Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Kultūrvalsts"

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Kultūrvalsts" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 143 Rīgā 2022. gada 1. martā (prot. Nr. 12 26. §) Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" 1. Atbalstīt Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - par līdzatbildīgajām institūcijām. 3. Atbildīgajai institūcijai un līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka pamatnostādņu īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) kultūras nozares attīstībai plānoto finansējumu. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 5. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 5.1. sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā - pamatnostādņu īstenošanas plānu 2022.-2024. gadam; 5.2. līdz 2024. gada 1. maijam - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu; 5.3. līdz 2024. gada 1. jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025.-2027. gadam. Ministru prezidents A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis (Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojums Nr. 143) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" Rīga, 2022 Saturs 1. Ievads 2. Kopsavilkums 3. Politikas veidošanas konteksts 3.1. Līdzšinējās kultūrpolitikas izvērtējums 3.2. Kultūras patēriņa un līdzdalības tendences 3.3. Apkārtējās vides faktori Demogrāfiskā situācija Reģionālā attīstība Digitālā transformācija Uzņēmējdarbības vide Epidemioloģiskā situācija Klimata pārmaiņas Kultūras procesu globalizācija 3.4. Sasaiste ar nacionāliem un starptautiskiem plānošanas dokumentiem 3.4.1. Nacionālie politikas plānošanas dokumenti 3.4.2. Starptautiskie dokumenti 3.4.3. Nozaru stratēģijas 4. Politikas mērķis un apakšmērķi 4.1. Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums 4.2. Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūrā 4.3. Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana 4.4. Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība 4.5. Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme 5. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 6. Rīcības virzieni un uzdevumi 6.1. Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai 6.2. Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos 6.3. Kultūras mantojuma ilgtspēja 6.4. Kultūras un radošo nozaru attīstība 6.5. Kultūra un izglītība 7. Kultūrpolitikas teritoriālā perspektīva Saīsinājumu saraksts ANO Apvienoto Nāciju organizācija ĀM Ārlietu ministrija CSP Centrālā statistikas pārvalde EM Ekonomikas ministrija EK Eiropas Komisija ICOMOS Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs KM Kultūras ministrija LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LKA Latvijas Kultūras akadēmija LM Labklājības ministrija LMA Latvijas Mākslas akadēmija LNA Latvijas Nacionālais arhīvs LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka LNerB Latvijas Neredzīgo bibliotēka LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs MK Ministru kabinets NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam NKMP Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde NVO Nevalstiskās organizācijas PVN Pievienotās vērtības nodoklis RIS3 Viedās specializācijas stratēģija SIF Sabiedrības integrācijas fonds UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VKKF Valsts kultūrkapitāla fonds VM Veselības ministrija VNĪ VAS "Valsts nekustamie īpašumi" 1. Ievads "Latvija ir kultūrvalsts, un tas nenozīmē tikai kultūras elementu, bet arī valstiskuma elementu. Latvija ir radusies kā latviešu valsts. Ja nebūtu latviešu ar savu valodu un tradīcijām, tad nebūtu arī nekādas vajadzības pēc Latvijas valsts. Kultūra un valoda ir Latvijas valsts pamatā, un tas pieder pie mūsu Satversmes." E.Levits Latvijas Republikas prezidents 2020.gada 28.jūlijs Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus kultūrpolitikas jomā laika posmam no 2022. līdz 2027.gadam. Pamatnostādnes nodrošina nozares politikas pēctecību, balstoties uz kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"1 īstenošanas gaitā sasniegto progresu, un detalizētāk izvērš Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) noteiktos rīcības virzienus un uzdevumus kultūrpolitikas jomā. Pamatnostādnes izstrādātas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojuma Nr.95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027.gada plānošanas periodam"2 indikatīvā saraksta 10.punktu, kas indikatīvi paredz izstrādāt Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Pamatnostādnes izstrādātas atbilstoši Kultūras ministrijas (turpmāk - KM) nolikumā3 noteiktajai kompetencei, kas nosaka, ka KM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares, un KM nolikuma 4.1.apakšpunktā noteiktajam, ka KM viena no funkcijām ir izstrādāt kultūras politiku. Pamatnostādnes aptver arī KM nolikumā neiekļautās kultūras apakšnozares, piemēram, cirka un dejas jomu. Pamatnostādņu izstrādi KM uzsāka 2019.gadā, analizējot esošo situāciju un globālās tendences kultūras jomā, kartējot pēc KM pasūtījuma veiktajos pētījumos izteiktās rekomendācijas un izvērtējot kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" īstenošanā sasniegto progresu. Īstenojot līdzdalības principu, KM politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā ir iesaistījusi plašu sabiedrības pārstāvju loku, 2019.gada nogalē un 2020.gada pirmajā pusē organizējot tematiskas un reģionālas fokusgrupas, diskutējot par kultūrpolitikas mērķiem un prioritātēm Nacionālajā kultūras padomē un KM konsultatīvajās padomēs, uzklausot padomju priekšlikumus pamatnostādņu uzdevumiem, kā arī apspriežot pamatnostādņu projektu ar citām ministrijām un nozīmīgajām kultūras nozares iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Līdztekus ciešā sadarbībā ar KM konsultatīvajām padomēm ir uzsākta kultūras apakšnozaru stratēģiju izstrāde, kas balstās uz pamatnostādnēs izvirzītajām prioritātēm un izvirza galvenos risināmos uzdevumu kultūras apakšnozarēs. 