Par Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam

Par Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 1119 Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 51 68. §) Par Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam 1. Atbalstīt Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.–2030. gadam.  2 2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.  3 3. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. un 2025. gadā nodrošināt no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kuriem valsts budžeta līdzekļu finansējums ir pietiekams. 4 4. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram līdz 2028. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par plāna gala ietekmes izvērtējumu. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Satiksmes ministrs K. Briškens (Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojums Nr. 1119) Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns 2024. līdz 2030. gadam Rīga2024Lietotie saīsinājumiANMAtveseļošanās un noturības mehānismsANMPAtveseļošanās un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadamAPIApplication Programming InterfaceATDVSIA "Autotransporta direkcija"AVISAtvieglojumu vienotā informācijas sistēmaBMABraukšanas maksas atvieglojumiCSPCentrālā statistikas pārvaldeEKEiropas KomisijaEMUElektrovilciens (angļu val. – electric multiple unit)ESEiropas SavienībaLatvija 2030Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadamMSMMultimodāls satiksmes mezglsLDZVAS "Latvijas dzelzceļš"LVCVAS "Latvijas Valsts ceļi"RSRīgas SatiksmeSTIFSSSabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēmaSUMIIlgtspējīgas pilsētas mobilitātes indikatori (angļu val. Sustainable urban mobility indicators)RMARīgas metropoles areālsSMSatiksmes ministrijaSUMPIlgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns (angļu val. – Sustainable urban mobility plan)VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVSTBSVienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēmaKopsavilkumsRMA ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns 2024. līdz 2030. gadam (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plānā iekļautās RMA transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenošanu.Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" apstiprinātajā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētā Reforma 1.1.1. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" vērsta uz sabiedriskā transporta ilgtspēju – integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai RMA. Vienlaikus reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu, sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.Tādējādi Plāna mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu RMA, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp mikromobilitātes rīkiem.Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres I. Bērziņas 2023. gada 11. decembra rīkojumu Nr. 1-2/159 "Par darba grupu par Rīgas metropoles attīstības jautājumiem" ir izveidota darba grupa, kurā cita starpā plānots skatīt mobilitātes jautājumu RMA. RMA ietver valsts galvaspilsētu Rīgu un 22 apkārtējās pašvaldības: 19 novadu pašvaldības (ieskaitot valstspilsētas Valmieru un Ogri) un 3 valstspilsētu pašvaldības (Rīga, Jelgava un Jūrmala).2022. gadā RMA bija 488 reģionālās nozīmes autobusu maršruti (no tiem aktīvi 472 maršruti), kuros tika pārvadāti 15,6 miljoni pasažieru (72% no kopējā Latvijas autobusu pasažieru skaita, 47% no maršrutu skaita un 59% no reisu skaita). Minētajā laika periodā RMA tika pārvadāti 15,2 miljoni pasažieru reģionālās nozīmes vilcienu maršrutos (97% no kopējā pasažieru skaita Latvijas dzelzceļa tīklā). Savienojumi ar Rīgas valstspilsētu ir 130 (27%) reģionālajiem autobusu maršrutiem. Šie maršruti iet paralēli Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutiem (10 autobusu maršruti, 6 trolejbusu maršruti un 4 tramvaju maršruti). Galvenā iedzīvotāju un mobilitātes koncentrācija ir RMA iekšējā telpā (Pierīgā, kas atrodas līdz 50 km attālumā no Rīgas), kur tiek apkalpoti 60% no reģionālās nozīmes autobusu pasažieriem un 97% no reģionālās nozīmes vilcienu pasažieriem. Sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes autobusu maršrutos nodrošina vairāk nekā desmit privātie pārvadātāji, bet reģionālās nozīmes vilcienu maršrutos 100% valstij piederoša akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens". Sabiedriskā transporta pakalpojumus pilsētas nozīmes maršrutos Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras valstspilsētās nodrošina šīm pašvaldībām piederošas kapitālsabiedrības.Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus – maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus. Iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Šo mērķi plānots sasniegt, ievērojot šādus reģionālās nozīmes maršrutu tīkla pārzināšanas pamatprincipus:1) veidojot lielāku uzsvaru dzelzceļa pārvadājumiem;2) nodrošinot valsts garantēto pakalpojumu apmēra noteikšanu dotējamo maršrutu segmentā;3) veicinot komerciālo/valsts nedotēto maršrutu veidošana;4) ieviešot atsevišķos maršrutos bezmaksas sabiedrisko transportu;5) maršrutu tīkla pārskatīšana/uzlabošana;6) būtisku uzlabojumu veikšana transporta infrastruktūrā, kas dotu lielāko atspaidu uz pasažieru vēlmi pārsēsties no privātām automašīnām uz sabiedrisko transportu.1. Esošās situācijas raksturojumsEfektīva un konkurētspējīga transporta sistēma ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem valsts ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai. Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumi pilda sociālu funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties. Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums1 (turpmāk – STP likums) garantē, ka iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietā un valsts un pašvaldību institūcijās to vispārpieņemtajā darba laikā. STP likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, nosakot institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas principus. STP likums nosaka valsts institūciju, pašvaldību un VSIA "Autotransporta direkcija" (turpmāk – ATD) kompetenci sabiedriskā transporta nozarē, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, pasažieru pārvadājumu finansēšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību. STP likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem Latvijas teritorijā un atbilstoši STP likumam ir septiņi dažādi maršrutu veidi. Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu, kā arī sabiedrisko transportlīdzekļu izmantošanas prioritāti, ko nosaka pēc tādiem kritērijiem kā ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte), un pasažieru plūsma.Uz STP Likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā"2 nosaka maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību, kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, kā arī kritēriju kvantitatīvos rādītājus un kritēriju noteikšanas metodiku to reģionālās nozīmes maršrutu (reisu) noteikšanai, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz bez maksas.Maršrutu tīklu veido, aptverot esošo autoceļu, ielu un sliežu ceļu tīklu, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, savukārt sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu un maršrutu tīkla apjomu nosaka, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes rādītājiem. Maršrutus maršrutu tīklā veido un savstarpēji saskaņo atbilstoši pasažieru plūsmai, izvēloties pēc iespējas taisnāko ceļu starp pieturām (pasažieru apmaiņas vietām), kā arī starp maršruta sākuma un beigu punktiem.Virkne pašvaldību sabiedriskā transporta jomā ir pieņēmušas saistošos noteikumus. Piemēram, Ādažu novada pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 87/2022 "Izglītojamo pārvadājumu pakalpojumu kārtība"15 un Nr. 29/2021 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā Ādažu novadā"16 – pirmie attiecināmi uz izglītotajiem, savukārt otri – nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, kā arī atvieglojumu apmēru un piešķiršanas kārtību. Šādi noteikumi pieņemti arī Tukuma novada, Aizkraukles novada, Saulkrastu novada, Madonas novada, Ogres novada, Valmieras novada, Dobeles novada, Cēsu novada, Ķekavas novada, Talsu novada, Siguldas novada, Salaspils novada, Jelgavas valstspilsētas, Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Saskaņā ar STP likuma mērķi sabiedriskā transporta pakalpojumi Latvijas teritorijā ir organizējami vienotā maršrutu tīklā, lai nodrošinātu pēc iespējas racionālāku, optimālu un izmaksu efektīvu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kurā tiek nodrošināti visiem pieejami un noteikta apjoma valsts garantēti sabiedriskā transporta pakalpojumi. Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktai kompetencei ATD veic sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas un maršrutu tīkla pārzināšanas funkciju reģionālās nozīmes maršrutos.Plāna ģeogrāfiskais tvērums ietver RMA, kurā ietilpst valsts galvaspilsēta Rīga un 22 apkārtējās pašvaldības: 19 novadu pašvaldības (ieskaitot valstspilsētas Valmieru un Ogri) un 3 valstspilsētu pašvaldības (Rīga, Jelgava un Jūrmala). Galvaspilsētā Rīgā dzīvo nedaudz vairāk par 600 000 jeb viena trešdaļa no valsts iedzīvotājiem. Jelgava atrodas 41 km attālumā uz dienvidrietumiem no Rīgas ar aptuveni 55 000 iedzīvotāju. Jūrmala ir Baltijas jūras piekrastes pilsēta, kas atrodas 25 km attālumā uz rietumiem no Rīgas ar kopējo iedzīvotāju skaitu 50 200. RMA kopumā apdzīvo 1,25 miljoni iedzīvotāju, kas ir aptuveni 65% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.1. ATTĒLS. PLĀNA ĢEOGRĀFISKAIS AREĀLSSabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība RMA ir vērtējama kā augsta, turklāt sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti arī brīvdienās un ārpus normālā darba laika plkst. 6:30–18:30 (atšķirībā, piemēram, no Skandināvijas valstīm vai pārējām Baltijas valstīm). RMA ir tikai 28 apdzīvotas vietas, no kurām nevar nokļūt ar sabiedrisko transportu uz darbu, kaimiņu novadu vai tuvāko attīstības centru un kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 100. Vidējais reisu intervāls Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkla pieturās ir apmēram 9 minūtes, kas atbilst ES labākajiem standartiem. Reģionālajā autobusu maršrutu tīklā šis rādītājs ir apmēram 15 minūtes, bet minētajam maršrutu tīklam ir raksturīga liela variācijas amplitūda (atsevišķās pieturās reisu intervāls ir lielāks par stundu). 15–20 minūšu reisu intervāls ir pieļaujamā robeža, kad satiksmes dalībnieki varētu izvēlēties sabiedrisko transportu salīdzinājumā ar privāto autotransportu.Viens no galvenajiem RMA transporta sistēmas izaicinājumiem ir salīdzinoši lielais Rīgas valstspilsētā iebraucošo un izbraucošo privāto automobiļu skaits (līdz 209 000 dienā 2022. gadā) darba dienu svārstmigrācijas rezultātā. Daļēji to veicina iedzīvotāju labklājības pieaugums un vēlme izmantot privātā autotransporta ērtības. RMA automobiļu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem bija lielāks nekā vidēji Latvijā (409), turklāt dažās no pašvaldībām tas ir būtiski lielāks (piemēram, Mārupes novadā 491 jeb 20% virs vidējā rādītāja). Tas rada transporta sastrēgumus Rīgā, jo ielu caurlaides spēja ir ierobežota (t.sk. arī sabiedriskā transporta joslas, kurās mēdz būt sastrēgumi ierobežotas kapacitātes ielu posmos). RMA iekšējā telpā ir ierobežots sabiedriskā transporta piedāvājums, kas reisu intensitātes un vidējā braukšanas ātruma ziņā varētu konkurēt ar privāto autotransportu. Papildu iemesls ir mikromobilitātes infrastruktūras pieejamība ērtai un drošai nokļūšanai līdz ceļojuma gala mērķim vai sabiedriskā transporta pieturai.Latvijā ir decentralizēta sabiedriskā transporta administrēšanas sistēma, kur sabiedriskā transporta pasūtījumu reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršrutos nodrošina valsts (ATD), bet pilsētas nozīmes maršrutos valstspilsētu pašvaldības. Līdz ar to, RMA ir arī decentralizēta tarifu un biļešu sistēma. ATD ir izstrādājusi Vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, kurā ir plānots integrēt reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu pārvadājumus.Vairākos ES politikas plānošanas dokumentos ir noteikti mērķi, ar kuriem ES tiecas izveidot ilgtspējīgu Eiropas transporta sistēmu, kurai jābūt viedai, elastīgai un pielāgojamai nepārtrauktajām transporta tendenču un vajadzību izmaiņām, un tās pamatā jābūt progresīviem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošina drošu un raitu savienojamību. Transportam būtu jāapliecina Eiropas izdoma un neatlaidīgais darbs. Nozīmīgākie ES politikas plānošanas dokumenti:• Eiropas Zaļais kurss3 un "Fit for 55" sistēma;• ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija4;• Eiropas Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānošanas (SUMP) koncepcija5.Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, apdzīvotības blīvuma izmaiņas, labklājības līmeņa paaugstināšanās, privāto automobiļu skaita pieaugums, valsts un pašvaldību institūciju izvietojums valstī, tehnoloģiju progress – šie un vēl daudzi citi faktori ietekmē sabiedriskā transporta attīstību Latvijā. Sabiedriskā transporta sistēmai ir jāspēj pielāgoties apstākļiem, kādos tā darbojas, lai piedāvātu pasažieriem pievilcīgu un ērtu pārvietošanās veidu. Pieejami un kvalitatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi spēj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vairot ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus. Latvijas nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumenti:• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam6;• Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027. gadam7;• Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam8;• Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadam9;• Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija 2030. gadam10;• Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.–2030. gadam11;• Reģionālas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam12Lai precīzāk un mērķtiecīgāk analizētu esošo transporta izmantošanas un potenciālā pieprasījuma situāciju RMA, būtu nepieciešams iegūt datus par iedzīvotāju mobilitātes paradumiem noteiktajā (RMA) teritorijā. Nepieciešams veikt izpēti par satiksmes izmantošanas paradumiem, izmantojot reāllaika un dažāda cita veida pieejamos datus, vērtējot to, kādus transporta līdzekļus un kādā apjomā izmanto iedzīvotāji RMA teritorijā. Šādā veidā būtu iespējams sekot iedzīvotāju pārvietošanās un svārstmigrācijas paradumiem, kā arī izmantotajiem transporta veidiem. Šāda mērķtiecīgi veikta analīze ļautu vieglāk veidot nepieciešamo satiksmes infrastruktūru un pasažieru pārvadājumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Tas ne tikai precīzi apzinātu esošos iedzīvotāju mobilitātes paradumus, bet arī sniegtu iespēju veidot nākotnes pasažieru plūsmu prognozes.No 2025. gada 28. jūnija spēkā stāsies preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas cilvēkiem ar ierobežotām kādām no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu ļaus lietot, izmantot citu sensoro kanālu. To paredz 2024. gada 27. februārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības"13, tie izdoti pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4. panta otro daļu un 16. panta piekto daļu.14 Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums pieņemts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Likuma mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt šo personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.Dati sabiedriskā transporta jomā, kas ir lietderīgi sabiedrībai tiks publicēti Latvijas Atvērto Datu portālā data.gov.lv1.1. Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai. Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana atvieglos ikdienu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām kā datori, planšetes, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi, (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.), elektroniskās grāmatas, finanšu pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība, 112 tālrunis, publiskie iepirkumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, reāllaika ceļošanas informācija un elektronisko biļešu iegāde, televīzijas pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi.Sabiedriskā transporta attīstības vīzija un iespējamie virzieni sabiedriskā transporta attīstībai līdz 2040. gadamRMA sabiedriskā transporta attīstības stratēģija ir balstīta uz ES klimata politiku jeb Eiropas Zaļo kursu un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Eiropas Zaļā kursa priekšlikumu kopa "Gatavi mērķrādītājam 55%" jeb "Fit for 55" paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, kas attiecas arī uz sabiedrisko transportu.Ilgtspējīga mobilitāte – visās lielās un vidējās pilsētās līdz 2030. gadam ieviest ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānus, intensitātes pieaugums pa ātrgaitas dzelzceļiem, uzsvars uz bezemisiju transportlīdzekļiem, kā arī līdz 2030. gadam noteikt nulles emisiju prasību jauniem pilsētas autobusiem, un klimatneitrālas pilsētas koncepts.Vieda mobilitāte – ar integrētas elektronisko biļešu tirdzniecības palīdzību līdz 2030. gadam izveidot efektīvu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu.Pieejama mobilitāte – padarīt mobilitāti pieejamu visos reģionos un visiem pasažieriem.Plānotais mērķis, ko plānots sasniegt līdz 2040. gadam paredz nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem drošus, efektīvus, pieejamus, piekļūstamus, multimodālus un klimatneitrālus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kuru pamats ir mobilitāte kā pakalpojums.Uzdevumi:• nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visos RMA attīstības centros, lai nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu uz izglītības un veselības aprūpes, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī darbavietām;• nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visām iedzīvotāju sociālajām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, vecākiem ar bērnu ratiem, personām ar zemiem ienākumiem, kā arī skolēniem un studentiem;• attīstīt multimodālus sabiedriskā transporta pakalpojumus, optimizējot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un nodrošinot sliežu transportu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu;• ieviest transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu, izveidojot vienotu tarifu un norēķinu sistēmu RMA teritorijās un transporta veidos, kur tas ir iedzīvotājiem ērti un ekonomiski izdevīgi;• klimatneitrāla sabiedriskā transporta attīstība, veicinot nulles emisiju transporta līdzekļu izmantošanu un iedzīvotāju mobilitātes modālā sadalījuma izmaiņas, samazinot privātā autotransporta izmantošanu;• ieviešot ekspluatācijā 2023. un 2024. gadā jaunos elektrovilcienus un nodrošinot regulāro intervālu vilcienu kustības grafiku (t.sk. reisu skaita pieaugumu), būs iespējams palielināt reģionālās nozīmes dzelzceļa transporta pasažieru skaitu par vismaz 30%. Vienlaikus ritošā sastāva skaita un dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes ierobežojumi ierobežo reisu skaita palielinājumu darbdienu pīķa stundās. Tas nozīmē, ka papildus dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes paaugstināšanai modālās pārneses veicināšanai uz dzelzceļa transportu ir jāveic pasākumi, kas palielina ritošā sastāva piepildījumu. Šie pasākumi ietver dzelzceļa pieturu iespējamo pārvietošanu tuvāk blīvi apdzīvotām vietām Rīgas valstspilsētā un jaunu dzelzceļa pieturu izveidi Rīgas valstspilsētā un Pierīgā;• neelektrificētajā dzelzceļa tīklā ir nepieciešams turpināt pāreju no dīzeļvilcienu ritošā sastāva uz bezemisiju ritošo sastāvu (bateriju elektrovilcieniem). Satiksmes ministrija plāno izvērtēt tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus neelektrificētajā dzelzceļa tīklā;• Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkls nav būtiski mainīts vairāk 30 gadus un izveidots galvenokārt atbilstoši radiālā maršrutu tīkla principam, paredzot maršrutu gala punktus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Līdz ar to, maršrutu tīkls tikai daļēji atbilst iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam pilsētā un nenodrošina savienojumus starp Rīgas valstspilsētas apkaimēm. Vienlaikus transporta tīklam ir ierobežota savienojamība ar Rīgas valstspilsētā esošajām dzelzceļa stacijām, kas daļēji izskaidrojams ar ielu inženiertehniskajiem parametriem sabiedriskā transporta apkalpošanai;• ņemot vērā dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula attīstības koncepciju, ir nepieciešams uzlabot reģionālās nozīmes autobusu transporta savienojamību ar reģionālās nozīmes dzelzceļa transportu, samazinot maršrutu garumu no Rīgas valstspilsētas kā maršruta gala mērķa līdz dzelzceļa pieturām un pielāgojot reģionālo autobusu maršrutu kustības sarakstus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu regulāro intervālu grafikam. Regulāro intervālu grafika ieviešana vienlaikus nodrošina iespēju samazināt reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas atrodas tuvu dzelzceļa līnijām, un veicināt dzelzceļa transporta attīstību;• galvenais priekšnosacījums modālās pārneses veicināšanai no privātā autotransporta uz sabiedrisko transportu un sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanai ir integrētas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana RMA. Esošā reģionālā nozīmes autobusu pārvadājumu tarifu sistēma ir pārāk sarežģīta (balstīta uz pasažiera nobraukto attālumu), sabiedriskā transporta lietotājiem grūti saprotama un neparedz pietiekamu stimulu sistēmu sabiedriskā transporta izmantošanai (piemēram, vienas dienas biļetes izmantošana braucieniem visā reģionālās nozīme autobusu tīklā). Ieviešot vienotu tarifu RMA, kopējie ieņēmumi no biļešu pārdošanas būtiski nemainītos;• atbilstoši STP likumam Latvijā ir nodalīta tarifu un biļešu sistēma valsts finansētajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem (reģionālās nozīmes dzelzceļa un autobusu pārvadājumi) un valstspilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumiem. ATD administrētā vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma tikai daļēji atbilst "mobilitātes kā pakalpojuma" principam, kas integrēti iekļauj visus transporta veidus (t.sk. Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu) un dod iespēju pasažieriem norēķināties par sabiedriskā transporta izmantošanu nevis atbilstoši nopirktai biļetei konkrētam maršrutam, bet visā sabiedriskā transporta izmantošanas laika periodā neatkarīgi no izmantotā transporta veida (reģistrēšanās/izrakstīšanās princips sabiedriskajā transportā).Lai sasniegtu RMA sabiedriskā transporta attīstības mērķi līdz 2040. gadam ir jāpiemēro princips: Viens tarifs – Viena biļete – Viens kustības grafiks visiem ilgtspējīga transporta veidiem RMA. Kopīgais mērķis ir izveidot integrētu kustības grafiku visiem transporta mezgliem ar ērtām pārsēšanās iespējām starp nozīmīgākajiem maršrutiem. Integrēta kustības grafika izstrādes izejas punkts ir simetriska fiksēta intervāla grafika princips. Fiksētā intervāla grafiks nozīmē, ka tiek noteikts fiksēts intervāls starp visu reisu atiešanas laikiem (piemēram, 15 minūšu pamata intervāls, ja nepieciešams, paredzot izmaiņas dienas vai nedēļas gaitā un ņemot vērā sezonālo pieprasījumu).Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Latvijas sabiedriskā transporta sistēmas kodols ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Šīs stratēģiskās pieejas pamatā ir trīs svarīgi aspekti dzelzceļa sabiedriskā transporta sistēmas attīstībā RMA:• esošo novecojušo elektrovilcienu nomaiņa 2023. un 2024. gadā ar jauniem, komfortabliem vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana (paaugstinātas platformas dzelzceļa pieturās, modernizēta infrastruktūra vilcienu ātruma palielināšanai), regulāra intervāla kustības grafika ieviešana un palielināts reisu biežums (apmēram par 30%), pamatojoties uz palielināto EMU ritošā sastāva skaitu;• ātrgaitas Rail Baltica vilcienu satiksmes ieviešana pēc 2030. gada, izvērtējot iespējas papildus starptautiskajai satiksmei nodrošināt arī reģionālo dzelzceļa satiksmi RMA;• pakāpeniska pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa ar bezizmešu ritošo sastāvu (BEMU) atbilstoši tirgus atvēršanas scenārijiem un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma izvēlētajam modelim neelektrificētajā dzelzceļa tīklā.Pamatojoties uz iepriekš minēto un to, ka lielākā daļa ikdienas reģionālās satiksmes ir saistīta ar Rīgas valstspilsētu un Rīgas valstspilsētas pasažieru pārvadājumi veido lielāko sabiedriskā transporta īpatsvaru RMA, nepieciešams reorganizēt sabiedriskā transporta tīklu, balstoties uz šādu attīstības vīziju sabiedriskā transporta sistēmas ilgtermiņa attīstības mērķa sasniegšanai.• Dzelzceļa sabiedriskajam transportam ir jākļūst par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu plašākā RMA teritorijā. Savukārt Rīgas valstspilsētā to nepieciešams saintegrēt ar esošu sabiedriskā transporta tīkla sistēmu.• Kur iespējams, reģionālie autobusu maršruti būtu jānovirza uz dzelzceļa stacijām, lai izvairītos no pārāk daudzu reģionālo autobusu maršrutu iebraukšanas Rīgas valstspilsētā. Pievedošo autobusu maršrutu grafiki būtu jāsaskaņo ar regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību.• Reģionālie autobusu maršruti, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem, būtu jāslēdz vai jāsamazina to kursēšanas biežums, lai izvairītos no dublēšanās ar dzelzceļa tīklu. Turklāt maršrutu slēgšana radīs jaunas iespējas attīstīt komerciālos pasažieru pārvadājumus, pieņemot, ka komerciālie pārvadātāji nekonkurēs ar valsts subsidētajiem reģionālajiem autobusu maršrutiem.• Pierīgas reģionālie autobusu maršruti jāintegrē Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, ņemot vērā sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti (pakalpojuma pārklājums, brauciena laiks, braukšanas ērtības) un finansiālās pieejamības aspektus (pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu paplašināšana ārpus Rīgas valstspilsētas robežām, atkarībā no izvēlētā maršruta, varētu izmaksāt vairāk salīdzinot ar sagaidāmajiem ietaupījumiem no reģionālo autobusu maršrutu slēgšanas). Turklāt Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīklā iespēju robežās ir jāintegrē pasažieru dzelzceļu.• Reģionālie autobusu maršruti ar zemu maršrutu/ autobusu piepildījumu un augstu izdevumu subsīdiju likmi (85% un vairāk) ir jānodala no esošā reģionālo autobusu maršrutu tīkla. Šo tīklu varētu attīstīt, izmantojot "transports pēc pieprasījuma" principu, izmantojot mazākus un efektīvākus transportlīdzekļus kombinācijā ar kopīgu valsts un pašvaldību finansējumu.• Jāievieš mikromobilitātes risinājumi, lai nodrošinātu "pēdējās jūdzes" piekļuvi sabiedriskajam transportam, kur tradicionālie sabiedriskā transporta pakalpojumi ir pārāk dārgi vai tehniski nav iespējami.Pamatojoties uz iepriekš minētajiem principiem, ir jānodrošina integrētas sabiedriskā transporta sistēmas izveide, kurai raksturīgi multimodāli transporta pakalpojumi, izmantojot sinhronizētu un integrētu maršrutu tīklu un transportlīdzekļu kustības grafikus, lai pasažieriem maksimāli uzlabotu efektivitāti laika, izmaksu, komforta, drošības, pieejamības, un ērtības ziņā. Tai ir jābūt pieejamai visām lietotāju grupām un jānodrošina viņu ceļošanas vajadzībām atbilstošas iespējas, izmantojot zemāk minētos uzdevumus.• Sabiedriskā transporta institucionālās sistēmas uzlabošana, izveidojot autonomu, vienotu transporta iestādi (vienotais sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs) sabiedriskā transporta plānošanai, tarifu noteikšanai un darbības nodrošināšanai visos transporta veidos ar skaidriem pienākumiem un atbildību par projektiem.• Vienotas un integrētas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana.• Dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula attīstība un sabiedriskā dzelzceļa transporta īpatsvara palielināšana sabiedriskā transporta modālajā sadalījumā.• 1 520 mm dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas turpināšana.• Reģionālās nozīmes autobusu maršrutu optimizācija, pakārtojot tos dzelzceļa transportam un samazinot paralēlos maršrutus.• Intermodālo savienojumu uzlabošana, lai atvieglotu pasažieru ērtu pārvietošanos starp dažādiem transporta veidiem, tostarp iešanu kājām, lai panāktu pilnīgu intermodālo integrāciju. Reālā laika informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem ērtu multimodālā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.• Izkāpšanas/uzņemšanas vietu nodrošināšana, kur autovadītāji (privātie un taksometri vai citi ceļu satiksmes dalībnieki) var izlaist vai gaidīt tranzīta pasažierus, vienlaikus netraucējot sabiedriskā transporta pakalpojumiem un gājējiem, lai nodrošinātu netraucētus savienotus braucienus.Park+Ride n Bike+Ride iespēju nodrošināšana galvenajos transporta mezglos kompaktu un centralizētu stāvvietu veidā, kas ir atbilstoša izmēra, pamatojoties uz faktisko pieprasījumu un pieejamo zemes platību.1.2. Latvijas vietējā līmeņa un reģionāla līmeņa politikas plānošanas un tiesiskais ietvarsLatvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni, kuru kompetencē ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģioni nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm plānošanas reģioni izstrādā ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, kā arī vada un uzrauga to ieviešanu.Transporta un mobilitātes jomā plānošanas reģioni sagatavo un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, noskaidro un apkopo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu reģionā, apseko pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniedz priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi, un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos.Plāna aptvertajā teritorijā attīstības plānošanu koordinē četri no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā – Rīgas plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions un Vidzemes plānošanas reģions.Reģionus savstarpēji saista gan noteikti infrastruktūras elementi – transporta koridori, maģistrālie inženiertīkli, dabas teritorijas, upju baseini, dienvidu pierobeža, gan arī izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes, sociālās infrastruktūras un dažādu pakalpojumu izmantošana. Plānošanas reģionu kompetencē ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību15. Plānošanas reģioni nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Transporta un mobilitātes jomā plānošanas reģioni sagatavo un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, noskaidro un apkopo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu reģionā, kā arī apseko pieturvietas plānošanas reģiona teritorijā un sniedz priekšlikumus par to nepieciešamību, izbūvi, un iekļaušanu maršrutu kustības sarakstos vai maršrutu aprakstos.Uz Plāna izstrādes brīdi visiem četriem plānošanas reģioniem ir spēkā esošas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas – ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurš izstrādāts ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes, izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietilpst stratēģiskā daļa, telpiskās attīstības perspektīva un vadlīnijas jeb ieteikumi vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādei.Kopumā visi četri plānošanas reģioni savos ilgtermiņa uzstādījumos ir ietvēruši transporta un mobilitātes jomu, t.sk. kopsakarībā ar apdzīvojumu – daudzcentru teritoriju attīstībai ir vitāli svarīga iedzīvotāju mobilitāte. Papildus ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, reģioni ir izstrādājuši dažādus tematiskos plānus transporta un mobilitātes jomā, tādējādi vēlreiz akcentējot šīs jomas nozīmību un nepieciešamību pēc integrētiem risinājumiem. RMA ir īpaša loma Rīgas plānošanas reģiona transporta sistēmas attīstībā. Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā apdzīvojums tiek skatīts kā telpas struktūras organizējošais elements un metropoles areāls tiek saukts par reģiona apdzīvojuma mugurkaulu, kuru telpiski organizē un saista transporta maģistrāles un ceļi. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definētā vīzija ietver mobilitāti norādot, ka reģionā attīstās vienota transporta un mobilitātes sistēma, kuras pamatu veido visu veidu sabiedriskā transporta tīkli, kas nodrošina teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību laikā atbilstoši ikdienas mobilitātes prasībām, kā arī atbilstoši Eiropas zaļā kursa prasībām, kur reģions ir vienota darba – mājošanas telpa.Ņemot vērā iepriekš minēto un balstoties uz SIA "Ardenis" 2023. gadā izstrādāto pētījumu SM "Pētījums par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāna, kas veidots kā daļa no RMA pilsētas mobilitātes plāna (SUMP – sustainable urban mobility plan), izveidi"16 (turpmāk – Pētījums) secināms, ka pieejamiem un kvalitatīviem sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir būtiska loma tajā, lai iedzīvotāji mainītu savus ikdienas paradumus pārvietojoties ar privāto autotransportu, kā arī, lai iedzīvotājiem būtu pieeja pamatpakalpojumiem, sociālajām un ekonomiskajām aktivitātēm, neatkarīgi no dzīvesvietas. Pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta sistēmu veidojot integrētu kā vienotu satiksmes organizācijas modeli, kas būtu balstīts uz dažādu satiksmes veidu sadarbību, vienlaikus nodrošinot ērtu pakalpojumu sasniedzamību, transporta infrastruktūru pielāgot lietotāju vajadzībām, veicinot sabiedriskā transporta savienojumus, Rīgas un Pierīgas teritorijā jautājumus risinot integrēti, mobilitātes punktu veidošanā, respektējot attīstības centrus un to lomu, tādējādi veicinot apdzīvoto vietu sasaisti un panākot vietu sasniedzamību maksimāli īsā laikā, jo vietu sasniedzamība ir būtiskākais attīstības faktors, kuru nosaka transporta infrastruktūra, mobilitātes punktiem iekļaujoties vienotā satiksmes organizācijas modelī, kas sevī ietver uz cilvēku, kopienu, pakalpojumu un ražošanas vajadzībām vērstu transporta plānošanu un – respektējot katras vietas iespēju sasniegt pakalpojumu / attīstības centrus, kā arī apdzīvojuma plānošanā ņemot vērā esošo infrastruktūru un attīstības iespējas, tādejādi mazinot pārvietošanās ar transportu nepieciešamību.Depopulācija, novecošanās, pakalpojumu pieejamība, mobilitāte un sasniedzamība ir biežākie izaicinājumi saistībā ar līdzsvarotu teritorijas attīstību, kas izriet no nacionāla līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.Pašvaldības teritorijas policentriskas un līdzsvarotas attīstības priekšnoteikums ir dažādu līmeņu attīstības centru – pilsētu un ciemu, kā arī lauku viensētu savstarpējā mijiedarbība, kvalitatīvu atbilstošo publisko un komercpakalpojumu pieejamība un mūsdienīgas infrastruktūras attīstība17. Šie faktori nodrošina kvalitatīvu dzīves vidi, saglabājot un attīstot noteiktu pakalpojumu pieejamību, kā arī veicina uzņēmējdarbības aktivitāti un jaunu darbavietu radīšanu un tādējādi nodrošina novada kopējo pašpietiekamību un katras vietas attīstību.Apdzīvojuma struktūra ir teritorijas attīstības pamats, kas veidojusies ilgstoši, dažādu faktoru, kā piemēram, dabas, demogrāfisko, ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras faktoru, ietekmē. Apdzīvojumam ir īpaša loma novada telpiskajā struktūrā, kas integrē mājokļus – dzīves vietu, dzīves vidi, darba un pakalpojumu vietas, sociālo vidi. Plāna teritorijā ietilpst 22 pašvaldības, t.sk.. trīs valstspilsētu pašvaldības – Rīga, Jūrmala, Jelgava; 19 novadu pašvaldības, t.sk. divas valstspilsētas bez atsevišķas administratīvās teritorijas – Ogre ar Ogres novadu, Valmiera ar Valmieras novadu.Pilsētu pašvaldībām ir jānodrošina sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un infrastruktūras uzturēšana savā administratīvajā teritorijā18. Apdzīvojuma struktūra ir teritorijas attīstības pamats, kas veidojusies ilgstoši, dažādu faktoru: dabas, demogrāfisko, ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras faktoru, ietekmē. Apdzīvojumam ir īpaša loma novada telpiskajā struktūrā, kas integrē mājokļus – dzīves vietu, dzīves vidi, darba un pakalpojumu vietas, sociālo vidi.STP likums, cita starpā nosaka, ka pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus par maršrutu tīklu attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā noskaidro un apkopo plānošanas reģions, savukārt valstspilsētas pašvaldības kompetence ir:• pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā teritorijā;• organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;• sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei un ATD par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu Sabiedriskā transporta padomes kompetencē esošajā maršrutu tīklā;• racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;• nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.19Lai realizētu vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānošanu, 2014. gada sākumā tika izveidota Sabiedriskā transporta padome desmit locekļu – SM, ATD un plānošanas reģionu pārstāvju – sastāvā. Sabiedriskā transporta padome ir koleģiāla institūcija, kas izskata ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanu un organizēšanu saistītus jautājumus. Tā nodarbojas ar vienotu reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu plānošanu, vienotas pieejas nodrošināšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā, pasūtīšanā, līgumu slēgšanā un valsts budžeta līdzekļu izlietošanā, kā arī ar vietējo iedzīvotāju un pašvaldību interešu apzināšanu un pārstāvēšanu.Sabiedriskā transporta padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, pārvadātājiem, līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem padomes darbam nepieciešamo informāciju, kā arī izveidot konsultatīvas komisijas un darba grupas, un pieaicināt ekspertus ar sabiedriskā transporta nozari saistīto jautājumu risināšanā.Reģionālās nozīmes transporta attīstības koncepcijā 2021.–2030. gadam20 noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi un iezīmēti attīstības virzieni laika periodam no 2021. līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, noteikti pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi:1) sabiedriskā transporta pakalpojumi ir pieejami un ērti sasniedzami iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, kā arī spēj apmierināt iedzīvotāju mobilitātes vajadzības;2) dažādi sabiedriskā transporta pakalpojumu veidi ir savstarpēji savienojami (saistīti), saskaņojot maršrutus un laika grafikus, kas nodrošina pasažierim ērtu nokļūšanu no sākumpunkta līdz izvēlētajam galamērķim;3) sabiedriskais transports ir pievilcīgs pasažieriem un ērti lietojams;4) sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums ir elastīgs, spēj ātri reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām;5) sabiedriskā transporta sistēma ir ekonomiski efektīva, sniedzot pēc iespējas lielākus sociālekonomiskos ieguvumus sabiedrībai ar pieejamiem resursiem;6) autobusu maršruti, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem un ar kuriem pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, tiek apkalpoti uz komerciāliem principiem bez valsts dotācijām;7) autoceļu infrastruktūras sakārtošana, atbilstoši plānā izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem.Papildus nepieciešams minēt Reģionālās attīstības likumu, kura mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.21EK 2022.gada oktobrī ir publiskojusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārskats), kurā tiek ierosināts stiprināt līdz šim noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus un nodrošināt atbilstību šiem jaunajiem normatīviem jau 2030.gadā. Analizējot esošo situāciju, redzams, ka Rīgai būs jāplāno papildus pasākumu veikšana šo jauno mērķu sasniegšanai.1.3. Sociālie aspekti un transporta infrastruktūra1.3.1. Sociālie aspekti2021. gadā notika administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā mainījies atsevišķu novadu statuss un apdzīvoto vietu piederība jaunajiem apvienotajiem novadiem. Tas radījis jaunus izaicinājumus sabiedriskā transporta nodrošinājumā. Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls regulāri tiek pārskatīts un pilnveidots, lai tas būtu ekonomiski izdevīgāks valstij, ērtāks pasažieriem, kā arī pievilcīgāks pakalpojumu sniedzējiem.Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos atsevišķās apdzīvotās vietās un vienlaicīgu iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās un ap tām, arī RMA teritorijā notikušas izmaiņas sabiedriskā transporta pārklājumā. Pēdējos četros gados (2019.–2022.) ir samazinājies reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaits (par 3%) un reisu skaits (par 15%). Tā rezultātā ir samazinājies nobraukums maršrutu tīklā RMA teritorijā no 53,14 miljoniem km 2019. gadā līdz 47,70 miljoniem km 2022. gadā, jeb par 10,2%.Visos nacionālas nozīmes attīstības centros pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies – Jūrmalā par 1%, Jelgavā un Rīgā par -7%, Ogrē un Valmierā par -9%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem iedzīvotāju skaits palielinājies tikai Siguldā – par 11%, savukārt Saulkrastos iedzīvotāju skaits saglabājies nemainīgs. Pārējos – Tukumā samazinājies par 10%, Cēsīs par 12%, Limbažos par 14%, Bauskā par 15% un Dobelē par 17%.Iedzīvotāju skaita izmaiņas RMA iekšējā telpā parāda iedzīvotāju dzīves paradumu maiņu – tie izvēlas dzīvot ārpus Rīgas, tomēr sasniedzamā attālumā. Līdz ar šo tendenci RMA iekšējās telpas pašvaldībās par būtiskiem izaicinājumiem kļūst ne tikai ērta, ātra un droša pārvietošanās, bet arī iespēja saņemt pamata pakalpojumus, jo nereti vecāki izvēlas bērnus uz pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēm vest uz pilsētu, kurā pavada darba dienu. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2011.–2022. gadā attēlotas Plāna 1. pielikuma 1. attēlā.RMA iekšējā telpā laika periodā no 2011. līdz 2022. gadam atsevišķās administratīvajās vienībās – Saulkrastu, Mārupes, Carnikavas, Skultes un Babītes pagastā – iedzīvotāju skaits palielinājies pat vairāk nekā par 30%.