Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Konkurences padomes lēmums Nr.E02-27 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2016.gada 30.septembrī (prot. Nr.45, 2.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.p/14/03.01./3Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" darbībāssatura rādītājsI Lietas būtībaII Lietas dalībniekiIII Administratīvais process iestādēIV Lietā aplūkotā preceV Konkrētais tirgus

1. Konkrētās preces tirgus
2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgusVI Dominējošais stāvoklis
3. Ģipškartona izplatīšanas tirgus struktūra Latvijā
4. Barjeras ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai
5. Kompensējošā pirktspēja
6. Saistītie tirgiVII Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
7. Lojalitāti veicinošas darbības7.
8. Lojalitātes atlaides7.
9. Komplektējošās atlaides
10. Knauf/Norgips piemērotā atlaižu sistēma8.
11. Depo8.1.
12. Knauf atlaižu sistēmas apraksts8.1.
13. Depo piemēroto I–III grupas atlaižu izvērtējums8.1.
14. Secinājumi par Depo piemērotajām I–III grupas atlaidēm8.
15. TNK8.2.
16. Knauf un Norgips atlaižu sistēmas apraksts8.2.
17. Knauf I grupas atlaižu izvērtējums8.2.
18. Norgips II grupas atlaižu izvērtējums8.2.
19. Secinājumi par TNK piemērotajām I–III grupas atlaidēm8.
20. Rautakesko8.3.
21. Knauf un Norgips atlaižu sistēmas apraksts8.3.
22. Rautakesko piemēroto I–III grupas atlaižu izvērtējums8.3.
23. Norgips piemēroto atlaižu izvērtējums8.3.
24. Secinājumi par Rautakesko piemērotajām I–III grupas atlaidēm8.
25. Optimera8.4.
26. Knauf atlaižu sistēmas apraksts8.4.
27. Optimera piemērotās I grupas atlaižu izvērtējums8.4.
28. Secinājumi par Optimera piemērotajām I grupas atlaidēm8.
29. Krūza8.5.
30. Knauf atlaižu sistēmas apraksts8.5.
31. Krūza piemēroto I–III grupas atlaižu izvērtējums8.5.
32. Secinājumi par Krūza piemērotajām I–III grupas atlaidēm
33. Secinājumu kopsavilkumsVIII Lietas dalībnieku viedokļu izvērtējums
34. Lietas izpētes process
35. Lietā izmantotie pierādījumi un informācijas avoti
36. SSNIP testa izmantošana
37. Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas
38. Tirgus struktūra un importa nozīme
39. Barjeras ienākšanai tirgū vai darbības paplašināšanai
40. Kompensējošā pirktspēja
41. AEC testa izmantošanaIX Atbildība
42. Norgips sp. z o. o. atbildība
43. Tiesiskais pienākums
44. Naudas soda aprēķins20.
45. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats20.
46. Pārkāpuma smagums20.
47. Pārkāpuma ilgums20.
48. Naudas soda apmērs, ievērojot pārkāpuma smagumu un ilgumu20.
49. Atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi20.
50. Galīgais naudas soda apmērslietotie saīsinājumiATAugstākā tiesaCSPCentrālā statistikas pārvaldeDepoSIA "Depo DIY"EKEiropas KomisijaESTEiropas Savienības tiesaĢKģipškartonsKLKonkurences likumsKnaufSIA "Knauf"KPKonkurences padomeKrūzaSIA "Krūza"KCPkaļķa cementa produktiLBSLatvijas Būvinženieru savienībaLietaKP lieta Nr.p/14/03.01./3 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" darbībās"NorgipsSIA "Norgips" un Norgips Spółka z ograniczoną odpowiedzialnością (Polija)OptimeraSIA "Optimera Latvia"PaziņojumsKP 03.05.
51. vēstule Nr.5-3/510 "Paziņojums par Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.p/14/03.01./3 esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu"PētījumsPēc KP pasūtījuma veiktais pētījums "Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošanas tirgus un konkurence tajā". Pieejams: http://www.kp.gov.lv/documents/5a82e4a45cc4c5e0569b1897acc2b4378a1e7bf5RautakeskoAS "Rautakesko"SGSIA "Saint-Gobain Celtniecības Produkti"TNKSIA "Tirdzniecības nams "Kurši""URLR Uzņēmumu reģistrsUzraudzībaKP "Atsevišķu apdares materiālu ražošanas un izplatīšanas tirgus uzraudzība"VadlīnijasKP Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai. Pieejamas: http://www.kp.gov.lv/documents/9e0f6a9db07173c16427adbad195d579f0ee5e15VIDValsts ieņēmumu dienestsViedoklis N.1Knauf 05.02.
52. vēstule Nr.FEB16/018Viedoklis Nr.2Knauf/Norgips 30.06.
53. vēstule (atbilde uz Paziņojumu)KopsavilkumsGada apgrozījumu bonusu kopsavilkums pa gadiem (izdruka no Knauf debitoru grāmatvedes L.M. datora, excel formātā)Grāmatvedības aprēķiniIzdrukas ar aprēķiniem un paskaidrojumiem no Knauf grāmatvedības uzskaites programmasI Lietas būtība1 KP Lēmumā ir izvērtēta Knauf/Norgips piemērotā atlaižu1 sistēma ĢK pircējiem, kas tirgū nodrošināja lielāko pieprasījuma daļu pēc ĢK un būtisku pieprasījuma daļu pēc citām Knauf precēm no
54. līdz 2014.gadam. Knauf/Norgips darbības vērtētas atbilstoši KL 13.panta pirmajā daļā noteiktajam dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam, konstatējot, ka Knauf/Norgips piemērotā atlaižu sistēma ierobežoja ĢK pircēju izvēli un piekļuvi alternatīviem ĢK piegādātājiem Latvijā, kā arī kavēja konkurentu piekļuvi ĢK izplatīšanas tirgum Latvijā, tādā veidā kopumā kavējot konkurences attīstību ĢK izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.II Lietas dalībniekiKnauf/Norgips2 Knauf ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir reģistrēta LR Komercreģistrā ar reģ.Nr.40003219730, juridiskā adrese – Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu novads. Knauf vienīgais dalībnieks ir Vācijā reģistrēta sabiedrība Knauf International GmbH, reģ.Nr.HRB5956 WÜRZBURG, juridiskā adrese – Am Bahnhof, 97346 Iphofen, Vācija.23 Knauf ietilpst Knauf uzņēmumu grupā, kas ir viena no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem pasaulē. Knauf ir vienīgais ĢK ražotājs Latvijā un Baltijā. Viļņā un Tallinā darbojas Knauf pārstāvniecības, kas nodrošina piegādes Lietuvai (UAB "Knauf") un Igaunijai ("Knauf Tallinn UÜ").34 Norgips kopš 01.01.
