Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam

Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.244 Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§) Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam 1. Atbalstīt Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā. 3 3. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4 4. Pasākumus, kuriem paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanai plānoto līdzekļu ietvaros. 5 5. Izglītības un zinātnes ministrijai, īstenojot pamatnostādņu 8.1.2. apakšpunktā minēto pasākumu, nodrošināt atbalstu arī nodarbinātajiem nozarēs un profesiju grupās, kurās paredzama nodarbināto skaita samazināšanās tehnoloģisko procesu attīstības un darba ražīguma kāpināšanas rezultātā (turpmāk – bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas), lai preventīvi nodrošinātu bezdarba iestāšanās riska mazināšanu un ātrāku pielāgošanos mainīgajam darba tirgus pieprasījumam. 6 6. (Svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252) 7 7. Atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 1. martam un 2021. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamat­nostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 8 (Grozīts ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252) 8. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus: 8.1. līdz 2019. gada 31. maijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu; 8.2. (svītrots ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252); 8.3. līdz 2021. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu. 9 (Grozīts ar MK 06.06.2018. rīkojumu Nr. 252) Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojums Nr.244) Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam Rīga, 2015SatursLietoto saīsinājumu un terminu skaidrojumsIevads1 Situācijas raksturojums1.1 Demogrāfiskās tendences un aktīvā novecošanās1.2 Darbaspēka piedāvājums un pieprasījums1.2.1 Darbaspēka pieprasījums1.2.2 Darbaspēka piedāvājums1.2.3 Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma salāgošana1.3 Sociāli iekļaujošs darba tirgus1.3.1 Produktivitātes atšķirības, samazinātas produktivitātes kompensēšana1.3.2 Personu grupas ar pastāvīgām problēmām iekļauties darba tirgū1.3.3 Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana1.4 Aktīvās darba tirgus politikas pasākumi1.4.1 Preventīvie pasākumi1.4.2 Atbalsts bezdarba mazināšanai1.5 Darba vietu kvalitāte1.5.1 Darba samaksa1.5.2 Darba tiesību ievērošana1.5.3 Sociālā aizsardzība un darba drošība1.5.4 Sociālais dialogs1.5.5 Darba nodokļu un pabalstu sistēma1.6 Konstatētās problēmas2 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem3 Mērķis un rīcības virzieni4 Turpmākās rīcības plānojums5 Politikas un darbības rezultāti6 Plānotā atbalsta sasaiste ar mērķgrupu vajadzībām7 Sākotnējās ietekmes novērtējums8 Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem9 Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība1. pielikums2. pielikumsLietoto saīsinājumu un terminu skaidrojumsLietotie saīsinājumi:ADTPAktīvā darba tirgus politikaCSPCentrālā statistikas pārvaldeEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsEPEiropas PadomeESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsEURESEiropas Nodarbinātības dienestu tīklsEurostatEiropas Savienības statistikas birojsFMFinanšu ministrijaGMIgarantētais minimālais ienākumu līmenisIKPIekšzemes kopproduktsIINIedzīvotāju ienākuma nodoklisIN pamatnostādnesIekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.–2020. gadam projektsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaLMLabklājības ministrijaMKMinistru kabinetsNRPLatvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanaiNVANodarbinātības valsts aģentūraOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPBPasaules BankaSAMSpecifiskais atbalsta mērķisSDOStarptautiskā darba organizācijaVIDValsts ieņēmumu dienestsVDIValsts darba inspekcijaVSAAValsts sociālās apdrošināšanas aģentūraVSAOIValsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksasLietotie termini:Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecumā) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, procentos.Bezdarbnieku profilēšana – metode darbam ar klientiem, kura sniedz atbalstu klientam piemītošo vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai un iespējamos rīcības scenārijus šī riska novēršanai. Profilēšanas metode paredz klientu sadalīšanu noteiktās funkcionālās grupās, ar katrai grupai secīgu pakalpojumu klāstu un sadarbības noteikumiem.Darba meklētāji – personas (bezdarbnieki), kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba, pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā ir gatavas tuvāko 2 nedēļu laikā sākt strādāt (ieskaita arī personas, kas darbu jau ir atradušas un uzsāks to 3 mēnešu laikā). Šāda termina definīcija tiek lietota Latvijas Darbaspēka izlases veida apsekojumā, kura statistiskā informācija ir starptautiski salīdzināma.Darba meklētāju īpatsvars – darba meklētāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, procentos.Eiropas Semestris – ES politikas veidošanas kalendārs, kas nodrošina skaidrākus noteikumus, valstu politikas nostādņu labāku koordināciju gada laikā, regulāru pēcpārbaudi un ātrākas sankcijas par noteikumu pārkāpšanu un palīdz ES dalībvalstīm izpildīt budžeta un reformu saistības.Reģistrētie bezdarbnieki – personas, kuras saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu ir reģistrējušās NVA kā bezdarbnieki un ir tiesīgas saņemt NVA pakalpojumus.Darbaspēka pieprasījums – tautsaimniecībā nepieciešamais strādājošo skaits, ko nosaka aizpildīto darba vietu un vakanto darba vietu kopskaits.Ekonomiskās aktivitātes līmenis – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto iedzīvotāju un bezdarbnieku kopskaits) īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, kas parāda sabiedrības gatavību nekavējoties iesaistīties tautsaimniecības attīstībā attiecīgajā laika periodā.Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – nodarbinātie un darba meklētāji, kuri aktīvi meklē darbu, tai skaitā gan reģistrētie, gan nereģistrētie bezdarbnieki NVA.Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji – personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošas personas ar invaliditāti, izglītības iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri, personas, kas zaudējušas cerības atrast darbu, personas, kas nevar strādāt ģimenes apstākļu dēļ u.c.).Nepilnu darba laiku nodarbinātie – personas, kuras pieņemtas darbā (darba ņēmēji) uz nepilnu darba laiku, vai parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā.Nodarbinātības līmenis – nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā. Šis rādītājs parāda, kāda daļa no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem patiešām ir reāli nodarbināti tautsaimniecībā attiecīgajā laika periodā. Rēķinot nodarbinātības līmeni, tiek iekļauti ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji un pašnodarbinātie.Nodarbinātie iedzīvotāji – visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veic jebkādu darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos, arī pašnodarbinātās personas, darba devēji un personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam.Normālu (pilnu) darba laiku nodarbinātie – personas, kuras pieņemtas darbā (darba ņēmēji) uz normālu (pilnu) darba laiku vai parasti strādā (darba devēji, pašnodarbinātie) vismaz 40 stundas nedēļā, kā arī to kategoriju darbinieki, kam noteikts saīsināts darba laiks (skolotāji, ārsti u.c.), bet kuras pašas sevi uzskata par pieņemtām uz normālu darba laiku.Zemākas kvalifikācijas profesijas – profesijas, kas atbilst 7.