Administratīvās atbildības likums

Administratīvās atbildības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Administratīvās atbildības ceļvedis – tiesību akti, par kuru pārkāpšanu persona saucama pie administratīvās atbildības.  Ceļveža videogids  Likuma videoanotācija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Administratīvās atbildības likums A daļa Administratīvās atbildības pamatnoteikumi 1. nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. 2 2. pants. Administratīvās atbildības sistēma (1) Administratīvās atbildības sistēmu veido normatīvie akti, kuros ir noteikti administratīvie pārkāpumi, administratīvie sodi un administratīvo pārkāpumu process. (2) Administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka šis likums. (3) Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. (4) Pašvaldības dome var saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību Pašvaldību likumā paredzētajos gadījumos. (5) Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kuros reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas. (6) Nozares likumā var noteikt papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, starptautisko sadarbību nozares ietvaros, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 3. pants. Likuma spēks telpā (1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu Latvijas teritorijā, ir atbildīga par šo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. (2) Ja administratīvo pārkāpumu Latvijas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājumu par šīs personas saukšanu pie atbildības par administratīvo pārkāpumu izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos. 4 4. pants. Likuma spēks laikā (1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. (2) Normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas. (3) Normatīvajam aktam, kas atzīst rīcību par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav. (4) Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. 5 2. nodaļa Administratīvais pārkāpums 5. pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens (1) Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība. (2) Par administratīvo pārkāpumu nav atzīstama personas rīcība (darbība vai bezdarbība), kurai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet kura izdarīta vai pieļauta apstākļos, kas izslēdz administratīvo atbildību. (3) Administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība. 6 6. pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība (1) Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. (2) Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. 7 7. pants. Juridisko personu administratīvā atbildība (1) Juridisko personu sauc pie administratīvās atbildības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos īpaši paredzētos gadījumos, ja: 1) juridiskā persona nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz to attiecināmu pienākumu; 2) pārkāpumu juridiskās personas interesēs, tās labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros. (2) Persona, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par administratīvo pārkāpumu atbild kā juridiskā persona. 8 8. pants. Amatpersonu administratīvā atbildība (1) Par pārkāpumiem, kurus izdarījusi publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz šo amatpersonu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība. (2) Par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, nozaru likumos noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli. (3) Amatpersonai administratīvo atbildību piemēro kā fiziskajai personai. 9 9. pants. Disciplināratbildības subjektu administratīvās atbildības īpatnības Personas, uz kurām attiecas speciālie disciplināratbildības likumi, šajos speciālajos likumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās atbildības, bet pārējos gadījumos — pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem. 10 10. pants. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi (1) Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, ir galējā nepieciešamība, nepieciešamā aizstāvēšanās, personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, un attaisnojams profesionālais risks. (2) Galējā nepieciešamība ir stāvoklis, kurā persona rīkojas, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud šo vai citu personu, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī valsts vai sabiedrības intereses, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. (3) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir personas rīcība, lai aizsargātu sevi vai citu personu, savas vai citas personas tiesības, kā arī valsts vai sabiedrības intereses no prettiesiska apdraudējuma, nodarot apdraudētājam kaitējumu. Nepieciešamās aizstāvēšanās robeža ir pārkāpta, ja personas rīcība ir acīmredzami nesamērīga ar apdraudējuma raksturu un bīstamību un rezultātā apdraudētājam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams apdraudējuma novēršanai. (4) Personas aizturēšana, radot kaitējumu, ir administratīvo atbildību izslēdzošs apstāklis gadījumā, kad aiztur tādu personu, kura izdara vai ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, un aizturēšanas rezultātā radītais kaitējums nav acīmredzami nesamērīgs ar nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturu. (5) Attaisnojams profesionālais risks ir profesionālās darbības