55. ietilpst Knauf uzņēmumu grupā4 un Latvijas būvmateriālu tirgū piedāvā ĢK, kas ražots Knauf grupas uzņēmumu rūpnīcās.5 Norgips Spółka z ograniczoną odpowiedzialnością (turpmāk – Norgips sp. z o. o.) ir Polijā reģistrēta sabiedrība ar reģ.Nr.0000529680, juridiskā adrese – ul. Racławicka 93, 02-634, Varšava. Saskaņā ar UR pieejamo informāciju, Norgips sp. z o. o. bija SIA "Norgips" (reģistrēta LR Komercreģistrā ar vienoto reģ.Nr.40003656872, juridiskā adrese – Daugavgrīvas iela 83/89, Rīga) vienīgā dalībniece līdz 06.06.2016., kad SIA "Norgips" tika reorganizēta, pievienojot Norgips sp. z o. o., un izslēgta no LR Komercreģistra. Norgips sp. z o. o. vienīgais dalībnieks ir Polijā reģistrētā sabiedrība Knauf Spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, reģ.Nr.KRS0000036059, juridiskā adrese – ul. Światowa 25, 02-229, Varšava, Polija. Sabiedrības Knauf Spółka z ograniczoną odpowiedzialnością vienīgais dalībnieks ir Vācijā reģistrēta sabiedrība Knauf International GmbH,5 reģ.Nr.HRB5956 WÜRZBURG, juridiskā adrese – Am Bahnhof, 97346 Iphofen, Vācija.6 Ņemot vērā Lietas ietvaros iegūto informāciju, kā arī Lietas dalībnieku norādīto,6 saskaņā ar KL 1.panta 9.punktu Knauf un Norgips Lietā aplūkotajā laika periodā (2009.–2014.gadā) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku.III Administratīvais process iestādē7 2003.gadā notika Knauf un Norgips apvienošanās
56. Lai gūtu izpratni par ĢK nozares attīstību pēc apvienošanās, KP 2007.gadā pasūtīja Pētījumu. Pētījumā konstatēts, ka ĢK aizstājamība pirmšķietami ir zema, tuvākie aizstājēji ir 2–3 reizes dārgāki, un pat pie ievērojama cenu kāpuma patērētāji nepārslēgtos no ĢK uz citiem būvmateriāliem. Konkurences intensitāte nozarē raksturota kā zema, tika identificētas barjeras, kas kavē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.8 Sekojot līdzi norisēm ĢK nozarē, KP 2013.–2014.gadā veica Uzraudzību, kurā izvērtēja konkurences apstākļus ĢK ražošanas un izplatīšanas tirgū. Uzraudzības ietvaros KP ieguva informāciju par Knauf un būvmateriālu tirgotāju sadarbību, kas potenciāli varētu nebūt savietojama ar KL 13.panta pirmo daļu.9 Ņemot vērā Uzraudzībā iegūto informāciju, KP, pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, 05.06.
57. ierosināja lietu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" darbībās".10 Lietas izpētes laikā KP 24.07.
58. veica apmeklējumus pie Knauf/Norgips, kuru ietvaros ieguva informāciju par sadarbību ar būvmateriālu tirgotājiem, noslēgtos līgumus un to pielikumus, elektroniskos datus un grāmatvedības informāciju.11 Lietā tika iegūta informācija arī no citiem būvmateriālu nozares tirgus dalībniekiem un speciālistiem, kā arī valsts administrētām informācijas sistēmām.12 Saskaņā ar KL 26.panta sesto daļu, KP 03.05.
59. nosūtīja Knauf/Norgips Paziņojumu. Knauf/Norgips 06.05.
60. iepazinās ar Lietas materiāliem.13 Pamatojoties uz Knauf/Norgips 10.05.
61. vēstulē8 izteikto lūgumu par viedokļa izteikšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu pagarinājumu, KP 19.05.
62. pieņēma lēmumu Nr.13, ar kuru pagarināja viedokļa izteikšanas termiņu Lietā līdz 30.06.
63. un KP lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 01.10.
64. Knauf/Norgips 30.06.
65. iesniedza viedokli Lietā (Viedokli Nr.29).14 Saskaņā ar KL 26.panta septīto daļu un ievērojot Knauf/Norgips lūgumu, 23.08.
66. KP telpās notika mutvārdu uzklausīšana un 01.09.
67. no Knauf/Norgips tika saņemta vēstule ar kopsavilkumu par mutvārdu uzklausīšanā paustajiem argumentiem.10IV Lietā aplūkotā prece15 ĢK ir būvmateriāls ar plašu pielietojumu. ĢK tiek rūpnieciski ražots un sastāv no blīvas, plāksnes veidā sapresētas ģipša masas, kurai pievienotas piedevas dažādu īpašību iegūšanai vai pastiprināšanai, un no kartona, kas to aptver no abām pusēm, nodrošinot plāksnes izturību.1116 ĢK izgatavošanas procesu iespējams iedalīt trīs galvenajos posmos: ģipša kā izejvielas iegūšana, ģipša (daļējā) apstrāde un ĢK produktu izgatavošana.1217 Ģipsis kā izejviela var būt iegūts gan dabiskā veidā (karjeros un raktuvēs), gan sintētiskā veidā kā blakus produkts rūpniecisku procesu rezultātā, attīrot spēkstaciju dūmgāzes. Karjeros vai raktuvēs iegūtais ģipsis ir derīgais izraktenis. Sintētiskais ģipsis ir plaši pieejams valstīs, kurās elektroenerģijas ražošanā tiek izmantotas ogles.13 Latvijā ĢK ražošanā tiek izmantots dabīgais ģipsis.18 Ģipsis kā izejmateriāls tālāk tiek apstrādāts, lai iegūtu masu, kas izmantojama ģipša bāzes produktu izgatavošanai. Daļēji apstrādāts ģipsis tiek sajaukts ar smiltīm un citām piedevām. Atkarībā no piedevas sastāva ģipša bāzes produkti tiek iedalīti divās grupās: būvniecības izmantošanai un industriālai vai citai speciālai izmantošanai. ĢK pieskaitāms pie būvniecībā izmantojamajiem ģipša bāzes produktiem.14 Saražoto ĢK sagriež plāksnēs pēc nepieciešamā garuma un izžāvē.1519 ĢK celtniecības darbiem pielieto jau kopš 20.gadsimta 30.gadiem. Pēdējos 25–30 gados ĢK pielietošanas tehnoloģijas nav mainījušās, bet uzlabojušās fizikālās īpašības, paplašinot ĢK pielietojumu.16 Tirgū izplatītākais ĢK produktu veids ir standarta ĢK plāksnes17 (ar 12,5 mm biezumu un 1200 mm platumu), bet pieejamas ir arī dažādas speciālās ĢK plāksnes ar īpašām termālām, akustiskām, ūdensizturīgām īpašībām.20 Iekšējā apdarē ĢK plāksnes tiek izmantotas starpsienu, grīdu un griestu apšuvuma veidošanai, tās kalpo par virsmu, kura tiek klāta uz esošas sienas/griestiem/grīdas vai to karkasa.18 ĢK plāksnes bieži izmanto telpu renovācijā.19 Atšķirībā no apmetuma ĢK plāksnes ir montāžai gatavs materiāls, kuru stiprina tieši pie plaknes, uz metāla profila vai koka karkasa.20 Atsevišķos gadījumos ĢK plāksnes iespējams izmantot arī ārējai apdarei, piemēram, vēja aizturēšanai.2121 ĢK funkcionālo īpašību kopums padara to par būvniecībā plaši pielietotu un pieprasītu būvmateriālu, kas ir ierobežoti aizvietojams ar citiem būvmateriāliem.V Konkrētais tirgus22 Par konkrēto tirgu KL 1.panta 4.punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētā tirgus noteikšana ir nepieciešama, lai noteiktu robežas, kādās tirgus dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā un realizācijā.22 Konkrētā tirgus noteikšanā KP izvērtēja tirgus dalībnieku sniegto informāciju un viedokļus, pētnieciskos materiālus un ekspertu viedokļus, kā arī KP un EK praksi un vadlīnijas.
