Par Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam

(409), turklāt dažās no pašvaldībām tas ir būtiski lielāks (piemēram, Mārupes novadā 491 jeb 20% virs vidējā rādītāja). Tas rada transporta sastrēgumus Rīgā, jo ielu caurlaides spēja ir ierobežota (t.sk. arī sabiedriskā transporta joslas, kurās mēdz būt sastrēgumi ierobežotas kapacitātes ielu posmos). RMA iekšējā telpā ir ierobežots sabiedriskā transporta piedāvājums, kas reisu intensitātes un vidējā braukšanas ātruma ziņā varētu konkurēt ar privāto autotransportu. Papildu iemesls ir mikromobilitātes infrastruktūras pieejamība ērtai un drošai nokļūšanai līdz ceļojuma gala mērķim vai sabiedriskā transporta pieturai.Latvijā ir decentralizēta sabiedriskā transporta administrēšanas sistēma, kur sabiedriskā transporta pasūtījumu reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršrutos nodrošina valsts (ATD), bet pilsētas nozīmes maršrutos valstspilsētu pašvaldības. Līdz ar to, RMA ir arī decentralizēta tarifu un biļešu sistēma. ATD ir izstrādājusi Vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, kurā ir plānots integrēt reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu pārvadājumus.Vairākos ES politikas plānošanas dokumentos ir noteikti mērķi, ar kuriem ES tiecas izveidot ilgtspējīgu Eiropas transporta sistēmu, kurai jābūt viedai, elastīgai un pielāgojamai nepārtrauktajām transporta tendenču un vajadzību izmaiņām, un tās pamatā jābūt progresīviem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošina drošu un raitu savienojamību. Transportam būtu jāapliecina Eiropas izdoma un neatlaidīgais darbs. Nozīmīgākie ES politikas plānošanas dokumenti:• Eiropas Zaļais kurss3 un "Fit for 55" sistēma;• ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija4;• Eiropas Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānošanas (SUMP) koncepcija5.Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, apdzīvotības blīvuma izmaiņas, labklājības līmeņa paaugstināšanās, privāto automobiļu skaita pieaugums, valsts un pašvaldību institūciju izvietojums valstī, tehnoloģiju progress – šie un vēl daudzi citi faktori ietekmē sabiedriskā transporta attīstību Latvijā. Sabiedriskā transporta sistēmai ir jāspēj pielāgoties apstākļiem, kādos tā darbojas, lai piedāvātu pasažieriem pievilcīgu un ērtu pārvietošanās veidu. Pieejami un kvalitatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi spēj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vairot ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus. Latvijas nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumenti:• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam6;• Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027. gadam7;• Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam8;• Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadam9;• Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija 2030. gadam10;• Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.–2030. gadam11;• Reģionālas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam12Lai precīzāk un mērķtiecīgāk analizētu esošo transporta izmantošanas un potenciālā pieprasījuma situāciju RMA, būtu nepieciešams iegūt datus par iedzīvotāju mobilitātes paradumiem noteiktajā (RMA) teritorijā. Nepieciešams veikt izpēti par satiksmes izmantošanas paradumiem, izmantojot reāllaika un dažāda cita veida pieejamos datus, vērtējot to, kādus transporta līdzekļus un kādā apjomā izmanto iedzīvotāji RMA teritorijā. Šādā veidā būtu iespējams sekot iedzīvotāju pārvietošanās un svārstmigrācijas paradumiem, kā arī izmantotajiem transporta veidiem. Šāda mērķtiecīgi veikta analīze ļautu vieglāk veidot nepieciešamo satiksmes infrastruktūru un pasažieru pārvadājumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Tas ne tikai precīzi apzinātu esošos iedzīvotāju mobilitātes paradumus, bet arī sniegtu iespēju veidot nākotnes pasažieru plūsmu prognozes.No 2025. gada 28. jūnija spēkā stāsies preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas cilvēkiem ar ierobežotām kādām no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu ļaus lietot, izmantot citu sensoro kanālu. To paredz 2024. gada 27. februārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības"13, tie izdoti pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4. panta otro daļu un 16. panta piekto daļu.14 Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums pieņemts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Likuma mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt šo personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.Dati sabiedriskā transporta jomā, kas ir lietderīgi sabiedrībai tiks publicēti Latvijas Atvērto Datu portālā data.gov.lv1.1. Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai. Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana atvieglos ikdienu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām kā datori, planšetes, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi, (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.), elektroniskās grāmatas, finanšu pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība, 112 tālrunis, publiskie iepirkumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, reāllaika ceļošanas informācija un elektronisko biļešu iegāde, televīzijas pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi.Sabiedriskā transporta attīstības vīzija un iespējamie virzieni sabiedriskā transporta attīstībai līdz 2040. gadamRMA sabiedriskā transporta attīstības stratēģija ir balstīta uz ES klimata politiku jeb Eiropas Zaļo kursu un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Eiropas Zaļā kursa priekšlikumu kopa "Gatavi mērķrādītājam 55%" jeb "Fit for 55" paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, kas attiecas arī uz sabiedrisko transportu.Ilgtspējīga mobilitāte – visās lielās un vidējās pilsētās līdz 2030. gadam ieviest ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānus, intensitātes pieaugums pa ātrgaitas dzelzceļiem, uzsvars uz bezemisiju transportlīdzekļiem, kā arī līdz 2030. gadam noteikt nulles emisiju prasību jauniem pilsētas autobusiem, un klimatneitrālas pilsētas koncepts.Vieda mobilitāte – ar integrētas elektronisko biļešu tirdzniecības palīdzību līdz 2030. gadam izveidot efektīvu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu.Pieejama mobilitāte – padarīt mobilitāti pieejamu visos reģionos un visiem pasažieriem.Plānotais mērķis, ko plānots sasniegt līdz 2040. gadam paredz nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošus, efektīvus, pieejamus, piekļūstamus, multimodālus un klimatneitrālus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kuru pamats ir mobilitāte kā pakalpojums.Uzdevumi:• nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visos RMA attīstības centros, lai nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu uz izglītības un veselības aprūpes, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī darbavietām;• nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visām iedzīvotāju sociālajām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, vecākiem ar bērnu ratiem, personām ar zemiem ienākumiem, kā arī skolēniem un studentiem;• attīstīt multimodālus sabiedriskā transporta pakalpojumus, optimizējot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un nodrošinot sliežu transportu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu;• ieviest transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu, izveidojot vienotu tarifu un norēķinu sistēmu RMA teritorijās un transporta veidos, kur tas ir iedzīvotājiem ērti un ekonomiski izdevīgi;• klimatneitrāla sabiedriskā transporta attīstība, veicinot nulles emisiju transporta līdzekļu izmantošanu un iedzīvotāju mobilitātes modālā sadalījuma izmaiņas, samazinot privātā autotransporta izmantošanu;• ieviešot ekspluatācijā 2023. un 2024. gadā jaunos elektrovilcienus un nodrošinot regulāro intervālu vilcienu kustības grafiku (t.sk. reisu skaita pieaugumu), būs iespējams palielināt reģionālās nozīmes dzelzceļa transporta pasažieru skaitu par vismaz 30%. Vienlaikus ritošā sastāva skaita un dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes ierobežojumi ierobežo reisu skaita palielinājumu darbdienu pīķa stundās. Tas nozīmē, ka papildus dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes paaugstināšanai modālās pārneses veicināšanai uz dzelzceļa transportu ir jāveic pasākumi, kas palielina ritošā sastāva piepildījumu. Šie pasākumi ietver dzelzceļa pieturu iespējamo pārvietošanu tuvāk blīvi apdzīvotām vietām Rīgas valstspilsētā un jaunu dzelzceļa pieturu izveidi Rīgas valstspilsētā un Pierīgā;• neelektrificētajā dzelzceļa tīklā ir nepieciešams turpināt pāreju no dīzeļvilcienu ritošā sastāva uz bezemisiju ritošo sastāvu (bateriju elektrovilcieniem). Satiksmes ministrija plāno izvērtēt tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā;• Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkls nav būtiski mainīts vairāk 30 gadus un izveidots galvenokārt atbilstoši radiālā maršrutu tīkla principam, paredzot maršrutu gala punktus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Līdz ar to, maršrutu tīkls tikai daļēji atbilst iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam pilsētā un nenodrošina savienojumus starp Rīgas valstspilsētas apkaimēm. Vienlaikus transporta tīklam ir ierobežota savienojamība ar Rīgas valstspilsētā esošajām dzelzceļa stacijām, kas daļēji izskaidrojams ar ielu inženiertehniskajiem parametriem sabiedriskā transporta apkalpošanai;• ņemot vērā dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula attīstības koncepciju, ir nepieciešams uzlabot reģionālās nozīmes autobusu transporta savienojamību ar reģionālās nozīmes dzelzceļa transportu, samazinot maršrutu garumu no Rīgas valstspilsētas kā maršruta gala mērķa līdz dzelzceļa pieturām un pielāgojot reģionālo autobusu maršrutu kustības sarakstus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu regulāro intervālu grafikam. Regulāro intervālu grafika ieviešana vienlaikus nodrošina iespēju samazināt reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas atrodas tuvu dzelzceļa līnijām, un veicināt dzelzceļa transporta attīstību;• galvenais priekšnosacījums modālās pārneses veicināšanai no privātā autotransporta uz sabiedrisko transportu un sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai ir integrētas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana RMA. Esošā reģionālā nozīmes autobusu pārvadājumu tarifu sistēma ir pārāk sarežģīta (balstīta uz pasažiera nobraukto attālumu), sabiedriskā transporta lietotājiem grūti saprotama un neparedz pietiekamu stimulu sistēmu sabiedriskā transporta izmantošanai (piemēram, vienas dienas biļetes izmantošana braucieniem visā reģionālās nozīme autobusu tīklā). Ieviešot vienotu tarifu RMA, kopējie ieņēmumi no biļešu pārdošanas būtiski nemainītos;• atbilstoši STP likumam Latvijā ir nodalīta tarifu un biļešu sistēma valsts finansētajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem (reģionālās nozīmes dzelzceļa un autobusu pārvadājumi) un valstspilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumiem. ATD administrētā vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma tikai daļēji atbilst "mobilitātes kā pakalpojuma" principam, kas integrēti iekļauj visus transporta veidus (t.sk. Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu) un dod iespēju pasažieriem norēķināties par sabiedriskā transporta izmantošanu nevis atbilstoši nopirktai biļetei konkrētam maršrutam, bet visā sabiedriskā transporta izmantošanas laika periodā neatkarīgi no izmantotā transporta veida (reģistrēšanās/izrakstīšanās princips sabiedriskajā transportā).Lai sasniegtu RMA sabiedriskā transporta attīstības mērķi līdz 2040. gadam ir jāpiemēro princips: Viens tarifs – Viena biļete – Viens kustības grafiks visiem ilgtspējīga transporta veidiem RMA. Kopīgais mērķis ir izveidot integrētu kustības grafiku visiem transporta mezgliem ar ērtām pārsēšanās iespējām starp nozīmīgākajiem maršrutiem. Integrēta kustības grafika izstrādes izejas punkts ir simetriska fiksēta intervāla grafika princips. Fiksētā intervāla grafiks nozīmē, ka tiek noteikts fiksēts intervāls starp visu reisu atiešanas laikiem (piemēram, 15 minūšu pamata intervāls, ja nepieciešams, paredzot izmaiņas dienas vai nedēļas gaitā un ņemot vērā sezonālo pieprasījumu).Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Latvijas sabiedriskā transporta sistēmas kodols ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Šīs stratēģiskās pieejas pamatā ir trīs svarīgi aspekti dzelzceļa sabiedriskā transporta sistēmas attīstībā RMA:• esošo novecojušo elektrovilcienu nomaiņa 2023. un 2024. gadā ar jauniem, komfortabliem vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana (paaugstinātas platformas dzelzceļa pieturās, modernizēta infrastruktūra vilcienu ātruma palielināšanai), regulāra intervāla kustības grafika ieviešana un palielināts reisu biežums (apmēram par 30%), pamatojoties uz palielināto EMU ritošā sastāva skaitu;• ātrgaitas Rail Baltica vilcienu satiksmes ieviešana pēc 2030. gada, izvērtējot iespējas papildus starptautiskajai satiksmei nodrošināt arī reģionālo dzelzceļa satiksmi RMA;• pakāpeniska pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa ar bezizmešu ritošo sastāvu (BEMU) atbilstoši tirgus atvēršanas scenārijiem un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma izvēlētajam modelim neelektrificētajā dzelzceļa tīklā.Pamatojoties uz iepriekš minēto un to, ka lielākā daļa ikdienas reģionālās satiksmes ir saistīta ar Rīgas valstspilsētu un Rīgas valstspilsētas pasažieru pārvadājumi veido lielāko sabiedriskā transporta īpatsvaru RMA, nepieciešams reorganizēt sabiedriskā transporta tīklu, balstoties uz šādu attīstības vīziju sabiedriskā transporta sistēmas ilgtermiņa attīstības mērķa sasniegšanai.