–9. profesiju grupai profesiju klasifikatorā (vienkāršās profesijas – šīs pamatgrupas darbinieki izpilda vienkāršus un monotonus darbus vai mehāniskas darba operācijas, lietojot rokas instrumentus un bieži arī fizisku spēku). Klasifikācijas un definīcijas augstas/vidējās un zemas kvalifikācijas profesijām ir dažādas – piemēram vienā profesiju pamatgrupā var būt dažādu kvalifikāciju profesijas (piemēram, 4.profesiju pamatgrupā "Kalpotāji" var būt profesijas, kas iekļauj gan vidējās (sekretāri), gan zemas kvalifikācijas (klientu informētāji) prasības). Tomēr 7.–9.profesiju pamatgrupā zemākas kvalifikācijas profesiju īpatsvars ir izteiktāks nekā pārējām profesiju grupām.IevadsAtbilstoši EK ierosinātajai stratēģijai "ES 2020" valstis vieno kopīgs mērķis attīstībai – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāds mērķis ir izvirzīts, lai mazinātu ekonomiskās krīzes radītās sekas un ilgtermiņā veicinātu visas ES konkurētspēju. Attiecībā uz iekļaujošu izaugsmi galvenie mērķi tiek saistīti ar augstu nodarbinātības līmeni, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju. Lai tuvinātos šiem mērķiem, veicinātu nodarbinātību un izaugsmi Latvijā, 2011. gada 26. aprīlī MK tika apstiprināta NRP (protokols Nr.27 34.§). Attiecībā uz nodarbinātību NRP ietvaros ir izvirzīts kvantitatīvs mērķis – līdz 2020. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 73%, kamēr ES kopējais mērķis ir sasniegt nodarbinātības līmeni 75%.ES Padome ik gadu Eiropas Semestra ietvaros apstiprina valstu specifiskās rekomendācijas, kas nodarbinātības jomā tiek izstrādātas, apspriestas un vērtētas Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros, tajā skaitā – daudzpusējās uzraudzības procesā veidojot visu ES dalībvalstu pieeju noteiktām nodarbinātības politikas jomām. Šīm rekomendācijām ir būtiska loma nodarbinātības politikas izstrādē un ieviešanā, jo to ietvaros tiek vērsta uzmanība uz būtiskākajiem izaicinājumiem. Līdz ar to nodarbinātības politikas izstrādi un īstenošanu līdz 2020. gadam ietekmēs ES Padomes specifiskās rekomendācijas Latvijai. Laika posmam no 2013. gada līdz 2014. gadam tās ir vērstas uz ilgstošo un jauniešu bezdarba mazināšanu, uzlabojot ADTP efektivitāti, izveidojot visaptverošu profesionālo orientāciju un uzlabojot māceklības pieejamību un kvalitāti. Tāpat rekomendācijās ir uzsvērts ieteikums pilnveidot sociālos pakalpojumus, nodrošinot to efektivitāti, īpaši attiecībā uz nabadzības rādītājiem.Vienlaikus, reaģējot uz ekonomiskās krīzes ietekmi, 2012. gada aprīlī EK nāca klajā ar Nodarbinātības pakotni (Employment Package), kuras primārais mērķis ir darbavietu izveides sekmēšana. Būtiskākie priekšlikumi šī mērķa sasniegšanai ir darbaspēka pieprasījuma veicināšana, samazinot darbaspēka nodokļus, veicinot uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, t.sk., sociālo uzņēmējdarbību, kā arī, stimulējot neoficiāla darba pāreju oficiālā nodarbinātībā, vienlaikus nodrošinot, ka darba samaksa ir atbilstoša produktivitātei.Savukārt, Sociālo investīciju pakotne (Social Investment Package) ietver ieteikumus efektīvākai un iedarbīgākai sociālās politikas problēmu risināšanai. Kā būtiskākās problēmas tiek izcelts finansiālo grūtību radītā nabadzība un sociālās atstumtības riski, kā arī augsts bezdarba līmenis. Situācijas uzlabošanai ilgtermiņā EK aicina nodrošināt piemērotu sociālās aizsardzības sistēmu, kas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām visos kritiskajos dzīves posmos. Īpaša uzmanība tiek vērsta uz politikas jomām, kas skar bērnus un jauniešus. Ieguldījumi bērnu aprūpē, izglītībā un veselībā tiek uzskatīti par primārajiem aspektiem, kas ļauj pārtraukt nabadzības pārmantojamību no paaudzes paaudzei.Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam cilvēka drošumspējas stiprināšanas mērķis ir [215] "Radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību". IN pamatnostādnes atbilst NAP2020 sadaļas "Cienīgs darbs" otrajam mērķim [241] palielināt nodarbinātības īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem no 67% 2011. gadā līdz 73% 2020. gadā. IN pamatnostādņu īstenošana sniegs ieguldījumu NAP2020 iekļauto uzdevumu īstenošanā:[245] Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, prioritāri iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.[246] Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana un nodarbinātības barometra izveidošana.[247] Reģistrētās nodarbinātības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, t.sk. slēpto nodarbinātības formu izskaušana, darba vietu kvalitātes uzlabošana, stiprinot darba inspekcijas kapacitāti un monitoringa sistēmu, sociālo dialogu, veicot informatīvas kampaņas un atbalstot komersantu un nodarbināto izglītošanu, tostarp par dažādiem nodarbinātības veidiem, vecuma daudzveidības jautājumiem, darba vietu piemērotību. Sabiedrības iesaiste sociālo problēmu risināšanā, sekmējot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību.[248] Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a) karjeras izglītības sistēma, (b) jauniešu pēc profesionālās un/vai augstākās izglītības pabeigšanas integrācija darba tirgū, t.sk. uzņēmējdarbības uzsākšana, (c) atbalsta pasākumi jauniešiem – bezdarbniekiem pirmās darba pieredzes iegūšanai, (d) profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveide.[249] Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību.Tāpat nodarbinātības politika tiek veidota, reflektējot OECD padomes pieņemto Latvijas iestāšanās "ceļa karti"1, kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies veidot nodarbinātības politiku atbilstoši OECD nodarbinātības stratēģijai.Definējot IN pamatnostādņu rīcības virzienus un uzdevumus, tika ņemti vērā arī PB pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" akcentētie risināmie uzdevumi:1) precīzāk definēt mērķa grupas, kurām ir nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos darba tirgū;2) paaugstināt ārpus darba tirgus esošo cilvēku motivāciju iesaistīties nodarbinātībā;3) uzlabot atbilstošu aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanu, lai piedāvātie pakalpojumi mazinātu bezdarbnieku skaitu, vienlaikus palielinot nodarbinātības rādītājus.Līdz ar to IN pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darba vietu kvalitāti.Iekļautības un ilgtspējas aspekti ir būtiski izaugsmes noturībai, ikvienai personai jābūt iespējām iesaistīties nodarbinātībā, apmācībās, kā arī gūt atbalstu no sociālās drošības sistēmas, kad tas ir nepieciešams. Iekļaujošs darba tirgus veicina visu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju līdzdalību apmaksātā darbā un nodrošina ietvaru iedzīvotāju attīstībai2.Laikā, kad cilvēki arvien retāk visu savu darba dzīvi nostrādā vienā darba vietā un darba vietas maiņa ir teju ikviena nodarbinātā karjeras sastāvdaļa, nodarbinātības politikas mērķi ir līdzdalības darba tirgū sekmēšana un atbalsta sniegšana, nodrošinot drošas pārejas no vienas darba vietas uz nākamo, kas cita starpā ietver gan adekvātu finansiālu atbalstu, gan pieaugušo izglītības iespējas. IN pamatnostādnes ir vērstas uz aktīvās darba tirgus politikas instrumentu pilnveidi, uzlabojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros sniegto atbalstu bezdarbniekiem. Kā liecina pētījumi, atbalsts darba meklēšanā nodrošina aktīvāku bezdarbnieku iniciatīvu un uzlabo darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas rezultātus3. Ievērojot to, IN pamatnostādnes ir vērstas uz iedzīvotāju līdzdalības darba tirgū sekmēšanu, vienlaikus mazinot risku, ka pārejas posms no vienas darba vietas uz citu ieilgst. Savukārt iedzīvotāju grupām, kurām iekļaušanās darba tirgū ir apgrūtināta, pamatnostādnes paredz specifisku atbalsta pasākumu īstenošanu, ņemot vērā katras grupas individuālās vajadzības.Līdz ar to tieši ilgstošais bezdarbs ir rādītājs, kas parāda to, cik iekļaujošs ir darba tirgus. 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ilgstošie bezdarbnieki bija 5.8%4 (2003. gadā 4.8%, vidējais rādītājs ES – 5.1%). No visiem bezdarbniekiem 2014. gada 1.ceturksnī ilgstošie bezdarbnieki bija 48.7%5, NVA uzskaitē vairāk par 12 mēnešiem 2014. gada jūnijā bija 35%6 no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.IN mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam un ilgtermiņā nepārsniegtu 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.Iedzīvotāju grupu, kam ir grūtības iekļauties darba tirgū vai kuras saskaras ar sociālās atstumtības un bezdarba risku, integrēšana darba tirgū ir īpaši būtiska, ņemot vērā izteiktās sabiedrības novecošanās tendences. Ilgtermiņā šāda situācija var radīt pārlieku lielu demogrāfisko noslodzi, līdz ar to jau laicīgi uzmanība jāvērš uz ilgtspējīgas sociālās sistēmas izveidošanu un pēc iespējas lielāku iedzīvotāju nodarbinātību. Šajā aspektā pietiekami liela uzmanība jāvērš arī uz iedzīvotāju grupām, kam ir grūtības iekļauties darba tirgū, bet kas varētu pozitīvi ietekmēt darba tirgus piedāvājumu. Turklāt ne mazāk svarīga ir šo iedzīvotāju grupu integrēšana sabiedrībā, izmantojot nodarbinātības iespējas.Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, IN pamatnostādnes tika izstrādātas, balstoties uz sekojošiem pamatprincipiem:1) informācijas pieejamība – nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par darba tirgus situāciju, pieprasītākajām profesijām, brīvajām darba vietām, pieejamajiem pakalpojumiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.2) vienlīdzīgas iespējas – veicināt visu personu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai invaliditātes esamības.3) uzlabot nodarbinātības iespējas nepietiekami pārstāvētajām iedzīvotāju grupām (piemēram, mazkvalificētajiem, jauniešiem, sievietēm, gados vecākiem iedzīvotājiem), kā arī veicināt pāreju no neformālās nodarbinātības uz oficiālu nodarbinātību;4) līdzdalība – nodrošināt sadarbību nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, valdības sociālajiem partneriem un ekspertiem.5) darbības pēctecības un koordinētības princips – izstrādāt un īstenot nodarbinātības politiku atbilstoši pastāvošajiem politikas plānošanas dokumentiem.6) uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas princips – izstrādāt un īstenot efektīvu nodarbinātības politiku, balstoties uz regulāri veiktu monitoringu un pētījumiem.7) nodrošināt finansiāli un sociāli ilgtspējīgu politiku, veicinot sociālo integrāciju un kohēziju, ietverot pensiju politiku, atbalstu ģimenēm ar bērniem, pasākumus bezdarbniekiem un citām nabadzības un bezdarba riskam pakļautām grupām;8) nodrošināt efektīvu darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmu pārvaldību, ietverot politiku īstenošanas monitoringu, analīzi un rezultātu novērtēšanu;9) īstenot politiku atbilstoši darba tiesībām;10) veidot politiku, kas veicina darba tirgus attīstību un imigrantu un viņu bērnu sociālo integrāciju, kā arī politiku, kuras ietvaros imigrantu prasmes tiktu izmantotas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.Sākotnēji IN pamatnostādņu ietvaros ir apzināta esošā situācija un izvērtētas problēmas, kuras kavē optimālu darba tirgus funkcionēšanu un iekļaujošu izaugsmi. Atbilstoši mērķim ir izstrādāti rīcības virzieni un konkrēti uzdevumi pastāvošo problēmu risināšanai. Tāpat IN pamatnostādņu ietvaros uzmanība tiek vērsta uz preventīviem risinājumiem, identificējot iespējamās problēmas, kas var kavēt darba tirgus attīstību nākotnē.Lai ciešāk sasaistītu nodarbinātības politiku ar tautsaimniecības vajadzībām, nodrošinātu kompleksu pieeju salīdzinoši zemas nodarbinātības un augsta bezdarba problēmu risināšanai, kā arī pilnveidotu nodarbinātības jomā izstrādātus politikas plānošanas dokumentus, LM ir izstrādājusi IN pamatnostādnes, sadarbojoties ar IZM un EM, kā arī izvērtējot un ņemot vērā citu ministriju priekšlikumus. IN pamatnostādnes papildina mērķus un rīcības virzienus, kas noteikti citos plānošanas dokumentos izvirzītos, t.sk. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Galvenie šķēršļi IN pamatnostādņu izstrādē saistāmi ar ievērojamo dažādību personu grupu, kas saskaras ar pastāvīgām grūtībām iekļauties darba tirgū, vidū. Kā parāda PB pētījums Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" šķēršļi, kas kavē personu iesaisti darba tirgū, ir daudzveidīgi, un personu grupas ievērojami atšķiras. Tāpat kopējā darbaspēka struktūras maiņa attiecībā uz izglītības līmeni ir laikietilpīgs process, kas liedz sasniegt ievērojamas izmaiņas vidējā termiņā.1 Situācijas raksturojumsNodarbinātības iespējas ir cieši saistītas ar vispārējo ekonomisko situāciju un uzņēmējdarbības attīstību valstī, IN pamatnostādņu mērķis šajā jomā ir veidot ekonomiskajai situācijai atbilstošu iekļaujošas nodarbinātības politiku, efektīvi reaģējot uz izmaiņām un veicinot ekonomisko izaugsmi.IN pamatnostādņu izstrādē vērā ņemtas ekonomiskās situācijas attīstības tendences (detalizēts apraksts 2.pielikumā). 2011.–2014. gada ekonomisko izaugsmi galvenokārt ir veicinājis eksporta pieaugums, tomēr, neskatoties uz pozitīvajām IKP pieauguma tendencēm un prognozēm, straujš brīvo darba vietu skaita pieaugums nav sagaidāms. Uzņēmumi attīstās, galvenokārt, optimizējot procesus un kāpinot darba ražīgumu. Pretēji pirmskrīzes periodam darba samaksas kāpums atspoguļojas arī darba ražīguma pieaugumā. Latvijas konkurētspēju lielā mērā ir veicinājis salīdzinoši lēts darbaspēks un zemas vispārējās izmaksas, tomēr, pastāvot brīvai darbaspēka kustībai, zemu algu līmeni nav iespējams uzturēt ilgstoši, un konkurētspējai ir jābalstās uz pieaugošu darba ražīgumu.Ekonomika atjaunojas, uzņēmumiem optimizējot procesus un kāpinot darba ražīgumu. Darba vietu skaita pieaugums nav straujš. Uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām īstermiņā ir piesardzīgas. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir būtiski pieaudzis. Rādītāju uzlabošanos ir veicinājusi uzņēmējdarbības regulējuma pilnveide un valsts pārvaldes pakalpojumu uzlabošana.Darba devēju prognozes liecina arī par samērā lielu nenoteiktību par nākotni. Uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām īstermiņā ir piesardzīgas. Starp faktoriem, kas ierobežo ražošanas attīstību, uzņēmēji biežāk minējuši pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, nevis iespējamu darbaspēka trūkumu, ko papildina arī ģeopolitiskie izaicinājumi.Vispārēji vidēja termiņa makroekonomiskie mērķi ir noteikti Latvijas Konverģences programmā 2013.–2016. gadam, bet mērķi un konkrēti rīcības virzieni uzņēmējdarbības vides attīstīšanai un ekonomiskās situācijas uzlabošanai valstī kopumā ir noteikti tādos politikas plānošanas dokumentos kā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2015. gadam, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.–2019.gadam un Nacionālās industriālās pamatnostādnes 2014.–2020.gadam.IN pamatnostādnēs paredzētie plānotie risinājumi noteikti ievērojot "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" stratēģijā un NRP noteikto, t.i. plānotajiem pasākumiem ir tieša ietekme izvirzīts kvantitatīvā mērķa – līdz 2020. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 73% – sasniegšanu.Tāpat IN pamatnostādnēs iekļautās aktivitātes sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Padomes ieteikumu (Country-specific Recommendations) tālākā ieviešanā, t.sk.1) paredz risināt7 situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem.2) Sniegt8 profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus attiecībā uz jauniešu nodarbināmību, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā. Veikt pasākumus integrētākai un visaptverošākai pētniecības sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm.3) Reformēt9 sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai vēl vairāk nodrošinātu, ka tā attiecas uz lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinātu pabalstu adekvātumu, pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pārklājumu.1.1 Demogrāfiskās tendences un aktīvā novecošanāsValsts demogrāfiskās un attīstības tendences ietekmē situāciju darba tirgū. Latvijā jau ilgāku laika posmu iedzīvotāju skaits samazinās zemās dzimstības un emigrācijas rezultātā. Līdz ar to samazinās iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā un palielinās demogrāfiskā noslodze.Saskaņā ar CSP datiem, laika posmā no 2000.–2010. gadam iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 12,9% jeb 307 tūkstošiem cilvēku – par 192 tūkstošiem migrācijas rezultātā un 115 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams 2009. un 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits samazinājās attiecīgi par 42 tūkstošiem un 46 tūkstošiem, ko galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. 2011. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 30 tūkstošiem jeb 1,4%, bet 2012. gadā par 21 tūkstoti jeb 1%. 2013. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 22 tūkstošiem jeb 1,1%. Lai gan pēdējos gados emigrējušo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, kā arī vērojams neliels dzimstības pieaugums, tomēr samazinājusies arī imigrācija un migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās vairāk kā 2012. gadā (2012. gadā par 12 tūkstošiem, bet 2013. gadā – par 14 tūkstošiem). Tāpat kopējo situāciju attiecībā uz negatīvo dabisko pieaugumu ietekmē salīdzinoši skaitliski lielā kohorta vecumā pēc 70 gadiem.Attēls Nr.1:Vīriešu un sieviešu vecuma struktūra 2013. gadsAvots: CSPKā parāda iedzīvotāju dzimumvecumstruktūra iedzīvotāju kopskaitā sieviešu īpatsvars ir lielāks, 2014. gada sākumā – 54%. Salīdzinot sieviešu un vīriešu skaitu dažādās vecumgrupās, sieviešu skaits ir lielāks vecuma grupās, sākot no 35 gadu vecuma. Īpaši izteikta atšķirība ir gados vecāko cilvēku vidū, kas skaidrojams ar lielāku vidējo mūža ilgumu sievietēm.Lielākās iedzīvotāju kohortas šobrīd ir vecuma grupās 20–24 gadi un 25–29 gadi. Šajā vecumā iedzīvotāji aktīvi iesaistās darba tirgū, kā arī plāno un veido ģimeni, kas rada potenciālu nodarbinātības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Gados jaunākas iedzīvotāju grupas ir skaitliski ievērojami mazākas, kas norāda, ka tuvākajos gados šādas iespējas attiecībā uz nodarbinātību un demogrāfisko situāciju būs salīdzinoši mazākas.Par iedzīvotāju interesi par darba iespējām citās valstīs liecina arī darba meklētāju skaits, kas vērsušies NVA, lai saņemtu EURES konsultācijas. 2013. gadā EURES klientus visvairāk interesēja darba iespējas Lielbritānijā (27%), Vācijā (20%), Norvēģijā (12%), Latvijā (7%), Somijā (7%) un Zviedrijā (6%). 2012. gadā NVA klientu interesējošās profesijas darbam ārzemēs – apstrādes rūpniecība 20%, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 17%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 14%, būvniecība 11%, transports un uzglabāšana 9%, veselība un sociālā aprūpe 7%.Pēc CSP datiem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies 259 tūkstoši.Attēls Nr.2: Iedzīvotāju skaita izmaiņas (tūkstošos)Avots: CSPLai mazinātu emigrācijas rezultātā aizplūdušo iedzīvotāju skaitu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.–2016. gadam. Šī plāna ietvaros iecerēts veicināt arī informācijas pieejamību par darba tirgus situāciju Latvijā. IN pamatnostādņu ietvaros reemigrācijas veicināšanas pasākumi atsevišķi netiks apskatīti.Kā parāda negatīvais migrācijas saldo, imigrantu skaits Latvijā ir mazāks nekā emigrantu skaits, tomēr imigrācijas rādītāji kopš zemākā punkta 2009. gadā (imigrantu skaits bija 3731) pieaug. 2010. gadā imigrantu skaits Latvijā pieauga nedaudz, uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 4011 imigranti. 2011. gadā Latvijā iebrauca 10234 imigranti, bet 2012. gadā – 13303, bet 2013. gadā imigrācija samazinājās un iebrauca tikai 8299).Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990–tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.Attēls Nr.3:Iedzīvotāju skaita izmaiņas līdz darbaspējas, darbaspējas un virs darbspējas vecumā (tūkstošos)Avots: CSPIedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam kopš 2000. gada ir samazinājies par trešdaļu (32%) jeb par 136 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā šajā laikā ir samazinājies par 9% jeb 124 tūkstošiem, savukārt iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma ir samazinājies par 18% jeb 98 tūkstošiem cilvēku.2010. gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 ES valstīs, tomēr Latvijā ir bijis trešais lielākais samazinājums. Savukārt attiecībā uz iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, Latvijā ir ceturtais lielākais pieaugums.10 Turklāt demogrāfisko noslodzi veicina arī pieaugošais dzīves ilgums. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums palielinās – 2013. gadā dzimušajiem vīriešiem ir 69,5 gadi. Savukārt 2013. gadā dzimušajām sievietēm paredzamais mūža ilgums ir 79,0 gadi. 2001. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija attiecīgi 75,7 sievietēm un 64,5 vīriešiem.Atbilstoši Eurostat datiem par veselīgas dzīves gadiem, situācija ES kopš 2007. gada nav būtiski mainījusies, un 2011. gadā vīriešiem veselīgas dzīves gadi bija 61,8 gadi (Latvijā – 53,7 gadi), bet sievietēm – 62,2 gadi (Latvijā – 56,7 gadi). Kaut arī Latvijā veselīgas dzīves gadu rādītājs ir zemāks, nekā vidēji ES, kopš 2007. gada vērojama pozitīva tendence un veselīgu gadu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug.Reģionālā griezumā dominējošais ekonomiskās aktivitātes centrs Latvijā ir Rīga. Rīgas plānošanas reģionā (Rīgas un Pierīgas reģioni) 2014. gada sākumā dzīvoja 50% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb 1 010 406 iedzīvotāji. Pārējos reģionos iedzīvotāju skaits neatšķiras tik krasi: Vidzemes reģionā dzīvo 201915 iedzīvotāji, Zemgales reģionā 244 875 iedzīvotāji, 258 034 iedzīvotāji Kurzemes reģionā un 286238 iedzīvotāji Latgales reģionā.Vidēja termiņa prognoze – Ekonomikas ministrijas scenārijs11 – līdz 2020. gadam paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 86,2 tūkst. (salīdzinājumā ar 2012. gadu). Šajā laika posmā12 paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās no 67% 2012. gadā līdz 64% 2030. gadā, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus. Latvijai – tās paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 1,4 miljoniem 2060. gadā, veidojot 34% samazinājumu salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas ir otra lielākā samazinājuma prognoze ES valstu vidū.13Galvenie izaicinājumi:1) Negatīvas dabiskās kustības un, jo īpaši, emigrācijas rezultātā pēdējās desmitgades laikā ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaita samazinājuma apjomi sarūk, galvenokārt, samazinoties emigrējušo iedzīvotāju skaitam, kamēr dabiskais pieaugums pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs.2) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums.3) Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990-tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.4) Vidēja termiņa prognoze paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 123,1 tūkst. (salīdzinājumā ar 2011. gadu) līdz 2020. gadam. Šajā laika posmā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.5) Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus, Latvijai paredzot otru lielāko samazinājuma prognozi ES valstu vidū.1.2 Darbaspēka piedāvājums un pieprasījumsDarba tirgus situācija ir atkarīga no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Neskatoties uz ekonomisko izaugsmi un uzlabojumiem darba tirgus rādītājos, pēckrīzes periodā bezdarba līmenis 2013. gadā ir samērā augsts, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku grupu vidū.1.2.1 Darbaspēka pieprasījumsEkonomiskā krīze būtiski ietekmēja darbaspēka pieprasījumu. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos un darba meklētāju īpatsvara palielināšanos ietekmēja būtisks aizņemto un brīvo darba vietu samazinājums. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2009. gadā samazinājās par 7,9 procentpunkiem un 2010. gadā sasniedza 58,5%.Attēls Nr.4: Nodarbināto iedzīvotāju skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā 15–64 gadiAvots: CSP2007. gada 3.ceturkšņa beigās aizņemtas bija 1 040,9 tūkst. darbavietu. Sekojošos ceturkšņos skaits samazinājās nedaudz, taču 2009. un 2010. gadā sekoja būtisks kritums, 2010. gada 4.ceturkšņa beigās sasniedzot 778,3 tūkst. darbavietu. Kopš 2011. gadā šis rādītājs pieaug un 2013. gada 4.ceturksnī gan skaits samazinājies līdz 862,0 tūkst.Saskaņā ar CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultātiem 2013. gadā no visiem nodarbinātajiem 90,6% (792,9 tūkst.) bija nodarbināti normālu laiku, 9,4% (82,2 tūkst.) strādāja nepilnu darba laiku. Nepilns darba laiks lielākoties nav paša nodarbinātā izvēle, – tā galvenie iemesli bija nespēja atrast pilna laika darbu (41,1% no visiem nepilnu laiku strādājošiem), nevēlēšanās strādāt pilna laika darbu (14,2%), un personiski vai ģimenes apstākļi (11,6%).Dzimumu griezumā saglabājas atšķirības starp nodarbināto stundu skaitu. 2013. gadā vīrieši vidēji nedēļā nostrādāja 39,1 stundu, kamēr sievietes 37,6 stundas.Būtiskas ir darbavietu skaita reģionālās atšķirības – 2013. gada 4.ceturksnī Rīgas plānošanas reģionā (Rīgas un Pierīgas reģioni) aizņemtas 593,5 tūkst. darba vietas, kamēr pārējos reģionos aizņemto darba vietu skaits bija mazāks.Lai arī ekonomiskās krīzes ietekmē darba vietu skaita kritums vērojams visā valstī, reģionāli samazinājuma atšķirības nebija būtiskas.Attēls Nr.5: Aizņemtās darba vietas pa reģioniem 2013. gada 4.ceturkšņa beigāsAvots: CSPLielākais nodarbināto skaits 2013. gadā atbilstoši CSP datiem bija saimnieciskās darbības veidos – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts; izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G;I), kur bija nodarbināti 159,9 tūkstoši iedzīvotāju (17,9%), apstrādes un ieguves rūpniecība un citas ražošanas nozares (B-E) (146,3 tūkstoši nodarbināto jeb 16,4%), finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi un operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N) (102,7 tūkstoši jeb 11,5%), un Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H;J) (101,7 tūkstoši jeb 11,4%). Kopš 2008. gada nodarbināto sadalījums pēc saimnieciskās darbības veidiem nav būtiski mainījies.Dzimumu griezumā lielākās atšķirības nodarbināto struktūrā vērojamas būvniecības nozarē (2013. gadā 7,9% nodarbināto ir sievietes), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (vīriešu īpatsvars 14%) un izglītības nozarē (21,0% vīriešu).Rīgas un Pierīgas reģionos visvairāk iedzīvotāju 2013. gada ceturtajā ceturksnī nodarbināti vairum- un mazumtirdzniecības nozarē (attiecīgi 17,8% un 19,7%), kamēr apstrādes rūpniecībā attiecīgi 8,8% un 17,2%. Pārējos reģionos lielākais nodarbināto īpatsvars ir apstrādes rūpniecībā: Vidzemes reģions – 19,7%, Kurzemes reģions – 20,8%, Zemgales reģions 19,9%, Latgales reģions 17,5%; bet vairum- un mazumtirdzniecības nozarē Vidzemes reģionā nodarbināti 13,5%, Kurzemes reģionā – 11,6%, Zemgales reģionā – 14,2%%, Latgales reģionā – 15,5%.Situācija tautsaimniecības nozarēs atspoguļojas arī brīvo darba vietu skaitā. Pirmskrīzes laikā būtiski palielinājās brīvo darba vietu skaits, 2007. gadā sasniedzot 20,2 tūkst. brīvo darba vietu vidēji gadā, kam sekoja kritums līdz 10,6 tūkst. 2008. gadā, 2,4 tūkst. 2009. gadā un 2,0 tūkst. 2010. gadā. 