veikšana, radot personai kaitējumu, ja šī darbība veikta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nav iespējams sasniegt citādā veidā. Profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātajām interesēm. Risks nav atzīstams par attaisnojamu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu. 11 11. pants. Personas atbrīvošana no administratīvās atbildības (1) Ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas. (2) Personu var atbrīvot no administratīvās atbildības, ja tā administratīvo pārkāpumu izdarījusi laikā, kad bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tādēļ bija spiesta izdarīt administratīvo pārkāpumu. (3) Personu, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus vai jaunas psihoaktīvas vielas, vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar šo vielu neatļautu lietošanu, atbrīvo no administratīvās atbildības par šo vielu lietošanu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu. (4) Personu, kura nodarbojas ar prostitūciju, var atbrīvot no administratīvās atbildības par pārkāpumiem prostitūcijas ierobežošanas jomā, ja tā piekrīt saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad persona atsakās no sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem vai prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpums tiek konstatēts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas laikā. No administratīvās atbildības par pārkāpumiem prostitūcijas ierobežošanas jomā var atbrīvot personu, kura palīdzējusi: 1) atklāt personas, kuras to piespiedušas nodarboties ar prostitūciju, iesaistījušas prostitūcijā vai izmantojušas prostitūciju iedzīvošanās nolūkā; 2) atklāt personas, kuras, izmantojot prostitūciju, ir pārkāpušas prostitūcijas ierobežošanas jomā noteiktos aizliegumus. 12 12. pants. Nepieskaitāmība Pie administratīvās atbildības nav saucama fiziskā persona, kas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, proti, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast vai vadīt savu darbību. 13 3. nodaļa Administratīvais sods 13. pants. Administratīvā soda mērķis Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. 14 14. pants. Administratīvā soda veidi (1) Par administratīvo pārkāpumu var piemērot šādus sodus: 1) brīdinājumu; 2) naudas sodu; 3) tiesību atņemšanu; 4) tiesību izmantošanas aizliegumu. (2) Brīdinājums un naudas sods ir pamatsodi, bet tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums — papildsodi. 15 15. pants. Brīdinājums Brīdinājums ir personas izdarītā administratīvā pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā. 16 16. pants. Naudas sods (1) Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro. (2) Viena naudas soda vienība ir pieci euro. (3) Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. (4) Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību. (41) Likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 6000 naudas soda vienību. (5) Likumos īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem aviācijas, finanšu, muitas un nodokļu jomā vai valsts regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas) vai iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā, neievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot 30 procentus no finanšu darījuma vērtības (summas) vai 10 procentus no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā. (6) Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā. (7) Pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minimālajam naudas soda apmēram jāatbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, juridiskajām personām — 300 naudas soda vienību. (8) Nepilngadīgajam piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai. (9) Šā panta astoto daļu nepiemēro lietās par pārkāpumiem, kuru speciālais subjekts ir nepilngadīgais. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2023. un 15.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2025.) 17. pants. Tiesību atņemšana (1) Tiesību atņemšana ir personai piešķirto tiesību anulēšana, nosakot tai aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai tiesības nav piešķirtas, tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības. Pēc tiesību atņemšanas termiņa beigām personai tiesības ir jāiegūst no jauna, ievērojot normatīvajos aktos noteikto tiesību piešķiršanas kārtību. (2) Tiesību atņemšanu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem. (3) Šo soda veidu var paredzēt tikai likumā. 18 18. pants. Tiesību izmantošanas aizliegums (1) Tiesību izmantošanas aizliegums ir ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību. Pēc tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa beigām personai tiesības nav jāiegūst no jauna. (2) Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz diviem gadiem. (3) Šo soda veidu var paredzēt tikai likumā. 19 4. nodaļa Administratīvā soda piemērošana 19. pants. Vispārīgie noteikumi soda piemērošanai (1) Sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. (2) Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 20 20. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi (1) Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi: 1) pie atbildības saucamā persona atzinusi un nožēlojusi izdarīto; 2) pie atbildības saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu; 3) pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ; 4) pie atbildības saucamā persona labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas; 5) pārkāpums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē; 6) pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kuras aprūpē ir bērns vecumā līdz vienam gadam. (2) Par atbildību mīkstinošiem var atzīt arī citus apstākļus. 21 21. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi Atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi: 1) prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt; 2) pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo; 3) pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos; 4) pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā; 5) pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes; 6) pārkāpumu izdarījusi personu grupa. 22 22. pants. Administratīvā soda piemērošana par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem (1) Ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. (2) Ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu. 23 23. pants. Administratīvā soda termiņa aprēķināšana Administratīvā soda (tiesību atņemšana, tiesību izmantošanas aizliegums) termiņu aprēķina dienās, mēnešos un gados. 24 24. pants. Administratīvās sodāmības dzēšana (1) Administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai. (2) Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža. (3) Persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods. (4) Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām. 25 25. pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods. 26 26. pants. Administratīvā atbildība atsevišķa ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā (1) Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu. (2) Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai. 27 (21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) B daļa Administratīvā pārkāpuma procesa norise Pirmā sadaļa Administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi 5. nodaļa Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi 27. pants. Vienlīdzības princips Šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību attiecībā uz visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. 28 28. pants. Tiesiskuma princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. 29 29. pants. Nevainīguma prezumpcija Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai. 30 30. pants. Procesuālā taisnīguma princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. 31 31. pants. Tiesības uz objektīvu procesa norisi (1) Amatpersonai, augstākai amatpersonai, tiesnesim, tulkam un ekspertam jāatsakās no piedalīšanās procesā, ja viņš ir personiski ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. (2) Ja amatpersona, augstāka amatpersona, tulks vai eksperts sevi neatstata, personai ir tiesības uz to norādīt, pārsūdzot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. 32 32. pants. Procesuālās ekonomijas princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa (tiesnesis) izvēlas un veic procesuālās darbības tā, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma procesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. 33 33. pants. Tiesības uz aizstāvību (1) Pie atbildības saucamajai personai ir tiesības uz aizstāvību, proti, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. (2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati, ar aizstāvja līdzdalību vai arī pārstāvja starpniecību. 34 34. pants. Tiesības uz atlīdzinājumu (1) Personai, kurai ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu publisko tiesību juridiskās personas rīcību nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas jomā. (2) Personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 35. pants. Procesa valoda (1) Administratīvā pārkāpuma process notiek valsts valodā. (2) Pie administratīvās atbildības saucamajai personai, sodītajai personai, cietušajam, aizskartajam mantas īpašniekam, kā arī lieciniekam tiek nodrošināta iespēja administratīvā pārkāpuma procesā lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību. Tulkojuma nepieciešamību izvērtē un tulka piedalīšanos nodrošina amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. (3) Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja nepieciešams, nodrošina administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros citā valodā saņemto sūdzību tulkojumu valsts valodā. (4) Šā panta nosacījumi par personas tiesībām lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību attiecas arī uz personām, kurām ir dzirdes, runas vai redzes traucējumi. Šādām personām procesu nodrošina tām saprotamā valodā vai veidā, ko persona spēj uztvert. 36 36. pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu var pārsūdzēt, ja tas ir noteikts šajā likumā. 37 37. pants. Personas datu pieejamības ierobežojumi Personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei. 38 38. pants. Informēšana par tehnisko līdzekļu izmantošanu Ja procesuālo darbību veikšanas laikā izmanto tehniskos līdzekļus, amatpersona datu aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par to informē personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā. 39 6. nodaļa Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā 39. pants. Personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā Administratīvā pārkāpuma procesā piedalās šādas personas: 1) procesa dalībnieki: a) pie administratīvās atbildības saucamā persona (turpmāk — pie atbildības saucamā persona), b) sodītā persona, c) cietušais, d) aizskartais mantas īpašnieks, e) iestāde (tiesā); 2) personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu: a) amatpersona, b) augstāka amatpersona, c) tiesa (tiesnesis); 3) citas personas: a) liecinieks, b) eksperts, c) tulks, d) aizstāvis, e) pārstāvis, f) prokurors. 