Zaudējis spēku - Par uzņēmumu ienākuma nodokli

Zaudējis spēku - Par uzņēmumu ienākuma nodokli Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2017. gada 28. jūlija likumu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par uzņēmumu ienākuma nodokli I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā un Zinātniskās darbības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Iekšzemes uzņēmumi — komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". (3) Saistīti uzņēmumi — divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja: 1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi; 2) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šai sabiedrībai nav balsu vairākuma; 3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla, daļu vai paju vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā) pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā): a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei, b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām, c) vai komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder tieši vai netieši vairāk nekā 50 procenti no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības; 4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību (vai komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības) pārvaldes institūcijās; 5) starp šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību) papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī minētās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā. (4) Persona — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji. (5) Ar uzņēmumu saistīta persona - persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā. (6) Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī personālsabiedrības peļņas sadali. (7) Procentu ienākumi (augļi) — ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. (8) Samaksa par intelektuālo īpašumu — jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. (9) Saimnieciskā darbība — darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. (10) Tonnāžas nodoklis — uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk — tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs. (11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) — dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu. (12) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības ir: 1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esoša kuģa, izņemot kuģi, kura neto tonnāžas tilpība ir mazāka par 100 vienībām, izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem; 2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem; 3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus; 4) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana, b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā; 5) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: a) līdztekus kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem minētajiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana, b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi; 6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata; 7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā; 8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem; 9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs; 10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību) atsavināšana. (13) Kuģa ekspluatācijas laiks — taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts kuģa remonta un kuģa brīvguļas laiks, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar tā arestu vai nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ. (14) Saimnieciskās darbības veida nodošana — process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu. Darbības nozare ietver visus tos sabiedrības aktīvus un pasīvus, kas no organizatoriskā viedokļa ir patstāvīgs ekonomiskās darbības veids. (15) Akciju apmaiņa — process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošajai sabiedrībai ir balsu vairākums iegūtajā sabiedrībā. (16) Apvienošana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: 1) viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā; 2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā; 3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas. (17) Sadalīšana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: 1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā; 2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā. (18) Atzīstama atlīdzība naudā — atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības. (19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas ir: 1) Latvijas Republikas rezidents; 2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) ir minēta šā likuma 1.pielikumā, b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu; 3) tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīts par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. (191) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības — sabiedrības, kuras atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 1) vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā; 2) 25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minēta šā likuma 3.pielikumā. (20) Dalībnieks — kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. (21) Akcija — akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē. (22) Juridiskās adreses pārcelšana — process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti. (23) Mātes uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kuras līdzdalības daļa citā komercsabiedrībā pārsniedz 50 procentus vai kurai citā komercsabiedrībā ir balsu vairākums. (24) Meitas uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums. (25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū. (26) Reprezentatīvs automobilis — automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro un kurš ir: 1) vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas [izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks), vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti, jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili]; 2) kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja tas klasificēts par kravas automobili (N1 kategorija), bet pēc būtības ir vieglais automobilis (M1 kategorija). (27) Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi — ieguldījumi nelietotos (jaunos) pamatlīdzekļos [jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un telekomunikāciju un datorprogrammēšanas iekārtas, serveri un datu centru aprīkojums, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (būvju klasifikācijas kods 22) un to palīgiekārtas, kas nodrošina to pilna ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas cikla tehnoloģisko operāciju kopumu], kā arī ieguldījumi ēkās un būvēs, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, klasificētas kā satiksmes un sakaru ēkas (būvju klasifikācijas kods 124), rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas (būvju klasifikācijas kods 125) un transporta būves (būvju klasifikācijas kods 21), atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie ilgtermiņa ieguldījumi izmantojami nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai šā likuma 17.2 panta astotajā daļā norādītajās atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un ir izpildītas šā likuma 17.2 panta ceturtās daļas 4.punktā minētās prasības. (28) Jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas — nelietotas (jaunas) darba mašīnas noteiktu secīgu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai, lai pārveidotu darba priekšmeta (vielas, materiāla, izstrādājuma) īpašības, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnas tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai. Darba mašīnas ir ietaises (mehānismi vai to komplekss), kuru būtiska sastāvdaļa ir jebkura veida izpildsistēmas un vadības sistēma. Tirdzniecības tehnoloģiskās iekārtas šā likuma izpratnē nav ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. (29) Pētniecība un attīstība — radošs darbs, kas sistemātiski tiek veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei un kas atbilst vismaz vienam no šādiem darba veidiem: 1) rūpnieciskie pētījumi — plānoti pētījumi vai kritiska izpēte, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu (preču vai pakalpojumu), tehnoloģiju izstrādei vai būtiskai esošo produktu vai tehnoloģiju uzlabošanai; 2) eksperimentālā izstrādne — zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju kombinēšana, modelēšana vai izmantošana, lai radītu jaunus vai būtiski uzlabotus produktus (preces vai pakalpojumus) vai tehnoloģijas, vai darbības, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus (preces vai pakalpojumus) vai tehnoloģijas. (30) Zinātniskais personāls — zinātnieki, kuri ieguvuši zinātnisko kvalifikāciju (doktora zinātnisko grādu), un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kuri veic pētniecisko darbību, lai iegūtu jaunas zināšanas, produktus, procesus, metodes un sistēmas, kā arī projektu vadītāji, kuri iesaistīti pētniecības darbību zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā. (31) Zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātniskā personāla vadībā piedalās pētnieciskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi laboranti, tehnologi, operatori. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 30.03.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 01.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 2.pants. Nodokļa maksātāji (1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir: 1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti): a) iekšzemes uzņēmumi, b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi; 2) ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk — nerezidenti); 3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk — pastāvīgās pārstāvniecības). (2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā: 1) fiziskās personas; 2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu; 3) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā; 4) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos; 5) privātie pensiju fondi; 6) biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem; 7) reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas; 8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, biedrs — par tam sadalīto atbilstošās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto peļņas daļu. (31) Šā panta trešā daļa attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, ir piemērojama taksācijas periodā, pēc kura rezultātu izvērtēšanas pēctaksācijas periodā attiecīgajai sabiedrībai ir piešķirts atbilstības statuss. Minēto sabiedrību taksācijas perioda izdevumi, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību un nav personificējami, uzskatāmi par biedriem sadalīto peļņas daļu, kas attiecināma uz katram biedram sadalīto attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam. (32) Šā panta 3.1 daļā minētajos izdevumos, kuri attiecināmi uz sabiedrības biedram sadalīto pārpalikuma daļu, neietver: 1) maksājumus, kuri ir ziedojums šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām, ja ievēroti šā likuma 20.1 panta septītajā daļā minētie nosacījumi; 2) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 700 euro un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums nepārsniedz 700 000 euro; 3) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 0,1 procentu no taksācijas perioda neto apgrozījuma un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 700 000 euro; 4) soda naudai, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem. (33) Šā panta trešajā daļā minēto personālsabiedrības biedram — fiziskajai personai — pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu palielina par atbilstošu personālsabiedrības ienākuma daļu, kas gūta no: 1) akciju atsavināšanas, izņemot ienākumu no kapitālsabiedrības akciju atsavināšanas, ja kapitālsabiedrība ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju; 2) personālsabiedrībai noteiktajām dividendēm, izņemot gadījumu, kad dividenžu izmaksātājs ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju; 3) tādu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas, kuri nav valsts vai pašvaldību vērtspapīri (ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām). (4) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (5) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu) (6) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, uzņēmumu ienākuma nodokli ietver kopīgajā mikrouzņēmumu nodoklī saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 25.11.1999., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 12.06.2009., 10.06.2010., 09.08.2010., 06.11.2013., 17.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.) 2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji (1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš: 1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un 2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas 4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas veicamajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas. (2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo, tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai. (3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi. (4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas. 4 (22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.) 3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods (1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. (11) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi. (12) Attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. (2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. (3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. (4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no: 1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu); 11) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma; 12) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem; 2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 10 procenti no atlīdzības summas; 3) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu); 4) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu); 5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu — 5 procenti no šīs atlīdzības summas; 6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu); 7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas. (41) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu) (42) (Izslēgta no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu) (43) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (44) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (45) Šā panta ceturtās daļas 7.punkta izpratnē atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas (izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 6.2 vai 6.3 pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros) Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja taksācijas periodā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā taksācijas periodā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā taksācijas perioda sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā taksācijas periodā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā taksācijas periodā, kurā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumam šo daļu nepiemēro. (46) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (47) Šā panta ceturtās daļas 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu, kā arī maksājumiem par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu. (48) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta ceturtās daļas 2., 5. un 7.punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 15 procentu nodokļa likmi. (5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu) (6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas. (7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu. (8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.2 daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās: 1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu); 2) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu); 3) maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām. (81) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu. (82) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā: 1) no procentu maksājumiem — 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem; 2) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu — 15 procenti no maksājumiem. 3) no ārkārtas dividendēm — 30 procenti no maksājumiem. (9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu. (10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi. (11) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (12) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (13) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (14) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013., 17.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.) II nodaļa Apliekamā ienākuma noteikšana 4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums (1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī — maksātājs) — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem sagatavotajā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, noteiktajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā un citu apvienoto ienākumu pārskatā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. (11) Citiem nodokļa maksātājiem, kuriem nav saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, kā arī tiem, uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā un trešā daļa un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu. (2) Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Norāde uz nodokļa maksātāja peļņas palielināšanu vai samazināšanu turpmāk ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu vai palielināšanu. (4) Apliekamā ienākuma koriģēšanu, to palielinot vai samazinot 6.pantā paredzētajā kārtībā, var veikt tikai tad, ja, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, ir ņemtas vērā šā panta pirmajā daļā minētās summas. Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad koriģēšana tiek veikta attiecībā uz aktīviem, kas ir nodoti vai pārņemti reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas rezultātā. (5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam — ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. (6) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu) (7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu) (8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā). (9) Šā panta normas nav piemērojamas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. (10) Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, uz kurām neattiecas šā likuma 2.panta otrās daļas nosacījumi, piemērojot šā panta 1.1 daļu, apliekamajā ienākumā, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi, neiekļauj no valsts budžeta saņemto finansējumu, Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējumu un ar šā finansējuma realizēšanu saistītos izdevumus. (11) Šā panta pirmajā daļā norādīto koeficientu nepiemēro: 1) ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma sniegšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas saistītas ar labdarību; 11) invalīdu biedrību kapitālsabiedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrību veiktajiem maksājumiem to dibinātājiem, ja par šiem maksājumiem piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide saskaņā ar šā likuma 21.pantu; 2) maksājumiem, kas veicami saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta sniegšanu kredītiestāžu reorganizācijai saistībā ar aktīvu glābšanas pasākumu. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.10.2005., 19.12.2006., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013., 04.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.) 5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi (1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem (izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), ārkārtas dividendes, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. (2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu. (3) Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. (4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. (5) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu. (6) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatācijas izdevumi mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. (7) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta un zemnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētais komersants vai zemnieku saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. (71) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētā kooperatīvā saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar tās noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. (8) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita kredītiestādes veiktos maksājumus par ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas radušies parāda piedziņas procesa laikā, par ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (tai skaitā nokavējuma naudu), kurus parādnieks nav veicis par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, ja tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet par tā norakstīšanu tiek nosūtīta informācija debitoram. (9) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarīšanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirkšanas nolūkos. (10) Šā panta astotā daļa attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurām ir anulēta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai, ja maksājumi tiek veikti par tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kura nodibināta laikā, kad kapitālsabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 23.11.2000., 20.10.2005., 19.12.2006., 14.11.2008., 20.12.2010., 15.12.2011., 07.03.2013., 06.06.2013., 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana (1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par: 1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekciju summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10. un 23.punktā un šā panta ceturtās daļas 21.punktā minētos gadījumus; 2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem; 3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās; 4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. un 5.punktā, astotajā daļā paredzētajām izmaksām (izņemot dividendes) un 8.2 daļā paredzētajām izmaksām (izņemot ārkārtas dividendes), ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, ja no tiem izmaksas brīdī bija jāietur nodoklis saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto, 8.2 un devīto daļu, bet ienākuma izmaksas brīdī to nevarēja ieturēt; 5) 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai; 6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.2 un 9.1 pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās); 7) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu); 8) zaudējumiem, kas radušies no akciju atsavināšanas; 81) zaudējumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, kas nav akcijas; 82) citiem izdevumiem, kas saistīti ar akciju un Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi, atsavināšanu vai glabāšanu taksācijas periodā; 9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās; 10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās; 11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu; 12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"; 13) izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu; 14) nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa nomu; 15) procentu maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa iegādi vai nomu; 16) (izslēgts ar 24.09.2009. likumu); 17) parāda summu, par kuru nodokļa maksātājs nav veicis norēķinus un par kuru preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 7.punktam ir informējis nodokļa maksātāju — debitoru; 18) parāda summu, par kuru saskaņā ar šā likuma 9.1 pantu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: a) parāds nav atgūts triju pirmstaksācijas periodu laikā pēc tam, kad izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, b) parāds neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem, bet izveidotais uzkrājums ir norakstīts pirms šā punkta “a” apakšpunktā minētā termiņa un nav iekļauts ieņēmumos; 19) starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai; 20) ieķīlātā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kurus apmaksājusi kredītiestāde; 21) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sadalīto pārpalikuma daļu, kura ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli; 22) izdevumiem, kas ir saistīti ar šā panta ceturtās daļas 18., 19. un 20.punktā minēto ienākumu gūšanu; 23) peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto izdevumu summu, kurai, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērots šā likuma 6.6 pantā noteiktais koeficients; 24) pētniecības un attīstības izdevumu summas daļu, par kuru jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar šā likuma 6.6 panta ceturto daļu. (2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi. (21) Šā panta pirmās daļas 19.punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs; 2) cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā; 3) cesijas darījums nenotiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu; 4) cesijas darījuma, kas notiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, vērtība atbilst tā tirgus vērtībai. (3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 9.1pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu. (4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina: 1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu, preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summām, 2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai; 3) par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.2 un 9.1 pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem; 4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi; 5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību; 6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu; 61) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums; 7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"; 8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī; 9) par ienākumu no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju; 10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās; 11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai; 12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus; 13) par summām, par kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 17.punktu iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts ar nodokli apliekamais ienākums, bet par kurām nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis norēķinus; 14) par summām, par kurām, saskaņā ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiek dzēstas vai samazinātas kredītsaistības, ja tās ir iekļautas nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā un nav uzrādītas nodokļa maksātāja izdevumos; 15) par ienākumu no to Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas (ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām), kuri nav akcijas; 16) par nokavējuma naudas un soda naudas summu, kas ir dzēsta saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu; 17) par nodokļa maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, pārpalikuma daļu; 18) par augstskolu un koledžu ieņēmumiem, …