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu vērojams neliels brīvo darba vietu skaita pieaugums no 3,4 tūkst. līdz 3,9 tūkst.NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaita kritums bija vērojams jau 2008. gadā, no janvāra līdz decembrim reģistrēto brīvo darba vietu skaitam samazinoties vairāk nekā piecas reizes (no 17,6 tūkst. līdz 3,2 tūkst). 2009. gada beigās brīvo darba vietu skaits saruka līdz 1389 darba vietām.Lai arī brīvo darba vietu skaits ir mainīgs un to ietekmē sezonalitāte, kopš 2009. gada beigām NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits lēnām pieaug, 2013. gada decembrī sasniedzot 4344 brīvas darba vietas (lielākais pieteikto vakanču skaits: apstrādes rūpniecībā – 1681, transports un uzglabāšana – 579, vairum- un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts – 458). Vienlaikus samazinās bezdarbnieku skaits uz vienu brīvo darba vietu. 2009. gada decembrī uz vienu brīvo darba vietu pretendēja 129 reģistrētie bezdarbnieki, 2013. gada decembrī – 21. 2014. gada jūnija beigās bija reģistrētas 6 080 brīvās darbvietas. Uz katru brīvo darbvietu 2014. gada jūnijā pretendē 14 bezdarbnieki.Attēls Nr.6: Brīvo darba vietu un bezdarbnieku skaits uz vienu brīvo darba vietuAvots: NVALielākais brīvo darba vietu īpatsvars ir profesiju pamatgrupās: vecākie speciālisti, speciālisti un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Pirmskrīzes gados ievērojami lielāks pieprasījums bija pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, krīzes un pēckrīzes periodā pieprasījums pēc šīs pamatgrupas pārstāvjiem ir samazinājies straujāk nekā citās pamatgrupās.Darba tirgū lielākais pieprasījums ir profesiju pamatgrupās (speciālisti, vecākie speciālisti un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki), kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Savukārt zemākas kvalifikācijas profesijās notiek samērā liela rotācija, ko veicina zems atalgojums un salīdzinoši sliktāki darba apstākļi.NVA reģistrētās brīvās darbvietas 2014. gada jūnija beigās sadalījumā pa nozarēm (lielākais skaits): Apstrādes rūpniecībā (C) – 1 781, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) – 1 004, Transports un uzglabāšana (H) – 764, Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) – 375, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) – 297, Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) – 268, Būvniecība (F) – 261. Vislielākais brīvo darbvietu skaits ir kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.Attēls Nr.7: Brīvās darba vietas pa profesiju grupām vidēji gadāAvots: CSPLielākais bezdarbnieku īpatsvars iepriekš nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme. Lai paaugstinātu šo bezdarbnieku konkurētspēju, nepieciešams veicināt izglītības līmeņa un kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu gan bezdarbnieku, gan nodarbināto vidū. Turklāt jāņem vērā, ka arī vienkāršākās profesijās tiek izvirzītas papildus prasības, ko nosaka tehnoloģisko procesu attīstība.Starp desmit profesijām, kurās pēdējos trīs gados NVA reģistrēts visvairāk brīvo darba vietu, daļa ir zemākas kvalifikācijas profesijas – krāvējs, zivju apstrādātājs, apkopējs un palīgstrādnieks.Attēls Nr.8: Darba devēju pieprasītākās profesijas 2013. gadāAvots: NVAKā liecina pētījuma "Strukturāls vai ciklisks? Bezdarbs Latvijā kopš 2008.–2009. gada krīzes"14 rezultāti, pēckrīzes periodā ievērojami samazinājās vakanču aizpildīšanas dienu skaits. 2008. gadā 25% no visām vakancēm palika aktīvas 19 dienas, bet 75% no visām vakancēm palika aktīvas 73 dienas, bet 2012. gadā – attiecīgi 11 dienas un 39 dienas. Šāda situācija liecina, ka vakanču skaits joprojām ir nepietiekams un līdz ar to tās tiek aizpildītas ļoti strauji.Tabula Nr.1: Vakanču aizpildīšanas ātrums dienāsPublicēšanas gads25% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas50% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas75% no visām vakancēm paliek aktīvas ... dienas2008194173200971943201010254820111429512012112239Avots: Mihaila Hazana un Alfa Vanaga aprēķins15 pēc NVA datiemNVA īstenotās darba tirgus īstermiņa prognozes atspoguļo uzņēmēju vērtējumu par preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām nākamo sešu mēnešu laikā. Par 2013. gada otro pusgadu uzņēmēju prognozes ir izrādījušās optimistiskākas nekā faktiskais šī perioda novērtējums16. 2014. gada 1.pusgada prognoze17 liecina, ka 2013. gada pirmajā pusgadā vispiesardzīgāk preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņas nākamajos 6 mēnešos vērtēja darba devēji Latgales reģionā, kur lielāks bija to darba devēju īpatsvars, kuri uzskatīja, ka preču un pakalpojumu pieprasījums paliks tādā pašā līmenī vai samazināsies, vai arī nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.IN pamatnostādņu mērķis reģionālās politikas ietvaros ir mazināt reģionālo nelīdzsvarotības nodarbinātības jomā radītās sekas, atbalstot iedzīvotāju tuvināšanos darba vietām. Savukārt plašāks reģionālās politikas problēmu loks tiek risināts "Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam" ietvaros ar uzsvaru uz ekonomikas stimulēšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vietējā un reģionālajā līmenī, kas ir būtiski nodarbinātības sekmēšanai.1.2.2 Darbaspēka piedāvājumsEkonomiskās krīzes periodā sarūkot ekonomikas apjomiem un darba vietu skaitam, samazinājās gan nodarbinātības līmenis, gan ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Pirms krīzes laika posmā no 2005.–2008. gadam bija vērojams samērā straujš ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā 15–74 gadi īpatsvara pieaugums kopējā iedzīvotāju skaitā, 2008. gadā sasniedzot 67,2%. No 2009. līdz 2011. gadam ekonomiskās aktivitātes rādītāji kritās, samazinoties gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, gan īpatsvaram.Iedzīvotāju struktūrā nodarbināto iedzīvotāju (15–74) īpatsvara (nodarbinātības līmeņa) maksimumam 2008. gadā (62,0%) sekoja kritums līdz 52,0% 2010. gadā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā vecumgrupā 15–64 pieauga no 6,2% 2007. gadā līdz 19,8% 2010. gadā. Savukārt nodarbinātības līmenis šajā vecumgrupā augstāko punktu sasniedza 2008. gadā 68,2%, kam sekoja kritums līdz 58,5% 2010. gadā.Attēls Nr.9: Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecumā un skaits vecuma grupā 15–74 gadiAvots: CSPArī reģistrētais bezdarbs kopš tā augstākā punkta darba tirgus krīzes periodā 2010. gada martā, kad bezdarba līmenis bija 17,3%, pakāpeniski samazinās. Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2010. gadā bija 15,6%, 2011. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 12.8%, bet 2012. gadā jau līdz 11,4%. 2013. gadā pozitīvā tendence turpinājās un 2013. gada decembra beigās rādītājs samazinājās līdz 9,5%. 2015. gadā reģistrētā bezdarba līmenis tiek prognozēts 7,3%.Attēls Nr.10: Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā 15–64 gadiAvots: CSPDaļa iedzīvotāju, krīzes laikā zaudējot darbu, ilgstoši nespēja atrast jaunu darba vietu un pārstāja aktīvi meklēt darbu, no ekonomiski aktīviem darba meklētājiem kļūstot ekonomiski neaktīvi. 