2. Kopsavilkums Pieaugošas globalizācijas un multikulturālisma apstākļos ir būtiski stiprināt Latvijas unikālās kultūras vērtības, kurās ir balstīts tautas identitātes kodols, un bagātināt Latvijas kultūras telpu kā vēsturē sakņotu un mūsdienās novērtētu dažādu latviešu tautas pastāvēšanas elementu un artefaktu kopumu, ko veido latviešu valoda, kultūras mantojums un kultūrvide, sociālā atmiņa un dzīvesveids (tradīcijas, simboli, pagātnes notikumi, kopīgi priekšstati, svinamās dienas, komunikācijas veids, daba un attieksme pret dabu, ģeogrāfiskie nosaukumi, būvniecības tradīcijas, krāsu izjūta u.t.t.), kuru gadsimtiem cauri bagātinājusi Latvijas pirmiedzīvotāju - lībiešu - kultūra, tradīcijas un valoda, citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūru ietekmes un Eiropas kultūras procesu nospiedumi, un kas izpaužas bagātīgā un noturīgā reģionālā kultūras savdabīguma daudzveidībā. Latvijas Republikas Satversmes4 preambulā deklarēts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam5 vīzijas ziņojumā deklarēts, ka 2030.gadā nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras vērtībās, un Rīga būs nozīmīgs Eiropas kultūras centrs, izvirzot Latvijas kultūras telpas attīstību kā vienu no prioritātēm un uzsverot, ka kultūras telpa vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē. NAP20276 uzsvērts, ka kultūrai ir vadošā loma cilvēka intelektuālās attīstības un personības izaugsmes ceļā, tā palīdz veidot prasmes radošās darbības attīstībai, veicina ne tikai personiskās, bet arī reģionālās, nacionālās identitātes un piederības izjūtu, sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprina demokrātijas vērtības. Kultūras un radošajām industrijām ir būtiska loma tautsaimniecībā un tieša pozitīva ietekme uz darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un ārējo tirdzniecību, un tās veicina teritorijas attīstību, radot darba vietas un ekonomisko vērtību un uzlabojot dzīves kvalitāti. Līdz ar to NAP2027 kultūra izvirzīta kā viena no prioritātēm, par šīs prioritātes sasniedzamajiem mērķiem nosakot ikvienam pieejamu dinamisku kultūras pakalpojumu klāstu un kultūras pienesumu Latvijas ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību. Līdz ar to kultūrpolitika ir viena no būtiskākajām rīcībpolitikām Latvijas valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, kuras sekmīga īstenošana ir kritiski svarīga gan Latvijas kā nacionālas valsts identitātei, attīstībai un ilgtspējai, gan valsts valodas stiprināšanai un saglabāšanai, gan kultūras vērtību saglabāšanai un tautas tradīciju pārmantojamībai, gan jaunu nākotnes kultūras vērtību radīšanai visās kultūras nozarēs. No atziņas, ka tieši kultūra līdztekus valodai, ir gan iemesls Latvijas valsts pastāvēšanai, gan viens no pamata resursiem sabiedrības turpmākai izaugsmei, izriet secinājums, ka Latvijas kultūras piedāvājumam ir jābūt pieejamam ikvienam sabiedrības loceklim, kas sasaucas gan ar Satversmes7 91.pantā noteikto, ka ikvienam cilvēkam Latvijā ir vienlīdzīgas tiesības, gan ar NAP2027 noteikto stratēģisko mērķi - vienlīdzīgas iespējas visiem. Līdz ar to par pamatnostādņu mērķi ir izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai. Izvirzītā mērķa sasniegšanā galvenā loma ir kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai, garantējot ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam vienlīdzīgas iespējas izmantot daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un aktīvi iesaistīties kultūras procesos, neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, tautības, izglītības vai ienākumu līmeņa. Saprotot, ka ikvienam ir atšķirīgas kultūras vajadzības, kultūrpolitikas īstenošanā uzsvars likts uz sabalansētu visu kultūras apakšnozaru attīstību, nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus to darbībai un attīstībai, no kuriem visbūtiskākais ir nozaru cilvēkresursu ataudze un profesionalitāte, tādējādi nodrošinot augstvērtīga kultūras piedāvājuma radīšanu ne tikai nākamajos septiņos gados, bet arī ilgākā laika periodā. Vienlaikus izvirzītā mērķa sasniegšanai svarīga ir līdz šim uzkrātā kultūras mantojuma mērķtiecīga saglabāšana un priekšnosacījumu radīšana tā aktīvai izmantošanai kultūras procesos, tādējādi veidojot sasaisti starp mantotajām un jaunradītajām kultūras vērtībām. Izvirzītais pamatnostādņu mērķis konceptuāli iekļauj gan iepriekšējo periodu kultūrpolitikas attīstības plānošanas dokumentu uzstādījumus, gan Latvijas valsts simtgades programmā izvirzītos mērķus - ar kultūrpolitikas starpniecību stiprināt sabiedrības valstsgribu un piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi, veidojot sabiedrības kultūras identitāti kā daļu no nacionālās, reģionālās un lokālās identitātes, kas balstīta unikālajās Latvijas vēsturiskajās kultūrtelpās, un caur kultūras mantojuma apzināšanu un kopšanu veidojot mūsdienīgu latvisko dzīvesziņu kopējā Eiropas kultūras kontekstā. Kultūrpolitikas mērķa sasniegšanai pamatnostādnēs ir izvirzītas piecas prioritātes: - Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums - ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam ir pieejami viņa kultūras vajadzībām atbilstoši kultūras pakalpojumi, neatkarīgi no indivīda dzīves vietas, rocības un citām sociāli ekonomiskajām pazīmēm. Šīs prioritātes īstenošanā pievēršama īpaša uzmanība kultūras piedāvājuma reģionālajai un ekonomiskajai pieejamībai, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, digitālajai pieejamībai, pieejamībai sociālās atstumtības riska grupām, tostarp kultūras piedāvājuma piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautībām un imigrantiem, pieejamībai diasporā dzīvojošajiem, kultūras pakalpojumu attīstīšanai specifiskām auditorijām, it īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī kultūras pakalpojumu mārketingam un dizainam; - Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos - ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam ir iespēja iesaistīties kultūras procesos atbilstoši indivīda kultūras vajadzībām. Šīs prioritātes īstenošanā īpaši stimulējama iedzīvotāju iesaiste Latvijas kultūrvides saglabāšanā, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma kopšanā un latvisko tradīciju un dzīvesziņas saglabāšanā, kā arī mūsdienu kultūras izpausmju attīstīšanā, vienlaikus īpašu vērību pievēršot bērnu un jauniešu un diasporā dzīvojošo līdzdalības iespējām kultūrā; - Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana - tiek nodrošināta no iepriekšējām paaudzēm saņemto unikālo kultūras vērtību, kas vienlaikus ir tautas identitātes kodols un nākotnes kultūras piedāvājuma resurss, saglabāšana nākamajām paaudzēm un izmantošana jauna kultūras piedāvājuma radīšanai. Šīs prioritātes īstenošanā veicami nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, nemateriālā kultūras mantojuma vērtību kopšanu, tai skaitā nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju, grāmatniecības, lasīšanas un rakstīšanas kultūras veicināšanu, kā arī bagātinātu muzeju, arhīvu un bibliotēku krājumus un attīstītu to pakalpojumus, veicinot kultūras mantojuma radošu izmantošanu. - Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība - visām kultūras apakšnozarēm ir radīti nepieciešamie priekšnosacījumi to ilgtspējai, attīstībai un izcilībai. Šīs prioritātes īstenošanā risināmi jautājumi, kas saistīti ar kultūras infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, iespējām profesionāli strādāt kultūras jomā, saņemot par līdzvērtīgu darbu vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atlīdzību, kā arī atbalsta instrumentu pieejamību konkrētām kultūras apakšnozarēm, kultūras organizāciju tipiem, it īpaši profesionālās mākslas institūcijām, nevalstiskām organizācijām un pašnodarbinātām radošajām personām; vienlaikus stiprināma Latvijas kultūras un radošo nozaru starptautiskā atpazīstamība un konkurētspēja; - Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme - darbojas spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas garantē kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgu attīstību. Šīs prioritātes īstenošanā jāstiprina izglītības kvalitāte un pēctecība visās izglītības pakāpēs, izglītības sasaiste ar kultūras un radošo industriju darba tirgus vajadzībām un izglītības piedāvājuma starptautiskā konkurētspēja, jāatbalsta jauno talantu izaugsme un jāstimulē mākslinieciskā jaunrade un pētniecība. Lai garantētu sabiedrībai sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību, būtiski ir nodrošināt kultūras un radošajās nozarēs strādājošo profesionālās pilnveides un mūžizglītības iespējas ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai citām pazīmēm. Savukārt Latvijas sabiedrības, it īpaši bērnu un jauniešu, izpratnes par kultūru veidošanai svarīgi ir nodrošināt programmu "Latvijas skolas soma" un "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" ilgtspēju, kultūras klātbūtni vispārējās izglītības saturā, saglabāt grāmatu un rakstītā vārda latviešu valodā nozīmību Latvijas kultūrtelpas un sabiedrības attīstības veicināšanā un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību. 3. Politikas veidošanas konteksts 3.1. Līdzšinējās kultūrpolitikas izvērtējums Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"8 (turpmāk - "Radošā Latvija") virsmērķis ir Latvija - zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam, kā prioritātes šī mērķa sasniegšanai nosakot kultūras kapitāla saglabāšanu un attīstību, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos, radošumu mūžizglītībā un uz darba tirgu orientētu kultūrizglītību, konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas un radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamību. 2017.gadā tika veikts "Radošā Latvija" starpposma ietekmes izvērtējums par periodu no 2014. līdz 2016.gadam9. Tajā secināts, ka lielākā daļa no plānotajiem pasākumiem tiek pilnībā vai daļēji īstenoti, ir pilnībā vai daļēji izpildīti, vai arī tiek īstenoti ar nobīdi laikā. No kopumā četrās prioritātēs plānotajiem 144 pasākumiem tikai četri pasākumi (3%) nav izpildīti, par trīs pasākumiem (2%) nav pieejama pietiekami detalizēta informācija, lai novērtētu progresu, divi pasākumi (1%) zaudējuši aktualitāti. Attiecīgi 94% plānoto pasākumu ir vērojams progress. Kopumā saskaņā ar "Radošā Latvija" īstenotie pasākumi pēc būtības nodrošina visu plānoto politikas rezultātu sasniegšanas progresu. Savukārt "Radošā Latvija" īstenošanā iesaistītie un atbildīgie kopumā tās vērtē kā funkcionālu un lietderīgu dokumentu. 2021.gadā tika veikts "Radošā Latvija" gala izvērtējums, kurā secināts, ka no plānotajiem 144 pasākumiem pilnībā vai daļēji izpildīti ir 138 pasākumi, un tikai trīs pasākumi nav izpildīti un trīs pasākumi zaudējuši aktualitāti. Analizējot pasākumu izpildi secināts, ka veiksmīgu izpildi nodrošina prognozējami un konkrēti finanšu instrumenti, primāri KM budžets un Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk - VKKF) programmas, toties problemātiska ir bijusi to uzdevumu un pasākumu izpilde, kas nav atkarīga tikai no KM. Galvenie iemesli pasākumu daļējai izpildei ir saistīti ar finansējuma, tostarp ES struktūrfondu, piesaistes problēmām, atšķirīgām iesaistīto institūciju, kas nav saistītas ar KM, prioritātēm, un atsevišķos gadījumos nespēja panākt kultūrai labvēlīgas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Izvērtējot rezultatīvo rādītāju izpildi secināts, ka 2020.gadā no 35 rezultatīvajiem rādītājiem 15 ir izpildīti, tai skaitā 8 pārpildīti, 10 ir zem plānotās vērtības, savukārt par 10 izvērtējuma brīdī vēl nebija pieejami dati. Rādītāju neizpilde galvenokārt saistīta ar pandēmijas ietekmi (piemēram, kultūras pasākumu apmeklētāju skaita kritums, starptautisko pasākumu skaita kritums), kā arī atsevišķu projektu un aktivitāšu noslēgšanos. Ieguldīto finanšu resursu aprēķini liecina, ka tie bijuši 68,3% apmērā - no plānotajiem no 431,8 miljoniem euro pamatnostādņu izpildē ieguldīti 295,0 miljoni euro. Izvērtējot "Radošā Latvija" īstenošanā iesaistīto institūciju viedokļus, secināts, ka, salīdzinājumā ar vidusposma izvērtējumu, mērķgrupu vērtējums ir būtiski uzlabojies. Visbūtiskāk pieaudzis pozitīvo vērtējumu īpatsvars par iedzīvotāju aktivitāti kultūras patēriņā - ja 2017.gadā to pozitīvi vērtēja 49% aptaujāto, tad 2021.gadā jau 79%. Būtiski pieaudzis pozitīvo vērtējumu īpatsvars par Latvijas kultūras satura pieejamību digitālajā vidē (no 62% līdz 76%) un kultūras infrastruktūras stāvokli (no 50% līdz 63%). Salīdzinoši mazāk mainījies kultūras nozares finansējuma vērtējums (28% pozitīvo vērtējumu 2017.gadā, 36% - 2021.gadā). 48% mērķgrupu pārstāvju atzīst, ka ikdienas darbā vismaz dažreiz ir izmantojuši "Radošā Latvija". "Radošā Latvija" gala novērtējumā10 rekomendēts nākamajās pamatnostādnēs veidot ciešāku hierarhisku saikni ar kultūras nozaru politikas plānošanas dokumentiem un KM padotības iestāžu stratēģijām, konceptuāli integrēt uzdevumu un pasākumu kopas, kas nodrošina NAP2027 uzdevumu izpildi, veidot ciešāku loģisko atbilstību starp rīcības virzienu un uzdevumu formulējumiem, identificēt precīzus rezultatīvo rādītāju datu avotus, attīstīt ticamus un iespējamus finansējuma piesaistes scenārijus, attīstīt politiskus scenārijus to pasākumu ieviešanai, kurus apdraud finansējuma piesaistes riski, un integrēt pamatnostādnēs uzdevumus un pasākumus, kas reaģē uz jaunajiem kultūrpolitikas vides izaicinājumiem. "Radošā Latvija" starpposma izvērtējumā un gala izvērtējumā izteiktās rekomendācijas iespēju robežās ir ņemtas vērā, izstrādājot jauno kultūrpolitikas pamatnostādņu dokumentu. 3.2. Kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Lai identificētu aktuālās kultūras patēriņa un līdzdalības tendences, KM reizi divos gados īsteno kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumus. Jaunākais, 2020.gadā veiktais pētījums11 atklāj Covid-19 infekcijas graujošo ietekmi uz kultūras patēriņu - būtiski samazinājušās visas kultūras patēriņa aktivitātes, tostarp 49% aptaujāto atzinuši, ka neapmeklē kultūras pasākumus12; šajā periodā populārākā aktivitāte bijusi kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana un pieaudzis digitālais kultūras patēriņš. Vienlaikus Covid-19 infekcijas radītā ietekme uz kultūras patēriņu un līdzdalību neļauj gūt objektīvu ainu par kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības dinamiku un salīdzināt datus ar citiem gadiem. Iepriekšējais kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums veikts 2018.gadā13, un tajā secināts, ka absolūtais vairākums (92%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā kultūras pasākumā vai aktivitātē. Vienlaikus pēdējos 10 gados novērojama tendence kultūras patēriņam samazināties, kā arī pieaugt to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri kultūras pasākumus un aktivitātes neapmeklē - ja no 2007.-2010. gadam tādu bija 3%-4%, tad no 2014.-2017. gadam jau 7%-8%. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri skatās kultūras pārraides televīzijā (-22%), lasa grāmatas (-17%), apmeklē bibliotēkas (-7%). Savukārt pieaudzis ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmeklē atrakciju un izklaides parkus (+8%), pagasta vai pilsētas svētkus (+7%), populārās mūzikas koncertus (+6%) un teātrus (profesionālos vai amatierteātrus, +5%). Analizējot situāciju pirms Covid-19 infekcijas izplatības, populārākās kultūras patēriņa aktivitātes iedzīvotāju vidū bija pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana (69%), kultūras pārraižu televīzijā skatīšanās (53%), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (52%), kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (52%). Tāpat aptuveni puse iedzīvotāju ir lasījuši grāmatas (48%), apmeklējuši muzejus (46%), apmeklējuši vietējo amatierkolektīvu pasākumus (46%) un populārās mūzikas koncertus (46%). Visbiežāk kultūras pasākumus iedzīvotāji apmeklē savā pilsētā vai pagastā - to ir darījuši kopumā 80% aptaujāto. Ārpus savas dzīvesvietas, bet savā reģionā, pasākumus ir apmeklējuši 57% iedzīvotāju, bet citā reģionā - 40%. Lai gan Rīgā dzīvo 33% Latvijas iedzīvotāju, kultūras pasākumus galvaspilsētā ir apmeklējuši kopumā 56% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji labprātāk apmeklē dažādu veidu pasākumus, nevis regulāri apmeklē viena konkrēta veida pasākumus (piemēram, labprātāk pa vienai reizei gadā apmeklē teātri, muzeju un koncertu, nevis vairākas reizes gadā apmeklē tikai teātri, koncertus vai muzejus). Pārsvarā visās kultūras patēriņa aktivitātēs vairāk piedalījušās sievietes, lielāks vīriešu īpatsvars vērojams tikai koncertu un mūzikas festivālu (gan klasiskās un laikmetīgās mūzikas, gan populārās mūzikas) apmeklējumā, izklaides un atrakciju parku apmeklējumā, kā arī baļļu un zaļumbaļļu apmeklējumā. Covid-19 infekcijas izplatības ietekme uz iedzīvotāju līdzdalību kultūras procesos ir bijusi mazāka nekā uz kultūras patēriņu. 2018.gadā amatiermākslā piedalījās 10% iedzīvotāju, pandēmijas ietekmē 2% iedzīvotāju līdzdalību tajā ir pārtraukuši; iesaiste citās kultūras aktivitātēs ir samazinājusies par 5%. Pirms Covid-19 infekcijas izplatības populārākās amatiermākslas aktivitātes bija dalība korī un deju kolektīvā, starp citām populārākajām kultūras aktivitātēm minamas amatniecība, rokdarbi, fotografēšana un filmēšana. Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) dati par mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūru14 liecina, ka atpūtai un kultūrai kopā iedzīvotāji tērē aptuveni 8,1% no sava ģimenes budžeta un šo izdevumu īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā nav mainījies, lai gan absolūtos skaitļos, palielinoties mājsaimniecību rocībai, tie ir pieauguši. Vienlaikus jāņem vērā, ka šajos izdevumos tiek ieskaitīti arī izdevumi, kas saistīti ar mājdzīvniekiem, elektropreču un rotaļlietu iegādi, vaļaspriekiem u.tml. Izdalot tikai tās izdevumu kategorijas, kas tieši attiecas uz kultūru, to kopējais īpatsvars mājsaimniecību gada budžetā 2019.gadā veidoja 1,7% (salīdzinājumam - alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai tiek tērēti 2,9% mājsaimniecību izdevumu) jeb vidēji 86,57 euro gadā uz vienu mājsaimniecības locekli. No šīs summas 18,43 euro tiek tērēti mediju abonēšanas maksām, 16,77 euro laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem, 40,08 euro kinoteātriem, teātriem, koncertiem, 8,44 euro grāmatām un 2,85 euro muzeju, bibliotēku un zooloģisko dārzu apmeklējumam. 3.3. Apkārtējās vides faktori Demogrāfiskā situācija Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits15 ir samazinājies kopumā par gandrīz 9%, kas absolūtos skaitļos nozīmē vairāk par 181 tūkstoša iedzīvotāju zudumu. Kopējais iedzīvotāju skaits šajā laika periodā ir samazinājies no 2,07 milj. 2011.gadā līdz 1,89 milj. 2021.gadā. Eurostat demogrāfiskās prognozes16 liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties arī ilgtermiņā. Demogrāfiskās attīstības tendences būtiski ietekmē kultūras auditoriju kā kvantitatīvi, tā sociālās struktūras aspektā - potenciālā kultūras auditorija arvien samazināsies, vienlaikus paaugstināsies auditorijas vidējais vecums17. Līdz ar to šīm izmaiņām ir būtiska ietekme gan uz kultūras piedāvājuma pieejamību un saturu, gan uz kultūras mantojuma un kultūrvides saglabāšanu. Emigrācija Lielāko daļu iedzīvotāju Latvija zaudējusi migrācijas dēļ - dabiskā pieauguma ietekmē desmit gadu laikā (2011-2020) Latvija zaudējusi 84 tūkst. iedzīvotāju (starpība starp dzimušo un mirušo skaitu), bet migrācijas dēļ 97 tūkst. (starpība starp no Latvijas izbraukušo un iebraukušo skaitu). Ilgtermiņā migrācijas saldo gan uzrāda samazināšanās tendenci, kopš 2017.gada dabiskā pieauguma līmenis to pārsniedz18. Tomēr joprojām no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits pārsniedz atbraukušo skaitu. Saskaņā ar ĀM datiem19 ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Šis apstāklis būtiski ietekmē kultūrpolitiku, liekot meklēt risinājumus aizbraukušo saiknes ar Latvijas kultūru saglabāšanai - gan nodrošinot piekļuvi Latvijas kultūras piedāvājumam, gan veicinot iesaisti kultūras procesos. Kopumā pasākumi diasporas iesaistei Latvijas kultūras norisēs ir noteikti Plānā darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam20, taču lielais ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo skaits liek pārskatīt ikvienas kultūras apakšnozares darbības stratēģiju, meklējot risinājumus diasporas mērķauditorijas sasniegšanai. Reģionālā attīstība Vienlaikus ar emigrācijas procesiem Latvijā aktīvi norisinās arī iekšējās migrācijas procesi, kuru rezultātā aizvien samazinās iedzīvotāju skaits ārpus Rīgas aglomerācijas, būtiski mainoties arī lauku reģionos dzīvojošo sociālajam sastāvam. Reaģējot uz šiem procesiem (un vienlaikus arī ietekmējot tos) valstī šobrīd tiek īstenotas vairākas reformas - administratīvi teritoriālā reforma, reformas izglītības un veselības pakalpojumu jomā u.c. pasākumi, kuru mērķis ir atrast optimālu balansu starp valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un to sniegšanas izmaksām. Lai gan līdz šim kultūras iestāžu reģionālais tīkls nav būtiski samazinājies, turpinot nodrošināt kultūras pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, paredzams, ka reģionu depopulācija radīs aizvien būtiskākus izaicinājumus pašvaldību spējai uzturēt kultūras infrastruktūru un nodrošināt augstvērtīgus kultūras pakalpojumus. Var prognozēt, ka tuvākajā laikā, tai skaitā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, tiks meklētas gan kultūras iestāžu tīkla optimizācijas iespējas, tai skaitā veidojot jaunas sinerģijas gan starp kultūras iestādēm, gan ar citu nozaru iestādēm, piemēram, bibliotēkām iesaistoties valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā reģionos. Vienlaikus kultūras pakalpojumu pieejamība, unikalitāte un kvalitāte, kā arī kultūras mantojuma resursi, var tikt izmantoti reģionu konkurētspējas paaugstināšanai un palielināt reģiona pievilcību, paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un piesaistot vietējā un starptautiskā tūrisma plūsmas. Digitālā transformācija Digitālās transformācijas procesi vienlaikus rada gan jaunas iespējas, gan būtiskus draudus kultūras un radošajām nozarēm. No vienas puses, digitalizācija ļauj kultūras organizācijām sasniegt jaunas auditorijas gan vietējā, gan starptautiskajā telpā un radīt inovatīvus kultūras pakalpojumus; tiešsaistes platformas ir neatsverams palīgs kultūras pakalpojumu komunikācijā un mārketingā. No otras puses, digitālās tehnoloģijas piedāvā aizvien jaunus brīvā laika pavadīšanas veidus un teju bezgalīgu satura piedāvājumu, samazina klātienes kultūras pakalpojumu patēriņu, it īpaši jauniešu auditorijā, saasina konkurenci starp kultūras satura īpašniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, liek tiem konkurēt ar globālajām digitālajām satura platformām un būtiski samazina ienākumu gūšanas iespējas radošo industriju uzņēmumiem, it īpaši audiovizuālajā sektorā. 2020.gadā Covid-19 infekcijas izplatības radītā krīze spilgti apliecināja kultūras pakalpojumu klātbūtnes nozīmi digitālajā vidē. 2020.gadā veiktais kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums21 atklāj ievērojamu digitālā kultūras patēriņa pieaugumu. Visstraujāk pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē - ja 2018.gadā to bija darījuši tikai 16% iedzīvotāju, tad 2020.gada laikā jau 48%, ko, domājams, būtiski veicināja arī Covid-19 epidēmijas noteiktie ierobežojumi klātienes pasākumu norisei. Būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas internetā skatās vai klausās kultūras translācijas (pieaugums no 19% līdz 45%), skatās ārvalstu filmas tiešsaistē (no 34% līdz 57%) un klausās mūziku tiešsaistē (no 32% līdz 54%)22. 33% aptaujāto norādījuši, ka būtu gatavi maksāt par tiešsaistes kultūras pakalpojumiem, kas norāda uz iespēju attīstīt maksas risinājumus Latvijā radītā kultūras piedāvājuma pieejamībai digitālajā vidē. Kultūras mantojuma digitalizācijas jomā ir paveikts daudz, taču digitalizētā satura potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Tāpēc turpmākajos gados jāturpina gan kultūras resursu digitalizācijas aktivitātes, gan jāpaplašina digitālā satura pieejamība sabiedrībai un jāveicina tā izmantojums jaunu zināšanu, produktu un pakalpojumu radīšanā, vienlaikus risinot digitālā satura ilgstošas saglabāšanas jautājumus, nodrošinot īstenoto digitalizācijas projektu sistēmu savietojamību, digitalizētā satura integrāciju nākotnes projektos un digitālo resursu un pakalpojumu piekļūstamību. Uzņēmējdarbības vide Būtiska ietekme uz kultūras un radošo nozaru ilgtspēju ir kopējai uzņēmējdarbības videi Latvijā, kā arī nodokļu politikai. Ņemot vērā, ka kultūras un radošajās nozarēs darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pašnodarbināto personu, kultūras un radošās nozares ir īpaši jūtīgas pret svārstībām uzņēmējdarbības vidē; piemēram, 2017.gadā pieņemtais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums23, ar kuru tika mainīti nosacījumi par nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem, būtiski samazināja ziedojumu apjomu kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc turpmākajos gados būs nepieciešama aktīva rīcība, gan izvērtējot nesen pieņemtā normatīvā regulējuma, tostarp 2020.gadā veikto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli"24 un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"25, ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm, gan iesaistoties jauna normatīvā regulējuma izstrādē, piemēram, attiecībā uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību. Būtiska ietekme uz kultūras un radošo nozaru darbības ilgtspēju, tostarp uz grāmatniecības nozari un kultūras pasākumu sektoru, var būt izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa jomā. Vienlaikus stiprināma sadarbība starp dažādām ministrijām un sociālajiem partneriem un īstenojama visaptveroša kultūras procesu analīze, lai veicinātu labāku izpratni par kultūras un radošo nozaru ieguldījumu valsts ekonomikas un labklājības izaugsmē un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu. Epidemioloģiskā situācija 2020.gads kultūras nozarei bija īpaši sarežģīts Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes dēļ, izgaismojot vairākas strukturālas problēmas kultūras jomā, tostarp kultūras jomā strādājošo sociālo aizsardzību un kultūras organizāciju atšķirīgās finansējuma piesaistes iespējas atkarībā no organizācijas dibinātāja un juridiskās formas. Neskatoties uz to, ka valsts 2020.gadā īstenoja virkni atbalsta pasākumu kultūras un radošajām nozarēm, situācija vēl joprojām ir vērtējama kā kritiska, un ilgstoši epidemioloģiskās situācijas noteikti ierobežojumi, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības drošību un veselību, var atstāt graujošu ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm. Īpaši apdraudētas ir tās kultūras un radošās nozares, kuru darbība nesaraujami saistīta ar klātienes kultūras norisēm - mūzika, teātris u.c. Ilgstoši saglabājoties situācijai, kurā kultūras organizācijas un radošās personas nevar gūt pietiekamus ienākumus to darbības nodrošināšanai, būs nepieciešams rast risinājumus kultūras un radošo nozaru ilgtspējas nodrošināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā iespējamo "garo Covid-19 infekcijas izplatības" scenāriju, kurā visām tautsaimniecības nozarēm būs jāpielāgojas darbībai pastāvīgu epidemioloģiskās drošības ierobežojumu apstākļos, būs nepieciešams radīt jaunus risinājumus kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai gan klātienē, gan digitālajā vidē. No otras puses, ierobežotās klātienes kultūras pakalpojumu izmantošanas iespējas ir radījušas pastiprinātu sabiedrības interesi par Latvijas kultūrvidi, paverot jaunas iespējas kopienu intereses veicināšanai par kultūras mantojumu un iesaistei tā saglabāšanā, kā arī stimulējot Davosas deklarācijas principu iedzīvināšanu attiecībā uz kultūras mantojuma pienesumu dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Klimata pārmaiņas Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatiskās pārmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus26. Globālajām klimata pārmaiņām un ar to saistītajām izmaiņām vides politikā pamatā ir netieša ietekme uz kultūras procesiem, taču tai ir tendence aizvien kļūt aizvien nozīmīgākai, it īpaši attiecībā uz kultūras mantojuma, kultūrvēsturisko vērtību un kultūrvides saglabāšanu, kā arī kultūras pasākumu organizēšanu. Tāpēc kultūras institūcijām ir būtiski apzināties klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz to darbības jomu un pievērst pienācīgu uzmanību vides un ilgtspējas jautājumiem gan ikdienas darbā, tostarp rūpējoties par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, gan, piemēram, īstenojot infrastruktūras projektus. Ikviena kultūras apakšnozare var sniegt ieguldījumu valsts virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu, īstenojot aktivitātes, kas vairo sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, kā arī iespējām jebkuram sniegt savu ieguldījumu vides ilgtspējas jautājumu