Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam

Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 35 Rīgā 2026. gada 29. janvārī (prot. Nr. 4 24. §) Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam 1. Apstiprināt Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plānu 2026.–2030. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Klimata un enerģētikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem pasākumu īstenotājiem nodrošināt plānā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām. 3 3. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar pārējām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt vienlaikus ar plāna pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un uzskaiti un iekļaut izvērtējuma rezultātus aktualizētajā plānā. 4 4. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot tām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējuma ietvaros. 5 5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 77. nr.). 6 Ministru prezidente E. Siliņa Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis (Ministru kabineta 2026. gada 29. janvāra rīkojums Nr. 35) Vidēja termiņa plānošanas dokumentsSMALKO DAĻIŅU, AMONJAKA, SLĀPEKĻA OKSĪDU, GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU UN SĒRA DIOKSĪDA EMISIJU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS 2026.-2030.GADAM Satura rādītājsSAĪSINĀJUMIPLĀNA KOPSAVILKUMS1. VISPĀRĪGIE MĒRĶI UN REGULĒJUMS1.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji1.2. ES tiesību akti1.3. Latvijas normatīvie akti1.4. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes1.5. Saskaņotība ar citu jomu politikām un aktuālie problēmjautājumi1.5.1. Nacionālā klimata un enerģētikas politika1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecībās1.5.3. Emisiju kontrole enerģētikas un rūpniecības sektoros1.5.4. Transporta sektors1.5.5. Nodokļu politika1.5.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma1.5.7. Lauksaimniecība2. ESOŠĀ SITUĀCIJA EMISIJU SAISTĪBU IZPILDĒ2.1. Galvenie emisiju avoti un progress emisiju samazināšanā2.1.1. Slāpekļa oksīdu emisijas2.1.2. Sēra dioksīda emisijas2.1.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas2.1.4. Daļiņu PM2,5 emisijas2.1.5. Amonjaka emisijas2.1.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas2.2. Progress gaisa kvalitātes uzlabošanā Latvijā2.3. Pārrobežu piesārņojums2.4. Gaisa kvalitātes radītās ietekmes2.4.1. Gaisa kvalitāte un sabiedrības veselība2.4.2. Gaisa kvalitāte un gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām2.4.3. Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas2.4.4. Gaisa kvalitāte un ietekme uz ēkām un pieminekļiem3. NĀKOTNES PROGNOZES BĀZES SCENĀRIJĀ3.1. Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi3.2. Emisiju prognozes bāzes scenārijā3.2.1. Slāpekļa oksīdu emisijas3.2.2. Sēra dioksīda emisijas3.2.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas3.2.4. Amonjaka emisijas3.2.5. Daļiņu PM2,5 emisijas3.2.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņu emisijas3.3. Bāzes scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā4. PLĀNOTIE RISINĀJUMI UN NĀKOTNES PROGNOZES MĒRĶA SCENĀRIJĀ4.1. Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi4.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem4.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas4.2.2. Daļiņu PM2,5 emisijas4.2.3. Amonjaka emisijas4.3. Mērķa scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā4.4. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu finasiālo ieguvumu novērtējums1. pielikums. Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti Latvijā.2. pielikums. Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi.3. pielikums: Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.SaīsinājumiAER atjaunīgie energoresursi AgPNS augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis ANMP Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadam ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ApPNS apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis BC kvēpi jeb melnās ogles daļiņas B(a)P benz(a)pirēns C6H6 benzols CH4 metāns CO2 oglekļa dioksīds CSAS centralizētā siltumapgādes sistēma Direktīva 2016/2284/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK Direktīva 2015/1480/ES Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīva 2015/1480/ES, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai Direktīva 2008/50/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai Direktīva 2004/107/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā Direktīva 2024/2881 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) Direktīva 2009/125/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta redakcija) DP darbības programma Dprg Direktīvā 2024/2881 noteiktā gada robežvērtība DRN dabas resursu nodoklis EK Eiropas Komisija EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments EM Ekonomikas ministrija EMEP kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ETS Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ES Eiropas Savienība ES-27 Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ES fondi Finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ETL elektrotransporta līdzeklis EVA Eiropas Vides aģentūra FM Finanšu ministrija GOS gaistošie organiskie savienojumi KEM Klimata un enerģētikas ministrija KF Kohēzijas fonds KLP SP Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam KPP Eiropas Savienības Kohēzijas Politikas Programma 2021-2027. gadam KPLEA kritiskais piesārņojuma līmenis ekosistēmu aizsardzībai LA lauku attīstības maksājumi LFS lauku fona stacija LIZ lauksaimniecībā izmantojamās zemes LPTP labākie pieejamie tehniskie paņēmieni LVĢMC valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds Mg gada mērķlielums veselības aizsardzībai MFF ES daudzgadu budžets, t.sk. ES fondi (ERAF, KF, ELFLA, ESF, EJZF, JNI) MK Ministru kabinets MK noteikumi par gaisa kvalitāti MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām MK 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" NAIK no atkritumiem iegūts kurināmais NAP 2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam NEKP 2030 MK 09.07.2024. sēdē apstiprinātais aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam NH3 amonjaks NMGOS nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NO2 slāpekļa dioksīds NOx slāpekļa oksīdi Pašvaldības termins ietver Latvijas valstspilsētu pašvaldības Plāns Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plāns 2025.