2010. gadā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 35,4% iepretim 32,8% 2008. gadā.Tomēr īpaša uzmanība ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū ir jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu. CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka ekonomiskās krīzes periodā šo iedzīvotāju skaits ievērojami palielinājās, 2010. gadā sasniedzot augstāko punktu – 8.3% no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Pēdējos gados šis īpatsvars ir samazinājies, tomēr vēl joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni.Pēc NVA pasūtījuma veiktais pētījums uzrāda atšķirīgus nestrādāšanas iemeslus iemeslus18 Galvenais nestrādāšanas iemesls 77.9% no ekonomiski neaktīvajiem un darbu meklējošajiem jauniešiem ir mācības vai studijas. 8.2% nestrādā ģimenes apstākļu dēļ. 7.1% jauniešu nevar atrast piemērotu darbu, kamēr 4.3% darbu nevar atrast vispār, bet 0.6% strādāt nav nepieciešamības vai negribas. Savukārt pirmspensijas vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem lielākais skaits respondentu, gandrīz trešdaļa (28.2%), vienkārši jūtas pārāk veci, lai strādātu un ceturtdaļa (23.9%), aptaujāto pirmspensijas vecuma cilvēku nestrādā veselības problēmu dēļ, kamēr 5.80% nav nepieciešamības vai vēlēšanās strādāt, bet 4.2% nestrādā ģimenes apstākļu dēļ. 12.9% vispār nevar atrast darbu, taču lielāks skaits (21.4%) nestrādājošo pirmspensijas vecuma cilvēku nevar atrast tādu darbu, kas šķistu piemērots. Starp respondentiem ar invaliditāti galvenais nestrādāšanas iemesls 58.9% ir veselības stāvoklis, taču 11.1% jūtas pārāk veci, kamēr 1.9% nestrādā mācību un 1.7% ģimenes apstākļu dēļ.2011. gadā situācija darba tirgū sāka pakāpeniski uzlaboties – palielinājās nodarbinātība un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, lēnām samazinājās arī darba meklētāju īpatsvars. Nodarbināto iedzīvotāju skaits 2011. gadā pieauga par 1.3% (861.6 tūkst. nodarbināto iedzīvotāju), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2012. gadā par 1,6%, salīdzinot ar 2011. gadu,savukārt 2013. gadā pieauga par 2.1%, sasniedzot 893.9 tūkst. Pozitīvas tendences tiek prognozētas arī turpmāk un ir izvirzīts mērķis sasniegt 73% nodarbinātības līmeni 2020. gadā.Samazinājies arī darba meklētāju īpatsvars, 2011. gadā (15–64 gadi) tas nokritās par 3.3 procentpunktiem līdz 16.5% (166.2 tūkst. darba meklētāju) un 2012. gadā vēl par 1.2 procentpunktiem, sasniedzot 15.3% (154,4 tūkst. darba meklētāju). Arī 2013. gadā darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties (par 3.2 procentpunktiem) un sasniedza 12.1%, bet darba meklētāju skaits samazinājās līdz 119.4 tūkst. Lai arī darba meklētāju īpatsvars vēl joprojām ir ievērojami augstāks nekā pirmskrīzes periodā, vērojama pozitīva tendence.Kaut arī krīzes laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits palielinājās, kopš 2005. gada kopumā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 20%, 2013. gadā 521,8 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju.Neskatoties uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī, ekonomiskās aktivitātes līmenis 2011. gadā, par 0,1 procentpunktu, samazinājās. 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 66,1% jeb 1030,7 tūkst. ekonomiski aktīvu iedzīvotāju.2013. gadā vecumgrupā no 15 līdz 74 gadiem bija 1014,2 tūkst.(66,0% no visiem iedzīvotājiem) ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, ko veidoja 893,9 tūkst. nodarbinātie (88,1% no ekonomiski aktīvajiem) un 120,4 tūkst. darba meklētāju (11,9% no ekonomiski aktīvajiem).Attēls Nr.11 Iedzīvotāju (15–74) skaits pēc ekonomiskās aktivitātesAvots: CSPLielākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Rīgas reģionā, ko apliecina arī ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (15–74) Rīgas reģionā 2013. gadā sasniedza 70,2%, kamēr zemākais – Vidzemes reģionā 61,3% un Latgales reģionā 62,1%.Līdzīgas ir arī nodarbinātības līmeņa(15–64) reģionālās atšķirības Rīgas reģionā 69,5%, Pierīgas reģionā 66,7%, zemākais Vidzemes reģionā – 61.1%.Darba meklētāju īpatsvars (15–64) Latgales reģionā bija 17.3%, Zemgales reģionā 15.4%, kamēr viszemākais Pierīgas reģionā (6.8%), Kurzemes reģionā (10.4%). Reģistrētā bezdarba līmenis Rīgas reģionā ir ievērojami zemāks nekā citos reģionos. 2013. gada decembrī: Rīgas reģionā – 6,0%, Latgales reģionā – 18,8%. Kurzemes reģionā – 11,5%, Vidzemes reģionā – 11,2% un Zemgales reģionā – 9,8%. Reģistrēto bezdarbnieku līmeni reģionos lielā mērā ietekmē situācija reģiona lielākajās pilsētās, kurās koncentrējas lielākā daļa reģiona darba vietu. Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada decembrī bija: Rīgā – 5,6%, Valmierā – 6,7%, Jelgavā – 7,0%, Jūrmalā – 8,1%, Ventspilī – 8,2%, Daugavpilī – 9,7%, Jēkabpilī – 10,4%, Liepājā – 13,0%, Rēzeknē – 16,6%.2013. gadā darba meklētāji (15–64) bija 53% vīriešu un 47% sieviešu. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā (93 321) 2013. gada decembra beigās 56% (52 295) bija sievietes un 44% (skaits – 41 026) vīrieši.Būtisks darbaspēka raksturojošs rādītājs ir izglītības līmenis, īpaši ņemot vērā izglītības līmeņa un nodarbinātības iespēju savstarpējo saistību.2013. gadā atbilstoši CSP datiem 33% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija ar augstāko izglītību, 33,1% – ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, 24,3% – ar vidējo vispārējo izglītību, bet 9,2% – ar pamatizglītību. Šāds izglītības līmeņa sadalījums būtiski neatšķiras no citām ES valstīm.Attēls Nr.12 Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes un izglītības (2013. gads)Avots: CSPArodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība 2013. gadā bija 36,5% ekonomiski aktīvo vīriešu un 29,7% ekonomiski aktīvo sieviešu. Savukārt augstākās izglītības rādītāji atšķīrās būtiski, 41,4% ekonomiski aktīvo sieviešu bija ar augstāko izglītību, kamēr 24,4% vīriešu bija augstākā izglītība. Pamatizglītība bija 12,7% vīriešu un 5,8% sieviešu. Lai arī kopumā darbaspēka izglītības līmenis nav vērtējams kā zems, būtiski, lai tas atbilstu darba tirgus pieprasījumam, īpaši ņemot vērā, pastāvošo tendenci arvien vairāk manuālo darbu aizstāt ar dažādām tehnoloģiskiem risinājumiem. CSP dati par 2013. gadu liecina, ka nedaudz ir pieaudzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību un sekojoši samazinājies iedzīvotāju īpatsvars ar zemāku izglītības līmeni (33,0% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija ar augstāko izglītību, 33,1% – ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, 24,3% – ar vidējo vispārējo izglītību, bet 9,2% – ar pamatizglītību).Lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku bija ar iegūtu profesionālo izglītību – 37,3% (34831), vidējo vispārējo – 26,6% (24833), pamatizglītību – 19,2% (17887), augstāko izglītību – 14,0% (13088), zemāka par pamatizglītību – 2,8% (2582). Iedzīvotāju ar augstāko un profesionālo izglītību īpatsvars ir lielāks gan ekonomiski aktīvo, gan nodarbināto iedzīvotāju