risināšanā, piemēram, popularizējot tradicionālās zināšanas un prasmes, materiālu otrreizēju pārstrādi un lietošanu, tradicionālo lauksaimniecību un permakultūru, pārtikas ražošanu, slow food kustību un ēdienu gatavošanu kā kulinārā mantojuma tradīcijas. Kultūras un radošajām nozarēm ir liels potenciāls sabiedriskās domas veidošanā arī caur laikmetīgās mākslas norisēm, pievēršot uzmanību aktuālajiem vides jautājumiem un aktualizējot nepieciešamību meklēt klimatam draudzīgus risinājumus visās dzīves jomās. Vienlaikus kultūras un radošās nozares var sniegt ieguldījumu klimata jautājumu risināšanā arī tiešā veidā, piemēram, ievērojot oglekļa mazietilpīgas attīstības un aprites ekonomikas principus kultūras procesu un pasākumu organizēšanā (piemēram, Latvijas Filmu servisa producentu asociācija 2021.gada 18.janvārī parakstīja sadarbības memorandu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par klimatneitrālas filmu nozares attīstību), organizējot brīvdabas pasākumus ievērojot klimata riskus (paaugstināta gaisa temperatūra, spēcīgas lietavas, vēja postījumi), uzlabojot kultūras infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņām un paaugstinot energoefektivitāti kultūras infrastruktūras būvniecības un kultūrvēsturisku ēku pārbūves projektos. Paredzams, ka būtisku impulsu šiem procesiem sniegs "Eiropas zaļais kurss" un iniciatīva "Jaunais Eiropas Bauhaus", kuras mērķis ir veidot sadarbības telpu nākotnes dzīvesveida radīšanai, apvienojot mākslu, kultūru, sociālo iekļaušanu, zinātni un tehnoloģijas, lai veidotu kvalitatīvu un ilgtspējīgu vidi nākotnē, tostarp radītu dizaina, arhitektūras un ainavu arhitektūras risinājumus saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Kultūras procesu globalizācija Latvijā notiekošie kultūras procesi ir nesaraujami saistīti ar globālajiem procesiem kultūrā un citās nozarēs. Ārvalstu kultūras piedāvājums tieši konkurē ar Latvijā radīto, it īpaši digitālajā vidē, un piederības sajūtu nacionālajai kultūrai un tās vērtībām aizvien biežāk aizstāj identificēšanās ar globālajiem popkultūras zīmoliem, līdz ar to radot izaicinājumus arī sabiedrības identitātes jomā. Tāpēc viens no nozīmīgākajiem kultūrpolitikas horizontālajiem uzdevumiem ir sabiedrības nacionālās, reģionālās un lokālās identitātes stiprināšana, tādējādi atbalstot arī sabiedrības saliedētības rīcībpolitikas īstenošanu. Paredzams, ka būtisku ieguldījumu kultūras identitātes stiprināšanā sniegs 2021.gadā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums27 un tā ieviešanai izstrādātais rīcības plāns. Tikpat nozīmīgs ir paredzamais ieguldījums, ko identitātes stiprināšanai sniegs ar mutvārdu un rakstīto mantojumu saistītās gadadienas, kas ir visu sabiedrību aptveroši un iekļaujoši notikumi - Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadadiena 2023.gadā un Latviešu grāmatas piecsimtgade 2025.gadā. No otras puses, arī Latvijas kultūras piedāvājumam piemīt nozīmīgs eksportspējas un Latvijas starptautiskā tēla veidošanas potenciāls. Pieaugošās starptautiskās mobilitātes iespējas, informācijas tehnoloģiju attīstība un jaunas pārrobežu iniciatīvas ļauj pārņemt labāko ārvalstu pieredzi, stiprināt Latvijas kultūras un radošo nozaru kapacitāti un radošajām personām attīstīt talantu starptautiskā kontekstā. Starptautiskā kultūras piedāvājuma globālā pieejamība rada nopietnus izaicinājumus Latvijas kultūras piedāvājuma konkurētspējai ar ārvalstīs radītajiem produktiem un pakalpojumiem, it īpaši audiovizuālajā jomā. Pēdējo gadu investīcijas, piemēram, Latvijas simtgades filmu programmā un Latvijas literatūras eksporta programmā, ir pierādījušas, ka tas ir iespējams, taču prasa būtiskus, koncentrētus un ilglaicīgus ieguldījumus. Vienlaikus būtu jāattīsta Latvijā līdz šim maz izmantotās iespējas ar kultūras starpniecību veidot Latvijas tēlu un starptautiskās attiecības. 3.4. Sasaiste ar nacionāliem un starptautiskiem plānošanas dokumentiem 3.4.1. Nacionālie politikas plānošanas dokumenti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam28 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (apstiprināta Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē 2010.gada 10.jūnijā) kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam29 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē 2020.gada 2.jūlijā) veidots kā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam vidēja termiņa ieviešanas plāns, kas salāgots ar valsts budžeta iespējām un prognozējamo indikatīvo finansējumu no Eiropas Savienības budžeta 2021.-2027.gada plānošanas periodā. NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi, kas iezīmē politiku nākamajiem septiņiem gadiem, un sešas prioritātes, kurās sagrupēti astoņpadsmit rīcības virzieni. NAP2027 stratēģiskie mērķi ir vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. NAP2027 prioritātes ir: Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki, Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei, Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība, Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei, Vienota, droša un atvērta sabiedrība. Prioritātes Kultūras un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei mērķis ir ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē. Šajā prioritātē iezīmēti divi rīcības virzieni - Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs, kura mērķis ir kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāti, un Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai, kura mērķis ir kultūra un sports, kas veicina Latvijas ekonomikas un sociālo izaugsmi, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību. Šajos rīcības virzienos noteikti galvenie uzdevumi un mērķa indikatori kultūrpolitikas jomā, kas izmantoti, veidojot kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam30, kuru virsmērķī kā viens no nacionālas, solidārās, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pastāvēšanas pamatelementiem noteikta latviskā kultūrtelpa un kuru pirmais rīcības virziens ir Nacionālā identitāte un piederība. Tajā uzsvērts, ka latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij, tāpēc latviešu valodas un kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte. Pamatnostādņu pārējie rīcības virzieni ir Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un Integrācija. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam31, kuras akcentē dažādu pakalpojumu, tai skaitā kultūras pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu reģionos. Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam32, kurās valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistīti arī ar kultūras ilgtspēju. Tajās valoda aplūkota kā kultūras mantojuma daļa, piemēram, dialektu saglabāšanas kontekstā, uzsvērts, ka latgaliešu rakstu valoda ir neatņemama Latvijas valsts kultūras vērtība, un ietverti pasākumi Latvijas pirmiedzīvotāju - lībiešu - valodas vitalitātes nodrošināšanai. Pamatnostādnēs iekļauti risinājumi latviešu valodas lietojuma vides paplašinājumam Braila rakstā, latviešu zīmju valodas un vieglās valodas resursu attīstībai, kā arī latgaliešu rakstu valodas izpētei un attīstībai. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam33, kurās uzsvērts, ka starpnozaru, starpinstitūciju un starptautiskai sadarbībai atvērta pētniecība rada padziļinātu izpratni par sociālajiem, ekonomiskajiem, kultūras, vides, veselības un politiskajiem procesiem un rada jaunas idejas un risinājumus, tostarp radošuma un mākslinieciskās jaunrades attīstībai. Pamatnostādnes paredz sekmēt sociālo un humanitāro zinātņu lomu sabiedrības izaicinājumu risināšanā kā jomu ar horizontālu ietekmi un pienesumu RIS3 specializācijas jomu attīstībā. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam34, kuras veido vienotu valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politiku, tostarp izvirzot mērķus attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību digitālajā vidē, kā arī iezīmējot bibliotēku lomu sabiedrības digitālo prasmju paaugstināšanā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2020.-2027.gadam35 "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", kurās izvirzītie mērķi un uzdevumi ir saistoši arī kultūrizglītības sistēmas izglītības iestādēm. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam36, kurās akcentēts gan kultūras piedāvājuma pienesums tūrisma politikas mērķu sasniegšanā, gan radošo industriju pienesums Latvijas tautsaimniecībai. Šo pamatnostādņu uzdevums "Atbalsts mazo, vidējo uzņēmumu attīstībai. Iekšējā tirgus kapacitātes stiprināšana" vērsts arī uz radošo industriju uzņēmumu attīstību. Kultūras ministrija šo pamatnostādņu ietvaros ir noteikta kā līdzatbildīgā ministrija pasākuma "Latvijas inovāciju un tehnoloģiju attīstības atbalsta nodrošināšana, sekmējot zināšanu pārnesi un komercializāciju, veicinot pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātes stratēģiski prioritārajās RIS3 specializācijas jomās, kā arī veicināt komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību" izpildē, ņemot vērā arī to, ka dizainam ir horizontāla ietekme uz RIS3, jo, stiprinot dizaina komponenti zinātnē un inovācijās, tiek radīti vairāk cilvēkcentrēti produkti un pakalpojumi, līdz ar to tiek stiprināta uzņēmumu konkurētspēja, kā arī tiek veicināts starpdisciplinārais potenciāls. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam37, kurā izvirzītie mērķi, tostarp energoefektivitātes jomā, ir saistoši arī kultūras nozarei, piemēram, īstenojot kultūras infrastruktūras projektus. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam38, kuru mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, tai skaitā veicinot pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kā arī dzimumu līdztiesību, kas ir aktuāli jautājumi arī kultūrpolitikas kontekstā. Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnes 2021.-2027. gadam39 (izstrādē). Pamatnostādņu virsmērķis ir bērniem un ģimenēm draudzīga sabiedrība, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšanu ģimenēm ar bērniem, kas ir būtiski arī kultūrpolitikas kontekstā, veidojot kultūras piedāvājumu šīm mērķgrupām un novērtējot kultūrpolitikas instrumentu nozīmi minēto problēmu mazināšanā. 3.4.2. Starptautiskie dokumenti Pamatnostādņu uzdevumu izpilde sekmēs ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu40, it īpaši 4.mērķa Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas, 8.mērķa Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem un 11.mērķa Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas sasniegšanu. Vienlaikus jāpiezīmē, ka pamatnostādnes veidotas, ievērojot UNESCO Konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību41, UNESCO Konvencijā par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu42, Konvencijā par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu43, Konvencijā par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (1.protokols)44, Konvencijā par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu45 un UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu noteikto46. Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā nozīmīgākie Eiropas Savienības līmeņa politiskie dokumenti kultūras jomā - Eiropas Padomes Kultūras darba plāns 2019.-2022.gadam47 un tā prioritātes - kultūras mantojuma ilgtspēja, kohēzija un labklājība, ekosistēma mākslinieku, kultūras jomas un radošo nozaru darbinieku un Eiropas satura atbalstam, starptautiskās kultūras attiecības - un Eiropas Komisijas 2018.gada paziņojums "Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai"48, kurā uzsvērta kultūras potenciāla izmantošana saliedētas sabiedrības veidošanā, atbalstot jaunradi, ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi. "Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai" iesaka ņemt vērā digitalizācijas sniegtās iespējas, veicināt mākslas, kultūras un radošās domāšanas iekļaušanu visās formālās un neformālās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, aizsargāt un veicināt Eiropas kultūras mantojumu kā kopīgu resursu, uzlabot kultūras pieejamību, sekmēt kultūras un radošajām nozarēm labvēlīgas ekosistēmas, veicinot piekļuvi finansējumam, inovācijas spējas, taisnīgu atlīdzību autoriem un radošo darbu veidotājiem, un atbalstīt kultūru kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku. Vienlaikus kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā arī citi atsevišķu kultūras nozaru un starpnozaru starptautiska līmeņa politiskie dokumenti, tostarp 2018.gadā Eiropas kultūras ministru konferencē parakstītā Davosas deklarācija49, kurai pievienojusies arī Latvija; deklarācija manifestē būvkultūras (Baukultur) koncepciju un principus, tostarp uzsver kultūras lomu būvētajā vidē, kas sekmē ekonomisku, sociālu un vides ilgtspēju, un pauž nepieciešamību pēc visaptverošas, uz kultūru vērstas pieejas būvētai videi un humānistisku redzējumu par dzīves telpu un mantojumu, ko atstājam nākamajām paaudzēm. Visi kultūras nozari reglamentējošie starptautiskie daudzpusējie līgumi (konvencijas), kuriem Latvija ir pievienojusies un kuri ir saistoši kultūrpolitikas plānošanā un ieviešanā, publicēti KM tīmekļvietnes sadaļā Starptautiskā sadarbība50. 3.4.3. Nozaru stratēģijas Vienlaikus ar pamatnostādņu izstrādes procesu notiek darbs pie atsevišķo kultūras un radošo nozaru stratēģijām 2022.