Zaudējis spēku - Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu

Zaudējis spēku - Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Precizēts 29.08.2002., Latvijas Vēstnesis Nr.121 (2696) Ministru kabineta rīkojums Nr. 428 Rīgā 2002.gada 14.augustā (prot. Nr.33, 40.§) Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu 1. Akceptēt iesniegto Pirmspievienošanās ekonomisko programmu. 2. Finansu ministrijai nodrošināt Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas tulkojumu angļu valodā un līdz 2002.gada 15.augustam iesniegt to Eiropas Komisijā. Ministru prezidents A.Bērziņš Finansu ministrs G.Bērziņš Pirmspievienošanās ekonomiskā programma Saturs Saīsinājumi Ievads 1. Līdzšinējā ekonomiskā attīstība 2. Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2.1. Reālais sektors 2.1.1. IKP pēc izlietojuma 2.1.2. IKP pa nozarēm 2.1.3. Nodarbinātība 2.2. Inflācija 2.3. Monetārā un valūtas kursa politika 2.4. Ārējais sektors 2.5. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski 3. Valsts finanses 3.1. Vidēja termiņa fiskālais ietvars 3.1.1. Nodokļu politika 3.1.2. Izdevumu politika 3.1.3. Jūtīguma analīze 3.2. Valsts parāda vadība 3.2.1. Valsts parāda vadības institucionālā atbildība 3.2.2. Valsts parāda dinamika un parāda vadības politika 3.2.3. Valsts parāda saistību maksājumi 3.3. Deficīta finansēšana 3.4. Fiskālie riski 4. Strukturālās reformas 4.1. Privātais sektors un uzņēmējdarbības vide 4.1.1. Privatizācija 4.1.2. Konkurences politika 4.1.3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana 4.1.4. Bankrota procedūru regulējošā likumdošana 4.1.5. Uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības politika 4.1.6. Eksporta veicināšanas politika 4.1.7. Kvalitātes nodrošināšana 4.2. Finansu sektors 4.3. Darba tirgus 4.4. Valsts pārvaldes reforma 4.5. Lauksaimniecība 4.6. Citas reformas 4.6.1. Pensiju reforma 4.6.2. Veselības aprūpe 4.6.3. Transports, sakari un informātika 4.6.3.1. Transports 4.6.3.2. Sakari 4.6.3.3. Informātika 4.6.4. Reģionālā politika 4.6.5. Vide 5. Politikas saistību matrica un ietekme uz budžetu 5.1. Politikas saistību matrica 5.2. Strukturālo reformu ietekme uz budžetu Pārskata datu tabulas Saīsinājumi A/S Akciju sabiedrība ASV Amerikas Savienotās Valstis BO Bezpeļņas organizācija CEN Eiropas Standartizācijas institūcija CENELEC Eiropas Elektrotehniskās Standartizācijas institūcija CHF Šveices franks DKK Dānijas krona EA Eiropas Akreditācijas korporācija ECB Eiropas Centrālā banka ECFIN Eiropas Komisijas Ekonomikas un Finansu lietu ģenerāldirektorāts EIC Eiropas Informācijas centrs EKS Eiropas kontu sistēma EM Ekonomikas ministrija EK Eiropas Kopienas ERM 2 Eiropas valūtas kursa mehānisms ES Eiropas Savienība ESA 95 Eiropas kontu sistēma EUR Eiro GFS Valdības Finansu statistika GSM Globālā mobilo sakaru sistēma IKP Iekšzemes kopprodukts INTERREG Pārrobežu, starpnacionālā un starpreģionālā sadarbība, kas veicinātu harmonisku un līdzsvarotu attīstību un vienotas Eiropas telpas plānošanu ISPA Pirmsiestāšanās atbalsts transporta un vides infrastruktūrai JPY Japānas jena LAA Latvijas Attīstības Aģentūra LDZ "Latvijas Dzelzceļš" LGS "Latvijas gaisa satiksme" LHZB Latvijas Hipotēku un zemes banka LM Labklājības ministrija LVL Latvijas lats MK Ministru kabinets MVU Mazie un vidējie uzņēmumi NUTS ES Teritoriālās statistikas vienību nomenklatūra NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PB Pasaules Banka PCI patēriņa cenu indekss PECA Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Kopienām un to dalībvalstīm un Latvijas Republiku, no otras puses, Par atbilstības novērtēšanu un rūpniecības preču atzīšanu PEP Pirmspievienošanās ekonomiskā programma PHARE Eiropas Savienības finansu instruments, kas atbalsta Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas pārstrukturēšanas procesu atbilstoši tirgus ekonomikai PTO Pasaules tirdzniecības organizācija RFB Rīgas Fondu birža SAPARD Pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstībai SEK Zviedrijas krona SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SDR speciālās aizņemšanās tiesības (Special Drawing Rights) SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību TINA Transport Infrastructure Needs Assessment - transporta infrastruktūras vajadzību novērtējums TM Tieslietu ministrija USD ASV dolārs VAF Valsts autoceļu fonds VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts akciju sabiedrība VIP Valsts investīciju programma Ievads Sākot ar 2001. gadu, visas Eiropas Savienības kandidātvalstis izstrādā Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma (PEP) ir nozīmīga Pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūras starp Eiropas Komisiju un kandidātvalstīm sastāvdaļa. PEP apraksta valsts īstenoto un plānoto makroekonomisko politiku, rāda vidēja termiņa attīstības scenāriju, kā arī sniedz informāciju par būtiskākajām strukturālajām reformām, iezīmējot to īstenošanas pasākumus. Nozīmīgs PEP izstrādes uzdevums ir arī veicināt analītiskās kapacitātes veidošanu Latvijas valsts pārvaldē, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Pirmo Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Latvija izstrādāja un iesniedza Eiropas Komisijā 2001. gada maijā. Pamatā par to tika saņemtas pozitīvas atsauksmes, bet tika iezīmēti arī atsevišķi problēmjautājumi, t.sk. saistīti ar PEP izstrādes metodoloģijas nepilnībām. 2002. gada Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Latvija izstrādā, pamatojoties uz uzlabotu metodoloģiju, ko pieņēma 2002. gada 26. marta Madrides Augsta līmeņa sanāksmē starp ES Ekonomikas un Finansu Komitejas dalībniekiem un kandidātvalstu pārstāvjiem. 2002. gada PEP ņemti vērā arī Eiropas Komisijas komentāri par iepriekšējā gada programmu. Latvijas 2002. gada PEP ir veidots kā vienots dokuments, lai atvieglotu tā uztveri un nodrošinātu apraksta loģisko sasaisti. Tāpēc ir iespējama zināma informācijas pārklāšanās ar iepriekšējā gada PEP. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma tika izstrādāta atbilstoši Latvijas Republikas Eiropas Integrācijas padomes 2002. gada 27. marta lēmumam, un tās sagatavošanu nodrošina Finansu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Satiksmes, Tieslietu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu, Latvijas Banku, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma sastāv no četrām galvenajām sadaļām - pašreizējās ekonomiskās situācijas analīzes, makroekonomiskās attīstības scenārija, valsts finansu vidēja termiņa politikas un ar ekonomikas attīstību saistīto svarīgāko strukturālo reformu apraksta, kas balstās uz atbildīgo ministriju sniegto informāciju. Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados raksturo strauji izaugsmes tempi, aktivitāšu pieaugums visās nozīmīgās ekonomikas nozarēs, investīciju kāpums, zema inflācija. Joprojām galvenie ekonomikas problēmu indikatori Latvijā paliek relatīvi augstais maksājumu bilances tekošā konta deficīts un augstais bezdarba līmenis atsevišķos reģionos. Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir pārdomātas fiskālās un monetārās politikas ievērošana, kā arī nosprausto struktūrpolitikas pasākumu veiksmīga realizācija. Turpmākajos gados ekonomikas pieaugums saistāms ar eksporta attīstību un investīciju palielināšanos. Programmas makroekonomiskās attīstības scenārijs prognozē IKP pieaugumu 5-6% gadā. Pieaugot ekonomiskai aktivitātei, sagaidāms nodarbinātības pieaugums, tomēr to ierobežos produktivitātes palielināšanās. Eksporta pieaugumam vidējā termiņā pārsniedzot importa pieaugumu, samazināsies maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Valūtas piesaiste SDR valūtu grozam un Latvijas Bankas īstenotā monetārā politika ir nodrošinājusi cenu stabilitāti - jau vairākus gadus inflācijas līmenis ir bijis zemāks par 3 procentiem. Atbilstoši makroekonomiskās attīstības scenārijam vidējā termiņā inflācijas līmenis nepārsniegs 3%, notiekot lēnai Latvijas un ES vidējo cenu līmeņu izlīdzināšanai. Latvijas fiskālās politikas galvenais uzdevums ir saglabāt fiskālo deficītu tādā līmenī, kas nodrošina stabilu makroekonomisko izaugsmi. Latvijas valdība turpinās stingras fiskālās politikas īstenošanu ar mērķi saglabāt stabilu fiskālo situāciju un samazināt tekošā konta deficītu. Latvijas valdība par fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem ir definējusi prognozējamas un stabilas nodokļu sistēmas nodrošināšanu un nodokļa sloga samazināšanu uzņēmējdarbībā, kā arī valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpenisku samazināšanu. Tas noteiks arī zema valsts parāda līmeņa saglabāšanos. Stabilu ekonomikas augšupeju veicinās strukturālo reformu veiksmīga realizācija un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Strukturālo reformu jomā tuvojas privatizācijas procesa noslēgums. Tā kā valsts mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija ir pabeigta, uzmanība tiks veltīta lielo uzņēmumu privatizācijas procesa pabeigšanai, zemes privatizācijas paātrināšanai un valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanai. Konkurences politikas jomā ir nodrošināta likumdošanas atbilstība ES un citām starptautiskajām normām. Turpmākajos gados paredzēts aktivizēt Konkurences uzraudzības institūciju starptautisko sadarbību, veicinot starptautisku konkurences aizsardzības instrumentu rašanos. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu ar 2001. gada jūliju veic vienots regulators, nodrošinot visās regulējamās nozarēs vienādus regulēšanas principus un vienotu tarifu noteikšanas metodoloģiju. Būtisks notikums ir 2003. gadā paredzētā publiskā telekomunikāciju tīkla sektora liberalizācija. Bankrota procedūru regulējošās likumdošanas jomā tiks veicināta maksātnespējas procesa paātrināšana. Uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības jomā tiks veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un inovācijām atvērtas ekonomikas izveidei, efektīvas un konkurētspējīgas rūpniecības nozaru struktūras izveidei, kā arī liels uzsvars būs likts uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstības atbalstīšanu. Eksporta veicināšanas politikā paredzēti pasākumi, kas palīdzētu novērst problēmas, ar ko saskaras Latvijas eksportētāji, t.sk. eksporta mārketinga uzlabošana, specializētu apmācību programmu un konsultāciju sniegšana eksportētājiem, valsts atbalsta sniegšana Latvijas uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās, Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs darbības attīstīšana. Kvalitātes nodrošināšanas politikā turpmākajos gados paredzēti pasākumi likumdošanas saskaņošanā, institūciju stiprināšanā un likumdošanas ieviešanā, lai tiktu novērstas barjeras preču brīvai kustībai uz ES dalībvalstīm. Finansu sektorā ir panākts nozīmīgs progress reformu īstenošanā, ko apliecina gan straujā finansu sektora izaugsme un ietekmes palielināšanās ekonomikā, gan uzraudzības efektivitāte. Turpmākajos gados šajā sektorā notiks plānveidīgs darbs darbības vides uzlabošanā un tās harmonizēšanā ar ES prasībām. Svarīgākais valsts pārvaldes reformas uzdevums ir publiskā sektora caurskatāmības uzlabošana un efektivitātes palielināšana. Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveidošana. Latvijas lauksaimniecības nozares pamatmērķis, ir nodrošināt efektīvu lauksaimniecības ražošanu, kas būtu spējīga integrēties Eiropas Kopējā tirgū līdz ar iestāšanos un ražotu ES normām atbilstošu augstas kvalitātes produkciju. Veselības aizsardzības jomā turpināsies veselības aprūpes reforma un iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošana, kā arī šim mērķim paredzēto līdzekļu racionālas izmantošanas uzlabošana. Galvenais mērķis ir vērsts uz iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu, uzlabojot Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Latvijas transporta attīstības politikas ilgtermiņa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un multimodālu transporta sistēmu, kas integrēta Eiropas transporta sistēmā, nodrošinātu cilvēku ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, palielinātu izvēles iespējas un elastību pasažieru un kravu pārvadājumos, veicinātu reģionālo attīstību un dotu iespējas Latvijas biznesam konkurēt Eiropas un visas pasaules tirgū. Sakaru sektora turpmākās politikas galvenie mērķi ir tirgus liberalizācija, tarifu sabalansēšana un integrācija ES. Valsts politika informātikas nozarē ir vērsta uz to, lai tuvākajā laikā šajā jomā nodrošinātu Latvijas likumdošanas pilnīgu atbilstību ES prasībām, kā arī lai Latvijā būtu ieviesta vispārējā Interneta pieejamība un veicināta gan Interneta izmantošana, gan arī vispārējā informācijas pratība un pieejamība. Reģionālās attīstības jomā tiks veikta likumdošanas pilnveidošana un institucionālo struktūru sakārtošana. Vides aizsardzības jomā plānots saskaņot nacionālo likumdošanu ar acquis communautaire prasībām un nodrošināt vides infrastruktūras uzlabošanu. 1. Līdzšinējā ekonomiskā attīstība Latvijas vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums laika periodā no 1996. līdz 2001. gadam bija 5,2 procenti. Īpaši strauji Latvijas ekonomika attīstās pēdējos gados, kad vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2000.-2001. gadā sasniedza ir 7,3 procentus. 2000. gadā Latvijas ekonomikā turpinājās atveseļošanās pēc Krievijas krīzes, un IKP pieaugums salīdzināmās cenās sasniedza 6,8 procentus. Neskatoties uz pasaules ekonomiskās attīstības tempu palēnināšanos, 2001. gadā Latvijas IKP pieauga par 7,7%, kas ir augstākais pieaugums Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū. Pasaules ekonomiskās attīstības tempu samazināšanās sāka Latviju skart 2001. gada beigās un 2002. gada sākumā, kad saruka eksporta pieauguma tempi, un vairākās nozarēs bija vērojams izaugsmes tempu kritums. Ir sagaidāms, ka ekonomikas straujāka attīstība atsāksies 2002. gada otrajā pusē. 2001. gadā ekonomika attīstījās sabalansēti, un pieaugums bija vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Sevišķi strauji attīstījās pakalpojumu sektors, kura pieaugums salīdzināmās cenās bija 8,3 procenti. Arī 2001. gadā turpinājās pakalpojuma sektora īpatsvara pieaugums kopējā pievienotajā vērtībā, un 2001. gadā tas sasniedza 70,4 procentus. Pakalpojuma sektora izaugsmi tāpat kā iepriekšējā gadā visvairāk sekmēja pieaugums tirdzniecības nozarē - 10,6% (tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā 18,8%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 9,5% (īpatsvars - 15,3%), komercpakalpojumu nozarē - 13,9% (11,4%) un finansu starpniecībā - 7,3% (4,6%). IKP izaugsmi 2001. gadā veicināja arī rūpniecības nozares straujais pieaugums (8,8% salīdzināmās cenās). Strauja izaugsme bija vērojama gandrīz visos apstrādes rūpniecības sektoros. Pērn apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 9,5% (apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 14,8%), un to visvairāk veicināja kāpums pārtikas produktu un dzērienu nozarē, ķīmiskajā rūpniecībā, nemetālisko minerālu, koksnes, celulozes un mašīnu un iekārtu ražošanā. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi pieauga par 7,9% (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā 0,1%) un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde pieauga par 6,6% procentiem (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 3,8%). 2001. gadā veiksmīgi attīstījās arī lauksaimniecība un mežsaimniecība (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā 4,4%) un to pieaugums salīdzināmās cenās bija attiecīgi 5,3% un 10,2%, turpretī zvejniecībā bija vērojams kritums (īpatsvars - 0,3%) par 14,3 procentiem. Būvniecība ir viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā pēdējos gados, un 2001. gadā tās apjoms pieauga par 6,1 procentu. Būvniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā veido 6,2 procentus. 2001. gadā Latvijas straujo izaugsmi galvenokārt nodrošināja stabils un augsts iekšējais pieprasījums. Privātā patēriņa augsto pieaugumu (7,1% salīdzināmās cenās) galvenokārt ietekmēja reālās darba samaksas kāpums un kreditēšanas attīstība. Sabiedriskais patēriņš 2001.gadā samazinājās par 2,1% salīdzināmās cenās. 2001. gadā kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmās cenās pieauga par 17,0 procentiem. Investīciju pieaugumu sekmēja stabila makroekonomiskā vide, banku sektora stabilitāte, ārzemju investīciju ieplūde un optimisms par Latvijas ekonomikas attīstību. Kopējā pamatkapitāla veidošana IKP izlietojuma struktūrā jau 4 gadus pārsniedz 25 procentus. Neskatoties uz ekonomikas straujo izaugsmi, nodarbinātība 2001. gadā samazinājās par 0,1 procentu. Kopš 1999. gada vidus Latvijā pakāpeniski samazinās reģistrētā bezdarba līmenis un 2001. gada beigās tas sasniedza 7,7%, kas ir zemākais rādītājs kopš 1998. gada septembra. 2001. gada vidējais reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,8% (salīdzinājumā 2000. gadā - 8,5%). Latvijā pastāv ievērojama atšķirība starp bezdarba līmeni dažādos rajonos un pilsētās. Vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Rīgā 2001. gadā bija 3,7%, kamēr atsevišķos rajonos Latgalē tas pārsniedz 20 procentus. Kopš 1999. gada samazinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, un 2001. gadā tas sasniedza 27 procentus. Par situācijas uzlabošanos darba spēka tirgū liecina arī darba meklētāju īpatsvara samazināšanās. 2001. gada laikā tas pakāpeniski samazinājās, un gada beigās tas sasniedza 12,9% (2000. gada beigās tas bija 13,3%). 2001. gadā produktivitātes pieaugums (7,8%) apsteidza reālās algas pieaugumu (3,9%), kas veicināja konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū. 2001. gadā strauji pieauga Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums. Preču imports pieauga par 13,8% un preču eksports pieauga par 11,1 procentu. Ekonomiskās attīstības tempu palēnināšanās ES valstīs ietekmēja eksporta pieauguma tempu samazināšanos 2001. gada otrajā pusē, tomēr 2001. gada eksporta pieauguma temps palika gandrīz tāds pats kā 2000. gadā. Galvenās Latvijas importa preces ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, izejvielas un transporta līdzekļi. Latvijas eksporta struktūrā dominē koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli, metāli un to izstrādājumi. Eksporta pieauguma tempu krituma dēļ 2001. gadā samazinājās tirdzniecības īpatsvars ar ES valstīm, bet strauji pieauga tirdzniecība ar NVS valstīm, Lietuvu un Igauniju, kas liecina par Latvijas ekonomikas spēju piemēroties dažādām izmaiņām ārējā ekonomiskajā vidē. Jau vairākus gadus Latvijā ir vērojams liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts, un 2001. gadā tas sasniedza -9,7% no IKP. Tekošā konta deficīta palielināšanos sekmēja vairāki faktori: iekšējā pieprasījuma kāpums, kas veicināja importa pieaugumu; ārējā pieprasījuma samazināšanās; "Latvijas Kuģniecības" iegādātie trīs kuģi, kuru vērtība bija 1,6% no IKP. Preču tirdzniecības negatīvo saldo daļēji palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo. Tekošā konta deficītu galvenokārt sedz ilgtermiņa aizņēmumi un tiešās ārvalstu investīcijas, un Latvijas bankas ārējās rezerves pastāvīgi palielinās. Neskatoties uz ekonomikas straujo attīstību, 2001. gadā patēriņa cenas pieauga tikai par 3,2 procentiem. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti. Administratīvi regulējamās cenas paaugstinājās par 0,7 procentiem. Patēriņu cenu pieaugumu lielā mērā ietekmēja ārējie faktori, galvenokārt pārtikas cenu pieaugums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. 2001. gadā naudas piedāvājums pieauga lēnāk nekā 2000. gadā. 2001. gadā plašā nauda M2X palielinājās par 20,8 procentiem. Naudas piedāvājuma palielināšanos galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma pieaugums (par 24,5%). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) 2001. gadā pieauga par 13,4 procentiem. Naudas bāze M0 pērn pieauga par 8,9 procentiem. 2001. gadā ievērojami palielinājās uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas pieauga par 49,8 procentiem. Latvijas valūta ir piesaistīta SDR valūtu grozam. Eiro un dolāra vērtības svārstības attiecībā pret latu nosaka izmaiņas pasaules valūtas tirgū. 2001. gada laikā ASV dolāra kurss attiecībā pret pārējām SDR valūtām pieauga, tādējādi dolāra kurss attiecībā pret latu nedaudz pieauga, un eiro vērtība attiecībā pret latu nedaudz samazinājās, 2002. gada pirmajos piecos mēnešos bija novērojama pretēja tendence, un LVL/USD kurss samazinājās, bet LVL/EUR kurss pieauga. 2001. gada Latvijas ekonomikas straujā un sekmīgā attīstība pārspēja prognozētos attīstības tempus. Neskatoties uz nelabvēlīgo ārējās vides ietekmi faktiskais IKP pieaugums (7,7%) pārsniedza paredzēto (5,5%), un attiecīgi straujāk pieauga arī privātais un sabiedriskais patēriņš, kopējā pamatkapitāla veidošanās, investīcijas un imports. Eksports salīdzināmās cenās pieauga lēnāk (6,9%) nekā tika prognozēts (9,0%) zemā arējā pieprasījuma dēļ. Tā kā faktiskais iekšējais pieprasījums apsteidza prognozēto, tad arī faktiskā inflācija (2,5%) attiecīgi nedaudz pārsniedza iepriekšējā Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā (PEP) prognozēto (2,0%). 2001. gada inflāciju lielā mērā ietekmēja arī ārējie faktori. Ievērojami straujāk kā tika prognozēts pieauga elektrības, gāzes un ūdens apgādes nozares apjomi. Šīs nozares attīstība ir ļoti svārstīga un grūti paredzama, jo tā lielā mērā ir atkarīga no dabas apstākļiem. Siltumapgāde ir atkarīga no gaisa temperatūras ziemā, un elektrības ražošanu ļoti lielā mērā ietekmē ūdens daudzuma svārstības Latvijas upēs. Pārējo nozaru attīstība būtiski neatšķīrās no iepriekš paredzētās. Īpaši veiksmīgi attīstījās privātie pakalpojumi, strauji pieauga ekonomiskā aktivitāte rūpniecības nozarē un pozitīvas attīstības tendences bija vērojamas lauksaimniecībā un būvniecībā. 