40 40. pants. Pie atbildības saucamā persona (1) Pie atbildības saucamā persona ir fiziskā persona vai juridiskā persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process. (2) Pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona — ar pārstāvja līdzdalību), bet juridiskā persona — ar pārstāvja starpniecību. Pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. 41 41. pants. Pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi (1) Pie atbildības saucamajai personai ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) sniegt paskaidrojumus; 4) lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, kā arī izmantot tulka palīdzību, ja šī persona neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 5) zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības; 6) izteikt lūgumus; 7) iesniegt pierādījumus; 8) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu; 9) īstenot aizstāvību ar pašas izvēlēta aizstāvja līdzdalību; 10) atsaukt aizstāvja iesniegtu sūdzību vai pieteikumu vai izteiktu lūgumu. (2) Pie atbildības saucamajai personai ir šādi pienākumi: 1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā; 2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 4) pārtraukt pārkāpumu, par kuru tā tiek saukta pie atbildības; 5) ievērot piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 42. pants. Sodītā persona Sodītā persona ir persona, par kuru ir pieņemts un stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu. 43 43. pants. Cietušais (1) Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un attiecībā uz kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu. (2) Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. (3) Cietušais savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. 44 44. pants. Cietušā tiesības un pienākumi (1) Cietušajam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 4) neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība; 5) izteikt lūgumus; 6) iesniegt pierādījumus; 7) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. (2) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi. (3) Cietušajam ir šādi pienākumi: 1) savu iespēju robežās darīt visu, lai novērstu vai samazinātu viņam radītā kaitējuma apmēru; 2) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā; 3) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu; 4) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 5) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 6) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā. 45 45. pants. Aizskartais mantas īpašnieks (1) Aizskartais mantas īpašnieks ir mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs, kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas vai atņemtas administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros un kurš nav pie atbildības saucamā persona. (2) Aizskartajam mantas īpašniekam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar lēmumiem, kas attiecas uz rīcību ar mantu, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja aizskartais mantas īpašnieks neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 4) izteikt lūgumus; 5) iesniegt pierādījumus; 6) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu daļā par rīcību ar mantu. (3) Aizskartajam mantas īpašniekam ir šādi pienākumi: 1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā un ievērot noteikto kārtību izmeklēšanas darbību veikšanas laikā; 2) sniegt tikai patiesas liecības; 3) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 4) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā. 46 46. pants. Amatpersona (1) Amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. (2) Šā likuma normas, kas regulē amatpersonas darbību, attiecas arī uz koleģiālo institūciju. 47 47. pants. Augstāka amatpersona Augstāka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli. 48 48. pants. Tiesa (tiesnesis) Administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību. 49 49. pants. Liecinieks (1) Liecinieks ir persona, kura uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā. (2) Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma liecinieks ierodas norādītajā vietā un laikā un sniedz liecības, paziņojot visu viņam administratīvā pārkāpuma lietā zināmo un atbildot uz jautājumiem. (3) Lieciniekam izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības. Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta apliecinājumu, ka viņš ir brīdināts par kriminālatbildību. Šo apliecinājumu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai. (4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā administratīvā pārkāpuma lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību. (5) Nepilngadīgās personas nopratināšana izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam. (6) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai un ja tas nekaitē nepilngadīgās personas interesēm, nepilngadīgās personas nopratināšanas laikā pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas lēmuma no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietas var izraidīt jebkuru procesa dalībnieku un klātesošu personu. Pēc nepilngadīgā nopratināšanas viņa liecību nolasa un ļauj ar bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga starpniecību uzdot nepilngadīgajam jautājumus un saņemt atbildes uz tiem. 50 50. pants. Liecinieka tiesības un pienākumi (1) Lieciniekam ir šādas tiesības: 1) zināt, kādā procesā viņš uzaicināts liecināt un kādai amatpersonai sniedz ziņas; 2) saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, liecību fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību valodā, kurā viņš spēj sazināties, un, ja nepieciešams, izmantot tulka palīdzību; 3) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kurā viņš spēj sazināties; 4) neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. (2) Lieciniekam ir šādi pienākumi: 1) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu; 2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 4) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībās, kā arī ievērot noteikto kārtību izmeklēšanas darbību veikšanas laikā; 5) neizpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu liecinieks ir īpaši brīdināts. 51 51. pants. Eksperts (1) Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, uzaicina ekspertu, ja ir nepieciešamas speciālas zināšanas attiecīgajā nozarē. (2) Par ekspertu var būt Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. (3) Ekspertam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kuri attiecas uz ekspertīzes priekšmetu; 2) lūgt, lai viņam izsniedz atzinuma sniegšanai nepieciešamos papildmateriālus; 3) ar amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas atļauju uzdot pie atbildības saucamajai personai, cietušajam un lieciniekiem jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu; 4) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. (4) Ja par ekspertu uzaicinātā persona nav Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, ekspertam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par nepamatotu atteikšanos sniegt atzinumu vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības. 52 52. pants. Tulks (1) Ja administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai rodas nepieciešamība pēc tādas valodas zināšanām, kura nav valsts valoda, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina administratīvā pārkāpuma lietā personu, kura prot attiecīgo valodu, — tulku. Administratīvā pārkāpuma lietā var uzaicināt vairākus tulkus, vai, ja amatpersona vai augstāka amatpersona prot attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu. (2) Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma tulks ierodas norādītajā vietā un laikā un veic viņam uzdoto tulkojumu. (3) Tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu. 53 53. pants. Aizstāvis (1) Aizstāvis sniedz juridisko palīdzību pie atbildības saucamajai personai. (2) Par aizstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota. Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. (3) Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Zvērināta advokāta kā aizstāvja tiesības piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā apliecina orderis. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestādē doto mutvārdu pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta. Tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. (4) Aizstāvim doto pilnvarojumu katrā laikā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Amatpersona vai augstāka amatpersona mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā. (5) Aizstāvim ir tiesības atteikties no aizstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pie atbildības saucamajai personai un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai. (6) Par aizstāvja nepieciešamību nepilngadīgai personai lemj tās pārstāvis. (7) Aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja: 1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar pie atbildības saucamās personas interesēm; 2) pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība; 3) viņš agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu; 4) viņš šajā lietā ir liecinieks vai cietušais. (8) Ja aizstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt viņam noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. 54 53.1 pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi (1) Aizstāvim ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas viedokli (piemēram, izteikt attieksmi pret administratīvo pārkāpumu vai sniegt paskaidrojumu). (2) Aizstāvim ir tiesības atsaukt iesniegto sūdzību vai pieteikumu vai izteikto lūgumu tikai gadījumā, kad pie atbildības saucamā persona vai sodītā persona tam rakstveidā piekritusi. 55 (21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 54. pants. Pārstāvis (1) Pārstāvis ir persona, kas uz likuma vai līguma pamata rīkojas pārstāvamās personas – juridiskās personas, cietušā, aizskartā mantas īpašnieka, nepilngadīgas personas vai pie atbildības saucamās personas — publisko tiesību juridiskās personas amatpersonas vārdā. (2) Par pārstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota. (3) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Amatpersona vai augstāka amatpersona šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. (4) Juridiskās personas vai iestādes pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi. (5) Pilnvarojums dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt procesuālās darbības. Procesuālo darbību apjomu norāda pilnvarā. (6) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros. (7) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Amatpersona vai augstāka amatpersona mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā. (8) Pārstāvim ir tiesības atteikties no pārstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai. (9) Pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja: 1) šajā lietā viņš ir pārstāvējis personu, kuras intereses ir pretrunā ar pārstāvamā interesēm; 2) pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība; 3) viņš agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu; 4) viņš šajā lietā ir liecinieks vai cietušais. (10) Ja pārstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt viņam noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. 56 55. pants. Nepilngadīgā pārstāvis (1) Par nepilngadīgās personas pārstāvi prioritārā secībā var būt: 1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (vecāki, aizbildņi, audžuģimene, bērnu aprūpes iestādes pilnvarota persona); 2) viens no vecvecākiem; 3) pilngadīgs brālis vai māsa; 4) bērnu tiesību aizsardzības iestādes pārstāvis. (2) Ja likumiskais pārstāvis nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt nepilngadīgās personas intereses, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa pieaicina citu pārstāvi, ņemot vērā konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgās personas intereses un ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto prioritāro secību. 57 56. pants. Prokurors Prokurors ir tiesīgs: 1) uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu; 2) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem; 3) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 4) iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un lēmumu, kas pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; 5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības. 58 7. nodaļa Procesuālie termiņi 57. pants. Procesuālā termiņa noteikšana Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt. 59 58. pants. Procesuālā termiņa sākums (1) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu. (2) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. 60 59. pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās (1) Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena. (2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. (3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā. (4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība izpildāma iestādē vai tiesā, termiņš beidzas tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu. 61 60. pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, amatpersonas, augstākas amatpersonas, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. 62 61. pants. Procesuālā termiņa apturēšana Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. 63 62. pants. Procesuālā termiņa pagarināšana (1) Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteikto termiņu var pagarināt pēc personas motivēta lūguma. (2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa beigām. (3) Likumā noteiktais termiņš nav pagarināms. 64 63. pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana (1) Nokavētu procesuālo termiņu var atjaunot amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa pēc tās personas motivēta lūguma, kura piedalās procesā, ja amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. (2) Atjaunojot nokavēto termiņu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. 65 64. pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība (1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tai amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. (2) Lūgumu izskata rakstveida procesā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. (3) Amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no atteikuma paziņošanas dienas. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Augstākas amatpersonas lēmums nav pārsūdzams. 66 8. nodaļa Procesuālās sankcijas 65. pants. Procesuālo sankciju piemērošana administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai Ja personas, kas piedalās procesā, traucē procesa gaitu vai nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa tām var piemērot procesuālās sankcijas. 67 66. pants. Procesuālo sankciju veidi Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros var piemērot šādas procesuālās sankcijas: 1) piezīmi; 2) izraidīšanu no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas; 3) piespiedu naudu. 68 67. pants. Piezīme (1) Personai, kura traucē kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, izsaka piezīmi. (2) Piezīmi var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. 69 68. pants. Izraidīšana no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas (1) Ja procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks atkārtoti traucē kārtību, viņu var izraidīt no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas. Ja no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas izraidīta pie atbildības saucamā persona, tai jādod iespēja sniegt paskaidrojumu par administratīvā pārkāpuma lietu. (2) Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt arī bez piezīmes izteikšanas. 70 69. pants. Piespiedu nauda (1) Piespiedu naudas apmēru nosaka naudas soda vienībās. Personai var piemērot piespiedu naudu līdz 40 naudas soda vienībām. (11) Piespiedu naudu nepiemēro nepilngadīgajam. (2) Lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu pieņem rakstveidā. (3) Piespiedu naudas labprātīgas samaksas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņots lēmums par piespiedu naudas piemērošanu. (4) Persona, kurai ir piemērota piespiedu nauda, 10 darbdienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas dienas var iesniegt amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, kas piemērojusi piespiedu naudu, motivētu lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas. Amatpersonas, augstākas amatpersonas un tiesas lēmums nav pārsūdzams. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9. nodaļa Procesuālie piespiedu līdzekļi 70. pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi Administratīvā pārkāpuma procesā var piemērot šādus procesuālos piespiedu līdzekļus: 1) administratīvo aizturēšanu; 2) atstādināšanu no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas un gaisa kuģu pilotēšanas; 3) tiesību izmantošanas apturēšanu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 71. pants. Administratīvā aizturēšana (1) Administratīvo aizturēšanu piemēro gadījumos, kad ir nepieciešams noskaidrot pie atbildības saucamās personas identitāti vai pārtraukt administratīvo pārkāpumu un persona nereaģē uz aicinājumu pārtraukt pārkāpumu. (2) Administratīvi aizturēt personu var: 1) policijas amatpersonas; 2) Valsts robežsardzes amatpersonas; 3) Nodokļu un muitas policijas amatpersonas; 4) Valsts vides dienesta amatpersonas; 5) Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas; 6) Valsts meža dienesta amatpersonas; 7) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku amatpersonas, kuras pilda krasta apsardzes funkcijas; 8) Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija; 9) Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. (3) Pēc aizturēšanas amatpersona nekavējoties informē aizturēto personu par tās tiesībām. (4) Aizturētajai personai ir tiesības: 1) uzaicināt aizstāvi; 2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo tās tuviniekam, mācību iestādei vai darba devējam. Par nepilngadīgas personas aizturēšanu obligāti paziņo tās pārstāvim; 3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem; 4) izteikt savu viedokli par aizturēšanas pamatotību. (5) Aizturēt personu drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Personas aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža. Personai, kas atradusies alkoholisko dzērienu ietekmē vai reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad persona spēj adekvāti uztvert notiekošo. (6) Aizturēšanas protokolu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2023. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Grozījums otrās daļas 3. punktā par vārdu "Valsts ieņēmumu dienesta" aizstāšanu ar vārdiem "Nodokļu un muitas policijas" stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu) 72. pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas, kā arī gaisa kuģu pilotēšanas (1) Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī kuģa vadītāju un gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekli, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, atstādina no transportlīdzekļa vadīšanas, kuģa vadīšanas vai gaisa kuģa pilotēšanas un veic alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā vai medicīnisko pārbaudi, lai konstatētu, vai viņš ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā. (2) No transportlīdzekļa vai kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai kuģi vada bez attiecīgās kategorijas vadīšanas tiesībām. (3) No gaisa kuģa pilotēšanas atstādina arī personu, kas pilotē bez attiecīgās civilās aviācijas personāla apliecības un kvalifikācijas atzīmes. (4) Lēmumu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. 74 73. pants. Tiesību izmantošanas apturēšana (1) Lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, personai var piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību. Šo procesuālo piespiedu līdzekli — tiesību izmantošanas apturēšanu — var piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. (2) Piemērojot tiesību izmantošanas apturēšanu, amatpersona izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja šis dokuments personai ir klāt. (3) Lēmumu par tiesību izmantošanas apturēšanu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. (4) Lēmumu par tiesību izmantošanas apturēšanu izpilda nekavējoties saskaņā ar šajā likumā noteikto papildsodu izpildes kārtību. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 74. pants. Piespiedu atvešana uz tiesu (1) Lai nodrošinātu procesa dalībnieka, liecinieka vai eksperta piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas aicinājuma, attiecīgajai personai var piemērot piespiedu atvešanu. (2) Lēmumā par piespiedu atvešanu norāda, kas, kur, kad un kādā nolūkā jāatved un kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana. 76 10. nodaļa Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana 75. pants. Procesuālie izdevumi (1) Procesuālie izdevumi ir: 1) summas, ko izmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības veikšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni; 2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu; 3) samaksa ekspertiem un tulkiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus; 4) summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju; 5) summas, kas izlietotas ekspertīzes veikšanai vai kompetentās iestādes atzinuma sagatavošanai; 6) summas, kas saistītas ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. 