68. Konkrētās preces tirgus23 Par konkrētās preces tirgu KL 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.24 Izvērtējot preces aizstājamību, ņem vērā pieprasījuma aizstājamību no patērētāju viedokļa un piedāvājuma aizstājamību no tirgus dalībnieku viedokļa. Pārsvarā konkrētās preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību,23 jo tas ir būtiskākais ekonomisko rīcību ierobežojošais faktors, kas ātri un efektīvi disciplinē uzņēmumus, īpaši attiecībā uz to piemēroto cenu politiku.25 Piedāvājuma aizstājamība ir vērtējama atsevišķos gadījumos, kad piedāvājums var mainīties tikpat efektīvi un ātri kā pieprasījums. Tas nozīmē, ka ražotājiem/piegādātājiem, reaģējot uz nelielām un pastāvīgām izmaiņām relatīvajās cenās, būtu jāspēj īsā laikā, bez būtiska izmaksu vai riska palielinājuma, pārorientēties uz konkrēto preču ražošanu/piegādi. Tikai šādos apstākļos piedāvājuma aizstājamība efektīvi un ātri ietekmē konkurenci, līdzīgi pieprasījuma aizstājamībai.24Pieprasījuma aizstājamība26 Vērtējot konkrētās preces tirgus robežas no pieprasījuma puses, ir nepieciešams noskaidrot, kādas aizstājējpreces spēj izdarīt konkurences spiedienu uz pētāmo preci. Viedoklī Nr.1 kā faktori, kas var ietekmēt konkrētā būvmateriāla (ĢK vai cita) izvēli dažādās būvniecības projekta stadijās, norādīti, piemēram, pasūtītāja vai arhitekta vēlmes, projekta tehniskās prasības, būvmateriāla cena, uzstādīšanas ātrums, tehniskā sarežģītība.25 SG norādījusi uz tehniskajām prasībām, objekta pielietojumu, mērķi, slodzi, cenu, būvdarbu ātrumu, pasūtītāja vēlmēm.26 Arī LBS sertificēts būvinženieris norādīja uz līdzīgiem faktoriem: objekta specifika, funkcionālā nozīme, pasūtītāja un arhitekta vēlmes, tehniskās iespējas.2727 No pieprasījuma puses īpašību kopums, kas (pircējiem, kuri pielieto ĢK, piemēram, būvniecības kompānijas, patērētāji u.c.) padara ĢK par pieprasītu un ierobežoti aizstājamu produktu būvniecībā, ir tā stabilitāte, izturība, vieglā montāža un zemā cena. ĢK tehnoloģijas priekšrocība ir arī "mitrā cikla"28 neesamība, tas ir vieglāk pielāgojams un būvtehnoloģija ievērojami atvieglo inženierkomunikāciju ierīkošanu.28 Pie līdzīgiem secinājumiem nonākusi arī EK savā praksē, vairākās lietās ĢK nodalot no citiem būvmateriāliem, un iekļaujot to atsevišķā konkrētās preces tirgū. Piemēram, BPB lietā EK norādījusi, ka ĢK virsma ir gatava apdarei, tas ir stabils, ciets, ugunsizturīgs materiāls, kas izmaksā lēti.29 Arī Plasterboard lietā norādīts uz stabilitāti, izturību, vieglu pielietošanu un zemām izmaksām30, kā īpašību kopumu, kas funkcionalitātes ziņā ļauj nodalīt ĢK no citiem būvmateriāliem.29 Analizējot ĢK aizstājamību, Pētījumā identificēti vairāki citi būvmateriāli, kas atsevišķos gadījumos funkcionāli var aizvietot ĢK. Tiek izdalīti:1) būvmateriāli (citu materiālu plāksnes), kurus būvniecībā izmanto, pielietojot analogu būvtehnoloģiju kā ar ĢK plāksnēm, piemēram, kokmateriālu plāksnes (saplāksnis, kokskaidu plāksne, koksnes slāņainā plāksne u.c.) un2) būvmateriāli, kuru izmantošana ietver citas būvtehnoloģijas, piemēram, veidojot starpsienas no koka materiāliem (karkasi, paneļi, guļbaļķi), mūrētās konstrukcijas (ķieģeļi, keramikas bloki), vieglbetona bloki (keramzītbetona un gāzbetona), betona konstrukcijas.3130 Arī Viedoklī Nr.1 un Viedoklī Nr.2 tika norādīts uz dažādiem būvmateriāliem, ar ko, pēc Knauf/Norgips domām, iespējams aizstāt ĢK, piemēram, ķieģeļi, keramikas, keramzītbetona, gāzbetona un silikāta bloki, betona konstrukcijas, OSB plāksnes, ģipša vai cementa apmetums, materiāli griestu risinājumos (paneļi segmentu griestiem, materiāli pārvelkamiem griestiem, līmējamie griestu paneļi),32 tātad, uz dažādiem būvmateriāliem, kurus būvniecībā izmanto, pielietojot analogu un citu būvtehnoloģiju.31 KP skaidro, ka, izvēloties būvmateriālus konkrētam būvobjektam/būvkonstrukcijai, vispirms ir vērtējama būvmateriāla funkcionalitāte jeb pielietojums un atbilstība prasībām attiecībā uz veidojamo konstrukciju. Tāpēc katrā situācijā ĢK aizstājamība ar citiem būvmateriāliem ir jāvērtē individuāli, ņemot vērā konkrētā projekta nosacījumus un prasības. Ievērojot ĢK plašo pielietojumu, pastāv atsevišķas situācijas, kad ĢK var tikt aizvietots ar citiem būvmateriāliem, tomēr šie citi potenciālie aizstājēji nav pilnībā un visos gadījumos savstarpēji aizvietojami.32 Piemēram, būvējot starpsienas, izlīdzinot iekšējās sienas un veicot griestu apdari, var izmantot ĢK, bet ĢK vietā šajos gadījumos aizstājējs var nebūt viens un tas pats būvmateriāls – starpsienas izbūvei var izmantot gāzbetona