2001. gada PEP prognozētā darbaspēka tirgus attīstības tendences lielā mērā atbilst faktiskajām tendencēm. Atbilstoši prognozēm produktivitātes pieaugums ievērojami pārsniedza algu pieaugumu, un bezdarba līmenis bija tuvs prognozētajiem 8 procentiem. 2001. gada PEP tika prognozēts, ka ekonomikas pieaugums galvenokārt balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tādējādi nodarbinātības izmaiņas būs nelielas. Tā kā Latvija ir maza ekonomika, tad prognozētos rādītājus var ievērojami ietekmēt viena uzņēmuma darījumi. 2001. gadā tekošo konta deficītu un ārvalstu investīciju plūsmas lielā mērā noteica viena uzņēmuma darījumi. Prognozētais tekošā konta deficīts ievērojami pārsniedza faktisko, kam par iemeslu galvenokārt bija "Latvijas Kuģniecības" iegādātie 3 kuģi, kas ievērojami pasliktināja tekošo kontu, kā arī ārējā pieprasījuma krišanās un iekšējā pieprasījuma straujais kāpums. No ārvalstīm saņemtajiem līdzekļiem pārsniedzot tekošos un kapitāla maksājumus nerezidentiem, laika posmā no 1996. gada līdz 2001. gadam maksājumu bilance bija pozitīva, un Latvijas Bankas rezerves aktīvi pieauga. 2002. gada pirmajā ceturksnī lēnā ekonomikas attīstība Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ietekmēja tautsaimniecības izaugsmes tempu samazināšanos, taču jau aprīļa dati liecina par būtisku eksporta un rūpniecības pieaugumu, kas norāda uz straujākas izaugsmes atsākšanos. 2002. gada I ceturksnī IKP pieauga par 3,8%, un to galvenokārt nodrošināja iekšējā pieprasījuma kāpums. Strauji attīstījās iekšzemes tirdzniecība (pieaugums salīdzināmās cenās 8,9%) un būvniecība (6,8%). Zemāki izaugsmes tempi bija vērojami nozarēs, kas ir cieši saistītas ar pieprasījumu ārējā tirgū, tādējādi transporta un sakaru nozares pieaugums bija 1,9% un apstrādes rūpniecības apjomu kāpums bija 2,9 procenti. Stabili pieauguma tempi bija vērojami lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (3,7%), finansu starpniecībā (5,9%), viesnīcu un restorānu nozarē (5,4%) un komercpakalpojumos (4,1%). Enerģētikas sektorā bija vērojams kritums par 1,7 procentiem. 2002. gada sākumā, samazinoties ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempiem kā arī sezonālu faktoru ietekmē, nedaudz pieauga reģistrētais bezdarbs (8,0% 2002. gada maijā) un darba meklētāju īpatsvars (13,0% 2002. gada pirmajā ceturksnī), kā arī kritās nodarbinātība, taču ir sagaidāms, ka, uzlabojoties ārējai ekonomiskai videi 2002. gada otrajā pusē, būs vērojama situācijas uzlabošanās darbaspēka tirgū. 2002. gada pirmajos piecos mēnešos eksports pieauga par 4,8% faktiskajās cenās un imports par 9,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kā arī palielinājās starpība starp importa un eksporta kopvērtību (importa vērtība pārsniedz eksporta vērtību par 69,2%). Vājā pieprasījuma dēļ samazinājās eksports uz ES valstīm, turpretī būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm. 2002. gada pirmajā ceturksnī pasliktinājās tirdzniecības nosacījumi. Tekošā konta deficīts 2002. gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 3,9% no IKP. 2002. gada 6 mēnešos kopā patēriņa cenas ir pieaugušas par 0,7% (t. i., š. g. jūnija cenas, salīdzinot ar 2001. gada decembri). Pagājušā gadā cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija 2,9 procenti. 2002. gada pirmajos piecos mēnešos plašā nauda M2X pieauga par 7,2% un to galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma kāpums (12,0%). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) samazinājās par 3,1 procentu. Naudas bāze M0 2002. gada pirmajos piecos mēnešos palielinājās par 2,1 procentu. 2002. gada pirmajos piecos mēnešos tupināja pieaugt izsniegto kredītu apjoms (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 9,3%). 2. Makroekonomiskās attīstības scenārijs1  Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Valdības ekonomiskās politikas uzdevums vidējā termiņa ir stabila un prognozējama ekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana, kas ir galvenie ekonomiskās attīstības priekšnoteikumi. Sadaļā aprakstītais makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka arī nākotnē tiks saglabāta stingra fiskālā un monetārā politika. Latvijas konkurētspējas sekmēšanā un reālās konverģences veicināšanā noteicoša loma būs strukturālo reformu īstenošanai. Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz iepriekšējo gadu reformu rezultātiem un uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā lielā mērā tiks īstenotas PEP aprakstītās strukturālās reformas. 2002. gada PEP makroekonomiskās attīstības scenārijā nav būtisku atšķirību salīdzinājumā ar 2001. gada PEP aprakstīto. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu ekonomikas izaugsmi. Prognozētais IKP pieauguma temps vidējā termiņā ir 5-6% gadā. Kā liecina pēdējo divu gadu straujā ekonomiskā attīstība, labvēlīgu apstākļu ietekmē Latvija var sasniegt arī augstākus izaugsmes tempus, taču Latvijas ekonomikas attīstību var apdraudēt arī dažādi riska faktori, kā rezultātā IKP pieauguma temps var būt zemāks. Tādējādi sadaļā aprakstīts iespējamākais ekonomiskās attīstības scenārijs. Prognozētais IKP pieauguma temps 2002. gadā ir 5 procenti. Pieauguma tempa samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gadu noteiks galvenokārt ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanās, kas Latviju sāka skart 2001. gada beigās un 2002. gada sākumā. Gaidāmā ekonomikas augšupeja Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2002. gada otrajā pusē ļauj prognozēt mazliet augstāku (5,5%) pieauguma tempu 2003. gadā. Šāds un mazliet augstāks pieauguma temps tiek prognozēts arī vidējā termiņā.  2.1. Reālais sektors Ekonomisko attīstību vidējā termiņā noteiks eksporta, investīciju un privātā patēriņa pieaugums. 2.1.1. IKP pēc izlietojuma Pēdējos gados privātais patēriņš bija nozīmīgs IKP pieauguma veicinātājs, un tāda tendence tiek paredzēta arī vidējā termiņā. Privātā patēriņa pieaugumu galvenokārt veicinās darba algas kāpums. Salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu darba algas pieaugums būs zemāks, taču, pateicoties sagaidāmajam straujajam produktivitātes izaugsmes tempam, arī darba algas pieaugums būs salīdzinoši augsts. Privātā patēriņa pieaugumu veicinās arī stabils nodarbinātības līmenis un kreditēšanas attīstība. Privātā patēriņa paredzamais pieaugums ir vidēji 5,2% gadā. Lai sabalansētu valsts budžetu, sabiedriskā patēriņa pieauguma temps vidējā termiņa būs ierobežots, un tiek prognozēts, ka vidējā termiņā tā pieaugums salīdzināmajās cenās būs apmēram 1 procents. IKP izaugsmi būtiski ietekmēs kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju pieauguma temps (vidēji 7,6% gadā salīdzināmās cenās) pārsniegs IKP pieauguma tempus. Vidējā termiņā investīcijas sekmēs stabila makroekonomiskā vide un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Investīciju veicināšanā liela loma ir uzņēmējdarbības videi, un ir sagaidāms, ka investīciju pieaugumu sekmēs valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu (aprakstīti 4.1.5. sadaļā). Investīcijas būtiski ietekmēs arī nodokļa sloga samazināšana uzņēmējdarbībā (3.1.1. sadaļa). Investīciju attīstība ir cieši saistīta ar kredītresursu pieejamību. Pēdējos gados ir novērojama arvien lielāka banku sektora iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā. Sagaidāms, ka arī nākotnē pieaugs izsniegto kredītu apjoms un to veicinās gaidāmā procentu likmju un kredītriska samazināšanās (ķīlu reģistra izveide, uzņēmumu kredītinformācijas pieejamība u. c.). Kreditēšanas paplašināšanu veicinās arī plānotā rezervju prasību normas samazināšana. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Sagaidāms, ka vidējā termiņā uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas attīstība (4.2. sadaļa), pensiju sistēmas reforma (4.6.1.), kā arī vērtspapīru tirgus attīstība. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu starptautiskās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta pieauguma tempi (vidēji 9,5% gadā, salīdzināmās cenās) pārsniegs importa pieauguma tempus (7,3%). Vairākas nozares iepriekšējos periodos ir saņēmušas ievērojamas investīcijas (piemēram, apstrādes rūpniecība, transports un sakari), kas ļauj cerēt uz ievērojamu produktivitātes un tādējādi arī konkurētspējas pieaugumu. Par sagaidāmo produktivitātes pieaugumu liecina arī augstais kapitālpreču īpatsvars Latvijas importa struktūrā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka produktivitātes pieaugums pārsniegs reālās algas pieaugumu, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem saglabāt un palielināt konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši arvien jaunus noieta tirgus, un ir paredzams, ka arī vidējā termiņā turpināsies jaunu tirgu apgūšana un nostiprināšanās esošajos tirgos. Eksporta pieaugumu veicinās arī valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicināšanu (4.1.6. sadaļa). Konkurētspēju sekmēs arī preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, ko veicinās arī dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi kvalitātes nodrošināšanā, kā piemēram, administratīvo barjeru novēršana preču brīvai kustībai uz ES (4.1.7. sadaļa) Ir sagaidāms, ka vidēja termiņā Latvijas eksporta struktūra dažādosies un tajā samazināsies koksnes īpatsvars, bet pieaugs preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars.  Importa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Pieprasījumu pēc importa daļēji ierobežos reālās alga pieaugums, kas būs zemāks par IKP un produktivitātes pieaugumu. Taču būtisks importa pieauguma tempu samazinājums nav gaidāms tādēļ, ka importa struktūrā dominē preces, kas Latvijā netiek ražotas (dažādas iekārtas un mašīnas, izejvielas) un kas ir nepieciešamas tālākai ražošanas modernizācijai un ekonomikas attīstībai. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā importa struktūrā turpinās pieaugt iekārtu un investīciju preču īpatsvars. 2.1.2. IKP pa nozarēm Pēdējos divos gados rūpniecībā ir vērojama dinamiska attīstība, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz vidēji 6,9% pieaugumu salīdzināmās cenās. Ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados rūpniecības pieaugumu lielā mērā nodrošinās apstrādes rūpniecības pieaugums, galvenokārt vieglās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un metālapstrādes attīstība. Pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība ir nozīmīgas rūpniecības nozares, un tās sastāda arī ievērojamu daļu no eksporta. 2001. gadā pārtikas rūpniecībā un tekstilrūpniecībā bija vērojama prognozētā izaugsme un 2001. gadā tās saņēma ievērojamas ārzemju investīcijas. Vidējā termiņā ir paredzama sekmīga šo nozaru attīstība. Pateicoties Latvijas bagātīgajiem mežu resursiem, arī turpmāk ir sagaidāma veiksmīga kokapstrādes nozares darbība. Liela daļa šīs nozares produkcijas tiek eksportēta, un tādējādi kokapstrādes nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū un tirgus cenu svārstībām. Pieprasījumu pēc koksnes būtiski ietekmē arī būvniecības attīstība. Turpmākajos gados ir gaidāma stabila un pastāvīga būvniecības attīstība, un tādējādi pieprasījums pēc koksnes saglabāsies augstā līmenī arī tad, ja samazināsies ārējais pieprasījums. Ķīmiskā rūpniecība pēdējā laikā ir saņēmusi būtiskas investīcijas, un ir sagaidāma turpmāka šīs nozares izaugsme vidējā termiņā. Ir paredzams, ka turpināsies arī metālapstrādes un mašīnbūves attīstība. Pēdējā gadā ir strauji pieauguši elektrotehnikas un elektronikas nozaru apjomi, un pastāv potenciāls šo nozaru tālākai attīstībai vidējā termiņā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, īpaši jauno tehnoloģiju attīstība un inovāciju politika (aprakstīti 4.1.5. sadaļā). Rūpniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū, un nozares attīstību sekmēs dažādi eksporta veicināšanas pasākumi (4.1.6). Konkurētspējas veicināšanai ārējā tirgū liela nozīme ir saražotās produkcijas kvalitātei, un tādējādi atbalstu ražotājiem sniegs arī valdības veiktie pasākumi kvalitātes nodrošināšanā (4.1.7. sadaļa). Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā neparedz nozīmīgu pieaugumu enerģētikas sektorā, jo nav sagaidāma energoietilpīgu nozaru attīstība. Elektroapgādi ietekmēs arī zudumu samazinājums elektrostaciju transformatoros, pārvades un sadales tīklos. Būtiski nepieaugs arī siltuma patēriņš, jo ir sagaidāma siltumenerģijas zudumu samazināšana. Arī gāzes un ūdensapgādes nozarē nav sagaidāms nozīmīgs pieaugums. Sagaidāmais enerģētikas sektora pieauguma temps ir vidēji 1% gadā. Pēdējos gados būvniecībā bija vērojami salīdzinoši augsti pieauguma tempi, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visdinamiskākajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā paredz apmēram 6,1% būvniecības apjomu pieaugumu gadā. Būvniecības attīstību veicinās ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugums. Privātpersonu pieprasījumu pēc būvniecības veicinās hipotekārās kreditēšanas attīstība. Pēdējā laikā ir novērojams straujš hipotekāro kredītu apjomu pieaugums. Ir paredzams, ka šādas tendences turpināsies arī vidējā termiņā. Paredzamais lauksaimniecības ražošanas apjomu pieaugums ir 3,6% gadā. Augstāki pieauguma tempi tiek prognozēti mežsaimniecībā. Lauksaimniecības attīstība būs atkarīga no vairākiem faktoriem, to skaitā, privātā patēriņa pieauguma, lauksaimniecības ražotņu un produktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem un no ārējā, galvenokārt, Krievijas pieprasījuma. Lauksaimniecības produktu imports ievērojami pārsniedz lauksaimniecības produktu eksportu, un arī vidējā termiņā ir gaidāma sīva ārvalstu uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, un tādējādi lauksaimniecībā nav gaidāmi augsti pieauguma tempi. Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurenci ar ārzemju produktiem iekšējā tirgū lielā mērā apgrūtina nevienlīdzīgā konkurence (subsidētais imports). Lauksaimniecības attīstību kavē arī zemais ražošanas tehnoloģiju līmenis, un tādēļ liela nozīme lauksaimniecības veicināšanā būs dažādiem valdības politikas pasākumiem, kas veicinās investīcijas un lauksaimniecības ražošanas modernizāciju, no kuriem nozīmīgākie ir valsts subsīdiju programma un SAPARD. Pēc Latvijas iestāšanās ES, liela nozīme lauksaimniecības attīstībā būs arī ES piešķirtajām lauksaimnieciskās ražošanas kvotām. Lauksaimniecisko ražošanu sekmēs arī dažādi valdības pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai (aprakstīti 4.5. sadaļā). Vidējā termiņā lauksaimniecībā tiek prognozēts produktivitātes pieaugums, strādājošo skaita kritums un lauksaimniecības īpatsvara IKP struktūrā samazinājums. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka privātie pakalpojumi būs viena no straujāk augošajām nozarēm, un to sagaidāmais vidējais pieauguma temps salīdzināmās cenās ir 6,6% gadā. Paredzams arī privāto pakalpojumu īpatsvara pieaugums IKP struktūrā. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo (non-market) pakalpojumu īpatsvars. Privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakalpojumu sektoru attīstības. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka arī turpmāk transports un sakari saglabās svarīgu lomu Latvijas ekonomikā. Īstermiņā ir sagaidāma naftas tranzīta apjomu pieauguma tempu samazināšanās, jo Krievija ir pabeigusi Primorskas naftas termināla pirmās kārtas būvniecību, kas, iespējams, novirzīs ievērojamu daļu Krievijas tranzīta no Latvijas uz Krievijas ostām, taču ir paredzams, ka nākotnē kravu pārvadājumu apjomi atkal pieaugs. Ostu un dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmēs situācija NVS valstīs, un ir gaidāms, ka arī turpmāk pieaugs Krievijas eksports. Latvijas tranzītpakalpojumu sektora konkurētspēju veicinās investīcijas, kas ļaus piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus un konkurēt ar citām, galvenokārt, Krievijas ostām. Transporta nozares attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi transporta un sakaru jomā (aprakstīti 4.6.3. sadaļā). Jūras kravu pārvadājumi ir nozare, kuras potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. "Latvijas Kuģniecības" privatizācija un modernizācija, kā arī kuģu flotes atjaunošana dos nozīmīgu ieguldījumu jūras kravu pārvadājumu apjomu pieaugumā, tādējādi vidējā termiņā ir sagaidāma šī sektora turpmāka attīstība. Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, neaizsalstošajām ostām un atbilstošai infrastruktūrai vidējā termiņā ir sagaidāmi stabili transporta pieauguma tempi. Ir sagaidāms, ka sakari būs viena no dinamiskākajām nozarēm vidējā termiņā. Sakaru apjoma pieaugumu būtiski sekmēs plānotā telekomunikāciju tirgus liberalizācija (aprakstīta 4.1.3.) un pārējie valdības pasākumi sakaru attīstības veicināšanā (4.6.3.2. sadaļa). Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās un vidējā termiņā nebūs iespējams noturēt tik augstus pieauguma tempus kā līdz šim. Komercpakalpojumos un finansu pakalpojumos ir sagaidāmi augsti pieauguma tempi. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē.  Sabiedrisko pakalpojumu nozarē sagaidāms salīdzinoši zems pieaugums - apmēram 1% gadā. 2.1.3. Nodarbinātība Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Salīdzinājumā ar 2001. gadu, iedzīvotāju skaits 2005. gadā samazināsies par 48 500 (-2,1 procenti). Zemā dzimstība ir tā, kas lielā mērā ir ietekmējusi iedzīvotāju sastāva novecošanos un ir palielinājusi nodarbināto iedzīvotāju demogrāfisko slogu. Tomēr darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies ļoti strauji, jo pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, un pensionāru skaits palielināsies tikai nedaudz. Nodarbinātības pieaugums ir neliels, un tāda tendence tiek prognozēta arī nākotnē. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no galvenajiem zemā nodarbinātības pieauguma tempa iemesliem. Zemā nodarbinātība ir daļēji izskaidrojama arī ar pastāvīgu studentu skaita pieaugumu. Līdz šim ekonomiskā attīstība veicināja galvenokārt reālās algas un produktivitātes pieaugumu, un tās ietekme uz nodarbinātības pieaugumu bija ierobežota. Lielā mērā to ietekmēja pārejas procesā radītās atšķirības starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī būtiskas reģionālās atšķirības. Tā kā ir nepieciešams ilgāks laiks līdz tiks īstenotas dažādas reformas (galvenokārt darbaspēka apmācības un reģionālās attīstības jomā) un līdz tās būtiski ietekmēs darbaspēka tirgu, tad arī vidējā termiņā tiek prognozēts, ka ekonomiskā attīstība galvenokārt veicinās produktivitātes nevis nodarbinātības pieaugumu. Taču ir paredzams, ka ilgākā termiņā ekonomiskās aktivitātes pieaugums arvien vairāk ietekmēs nodarbinātības attīstību. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā samazināsies bezdarbs, to veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums un dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi - profesionālās izglītības tuvināšana pieprasījumam, darbaspēka ekonomiskās, sociālās un reģionālās mobilitātes veicināšana, pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam u. c. (aprakstīti 4.3. sadaļā). Latvijā pastāv ievērojamas bezdarba līmeņa atšķirības dažādos rajonos, un tādējādi bezdarba problēmas ir cieši saistītas ar reģionālo attīstību. Bezdarba samazināšanu veicinās dažādi valdības reģionālās politikas pasākumi, kas aprakstīti 4.6.4. sadaļā. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka vidējās reālās bruto darba algas pieaugums (apmēram 4,2% gadā) būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums (5-6% gadā).  2.2. Inflācija Pēdējo trīs gadu laikā patēriņa cenu vidējais pieaugums nepārsniedza 3% robežu, 2001. gadā samazinoties līdz 2,5 procentiem. Cenu izmaiņu tendences pēdējos gados norāda uz kopējā inflācijas līmeņa stabilizāciju, kā arī atspoguļo relatīvo cenu strukturālās izmaiņas, pateicoties vērojamajiem ES konverģences procesiem. Svarīgākie Latvijas inflāciju ietekmējošie faktori pēdējos gados šādi: • centrālās bankas īstenotā monetārā un valūtas kursa politika; • importa cenu dinamika; • administratīvi regulējamo cenu izmaiņas; • degvielas cenu izmaiņas; • iedzīvotāju ienākumu dinamika. Kopš pērnā gada sākuma lielākā ietekme uz inflāciju ir bijusi tirgojamo preču cenu izmaiņām, un proti, uztura produktu cenu dinamikai. 2001. gadā pārtikas cenu pieaugums veidoja aptuveni 80% no kopējās gada inflācijas. Tajā pašā laikā pakalpojumu un nepārtikas preču cenu kāpums kopā veidoja nepilnus 15% no gada inflācijas. Pārtikas cenu strauju pieaugumu ietekmēja ievērojams importa cenu kāpums (krasi pieaugot gaļas un dārzeņu cenām Eiropā pagājušā gada pavasarī), kā arī vietējā piedāvājuma samazinājums nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Pretēji iepriekšējo gadu tendencēm, pērn administratīvi regulējamo cenu pieaugums neatstāja būtisku ietekmi uz kopējo inflāciju. Pagājušā gada regulējamo cenu pieaugums ietekmēja kopējā cenu līmeņa palielinājumu tikai par 0,1 procentpunktiem, kas kopā ar degvielas cenu straujāku kritumu nodrošināja pamatinflācijas līmeni augstāku par kopējo inflāciju (pamatinflācija tiek rēķināta atskaitot netiešos nodokļus, administratīvi regulējamo un degvielas cenu izmaiņas). Pēdējos mēnešos pamatinflācija nepārsniedza kopējo inflāciju, kaut gan palika ļoti tuvu kopējās inflācijas līmenim. Pamatinflācijas līmeni noteica galvenokārt pārtikas cenu izmaiņas, kas arī skaidro radītāja svārstīgumu apskatāmajā laika periodā. Viens no svarīgākiem faktoriem, kas ierobežo inflāciju tirgojamo preču grupā, ir fiksētais valūtas kurss. Lai nodrošinātu cenu stabilitāti, Latvijas Banka izvēlējusies nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtas grozam. Fiksētā valūtas kursa politikas izvēlei ir vairāki izskaidrojumi: pirmkārt, augstais importa īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā (imports veido aptuveni pusi no valsts IKP). Otrkārt, aptuveni 30% no importa kopapjoma veido patēriņa preces, un līdz ar to importa cenas ievērojami ietekmē kopējo cenu līmeni. Treškārt, gan rūpnieciskās, gan lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu, gan patēriņa struktūrā importa preces veido aptuveni 50 procentus. Tādējādi, fiksētais valūtas kurss nodrošina stabilas importa cenas, kas savukārt sekmē iekšzemes cenu stabilitāti kopumā. Pateicoties ciešajām tirdzniecības saitēm ar ES valstīm un fiksētajam valūtas kursam, var prognozēt, ka starptautiski tirgojamo preču cenas Latvijā arī turpmāk pieaugs aptuveni tādā pašā tempā kā ES valstīs. Tomēr jāatzīmē, ka tuvākajos gados tirgojamo preču cenu izmaiņu ietekme uz kopējo inflāciju var mainīties, Latvijas patēriņa cenām pielāgojoties ES relatīvo cenu struktūrai. Attiecībā uz pakalpojumu cenu izmaiņām jāatzīmē, ka pēdējā laikā to ietekme uz inflāciju ir daudz mazāka nekā pirms dažiem gadiem, kad pakalpojumu cenu pieaugums bija inflācijas līmeņa noteicošais faktors. Pašlaik pakalpojumu cenas kopumā ir diezgan stabilas, galvenokārt pateicoties administratīvi regulējamo cenu lēnākiem pieauguma tempiem, un ir sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies līdz gada beigām. 2003. gadā ir sagaidāms pakalpojumu cenu lomas pieaugums inflācijas noteikšanā, ko papildus veicinās akcīzes nodokļu pieaugums, kā arī diferencēto PVN nodokļu likmju ieviešana atsevišķiem pakalpojumiem. Administratīvi regulējamās cenas turpmāk pieaugs atbilstoši iedzīvotāju pirktspējas līmeņa izmaiņām un būtisks cenu kāpums šajā grupā nav gaidāms. Atbilstoši makroekonomiskās attīstības scenārijam, ņemot vērā iepriekš minēto, vidējā termiņā inflācijas līmenis nepārsniegs 3%, lēni izlīdzinoties Latvijas un ES vidējo un relatīvo cenu līmeņiem. 2.3. Monetārā un valūtas kursa politika Monetāro politiku Latvijā īsteno Latvijas Banka, kurai tās funkciju izpildei ir sniegta atbilstoša tiesiskā un praktiskā neatkarība. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankas galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas Banka 1994. gada februārī piesaistīja nacionālo valūtu SDR valūtu grozam. Šāda fiksēta valūtas kursa politikas izvēlei ir vairāku izskaidrojumi: pirmkārt, piesaistot nacionālo valūtu SDR valūtu grozam, Latvijas Banka ir padarījusi latu stabilāku attiecībā pret atsevišķām valūtām, nekā tas būtu iespējams, piesaistot to vienai valūtai. Turklāt Latvijas ārējās tirdzniecības darījumos valūtu attiecība ir diezgan tuva SDR valūtu groza valūtu attiecībai, kas vēl vairāk attaisno šādas piesaistes izvēli. Otrkārt, valūtas kursa stabilitāte novērš valūtas risku, samazina nenoteiktību un palielina sabiedrības uzticību centrālajai bankai un samazina inflāciju. Treškārt, fiksēts valūtas kurss nodrošina stabilas cenas, veicina ieguldījumu ieplūšanu un tautsaimniecības tālāku attīstību. Pašreizējās Latvijas Bankas īstenotās valūtas kursa politikas galvenās pamatiezīmes ir šādas: • Valūtas kurss piesaistīts SDR valūtu grozam; • Apmaiņas kurss pret atsevišķām ārvalstu valūtām tiek noteikts, pamatojoties uz to kursu pret SDR grozu; • Pieļaujamās nacionālās valūtas svārstības robežās Ī1% apmērā no Latvijas Bankas noteiktā centrālā apmaiņas kursa; • Automātiskas Latvijas Bankas intervences, pērkot vai pārdodot SDR grozā ietilpstošās valūtas, ja lata kurss sasniedz Latvijas Bankas noteiktās robežas. Līdzšinējā pieredze apstiprina, ka piesaiste SDR grozam atbilst Latvijas tautsaimniecības vajadzībām.  SDR groza un Latvijas ārējās tirdzniecības valūtu struktūra 2001. gada beigās SDR groza struktūra (%) Latvijas ārējās tirdzniecības valūtu struktūra (%) ASV dolārs 45 39 Eiro 29 40 Lielbritānijas sterliņu mārciņa 11 4 Japānas jena 15 1 Citas valūtas 16 Latvijas Bankas monetārā politika ir nesusi pozitīvus rezultātus valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, un tādējādi līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā to nav paredzēts mainīt. Līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs nepieciešams veikt izmaiņas savā monetārajā un valūtas kursa politikā. Šīs izmaiņas var iedalīt divās fāzēs. 1) Latvijas iestāšanās ES fāze Pabeidzot iestāšanās sarunas un ratificējot iestāšanās līgumu, Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Pašreizējā ES likumdošana paredz, ka jaunās ES dalībvalstis automātiski nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā, bet sākotnējā posmā tām tiek piemērots ārpus eiro zonas esošo valstu (countries with derogation) statuss. Šajā posmā jaunajām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jāpierāda, ka tās ir pilnībā gatavas uzņemties un ilgtermiņa laika posmā izpildīt tās saistības, ko paredz dalība Eiropas monetārajā savienībā. Konkrēti, līdz ar iestāšanos ES Latvijas pienākumos ietilps tādas valūtas politikas īstenošana, kas ņem vērā visu ES dalībvalstu intereses. Tādejādi Latvijai būs jāpiedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā (ERM 2) vai nu tūlīt pēc iestāšanās ES, vai arī vēlākā laika posmā. Līdz ar iestāšanos ES un pievienošanos ERM 2 Latvijas Bankai būs jāveic izmaiņas monetārās politikas īstenošanā. Lai gan Latvijas Bankas pielietotie monetārās politikas instrumenti jau pirms iestāšanās ES lielā mērā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) lietotajiem instrumentiem, iestāšanās ES prasīs pārvērtēt dažādu instrumentu nozīmību. Līdz ar dalību ERM 2 Latvijas Bankai paveras iespējas veikt aktīvāku monetāro politiku, izmantojot īstermiņa procentu likmju vadību, lai nodrošinātu valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem - it sevišķi saistībā ar inflācijas kontroli. Šajā laikā Latvijas Bankai ir jāpanāk pilnīga saskaņa ar ECB, pielāgojot izmantojamos monetārās politikas instrumentus (tas vienlīdz attiecas gan, piemēram, uz refinansēšanas likmes līmeni, gan uz rezervju prasību normām), lai iestāšanās monetārajā savienībā un monetārās politikas nodošana ECB kompetencē neradītu pārmērīgus satricinājumus valsts finansu sektorā. Latvijas Banka jau ir uzsākusi pakāpenisku monetārās politikas instrumentu harmonizāciju ar ECB monetāro instrumentu lietošanas noteikumiem (piemēram, rezervju prasību normas pakāpenisks samazināšana). 2) Latvijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienībā Kad ES Padome pieņems lēmumu, ka Latvija ir gatava piedalīties Eiropas monetārajā savienībā, Latvijā nacionālo valūtu nomainīs eiro un Latvijas Banka pārtrauks īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Līdz ar to: • Lēmumus par monetāro politiku pieņems ECB padome, kurā uz vienlīdzības principiem piedalīsies arī Latvijas Bankas prezidents; • Latvijas Banka īstenos lēmumus, kas tiks pieņemti ECB padomē, veicot tirgus operācijas un sadarbojoties ar Latvijas komercbankām; • Ņemot vērā patreizējo ECB monetārās politikas stratēģiju, galvenais instruments, ar kura palīdzību tiks īstenota monetārā politika Latvijā, būs repo izsoles, kamēr, piemēram, ārvalstu valūtu swap operācijām tiks atvēlēta salīdzinoši maznozīmīga loma; • Latvijas Banka daļu savu ārējo aktīvu nodos ECB rīcībā. Atlikušo daļu Latvijas Banka, tāpat kā līdz šim, pārvaldīs patstāvīgi. 