Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 509 Rīgā 2021. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 50 46. §) Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam 1. Atbalstīt Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanā. 3. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram triju mēnešu laikā pēc pamatnostādņu pieņemšanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā darba plānu ar pamatnostādnēs iekļauto pasākumu izpildes grafiku. 4. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. līdz 2024. gada 1. martam - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu par laikposmu no 2021. līdz 2023. gadam; 4.2. līdz 2028. gada 1. martam - pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 509) AZARTSPĒĻU UN IZLOŽU POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027. GADAM Saturs 1. Pamatnostādņu kopsavilkums 2. Politikas mērķis 3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 4. Rīcības virzieni un uzdevumi 6. Teritoriālā perspektīva 7. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem 1. Pamatnostādņu kopsavilkums Azartspēļu un izložu nozares (turpmāk - AI nozare) darbība tiek regulēta atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam (turpmāk - AIL), kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, kā arī uz AIL pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Uz AI nozari attiecas arī citi Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību akti, tajā skaitā likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" regulējums un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma regulējums attiecībā uz azartspēļu un izložu organizētāja tiesībām un pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. ES līmenī AI nozare ir atzīta kā īpaša rakstura saimnieciska darbība, kura ņem vērā katras dalībvalsts īpatnības un tradīcijas - tās regulējums nav harmonizēts ES līmenī un ir katras dalībvalsts kompetencē. AI nozares regulējumam jāpiemēro subsidiaritātes princips un tam jābūt regulējuma pamatā, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas un kultūru. Neskatoties uz to, ka azartspēļu nozares regulējums nav harmonizēts, ievērojot sekas, kas var ietekmēt indivīdu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi vairākus dokumentus, kas var tikt izmantoti, strādājot pie nacionālā regulējuma pilnveidošanas. Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs (turpmāk - Pamatnostādnes) izvērtēta esošā situācija azartspēļu un izložu jomā un attiecīgi izklāstītas konstatētās problēmas un iespējamie to risinājumu varianti. ietverti rīcības virzieni sabiedrības aizsardzības (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm novēršanas un profilakses pasākumus), reklāmas ierobežojumu, nelegālo un nelicencēto azartspēļu un izložu mazināšanas, azartspēļu pieejamības ierobežošanas (ieskaitot to fizisko izvietojumu), nozares uzraudzības, kā arī jaunāko nozares tendenču jautājumos. 2. Politikas mērķis Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. 3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 1. Politikas rezultāts (PR) - Samazinās azartspēļu un izložu problemātisko spēlētāju skaits Rezultatīvais rādītājs (RR) Rādītāja svara koeficients 2021.gads 2022.gads 2023.gads 2027.gads 1. Pozitīvi ietekmēto problemātisko vai potenciāli problemātisko spēlētāju skaits (% no visiem potenciāli problemātiskajiem un problemātiskajiem spēlētājiem) 1, tajā skaitā: 75% 80% 85% 90% 1.1.  Konkrētai spēlētāju kategorijai tiek liegta iespēja piedalīties azartspēlēs un izlozēs. 0,25 0 80% 85% 90% 1.2.  Azartspēļu un izložu spēlētāja paškontroles mehānisms. 0,1 0 90% 100% 100% 1.3.  Azartspēļu norises vietu teritoriālā ierobežošana, ievērojot samērīgumu un samazinot iespējamo tiesvedību skaitu. 0,2 0 10% 20% 100% 1.4.  Netiek veicināta pārmērīga interese par azartspēlēm un izlozēm. 0,2 0 80% 85% 90% 1.5.  Personām ir izpratne par azartspēļu un izložu kaitīgo ietekmi 0,1 0 70% 80% 90% 1.6.  Mazināta atkarība no azartspēlēm un izlozēm (% no esošo problemātisko spēlētāju skaita gadā). 0,15 10% 15% 20% 25% Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.-.gadam kā prioritāte ir izvirzītas "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", paredzot rīcības virziena "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" rīcības mērķi "Psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšana cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nostiprinot veselību kā vērtību", izvirzot citā starpā kā uzdevumu - "pierādījumos balstīti efektīvi un inovatīvi risinājumi atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības ierobežošanai, […], uzlabojot sabiedrības kognitīvās spējas un psihisko veselību". 2. Politikas rezultāts (PR) - Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide Rezultatīvais rādītājs (RR) 2021.gads 2022.gads 2023.gads 2027.gads 1. Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu organizētāju piedāvātas spēles (% no kopējā azartspēļu un izložu tirgus). 30% 25% 20% 20% 2. Mazināta sabiedrības motivācija piedalīties Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu organizētāju piedāvātajās spēlēs (fiziskajām personām atteikto maksājumu samazinājums pret 2020.gada bāzes skaitli). 90% 80% 70% 30% 3. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana, centralizējot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu (% samazinājums informācijas pieprasījumiem pašvaldībām un pārsūdzēto lietu skaits tiesās). 5% 5% 10% 10% 3. Politikas rezultāts (PR) - Pilnveidota AI nozares uzraudzība Rezultatīvais rādītājs (RR) 2021.gads 2022.gads 2023.gads 2027.gads 1. Efektīvāka azartspēļu un izložu reklāmu kontrole (ierobežotas neatļautās darbības AI nozarē, %). 10% 30% 50% 90% 2. Samazināts sabiedrības sūdzību skaits par % (pret 2020.gadu). 20% 20% 20% 20% 4. Rīcības virzieni un uzdevumi 1. Rīcības virziens - Atkarības profilakses, preventīvie, problemātiskā spēlētāja atbalsts un sabiedrības izglītojoši pasākumi Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Īstenot valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumus par procesu atkarības riskiem un pieejamo palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no procesu atkarības. 2027. VM, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - SPKC) IAUI 1.PR (5.RR) 2. Nodrošināt pašvaldībās veselības veicināšanas un profilakses pasākumus procesu atkarības (tostarp azartspēļu atkarības) risku mazināšanai. 2027. SPKC IAUI, pašvaldības 1.PR (5.RR) 3. Izvērtēt iespēju paplašināt konsultatīvā tālruņa smēķēšanas atmešanai darbību, nodrošinot telefonisku atbalstu arī iedzīvotājiem, kuri vēršas pēc palīdzības procesu atkarības, tai skaitā patoloģiskas azartspēļu spēlēšanas tieksmes rezultātā. 