blokus, bet tos nevar izmantot griestu apdarei, sienu virsmas izlīdzināšanai, sarežģītu dekoratīvo konstrukciju izveidei. Tātad, ir jāpastāv pietiekamam savstarpējās aizvietojamības līmenim, lai visas preces, kas ietilpst vienā un tajā pašā tirgū, varētu izmantot vienām un tām pašām vajadzībām.33 Nevienam citam būvmateriālam nav tādu īpašību kopuma kā ĢK (ugunsizturība, mitruma izturība, uzstādīšanas ātrums, vieglums, skaņas izolācija u.c.), kas ļautu funkcionāli nomainīt ĢK visos gadījumos ar vienu un to pašu citu būvmateriālu.3433 Viedoklī Nr.1 tika norādīts, ka ĢK nevajadzētu vērtēt kā atsevišķā tirgū iekļaujamu preci, bet gan kā daļu no integrēta būvniecības sistēmrisinājuma. Kā piemērs tika norādīts sausā apmetuma sistēma kopā ar ĢK piederumiem – profiliem, karkasiem un stiprinājumiem. Knauf skaidroja, ka sistēmas tiek sertificētas un sertifikācija nodrošina papildu labumu to pircējiem, t.i., konkrētā ražotāja kvalitātes nodrošinājumu, garantētu atbilstību noteiktiem tehniskiem standartiem un tehniski izglītojošo atbalstu.3534 KP norāda, ka pieprasījums un piedāvājums tirgū veidojas gan attiecībā uz ĢK kā atsevišķu produktu, gan ĢK sistēmrisinājumiem, jo katra no sistēmas komponentēm tiek tirgota arī atsevišķi. Projektos, kuros izvirzītas specifiskas tehniskās prasības un līdz ar to piegādātāji piedāvā sistēmrisinājumus, ir pamats ĢK vērtēt kā sistēmas daļu. Tomēr, jāņem vērā, ka tirgū tiek pieprasīts un piedāvāts arī ĢK ārpus sistēmrisinājuma kā atsevišķa prece. Piemēram, Norgips tirgū piedāvā tikai ĢK bez sistēmrisinājumiem. To plaši izmanto projektos (piemēram, renovācijā), kur tehniskās prasības nav tik striktas un nav nepieciešami specifiski sistēmrisinājumi. Turklāt, sistēmrisinājumos ar ĢK, šis materiāls ir neaizvietojama sistēmas sastāvdaļa.36 Arī EK savā praksē ĢK izdalījusi atsevišķā konkrētajā preces tirgū, neatkarīgi no tā, vai tas izmantots atsevišķi vai kā sistēmrisinājuma sastāvdaļa.3735 Saistībā ar sauso apmetumu SG/BPB apvienošanās lietā, atspoguļojot industrijas viedokli un salīdzinot sauso apmetumu ar ĢK, EK norādīja, ka, lai gan abu izejviela ir ģipsis un tie tiek pārdoti caur līdzīgiem izplatīšanas kanāliem, pastāv ievērojamas atšķirības starp sauso apmetumu un ĢK. Sausais apmetums var būt lētāks par ĢK, tomēr ir darbietilpīgāk un sarežģītāk pielietojams. ĢK var būt dārgāks, tomēr tas prasa mazāku darba ieguldījumu. Pielietojumā ĢK ir vienkāršāks, piedāvā siltumizolāciju, skaņas izolāciju, ērtas komunikāciju izveides iespējas. Sausajam apmetumam ir ierobežots derīguma termiņš, ĢK šāda derīguma termiņa nav.38 Arī par slapjo apmetumu, EK norādījusi, ka tehnoloģija slapjā ģipša izmantošanai ir sarežģīta un meistariem, lai iegūtu zināšanas par slapjā ģipša ieklāšanas tehnikām, nepieciešamas apmācības 2,5–3 gadu garumā, secinot, ka slapjais ģipsis izdara ierobežotu konkurences spiedienu uz ĢK tirgu.3936 KP secina, ka situācija, salīdzinot ar to, kādu pētījusi un analizējusi EK savā praksē, vērtējot ĢK iespējamās aizvietotājpreces, nav mainījusies un attiecīgi nedz sausais, nedz slapjais apmetums nevar tikt uzskatīts par universālu ĢK aizvietotāju un attiecīgi nav iekļaujams vienā konkrētajā preces tirgū.37 Viedoklim Nr.2 tika pievienotas atsevišķas tāmes40, kurās redzamas izmaksu atšķirības dažādu materiālu – ĢK un FIBO bloku – starpsienu risinājumiem, lai norādītu, ka ĢK konstrukciju izmaksas nav zemākas par no citiem materiāliem būvēto konstrukciju izmaksām. Viedoklim Nr.2 tika pievienots arī reklāmas rullītis, kurā salīdzināts AEROC bloku un ĢK uzstādīšanas ātrums un kas, Knauf/Norgips ieskatā, apliecina ĢK aizstājamību ar AEROC blokiem.38 KP norāda, ka izmaksas/cena ir tikai viens no kritērijiem, kas ņemams vērā pie ĢK aizstājējpreču identificēšanas. Apgalvojums, ka izmaksu ziņā FIBO bloku risinājums ir lētāks nekā ĢK risinājums, nedod pamatu secināt, ka FIBO bloki ir universāls ĢK aizvietotājs. Kā tas norādīts iepriekš (skat. 31.rindkopu), ĢK plašās pielietošanas iespējas un funkcionalitāte nosaka, ka citi būvmateriāli, tostarp dažāda veida bloki, nav visos to pielietojuma gadījumos savstarpēji aizvietojami ar ĢK. Līdzīgi arī uzstādīšanas ātrums ir tikai viens no kritērijiem, kas ņemams vērā pie ĢK aizstājējpreču identificēšanas, un neļauj secināt, ka AEROC bloki ir universāls ĢK aizvietotājs.39 Pie konkrētā tirgus definēšanas KP ņēma vērā Knauf/Norgips iekšējos dokumentus (e-pasta saraksti ar tai pievienotajiem dokumentiem)41, kas liecināja, ka, nosakot savu cenu politiku, izšķirošā nozīme bija citu ĢK ražotāju darbībai tirgū, nevis citu