Enerģētikas likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) atbalsta shēma — instruments vai mehānisms komercdarbības atbalsta ietvaros, ko piemēro, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai iegādes apjomu; 11) atjaunīgā enerģija — no atjaunīgajiem energoresursiem ražota enerģija; 12) atjaunīgie energoresursi — tādi nefosilas izcelsmes energoresursi kā:

1. a)vēja enerģija,
2. b)saules enerģija,
3. c)ģeotermālā enerģija (zemes dzīļu siltuma enerģija),
4. d)hidrotermālā enerģija — siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos vai pazemes ūdeņos,
5. e)osmozes enerģija — enerģija, ko dabiski rada sāls koncentrācijas atšķirība starp diviem šķidrumiem (parasti starp saldūdeni un sālsūdeni),
6. f)apkārtējās vides enerģija — dabā sastopama siltumenerģija, siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā, kā arī norobežotā vidē uzkrāta enerģija, kas var uzkrāties apkārtējā gaisā (izņemot izplūdes gāzes), virszemes ūdeņos vai notekūdeņos,
7. g)plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija,
8. h)hidroenerģija,
9. i)ķīmiskās sintēzes procesā iegūts nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais,
10. j)biometāns — no atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas stacijas gāzes vai no citas biogāzes iegūts biomasas kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna,
11. k)biomasa (arī atkritumu biomasas frakcija),
12. l)notekūdeņu organiskās vielas; 13) atlikumi — materiāls, kas nav ražošanas procesā tieši iegūts vēlamais galaprodukts. To ieguve nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts to ražošanai; 14) atlikumaukstums — dzesēšanas atlikumenerģija, kas kā blakusprodukts nenovēršami radusies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētajai aukstumapgādes sistēmai neizmantota zustu gaisā vai ūdenī; 15) atlikumsiltums — siltumenerģija, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, vai ja tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētas siltumapgādes sistēmai neizmantota zustu gaisā vai ūdenī; 16) aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu tam, ka attiecīgais aukstumenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem; 2) autonomais ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas nav energoapgādes komersants un ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām vai individuālajā siltumapgādē; 21) aviācijas nozares komersanti — Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, kas Latvijas Republikā realizē vai patērē aviācijas degvielu; 22) aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves — naftas produkti noteiktā apjomā, ko aviācijas nozares komersanti uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu; 3) balansēšana — sistēmas operatora organizēts process, kas nodrošina ikbrīža līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un no sistēmas izvadīto enerģiju; 31) biogāze — no biomasas ražots gāzveida kurināmais, tai skaitā atkritumu poligonu gāze un notekūdeņu dūņu gāze; 32) biomasa — lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī ražošanas un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija; 33) biomasas birža — biomasas kurināmā vai biomasas degvielas centralizēta elektroniska tirdzniecības sistēma, kurā saskaņo tirdzniecības sistēmas dalībnieku nodomus pirkt un pārdot biomasas kurināmā vai biomasas degvielas produktus, kā rezultātā tiek slēgti līgumi par minēto produktu pirkšanu, pārdošanu un piegādi; 34) biomasas kurināmais — gāzveida vai cietais kurināmais, kas saražots no biomasas; 35) brīvprātīgā shēma — shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par tās atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem; 4) bioloģiskais šķidrais kurināmais — no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai; 41) biometāns — gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna; 42) centralizētā aukstumapgādes sistēma — vienotā sistēmā savstarpēji savienotu dzesēšanas avotu, pārvades un sadales tīklu un tiem pieslēgto enerģijas lietotāju dzesēšanas sistēmu kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē dzesēšanai nepieciešamo enerģiju; 43) centralizētā siltumapgādes sistēma — vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un tiem pieslēgto ēku siltummezglu sistēma, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju; 5) dabasgāzes krātuve — virszemes vai pazemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes) uzglabāšanai, izņemot ražošanā izmantotās daļas un iekārtas, ko izmanto tikai pārvades sistēmu operatori; 51) dabasgāzes ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura iegūst dabasgāzi, izņemot sašķidrināto dabasgāzi, lai to ievadītu nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu sistēmai vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā; 52) dabasgāzes stratēģiskās rezerves — dabasgāzes daudzums, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību; 6) drošības rezerves — valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu; 61) efektīva aukstumapgāde — efektīvs dzesēšanas risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo dzesēšanas risinājumu darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kurš nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās dzesēšanas sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju; 62) efektīva siltumapgāde — siltumapgādes risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo siltumapgādes darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās siltumapgādes sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju; 63) ekonomiski pamatots pieprasījums — pieprasījums, kas nepārsniedz siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot enerģijas ražošanas metodes (izņemot koģenerāciju); 7) energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanu, dabasgāzes ieguvi, elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību; 71) energoapgādes drošuma rezerves — dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar šā likuma 82.1 panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos; 8) energoapgādes komersanta objekts — energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas, cauruļvadu sistēma, cauruļvadi un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei; 9) energoapgādes komersants — licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi; 10) energoresursi — apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai; 101) enerģētiskā nabadzība — mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka mājsaimniecības lietotāja ienākumi nav pietiekami izdevumu segšanai par šiem pakalpojumiem; 11) enerģija — prece ar noteiktu vērtību:
13. a)iegūtā elektroenerģija,
14. b)iegūtā siltumenerģija,
15. c)iegūtā aukstumenerģija,
16. d)dabasgāze (arī sašķidrinātā dabasgāze un cita veida gāzveida kurināmais, tostarp no atjaunīgajiem energoresursiem saražots vai iegūts, ciktāl attiecīgo gāzveida kurināmo var droši ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvē); 111) enerģijas bruto galapatēriņš:
17. a)energoresursi, ko enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei,
18. b)elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas nozarē elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielu ražošanai,
19. c)elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā; 12) enerģijas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā; 13) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena cauruļvadiem (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību; 14) enerģijas ražošana — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā un dabasgāzes (tostarp biometāna) ieguvi; 15) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena cauruļvadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību; 16) enerģijas tirdzniecība — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem; 17) fiksēta maksājuma apjoma līgums — līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu; 18) galalietotājs — enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam); 19) gazificētā objekta īpašnieks — persona, kura ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā definētajam īpašnieka jēdzienam; 20) gazificēts objekts — dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēgta būve vai tās daļa, kā arī iekārta; 201) gāzes izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu, ka attiecīgais gāzes daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem; 21) horizontālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, tirdzniecības vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi; 22) Inčukalna pazemes gāzes krātuve — pazemes un virszemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kurš atrodas Krimuldas, Inčukalna un Sējas novadā; 221) individuālā aukstumapgādes sistēma — atsevišķas ēkas aukstumapgādes sistēma, kas sastāv no dzesēšanas iekārtas, kura dzesē visu ēku, vai dzesēšanas iekārtām, kuras izmanto atsevišķu telpu dzesēšanai ēkā; 222) individuālā siltumapgādes sistēma — atsevišķas ēkas siltumapgādes sistēma, kas sastāv no apkures iekārtas, kura apsilda visu ēku, vai apkures iekārtām, kuras izmanto atsevišķu telpu apsildīšanai ēkā; 223) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju; 224) koģenerācijas iekārta — iekārta vai iekārtu kopums, kas paredzēts vienlaicīgai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai vienotā tehnoloģiskajā procesā. Koģenerācijas iekārtā neietilpst iekārtas, ko izmanto tikai siltumenerģijas ražošanai vai tikai elektroenerģijas ražošanai; 225) koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija — elektroenerģija, kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgās siltumenerģijas ražošanu, veicot aprēķinus saskaņā ar apstiprinātu metodiku; 23) kurināmais — no fosilajiem vai atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kuru izmanto enerģijas iegūšanai; 24) kurināmā drošības rezerve — energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju; 241) kurināmā piegādātājs — komersants, kurš realizē enerģijas ražošanai kurināmo, par ko maksā akcīzes nodokli, vai kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajā kārtībā; 25) licence — saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes komersanta tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā; 26) licences darbības zona — licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs; 27) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu); 28) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu); 29) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības; 291) nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma — savstarpēji savienotas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas kopums, kurā komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam fiziskās plūsmas maršrutam un kurā ietilpst ieejas punkti, izejas punkti un virtuālais tirdzniecības punkts; 30) neatkarīgais ražotājs — energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts; 301) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais — šķidrais vai gāzveida kurināmais, kura enerģijas saturu veido tādi atjaunīgie energoresursi, kas nav biomasa; 31) palīgpakalpojumi — visi pakalpojumi (tostarp balansēšana, jaukšana un inerto gāzu ievadīšana), kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades un sadales tīkliem vai cauruļvadu sistēmai, dabasgāzes krātuvēm, sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām vai izmantotu tās, izņemot tādus objektus un iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori; 311) pārstrādāts oglekļa kurināmais — šķidrais vai gāzveida kurināmais, kuru ražo no fosilas izcelsmes šķidrajiem vai cietajiem atkritumiem, kas nav piemēroti materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām; 32) pārvades sistēma — enerģijas pārvades tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai; 33) pārvades sistēmas īpašnieks — komersants, kura īpašumā ir enerģijas pārvades sistēma; 34) (izslēgts no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas nteikumu 70. punktu); 35) sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no pārvades sistēmas līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai; 36) (izslēgts no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas nteikumu 70. punktu); 37) saistītā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā saskaņā ar Koncernu likumu energoapgādes komersantam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā, vai kapitālsabiedrība, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā; 38) sākumposma cauruļvadu sistēma — cauruļvads vai cauruļvadu sistēma, ko izmanto dabasgāzes ražošanas projektā vai dabasgāzes transportēšanai no viena vai vairākiem šādiem projektiem uz pārstrādes uzņēmumu vai termināli, vai pēdējo piekrastes termināli; 39) sašķidrinātās dabasgāzes iekārta — terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu, sadales sistēmu vai enerģijas lietotājam; 40) sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums — dabasgāzes šķidrināšana vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana, izkraušana, uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu, sadales sistēmu vai enerģijas lietotājam; 41) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu); 42) sekundārie energoresursi — energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai; 421) siltumenerģijas izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu tam, ka attiecīgais siltumenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem; 43) sistēma — pārvades un sadales tīkli vai cauruļvadu sistēma, dabasgāzes krātuves un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama enerģijas pārvadei, uzglabāšanai un sadalei un kas ir energoapgādes komersanta īpašumā vai lietošanā (ieskaitot iekārtas, kas nepieciešamas palīgpakalpojumu sniegšanai); 44) sistēmas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus; 45) sistēmas operators — energoapgādes komersants, kas sniedz enerģijas pārvades vai sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus; 46) starpsavienojums — dabasgāzes pārvades līnija, kas šķērso Latvijas Republikas robežu, savienojot Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmu, vai dabasgāzes pārvades līnija starp Latvijas Republiku un trešo valsti līdz Latvijas Republikas teritorijai vai teritoriālajai jūrai; 47) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes (tostarp biometāna) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju; 48) tīkls — līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams elektroenerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem; 49) tirgotājs — komersants (tai skaitā ārvalsts komersanta filiāle), kura komercdarbība ir enerģijas tirdzniecība; 50) tirgus dalībnieks — dabasgāzes ražotājs, sistēmas operators, tirgotājs vai galalietotājs, kas darbojas dabasgāzes tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu; 501) triģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju, siltumenerģiju un aukstumenerģiju; 51) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu; 52) vertikāli integrēts komersants — energoapgādes komersants vai koncerns, kuru tieši vai netieši kontrolē viena un tā pati persona vai vienas un tās pašas personas un kurš sniedz vismaz vienu no enerģijas pārvades, sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumiem un vienlaikus nodarbojas ar enerģijas ražošanu vai tirdzniecību; 53) vietējie energoresursi — Latvijā apzinātie atjaunīgie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai; 54) vispārējās atļaujas noteikumi — specifiskas enerģijas ražošanas un tirdzniecības prasības enerģijas ražotājam vai enerģijas tirgotājam; 55) vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma — vairākas tieši savienotas Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas, kuru starpsavienojuma punktos netiek veikta jaudas rezervēšana.

(2)Šajā likumā termini "aktīvais lietotājs" un "pieprasījuma reakcijas pakalpojums" lietoti Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.

(3)Šajā likumā termins "atkritumi" lietots Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē (izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem). 2 (11.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2016., 17.10.2019., 21.01.2021., 21.04.2022., 14.07.2022., 14.07.2022., 14.07.2022., 07.12.2023., 13.06.2024., 28.11.
2. un 19.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 16.07.
4. Grozījums pirmās daļas
5. punktā (par to, ka drošības rezerves var tikt izmantotas, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu) stājas spēkā dienā, kad Latvijas Republika pievienojas Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 2.pants Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu, kā arī pētījumus enerģētikas jomā par sabiedrības interesēm atbilstošu nozares attīstību. 3 (05.06.
7. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
8. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 3.pants Likuma mērķis ir: 1) veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā; 2) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības; 3) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu patēriņu; 4) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju; 5) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci; 6) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus; 7) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu; 8) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu; 9) veicināt pētījumus enerģētikas jomā un sadarbību tādos pētījumos, kuri sniedz ieguldījumu jaunu tehnoloģiju un risinājumu, kā arī lietotājorientētu produktu radīšanā un pakalpojumu attīstīšanā; 10) reglamentēt Latvijas kopējo un detalizēto atjaunīgās enerģijas datu aprēķinu veikšanas kārtību un rīcību ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu; 11) noteikt komercdarbības atbalsta piešķiršanas pamatprincipus atjaunīgās enerģijas jomā. 4 (05.06.
9. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
10. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 4.pants Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos. 5 (05.06.
11. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.) II nodaļa Energoapgādes komersantu licencēšana, reģistrēšana un to darbība(Nodaļas nosaukums 22.09.
12. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.10.2011.) 5.pants

(1)Energoapgādes komersanti ir regulējamie komersanti, kuri nodrošina enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju, siltumenerģiju, aukstumenerģiju un dabasgāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē. Energoapgādes komersantu darbību regulē šis likums, likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Elektroenerģijas tirgus likums.

(2)(Izslēgta ar 17.03.2005. likumu)

(3)Tirgus dalībnieki un dabasgāzes pārvades sistēmas operators, veicot darbības dabasgāzes vairumtirgū, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk — regulators) un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

(4)Šā panta trešajā daļā minētās regulas ievērošanu uzrauga regulators tam noteiktās kompetences ietvaros.

(5)Energoapgādes komersanti sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi regulatora noteiktajā laikā un kārtībā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 17.03.2005., 26.05.2005., 22.09.2011., 13.03.2014., 11.02.2016. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 6.pants

(1)Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām. Šīs saistības sistēmas operators pilda atbilstoši tehnisko noteikumu un drošības prasībām. Šīs daļas izpratnē ar drošību saprot enerģijas piegādes drošumu un tehnisko drošību.

(11)Sistēmas operators septiņu darbdienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad sistēmas lietotājiem un pretendentiem atteikta pieeja sistēmai, un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.

(12)Lai sistēmas operators varētu izpildīt savas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmām, dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām gadījumā, kad šo saistību izpildīšanai nepieciešamā kustamā vai nekustamā manta ir valsts īpašumā un tās aizvietošana ar citu kustamu vai nekustamu mantu sistēmas operatoram objektīvi nav iespējama, valsts nodrošina sistēmas operatora tiesības izmantot minēto kustamo vai nekustamo mantu attiecīgo saistību nodrošināšanai.

(2)Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai.

(3)(Zaudējusi spēku ar 03.04.

1. Sk. Pārejas noteikumu
2. punktu)

(31)Energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju vai aukstumenerģiju enerģijas lietotājiem, pārdod siltumenerģiju vai aukstumenerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, izņemot šā likuma 48. panta ceturtajā daļā un 49. panta pirmajā un 1.5 daļā minētos gadījumus.

(4)Strīdus par saistību izpildi, kuri izriet no saņemtā pakalpojuma samaksas pienākuma, izskata prasības kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. 7 (26.05.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008., 13.03.2014., 11.02.2016., 14.07.2022., 13.06.2024., 19.06.
2. un 12.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 12.03.
4. Grozījumu 3.1 daļā par tās papildināšanu ar atsauci uz šā likuma
5. panta 1.5 daļu piemēro, sākot ar 01.07.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 7.pants 1) Licencēšanu veic regulators saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2)Licenci elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas un dabasgāzes pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanai izsniedz uz 20 gadiem.

(3)Elektroenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas tirgotāju reģistrā. Regulators minētajā reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu.

(4)Siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistrā.

(5)Dabasgāzes ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesības uzsākt dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts dabasgāzes ražotāju vai tirgotāju reģistrā. Regulators minētajā reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 26.05.2005., 17.02.2011., 22.09.2011., 13.03.2014., 11.02.2016., 14.07.2022., 13.06.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 7.1 pants

(1)Regulators nosaka siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

(2)Regulators veido siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju reģistru un siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistru un nodrošina to publisku pieejamību.

(3)Regulators nosaka siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju un siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājs un tirgotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk — reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju un tirgotāju izslēdz no siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistra un reģistrē atkārtoti.

(4)Ja siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju un tirgotāju no siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistra. Siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājam vai tirgotājam ir tiesības atsākt siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājs vai tirgotājs izslēgts no siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistrā. 9 (22.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014., 11.02.2016. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 7.2 pants

(1)Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājs vai tirgotājs ir reģistrēts.

