicēšana
(1)Šā likuma 25.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 26.pantā, 27.panta pirmajā daļā, 27.1 pantā, 75.pantā un 79.panta septītajā daļā minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pasūtītājs publicē pircēja profilā, paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr. 1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.
(2)Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(3)Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(4)Informāciju par līgumu vai vispārīgo vienošanos, kuras publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot konkurenci starp piegādātājiem, vai kaitēt piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām), drīkst nepublicēt.
(5)Pasūtītājam ir tiesības publicēt paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ievietot tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā arī tad, ja šis likums neuzliek pienākumu publicēt šādus paziņojumus. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.
  1. un 20.05.
  2. likumu, kas stājas spēkā 15.06.
  3. Grozījums pirmās daļas pirmajā teikumā stājas spēkā 01.08.
  4. Sk. pārejas noteikumu 21.punktu) 29.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi
(1)Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.
(2)Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.
(3)Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas tehniskās specifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(4)Sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgtā konkursā un konkursa dialogā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(5)Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas kvalifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 13 dienām no dienas, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(6)Slēgtā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem kandidātiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums.
(7)Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, minimālais termiņš, par kuru pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās un piektās daļas izpratnē.
(8)Ja pasūtītājs ir publicējis iepriek­šējo informatīvo paziņojumu, atklātā un slēgtā konkursa minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 36 dienas no dienas, kad atklātā konkursa paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, bet slēgtā konkursa uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts kandidātiem. Steidzamības gadījumā, ja tā radusies no pasūtītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, minimālais termiņš ir 22 dienas. Šādā gadījumā pasūtītājs saglabā visus dokumentus, kas pamato termiņa saīsinājumu.
(9)Šā panta astotajā daļā minētos minimālos piedāvājumu iesniegšanas termiņus atļauts noteikt, ja iepriekšējais informatīvais paziņojums satur visu paziņojumā par līgumu paredzēto informāciju, ciktāl tā bija pieejama publicēšanas brīdī, kā arī tad, ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums vai paziņojums par pircēja profilu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 25.panta ceturto daļu, publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(10)Ja paziņojumi par līgumu tiek sagatavoti un nosūtīti Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un astotajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātam konkursam un šā panta ceturtās daļas pirmajā teikumā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu slēgtam konkursam, sarunu procedūrai un konkursa dialogam var saīsināt par septiņām dienām.
(11)Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta otrajā un sestajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt par piecām dienām. Paziņojumā norāda interneta adresi, kurā minētā informācija ir pieejama. Šajā daļā minēto termiņu saīsinājumu var pieskaitīt pie šā panta desmitajā daļā minētā termiņa saīsinājuma.
(12)Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija nav pieejama vai arī tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 30.pantā paredzētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, pasūtītājs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, lai piegādātājiem būtu iespēja uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.
(13)Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai rīko slēgtu konkursu un ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot šajā pantā minētos termiņus, pasūtītājs var noteikt: 1) termiņu pieteikumu iesniegšanai, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai, ja to nosaka šis likums, nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu. Ja paziņojumu par līgumu nosūta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, neizmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, termiņš pieteikumu iesniegšanai nedrīkst būt īsāks par 15 dienām; 2) slēgtā konkursā — piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 30.pants. Pieeja iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana
(1)Pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi. Ja ieinteresētais piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs tos izsniedz ieinteresētajam piegādātājam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.
(2)Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par kandidātu atlases prasībām, pasūtītājs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.
(3)Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu vai pretendentu atlasi, pasūtītājs to sniedz piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis minēto papildu informāciju šā likuma 29.panta trīspadsmitās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, pasūtītājs to sniedz piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
(4)Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju mājaslapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.
(5)Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem mājaslapā internetā, kurā ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienu pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniegts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai.
(6)Iepirkuma procedūras dokumenti ir pieejami brīvi un bez maksas. Ja ieinteresētais piegādātājs vēlas saņemt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs var pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas faktiskos izdevumus. 34 (20.05.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.08.
  3. Sk.Pārejas noteikumu 35.punktu) 31.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās
(1)Sarunu procedūras gadījumā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgta konkursa un konkursa dialoga gadījumā pasūtītājs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās.
(2)Uzaicinājumā norāda iepirkuma apjomu, tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai arī interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.
(3)Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās iekļaujama vismaz šāda informācija: 1) atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu; 2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda vai valodas, kādās piedāvājums iesniedzams, bet sarunu procedūras gadījumā — arī informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu; 3) slēgta konkursa gadījumā — piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, finanšu piedāvājuma forma, piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta, kā arī informācija par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts saskaņā ar šā likuma 52.pantu; 31) konkursa dialoga gadījumā — informāciju par konkursa dialoga uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu vai valodām, kuras paredzēts lietot; 4) (izslēgts ar 21.06.
  1. likumu); 5) ja nepieciešams, norāde uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu iesniegtos apliecinājumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu vai papildinātu minētajā pantā norādīto informāciju saturošus dokumentus. Šos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma
  2. un 42.panta noteikumus; 6) saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma gadījumā — vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja tas nav noteikts paziņojumā par līgumu; 7) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projekts un cita nepieciešamā informācija par iepirkuma priekšmetu; 8) ja iepirkuma priekšmets ir apdrošināšanas pakalpojumi un pasūtītājs izmanto apdrošināšanas brokera pakalpojumus, — apdrošināšanas brokera firma un kopējais atlīdzības apmērs, ko apdrošinātājs maksā brokerim.
(4)Ja tiek piemērots konkursa dialogs, šā panta trešās daļas 2.,
  1. un 7.punktā minētā informācija par piedāvājumu iekļaujama nevis uzaicinājumā piedalīties konkursa dialogā, bet gan uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kuru nosūta šā likuma 64.2 panta astotajā daļā minētajā gadījumā. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.
  2. un 21.06.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.) 32.pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem
(1)Pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam pretendentam norāda arī tā iesniegtā informatīvā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus). Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem kandidātiem vai visiem pretendentiem vienlaikus, ja informācija nodota tiem vienā dienā.
(2)Pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Pasūtītājs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot: 1) noraidītajam pretendentam tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, bet šā likuma 17.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām; 2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; 3) termiņu, kādā pretendents, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(3)Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(4)Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, ir tiesīgs neizpaust konkrēto informāciju, ja tā var kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.
(5)Pasūtītājs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodod personīgi.
(6)Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu. 36 (20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.) 33.pants. Informācijas apmaiņa
(1)Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minētajiem noteikumiem), pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos) atkarībā no pasūtītāja izvēles.
(2)Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.
(3)Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
(4)Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esamību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.
(5)Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.
(6)Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 34.panta noteikumus.
(7)Ja piedāvājumi un pieteikumi tiek iesniegti elektroniski, kandidāti vai pretendenti iesniedz šā likuma 39.1, 40., 41., 42., 43. un 44.pantā paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz piedāvājumu vai pietei­kumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā. Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, pasūtītājs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu.
(8)Pieteikumu nosūtīšanā ievēro šādus noteikumus: 1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrās var sūtīt rakstveidā vai paziņot pa tālruni; 2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstveida apstiprinājumu; 3) pasūtītājs var pieprasīt, lai pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja nepieciešams, lai tie iegūtu likumīgu spēku (ja tas nepieciešams kā tiesisks pierādīšanas līdzeklis). Pasūtītājs jebkuru šādu prasību, kā arī termiņu apstiprinājuma nosūtīšanai ietver paziņojumā par līgumu. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.
  1. likumu, kas stājas spēkā 01.08.
  2. Grozījums attiecībā uz skaitļa "39." aizstāšanu ar skaitli "39.1" stājas spēkā 01.01.
  3. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu) 34.pants. Prasības elektroniskai dokumentu saņemšanai Izmantojot elektroniskās iekārtas, ar kurām saņem piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus: 1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu; 2) tiek izmantots elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām; 3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti; 4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām; 5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu; 6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku; 7) iepirkuma procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām; 9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta. 38 35.pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un ziņojums
(1)Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu, šā likuma 8.panta septītajā un 7.1 daļā minētā iepirkuma dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
(2)Iepirkuma procedūras ziņojums ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo par katru iepirkuma procedūru pēc tam, kad pieņemts lēmums par šīs procedūras rezultātiem.
(3)Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija.