būvmateriālu ražotāju darbībai. Līdzīgi arī BPB lietā, ĢK ražotāja – BG – iekšējie dokumenti liecināja, ka BG neuzskatīja slapjā apmetuma cenas par faktoru, kas ierobežotu BG ĢK cenas. Par cenu ierobežojošo faktoru BG uzskatīja cita ražotāja ĢK cenas.42 EK, iekļaujot šādu informāciju lēmumā, sniedz norādi par lietā konstatēto, proti, ka konkurences spiedienu uz ĢK cenām izdara cita piegādātāja ĢK, nevis citi būvmateriāli.40 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka no pieprasījuma puses Viedoklī Nr.1 un Viedoklī Nr.2 norādītie būvmateriāli – potenciālie ĢK aizstājēji atsevišķos gadījumos spēj aizvietot ĢK, bet nav atrodams neviens universāls ĢK aizvietotājs. Līdzīgi arī EK Plasterboard lietā nonākusi pie secinājuma, ka, lai arī pastāv atsevišķi būvmateriāli, kas ĢK vietā var tikt izmantoti atsevišķu būvniecības darbu veikšanai, ĢK būvniecības darbos nav tuvu efektīvu aizvietotājpreču.43 Turklāt, KP norāda, ka, lai arī atsevišķās EK lietās konkrētās preces tirgus definīcija ir atstāta atvērta, EK lēmumos nav ietvertas norādes uz to, ka konkrētās preces tirgū, kurā ietilpst ĢK, būtu iekļaujami citi būvmateriāli.41 Līdz ar to ĢK no pieprasījuma puses ir iekļaujams atsevišķā konkrētās preces tirgū.Piedāvājuma aizstājamība42 Lai arī preču pieprasījuma aizstājamība kā galvenais uzņēmumu ekonomisko rīcību ierobežojošais faktors liecina par ĢK iekļaušanu atsevišķā konkrētās preces tirgū, KP papildus pārliecinājās arī par piedāvājuma aizstājamības ietekmi uz konkrētās preces tirgus definīciju.43 KP noskaidroja, ka no piedāvājuma puses ĢK izplatīšanu nodrošina ĢK ražotāji un importētāji. Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas ražo ĢK, un tas ir Knauf. Knauf ražo ĢK ar zīmoliem Knauf un Norgips. Norgips Latvijas tirgū piedāvā Knauf grupas uzņēmumu ražotnēs (pamatā Latvijā, bet nelielā daudzumā arī Polijā) saražoto ĢK ar zīmolu Norgips. Latvijā nelielā apjomā pieejams arī citās valstīs ražots ĢK, piemēram, Saint-Gobain grupas uzņēmumu ražotais un Latvijā importētais ĢK (ar zīmolu Gyproc, Rigips) un Siniat44 ražotais un Latvijā importētais ĢK (ar zīmolu Siniat).44 Knauf savos iekšējos dokumentos ("Gypsum board strategy 2013-2015.pptx"45), izvērtējot konkurences situāciju un stratēģiju ĢK izplatīšanas tirgū, kā konkurentus min vien divus citus ĢK ražotājus: Saint-Gobain un Siniat (Lafarge). Līdzīgu secinājumu var izdarīt arī no Knauf iekšējās sarakstes (skat. Tabulu Nr.1). Tajā, vērtējot konkurences situāciju ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā, tiek apskatīta un ņemta vērā vienīgi citu ĢK ražotāju, kas Latvijā importē ĢK, rīcību un cenu politiku tirgū. Citu būvmateriālu ražotājus Knauf nav vērtējusi, neuzskatot tos par konkurentiem ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā.45 Tomēr, ņemot vērā Lietā apkopoto informāciju par Knauf ilgstošo darbību Latvijā, Knauf ĢK piegādes apjomiem, Knauf ražotnes iespējamo kapacitāti, Latvijas tirgus pieprasījuma kapacitāti un eksporta apjomus, konstatējams, ka bez jaunas ražotnes izveides nepastāv iespēja tikpat efektīvi darboties ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā, kā to pašlaik dara Knauf/Norgips. Savukārt, lielais investīciju apmērs, kas nepieciešams jaunas ĢK ražotnes izveidei,46 kopsakarā ar Knauf/Norgips spēcīgo pozīciju ĢK izplatīšanas tirgū pašlaik un jau izveidoto Sauriešu rūpnīcu, attur citus ĢK ražotājus no jaunas rūpnīcas izveides Latvijā. Piemēram, SG, kas ir meitas uzņēmums vienam no pasaulē lielākajiem starptautiskajiem būvmateriālu (t.sk. ĢK) ražošanas uzņēmumiem Saint-Gobain, ir iegādājusies vairākas ģipša atradnes Latvijā, tomēr līdz šim vēl nav īstenojusi ieceri izveidot ĢK ražotni Latvijā un uzsākt ĢK ražošanu.4746 Piedāvājuma aizvietojamība ir efektīva tikai, ja ietekme ātruma un efektivitātes ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma aizstāšanas radītajai ietekmei.48 ĢK gadījumā piedāvājuma aizstājamība nav samērojama ar pieprasījuma aizstājamību, ievērojot to, ka ĢK izplatītāji Latvijā, kam nav izveidota sava ĢK rūpnīca, nespēj īsā laika posmā izveidot savu ĢK rūpnīcu un uzsākt ĢK ražošanu, jo tās izveide saistīta ar liela apamēra investīciju nepieciešamību un grūtībām, kas var rasties ar ĢK realizāciju, ņemot vērā Knauf ĢK rūpnīcas iespējamo kapacitāti un kopējo pieprasījuma apjomu pēc ĢK, kas veidojas Latvijas tirgū.47 Līdz ar to ĢK aizvietojamība no piedāvājuma puses nav efektīva un ĢK ir iekļaujams atsevišķā konkrētās preces tirgū.48 Ņemot vērā minēto, konkrētās preces tirgus Lietas ietvaros definējams kā ĢK izplatīšanas tirgus.
69. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus49 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Tirgu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā.Pieprasījuma aizstājamība50 Pieprasījumu ĢK izplatīšanas tirgū pamatā veido mazumtirgotāji un vairumtirgotāji49, kas iepērk ĢK no ražotājiem un importētājiem, tālāk to izplatot fiziskām un juridiskām personām, kas veic būvniecības darbus. Lietā konstatēts, ka lielākie ĢK pircēji ir Latvijas lielākie būvmateriālu mazumtirdzniecības uzņēmumi Depo, TNK, Rautakesko, Optimera un Krūza (113.–117.rindkopa). No ĢK pircējiem (gan iepriekš minētajiem, gan citiem)50 KP ieguva informāciju par ĢK pieprasījuma aizstājamību Latvijas teritorijā.51 Lietā apkopotā informācija liecina, ka KP aptaujātie ĢK pircēji, to pamatā nav iepirkuši ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos notika iepirkumi no ārvalstīm, bet tas nerezultējās pastāvīgā, stabilā iepirkuma plūsmā. Aptaujātie lielākie ĢK pircēji pamatā iepirka ĢK no Knauf/Norgips (116.–117.rindkopa).52 Lietā apkopotā informācija liecina, ka kopumā ĢK piedāvājums Latvijā ir pietiekams. Divi no lielākajiem ĢK pircējiem norādīja, ka ĢK iegādes iespējas ārpus Latvijas varētu tikt izskatītas gadījumā, ja ārvalstīs ĢK cena kopā ar transportēšanas izmaksām būtu zemāka kā Latvijā piedāvātā cena. Aptaujātajiem ĢK pircējiem nav raksturīgi ĢK tālāk pārdošanai savos veikalos un piegādei uz būvniecības objektiem iepirkt pašiem, ārpus Latvijas robežām, no ārvalstu ražotājiem vai piegādātājiem.53 Kā liecina Lietas materiāli, ĢK pircējiem ir iespējas iepirkt ĢK no uzņēmumiem, kas ieved ĢK Latvijā, piemēram, SG, un dažiem citiem uzņēmumiem, kas piegādā Siniat zīmola ĢK51 no Polijas. Siniat zīmola ĢK piegādes ir nebūtiskas52, neveido tirgū ievērojamu apjomu, salīdzinot ar Knauf/Norgips vai SG piegādes apjomu. Turklāt, kā secināms no Knauf53 un SG54 sniegtās informācijas, pircējiem ir svarīgi saņemt piegādes ātri, savlaicīgi reaģējot uz savu klientu pasūtījumiem. Piegādes no ārvalstīm var kavēt pircējus ātri reaģēt uz tiem transportēšanas laika dēļ.54 KP secina, ka pieprasījums ĢK izplatīšanas tirgū no ĢK pircējiem pamatā veidojas nacionālā līmenī, līdz ar to konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas no pieprasījuma puses ir Latvijas teritorija.Piedāvājuma aizstājamība55 Nosakot ĢK piedāvājuma aizstājamību konkrētā ģeogrāfiskā tirgus kontekstā, KP analizēja četrus galvenos aspektus: (a) ĢK tirdzniecības plūsma, (b) konkurences apstākļu atšķirības, (c) ĢK ražošana Latvijā, (d) loģistikas, no kurām būtiskākās ir transportēšanas, izmaksas.(a) ĢK tirdzniecības plūsma56 ĢK piedāvājumu Latvijas teritorijā pamatā nodrošina Knauf Latvijā (Sauriešu rūpnīcā) saražotais apjoms. Neliela ĢK daļa Latvijā tiek importēta (skat. 1.attēlu). Knauf/Norgips tirgus daļa ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā 2009.–2014.gadam vidēji bija (*) [80-90%] , 2009.–2013.gadam tā svārstījās (*)[80-90%] robežās un 2014.gadā samazinājās līdz (*) [70-80%]. Tuvākā konkurenta SG tirgus daļa 2009.–2014.gadam svārstījās (*) [10-20%] robežās (SG piegādā ĢK no ražotnēm Polijā un Somijā), bet citu Knauf/Norgips konkurentu kopējā tirgus daļa 2009.–2013.gadā svārstījās (*) [0-5%] robežās, 2014.gadā palielinoties līdz (*) [5-10%]. Iepriekš minētais liecina, ka Knauf/Norgips pozīcijas Latvijas nacionālajā tirgū 2009.–2014.gadā ir stabilas un nelielās robežās mainīgie importa apjomi nenodrošina pietiekamu konkurences spiedienu, lai būtiski mazinātu Knauf/Norgips ietekmi Latvijas tirgū.57 Jāņem vērā arī tas, ka 2009.–2014.gadā Knauf Latvijā realizēja vidēji tikai (*) no visa sava Latvijā saražotā ĢK apjoma. (*) no sava saražotā ĢK apjoma Knauf eksportēja uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, u.c. tuvākajām valstīm.55 Minētais liecina, ka Knauf eksportē (*) reizes vairāk ĢK salīdzinājumā ar pārdoto Latvijā, un Knauf faktiski saražotais apjoms (*) reizes pārsniedz Latvijas kopējo pieprasījumu.56 Turklāt Knauf ražošanas kapacitāte Sauriešu rūpnīcā 2009.–
70. gadā netika noslogota pilnībā, bet vien (*) robežās (skat. arī 98.rindkopu).58 Minētie faktiskie apstākļi liecina par ievērojamu ĢK tirdzniecības plūsmas asimetriju Latvijas teritorijā – ĢK plūsma no Latvijas ievērojami pārsniedz plūsmu uz Latviju. Latvijā ievestā ĢK apjoms Lietā analizētajā periodā ir (*) reizes mazāks par Knauf kopējo Latvijā saražoto, realizēto un eksportēto ĢK, ar pietiekamu kapacitāti palielināt atšķirību līdz (*) reizēm, ņemot vērā Knauf ražošanas kapacitātes noslogojumu.59 Līdz ar to informācija par faktisko ĢK tirdzniecības plūsmu Latvijā 2009.–2014.gadā neliecina par to, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas būtu plašākas par Latvijas teritoriju, jo ārpus Latvijas ražotais ĢK neizdarīja būtisku konkurences spiedienu uz Knauf Latvijā ražoto ĢK.(b) konkurences apstākļu atšķirības60 Lietā iegūtā informācija liecina, ka ĢK izplatīšanas tirgus dalībnieki, kas darbojas Latvijas teritorijā, plānojot savu ĢK izplatīšanas stratēģiju tirgū, pamatā ņem vērā būvmateriālu, t.sk. ĢK, pieprasījuma tendences Latvijā. Piemēram, Knauf/Norgips dokumentā "Gypsum board strategy"57 tika analizēta Knauf/Norgips stratēģija ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā, balstoties uz Latvijas būvniecības tirgus tendencēm. Par līdzīgu pieeju liecina arī Knauf/Norgips lielākā konkurenta ĢK izplatīšanas tirgū SG sniegtā informācija.5861 Knauf arī iesniegusi informāciju par ĢK izplatīšanas cenām, kuras Knauf noteikusi Latvijā un Lietuvā 2013.