• Dzelzceļa sabiedriskajam transportam ir jākļūst par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu plašākā RMA teritorijā. Savukārt Rīgas valstspilsētā to nepieciešams saintegrēt ar esošu sabiedriskā transporta tīkla sistēmu.• Kur iespējams, reģionālie autobusu maršruti būtu jānovirza uz dzelzceļa stacijām, lai izvairītos no pārāk daudzu reģionālo autobusu maršrutu iebraukšanas Rīgas valstspilsētā. Pievedošo autobusu maršrutu grafiki būtu jāsaskaņo ar regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību.• Reģionālie autobusu maršruti, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem, būtu jāslēdz vai jāsamazina to kursēšanas biežums, lai izvairītos no dublēšanās ar dzelzceļa tīklu. Turklāt maršrutu slēgšana radīs jaunas iespējas attīstīt komerciālos pasažieru pārvadājumus, pieņemot, ka komerciālie pārvadātāji nekonkurēs ar valsts subsidētajiem reģionālajiem autobusu maršrutiem.• Pierīgas reģionālie autobusu maršruti jāintegrē Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, ņemot vērā sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti (pakalpojuma pārklājums, brauciena laiks, braukšanas ērtības) un finansiālās pieejamības aspektus (pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu paplašināšana ārpus Rīgas valstspilsētas robežām, atkarībā no izvēlētā maršruta, varētu izmaksāt vairāk salīdzinot ar sagaidāmajiem ietaupījumiem no reģionālo autobusu maršrutu slēgšanas). Turklāt Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīklā iespēju robežās ir jāintegrē pasažieru dzelzceļu.• Reģionālie autobusu maršruti ar zemu maršrutu/ autobusu piepildījumu un augstu izdevumu subsīdiju likmi (85% un vairāk) ir jānodala no esošā reģionālo autobusu maršrutu tīkla. Šo tīklu varētu attīstīt, izmantojot "transports pēc pieprasījuma" principu, izmantojot mazākus un efektīvākus transportlīdzekļus kombinācijā ar kopīgu valsts un pašvaldību finansējumu.• Jāievieš mikromobilitātes risinājumi, lai nodrošinātu "pēdējās jūdzes" piekļuvi sabiedriskajam transportam, kur tradicionālie sabiedriskā transporta pakalpojumi ir pārāk dārgi vai tehniski nav iespējami.Pamatojoties uz iepriekš minētajiem principiem, ir jānodrošina integrētas sabiedriskā transporta sistēmas izveide, kurai raksturīgi multimodāli transporta pakalpojumi, izmantojot sinhronizētu un integrētu maršrutu tīklu un transportlīdzekļu kustības grafikus, lai pasažieriem maksimāli uzlabotu efektivitāti laika, izmaksu, komforta, drošības, pieejamības, un ērtības ziņā. Tai ir jābūt pieejamai visām lietotāju grupām un jānodrošina viņu ceļošanas vajadzībām atbilstošas iespējas, izmantojot zemāk minētos uzdevumus.• Sabiedriskā transporta institucionālās sistēmas uzlabošana, izveidojot autonomu, vienotu transporta iestādi (vienotais sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs) sabiedriskā transporta plānošanai, tarifu noteikšanai un darbības nodrošināšanai visos transporta veidos ar skaidriem pienākumiem un atbildību par projektiem.• Vienotas un integrētas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana.• Dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula attīstība un sabiedriskā dzelzceļa transporta īpatsvara palielināšana sabiedriskā transporta modālajā sadalījumā.• 1 520 mm dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas turpināšana.• Reģionālās nozīmes autobusu maršrutu optimizācija, pakārtojot tos dzelzceļa transportam un samazinot paralēlos maršrutus.• Intermodālo savienojumu uzlabošana, lai atvieglotu pasažieru ērtu pārvietošanos starp dažādiem transporta veidiem, tostarp iešanu kājām, lai panāktu pilnīgu intermodālo integrāciju. Reālā laika informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem ērtu multimodālā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.• Izkāpšanas/uzņemšanas vietu nodrošināšana, kur autovadītāji (privātie un taksometri vai citi ceļu satiksmes dalībnieki) var izlaist vai gaidīt tranzīta pasažierus, vienlaikus netraucējot sabiedriskā transporta pakalpojumiem un gājējiem, lai nodrošinātu netraucētus savienotus braucienus.Park+Ride n Bike+Ride iespēju nodrošināšana galvenajos transporta mezglos kompaktu un centralizētu stāvvietu veidā, kas ir atbilstoša izmēra, pamatojoties uz faktisko pieprasījumu un pieejamo zemes platību.1.2. Latvijas vietējā līmeņa un reģionāla līmeņa politikas plānošanas un tiesiskais ietvarsLatvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni, kuru kompetencē ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģioni nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm plānošanas reģioni izstrādā ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, kā arī vada un uzrauga to ieviešanu.Transporta un mobilitātes jomā plānošanas reģioni sagatavo un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, noskaidro un apkopo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu reģionā, apseko pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniedz priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi, un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos.Plāna aptvertajā teritorijā attīstības plānošanu koordinē četri no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā – Rīgas plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions un Vidzemes plānošanas reģions.Reģionus savstarpēji saista gan noteikti infrastruktūras elementi – transporta koridori, maģistrālie inženiertīkli, dabas teritorijas, upju baseini, dienvidu pierobeža, gan arī izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes, sociālās infrastruktūras un dažādu pakalpojumu izmantošana. Plānošanas reģionu kompetencē ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību15. Plānošanas reģioni nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Transporta un mobilitātes jomā plānošanas reģioni sagatavo un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, noskaidro un apkopo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu reģionā, kā arī apseko pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniedz priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi, un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos.Uz Plāna izstrādes brīdi visiem četriem plānošanas reģioniem ir spēkā esošas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas – ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurš izstrādāts ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes, izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietilpst stratēģiskā daļa, telpiskās attīstības perspektīva un vadlīnijas jeb ieteikumi vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādei.Kopumā visi četri plānošanas reģioni savos ilgtermiņa uzstādījumos ir ietvēruši transporta un mobilitātes jomu, t.sk. kopsakarībā ar apdzīvojumu – daudzcentru teritoriju attīstībai ir vitāli svarīga iedzīvotāju mobilitāte. Papildus ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, reģioni ir izstrādājuši dažādus tematiskos plānus transporta un mobilitātes jomā, tādējādi vēlreiz akcentējot šīs jomas nozīmību un nepieciešamību pēc integrētiem risinājumiem. RMA ir īpaša loma Rīgas plānošanas reģiona transporta sistēmas attīstībā. Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā apdzīvojums tiek skatīts kā telpas struktūras organizējošais elements un metropoles areāls tiek saukts par reģiona apdzīvojuma mugurkaulu, kuru telpiski organizē un saista transporta maģistrāles un ceļi. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definētā vīzija ietver mobilitāti norādot, ka reģionā attīstās vienota transporta un mobilitātes sistēma, kuras pamatu veido visu veidu sabiedriskā transporta tīkli, kas nodrošina teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību laikā atbilstoši ikdienas mobilitātes prasībām, kā arī atbilstoši Eiropas zaļā kursa prasībām, kur reģions ir vienota darba – mājošanas telpa.Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz SIA "Ardenis" 2023. gadā izstrādāto pētījumu SM "Pētījums par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāna, kas veidots kā daļa no RMA pilsētas mobilitātes plāna (SUMP – sustainable urban mobility plan), izveidi"16 (turpmāk – Pētījums) secināms, ka pieejamiem un kvalitatīviem sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir būtiska loma tajā, lai iedzīvotāji mainītu savus ikdienas paradumus pārvietojoties ar privāto autotransportu, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieeja pamatpakalpojumiem, sociālajām un ekonomiskajām aktivitātēm, neatkarīgi no dzīvesvietas. Pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta sistēmu veidojot integrētu kā vienotu satiksmes organizācijas modeli, kas būtu balstīts uz dažādu satiksmes veidu sadarbību, vienlaikus nodrošinot ērtu pakalpojumu sasniedzamību, transporta infrastruktūru pielāgot lietotāju vajadzībām, veicinot sabiedriskā transporta savienojumus, Rīgas un Pierīgas teritorijā jautājumus risinot integrēti, mobilitātes punktu veidošanā, respektējot attīstības centrus un to lomu, tādējādi veicinot apdzīvoto vietu sasaisti un panākot vietu sasniedzamību maksimāli īsā laikā, jo vietu sasniedzamība ir būtiskākais attīstības faktors, kuru nosaka transporta infrastruktūra, mobilitātes punktiem iekļaujoties vienotā satiksmes organizācijas modelī, kas sevī ietver uz cilvēku, kopienu, pakalpojumu un ražošanas vajadzībām vērstu transporta plānošanu un – respektējot katras vietas iespēju sasniegt pakalpojumu / attīstības centrus, kā arī apdzīvojuma plānošanā ņemot vērā esošo infrastruktūru un attīstības iespējas, tādejādi mazinot pārvietošanās ar transportu nepieciešamību.Depopulācija, novecošanās, pakalpojumu pieejamība, mobilitāte un sasniedzamība ir biežākie izaicinājumi saistībā ar līdzsvarotu teritorijas attīstību, kas izriet no nacionāla līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.Pašvaldības teritorijas policentriskas un līdzsvarotas attīstības priekšnoteikums ir dažādu līmeņu attīstības centru – pilsētu un ciemu, kā arī lauku viensētu savstarpējā mijiedarbība, kvalitatīvu atbilstošo publisko un komercpakalpojumu pieejamība un mūsdienīgas infrastruktūras attīstība17. Šie faktori nodrošina kvalitatīvu dzīves vidi, saglabājot un attīstot noteiktu pakalpojumu pieejamību, kā arī veicina uzņēmējdarbības aktivitāti un jaunu darbavietu radīšanu un tādējādi nodrošina novada kopējo pašpietiekamību un katras vietas attīstību.Apdzīvojuma struktūra ir teritorijas attīstības pamats, kas veidojusies ilgstoši, dažādu faktoru, kā piemēram, dabas, demogrāfisko, ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras faktoru, ietekmē. Apdzīvojumam ir īpaša loma novada telpiskajā struktūrā, kas integrē mājokļus – dzīves vietu, dzīves vidi, darba un pakalpojumu vietas, sociālo vidi. Plāna teritorijā ietilpst 22 pašvaldības, t.sk.. trīs valstspilsētu pašvaldības – Rīga, Jūrmala, Jelgava; 19 novadu pašvaldības, t.sk. divas valstspilsētas bez atsevišķas administratīvās teritorijas – Ogre ar Ogres novadu, Valmiera ar Valmieras novadu.Pilsētu pašvaldībām ir jānodrošina sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un infrastruktūras uzturēšana savā administratīvajā teritorijā18. Apdzīvojuma struktūra ir teritorijas attīstības pamats, kas veidojusies ilgstoši, dažādu faktoru: dabas, demogrāfisko, ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras faktoru, ietekmē. Apdzīvojumam ir īpaša loma novada telpiskajā struktūrā, kas integrē mājokļus – dzīves vietu, dzīves vidi, darba un pakalpojumu vietas, sociālo vidi.STP likums, cita starpā nosaka, ka pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā noskaidro un apkopo plānošanas reģions, savukārt valstspilsētas pašvaldības kompetence ir:• pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā teritorijā;• organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;• sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei un ATD par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu Sabiedriskā transporta padomes kompetencē esošajā maršrutu tīklā;• racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;• nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.19Lai realizētu vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānošanu, 2014. gada sākumā tika izveidota Sabiedriskā transporta padome desmit locekļu – SM, ATD un plānošanas reģionu pārstāvju – sastāvā. Sabiedriskā transporta padome ir koleģiāla institūcija, kas izskata ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanu un organizēšanu saistītus jautājumus. Tā nodarbojas ar vienotu reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu plānošanu, vienotas pieejas nodrošināšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā, pasūtīšanā, līgumu slēgšanā un valsts budžeta līdzekļu izlietošanā, kā arī ar vietējo iedzīvotāju un pašvaldību interešu apzināšanu un pārstāvēšanu.Sabiedriskā transporta padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, pārvadātājiem, līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem padomes darbam nepieciešamo informāciju, kā arī izveidot konsultatīvas komisijas un darba grupas, un pieaicināt ekspertus ar sabiedriskā transporta nozari saistīto jautājumu risināšanā.Reģionālās nozīmes transporta attīstības koncepcijā 2021.–2030. gadam20 noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi un iezīmēti attīstības virzieni laika periodam no 2021. līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, noteikti pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi:1) sabiedriskā transporta pakalpojumi ir pieejami un ērti sasniedzami iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, kā arī spēj apmierināt iedzīvotāju mobilitātes vajadzības;2) dažādi sabiedriskā transporta pakalpojumu veidi ir savstarpēji savienojami (saistīti), saskaņojot maršrutus un laika grafikus, kas nodrošina pasažierim ērtu nokļūšanu no sākumpunkta līdz izvēlētajam galamērķim;3) sabiedriskais transports ir pievilcīgs pasažieriem un ērti lietojams;4) sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums ir elastīgs, spēj ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām;5) sabiedriskā transporta sistēma ir ekonomiski efektīva, sniedzot pēc iespējas lielākus sociālekonomiskos ieguvumus sabiedrībai ar pieejamiem resursiem;6) autobusu maršruti, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem un ar kuriem pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, tiek apkalpoti uz komerciāliem principiem bez valsts dotācijām;7) autoceļu infrastruktūras sakārtošana, atbilstoši plānā izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem.Papildus nepieciešams minēt Reģionālās attīstības likumu, kura mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.21EK 2022.gada oktobrī ir publiskojusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārskats), kurā tiek ierosināts stiprināt līdz šim noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus un nodrošināt atbilstību šiem jaunajiem normatīviem jau 2030.gadā. Analizējot esošo situāciju, redzams, ka Rīgai būs jāplāno papildus pasākumu veikšana šo jauno mērķu sasniegšanai.1.3. Sociālie aspekti un transporta infrastruktūra1.3.1. Sociālie aspekti2021. gadā notika administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā mainījies atsevišķu novadu statuss un apdzīvoto vietu piederība jaunajiem apvienotajiem novadiem. Tas radījis jaunus izaicinājumus sabiedriskā transporta nodrošinājumā. Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls regulāri tiek pārskatīts un pilnveidots, lai tas būtu ekonomiski izdevīgāks valstij, ērtāks pasažieriem, kā arī pievilcīgāks pakalpojumu sniedzējiem.Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos atsevišķās apdzīvotās vietās un vienlaicīgu iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās un ap tām, arī RMA teritorijā notikušas izmaiņas sabiedriskā transporta pārklājumā. Pēdējos četros gados (2019.–2022.) ir samazinājies reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaits (par 3%) un reisu skaits (par 15%). Tā rezultātā ir samazinājies nobraukums maršrutu tīklā RMA teritorijā no 53,14 miljoniem km 2019. gadā līdz 47,70 miljoniem km 2022. gadā, jeb par 10,2%.Visos nacionālas nozīmes attīstības centros pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies – Jūrmalā par 1%, Jelgavā un Rīgā par -7%, Ogrē un Valmierā par -9%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem iedzīvotāju skaits palielinājies tikai Siguldā – par 11%, savukārt Saulkrastos iedzīvotāju skaits saglabājies nemainīgs. Pārējos – Tukumā samazinājies par 10%, Cēsīs par 12%, Limbažos par 14%, Bauskā par 15% un Dobelē par 17%.Iedzīvotāju skaita izmaiņas RMA iekšējā telpā parāda iedzīvotāju dzīves paradumu maiņu – tie izvēlas dzīvot ārpus Rīgas, tomēr sasniedzamā attālumā. Līdz ar šo tendenci RMA iekšējās telpas pašvaldībās par būtiskiem izaicinājumiem kļūst ne tikai ērta, ātra un droša pārvietošanās, bet arī iespēja saņemt pamata pakalpojumus, jo nereti vecāki izvēlas bērnus uz pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēm vest uz pilsētu, kurā pavada darba dienu. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2011.–2022. gadā attēlotas Plāna 1. pielikuma 1. attēlā.RMA iekšējā telpā laika periodā no 2011. līdz 2022. gadam atsevišķās administratīvajās vienībās – Saulkrastu, Mārupes, Carnikavas, Skultes un Babītes pagastā – iedzīvotāju skaits palielinājies pat vairāk nekā par 30%.Ņemot vērā, ka demogrāfiskās slodzes dati pagastu griezumā nav pieejami, tiek analizētas iedzīvotāju skaita izmaiņas darbspējas vecumā, zem un virs darbspējas vecuma. Visos nacionālas nozīmes attīstības centros laika periodā no 2011. gada līdz 2022. gadam ir pieaudzis iedzīvotāju zem darbspējas vecuma skaits (par 3–15%) un iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits (par 5–19%), savukārt iedzīvotāju darbspējas vecumā skaits samazinājies par 8–18%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem Siguldā, Cēsīs un Saulkrastos iedzīvotāju zem darbspējas vecuma skaits ir palielinājies, savukārt visos pārējos centros samazinājies par 2–29%. Iedzīvotāju darbspējas vecumā skaits palielinājies tikai Siguldā (par 2%), bet visos citos centros tas samazinājies par 3–24%. Cēsis ir vienīgais reģionālas nozīmes attīstības centrs, kurā iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits ir samazinājies (par 3%), pretstatā visiem pārējiem, kuros tas pieaudzis par 2–23%.Vērtējot RMA iekšējo telpu – iedzīvotāju darbspējas vecumā (15–65 gadi) skaits ir samazinājies, atsevišķās teritorijās līdz pat par 20%, savukārt iedzīvotāju virs darbspējas vecuma un zem darbspējas vecuma skaita tendence ir mainīga. Iedzīvotāju skaita (darbspējas vecumā) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 2. attēlā.Laikā no 2011. gada līdz 2022. gadam proporcionāli lielākais iedzīvotāju skaita virs darbspējas vecuma (virs 65 gadiem) pieaugums RMA iekšējā telpā ir bijis Carnikavas un Garkalnes pagastā, Baložos un Ādažos – par 39% līdz 48%. Savukārt lielākais virs darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājums (skaits) novērots metropoles ārējā telpas un tiešās funkcionālās ietekmes areāla teritorijās (Jaunsātu, Degoles, Dobeles, Skaistkalnes u.c. pagastos). Iedzīvotāju skaita (virs darbspējas vecuma) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 3. attēlā.Laikā no 2011. gada līdz 2022. gadam proporcionāli lielākais iedzīvotāju skaita zem darbspējas vecuma (līdz 15 gadiem) pieaugums ir novērots RMA iekšējā telpā – Mārupē, Ādažos, Tīnūžu un Babītes pagastā u.c., kā arī Siguldā.Ādažu, Penkules, Bārbeles, Pāles, Sējas, Skujenes, Bērzaines, Staiceles, Lielplatones pagastā, Limbažos un Platones pagastā – par 50% līdz 143%. Savukārt lielākais zem darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājums novērots Vilces, Limbažu, Ozolnieku, Vircavas pagastā, Ādažos un Kokneses pagastā – par 41% līdz 53%. Piemēram, ievērojamās izmaiņas RMA iekšējā telpā iespējams skaidrot ar aktīvāku apbūvi ārpus Rīgas un iedzīvotāju pārcelšanos uz Pierīgu. Iedzīvotāju skaita (zem darbspējas vecuma) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 4. attēlā.Kopumā straujākās iedzīvotāju skaita pārmaiņas darbspējas vecumā, zem un virs darbspējas vecuma pēdējo 10 gadu laikā ietekmējuši dažādi faktori – gan iedzīvotāju iekšējā migrācija RMA, gan jaunas apbūves teritorijas un jauno ģimeņu pārcelšanās uz konkrētiem areāliem, gan novecošanās un zemāki dzimstības rādītāji.Starp 119 Latvijas pašvaldībām (administratīvi teritoriālais iedalījums līdz 2021. gada 1. jūlijam) lielākais demogrāfiskās slodzes (iedzīvotāju vecumā līdz 15 gadiem un virs 65 gadiem skaita attiecība pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu) pieaugums laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam novērots šajās pašvaldībās – Aizkraukles novads, Valmiera, Ādažu novads, Cēsu novads, Babītes novads un Jelgava. Savukārt lielākais demogrāfiskās slodzes samazinājums novērots Mērsraga, Saulkrastu un Jaunpiebalgas novadā.Pagastos dzīvojošo iedzīvotāju skaits RMA iekšējā telpā ir ievērojami lielāks nekā pārējā metropoles teritorijā. Tāpat arī pagastos ap lielākajiem attīstības centriem iedzīvotāju skaits ir lielāks, kas norāda uz iedzīvotāju koncentrēšanos nepieciešamo pakalpojumu tuvumā. Iedzīvotāju skaits 2022. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 5. attēlā.Salīdzinot pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvaru 2011. gadā un 2022. gadā, tikai Talsu, Salaspils, Ādažu un Olaines novadā novērojams iedzīvotāju īpatsvara pilsētās un ciemos samazinājums. Pārējo novadu teritorijās RMA novērojama urbanizācija jeb pilsētās un ciemos dzīvojošo iedzīvotāju skaita īpatsvara pieaugums. Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars 2011. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 6. attēlā.Siguldas novadā un Salaspils novadā novērojamas lielākās izmaiņas iedzīvotāju skaita attiecībā. Siguldas novadā pilsētās un ciemos iedzīvotāju īpatsvars palielinājies, savukārt Salaspils novadā – samazinājies.Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars RMA iekšējā telpā ir lielāks kā pārējā metropoles teritorijā. Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars 2022. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 7. attēlā.Pēc pastāvīgo iedzīvotāju skaita sadalījumā pa 1x1 km šūnām novērojami blīvāk un mazāk blīvi apdzīvotie areāli RMA, kas skatāmi kontekstā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinājumu. Piemēram, ir vairāki areāli, kuros nav pastāvīgo iedzīvotāju, šīs teritorijas, iespējams klāj purvi, meži, ezeri u.tml. – Lielais Ķemeru tīrelis Tukuma, Jelgavas un Mārupes novadā, Cenas tīrelis Mārupes, Babītes un Olaines pagastā, Kaigu purvs Līvbērzes pagastā, Rampas purvs Sējas pagastā, mežu masīvi un purvi Aizkraukles novadā u.c. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits 1X1 km šūnās 2021. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 8. attēlā.Pēc VARAM veiktās prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. gadā, Valmierā tas būs saglabājies 2022. gada robežās, Ogrē un Jūrmalā iedzīvotāju skaits pieaugs attiecīgi par 0,3% un 2,3%, bet Rīgā un Jelgavā samazināsies attiecīgi par 3,4% un 8,4%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem tikai Saulkrastos un Siguldā prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums, attiecīgi par 19% un 11,2%. Pārējos attīstības centros prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums par 2–19%.Lielākais prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums uz 2030. gadu ir RMA iekšējās telpas teritorijās – Saulkrastu, Stopiņu, Mārupes, Babītes, Salaspils un Ogresgala pagastā, attiecīgi par 20–25%. Savukārt lielākais samazinājums prognozēts metropoles tiešās funkcionālās ietekmes areāla teritorijās – Sausnējas, Zantes, Skujenes, Zemītes, Mazozolu, Annenieku, Zentenes, Staburaga un Sērenes pagastos, attiecīgi par 25–54%. Iedzīvotāju skaita prognoze uz 2030. gadu attēlota Plāna 1. pielikuma 9. attēlā.Prognozējamās iedzīvotāju skaita izmaiņas 2030. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, norāda būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu RMA iekšējā telpā, bet samazinājumu (ar atsevišķiem izņēmumiem) RMA ārējā telpā un tiešās funkcionālās ietekmes areālā, kas nozīmē, ka esošā satiksmes infrastruktūra tiks vēl vairāk noslogota, tādējādi būtiski ietekmējot kā mobilitātes iespējas, tā dzīves vides kvalitāti kopumā. Prognozējamās iedzīvotāju skaita izmaiņas 2021.–2030. gadā attēlotas Plāna 1. pielikuma 10. attēlā.Iepriekšējā desmitgadē Latvijas un tai skaitā RMA iedzīvotājiem bija tendence izmantot labklājības pieaugumu un biežāk pārvietoties ar privāto autotransportu. Tas ir objektīvs iemesls reti apdzīvotās lauku teritorijās, kur privātais autotransports ir galvenais iedzīvotāju pārvietošanās veids. Cilvēku pārvietošanās paradumus būtiski ietekmēja 2020. gada Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Latvijas valdības ieviestie pārvietošanās ierobežošanas pasākumi. Pandēmijas radītie ierobežojumi visbūtiskāk skāra tieši sabiedrisko transportu, kas izmainīja iedzīvotāju pārvietošanās modālo sadalījumu par labu privātajam autotransportam. Tai pašā laikā bija novērojama velotransporta un citu mikromobilitātes līdzekļu izmantošana kā alternatīva sabiedriskajam transportam. Vienlaikus ar e-komercijas attīstību pieauga attālinātais darbs, attīstoties attālinātās komunikācijas platformām (MS Teams, Zoom u.c.). Ja 2019. gadā ES attālināti strādāja tikai ap 5% nodarbināto, Latvijā vēl mazāk – 3%, bet visvairāk Somijā – 15%, tad 2020. gada aprīļa un maija mēnešos Latvijā attālināti strādāja 18% strādājošo (ES – vidēji 37%), bet, piemēram, Somijā 61% darbinieku strādāja no mājām22.Sabiedriskie pakalpojumiAr valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem tiek saprasti pakalpojumi, kurus sniedz:1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA);2) Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA);3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP);4) Valsts ieņēmumu dienests (VID);5) Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC).Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle pieejama tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros. NVA filiāle un klientu apkalpošanas centrs pieejams tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros.PMLP nodaļa pieejama tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros. VID klientu apkalpošanas centrs pieejams tikai trijos nacionālas nozīmes attīstības centros – Jelgavā, Valmierā un Rīgā.VPVKAC pakalpojumi pieejami visplašāk, Jelgavā un Rīgā, Aizkrauklē, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Salacgrīvā, Olainē, Saulkrastos, Siguldā un Tukumā, tāpat 59 novada nozīmes attīstība centros un desmit vietējas nozīmes attīstības centros.Valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu pieejamība RMA 2023. gadā attēlota Plāna 1. pielikuma 15. attēlā.Kopumā Plāna ietvaros noteikti seši sasniedzamie sabiedriskā transporta sasniedzamie mērķi:• plašāka sabiedriskā transporta pieejamība mazturīgākajai sabiedrības daļai;• visaptveroša sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem;• plaši pieejami mobilitātes pakalpojumi;• multimodālā integrācija starp dažādiem transporta veidiem;• sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana;• precīzi saplānots ceļā pavadītais laiks.Pilnvērtīgai plānošanas dokumentu izstrādei parasti tiek veikta esošās situācijas analīze, t.sk. tās ietvaros tiek īstenota iedzīvotāju aptauja (un potenciāli arī atsevišķa uzņēmēju aptauja). Pēc Plāna teritorijā ietilpstošo pašvaldību plānošanas dokumentu analīzes secināms, ka pašvaldības esošo situāciju vērtē un nākotnes vajadzības skata plašāk nekā Plāna ietvaros iekļautie SUMI kritēriji.• Pašvaldību veiktajās esošās situācijas analīzēs tikai trīs pašvaldības norādījušas, ka ir ieviesti dažāda veida atvieglojumi, ko var saņemt noteiktas pasažieru kategorijas (Jelgava, Jūrmala, Rīga). Dažādi atvieglojumi, t.sk. sabiedriskā transporta pieejamība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tiek regulēta ar pašvaldību ārējiem normatīvajiem aktiem – saistošajiem noteikumiem.• Par sabiedriskā transporta pieejamību pasažieriem ar kustību traucējumiem lielākoties pašvaldības informāciju nav analizējušas. Jelgavas valstspilsēta norādījusi, ka valstspilsētas nozīmes maršrutos visi autobusi ir pielāgoti pasažieru ar kustības traucējumiem pārvadāšanai. Savukārt Ogres novads – ka nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir viens no būtiskākajiem esošā dzelzceļa transporta tūkumiem.• Lielākā daļa no pašvaldībām norāda, ka nepieciešams pilnveidot mobilitātes pakalpojumus – gan to pieejamību un piekļuvi, gan infrastruktūru kopumā. Atsevišķas pašvaldības norāda, ka pie dzelzceļa stacijām veidojas neoficiāli mobilitātes punkti, kur iedzīvotāji novieto automobiļus, lai tālākā ceļā izmantotu vilciena pakalpojumus (Jūrmalas valstspilsēta, Ropažu novads). Cēsu novada pašvaldība norāda, ka ne visām vilciena pieturvietām ir pieejamas atbilstošas piekļuves iespējas, savukārt, Ropažu novadā dzelzceļa izmantošana ikdienā nav pietiekami populāra, jo nav ērtu savienojumu līdz dzelzceļa stacijām. Piemēram, Valmieras novadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā 29% respondentu ir apmierināti ar mobilitātes pakalpojumu attīstību, 29% daļēji apmierināti, liela daļa respondentu jeb 34% joprojām ir neapmierināti ar mobilitātes pakalpojumu attīstīšanos. Pašvaldības nereti norāda uz nepietiekamo velo infrastruktūras attīstību mikromobilitātes pakalpojumu piekļuvei un pilnvērtīgai izmantošanai. Tiek minēts gan velo joslu un velo ceļu trūkums, gan velo novietņu trūkums esošajos mobilitātes punktos. Tāpat tiek norādīts uz neapmierinošu gājējiem paredzēto infrastruktūru: nepietiekošs apgaismojums, nedroši krustojumu šķērsojumi, gājēju ietvju trūkums un tml.• Pilnvērtīgai multimodālai integrācijai pašvaldības norāda uz būtiskiem šķēršļiem. Tiek minēti gan nesabalansētie reisu laiki starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, gan mobilitātes punkti un to infrastruktūra, kā arī piekļuve tiem). Piemēram, Aizkraukles novads akcentē, ka potenciālajos mobilitātes punktos daudzviet nav iespēju droši atstāt mikromobilitātes transportlīdzekļus, jo nav atbilstošas infrastruktūras. Mārupes novads norāda uz nepieciešamību nodrošināt dzelzceļa staciju un dzelzceļa pieturu sasaisti ar autobusa maršrutiem, attīstot tās kā mobilitātes punktus. Ropažu novadā vilciena izmantošanu ikdienā kavē ērtu savienojumu trūkums līdz dzelzceļa stacijām.• Lielākā daļa no pašvaldībām ir sniegušas viedokli par apmierinātību ar sabiedrisko transportu, un tas svārstās no pozitīvā rādītāja vērtējuma pat 95% līmenī (Rīgai) līdz atziņai, ka sabiedriskā transporta pieejamība ir kritiska (Saulkrastu novadā). Šajā jautājumā parādās neapmierinātība, gan ar sabiedriskā transporta pieejamību kopumā (trūkstoši savienojumi, reisi, intensitāte u.c.), piemēram, Bauskas novadā, Cēsu novadā un Ķekavas novadā, gan ar sabiedriskā transporta infrastruktūras kvalitāti (pieturvietu kvalitāte u.c.), piemēram, Jūrmalā. Domājot par iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanu, īpaši lauku teritorijās un ciemos, kā arī iedzīvotāju skaita sarukšanas tendenci, lielāks uzsvars nākotnē būtu liekams uz sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma un citiem līdzīgi pielāgotiem risinājumiem.• Ceļā pavadīto laiku pašreizējās situācijas analīzē skatījušas tikai 7 pašvaldības (Valmieras novads, Talsu novads, Saulkrastu novads, Olaines novads, Limbažu novads, Dobeles novads, Cēsu novads), turklāt, tikai līdz Rīgai ceļā pavadāmo laiku nevis, piemēram, starp attīstības centriem. Ropažu novada pašvaldība norāda, ka sabiedrisko transportu ne vienmēr ir izdevīgi izmantot, jo brauciens ar autobusu, kura maršruts apkalpo vairākas apdzīvotās vietas, ir ilgāks kā brauciens ar vieglo automobili. Ceļā pavadītais laiks ir viens no priekšnoteikumiem, kas motivētu iedzīvotājus ikdienas izvēlēties sabiedrisko transportu nevis privāto autotransportu. Lai ceļā pavadītais laiks būtu pēc iespējas pieņemamāks pasažieriem, nepieciešams risināt autoceļu kvalitātes jautājumu, veidot sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu. Piemēram, Limbažu novads norādījis, ka esošais novada autoceļu tīkls ir pietiekami funkcionāls apdzīvoto vietu sasniegšanai, taču būtiski jāpaaugstina autoceļu kvalitāte, rekonstruējot atsevišķus posmus un uzlabojot to segumu.1.4. Transporta infrastruktūra un sabiedriskā transporta ritošais sastāvs1.4.1. Autotransporta infrastruktūraSabiedriskā autotransporta mobilitātes vajadzības nodrošina autoceļu un ielu infrastruktūra. Atbilstoši CSP 2021. gada datiem RMA ietilpstošo novadu un valstspilsētu ceļu un ielu tīkla kopgarums sastāda 28,3 tūkst. km jeb 0,96 km uz vienu kvadrātkilometru (Latvijas kopējais ceļu un ielu blīvums – 0,89 km/km2). Vislielākais auto infrastruktūras blīvums ir trijās valstspilsētās – Jelgavā, Rīgā un Jūrmalā, savukārt zemākais: Olaines, Valmieras un Aizkraukles novados. Lielāko daļu jeb 46% šī tīkla veido pašvaldību autoceļi, 34% – valsts ceļi un 19% – pašvaldību ielas. Salīdzinājumā ar Latviju RMA ir mazāks pašvaldības autoceļu īpatsvars, taču lielāks pašvaldības ielu īpatsvars, liecinot par lielāku iekšpilsētu satiksmes komponenti.Autotransporta infrastruktūras seguma veids, proti, asfaltbetona/bitumenizētais segums vai arī grants/šķembu segums ietekmē pārvietošanās efektivitāti. Lai arī no svara ir seguma nolietojuma pakāpe, taču vienāda seguma stāvokļa gadījuma augstāku pārvietošanās efektivitāti nodrošina asfaltbetona/bitumenizētais segums. CSP dati liecina, ka 2021. gadā 31% no visa RMA ceļu un ielu garuma bija ar cieto segumu (Latvijā vidēji 28%). Vairāk nekā pusi (55%) cietā seguma RMA nodrošina valsts autoceļu tīkls, tam seko pašvaldību ielas (36%) un pašvaldību autoceļi (9%). RMA pašvaldību ielu tīklā ir lielākais asfalta infrastruktūras īpatsvars (82%; Latvijā vidēji 60%). Tam seko valsts autoceļi ar 52% (Latvijā – 48%) un pašvaldību autoceļi ar 9% (Latvijā – 5%). Jāņem vērā, ka atbilstoši CSP metodikai ceļu un ielu garuma un seguma veida dati neņem vērā to, ka sešas pašvaldības RMA teritorijā iekļaujas vien daļēji, tāpēc faktiskais RMA ielu un ceļu tīkla kopgarums, kā arī seguma veida sadalījums ir nedaudz atšķirīgs no izklāstītā.Atsevišķu RMA pašvaldību griezumā vislielākais cietā seguma infrastruktūras īpatsvars ir Rīgā, Jūrmalā, Olaines novadā un Mārupes novadā, vismazākais: Madonas, Cēsu, Limbažu un Bauskas novados.Visbūtiskākie ieguldījumi RMA autotransporta infrastruktūrā līdzšinējos ES budžeta plānošanas periodos tika veikti ne tikai valsts ceļu tīklā, norādot uz to, ka seguma kvalitāte valsts galvenajos autoceļos ir caurmērā augstāka nekā reģionālajos un vietējos valsts ceļos. Tāpat ieguldījumi RMA autotransporta infrastruktūrā līdzšinējos ES budžeta plānošanas periodos tika veikti arī reģionālajos autoceļos. Tiek izceltas nepilnības arī ar autoceļu uzturēšanu ziemas periodā, kas būtiski samazina visa veida autotransporta, tostarp sabiedriskā transporta, kustību spēcīgas/ilgstošas snigšanas periodos.RMA ceļu tīkla mugurkaulu veido radiālie valsts galvenie autoceļi A1, A2, A3, A6, A7, A8, A9, A10, kuri savieno Rīgu ar Latvijas valsts pilsētām un kaimiņvalstu ekonomiskajiem centriem, kā arī Rīgas apvedceļu veidojošie valsts galvenie autoceļi A4 un A5. Perpendikulārus pārvietošanās virzienus nodrošina valsts reģionālo autoceļu tīkls. Valsts autoceļu tīkls RMA teritorijā attēlots Plāna 2. pielikuma 1. attēlā.Būtiskākie RMA autotransporta infrastruktūras kapacitātes trūkumi novērojami Rīgā, kuras autotransporta sistēmu pārslogo ikdienas svārstmigrācijas autosatiksme no RMA tuvākajiem un tālākajiem apgabaliem. Zemāk redzamajā attēlā tiek atspoguļota redzamā gada vidējās diennakts satiksmes intensitātes kartoshēma uz valsts autoceļiem – autotransporta plūsma virzienā uz Rīgu vairākkārtīgi pieaug. Vidējā satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem 2022. gadā attēlotas Plāna 2. pielikuma 2. attēlā. Šis satiksmes sadalījums neizbēgami noved pie autotransporta sastrēgumu veidošanos Rīgā un tās apkārtnē. Šī situācija nelabvēlīgi ietekmē sabiedriskā autotransporta reģionālo un pilsētas maršrutu kursēšanas efektivitāti RMA.Mobilitātes punkti ar ietilpīgām autotransporta novietnēm, kurām līdzās ir ērtas pārsēšanās iespējas uz dažādiem sabiedriskā (kā arī mikromobilitātes) transporta veidiem, ne tikai atslogo satiksmes telpu efektīvākai sabiedriskā transporta kursēšanai, bet arī veicina ilgtspējīgu pārvietošanās paradumu maiņu ar visiem no tā izrietošajiem pozitīvajiem ekonomiskajiem ieguvumiem. Saskaņā ar RMA mobilitātes telpisko vīziju šādu transportmijas punktu izveides potenciāls tiek saskatīts ne tikai Rīgā, bet arī citās RMA pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Jelgavā, Olainē, Siguldā un citviet.1.4.2. Dzelzceļa infrastruktūra un ritošais sastāvs (1 520 mm)Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pamatā ir Krievijas impērijas laikā izveidotais un Padomju Savienības laikā attīstītais 1 520 mm platsliežu dzelzceļa tīkls. Tā kopgarums sastāda 1 831,5 km. Ar kontakttīklu aprīkoti 250,9 km jeb 14% sliežu ceļu. 1 520 mm dzelzceļa tīkls sadalīts 41 iecirknī. 80% no visiem sliežu ceļiem ir vienceļa. Pārējie 20% ir divceļu vai vairākceļu posmi. Maksimālais vilcienu kustības pieļaujamais ātrums LDz infrastruktūrā pasažieru vilcieniem ir noteikts līdz 120 km/h, kravas vilcieniem – līdz 90 km/h. Regulāra pasažieru vilciena satiksme (vismaz reizi nedēļā) notiek 11 iecirkņos. Pasažieru maršrutu kopējais garums ir 981 km, no kuriem 249 km ir elektrificētās dzelzceļa līnijas. Šajos iecirkņos pasažieru satiksmes apkalpošanu nodrošina 140 stacijas un 128 dzelzceļa pieturas punkti.2. ATTĒLS. LATVIJAS DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAS TĪKLS (Avots: LDz)RMA teritorijā pasažieru pārvadājumi notiek sešos dzelzceļa tīkla iecirkņos:• Rīga Pasažieru-Zemitāni-Skulte;• Rīga Pasažieru-Lugaži-valsts robeža (līdz stacijai "Valmiera");• Skrīveri - Lielvārde (līdz pieturas punktam "Koknese");• Rīga Pasažieru-Jelgava;• Jelgava-Liepāja (līdz pieturpunktam "Biksti");• Torņakalns-Tukums II.Kopumā šajos iecirkņos funkcionē 96 stacijas/pieturas punkti. Trijos no šiem iecirkņiem (Zemitāni – Skulte, Rīga Pasažieru – Jelgava, Torņakalns – Tukums II) sliežu ceļš ir pilnībā elektrificēts, bet iecirknī "Rīga Pasažieru – Krustpils" elektrificēta lielākā daļa no sliežu ceļa (līdz stacijai Aizkraukle). Šajos iecirkņos darbojas 71 stacija/pieturas punkts. Dzelzceļa transportu iespējams izmantot arī, lai pārvietotos pa Rīgu: pilsētas robežās darbojas 23 dzelzceļa stacijas/pieturas punkti. Pasažieru satiksmei izmantojamās dzelzceļa līnijas un staciju/pieturvietu izvietojums RMA attēlots Plāna 2. pielikuma 3. attēlā.Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. Dzelzceļa tīkls nodrošina valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumu jomā. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši mobilitātes vajadzībām un tās pārvaldītājs ir valsts dibināta akciju sabiedrība LDz. Infrastruktūras attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai tiek īstenoti vairāki projekti, kurus finansē no ES fondu un programmu līdzekļiem. Projektu ietvaros tiek modernizēta un attīstīta pasažieru infrastruktūra, sliežu ceļi, signalizācija, kontakttīkls, kā arī ieviesti būtiski drošības risinājumi un pasākumi.Lai spētu nodrošināt ilgtspējīgus, videi draudzīgus un pasažieru pārvadātājiem ērtus pakalpojumus, kā arī Latvijā veicinātu dzelzceļa kā transporta mugurkaula statusa sasniegšanu, LDz prioritātes dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā un attīstības vērstas uz pasažieru infrastruktūru, vilcienu kustības ātruma paaugstināšanu, dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekta pabeigšana iespējama 2025. gadā, ņemot vērā sarežģīto situāciju būvmateriālu tirgū un piegāžu ķēzu izmaiņas Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ.Lai nodrošinātu pasažieriem nepieciešamās ērtības un vienotu pieeju staciju un pieturas punktu aprīkošanai, LDz ir izstrādājis Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu (https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts), kurā ievērotas visas vides pieejamības prasības un kurā staciju aprīkojums tiek noteikts atkarībā no tās klases (t.i., pasažieru skaita un citiem parametriem.) Īstenojot projektu "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" paredzēts izbūvēt 48 stacijās paaugstinātās pasažieru platformas, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Darbi noris Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums II, –Skrīveri – Lielvārde un Zemitāni – Skulte līnijā. Veidojot dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši mobilitātes vajadzībām, projekta ietvaros paredzēts ierīkot četrus jaunus pieturas punktus – Šmerlis (Rīga – Lugaži dzelzceļa iecirkņa 9. kilometrā), Iļģuciems (Zasulauka-Bolderājas dzelzceļa iecirkņa 3. kilometrā), Bolderāja (Zasulauka-Bolderājas dzelzceļa iecirkņa 10. kilometrā) un Dauderi (Zemitānu-Skultes dzelzceļa iecirkņa 9. kilometrā).Arī turpmāk ES fondu plānošanas perioda 2021.–2027. gadam ietvaros ir paredzēts modernizēt dzelzceļa pasažieru infrastruktūru un līdz 2028. gadam plānots veikt pasažieru infrastruktūras modernizāciju vēl 40 stacijās līnijās Rīga – Lugaži – valsts robeža, Krustpils – Daugavpils, Krustpils – Rēzekne, Jelgava – Liepāja un Rīga – Aizkraukle. Modernizēto staciju nodošana ekspluatācijā 2025. gadā ir plānota šādās līnijās: Zemitāni – Skulte, Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums, Rīga – Krustpils. Lai pilnveidotu pasažieru satiksmi un veicinātu dzelzceļa popularitāti pasažieru pārvadājumos ir nepieciešams palielināt vilcienu kustības ātrumu. Līdz ar to paredzēts palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h līniju posmos no Rīgas līdz Aizkrauklei un no Rīgas līdz Jelgavai, paaugstināt satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas. Savukārt, ES fondu plānošanas perioda 2021.–2027. gadam ietvaros plānots palielināt pakāpeniski vilcienu kustības ātrumu līnijās Sloka – Tukums II.Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas jomā plānots modernizēt dzelzceļa elektrificēto tīklu līnijās Rīga – Zemitāni un Rīga – Priedaine un attīstīt līniju Zasulauks – Bolderāja. Sakarā ar plāniem nomainīt esošo elektrovilcienu parku ar mūsdienu pasažieru pārvadāšanas normām atbilstošo ritošo sastāvu, sākot ar 2014. gadu elektrovilcienu kursēšanas līnijās tiek pakāpeniski veikta pasažieru infrastruktūras modernizācija. Modernizācija iekļauj stacijas ēku renovāciju, pasažieru drošību paaugstinošo risinājumu ieviešanu, modernas apziņošanas sistēmas izveidi un, galvenais, peronu platformu paaugstināšanu, kas būs vienā līmenī ar jaunā ritošā sastāva grīdas līmeni, tādējādi uzlabojot pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas ērtības. Viena no aktivitātēm peronu modernizācijas projektā ir digitālo informācijas displeju uzstādīšana. Tos paredzēts uzstādīt atkarībā no stacijas klases (A klases stacijās displejus izvietos uz katra perona). Iespējams, ka uz informācijas displejiem tiks izvietota arī informācija par citiem ATD finansētajiem pārvadājumu maršrutiem.1.4.3. Dzelzceļa sabiedriskā transporta pārvadājumu ritošais sastāvsDzelzceļa sabiedriskā transporta pārvadājumus RMA nodrošina PV. Šobrīd PV pasažieru pārvadāšanai izmanto 22 elektrovilcienu sastāvus, no kuriem 17 vilcieni ir ar četriem vagoniem, bet pieci vilcieni ar sešiem vagoniem. Neelektrificētajās dzelzceļa līnijās PV izmanto 18 dīzeļvilcienu sastāvus.PV pašlaik saņem un testē jaunos elektrovilcienus. 2023. gada beigās pirmie jaunie elektrovilcieni uzsāka kursēt līnijā Rīga-Tukums, un līdz ar jauno elektrovilcienu ekspluatācijas uzsākšanu būs iespējams ieviest regulārā intervāla kustības grafiku.Jauno elektrovilcienu skaits dzelzceļa sabiedriskā transporta maršrutos 2023. gada beigās sasniedza – 10 un šogad kopā būs 32 jauno elektrovilcienu sastāvi. Viens jaunais elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem un katrā vagonā vidēji ir 109 sēdvietas un 113 stāvvietas (4 cilvēki/m², ja aizņemtas visas sēdvietas). Satiksmes ministrija plāno izvērtēt tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā.1.4.4. Dzelzceļa infrastruktūra (1 435 mm)Lai veicinātu Baltijas valstu savienojamību ar pārējo ES, un nodrošinātu konkurētspējīgu alternatīvu videi nedraudzīgajam autotransportam, Rail Baltica (RB) ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijā, kura ietvaros Baltijas valstīs uzsākta Eiropas platuma sliežu infrastruktūras atzara būvniecība. Rail Baltica ir ES līmeņa ģeostratēģiskas nozīmes projekts ar skaidru prioritāti – pārrobežu savienojumu izbūve līdz 2030. gada beigām. Rail Baltica projekta īstenošanā Latvijā ir iesaistītas vairākas institūcijas un katrai no tām ir noteiktas savas funkcijas un atbildība. Rīgas posms Rail Baltica trasē ir pats sarežģītākais. Jānodrošina, ka jaunā infrastruktūra tiek izbūvēta pilsētvidē, vienlaikus nodrošinot saistīto infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektu darbību nepārtrauktību, kā arī mobilitāti, t.sk. būvniecības laikā, saglabājot teritoriju integritāti.Starpvalstu līgumā par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija.Rail Baltica projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, izbūvējot jaunu dzelzceļa infrastruktūru (ar Eiropas standarta sliežu platumu 1 435mm) no Tallinas caur Pērnavu – Rīgu – Panevēžu – Kauņu līdz Lietuvas – Polijas robežai, iekļaujot Viļņas – Kauņas savienojumu kā daļu no dzelzceļa tīkla. Pasažieru vilcienu projektētais ātrums Rail Baltica līnijā plānots līdz 249 km/h, bet kravas vilcienu ātrums – līdz 120 km/h. Tas ļaus ceļotājam no Tallinas Rīgā ierasties nepilnās 2h, bet Viļņā – nepilnās 3h.Zīmīgi, ka 265 km garš Rail Baltica trases Latvijas posms šķērsos tikai RMA ietilpstošās pašvaldību teritorijas (secībā no Lietuvas robežas uz ziemeļiem): Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas un Limbažu novadu. Projektēšanas fāzi pamattrases taisnajā līnijā Latvijas posmos plānots noslēgt 2025. gadā, projektēšana ir pabeigta posmā Latvijas/Lietuvas robeža-Misa un 2024. gadā tiek uzsākti būvdarbi. 2020. gada nogalē ir uzsākta būvniecības fāze Rīgas Centrālajā transporta mezgla posmā, bet 2021. gadā uzsākta Rail Baltica stacijas Starptautiskajā lidostā "Rīga" posma būvniecība.Vislielākā pasažieru plūsma Rail Baltica līnijā ir sagaidāma starp galvaspilsētas centru un Starptautisko lidostu "Rīga", jo kā liecina ieguvumu – izmaksu analīzes rezultāti (2024.g.), lielāko sociālekonomisko ieguvumu rada pasažieru pārvadājumi (81%) un vislielākā pasažieru plūsma Rail Baltica līnijā ir sagaidāma uz/no Rīgas centrālās un Starptautiskās lidostas "Rīga" stacijām.Atkarībā no pasažieru skaita līdztekus divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām (Rīgas Centrālā stacija un stacija lidostā " Rīga") Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju varianti – lielas, vidējas un mazas stacijas. Šīs stacijas plānots veidot kā mobilitātes punktus/transporta mezglus, paredzot tos kā vietējo un reģionālo autobusu maršrutu koncentrācijas punktus, un kuru kursēšana būs saskaņota ar vilcienu kustības grafiku. Bez tam stacijām pieguļošajā teritorijā plānots izveidot arī atbilstošu infrastruktūru mikromobilitātes un privātā auto satiksmes pievilkšanai, nodrošinot elektrouzlādes iespējas, drošas velonovietnes un auto stāvvietas, tādējādi vēl vairāk paplašinot potenciālo Rail Baltica reģionālo vilciena lietotāju loku. Atsevišķās reģionālajās stacijas būs iespējas veikt pārsēšanos arī uz 1520 mm dzelzceļa līniju pasažieru vilcieniem.Atsevišķi jāpiemin ar Rail Baltica izbūvi sagaidāmās transporta sistēmas izmaiņas Rīgā, tāpat jāizceļ Rail Baltica projekta pienesumu Rīgas centrālā transporta mezgla dažādu transporta veidu infrastruktūras, kas ietver Rail Baltica dzelzceļa, iekšzemes platsliežu dzelzceļa, pilsētas sabiedriskā transporta un starppilsētu autobusu infrastruktūras, savstarpējās sasaistes stiprināšanu. Projekta ietvaros var tikt izveidota virkne ar jauniem apkaimju savienojumiem, ko līdz šim ierobežoja esošā dzelzceļa infrastruktūra.Vienlaikus Rail Baltica infrastruktūras izbūve Rīgā rada izmaiņas iekšpilsētas transporta sistēmā, kas saistītas ar vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvju slēgšanu Pārdaugavā (Zolitūdes ielā, Liepājas ielā), kā arī vienlīmeņa gājēju un velo šķērsojumu likvidāciju vairākos punktos Rail Baltica trases garumā. Vairumā gadījumu plānots izveidot jaunus infrastruktūras objektus, kas ļaus droši šķērsot Rail Baltica līniju pa pārvadu vai pazemes savienojumu atbilstoši mūsdienu drošības un ērtības prasībām.Ņemot vērā augstākminēto, jānorāda, ka tās ir projekta pilna tvēruma ieceres, kas var mainīties.2024. gada 11. jūnijā Ministru kabinetā tika izskatīts Satiksmes ministrijas izstrādāts informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu" (23-TA-3176, prot. Nr. 24., 78. §). Izskatot minēto informatīvo ziņojumu, tika izvērtēts arī piedāvāto Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērums līdz 2030. gadam. Ņemot vērā, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai, nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau Rail Baltica projekta pirmajā kārtā, veidojot sinerģiju starp abu platumu dzelzceļa infrastruktūru (Eiropas standarta 1435 mm un esošā 1520 mm). Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030. gadam, plānoto divsliežu ceļa vietā tiks izbūvēts viens sliežu ceļš Rail Baltica pamattrasē, taču visa saistītā infrastruktūra, kā arī satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu ar otru sliežu ceļu.Ņemot vērā līdz šim Rail Baltica pasažieru terminālos veiktos ieguldījumus un ierobežotos pieejamā finansējuma apjomus abu dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm un 1520

1. mm)attīstībai, ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas uz lidostu Rīga, kā arī plānoti uzlabojumi pasažieru vilcienu infrastruktūrā no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz pasažieru pieturpunktam Salapils (Daugavkrasti) (krustošanās punkts ar Rail Baltica līniju).Risinājuma pamatā ir abu dzelzceļa infrastruktūru (1435 mm un 1520
2. mm)sinerģija Rīgas areālā:1) 1520 mm dzelzceļa līnijas izbūve no lidostas Rīga līdz pasažieru stacijai "Imanta", izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (estakādi un uzbērumu) un sākotnēji to paredzot 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai;2) 1520 mm dzelzceļa līnijas modernizācija posmā Imanta – Rīgas Centrālās pasažieru stacija;3) Pabeigta Rīgas Centrālās pasažieru stacijas dienvidu daļa un pabeigts lidostas Rīga pasažieru terminālis (nodots ekspluatācijā), tos integrējot esošajā (1520
3. mm)dzelzceļa sistēmā vēl pirms Rail Baltica pamattrases pabeigšanas (uzreiz pēc savienojuma lidosta Rīga-Imanta izveides);4) Modernizēts 1520 mm dzelzceļa posms Rīgas Centrālās pasažieru stacija – Salaspils, tādejādi nodrošinot jebkuram Latvijas dzelzceļa sistēmas pasažierim iespēju nokļūt ar vilcienu lidostai Rīga vēl pirms Rail Baltica pamattrases pabeigšanas;Risinājuma īstenošanai nepieciešamas kopējās izmaksas ~ 524,29 milj. euro, finansējuma avoti – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, KF, AF, valsts budžeta līdzfinansējums. Rail Baltica projekta īstenošana veicama atbilstoši pieejamam finansējumam un Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par Rail Baltica projekta kārtu īstenošanu.1.4.5. Pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūra un ritošais sastāvsKopējais RS, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas valstspilsētā, maršrutu tīkla garums 2022. gadā bija 1 144,7 km km, tostarp 51 autobusu maršruts ar kopējo garumu 875 km, 21 trolejbusu maršruti ar kopējo garumu 210 km, 5 tramvaju maršruti ar kopējo garumu 59 km.Uzņēmuma transportlīdzekļu parks 2022. gadā sastāvēja no 473 autobusiem ar vidējo vecumu 12 gadi, 235 trolejbusiem ar vidējo vecumu 10,3 gadi (no tiem 88.9% spēj darboties hibrīdrežīmā), 113 tramvaja vagoniem un 46 zemās grīdas tramvajiem ar vidējo vecumu 17,8 gadi. Hibrīdrežīmu nodrošina dīzeļdegvielas dzinējs.2020.–2022. gadā no jauna tika iegādāti 88 dīzeļautobusi, 20 zemās grīdas tramvaji, 50 trolejbusi (tai skaitā 10 ar ūdeņradi darbināmi).2021. gadā RS pabeidza 2015. gadā uzsākto projektu "H2NODES – Eiropas ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstība, mobilizējot vietējo pieprasījumu un vērtību ķēdes"23, kura ietvaros ir izbūvēta pirmā ūdeņraža ražošanas, glabāšanas un uzpildes stacija Baltijā, kā arī iegādāti un tiek ekspluatēti 10 ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, kuri ir unikāli un pirmie šāda veida transportlīdzekļi pasaulē. Projekta īstenošanas rezultātā gūta nozīmīga pieredze inovatīva virziena – ūdeņraža izmantošana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā – attīstībai. Projekta īstenošanā ieguldīti 19 miljoni EUR, tai skaitā 8,4 miljonu EUR ES fondu līdzfinansējums.Ūdeņraža infrastruktūras mērķi ir nosprausti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – AFIR). Šīs regulas prasības ir obligāti piemērojamas visām ES dalībvalstīm, proti, AFIR nosaka, ka uz 2030.gada 31.dec TEN-T pamattīklā ik pēc 200 km, kā arī pilsētas mezglā jeb Rīgā jābūt ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai kravas autotransportam un autobusiem. Ņemot vērā minētās prasības, SM ietvaros plāno atbalstīt "zaļā" ūdeņraža uzpildes staciju izbūvi, tomēr, pašlaik Latvijā nav veikts pētījums, lai noteiktu ekonomiski pamatotu atrašanās vietu. Piemēram, biedrība "Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050" ir informējusi par ūdeņraža stratēģijas 2040.gadam izstrādi, kurā piesaista tirgus dalībniekus. SM ir ļoti ieinteresēta šādas valsts mēroga stratēģijas tapšanā un cer, ka tā arī noteikts iespējamos nosacījumus uzpildes staciju izveidei.Papildus iepriekš minētajam SM ir izstrādājusi Ceļu nodevu likumu, kurš šobrīd ir saskaņošanā, ar to ir paredzēts noteikt atbrīvojumus autoceļu lietošanas nodevas.Tāpat no 2017. līdz 2024. gadam tiek īstenots projekts "Zemās grīdas tramvaja ieviešanas Rīgā projekta 2. posms", kura ietvaros tiek uzlabota 1. un 11. tramvaja maršruta infrastruktūra (sliežu ceļu rekonstrukcija pārbūve, pieturu pārbūve, kontakttīklu pārbūve un kontakttīkla balstu nomaiņa, apakšstaciju pārbūve), kā arī tiek veikta 5. tramvaju depo (Brīvības ielā 191, Rīgā) ražošanas ēku rekonstrukcija.Līdz 2024. gada beigām paredzēts īstenot projektu "Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem", kura ietvaros tiek veikta 5. tramvaja maršruta posma no Jūrmalas gatves un Slokas ielas krustojuma līdz galapunktam "Iļģuciems" un 7. tramvaja maršruta posma no Centrāltirgus ielas līdz galapunktam "Ķengarags" pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem (sliežu ceļu rekonstrukcija, pieturvietu pārbūve un apakšstaciju rekonstrukcija), kā arī citi tramvaju sliežu infrastruktūras uzlabojumi. Šobrīd projekta "Elektroautobusu iegāde Rīgas valstspilsētai" ietvaros ir iegādāti 35 jauni elektriskie autobusi.Kopumā līdz 2026. gadam paredzēts iegādāties 52 jaunus elektriskos autobusus, tajā skaitā ES ANM plāna komponentes Nr. 1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīciju 1.1.1.2.i "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākuma ietvaros RS īsteno projektu "Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā - elektroautobusu iegāde un elektrouzlādes tīkla attīstība", kura ietvaros paredzēts iegādāties 17 jaunus elektriskos autobusus un uzstādīt 7 uzlādes punktus. Projekta īstenošanā tiek plānots investēt 16,7 miljonus EUR, tai skaitā ANM fonda finansējums 14,3 miljoni EUR, RS finansējums 2,4 miljoni EUR".Projekta "7. tramvaja maršruta pagarinājums" ietvaros 7. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Maskavas ielas un Višķu ielas krustojumam un tiks veidots transportmijas punkts. Lai nodrošinātu ērtu pārsēšanos no viena sabiedriskā transporta veida uz otru, līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu plānots pagarināt arī 15.trolejbusa maršrutu. Transportmijas punktā vienuviet būs pieejams savstarpēji integrēts sabiedriskais transports – autobuss/ elektroautobuss, trolejbuss, tramvajs. Projektu paredzēts īstenot līdz 2026. gada vidum, projekta īstenošanai nepieciešamas investīcijas 28 miljonu EUR apmērā plānots piesaistīt no ANM fonda līdzekļiem.1.4.6. Intermodalitāte/ savstarpējā savienojamībaStarptautiskā lidosta "Rīga" ir Latvijas lielākais transporta mezgls. 2022. gadā lidostas apkalpoto pasažieru skaits bija 5,38 miljoni, no tiem 19% bija tranzīta pasažieri, līdz ar to 4,36 miljoni pasažieru ieradās lidostā vai aizbrauca no lidostas, izmantojot citus transporta veidus. Saskaņā ar lidostas 2022. gada beigās veikto pasažieru aptauju lielākā daļa no pasažieriem satiksmei uz/no lidostas izmantoja privāto autotransportu (41%) vai taksometru (35%), 18% izmantoja sabiedrisko transportu (autobusu), 3% īrētu automobili un 3% citus transporta veidus. Zemais sabiedriskā transporta lietotāju īpatsvars izskaidrojams ar to, ka nokļūšanai lidostā pieejams tikai viens autobusa maršruts (Nr. 22), kas ir salīdzinoši ērts, jo pieturas maršrutā nodrošina plašam pasažieru lokam pieejamību. Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību, lidosta tuvākajā laikā plāno ieviest ekspreša autobusu/mikroautobusu reisus uz pilsētas centru, uzrunājot privātos pasažieru transporta pakalpojumu sniedzējus. Būtiska problēma ir tiešo transporta savienojumu trūkums ar lidostai tuvākajām apdzīvotajām vietām (Mārupe, Zolitūde, Jūrmala), kā arī velosipēdu un mikromobilitātes rīku infrastruktūras neesamība. Saskaņā ar RMA mobilitātes plāna telpisko vīziju, realizējot Rail Baltica projektu, tiks izveidota vilciena līnija starp lidostu un pilsētu, kā arī Rail Baltica stacija lidostā. Līdz ar to Starptautiskajai lidostai "Rīga" būs iespējas kļūt par nozīmīgu gaisa transporta, ātrvilcienu un pilsētas autobusu, kā arī mobilitātes pakalpojumu mezglu. Ņemot vērā iepriekš minēto, jānorāda, ka tās ir projekta pilna tvēruma ieceres, kas var mainīties.AS "Rīgas starptautiskā autoosta" ir starptautiski pazīstams un nozīmīgs pasažieru loģistikas centrs Baltijā, kura galvenais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, integrējoties Rīgas multimodālā sabiedriskā transporta mezglā un iekļaujoties Eiropas pasažieru pārvadājumu tīklā. AS "Rīgas starptautiskā autoosta" kvalitātes politika ir vērsta uz misijas īstenošanu un stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu reģionālo un starptautisko autobusu pasažieru pārvadātājiem un pasažieriem pieejamus augstas kvalitātes un drošus pakalpojumus, kas atbilst valsts mobilitātes politikai un tirgus pieprasījumam. Apmeklētāju skaits 2023. gadā bija 5,784 milj. cilvēku, t.i., vidēji dienā RSA apmeklēja 16 tūkst. cilvēku. 2023. gadā autoostā apkalpoti 1,680 milj. pasažieru, vidēji dienā – 4602 pasažieri. 2023. gadā apkalpoti 177 tūkst. reisu, no tiem 155 tūkstoši ir reģionālās nozīmes reisi, 22 tūkstoši – starptautiskās nozīmes reisi.2020. gada 27.janvārī Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā padome Rail Baltica sniegto papildus iespēju realizēšanai Rīgā pieņēma vairākus ar Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla (RCDzM) posma īstenošanu saistītus lēmumus, tostarp, atbalstīt lokālplāna izstrādē iesaistīto institūciju un ekspertu nostāju, ka AS "Rīgas starptautiskā autoosta" pakalpojumi veido publiskā transporta funkcionalitātes daļu, kurai ir būtiska loma Multimodālā transporta mezgla attīstībā.2020. gada 15. jūnijā starp SM un AS "Rīgas starptautiskā autoosta" ir parakstīts Saprašanās memorands, ar kura palīdzību puses apņemas stiprināt savstarpējo sadarbību Rail Baltica projekta RCDzM posma īstenošanā, lai veicinātu ērta, efektīva un pieejama multimodālā publiskā transporta attīstību un pilsētvides pieejamību. Šī Memoranda ietvaros puses ir ieguldījušas milzīgu darbu un resursus AS "Rīgas starptautiskā autoosta" kā reģionālas un starptautiskas nozīmes pasažieru pārvadājumu punkta iekļaušanai multimodālā transporta mezgla ietvaros.SM pārraudzībā Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros līdz 2026. gadam tiks īstenota Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reforma, kuras mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. AF finansējums 295 miljoni eiro apmērā tiks ieguldīts Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizācijai un zaļināšanai. Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem un projektiem vienojusies darba grupa, kurā strādāja SM, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.Lai nodrošinātu AF plānā iekļautās Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformas īstenošanu, SM ir izveidojusi RMA sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijas darba grupu. Tās sastāvā strādā pārstāvji no SM, Rīgas domes, uzņēmumiem: ATD, PV, LDz, LVC, RS, kā arī pārstāvji no Rīgas plānošanas reģiona un RMA ietilpstošajām pašvaldībām.Lai iedzīvotāji biežāk izvēlētos saviem ikdienas braucieniem vilcienu, Rīgas un Pierīgas dzelzceļa stacijas plānots attīstīt kā mobilitātes punktus. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos. Tiks nodrošināta dzelzceļa sasaiste ar pilsētas sabiedrisko transportu, velo un gājēju infrastruktūru un citiem risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Mobilitātes punktos paredzēts iekārtot infrastruktūru, lai, atbraucot ar vilcienu, varētu pārsēsties citā sabiedriskajā transportā, kas pievestu tuvāk galamērķim. Pie dzelzceļa stacijām plānota segtu velonovietņu izbūve, lai līdz stacijai aizbrauktu ar velosipēdu un tālāk dotos ar vilcienu, tādējādi izvairoties no galvaspilsētas satiksmes sastrēgumiem.3. ATTĒLS. MOBILITĀTES PUNKTU KLASIFIKĀCIJAAvots: Baltijas Vides forums• Starptautiskie MSMRMA ir četri starptautiskie MSM – Starptautiskā lidosta "Rīga", Centrālā dzelzceļa stacija "Rīga", "Rīgas Pasažieru osta" un AS "Rīgas starptautiskā autoosta".Saskaņā ar pieejamo informāciju un Rīgas pilsētas attīstības dokumentiem, nākotnē ir plānoti vēl divi MSM – Skanstes apkaimē un esošajā Torņakalna stacijā.• Reģionālās satiksmes mobilitātes punktiReģionālās satiksmes mobilitātes punkti ir galvenie transporta mezgli, lai nokļūtu no reģioniem uz Rīgu, neizmantojot privāto auto. Tie nodrošina reģionālo satiksmi, galvenokārt savienojot starppilsētu autobusu galapunktus un autoostas, kā arī reģiona vai pilsētas lielākās dzelzceļa stacijas.Reģionālās satiksmes mobilitātes punktu lietotāji ir gan starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmes pasažieri, gan privāto automašīnu un velosipēdu lietotāji, gan tā tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji.• Pilsētas mobilitātes punktiPilsētas mobilitātes punkts ir transporta mezgls, kas savieno dažādus pilsētas sabiedriskā transporta veidus un/vai maģistrālos maršrutus. Tas ir daļa no pilsētas sabiedriskā transporta tīkla, kas cita starpā, pasažieri nogādā uz Reģionālās satiksmes mobilitātes punktu.Pilsētas mobilitātes punktā, atšķirībā no reģionālās satiksmes mobilitātes punkta, ir pēc iespējas apvienoti vairāki sabiedriskā transporta veidi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vietējais ūdens transports, kā arī atsevišķos gadījumos dzelzceļš) vai viena transporta veida (piemēram, autobusa) maģistrālie maršruti.• Mikromobilitātes punktiMikromobilitātes punkts ir mazākais mobilitātes punkta veids vietās, kur sabiedriskais transports ir nepieciešams, taču nav pieejams. Tā ir droša pasažieru uzņemšanas vieta un koplietošanas transporta līdzekļu pakalpojumu nodrošināšanas vieta.1.5. Sabiedriskā transporta un tā pieejamības raksturojums1.5.1. Sabiedriskā transporta raksturojumsValsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē, saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, Autopārvadājumu likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem, atbilstoši savai kompetencei īsteno SM, izstrādājot nozares attīstības politiku, Sabiedriskā transporta padome, kā arī ATD. Par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu valstspilsētās ir atbildīgas valstspilsētu pašvaldības, bet pārējās pilsētās sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina valsts. Sabiedriskajam transportam ir nozīmīga loma ikdienas pārvietošanās vajadzību apmierināšanā gan pilsētās, gan ārpus tām. Valstspilsētās pamatā sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti ar autobusiem, Daugavpilī un Liepājā arī ar tramvajiem, bet Rīgā arī ar tramvajiem un trolejbusiem, reģionālās nozīmes pārvadājumos ārpus valstspilsētām, pārvadājumi tiek veikti ar autobusiem un vilcieniem. Kopumā ar visiem transporta veidiem 2022. gadā pārvadāti 161,670 miljoni pasažieru, tai skaitā ar reģionālās nozīmes autobusiem 21,681 miljons, bet ar vilcieniem 15,697 miljoni pasažieru. Pasažieru skaits RMA un publiskās dotācijas 2022. gadā attēlotas Plāna 3. pielikuma 1. attēlā.Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos ATD 2022. gadā bija noslēgti 16 līgumi ar pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedza sabiedriskā transporta pakalpojumus 1 036 valsts dotētos maršrutos un divos komercmaršrutos. Reģionālos dzelzceļa maršrutos pakalpojumus sniedza PV un SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis". 2023. gada aprīlī ATD pabeidza iepirkuma procedūru par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionālās nozīmes maršrutu tīklā nākošajiem 10 gadiem. Latvijas teritorija ir sadalīta 16 maršrutu tīkla daļās. Ņemot vērā jau iepriekš noslēgtos līgumus, reģionālās nozīmes autobusu maršrutos pakalpojumus sniegs 10 uzņēmumi24. Papildus viens uzņēmums SIA "GALSS BUSS" turpinās sniegt pakalpojumus maršrutā Rīga-Salaspils. Šie uzņēmumi sniegs pakalpojumus arī RMA. Informācija par spēkā esošajiem līgumiem par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu attēloti Plāna 3. pielikuma 1. tabulā. Maršrutu tīkla daļās, kurās līgumu darbība sāksies 2024. gadā, pakalpojumus sniegs līdzšinējie pārvadātāji uz īstermiņa līgumu pamata. Ventspils tīkla daļu arī šobrīd apkalpo Pašvaldības SIA "Ventspils Reiss", Valmieras, Valkas un Smiltenes tīkla daļu arī šobrīd apkalpo SIA "VTU Valmiera", Madonas tīkla daļā ir spēkā līgums ar SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un SIA "Ceļavējš-ATP", Talsu, Tukuma tīkla daļā aktuālie līgumi noslēgti ar AS "Talsu autotransports" un SIA "Tukuma auto", bet Jelgavas, Dobeles tīkla daļā ar SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un SIA "Dobeles Autobusu Parks". Tā kā tika lauzts līgums ar AS "Nordeka" par tīkla daļu Cēsis, Limbaži un Sigulda apkalpošanu, ar AS "CATA" tika pagarināts īstermiņa līgums līdz jauna konkursa izsludināšanai un jauna pakalpojumu sniedzēja noskaidrošanai. Īstermiņa līgumi saistīti ar ārkārtas situācijas iestāšanos un ir tajos pakalpojuma maksa ir augstāka nekā konkursa kārtībā panāktā.1.5.2. Sabiedriskais autotransports (reģionālie pārvadājumi)2022. gadā RMA teritoriju apkalpoja 488 reģionālās nozīmes autobusu maršruti ar 4 049 reisiem, kas ir 47% no visiem reģionālajiem maršrutiem un 59% no visiem reisiem. Šajos maršrutos 2022. gadā pārvadāti 15,551 miljoni pasažieru. Turklāt vēl 122 maršruti, kuri apkalpo citas teritorijas, kādu daļu no šiem maršrutiem veic RMA, pārsvarā aizvedot RMA iedzīvotājus uz blakus esošajām teritorijām. Reģionālās vietējās nozīmes maršruti pārsvarā kursē pa viena novada teritoriju un tādēļ var tikt sadalīti RMA iekšējā, ārējā un tiešās funkcionālās ietekmes telpā. Šeit ir arī atsevišķi maršruti, kuri savieno RMA zonas ar teritorijām ārpus tās attiecīgajos novados. Reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti pārsvarā šķērso vairākas RMA zonas un teritorijas citos novados, tādēļ šo maršrutu rādītāji pārklāj vairākas RMA ietekmes zonas un neveido visa RMA rādītāju kopsummu, bet ir par to lielāka. Visi RMA teritoriju apkalpojošie reģionālās nozīmes maršruti 2022. gadā ir pārvadājuši 72% no valstī ar reģionālās nozīmes maršrutu autobusiem pārvadātajiem pasažieriem. Reģionālās nozīmes autobusu transportā pārvadāto pasažieru skaits RMA teritorijā laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam ir ievērojami svārstījies Covid-19 ietekmes dēļ.Reģionālās nozīmes autobusu izmantošanas rādītāji ir zemi un līdzīgi visās RMA zonās, kas noved pie nepieciešamības pēc lielām valsts budžeta kompensācijām. Vienā reisā vidēji tiek pārvadāti 15 līdz 25 pasažieri, bet viena autobusa piepildījums vidēji svārstās no 8,16 līdz 11,6 pasažieriem, atkarībā no zonas. Vienīgi "Citās teritorijās", kas ir aiz RMA tiešās funkcionalitātes ietekmes zonas, kurus pārsvarā izpilda reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti, reisa piepildījums un autobusu noslodze ir lielāka, jo tur autobusi kursē retāk un attālumi starp pieturām ir lielāki.Valsts budžeta kompensācijas pārvadātājiem, kas nosedz zaudējumus, kurus nesedz biļešu ieņēmumi, 2022. gadā visā RMA bija 41,8 milj. EUR, kas ir 63,1% no visiem izdevumiem. Apskatot atsevišķi maršrutus, kuri apkalpo RMA dažādās ietekmes zonas un, ņemot vērā to, ka viens maršruts var šķērsot divas, vai vairākas zonas un iziet ārpus RMA teritorijas, valsts budžeta kompensācijas RMA iekšējās telpas maršrutos bija 33,0 milj. EUR 2022. gadā, kas ir 59,6% no izdevumiem, attiecīgi RMA ārējā telpā 28,0 milj. EUR jeb 60,4% un 26,2 milj. EUR jeb nepilni 61,5% RMA tiešās funkcionālās ietekmes areālā1.5.3. Sabiedriskais dzelzceļa transportsNozīmīga loma RMA ir dzelzceļa transportam. Visi dzelzceļa elektrovilcieni kursē RMA teritorijā un pārvadā 89% pasažieru. Īpaši svarīga loma šiem pārvadājumiem ir RMA iekšējā telpā, kurā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums un arī vissazarotākais dzelzceļa tīkls. Ārējā telpā un tiešās funkcionālās ietekmes areālā, kur dzelzceļa transporta pakalpojumi pieejami retāk, arī pasažieru pārvadājumi ar vilcieniem ir ievērojami mazāki. No kopējiem pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu 2022. gadā, dzelzceļa transports RMA iekšējā telpā veido 61% no visiem pasažieru pārvadājumiem, savukārt ārējā telpā tikai 3%, bet tiešās funkcionālās ietekmes areālā tikai 2%. Laika periodā no 2019. gada līdz 2022. gadam dzelzceļa īpatsvars RMA iekšējā telpā ir pieaudzis no 56% līdz 61%, pārējās RMA teritorijās palicis nemainīgs.1. Tabula. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu RMA teritorijāTeritorijaPārvadāti pasažieri, miljoniSalīdzinājumā ar 2019. g., %2019202020212022202020212022RMA iekšējā telpa17,5312,21810,61114,795706184RMA ārējā telpa0,3090,2130,1840,262696085RMA tiešās funkcionālās ietekmes areāls0,1710,1210,1030,145716085Visa RMA teritorija18,0112,55210,89815,202706184Citas teritorijas0,0500,0290,0320,048586496Kopā visas teritorijas18,0612,58110,9315,25706184Kopā Latvija18,45212,84411,19415,694706185RMA vilcienu satiksme no kopējā apjoma, %97,8897,9697,6497,17xxxAvots: Pētījuma Autori, izmantojot PV datusCovid-19 pandēmijas ietekmē pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu 2020. un 2021. gadā samazinājās, bet 2022. gadā atkal sāk pieaugt gan valstī kopumā, gan RMA. Iedzīvotāji dzelzceļa transportu izmanto arī, lai pārvietotos Rīgas valstspilsētas robežās uz darbu, mācībām un citās ikdienas gaitās. Šie pasažieri 2022. gadā veidoja 18% no visiem RMA pasažieriem, kuri izmantoja dzelzceļa transportu. Pasažieru vilcienu maršrutu shēma 2023. gadā attēlota Plāna 3. pielikuma 2. attēlā.Saskaņā ar 2016. gadā SIA "Ernst & Young Baltic" izstrādāto PV biznesa modeli, prognozējot pasažieru plūsmu un tam atbilstošu vilcienu skaitu, trijos maršrutos vilcienu kustība paredzēta ar 15 minūšu intervālu un vienā maršrutā – ar 20 minūšu intervālu.PV ir iesniegusi Sabiedriskā transporta padomei priekšlikumus tarifu izmaiņām, kuros piedāvā ieviest braucieniem Rīgas robežās vienotu tarifu 1,50 EUR, kā arī atcelt esošās 13 starpzonas, un noteikt jebkuras biļetes zemāko cenu 1,00 EUR.Tāpat kā pārējās sabiedriskā transporta nozarēs, arī reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, biļešu ieņēmumi sedz tikai daļu no izdevumiem. Ņemot vērā pasažieru skaita kritumu Covid-19 ierobežojumu dēļ un resursu sadārdzināšanos, faktiskie izdevumi dzelzceļa pārvadājumiem gadu no gada pieaug. 2022. gadā pret 2019. gadu izdevumi pieauguši par ceturto daļu, bet ieņēmumi tajā pašā laikā par 4%.(skatīt 2–9. tabulu). Līdz ar to arī ievērojami pieaug no valsts budžeta kompensējamie zaudējumi.1.5.4. Bezemisiju vilcienu iepirkumsATD 2022. gada 13. aprīlī izsludināja iepirkumu par deviņu, ar iespēju papildus iegādei līdz septiņām vienībām, jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi, kas būtiski uzlabos pārvietošanās iespējas Rīgā un Pierīgā. Plānota BEMU vilcienu iegāde, kurus plānots izmantot pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa līnijās Rīga–Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un Rīga–Sigulda.2022. gada 25. augustā noslēdzās atklāta konkursa pirmā kārta par BEMU piegādi. Konkursam pieteicās trīs kandidāti:1. Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (Spānija).2. Personu apvienība "Škoda Transportation a.s.-Škoda Vagonka a.s." (Čehija).3. Stadler Polska Sp. z o.o. (Polija).Visi trīs kandidāti tika atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un tika virzīti otrajā konkursa kārtā. 2023. gada 7. novembrī tika izsludināta konkursa otrā kārta.SM izvērtēs tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā. Pašlaik ATD izvērtē alternatīvos risinājumus ES fondiem, lai finansētu BEMU iepirkšanu.1.5.5. Valstspilsētu sabiedriskais transports1.5.5.1. Rīgas valstspilsētaRīgas valstspilsētā sabiedrisko transportu nodrošina RS. Pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti 6 tramvaju maršrutos, 21 trolejbusu maršrutā un 51 autobusu maršrutā.No 2023. gada janvāra Rīgas valstspilsētas sabiedriskajā transportā darbojas 90 minūšu laika biļetes. Tās var izmantot, reģistrējot braucienu katrā izmantotajā transporta līdzeklī. Pēdējo biļetes reģistrāciju var veikt 89. minūtē no pirmās reģistrācijas brīža un braukt līdz galapunktam. 90 minūšu biļete pieejama Rīdzinieka kartē, personalizētajā, nepersonalizētajā un dzeltenajā e-talonā, kā arī koda biļetes lietotnē, kā arī SIA "Mobilly" un SIA "Reitan Convenience Latvia" (Narvesen veikalu tīkls) lietotnē.2. tabula. Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits Pasažieru skaits, tūkstošiTransporta veids2019202020212022Tramvaji31 13318 06814 67818 194Trolejbusi39 86228 38623 43430 163Autobusi63 31939 03734 00943 412Mikroautobusi12 8754 1152 1651 502Kopā147 19089 60674 28793 271Avots: RSRīgas pilsētas sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits 2022. gadā bija 93 270 987, kas ir par 26% vairāk nekā 2021. gadā, bet par 37% mazāk nekā 2019. gadā.1.5.5.2. Jelgavas valstspilsētaJelgavas valstspilsētā sabiedrisko transportu nodrošina Jelgavas pilsētas pašvaldības SIA "Jelgavas autobusu parks".Pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina tikai autobusi, pārvadājumi tiek veikti 20 maršrutos.Jelgavas valstspilsētas autobusos pārvadāto pasažieru skaits 2022. gadā bija 2 486 000, kas ir par 35% vairāk nekā 2021. gadā, bet par 14% mazāk nekā 2019. gadā.3. tabula. Jelgavas sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitsGads2019202020212022Pasažieru skaits, tūkstoši2 8961 8761 8442 486Avots: SIA "Jelgavas autobusu parks"1.5.5.3. Jūrmalas valstspilsētaJūrmalas valstspilsētā sabiedrisko transportu nodrošina SIA "Jūrmalas autobusu satiksme".Pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina tikai autobusi, pārvadājumi tiek veikti 7 maršrutos.Jūrmalas pilsētas autobusos pārvadāto pasažieru skaits 2022. gadā bija 3 014 000, kas ir par 23% vairāk nekā 2021. gadā, bet par 18% mazāk nekā 2019. gadā.4. tabula. Jūrmalas sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitsGads2019202020212022Pasažieru skaits, tūkstoši3 6802 7042 4553 014Avots: SIA "Jūrmalas autobusu satiksme"1.5.5.4. Valmieras valstspilsētaValmieras valstspilsētā sabiedrisko transportu nodrošina SIA "VTU Valmiera", kuras 100% īpašniece ir Valmieras novada pašvaldība.Pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina tikai autobusi, pārvadājumi tiek veikti 11 maršrutos.Valmieras valstspilsētā autobusos pārvadāto pasažieru skaits 2022. gadā bija 919 000, kas ir par 31% vairāk nekā 2021. gadā, bet par 33% mazāk nekā 2019. gadā.5. tabula. Valmieras sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaitsGads2019202020212022Pasažieru skaits, tūkstoši1 381894701919Avots: SIA "VTU Valmiera"1.5.5.5. Ogres valstspilsētaAtšķirībā no citām valstspilsētām Ogres valstspilsētā sabiedriskais transports tiek nodrošināts ATD noslēgtā sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma ietvaros ar pārvadātāju AS "Liepājas autobusu parks", apkalpojot reģionālās vietējās nozīmes maršrutus, jo valstspilsētas statusu Ogres pilsēta ir ieguvusi 2020. gadā sakarā ar īstenoto reģionālo reformu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) pārejas noteikumu 31. punkts nosaka, ka Ogres valstspilsēta šos pārvadājumus pārņem līdz 2024. gada 1. jūlijam. Vienlaikus SM ir izstrādājusi un iesniegusi MK likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" (tiesību akta ID 23-TA-1533), kas paredz aizstāt pārejas noteikumu 31. punktā vārdus un skaitļus "no 2024. gada 1. jūlija" ar vārdiem un skaitļiem "no 2026. gada 1. jūlija. No minētā izriet, ka Ogres valstspilsētai Likuma prasības attiecībā uz sabiedriskā transporta nodrošināšanu attieksies no 2026. gada 1. jūlija. Pēc Ogres valstspilsētas un ATD pārrunām tika identificēti deviņi autobusu maršruti, kas ir piekritīgi pilsētas nozīmes maršrutiem Ogres valstspilsētā. Papildus iepriekš minētajam Ogres valstspilsētu šķērso un ar tuvāko apkārtni savieno vēl seši reģionālās vietējās nozīmes maršruti. Šiem maršrutiem ir vairākas pieturas pilsētas teritorijās, starp kurām ir atļauta pasažieru apmaiņa.1.5.6. Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma1.5.6.1. ATDSaskaņā ar ANMP Reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla zaļināšana" viens no sasniedzamajiem rezultātiem ir vienotas sabiedriskā transporta biļetes izveide integrēta sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā RMA.Pamatojoties uz STP likuma 19. pantu "Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma", ATD pienākums ir izveidot, ieviest un uzturēt vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu (turpmāk – VSTBS) reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta dotētajos maršrutos. Vienlaikus sabiedriskā transporta biļešu tirgotājiem (pārvadātājiem, autoostām, dzelzceļa kasēm un tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem) ir pienākums pārdot sabiedriskā transporta biļetes reģionālās nozīmes maršrutos, izmantojot VSTBS. Līdz ar to, Latvijā ir daļēji centralizēta biļešu cenu noteikšanas, rezervācijas un tirdzniecības sistēma, jo pilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums obligāti izmantot VSTBS.VSTBS izstrāde tika sākta 2019. gadā, un kopš 2022. gada sistēma ir pieejama produktīvajā vidē un notiek tās testēšana. VSTBS ir integrēta līdz šim izstrādātajā ATD informācijas sistēmā, kas ietver sabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēmu (turpmāk – STIFSS), valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu (turpmāk – BMA) informācijas sistēmu un ATD Klientu elektronisko apkalpošanas vidi (turpmāk – KEAV).VSTBS piedāvās četrus biļešu veidus.1) Vienreizēja biļete (uz konkrētu reisu un dienas biļete uz jebkuru konkrētā maršruta reisu).2) Abonementa biļete (kalendārajām dienām, darba dienām, vairākiem braucieniem u.c.).3) Vienotā biļete (autobuss-autobuss, vilciens-vilciens, vilciens-autobuss).4) Bagāžas biļete (bagāžas, velosipēda, ratiņkrēsla, suņa pavadoņa).VSTBS biļešu cenu veidošanai tiek izmantoti divi tarifi: pilnais tarifs biļetēm transportlīdzekļos, autoostās un dzelzceļa kasēs, un par 10% samazinātais tarifs citās biļešu tirdzniecības vietās, lai biļetes tirgotājs var noteikt savu pakalpojuma maksu (nepārsniedzot pilno tarifu). Reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumos šobrīd notiek pārvadātāju un autoostu kases sistēmu sagatavošana darbam VSTBS. ATD izstrādāto BMA ir paredzēts integrēt ar VARAM izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu (turpmāk – AVIS). Šī sistēma ietver pašvaldību noteiktos atvieglojumus visās pakalpojumus jomās, tai skaitā sabiedriskā transporta pārvadājumiem. Saskaņā ar MK 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 871 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas noteikumi" AVIS darbības uzsākšana ir paredzēta no 2024. gada 1. novembra.1.5.6.2. Rīgas valstspilsētaRS, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, izmanto Francijas uzņēmuma Conduent Transportation biļešu tirdzniecības sistēmu. Conduent Transportation ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem elektronisko biļešu tehnoloģisko risinājumu jomā. Šī sistēma Rīgas valstspilsētas sabiedriskajā transportā tika ieviesta 2007. gadā, kad RS sadarbībā ar Conduent Transportation izveidoja kopuzņēmumu SIA "Rīgas Karte, kur 51% kapitāla daļu pieder RS un 49% pieder Conduent Transportation. SIA "Rīgas Karte" nodrošināja Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu tirdzniecības sistēmu vairāk nekā 10 gadus (e-talonu pasūtīšana un tirdzniecība, biļešu tiešsaistes tirdzniecība, biļešu inspektoru portatīvo terminālu uzturēšana, biļešu validatoru sabiedriskā transporta līdzekļos uzturēšana, biļešu tirdzniecības automātu uzturēšana, biļešu servera jeb noliktavas uzturēšana u.c.), bet sakarā ar publiskās un privātās partnerības līguma termiņa beigšanos 2020. gadā šobrīd šīs funkcijas ir pārņēmis mātes uzņēmums RS. SIA "Rīgas Karte" turpina apkalpot RS autostāvvietu biļešu automātus.RS pieder meitas uzņēmums SIA "Rīgas acs", kas nodrošina transporta pārvaldības un citu sabiedriskā transporta sistēmu uzturēšanu RS vajadzībām. 2024. gadā ir plānota SIA "Rīgas acs" pievienošana RS.Ņemot vērā, ka RS esošā biļešu tirdzniecības sistēma ir salīdzinoši veca un ir tehniski un morāli novecojusi, RS plāno veikt tirgus izpēti par jaunas biļešu tirdzniecības sistēmas iegādi. Šī tirgus izpēte būs turpinājums 2021. gadā veiktajai sākotnējai tirgus izpētei. RS plāno iegādāties standartizētu programmatūru, jo pasaules tirgū ir pieejami vairāki RS tehniskajām prasībām piemēroti elektronisko biļešu tirdzniecības programmatūras ražotāji.RS šobrīd izmanto divu sistēmu biļetes:• Kodu biļetes. Kodu biļetes RS ieviesa 2021. gadā. Koda biļete ļauj veikt norēķinus par braucieniem Rīgas valstspilsētas sabiedriskajā transportā ar viedtālruni tiešsaistes režīmā. Ar mobilās lietotnes palīdzību var veikt gan sabiedriskā transporta biļetes iegādi, gan mobilajā telefonā esošās biļetes validāciju, noskenējot koda biļeti transporta līdzeklī esošajā lietotnes validatorā. Tiešsaistes režīma mobilās lietotnes nodrošina RS, SIA "Mobilly" un SIA "Reitan Convenience Latvia" (Narvesen veikalu tīkls).• E-taloni. E-talonus RS sāka izmantot 2009. gadā. Rīgas valstspilsētas sabiedriskajā transportā var izmantot septiņus e-talonu veidus: personalizētais e-talons, nepersonalizētais e-talons, rīdzinieka karte, dzeltenais e-talons (pārsvarā izmanto pasažieri, kas sabiedrisko transportu lieto neregulāri), skolēna e-karte, pavadoņa karte (paredzēta personām ar invaliditāti un viņu pavadoņiem) un juridiskās personas klienta karte. Atšķirībā no kodu biļetes, kur biļešu informācija tiek glabāta uz RS servera, e-talonos visa biļešu informācija tiek glabāta e-talona mikroshēmā. E-talonu validācija notiek ar biļešu validatoriem, kas atrodas transporta līdzekļos. E-talonu izmantošana nodrošina bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā (piemēram, skolēna e-karte vai pensionāriem rīdzinieka karte), vai arī maksas braukšanu, nopērkot un augšuplādējot e-talonā nopirkto biļešu skaitu.• Samaksa par biļeti skaidrā naudā vai bezskaidras naudas norēķinu veidā biļešu tirdzniecības automātos un biļešu iegāde bezskaidras naudas norēķinu veidā pie transporta līdzekļa vadītāja 22. autobusa maršrutā uz Rīgas lidostu, kas atrodas Mārupes novadā.Pārējos Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutos biļešu iegāde pie transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama.RS vidēja termiņa mērķis ir pilnībā pāriet no e-taloniem uz kodu biļetēm jeb norēķinu konta balstītu biļešu sistēmu, norēķiniem izmantojot sabiedriskā transporta pasažieriem piederošās debetkartes. RS plāno atteikties no rīdzinieka kartes un pāriet uz personalizētiem e-taloniem, savukārt skolēniem ir plānots veikt personas identifikāciju ar mobilā telefona palīdzību.1.5.6.3. Jelgavas valstspilsētaJelgavas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs SIA "Jelgavas autobusu parks" izmanto divas neatkarīgas biļešu sistēmas – Uzņēmuma vadības informācijas sistēma (UVIS) un Biļešu sistēma (BUS). Uzņēmuma vadības sistēmu 2015. gadā izstrādāja SIA "Bitītis". Biļešu pārdošanas sistēmu vēlāk izstrādāja SIA "Computer Hardware Design" (starptautisks uzņēmums ar galveno biroju Singapūrā). Abas sistēmas ir savstarpēji integrētas, un integrāciju nodrošina "Computer Hardware Design". Iepriekš SIA "Jelgavas autobusu parks" izmantoja Lietuvas uzņēmuma izstrādāto sistēmu Pikas/Mobis. Taču šis uzņēmums nebija orientēts uz mazajiem klientiem un nevēlējās veikt nepieciešamās izmaiņas programmatūrā. Jāņem vērā, ka situācija katrā pilsētā atšķiras, piemēram, Jelgavas pilsētā ir tikai 20 maršruti, bet šajos maršrutos ir 154 virzieni. UVIS un BUS biļešu tirdzniecības sistēmas ir kļuvušas populāras Latvijas mazo pilsētu vidū. Šobrīd šīs sistēmas izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji arī Ventspilī, Tukumā un Jēkabpilī. UVIS un BUS sistēma nav ieviesta Jūrmalā.Bez tam tiek izmantota pašvaldības pasūtīta (ES fondu finansēta) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes izstrādāta brauciena maksas atlaižu sistēma "Digitālās ekonomikas platformas informācijas sistēma" jeb DEPIS, ko izmanto Jelgavas novada pašvaldības piešķirtajām maksas atlaidēm visās darbības jomās. DEPIS no 2024. gada 1. novembra paredzēts aizstāt ar VARAM administrēto valsts mēroga sistēmu AVIS. Pēc SIA "Jelgavas autobusu parks" pārstāvju domām, AVIS sistēmas ieviešana būs savietojama ar BUS sistēmu, ja vien tiks nodrošināts API pieslēgums piemērojamo atlaižu un personu identifikācijas informācijas saņemšanai. Biļešu validācija tiek veikta ar kases aparātu (iedegas zaļš vai sarkans gaismas signāls). Jaunajiem kases aparātiem tiks nodrošināta GPS funkcionalitāte, līdz ar to BUS sistēma redzēs biļešu iegādes/validācijas vietu. Šobrīd katra biļešu validācija tiek reģistrēta BUS sistēmā. SIA "Jelgavas autobusu parks" ir radījis nepersonalizēt vairākkārt papildinājumu abonamenta biļeti – JAP e-karti.Jelgava bija trešā pilsēta Latvijā, kas tika iekļauta Google Maps sistēmā. Uzņēmums nodrošina transportlīdzekļu pozicionēšanas datus reāllaikā un katrai autobusu pieturai ir piešķirts unikāls QR kods.Šobrīd par braucienu var norēķināties izmantojot "Mobilly" mobilo aplikāciju un e-talonus (Jelgavas pilsētas skolēna apliecība, Jelgavas pilsētas iedzīvotāja karte). SIA "Jelgavas autobusu parks" jau ir izstrādājis savu mobilo aplikāciju un drīzumā uzsāks tās darbību kopā ar uzlabotu uzņēmuma mājas lapu. Uzņēmums aicinās izmantot arī maršrutu plānotāju, kas ir daļa no mobilās aplikācijas, lai gan vecākās paaudzes pasažieri labprātāk izmanto drukātos kustības sarakstus.1.5.6.4. Jūrmalas valstspilsētaSabiedriskā transporta pakalpojumus Jūrmalas valstspilsētā nodrošina SIA "Jūrmalas autobusu satiksme", kas gadā pārvadā aptuveni 3 miljonus pasažieru, no kuriem aptuveni 80% brauc bez maksas un 20% iegādājas biļetes. 2023. gada 24. augustā, Jūrmalas dome pieņēma Saistošos noteikumus Nr. 21 "Par pabalstu transporta izdevumu segšanai", kuri nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un izlietots pabalsts transporta izdevumu segšanai AS "Pasažieru vilciens" nodrošinātā dzelzceļa līnijā "Rīga – Tukums II", maršrutā Ķemeri – Rīga un Rīga – Ķemeri. Jūrmalas iedzīvotājs, kurš ir deklarējis dzīvesvietu Jūrmalas pašvaldībā uz tekošā gada 1. janvāri un kuram ir derīga Jūrmalas iedzīvotāja karte vai Skolēna apliecība, var izmantot divus bezmaksas braucienus ar vilcienu dienā. Pašvaldība cer salīdzinoši lielu satiksmes apjomu novirzīt uz vilcienu, kas veicinās, mazāku automašīnu izmantošanu, samazinot gaisa piesārņojumu, kā arī samazinot satiksmes sastrēgumus, tādejādi uzlabot pārvietošanās efektivitāti. Jūrmalas iedzīvotāji, kuri atbilst saistošo noteikumu nosacījumiem, dienā varēs saņemt divas biļetes AS "Pasažieru vilciens" biļešu tirdzniecības vietās – kasēs, mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Jūrmalas pašvaldība pārrunāja sadarbības iespējas ar ATD, taču trīspusējā sanāksmē puses nolēma, ka Jūrmalas pašvaldībai optimālākais risinājums būtu izmantot AS "Pasažieru vilciens" sistēmu, nevis ATD vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu. Jūrmalas iedzīvotāji ar Jūrmalas iedzīvotāja karti vai Skolēna apliecību Jūrmalas valstspilsētas sabiedriskajā transportā var pārvietoties bez maksas, ja atbilst dažādiem kritērijiem, kā piemēram, dzīvesvieta deklarēta Jūrmalā, pieder nekustamais īpašums Jūrmalā, mācās pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs un citi.Pasažieriem, kuriem nav Jūrmalas iedzīvotāja karte, biļeti jāiegādājas pie autobusa vadītāja. Ņemot vērā, ka Jūrmalā nav īpaši liela pasažieru plūsma, pašvaldība par Jūrmalas iedzīvotāja kartes autorizācijas ātrumu nesūdzas. Vienlaikus Attīstības pārvalde atzīst, ka biļešu pārdošana autobusos aizņem laiku un nav droša autobusu vadītājiem. Šobrīd biļetes var iegādāties tikai par skaidru naudu, tāpēc tuvākajā nākotnē, Pašvaldība plāno modernizēt biļešu elektroniskos datu nolasītājus, lai tie būtu savienoti ar bankas karšu termināli. Iespēju norēķināties ar bezskaidras naudas norēķiniem.Jūrmalā pagaidām nav izstrādāta biļešu tirdzniecības mobilā aplikācija, jo 80% no pasažieriem saņem braukšanas maksas atvieglojumu 100% autorizējot Jūrmalas iedzīvotāja karti pie elektroniskā datu nolasītāja. Pašvaldība izmantotajā risinājumā tiek piefiksēta biļetes pārdošanas vai Jūrmalas iedzīvotāja kartes reģistrācijas GPS koordinātes, kuras nākotnē ļaus analizēt pasažieru plūsmu un veikt iespējamus pilnveidojumus pakalpojuma nodrošināšanā. Šobrīd izkāpšana no sabiedriskā transporta netiek fiksēta, bet, lai efektīvāk organizētu sabiedriskā transporta pakalpojumu, Pašvaldība tuvākajā laikā plāno sadarbību ar uzņēmumu, kas nodrošina mobilitātes datus, lai vērtētu pasažieru pārvietošanās paradumus. 1.5.6.5. Komerciālie pasažieru pārvadājumiMK 2019. gada 4. jūnija sēdē (protokols Nr. 27, 28. §) tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.–2030. gadam"25, kas paredz, ka 2021. gadā reģionālos autobusu maršrutus, kas ir paralēli vilcienu līnijām Pierīgā un posmā Rīga–Daugavpils un kuros pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, paredzēts saglabāt, bet bez valsts dotācijām. Komerciālos pārvadājumus ar autobusu regulē MK 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 486 "Noteikumi par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusu"26, kuri pieņemti 2021. gada 6. jūlijā. ATD savā mājas lapā ir publicējusi maršrutus un reisus ar konkrētiem izpildes laikiem, kuri var tikt veikti uz komerciāliem principiem. 2023. gada februārī tika piedāvāti deviņi maršruti: Nr. 5034 Rīga-Olaine, Nr. 6317 Rīga-Salaspils, Nr. 7020 Rīga-Jaunķemeri, Nr. 7023 Rīga-Sloka, Nr. 7983 Rīga-Daugavpils, Nr. 7493 Rīga-Ilūkste, Nr. 6255 Rīga-Sigulda, Nr. 7017 Rīga-Jelgava un Nr. 7788 Rīga-Ogre. Divos maršrutos Maršruta atļaujas bija izņēmuši pa vienam pārvadātājam, vienā – trīs pārvadātāji, viens no kuriem tā arī neuzsāka pārvadājumus. 2023. gada februārī maršrutā Nr. k6317 Rīga-Salaspils bija 68 reisi, ko bez valsts atbalsta izpildīja SIA "GALSS BUSS", bet maršrutā Nr. k7983 Rīga-Daugavpils divos reisos, pa vienam katrā virzienā, pārvadājumus veica SIA "Daugavpils autobusu parks". Tā paša gada 16. martā uzņēmums pārtrauca pārvadājumus maršrutā Nr. k7983 Rīga-Daugavpils ekonomiskā neizdevīguma dēļ. 2022. gadā SIA "Dautrans" izmēģināja veikt pārvadājumus maršrutā Nr. k7983 Rīga-Daugavpils, bet pārtrauca tā paša iemesla pēc.2022. gadā maršrutā Nr. k7983 Rīga-Daugavpils tika veikti 2111 reisi, pārvadāti 60,3 tūkstoši pasažieru, no kuriem 16% bija pasažieri ar tiesībām braukt ar 100% braukšanas maksas atlaidēm. 2021. gadā aptuveni vienu mēnesi uz komerciāliem principiem, AS "Nordeka" veica pasažieru pārvadājumus maršrutā Nr. k5034 Rīga-Olaine, bet pēc nepilna mēneša atteicās no šiem pārvadājumiem lielo zaudējumu dēļ. Maršruts tika iekļauts dotējamo maršrutu sarakstā un 2022. gadā valsts kompensācija pārvadātājam bija 57% no izdevumiem.1.5.7. Skolēnu pārvadājumiSkolēnu