-2027.gadam, kurās tiks izvirzīti kultūrpolitikas mērķiem un uzdevumiem pakārtotie katras atsevišķās kultūras apakšnozares specifiskie mērķi, attīstības virzieni un prioritārie uzdevumi. Stratēģijas tiek izstrādātas kā katras apakšnozares detalizēts rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai, un tās apstiprina kultūras ministrs. Šobrīd darbības stratēģijas plānots izstrādāt vismaz šādām kultūras apakšnozarēm un to darbības jomām: - Arhitektūra; - Dizains; - Vizuālā māksla; - Kino; - Teātris; - Deja; - Mūzika; - Populārā mūzika; - Literatūra un grāmatniecība; - Arhīvi; - Bibliotēkas; - Muzeji; - Nemateriālais kultūras mantojums (Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstības plāns, saskaņā ar Nemateriālā kultūras mantojuma likumā51 noteikto); - Dziesmu un deju svētki (Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumā52 noteikto); - Kultūras pieminekļu aizsardzība; - Kultūrizglītība. Vienlaikus KM sadarbībā ar kultūras un radošajām nozarēm izvērtē nepieciešamību izstrādāt atsevišķas stratēģijas kultūras centru darbībai un kultūras pasākumu nozarei, kā arī jaunu digitālā kultūras mantojuma stratēģiju. Atsevišķi ar kultūrpolitikas mērķiem saistīti uzdevumi iekļauti "Plānā darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam"53. Tāpat paredzams, ka ar kultūrpolitiku saistīti uzdevumi tiks iekļauti "Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā", kura izstrādi paredz Latviešu vēsturisko zemju likums54 un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums55. 4. Politikas mērķis un apakšmērķi Ņemot vērā iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādņu starpposma izvērtējumā un gala izvērtējumā56 iekļautās rekomendācijas, KM veikto kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu secinājumus, saistītajos politikas plānošanas dokumentos noteikto, kā arī identificētos apkārtējās vides faktorus, par kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Galvenais kultūrpolitikas fokuss ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem attiecībā uz kultūras pakalpojumu pieejamību un līdzdalības iespējām kultūrā, atbalstot NAP202757 izvirzītos izaugsmes virzienus - vienlīdzīgas tiesības visiem, dzīves kvalitātes pieaugums, zināšanu sabiedrības attīstība un atbildīga Latvijas izaugsme. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka sabiedrībai pieejamu augstvērtīgu kultūras pakalpojumu un kultūras līdzdalību iespēju priekšnosacījumi ir mērķtiecīgi un ilglaicīgi ieguldījumi kultūras mantojuma saglabāšanā un kultūras un radošo industriju attīstībā, kā vienlīdz svarīgas prioritātes kultūrpolitikā 2022.-2027.gadam izvirzīta priekšnoteikumu radīšana kultūras mantojuma ilgtspējai un izmantošanai un kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgai attīstībai, kā arī kultūrizglītības stiprināšana. 4.1. Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums Kā minēts šo pamatnostādņu 3.2.sadaļā, saskaņā ar KM veiktajiem kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumiem Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa paradumi ir stabili, taču ar tendenci nedaudz samazināties. Ņemot vērā to, ka pēdējo 10 gadu laikā aktīvo kultūras patērētāju loks, saskaņā ar pētījumu datiem, procentuāli nav būtiski mainījies, secināms, ka skaitliski kultūras patērētāju skaits, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, visdrīzāk ir samazinājies. Vienlaikus, ņemot vērā, ka sabiedrībai pieejamais kultūras piedāvājuma apjoms ir audzis, jāsecina, ka esošā stabilā (taču sarūkošā) kultūras pakalpojumu lietotāju bāze aizvien aktīvāk izmanto kultūras piedāvājumu, taču nepieaug kultūras pakalpojumus izmantojošās sabiedrības daļas īpatsvars. No tā izriet, ka kultūras pieejamības jomā galvenais nākotnes uzdevums ir paplašināt kultūras pakalpojumu lietotāju bāzi, jeb, citiem vārdiem sakot, attīstīt kultūras pakalpojumu auditorijas. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu dati liecina, ka dažādās sabiedrības grupās kultūras patēriņa rādītāji ir atšķirīgi, ko nosaka gan auditoriju sociālekonomiskais profils, gan atšķirīgās kultūras vajadzības un kultūras patēriņa ieradumi. Līdz ar to secināms, ka nav universālu instrumentu, ar kuriem risināt visas sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanas jautājumus - ir nepieciešams īstenot segmentētu pieeju, identificējot dažādām sabiedrības grupām raksturīgās kultūras vajadzības un objektīvos šķēršļus, kas liedz tās apmierināt. Pamatnostādnes piedāvā īstenot pasākumu kompleksu, kuru mērķis ir mazināt šķēršļus kultūras pieejamībai, it īpaši Latvijas reģionos un attiecībā uz konkrētām mērķgrupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporā dzīvojošajiem, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem. Vienlaikus kultūras patēriņa stimulēšanai nepieciešams attīstīt kultūras satura daudzveidību, veidojot mūsdienīga, kvalitatīva, atpazīstama satura piedāvājumu un īstenojot integrētas kultūras norišu programmas, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas ietvaros. Kultūras patēriņa veicināšanai nepieciešams uzlabot tā komunikāciju gan vietējai, gan starptautiskai sabiedrībai, tostarp nodrošinot informācijas pieejamību par kultūras pakalpojumiem dažādām mērķgrupām to lietotajos informācijas kanālos, un jāpilnveido kultūras organizāciju sadarbība kultūras piedāvājuma veidošanā, tostarp atbalstot kultūras piedāvājuma ilgtspēju un atkārtotas kultūras vērtību un pakalpojumu izmantošanas iespējas. 4.2. Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūrā Kultūras procesu vitalitātei un ilgtspējai ārkārtīgi nozīmīga ir iedzīvotāju ie saiste kultūras procesos - primāri amatiermākslā un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību kopšanā, tostarp Dziesmu un deju svētku tradīcijā, tādējādi stiprinot vietējo kopienu kultūras identitāti un saglabājot un popularizējot latviskās tradīcijas un dzīvesziņu. KM veiktie kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi liecina, ka tie iedzīvotāji, kuri ir aktīvi kultūras patēriņā, ir aktīvi arī līdzdalībā (un otrādi). Tomēr jāuzsver, ka šāda korelācija ir spēkā tikai izteikti aktīvo kultūras piedāvājuma patērētāju mērķgrupā. Tāpat jāuzsver, ka korelācija nenozīmē cēloņsakarību, proti, dati ļauj noteikt, ka starp abiem rādītājiem pastāv sakarība, bet neļauj noteikt, vai līdzdalība kultūrā veicina lielāku kultūras patēriņu, vai arī kultūras patēriņš - lielāku līdzdalību. Līdzdalības sekmēšana ir būtiska ne tikai amatiermākslas un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību ilgtspējas nodrošināšanai, bet arī mūsdienu kultūras izpausmju popularizācijai. Vienlaikus līdzdalība kultūrā sniedz būtisku ieguldījumu pilsoniskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanās procesā, kam spilgts piemērs ir apkaimju kopienu aktivitātes kultūras piedāvājuma veidošanā un nevalstiskā sektora nozīmes pieaugums kultūras procesos. Pamatnostādnes paredz virkni pasākumu, ar kuru palīdzību plānots aktivizēt sabiedrības līdzdalību kultūras procesos. Būtiskākais risināmais jautājums ir sabiedrības - gan bērnu un jauniešu, gan pieaugošo - piedalīšanās amatiermākslas kolektīvu darbībā veicināšana, kas, cita starpā, ir arī galvenais priekšnosacījums Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai, tostarp stiprinot amatiermākslas kolektīvu vadītāju un speciālistu kapacitāti. Līdztekus iedzīvotāju iesaistei amatiermākslas kustībā būtiska loma ir arī sabiedrības aktīvai iesaistei mūsdienu kultūras procesos un mākslinieciskajā jaunradē, tādējādi veidojot pamatu nākotnes kultūras mantojumam. Būtisks līdzdalības paplašināšanas virziens ir iedzīvotāju un kopienu iesaiste materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu (tai …