–2014.gadā.59 Piemēram, saistībā ar Knauf standarta ĢK plākšņu cenu60 atšķirība šajā laika periodā Latvijā un Lietuvā bija (*) (vidēji (*)). Tātad, Knauf noteiktās cenas standarta ĢK plāksnēm Latvijas teritorijā vismaz 2013.–2014.gadā bija augstākas nekā Lietuvā. Cenu līmeņa atšķirības Latvijā un Lietuvā liecina par cenu noteikšanu, pamatojoties uz konkurences spiedienu, ko Knauf Lietuvas tirgū izjūt, darbojoties kā viens no ĢK importētājiem, bet Latvijā – kā ĢK ražotājs.62 Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijās neatrodas ĢK ražotnes. Tomēr, šīs valstis atrodas ģeogrāfiski tuvāk Somijai un Polijai, kur atrodas ar Knauf grupu konkurējošo uzņēmumu (Saint-Gobain, Etex u.c.) ĢK ražotnes, un uz šīm valstīm tiek importēts arī Knauf Latvijas rūpnīcā saražotais ĢK. Attiecīgi, Igaunijā un Lietuvā ĢK izplatīšanas tirgū darbojas vienīgi tirgus dalībnieki, kas ĢK valsts teritorijā importē (piemēram, no Somijas, Polijas vai Latvijas).63 Knauf/Norgips tuvākais konkurents ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā SG norādīja, ka (*). Tātad, Saint-Gobain tirgus daļa ĢK izplatīšanas tirgū Igaunijā būtiski atšķiras no tās tirgus daļas Latvijā, ņemot vērā importa īpatsvaru Igaunijā no ĢK rūpnīcas Somijā. Tas norāda uz atšķirīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu ĢK izplatīšanas tirgū Igaunijā, salīdzinot ar konkurences apstākļiem Latvijā. Līdzīgu secinājumu iespējams izdarīt par Lietuvu, kurai ģeogrāfiski tuvāk atrodas konkurējošu uzņēmumu ĢK ražotne Polijā (piemēram, Siniat ražotne Gacki pilsētā, Saint-Gobain ražotne Pinčovas pilsētā).6164 KP norāda, ka Igaunijas un Lietuvas teritorijās neatrodas ĢK rūpnīcas, bet Latvijā ĢK ražošana ir attīstīta augstā līmenī, turklāt ĢK rūpnīcā iespējamā ražošanas kapacitāte netiek izmantota pilnā apjomā. Attiecīgi secināms, ka Lietuvā un Igaunijā nav neviena efektīva konkurenta, kas varētu ietekmēt Knauf/Norgips stratēģiju un uzvedību ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā.65 Faktisko konkurenci 2009.–2014.gadā Knauf/Norgips ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā radīja vienīgi citi ĢK importētāji, kas ieved Somijā vai Polijā ražotu ĢK (piemēram, SG). Tomēr, ņemot vērā Lietā iegūto informāciju, nav iespējams konstatēt, ka šie faktiskie konkurenti izdarīja efektīvu konkurences spiedienu uz Knauf/Norgips darbību Latvijā.66 Lietā nav konstatēts, kā arī Knauf/Norgips nav norādījusi uz tirgus dalībniekiem, kas varēja tikt uzskatīti par potenciāliem konkurentiem62 2009.–2014.gadā, un kuri būtu izdarījuši efektīvu konkurences spiedienu uz Knauf/Norgips. Vēl jo vairāk, Lietā iegūtā informācija par Knauf/Norgips prognozēm ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā 2012.–2016.gadam un SG prognozēm 2011.–2018.gadam neliecina, ka šie abi būtiskie ĢK izplatīšanas tirgus spēlētāji prognozēja kāda jauna konkurenta ienākšanu Latvijā (89.–92.rindkopa).(c) ĢK ražošana Latvijā67 Izejvielu ieguve un ĢK ražošana Latvijā sniedz galvenās konkurences priekšrocības vietējam ražotājam Knauf, kas rezultējas izmaksu ekonomijā, gan nodrošinot ražošanu ar nepieciešamām izejvielām, gan samazinot izejvielu un ĢK transportēšanas izmaksas. Lai nodublētu konkurences priekšrocības, kādas ir ĢK ražotājam Latvijā, pastāv šādi galvenie priekšnoteikumi ĢK ražošanas uzsākšanai63:- augsts investīciju apjoms (ražotnes izveidošanai nepieciešamās investīcijas aptuveni 50–57 milj. euro apmērā, bet var sasniegt pat (*)64);- augsts ražošanas apjoms rentabilitātes sasniegšanai (pie 7–8 milj. m2 ĢK gadā);- ģipšakmens atradnes tuvums ĢK rūpnīcai (ietekmē loģistikas izmaksas);- normatīvo aktu izpildes prasības (licenču iegūšana), pētījumu veikšana.68 Lai arī Knauf/Norgips Viedoklī Nr.2 pauž uzskatu, ka SG kā globālā grupas uzņēmuma Saint-Gobain Latvijas pārstāvis būtu spējīga investēt ĢK ražotnes izveidē Latvijā, apstāklis, ka SG to nav darījusi, liecina par ekonomiskā konteksta būtisko nozīmi ražošanas uzsākšanai. Lai arī publiski pieejamā informācija 2007.gadā vēstīja, ka Knauf/Norgips tuvākajam konkurentam SG Latvijā pieder ģipša atradnes un ir plānota ĢK rūpnīcas izbūve 2008./2009.gadā, šie SG plāni nav tikuši realizēti.65 Šāda SG rīcība pamatota ar augstajām barjerām ĢK ražošanas uzsākšanai Latvijā (lielās investīcijas ražotnes izveidei, pieeja izejvielām un rentabilitātes apjoma nodrošināšana), kā arī apstāklis, ka 2009.–2014.gadā Latvijā saražotais ĢK apjoms (*) reizes pārsniedza patēriņu Latvijā un Knauf Latvijas ražotnē iespējamā kapacitāte netika pilnībā izmantota.