–2030. gadam PFS pilsētas fona stacija PITIS pilsētas industriālās teritorijas ietekmes stacija PrTIS pilsētas privātmāju teritorijas ietekmes stacija PVO Pasaules Veselības organizācija Rd dienas robežlielums veselības aizsardzībai Rg gada robežlielums veselības aizsardzībai Rh stundas robežlielums veselības aizsardzībai Regula 2015/1185/ES Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regula (ES) 2015/1185 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem Regula 2015/1189/ES Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1189 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem  SAM specifiskais atbalsta mērķis SEG siltumnīcefekta gāzes SKF Sociālais klimata fonds atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulai (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 SM Satiksmes ministrija SO2 sēra dioksīds ST sabiedriskais transports TEN-T Eiropas Transporta tīkls TPAIS transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija TPTP Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns TREN Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis VARAM Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija VM Veselības ministrija VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VVD Valsts vides dienests ZM Zemkopības ministrija Zona "Rīga" Gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zona "Rīgas aglomerācija" (Rīgas pilsētas administratīvā teritorija) atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbilstoši 2024. gada 10. maija rīkojumam Nr. 1-2/63 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu" Zona "Latvija" Gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zona "Latvija" (pārējā Latvijas teritorija, izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju) atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres 2024. gada 10. maija rīkojumam Nr. 1-2/63 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu" Plāna kopsavilkums"Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2025.-2030. gadam" (turpmāk – Plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 16.2 panta otrajai daļai, kā arī MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 614) prasībām. Plāna iepriekšējā versija tika apstiprināta ar MK 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam". MK noteikumu Nr. 614 7. punkts nosaka, ka Plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados, tādēļ plāna atjaunošana tika veikta 2024. gadā.Saskaņā ar MK 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 2. punktā noteikto, Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no VARAM vides aizsardzības politikas jomu. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām un iestādēm ir atbildīga par Plāna izstrādi un izpildes uzraudzību.Plāna pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt Direktīvā 2016/2284/ES Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu. Plānā iekļautie pasākumi neierobežo mājsaimniecību tiesības izmantot jau esošos apkures risinājumus, bet iezīmē prioritātes valsts atbalsta programmām, kuras dotu mājsaimniecībām un uzņēmumiem iespēju pāriet uz efektīvāku un videi draudzīgu apkures risinājumu. Vienlaikus plāns paredz, ka pašvaldībās, kurās jau pastāv būtiskas gaisa kvalitātes problēmas, pieejamā finansējuma ietvarā jāmeklē tālāki risinājumi (piemēram, zaļās zonas attīstība vai zonējuma noteikumi, gaisa piesārņojuma samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.Plānā ir sniegta informācija par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā, esošo gaisa kvalitāti un progresu emisiju samazināšanā, izvērtējot, cik lielā mērā Latvija izpilda un nākotnē izpildīs noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus.Gaisu piesārņojošo vielu – SO2, NOx, NMGOS, daļiņu PM2,5 un kvēpu emisijas Latvijā laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir ievērojami samazinājušās. Emisiju samazināšanās tendenci galvenokārt noteica tehnoloģiskais progress un to ir ietekmējušas starptautiskajos, ES un valsts tiesību aktos noteikto pasākumu īstenošana. Aprēķinātās emisijas 2020., 2021. un 2022. gadam parāda, ka Latvija ir izpildījusi Direktīvā 2016/2284/ES uzskaitītos emisiju samazināšanas mērķus attiecībā uz SO2, NOx, NMGOS un PM2,5 emisijām. Latvija nav izpildījusi noteikto mērķi attiecībā uz NH3 emisijām laika posmam no 2020. līdz 2022. gadam. NH3 emisiju izmaiņu tendenci noteica lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanās, kas nav pilnā mērā kompensēta ar īstenotajiem emisiju samazināšanas pasākumiem.Aprēķinātās emisiju prognozes bāzes scenārijā (bāzes scenārijs ņem vērā šobrīd īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus) rāda, ka Latvija sasniegs noteiktos emisiju mērķus gan 2025. un 2030. gadam, gan visos pārējos gados atbilstoši noteiktajai samazinājuma trajektorijai. Vienlaikus NOx, PM2,5, NMGOS un NH3 emisiju apjoms 2025. un 2030. gadā bāzes scenārijā ir tuvs noteiktajam mērķim.Lielākās gaisa kvalitātes problēmas, līdzīgi kā iepriekš MK 2020. gadā apstiprinātajā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam", konstatētas trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Rīgā konstatēts daļiņu PM10 diennakts robežlieluma pārsniegums, kā arī NO2 atļautā gada robežlieluma pārsniegums transporta ietekmes stacijā. Savukārt Liepājā un Rēzeknē novērotas problēmas ar paaugstinātu B(a)P koncentrāciju. Jāņem vērā, ka ir stājusies spēkā Direktīva 2024/28811, kas nosaka stingrākus gaisa kvalitātes normatīvus un prognozēts, ka Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, pastāv augsts risks pārsniegt ierosinātās prasības. Lai nākotnē samazinātu risku pārsniegt jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un noteiktos valsts kopējo emisiju samazināšanas mērķus, ir izstrādāts mērķa scenārijs ar papildu pasākumiem.Lai nodrošinātu Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodam no 2025. līdz 2030. gadam un uzlabotu gaisa kvalitāti, noteikti pasākumi, kas ietverti Plāna 4. nodaļā. Pasākumi ir strukturēti astoņos rīcības virzienos.Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas vērstas uz turpmāku emisiju samazināšanu mājsaimniecību sektorā, enerģētikas sektorā saistībā ar sadedzināšanas iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām, kā arī stingrākiem emisiju kontroles pasākumiem. Tāpat plānoti jauni pasākumi NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā, tai skaitā, lai paaugstinātu slāpekļa izmantošanas efektivitāti un efektīvāk izmantotu putnkopības kūtsmēslus.2023. gadā, kā arī 2024. gada 10. decembrī iesaistītajām ministrijām un citām organizācijām tika prezentēti plāna projektā iekļautie pasākumi, kā arī sniegta iespēja komentēt plāna projektu.Gaisa kvalitātes uzlabošanas politikas īstenošanai ir nepieciešama efektīva sadarbība visos valsts pārvaldes līmeņos, tostarp valsts institūciju savstarpējā sadarbība ar pašvaldībām, un ar komersantiem, kā arī aktīva sabiedrības iesaiste, vēlme un iespējas, īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus arī individuālā līmenī.1. Vispārīgie mērķi un regulējums1.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītājiPlāna virsmērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.Mērķis 1: Nodrošināt Latvijai noteikto kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodā no 2020. līdz 2029. gadam un laikā pēc 2030. gada.Latvijai saistošus emisiju samazināšanas mērķus 2020.-2029. gadam, kā arī pēc 2030. gada nosaka Direktīva 2016/2284/ES. Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:Nr.Progresa rādītājsMērķa vērtība2020Mērķa vērtība2025Mērķa vērtība2030Izmaiņu tendence 2005.-2022. gadāDatu avots1.NH3 samazinājums % pret 2005. gadu1 %1 %1 %Samazinājums par 0,5 %Latvijas gaisa piesārņojošo vielu inventarizācijas ziņojums22.NOx samazinājums % pret 2005. gadu32 %33 %34 %Samazinājums par 35,5 %3.Daļiņu PM2,5 samazinājums % pret 2005. gadu16 %30 %43 %Samazinājums par 37,3 %4.NMGOS samazinājums % pret 2005. gadu27 %33 %38 %Samazinājums par 40,3 %5.SO2 samazinājums % pret 2005. gadu8 %27 %46 %Samazinājums par 56,9 %Mērķis 2: Uzlabot gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās un nodrošināt gaisa kvalitātes atbilstību jaunajiem normatīviem Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.Direktīva 2024/2881 paredz noteikt jaunus gaisa kvalitātes normatīvus (turpmāk – jaunie normatīvi), lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi un līdz ar to gaisa kvalitāte ES pakāpeniski tiktu uzlabota līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai, dabiskajām ekosistēmām vai biodaudzveidībai. Dalībvalstīm jaunās prasības ir jātransponē nacionālajā tiesību sistēmā divu gadu laikā pēc Direktīvas 2024/2881 spēkā stāšanās un līdz 2030. gada 1. janvārim jānodrošina atbilstība jaunajiem normatīviem. Ņemot vērā minēto, Plāna mērķi noteikti, pamatojoties uz jaunajiem normatīviem.Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:Nr.Progresa rādītājs*Situācija laikā no 2018.–2022. gadam (vielu skaits)Mērķa vērtība 2030 (vielu skaits)Datu avots1.Vielu skaits, kuru koncentrācijas Rīgā pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus5 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu:- slāpekļa dioksīds- daļiņas PM10- daļiņas PM2,5- benzols- ozons0LVĢMC monitoringa stacijās veikto mērījumu rezultāti32.Vielu skaits, kuru koncentrācijas Rēzeknē pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus5 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu:- daļiņas PM10- daļiņas PM2,5- benzols- B(a)P- ozons03.Vielu skaits, kuru koncentrācijas Liepājā pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus6 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu:- slāpekļa dioksīds- daļiņas PM10- daļiņas PM2,5- benzols- B(a)P- ozons0* robežlielumu vērtības nosakāmas atbilstoši Direktīvai 2024/2881Mērķis 3: Panākt priekšlaicīgas nāves gadījuma skaita samazinājumu, kas saistīts ar daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmi.Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls ES. Viens no rādītājiem, kas raksturo gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, ir ar to saistīto nāves gadījumu skaits. Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:Nr.Progresa rādītājsSituācija2021. gadāMērķa vērtība2030Datu avots1.Daļiņu PM2,5 piesārņojuma izraisītu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits1405 gadījumi1000 gadījumiES statistikas birojs41.2. ES tiesību aktiDirektīva 2008/50/EK un Direktīva 2024/2881 nosaka prasības gaisa kvalitātes mērījumu veikšanai, gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamajai koncentrācijai gaisā, kā arī pienākumu rīkoties, ja gaisa kvalitāte kādā no gaisa kvalitātes monitoringa stacijām nav atbilstoša.Direktīva 2016/2284/ES nosaka valsts kopējo antropogēno emisiju samazināšanas mērķus piecām piesārņojošām vielām – SO2, NOx, NMGOS, NH3 un daļiņām PM2,5 laika posmā no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī laikposmam no 2030. gada. Sasniedzamais emisiju samazinājums tiek noteikts salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2022. gada 8. decembrī publicētajā Trešajā pārskatā par programmu "Tīru gaisu Eiropā"5 par Latviju norādīts, ka vissarežģītāk būs izpildīt NH3 emisiju samazināšanas 2025. gada un 2030. gada saistības, un šo emisiju samazināšanai būs nepieciešami papildu tehniskie pasākumi. Papildu pasākumi būs nepieciešami arī NOx emisiju samazināšanas 2025. gada saistību izpildei.2021. gada 12. maijā Eiropas Zaļā kursa ietvaros EK publicēja "ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu"6. Rīcības plāns ietver nulles piesārņojuma ieceres redzējumu 2050. gadam7 un tajā ir iekļauti divi ES līmeņa mērķrādītāji 2030. gadam:• par vairāk nekā 55 %, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību (izteikta kā priekšlaicīgas nāves gadījumi). To plānots panākt, dalībvalstīm ierobežojot daļiņu PM2,5 emisijas.• par 25 %, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt to ES ekosistēmu platības, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību (izteiktas kā ekosistēmu platības, kurās slāpekļa nosēdumi pārsniedz "kritiskās slodzes"). Tiek prognozēts, ka mērķrādītājs ir sasniedzams, ja tiek pilnībā īstenoti visi pasākumi, kurus dalībvalstis paziņojušas savos pirmajos Plānos, un tiek īstenoti papildu pasākumi ar mērķi panākt barības vielu zudumu samazinājumu par 50 % kā iecerēts ES stratēģijā "No lauka līdz galdam"8 un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam9.Direktīva 2008/50/EK un Direktīva 2004/107/EK nosaka gaisa kvalitātes standartus 12 gaisu piesārņojošām vielām10. Minētās direktīva ir pārskatīta un 2024. gada 10. decembrī stājās spēkā Direktīva 2024/2881, kas Latvijas normatīvajos aktos jāpārņem divu gadu laikā. Salīdzinot ar esošo regulējumu jaunā direktīva:• nosaka, ka līdz 2050. gadam gaisa kvalitāte ES pakāpeniski jāuzlabo līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēku veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Atbilstoši šai virzībai tiek noteiktas gaisa kvalitātes standartu11 vērtības, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un kas noteiktas, lai tuvotos PVO ieteikumiem, ņemot vērā īstenošanas iespējas un izmaksu efektivitāti.• tiek atjaunināti un precizēti nosacījumi gaisa kvalitātes monitoringam un modelēšanai (metodes, novērojumu tīkls u.c.).• tiek sekmēta gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu efektivitātes palielināšana, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu atbilstību gaisa kvalitātes standartiem.1.3. Latvijas normatīvie aktiLai nodrošinātu Plāna normatīvo ietvaru, 2018. gada 12. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Šajos grozījumos iekļautā 16.2 panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijai laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada ir jāsamazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās SO2, NOx, NMGOS, daļiņu PM2,5 un NH3 emisijas. Plāna izstrādes koordinēšanu, sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām, nodrošināja VARAM, līdz 2024. gada 1. jūlijā vides aizsardzības politikas joma tika deleģēta KEM.MK noteikumi Nr. 614 nosaka:• Latvijas antropogēno gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un sākot no 2030. gada,• Plāna saturu un kārtību, kādā tas izstrādājams un sniedzami pārskati par tā izpildi,• kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma un novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām,• prasības attiecībā uz sabiedrībai un EK sniedzamo informāciju.No Direktīvas 2008/50/EK un Direktīvas 2004/107/EK izrietošās tiesību normas ir iekļautas MK noteikumos par gaisa kvalitāti12. Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, noteikumos definēts gaisa piesārņojuma pieļaujamais līmenis vidē konkrētām gaisu piesārņojošām vielām (skatīt 2.2. apakšnodaļu). Noteikumi nosaka gaisu piesārņojošo vielu mērījuma metodes, gaisa kvalitātes novērtējuma kārtību un tā veikšanas nosacījumus, tai skaitā gaisa monitoringa staciju skaita noteikšanas kritērijus un izvietojuma nosacījumus stacionāro mērījumu veikšanai un paraugu ņemšanai, prasības piesārņojuma līmeņa novērtēšanai, veicamos pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un to īstenošanas nosacījumus.1.4. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādesKEM13 kā vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi.Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM, FM, VM, VARAM, kā arī citām institūcijām, ja tās iesaistītas Plānā iekļauto pasākumu īstenošanā. Atbilstoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktajam ministrijas un citas institūcijas, organizējot un plānojot savu darbību vai nozaru politiku, ņem vērā noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus un īsteno Plānā noteiktos pasākumus. Šo ministriju padotībā un pārraudzībā esošās iestādes veic konkrētus pienākumus normatīvo aktu izpildes nodrošināšanā, kas saistīti ar emisiju samazināšanu.1. tabula. Pārskats par valsts un pašvaldību institūcijām un tām deleģētajiem pienākumiemIestādeDeleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomāKEMPolitikas veidošana;Politikas īstenošana;Sadarbība pašvaldību rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai izstrādes procesā;Plāna izstrāde, izpildes koordinēšana un uzraudzība.VARAM (esošajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam)KEM (jaunajā ES fondu plānošanas periodā pēc 2027.gada)Valsts līmeņa finansiālā atbalsta programmu izveide un īstenošana gaisa piesārņojuma samazināšanas un gaisa kvalitātes monitoringa jomā.LVĢMCNacionālās references laboratorija gaisa kvalitātes jomā uzturēšana un gaisa kvalitātes monitoringa veikšana;Uzņēmumu iesniegto gaisu piesārņojošo vielu emisiju pārskatu (2- Gaiss) datu bāzes uzturēšana.LVĢMC sadarbībā ar valsts zinātnisko institūtu "Fizikālās enerģētikas institūtu" (sākot ar 31.12.2025. -"Elektronikas un datorzinātņu institūts"), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" Emisiju ziņojumu sagatavošana;Valsts kopējo emisiju aprēķinu un prognožu izstrāde.VVDPiesārņojošo darbību atļauju nosacījumu sagatavošana un izsniegšana;Tehnisko noteikumu paredzētajai darbībai sagatavošana un izsniegšana;Sistēmas nodrošināšana un uzturēšana iespējamu vides pārkāpumu pārvaldībai;Licenču izsniegšana tādu produktu iegādei vai tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs;Piesārņojošo darbību kontrole: normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju gaisā noteikto prasību ievērošanas pārbaude;Lauksaimniecības darbību kontrole – vides prasību izpildes pārbaude dzīvnieku novietnēs (kūtsmēslu krātuvju ierīkošanas kontrole u.c.).Paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procesa nodrošināšana;Lēmumu, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, pārskatīšana lēmumu apstrīdēšanas gadījumā;Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) izmantošanas kontrole.Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole.Valsts tehniskās uzraudzības aģentūraTraktortehnikas, kura paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē, valsts tehniskā apskate.Valsts tehniskās uzraudzības aģentūraValsts dzelzceļa administrācijaValsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Patērētāju tiesību aizsardzības centrsIzpildes kontrole, lai nepieļautu neatbilstošu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, atbilstoši katras minētās institūcijas kompetencei.VVDVeselības inspekcijaNacionālā kultūras mantojuma pārvaldebiedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs"Krāsām, lakām un citiem transportlīdzekļu apstrādes produktiem noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanas prasību izpildes kontrole.Valsts ieņēmumu dienestsFlotes degvielas tirgus uzraudzība ar paraugu ņemšanu.Veselības inspekcijaPriekšlikumu sniegšana par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un esošo atļauju pārskatīšanu;Informācijas gatavošana par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.Valsts augu aizsardzības dienestsMēslošanas līdzekļu iestrādes noteiktā laikā pēc to izkliedes kontrole.PašvaldībasIlgtermiņa vai īstermiņa rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai izstrāde un īstenošana, ja ir konstatēta neatbilstība gaisa kvalitātes prasībām;Sadarbība ar KEM šīs rīcības programmas izstrādē, saskaņošanā un īstenošanā;Pasākumu īstenošana, lai gaisa kvalitātes stāvoklis nepasliktinātos tajās zonās vai aglomerācijās, kurās piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus;Teritorijas plānošana, nosakot ierobežojumus vides aizsardzības jomā;Priekšlikumu sniegšana par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem un esošo atļauju pārskatīšanu.1.5. Saskaņotība ar citu jomu politikām un aktuālie problēmjautājumiVairumā gadījumu citu jomu un sektoru politikas ir pozitīvā sinerģijā ar gaisa emisiju samazināšanas mērķiem, taču vienlaikus ir identificētas arī tās politikas jomas, kas var veicināt emisiju palielināšanos. Plānā ir paredzēti pasākumi šo potenciāli negatīvo ietekmju mazināšanai. Nozīmīgākie izaicinājumi ir biomasas izmantošanas pieaugums un ar to saistītais potenciālais daļiņu emisijas palielinājums kombinācijā ar nepietiekamo piesārņojošo darbību kontroli, valsts un pašvaldības iestāžu zemo kapacitāti un pašvaldību līmeņa regulējuma, kontroles un apkures iekārtu uzskaites trūkumu mājsaimniecību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kā arī ierobežotiem finanšu resursiem visu šo problēmjautājumu risināšanai.1.5.1. Nacionālā klimata un enerģētikas politika2020. gadā tika apstiprināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai14, kurā izvirzīts klimata politikas stratēģiskais virsmērķis – Latvijas klimatneitralitāte 2050. gadā. Latvijai noteiktais SEG emisiju samazinājums 2030. gadam, salīdzinājumā ar 2005. gadu, ir 17 % (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajos, ne-ETS, sektoros).Politikas virzieni15:1) Klimatneitralitātes sasniegšana;2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām – pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un klimata pārmaiņu sniegto iespēju izmantošana;3) Dekarbonizācija, kas dos ieguldījumu SEG emisiju samazinājumā (enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, rūpnieciskajos procesos u.c.);4) Energoefektivitāte - Latvijas enerģijas patēriņa apjoma samazinājums;5) Enerģētiskā drošība un energoneatkarība;6) Pētniecība, inovācija un konkurētspēja.SEG emisiju samazināšanas pasākumi minēto saistību izpildei ir noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam16 (aktualizētā versija pieņemta 2024. gada 9. jūlijā). SEG emisiju ierobežošana tiek veikta, īstenojot pasākumus dažādos tautsaimniecības sektoros. Latvijas enerģētikas sektors (ieskaitot enerģijas patēriņu transportā) veido divas trešdaļas17 no kopējām Latvijas SEG emisijām, tādējādi klimata politika un gaisa aizsardzības politika ir cieši saistītas, kas visspilgtāk izpaužas energoefektivitātes un bezemisiju enerģijas avotu veicināšanā.Klimata politikas un gaisa aizsardzības politikas sinerģija ir arī kvēpu (melnās ogles) un CH4 emisiju samazināšanā (skatīt 2.4.3. apakšnodaļu "Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas"). Biomasas kurināmā sadedzināšana mājsaimniecībās ir arī CH4 un kvēpu emisiju avots, veidojot aptuveni 4,3 % no Latvijas kopējām CH4 emisijām18. Savukārt biomasas kurināmā kā CO2 emisiju neitrāla avota potenciāli negatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti ir saistāma ar daļiņu piesārņojuma veidošanos biomasas sadedzināšanas rezultātā un negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.Lai neradītu negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, nozīmīgi ir sasaistīt klimata un gaisa aizsardzības rīcībpolitikas arī pašvaldību līmenī, it īpaši valstspilsētās, kur koncentrējās lielākā iedzīvotāju daļa. Pašvaldības brīvprātīgi var izstrādāt ilgtspējīgu enerģētikas un klimata rīcības plānu (turpmāk - SECAP). Pašvaldību SECAP laika periodam līdz 2030. gadam ir izstrādāti Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils, Jēkabpils, Ventspils un Jūrmalas valstspilsētām, kā arī virknei Latvijas novadu.Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir bezemisiju AER (vējš, saule) izmantošana enerģijas ražošanai un pasākumi, kas paaugstina energoefektivitāti. Būtiska pozitīva ietekme ir bezemisiju siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijām, izmantojot saules siltuma kolektorus, siltumsūkņus, tostarp kombinācijā ar saules PV paneļiem, kā arī ēku elektriskajai apkurei. Pozitīva ietekme ir arī vecu un mazefektīvu biomasu izmantojošu tehnoloģiju aizstāšanai ar jaunām efektīvām biomasas tehnoloģijām vai bezemisiju AER. Savukārt pasākumiem bezemisiju AER izmantošanai elektrības ražošanai ir ne tikai tieša ietekme uz enerģijas pārveidošanas sektoru, bet arī netieša sektoros, kuros ir plānots aizvietot kurināmā izmantošanu ar elektroenerģiju, piemēram, siltumapgādei un transportam.No pārvaldības pasākumu skatupunkta, būtisks emisiju samazināšanas instruments ir energopārvaldības sistēmu ieviešana publiskajā un uzņēmējdarbības sektorā19, un Ēku energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu un prasību pilnvērtīga ieviešana un izpilde. Šajā kontekstā perspektīvā būtiska nozīme būs 2023. gadā pārskatīto ES Energoefektivitātes direktīvas20 un Ēku energoefektivitātes direktīvas jauno nosacījumu savlaicīgai pārņemšanai Latvijas tiesību aktos un to īstenošanai.Pasākums ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir dabas gāzes un citu fosilo kurināmo aizstāšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē ar biomasu – kā rezultātā tiek radītas papildu daļiņu, B(a)P un kvēpu emisijas. Kā rāda emisiju tendences (skatīt 2. nodaļu), pēdējo gadu laikā Latvijā ir pieaugušas daļiņu PM2,5, SO2 un NH3 emisijas no rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektora, kas skaidrojams ar dabas gāzes aizvietošanu ar cieto biomasu katlu mājās un plašāku biomasas izmantošanu rūpniecības sektorā.1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecībāsNozīmīgākie izaicinājumi ir biomasas izmantošanas pieaugums un ar to saistītais potenciālais daļiņu emisijas palielinājums kombinācijā ar nepietiekamo piesārņojošo darbību kontroli, zemo iesaistīto institūciju kapacitāti un efektīvas kontroles un apkures iekārtu uzskaites trūkumu mājsaimniecību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kā arī ierobežotiem finanšu resursiem visu šo problēmjautājumu risināšanai un nepieciešamību uzlabot esošo nacionālo regulējumu šajā jomā.Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā.Izvērtējot pašreiz Latvijā pieejamus mājsaimniecībās izmantojamo apkures iekārtu reģistrus un datu avotus (Būvniecības datu sistēma, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Centrālās statistikas pārvaldes aptauja, pašvaldību līmenī pieejamā informācija), var secināt, ka neviens no šiem reģistriem nesatur informāciju nepieciešama apjomā, ka arī dažādu tehnisko un juridisko apstākļu dēļ netiek aktualizēti pietiekami bieži, līdz ar to pieejamie dati nav pietiekami aktuāli un neatspoguļo patieso šī brīža situāciju.Lai varētu apzināt esošo situāciju, uzlabot emisiju aprēķinus, kā arī efektīvāk plānot veicamos pasākumus un nepieciešamo atbalstu būtu svarīgi izveidot vienotu uzskaites sistēmu (Plāna M.3.2. apakšuzdevums). Vienota reģistra izveide un Plānā piedāvātais risinājums pilnveidot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu sniegs šādus ieguvumus:• birokrātisko procedūru vienkāršošana, standartizētu un vienveidīgu datu ieguve un jau pieejamo datu apkopošana par visas valsts teritoriju nevis vairāku esošo datu uzturēšana un fragmentāra datu vākšana. Informācijas par Latvijā esošajām mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām apkopošana vienā reģistrā samazina gan izmaksas, gan administratīvo slogu.• precīzāku datu izmantošana lēmumu pieņemšanai, politikas izstrādei, finansējuma piešķiršanai.• direktīvas 2024/2881 prasību izpilde ar mērķi nodrošināt labu gaisa kvalitāti un uzlabot sabiedrības veselību. Dati par apkures iekārtām tiek izmantoti gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanai, lai aprēķinātu kāda gaisa kvalitāte ir dažādās pilsētas teritorijās. Uz šī pamata arī pašvaldības pieņem tālākus lēmumus par esošo situāciju dažādas pilsētas teritorijās, veicamajiem pasākumiem, nepieciešamo finansiālo atbalstu.• informācijas izmantošana, lai precīzāk noteiktu esošo gaisa kvalitātes stāvokli konkrētās teritorijās un pieņemtu datos balstītus lēmumus par piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanu un uzņēmumos veicamajiem pasākumiem.• direktīvas 2016/2284/ES prasību izpilde ar mērķi iegūt precīzākus datus par gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvijā. Šobrīd Latvijas emisiju aprēķini tiek veikti, balsoties uz Centrālās statistikas pārvaldes veiktas aptaujas par mājsaimniecību energoresursu patēriņu, kas tiek veikta reizi piecos gados. Šīs aptaujas izlases kopa ir ļoti neliela un neatspoguļo reālo situāciju Latvijā. 2022. gadā ANO EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņošanu lielos attālumos nacionālo emisiju ziņojumu pārbaudes kontekstā Latvijas iesniegtā ziņojuma kvalitāte tika detalizēti izvērtēta. Tika ieteikts pilnvērtīgāk atspoguļot emisiju aprēķinu datus. Papildus starptautiskie eksperti ieteica Latvijai apkopot precīzākus datus par valstī izmantotajām biomasu izmantojošo sadedzināšanas iekārtām, aptverot informāciju par iekārtu veidu un vecumu.• sabiedrības informētības uzlabošana nodrošinot pieejamākus datus par izmantotajām apkures iekārtām un to radīto gaisa piesārņojumu un ietekmi uz sabiedrības veselību.• neefektīvu siltuma avotu identificēšana un to nomaiņas veicināšana;• iedzīvotāju drošības palielināšana, samazinot risku, ko rada apdraudējumi, kas saistīti ar saindēšanos ar oglekļa monoksīdu, sprādzieniem un ugunsgrēkiem;• siltuma avotu darbības drošības paaugstināšana, uzlabojot šo avotu uzskaiti un veicinot regulāras dūmvadu pārbaudes.1.5.3. Emisiju kontrole enerģētikas un rūpniecības sektorosĻoti nozīmīga ir atbilstoša, savlaicīgi veikta un efektīva sadedzināšanas iekārtu kontrole. 