Ņemot vērā, ka demogrāfiskās slodzes dati pagastu griezumā nav pieejami, tiek analizētas iedzīvotāju skaita izmaiņas darbspējas vecumā, zem un virs darbspējas vecuma. Visos nacionālas nozīmes attīstības centros laika periodā no 2011. gada līdz 2022. gadam ir pieaudzis iedzīvotāju zem darbspējas vecuma skaits (par 3–15%) un iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits (par 5–19%), savukārt iedzīvotāju darbspējas vecumā skaits samazinājies par 8–18%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem Siguldā, Cēsīs un Saulkrastos iedzīvotāju zem darbspējas vecuma skaits ir palielinājies, savukārt visos pārējos centros samazinājies par 2–29%. Iedzīvotāju darbspējas vecumā skaits palielinājies tikai Siguldā (par 2%), bet visos citos centros tas samazinājies par 3–24%. Cēsis ir vienīgais reģionālas nozīmes attīstības centrs, kurā iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits ir samazinājies (par 3%), pretstatā visiem pārējiem, kuros tas pieaudzis par 2–23%.Vērtējot RMA iekšējo telpu – iedzīvotāju darbspējas vecumā (15–65 gadi) skaits ir samazinājies, atsevišķās teritorijās līdz pat par 20%, savukārt iedzīvotāju virs darbspējas vecuma un zem darbspējas vecuma skaita tendence ir mainīga. Iedzīvotāju skaita (darbspējas vecumā) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 2. attēlā.Laikā no 2011. gada līdz 2022. gadam proporcionāli lielākais iedzīvotāju skaita virs darbspējas vecuma (virs 65 gadiem) pieaugums RMA iekšējā telpā ir bijis Carnikavas un Garkalnes pagastā, Baložos un Ādažos – par 39% līdz 48%. Savukārt lielākais virs darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājums (skaits) novērots metropoles ārējā telpas un tiešās funkcionālās ietekmes areāla teritorijās (Jaunsātu, Degoles, Dobeles, Skaistkalnes u.c. pagastos). Iedzīvotāju skaita (virs darbspējas vecuma) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 3. attēlā.Laikā no 2011. gada līdz 2022. gadam proporcionāli lielākais iedzīvotāju skaita zem darbspējas vecuma (līdz 15 gadiem) pieaugums ir novērots RMA iekšējā telpā – Mārupē, Ādažos, Tīnūžu un Babītes pagastā u.c., kā arī Siguldā.Ādažu, Penkules, Bārbeles, Pāles, Sējas, Skujenes, Bērzaines, Staiceles, Lielplatones pagastā, Limbažos un Platones pagastā – par 50% līdz 143%. Savukārt lielākais zem darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājums novērots Vilces, Limbažu, Ozolnieku, Vircavas pagastā, Ādažos un Kokneses pagastā – par 41% līdz 53%. Piemēram, ievērojamās izmaiņas RMA iekšējā telpā iespējams skaidrot ar aktīvāku apbūvi ārpus Rīgas un iedzīvotāju pārcelšanos uz Pierīgu. Iedzīvotāju skaita (zem darbspējas vecuma) izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu attēlotas Plāna 1. pielikuma 4. attēlā.Kopumā straujākās iedzīvotāju skaita pārmaiņas darbspējas vecumā, zem un virs darbspējas vecuma pēdējo 10 gadu laikā ietekmējuši dažādi faktori – gan iedzīvotāju iekšējā migrācija RMA, gan jaunas apbūves teritorijas un jauno ģimeņu pārcelšanās uz konkrētiem areāliem, gan novecošanās un zemāki dzimstības rādītāji.Starp 119 Latvijas pašvaldībām (administratīvi teritoriālais iedalījums līdz 2021. gada 1. jūlijam) lielākais demogrāfiskās slodzes (iedzīvotāju vecumā līdz 15 gadiem un virs 65 gadiem skaita attiecība pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu) pieaugums laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam novērots šajās pašvaldībās – Aizkraukles novads, Valmiera, Ādažu novads, Cēsu novads, Babītes novads un Jelgava. Savukārt lielākais demogrāfiskās slodzes samazinājums novērots Mērsraga, Saulkrastu un Jaunpiebalgas novadā.Pagastos dzīvojošo iedzīvotāju skaits RMA iekšējā telpā ir ievērojami lielāks nekā pārējā metropoles teritorijā. Tāpat arī pagastos ap lielākajiem attīstības centriem iedzīvotāju skaits ir lielāks, kas norāda uz iedzīvotāju koncentrēšanos nepieciešamo pakalpojumu tuvumā. Iedzīvotāju skaits 2022. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 5. attēlā.Salīdzinot pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvaru 2011. gadā un 2022. gadā, tikai Talsu, Salaspils, Ādažu un Olaines novadā novērojams iedzīvotāju īpatsvara pilsētās un ciemos samazinājums. Pārējo novadu teritorijās RMA novērojama urbanizācija jeb pilsētās un ciemos dzīvojošo iedzīvotāju skaita īpatsvara pieaugums. Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars 2011. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 6. attēlā.Siguldas novadā un Salaspils novadā novērojamas lielākās izmaiņas iedzīvotāju skaita attiecībā. Siguldas novadā pilsētās un ciemos iedzīvotāju īpatsvars palielinājies, savukārt Salaspils novadā – samazinājies.Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars RMA iekšējā telpā ir lielāks kā pārējā metropoles teritorijā. Pilsētās un ciemos dzīvojošo īpatsvars 2022. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 7. attēlā.Pēc pastāvīgo iedzīvotāju skaita sadalījumā pa 1x1 km šūnām novērojami blīvāk un mazāk blīvi apdzīvotie areāli RMA, kas skatāmi kontekstā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinājumu. Piemēram, ir vairāki areāli, kuros nav pastāvīgo iedzīvotāju, šīs teritorijas, iespējams klāj purvi, meži, ezeri u.tml. – Lielais Ķemeru tīrelis Tukuma, Jelgavas un Mārupes novadā, Cenas tīrelis Mārupes, Babītes un Olaines pagastā, Kaigu purvs Līvbērzes pagastā, Rampas purvs Sējas pagastā, mežu masīvi un purvi Aizkraukles novadā u.c. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits 1X1 km šūnās 2021. gadā attēlots Plāna 1. pielikuma 8. attēlā.Pēc VARAM veiktās prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. gadā, Valmierā tas būs saglabājies 2022. gada robežās, Ogrē un Jūrmalā iedzīvotāju skaits pieaugs attiecīgi par 0,3% un 2,3%, bet Rīgā un Jelgavā samazināsies attiecīgi par 3,4% un 8,4%.Starp reģionālas nozīmes attīstības centriem tikai Saulkrastos un Siguldā prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums, attiecīgi par 19% un 11,2%. Pārējos attīstības centros prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums par 2–19%.Lielākais prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums uz 2030. gadu ir RMA iekšējās telpas teritorijās – Saulkrastu, Stopiņu, Mārupes, Babītes, Salaspils un Ogresgala pagastā, attiecīgi par 20–25%. Savukārt lielākais samazinājums prognozēts metropoles tiešās funkcionālās ietekmes areāla teritorijās – Sausnējas, Zantes, Skujenes, Zemītes, Mazozolu, Annenieku, Zentenes, Staburaga un Sērenes pagastos, attiecīgi par 25–54%. Iedzīvotāju skaita prognoze uz 2030. gadu attēlota Plāna 1. pielikuma 9. attēlā.Prognozējamās iedzīvotāju skaita izmaiņas 2030. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, norāda būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu RMA iekšējā telpā, bet samazinājumu (ar atsevišķiem izņēmumiem) RMA ārējā telpā un tiešās funkcionālās ietekmes areālā, kas nozīmē, ka esošā satiksmes infrastruktūra tiks vēl vairāk noslogota, tādējādi būtiski ietekmējot kā mobilitātes iespējas, tā dzīves vides kvalitāti kopumā. Prognozējamās iedzīvotāju skaita izmaiņas 2021.