Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vi

Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2021. gada 21. jūnijā lietā Nr. 2020-41-0106 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa, pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un Mazsalacas novada domes pieteikumiem, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 6. punktu, 17. panta pirmās daļas 7. punktu, 19. panta pirmo daļu un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2021. gada 25. maija tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam". Konstatējošā daļa 1. Saeima 2008. gada 18. decembrī pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk - 2008. gada Administratīvo teritoriju likums), kas stājās spēkā 2008. gada 31. decembrī. Šā likuma 2. pielikums "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības" noteica, ka Latvijā ir šādi novadi: 1) Alojas novads, kurā ietilpst Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku un Staiceles pagasti (pielikuma 6. punkts); 2) Auces novads, kurā ietilpst Auces pilsēta un Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasti (pielikuma 11. punkts); 3) Babītes novads, kurā ietilpst Babītes pagasts un Salas pagasts (pielikuma 12. punkts); 4) Carnikavas novads (pielikuma 20. punkts); 5) Iecavas novads (pielikuma 34. punkts); 6) Ilūkstes novads, kurā ietilpst Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti (pielikuma 36. punkts); 7) Jaunjelgavas novads, kurā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti (pielikuma 38. punkts); 8) Kandavas novads, kurā ietilpst Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti (pielikuma 43. punkts); 9) Mazsalacas novads, kurā ietilpst Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti (pielikuma 62. punkts); 10) Ozolnieku novads, kurā ietilpst Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti (pielikuma 69. punkts); 11) Rugāju novads, kurā ietilpst Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts (pielikuma 82. punkts); 12) Rundāles novads, kurā ietilpst Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti (pielikuma 84. punkts); 13) Salacgrīvas novads, kurā ietilpst Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti (pielikuma 85. punkts); 14) Salas novads, kurā ietilpst Salas pagasts un Sēlpils pagasts (pielikuma 86. punkts). 2020. gada 10. jūnijā Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk - Administratīvo teritoriju likums), kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Atbilstoši šā likuma pielikumam "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" (turpmāk - Administratīvo teritoriju likuma pielikums) Latvijā tika izveidotas 42 pašvaldības. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikumu tā sākotnējā redakcijā: 1) Daudzeses pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Staburaga pagasts un Sunākstes pagasts atrodas Aizkraukles novadā (pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunkts); 2) Bebrenes pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Subates pilsēta un Šēderes pagasts ietilpst Augšdaugavas novadā (pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkts); 3) Carnikavas pagasts ietilpst Ādažu novadā (pielikuma 11.2. apakšpunkts); 4) Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts ietilpst Balvu novadā (pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunkts); 5) Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta ietilpst Bauskas novadā (pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkts); 6) Rundāles pagasts, Svitenes pagasts un Viesturu pagasts ietilpst Bauskas novadā (pielikuma 13.13., 13.16. un 13.20. apakšpunkts); 7) Auces pilsēta, Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts un Vītiņu pagasts ietilpst Dobeles novadā (pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkts); 8) Cenu pagasts, Ozolnieku pagasts un Salgales pagasts ietilpst Jelgavas novadā (pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts); 9) Salas pagasts un Sēlpils pagasts ietilpst Jēkabpils novadā (pielikuma 19.18. un 19.20. apakšpunkts); 10) Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pagasts un Salacgrīvas pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunkts); 11) Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.14. un 23.15. apakšpunkts); 12) Babītes pagasts un Salas pagasts ietilpst Mārupes novadā (pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkts); 13) Cēres pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Matkules pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts ietilpst Tukuma novadā (pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 39.22. apakšpunkts); 14) Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts un Skaņkalnes pagasts ietilpst Valmieras novadā (pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkts). Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 26. punktam šā likuma pielikuma 13.9. apakšpunkts par Iecavas pilsētas statusu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Saeima 2021. gada 18. martā pieņēma likumu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas stājās spēkā 2021. gada 20. martā. Ar šā likuma 2. punktu Administratīvo teritoriju likuma pielikums papildināts ar jaunu 11.2., 23.14. un 27.3. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma 1. punktam Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunkts par Ādažu pilsētas statusu un 27.3. apakšpunkts par Mārupes pilsētas statusu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Tādējādi šā sprieduma pieņemšanas dienā spēkā esošajā Administratīvo teritoriju likuma pielikuma redakcijā 23.14. un 23.15. apakšpunkts, saskaņā ar kuriem Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā, uzskatāmi attiecīgi par 23.15. un 23.16. apakšpunktu. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2. punkta pirmajam teikumam (redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 3. jūnijā) līdzšinējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. 2. Satversmes tiesā tika ierosinātas vairākas lietas par Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām, citstarp pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un Mazsalacas novada domes (turpmāk - Pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Lai veicinātu lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu, šīs lietas tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2020-41-0106 piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam". 3. Pieteikumu iesniedzējas - Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome, Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas novada dome un Mazsalacas novada dome - uzskata, ka Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.15., 23.16., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas), kas paredz attiecīgo novadu reformēšanu, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) un Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) normām. 3.1. Jaunjelgavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Jaunjelgavas novads - Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti - tiekot iekļauts Aizkraukles novadā, tādējādi Jaunjelgavas novads beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. 2019. gada 18. jūnijā Aizkrauklē notikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk arī - Ministrija) rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras paredzēts apvienot Aizkraukles novadā. Tomēr tikšanās laikā neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus. Turklāt uz konsultācijām neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji. Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju (turpmāk - Komisija), kura bijusi atbildīga par Saeimai 2019. gada 21. oktobrī iesniegto likumprojektu Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (turpmāk - Likumprojekts), kā arī citas atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas par savu nostāju attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk arī - reforma), proti, plānoto Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam, tostarp par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Pieteikuma iesniedzēja esot atbalstījusi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu. Pēc Jaunjelgavas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas, neievērojot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus. Citstarp neesot veikti reformu pamatojoši pētījumi, sociālās ietekmes izvērtējums, riska novērtēšanas pasākumi, kā arī neesot notikusi pienācīga konsultēšanās ar pašvaldību. Esot pārkāpts arī subsidiaritātes princips, jo Pieteikuma iesniedzēja spējusi pildīt visus savus uzdevumus un ne Ministrija, ne kāda cita institūcija neesot pamatojusi pretējo. Reformas gaitā neesot pamatots tas, ka lielākās pašvaldībās būs lielāka ekonomiskā izaugsme vai ka novadu apvienošanas rezultātā samazināsies administratīvie izdevumi. Gluži otrādi - resursu koncentrācijas rezultātā pasliktināšoties pakalpojumu pieejamība Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem. Pēc reformas samazināšoties arī iedzīvotāju pārstāvība apvienotās pašvaldības domē un līdz ar to iedzīvotāju iesaiste vietējo jautājumu izlemšanā. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Jaunjelgavas novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus. Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad jāsāk darboties jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Jaunjelgavas novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.2. Ilūkstes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Ilūkstes novads - Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes, Dvietes, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti - tiekot iekļauts Augšdaugavas novadā un līdz ar to Ilūkstes novads tiekot likvidēts. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Daugavpils novadā, esot notikušas 2019. gada 2. augustā Daugavpilī. Tomēr šo konsultāciju laikā jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības vispār neesot sniegtas. Ilūkstes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz Ilūkstes novada pievienošanu Daugavpils novadam, tostarp par veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, atbilstoši kuriem vairums iedzīvotāju izteikuši atbalstu viedoklim par līdzšinējā novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu. Pašvaldība kopā ar vairākām citām pašvaldībām arī atbalstījusi jauna - Sēlijas - novada izveidi. Pieņemot Likumprojektu, attieksme pret pašvaldībām esot bijusi atšķirīga. Proti, dažas līdzšinējam Ilūkstes novadam iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgas pašvaldības saglabājušas savu statusu, bet citas, tostarp Ilūkstes novads, ne. Ilūkstes novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un ka, tās pieņemot, nav ievēroti demokrātiskas valsts un labas likumdošanas principi, kā arī parlamentārās tradīcijas. Tāpat apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā neesot pamatots tas, ka pašvaldība nebūtu bijusi spējīga pildīt savus uzdevumus, un neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Tādējādi šīs normas neatbilstot reformas mērķim, kā arī pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ilūkstes novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem, tostarp kritērijam, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, - jaunajā Augšdaugavas novadā tāda neesot. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā arī neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses. Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi attiecīgās apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.3. Carnikavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šo apstrīdēto normu līdzšinējais Carnikavas novads tiekot likvidēts un kā Carnikavas pagasts pievienots Ādažu novadam. Ministrija 2019. gada 25. jūlijā Ādažos rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Tomēr Carnikavas novada domes pārstāvju viedoklis neesot ticis fiksēts un atspoguļots nevienā no dokumentiem, kas saistīti ar Likumprojektu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas neatbilstot reformas mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm. Carnikavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam, citstarp atsaucoties uz aptaujā noskaidroto iedzīvotāju viedokli. Carnikavas novada domes apstrīdētā norma esot pieņemta, pārkāpjot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Carnikavas novada dome uzsver, ka konsultācijas ar pašvaldību notikušas par Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums) ietverto risinājumu. Savukārt likumdevēja pieņemtais galīgais risinājums no tā ievērojami atšķiroties, tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada iedzīvotāji un dome būtu iepazīstināti ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu. Turklāt uz pašvaldības priekšlikumiem un iebildumiem vismaz vienu reizi būtu jāatbild pēc būtības, taču Pieteikuma iesniedzēja šādu atbildi neesot saņēmusi. Pierīgas pašvaldībām izvirzītais kritērijs par 15 000 iedzīvotāju esot formāls, un likumdevējs to neesot pamatojis. Carnikavas novada pašvaldība esot atzīstama par izņēmuma gadījumu, kas prasa atšķirīgu pieeju, vērtējot novada atbilstību reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Pieņemot Carnikavas novada domes apstrīdēto normu, likumdevējs neesot izvērtējis tieši šā novada situāciju un reformas negatīvo ietekmi uz novada iedzīvotājiem, tostarp viņu labklājību un demokrātiskās līdzdalības tiesībām. 3.4. Rugāju novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Rugāju novads - Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts - tiekot pievienots Balvu novadam, tādējādi Rugāju novads tiekot likvidēts. 2019. gada 20. jūnijā Balvos esot notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Balvu novadā. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties. 2019. gada 28. novembrī Ministrija esot organizējusi tikšanos ar Rugāju novada iedzīvotājiem, tomēr arī to nevarot uzskatīt par konsultēšanos Hartas izpratnē, jo tās gaitā neesot sniegts pamatojums tam, kāpēc Rugāju novads būtu jāpievieno Balvu novadam. Rugāju novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Rugāju novada pievienošanu Balvu novadam, citstarp atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Tomēr Rugāju novada dome neesot saņēmusi no Ministrijas pietiekamu informāciju, lai varētu īstenot padziļinātu diskusiju ar iedzīvotājiem. Tādējādi Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Šīs normas neesot pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā, un tās neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Rugāju novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses. Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Rugāju novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.5. Iecavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Iecavas novads tiekot likvidēts un kā Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta pievienots Bauskas novadam. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Bauskas novadā, esot notikušas 2019. gada 12. jūnijā Bauskā. Tomēr to laikā atbildes uz deputātu jautājumiem neesot sniegtas. Iecavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, citas valsts institūcijas un amatpersonas, kā arī biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Pašvaldību savienība), ka nepiekrīt Ministrijas piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, proti, Iecavas novada pievienošanai Bauskas novadam, citstarp norādot arī uz aptaujā izteikto iedzīvotāju viedokli par sava novada saglabāšanu. Iekļaujot Iecavas novadu Bauskas novadā, varētu tikt apdraudēta Iecavas novada kultūrvēsturiskā identitāte un iedzīvotāju lokālās piederības izjūta, kā arī samazinātas viņu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs, jo lēmumu pieņemšanas centrs attālināšoties. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot bažas par iedzīvotāju nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību. Vietējo kopienu viedoklis reformas sagatavošanas un īstenošanas laikā esot ignorēts, un Iecavas novada domes apstrīdētās normas citstarp neatbilstot arī pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. 3.6. Rundāles novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.3., 13.6. un 13.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām Rundāles novads - Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti - tiekot iekļauts Bauskas novadā un tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Ministrija 2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Bauskas novadā, taču pašvaldības pārstāvjiem neesot bijusi iespēja uzdot savus jautājumus. Turklāt pašvaldības iedzīvotāji nemaz neesot aicināti uz šīm konsultācijām. Rundāles novada dome, citstarp norādot uz veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadiem. Ministrijas sniegtās atbildes bijušas formālas un vispārīgas, domes argumenti neesot izvērtēti pēc būtības. Rundāles novada dome norāda, ka spējusi pilnībā veikt visas pašvaldībai paredzētās funkcijas un uzdevumus. Rundāles novada iekļaušana Bauskas novadā esot notikusi, neizvērtējot iespējamos Rundāles novada iedzīvotāju ieguvumus un zaudējumus. Novadu apvienošana citstarp esot saistīta ar risku, ka var tikt likvidēta Rundāles novada Mūzikas un mākslas skola, tāpat tikšot kavēta arī Rundāles novada turpmākā izaugsme, jo finanšu resursi tikšot novirzīti citu pašvaldību kredītsaistību dzēšanai vai situācijas uzlabošanai mazāk attīstītās teritorijās. Pieņemot attiecīgās apstrīdētās normas, esot pārkāpts labas likumdošanas princips, un šīs normas neatbilstot arī pašvaldības un samērīguma principiem. 3.7. Auces novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Auces novads - Auces pilsēta, kā arī Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasti - tiekot iekļauts Dobeles novadā un līdz ar to Auces novads tiekot likvidēts. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Dobeles novadā, notikušas 2019. gada 19. jūlijā Dobelē. Atbildes pēc būtības uz Auces novada domes deputātu jautājumiem nedz tikšanās laikā, nedz arī vēlāk rakstveidā neesot sniegtas. Ministrija arī neesot analizējusi līdzšinējo pašvaldību darbību, tostarp spēju īstenot savas autonomās funkcijas vai nodrošināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksas. Auces novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Auces novada pievienošanu Dobeles novadam, citstarp atsaucoties uz veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Reforma esot atrauta no reģionālās attīstības un citu nozaru reformu plāniem, un neesot ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija centros, kuru skaits turpmāk būs mazāks, uzlabos kopējo valsts ekonomisko un sociālo situāciju. Auces novada dome arī aicinājusi Komisiju apsvērt iespēju Auces novada administratīvajai teritorijai pievienot līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus, kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā. Konsultēšanos ar iedzīvotājiem reformas gaitā Auces novada dome uzskata par nepietiekamu salīdzinājumā ar publisko apspriešanu, kas organizēta citos iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Ne Ministru kabinets, ne Saeima neesot paredzējuši precīzas juridiskās procedūras, kas būtu jāievēro konsultācijās ar pašvaldībām, un šā iemesla dēļ Ministrijas un pašvaldību konsultācijas notikušas nepienācīgi, to rezultāti neesot fiksēti un nekāds izvērtējums neesot sekojis. Auces novada dome uzskata, ka līdzšinējais novads spēja pildīt visas tam likumā noteiktās autonomās funkcijas un atbilst visiem novadu veidošanas kritērijiem. Auces pilsēta esot uzskatāma par vēsturisku reģionālas nozīmes attīstības centru. Pašvaldība esot spējusi piesaistīt nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībai, un novadā esot iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība. Tāpat Auces novadā esot perspektīva vidusskola un esot iespējams izveidot efektīvus izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi, pēc Auces novada domes ieskata, īstenojot reformu, nav veiktas konsultācijas ar pašvaldības domi un iedzīvotājiem un nav pienācīgi izvērtēta iespēja saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Domes apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot pašvaldības, subsidiaritātes, labas likumdošanas un samērīguma principus. 3.8. Ozolnieku novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Ozolnieku novads - Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti - tiekot iekļauts Jelgavas novadā, līdz ar to Ozolnieku novads beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā notikušas Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Taču iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes neesot bijusi, turklāt pašvaldības iedzīvotāji uz konsultācijām neesot aicināti. Ozolnieku novada dome informējusi Ministriju un Komisiju par savu viedokli attiecībā uz plānoto Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Tomēr domes argumenti neesot izvērtēti pēc būtības. Pieteikuma iesniedzējas apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un būtiski pārkāpjot labas likumdošanas principu, citstarp bez pamatojuma saīsinot deputātiem debatēs atvēlēto runas laiku un nenodrošinot Likumprojekta pienācīgu apspriešanu Saeimā otrajā lasījumā. Turklāt tikai Likumprojekta trešajā lasījumā esot nolemts jauno Jelgavas novadu veidot no diviem, nevis trim novadiem, nodalot no tā Jelgavas pilsētu, bet saglabājot tai novada attīstības centra statusu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai neesot dota pilnvērtīga iespēja izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par attīstības centra statusa noteikšanu Ozolniekiem, tādējādi nodrošinot attīstības centra atrašanos novadā, nevis ārpus tā. Tāpat attiecīgās apstrīdētās normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji neko neiegūšot, jo, visticamāk, palielināšoties administratīvās izmaksas un saistības uz vienu iedzīvotāju, netikšot saglabātas brīvpusdienas visu klašu skolēniem, samazināšoties iedzīvotāju pārstāvības iespējas un attiecīgi arī iespējas ietekmēt jaunās pašvaldības domes lēmumus. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ozolnieku novada dome uzsver, ka reformas gaitā un arī lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, kā Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošanas rezultātā, turklāt administratīvajam centram atrodoties ārpus novada robežām, varētu palielināties pārvaldes efektivitāte. Neesot analizēts arī tas, kuri lēmumu pieņemšanas procesi vai kuru pakalpojumu sniegšanas procesi līdzšinējās pašvaldībās būtu uzskatāmi par neefektīviem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas gaitā neesot sniegti un arī lietas materiālos neesot atrodami konkrēti, vienīgi uz Ozolnieku novadu attiecināmi argumenti un apsvērumi, kas pamatotu nepieciešamību novadu likvidēt. Sagatavojot reformu, neesot ņemta vērā Ozolnieku novada specifiskā situācija un reformas ietekme tieši uz šā novada iedzīvotājiem. Turklāt sākotnēji esot plānota triju pašvaldību - Jelgavas pilsētas, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novadu - apvienošana, par ko bijusi runa arī konsultācijās ar Ministriju. Jaunais Jelgavas novads neatbilstot arī reformas ietvaros noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, jo tā teritorijā neesot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāds izņēmums neesot pamatots ar racionāliem apsvērumiem. Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kas nevarot tikt nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji zaudēšot iespēju pilnvērtīgi lemt par sava novada attīstību un savas dzīves saimniecisko jautājumu risināšanas virzieniem. Tātad, pieņemot Ozolnieku novada domes apstrīdētās normas, likumdevējs esot rīkojies patvaļīgi. 3.9. Salas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 19.18. un 19.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Salas novads - Salas pagasts un Sēlpils pagasts - iekļauts Jēkabpils novadā, tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Pieteikuma iesniedzēja neesot saņēmusi no Ministrijas pietiekamu informāciju un piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma pamatojumu, tāpēc arī neesot varējusi veikt jēgpilnus pasākumus iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. Turklāt Salas novada domei esot bijis zināms, ka Ministrija vērsusies pret Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tāpēc neesot bijis skaidrības par to, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Tomēr Salas novada iedzīvotāji pašorganizēšanās rezultātā apkopojuši savu viedokli par plānoto reformu. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Jēkabpils novadā, notikušas 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties. Salas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam, citstarp norādot uz to, ka līdz šim spējusi pildīt visas pašvaldībai noteiktās funkcijas un arī Ministrijas apkopotie dati neliecina par to, ka reforma sasniegs tās mērķi. Ja Salas novadu nav iespējams saglabāt kā patstāvīgu administratīvo teritoriju, tad šis novads būtu apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem. Kā alternatīvu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu Pieteikuma iesniedzēja arī atbalstījusi jauna - Sēlijas - novada izveidi, apvienojot šajā vēsturiskajā teritorijā esošās pašvaldības. Tādējādi Salas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Šīs normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī reformas mērķim. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salas novada dome norāda, ka lietā nav informācijas par to, ka pašvaldība būtu informēta par tās apstrīdēto normu pamatojumu, kam vajadzētu būt balstītam uz konkrētiem pētījumiem. Salas novada domes iesniegtie priekšlikumi un iebildumi pēc būtības neesot izvērtēti. Pievienojot Salas novadu jaunajam Jēkabpils novadam, likumdevējs neesot ievērojis vairākus novadu veidošanas kritērijus. Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas pilsoņiem nodrošinātu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Salas novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.10. Salacgrīvas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Salacgrīvas novads - Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti - esot pievienots Limbažu novadam un tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīgs novads. 2019. gada 25. jūlijā Limbažos esot notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Limbažu novadā. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un atbildes Ministrijas pārstāvji neesot snieguši pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties. Salacgrīvas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto novada apvienošanu ar Alojas un Limbažu novadiem, citstarp atsaucoties arī uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Esot atbalstīta arī ideja veidot jaunu - Piejūras - novadu, kurā varētu apvienot Saulkrastu un Salacgrīvas novadus, kā arī Limbažu novada Skultes pagastu, taču šis priekšlikums neesot pienācīgi apspriests. Pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas, neievērojot normatīvajos aktos noteikto procesuālo kārtību un būtiski pārkāpjot labas likumdošanas principu. Turklāt neesot noregulēts jautājums par to, kā reforma tiks īstenota, tostarp par to, kāda būs ievēlēto vietējo kopienu pārstāvju kompetence un tiesības. Tāpat neesot skaidrs, vai mainīsies pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbības nosacījumi un vai būs iespējams nodrošināt šobrīd dažādās pašvaldībās pieejamos sociālos pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav konstatējami tieši Salacgrīvas novada iedzīvotāju ieguvumi no reformas. Proti, Salacgrīvas novada iedzīvotāji reformas rezultātā zaudēšot resursus. Tāpat samazināšoties Salacgrīvas novada iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā un saglabāt savu lokālo identitāti. Tādējādi, pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst reformas mērķim un pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salacgrīvas novada dome uzsver, ka arī likumdevēja politiskajiem apsvērumiem ir jābūt balstītiem uz noteiktiem, visiem novadiem vienlīdzīgi piemērojamiem kritērijiem. Salacgrīvas novads, tāpat kā Saulkrastu novads, esot atzīstams par potenciālu attīstības centru, ko apstiprinot arī Ministrijas pasūtītais pētījums. Tādējādi Saeimas lēmums likvidēt Salacgrīvas novadu, bet saglabāt Saulkrastu novadu esot atzīstams par patvaļīgu. Reformas gaitā un lietas sagatavošanas laikā neesot sniegts pamatojums tam, ka Salacgrīvas, Alojas un Limbažu novadu apvienošanas rezultātā tiks sasniegts jebkāds sabiedrības kopējā labuma mērķis, palielināta pārvaldes efektivitāte vai uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte. Reformas veicēji neesot vērtējuši Salacgrīvas novada konkrētos apstākļus, un nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi konkrētas atbildes uz Pieteikuma iesniedzējas priekšlikumiem un iebildumiem. Tāpēc esot uzskatāms, ka tie nav izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām. Arī lemjot jautājumu par Piejūras novada veidošanu, proti, risinājumu, kas labāk atbilstu Salacgrīvas novada iedzīvotāju vēlmei saglabāt savu identitāti un viņu paustajam viedoklim, Saeimā neesot izvirzīti nekādi argumenti, bet pieņemts ar izteiktajiem viedokļiem nesaistīts lēmums. Turklāt neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kas gluži objektīvi nevarot tikt nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. 3.11. Alojas novada dome pēc būtības apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un 23.16. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām Alojas novads - Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku un Staiceles pagasti - esot pievienots Limbažu novadam, tādējādi Alojas novads beigšot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Ministrija 2019. gada 25. jūlijā Limbažos esot rīkojusi konsultācijas ar visu to pašvaldību deputātiem, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Tomēr šajās konsultācijās neesot sniegts pamatojums apvienotā Limbažu novada izveidošanai, tāpat Ministrijas pārstāvji uz pašvaldību deputātu uzdotajiem jautājumiem neesot snieguši atbildes pēc būtības. Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz plānoto novada apvienošanu ar Limbažu un Salacgrīvas novadiem, citstarp norādot uz novada iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Ministrija esot sniegusi vienīgi vispārīgas atbildes. Alojas novada dome uzskata, ka reformas ietvaros tiek likvidēta ilgtspējīga pašvaldība, kura varējusi gan salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā nodrošināt visu tai likumos noteikto funkciju izpildi, gan sniegt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Visas reformas gaitā nekad neesot sniegts tāds pierādījumos un pētījumos balstīts izvērtējums, kas pamatotu Alojas novada reformēšanas nepieciešamību. Tādējādi Alojas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī reformas mērķim. 3.12. Babītes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Babītes novads - Babītes pagasts un Salas pagasts - tiekot iekļauts Mārupes novadā un līdz ar to Babītes novads tiekot likvidēts. 2019. gada 14. jūnijā Mārupē notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Mārupes novadā. Ne tikšanās laikā, ne vēlāk rakstveidā no Ministrijas neesot saņemtas atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem. Turklāt iedzīvotāji uz konsultācijām nemaz neesot aicināti. Reformas sagatavotāju komunikācija ar sabiedrību esot bijusi formāla - pašvaldību viedoklis neesot ticis uzklausīts un ņemts vērā. Babītes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz Babītes un Mārupes novadu apvienošanu. Līdzšinējais Babītes novads un Mārupes novads esot ļoti atšķirīgi pēc savas teritorijas rakstura un apbūves struktūras. Babītes novads veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, spējot nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Babītes novads neatbilstot vienīgi iedzīvotāju skaita kritērijam, taču jau tuvākajos gados iedzīvotāju skaits novadā varētu sasniegt 15 000. Lielāks iedzīvotāju skaits pats par sevi negarantējot efektivitātes uzlabošanos vai spēju piesaistīt labākus speciālistus. Ministrijas apgalvojumi par reformas ieguvumiem esot vispārīgi un nebalstoties uz konkrētiem argumentiem, apsvērumiem vai izvērtējumu. Jaunais Mārupes novads arī neatbilstot novadu izveides kritērijam attiecībā uz savienojoša sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana no viena apvienojamā novada uz otru esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos Rīgā. Turklāt ievērojami samazināšoties pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt vietējas nozīmes jautājumu risināšanu. Apstrīdētās normas neesot pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā citstarp tādēļ, ka pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saīsināts debašu laiks. Turklāt pēc Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas joprojām palikusi virkne neatbildētu jautājumu, kuru izpēte un risināšana atlikta uz vēlāku laiku. Babītes novada dome uzskata, ka ar tās apstrīdētajām normām netiek sasniegts reformas mērķis un šīs normas neatbilst pašvaldības, labas likumdošanas un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Babītes novada dome uzsver, ka reformas gaitā un lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, ka Babītes un Mārupes novadu apvienošanas rezultātā tiešām palielināsies pārvaldes efektivitāte. Šie novadi jau šobrīd esot vienlīdz efektīvi, un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ievērojami pārsniedzot citu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat neesot veikti aprēķini un noteikti kritēriji, kas pamatotu optimālu vienas administrācijas vadībā uzturamās teritorijas lielumu, tādēļ esot uzskatāms, ka jaunā Mārupes novada administratīvās teritorijas robežas noteiktas patvaļīgi un prettiesiski. Turklāt nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi konkrētas atbildes uz domes priekšlikumiem un iebildumiem, tāpēc esot uzskatāms, ka tie nav izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām. Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevarot tikt nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. 3.13. Kandavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 3.22. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar tās apstrīdētajām normām līdzšinējais Kandavas novads - Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti - tiekot iekļauts Tukuma novadā, tādējādi Kandavas novads tiekot likvidēts. Ministrija 2019. gada 19. jūlijā Tukumā esot rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tomēr šo konsultāciju laikā pašvaldības viedoklis pēc būtības neesot uzklausīts. Reformas sagatavošanas un īstenošanas laikā pašvaldība saņēmusi tikai formālas atbildes uz saviem jautājumiem, tās priekšlikumi neesot izvērtēti. Kandavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam, citstarp norādot arī uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Kandavas novads varot arī turpmāk pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība, un tā ekonomiskie rādītāji esot labāki nekā Tukuma novadam. Komisijas sēdē domes pārstāvis arī norādījis, ka Kandava ir potenciāls attīstības centrs, un izteicis gatavību censties panākt to, lai Kandava saņemtu reģionālās nozīmes attīstības centra statusu. Tomēr Komisija neesot izvērtējusi Kandavas novada domes, kā arī Tukuma, Jaunpils un Engures novadu domju izteiktos iebildumus. Kandavas novada dome izsaka viedokli, ka Saeima, pieņemot Ministru kabineta sagatavoto Likumprojektu, kura sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (turpmāk - anotācija) nebija pievienota informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem, un neatdodot to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, nav kontrolējusi izpildvaras rīcību un tādējādi pārkāpusi varas dalīšanas principu. Apstrīdētās normas neesot balstītas uz to sociālās ietekmes un to ieviešanai nepieciešamo pasākumu izvērtējumu, kā arī neesot pieņemtas uz ilgtspējīgu attīstību vērstā procedūrā. Tādējādi, pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas likumdošanas principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Kandavas novada dome uzsver, ka nav veikts attiecīgā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocību un trūkumu un iespējamo alternatīvo risinājumu izvērtējums, kā arī nav analizēta situācija, kādā Kandavas novada iedzīvotāji nonāks pēc reformas. Pētījumi, kurus Ministrija norāda kā reformas pamatojumu, neesot bijuši pabeigti pirms tam, kad ar Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445 tika apstiprināts konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Šie pētījumi esot izstrādāti paralēli reformas gaitai un pabeigti tikai tad, kad Likumprojekts jau izskatīts Saeimā. Turklāt pētījumi neietverot konkrētu pamatojumu tam, kāpēc Kandavas novads būtu iekļaujams Tukuma novadā. Tātad Kandavas novada domes apstrīdētās normas neesot pietiekami pamatotas un Saeima neesot pārliecinājusies par to, vai Ministrija šīs normas vispār ir izvērtējusi. Pieteikuma iesniedzēja arī pieļauj, ka tad, ja sabiedrības līdzdalības rezultāti Likumprojekta anotācijā būtu norādīti, Komisijas un Saeimas balsojuma rezultāts par apstrīdētajām normām varējis būt atšķirīgs. 3.14. Mazsalacas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Mazsalacas novads - Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti - tiekot pievienots Valmieras novadam, tādējādi Mazsalacas novads beidzot pastāvēt. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums esot sagatavots nepilnīgi, pieļaujot gan paviršības, gan loģikas kļūdas. Sākotnējā Ministrijas piedāvājumā pašvaldības pēc būtības esot atspoguļotas kā pakalpojumu sniedzējas un valsts deleģēto funkciju pildītājas, nemaz nepieminot to, ka pašvaldības primārais uzdevums ir tās iedzīvotāju gribas īstenošana. Pašvaldības robežu izmaiņas apdraudot kopienas iedzīvotāju identitāti un mazinot viņu iespējas ietekmēt savā dzīves telpā notiekošos procesus, tādējādi vājinot demokrātiju Latvijā. 2019. gada 5. jūnijā Valmierā esot notikušas Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Valmieras novadā, taču viedokļu paušanas laiks bijis ierobežots un konkrētas atbildes uz jautājumiem neesot sniegtas. Turklāt konsultācijas neesot protokolētas. Tādējādi reformas sagatavošanas laikā neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Mazsalacas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam. Reformu nevarot īstenot, ja nav zināmas teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu sniedzēju struktūra, pakalpojumu cenas un pieejamība jaunajā novadā, pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākās darba iespējas un kompensāciju mehānismi. Neesot sniegts pamatojums tam, ka Mazsalacas novada iekļaušana Valmieras novadā uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā, proti, ka tā veicinās uzņēmējdarbību, uzlabos ekonomisko situāciju, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī demogrāfiskos rādītājus. Mazsalacas novada dome esot precīzi definējusi novada turpmāko attīstību un uzskatot, ka novads ir spējīgs harmoniski un ilgtspējīgi attīstīties, nodrošinot iedzīvotājiem atbilstošu dzīves kvalitāti, mobilitātes, atpūtas, pilnveides un darba iespējas, kā arī savu ekonomisko izaugsmi, saglabājot vides kvalitāti un gādājot par sociālo stabilitāti. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas likumdošanas principiem. 4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstos norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Satversme un Harta neparedzot pašvaldības tiesības uz tai ar likumu noteiktās administratīvās teritorijas nemainību vai tiesības reformas ietvaros pieprasīt konkrētu administratīvo teritoriju. Jau Ministru kabineta sākotnēji Saeimai iesniegtajā Likumprojektā bijis paredzēts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, ka Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles novadam, Ilūkstes novads - Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils) novadam, Carnikavas novads - Ādažu novadam, Rugāju novads - Balvu novadam, Rundāles un Iecavas novadi - Bauskas novadam, Auces novads - Dobeles novadam, Ozolnieku novads - Jelgavas novadam, Salas novads - Jēkabpils novadam, Salacgrīvas un Alojas novadi - Limbažu novadam, Babītes novads - Mārupes novadam, Kandavas novads - Tukuma novadam un Mazsalacas novads - Valmieras novadam. Detalizēta informācija par reformu, tostarp tās mērķi un pamatojumu, esot sniegta vairākos Ministru kabineta pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos, Likumprojekta anotācijā, kā arī Ministrijas tīmekļvietnē pieejamos materiālos un citos dokumentos un pētījumos. Ministrijas sagatavotajos jauno novadu profilos citstarp sniegts jauno administratīvo teritoriju raksturojums, aplūkoti ar budžetu, investīcijām, darbspējīgo iedzīvotāju migrāciju, uzņēmējdarbību un izglītību saistīti jautājumi. Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" neesot noteikta no Hartas noteikumiem atšķirīga kārtība vai jaunas prasības, kas būtu jāņem vērā, veicot konsultēšanos ar pašvaldībām reformas ietvaros. Ministrija esot organizējusi konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, savlaicīgi nosūtot uzaicinājumus. No konsultāciju dalībnieku sarakstiem izrietot, ka tajās piedalījies ievērojams skaits pašvaldību deputātu. Priekšlikumi, kas skar pašvaldības, un dažādi iespējamie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi esot apspriesti arī Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā un trešajā lasījumā. Ministrijas pārstāvji Komisijas sēdēs esot snieguši pamatojumu Likumprojektā sākotnēji ietvertajiem risinājumiem un jauno novadu izveidei. Šajās sēdēs uzklausīts arī pašvaldību viedoklis un notikušas diskusijas par konkrētajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumiem. Lielākoties pašvaldību pārstāvji uzklausīti Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, taču atsevišķos gadījumos viņiem bijusi iespēja izteikties arī pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Turklāt Komisijas locekļu rīcībā bijuši Pieteikumu iesniedzēju pieņemtie lēmumi un no tām saņemtās vēstules, kurās izteikts viedoklis par reformu un attiecīgajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumiem, kā arī sniegta informācija par pašvaldības iedzīvotāju nostāju. Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Babītes novada domes priekšsēdētāja Andreja Ences viedoklis esot uzklausīts Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē, Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daigas Mieriņas viedoklis - 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs, Iecavas novada domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka viedoklis - 2020. gada 28. janvāra un 14. februāra sēdēs, Rugāju novada domes priekšsēdētājas Sandras Kapteines viedoklis - 2020. gada 31. janvāra sēdē, bet Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja Stefana Rāznas viedoklis - 2020. gada 31. janvāra, 14. un 25. februāra sēdēs. Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Daci Mažānovu Komisija uzklausījusi 2020. gada 11. februāra sēdē, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu un Alojas novada domes priekšsēdētāju Valdi Bārdu - 2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs, Rundāles novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani un Salas novada domes priekšsēdētāju Irēnu Sproģi - 2020. gada 14. februāra sēdē, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku - 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs. Savukārt Auces novada domes priekšsēdētājas Vijas Keršus, Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa un Kandavas novada domes priekšsēdētājas Ingas Priedes viedoklis uzklausīts Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Ilūkstes, Salas, Alojas un Kandavas novadu domju pārstāvji uzklausīti arī Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Jautājums par jauna - Sēlijas - novada izveidošanu citstarp esot apspriests Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz jaunajiem Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadiem. Gatavību apvienoties šādā novadā paudušas Ilūkstes, Jaunjelgavas, Salas un citu novadu pašvaldības. Ministrijas pārstāvis esot norādījis, ka jautājums par Sēlijas kultūrvēsturisko identitāti risināms ar citiem instrumentiem. Sēlijas novads nebūtu ilgtermiņā dzīvotspējīgs modelis, un iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem šajā teritorijā varētu pasliktināties. Potenciālajā novadā neesot arī attīstības centra. Komisija esot aicinājusi pašvaldības par iespējamo Sēlijas novada administratīvo centru izvēlēties Aizkraukli vai Jēkabpili, tomēr pašvaldības esot uzstājušas uz to, lai novada administratīvais centrs būtu Viesīte. Galu galā Komisija priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi noraidījusi. Attiecībā uz Kandavas novada domes argumentu par to, ka Saeima, nesūtot Likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, pārkāpusi valsts varas dalīšanas principu, Saeimas atbildes rakstā norādīts: Saeima šādu lēmumu var pieņemt vienīgi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, bet normatīvie akti neparedz gadījumus, kad komisijai būtu pienākums šādu priekšlikumu iesniegt. Tādējādi, pēc Saeimas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši Hartas prasībām. Pašvaldībām esot bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu savus viedokļus, un konsultācijas nevarot uzskatīt par formālām. Konkrēti administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi apspriesti gan Komisijas, gan Saeimas sēdēs. Apstrīdētās normas esot izstrādātas un pieņemtas normatīvajos aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā, ievērojot labas likumdošanas principu. Tāpat tās atbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un citiem principiem. 5. Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. 2019. gada 5. jū …