(2)Reģistrācijas paziņojums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3)Siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotājs vai tirgotājs var izbeigt siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas tirgotāju reģistra. 10 (22.09.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.
2. un 19.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 8.pants Energoapgādes komersantam izsniegtajā licencē norāda: 1) veicamās energoapgādes veidu un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības; 2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju; 3) licences termiņu; 4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt savus energoapgādes veikšanai nepieciešamos objektus; 5) (izslēgts ar 05.06.
4. likumu); 6) (izslēgts ar 13.05.
5. likumu); 7) energoapgādes komersanta pienākumu plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas energoapgādes plānošanā, nodrošināšanā un attīstīšanā; 8) energoapgādes komersanta pienākumu periodiski sniegt regulatoram informāciju par savu darbību un pārmaiņām energoapgādē. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 05.06.2008., 13.05.
6. un 13.06.
7. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 9.pants

(1)Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un savu objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai savu objektu piederības robežai.

(2)Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un uzturēšanu tehniski atbilstošā un drošā stāvoklī. 12 (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 9.1 pants

(1)Koģenerācijas stacija ir tehnoloģisku iekārtu, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts vienlaicīgai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai.

(2)Koģenerācijas stacija sastāv no vienas vai vairākām koģenerācijas iekārtām, kuru darbības nodrošināšanai tiek izmantotas palīgiekārtas un ražošanā izmantojamo energoresursu padeves, dūmgāzu aizvadīšanas, saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas nodošanas infrastruktūra un cita infrastruktūra.

(3)Koģenerācijas stacijā var būt uzstādītas iekārtas, kuras izmanto tikai siltumenerģijas ražošanai (piemēram, ūdenssildāmie katli, tvaika katli) vai tikai elektroenerģijas ražošanai.

(4)Koģenerācijas iekārtas, kuras izvietotas vienā adresē, uzskatāmas par vienu koģenerācijas staciju.

(5)Mazas jaudas koģenerācijas stacija ir tāda koģenerācijas stacija, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu megavatu.

(6)Augstas efektivitātes koģenerācija ir koģenerācija, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) ražošana koģenerācijas režīmā koģenerācijas iekārtās nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 10 procentu apmērā salīdzinājumā ar primārās enerģijas patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai; 2) ražošana mazas jaudas koģenerācijas stacijās un mikrokoģenerācijas iekārtās, kas ļauj sasniegt jebkādu primārās enerģijas ietaupījumu. 13 (03.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016.) 9.2 pants

(1)Lietderīgā siltumenerģija ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas iekārtā saražota, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu siltumapgādes pieprasījumu, arī siltumenerģija, ko komersants pārdod siltumenerģijas lietotājam par cenu, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 1) ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā ir tikai viens siltumenerģijas ražotājs, siltumenerģijas pārdošanas cenu ir noteicis vai apstiprinājis regulators; 2) ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā ir vairāk nekā viens siltumenerģijas ražotājs, siltumenerģijas pārdošanas cena nav zemāka par kurināmā izmaksām vienas siltumenerģijas vienības saražošanai katlumājā, izmantojot to pašu kurināmā veidu, kuru izmanto koģenerācijas iekārtā, un katlumājas neto lietderības koeficients nav mazāks par 92 procentiem, izmantojot gāzi vai šķidro kurināmo, un nav mazāks par 80 procentiem, izmantojot cieto kurināmo.

(2)Ja komersants ir vertikāli integrēts un vienlaikus nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, par lietderīgo siltumenerģiju atzīstama visa koģenerācijas iekārtā saražotā siltumenerģija.

(3)Lietderīgās siltumenerģijas apjomā neieskaita siltumenerģiju, kas saražota atsevišķos ūdenssildāmajos katlos vai tvaika katlos. 14 (03.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 10.pants Energoapgādes komersanti reizi gadā sniedz regulatoram pārskatu par paveikto un plānoto darbību, kā arī nodrošina regulatoru ar informāciju saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". 15 (10.05.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 11.pants 16 (Izslēgts ar 22.09.
5. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2011.) 12.pants

(1)Lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību, energoapgādes komersanti var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saņemot licenci katram energoapgādes veidam vai reģistrējot katru energoapgādes veidu.

(2)Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru energoapgādes veidu — tāpat kā tad, ja ar katru energoapgādes veidu nodarbotos atsevišķs komersants.

(21)Dabasgāzes apgādē ir aizliegtas šķērssubsīdijas, tas ir, darbības, ko dabasgāzes apgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp dabasgāzes ražošanu, iepirkšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, uzglabāšanu vai dabasgāzes tirdzniecību un pārvadi, sadali, uzglabāšanu vai cita veida komercdarbību.

(3)Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

(4)Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 26.05.2005., 22.09.2011., 13.03.2014. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 13.pants 18 (Izslēgts ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 14.pants

(1)(Izslēgta ar 13.03.2014. likumu)

(2)Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes komersanti apmainās ar nepieciešamo informāciju, vienlaikus nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību. 19 (26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.) 15.pants

(1)Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales objekti, dabasgāzes krātuves vai sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoru.

(11)Sistēmas operatori, izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatoru, sniedz pārvades, sadales un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales, pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.

(12)Dabasgāzes sadales sistēmas operators tarifu aprēķināšanas metodikā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par vienu mēnesi pirms nākamā tarifu perioda sākuma, iesniedz regulatoram jaunu tarifu projektu vai jaunu tarifu vērtību projektu esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja kopējās dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajam tarifu periodam sasniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni.

(13)Regulators tarifu aprēķināšanas metodikā nosaka šā panta 1.2 daļā minēto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni.

(2)Sistēmas operatori nodrošina, lai sistēmas darbībai un sistēmas operatora funkciju izpildei nepieciešamo palīgpakalpojumu veikšana tiktu uzticēta pretendentiem, kuri šādus palīgpakalpojumus var veikt nepieciešamā kvalitātē un par zemākām izmaksām, garantējot sistēmas darba drošumu un stabilitāti.

(3)Sistēmas operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to pienākumiem un var traucēt vai apdraudēt šo pienākumu izpildi.

(4)Sistēmas operatori nav tiesīgi izpaust komerciālu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot savus pienākumus. Komerciālas un konfidenciālas informācijas saturu nosaka energoapgādes komersanti, saskaņojot to ar regulatoru.

(5)Dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas lietošanas noteikumu izstrādei nepieciešamo informāciju.

(6)Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas, vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai pārveidi, vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.

(7)Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā un apjomā iesniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem. Regulators ir tiesīgs veikt izmaiņas šajos noteikumos.

(8)Dabasgāzes pārvades sistēmas operators un regulators nepiemēro šā panta septīto daļu, ja atbilstoši šā likuma

1. panta pirmajai daļai un trešās daļas
2. punktam ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma un regulators ir saskaņojis minētās sistēmas lietošanas noteikumus;

(9)Elektroenerģijas sistēmas operators nodrošina sistēmas dalībniekam nepieciešamo sistēmas pieslēgumu attiecīgajai elektrostacijai, kurā elektroenerģija tiek ražota, izmantojot atjaunīgos energoresursus, Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, lai sekmētu no atjaunīgajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvara pieaugumu Latvijas energoresursu bilancē.

(10)Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators nodrošina sistēmas dalībniekam nepieciešamo sistēmas pieslēgumu atomelektrostacijai Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 13.03.2014., 11.02.2016., 17.10.2019., 14.07.2022., 14.07.2022., 23.11.2023., 13.06.2024. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2024. Grozījumi 1.1 daļā stājas spēkā 01.05.2026. Sk. pārejas noteikumu 99. punktu) 16.pants

(1)(Izslēgta ar 26.05.2005. likumu.)

(2)Autonomais ražotājs var pārdot saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu arī citiem enerģijas lietotājiem, par samaksu izmantojot tā sistēmas operatora pakalpojumus, kura licences darbības zonā ražotājs atrodas, vai pārdot šo enerģijas pārpalikumu pašam sistēmas operatoram.

(3)Sistēmas operators, ja to pieļauj pārvades vai sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina autonomajam ražotājam iespēju pārvadīt vai sadalīt saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu, lai to pārdotu citiem enerģijas lietotājiem. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.

1. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 17.pants 22 (Izslēgts ar 26.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) II1 nodaļa Energokopienas(Nodaļa 14.07.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 17.1 pants

(1)Energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas — galvenokārt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunīgās enerģijas — ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu.

(2)Energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

(3)Atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas atjaunīgās enerģijas nozarē, un tai pieder vai arī tā attīsta vai apsaimnieko ar to teritoriāli saistītas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas.

(4)Elektroenerģijas energokopiena darbojas elektroenerģijas nozarē.

(5)Energokopiena atbilst atjaunīgās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem.

(6)Energokopienas darbojas saskaņā ar šo likumu un Elektroenerģijas tirgus likumu.