–2030. gadā attēlotas Plāna 1. pielikuma 10. attēlā.Iepriekšējā desmitgadē Latvijas un tai skaitā RMA iedzīvotājiem bija tendence izmantot labklājības pieaugumu un biežāk pārvietoties ar privāto autotransportu. Tas ir objektīvs iemesls reti apdzīvotās lauku teritorijās, kur privātais autotransports ir galvenais iedzīvotāju pārvietošanās veids. Cilvēku pārvietošanās paradumus būtiski ietekmēja 2020. gada Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Latvijas valdības ieviestie pārvietošanās ierobežošanas pasākumi. Pandēmijas radītie ierobežojumi visbūtiskāk skāra tieši sabiedrisko transportu, kas izmainīja iedzīvotāju pārvietošanās modālo sadalījumu par labu privātajam autotransportam. Tai pašā laikā bija novērojama velotransporta un citu mikromobilitātes līdzekļu izmantošana kā alternatīva sabiedriskajam transportam. Vienlaikus ar e-komercijas attīstību pieauga attālinātais darbs, attīstoties attālinātās komunikācijas platformām (MS Teams, Zoom u.c.). Ja 2019. gadā ES attālināti strādāja tikai ap 5% nodarbināto, Latvijā vēl mazāk – 3%, bet visvairāk Somijā – 15%, tad 2020. gada aprīļa un maija mēnešos Latvijā attālināti strādāja 18% strādājošo (ES – vidēji 37%), bet, piemēram, Somijā 61% darbinieku strādāja no mājām22.Sabiedriskie pakalpojumiAr valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem tiek saprasti pakalpojumi, kurus sniedz:1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA);2) Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA);3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP);4) Valsts ieņēmumu dienests (VID);5) Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC).Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle pieejama tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros. NVA filiāle un klientu apkalpošanas centrs pieejams tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros.PMLP nodaļa pieejama tikai nacionālas nozīmes un reģionālas nozīmes attīstības centros. VID klientu apkalpošanas centrs pieejams tikai trijos nacionālas nozīmes attīstības centros – Jelgavā, Valmierā un Rīgā.VPVKAC pakalpojumi pieejami visplašāk, Jelgavā un Rīgā, Aizkrauklē, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Salacgrīvā, Olainē, Saulkrastos, Siguldā un Tukumā, tāpat 59 novada nozīmes attīstība centros un desmit vietējas nozīmes attīstības centros.Valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu pieejamība RMA 2023. gadā attēlota Plāna 1. pielikuma 15. attēlā.Kopumā Plāna ietvaros noteikti seši sasniedzamie sabiedriskā transporta sasniedzamie mērķi:• plašāka sabiedriskā transporta pieejamība mazturīgākajai sabiedrības daļai;• visaptveroša sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem;• plaši pieejami mobilitātes pakalpojumi;• multimodālā integrācija starp dažādiem transporta veidiem;• sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana;• precīzi saplānots ceļā pavadītais laiks.Pilnvērtīgai plānošanas dokumentu izstrādei parasti tiek veikta esošās situācijas analīze, t.sk. tās ietvaros tiek īstenota iedzīvotāju aptauja (un potenciāli arī atsevišķa uzņēmēju aptauja). Pēc Plāna teritorijā ietilpstošo pašvaldību plānošanas dokumentu analīzes secināms, ka pašvaldības esošo situāciju vērtē un nākotnes vajadzības skata plašāk nekā Plāna ietvaros iekļautie SUMI kritēriji.• Pašvaldību veiktajās esošās situācijas analīzēs tikai trīs pašvaldības norādījušas, ka ir ieviesti dažāda veida atvieglojumi, ko var saņemt noteiktas pasažieru kategorijas (Jelgava, Jūrmala, Rīga). Dažādi atvieglojumi, t.sk. sabiedriskā transporta pieejamība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tiek regulēta ar pašvaldību ārējiem normatīvajiem aktiem – saistošajiem noteikumiem.• Par sabiedriskā transporta pieejamību pasažieriem ar kustību traucējumiem lielākoties pašvaldības informāciju nav analizējušas. Jelgavas valstspilsēta norādījusi, ka valstspilsētas nozīmes maršrutos visi autobusi ir pielāgoti pasažieru ar kustības traucējumiem pārvadāšanai. Savukārt Ogres novads – ka nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir viens no būtiskākajiem esošā dzelzceļa transporta tūkumiem.• Lielākā daļa no pašvaldībām norāda, ka nepieciešams pilnveidot mobilitātes pakalpojumus – gan to pieejamību un piekļuvi, gan infrastruktūru kopumā. Atsevišķas pašvaldības norāda, ka pie dzelzceļa stacijām veidojas neoficiāli mobilitātes punkti, kur iedzīvotāji novieto automobiļus, lai tālākā ceļā izmantotu vilciena pakalpojumus (Jūrmalas valstspilsēta, Ropažu novads). Cēsu novada pašvaldība norāda, ka ne visām vilciena pieturvietām ir pieejamas atbilstošas piekļuves iespējas, savukārt, Ropažu novadā dzelzceļa izmantošana ikdienā nav pietiekami populāra, jo nav ērtu savienojumu līdz dzelzceļa stacijām. Piemēram, Valmieras novadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā 29% respondentu ir apmierināti ar mobilitātes pakalpojumu attīstību, 29% daļēji apmierināti, liela daļa respondentu jeb 34% joprojām ir neapmierināti ar mobilitātes pakalpojumu attīstīšanos. Pašvaldības nereti norāda uz nepietiekamo velo infrastruktūras attīstību mikromobilitātes pakalpojumu piekļuvei un pilnvērtīgai izmantošanai. Tiek minēts gan velo joslu un velo ceļu trūkums, gan velo novietņu trūkums esošajos mobilitātes punktos. Tāpat tiek norādīts uz neapmierinošu gājējiem paredzēto infrastruktūru: nepietiekošs apgaismojums, nedroši krustojumu šķērsojumi, gājēju ietvju trūkums un tml.• Pilnvērtīgai multimodālai integrācijai pašvaldības norāda uz būtiskiem šķēršļiem. Tiek minēti gan nesabalansētie reisu laiki starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, gan mobilitātes punkti un to infrastruktūra, kā arī piekļuve tiem). Piemēram, Aizkraukles novads akcentē, ka potenciālajos mobilitātes punktos daudzviet nav iespēju droši atstāt mikromobilitātes transportlīdzekļus, jo nav atbilstošas infrastruktūras. Mārupes novads norāda uz nepieciešamību nodrošināt dzelzceļa staciju un dzelzceļa pieturu sasaisti ar autobusa maršrutiem, attīstot tās kā mobilitātes punktus. Ropažu novadā vilciena izmantošanu ikdienā kavē ērtu savienojumu trūkums līdz dzelzceļa stacijām.• Lielākā daļa no pašvaldībām ir sniegušas viedokli par apmierinātību ar sabiedrisko transportu, un tas svārstās no pozitīvā rādītāja vērtējuma pat 95% līmenī (Rīgai) līdz atziņai, ka sabiedriskā transporta pieejamība ir kritiska (Saulkrastu novadā). Šajā jautājumā parādās neapmierinātība, gan ar sabiedriskā transporta pieejamību kopumā (trūkstoši savienojumi, reisi, intensitāte u.c.), piemēram, Bauskas novadā, Cēsu novadā un Ķekavas novadā, gan ar sabiedriskā transporta infrastruktūras kvalitāti (pieturvietu kvalitāte u.c.), piemēram, Jūrmalā. Domājot par iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanu, īpaši lauku teritorijās un ciemos, kā arī iedzīvotāju skaita sarukšanas tendenci, lielāks uzsvars nākotnē būtu liekams uz sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma un citiem līdzīgi pielāgotiem risinājumiem.• Ceļā pavadīto laiku pašreizējās situācijas analīzē skatījušas tikai 7 pašvaldības (Valmieras novads, Talsu novads, Saulkrastu novads, Olaines novads, Limbažu novads, Dobeles novads, Cēsu novads), turklāt, tikai līdz Rīgai ceļā pavadāmo laiku nevis, piemēram, starp attīstības centriem. Ropažu novada pašvaldība norāda, ka sabiedrisko transportu ne vienmēr ir izdevīgi izmantot, jo brauciens ar autobusu, kura maršruts apkalpo vairākas apdzīvotās vietas, ir ilgāks kā brauciens ar vieglo automobili. Ceļā pavadītais laiks ir viens no priekšnoteikumiem, kas motivētu iedzīvotājus ikdienas izvēlēties sabiedrisko transportu nevis privāto autotransportu. Lai ceļā pavadītais laiks būtu pēc iespējas pieņemamāks pasažieriem, n …