(d) transportēšanas izmaksas69 Vērtējot konkurences spiedienu, ko uz Knauf/Norgips ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā izdara ĢK importētāji (piemēram, SG), nepieciešams ņemt vērā arī loģistikas izmaksas, kas ĢK importētājiem rodas, ievedot ĢK Latvijā no citām valstīm, no kurām būtiskākās ir transportēšanas izmaksas.70 ĢK plāksnes ir smags materiāls un tā transportēšanas izmaksas attiecībā pret ĢK cenu ir augstas, ņemot vērā Latvijai tuvāko piegādes alternatīvu atrašanos ārpus Baltijas robežām (Polijā un Somijā). Ņemot vērā iepriekš minēto, ĢK efektīvi izplata tikai tiešā ĢK ražotnes tuvumā, t.i., aptuveni 400–500 km attālumā no rūpnīcas.66 Iepriekš minēto apliecina arī Tabulā Nr.1 iekļautās e-pasta vēstules.Tabula Nr.1Knauf un Norgips elektroniskā saraksteNr.1From: (*) [Norgips]Sent: 11.07.2011.plkst 15:07To: (*) [Knauf]Cc: (*) [Knauf]Subject: Par cenu paaugstināšanu(*)Nr.2From: (*) [Knauf]Sent: 09.07.2014.plkst. 14:32To: (*) [Norgips]Subject: AW: Re: Cena 13.maijā(*)Avots: Knauf un Norgips elektroniskā sarakste6771 Tabulas Nr.1 e-pasta vēstulē Nr.1 Norgips pārstāvis skaidrojis Knauf pārstāvim, ka ĢK transportēšanas izmaksas Polijas rūpnīcā ražotam ĢK uz Latviju var sadārdzināt ĢK gala cenu līdz pat (*), bet Viedoklī Nr.2 norādīts cits "it kā" maksimālais sadārdzinājums, ņemot vērā transporta izmaksas, ir līdz (*) un pat apgalvots, ka transportēšanas izmaksām nav būtiska ietekme uz citās valstīs ar zemāku pašizmaksu ražota ĢK piegādes cenu Latvijas teritorijā. Konkurents SG, kas ĢK Latvijā importē no Polijas un Somijas, sniedzis informāciju, ka transporta izmaksas var veidot līdz (*) lielu ĢK cenas sadārdzinājumu.6872 Savukārt, Tabulas Nr.1 e-pasta vēstulē Nr.2 Knauf pārstāvis skaidrojis Norgips pārstāvim transportēšanas būtisko ietekmi (*). Knauf Tabulas Nr.1 e-pasta vēstulē Nr.1 ir norādījusi (*). Tuvākais konkurents SG norādījusi, ka transportē ĢK no Somijas (ĢK ražotne atrodas nedaudz virs 400 km no Rīgas) un Polijas (ĢK ražotne Pinčovas pilsētā – atrodas aptuveni 890 km no Rīgas).69 Arī Viedoklī Nr.2 Knauf/Norgips norādījusi uz tās rīcībā esošu informāciju par iespējām importēt ĢK no 900 km un vēl attālākām ĢK ražotnēm (piemēram, no Polijas pilsētā Gacki esošās ražotnes, kas atrodas apmēram 950 km no Latvijas).73 Tomēr, jāņem vērā, ka pašas Knauf grupas stratēģija tirgū ir (*). KP neapšauba, ka teorētiski pastāv iespēja uz Latviju atvest ĢK no ražotnēm ne vien 500 km, bet arī 900 un vairāk km attālumā, bet, ņemot vērā papildu izmaksas (īpaši loģistikas, no kurām būtiskākās ir transportēšanas), attālums, kas ir lielāks par 250 km rādiusu ap ĢK rūpnīcu, nebūtu ekonomiski pamatots, jo sadārdzina ĢK pārdošanas cenu pat līdz (*).74 Papildus transportēšanas izmaksām ĢK izplatīšanas tirgus dalībniekiem, kas importē ĢK no citām valstīm, ir jārēķinās arī ar noliktavas uzturēšanas izmaksām, kur novietot un uzglabāt Latvijā ievestā ĢK krājumus. KP neapšauba to, ka arī Knauf saražotais ĢK tiek glabāts noliktavās70, tomēr, šīs noliktavas iespējams integrēt kopā ar ražotni un ražotne nodrošina iespēju operatīvi sagādāt preču krājumus, tādējādi šīs izmaksas samazinot, kamēr ĢK izplatīšanas tirgus dalībniekiem, kas importē ĢK no citām valstīm, šādu priekšrocību nav. Knauf tuvākais konkurents SG norādīja, ka noliktavas uzturēšana ir nepieciešama, jo ne vienmēr izdodas darbus organizēt tā, ka ĢK tiek piegādāts tieši uz objektu, un ĢK krājumi noliktavā ir nepieciešami neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz pasūtījumiem. SG skaidroja, ka, piemēram, Knauf krājumus veido un spēj operatīvi nodrošināt ātru reaģēšanu uz pasūtījumiem, izmantojot savas Sauriešu ĢK ražotnes noliktavas.7175 Līdz ar to secināms, ka nepieciešamība iekļaut loģistikas izmaksas (gan transportēšanas, gan noliktavas un krājumu uzturēšanas izmaksas) atstāj būtisku ietekmi uz Latvijā importētā ĢK cenām, kamēr, ĢK ražojot uz vietas Latvijā, pastāv iespēja šīs izmaksas optimizēt. Tas, savukārt, rada būtiskas konkurences priekšrocības ĢK izplatīšanas tirgū Latvijā vienīgajam ĢK ražotājam – Knauf.76 KP secina, ka piedāvājumu ĢK izplatīšanas tirgū veido ĢK ražotāji un importētāji Latvijā un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas no piedāvājumu puses ir Latvijas teritorija, ņemot vērā ĢK tirdzniecības plūsmu, konkurences apstākļu atšķirības Latvijā un citās Baltijas valstīs, vienīgā ĢK ražotāja Latvijā priekšrocības, t.sk., iespēju optimizēt loģistikas izmaksas.77 Līdz ar to, izvērtējot pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Lietas ietvaros definējams kā Latvijas teritorija.78 Ņemot vērā minēto un atbilstoši KL 1.panta 4.punktam, konkrētais tirgus Lietā nosakāms kā ĢK izplatīšanas tirgu Latvijas teritorijā.VI Dominējošais stāvoklis79 KL 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".80 EST dominējošo stāvokli ir definējusi kā uzņēmuma ekonomisko ietekmi, kas ļauj tam konkrētajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem.72 Šis neatkarības jēdziens ir saistīts ar konkurences spiediena intensitāti pret attiecīgo uzņēmumu. Dominējošais stāvoklis liecina par to, ka konkurences spiediens nav pietiekami efektīvs, kā rezultātā attiecīgajam uzņēmumam ilgstoši ir liela ietekme tirgū. Tas nozīmē, ka uzņēmums, pieņemot lēmumus, var nerēķināties ar konkurentu, klientu un visbeidzot – arī patērētāju rīcību un reakciju. Pat ja reāla vai potenciāla konkurence zināmā mērā vēl ir saglabājusies, var pieņemt, ka konkurences spiediens nav efektīvs.73 Parasti dominējošu stāvokli rada apstākļu kopums, kas, ja tos aplūko atsevišķi, ne vienmēr ir noteicoši.81 Lai novērtētu Knauf/Norgips stāvokli konkrētajā tirgū un tirgus varu, KP analizēja: