Administratīvās atbildības likums

(1)Administratīvās atbildības sistēmu veido normatīvie akti, kuros ir noteikti administratīvie pārkāpumi, administratīvie sodi un administratīvo pārkāpumu process.

(2)Administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka šis likums.

(3)Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

(4)Pašvaldības dome var saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību Pašvaldību likumā paredzētajos gadījumos.

(5)Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kuros reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas.

(6)Nozares likumā var noteikt papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, starptautisko sadarbību nozares ietvaros, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 3. pants. Likuma spēks telpā

(1)Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu Latvijas teritorijā, ir atbildīga par šo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2)Ja administratīvo pārkāpumu Latvijas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājumu par šīs personas saukšanu pie atbildības par administratīvo pārkāpumu izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos. 4 4. pants. Likuma spēks laikā

(1)Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

(2)Normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3)Normatīvajam aktam, kas atzīst rīcību par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.

(4)Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. 5 2. nodaļa Administratīvais pārkāpums 5. pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

(1)Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

(2)Par administratīvo pārkāpumu nav atzīstama personas rīcība (darbība vai bezdarbība), kurai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet kura izdarīta vai pieļauta apstākļos, kas izslēdz administratīvo atbildību.

(3)Administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība. 6 6. pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība

(1)Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu.

(2)Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. 7 7. pants. Juridisko personu administratīvā atbildība

(1)Juridisko personu sauc pie administratīvās atbildības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos īpaši paredzētos gadījumos, ja: 1) juridiskā persona nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz to attiecināmu pienākumu; 2) pārkāpumu juridiskās personas interesēs, tās labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.

(2)Persona, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par administratīvo pārkāpumu atbild kā juridiskā persona. 8 8. pants. Amatpersonu administratīvā atbildība

(1)Par pārkāpumiem, kurus izdarījusi publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz šo amatpersonu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība.

(2)Par pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona, nozaru likumos noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli.

(3)Amatpersonai administratīvo atbildību piemēro kā fiziskajai personai. 9

1. pants. Disciplināratbildības subjektu administratīvās atbildības īpatnības Personas, uz kurām attiecas speciālie disciplināratbildības likumi, šajos speciālajos likumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās atbildības, bet pārējos gadījumos — pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem. 10
2. pants. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi

(1)Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, ir galējā nepieciešamība, nepieciešamā aizstāvēšanās, personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, un attaisnojams profesionālais risks.

(2)Galējā nepieciešamība ir stāvoklis, kurā persona rīkojas, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud šo vai citu personu, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī valsts vai sabiedrības intereses, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

(3)Nepieciešamā aizstāvēšanās ir personas rīcība, lai aizsargātu sevi vai citu personu, savas vai citas personas tiesības, kā arī valsts vai sabiedrības intereses no prettiesiska apdraudējuma, nodarot apdraudētājam kaitējumu. Nepieciešamās aizstāvēšanās robeža ir pārkāpta, ja personas rīcība ir acīmredzami nesamērīga ar apdraudējuma raksturu un bīstamību un rezultātā apdraudētājam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

(4)Personas aizturēšana, radot kaitējumu, ir administratīvo atbildību izslēdzošs apstāklis gadījumā, kad aiztur tādu personu, kura izdara vai ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, un aizturēšanas rezultātā radītais kaitējums nav acīmredzami nesamērīgs ar nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturu.

(5)Attaisnojams profesionālais risks ir profesionālās darbības veikšana, radot personai kaitējumu, ja šī darbība veikta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nav iespējams sasniegt citādā veidā. Profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātajām interesēm. Risks nav atzīstams par attaisnojamu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu. 11 11. pants. Personas atbrīvošana no administratīvās atbildības

(1)Ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.

(2)Personu var atbrīvot no administratīvās atbildības, ja tā administratīvo pārkāpumu izdarījusi laikā, kad bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tādēļ bija spiesta izdarīt administratīvo pārkāpumu.

(3)Personu, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus vai jaunas psihoaktīvas vielas, vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar šo vielu neatļautu lietošanu, atbrīvo no administratīvās atbildības par šo vielu lietošanu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

(4)Personu, kura nodarbojas ar prostitūciju, var atbrīvot no administratīvās atbildības par pārkāpumiem prostitūcijas ierobežošanas jomā, ja tā piekrīt saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad persona atsakās no sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem vai prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpums tiek konstatēts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas laikā. No administratīvās atbildības par pārkāpumiem prostitūcijas ierobežošanas jomā var atbrīvot personu, kura palīdzējusi: 1) atklāt personas, kuras to piespiedušas nodarboties ar prostitūciju, iesaistījušas prostitūcijā vai izmantojušas prostitūciju iedzīvošanās nolūkā; 2) atklāt personas, kuras, izmantojot prostitūciju, ir pārkāpušas prostitūcijas ierobežošanas jomā noteiktos aizliegumus. 12

1. pants. Nepieskaitāmība Pie administratīvās atbildības nav saucama fiziskā persona, kas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, proti, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast vai vadīt savu darbību. 13
2. nodaļa Administratīvais sods
3. pants. Administratīvā soda mērķis Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. 14
4. pants. Administratīvā soda veidi

(1)Par administratīvo pārkāpumu var piemērot šādus sodus: 1) brīdinājumu; 2) naudas sodu; 3) tiesību atņemšanu; 4) tiesību izmantošanas aizliegumu.

(2)Brīdinājums un naudas sods ir pamatsodi, bet tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums — papildsodi. 15

1. pants. Brīdinājums Brīdinājums ir personas izdarītā administratīvā pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā. 16
2. pants. Naudas sods

(1)Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro.

(2)Viena naudas soda vienība ir pieci euro.

(3)Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības.

(4)Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību.

(41)Likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 6000 naudas soda vienību.

(5)Likumos īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem aviācijas, finanšu, muitas un nodokļu jomā vai valsts regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas) vai iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā, neievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot 30 procentus no finanšu darījuma vērtības (summas) vai 10 procentus no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā.

(6)Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā.

(7)Pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minimālajam naudas soda apmēram jāatbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, juridiskajām personām — 300 naudas soda vienību.

(8)Nepilngadīgajam piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai.

(9)Šā panta astoto daļu nepiemēro lietās par pārkāpumiem, kuru speciālais subjekts ir nepilngadīgais. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2023. un 15.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2025.) 17. pants. Tiesību atņemšana

(1)Tiesību atņemšana ir personai piešķirto tiesību anulēšana, nosakot tai aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai tiesības nav piešķirtas, tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības. Pēc tiesību atņemšanas termiņa beigām personai tiesības ir jāiegūst no jauna, ievērojot normatīvajos aktos noteikto tiesību piešķiršanas kārtību.

(2)Tiesību atņemšanu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem.

(3)Šo soda veidu var paredzēt tikai likumā. 18 18. pants. Tiesību izmantošanas aizliegums

(1)Tiesību izmantošanas aizliegums ir ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību. Pēc tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa beigām personai tiesības nav jāiegūst no jauna.

(2)Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz diviem gadiem.

(3)Šo soda veidu var paredzēt tikai likumā. 19

1. nodaļa Administratīvā soda piemērošana
2. pants. Vispārīgie noteikumi soda piemērošanai

(1)Sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu.

(2)Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 20 20. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi

(1)Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi: 1) pie atbildības saucamā persona atzinusi un nožēlojusi izdarīto; 2) pie atbildības saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu; 3) pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ; 4) pie atbildības saucamā persona labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas; 5) pārkāpums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē; 6) pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kuras aprūpē ir bērns vecumā līdz vienam gadam.

(2)Par atbildību mīkstinošiem var atzīt arī citus apstākļus. 21

1. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi Atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi: 1) prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt; 2) pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo; 3) pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos; 4) pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā; 5) pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes; 6) pārkāpumu izdarījusi personu grupa. 22
2. pants. Administratīvā soda piemērošana par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem

(1)Ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

(2)Ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu. 23

1. pants. Administratīvā soda termiņa aprēķināšana Administratīvā soda (tiesību atņemšana, tiesību izmantošanas aizliegums) termiņu aprēķina dienās, mēnešos un gados. 24
2. pants. Administratīvās sodāmības dzēšana

(1)Administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai.

(2)Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža.

(3)Persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods.

(4)Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām. 25

1. pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods. 26
2. pants. Administratīvā atbildība atsevišķa ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā

(1)Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu.

(2)Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai. 27 (21.11.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) B daļa Administratīvā pārkāpuma procesa norise Pirmā sadaļa Administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi
2. nodaļa Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi
3. pants. Vienlīdzības princips Šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību attiecībā uz visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. 28
4. pants. Tiesiskuma princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. 29
5. pants. Nevainīguma prezumpcija Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai. 30
6. pants. Procesuālā taisnīguma princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. 31
7. pants. Tiesības uz objektīvu procesa norisi

(1)Amatpersonai, augstākai amatpersonai, tiesnesim, tulkam un ekspertam jāatsakās no piedalīšanās procesā, ja viņš ir personiski ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2)Ja amatpersona, augstāka amatpersona, tulks vai eksperts sevi neatstata, personai ir tiesības uz to norādīt, pārsūdzot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. 32

1. pants. Procesuālās ekonomijas princips Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa (tiesnesis) izvēlas un veic procesuālās darbības tā, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma procesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. 33
2. pants. Tiesības uz aizstāvību

(1)Pie atbildības saucamajai personai ir tiesības uz aizstāvību, proti, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2)Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati, ar aizstāvja līdzdalību vai arī pārstāvja starpniecību. 34 34. pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

(1)Personai, kurai ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu publisko tiesību juridiskās personas rīcību nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas jomā.

(2)Personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 35. pants. Procesa valoda

(1)Administratīvā pārkāpuma process notiek valsts valodā.

(2)Pie administratīvās atbildības saucamajai personai, sodītajai personai, cietušajam, aizskartajam mantas īpašniekam, kā arī lieciniekam tiek nodrošināta iespēja administratīvā pārkāpuma procesā lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību. Tulkojuma nepieciešamību izvērtē un tulka piedalīšanos nodrošina amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa.

(3)Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja nepieciešams, nodrošina administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros citā valodā saņemto sūdzību tulkojumu valsts valodā.

(4)Šā panta nosacījumi par personas tiesībām lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību attiecas arī uz personām, kurām ir dzirdes, runas vai redzes traucējumi. Šādām personām procesu nodrošina tām saprotamā valodā vai veidā, ko persona spēj uztvert. 36

1. pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu var pārsūdzēt, ja tas ir noteikts šajā likumā. 37
2. pants. Personas datu pieejamības ierobežojumi Personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei. 38
3. pants. Informēšana par tehnisko līdzekļu izmantošanu Ja procesuālo darbību veikšanas laikā izmanto tehniskos līdzekļus, amatpersona datu aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par to informē personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā. 39
4. nodaļa Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā
5. pants. Personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā Administratīvā pārkāpuma procesā piedalās šādas personas: 1) procesa dalībnieki: a) pie administratīvās atbildības saucamā persona (turpmāk — pie atbildības saucamā persona), b) sodītā persona, c) cietušais, d) aizskartais mantas īpašnieks, e) iestāde (tiesā); 2) personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu: a) amatpersona, b) augstāka amatpersona, c) tiesa (tiesnesis); 3) citas personas: a) liecinieks, b) eksperts, c) tulks, d) aizstāvis, e) pārstāvis, f) prokurors. 40
6. pants. Pie atbildības saucamā persona

(1)Pie atbildības saucamā persona ir fiziskā persona vai juridiskā persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

(2)Pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona — ar pārstāvja līdzdalību), bet juridiskā persona — ar pārstāvja starpniecību. Pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. 41 41. pants. Pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi

(1)Pie atbildības saucamajai personai ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) sniegt paskaidrojumus; 4) lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, kā arī izmantot tulka palīdzību, ja šī persona neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 5) zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības; 6) izteikt lūgumus; 7) iesniegt pierādījumus; 8) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu; 9) īstenot aizstāvību ar pašas izvēlēta aizstāvja līdzdalību; 10) atsaukt aizstāvja iesniegtu sūdzību vai pieteikumu vai izteiktu lūgumu.

(2)Pie atbildības saucamajai personai ir šādi pienākumi: 1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā; 2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 4) pārtraukt pārkāpumu, par kuru tā tiek saukta pie atbildības; 5) ievērot piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 42. pants. Sodītā persona Sodītā persona ir persona, par kuru ir pieņemts un stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu. 43 43. pants. Cietušais

(1)Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un attiecībā uz kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu.

(2)Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3)Cietušais savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. 44 44. pants. Cietušā tiesības un pienākumi

(1)Cietušajam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 4) neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība; 5) izteikt lūgumus; 6) iesniegt pierādījumus; 7) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

(2)Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi.

(3)Cietušajam ir šādi pienākumi: 1) savu iespēju robežās darīt visu, lai novērstu vai samazinātu viņam radītā kaitējuma apmēru; 2) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā; 3) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu; 4) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 5) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 6) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā. 45 45. pants. Aizskartais mantas īpašnieks

(1)Aizskartais mantas īpašnieks ir mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs, kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas vai atņemtas administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros un kurš nav pie atbildības saucamā persona.

(2)Aizskartajam mantas īpašniekam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar lēmumiem, kas attiecas uz rīcību ar mantu, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 3) lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja aizskartais mantas īpašnieks neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process; 4) izteikt lūgumus; 5) iesniegt pierādījumus; 6) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu daļā par rīcību ar mantu.

(3)Aizskartajam mantas īpašniekam ir šādi pienākumi: 1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā un ievērot noteikto kārtību izmeklēšanas darbību veikšanas laikā; 2) sniegt tikai patiesas liecības; 3) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 4) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā. 46 46. pants. Amatpersona

(1)Amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(2)Šā likuma normas, kas regulē amatpersonas darbību, attiecas arī uz koleģiālo institūciju. 47

1. pants. Augstāka amatpersona Augstāka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli. 48
2. pants. Tiesa (tiesnesis) Administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību. 49
3. pants. Liecinieks

(1)Liecinieks ir persona, kura uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.

(2)Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma liecinieks ierodas norādītajā vietā un laikā un sniedz liecības, paziņojot visu viņam administratīvā pārkāpuma lietā zināmo un atbildot uz jautājumiem.

(3)Lieciniekam izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības. Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta apliecinājumu, ka viņš ir brīdināts par kriminālatbildību. Šo apliecinājumu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.

(4)Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā administratīvā pārkāpuma lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību.

(5)Nepilngadīgās personas nopratināšana izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam.

(6)Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai un ja tas nekaitē nepilngadīgās personas interesēm, nepilngadīgās personas nopratināšanas laikā pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas lēmuma no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietas var izraidīt jebkuru procesa dalībnieku un klātesošu personu. Pēc nepilngadīgā nopratināšanas viņa liecību nolasa un ļauj ar bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga starpniecību uzdot nepilngadīgajam jautājumus un saņemt atbildes uz tiem. 50 50. pants. Liecinieka tiesības un pienākumi

(1)Lieciniekam ir šādas tiesības: 1) zināt, kādā procesā viņš uzaicināts liecināt un kādai amatpersonai sniedz ziņas; 2) saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, liecību fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību valodā, kurā viņš spēj sazināties, un, ja nepieciešams, izmantot tulka palīdzību; 3) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kurā viņš spēj sazināties; 4) neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(2)Lieciniekam ir šādi pienākumi: 1) sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu; 2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi; 3) paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā; 4) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībās, kā arī ievērot noteikto kārtību izmeklēšanas darbību veikšanas laikā; 5) neizpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu liecinieks ir īpaši brīdināts. 51 51. pants. Eksperts

(1)Amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, uzaicina ekspertu, ja ir nepieciešamas speciālas zināšanas attiecīgajā nozarē.

(2)Par ekspertu var būt Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas.

(3)Ekspertam ir šādas tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kuri attiecas uz ekspertīzes priekšmetu; 2) lūgt, lai viņam izsniedz atzinuma sniegšanai nepieciešamos papildmateriālus; 3) ar amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas atļauju uzdot pie atbildības saucamajai personai, cietušajam un lieciniekiem jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu; 4) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

(4)Ja par ekspertu uzaicinātā persona nav Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, ekspertam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par nepamatotu atteikšanos sniegt atzinumu vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības. 52 52. pants. Tulks

(1)Ja administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai rodas nepieciešamība pēc tādas valodas zināšanām, kura nav valsts valoda, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina administratīvā pārkāpuma lietā personu, kura prot attiecīgo valodu, — tulku. Administratīvā pārkāpuma lietā var uzaicināt vairākus tulkus, vai, ja amatpersona vai augstāka amatpersona prot attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu.

(2)Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma tulks ierodas norādītajā vietā un laikā un veic viņam uzdoto tulkojumu.

(3)Tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu. 53 53. pants. Aizstāvis

(1)Aizstāvis sniedz juridisko palīdzību pie atbildības saucamajai personai.

(2)Par aizstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota. Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.

(3)Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Zvērināta advokāta kā aizstāvja tiesības piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā apliecina orderis. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestādē doto mutvārdu pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta. Tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(4)Aizstāvim doto pilnvarojumu katrā laikā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Amatpersona vai augstāka amatpersona mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(5)Aizstāvim ir tiesības atteikties no aizstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pie atbildības saucamajai personai un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai.

(6)Par aizstāvja nepieciešamību nepilngadīgai personai lemj tās pārstāvis.

(7)Aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja: 1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar pie atbildības saucamās personas interesēm; 2) pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība; 3) viņš agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu; 4) viņš šajā lietā ir liecinieks vai cietušais.

(8)Ja aizstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt viņam noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. 54 53.1 pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1)Aizstāvim ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas viedokli (piemēram, izteikt attieksmi pret administratīvo pārkāpumu vai sniegt paskaidrojumu).

(2)Aizstāvim ir tiesības atsaukt iesniegto sūdzību vai pieteikumu vai izteikto lūgumu tikai gadījumā, kad pie atbildības saucamā persona vai sodītā persona tam rakstveidā piekritusi. 55 (21.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 54. pants. Pārstāvis

(1)Pārstāvis ir persona, kas uz likuma vai līguma pamata rīkojas pārstāvamās personas – juridiskās personas, cietušā, aizskartā mantas īpašnieka, nepilngadīgas personas vai pie atbildības saucamās personas — publisko tiesību juridiskās personas amatpersonas vārdā.

(2)Par pārstāvi administratīvā pārkāpuma procesā var būt pilngadīga persona, kuras rīcībspēja nav ierobežota.

(3)Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Amatpersona vai augstāka amatpersona šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(4)Juridiskās personas vai iestādes pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi.

(5)Pilnvarojums dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt procesuālās darbības. Procesuālo darbību apjomu norāda pilnvarā.

(6)Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.

(7)Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņojot par to rakstveidā vai mutvārdos. Amatpersona vai augstāka amatpersona mutvārdos izteikto paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(8)Pārstāvim ir tiesības atteikties no pārstāvības īstenošanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai.

(9)Pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja: 1) šajā lietā viņš ir pārstāvējis personu, kuras intereses ir pretrunā ar pārstāvamā interesēm; 2) pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība; 3) viņš agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu; 4) viņš šajā lietā ir liecinieks vai cietušais.

(10)Ja pārstāvis darbojas interešu konflikta situācijā, persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var izteikt viņam noraidījumu, kuru izlemj amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. 56 55. pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1)Par nepilngadīgās personas pārstāvi prioritārā secībā var būt: 1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (vecāki, aizbildņi, audžuģimene, bērnu aprūpes iestādes pilnvarota persona); 2) viens no vecvecākiem; 3) pilngadīgs brālis vai māsa; 4) bērnu tiesību aizsardzības iestādes pārstāvis.

(2)Ja likumiskais pārstāvis nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt nepilngadīgās personas intereses, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa pieaicina citu pārstāvi, ņemot vērā konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgās personas intereses un ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto prioritāro secību. 57

1. pants. Prokurors Prokurors ir tiesīgs: 1) uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu; 2) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem; 3) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā; 4) iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un lēmumu, kas pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; 5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības. 58
2. nodaļa Procesuālie termiņi
3. pants. Procesuālā termiņa noteikšana Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa. Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt. 59
4. pants. Procesuālā termiņa sākums

(1)Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2)Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. 60 59. pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1)Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

(2)Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena.

(3)Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

(4)Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.

1. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība izpildāma iestādē vai tiesā, termiņš beidzas tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu. 61
2. pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, amatpersonas, augstākas amatpersonas, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. 62
3. pants. Procesuālā termiņa apturēšana Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. 63
4. pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1)Amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteikto termiņu var pagarināt pēc personas motivēta lūguma.

(2)Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas noteiktā termiņa beigām.

(3)Likumā noteiktais termiņš nav pagarināms. 64 63. pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1)Nokavētu procesuālo termiņu var atjaunot amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa pēc tās personas motivēta lūguma, kura piedalās procesā, ja amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2)Atjaunojot nokavēto termiņu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. 65 64. pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1)Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tai amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

(2)Lūgumu izskata rakstveida procesā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(3)Amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no atteikuma paziņošanas dienas. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Augstākas amatpersonas lēmums nav pārsūdzams. 66

1. nodaļa Procesuālās sankcijas
2. pants. Procesuālo sankciju piemērošana administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai Ja personas, kas piedalās procesā, traucē procesa gaitu vai nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa tām var piemērot procesuālās sankcijas. 67
3. pants. Procesuālo sankciju veidi Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros var piemērot šādas procesuālās sankcijas: 1) piezīmi; 2) izraidīšanu no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas; 3) piespiedu naudu. 68
4. pants. Piezīme

(1)Personai, kura traucē kārtību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, izsaka piezīmi.

(2)Piezīmi var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. 69 68. pants. Izraidīšana no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas

(1)Ja procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks atkārtoti traucē kārtību, viņu var izraidīt no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas. Ja no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas telpas izraidīta pie atbildības saucamā persona, tai jādod iespēja sniegt paskaidrojumu par administratīvā pārkāpuma lietu.

(2)Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt arī bez piezīmes izteikšanas. 70 69. pants. Piespiedu nauda

(1)Piespiedu naudas apmēru nosaka naudas soda vienībās. Personai var piemērot piespiedu naudu līdz 40 naudas soda vienībām.

(11)Piespiedu naudu nepiemēro nepilngadīgajam.

(2)Lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu pieņem rakstveidā.

(3)Piespiedu naudas labprātīgas samaksas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņots lēmums par piespiedu naudas piemērošanu.

(4)Persona, kurai ir piemērota piespiedu nauda, 10 darbdienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas dienas var iesniegt amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai, kas piemērojusi piespiedu naudu, motivētu lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas. Amatpersonas, augstākas amatpersonas un tiesas lēmums nav pārsūdzams. 71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
2. nodaļa Procesuālie piespiedu līdzekļi
3. pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi Administratīvā pārkāpuma procesā var piemērot šādus procesuālos piespiedu līdzekļus: 1) administratīvo aizturēšanu; 2) atstādināšanu no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas un gaisa kuģu pilotēšanas; 3) tiesību izmantošanas apturēšanu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
5. pants. Administratīvā aizturēšana

(1)Administratīvo aizturēšanu piemēro gadījumos, kad ir nepieciešams noskaidrot pie atbildības saucamās personas identitāti vai pārtraukt administratīvo pārkāpumu un persona nereaģē uz aicinājumu pārtraukt pārkāpumu.

(2)Administratīvi aizturēt personu var: 1) policijas amatpersonas; 2) Valsts robežsardzes amatpersonas; 3) Nodokļu un muitas policijas amatpersonas; 4) Valsts vides dienesta amatpersonas; 5) Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas; 6) Valsts meža dienesta amatpersonas; 7) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku amatpersonas, kuras pilda krasta apsardzes funkcijas; 8) Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija; 9) Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas.

(3)Pēc aizturēšanas amatpersona nekavējoties informē aizturēto personu par tās tiesībām.

(4)Aizturētajai personai ir tiesības: 1) uzaicināt aizstāvi; 2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo tās tuviniekam, mācību iestādei vai darba devējam. Par nepilngadīgas personas aizturēšanu obligāti paziņo tās pārstāvim; 3) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem; 4) izteikt savu viedokli par aizturēšanas pamatotību.

(5)Aizturēt personu drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Personas aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža. Personai, kas atradusies alkoholisko dzērienu ietekmē vai reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad persona spēj adekvāti uztvert notiekošo.

(6)Aizturēšanas protokolu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.

1. un 21.11.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
3. Grozījums otrās daļas
4. punktā par vārdu "Valsts ieņēmumu dienesta" aizstāšanu ar vārdiem "Nodokļu un muitas policijas" stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu)
7. pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas, kā arī gaisa kuģu pilotēšanas

(1)Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī kuģa vadītāju un gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekli, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, atstādina no transportlīdzekļa vadīšanas, kuģa vadīšanas vai gaisa kuģa pilotēšanas un veic alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā vai medicīnisko pārbaudi, lai konstatētu, vai viņš ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

(2)No transportlīdzekļa vai kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai kuģi vada bez attiecīgās kategorijas vadīšanas tiesībām.

(3)No gaisa kuģa pilotēšanas atstādina arī personu, kas pilotē bez attiecīgās civilās aviācijas personāla apliecības un kvalifikācijas atzīmes.

(4)Lēmumu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. 74 73. pants. Tiesību izmantošanas apturēšana

(1)Lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, personai var piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību. Šo procesuālo piespiedu līdzekli — tiesību izmantošanas apturēšanu — var piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(2)Piemērojot tiesību izmantošanas apturēšanu, amatpersona izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja šis dokuments personai ir klāt.

(3)Lēmumu par tiesību izmantošanas apturēšanu paziņo personai, uz kuru tas attiecas.

(4)Lēmumu par tiesību izmantošanas apturēšanu izpilda nekavējoties saskaņā ar šajā likumā noteikto papildsodu izpildes kārtību. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 74. pants. Piespiedu atvešana uz tiesu

(1)Lai nodrošinātu procesa dalībnieka, liecinieka vai eksperta piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas aicinājuma, attiecīgajai personai var piemērot piespiedu atvešanu.

(2)Lēmumā par piespiedu atvešanu norāda, kas, kur, kad un kādā nolūkā jāatved un kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana. 76 10. nodaļa Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana 75. pants. Procesuālie izdevumi

(1)Procesuālie izdevumi ir: 1) summas, ko izmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības veikšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni; 2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu; 3) samaksa ekspertiem un tulkiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus; 4) summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju; 5) summas, kas izlietotas ekspertīzes veikšanai vai kompetentās iestādes atzinuma sagatavošanai; 6) summas, kas saistītas ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu.

(3)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. 77 76. pants. Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums

(1)Procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz sodīto personu.

(2)No valsts vai pašvaldības līdzekļiem procesuālos izdevumus sedz: 1) ja ar galīgo nolēmumu persona nav sodīta; 2) ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai trūcīga; 21) ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir nepilngadīga; 3) par tulka darbu.

(3)Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 11. nodaļa Procesuālie dokumenti 77. pants. Lēmums

(1)Lēmumu pieņem šajā likumā noteiktajos gadījumos, un tajā norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 3) lēmuma pieņēmēja vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru viņš pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu); 4) ziņas par personu, kuru lēmums skar, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi (ja tāds ir); 5) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu; 6) nolēmumu; 7) informāciju par lēmuma pārsūdzēšanu; 8) citas nepieciešamās ziņas.

(2)Vairākus lēmumus var apvienot vienā procesuālajā dokumentā. 79 78. pants. Procesuālās darbības protokols

(1)Procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbību veikšanu un iegūtos pierādījumus, kā arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu. Vienā protokolā var fiksēt vairākas procesuālās darbības. Procesuālās darbības protokolā var ietvert lēmumu.

(2)Procesuālās darbības protokolā norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) protokola sastādīšanas laiku un vietu; 3) protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru viņš pārstāv, un amatu; 4) ziņas par personu, uz kuru procesuālās darbības protokols attiecas, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi; 5) veicamo darbību (izmeklēšanas darbību vai procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu) un darbības veikšanas tiesisko pamatu; 6) informāciju par tehnisko līdzekļu izmantošanu; 7) pierādījumus (ja tādi ir); 8) informāciju par veiktās darbības pārsūdzēšanu, ja tā ir pārsūdzama; 9) citas nepieciešamās ziņas, tai skaitā personas piezīmes, ja tādas ir izteiktas.

(3)Procesuālās darbības protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un persona, uz kuru tas attiecas un kura piedalās procesuālās darbības veikšanā. Ja persona atsakās parakstīt procesuālās darbības protokolu, par to protokolā izdara attiecīgu ierakstu. Persona procesuālās darbības protokolu neparaksta, ja tā procesuālajā darbībā piedalās attālināti. 80 79. pants. Pavēste

(1)Pavēste ir dokuments, ar kuru amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa uzaicina personu piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā.

(2)Pavēstē norāda: 1) ziņas par aicināmo personu; 2) aicināmās personas statusu procesā; 3) iestādes vai tiesas nosaukumu un adresi; 4) amatpersonas uzvārdu, amatu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi; 5) ierašanās laiku un vietu; 6) personas uzaicināšanas iemeslu; 7) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā; 8) neierašanās sekas.

(3)Pavēsti paziņo tādā veidā, lai adresāts to saņem vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai procesuālās darbības veikšanas.

(4)Personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(5)Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis procesuālās darbības veikšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai.

(6)Pavēsti nesagatavo, ja personai ir paziņots par nepieciešamību piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā, attiecīgu informāciju iekļaujot lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai paziņojot šo informāciju citā veidā. 81

1. pants. Procesuālajā dokumentā par personu norādāmās ziņas Lēmumā, kā arī citā procesuālajā dokumentā norāda šādas ziņas par personu: 1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam — dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, — norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), tālruņa numuru, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likumu; 2) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī ziņas par juridiskās personas pārstāvi; 3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. 82
2. pants. Dokumentu paziņošana

(1)Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu.

(11)Dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc paziņojuma par dokumenta pieejamību nosūtīšanas uz valsts informācijas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi vai uz oficiālās elektroniskās adreses kontu dokumenta pieejamības nodrošināšanai.

(12)Persona valsts informācijas sistēmā var atteikties no vienlaicīgas dokumenta pieejamības nodrošināšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā.

(2)Dokumentus paziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts cits termiņš. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
2. pants. Dokumentu glabāšana administratīvā pārkāpuma lietā No administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas brīža visus ar procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus administratīvā pārkāpuma lietā. 84
3. nodaļa Konfiskācija administratīvā pārkāpuma procesā
4. pants. Konfiskācija Konfiskācija ir administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūtās mantas vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmeta, vai ar administratīvo pārkāpumu saistītas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Konfiskācija nav administratīvais sods. 85
5. pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūtā manta

(1)Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūtā manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi, personai izdarot administratīvo pārkāpumu.

(2)Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūto mantu konfiscē vai atdod atpakaļ tās īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem. 86 85. pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmets

(1)Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmets ir rīki un līdzekļi, kuri bija paredzēti vai tika izmantoti administratīvā pārkāpuma izdarīšanai.

(2)Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmetus konfiscē vai atdod atpakaļ to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem. 87 86. pants. Ar administratīvo pārkāpumu saistīta manta

(1)Ar administratīvo pārkāpumu saistīta manta ir apgrozībā aizliegtas lietas vai lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā nav noskaidrota, vai tāda administratīvo pārkāpumu izdarījušai personai piederoša manta, kas sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu nav atstājama personas īpašumā.

(2)Ar administratīvo pārkāpumu saistītu mantu konfiscē.

(3)Dzīvniekus var konfiscēt, ja sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu tie nav atstājami administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas īpašumā.

(4)Konfiskācijai var pakļaut administratīvo pārkāpumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja tā alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē izdarījusi administratīvo pārkāpumu pret satiksmes drošību. 88 13. nodaļa Pierādīšana 87. pants. Pierādīšanas priekšmets

(1)Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

(2)Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi ir uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esību vai neesību. 89

1. pants. Fakta legālā prezumpcija Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem ir uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais: 1) vispārzināmi fakti; 2) ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (kriminālprocesā — arī ar prokurora priekšrakstu par sodu) konstatēti fakti; 3) ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti; 4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus; 5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus; 6) mūsdienu zinātnē, medicīnā, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība. 90
2. pants. Pierādīšanas pienākums

(1)Pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai.

(2)Ja persona uzskata, ka kāds no šā likuma 88. pantā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums norādīt uz šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai personai, kura to apgalvo.

(3)Pie atbildības saucamajai personai ir pienākums pašai norādīt uz savu alibi, kā arī uz administratīvo atbildību izslēdzošiem apstākļiem. Ja pie atbildības saucamā persona uz šādiem apstākļiem nav norādījusi, amatpersonai nav pienākuma pierādīt to neesību, amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai nav jādod to vērtējums nolēmumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu, kas radies, nepamatoti turot to aizdomās, ja administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu. 91 90. pants. Pierādījumi

(1)Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

(2)Administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

(3)Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

(4)Administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus nostiprina procesuālo darbību protokolos, atzinumos un citos dokumentos. 92 91. pants. Pierādījumu ticamība

(1)Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2)To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3)Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe kā pārējiem pierādījumiem. 93

1. pants. Pierādījumu attiecināmība Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma procesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma procesā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību un izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. 94
2. pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1)Administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas: 1) izmantojot vardarbību, draudus, viltu vai spaidus; 2) pārkāpjot administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipus; 3) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai nebija tiesību to veikt.

(3)Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tad, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu un ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas.

(4)Ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus administratīvā pārkāpuma procesā.

(5)Ziņas par faktiem, kuras ieguvušas privātpersonas, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja šīs ziņas ir iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. 95

1. pants. Pierādījumu novērtēšana Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. 96
2. pants. Pierādīšanas līdzekļi Ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie atbildības saucamās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās iestādes atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās iegūtās un rakstveidā vai citādā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi. 97
3. pants. Pie atbildības saucamās personas paskaidrojumi Par pierādījumu var būt ziņas par faktiem, ko savā paskaidrojumā sniedz pie atbildības saucamā persona. 98
4. pants. Personu liecības

(1)Par pierādījumu var būt ziņas par faktiem, ko persona sniedz savā liecībā par administratīvā pārkāpuma procesā pierādāmajiem apstākļiem.

(2)Ja personai bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet liecību tomēr sniedza, tad šī liecība ir vērtējama kā pierādījums. 99 98. pants. Eksperta atzinums

(1)Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt eksperta atzinums, ko rakstveidā sniedz konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīts eksperts un kas satur veikto pētījumu aprakstu, to rezultātā izdarītos secinājumus un motivētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš savā atzinumā var norādīt uz šiem apstākļiem.

(2)Eksperta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu ir eksperta liecība. 100 99. pants. Kompetentās iestādes atzinums

(1)Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt valsts vai pašvaldības iestādes rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru kontroli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic šī iestāde.

(2)Par kompetentās iestādes atzinumu administratīvā pārkāpuma procesā uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3)Par kompetentās iestādes atzinumu uzskatāma arī iestādes izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem. 101 100. pants. Dokuments

(1)Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā ir izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2)Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveidā vai citādā formā. Par dokumentiem pierādījuma nozīmē administratīvā pārkāpuma procesā uzskatāmi arī elektroniskās informācijas nesēji, ar skaņu un attēlu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem izdarīti ieraksti, kuros saturiski fiksēto informāciju var izmantot kā pierādījumus. 102

1. pants. Elektroniskie pierādījumi Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt ziņas par faktiem tādas elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām. 103
2. pants. Lietiskie pierādījumi Par lietisko pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmets vai saglabājusi administratīvā pārkāpuma pēdas, vai arī jebkādā citādā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā. 104
3. pants. Procesuālo darbību veikšanas laikā iegūtās ziņas Par pierādījumu administratīvā pārkāpuma procesā var būt ziņas par faktiem, kuras iegūtas procesuālo darbību veikšanas laikā. 105
4. nodaļa Izmeklēšanas darbības
5. pants. Izmeklēšanas darbību veidi Administratīvā pārkāpuma procesā veic šādas izmeklēšanas darbības: 1) aptauju; 2) pratināšanu; 3) aplūkošanu; 4) apskati; 5) mantu un dokumentu izņemšanu; 6) datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersanta; 7) apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi; 8) ekspertīzi. 106
6. pants. Izmeklēšanas darbību pamatnoteikumi

(1)Ja šajā likumā nav noteikts citādi, izmeklēšanas darbības ir tiesīgas veikt visas amatpersonas, kuras saskaņā ar šo likumu veic administratīvā pārkāpuma procesu.

(2)Izmeklēšanas darbību fiksē izmeklēšanas darbības protokolā, izņemot gadījumus, kad šis likums paredz, ka amatpersona pieņem lēmumu. 107 106. pants. Aptauja

(1)Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud administratīvā pārkāpuma procesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt, izdarot aptauju.

(2)Izdarot aptauju, amatpersona noskaidro attiecīgajai personai zināmo informāciju vai arī šādas informācijas neesību. 108 107. pants. Pratināšana

(1)Pratināšanas mērķis ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.

(2)Persona sniedz paskaidrojumus un liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos. Eksperts liecības attiecībā uz amatpersonas uzdotajiem jautājumiem var sniegt arī rakstveidā. 109 108. pants. Aplūkošana

(1)Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir administratīvā pārkāpuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, var veikt šīs personas aplūkošanu.

(2)Aplūkošanu veic ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona. 110 109. pants. Apskate

(1)Apskates gaitā amatpersona tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu.

(2)Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes. 111 110. pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

(1)Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja vieta un objekti ir saistīti ar izdarīto administratīvo pārkāpumu.

(2)Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas (proti, vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez to īpašnieka, valdītāja vai turētāja piekrišanas) un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar to īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesis lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3)Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

(4)Ja publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajā esošo mantu vai transportlīdzekļa apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apskates veikšanas amatpersona par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

(5)Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai mantas apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai viņa pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(6)Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate. 112 111. pants. Mantu un dokumentu izņemšana

(1)Izņemšana ir administratīvā pārkāpuma lietā nozīmīgas mantas vai dokumentu atņemšana uz laiku.

(2)Izņemšanu izdara ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda, kādu mantu vai dokumentus izņem, kā arī izņemto mantu daudzumu.

(3)Lēmumu nekavējoties paziņo personai, uz kuru tas attiecas. Persona par šo lēmumu var iesniegt sūdzību, kuru izskata, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(4)Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, nodod glabāšanā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus, kā arī iestādes, kurām nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus.

(5)Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, amatpersona tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersona pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana. 113 112. pants. Datu iegūšana no elektronisko sakaru komersanta

(1)Datu iegūšana no elektronisko sakaru komersanta ir pieprasījums atklāt un izsniegt elektronisko sakaru komersanta rīcībā esošas ziņas par tāda abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, kā arī lietotāja identifikatoru vai tālruņa numuru un abonenta atrašanās vietu.

(2)Administratīvā pārkāpuma lietā par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu Valsts policijas amatpersonai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, ir tiesības pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz šā panta pirmajā daļā minētos datus. Datus pieprasa ar atsevišķu lēmumu.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētos datus Valsts policijas amatpersona drīkst pieprasīt, ja ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesis lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. 114 113. pants. Apreibinošo vielu lietošanas pārbaude

(1)Lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu.

(2)Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

(3)Ministru kabinets nosaka prasības, kurām ir jāatbilst mēraparātam, ar kuru pārbauda personas izelpas gaisu.

(4)Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu).

(5)Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 114. pants. Ekspertīze

(1)Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti amatpersonas uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

(2)Ekspertīze ir obligāta: 1) lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi un raksturu; 2) ja rodas pamatotas šaubas par personas pieskaitāmību.

(3)Ekspertīzi nosaka ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda: 1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus; 2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu; 3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi; 4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus; 5) ekspertam nodotos materiālus; 6) ekspertīzei pakļautās personas datus.

(4)Lēmumu paziņo personai, uz kuru tas attiecas. 116 Otrā sadaļa Administratīvā pārkāpuma process iestādē

1. nodaļa Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana
2. pants. Amatpersonas, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu

(1)Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt amatpersonas no šādām publisko personu iestādēm: 1) Būvniecības valsts kontroles biroja; 2) Centrālās statistikas pārvaldes; 3) Dabas aizsardzības pārvaldes; 4) Datu valsts inspekcijas; 5) Ekonomikas ministrijas; 51) Enerģētikas un vides aģentūras; 6) Iepirkumu uzraudzības biroja; 61) Ieslodzījuma vietu pārvaldes; 7) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas; 8) Izglītības kvalitātes valsts dienesta; 9) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja; 10) Labklājības ministrijas; 11) Latvijas Nacionālā arhīva; 12) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra; 13) Maksātnespējas kontroles dienesta; 14) Militārās policijas; 15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes; 16) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes; 17) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta; 171) Nodokļu un muitas policijas; 18) Ostas policijas; 19) Patērētāju tiesību aizsardzības centra; 20) Pārtikas un veterinārā dienesta; 21) pašvaldības administratīvās inspekcijas; 22) pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas; 23) pašvaldības būvvaldes; 24) pašvaldības izpilddirektors, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs; 25) pašvaldības īres valdes; 26) pašvaldības policijas; 27) pašvaldības Transporta kontroles dienesta; 28) pašvaldības vides inspekcijas; 29) pašvaldības vides kontroles amatpersonas; 30) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes; 31) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas; 32) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja; 33) Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra"; 34) Valsts augu aizsardzības dienesta; 35) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas; 36) Valsts darba inspekcijas; 37) Valsts dzelzceļa administrācijas; 38) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas; 39) Valsts ieņēmumu dienesta; 40) Valsts kases; 41) Valsts kontroles; 42) Valsts meža dienesta; 43) Valsts policijas; 44) Valsts robežsardzes; 45) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta; 46) Valsts valodas centra; 47) Valsts vides dienesta; 48) Valsts zemes dienesta; 49) Veselības inspekcijas; 50) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

(2)Iestādes nolikumā var noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām.

(3)Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai administratīvā pārkāpuma procesu veic šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iestāžu amatpersonas, kā arī citas pašvaldības saistošajos noteikumos pilnvarotās pašvaldību iestāžu amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt arī pašvaldību administratīvās komisijas.

(4)Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība vai — ja tā ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, Militārās policijas amatpersona vai pašvaldības policijas amatpersona — vismaz vidējā izglītība.

(5)Nozaru likumos noteiktajā kārtībā pilnvarotas personas ir tiesīgas veikt darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu. 117 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2023., 21.11.

1. un 15.05.
2. likumu, kas stājas spēkā 10.06.
3. Pirmās daļas 17.1 punkts stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamats Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk: 1) uz iesnieguma pamata; 2) uz amatpersonas iniciatīvas pamata; 3) uz augstākas amatpersonas rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata. 118
7. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas termiņš

(1)Iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu; 2) par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu; 3) par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

(2)Ja nepieciešama ilgstoša ziņu pārbaude, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ziņu iegūšanas dienas. 119 118. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgums

(1)Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

(2)Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts: 1) (izslēgts ar 21.11.2024. likumu); 2) valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas jomā; 3) valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas jomā; 4) publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; 5) meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā.

(3)Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts: 1) veselības aprūpes jomā; 2) būvniecības jomā; 3) politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā.

(4)Ja ir izbeigts kriminālprocess, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. 120 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 119. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu nepieļaujošie apstākļi

(1)Administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) administratīvais pārkāpums nav noticis; 2) administratīvo pārkāpumu izdarījusī persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu; 3) persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī; 4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību; 5) tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā; 6) iestājies administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgums un process nav uzsākts; 7) par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentās amatpersonas lēmums par administratīvā soda piemērošanu (izņemot gadījumus, kad ir beidzies saprātīgs termiņš pārkāpuma pārtraukšanai un tas nav pārtraukts) vai ir stājies spēkā lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu; 8) par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess; 9) jautājums izlemjams cita procesa ietvaros; 10) fiziskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir mirusi; 11) juridiskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem; 12) administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts, bet deviņu mēnešu laikā no tā uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(2)Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem un ir jāizlemj jautājums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un pārbauda faktus par izdarīto administratīvo pārkāpumu šajā likumā noteiktajā kārtībā. 121 120. pants. Amatpersonas rīcība gadījumos, kad pārkāpuma lieta izskatāma cita procesa ietvaros

(1)Ja pārkāpuma lieta izskatāma cita procesa ietvaros, amatpersona izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu (ja tas uzsākts) un nosūta materiālus pēc piekritības. Ja lietas izskatīšana disciplinārprocesa ietvaros neizslēdz iespēju piemērot administratīvo sodu, administratīvā pārkāpuma procesu turpina.

(2)Ja lietas izskatīšanas gaitā amatpersona secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nosūta prokuroram vai izmeklēšanas iestādei. 122 121. pants. Lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lēmuma par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu saturs

(1)Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu; 4) ziņas par procesa dalībniekiem (ja tādi ir noskaidroti lēmuma pieņemšanas brīdī), kā arī par viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir); 5) informāciju par procesa dalībnieku tiesībām un pienākumiem; 6) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem; 7) pierādījumus, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim; 8) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu; 9) informāciju par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu, ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas un ja, pieņemot lēmumu, ir zināms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta; 10) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams.

(2)Lēmumā par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu norāda šā panta pirmās daļas 1.—3. punktā minēto informāciju, kā arī: 1) ziņas par personām, kuras šis lēmums skar (ja tās ir noskaidrotas lēmuma pieņemšanas brīdī), kā arī par šo personu pārstāvjiem (ja tādi ir); 2) ziņas par notikuma faktiskajiem apstākļiem; 3) pierādījumus, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim; 4) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu; 5) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams; 6) informāciju par to, ka šis lēmums nav pārsūdzams, kā arī informāciju par to, ka prokurors ir tiesīgs iesniegt protestu.

(3)Administratīvā pārkāpuma lietai numuru piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vai valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija". 123 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 122. pants. Lēmuma paziņošana

(1)Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai, ja tāda ir zināma (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga), un personai, kurai nodarīts kaitējums.

(2)Lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu nekavējoties paziņo personai, kuru šis lēmums skar (arī tās pārstāvim, ja persona ir nepilngadīga), ja šī persona ir bijusi informēta par amatpersonas rīcībā esošajām ziņām par iespējamu administratīvo pārkāpumu, un personai, kurai nodarīts kaitējums. Informāciju par lēmumu paziņo arī iesniedzējam, ja ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu bija ietvertas iesniegumā (izņemot gadījumu, kad iesniedzējs ir lūdzis nepaziņot informāciju par lēmumu), un augstākai amatpersonai vai citai iestādei, ja ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu bija ietvertas augstākas amatpersonas rīkojumā vai citas iestādes ziņojumā. 124 123. pants. Pie atbildības saucamās personas statusa piešķiršana

(1)Ja administratīvā pārkāpuma uzsākšanas brīdī pie atbildības saucamā persona ir zināma, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(2)Ja administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts par faktu un pie atbildības saucamā persona kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar atsevišķu lēmumu. Šo lēmumu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga) un personai, kurai nodarīts kaitējums.

(3)Lēmumā norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu; 4) ziņas par pie atbildības saucamo personu; 5) informāciju par pie atbildības saucamās personas tiesībām un pienākumiem; 6) pierādījumus par pie atbildības saucamās personas vainu, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim; 7) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams.

(4)Lēmumam pievieno lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. 125 124. pants. Prokurora protesta iesniegšana par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu

(1)Prokurors var iesniegt protestu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Protestu iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu. Protestu izskata augstāka amatpersona, bet, ja augstākas amatpersonas nav, — rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.

(2)Prokurors var iesniegt protestu par augstākas amatpersonas atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Protestu iesniedz augstākai amatpersonai, kura protestu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Protestu izskata rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.

(3)Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. 126 124.1 pants. Administratīvā pārkāpuma procesa apturēšana un atjaunošana

(1)Amatpersona var apturēt administratīvā pārkāpuma procesu, ja tas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā noteiktu sadarbību vai citu rīcību.

(2)Administratīvā pārkāpuma procesu var apturēt uz laiku līdz vienam gadam.

(3)Amatpersona nekavējoties atjauno administratīvā pārkāpuma procesu, ja zudis tā apturēšanas pamats.

(4)Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa apturēšanu vai tā atjaunošanu paziņo šā likuma

1. panta pirmajā daļā minētajām personām. 127 (21.11.
2. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
3. nodaļa Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai
4. pants. Amatpersonas darbības, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai

(1)Sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, amatpersona veic šādas darbības: 1) izlemj, vai administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir tās kompetencē; 11) izlemj, vai administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta atklātā vai slēgtā procesā; 2) veic izmeklēšanas darbības; 3) piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus; 4) izlemj jautājumu par cietušo un aizskarto mantas īpašnieku; 5) izlemj procesā iesaistīto personu lūgumus; 6) izlemj jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu; 7) veic citas nepieciešamās darbības.

(2)Gadījumā, ja kompetenta iestāde objektīvu apstākļu dēļ nevar uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un veikt neatliekamās procesuālās darbības, nozaru likumos var paredzēt, ka administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt un lietas sagatavošanu izskatīšanai var veikt citas šā likuma 115. pantā minēto iestāžu amatpersonas. 128 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 126. pants. Lēmums par cietušā statusa piešķiršanu

(1)Lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu pieņem uz personas lūguma pamata. Amatpersona vai augstāka amatpersona informē personu par tās tiesībām izteikt šādu lūgumu.

(2)Lūgumu atzīt personu par cietušo var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu lūgumu atzīt personu par cietušo amatpersona vai augstāka amatpersona noformē rakstveidā, un persona to paraksta.

(3)Amatpersona vai augstāka amatpersona atzīst personu par cietušo, pieņemot attiecīgu lēmumu 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(4)Lūgumu atzīt nepilngadīgu personu par cietušo amatpersonai vai augstākai amatpersonai iesniedz nepilngadīgā pārstāvis.

(5)Lūgumu par cietušā statusa piešķiršanu var iesniegt līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pabeigšanai iestādē. 129 127. pants. Atteikums piešķirt cietušā statusu

(1)Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu pieņem 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo personai, kas iesniegusi lūgumu.

(2)Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu persona 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, — rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(3)Augstākas amatpersonas lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz augstākai amatpersonai, kura sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. 130 128. pants. Lēmums par aizskartā mantas īpašnieka statusa piešķiršanu Lēmumu par aizskartā mantas īpašnieka statusa piešķiršanu personai pieņem šā likuma 126. un 127. pantā noteiktajā kārtībā. 131 129. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

(1)Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.

(2)Administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, ja: 1) administratīvā pārkāpuma lietā ir iesaistīta nepilngadīga persona; 2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta.

(3)Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, to izskata iestādē. Ja iestādei ir vairākas teritoriālās struktūrvienības, administratīvā pārkāpuma lietu izskata tajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir pārkāpuma konstatēšanas vieta.

(4)Pēc cietušā vai pie atbildības saucamās personas motivēta lūguma administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tajā iestādes teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir cietušā vai pie atbildības saucamās personas deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja šādu lūgumu iesniedz gan cietušais, gan pie atbildības saucamā persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata atbilstoši cietušā adresei. Ja lūgumu iesnieguši vairāki cietušie vai vairākas pie atbildības saucamās personas, lietu izskata atbilstoši tās personas adresei, kura lūgumu iesniedza pirmā, vai atbilstoši fiziskās personas adresei, ja lūgumu iesniedza gan fiziskā, gan juridiskā persona. 132 130. pants. Iestāžu sadarbība ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

(1)Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto nolēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts nolēmums par administratīvā soda piemērošanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

(2)Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts nolēmums par administratīvā soda piemērošanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

(3)Ministru kabinets nosaka Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, iestādes, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. 133

1. pants. Paziņošana par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, procesa dalībniekiem un citām personām, kuras ir uzaicināmas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, informāciju par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo tādā veidā, lai informācija ir uzskatāma par paziņotu vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas. 134
2. nodaļa Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana
3. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izvērtējamie apstākļi Amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, noskaidro: 1) vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums; 2) vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona; 3) vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības; 4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi; 5) vai ir citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. 135
4. pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1)Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(2)Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(3)Ja ir nepieciešams veikt ekspertīzi, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(4)Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņa skaitījumu aptur līdz brīdim, kad ir izlemts jautājums par cietušā statusa piešķiršanu, ja lietā pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt cietušā statusu. 136 134. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana

(1)Amatpersona atliek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja: 1) nepieciešams pieaicināt personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā; 2) uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu neierodas kāds no procesa dalībniekiem un viņam nav laikus paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu; 3) to pamatoti lūdz kāds no procesa dalībniekiem.

(2)Amatpersona var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja: 1) tā atzīst, ka izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu nav iespējams tāpēc, ka nav ieradies kāds no procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks; 2) tās izskatīšanai ir nepieciešams iegūt papildu ziņas. 137

1. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības, ja: 1) pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām; 2) pie atbildības saucamā persona neatkarīgi no neierašanās iemesliem atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām. 138
2. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība, ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā

(1)Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ievēro šajā nodaļā ietvertās normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību tiktāl, ciktāl tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā konstatēšanas vietā.

(2)Šā panta pirmās daļas nosacījums par šajā nodaļā ietverto normu ievērošanu attiecināms arī uz gadījumiem, kad personai piemēro administratīvo aizturēšanu un tās laikā lieta tiek izskatīta iestādē. 139 137. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas process

(1)Administratīvā pārkāpuma lietu izskata mutvārdu procesā.

(2)Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu uzaicinātās personas paskaidrojumus un liecības sniedz mutvārdos.

(3)Pēc procesa dalībnieka lūguma amatpersona lemj par lietisko pierādījumu apskati.

(4)Administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tam piekrīt procesa dalībnieki.

(5)Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatāma rakstveida procesā, amatpersona pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības var veikt vai procesuālo jautājumu var izlemt mutvārdu procesā.

(6)Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, amatpersona iepazīstas ar lietas materiāliem, procesa dalībnieku iesniegtajiem materiāliem un pieprasa rakstveidā iesniegt nepieciešamo informāciju un pierādījumus.

(7)Administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā procesā, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī ja administratīvā pārkāpuma lietā pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais. 140 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 138. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitas fiksēšana

(1)Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitu amatpersona var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus vai rakstot sēdes protokolu.

(2)Ja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitu amatpersona fiksē sēdes protokolā, tajā norāda: 1) sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu; 2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatīja koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu); 3) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 4) sēdes atklāšanas laiku; 5) ziņas par procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos; 6) ziņas par to, ka procesa dalībniekiem un citām personām izskaidrotas to procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka cietušais, aizskartais mantas īpašnieks, liecinieks, eksperts un tulks brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu; 8) procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu liecības, ziņas par pierādījumu pārbaudi; 9) procesa dalībnieku lūgumus; 10) amatpersonas lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā; 11) ziņas par lēmuma pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietā un par lēmuma paziņošanu; 12) ziņas par laiku, kad procesa dalībnieki var iepazīties ar sēdes protokolu un lēmumu, un vietu, kur procesa dalībnieki var ar tiem iepazīties; 13) sēdes slēgšanas laiku; 14) sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(3)Procesa dalībnieks var iepazīties ar sēdes protokolu un triju darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(4)Iesniegtās piezīmes amatpersona pievieno sēdes protokolam, uz tām izdarot ierakstu, kurā norāda, vai piekrīt šīm piezīmēm.

(5)Protokolu, kā arī skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai un uzglabā kopā ar to. 141 139. pants. Videokonference

(1)Amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci.

(2)Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā. 142 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
2. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas uzsākšana Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai noteiktajā laikā amatpersona uzsāk lietas izskatīšanu, paziņojot, kāda administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un kura amatpersona to izskata. 143
3. pants. Procesa dalībnieku un citu uzaicināto personu ierašanās pārbaude

(1)Amatpersona pārbauda, kuri procesa dalībnieki un citas šajā administratīvā pārkāpuma lietā uzaicinātās personas ir ieradušās, vai personām, kuras nav ieradušās, ir paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.

(2)Amatpersona pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī aizstāvju un pārstāvju pilnvaras. 144 142. pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana un lūgumu izlemšana

(1)Amatpersona izskaidro personām, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, to procesuālās tiesības un pienākumus un brīdina par kriminālatbildību, ievērojot šā likuma 6. nodaļas noteikumus.

(2)Procesa dalībnieki var pieteikt amatpersonai lūgumus. Lēmumu par pieteikto lūgumu amatpersona pieņem pēc citu procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas. 145

1. pants. Sākums administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai pēc būtības Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar amatpersonas ziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem. 146
2. pants. Procesa dalībnieku paskaidrojumi un liecības

(1)Procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un liecības šādā secībā: pie atbildības saucamā persona, cietušais, aizskartais mantas īpašnieks.

(2)Procesa dalībnieki paskaidrojumos un liecībās norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi. 147 145. pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1)Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus, kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

(2)Amatpersona var uzdot jautājumus procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdī. 148 146. pants. Liecinieka nopratināšana un liecību nolasīšana

(1)Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no lietas izskatīšanas telpas. Amatpersona gādā, lai nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

(2)Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(3)Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var uzdot lieciniekam jautājumus. Amatpersona var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(4)Pēc procesa dalībnieka lūguma jebkuras personas agrāk konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot. 149

1. pants. Eksperta nopratināšana Ja amatpersona pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka lūguma ir uzaicinājusi ekspertu uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, amatpersona vai procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus, lai: 1) noskaidrotu ar eksperta atzinumu saistītus lietā nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus; 2) precizētu ziņas par ekspertīzē izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem; 3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta piedalīšanos administratīvā pārkāpuma procesā; 4) noskaidrotu eksperta kvalifikāciju. 150
2. pants. Dokumentu, elektronisko un lietisko pierādījumu pārbaude

(1)Administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, elektroniskos un lietiskos pierādījumus pēc cietušā, pie atbildības saucamās personas, prokurora vai aizskartā mantas īpašnieka lūguma apskata un uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2)Procesa dalībnieks par administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem, elektroniskajiem un lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus. 151 149. pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1)Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt iestādē, amatpersona var šos pierādījumus apskatīt un pārbaudīt to atrašanās vietā.

(2)Par pierādījumu apskati uz vietas amatpersona paziņo procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3)Uz apskati pierādījumu atrašanās vietā amatpersona var uzaicināt ekspertus un lieciniekus. 152

1. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana Pēc pierādījumu pārbaudīšanas amatpersona paziņo, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta. 153
2. nodaļa Lēmuma pieņemšana
3. pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) lēmumu par soda piemērošanu; 2) lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. 154
4. pants. Lemšana par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu vai administratīvā soda piemērošanu nepilngadīgajam

(1)Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, amatpersona izvērtē jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Šajā gadījumā amatpersona pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu. Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam konkrētajā gadījumā nav lietderīga, amatpersona lemj par administratīvā soda piemērošanu.

(2)Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. 155 153. pants. Lēmuma par soda piemērošanu un lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu saturs

(1)Lēmumā par soda piemērošanu norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru, kā arī ietver optiski mašīnlasāmu attēlu, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs; 2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu); 3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu; 4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir); 5) datumu, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu; 6) ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem; 7) lietā iegūtos pierādījumus; 8) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu; 9) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētos atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus; 10) personai piemēroto sodu; 11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt; 12) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem; 13) informāciju par piedzenamo procesuālo izdevumu apmēru; 14) naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņu; 15) informāciju par to, ka naudas soda nesamaksas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei; 16) informāciju par personas tiesībām likumā noteiktajā kārtībā lūgt soda izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās.

(2)Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu norāda: 1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru; 2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu); 3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu; 4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir); 5) ziņas par notikuma faktiskajiem apstākļiem; 6) lietā iegūtos pierādījumus; 7) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu; 8) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem; 9) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(3)Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vienlaikus izskata sūdzību par amatpersonas rīcību ar mantu.

(4)Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vienlaikus izlemj jautājumu par pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu. Šādu pienākumu nenosaka nepilngadīgajam.

(5)Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, bet koleģiālās iestādes lēmumu — tās priekšsēdētājs. 156 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.

1. un 04.12.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
3. pants. Pamatnoteikumi attiecībā uz nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas

(1)Lai veicinātu amatpersonu un pie atbildības saucamo personu savstarpējo sadarbību un brīvprātīgu naudas soda izpildi, amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir tiesīga lemt par personas nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas.

(2)Personu var nosacīti daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas, ievērojot šādus priekšnoteikumus: 1) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir atzinusi savu vainu un piekrīt lēmumam par naudas soda uzlikšanu; 2) nav konstatēti apstākļi, kas pastiprina personas atbildību par administratīvo pārkāpumu; 3) administratīvā pārkāpuma lietā nav cietušā; 4) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gada laikā nav bijusi nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas; 5) administratīvā pārkāpuma lieta netiek izskatīta bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

(3)Nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēro, ja, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, amatpersona atzīst, ka nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nav piemērojama taisnīga soda mērķa sasniegšanai.

(4)Piemērojot nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, amatpersona informē administratīvi sodīto personu par tās pienākumu 15 dienu laikā samaksāt lēmumā par administratīvā soda piemērošanu noteikto naudas sodu 50 procentu apmērā. Ja administratīvi sodītā persona izpilda šo nosacījumu, tā tiek atbrīvota no pārējās naudas soda daļas samaksas. Ja nosacījums netiek izpildīts, piemērotais naudas sods samaksājams pilnā apmērā.

(5)Lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudē spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu. 157 155. pants. Rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem

(1)Amatpersona, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, ņemot vērā, ka: 1) izņemto mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, — realizē vai, ja tiem nav vērtības, — iznīcina; 2) konfiscētos administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmetus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina; 3) konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina; 4) konfiscētos dzīvniekus un konfiscētos transportlīdzekļus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu; 5) konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu nav atstājama personas īpašumā, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tai nav vērtības, — iznīcina; 6) konfiscētās lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā lietā nav noskaidrota, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu.

(2)Ja izņemtā manta nav konfiscējama, taču ir realizēta vai iznīcināta, tās īpašniekam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā realizēto vai iznīcināto mantu tās īpašniekam atlīdzina vai aizvieto ar tādu pašu un tādas pašas kvalitātes mantu vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajai vai iznīcinātajai mantai būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī. 158 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.

1. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
2. pants. Pie atbildības saucamās personas informēšana par pārkāpuma pārtraukšanas termiņu Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja nepieciešams, amatpersona informē pie atbildības saucamo personu par saprātīgu termiņu pārkāpuma pārtraukšanai. 159
3. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana

(1)Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, pieņemto lēmumu paziņo uzreiz pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.

(2)Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, lēmumu paziņo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas dienas.

(3)Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu paziņo pie atbildības saucamajai personai, cietušajam, kā arī aizskartajam mantas īpašniekam. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu paziņo arī nepilngadīgā pārstāvim. 160

1. pants. Lemšana par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu pēc tam, kad pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Ja informācija par piedzenamiem procesuālajiem izdevumiem kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par soda piemērošanu, amatpersona pieņem atsevišķu lēmumu par šo procesuālo izdevumu piedziņu. Šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar kārtību, kādā pārsūdz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. 161
2. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā

(1)Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, — ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.

(2)Prokurora protests aptur lēmuma izpildi.

(3)Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts daļā par rīcību ar mantu, pārsūdzētajā daļā lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta, bet daļā, kas nav pārsūdzēta, — ar brīdi, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai. 162

1. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana Amatpersona jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma var izlabot lēmuma tekstā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas labo ar atsevišķu lēmumu. Lēmumu par kļūdu labošanu nekavējoties paziņo procesa dalībniekiem. 163
2. nodaļa Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās
3. pant