2022. SPKC, VM 1.PR (6.RR) 4. Īstenot izglītojošas profilakses programmas skolās par procesu atkarības riskiem, adaptējot labās prakses programmas modeli no citām valstīm: 1) izstrādāt materiālus izglītojošām skolu prevencijas programmām skolēniem, programmu vadītājiem; 2) apmācīt programmu vadītājus; 3) īstenot programmu vispārizglītojošās skolās Latvijā. 2022. SPKC, VM, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) 1.PR (5.RR) 5. Īstenot iedzīvotāju paradumu monitoringu, veicot regulārus pētījumus par atkarības izraisošo procesu lietošanas tendencēm un paradumiem valstī. 2024. SPKC, VM 1.PR (5.RR, 6.RR) 6. Pilnveidot valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumus par IAUI piedāvātajiem psihologu pakalpojumiem, pašatteikušos personu/spēlētāju reģistru. 2021. IAUI 1.PR (5.RR) 7. Uzlabot pieejamību valsts apmaksātai Minesotas stacionārās ārstēšanas programmai personām, kurām diagnosticēta patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, palielinot apmaksāto ārstēšanas vietu skaitu (aptuveni par 100 pacientiem gada laikā). 2022. VM VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (turpmāk - RPNC) 1.PR (4.RR) 8. Nodrošināt valsts apmaksātas veselības vai klīnisko psihologu vadītas ambulatorās atbalsta grupas personām, kurām diagnosticēta patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. 2022. VM RPNC 1.PR (6.RR) 9. Īstenot apmācības klīniskajiem un veselības psihologiem, lai pilnveidotu profesionālās zināšanas un iemaņas attiecībā uz palīdzības sniegšanu izložu un azartspēļu spēlētājiem, tai skaitā personām, kurām raksturīga patoloģiska tieksme uz azartspēļu spēlēšanu. 2022. VM, RPNC, IAUI 1.PR (6.RR) 10. Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. 2021. FM IAUI 1.PR (1.RR) 11. Normatīvajos aktos noteikt vecuma ierobežojumu piedalīties izlozēs personām, kas nav sasniegušas 18 gadus, nodrošinot personu apliecinošu dokumentu pārbaudi tirdzniecības vietās. 2021. FM IAUI 1.PR (1.RR) 12. Normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu darba laikam azartspēlēm, sākot no 6.00 līdz 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas. 2021. FM IAUI 1.PR (6.RR) 13. Ieviest "zemes" azartspēļu spēlētāju reģistrācijas prasību. 2022. FM IAUI 1.PR (4.RR) 14. Ieviest "zemes" azartspēļu spēlētāju personificētās "gudrās kartes" (ang. smart card). Normatīvajos aktos noteikt prasības "zemes" azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka spēlētāja reģistrācijas posmā spēlētājs var pēc noklusējuma noteikt naudas depozīta maksimālās summas ierobežojumus, kā arī pagaidu ierobežojumus. 2025. FM IAUI 1.PR (3.RR, 6.RR) 15. Pašvaldībām izstrādāt priekšlikumus alternatīvo brīvā laika pavadīšanas veidu integrācijai teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām, tajā skaitā izmantojot pašvaldību rīcībā esošo infrastruktūru. 2021. VARAM VM, IZM, KM 1.PR (3.RR) 16. Precizēt azartspēļu nozares un izložu jomas normatīvo regulējumu, nepārprotami nosakot, kādus azartspēļu organizētāju piedāvātos brīvprātīgās sadarbības programmas elementus ir atļauts un ir aizliegts izmantot. Brīvprātīgās sadarbības programmas elementus ir atļauts izmantot pirms 2025.gada, ja azartspēļu organizētāji var izpildīt 17., 18., 19.punktā minētos pienākumus, kā arī "zemes" azartspēlēs ieviestas 14.punktā minētās kartes. 2022. FM IAUI 1.PR (2.RR, 4.RR) 17. Noteikt azartspēļu un izložu organizētājiem pienākumu brīvprātīgās sadarbības programmā ar spēlētājiem iekļaut atbildīgas spēles rīkus un nosacījumus, nodrošinot, ka sadarbības programmas dalībnieks nevar piedalīties spēlē vai turpināt spēli, ja nav tos izmantojis. 2025. FM IAUI 1.PR (2.RR, 4.RR) 18. Azartspēļu un izložu organizētājiem, piedāvājot sadarbības programmu, noteikt pienākumu novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu vai izložu spēlētāja spēlēšanu, ja ir identificētas problēmspēlētāja pazīmes. 2025. FM IAUI 1.PR (1.RR, 6.RR) 19. Noteikt azartspēļu un izložu organizētājiem pienākumu apkopot nepersonalizēto informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem par pārskata gadu un minēto informāciju reizi gadā līdz nākamā gada 1.martam nodod IAUI AI nozares monitoringam. 2025. FM IAUI 1.PR (6.RR) 20. Paredzēt normatīvajā regulējumā smēķēšanas aizliegumu azartspēļu zālēs un kazino, izņemot uz regulējuma apstiprināšanas dienu speciāli paredzētajās smēķēšanas telpās, kur nodrošināta pastiprināta gaisa ventilācija (datums tiks precizēts likuma pieņemšanas brīdī). 2021. FM IAUI 1.PR (6.RR) 21. Noteikt normatīvajā regulējumā ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā alkohola piedāvāšanai par brīvu. 2021. FM IAUI 1.PR (6.RR) 22. Noteikt normatīvajā regulējumā azartspēļu un izložu organizētājiem pienākumu konstruktīvi nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles. 2021. FM IAUI 1.PR (6.RR) 23. 23.1. Nodefinēt riskanta azartspēļu spēlētāja un interaktīvo izložu dalībnieka pazīmes. Izcelt ievainojamāko personu segmentu un nodrošināt tā uzvedības monitoringam īpašu uzraudzību. 2022. FM IAUI, SPKC, VM 1.PR (1.RR, 6.RR) 23.2. Ieviest automātisko uzvedības monitoringa analītisko rīku, kas ļauj identificēt riskantos azartspēļu spēlētājus un interaktīvo izložu dalībniekus, kuriem vēl nav diagnosticēta atkarība. 2024. 23.3. Izveidots Baltijas valstu apvienotais pašatteikušos personu reģistrs. 24. Veikt regulāru izvērtējumu par citās valstīs īstenotām indicētās profilakses programmām procesu atkarības (it īpaši azartspēļu atkarībai interaktīvajā vidē) novēršanai, kas atbilst labās prakses principiem, piedāvājot ieviest strukturētu, teorijā balstītu un empīriski pamatotu (novērtētu) programmu (turpmāk - interaktīvās intervences programmu), kas pielāgota Latvijas situācijai. 2023., 2027. FM IAUI, SPKC, VM 1.PR (1.RR, 6.RR) 25. Automātiskajā uzvedības monitoringa analītiskajā rīkā identificētās personas (t.sk. riskantie azartspēļu spēlētāji un interaktīvo izložu dalībnieki) novirzīt atbalsta saņemšanai, arī virtuālajā vidē, piedāvājot alternatīvu saturu un interaktīvās intervences programmu, kas veicina resocializācijas iespējas. 2025. FM IAUI, SPKC, VM 1.PR (1.RR, 6.RR) 26. Vienlaikus ar 24.punktā minēto, izstrādāt izvērtējuma vadlīnijas indicētās profilakses intervences programmai un indicētās profilakses darbam interaktīvajā vidē, vēršot uzmanību uz pakalpojuma/programmas atbilstību labās prakses principiem (analizējot konkrētos gadījumus vai analizējot intervenču atbilstību labas prakses principiem). 2024. FM IAUI, SPKC, VM 1.PR (1.RR, 6.RR) 27. Iesaistīt NVO, kas realizē projektus atkarības profilaksē, ka arī valsts un pašvaldību institūcijas, automātiskā uzvedības monitoringa analītiskā rīka izstrādē un indicētās profilakses interaktīvās intervences programmas pārņemšanā un popularizēšanā. 2021.