77 76. pants. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums (1) Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz sodīto personu. (2) No valsts vai pašvaldības līdzekļiem procesuālos izdevumus sedz: 1) ja ar galīgo nolēmumu persona nav sodīta; 2) ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga; 21) ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir nepilngadīga; 3) par tulka darbu. (3) Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 11. nodaļa Procesuālie dokumenti 77. pants. Lēmums (1) Lēmumu pieņem šajā likumā noteiktajos gadījumos, un tajā norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 3) lēmuma pieņēmēja vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru viņš pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu); 4) ziņas par personu, kuru lēmums skar, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi (ja tāds ir); 5) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu; 6) nolēmumu; 7) informāciju par lēmuma pārsūdzēšanu; 8) citas nepieciešamās ziņas. (2) Vairākus lēmumus var apvienot vienā procesuālajā dokumentā. 79 78. pants. Procesuālās darbības protokols (1) Procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbību veikšanu un iegūtos pierādījumus, kā arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu. Vienā protokolā var fiksēt vairākas procesuālās darbības. Procesuālās darbības protokolā var ietvert lēmumu. (2) Procesuālās darbības protokolā norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) protokola sastādīšanas laiku un vietu; 3) protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru viņš pārstāv, un amatu; 4) ziņas par personu, uz kuru procesuālās darbības protokols attiecas, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi; 5) veicamo darbību (izmeklēšanas darbību vai procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu) un darbības veikšanas tiesisko pamatu; 6) informāciju par tehnisko līdzekļu izmantošanu; 7) pierādījumus (ja tādi ir); 8) informāciju par veiktās darbības pārsūdzēšanu, ja tā ir pārsūdzama; 9) citas nepieciešamās ziņas, tai skaitā personas piezīmes, ja tādas ir izteiktas. (3) Procesuālās darbības protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un persona, uz kuru tas attiecas un kura piedalās procesuālās darbības veikšanā. Ja persona atsakās parakstīt procesuālās darbības protokolu, par to protokolā izdara attiecīgu ierakstu. Persona procesuālās darbības protokolu neparaksta, ja tā procesuālajā darbībā piedalās attālināti. 80 79. pants. Pavēste (1) Pavēste ir dokuments, ar kuru amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina personu piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā. (2) Pavēstē norāda: 1) ziņas par aicināmo personu; 2) aicināmās personas statusu procesā; 3) iestādes vai tiesas nosaukumu un adresi; 4) amatpersonas uzvārdu, amatu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi; 5) ierašanās laiku un vietu; 6) personas uzaicināšanas iemeslu; 7) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā; 8) neierašanās sekas. (3) Pavēsti paziņo tādā veidā, lai adresāts to saņem vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai procesuālās darbības veikšanas. (4) Personas pienākums ir pieņemt pavēsti. (5) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis procesuālās darbības veikšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. (6) Pavēsti nesagatavo, ja personai ir paziņots par nepieciešamību piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā, attiecīgu informāciju iekļaujot lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai paziņojot šo informāciju citā veidā. 81 80. pants. Procesuālajā dokumentā par personu norādāmās ziņas Lēmumā, kā arī citā procesuālajā dokumentā norāda šādas ziņas par personu: 1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam — dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, — norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), tālruņa numuru, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likumu; 2) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī ziņas par juridiskās personas pārstāvi; 3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. 82 81. pants. Dokumentu paziņošana (1) Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu. (11) Dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc paziņojuma par dokumenta pieejamību nosūtīšanas uz valsts informācijas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi vai uz oficiālās elektroniskās adreses kontu dokumenta pieejamības nodrošināšanai. (12) Persona valsts informācijas sistēmā var atteikties no vienlaicīgas dokumenta pieejamības nodrošināšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā. (2) Dokumentus paziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts cits termiņš. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 82. pants. Dokumentu glabāšana administratīvā pārkāpuma lietā No administratīvā pārkāpuma p …