2021. un 2022. gadā VVD veica 77 sadedzināšanas iekārtu emisiju kontroli jaunās iekārtās, kas tika uzstādītas pēdējo gadu laikā. Kontroles rezultātā tika konstatētas neatbilstības 27 (35 %) iekārtās21. No divu gadu laikā 50 testētajām CSAS siltumapgādes uzņēmumiem neatbilstība emisiju robežvērtībām tika konstatēta 12 katlu mājās (24 %). Neatbilstība jaunās, pēc 2018. gada uzstādītās iekārtās dod pamatu secinājumam, ka pārsniegumi galvenokārt saistīti ar nepareizu degšanas režīma regulēšanas procesu un neefektīvi strādājošām dūmgāzu attīrīšanas iekārtām. Augstais identificēto neatbilstību skaits pamato sadedzināšanas iekārtu kontroles programmas turpināšanas nepieciešamību 2025.–2030. gadā (Plāna M.1.3. apakšuzdevums) un nepieciešamību sistemātiski paaugstināt VVD kontroles kapacitāti (Plāna B.1.1.2. pasākums).Attiecībā uz mājsaimniecībās izmantotajām jaunām koksnes biomasas iekārtām, 2023. gadā ir stājušās spēkā ES regulas par to energoefektivitātes un emisiju prasībām un šādu iekārtu energomarķēšanu. Ekodizaina prasības attiecas uz jaunām cietā kurināmā iekārtām ar nominālo siltuma jaudu 500 kW vai mazāku, līdz ar to tās ir aktuālas gan privātmājām, gan neliela skaita dzīvokļu mājām un arī citiem gala patēriņa sektoriem, īpaši pakalpojumu sektoram, kuri izmanto ēkas-mēroga siltumapgādi un plāno uzstādīt jaunas iekārtas. Tā kā prasības attiecas tikai uz jaunām iekārtām, nenosakot aizvietošanu veicinošus tiesiski normatīvos pasākumus, esošo iekārtu aizvietošana prognozējami noritēs lēni. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt tirgus uzraudzību, nepieļaujot neatbilstošas kvalitātes iekārtu tirdzniecību patērētājiem (Plāna M.3.2. apakšuzdevums).1.5.4. Transporta sektorsTransporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam22 nosaka Transporta politikas vispārīgo mērķi: integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.Politikas virzieni23:1) videi draudzīgs sabiedriskais transports (ST transportlīdzekļu un infrastruktūras uzlabošana un paplašināšana), pasažieru pārvirze no privātā uz ST;2) dzelzceļa energoefektivitātes paaugstināšana un elektrifikācija – dzelzceļš kā konkurētspējīgs ST "mugurkauls", tajā skaitā jaunu pasažieru elektrovilcienu ieviešana;3) bezemisiju transports pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai;4) ne-motorizētās (velosipēdi, iešana kājām) pārvietošanās un elektriskās mikromobilitātes veicināšana;5) multimodalitātes attīstība;6) autotransporta elektrifikācija un uzlādes tīkla attīstība;7) pārejas veicināšana uz citu alternatīvo degvielu izmantojošiem (ūdeņradis, CNG, LNG) automobiļiem un to uzlādes tīkla attīstība;8) zaļā iepirkuma izmantošana autotransportlīdzekļu iepirkumā24 un tīro transportlīdzekļu iepirkuma procentuālā īpatsvara kopējā iepirkumā prasības izpilde25;9) autotransportlīdzekļu motoru emisiju efektīva tehniskā kontrole;10) autoceļu sasaistes sistēmas uzlabošana, autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana;11) videi draudzīgas lielo ostu infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm nodrošināšana.Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ietver nulles un bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, t.sk. ilgtspējīgus sabiedriskā transporta risinājumus un dzelzceļa elektrifikāciju, iedzīvotāju paradumu maiņu (izvēlēties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties ar kājām), kā arī attiecīgās infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Multimodālie transporta risinājumi uzlabo vispārējo sistēmas efektivitāti un potenciāli veicina emisiju samazinājumu.Negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti rada Latvijas autoparka augstais vidējais vecums (tiek izmantotas automašīnas ar augstākām īpatnējām emisijām uz km), dīzeļdegvielas un benzīna izteikta dominance izmantotajā degvielā, sabiedriskā transporta izmantošanas salīdzinoši zemais īpatsvars pasažieru mobilitātes nodrošināšanā. Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada lielais autotransporta daudzums pilsētās, kā arī tā rezultātā radītie sastrēgumi.Jāatzīmē gan, ka minēto pasākumu pozitīvā ietekme nav pietiekoša, lai strauji samazinātu augsto vidējo automašīnu vecumu, palielinātu sabiedriskā transporta izmantošanu un samazinātu fosilās degvielas izmantošanu.1.5.5. Nodokļu politikaValsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027. gadam izstrādes virzības ziņojumā26 ir vērtēts pakāpenisks akcīzes nodokļa likmju palielinājums dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, lai pakāpeniski atteiktos no šo fosilo degvielu izmantošanas un veicinātu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu iekārtās (celtņos un citām ar pārkraušanu saistītām darbībām) brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās27.Politikas virzieni:1) DRN piemērošana par gaisa piesārņojumu un DRN likmju pakāpeniskā paaugstināšana daļiņām PM, NH3, pārējo neorganisko savienojumu, SO2 un slāpekļa oksīdu emisijām atbilstoši DRN likumam28;2) daļiņu PM emisiju DRN nodokļa likmes piemērošana divdesmitkārtīgā apjomā, ja tiek veikta beramkravu pārkraušana atvērtos terminālos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās (paaugstinot vispārējo daļiņu PM emisiju likmi, ir palielināta arī ar šādām beramkravu operācijām saistītā likme);3) vispārējā pieeja ar TREN veicināt vieglo pasažieru automašīnu un vieglā komerctransporta ar mazāku degvielas patēriņu29 izmantošanu;4) ETL veicināšana:• TREN nulles likmes piemērošana vieglajām pasažieru automašīnām un vieglajam komerctransportam ETL ar pilnu masu līdz 3500 kg (šobrīd nulles likme tiek piemērota ETL ar īpatnējām CO2 emisijām līdz 50 grami uz vienu kilometru)30,• zemāka uzņēmumu vieglo pasažieru automašīnu un vieglā komerctransporta nodokļa likmes noteikšana ETL, salīdzinot ar bāzes likmi;5) TREN diferenciācija atkarībā no EURO klases kravas automobiļiem un autobusiem ar pilno masu no 3501 kg;6) samazināta akcīzes nodokļa likmes piemērošana dabasgāzes kā transporta degvielas izmantošanai (no 01.01.2021. līdz 31.12.2024. gadam tika piemērota samazinātā likme - 1,91 euro par MWh, savukārt no 01.01.2025.gada - 3,63 euro par MWh jeb 27% no pamatlikmes (13,45 euro par MWh), kas stājās spēkā ar 01.01.2026. Vienlaikus dabasgāzes automašīnu ienākšana apritē ir samērā lēna, jo pastāv nenoteiktība par tehnoloģijas ilgtspējību Latvijā vairāk nekā desmit gadu periodā).Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti saistīti ar pasākumiem, kas veicina pakāpenisku atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas un uzlabo atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu un ražošanu.Politikas virzieni ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir:• esošās rīcībpolitikas nav specifiski fokusētas uz dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā samazināšanu. Dīzeļdegviela rada lielāku gaisa piesārņojumu nekā citi degvielas veidi. Esošās situācijas analīze parāda, ka it sevišķi lietoto automašīnu segmentā notiek patērētāju izvēle par labu automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu;• esošās rīcībpolitikas nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem);• nesabalansēts (nav izvērtētas izmaiņas) nodokļu slogs, pārejot no dabasgāzes uz biomasas kurināmā izmantošanu, attiecībā uz stacionārajiem piesārņojuma avotiem.Norādīto pasākumu atlikšana transporta sektorā prognozējami veicina dīzeļdegvielas dominances turpināšanos Latvijas autotransportā.1.5.6. Atkritumu apsaimniekošanas jomaAtkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam31 nosaka politikas mērķi: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.Pasākums ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, nodrošinot CH4 atgūšanu un tā izmantošanu enerģijas ražošanai. CH4 ir viens no piezemes ozona prekursoriem, un šo emisiju samazināšana sniedz ieguldījumu arī gaisa kvalitātes uzlabošanā.Pasākums ar potenciāli negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir cieto atkritumu kurināmā sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvei uzstādīšana, kā rezultātā tiktu radītas papildus daļiņu emisijas.Negatīvā ietekme tiek būtiski samazināta, nodrošinot, ka atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšna tiek īstenota tikai iekārtās, kuras atbilst Eiropas un Latvijas normatīvos noteiktajām prasībām kā attiecībā uz emisiju samazināšanu un kontroli tiešajā izplūdē, tā arī ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas atrašanās vietu un kopējo emisiju koncentrāciju vidē to ietekmes zonā. LPTP prasību piemērošana nodrošina, ka iekārtās tiek izmantotas augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, kā arī kontroli nodrošina ne tikai VVD veikti kontroles pasākumi (sadedzināšanas iekārtu kontroli nosaka Plāna B.1.1.2. pasākums), bet arī monitoringa datu on-line režīms . LPTP prasību izpilde cita starpā nozīmē, ka izmantojot koģenerācijas iekārtas neatkarīgi no sezonas lietderīgi tiek izmantota arī visa saražotā siltumenerģija. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, atkritumu sadedzināšanas iekārtu būvniecībai tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējumu procedūra, un tās tiek darbinātas atbilstoši atsevišķiem MK noteikumiem32. Vienlaikus jāņem vērā, ja NAIK izmantošana dažos gadījumos (galvenokārt atkarībā no NAIK klasei atbilstošās siltumspējas) pēc būtības aizvietos biomasas kurināmā izmantošanu, tad sagaidāmais emisiju gaisā pieaugums ir nenozīmīgs vai dažu piesārņojošo vielu gadījumā - pat samazinās.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam norādīts, ka Latvijā rodas ap 200-220 tūkst. tonnu gadā pārstrādei nederīgu, bet augstas energoietilpības materiālu, ko iespējams sagatavot kā energoresursu enerģijas ražošanai. Dažādās projekta attīstības stadijās ir trīs NAIK33 reģenerācijas iekārtu projekti ar kopējo gada jaudu aptuveni 179 - 189 tūkst. tonnu. To kopējā ietekme uz papildus radīto emisiju apjomu ir maza, piemēram, cieto daļiņu emisiju pieaugums tiek vērtēts nedaudz virs 10 tonnām gadā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam izskata arī NAIK reģenerācijas alternatīvas.Tostarp negatīva ietekme rodas no iedzīvotāju un mazo uzņēmēju paradumiem dedzināt atkritumus, neskatoties uz noteiktajiem aizliegumiem, kā arī grūtības veikt šādu darbību kontroli. Lai veicinātu iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas ieradumu maiņu un padarīto patēriņa un uzvedības modeļus ilgtspējīgākus, nepieciešama nepārtraukta sabiedrības informēšana.Minētie projekti ir paredzēti:(1) Ventspilī – NAIK kurināmā reģenerācijas iekārta ar kopējo gada jaudu – 15,3 tūks. tonnas34;(2) Jelgavā – NAIK līdzsadedzināšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Gren Latvija" šķeldas katlumājā, NAIK kurināmā plānotais apjoms gadā ir 20-30 tūkst. tonnas35;(3) Koģenerācijas iekārtas būvniecība Dreiliņos, Ropažu novadā, NAIK kā tajā izmantotā pamatkurināmā apjoms var sasniegt 143 tūkst. tonnu gadā36.(4) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Gren Latvija" atkritumu reģenerācijas stacijas būvniecība Aconē. Kopējais reģenerācijai ar enerģijas atguvi izmantoto atkritumu daudzums prognozēts 150-200 tūkst. tonnu gadā37.1.5.7. LauksaimniecībaEiropas Komisija apstiprināja KLP SP 2022. gada 11. novembrī38. Tajā noteiktie politikas virzieni emisiju samazināšanā lauksaimniecības sektorā.Politikas virzieni, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu:1) ražošanas efektivitātes paaugstināšana: ieguldījumi energoefektivitātē ēkās, to inženiertehniskajās sistēmās un ražošanas iekārtās;2) bezemisiju AER izmantošana lauku saimniecības/lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai,3) vidi saudzējošas saimniekošanas metodes un prakses: precīzās tehnoloģijas, optimizējot minerālmēslu lietošanu, bioloģiskā lauksaimniecība, bezapvērses tehnoloģijas u.c.;4) mēslošanas plānošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana.Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ietver ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu lauku saimniecībās. Vidi saudzējošas saimniekošanas prakšu ieviešana tostarp samazina arī emisiju apjomu sektorā, piemēram, zemu emisiju mēslojuma izmantošana. Pozitīvu ietekmi atstāj arī normatīvajos aktos noteikto prasību īstenošana, piemēram, vides prasības, kas jāievēro dzīvnieku novietnēm un prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem39.Lauksaimniecības sektorā negatīva ietekme uz gaisa piesārņojumu saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas intensifikāciju un minerālmēslojuma izmantošanas pieaugumu40. Tādējādi, lai minimizētu negatīvās ietekmes, ir nepieciešams īstenot papildu pasākumus, kas iekļauti Plāna 4.sadaļā.Svarīgs Plāna pasākums ir savlaicīga un efektīva lauksaimniecības sektora operatoru kontrole (Plāna B.6.4.1. pasākums), kura rezultātā tiek nodrošināta MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontrole.VVD no 2020.–2022. gadā kopumā ir veicis 1246 C kategorijas dzīvnieku novietņu pārbaudes (2020. g. – 220, 2021. g. – 79, 2022. g. – 947 pārbaudes). 2022. gada pārbaudēs (izslēdzot no pārbaužu skaita tās pārbaudes, kurās tika konstatēts, ka darbība nesasniedz C kategorijas piesārņojošas darbības kritērijus vai saimnieciskā darbība ir izbeigta), atbilstība noteikumu prasībām tika konstatēta tikai 39 % (315) operatoriem, bet dažāda veida neatbilstības – 61 % operatoru. Konstatēto visa veida neatbilstību vidū neatbilstības kūtsmēslu uzglabāšanā un apsaimniekošanā sastādīja 43 %, darbības reģistrācijā, atskaišu iesniegšanā un DRN aprēķināšanā – 26,5 % un citas neatbilstības (atkritumu, notekūdeņu, ķīmisko vielu apsaimniekošanā un ūdens resursu ieguvē) – 30,5 %. Augstais identificēto neatbilstību skaits pamato kontroles programmas aktualitāti.Salīdzinot 2023. gadā reģistrēto C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstošo dzīvnieku novietņu datus ar Lauku atbalsta dienesta datiem, tika konstatēts, ka eksistē dzīvnieku novietnes, kuras darbojas bez C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācijas. Ņemot vērā konstatēto, lauksaimnieku kontrole tiks tupināta, to iekļaujot vienotā VVD kontroles kārtībā, kas veidota, balstoties uz risku novērtējumu.2. Esošā situācija emisiju saistību izpildēLatvijas gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NOx, NMGOS, PM2,5 un BC) emisijas laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir ievērojami samazinājušās. Emisiju samazināšanās tendenci galvenokārt noteica tehnoloģiskais progress un kardinālas izmaiņas ražošanā, nevis izmaiņas patērētāju paradumos. Emisiju samazināšanos ir ietekmējušas starptautiskās konvencijas, ES tiesību aktu īstenošana, kā arī valsts tiesību akti un veiktie pasākumi. Savukārt NH3 emisijām šajā periodā bija tendence palielināties, jo lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija netika kompensēta ar emisiju samazināšanas pasākumiem.1. attēls. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt41SO2 emisijas galvenokārt ir samazinājušās kurināmā nomaiņas rezultātā enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecības sektorā, kā arī saistībā ar augstāku prasību noteikšanu izmantojamai degvielai transporta sektorā. NOx emisijas ir samazinājušās galvenokārt no pasākumu ieviešanas transporta sektorā, kā arī enerģijas ražošanas un rūpniecības sektoros, kam par iemeslu ir izmantotā kurināmā apjoma samazinājums un cietā, šķidrā fosilā kurināmā aizstāšana ar dabasgāzi un biomasu, kā arī energoefektivitātes pasākumu ieviešana. NMGOS emisijas samazinājušās, jo īstenoti pasākumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un sadedzināšanas iekārtu nomaiņai mājsaimniecību sektorā. PM2,5 emisiju samazinājums saistāms ar kopējā patērētā kurināmā apjoma samazinājumu enerģētikas sektorā, pasākumiem, kas īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, kā arī tehnoloģiju attīstību autotransporta sektorā (kvēpu filtri). NH3 emisiju palielināšanos noteica lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanās, kas nav pilnā mērā kompensēta ar īstenotiem emisiju samazināšanas pasākumiem.Plāna 2. tabulā ir parādīti emisiju samazināšanas mērķi attiecībā pret bāzes gadu (2005. gads) un faktiskais emisiju samazinājums. Aprēķinātās emisijas 2020., 2021. un 2022. gadam parāda, ka Latvija ir izpildījusi Direktīvā 2016/2284/ES uzskaitītos emisiju samazināšanas mērķus minētajiem gadiem attiecībā uz SO2, NOx, NMGOS un PM2,5 emisijām. Latvija nav izpildījusi noteikto mērķi attiecībā uz NH3 emisijām laika posmam no 2020. līdz 2022. gadam.2. tabula. Nacionālie gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi 2020.2029.gadam (%) un faktiskais samazinājums (%), pret bāzes gaduEmisiju mērķi un faktiskās emisijasSO2NOxNMGOSNH3PM2,5Emisiju samazināšanas mērķis visā laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam-8 %-32 %-27 %-1 %-16 %Emisiju samazināšanas starpmērķis 2025. gadam-27 %-33 %-33 %-1 %- 30 %Emisiju samazināšanas mērķis, sākot no 2030. gada-46%-34%-38%-1%-43%Faktiskās aprēķinātās emisijas 2020. g., salīdzinot ar 2005. g.-59,8 %-34,6 %-35,3 %+6,1 %-38,2 %Faktiskās aprēķinātās emisijas 2021. g., salīdzinot ar 2005. g.-58,4 %-33,5 %-31,4 %+3,9 %-35,3 %Faktiskās aprēķinātās emisijas 2022. g., salīdzinot ar 2005. g.-56,9 %-35,5 %-40,3 %-0,5%-37,3 %2.1. Galvenie emisiju avoti un progress emisiju samazināšanāKatrai gaisu piesārņojošajai vielai var būt gan atšķirīga iedarbība uz kopējo sabiedrības veselību, gan arī šo dažādo vielu emisijas var radīt atšķirīgi avoti. Piemēram, slāpekļa oksīdu galvenais emisiju avots Latvijā ir transports, savukārt smalkajām daļiņām PM2,5 tas ir mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos izmantotās apkures iekārtas. Tādas vielas kā gaistošie organiskie savienojumi galvenokārt rada dažādi rūpnieciskie procesi un ķīmisko vielu izmantošana, savukārt amonjaka galvenais emisiju avots ir lauksaimniecība (skatīt 2. attēlu).2. attēls. Galvenie dažādu gaisu piesārņojošo vielu avoti Latvijā 2022.gadā.Tālākajās nodaļās sniegta informācija par katras no gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NOx, NMGOS, daļiņu PM2,5, NH3 un kvēpi) emisiju izmaiņām Latvijā laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam. Atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām aktuālākie gaisu piesārņojošo vielu emisiju dati pieejami ar divu gadu nobīdi. Piemēram, 2024. gadā pēdējie pieejamie dati tiek sagatavoti par 2022. gadu.2.1.1. Slāpekļa oksīdu emisijasLaika periodā no 2005. līdz 2022. gadam NOx emisiju daudzums (neņemot vērā emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes) ir samazinājies par 35,5 %. 2022. gadā NOx emisiju galvenais avots Latvijā bija autotransports (37 %). Apmēram pusi no autotransporta radītām emisijām veido emisijas no kravas automašīnām un autobusiem, bet pārējās – vieglās automašīnas un vieglās kravas automašīnas. Dīzeļdegvielu izmantojošo vieglo automašīnu īpatsvara straujā palielināšanās (no 40 % līdz 70 %) pēdējos 10 gados radīja negatīvu iespaidu uz emisiju izmaiņu tendenci no vieglajām automašīnām. Otra lielākā NOx emisiju avotu grupa ir pakalpojumu sektora un mājsaimniecību stacionāro un ceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radītās emisijas (23 %). Pakalpojumu sektorā ietilpst kurināmā sadedzināšanas radītās emisijas komerciālajā, sabiedriskajā sektorā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros42. Nākošā nozīmīgā emisiju avotu grupa ir kurināmā sadedzināšana rūpniecības un būvniecības sektorā, kas 2022. gadā veidoja 15,1 % no kopējām emisijām. Enerģijas pārveidošanas sektora43 radītās emisijas sastāda 11 %, bet pārējo transporta veidu (dzelzceļš, vietējā kuģniecība un aviācija) radītās emisijas sastāda 6,4 % no 2022. gada emisijām. Emisiju daudzuma izmaiņas enerģijas pārveidošanas sektorā papildus izmantotam kurināmā veidam un izmantotām tehnoloģijām ietekmē apkures grāddienu skaits gadā (CSAS saražoto un patērēto siltumenerģijas daudzumu) un Latvijas elektroenerģijas stacijās saražotās un importētās elektroenerģijas daudzums.3. attēls. Slāpekļa oksīdu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt (mērķa izpildes novērtēšanā netiek ietvertas lauksaimniecības sektora emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes)Aprēķinātās NOx emisijas 2020.–2022. gadam Latvijā ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020. -2029. gadam.2.1.2. Sēra dioksīda emisijasLaika periodā no 2005. līdz 2022. gadam kopējais SO2 emisiju apjoms ir samazinājies par 56,9 %. Lielākie SO2 emisiju avoti 2022. gadā ir kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās44, kur lielāko daļu no emisijām rada biomasas izmantošana (39,7 %), kā arī enerģijas pārveidošanas sektors (29,9 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (25,9 %).4. attēls. Sēra dioksīda emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, ktIemesls emisiju samazinājumam no kurināmā sadedzināšanas rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektoros, bija kurināmā maiņa. Naftas produktu izmantošana tika aizstāta ar kurināmajiem, kuros ir mazāks sēra saturs, t.i., dabasgāzi un biomasu. Transporta sektorā galvenais samazinājuma iemesls bija stingrāku prasību piemērošana izmantotās degvielas kvalitātei – pieļaujamā sēra satura daudzuma normas samazināšana.Aprēķinātās SO2 emisijas 2020.–2022. gadam Latvijā ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020.–2029. gadam.2.1.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijasKopējās NMGOS emisijas (neņemot vērā emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes) laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir samazinājušās par 40,3 %. NMGOS emisiju galvenais avots Latvijā 2022. gadā ir rūpnieciskie procesi un p …