-2027. FM IAUI, SPKC, VM, LM RPNC, pašvaldību institūcijas (Sociālie dienesti un skolas) 1.PR (1.RR, 6.RR) 2. Rīcības virziens - Azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrole un vizuālā noformējuma prasības Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Noteikt IAUI kā atbildīgo iestādi par reklāmas aizlieguma kontroli azartspēļu un izložu jomā. 2021. IAUI EM 3.PR (1.RR) 2. Izvērtēt azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitāti televīzijā, radio, kā arī interaktīvajā vidē. 2021. FM IAUI, KM 3.PR (1.RR) 3. 3.1. Noteikt prasības attiecībā uz preču zīmēm, kā arī izkārtņu saturu azartspēļu jomā, aizliedzot izmantot tekstu vai grafiskos elementus, kas var vedināt uz dalību spēlē. 2021. FM, EM IAUI 3.PR (1.RR) 3.2. Prasības attiecībā uz preču zīmēm, kā arī izkārtņu saturu azartspēļu jomā, aizliedzot izmantot tekstu vai grafiskos elementus, kas var vedināt uz dalību spēlē, tiek ieviestas un sāk darboties. 2023. 4. Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu zāļu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam. 2022. FM IAUI 3.PR (1.RR) 5. Noteikt VAS "Latvijas Loto" pienākumu sertificēties Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, nosakot atbilstības sertifikāta nepārtrauktības uzraudzību IAUI. 2021. FM IAUI 3.PR (1.RR) 3. Rīcības virziens - Azartspēļu un izložu pieejamības regulēšana Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, paredzot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu tikai valsts līmenī. Normatīvajos aktos noteikt šādus papildu kritērijus jaunu azartspēļu vietu atvēršanai, nosakot, ka aizliegts organizēt azartspēles: a) ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas; b) publiskos spēļu un rekreācijas laukumos (termins "publiskais spēļu un rekreācijas laukums" tiek lietots 2020.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.18 "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi" izpratnē) un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas; c) dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās. 2021. FM IAUI, LM 1.PR (1.RR, 2.RR) 2. Paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no divdesmit uz divdesmit piecām vienībām. 2021. FM IAUI, LM 1.PR (1.RR, 2.RR) 3. Izstrādāt kārtību, kādā IAUI izvērtē azartspēļu organizēšanas vietas atbilstību normatīvo aktu prasībām un izsniedz attiecīgās atļaujas. 2022. FM IAUI, LM 1.PR (1.RR, 2.RR) 4. Rīcības virziens - Nelegālā tirgus ierobežošana Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Normatīvajos aktos noteikt IAUI tiesības bloķēt vai ierobežot piekļuvi konkrētajai tīmekļa vietnei, kas satur azartspēļu reklāmu. 2021. FM IAUI, SM 2.PR (1.RR) 2. IAUI nodrošināt komunikāciju ar lielākajiem sociālajiem tīkliem, kā arī banneru izplatīšanas kanāliem (kā Google Adword, Aol Advertising, Right Media, BuyAds.com, OpenX) ar pieprasījumu nelegālās reklāmas nepieejamībai no Latvijas IP adresēm. Pastāvīgi IAUI 2.PR (1.RR) 3. Īstenot informatīvo kampaņu par atbildības piemērošanu fiziskajām personām Latvijā no Latvijas teritorijas piedalīties Latvijā nelicencētās azartspēlēs un/vai nelicencētās izlozēs, kā arī citiem riskiem (atkarībām, krāpšanu un datu aizsardzības prasību neievērošanu). Pastāvīgi FM IAUI 2.PR (1.RR) 5. Rīcības virziens - Azartspēļu un izložu nozares tendenču monitorings Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Iesaistīto pušu sadarbības pilnveidošana labas prakses pārņemšanai un informācijas apmaiņai par aktualitātēm. 2021. FM IAUI, VM, nozares pārstāvji 2.PR (1.RR, 3.RR) 2. Reģionālās sadarbības starp Baltijas valstīm nodrošināšana. 2021. IAUI FM 2.PR (1.RR, 3.RR) 3. Nodrošināta sistematizēta statistikas apkopošana, retrospektīvā tendenču izvērtēšana. 2021. IAUI FM 2.PR (1.RR) 4. Publikācijas un informatīvie materiāli. 2021.-2027. IZM, IAUI VM 2.PR (2.RR) 5. Izvērtēt nepieciešamību azartspēļu un izložu regulējumu attiecināt arī uz videospēlēm, kā arī noteikt pasākumus azartspēļu atkarības veidošanas risku mazināšanai videospēlēs. 2021. IAUI FM, PTAC, VM, KM, IZM, LM 2.PR (1.RR) 6. Rīcības virziens - IAUI veiktā uzraudzības procesa pilnveidošana Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Normatīvajos aktos noteikt azartspēļu organizēšanas vietu atļauju izsniegšanas procesa centralizēto pieeju, par atbildīgo nosakot IAUI. 2021. FM IAUI 2.PR (1.RR) 2. Nodrošināt informācijas apmaiņu starp IAUI un VID par fiziskai personai izmaksātajām summām, veicot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. 2022. IAUI VID 2.PR (3.RR) 3. Nodrošināt video ieraksta glabāšanas termiņu azartspēļu organizēšanas vietās līdz 30 dienām. 2023. FM IAUI 2.PR (3.RR) 4. IAUI kapacitātes stiprināšana - 2 amata vietas - saistībā ar interaktīvo azartspēļu tendencēm, reklāmas aizlieguma ievērošanas uzraudzības funkcijām, azartspēļu organizēšanas vietu atļauju centralizētā procesa ieviešanu, kā arī atkarības profilaktisko pasākumu pastiprināšanu. 2021. FM IAUI 2.PR (3.RR) 5. Teritoriālā perspektīva Ietekme uz valsts (pašvaldību) teritoriālā plānojuma aspektiem ir atkarīga no izvēlētajiem Pamatnostādņu rīcības virzienu risinājumiem. Teritoriālās attīstības perspektīva tiks ietekmēta, pieņemot lēmumu par risinājumu azartspēļu fiziskās pieejamības ierobežojumu rīcības virzienā. 6. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Pievienota atsevišķa datne 2.pielikums (FMpamnp2_050721_IA). Finanšu ministrs J. Reirs 1. pielikums Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam PIELIKUMS "ESOŠĀS SITUĀCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS" 1. Azartspēļu un izložu nozares tiesiskais regulējums 2. Sabiedrības interešu aizstāvība un personu/spēlētāju tiesības 2.1. Azartspēļu un izložu ietekme un ar to saistītie riski 2.2. Spēlētāju motivācija dalībai azartspēlēs 2.3. Profilaktiskie pasākumi ar azartspēlēm un izlozēm saistīto risku mazināšanai 2.3.1. Izglītība un informētība 2.3.2. Atbalsts problemātiskam spēlētājam 2.4. Azartspēļu un izložu nozares preventīvie pasākumi 2.5. Spēlētāju uzvedības monitorings azartspēļu un izložu nozarē 2.6. Indicētās profilakses nepieciešamība azartspēļu atkarības mazināšanai 3. Azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrole un vizuālā noformējuma prasības 3.1. "Zemes" azartspēles 3.2. Izložu joma 4. Azartspēļu un izložu pieejamība, darbības vietas un to regulēšana 5. Latvijā nelicencēto azartspēļu un izložu novēršanas pasākumi 6. Azartspēļu un izložu nozares tendences 7. Azartspēļu un izložu nozares uzraudzība ESOŠĀS SITUĀCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Šajā nodaļā sniegta informācija par esošo situāciju azartspēļu un izložu nozarē (turpmāk - AI nozare), skaidrojot tajā skaitā arī identificētās problēmas, kas tiek risinātas azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes). Zemāk minētajās apakšnodaļās īsi tiek raksturots AI nozares tiesiskais regulējums, sabiedrības interešu aizstāvība un personu/spēlētāju tiesības, nelegālā tirgus ierobežošana, azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrole, azartspēļu un izložu pieejamība, darbības vietas un to regulēšana, AI nozares uzraudzība, kā arī analizētas esošās problēmas un iespējamie risinājumi. 1. Azartspēļu un izložu nozares tiesiskais regulējums AI nozares darbība tiek regulēta atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam (turpmāk - AIL), kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, kā arī uz AIL pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. AIL mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. AIL ir noteikts šāds regulējums: 1) azartspēļu un izložu organizēšanas kārtība; 2) azartspēļu pakalpojumu sniegšanas kārtība; 3) nosacījumi azartspēļu un izložu organizētāja darbībai; 4) azartspēļu pakalpojumu sniedzēja darbība, atbildība un uzraudzība; 5) personas, uz kurām attiecas šā likuma prasības, tiesības, pienākumi un atbildība. Uz AI nozari attiecas arī citi Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību akti, tajā skaitā likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" regulējums un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFNL) regulējums attiecībā uz azartspēļu un izložu organizētāja tiesībām un pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. ES līmenī AI nozare ir atzīta kā īpaša rakstura saimnieciska darbība, kura ņem vērā katras dalībvalsts īpatnības un tradīcijas. AI nozares regulējumam jāpiemēro subsidiaritātes princips un tam jābūt regulējuma pamatā, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgas tradīcijas un kultūru.1 Azartspēļu nozares regulējums nav harmonizēts ES, līdz ar to katra valsts nosaka savas prasības atkarībā no kultūras, reliģiskajām un citām tradīcijām, kā arī esošo un iespējamo sociālo problēmu riska. Vienlaikus azartspēles nav iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr.2006/123/EK (2006.gada 12.decembris) "Par pakalpojumiem iekšējā tirgū" to īpašā regulējuma un uzraudzības dēļ. Neskatoties uz to, ka azartspēļu nozares regulējums nav harmonizēts, ievērojot sekas, kas var ietekmēt indivīdu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi vairākus dokumentus, kas var tikt izmantoti, strādājot pie nacionālā regulējuma pilnveides. Turklāt svarīgi ir atzīmēt, ka, izstrādājot ieteikumus, Eiropas Komisija apkopoja labākās prakses piemērus, kā arī veica pētījumus par problemātisko spēlētāju skaitu ES teritorijā. Attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem Eiropas Komisija 2011.gada 24.martā publicēja Zaļo grāmatu par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū2 (turpmāk - Zaļā grāmata). Ar Zaļās grāmatas publicēšanu tika uzsākts visaptverošs tiešsaistes azartspēļu tirgus izpētes process. Tam sekoja Eiropas Komisijas 2012.gada 23.oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai "Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm".3 Turklāt ir sagatavots Eiropas Komisijas 2012.gada 23.oktobra darba dokuments "On-line azartspēles Iekšējā tirgū"4, kurā detalizēti ir aprakstīti labākās prakses piemēri un pieejas attiecība uz reklāmas prasībām, finanšu transakciju bloķēšanu un citiem konceptuālajiem jautājumiem. Šo dokumentu izstrādes rezultātā ir publicēts Eiropas Komisijas Ieteikums Nr.2014/478/ES (2014.gada 14.jūlijs) par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus, un novērstu nepilngadīgu personu iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs, kurus var pilnībā vai daļēji attiecināt uz to azartspēļu, kurās, spēlējot klātienē, spēlētājs iesaistās fiziski klātesot (turpmāk - "zemes" azartspēles), organizēšanas procesu. Ņemot vērā azartspēļu un izložu specifiku, minētās darbības nav tiešā veidā salīdzināmas. Azartspēle ir spēle, kurā laimests pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma un apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi (programma ģenerē laimestu). Savukārt izloze ir spēle, kurā laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs (laimesti ir jau fiksēti). Līdz ar to normatīvais regulējums AIL attiecībā uz šīm jomām ir atšķirīgs. AIL regulē šādas Latvijā atzītās azartspēles: 1) spēļu automāta spēle; 2) rulete (cilindriskā spēle); 3) kāršu spēle; 4) kauliņu spēle; 5) derības; 6) totalizators; 7) bingo; 8) veiksmes spēle pa tālruni. Iepriekš minētās spēles tiek organizētas, spēlējot klātienē spēļu zālēs un kazino un interaktīvajā vidē. Vienlaikus AIL ir noteikts, ka azartspēļu organizētājam ir pienākums sagatavot katras azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles noteikumus. Saistībā ar derībām un totalizatoriem tiek uzskatīts, ka tie atsevišķos gadījumos var būt manipulāciju veicinošs faktors attiecībā uz sacensībām - sacensību gaitas un rezultātu neparedzamības dēļ. Lai mazinātu iepriekš minētos riskus, Latvijā Sporta likumā5 ir noteikts aizliegums manipulēt ar sporta sacensībām. Šis aizliegums ir attiecināms uz jebkurām sacensībām neatkarīgi no sacensību sportiskā līmeņa, dalībniekiem, organizatora vai citiem aspektiem. Tomēr ir jāņem vērā šī azartspēļu veida pārrobežu jeb starptautiskais raksturs. 2014.gada 9.jūlijā Eiropas Padomes Ministru komitejas ministru vietnieku 1205.sanāksmē tika pieņemta Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām (nav ratificēta), kuras galvenie mērķi ir: 1) novērst un konstatēt vietēja vai pārrobežu līmeņa manipulācijas valsts vai starptautiska līmeņa sacensībās, kā arī šādu manipulāciju gadījumā piemērot attiecīgas sankcijas; 2) veicināt valsts un starptautiska līmeņa sadarbību cīņā pret manipulācijām starp iesaistītajām iestādēm un organizācijām, kuras ir iesaistītas sportā un sporta derībās. Atbilstoši AIL, Latvijā ir atļauts organizēt šādas izlozes: 1) naudas un mantu izlozes; 2) skaitļu izlozes (loto, toto, keno, sportloto, skaitļu loto); 3) momentloterijas6. Ir valsts mēroga izlozes (valsts mēroga izložu organizēšanas monopols - VAS "Latvijas Loto" (turpmāk - Loto) pieder valstij), vietēja mēroga izlozes (tās organizējamas tikai attiecīgās pilsētas, rajona, novada vai pagasta teritorijā) un vietēja mēroga vienreizējās izlozes (laimesti tiek noteikti publiskas izlozes veidā, un tās organizējamas tikai attiecīgās pilsētas, rajona, novada vai pagasta teritorijā).7 Latvijā iepriekš minētās azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai pēc attiecīgo licenču saņemšanas.8 2. Sabiedrības interešu aizstāvība un personu/spēlētāju tiesības Latvijā azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvu ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī AI nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu/spēlētāju tiesības. Veidojot AI nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus. Būtiski spēlētājus pasargāt no riskiem, kas var rasties, brīva laika pavadīšanai izmantojot Latvijā nelicencētās interaktīvas azartspēļu un izložu platformas. Papildu atkarības izraisošiem riskiem nekontrolētā vidē prevalē finansiāla rakstura riski (krāpniecība), kā arī riski, kas ir saistīti ar personu datu aizsardzības prasību neievērošanu. Turklāt nekontrolētajā vidē personai netiek dota iespēja pašizslēgties no dalības spēlē un piemērot spēles ierobežošanas mehānismus. Ņemot vērā iepriekšminēto, svarīgi uzsvērt spēlētāju informēšanu par minētajiem riskiem, kā arī sadarbības nepieciešamību starp AI nozari uzraugošām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, licencētajiem organizatoriem. 2.1. Azartspēļu un izložu ietekme un ar to saistītie riski Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK-10, F63.0), raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.9 2019.gada jūnijā Veselības ministrija ir publicējusi pētījumu "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem"10 (turpmāk - Latvijas pētījums par procesu atkarībām), tā ietvaros aptaujājot 4912 Latvijas iedzīvotājus. Latvijas pētījumā par procesu atkarībām secināts, ka personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, attiecīgi pētījuma respondentu vidū ir 6,4%. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē. Atbilstoši Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gada pētījumam, visjutīgākā sabiedrības daļa, kas ir visaugstākajā atkarības riska grupā, ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un 35 līdz 44 gadiem. Tieši tā sabiedrības daļa, kas cieš no azartspēļu atkarības, tajā skaitā, kas iegūta nekontrolētajā vidē, tiek pakļauta papildu riskiem, kas ir saistīti ar: 1) nespēju konkurēt darba spēka tirgū; 2) noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu; 3) demogrāfisko rādītāju pasliktināšanos utt.11 Līdzīgus datus attiecībā uz grupu, kas tiek pakļauta visaugstākajam riskam, ir identificējis arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS (turpmāk - SKDS) savā 2016.gada veiktajā aptaujā. Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% no tiem respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles, ir bijuši gadījumi, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtēja pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt; no tiem 8% - bieži, bet 18% - reti. Biežāk ar šādām situācijām ir saskārušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem.12 Tāpat Satversmes tiesas 2020.gada 11.decembra spriedums lietā Nr.2020-26-0106 norādīja uz Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtējas situācijas ietekmi uz sabiedrību. Minētajā spriedumā tika norādīts, ka ārvalstīs veiktajos pētījumos ir secināts, ka darba zaudējums, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai attālināta darba režīma dēļ, lielākā daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās, kas savukārt radīja risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta azartspēlēs pavadītajam laikam.13 Tādēļ uzskatāms, ka nepieciešams nodrošināt efektīvus atkarību mazinošus pasākumus. Minētie dati viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā, tostarp būtiski ierobežojot iespēju indivīdam izmantot nelicencēto azartspēļu un izložu organizētāju pakalpojumus. Ir zinātniski pierādīts, ka azartspēļu atkarība izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes, gan kopienas, gan sabiedrības līmenī. Tipiskākās seku grupas ir šādas: 1) kaitējums psihiskajai veselībai (depresija, trauksme, personības traucējumi, vielu atkarības u.c.); 2) nelabvēlīga ietekme uz fizisko veselību (sirds un asinsvadu sistēmas jeb kardioloģiski traucējumi, imūnās sistēmas traucējumi u.c.); 3) attiecību un ģimenes disfunkcija; 4) finansiālas problēmas; 5) problēmas ar nodarbinātību / darbu / studijām / mācībām; 6) likumpārkāpumi. 2017.gadā publicētais sistemātiskais apskats un metaanalīze liecina par plaša spektra dažādiem azartspēļu spēlēšanas riska un asociētajiem faktoriem. Pierādījumu līmenis katram no tiem ir atšķirīgs, taču ir vērojamas atsevišķas faktoru grupas, kas viennozīmīgi ir saistītas ar azartspēļu atkarību14: 1) sociāli demogrāfiskie faktori - metaanalīze liecina, ka no visiem šiem faktoriem dzimums ir visnozīmīgākais neatkarīgais riska faktors. Proti, vīriešiem ir ievērojami augstāks azartspēļu atkarības risks nekā sievietēm. Vienlaikus tiek atzīts, ka cēlonība var nebūt bioloģiskas dabas; 2) vēl ir pierādīts, ka azartspēļu spēlēšana bērnībā un pusaudža gados ir saistīta ar augstāku risku veidoties azartspēļu atkarībai turpmākās dzīves laikā; 3) atkarību izraisošās vielas - tabakas, alkohola, kā arī kanabisa un citu nelegālo vielu lietošana literatūrā ir konstanti saistīta ar azartspēļu spēlēšanu un atkarību; 4) uzvedības faktori - atrasta cieša sakarība starp azartspēļu spēlēšanu un antisociālu un vardarbīgu uzvedību, īpaši jauniešu vidū. Arī vājas sekmes mācībās ir asociētas ar azartspēļu spēlēšanu; 5) personības faktori - azartspēļu spēlēšana ir raksturīga impulsīvām, temperamentīgām personām (ar tendenci būt nepacietīgām, ļoti aktīvām, impulsīvām, viegli aizkaitināmām, tādām, kas nespēj paredzēt negatīvas sekas savai rīcībai, kas nespēj neatbildēt impulsam, neskatoties uz potenciāli negatīvām sekām u.tml.); 6) internalizēti simptomi - depresija, trauksme, distress, suicidālas domas arī ir cieši saistītas ar azartspēļu atkarību, sevišķi jauniešu populācijā. Papildus tam minēta arī ģenētiska predispozīcija un vides faktori, proti, augstāks azartspēļu attīstības risks ir personām, kuru pirmās pakāpes radiniekiem ir vērojamas līdzīgas atkarības problēmas vai kuri auguši ģimenēs ar radiniekiem, kuriem diagnosticēta atkarība (tostarp alkohola un citu vielu atkarība). Riska faktori ir arī netiešie vides faktori, piemēram, augsta azartspēļu pieejamība, kuru iespējams daudz vieglāk ietekmēt atšķirībā no ģenētiskiem faktoriem.15 Aplūkojot situāciju kaimiņvalstīs ar līdzīgu azartspēļu biznesa un attīstības vēsturi, piemēram, Igaunijā veikts un 2009.gadā publicēts nacionāli reprezentatīvs pētījums, kas liecina, ka azartspēļu atkarības mūža prevalence 15 - 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir 3,4%16,17. Savukārt 2019.gadā veikts reprezentatīvs pētījums 15 - 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū liecina, ka pašreizējā azartspēļu atkarības prevalence Igaunijā veido 7%.18 Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem Latvijā liecina, ka 2017.gadā pirmreizēji reģistrēta 21 persona ar patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm (kopumā gada laikā ārstētas 40 šādas personas). Salīdzinot ar 2016.gadu, skaits nav ievērojami audzis (minētajā gadā pirmreizēji ārstēti 39 indivīdi).19 Valsts un AI nozares kopīgais uzdevums ir maksimāli samazināt riskus, kuri objektīvi un pamatoti rada kaitējumu sabiedrībai, nodrošinot šīs nozares pakalpojumu sabiedrībai kā brīva laika pavadīšanas veidu, vienlaikus ievērojot samērīgumu leģitīmo azartspēļu un izložu organizatoru uzņēmējdarbības ierobežošanā. Ņemot vērā AIL mērķi nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību, AIL ir noteikts šāds regulējums: 1) azartspēļu organizēšanas vietas ierobežojumi20; 2) aizliegums atrasties kazino, spēļu un bingo zālēs, kā arī piedalīties spēlē personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu21; 3) azartspēļu organizētāju pienākumi nodrošināt informāciju, kas brīdina, ka azartspēles var izraisīt atkarību. Kazino un spēļu zālēs redzamā vietā jāizliek paškontroles tests un jānodrošina iespēja saņemt to rakstveidā, kā arī saņemt informāciju par to, kur vērsties pēc palīdzības, ja azartspēles izraisījušas atkarību22; 4) aizliegums azartspēļu organizētājam izsniegt spēlētājiem jebkāda veida aizdevumus vai kredītus23; 5) azartspēļu reklāmas aizliegums ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi24; 6) aizliegums piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu vai kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu25; 7) prasības personas aizsardzībai interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs - Ministru kabinets nosaka spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, kā arī minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu no interaktīvajām azartspēlēm vai interaktīvajām izlozēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību azartspēlēs un izlozēs26; 8) pienākums katram interaktīvās azartspēles, t.sk. derību un totalizatora, vai interaktīvās izlozes organizētājam izveidot attiecīgi interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu spēlētāju reģistru ar mērķi noteikt spēlētāju identitāti, nepieļaut nepilngadīgu personu dalību un novērst atkarīgo spēlētāju tālāku dalību interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs27; 9) izveidots no azartspēlēm pašatteikušos personu vienotais reģistrs (turpmāk - pašatteikušos personu reģistrs), kura mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, tai skaitā interaktīvo azartspēļu, spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās izlozēs. Minēto pasākumu mērķis ir ierobežot azartspēļu atkarības, tādējādi mazinot to nodarīto kaitējumu indivīdam un sabiedrības veselībai, jo azartspēļu un izložu plaša pieejamība ir veicinošs faktors. Papildus tam ir nepieciešams veikt izglītojošus pasākumus, lai informētu sabiedrību par azartspēļu atkarības veidošanās mehānismu, iespējamiem riskiem, sekām, kā arī palīdzības iespējām. 2.2. Spēlētāju motivācija dalībai azartspēlēs Lai izstrādātu preventīvās programmas un stratēģijas azartspēļu atkarības mazināšanai, ir svarīgi apzināt iemeslus indivīda dalībai azartspēlēs. Atbilstoši SKDS 2016.gadā veiktā pētījuma "Latvijas iedzīvotāju attieksme pret azartspēlēm" (turpmāk - SKDS pētījums) rezultātiem 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā spēlējuši jebkāda veida "zemes" azartspēles. SKDS pētījumā norādīts, ka starp tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles (gan internetā, gan "zemes"), lielāku īpatsvaru veido vīrieši vecumā līdz 34 gadiem, Vidzemes iedzīvotāji un iedzīvotāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Vienlaikus 26% no tiem respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles, bijuši gadījumi, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt. Biežāk ar šādām situācijām ir saskārušies iedzīvotāji, kuri ģimenē runā krievu valodā, kā arī iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem. SKDS pētījumā kā galvenais iemesls, kādēļ vairākums respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles, tās spēlē, ir vēlme laimēt naudu (67%). Savukārt 43% aptaujāto vērtē, ka tā ir laba izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespēja, bet 24% sevi uzskata par azartisku cilvēku, kurš izjūt patīkamas emocijas spēlējot azartspēles28. Ņemot vērā, ka atbilstoši dažiem pētījumiem gados jaunāko cilvēku vidū (no 18 līdz 30 gadiem) problemātisko spēlētāju ir divreiz vairāk nekā citās grupās29, īpaša uzmanība būtu pievēršama jaunāko cilvēku motivācijai dalībai azartspēlēs. Atbilstoši pētījuma30 datiem jauniešu motivācija dalībai azartspēlēs ir dažāda (skat. 1.tabula). 1.tabula Azartspēļu dalībnieku motivācija dalībai spēlē Motivācijas kategorija Motivācija Lai laimētu naudu 42,7% Tas ir izklaidējoši, jautri 23,0% Šādā veidā es pavadu laiku ar draugiem vai ģimeni (socializācija) 11,2% Aizrautība (uzbudinājums), azarts 7,3% Garlaicībā (nav alternatīva izklaides veida) 2,8% Uzvaras sniedz panākumu sajūtu 3,9% Pūļa efekts 0,0% Lai sacenstos ar citiem (ar bukmeikeri, ar citiem spēlētājiem) 3,4% Riska izjūtas 2,2% Hobijs 1,7% Iemaņu iegūšana 1,1% Tas palīdz atslābināties, kad jūtos saspringts 0,0% Atbilstoši Latvijas pētījuma par procesu atkarībām31 datiem, bez tā, ka uzvaras sniedz panākumu sajūtu, spēļu automātu spēlētāji uz citu spēlētāju fona izceļas arī ar biežākām atbildēm, ka spēlēšana palīdz atslābināties, sniedz prāta izaicinājumu (īpaši, ja ir runa par spēlēšanu internetā). Savukārt retāk nekā citu spēļu veidu spēlētājiem sniegta atbilde, ka šādā veidā viņi pavada laiku ar draugiem vai ģimeni. Acīmredzot, te spēļu automāts tiek zināmā mērā personificēts - ar automātu tiek kopā pavadīts laiks, bet tā apmānīšana sniedz prāta izaicinājumu un tamlīdzīgas sajūtas. Interneta gadījumā automāta personificēšana pēc pieejamās informācijas ir vēl izteiktāka. Tie, kas spēļu automātus spēlē internetā, retāk par citiem spēlētājiem izvēlējušies atbildes, ka viņi šādā veidā cer laimēt lielu naudu, kā arī, ka tā viņi sacenšas ar citiem cilvēkiem vai mēģina atstāt uz tiem iespaidu. Kvalitatīvie dati lielā mērā apstiprina kvantitatīvos rādījumus par emocionālā stāvokļa nozīmi spēlēšanas motivācijā, taču interviju dalībnieki uzsver tieši ar azartu saistīto sajūtu nozīmi spēlēšanas procesā. Spēlējošās personas bieži apzinās, ka šī veida sajūtas viņos raisa uzmācīgu nepieciešamību turpināt spēli, taču pietrūkst resursu kā šīs sajūtas pārvarēt. Azartspēļu fenomens ir saistīts ar sociālās frustrācijas (neapmierinātības) jautājumiem (ang. val. social frustration)32, indivīda mēģinājumiem aizbēgt no ikdienas (ang. val. escape theories)33 un piederības jautājumiem azartspēļu spēlētāju subkultūrai (ang. val. subculture studies)34. Strukturālais funkcionālisms35 Stefans Deveroks (ang. val. Stephen Devereux) apgalvoja, ka azartspēlēm ir pozitīva sabiedrības funkcija, jo tām ir drošības "vārsta" nozīme spriedzes un neapmierinātības sajūtu mazināšanai sabiedrībā. Saskaņā ar Stefanu Deveroku šādas izjūtas ir izveidojusi hierarhiska kapitālistiskas iekārtas sistēma, kurā indivīds ir pakļauts spiedienam sasniegt rezultātu (būt veiksmīgam) un kur ne visiem var būt vienlīdz veiksmīgs rezultāts. Azartspēles var palīdzēt samazināt šo spriedzi un neapmierinātību. Iesaistoties loterijās, indivīdi var sapņot par uzvaras laimi un tādējādi spēt iegūt visus panākumu atribūtus. Cilvēki var arī likt likmes uz zirgiem un līdz ar to piedzīvot pieredzi, kad tie kontrolē un pārvalda resursus, kā arī piedzīvot sajūtu, ka tieši šī ir viņu reālā dzīve, nevis darbs ierobežotā biroja telpā vai rūpnīcā. Sociālās neapmierinātības un aizbēgšanas no realitātes teorija36 Cilvēki piedalās azartspēlēs vairāku iemeslu dēļ un sociāla neapmierinātība ir viens no motīviem. Vairāki pētījumi uzsver, ka aizbēgšana no dzīves rutīnas modernajā sabiedrībā ir vadmotīvs dalībai azartspēlēs. Cilvēki meklē glābiņu ne tikai no neapmierinātības, ko izraisa to stāvoklis sociālajās struktūrās, bet arī no citām parādībām viņu dzīvē, ko viņi uzskata par garlaicīgām vai traucējošām. Šis arguments sakrīt ar kopējo uzstādījumu psihologu starpā, ka spēlmanis meklē relaksāciju vai dzīvesprieku un izmanto azartspēles kā pašārstēšanos patoloģisku iemeslu dēļ. "Plūsmas teorija" atrodas pa vidu starp minēto socioloģisko un psiholoģisko pieeju: fokusējas mazāk uz pozitīvu spēlēšanas pieredzi, bet vairāk runā par brīva laika pavadīšanu, nevis patoloģisko tieksmi. "Plūsmas teorija" apvieno socioloģisku, psiholoģisku un kultūras perspektīvu un to pāris desmitu gadu laikā formulējis amerikāņu psihologs Mihājs Čīksentmihāji (ang. val. Mihaly Csikszentmihalyi). Par "Plūsmas teorijas" attiecināšanu uz azartspēlēm Mihājs Čīksentmihāji izsakās žurnālā "American Anthropologist". "Plūsma" tiek definēta kā optimālas pieredzes stāvoklis, kas veidojas pēc noteiktām aktivitātēm, piemēram, aktieris pilnīgi iesaistās darbībā, jūt prieku un piepildījumu, nejūt laika riti un rūpes par ikdienišķām lietām. Tādējādi problemātiskā spēlētāja disociācijas stāvoklis atbilst brīvā laika spēlētāja pieredzei, kas ir piedzīvojis "plūsmu". Dažādas spēles un sporta veidi tiek praktizēti galvenokārt tāpēc, ka tie rada "plūsmas pieredzi". Lai cilvēki varētu izmantot "plūsmu", darbībai nevajadzētu būt pārāk sarežģītai vai pārāk vienkāršai. Šajā ziņā "plūsmas kanāls" ir diezgan šaurs. Ikdienas dzīvē cilvēki visbiežāk ir ārpus plūsmas kanāla. Ir pārāk daudz opciju no kurām izvēlēties - tas ir, lietas ir sarežģītas un izraisa raizes vai ir maz iespēju saņemt gandarījumu no darāmā, kas noved pie garlaicības. Tādēļ cilvēki rada un meklē aktivitātes ar optimālu līdzsvaru, kur viņi var izbaudīt "plūsmu". Attiecībā uz veiksmes spēlēm Mihājs Čīksentmihāji un viņa kolēģi raksta: "/../ kā visas efektīvās spēles, veiksmes spēles norobežo daļu no realitātes, kuru spēlētājs var vadīt prognozējami, tādā veidā "zaudējot" sevi patīkamā aktivitātē un apziņā un atbrīvojoties no raizēm un garlaicības. Paredzot spēles ieguvumus, spēlētājs sasniedz kontroles pakāpi pār vidi, līdzsvara stāvokli starp haotiskām raizēm un nomācošo garlaicību." No socioloģijas aspekta, plūsmas teorijas darbības joma ir nodalīta no ikdienišķas sociālas realitātes. Spēlētāja sociālā identitāte paliek nesaistoša, kas var būt atvieglojums, ja reālajā dzīvē sociālā loma nesniedz gandarījumu. Plūsmu teorija aprobežojas ar azartspēļu veidiem, kas ir diezgan nepārtraukti un tādējādi tiem ir potenciāls radīt plūsmas pieredzi. Visas teorijas, kuru pamatā ir "neapmierinātība" vai "aizbēgšana", kā motivāciju dalībai nodala divas indivīda darbības jomas: reālā pasaule un azartspēļu pasaule. Neapmierinātība, kas tiek izjusta reālajā pasaulē, "stumj" spēlētāju azartspēļu pasaulē - spēlētājs "mūk projām" no realitātes. Subkultūras teorija37 Azartspēļu spēja izveidot sociālās piederības sajūtu un sniegt sociālo gandarījumu ir atslēgas punkts vairākos pētījumos, kas uzskata azartspēļu vidi par subkultūru vai slēgto kultūras jomu. Regulāri spēlētāji ne tikai tiekas ar cilvēkiem un tādā veidā apmierina savas socializācijas vajadzības, bet iesaistās aktivitātēs, kas iekļauj sevī specifiskus un kompleksus kultūras kodus. Ieejot spēļu zālē vai hipodromā, indivīds atstāj reālo pasauli un ikdienas identitāti, un satiekas ar citiem atšķirīgā pasaulē, kur indivīds pieņem citu identitāti. Dažiem indivīdiem azartspēļu pasaule ar tās "aktivitāti", normām un sociālo iekļaušanu var kļūt pievilcīgāka ikdienas pasaulei, motivējot viņus tērēt daudz naudas un laika. Saskaņā ar medicīnas viedokli šāda iesaiste var klasificēt indivīdu kā patoloģisku spēlētāju, savukārt no socioloģiskā viedokļa tas ir mērens spēļu zāļu apmeklētājs. Džons Rozekranss (ang. val. John D. Rosecrance) piekrīt, ka cita sociāla identitāte, kas liecina par piederību veiksmes spēlētāju grupai, ir galvenais cēlonis spēlētāja dalībai azartspēlēs, neskatoties uz naudas zaudējumiem. 2.3. Profilaktiskie pasākumi ar azartspēlēm un izlozēm saistīto risku mazināšanai Lai mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus un nodrošinātu sabiedrībai azartspēļu nozares pakalpojumus kā brīva laika pavadīšanas veidu, nepieciešams veikt profilakses pasākumus. AIL un Ministru kabineta noteikumos pašlaik ir noteikti dažādi preventīvie pasākumi kaitīgu sociālo seku mazināšanai: 1) AIL 41.panta pirmās daļas 6.punktā ir noteikts aizliegums piedalīties azartspēlēs personām, kas jaunākas par 18 gadiem; 2) AIL 4.1pantā, 36.panta sestajā daļā un Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.333 "No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi" paredz pašatteikušos personu reģistra izveidi, lai, pamatojoties uz fizisku personu izteiktajiem pieprasījumiem, tām tiktu liegts piedalīties spēlēs. Par pašatteikušos personu reģistra pārzini ir noteikta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (turpmāk - IAUI). Fiziska persona pieprasījumu par iekļaušanu pašatteikušos personu reģistrā varēs iesniegt iespējami ātrā un ērtā veidā - gan personīgi rakstveidā IAUI vai azartspēļu organizēšanas vietā, gan attālināti, izmantojot elektroniskās identifikācijas rīkus. Pašatteikušos personu reģistrā iekļautie dati būs aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību un pieejami tikai atbildīgajām personām, lai pildītu attiecīgos darba pienākumus. Noteikumi izstrādāti, lai novērstu spēļu spēlēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz personām, kurām šis brīvā laika pavadīšanas un izklaides veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt spēles. 3) AIL 54.pantā, 54.1pantā, 79.1pantā un 80.pantā un Ministru kabineta 2017.gada 12.maija noteikumos Nr.715 "Interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.715) ir noteiktas minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu no interaktīvajām izlozēm un interaktīvajām azartspēlēm atkarīgo personu turpmāku dalību spēlēs. Personām ir dotas tiesības pieprasīt, lai tām tiktu liegta pieeja azartspēļu vai izložu vietnei; 4) MK noteikumu Nr.715 10., 11. un 13.punktā noteikts, ka spēlētājs nevar tikt reģistrēts spēlei un uzsākt spēli, pirms viņš nav izvēlējies un noteicis maksimālās likmes apmēru vienai spēlei vai likmju summu 24 stundu periodam. Ja spēlētājs vēlas savu noteikto maksimālo dienas likmi palielināt, to organizētājs nodrošina tikai septītajā dienā pēc šāda pieteikuma saņemšanas. Šie pasākumi nodrošina pēc iespējas bremzējošu un pārdomātu spēlētāja rīcību; 5) par preventīvu pasākumu uzskatāma arī AIL 37.panta pirmās daļas 6.punktā un 53.panta otrās daļas 4. un 5.punktā noteiktā prasība "zemes" azartspēļu vietās un interneta vietnēs izvietot informāciju, ka azartspēles var izraisīt atkarību, novietojot paškontroles testu un norādot informāciju par iespējamu palīdzības sniegšanu; 6) kopš 2019.gada 1.jūlija azartspēļu atkarīgajiem un viņu ģimenēm ir pieejamas bezmaksas konsultācijas un atbalsta grupas pie psihologa - sertificēta klīniskā un konsultatīvā psihologa. 2019.gada 6 mēnešu periodā sniegtas 295 konsultācijas (uzsākts ar 2019.gada 1.jūliju) - no tām vienreizējas 170, kad tiek iesniegts iesniegums pašatteikušos personu reģistrā, un 125 atkārtotas konsultācijas gan pašiem azartspēļu spēlētājiem, gan tuviniekiem, kas vēlējušies ilgstošu sadarbību atveseļošanās sākumposmā. Novadītas 22 atbalsta grupas azartspēļu spēlētājiem, 7 atbalsta grupas spēlētāju tuviniekiem. 2020.gadā sniegtas 553 konsultācijas, novadītas 10 atbalsta grupas, novadīti semināri Salacgrīvas, Alojas, Limbažu pašvaldību sociālo darbinieku apmācībai, lekcijas Liepupes pamatskolas 5.-9.klašu audzēkņiem un pedagogiem par atkarību riskiem, Liepājas atkarību profilakses centrā un Talsu Ģimenes atbalsta centrā par atkarību profilaksi. Izveidota un pastāvīgi papildināta IAUI mājaslapa "Psihologa atbalsts" sadaļa, ievietojot informāciju spēlētājiem, viņu tuviniekiem par azartspēļu atkarību, līdzatkarību, palīdzības iespējām. Izstrādāts informatīvais buklets azartspēļu spēlētājiem un arī atsevišķi tuviniekiem par azartspēļu spēlēšanu, iespējamām sekām, palīdzības iespējām IAUI un citur. 2.3.1. Izglītība un informētība Saskaņā ar SIA "Socioloģisko pētījumu institūts" 2015.gadā veiktā pētījuma datiem 16% 15 gadīgo jauniešu Latvijā, gada laikā spēlējuši azartspēles uz naudu, bet 8% ir uzskatāmi par regulāriem azartspēļu spēlētājiem38. Globāli azartspēļu spēlēšanas izplatība jauniešu vidū pieaug, bet agrīna azartspēļu spēlēšana var palielināt problemātisku azartspēļu paradumu izveidošanos dzīves laikā39. Tā kā jauniešiem ir vājāk nekā pieaugušajiem attīstītas kognitīvās spējas, tad kļūdaini uzskati un maldīgi pieņēmumi par azartspēļu spēlēšanas ietekmes nekaitīgumu šajā vecumā ir izplatītāki. Izglītojošas skolas profilakses programmas ir nozīmīgs un efektīvs instruments, lai koriģētu maldīgus uzskatus un runātu par riskantu uzvedību, tādejādi novēršot problemātisku azartspēļu spēlēšanas paradumu attīstību vēlākā dzīves laikā3. Atkarību jautājumi (t.sk. azartspēļu atkarību) ir iekļauti dažādu vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartu, piemēram, Sociālās zinības, Bioloģija, Veselības mācība, kā arī mācību priekšmetu programmu paraugu saturā. Savukārt ir pieņemti Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", kā arī Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem". Minēto normatīvo dokumentu saturā ir iekļauti jautājumi par atkarībām (tajā skaitā azartspēļu atkarību). Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" nosaka, ka plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības, piemēram, šādās mācību jomās: 1) dabaszinātņu mācību joma - skolēns atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem, izmanto pētnieciskās prasmes problēmu risināšanā, pētījumu veikšanā, izvērtējot riskus un ievērojot drošības nosacījumus, analizē un izvērtē datus, izsaka viedokli un argumentus dažādos veidos un secina no datiem, rīkojas personiski atbildīgi savas un citu veselības veicināšanā, vides kvalitātes saglabāšanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā; 2) veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma - skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus. Savukārt 2016.gada 15.jūlijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība", kas paredz izglītojamā izpratnes, atbildīgas attieksmes un rīcības veicināšanu. Kā papildu instruments sabiedrības informēšanai un kaitīgo ieradumu novēršanai ir paredzams sociālo reklāmu cikls, kas vērstu sabiedrības uzmanību uz pastāvošajiem riskiem procesu atkarību kaitīgai ietekmei uz personu un iespējamiem soļiem risku identificēšanai un novēršanai. Nepieciešamie pasākumi: 1) sabiedrības izglītošana un sociālo kampaņu veidošana (gan valsts līmenī, gan no izložu un azartspēļu organizatoru puses) ar mērķi izglītot esošos un potenciālos spēlētājus par iespējamiem riskiem, sekām, kā arī palīdzības iespējām azartspēļu atkarības gadījumā; 2) sabiedrības izglītošana par maldīgiem uzskatiem attiecībā uz azartspēļu spēlēšanu un laimesta varbūtību; 3) sabiedrības izglītošana un sociālo kampaņu veidošana par pārmērīgas azartspēļu un izložu spēlēšanas kaitīgo ietekmi uz personas fizisko, sociālo un psihisko veselību un labklājību; 4) informatīvo materiālu izstrāde un to pieejamības nodrošināšana izložu un azartspēļu organizētājiem (izplatīšanas nolūkā - klientiem un pārdevējiem); 5) regulāra informācija par azartspēļu atkarības kaitējumu sabiedriskajos medijos. 2.3.2. Atbalsts problemātiskam spēlētājam Svarīgi nodrošināt ne tikai profilakses pasākumus, bet arī atbalstu personām, kas jau ir nonākušas problemātiskā spēlētajā statusā. Minesotas programmās atkarībās nonākušos pacientus motivē mazināt slimības noliegumu un palīdz pieņemt lēmumu terapijas uzsākšanai, motivē veidot veselīgas pārmaiņas dzīvē40. Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) statistika par gada laikā stacionārā ārstēto pacientu skaitu, kuriem ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm ir sekojoša: 2013.gadā - 11 pacienti; 2014.gadā - 43 pacienti; 2015.gadā - 48 pacienti; 2016.gadā - 53 pacienti; 2017.gadā - 40 pacienti41. Ņemot vērā niecīgo pacientu skaitu, kas ārstēti ar diagnozi - patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, tas neatspoguļo patieso situāciju, jo parasti šādu pacientu diagnozes ir vairāk faktoriālas un bieži vien azartspēļu atkarība tiek pievienota vieliskajām atkarībām, tādējādi radot nepatiesu ainu. Lai uzlabotu šādu pacientu ārstēšanu un rehabilitāciju, nepieciešams paplašināt šo programmu, palielinot pieejamību un palīdzības iespējas. Nodrošināt valsts apmaksātas veselības vai klīnisko psihologu vadītās ambulatorās atbalsta grupas personām, kā arī īstenot apmācības klīniskajiem un veselības psihologiem. Ambulatorās grupas azartspēļu atkarīgajiem spēlētājiem ir būtisks instruments, …