(4)Ziņojumā par iepirkuma procedūru iekļaujama vismaz šāda informācija: 1) pasūtītāja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, iepirkuma procedūras veids, kā arī līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets; 2) datums, kad paziņojums par līgumu un iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā; 3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums; 4) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās kvalifikācijas prasības, piedāvājuma izvēles kritērijs, kā arī vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums; 5) piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas termiņš, kā arī pamatojums termiņa saīsinājumam, ja pasūtītājs saīsina termiņu atbilstoši šā likuma 29.panta astotajai, desmitajai, vienpadsmitajai un trīspadsmitajai daļai; 6) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir pieteikušies uz kandidātu atlasi, un to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, kā arī piedāvātās cenas; 7) piedāvājumu un pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks; 8) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un pamatojums piedāvājuma izvēlei, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saim­nieciski visizdevīgākais piedāvājums; 9) to personu nosaukumi, kuras ir atlasītas saskaņā ar kandidātu atlases noteikumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums; 10) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, kuru izraudzītais piegādātājs plānojis nodot apakšuzņēmējiem. Publiska būvdarbu un pakalpojumu līguma gadījumā ziņojumā min pretendentu norādītos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, kā arī šādiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma daļu; 11) pamatojums lēmumam par noraidītajiem kandidātiem vai pretendentiem, kā arī par iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošajiem piedāvājumiem; 111) ja piemēro atklātu konkursu un nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām pretendentu atlases prasībām atbilst tikai viens pretendents, — šā likuma 56.panta septītajā daļā minētais pamatojums; 12) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru; 13) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja pasūtītājs atzinis piedāvājumu par nepamatoti lētu; 14) ja piemēro sarunu procedūru, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 62. un 63.pantu; 15) ja piemēro konkursa dialogu — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 64.1 panta pirmo daļu.
(5)Pasūtītājs sagatavo ziņojumu ne vēlāk par dienu, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā.
(6)Pasūtītājs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja Komisija to pieprasa. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.
  1. un 20.06.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.) 36.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana Pasūtītājs visus šā likuma 35.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, vispārīgās vienošanās noslēgšanas vai dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides. 40 V nodaļa. Kandidātu un pretendentu atlase un piedāvājuma izvēle 37.pants. Kandidātu un pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle
(1)Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 40., 41., 42., 43. un 44.pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2)Pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.
(3)Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas.
(4)Ja pasūtītājs nepieciešamo informāciju par kandidātu vai pretendentu iegūst tieši no kompetentās institūcijas, datubāzēs vai no citiem avotiem, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.
(41)Pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus dokumentus vai daļu no tiem, kas apliecina tā atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas jau ir tā rīcībā vai pieejama publiskajās datubāzēs.
(5)Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.
(6)Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, slēgts konkurss vai konkursa dialogs, pasūtītājs var iepriekš paredzēt kandidātu skaitu, kas tiks uzaicināti piedalīties sarunās, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties konkursa dialogā, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams. Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas ir nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.
(7)Ja tiek piemērota šā panta sestā daļa, slēgta konkursa gadījumā pasūtītājs uzaicina vismaz piecus kandidātus. Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu vai konkursa dialogs, pasūtītājs uzaicina vismaz trīs kandidātus. Jebkurā gadījumā kandidātu skaitu izvēlas pietiekami lielu, lai nodrošinātu konkurenci.
(8)Ja tiek piemērota šā panta sestā un septītā daļa, pasūtītājs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par to kandidātu skaitu, kāds paredzēts paziņojumā par līgumu. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, ir mazāks par noteikto skaitu, pasūtītājs ir tiesīgs turpināt iepirkuma procedūru, uzaicinot atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumu. Pasūtītājs nav tiesīgs pieaicināt tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst noteiktajām prasībām. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.) 38.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana
(1)Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ja iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām vai kandidāti neatbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, nosūta šā likuma 32.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.
(2)Pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru šā likuma 54.panta otrajā daļā un 56.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Citos gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pārtraucot iepirkuma procedūru, pasūtītājs nosūta šā likuma 32.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, kurā norāda apstākļus, kas bija par pamatu procedūras pārtraukšanai.
(3)Ja pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, tas saskaņā ar šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktu vai 63.panta pirmās daļas 1.punktu var piemērot sarunu procedūru. Ja iepirkuma procedūra ir pārtraukta, tā nav atsākama. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.
  1. un 21.06.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.08.
  3. Pirmās un otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.
  4. Sk. pārejas noteikumu 35.punktu) 39.pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi 43 (Zaudējis spēku ar 01.01.
  5. Sk. pārejas noteikumu 41.punktu) 39.1 pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi
(1)Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
  1. a)noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos,
  2. b)kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
  3. c)krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
  4. d)terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai,
  5. e)cilvēku tirdzniecība,
  6. f)izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas; 2) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
  7. a)vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
  8. b)personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu; 3) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi; 4) ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts; 5) ir konstatēts, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumā; 6) iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 23.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar mazāk kandidātu vai pretendentu ierobežojošiem pasākumiem; 7) kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, jo tas vai ar to saistīta juridiskā persona ir bijusi iesaistīta iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturto daļu un to nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci; 8) kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju; 9) uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi; 10) uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20 procenti no kopējās publiska būvdarbu vai pakalpojumu līguma vērtības, ir attiecināmi šīs daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi; 11) uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ir attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi.
(2)Pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja: 1) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā un 2.punkta "a" apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi; 2) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā un 3.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.
(3)Pasūtītājs pārbaudi par šā panta pirmajā daļā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījumu esamību veic: 1) atklātā konkursā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības; 2) slēgtā konkursā, konkursa dialogā un sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, — attiecībā uz katru kandidātu, kas atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu saskaņā ar šā likuma 37.panta sesto, septīto un astoto daļu, tas pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par šā panta pirmās daļas 10.punktā noteiktā kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījuma esamību veic attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības; 3) sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, un šā likuma 8.panta septītajā daļā minētā iepirkuma gadījumā (ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos paredzējis piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izslēgšanas nosacījumus) — attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības; 4) sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, kad pasūtītājs var nepublicēt paziņojumu par līgumu, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, ja tā tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, — attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.
(4)Ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 63.panta otrās daļas 4.punktu piemēro sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, tas nepiemēro šā panta pirmās daļas 4.punktu. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir vienāda ar 750 000 euro vai lielāka, pasūtītājs var nepiemērot šā panta pirmajā daļā minētos izslēgšanas nosacījumus.
(5)Ja pasūtītājs konstatē, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju kandidātam, pretendentam vai šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajai personai pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, pasūtītājs nosaka termiņu — 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas — apliecinājuma iesniegšanai par to, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ja noteiktajā termiņā apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs kandidātu vai pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.
(6)Kandidāts vai pretendents, lai apliecinātu, ka tam, kā arī šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 euro, šā panta piektajā daļā minētajā termiņā iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja: 1) apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka šai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu; 2) pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.
(7)Lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā šā panta pirmās daļas 1.,
  1. un 3.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un pārkāpumu dēļ, par kuriem attiecīgā šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sodīta Latvijā, kā arī šā panta pirmās daļas
  2. un 5.punktā minēto faktu dēļ, pasūtītājs, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju: 1) par šā panta pirmās daļas 1.,
  3. un 3.punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem — no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Pasūtītājs minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu; 2) par šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto personu (personu, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli) un par šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem faktiem — no Uzņēmumu reģistra; 3) par šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajiem faktiem — no Valsts ieņēmumu dienesta. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu.
(8)Ja pasūtītājs konstatē, ka apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20 procenti no kopējās publiska būvdarbu, publiska pakalpojuma vai publiska piegādes līguma vērtības, vai persona, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents nomaina attiecīgo personu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, pasūtītājs izslēdz pretendentu un kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.
(9)Ministru kabinets nosaka: 1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta septītajā daļā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību; 2) šā panta septītās daļas 1.punktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Krimināllikuma un citu likumu pantus, kuri atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījumiem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta septītās daļas 1.punktā noteiktā pārbaude; 3) kārtību, kādā šīs daļas 1.punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta septītajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām.
(10)Lai pārbaudītu, vai uz Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura ir reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, vai uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kandidātu vai pretendentu, vai šā panta pirmās daļas 9.,
  1. un 11.punktā minēto personu, kas reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, nav attiecināmi šā panta pirmajā daļā noteiktie izslēgšanas nosacījumi, pasūtītājs, izņemot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto gadījumu, pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura ir reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, vai uz kandidātu vai pretendentu, vai šā panta pirmās daļas 9.,
  2. un 11.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie gadījumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais kandidāts vai pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā.
(11)Šā panta desmito daļu nepiemēro tām šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajām personām, kuras ir reģistrētas Latvijā vai pastāvīgi dzīvo Latvijā un ir norādītas kandidāta vai pretendenta iesniegtajā pieteikumā vai piedāvājumā. Šādā gadījumā pārbaudi veic saskaņā ar šā panta septīto daļu.
(12)Ja tādi dokumenti, ar kuriem ārvalstī reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs kandidāts vai pretendents var apliecināt, ka uz to neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz šo kandidātu vai pretendentu neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta pirmajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī. 44 (20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 02.10.2014. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 6

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.