vidū. Tikmēr zemāks izglītības līmenis ir gan nozīmīgāks iemesls ekonomiskai neaktivitātei, gan nespējai atrast darbu. Iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību īpatsvars ir lielāks ekonomiski neaktīvo (34.0%) un darba meklētāju (20.3%) struktūrā.Attēls Nr.13: Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc darba nemeklēšanas iemesla 2013. gadā (%)Avots: CSPIedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni vienlaikus ar augstāku bezdarba ir pakļauti augstākam nabadzības riskam. Saskaņā ar CSP 2012. gada datiem iedzīvotājiem ar pamatskolas izglītības līmeni vai zemāku izglītības līmeni nabadzības riska indekss (vecumgrupā 18–64) ir 33,3%, kas ir būtiski lielāks par nabadzības risku personām ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību (19,8%). Zemākais nabadzības riska indekss ir cilvēkiem ar augstāko izglītību – 6,4%. Darbaspēka piedāvājuma kontekstā potenciālās darbaspēka rezervju grupas ir esošie darba meklētāji19 un daļa ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju. Atbilstoši CSP darbaspēka apsekojumam ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir ekonomiski neaktīvi pensionāri, skolēni, studenti, mājsaimnieki/–ces, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgi iedzīvotāji, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu, personas, kas veic aprūpes pienākumus ģimenē u.c. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji uzskatāmi par būtisku iedzīvotāju daļu, kurā lūkojams potenciāls darbaspēks. Četri no desmit ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir pensionāri, katrs ceturtais ir skolēns vai students, kas mācās dienas grupās un pārskata nedēļā nestrādā, katrs desmitais nestrādā ilgstošas slimības vai invaliditātes dēļ. 2013. gadā 10,4 % no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veido personas, kas nestrādā personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, kas varētu nozīmēt, ka persona ir uzņēmusies aprūpes pienākumus par kādu no ģimenes locekļiem, un tādēļ nevar strādāt.1.2.3 Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanaLai efektīvi reaģētu uz mainīgajām darba tirgus prasībām un nodrošinātu atbilstošu darba tirgus politiku, Latvijā tiek veiktas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes:1) EM ik gadu izstrādā vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm20 raksturota esošā darba tirgus situācija, kā arī vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020. gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030. gadam. Minētās prognozes izmantotas par pamatu šīm pamatnostādnēm.2) Īstermiņa prognozēšanas modeļa ietvaros tiek veikti pētījumi "Darba tirgus īstermiņa prognozes", kuru mērķis ir izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, tostarp izvērtējot NVA pašlaik piedāvāto apmācību klāstu, izstrādāt rekomendācijas NVA apmācību pasākumu saraksta veidošanai nākamajam pusgadam. Prognozes tiek balstītas uz darba devēju, nozaru asociāciju un sociālo partneru aptaujām un intervijām. LM katru gadu sagatavo ziņojumu "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem", kura ietvaros tiek noteikti bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārie apmācību virzieni, kuros bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvāt apmācību programmas. Lai noteiktu prioritāros virzienus tiek veikta darba tirgus situācijas analīze, NVA datu analīze, ņemtas vērā ES, EM prognozes par Latvijas darba tirgus turpmāko attīstību, kā arī ņemti vērā ekspertu ieteikumi.Saskaņā ar EM prognozēm vidējā termiņā21 (līdz 2020. gadam) Vidējā termiņā (līdz 2020. gadam) augstākās un vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pakāpeniski sasniegs līdzsvara stāvokli. Vienlaikus darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība nebūs vienlīdz vienāda visos izglītības apakšsegmentos – daudz izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc darbaspēka ar profesionālās ievirzes izglītību (gan vidējā, gan augstākajā izglītībā).Saglabājoties esošai sagatavošanas intensitātei, būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc atbilstošās kvalifikācijas speciālistiem vidējā un ilgtermiņā varētu palielināties, tomēr nav sagaidāms, ka jauno darbavietu pieaugums nākotnē varētu būt tik liels, lai akumulētu kaut pusi no darba tirgū ienākošo atbilstošās kvalifikācijas jauno speciālistu skaita. Darbaspēka pārpalikums ar izglītību humanitārajā jomā, kā arī pakalpojumu jomā 2020. gadā varētu pārsniegt pat 20 procentus.Nozīmīgs darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu būs vērojams arī sociālajās, komerc- un tiesību zinībās, kā arī pedagogu izglītības programmu grupā. 2020. gadā apmēram 10% atbilstošās kvalifikācijas jauno speciālistu strādās savai izglītībai neatbilstošā darbā. Turklāt nemainoties uzsvariem izglītības piedāvājumā, minētās disproporcijas ilgtermiņā palielināsies. Savukārt citās izglītības jomās var nākties saskarties ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu. Visātrāk tas varētu izpausties dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju grupā. Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Sagaidāms, ka vidējās izglītības līmenī, līdzīgi kā augstākajā izglītībā, relatīvi lielākais darbaspēka pārpalikums veidosies iedzīvotāju grupā ar izglītību humanitārajā un mākslas novirzienā, kā arī sociālo, komerc- un tiesību zinību novirzienā. Turklāt darba iespējas ar iegūto izglītību saistītajā jomā vēl vairāk samazinās pastiprinātā konkurence no speciālistiem ar augstāko izglītību atbilstošajā jomā. Vienlaikus nepietiekams piedāvājums paredzams inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (galvenokārt mašīnzinību un kokapstrādes jomās), dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu (galvenokārt viesnīcu un restorānu pakalpojumu, transporta pakalpojumu un personu un īpašuma aizsardzības jomās) tematiskajās grupās. Šajās grupās, saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, piedāvājums varētu samazināties.Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:• neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2020. gadā pārpalikums ~20 tūkst.),• vienlaikus iztrūkums varētu veidoties pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem (2020. gadā iztrūkums ~20 tūkst.);• iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos samazinājums būs vērojams arī turpmāk;• liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušiem neturpina mācības augstākā izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās;• liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. 2013. gadā aptuveni 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.Darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības nodrošināšanā būtiskākā loma ir izglītības (jo īpaši profesionālās un augstākās izglītības) piedāvājumam un izglītības kvalitātei. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzīts izglītības attīstības politikas virsmērķis – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīga …