Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vi

Satversmes tiesas spriedums Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.

1. un 41.
2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
3. un
4. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas
5. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
6. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā
7. gada
8. jūnijā lietā Nr. 2020-41-0106 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa, pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un Mazsalacas novada domes pieteikumiem, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
9. pantu un Satversmes tiesas likuma
10. panta
11. un
12. punktu,
13. panta pirmās daļas
14. punktu,
15. panta pirmo daļu un 28.1 pantu, rakstveida procesā
16. gada
17. maija tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.
18. un 41.
19. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
20. un
21. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas
22. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
23. pantam". Konstatējošā daļa
24. Saeima
25. gada
26. decembrī pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk -
27. gada Administratīvo teritoriju likums), kas stājās spēkā
28. gada
29. decembrī. Šā likuma
30. pielikums "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības" noteica, ka Latvijā ir šādi novadi: 1) Alojas novads, kurā ietilpst Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku un Staiceles pagasti (pielikuma
31. punkts); 2) Auces novads, kurā ietilpst Auces pilsēta un Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasti (pielikuma
32. punkts); 3) Babītes novads, kurā ietilpst Babītes pagasts un Salas pagasts (pielikuma
33. punkts); 4) Carnikavas novads (pielikuma
34. punkts); 5) Iecavas novads (pielikuma
35. punkts); 6) Ilūkstes novads, kurā ietilpst Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti (pielikuma
36. punkts); 7) Jaunjelgavas novads, kurā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti (pielikuma
37. punkts); 8) Kandavas novads, kurā ietilpst Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti (pielikuma
38. punkts); 9) Mazsalacas novads, kurā ietilpst Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti (pielikuma
39. punkts); 10) Ozolnieku novads, kurā ietilpst Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti (pielikuma
40. punkts); 11) Rugāju novads, kurā ietilpst Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts (pielikuma
41. punkts); 12) Rundāles novads, kurā ietilpst Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti (pielikuma
42. punkts); 13) Salacgrīvas novads, kurā ietilpst Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti (pielikuma
43. punkts); 14) Salas novads, kurā ietilpst Salas pagasts un Sēlpils pagasts (pielikuma
44. punkts).
45. gada
46. jūnijā Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk - Administratīvo teritoriju likums), kas stājās spēkā
47. gada
48. jūnijā. Atbilstoši šā likuma pielikumam "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" (turpmāk - Administratīvo teritoriju likuma pielikums) Latvijā tika izveidotas 42 pašvaldības. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikumu tā sākotnējā redakcijā: 1) Daudzeses pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Staburaga pagasts un Sunākstes pagasts atrodas Aizkraukles novadā (pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.
49. un 8.
50. apakšpunkts); 2) Bebrenes pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Subates pilsēta un Šēderes pagasts ietilpst Augšdaugavas novadā (pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.
51. un 10.
52. apakšpunkts); 3) Carnikavas pagasts ietilpst Ādažu novadā (pielikuma 11.
53. apakšpunkts); 4) Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts ietilpst Balvu novadā (pielikuma 12.
54. un 12.
55. apakšpunkts); 5) Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta ietilpst Bauskas novadā (pielikuma 13.
56. un 13.
57. apakšpunkts); 6) Rundāles pagasts, Svitenes pagasts un Viesturu pagasts ietilpst Bauskas novadā (pielikuma 13.13., 13.
58. un 13.
59. apakšpunkts); 7) Auces pilsēta, Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts un Vītiņu pagasts ietilpst Dobeles novadā (pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.
60. un 16.
61. apakšpunkts); 8) Cenu pagasts, Ozolnieku pagasts un Salgales pagasts ietilpst Jelgavas novadā (pielikuma 18.1., 18.
62. un 18.
63. apakšpunkts); 9) Salas pagasts un Sēlpils pagasts ietilpst Jēkabpils novadā (pielikuma 19.
64. un 19.
65. apakšpunkts); 10) Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pagasts un Salacgrīvas pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.
66. un 23.
67. apakšpunkts); 11) Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.
68. un 23.
69. apakšpunkts); 12) Babītes pagasts un Salas pagasts ietilpst Mārupes novadā (pielikuma 27.
70. un 27.
71. apakšpunkts); 13) Cēres pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Matkules pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts ietilpst Tukuma novadā (pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.
72. un 39.
73. apakšpunkts); 14) Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts un Skaņkalnes pagasts ietilpst Valmieras novadā (pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.
74. un 41.
75. apakšpunkts). Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu
76. punktam šā likuma pielikuma 13.
77. apakšpunkts par Iecavas pilsētas statusu stājas spēkā
78. gada
79. jūlijā. Saeima
80. gada
81. martā pieņēma likumu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas stājās spēkā
82. gada
83. martā. Ar šā likuma
84. punktu Administratīvo teritoriju likuma pielikums papildināts ar jaunu 11.2., 23.
85. un 27.
86. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma
87. punktam Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.
88. apakšpunkts par Ādažu pilsētas statusu un 27.
89. apakšpunkts par Mārupes pilsētas statusu stājas spēkā
90. gada
91. jūlijā. Tādējādi šā sprieduma pieņemšanas dienā spēkā esošajā Administratīvo teritoriju likuma pielikuma redakcijā 23.
92. un 23.
93. apakšpunkts, saskaņā ar kuriem Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā, uzskatāmi attiecīgi par 23.
94. un 23.
95. apakšpunktu. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu
96. punkta pirmajam teikumam (redakcijā, kas stājās spēkā
97. gada
98. jūnijā) līdzšinējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz
99. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā
100. gada
101. jūlijā.
102. Satversmes tiesā tika ierosinātas vairākas lietas par Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām, citstarp pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un Mazsalacas novada domes (turpmāk - Pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Lai veicinātu lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
103. panta sesto daļu, šīs lietas tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2020-41-0106 piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.
104. un 41.
105. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
106. un
107. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas
108. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
109. pantam".
110. Pieteikumu iesniedzējas - Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome, Iecavas novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada dome, Salas novada dome, Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas novada dome un Mazsalacas novada dome - uzskata, ka Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.15., 23.16., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.
111. un 41.
112. apakšpunkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas), kas paredz attiecīgo novadu reformēšanu, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) un Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) normām. 3.
113. Jaunjelgavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.
114. un 8.
115. apakšpunkta atbilstību Satversmes
116. un
117. pantam, Hartas
118. panta trešajai un sestajai daļai un
119. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Jaunjelgavas novads - Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti - tiekot iekļauts Aizkraukles novadā, tādējādi Jaunjelgavas novads beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
120. gada
121. jūnijā Aizkrauklē notikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk arī - Ministrija) rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras paredzēts apvienot Aizkraukles novadā. Tomēr tikšanās laikā neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus. Turklāt uz konsultācijām neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji. Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju (turpmāk - Komisija), kura bijusi atbildīga par Saeimai
122. gada
123. oktobrī iesniegto likumprojektu Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (turpmāk - Likumprojekts), kā arī citas atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas par savu nostāju attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk arī - reforma), proti, plānoto Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam, tostarp par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Pieteikuma iesniedzēja esot atbalstījusi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu. Pēc Jaunjelgavas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas, neievērojot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus. Citstarp neesot veikti reformu pamatojoši pētījumi, sociālās ietekmes izvērtējums, riska novērtēšanas pasākumi, kā arī neesot notikusi pienācīga konsultēšanās ar pašvaldību. Esot pārkāpts arī subsidiaritātes princips, jo Pieteikuma iesniedzēja spējusi pildīt visus savus uzdevumus un ne Ministrija, ne kāda cita institūcija neesot pamatojusi pretējo. Reformas gaitā neesot pamatots tas, ka lielākās pašvaldībās būs lielāka ekonomiskā izaugsme vai ka novadu apvienošanas rezultātā samazināsies administratīvie izdevumi. Gluži otrādi - resursu koncentrācijas rezultātā pasliktināšoties pakalpojumu pieejamība Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem. Pēc reformas samazināšoties arī iedzīvotāju pārstāvība apvienotās pašvaldības domē un līdz ar to iedzīvotāju iesaiste vietējo jautājumu izlemšanā. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Jaunjelgavas novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus. Turklāt līdz
124. gada
125. jūlijam, kad jāsāk darboties jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Jaunjelgavas novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.
126. Ilūkstes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.
127. un 10.
128. apakšpunkta atbilstību Satversmes
129. un
130. pantam, Hartas
131. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
132. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Ilūkstes novads - Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes, Dvietes, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti - tiekot iekļauts Augšdaugavas novadā un līdz ar to Ilūkstes novads tiekot likvidēts. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Daugavpils novadā, esot notikušas
133. gada
134. augustā Daugavpilī. Tomēr šo konsultāciju laikā jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības vispār neesot sniegtas. Ilūkstes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz Ilūkstes novada pievienošanu Daugavpils novadam, tostarp par veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, atbilstoši kuriem vairums iedzīvotāju izteikuši atbalstu viedoklim par līdzšinējā novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu. Pašvaldība kopā ar vairākām citām pašvaldībām arī atbalstījusi jauna - Sēlijas - novada izveidi. Pieņemot Likumprojektu, attieksme pret pašvaldībām esot bijusi atšķirīga. Proti, dažas līdzšinējam Ilūkstes novadam iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgas pašvaldības saglabājušas savu statusu, bet citas, tostarp Ilūkstes novads, ne. Ilūkstes novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un ka, tās pieņemot, nav ievēroti demokrātiskas valsts un labas likumdošanas principi, kā arī parlamentārās tradīcijas. Tāpat apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā neesot pamatots tas, ka pašvaldība nebūtu bijusi spējīga pildīt savus uzdevumus, un neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Tādējādi šīs normas neatbilstot reformas mērķim, kā arī pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ilūkstes novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem, tostarp kritērijam, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, - jaunajā Augšdaugavas novadā tāda neesot. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā arī neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses. Turklāt līdz
135. gada
136. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi attiecīgās apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.
137. Carnikavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.
138. apakšpunkta atbilstību Satversmes
139. pantam un
140. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas
141. panta sestajai daļai un
142. pantam. Ar šo apstrīdēto normu līdzšinējais Carnikavas novads tiekot likvidēts un kā Carnikavas pagasts pievienots Ādažu novadam. Ministrija
143. gada
144. jūlijā Ādažos rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Tomēr Carnikavas novada domes pārstāvju viedoklis neesot ticis fiksēts un atspoguļots nevienā no dokumentiem, kas saistīti ar Likumprojektu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas neatbilstot reformas mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm. Carnikavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam, citstarp atsaucoties uz aptaujā noskaidroto iedzīvotāju viedokli. Carnikavas novada domes apstrīdētā norma esot pieņemta, pārkāpjot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Carnikavas novada dome uzsver, ka konsultācijas ar pašvaldību notikušas par Ministru kabineta
145. gada
146. maija informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - Ministru kabineta
147. gada
148. maija informatīvais ziņojums) ietverto risinājumu. Savukārt likumdevēja pieņemtais galīgais risinājums no tā ievērojami atšķiroties, tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada iedzīvotāji un dome būtu iepazīstināti ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu. Turklāt uz pašvaldības priekšlikumiem un iebildumiem vismaz vienu reizi būtu jāatbild pēc būtības, taču Pieteikuma iesniedzēja šādu atbildi neesot saņēmusi. Pierīgas pašvaldībām izvirzītais kritērijs par 15 000 iedzīvotāju esot formāls, un likumdevējs to neesot pamatojis. Carnikavas novada pašvaldība esot atzīstama par izņēmuma gadījumu, kas prasa atšķirīgu pieeju, vērtējot novada atbilstību reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Pieņemot Carnikavas novada domes apstrīdēto normu, likumdevējs neesot izvērtējis tieši šā novada situāciju un reformas negatīvo ietekmi uz novada iedzīvotājiem, tostarp viņu labklājību un demokrātiskās līdzdalības tiesībām. 3.
149. Rugāju novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.
150. un 12.
151. apakšpunkta atbilstību Satversmes
152. un
153. pantam, Hartas
154. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
155. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Rugāju novads - Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts - tiekot pievienots Balvu novadam, tādējādi Rugāju novads tiekot likvidēts.
156. gada
157. jūnijā Balvos esot notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Balvu novadā. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties.
158. gada
159. novembrī Ministrija esot organizējusi tikšanos ar Rugāju novada iedzīvotājiem, tomēr arī to nevarot uzskatīt par konsultēšanos Hartas izpratnē, jo tās gaitā neesot sniegts pamatojums tam, kāpēc Rugāju novads būtu jāpievieno Balvu novadam. Rugāju novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Rugāju novada pievienošanu Balvu novadam, citstarp atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Tomēr Rugāju novada dome neesot saņēmusi no Ministrijas pietiekamu informāciju, lai varētu īstenot padziļinātu diskusiju ar iedzīvotājiem. Tādējādi Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Šīs normas neesot pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā, un tās neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Rugāju novada dome uzsver, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses. Turklāt līdz
160. gada
161. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Rugāju novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.
162. Iecavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.
163. un 13.
164. apakšpunkta atbilstību Satversmes
165. pantam un
166. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas
167. panta sestajai daļai un
168. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Iecavas novads tiekot likvidēts un kā Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta pievienots Bauskas novadam. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Bauskas novadā, esot notikušas
169. gada
170. jūnijā Bauskā. Tomēr to laikā atbildes uz deputātu jautājumiem neesot sniegtas. Iecavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, citas valsts institūcijas un amatpersonas, kā arī biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Pašvaldību savienība), ka nepiekrīt Ministrijas piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, proti, Iecavas novada pievienošanai Bauskas novadam, citstarp norādot arī uz aptaujā izteikto iedzīvotāju viedokli par sava novada saglabāšanu. Iekļaujot Iecavas novadu Bauskas novadā, varētu tikt apdraudēta Iecavas novada kultūrvēsturiskā identitāte un iedzīvotāju lokālās piederības izjūta, kā arī samazinātas viņu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs, jo lēmumu pieņemšanas centrs attālināšoties. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot bažas par iedzīvotāju nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību. Vietējo kopienu viedoklis reformas sagatavošanas un īstenošanas laikā esot ignorēts, un Iecavas novada domes apstrīdētās normas citstarp neatbilstot arī pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. 3.
171. Rundāles novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.3., 13.
172. un 13.
173. apakšpunkta atbilstību Satversmes
174. un
175. pantam, Hartas
176. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
177. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām Rundāles novads - Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti - tiekot iekļauts Bauskas novadā un tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Ministrija
178. gada
179. jūnijā Bauskā rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Bauskas novadā, taču pašvaldības pārstāvjiem neesot bijusi iespēja uzdot savus jautājumus. Turklāt pašvaldības iedzīvotāji nemaz neesot aicināti uz šīm konsultācijām. Rundāles novada dome, citstarp norādot uz veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadiem. Ministrijas sniegtās atbildes bijušas formālas un vispārīgas, domes argumenti neesot izvērtēti pēc būtības. Rundāles novada dome norāda, ka spējusi pilnībā veikt visas pašvaldībai paredzētās funkcijas un uzdevumus. Rundāles novada iekļaušana Bauskas novadā esot notikusi, neizvērtējot iespējamos Rundāles novada iedzīvotāju ieguvumus un zaudējumus. Novadu apvienošana citstarp esot saistīta ar risku, ka var tikt likvidēta Rundāles novada Mūzikas un mākslas skola, tāpat tikšot kavēta arī Rundāles novada turpmākā izaugsme, jo finanšu resursi tikšot novirzīti citu pašvaldību kredītsaistību dzēšanai vai situācijas uzlabošanai mazāk attīstītās teritorijās. Pieņemot attiecīgās apstrīdētās normas, esot pārkāpts labas likumdošanas princips, un šīs normas neatbilstot arī pašvaldības un samērīguma principiem. 3.
180. Auces novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.
181. un 16.
182. apakšpunkta atbilstību Satversmes
183. un
184. pantam, Hartas
185. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
186. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Auces novads - Auces pilsēta, kā arī Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasti - tiekot iekļauts Dobeles novadā un līdz ar to Auces novads tiekot likvidēts. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Dobeles novadā, notikušas
187. gada
188. jūlijā Dobelē. Atbildes pēc būtības uz Auces novada domes deputātu jautājumiem nedz tikšanās laikā, nedz arī vēlāk rakstveidā neesot sniegtas. Ministrija arī neesot analizējusi līdzšinējo pašvaldību darbību, tostarp spēju īstenot savas autonomās funkcijas vai nodrošināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksas. Auces novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Auces novada pievienošanu Dobeles novadam, citstarp atsaucoties uz veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Reforma esot atrauta no reģionālās attīstības un citu nozaru reformu plāniem, un neesot ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija centros, kuru skaits turpmāk būs mazāks, uzlabos kopējo valsts ekonomisko un sociālo situāciju. Auces novada dome arī aicinājusi Komisiju apsvērt iespēju Auces novada administratīvajai teritorijai pievienot līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus, kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā. Konsultēšanos ar iedzīvotājiem reformas gaitā Auces novada dome uzskata par nepietiekamu salīdzinājumā ar publisko apspriešanu, kas organizēta citos iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Ne Ministru kabinets, ne Saeima neesot paredzējuši precīzas juridiskās procedūras, kas būtu jāievēro konsultācijās ar pašvaldībām, un šā iemesla dēļ Ministrijas un pašvaldību konsultācijas notikušas nepienācīgi, to rezultāti neesot fiksēti un nekāds izvērtējums neesot sekojis. Auces novada dome uzskata, ka līdzšinējais novads spēja pildīt visas tam likumā noteiktās autonomās funkcijas un atbilst visiem novadu veidošanas kritērijiem. Auces pilsēta esot uzskatāma par vēsturisku reģionālas nozīmes attīstības centru. Pašvaldība esot spējusi piesaistīt nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībai, un novadā esot iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība. Tāpat Auces novadā esot perspektīva vidusskola un esot iespējams izveidot efektīvus izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi, pēc Auces novada domes ieskata, īstenojot reformu, nav veiktas konsultācijas ar pašvaldības domi un iedzīvotājiem un nav pienācīgi izvērtēta iespēja saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Domes apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot pašvaldības, subsidiaritātes, labas likumdošanas un samērīguma principus. 3.
189. Ozolnieku novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.
190. un 18.
191. apakšpunkta atbilstību Satversmes
192. un
193. pantam, kā arī Hartas
194. panta sestajai daļai un
195. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Ozolnieku novads - Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti - tiekot iekļauts Jelgavas novadā, līdz ar to Ozolnieku novads beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
196. gada
197. jūnijā Jelgavā notikušas Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Taču iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes neesot bijusi, turklāt pašvaldības iedzīvotāji uz konsultācijām neesot aicināti. Ozolnieku novada dome informējusi Ministriju un Komisiju par savu viedokli attiecībā uz plānoto Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Tomēr domes argumenti neesot izvērtēti pēc būtības. Pieteikuma iesniedzējas apstrīdētās normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un būtiski pārkāpjot labas likumdošanas principu, citstarp bez pamatojuma saīsinot deputātiem debatēs atvēlēto runas laiku un nenodrošinot Likumprojekta pienācīgu apspriešanu Saeimā otrajā lasījumā. Turklāt tikai Likumprojekta trešajā lasījumā esot nolemts jauno Jelgavas novadu veidot no diviem, nevis trim novadiem, nodalot no tā Jelgavas pilsētu, bet saglabājot tai novada attīstības centra statusu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai neesot dota pilnvērtīga iespēja izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par attīstības centra statusa noteikšanu Ozolniekiem, tādējādi nodrošinot attīstības centra atrašanos novadā, nevis ārpus tā. Tāpat attiecīgās apstrīdētās normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem. Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji neko neiegūšot, jo, visticamāk, palielināšoties administratīvās izmaksas un saistības uz vienu iedzīvotāju, netikšot saglabātas brīvpusdienas visu klašu skolēniem, samazināšoties iedzīvotāju pārstāvības iespējas un attiecīgi arī iespējas ietekmēt jaunās pašvaldības domes lēmumus. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ozolnieku novada dome uzsver, ka reformas gaitā un arī lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, kā Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošanas rezultātā, turklāt administratīvajam centram atrodoties ārpus novada robežām, varētu palielināties pārvaldes efektivitāte. Neesot analizēts arī tas, kuri lēmumu pieņemšanas procesi vai kuru pakalpojumu sniegšanas procesi līdzšinējās pašvaldībās būtu uzskatāmi par neefektīviem. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas gaitā neesot sniegti un arī lietas materiālos neesot atrodami konkrēti, vienīgi uz Ozolnieku novadu attiecināmi argumenti un apsvērumi, kas pamatotu nepieciešamību novadu likvidēt. Sagatavojot reformu, neesot ņemta vērā Ozolnieku novada specifiskā situācija un reformas ietekme tieši uz šā novada iedzīvotājiem. Turklāt sākotnēji esot plānota triju pašvaldību - Jelgavas pilsētas, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novadu - apvienošana, par ko bijusi runa arī konsultācijās ar Ministriju. Jaunais Jelgavas novads neatbilstot arī reformas ietvaros noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, jo tā teritorijā neesot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Šāds izņēmums neesot pamatots ar racionāliem apsvērumiem. Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kas nevarot tikt nodrošinātas līdz
198. gada
199. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji zaudēšot iespēju pilnvērtīgi lemt par sava novada attīstību un savas dzīves saimniecisko jautājumu risināšanas virzieniem. Tātad, pieņemot Ozolnieku novada domes apstrīdētās normas, likumdevējs esot rīkojies patvaļīgi. 3.
200. Salas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 19.
201. un 19.
202. apakšpunkta atbilstību Satversmes
203. un
204. pantam, Hartas
205. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
206. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Salas novads - Salas pagasts un Sēlpils pagasts - iekļauts Jēkabpils novadā, tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Pieteikuma iesniedzēja neesot saņēmusi no Ministrijas pietiekamu informāciju un piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma pamatojumu, tāpēc arī neesot varējusi veikt jēgpilnus pasākumus iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai. Turklāt Salas novada domei esot bijis zināms, ka Ministrija vērsusies pret Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tāpēc neesot bijis skaidrības par to, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Tomēr Salas novada iedzīvotāji pašorganizēšanās rezultātā apkopojuši savu viedokli par plānoto reformu. Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Jēkabpils novadā, notikušas
207. gada
208. jūnijā Jēkabpilī. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties. Salas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam, citstarp norādot uz to, ka līdz šim spējusi pildīt visas pašvaldībai noteiktās funkcijas un arī Ministrijas apkopotie dati neliecina par to, ka reforma sasniegs tās mērķi. Ja Salas novadu nav iespējams saglabāt kā patstāvīgu administratīvo teritoriju, tad šis novads būtu apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem. Kā alternatīvu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu Pieteikuma iesniedzēja arī atbalstījusi jauna - Sēlijas - novada izveidi, apvienojot šajā vēsturiskajā teritorijā esošās pašvaldības. Tādējādi Salas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Šīs normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī reformas mērķim. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salas novada dome norāda, ka lietā nav informācijas par to, ka pašvaldība būtu informēta par tās apstrīdēto normu pamatojumu, kam vajadzētu būt balstītam uz konkrētiem pētījumiem. Salas novada domes iesniegtie priekšlikumi un iebildumi pēc būtības neesot izvērtēti. Pievienojot Salas novadu jaunajam Jēkabpils novadam, likumdevējs neesot ievērojis vairākus novadu veidošanas kritērijus. Turklāt līdz
209. gada
210. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas pilsoņiem nodrošinātu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Salas novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām. 3.
211. Salacgrīvas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.
212. un 23.
213. apakšpunkta atbilstību Satversmes
214. un
215. pantam, kā arī Hartas
216. panta sestajai daļai un
217. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Salacgrīvas novads - Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti - esot pievienots Limbažu novadam un tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīgs novads.
218. gada
219. jūlijā Limbažos esot notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Limbažu novadā. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un atbildes Ministrijas pārstāvji neesot snieguši pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties. Salacgrīvas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto novada apvienošanu ar Alojas un Limbažu novadiem, citstarp atsaucoties arī uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Esot atbalstīta arī ideja veidot jaunu - Piejūras - novadu, kurā varētu apvienot Saulkrastu un Salacgrīvas novadus, kā arī Limbažu novada Skultes pagastu, taču šis priekšlikums neesot pienācīgi apspriests. Pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas, neievērojot normatīvajos aktos noteikto procesuālo kārtību un būtiski pārkāpjot labas likumdošanas principu. Turklāt neesot noregulēts jautājums par to, kā reforma tiks īstenota, tostarp par to, kāda būs ievēlēto vietējo kopienu pārstāvju kompetence un tiesības. Tāpat neesot skaidrs, vai mainīsies pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbības nosacījumi un vai būs iespējams nodrošināt šobrīd dažādās pašvaldībās pieejamos sociālos pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav konstatējami tieši Salacgrīvas novada iedzīvotāju ieguvumi no reformas. Proti, Salacgrīvas novada iedzīvotāji reformas rezultātā zaudēšot resursus. Tāpat samazināšoties Salacgrīvas novada iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā un saglabāt savu lokālo identitāti. Tādējādi, pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst reformas mērķim un pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salacgrīvas novada dome uzsver, ka arī likumdevēja politiskajiem apsvērumiem ir jābūt balstītiem uz noteiktiem, visiem novadiem vienlīdzīgi piemērojamiem kritērijiem. Salacgrīvas novads, tāpat kā Saulkrastu novads, esot atzīstams par potenciālu attīstības centru, ko apstiprinot arī Ministrijas pasūtītais pētījums. Tādējādi Saeimas lēmums likvidēt Salacgrīvas novadu, bet saglabāt Saulkrastu novadu esot atzīstams par patvaļīgu. Reformas gaitā un lietas sagatavošanas laikā neesot sniegts pamatojums tam, ka Salacgrīvas, Alojas un Limbažu novadu apvienošanas rezultātā tiks sasniegts jebkāds sabiedrības kopējā labuma mērķis, palielināta pārvaldes efektivitāte vai uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte. Reformas veicēji neesot vērtējuši Salacgrīvas novada konkrētos apstākļus, un nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi konkrētas atbildes uz Pieteikuma iesniedzējas priekšlikumiem un iebildumiem. Tāpēc esot uzskatāms, ka tie nav izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām. Arī lemjot jautājumu par Piejūras novada veidošanu, proti, risinājumu, kas labāk atbilstu Salacgrīvas novada iedzīvotāju vēlmei saglabāt savu identitāti un viņu paustajam viedoklim, Saeimā neesot izvirzīti nekādi argumenti, bet pieņemts ar izteiktajiem viedokļiem nesaistīts lēmums. Turklāt neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kas gluži objektīvi nevarot tikt nodrošinātas līdz
220. gada
221. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. 3.
222. Alojas novada dome pēc būtības apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.
223. un 23.
224. apakšpunkta atbilstību Satversmes
225. pantam un
226. panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī Hartas
227. panta sestajai daļai un
228. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām Alojas novads - Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku un Staiceles pagasti - esot pievienots Limbažu novadam, tādējādi Alojas novads beigšot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Ministrija
229. gada
230. jūlijā Limbažos esot rīkojusi konsultācijas ar visu to pašvaldību deputātiem, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Tomēr šajās konsultācijās neesot sniegts pamatojums apvienotā Limbažu novada izveidošanai, tāpat Ministrijas pārstāvji uz pašvaldību deputātu uzdotajiem jautājumiem neesot snieguši atbildes pēc būtības. Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz plānoto novada apvienošanu ar Limbažu un Salacgrīvas novadiem, citstarp norādot uz novada iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Ministrija esot sniegusi vienīgi vispārīgas atbildes. Alojas novada dome uzskata, ka reformas ietvaros tiek likvidēta ilgtspējīga pašvaldība, kura varējusi gan salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā nodrošināt visu tai likumos noteikto funkciju izpildi, gan sniegt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Visas reformas gaitā nekad neesot sniegts tāds pierādījumos un pētījumos balstīts izvērtējums, kas pamatotu Alojas novada reformēšanas nepieciešamību. Tādējādi Alojas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī reformas mērķim. 3.
231. Babītes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 27.
232. un 27.
233. apakšpunkta atbilstību Satversmes
234. un
235. pantam, kā arī Hartas
236. panta sestajai daļai un
237. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Babītes novads - Babītes pagasts un Salas pagasts - tiekot iekļauts Mārupes novadā un līdz ar to Babītes novads tiekot likvidēts.
238. gada
239. jūnijā Mārupē notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Mārupes novadā. Ne tikšanās laikā, ne vēlāk rakstveidā no Ministrijas neesot saņemtas atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem. Turklāt iedzīvotāji uz konsultācijām nemaz neesot aicināti. Reformas sagatavotāju komunikācija ar sabiedrību esot bijusi formāla - pašvaldību viedoklis neesot ticis uzklausīts un ņemts vērā. Babītes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz Babītes un Mārupes novadu apvienošanu. Līdzšinējais Babītes novads un Mārupes novads esot ļoti atšķirīgi pēc savas teritorijas rakstura un apbūves struktūras. Babītes novads veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, spējot nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Babītes novads neatbilstot vienīgi iedzīvotāju skaita kritērijam, taču jau tuvākajos gados iedzīvotāju skaits novadā varētu sasniegt 15
240. Lielāks iedzīvotāju skaits pats par sevi negarantējot efektivitātes uzlabošanos vai spēju piesaistīt labākus speciālistus. Ministrijas apgalvojumi par reformas ieguvumiem esot vispārīgi un nebalstoties uz konkrētiem argumentiem, apsvērumiem vai izvērtējumu. Jaunais Mārupes novads arī neatbilstot novadu izveides kritērijam attiecībā uz savienojoša sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana no viena apvienojamā novada uz otru esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos Rīgā. Turklāt ievērojami samazināšoties pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt vietējas nozīmes jautājumu risināšanu. Apstrīdētās normas neesot pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā citstarp tādēļ, ka pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saīsināts debašu laiks. Turklāt pēc Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas joprojām palikusi virkne neatbildētu jautājumu, kuru izpēte un risināšana atlikta uz vēlāku laiku. Babītes novada dome uzskata, ka ar tās apstrīdētajām normām netiek sasniegts reformas mērķis un šīs normas neatbilst pašvaldības, labas likumdošanas un samērīguma principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Babītes novada dome uzsver, ka reformas gaitā un lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, ka Babītes un Mārupes novadu apvienošanas rezultātā tiešām palielināsies pārvaldes efektivitāte. Šie novadi jau šobrīd esot vienlīdz efektīvi, un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ievērojami pārsniedzot citu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat neesot veikti aprēķini un noteikti kritēriji, kas pamatotu optimālu vienas administrācijas vadībā uzturamās teritorijas lielumu, tādēļ esot uzskatāms, ka jaunā Mārupes novada administratīvās teritorijas robežas noteiktas patvaļīgi un prettiesiski. Turklāt nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi konkrētas atbildes uz domes priekšlikumiem un iebildumiem, tāpēc esot uzskatāms, ka tie nav izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām. Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevarot tikt nodrošinātas līdz
241. gada
242. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes. 3.
243. Kandavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.
244. un 3.
245. apakšpunkta atbilstību Satversmes
246. un
247. pantam, kā arī Hartas
248. panta sestajai daļai un
249. pantam. Ar tās apstrīdētajām normām līdzšinējais Kandavas novads - Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti - tiekot iekļauts Tukuma novadā, tādējādi Kandavas novads tiekot likvidēts. Ministrija
250. gada
251. jūlijā Tukumā esot rīkojusi konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tomēr šo konsultāciju laikā pašvaldības viedoklis pēc būtības neesot uzklausīts. Reformas sagatavošanas un īstenošanas laikā pašvaldība saņēmusi tikai formālas atbildes uz saviem jautājumiem, tās priekšlikumi neesot izvērtēti. Kandavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam, citstarp norādot arī uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Kandavas novads varot arī turpmāk pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība, un tā ekonomiskie rādītāji esot labāki nekā Tukuma novadam. Komisijas sēdē domes pārstāvis arī norādījis, ka Kandava ir potenciāls attīstības centrs, un izteicis gatavību censties panākt to, lai Kandava saņemtu reģionālās nozīmes attīstības centra statusu. Tomēr Komisija neesot izvērtējusi Kandavas novada domes, kā arī Tukuma, Jaunpils un Engures novadu domju izteiktos iebildumus. Kandavas novada dome izsaka viedokli, ka Saeima, pieņemot Ministru kabineta sagatavoto Likumprojektu, kura sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (turpmāk - anotācija) nebija pievienota informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem, un neatdodot to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, nav kontrolējusi izpildvaras rīcību un tādējādi pārkāpusi varas dalīšanas principu. Apstrīdētās normas neesot balstītas uz to sociālās ietekmes un to ieviešanai nepieciešamo pasākumu izvērtējumu, kā arī neesot pieņemtas uz ilgtspējīgu attīstību vērstā procedūrā. Tādējādi, pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas likumdošanas principiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Kandavas novada dome uzsver, ka nav veikts attiecīgā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocību un trūkumu un iespējamo alternatīvo risinājumu izvērtējums, kā arī nav analizēta situācija, kādā Kandavas novada iedzīvotāji nonāks pēc reformas. Pētījumi, kurus Ministrija norāda kā reformas pamatojumu, neesot bijuši pabeigti pirms tam, kad ar Ministru kabineta
252. gada
253. septembra rīkojumu Nr. 445 tika apstiprināts konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Šie pētījumi esot izstrādāti paralēli reformas gaitai un pabeigti tikai tad, kad Likumprojekts jau izskatīts Saeimā. Turklāt pētījumi neietverot konkrētu pamatojumu tam, kāpēc Kandavas novads būtu iekļaujams Tukuma novadā. Tātad Kandavas novada domes apstrīdētās normas neesot pietiekami pamatotas un Saeima neesot pārliecinājusies par to, vai Ministrija šīs normas vispār ir izvērtējusi. Pieteikuma iesniedzēja arī pieļauj, ka tad, ja sabiedrības līdzdalības rezultāti Likumprojekta anotācijā būtu norādīti, Komisijas un Saeimas balsojuma rezultāts par apstrīdētajām normām varējis būt atšķirīgs. 3.
254. Mazsalacas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.
255. un 41.
256. apakšpunkta atbilstību Satversmes
257. pantam un
258. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas
259. panta sestajai daļai un
260. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Mazsalacas novads - Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti - tiekot pievienots Valmieras novadam, tādējādi Mazsalacas novads beidzot pastāvēt. Ministru kabineta
261. gada
262. maija informatīvais ziņojums esot sagatavots nepilnīgi, pieļaujot gan paviršības, gan loģikas kļūdas. Sākotnējā Ministrijas piedāvājumā pašvaldības pēc būtības esot atspoguļotas kā pakalpojumu sniedzējas un valsts deleģēto funkciju pildītājas, nemaz nepieminot to, ka pašvaldības primārais uzdevums ir tās iedzīvotāju gribas īstenošana. Pašvaldības robežu izmaiņas apdraudot kopienas iedzīvotāju identitāti un mazinot viņu iespējas ietekmēt savā dzīves telpā notiekošos procesus, tādējādi vājinot demokrātiju Latvijā.
263. gada
264. jūnijā Valmierā esot notikušas Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Valmieras novadā, taču viedokļu paušanas laiks bijis ierobežots un konkrētas atbildes uz jautājumiem neesot sniegtas. Turklāt konsultācijas neesot protokolētas. Tādējādi reformas sagatavošanas laikā neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Mazsalacas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam. Reformu nevarot īstenot, ja nav zināmas teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu sniedzēju struktūra, pakalpojumu cenas un pieejamība jaunajā novadā, pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākās darba iespējas un kompensāciju mehānismi. Neesot sniegts pamatojums tam, ka Mazsalacas novada iekļaušana Valmieras novadā uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā, proti, ka tā veicinās uzņēmējdarbību, uzlabos ekonomisko situāciju, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī demogrāfiskos rādītājus. Mazsalacas novada dome esot precīzi definējusi novada turpmāko attīstību un uzskatot, ka novads ir spējīgs harmoniski un ilgtspējīgi attīstīties, nodrošinot iedzīvotājiem atbilstošu dzīves kvalitāti, mobilitātes, atpūtas, pilnveides un darba iespējas, kā arī savu ekonomisko izaugsmi, saglabājot vides kvalitāti un gādājot par sociālo stabilitāti. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, tās apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas likumdošanas principiem.
265. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstos norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes
266. un
267. pantam, Hartas
268. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
269. pantam. Satversme un Harta neparedzot pašvaldības tiesības uz tai ar likumu noteiktās administratīvās teritorijas nemainību vai tiesības reformas ietvaros pieprasīt konkrētu administratīvo teritoriju. Jau Ministru kabineta sākotnēji Saeimai iesniegtajā Likumprojektā bijis paredzēts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, ka Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles novadam, Ilūkstes novads - Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils) novadam, Carnikavas novads - Ādažu novadam, Rugāju novads - Balvu novadam, Rundāles un Iecavas novadi - Bauskas novadam, Auces novads - Dobeles novadam, Ozolnieku novads - Jelgavas novadam, Salas novads - Jēkabpils novadam, Salacgrīvas un Alojas novadi - Limbažu novadam, Babītes novads - Mārupes novadam, Kandavas novads - Tukuma novadam un Mazsalacas novads - Valmieras novadam. Detalizēta informācija par reformu, tostarp tās mērķi un pamatojumu, esot sniegta vairākos Ministru kabineta pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos, Likumprojekta anotācijā, kā arī Ministrijas tīmekļvietnē pieejamos materiālos un citos dokumentos un pētījumos. Ministrijas sagatavotajos jauno novadu profilos citstarp sniegts jauno administratīvo teritoriju raksturojums, aplūkoti ar budžetu, investīcijām, darbspējīgo iedzīvotāju migrāciju, uzņēmējdarbību un izglītību saistīti jautājumi. Saeimas
270. gada
271. marta lēmumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" neesot noteikta no Hartas noteikumiem atšķirīga kārtība vai jaunas prasības, kas būtu jāņem vērā, veicot konsultēšanos ar pašvaldībām reformas ietvaros. Ministrija esot organizējusi konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, savlaicīgi nosūtot uzaicinājumus. No konsultāciju dalībnieku sarakstiem izrietot, ka tajās piedalījies ievērojams skaits pašvaldību deputātu. Priekšlikumi, kas skar pašvaldības, un dažādi iespējamie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi esot apspriesti arī Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā un trešajā lasījumā. Ministrijas pārstāvji Komisijas sēdēs esot snieguši pamatojumu Likumprojektā sākotnēji ietvertajiem risinājumiem un jauno novadu izveidei. Šajās sēdēs uzklausīts arī pašvaldību viedoklis un notikušas diskusijas par konkrētajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumiem. Lielākoties pašvaldību pārstāvji uzklausīti Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, taču atsevišķos gadījumos viņiem bijusi iespēja izteikties arī pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Turklāt Komisijas locekļu rīcībā bijuši Pieteikumu iesniedzēju pieņemtie lēmumi un no tām saņemtās vēstules, kurās izteikts viedoklis par reformu un attiecīgajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumiem, kā arī sniegta informācija par pašvaldības iedzīvotāju nostāju. Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Babītes novada domes priekšsēdētāja Andreja Ences viedoklis esot uzklausīts Komisijas
272. gada
273. janvāra sēdē, Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daigas Mieriņas viedoklis -
274. gada
275. un
276. janvāra sēdēs, Iecavas novada domes priekšsēdētāja Aivara Mačeka viedoklis -
277. gada
278. janvāra un
279. februāra sēdēs, Rugāju novada domes priekšsēdētājas Sandras Kapteines viedoklis -
280. gada
281. janvāra sēdē, bet Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja Stefana Rāznas viedoklis -
282. gada
283. janvāra,
284. un
285. februāra sēdēs. Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Daci Mažānovu Komisija uzklausījusi
286. gada
287. februāra sēdē, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu un Alojas novada domes priekšsēdētāju Valdi Bārdu -
288. gada
289. un
290. februāra sēdēs, Rundāles novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani un Salas novada domes priekšsēdētāju Irēnu Sproģi -
291. gada
292. februāra sēdē, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku -
293. gada
294. un
295. februāra sēdēs. Savukārt Auces novada domes priekšsēdētājas Vijas Keršus, Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa un Kandavas novada domes priekšsēdētājas Ingas Priedes viedoklis uzklausīts Komisijas
296. gada
297. februāra sēdē. Ilūkstes, Salas, Alojas un Kandavas novadu domju pārstāvji uzklausīti arī Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Jautājums par jauna - Sēlijas - novada izveidošanu citstarp esot apspriests Komisijas
298. gada
299. un
300. februāra sēdēs, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz jaunajiem Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadiem. Gatavību apvienoties šādā novadā paudušas Ilūkstes, Jaunjelgavas, Salas un citu novadu pašvaldības. Ministrijas pārstāvis esot norādījis, ka jautājums par Sēlijas kultūrvēsturisko identitāti risināms ar citiem instrumentiem. Sēlijas novads nebūtu ilgtermiņā dzīvotspējīgs modelis, un iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem šajā teritorijā varētu pasliktināties. Potenciālajā novadā neesot arī attīstības centra. Komisija esot aicinājusi pašvaldības par iespējamo Sēlijas novada administratīvo centru izvēlēties Aizkraukli vai Jēkabpili, tomēr pašvaldības esot uzstājušas uz to, lai novada administratīvais centrs būtu Viesīte. Galu galā Komisija priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi noraidījusi. Attiecībā uz Kandavas novada domes argumentu par to, ka Saeima, nesūtot Likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, pārkāpusi valsts varas dalīšanas principu, Saeimas atbildes rakstā norādīts: Saeima šādu lēmumu var pieņemt vienīgi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, bet normatīvie akti neparedz gadījumus, kad komisijai būtu pienākums šādu priekšlikumu iesniegt. Tādējādi, pēc Saeimas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši Hartas prasībām. Pašvaldībām esot bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu savus viedokļus, un konsultācijas nevarot uzskatīt par formālām. Konkrēti administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi apspriesti gan Komisijas, gan Saeimas sēdēs. Apstrīdētās normas esot izstrādātas un pieņemtas normatīvajos aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā, ievērojot labas likumdošanas principu. Tāpat tās atbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un citiem principiem.
301. Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes
302. un
303. pantam, Hartas
304. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
305. pantam.
306. gada
307. jūnijā Valmierā notikušas konsultācijas ar jaunajā Valmieras novadā apvienojamo novadu, tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem,
308. gada
309. jūnijā Bauskā - konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju deputātiem un tajā pašā dienā Jelgavā - konsultācijas ar jaunajā Jelgavas novadā apvienojamo novadu, tostarp Ozolnieku novada, domju deputātiem,
310. gada
311. jūnijā Mārupē - konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu, tostarp Babītes novada, domju deputātiem,
312. gada
313. jūnijā Jēkabpilī - konsultācijas ar jaunajā Jēkabpils novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju deputātiem,
314. gada
315. jūnijā Balvos - konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā apvienojamo novadu, tostarp Rugāju novada, domju deputātiem,
316. gada
317. jūlijā Aizkrauklē - konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā apvienojamo novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju deputātiem,
318. gada
319. jūlijā Dobelē - konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu, tostarp Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā - konsultācijas ar jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu, tostarp Kandavas novada, domju deputātiem,
320. gada
321. jūlijā Ādažos - konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Limbažos - konsultācijas ar jaunajā Limbažu novadā apvienojamo novadu, tostarp Salacgrīvas un Alojas novadu, domju deputātiem,
322. gada
323. augustā Daugavpilī - konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils) novadā apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju deputātiem. Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām pašvaldībām sniegta savlaicīgi - vismaz divas nedēļas iepriekš. Visu pašvaldību domju pārstāvjiem bijusi iespēja paust savu viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat visām pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan vēstules ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija esot izvērtējusi. Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta
324. gada
325. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar attiecīgu pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas
326. gada pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ. Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas mērķiem, tostarp mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, nodrošināt to, ka novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, Ministrija nolūkā nodrošināt racionālu publisko līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi priekšlikumu pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita, budžeta ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi radot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centriem. Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo pašvaldību gadījumā pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības centra esību novada teritorijā, jo šīm pašvaldībām visciešākās ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu. Pierīgas gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne tikai dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī iedzīvotājiem pieejamas darbavietas un publiskie pakalpojumi. Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, esot pieļautas arī attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Ministru kabineta
327. gada
328. maija informatīvajā ziņojumā bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā Likumprojektā esot noteikts, ka Daugavpils valstspilsēta ir atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu. Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz Jelgavas novadu, proti, tajā neesot iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu
329. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības pienākumu. Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē lielākoties ievēroti reformas sagatavošanas laikā noteiktie kritēriji. Secinājumu daļa
330. Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Rugāju novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome un Salas novada dome uzskata, ka to apstrīdētās normas - Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 12.10., 12.13., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.
331. un 19.
332. apakšpunkts - neatbilst Hartas
333. panta trešajā daļā ietvertajam subsidiaritātes principam. Satversmes tiesa
334. gada
335. marta spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2020-37-0106) un
336. gada
337. maija spriedumā lietā Nr. 2020-43-0106 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2020-43-0106), kuros citstarp tika izvērtēta vairāku Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstība subsidiaritātes principam, tiesvedību daļā par prasījumu vērtēt šo normu atbilstību Hartas
338. panta trešajai daļai izbeidza. Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura jautājumi ir skatāmi pirms tiesību normas satversmības izvērtēšanas pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas
339. gada
340. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-10-01
341. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Administratīvo teritoriju likums neparedz vairāku līmeņu pašvaldību izveidi. Lai arī vairumā gadījumu izveidotās pašvaldības būs lielākas, iedzīvotājiem nozīmīgās funkcijas arī turpmāk pildīs tā paša līmeņa pašvaldības (sk. Satversmes tiesas
342. gada
343. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 20.
344. punktu). Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Rugāju novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas novada domes apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav vērtējama šo normu atbilstība Hartas
345. panta trešajai daļai un tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama. Līdz ar to atbilstoši Satversmes tiesas likuma
346. panta pirmās daļas
347. punktam tiesvedība lietā par Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Rugāju novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas novada domes prasījumiem vērtēt Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 12.10., 12.13., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.
348. un 19.
349. apakšpunkta atbilstību Hartas
350. panta trešajai daļai ir izbeidzama.
351. Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes
352. un
353. pantam, kā arī Hartas
354. panta sestajai daļai un
355. pantam. Satversmes tiesa ir atzinusi: ja apstrīdēta tiesību akta atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas
356. gada
357. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05
358. punktu). Pieteikumu iesniedzējas apstrīdējušas normas, kuras ietvertas Administratīvo teritoriju likuma pielikumā. Minētā pielikuma normu, kas attiecas uz citām pašvaldībām, atbilstību Satversmes
359. un
360. pantam, kā arī Hartas
361. panta sestajai daļai un
362. pantam Satversmes tiesa vērtēja spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 un spriedumā lietā Nr. 2020-43-
363. Šajos spriedumos atzīts, ka efektīvākā pieeja pārbaudei, vai apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiska spēka normām, ir izvērtēt to atbilstību Satversmes
364. un
365. pantam, kā arī Hartas
366. panta sestajai daļai un
367. pantam to kopsakarā (sk. Satversmes tiesas
368. gada
369. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.
370. punktu un
371. gada
372. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106
373. punktu). Pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti ir līdzīgi lietas Nr. 2020-37-0106 un lietas Nr. 2020-43-0106 ietvaros izvērtētajiem argumentiem. Tādējādi izskatāmajā lietā apstrīdēto normu izvērtēšanā piemērojama līdzīga pieeja tai, kāda tika izmantota minētajos spriedumos. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ir izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā. Savukārt, izvērtējot šo normu atbilstību Satversmes
374. un
375. pantam, Satversmes tiesa noskaidros arī to, vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
376. Izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu saistītu tiesību normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību, Satversmes tiesai, pirmkārt, jāpārbauda, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo normu izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām un, otrkārt, vai apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām (sk. Satversmes tiesas
377. gada
378. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106
379. punktu). Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, ir jānoskaidro: 1) vai pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli, sagatavot savu viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto reformu; 2) vai tam paredzētais laiks bija saprātīgs; 3) vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti (sk. Satversmes tiesas
380. gada
381. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.
382. punktu).
383. Jaunjelgavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, un uz tām neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji. 9.
384. Aizkrauklē
385. gada
386. jūlijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Aizkraukles novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. To laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu Jaunjelgavas novadu iekļaut Aizkraukles novadā (sk. lietas materiālu
387. sēj. 30.-
388. lp.). Minētajās konsultācijās Jaunjelgavas novada domes deputāti pauda pārsvarā kritisku viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Jaunjelgavas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no
389. gada
390. augusta līdz
391. augustam, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 388 iedzīvotāji, no kuriem 74 procenti atbalstīja viedokli par Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu
392. sēj. 55.-
393. lp.).
394. gada sākumā Jaunjelgavas novadā bija 5620 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
395. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Jaunjelgavas novada dome
396. gada
397. septembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles novadam. Informācija par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes
398. gada
399. septembra lēmums nosūtīts Ministrijai (sk. lietas materiālu
400. sēj. 55.-
401. lp.).
402. gada
403. novembrī Jaunjelgavas novada dome atkārtoti pieņēma lēmumu neatbalstīt Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam, norādot, ka joprojām nav sniegta informācija par reformas ietekmi uz finansiālajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem pašvaldībā. Šajā lēmumā arī norādīts: ja nav iespējams saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, būtu veidojams Sēlijas novads. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai. Atkārtojot minētos argumentus, Pieteikuma iesniedzēja
404. gada
405. novembrī nosūtījusi vēstuli ar priekšlikumiem arī Komisijai (sk. lietas materiālu
406. sēj.
407. lp. un 60.-
408. lp.). Jaunjelgavas un citu Aizkraukles novadā apvienojamo novadu domju priekšsēdētāji piedalījās Komisijas
409. gada
410. un
411. februāra sēdēs. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs abās sēdēs atkārtoti pauda uzskatu, ka pašvaldība un tās iedzīvotāji neatbalsta Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam un ka būtu veidojams Sēlijas novads (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
412. gada
413. februāra un
414. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu
415. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 9.
416. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots. Ministrija rīkoja konsultācijas par tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek iekļauts jaunajā Aizkraukles novadā. Uzaicinājums uz
417. gada
418. jūlijā Aizkrauklē rīkotajām konsultācijām Jaunjelgavas novada domei tika nosūtīts
419. gada
420. maijā (sk. lietas materiālu
421. sēj. 30.-
422. lp.). Ministrijai bija zināms Jaunjelgavas novada domes viedoklis par reformu, jo dome savu nostāju pauda jau
423. gada
424. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un šī vēstule kā pielikums pievienota Pašvaldību savienības
425. gada
426. aprīļa atzinumam par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - Pašvaldību savienības
427. gada
428. aprīļa atzinums). Vēstulē dome norādījusi, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Informācija par Jaunjelgavas novada domes Finanšu pastāvīgās komitejas
429. gada
430. augusta lēmumu neatbalstīt konceptuālo ziņojumu tika pievienota arī Pašvaldību savienības
431. gada
432. augusta atzinumam par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā citus rakstveida priekšlikumus Ministrija no Jaunjelgavas novada domes nesaņēma (sk. lietas materiālu
433. sēj. 44.-
434. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Jaunjelgavas novada domes
435. gada
436. novembra vēstuli, kurai pievienoti domes
437. gada
438. septembra un
439. novembra lēmumi. Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts viedoklis, ka Jaunjelgavas novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas materiālu
440. sēj. 60.-
441. lp.). Iespējamie risinājumi tika apspriesti divās Komisijas sēdēs, kurās tika uzklausīts arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Jaunjelgavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Jaunjelgavas novadu. 9.
442. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Jaunjelgavas novada domes priekšlikumus. Tomēr šie priekšlikumi netika atbalstīti, jo Jaunjelgavas novadā nebija reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, kā arī tā iedzīvotāju skaits neliecināja par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību (sk. lietas materiālu
443. sēj. 44.-
444. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Jaunjelgavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
445. gada
446. un
447. februāra sēdēs. Ministrijas pārstāvis
448. gada
449. februāra sēdē sniedza pamatojumu izraudzītajam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Aizkraukles novadu. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes lēmumu neatbalstīt jaunā Aizkraukles novada veidošanu, norādot, ka dome atbalsta Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai arī apvienošanos ar tiem novadiem, kuri ietilpst vēsturiskajā Sēlijas teritorijā. Šim priekšlikumam piekrita arī citu novadu pārstāvji. Diskusijās piedalījās arī vairāki Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie. Diskusijās tika norādīts uz ieguvumiem, kas varētu rasties no jauna - Sēlijas - novada izveides, piemēram, iespēju saglabāt Sēlijas kultūrvēsturisko vidi un identitāti. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz novadu domju priekšsēdētāju argumentiem, norādīja, ka Sēlijas novada izveide nebūtu atbalstāma, jo tajā nav attīstības centra, turklāt nav tādu finanšu instrumentu, ar kuriem varētu nodrošināt šāda novada pastāvēšanu un to, ka iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem nepasliktināsies. Visi iespējamā Sēlijas novadā ietilpstošie novadi esot līdzīgi pēc izmēra, un nevienu no apdzīvotajām vietām nevarot uzskatīt par centru. Turklāt attālums no Ilūkstes līdz Jaunjelgavai, proti, starp iespējamā novada tālākajiem punktiem, esot 140 kilometru. Savukārt jautājums par Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu būtu risināms citādi. Komisija pēc viedokļu uzklausīšanas deva pašvaldībām iespēju izvērtēt, kura pilsēta - Aizkraukle vai Jēkabpils - varētu būt par Sēlijas novada administratīvo centru, ja šāds novads tiktu izveidots (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
450. gada
451. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
452. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas
453. gada
454. februāra sēdē tās priekšsēdētājs informēja par Sēlijas novadu apvienības vēstuli, kurā norādīts, ka tā neatbalsta Sēlijā esošo novadu iekļaušanu nedz Aizkraukles novadā, nedz Jēkabpils novadā un uzskata, ka par jaunā Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru būtu nosakāma Viesītes pilsēta. Jaunjelgavas, Neretas, Ilūkstes, Viesītes un Jēkabpils novadu domju priekšsēdētāji atkārtoti pauda atbalstu šādam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam. Savukārt Ministrijas pārstāvis norādīja, ka nekas neliecina par Viesītes pilsētas potenciālu šobrīd vai nākotnē izveidoties par attīstības centru. Šajā pilsētā esot tikai 1500 iedzīvotāju, tā neesot arī nozīmīgs rūpniecības centrs, sociālo vai kultūras pakalpojumu sniedzējs. Debatēs par iespēju veidot jaunu Sēlijas novadu un tā iespējamo administratīvo centru piedalījās Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji. Pēc visu viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja priekšlikumu izveidot Sēlijas novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
455. gada
456. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
457. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Arī Komisijas
458. gada
459. maija sēdē, pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, notika diskusija par Sēlijas novada izveidošanu, taču visi priekšlikumi par šāda novada izveidi tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
460. gada
461. maija sēdes audioierakstu lietas materiālu
462. sēj. un protokolu Nr. 26, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Jaunjelgavas novadu, tika apspriesti
463. gada
464. martā, bet trešajā lasījumā -
465. gada
466. un
467. jūnijā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Šajās sēdēs tika debatēts gan par Jaunjelgavas novada saglabāšanu, gan arī par Sēlijas novada izveidošanu (sk. Saeimas
468. gada devītās sēdes
469. gada
470. martā turpinājuma
471. gada
472. martā stenogrammu un
473. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
474. gada
475. maijā turpinājuma
476. gada
477. un
478. jūnijā stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai
479. un
480. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Jaunjelgavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.
481. un 8.
482. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Jaunjelgavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
483. Pēc Ilūkstes novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas. 10.
484. Ilūkstes novada dome
485. gada
486. aprīlī pieņēma lēmumu par novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu no
487. gada
488. maija līdz
489. jūnijam. Aptaujā piedalījās 2509 iedzīvotāji, no tiem 98,96 procenti atbalstīja ideju par Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt vairāk nekā 95 procenti no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka Ilūkstes novadu identificē ar Sēliju (sk. lietas materiālu
490. sēj. 95.-
491. lp.). Saskaņā ar statistikas datiem
492. gada sākumā Ilūkstes novadā bija 7274 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
493. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Notika arī vairākas iedzīvotāju sapulces, kurās iedzīvotāji citstarp atzina, ka pašvaldība pilda savus uzdevumus un nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos pakalpojumus. Dome saņēma arī vairāk nekā 620 privātpersonu viedokļus, kuros aicināts nepievienot Ilūkstes novadu Daugavpils novadam. Ar domes
494. gada
495. jūnija lēmumu iedzīvotāju aptaujas rezultāti apstiprināti, kā arī informācija par aptaujas rezultātiem un saņemtajiem privātpersonu viedokļiem nosūtīta Ministrijai (sk. lietas materiālu
496. sēj. 1.-
497. lp.). Daugavpilī
498. gada
499. augustā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Daugavpils novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Daugavpils pilsētas, Ilūkstes un Daugavpils novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Ilūkstes novadu Daugavpils novadā (sk. lietas materiālu
500. sēj. 75.-
501. lp.), bet Ilūkstes novada domes deputāti, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteica negatīvu viedokli par šo administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Ilūkstes novada dome
502. gada
503. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pauda atbalstu Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanai tā līdzšinējās robežās. Turklāt lēmumā norādīts, ka pašvaldība kā alternatīvus administratīvi teritoriālā iedalījuma variantus pieļauj Ilūkstes novada paplašināšanu tā vēsturiskajās robežās, apvienojot to ar Aknīstes novadu un līdzšinējā Jēkabpils novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai arī jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, apvienojot Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus (sk. lietas materiālu
504. sēj. 95.-
505. lp.). Savā
506. gada
507. decembra vēstulē Komisijai Ilūkstes novada dome norādīja, ka pašvaldība pilnībā veic visas savas funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilst Likumprojektā noteiktajiem pašvaldību izveidošanas kritērijiem, tādēļ var pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Līdz ar šo vēstuli dome nosūtīja Komisijai arī
508. gada
509. jūnija un
510. gada
511. oktobra lēmumus (sk. lietas materiālu
512. sēj. 99.-
513. lp.). Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas
514. gada
515. janvāra un
516. februāra sēdēs. Viņš pauda viedokli, ka Ilūkstes novads atbilst visiem novadu veidošanas kritērijiem un ir pašpietiekams. Ilūkstes novads varot palikt esošajās robežās, vai arī tas esot jāapvieno ar citiem novadiem jaunā - Sēlijas - novadā. Pret Daugavpils novada izveidošanu iebilda arī līdzšinējā Daugavpils novada domes priekšsēdētājs (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
517. gada
518. janvāra un
519. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu
520. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 13, pieejami: www.saeima.lv). Ilūkstes novada dome bija aicināta arī uz Komisijas
521. gada
522. februāra sēdi. Šajā sēdē domes priekšsēdētājs norādīja, ka Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots, trūkst vienīgi attīstības centra, taču neesot skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tāds tiek izraudzīts (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
523. gada
524. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
525. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Diskusijas par priekšlikumiem attiecībā uz līdzšinējo Ilūkstes novadu Komisijā turpinājās arī pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, tomēr pašvaldības pārstāvji uz Komisijas
526. gada
527. un
528. maija sēdēm netika uzaicināti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
529. gada
530. un
531. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu
532. sēj. un protokolus Nr. 23 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 10.
533. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Ilūkstes novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots. Ministrija konsultējās ar Ilūkstes novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Daugavpils novadā, kurš vēlāk tika pārdēvēts par Augšdaugavas novadu. Uzaicinājums uz
534. gada
535. augustā Daugavpilī rīkotajām konsultācijām Ilūkstes novada domei nosūtīts
536. gada
537. jūnijā (sk. lietas materiālu
538. sēj. 75.-
539. lp.). Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Ilūkstes novada domes viedoklis par reformu, jo dome bija sniegusi savus priekšlikumus par novada saglabāšanu gan
540. gada
541. aprīļa vēstulē, kas pievienota Pašvaldību savienības
542. gada
543. aprīļa atzinumam, gan
544. gada
545. augusta vēstulē Ministrijai (sk. lietas materiālu
546. sēj. 93.-
547. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Ilūkstes novada domes
548. gada
549. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes
550. gada
551. jūnija un
552. gada
553. oktobra lēmumi. Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts viedoklis, ka Ilūkstes novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas materiālu
554. sēj. 66.-
555. lp.). Sākotnēji Ministrija piedāvāja izveidot jaunu Daugavpils novadu, kurā būtu iekļauta Daugavpils pilsēta un līdzšinējie Daugavpils un Ilūkstes novadi. Taču Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai, Daugavpils pilsētai jau bija paredzēts atsevišķas pašvaldības statuss. Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tika apspriests arī vairākās Komisijas sēdēs ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja piedalīšanos. Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Ilūkstes novadu. 10.
556. Ministrija norāda, ka tā vērtējusi Ilūkstes novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu Ministrija neesot atbalstījusi, jo līdzšinējā novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī tā iedzīvotāju skaits neliecina par spēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas (sk. lietas materiālu
557. sēj. 93.-
558. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Ilūkstes novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
559. gada
560. janvāra, kā arī
561. un
562. februāra sēdēs.
563. gada
564. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Daugavpils novada izveidi, Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienošanai jaunajā Daugavpils novadā. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīja, ka Ilūkstes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes novadu, Rubenes un Dunavas pagastiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums apvienot līdzšinējos Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus vienā jaunā - Sēlijas - novadā. Komisijā notika debates par priekšlikumiem, kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
565. gada
566. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
567. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Satversmes tiesa jau aplūkojusi to, kā Komisija un Saeima vērtēja Sēlijas novada izveidošanas iespēju (sk. šā sprieduma 9.
568. punktu). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu, tika apspriesti
569. gada
570. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Sēlijas novada izveidi vai Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Ilūkstes novadu, tika apspriesti
571. gada
572. jūnijā. Saeimas sēdē notika diskusijas par līdzšinējo Ilūkstes novadu un jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, taču priekšlikumi, kas atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma modeļa, tika noraidīti. Atbalstu guva vienīgi priekšlikums pārdēvēt jauno Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu (sk. Saeimas
573. gada devītās sēdes
574. gada
575. martā turpinājuma
576. gada
577. martā stenogrammu un
578. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
579. gada
580. maijā turpinājuma
581. gada
582. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai
583. un
584. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Ilūkstes novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.
585. un 10.
586. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ilūkstes novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
587. Carnikavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt likumdevēja pieņemtais risinājums ievērojami atšķiroties no tā, kas tika ietverts Ministru kabineta
588. gada
589. maija informatīvajā ziņojumā. Sākotnēji Ministrija piedāvājusi izveidot Ādažu novadu, kurā būtu apvienoti Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu un Sējas novadi. Savukārt Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā esot atbalstīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kas paredzēja apvienot tikai līdzšinējos Ādažu un Carnikavas novadus. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada dome un tās iedzīvotāji bija iepazīstināti ar konkrētu plānoto grozījumu projektu. 11.
590. Carnikavas novada dome
591. gada
592. maijā nosūtīja vēstuli Ministrijai, aicinot tās pārstāvjus piedalīties domes organizētajā publiskajā apspriešanā par plānotajiem reformas risinājumiem. Ministrija priekšlikumu noraidīja.
593. gada
594. maijā dome organizēja iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 897 iedzīvotāji, no tiem 84,62 procenti pauda negatīvu viedokli pret Carnikavas novada iespējamo pievienošanu kādam citam novadam (sk. lietas materiālu
595. sēj. 72.-
596. lp.).
597. gada sākumā Carnikavas novadā bija 9359 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
598. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).
599. gada
600. jūlijā Carnikavas novada dome pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta
601. gada
602. maija informatīvajā ziņojumā piedāvātās administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Par šo lēmumu citstarp tika informēta Ministrija, Ministru kabinets, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (sk. lietas materiālu
603. sēj.
604. lp.).
605. gada
606. jūlijā Ādažos notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Carnikavas novadu Ādažu novadā (sk. lietas materiālu
607. sēj. 65.-
608. lp.). Carnikavas novada domes deputāti tikšanās laikā pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Carnikavas novada dome
609. gada
610. decembrī vērsās pie Komisijas, Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, norādot, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tas neatbilst reformas mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm, kā arī aicināja saglabāt šā novada patstāvību, jo pašvaldība spējot apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un pilnvērtīgi funkcionēt.
611. gada
612. decembrī un
613. gada
614. martā dome atkārtoti informēja Komisiju par to, ka neatbalsta Likumprojektā ietverto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu, pamatojot savu viedokli ar novada pašpietiekamību (sk. lietas materiālu
615. sēj. 109.-
616. lp.,
617. lp. un 146.-
618. lp.). Komisijas
619. gada
620. un
621. janvāra sēdēs, izskatot Likumprojektu pirms pieņemšanas otrajā lasījumā, tika uzklausīts Carnikavas novada domes priekšsēdētāja viedoklis. Viņš rosināja saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
622. gada
623. un
624. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu
625. sēj. un protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 11.
626. Carnikavas novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Carnikavas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt šo novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Ādažu novadā. Uzaicinājums uz
627. gada
628. jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Carnikavas novada pašvaldību, tika nosūtīts
629. gada
630. jūnijā (sk. lietas materiālu
631. sēj. 65.-
632. lp.). Ministrijai bija zināms Carnikavas novada domes viedoklis par reformu. Tas pausts vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots Pašvaldību savienības
633. gada
634. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēmusi Carnikavas novada domes
635. gada
636. jūlija lēmumu par to, ka dome, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli (sk. lietas materiālu
637. sēj. 79.-
638. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes
639. gada
640. decembra lēmumu, kurā aicināts saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes priekšsēdētājas
641. gada
642. marta vēstuli, kurā argumentēta šā novada spēja būt patstāvīgam (sk. lietas materiālu
643. sēj. 146.-
644. lp.). Domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī divās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Ādažu novada sastāvu atšķiras no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam netika veiktas. Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu. 11.
645. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Carnikavas novada domes priekšlikumus un sniegusi domei atbildes vairākās vēstulēs. Ministrija neesot atbalstījusi Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, jo šajā Pierīgas novadā tā līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai. Turklāt šajā novadā neesot arī vidusskolas (sk. lietas materiālu
646. sēj. 79.-
647. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Carnikavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
648. gada
649. un
650. janvāra sēdēs. Komisijas
651. gada
652. janvāra sēdē Carnikavas novada domes priekšsēdētāja izteica negatīvu viedokli par tāda Ādažu novada izveidi, kura sastāvā būtu arī līdzšinējais Carnikavas novads. Šajā sēdē tika diskutēts par to, kādam vajadzētu būt Ādažu novadam, piemēram, par to, vai Garkalnes pagasts pievienojams Ulbrokas novadam vai Ādažu novadam (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
653. gada
654. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
655. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas
656. gada
657. janvāra sēdē, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Ministrijas pārstāvis norādīja, ka novadā nav pietiekams iedzīvotāju skaits un nav arī vidusskolas, tāpēc Carnikavas un Ādažu novadi ir apvienojami vienā novadā. Komisijas sēdē tika noraidīti priekšlikumi par patstāvīga Carnikavas novada saglabāšanu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
658. gada
659. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
660. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Carnikavas novadu, tika apspriesti
661. gada
662. martā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc Ādažu novads būtu veidojams, apvienojot Ādažu novadu un Carnikavas novadu, gan arī par to, kāpēc šāda novada veidošana nebūtu atbalstāma, bet būtu saglabājams patstāvīgs Carnikavas novads. Saeima ar balsojumu atbalstīja priekšlikumu veidot Ādažu novadu, to apvienojot ar Carnikavas novadu (sk. Saeimas
663. gada devītās sēdes
664. gada
665. martā turpinājuma
666. gada
667. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai
668. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Carnikavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.
669. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Carnikavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
670. Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un atbildes uz deputātu jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas, turklāt iedzīvotāji neesot aicināti piedalīties šajā sanāksmē. 12.
671. No
672. gada
673. aprīļa līdz
674. maijam Rugāju novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 355 iedzīvotāji, no kuriem 79 procenti atbalstīja novada saglabāšanu esošajā teritorijā, 12 procenti - apvienošanos ar Balvu novadu, bet seši procenti - apvienošanos ar Gulbenes novadu (sk. lietas materiālu
675. sēj.
676. lp.).
677. gada sākumā Rugāju novadā bija 2193 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
678. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Balvos
679. gada
680. jūnijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Balvu novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rugāju novadu Balvu novadā (sk. lietas materiālu
681. sēj. 31.-
682. lp.). Savukārt Rugāju novada domes deputāti pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt savu novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija
683. gada
684. novembrī organizēja tikšanos arī ar Rugāju novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu
685. sēj. 43.-
686. lp.). Rugāju novada dome
687. gada
688. decembrī pieņēma lēmumu, citstarp norādot, ka priekšlikums šo novadu pievienot Balvu novadam nav pamatots ar rūpīgi izstrādātu analīzi par Rugāju novada pašvaldības sociālekonomiskajiem rādītājiem un nav skaidrs novadu apvienošanas mērķis. Šo lēmumu Pieteikuma iesniedzēja nosūtīja visiem Saeimas deputātiem (sk. lietas materiālu
689. sēj.
690. lp.). Rugāju novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas
691. gada
692. janvāra sēdē. Viņa norādīja, ka nav pamatots un izanalizēts tas, kā Ministrijas izstrādātās reformas rezultātā uzlabosies iedzīvotāju situācija, turklāt uzsvēra, ka nav notikušas arī konsultācijas ar Rugāju novada domi un pašvaldības iedzīvotājiem (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
693. gada
694. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
695. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Likumprojekta izskatīšanas laikā
696. gada
697. martā Rugāju novada dome nosūtīja vēstuli visām Saeimas frakcijām un Komisijai, izsakot viedokli, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo nav pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis, proti, Rugāju novads varot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu
698. sēj. 71.-
699. lp.). Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 12.
700. Rugāju novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Rugāju novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Balvu novadā. Uzaicinājums uz
701. gada
702. jūnijā Balvos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Rugāju novada pašvaldību, tika nosūtīts
703. gada
704. maijā (sk. lietas materiālu
705. sēj. 31.-
706. lp.). Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Rugāju novada domes viedoklis par reformu, jo tas pausts
707. gada
708. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots tās
709. gada
710. aprīļa atzinumam (sk. lietas materiālu
711. sēj. 43.-
712. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Rugāju novada domes
713. gada
714. decembra lēmumu, kurā pausts negatīvs viedoklis par reformas piedāvājumu. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma Rugāju novada domes priekšsēdētājas
715. gada
716. marta vēstuli, kurā sniegti argumenti tam, ka Rugāju novads var būt patstāvīgs (sk. lietas materiālu
717. sēj. 6.-
718. lp.). Rugāju novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Rugāju novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Rugāju novadu. 12.
719. Ministrija norāda, ka, vērtējot Rugāju novada domes priekšlikumus, secināts, ka Rugāju novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru un arī novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tādēļ Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu (sk. lietas materiālu
720. sēj. 43.-
721. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Rugāju novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
722. gada
723. janvāra sēdē. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis citstarp sniedza informāciju par jaunā Balvu novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu un administratīvo centru. Balvi esot līdzšinējiem Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadiem tuvākais attīstības centrs, un Balvu novadā minēto novadu iedzīvotāji atrodot arī darba vietas. Turklāt jaunajā novadā iekļaujamās pašvaldības jau šobrīd cieši sadarbojoties vairākās jomās. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja un Rugāju novada domes priekšsēdētāja izteica bažas par to, vai apvienotajā novadā būs iespējams nodrošināt iedzīvotājiem tādus pašus pakalpojumus kā līdz šim. Tāpat tika norādīts uz slikto ceļu stāvokli un darbaspēka aizplūšanu no Latgales, apšaubot to, ka apvienošana lielākā novadā palīdzēs šīs problēmas atrisināt. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz šiem argumentiem, norādīja, ka Latgalei ir īpaša finansējuma programma, tāpēc pašvaldībām ir iespēja risināt minētās problēmas un attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat Ministrijas pārstāvis informēja, ka būs paredzēti līdzekļi ceļu remontam, turklāt attīstības centros kopumā būs lielākas iespējas plānot un piedāvāt pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc nav pamatoti apsvērt mazu novadu saglabāšanas iespējas. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi un Pašvaldību savienības pārstāvis. Pēc viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja priekšlikumu saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
724. gada
725. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
726. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Rugāju novadu, tika apspriesti
727. gada
728. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates, kurās atsevišķi deputāti citstarp izteicās, ka Rugāju novads jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, jo Balvu novada attīstības potenciāls ir pārāk zems. Otrajā lasījumā Saeimā, lemjot ar balsojumu, tomēr tika atbalstīta Rugāju novada pievienošana Balvu novadam (sk. Saeimas
729. gada devītās sēdes
730. gada
731. martā turpinājuma
732. gada
733. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai
734. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Rugāju novada priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.
735. un 12.
736. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Rugāju novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
737. Iecavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkoto konsultāciju laikā atbildes uz Iecavas novada pašvaldības deputātu jautājumiem neesot sniegtas pēc būtības. 13.
738. Iecavas novada dome
739. gada
740. maijā pieņēma lēmumu no
741. gada
742. jūnija līdz
743. jūlijam rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai novada iedzīvotāji atbalsta Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu.
744. gada sākumā Iecavas novadā bija 8993 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
745. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Aptaujā piedalījās 1293 iedzīvotāji, no tiem 97,4 procenti atbalstīja Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu
746. sēj. 90.-
747. lp.). Par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem tika informēta arī Ministrija, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un citas komisijas, frakcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Pašvaldību savienība (sk. lietas materiālu
748. sēj. 94.-
749. lp.). Bauskā
750. gada
751. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Iecavas novadu Bauskas novadā (sk. lietas materiālu
752. sēj. 30.-
753. lp. un 50.-
754. lp.).
755. gada
756. jūnijā Iecavā notika iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās arī Ministrijas pārstāvis (sk. lietas materiālu
757. sēj.
758. lp.). Iecavas novada dome
759. gada
760. jūlija vēstulē Ministrijai bija izteikusi divus priekšlikumus: saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību ar Iecavas pilsētu kā administratīvo centru vai apvienot Iecavas novadu ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Šādas apvienošanas rezultātā varot tikt izveidota ģeogrāfiski vienota teritorija, kuras iedzīvotāju skaits sasniegtu 15
761. Iecavas novada domes
762. gada
763. novembra lēmumā norādīts, ka šā novada pievienošana Bauskas novadam ir nepamatota un neatbilst Iecavas novada iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principam. Lēmums nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam, Komisijai un citām valsts institūcijām un amatpersonām. Par šo viedokli dome informējusi vairākas valsts institūcijas un amatpersonas arī
764. gada
765. decembra,
766. gada
767. un
768. marta vēstulēs (sk. lietas materiālu
769. sēj. 99.-
770. lp., 114.-
771. lp. un 136.-
772. lp.). Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas
773. gada
774. janvāra sēdē, kurā tika diskutēts par priekšlikumu apvienot Iecavas novadu un Baldones novadu. Priekšsēdētājs informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja un vairākums iedzīvotāju vēlas Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, taču piekrīt arī tā apvienošanai ar Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu. Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās arī Komisijas
775. gada
776. februāra sēdē, kurā tika diskutēti priekšlikumi par jauno Bauskas novadu. Viņš atkārtoti norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un uzsvēra, ka Iecavas novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
777. gada
778. janvāra un
779. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu
780. sēj. un protokolus Nr. 8 un Nr. 13, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 13.
781. Iecavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu vēlmi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, kā arī par vairākiem priekšlikumiem apvienoties jaunā novadā, piemēram, ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Ministrija konsultējās ar Iecavas novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz
782. gada
783. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Iecavas novada pašvaldību, tika nosūtīts
784. gada
785. maijā (sk. lietas materiālu
786. sēj. 30.-
787. lp.). Ministrijai bija zināms Iecavas novada domes viedoklis par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas bija pievienots Pašvaldību savienības
788. gada
789. aprīļa atzinumam. Ministrijas pārstāvis piedalījās arī
790. gada
791. jūnija iedzīvotāju sapulcē, kurā savu viedokli pauda gan pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji. Ministrija bija saņēmusi gan Iecavas novada domes
792. gada
793. jūlija vēstuli, gan arī
794. gada
795. jūlija lēmumu, ar kuru apstiprināti iedzīvotāju aptaujas rezultāti (sk. lietas materiālu
796. sēj. 42.-
797. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Iecavas novada domes
798. gada
799. novembra lēmumu un domes priekšsēdētāja
800. gada
801. decembra vēstuli. Šajos dokumentos atspoguļoti novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pašvaldības viedoklis par reformas piedāvājumu (sk. lietas materiālu
802. sēj. 3.-
803. lp.). Iecavas novada domes priekšsēdētājs uzklausīts vairākās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Iecavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Iecavas novadu. 13.
804. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Iecavas novada domes priekšlikumus un atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs. Taču Iecavas novada līdzšinējās robežās neesot attīstības centra un tam neesot tiešas robežas ar Rīgas pilsētu. Novadam robežas ar Rīgas pilsētu nebūtu arī tad, ja atbilstoši Iecavas novada domes priekšlikumam tas tiktu apvienots ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Tāpēc Ministrija neesot piedāvājusi iespēju saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu
805. sēj. 42.-
806. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Iecavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
807. gada
808. janvāra un
809. februāra sēdēs. Komisijas
810. gada
811. janvāra sēdē tika vērtēti priekšlikumi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī veidot jaunu novadu, kurā tiktu apvienots Iecavas novads un Baldones novads. Ministrijas pārstāvis norādīja, ka Iecavas novadam tuvākais attīstības centrs ir Bauska, ar kuru Iecavai ir arī vēsturiski ilgstoša sadarbība. Turklāt tādā gadījumā, ja pieņemtu Iecavas novada domes priekšlikumu par novadu apvienošanu, tiktu izveidots novads bez attīstības centra. Komisijas sēdē netika atbalstīts priekšlikums par tāda novada veidošanu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Iecavas un Baldones novadi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
812. gada
813. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
814. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas
815. gada
816. februāra sēdē tika skatīti jautājumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu jaunā Bauskas novada izveidei un informēja, ka šajā novadā apvienojamās pašvaldības jau tagad sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, civilās aizsardzības jomā, kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunā novada pašvaldība spēs izpildīt visas tai nodotās funkcijas. Iecavas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un ka novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Apspriežot šo iespēju, Ministrijas pārstāvis atzina: lai arī Iecavai ir lielas attīstības iespējas, šāda novada sastāvā nebūtu attīstības centra, bet novada attīstībai - pietiekamas ekonomiskās aktivitātes. Komisija atbalstīja Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, proti, līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu jaunajā Bauskas novadā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
817. gada
818. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
819. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Iecavas novadu, tika apspriesti
820. gada
821. martā. Debatēs par šiem priekšlikumiem izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc jaunais Bauskas novads būtu veidojams, gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu veidojams patstāvīgs Iecavas novads. Trešajā lasījumā priekšlikumus, kas attiecās uz Iecavas novadu, Saeima izskatīja
822. gada
823. jūnijā. Otrajā un trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Iecavas novada pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas
824. gada devītās sēdes
825. gada
826. martā turpinājuma
827. gada
828. martā stenogrammu un
829. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
830. gada
831. maijā turpinājuma
832. gada
833. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai
834. un
835. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Iecavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.
836. un 13.
837. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Iecavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
838. Rundāles novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās pašvaldības deputātiem neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, turklāt uz šo tikšanos neesot aicināti novada iedzīvotāji. 14.
839. Bauskā
840. gada
841. jūnijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rundāles novadu Bauskas novadā (sk. lietas materiālu
842. sēj. 69.-
843. lp.). Rundāles novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no
844. gada
845. jūlija līdz
846. augustam.
847. gada sākumā Rundāles novadā bija 3691 iedzīvotājs (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika
848. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Savukārt aptaujā piedalījās 973 iedzīvotāji, no tiem 95,68 procenti balsoja par to, lai Rundāles novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība. Rundāles novada dome
849. gada
850. augustā, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, pieņēma lēmumu neatbalstīt Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadiem. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Ministrijai (sk. lietas materiālu
851. sēj. 145.-
852. lp.). Savukārt
853. gada
854. novembrī dome pieņēma lēmumu, kurā izteica negatīvu viedokli par reformas norisi un ierosināja saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Šis lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas materiālu
855. sēj. 1.-
856. lp.). Rundāles novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas
857. gada
858. februāra sēdē, kurā tika vērtēti priekšlikumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Priekšsēdētājs norādīja, ka iedzīvotāji aptaujā ir atbalstījuši Rundāles novada saglabāšanu tā esošajās robežās (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
859. gada
860. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
861. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv). Tādējādi Rundāles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 14.
862. Rundāles novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija konsultējās ar Rundāles novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz
863. gada
864. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Rundāles novada pašvaldību, tika nosūtīts
865. gada
866. maijā (sk. lietas materiālu
867. sēj.
868. lp.). Ministrijai bija nosūtīts arī Rundāles novada domes
869. gada
870. augusta lēmums, kurā, at