(7)Energokopiena var būt biedrība, nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība. Ja energokopiena ir kapitālsabiedrība: 1) tās statūtos noteiktie mērķi atbilst šajā pantā minētajiem energokopienas mērķiem un tā veic šā panta pirmajā daļā minēto saimniecisko darbību; 2) tās statūtos ir noteikts, ka tā iegūto peļņu nesadala un neizmaksā dividendēs, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.

(8)Energokopienas biedri vai daļu turētāji var būt fiziskās personas, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības. Elektroenerģijas energokopienas biedri vai daļu turētāji var būt arī citas publiskas personas.

(81)Lielais uzņēmums var kļūt par energokopienas biedru, ja tiek izpildīti abi šādi nosacījumi: 1) ar energokopienu saistītās lielā uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz sešus megavatus; 2) enerģijas kopīgošana notiek Latvijas Republikas teritorijā.

(9)Energokopienas biedri vai daļu turētāji saglabā visas tiem noteiktās enerģijas galalietotāja un aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus un tiem netiek noteikti nepamatoti vai diskriminējoši nosacījumi vai procedūras, kas nepieļauj enerģijas galalietotāju līdzdalību energokopienā.

(10)Energokopienas biedri vai daļu turētāji piedalās tādu lēmumu pieņemšanā, kuri energokopienā nodrošina izšķirošo ietekmi vai faktisko kontroli, jo īpaši tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz: 1) īpašumtiesībām vai tiesībām izmantot visus energokopienas aktīvus vai to noteicošo daļu; 2) tiesībām vai tiesiskiem darījumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz energokopienas pārvaldes institūciju sastāvu, balsojumiem vai lēmumiem.

(11)Ministru kabinets nosaka kritērijus atjaunīgās enerģijas energokopienas teritoriālajai saistībai ar atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu, šā panta otrās daļas piemērošanas kritērijus, energokopienas statūtos obligāti nosakāmās prasības, kā arī noteikumus par attiecībām starp energokopienas biedriem un daļu turētājiem, tās pārstāvi un citiem enerģijas lietotājiem, un energoapgādes komersantiem, tai skaitā sistēmas operatoru un siltumapgādes sistēmas operatoru.

(12)Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju izstrādā un publisko vadlīnijas energokopienu veidošanai, tai skaitā ieteikumus publiskām personām par energokopienu atbalstu un līdzdalību tajās. 23 (14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 17.2 pants

(1)Tiesību subjekts energokopienas statusu iegūst pēc reģistrācijas energokopienu reģistrā.

(2)Būvniecības valsts kontroles birojs ir atbildīgs par energokopienu reģistra izveidošanu, uzturēšanu, administrēšanu, pārvaldīšanu un publisku pieejamību.

(21)Enerģētikas un vides aģentūra ir atbildīga par ziņu ierakstu izdarīšanu un aktualizēšanu energokopienu reģistrā.

(3)Ministru kabinets nosaka energokopienu reģistrā iekļaujamās ziņas, reģistrācijas prasības un kārtību, reģistrācijas vai darbības izbeigšanas iesniegumā ietveramo informāciju, energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas, kā arī kārtību, kādā energokopienu izslēdz no energokopienu reģistra vai reģistrē atkārtoti. 24 (14.07.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 17.3 pants 25 (Izslēgts ar 19.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) III nodaļa Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar energoapgādes komersanta objektu atrašanos tajā(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 18.pants Siltumenerģijas un gāzes apgādes iekārtas, kā arī elektroenerģijas apgādes instalācijas, kuras atrodas ēku un būvju iekšienē un kuras izmanto vienīgi šo ēku un būvju apgādei ar siltumenerģiju, gāzi vai elektroenerģiju, izņemot energoapgādes komersantu uzstādītus kontroles aparātus un mēraparātus, ir galveno lietu — šo ēku un būvju — blakus lietas, un visi ar tām saistītie izdevumi ir jāsedz un nastas ir jānes galvenās lietas īpašniekam vai valdītājam. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
5. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 19.pants

(1)Jaunu energoapgādes komersantu objektu (izņemot enerģijas ražotāju un tirgotāju objektus) ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.

(11)Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā; 2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai šā paša energoapgādes komersanta objekta esošajā aizsargjoslā; 3) vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas; 31) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots esošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi; 32) ierīkojamam energoapgādes komersanta objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums; 33) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam un līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma elektrisko tīklu gaisvadu līniju vai augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, gadījumā (ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var mainīt ne vairāk kā vienu reizi); 34) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam un blakus līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslai, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par diviem metriem pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju gadījumā (ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var mainīt ne vairāk kā vienu reizi); 4) citos likumos noteiktajos gadījumos.

(12)Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja pārbūves rezultātā vai šā likuma 19. panta 1.1 daļas 3.3 un 3.4 punktā minētajā gadījumā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas.

(2)Namīpašnieks nevar liegt kabeļu, armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo pagrabu un nama bēniņu telpas.

(3)Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

(4)Energoapgādes komersantu objektu — ēku un būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".

(5)Energoapgādes komersantu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās — ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

(6)Ja tiek ierīkoti jauni vai paplašināti esošie energoapgādes objekti uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 17.02.2011., 22.09.2011., 13.03.2014., 11.02.2016., 21.01.2021., 21.03.2024. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 19.1pants

(1)Energoapgādes komersantu objektu (izņemot ēkas) ierīkošanai, pārbūvei, atjaunošanai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi.

(2)Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi jauniem energoapgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot šā likuma 19.pantā noteikto kārtību. Ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumus nosaka ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 28 (22.09.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 20.pants Stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti — pazemes dabasgāzes krātuvju pazemes daļa (ģeoloģiskā struktūra zemes dzīlēs) — ir saglabājami valsts īpašumā. Tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu šo objektu atjaunošanai vai modernizācijai. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.08.2000., 22.09.
3. un 11.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 20.1 pants

(1)Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas ir valsts īpašums, un tās nav privatizējamas vai atsavināmas.

(2)Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas, Rīgas 1. un 2.termoelektrocentrāli, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" vai valsts īpašums un kuras nevar privatizēt vai atsavināt.

(3)Ja akciju sabiedrība "Latvenergo" tiek reorganizēta, jaunizveidotais tiesību subjekts ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.

(4)Kā valstiski svarīga tautsaimniecības objekta akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" akcijas un tai piederošie elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi vai izmantojami kā ķīla kredītu vai citu saistību nodrošināšanai. 30 (17.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2018.) 20.2 pants Ministru kabinets lemj par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izveidošanu un nodošanu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku. 31 (11.02.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 20.3 pants

(1)Valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja: 1) persona, kurai pieder daļas vai akcijas komersantā, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā vienu procentu vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieka vai vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora daļu vai akciju; 2) komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai pazemes dabasgāzes krātuves daļa (izņemot šā likuma 20.pantā noteikto pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļu), atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas pazemes dabasgāzes krātuves darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina pazemes dabasgāzes krātuves darbību vai bufergāzi.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atsavinātājs iesniedz Ministru kabinetam piedāvājumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

(3)Ministru kabinets 30 darbdienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā piedāvājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu un divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas informē par to piedāvājuma iesniedzēju.

(4)Ja Ministru kabinets lēmis atteikties no pirmpirkuma tiesībām, tas lūdz Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta atzinumu par personas, kura noslēgusi pirkuma līgumu, un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību. Satversmes aizsardzības birojs un Valsts drošības dienests atzinumu par personas un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību sniedz mēneša laikā.

(5)Ministru kabinets izvērtē šā panta ceturtajā daļā minētos atzinumus un ne vēlāk kā mēneša laikā no to saņemšanas dienas pieņem lēmumu par darījuma akceptu vai atteikumu akceptēt darījumu.

(6)Darījums stājas spēkā, ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par tā akceptu. 32 (11.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 21.pants Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap un gar energoapgādes komersantu objektiem tiek noteiktas Aizsargjoslu likumā. Jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošana, kā arī to atjaunošana un pārbūve veicama, pēc iespējas izmantojot ceļa zemes nodalījuma joslas atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 18.panta nosacījumiem. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 22.09.
3. un 11.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 22.pants Energoapgādes komersantiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, to skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kuri nav energoapgādes komersanta īpašums, bet atrodas energoapgādes komersanta bilancē vai ir izvietoti attiecīgā energoapgādes komersanta licences darbības zonā. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.
5. un 26.05.
6. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 23.pants

(1)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes komersanta objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi.

(11)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju.

(2)Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.

(3)Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 22.09.2011. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 24.pants

(1)Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

(11)Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: 1) īpašumu izmanto tāda jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai, kas nav paredzēts attiecīgā nekustamā īpašuma energoapgādei; 2) veicot objekta pārbūvi, palielinās zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

(12)Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2)Ja energoapgādes komersanta objekts tiek likvidēts vai pārvietots, komersants sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.

(3)Pašvaldība un energoapgādes komersants var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 26.05.2005., 22.09.2011., 11.02.

1. un 13.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 24.1 pants Ja atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums sakarā ar energoapgādes komersanta objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šim objektam ir noteikts Eiropas Savienības kopīgu interešu projekta statuss saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza regulu (EK) Nr. 713/2009, regulu (EK) Nr. 714/2009 un regulu (EK) Nr. 715/2009, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pieņem Ministru kabinets. 37 (13.03.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.) IV nodaļa Elektroenerģijas ražošana un pārvade(Nodaļa izslēgta ar 17.03.
4. likumu, kas stājas spēkā 15.04.
5. Sk. pārejas noteikumus.) V nodaļa Elektroenerģijas sadale(Nodaļa izslēgta ar 17.03.
6. likumu, kas stājas spēkā 15.04.
7. Sk. pārejas noteikumus.) VI nodaļa Piekļūšana elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām(Nodaļa izslēgta ar 17.03.
8. likumu, kas stājas spēkā 15.04.
9. Sk. pārejas noteikumus.) VII nodaļa Elektroenerģijas realizācija(Nodaļa izslēgta ar 17.03.
10. likumu, kas stājas spēkā 15.04.
11. Sk. pārejas noteikumus.) VIII nodaļa Dabasgāzes apgādes sistēma(Nodaļa 26.05.
12. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 22.09.
13. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.10.2011.) 42.pants 38 (Izslēgts ar 11.02.
14. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 42.1pants 39 (Izslēgts ar 11.02.
15. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 42.2 pants

(1)Dabasgāzes ražotājs, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes lietotājs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju.

(2)Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.

(3)Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai regulators izsniedz vai atsakās izsniegt 30 dienu laikā pēc visu paša pieprasīto dokumentu saņemšanas. 40 (11.02.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.
2. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 03.04.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 42.3 pants 41 (Izslēgts ar 11.02.
5. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 43.pants

(1)(Zaudējusi spēku ar 03.04.

1. Sk. Pārejas noteikumu
2. punktu)

(2)(Izslēgta ar 11.02.2016. likumu)

(3)(Izslēgta ar 11.02.

1. likumu) 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.
2. un 11.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 43.1pants

(1)Dabasgāzes pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam un tās uzturēšanas kvalitāti, kā arī informāciju par būvējamām un plānotajām pārvades jaudām un pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.

(2)Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.

(3)Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem dabasgāzes sadales sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.) 44.pants

(1)Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam: 1) nodrošina sistēmas darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes iesūknēšanu, uzglabāšanu un izņemšanu atbilstoši tehniskajām iespējām; 2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj dabasgāzes krātuves tehniskās iespējas; 3) nediskriminē dabasgāzes krātuves lietotājus, jo īpaši par labu savām saistītajām kapitālsabiedrībām; 4) nodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienotu dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību; 5) sniedz sistēmas lietotājiem informāciju, kas nepieciešama, lai efektīvi piekļūtu dabasgāzes krātuvei; 6) iepērkot dabasgāzi savu funkciju veikšanai, ievēro pārredzamas un nediskriminējošas tirgus procedūras; 7) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.

(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir tehniski un ekonomiski pamatota, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām un palīgpakalpojumu saņemšanu.

(3)Dabasgāzes krātuvēm, attiecībā uz kurām saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto kārtību ir pieņemts lēmums par piekļuves tehnisku vai ekonomisku nepieciešamību, piekļuves režīms tiek organizēts pārrunu procedūras vai regulētas procedūras veidā.

(4)Regulators nosaka un publicē kritērijus, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka, kāds piekļuves režīms — pārrunu procedūra vai regulēta procedūra — dabasgāzes krātuvei tiek piemērots. Regulators uzrauga minēto kritēriju pareizu piemērošanu.

(5)Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators publisko informāciju par to, kura dabasgāzes krātuve vai tās daļa tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām un kurai dabasgāzes krātuvei vai tās daļai tiek piemērota pārrunu procedūra vai regulēta procedūra. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators publisko informāciju par to, kura Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām.

(6)Ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir pārrunu procedūra, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators labticīgi vienojas ar sistēmas lietotāju par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un noslēdz attiecīgu līgumu.

(7)Ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir regulēta procedūra, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina piekļuvi dabasgāzes krātuvei saskaņā ar šā likuma 15.panta 1.1 daļas kārtībā noteiktiem tarifiem.

(8)Piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta saskaņā ar: 1) šā panta 8.1 daļā minētajiem vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora izstrādātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma noteikumiem krātuves daļā ar jaudas apjomu četras teravatstundas, kur dabasgāzi uzglabā atbilstoši šā likuma

1. panta pirmajai daļai un trešās daļas
2. punktam izveidotās vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu, ar kurām ir noslēgts līgums par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, komersanti, kuriem attiecīgā valsts ir noteikusi dabasgāzes uzglabāšanas pienākumu dabasgāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
3. gada
4. oktobra regulu 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ regulu Nr. 994/2010, ja Klimata un enerģētikas ministrija ir apliecinājusi, ka komersanta rīcībā esošais krātuvē novietotais vai nododamais dabasgāzes daudzums nepieciešams, lai izpildītu pienākumu uzglabāt dabasgāzi piegādes drošības apsvērumu dēļ (turpmāk — Inčukalna pazemes gāzes krātuves solidaritātes daļa). Ja kopējais komersantu dabasgāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ pieprasītais krātuves jaudas apjoms pārsniedz četras teravatstundas, maksimālais piešķiramais krātuves jaudas apjoms katras valsts komersantiem tiek noteikts proporcionāli to valstu skaitam, kuru komersanti vēlas uzglabāt dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuves solidaritātes daļā, nepārsniedzot četras teravatstundas; 2) šā likuma
5. panta septītajā daļā minētajiem regulatora apstiprinātajiem dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem un šā panta 8.3 daļas kārtībā noteikto maksu par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu pārējā krātuves pieejamās jaudas daļā (turpmāk — Inčukalna pazemes gāzes krātuves tirgus daļa).

(81)Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators publicē savā tīmekļvietnē galvenos dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma Inčukalna pazemes gāzes krātuves solidaritātes daļā saņemšanas, tai skaitā maksas par dabasgāzes uzglabāšanu, noteikumus.

(82)Ja līdz katra gada 1. decembrim nākamajam krātuves ciklam ir rezervēts Inčukalna pazemes gāzes krātuves solidaritātes daļas jaudas apjoms, kas ir mazāks par četrām teravatstundām, nerezervēto Inčukalna pazemes gāzes krātuves solidaritātes daļas jaudas apjomu iekļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuves tirgus daļas jaudas apjomā.

(83)Inčukalna pazemes gāzes krātuves tirgus daļas jaudas apjomu rezervē ar šā likuma 15. panta septītajā daļā minētajos dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumos nosauktajiem krātuves jaudas produktiem, un maksu par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu nosaka izsolē saskaņā ar vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora izstrādātu un tīmekļvietnē publicētu Inčukalna pazemes gāzes krātuves tirgus daļas jaudas izsoles nolikumu.

(9)Dabasgāzes apgādes komersanti un sistēmas lietotāji slēdz līgumu ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, attiecīgo dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoru par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un citiem palīgpakalpojumiem.

(10)Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators saskaņā ar šā likuma 15.panta septītajā daļā minētajiem regulatora apstiprinātajiem dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem reizi gadā publicē galvenos dabasgāzes krātuves pakalpojumu un palīgpakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

(11)Izstrādājot nosacījumus attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes krātuvēm, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators konsultējas ar sistēmas lietotājiem.

(12)Šā panta prasības attiecībā uz piekļuvi neattiecas uz tādiem palīgpakalpojumiem vai pagaidu uzglabāšanu, kas saistīta ar sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām un nepieciešama atkārtotai sašķidrinātās dabasgāzes pārvēršanai un nogādāšanai pārvades sistēmā. 44 (11.02.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
2. un 12.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.10.
4. 8.3 daļa stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 44.1 pants

(1)Dabasgāzes apgādes komersanti un lietotāji neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesīgi piekļūt sākumposma cauruļvadu tīkliem, tai skaitā objektiem, kuros tiek sniegti tehniskie pakalpojumi, kas ir saistīti ar šo piekļuvi, bet nav šo tīklu un objektu sastāvdaļas, ko izmanto vietējām ražošanas darbībām dabasgāzes iegūšanas vietā.

(2)Šā panta pirmajā daļā minēto piekļuvi var atteikt, ja tā saistīta ar šā panta pirmajā daļā minēto objektu tehnisko iespēju ierobežojumiem, kurus nav iespējams novērst vai kuru novēršana nav ekonomiski pamatota, tai skaitā vērtējot: 1) sākumposma cauruļvadu tīkla īpašnieka vai operatora dabasgāzes transportēšanas un pārstrādes vajadzības, kā arī pārējo dabasgāzes piegādes tīkla vai attiecīgo pārstrādes vai apstrādes iekārtu lietotāju intereses, kas varētu tikt skartas; 2) iespējamos traucējumus ogļūdeņražu ieguvei, arī nākotnē.

(21)Ievērojot šā likuma 110. panta pirmajā daļā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu nodrošināt piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai, ja tiek atteikta piekļuve Latvijas teritorijā esošajai sākumposma cauruļvadu sistēmai, pārrobežu domstarpību izšķiršanai (tai skaitā tiesā) piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

(3)Strīdus par piekļuvi sākumposma cauruļvadu tīkliem izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 45 (13.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.
2. likumu, kas stājas spēkā 16.02.
3. Pants stājas spēkā tad, kad Latvijā tiek uzsākta dabasgāzes ieguve, un šā panta spēkā stāšanos nosaka ar īpašu likumu. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 45.pants

(1)Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs par: 1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību; 2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un trans­portēšanu līdz enerģijas lietotājiem; 3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu; 4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.

(11)Dabasgāzes sadales sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi vai ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai sadales sistēmā vai dabasgāzes sadales sistēmas operatora paša patēriņam.

(2)Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, šis operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un nošķirts no dabasgāzes ražošanas, pārvades, uzglabāšanas, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības darbībām, un tas saziņā un sava zīmola veidošanā nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes.

(3)Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ievērojami šādi nosacījumi: 1) personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties vertikāli integrēta dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes ražošanu, pārvadi, uzglabāšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību; 2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi; 3) dabasgāzes sadales sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; 4) dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un nodrošina pienācīgu minētās programmas ieviešanas kontroli. Dabasgāzes sadales sistēmas operators ieceļ personu vai nosaka struktūru, kas ir atbildīga par atbilstības programmas ieviešanas kontroli, katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus dabasgāzes sadales sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā.

(4)Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100000 lietotāju.

(5)Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija iesniedzama, lai apliecinātu šā panta trešās daļas prasību izpildi.

(6)Regulators nosaka šā panta trešās daļas 4.punktā minētā ziņojuma iesniegšanas, publiskošanas un izvērtēšanas kārtību.

(7)Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.

(8)Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp vietu, kur atrodas gazificētā objekta pieslēgums sadales sistēmai, un vietu, kur atrodas sadales sistēmas starpsavienojums ar pārvades sistēmu. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.

1. un 11.02.
2. likumu, kas stājas spēkā 08.03.
3. 1.1, otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 45.1 pants 47 (Izslēgts ar 11.02.
6. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2016.) 45.2 pants

(1)Nacionālās dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas balansēšanu nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators.

(2)Lai nodrošinātu nacionālās dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadītā un no tās izvadītā gāzes apjoma balansu, tirgus dalībnieks slēdz balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai slēdz līgumu par balansa atbildības nodrošināšanu ar sistēmas lietotāju, kurš ir noslēdzis balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru.

(3)Dabasgāzes pārvades sistēmas operators nodrošina, ka balansēšanas aprēķini tiek veikti saskaņā ar tā izstrādātajiem un regulatora apstiprinātajiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju. Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam ir pienākums norēķināties par nebalansu, kas rodas, ja dabasgāzes apjoms, ko tas ievadījis dabasgāzes pārvades sistēmā, neatbilst no dabasgāzes pārvades sistēmas izvadītajam dabasgāzes apjomam.

(4)Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz balansēšanas periodā dabasgāzes pārvades sistēmā ievadīto un no tās izvadīto dabasgāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nepārkāpjot to komercnoslēpumu aizsardzību.

(5)Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanai un balansēšanas aprēķinu veikšanai.

(6)Lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas operators var pieprasīt no dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem garantijas saskaņā ar šā panta trešajā daļā minētajiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem.

(7)Ja atbilstoši šā likuma

1. pantam ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma un regulators ir saskaņojis vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumus, šo pantu piemēro, ciktāl šā likuma
2. panta ceturtajā un piektajā daļā nav noteikts citādi. 48 (17.10.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.
4. un 13.06.
5. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 45.3 pants

(1)Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants ir nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos dabasgāzes iepirkšanas līgumos, šis komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 110.panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem. Pieteikums iesniedzams nekavējoties — tūlīt pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī viņa centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktajā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta dabasgāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem dabasgāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo dabasgāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu, regulators ņem vērā šādus kritērijus: 1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt dabasgāzes apgādes drošumu; 2) komersanta stāvoklis dabasgāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū; 3) to ekonomisko un finansiālo grūtību apjoms, ar kurām sastapies komersants vai enerģijas lietotāji; 4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un tas, cik lielā mērā tie ļauj paredzēt izmaiņas dabasgāzes tirgū; 5) komersanta centieni atrisināt problēmu; 6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības; 7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām un šo sistēmu savstarpējā savietojamība; 8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā.

(2)Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta dabasgāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem dabasgāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo dabasgāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu.

(3)Energoapgādes komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 110.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz: 1) jauniem starpsavienojumiem un jaunām dabasgāzes krātuvēm; 2) esošajiem starpsavienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta, kā rezultātā tiek attīstīti jauni dabasgāzes piegādes avoti.

(4)Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja: 1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošumu dabasgāzes apgādes jomā; 2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes; 3) starpsavienojumi un dabasgāzes krātuves ir tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti; 4) starpsavienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2011., 11.02.

1. un 21.01.
2. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2021.) 45.4 pants Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Latvijas preventīvās rīcības plānu un Latvijas ārkārtas rīcības plānu apgādei ar dabasgāzi un atjauno šos plānus reizi četros gados vai biežāk, ja tas nepieciešams vai to pieprasa Eiropas Komisija. 50 (13.06.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 45.5 pants Šā likuma 45.4 pantā minētajos plānos norādītie dabasgāzes apgādes komersanti, kompetentās iestādes un citas institūcijas ievēro plānos noteiktās prasības dabasgāzes piegādes traucējumu risku novēršanai vai mazināšanai, kā arī dabasgāzes piegādes traucējumu seku novēršanai vai mazināšanai attiecīgajā izsludinātajā krīzes līmenī. 51 (13.06.
4. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) IX nodaļa Siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma(Nodaļas nosaukums 03.03.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016.) 46.pants

(1)Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti galalietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai galalietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un galalietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.

(11)Nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un galalietotāji lieto aukstumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt aukstumenerģijas energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem galalietotājiem, nosaka Ministru kabinets.

(12)Nosacījumus un kārtību, kādā siltumenerģijas piegādes līgumā un aukstumenerģijas piegādes līgumā ietverto informāciju un rēķinu informāciju sniedz galalietotājiem un siltumapgādes vai aukstumapgādes apakšlietotājiem (fiziskajai vai juridiskajai personai, kura pēc vienošanās ar galalietotāju lieto siltumapgādi vai aukstumapgādi pašas vajadzībām (galapatēriņam) un kurai nav spēkā esoša līguma ar energoapgādes komersantu par siltumenerģijas vai aukstumenerģijas piegādi), nosaka Ministru kabinets.

(2)Siltumapgādi vai aukstumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu vai individuālo siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu.

(3)(Izslēgta ar 03.03.2016. likumu)

(4)Autonomais siltumenerģijas ražotājs nav licencējams siltumapgādes pārvades un sadales komersants.

(5)Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtību un noteikumus, kas paredz energoefektivitātes prasības licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību, nosaka Ministru kabinets.

(6)Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi gadā publicē informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru centralizētajā siltumapgādes vai centralizētajā aukstumapgādes sistēmā, par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem. Informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru izsaka vismaz procentos no siltumapgādes enerģijas galapatēriņa, kas nodots konkrētās centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem, norādot arī to, kāds enerģijas daudzums izmantots, lai lietotājiem nodotu vienu siltumapgādes vienību.

(7)Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicē informāciju par centralizētajai siltumapgādes vai centralizētajai aukstumapgādes sistēmai pieslēgto ēku siltumenerģijas ikmēneša patēriņu megavatstundās iepriekšējā mēnesī. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 05.06.2008., 03.03.2016., 13.06.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 46.1 pants

(1)Siltumenerģiju lietotājam piegādā šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk — līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.

(2)Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.

(3)Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par siltumenerģijas piegādi un lietošanu vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos kompensācija aprēķināma, nosaka Ministru kabinets.

(4)Energoapgādes komersants, kura vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību. 53 (05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.) 47.pants

(1)Centralizēto siltumapgādi var veikt viens vertikāli integrēts energoapgādes komersants. Sistēmās, kurās ir vairāki siltumenerģijas ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais ražotājs, izveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru.

(2)Siltumapgādes sistēmas operatora funkcijas var pildīt vertikāli integrēts komersants, kurš savstarpēji nodalīti veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.

1. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 47.1 pants Siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma ir siltumenerģijas sistēmas operatora īpašums vai atrodas tā valdījumā. 55 (13.06.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu)
5. pants

(1)Siltumapgādes sistēmas operators savā licences darbības zonā iepērk siltumenerģiju, tostarp atlikumsiltumu, no siltumenerģijas ražotājiem, tai skaitā no neatkarīgajiem ražotājiem, un nodrošina siltumenerģijas lietotājiem drošu un kvalitatīvu siltumapgādi. Šim mērķim sistēmas operators izveido optimālu sistēmas operatīvās vadības struktūru.

(2)Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas viens centralizētās siltumapgādes sistēmas operators.

(3)Siltumapgādes sistēmas operators, ja to pieļauj siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina siltumenerģijas ražotājam pieeju siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai atbilstoši siltumenerģijas sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

(4)Siltumapgādes sistēmas operators, ja to pieļauj siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina komersantam, kura darbības rezultātā rodas atlikumsiltums, pieeju siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai atbilstoši siltumenerģijas sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un, ievērojot šā likuma 49. panta otrajā daļā noteiktos ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijus, iegādājas atlikumsiltumu par vienošanās cenu. 56 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 91. punktu) 49.pants

(1)Viena siltumenerģijas apgādes sistēmas operatora licences darbības zonā var darboties vairāki siltumenerģijas ražotāji, un šiem ražotājiem ir tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt to saražoto siltumenerģiju par vienošanās cenu.

(11)(Izslēgta ar 13.06.2024. likumu)

(12)Ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas vairāk nekā viens siltumenerģijas ražotājs un komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atlikumsiltums, un tiem ir nodrošināta pieeja siltumapgādes sadales un pārvades sistēmai, siltumapgādes sistēmas operatoram ir pienākums organizēt siltumenerģijas iepirkumu par visu tā licences darbības zonā pieprasīto konkurējošo siltumenerģijas apjomu. Iepirkuma prasības nosaka siltumapgādes sistēmas operators, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(13)Siltumenerģijas ražotājam ir pienākums samazināt siltumenerģijas ražošanas apjomu pēc siltumapgādes sistēmas operatora rīkojuma, ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā ir pieejams atlikumsiltums par ekonomiski izdevīgāku cenu. Siltumapgādes sistēmas operators iepirkuma prasībās nosaka kārtību, kādā tiek samazināts siltumenerģijas ražošanas apjoms.

(14)Siltumapgādes sistēmas operatoram, ja tā licences darbības zonā ir pieejams atlikumsiltums par ekonomiski izdevīgāku cenu, ir tiesības piemērot siltumenerģijas ražotājam maksu par siltumenerģijas ražošanas apjoma samazināšanu atbilstoši šā panta 1.3 daļā noteiktajam rīkojumam. Siltumapgādes sistēmas operators izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē metodiku par maksas par siltumenerģijas ražošanas apjoma samazināšanu siltumenerģijas ražotājam apmēra noteikšanai. Tāda siltumapgādes sistēmas operatora izstrādāto metodiku, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundas gadā, saskaņo regulators.

(15)Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumapgādes sistēmas operatoram konkurējošā siltumenerģijas apjoma ietvaros, siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumapgādes sistēmas operatora konkurējošajam apjomam regulatora noteikto maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu.

(16)Regulators paredz kārtību maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kuru siltumapgādes sistēmas operators piemēro konkurējošajam siltumenerģijas apjomam.

(2)Sistēmas operators, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem: 1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas nosacījumi; 2) siltumenerģijas pārvades izmaksas; 3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam; 4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010., 14.07.2022., 13.06.2024. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026. 1.5 un 1.6 daļu piemēro, sākot ar 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 107. un 108. punktu) 49.1 pants

(1)Ministru kabinets nosaka efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijus, tajā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru.

(2)Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatori, kas neatbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un centralizētās aukstumapgādes kritērijiem, sagatavo plānu primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē.

(3)Ministru kabinets nosaka šā panta otrajā daļā minēto centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatoru noteikšanas kārtību, sagatavojamā plāna saturu un atjaunošanas biežumu.

(4)Enerģētikas un vides aģentūra uzrauga centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatoru atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem efektīvas centralizētas siltumapgādes un efektīvas centralizētas aukstumapgādes kritērijiem un saskaņo šā panta otrajā daļā minētos plānus primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē. 58 (13.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)
3. pants Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ciktāl šo izvēli neierobežo šā likuma
4. un
5. panta noteikumi vai normatīvie akti gaisa aizsardzības jomā. 59 (13.06.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.)
7. pants

(1)Pašvaldības, pildot Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos efektīvas siltumapgādes sistēmas un efektīvas aukstumapgādes sistēmas kritērijus, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2)Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievēro vides un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, bet, plānojot piegādājamo siltumenerģijas apjomu un nepieciešamo siltumenerģijas ražošanas jaudu, izvērtē arī vietējo energoresursu, koģenerācijas un triģenerācijas izmantošanas iespējas un siltumapgādes drošību, nepārtrauktību un ilgtspēju.

(3)Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievēro visus šādus mērķus: 1) Latvijai noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus

1. gadam un Latvijas klimatneitralitātes mērķi
2. gadam; 2) Latvijai noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus; 3) Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus siltumapgādē, centralizētajā siltumapgādē un ēkās; 4) Latvijas importēto vai ievesto energoresursu (izņemot atjaunīgos energoresursus) apjoma samazināšanas mērķi; 5) enerģētiskās nabadzības skarto Latvijas mājsaimniecību skaita samazināšanas mērķi.

(4)Lai samazinātu siltumapgādes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un ēkās, kā arī samazinātu importēto vai ievesto energoresursu apjomu, pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Pašvaldība var noteikt: 1) pienākumu pieslēgties efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai tur, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti, šo prasību attiecinot uz jaunām triju vai vairāku dzīvokļu mājām un nedzīvojamām ēkām, kā arī uz šo ēku renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī ēku siltumapgādes sistēma; 2) attiecībā uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju renovācijas procesu, ja citstarp tiek renovēta arī šādas mājas siltumapgādes sistēma, pienākumu izmantot efektīvu bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju, kas savā darbībā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisu piesārņojošo vielu emisijas, vai efektīvu tehnoloģiju, kurā tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi; 3) citus siltumapgādes veida izvēles ierobežojumus atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

(5)Pašvaldības dome saistošos noteikumus, kas attiecas uz šā panta ceturtajā daļā minētajiem pienākumiem vai ierobežojumiem, triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas un pirms izsludināšanas rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas sniedz atzinumu attiecībā uz gaisa kvalitātes nosacījumiem. 60 (13.06.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 52.pants Ēku un būvju siltumapgādes sistēmu pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. 61 (05.06.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2024.) X nodaļa Energoefektivitātes paaugstināšana 53.pants 62 (Izslēgts ar 10.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.) 54.pants Energoapgādes komersanti, uzsākot jaunu objektu būvniecību vai ierīkošanu, kā arī esošo objektu paplašināšanu, izmanto vai uzstāda vienīgi tādas energoapgādē izmantojamās iekārtas, ierīces un ietaises, kuras atbilst energoefektivitātes, kvalitātes un drošuma prasībām. 63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
5. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.) 55.pants Enerģijas lietotāji ierīko vai uzstāda tādas enerģiju patērējošās iekārtas vai ierīces, kuras atbilst kvalitātes un drošuma prasībām. 64 56.pants

(1)Enerģiju patērējošo iekārtu tehniskajā dokumentācijā norāda, kāds ir šo iekārtu enerģijas patēriņš tipiskos lietošanas apstākļos.

(2)Tirdzniecībā piedāvājamām enerģiju patērējošām iekārtām to energoefektivitāte tiek norādīta speciālā marķējumā par tehnisko raksturojumu.

(3)Enerģiju patērējošo iekārtu energoefektivitātes atbilstību prasībām apliecina to atbilstības sertifikāts. 65 57.pants 66 (Izslēgts ar 03.03.

1. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.) 58.pants 67 (Izslēgts ar 03.03.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.) X1 nodaļa Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšana(Nodaļa 13.06.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.1 pants

(1)Atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas politiku, lai citstarp izpildītu no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izrietošos Latvijas mērķus un saistības, sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(2)Saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā novērtē šā likuma 122. panta otrajā daļā minētajā progresa ziņojumā, sagatavojot kopējos un detalizētos atjaunīgās enerģijas datus enerģijas kopējam patēriņam un enerģijas bruto galapatēriņam.

(3)Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus atjaunīgās enerģijas datu aprēķināšanai un kopējā atjaunīgās enerģijas apjoma noteikšanai. 68 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.2 pants

(1)Atjaunīgās enerģijas apjoms, kas pārsniedz Latvijas saistību izpildei nepieciešamo atjaunīgās enerģijas apjomu (turpmāk — atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums), ir valsts īpašums, un tā tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.

(2)Atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums var tikt atsavināts Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā kārtībā. 69 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.3 pants

(1)Ja, gatavojot šā likuma

1. panta otrajā daļā minēto progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda gadiem nav izpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā: 1) aktualizē šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minēto politiku, lai noteiktu papildu pasākumus atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai; 2) izvērtē iespēju piedalīties Eiropas Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā, kas izveidots ar Eiropas Komisijas
2. gada
3. septembra īstenošanas regulu (ES) 2020/1294 par Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu (turpmāk — Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānisms); 3) izvērtē iespēju īstenot šā likuma 58.4 pantā minētos kopprojektus atjaunīgās enerģijas ražošanai; 4) izvērtē iespēju veikt citu Eiropas Savienības dalībvalstu atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma iegādes darījumus, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā.

(2)Ja, gatavojot šā likuma 122. panta otrajā daļā minēto progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda gadiem tiek pārpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē iespēju atsavināt Latvijas atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu citai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3)Klimata un enerģētikas ministrija var veikt pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu un sagatavot līguma projektu, kurā iekļauj nosacījumus par atsavināmā atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma apjomu, cenu, finansējuma avotu un maksāšanas kārtību.

(4)Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikuma lēmumu par atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma atsavināšanu pieņem, kā arī līguma projektu par darījumu ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu apstiprina Ministru kabinets.

(5)Klimata un enerģētikas ministrija šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā pēc šā likuma

1. panta otrajā daļā minētā progresa ziņojuma sagatavošanas. Ministru kabinets, apstiprinot iesniegto ziņojumu, var pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā vai lēmumu par šā panta pirmās daļas
2. punktā vai šā panta otrajā daļā minēto darījumu ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu.

(6)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par Latvijas dalību Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā, un kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu, kā arī no darījumiem ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu iegūto finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību un nosacījumus. 70 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.4 pants

(1)Elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem Latvija var sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, kopīgi īstenojot attiecīgu kopprojektu.

(2)Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē Latvijas iespējas sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, un šādas sadarbības ietvaros nodrošināmo šā panta pirmajā daļā minētās atjaunīgās enerģijas apjomu. Šo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam.

(3)Ministru kabinets, apstiprinot šā panta otrajā daļā minēto ziņojumu, var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā kopprojekta īstenošanu.

(4)Kopprojektu no Latvijas puses īsteno šā panta trešajā daļā minētajā lēmumā noteiktā atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Atbildīgā ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina katra kopprojekta nosacījumus.

(5)Ministru kabinets nosaka kopprojektu īstenošanas, uzraudzības un ar tiem saistītās informācijas aprites kārtību, kā arī nosacījumus atjaunīgās enerģijas apjoma ieskaitīšanai atjaunīgās enerģijas statistikā. 71 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.5 pants

(1)Latvija var apvienot Latvijā īstenotu atbalsta shēmu ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenotajām atbalsta shēmām. Tāpat Latvijā īstenotās atbalsta shēmas nosacījumus var pielāgot vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem.

(2)Atbalsta shēmu atjaunīgās enerģijas ražošanas vai izmantošanas veicināšanai Latvijā var īstenot, izmantojot atjaunīgās enerģijas pienākumu (atbalsta shēma, kurā enerģijas ražotājiem ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta saražotās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija, kurināmā piegādātājiem vai tirgotājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta piegādātā kurināmā daļa ir no atjaunīgajiem energoresursiem ražots vai iegūts kurināmais, vai enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta patērētās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija) vai izmantojot citus veidus, tai skaitā atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, tiešo cenu atbalstu, tai skaitā regulētos tarifus un mainīgās vai fiksētās piemaksas.

(3)Klimata un enerģētikas ministrija var sagatavot ziņojumu, kurā izvērtē iespējas apvienot Latvijā īstenoto atbalsta shēmu ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenotām atbalsta shēmām vai saskaņot Latvijā īstenotās atbalsta shēmas nosacījumus ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem. Šo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam.

(4)Ministru kabinets izvērtē šā panta trešajā daļā minēto ziņojumu un iesniedz to Saeimai.

(5)Šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimai iesniegto ziņojumu izvērtē attiecīgā Saeimas komisija, kura var ierosināt Ministru kabinetam pārskatīt un precizēt ziņojumu vai sagatavot atsevišķu Saeimas lēmuma projektu par grozījumu izdarīšanu šajā ziņojumā.

(6)Pēc ziņojuma izvērtēšanas Saeimā Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un saskaņo atbalsta shēmas nosacījumus ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņojot arī atjaunīgās enerģijas apjoma pārdali iesaistīto dalībvalstu atjaunīgās enerģijas datos.

(7)Ministru kabinets apstiprina katras saskaņotās atbalsta shēmas nosacījumus, un Klimata un enerģētikas ministrija par minētās atbalsta shēmas nosacījumiem paziņo Eiropas Komisijai līdz 31. martam pēc tā kalendāra gada, kad atbalsta shēmas nosacījumi ir stājušies spēkā.

(8)Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz

1. martam paziņo Eiropas Komisijai un publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par to atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgās siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas kopējo apjomu, uz kuru attiecas šā panta sestajā un septītajā daļā minētā atjaunīgās enerģijas apjoma pārdale. 72 (13.06.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 58.6 pants

(1)Kurināmā piegādātājs šā panta ceturtajā daļā minētajām iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

(2)Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji ir piemērojami neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

(3)Bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, biogāzei un biomasas kurināmajam, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, kā arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos, biogāzē un biomasas kurināmajos, ir jāatbilst tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

(4)Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas uz šādām iekārtām: 1) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 7,5 megavati vai lielāka; 2) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir divi megavati vai lielāka; 3) iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 kubikmetriem metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos, kas ir nulle grādos Celsija un vienu bāru lielā atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā; 4) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(5)Elektroenerģijai, siltumenerģijai un aukstumenerģijai, kas ražota no normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu definētajiem sadzīves atkritumiem, nav piemērojami siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji.

(6)Biomasas kurināmā, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, pārstrādātā oglekļa kurināmā, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, ja attiecināms, ir apliecināma: 1) brīvprātīgās shēmas ietvaros; 2) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi Latvija; 4) komersanta shēmas ietvaros; 5) biomasas biržas ietvaros attiecībā uz cieto biomasas kurināmo. 73 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.7 pants

(1)Lai pamatotu to, ka visā piegādes ķēdē, sākot no izejvielu iegūšanas līdz šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minētā kurināmā realizēšanai, ir ievēroti ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītās personas ar neatkarīgu un pārredzamu revīziju atbilstoši Komisijas

1. gada
2. jūnija īstenošanas regulas (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk — regula Nr. 2022/996) III nodaļai pierāda šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minēto kurināmā veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

(2)Visā piegādes ķēdē iesaistītās personas izmanto masas bilances sistēmu, kas visā piegādes ķēdē nodrošina informācijas nodošanu par šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minēto kurināmā veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Masas bilances sistēmā ir iekļauta informācija par to, vai izejvielu ražošanai ir sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts, tai skaitā komercdarbības atbalsts, un, ja tā ir, par atbalsta shēmas veidu.

(3)Piegādes ķēdē iesaistītās personas regulas Nr. 2022/996

1. panta
2. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievada datus atbilstoši minētās regulas
3. pantam. Brīvprātīgās shēmas nodrošina, ka piegādes ķēdē iesaistītās personas pareizi ievada datus Eiropas Savienības datubāzē.

(4)Regulas Nr. 2022/996

1. panta
2. punktā minētās brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas (turpmāk — sertifikācijas institūcijas) nodrošina regulas Nr. 2022/996
3. panta
4. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievadīto datu verifikāciju un datu precizitātes pārbaudi. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pārbauda Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju attiecībā uz gāzveida kurināmā izcelsmes apliecinājumiem. 74 (13.06.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.8 pants

(1)Regulas Nr. 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai saskaņā ar minēto regulu akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(2)Sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā, pēc nacionālās akreditācijas institūcijas pieprasījuma iesniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama minēto sertifikācijas institūciju uzraudzībai, tostarp norādot revīzijas dienu, laiku un vietu.

(3)Ja nacionālā akreditācijas institūcija, veicot uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu un normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, konstatē neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī nacionālās akreditācijas institūcijas noteiktajām prasībām, tā nekavējoties informē brīvprātīgo shēmu, kuras ietvaros darbojas attiecīgā sertifikācijas institūcija.

(4)Brīvprātīgo shēmu tīmekļvietnēs vismaz reizi gadā tiek publicēts to sertifikācijas institūciju saraksts, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu struktūru norādot, kura valsts un kura tās iestāde ir akreditējusi attiecīgo iestādi un kura veic tās darbības uzraudzību. 75 (13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2024.) 58.9 pants

(1)Ministru kabinets nosaka: 1) bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību; 2) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus; 3) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus; 4) no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus; 5) komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai; 6) atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pārbaudes un uzraudzības procedūru; 7) atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus; 8) kārtību, kādā par šā likuma 58.7 panta pirmajā daļā minētajiem pierādījumiem tiek ziņots energoresursu informācijas sistēmā; 9)