2.4. Ārējais sektors Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilanci. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta bilances negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo, kam ik gadus ir tendence palielināties. Maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugumā pašlaik Latvijā dominējošā loma ir investīcijām. Tekošā konta deficīta kāpumu 2001. gadā galvenokārt noteica augstais investīciju (kopējā kapitāla veidošana) līmenis (29,0% no IKP) un to straujais pieaugums. Uzkrājumu kāpums 2001. gadā nebija tik nozīmīgs kā IKP pieaugums, tādēļ to īpatsvars IKP par 0,9% samazinājās. Krievijas finansu krīze, kas izraisīja eksporta uz Krieviju samazināšanos 1998. gadā, negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP. 1999. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās nedaudz (līdz 9,7% no IKP), jo pasliktinājās ienākumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ienākumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās), kļuva negatīva. 2000. gadā, galvenokārt uzlabojoties pakalpojumu saldo, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,9% no IKP. Savukārt 2001. gadā, samazinoties pieprasījumam Eiropā, palēninājās eksporta pieauguma tempi un, augot pieprasījumam iekšzemē, palielinājās imports, kā rezultātā tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 9,7% no IKP. Nozīmīgs bija arī kapitālpreču importa kāpums, "Latvijas Kuģniecībai" iegādājoties trīs kuģus. Sagaidāms, ka tekošā konta deficīts pakāpeniski turpinās samazināties, bet ne strauji. Tuvākā laika periodā eksporta pieaugumu noteiks ekonomikas attīstība Eiropā un ASV, saglabājoties salīdzinoši augstam pieprasījumam pēc importa. Savukārt vidējā termiņā - sagaidāms investīciju atdeves kāpums, līdz ar to eksporta pieauguma tempi apsteigs importa kāpumu un tekošā konta negatīvais saldo pamazām saruks. Ienākumu saldo būs salīdzinoši neliels. No vienas puses, palielinoties valsts un privātā sektora ārējam parādam ir sagaidāmi lielāki rezidentu maksājumi par izmantoto kapitālu. Tāpat, pieaugot uzkrātajām ārvalstu investīcijām, palielināsies tiešo investīciju peļņas izvešana. No otras puses, bieži jauno kredītu procentu likmes ir zemākas kā 90-tajos gados veiktajiem aizņēmumiem, tādējādi samazinot procentu maksājumu kāpumu. Ir paredzams, ka pieaugs ārvalstīs nodarbināto rezidentu ienākumi. Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas un produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvara palielināšanos kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra mainīsies, pieaugot jaunu produktu veidu eksporta iespējām. Pakalpojumu eksportā līdzīgi preču eksportam ir sagaidāma mērena sniegto pakalpojumu struktūras maiņa - samazināsies galvenā pakalpojuma īpatsvars un pieaugs pārējo (līdz šim maznozīmīgo) pakalpojumu loma. Ārējo faktoru ietekmē (galvenokārt, Krievijas valdības eksporta politikas dēļ) samazināsies tranzīta loma. Tranzīta (ostu, dzelzceļa un cauruļvadu transporta) pakalpojumi vēl arvien būs nozīmīgākie nerezidentiem sniegtie pakalpojumi un tranzīta ieņēmumi būs līdzvērtīgi 2001. gada līmenim, taču pieaugs sniegto citu pakalpojumu un, iespējams, jūras kravu transporta pakalpojumu apjomi. Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo 2001. gadā bija pozitīvs. To nodrošināja kapitāla ieplūšana Latvijā, un pateicoties tam bija iespējams ne tikai nosegt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet palielināt arī ārvalstu valūtas rezerves. Laikā līdz 2005. gadam tekošā konta deficīta finansēšanā galvenokārt tiks izmantots privātais kapitāls - tiešās investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls. Tiešo investīciju ieplūdes segs pusi no tekošā konta negatīvās bilances un veidos apmēram 3% no IKP. Pārējo saldo daļu segs citu ieguldījumu veidā piesaistītie līdzekļi, galvenokārt, noguldījumi un aizņēmumi. Lielie uzņēmumi, līdzīgi kā jau šodien, ārvalstu kapitālu var piesaistīt paši, ņemot kredītus ārvalstu bankās. Kā papildus finansējuma avotu nākotnē var minēt korporatīvo vērtspapīru emisiju, jo HEX Group iegādājoties lielāko daļu Rīgas Fondu biržas akciju un iekļaujot Rīgas Fondu biržu HEX Group sastāvā, RFB emitentiem būs vienkāršāka piekļuve pasaules kapitāla. Pārējie privātā sektora rezidenti ārējo kapitālu piesaistīs, izmantojot banku un citu finansu organizāciju starpniecību. Līdz ar to bankas, vadoties no naudas pieprasījuma iekšējā tirgū, piesaistītos ilgtermiņa un īstermiņa noguldījumus izvietos iekšzemē, portfeļieguldījumos vai citos ieguldījumos ārvalstīs. Valūtas rezervju pieaugums ir uzskatāms par sava veida aizsardzību un buferi iespējamo maksājumu bilances grūtību pārvarēšanai, un tas saglabā pieaugošā naudas daudzuma apgrozībā segumu. Turklāt Latvijas Bankas valūtas rezervju apjoms ir saglabājies līdzvērtīgs vismaz trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam. 2.5. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski Latvijas ekonomikas scenāriju turpmākajiem gadiem var ietekmēt dažādi satricinājumi, kas var palēnināt izaugsmes tempus. Latvija ir maza un atvērta ekonomika, un tās risks ir saistīts galvenokārt ar ārējo ekonomisko vidi. Strauja ārējā pieprasījuma krišanās var radīt spiedienu uz latu, mazināt ekonomisko aktivitāti, samazināt budžeta ieņēmumus un radīt nestabilitāti finansu sektorā. Latvijas galvenais risks ir saistīts ar lielo tekošā konta deficītu, un ir vairāki riska faktori, kā rezultātā tekošā konta deficīts varētu būtiski nesamazināties vai pat pieaugt vidējā termiņā. Nozīmīgs riska faktors ir ārējā pieprasījuma samazināšanās. Ja Eiropas Savienības ekonomikā nenotiks gaidītā augšupeja vai pieaugumu tempu samazināšanās ieilgs, tas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. NVS valstis veido nozīmīgu Latvijas eksporta daļu, un neskaidrība par ekonomisko attīstību šajās valstīs ir būtisks riska faktors. Pasliktinoties ārējai ekonomiskai videi, būtiska būs Latvijas prasme palielināt konkurētspēju, atrast jaunus eksporta tirgus, kā arī dažādot eksporta struktūru. Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās samazinās eksporta vērtību, un naftas un enerģijas cenu pieaugums palielinās importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Tekošā konta deficītu finansē kapitāla plūsmas. Būtisks riska faktors ir tas, vai tekošā konta deficīts tiks finansēts galvenokārt ar īstermiņa vai ilgtermiņa kapitāla plūsmām. Latvijai ir svarīgāk veicināt ilgtermiņa kapitāla (ārvalstu tiešo investīciju) ieplūšanu. Īstermiņa kapitāla plūsmas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas, un strauja to samazināšanās var radīt maksājumu bilances grūtības. Krītoties ārzemju kapitāla plūsmām, samazināsies Latvijas Bankas ārējās rezerves, tas radīs naudas piedāvājuma samazināšanos un iekšzemes procentu likmju paaugstināšanos, kas negatīvi ietekmēs ekonomikas attīstību. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa tekošā konta deficīta finansēšanā nepalielināsies, turklāt finansu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām. No otras puses ārvalstu investīciju ieplūšanu varētu veicināt Latvijas ekonomiskā attīstība, kas radītu investoru vidū priekšstatu par La …