📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.451
Rīgā 1997.gada 23.decembrī (prot. nr.72 43.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas".
2
2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.03.01-84* "Betona un dzelzsbetona konstrukcijas. Projektēšanas normas", kurus ar 1984.gada 20.augusta lēmumu nr.136 apstiprinājusi PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.
3
3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" prasībām nav obligāta.
4
4. Aprēķina temperatūru betona un dzelzsbetona konstrukcijām nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01).
5
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā)
5. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumus, drošuma un slodžu kombināciju koeficientus nosaka saskaņā ar SNiP 2.01.07-85 prasībām.
6
5.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01.
7
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā)
5.2 Ekonomikas ministrija:
5.2 1. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā;
5.2 2. iesniedz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam publicēšanai interneta vietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 “Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas” izpildei.
8
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)
6. Noteikumi stājas spēkā 1998.gada 1.maijā.
9
Ministru prezidents G.Krasts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
Latvijas būvnormatīvs LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
1. Vispārīgie jautājumi
1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smagā, smalkgraudainā, vieglā, šūnu un porainā, kā arī saspriedzošā (briestošā) betona ēkām un būvēm, kas atrodas sistemātiskā no plus 50 °C līdz mīnus 40 °C temperatūras iedarbībā.
10
2. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, transporta tuneļu, caurteku, autoceļu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona konstrukcijām, uz armocementa konstrukcijām, ko izgatavo no betona, kura vidējais blīvums ir mazāks par 500 kg/m3 vai lielāks par 2500 kg/m3, kā arī uz betonpolimēriem un polimērbetoniem, kaļķu, sārņu, jaukto saistvielu (izņemot to lietojumu šūnbetonā), ģipša un speciālo saistvielu betonu, speciālo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktūras betonu.
11
3. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredzētas darbam īpašos ekspluatācijas apstākļos -vidē ar agresīvu iedarbību uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijām, paaugstināta mitruma apstākļos u.tml., jāievēro papildprasības, kas izvirzītas atbilstošajos normatīvajos aktos.
12
4. Ar aprēķiniem, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu betona un dzelzsbetona konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pārsniegšanu.
13
5. Projektējot ēkas un būves, jāizmanto konstruktīvās shēmas, kas nodrošina gan visas ēkas un būves, gan atsevišķu tās konstrukciju nepieciešamo stiprību, noturību un telpisko nemainību visās būvdarbu un ekspluatācijas stadijās.
14
6. Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavošanas apstākļiem specializētajos uzņēmumos.
15
7. Monolītām konstrukcijām jāparedz unificēti izmēri, kas ļauj izmantot inventārveidņus, kā arī apvienotus telpiskus stiegrojuma karkasus.
16
8. Saliekamās konstrukcijās sevišķa uzmanība jāpievērš savienojumu stiprībai un ilgizturībai. Ar dažādu konstruktīvo un tehnoloģisko pasākumu palīdzību elementu un mezglu savienojumu konstrukcijām jānodrošina piepūļu pārnešanas drošība, pašu elementu stiprība sadures zonā, kā arī mezglā papildus iestrādātā betona savienošanās ar konstrukcijas betonu.
17
9. Betona elementus lieto:
9.1. galvenokārt spiestās konstrukcijās, kas darbojas uz spiedi, ja garenspēka ekscentricitāte ir tik maza, ka nepārsniedz šo noteikumu 152.punktā noteiktās vērtības;
9.2. atsevišķos gadījumos arī spiestās konstrukcijās ar lielākām ekscentricitātēm, kā arī liektās konstrukcijās, kad to sagrūšana tieši neapdraud cilvēka dzīvību un iekārtas saglabāšanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.).
18
10. Par betona konstrukcijām tiek uzskatītas tādas konstrukcijas, kuru stiprību ekspluatācijas laikā nodrošina betons viens pats.
19
11. Par ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru uzskata visaukstākās piecdienes vidējo gaisa temperatūru attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"") (turpmāk – LBN 003-01). Aprēķina tehnoloģiskās temperatūras nosaka projektēšanas uzdevumā.
20
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
12. Par apkārtējās vides gaisa mitrumu uzskata viskarstākā mēneša ārējā gaisa vidējo relatīvo mitrumu attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar LBN 003-01 vai apkurināmu ēku telpu iekšējā gaisa relatīvo mitrumu.
21
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
12.1 (Svītrots ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)
22
12.2 Sabiedriski nozīmīgu būvju betona un dzelzsbetona konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998-1:2008 "8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.
23
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
12.3 Kombinētās tērauda un betona konstrukcijas (dzelzsbetona konstrukcijas ar stingo stiegrojumu) projektē saskaņā ar standartu LVS EN 1994-1-1:2009 "4. Eirokodekss – Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana – 1-1.daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām" un LVS EN 1994-1-2:2007 "4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-2.daļa: Vispārīgie noteikumi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana" prasībām.
24
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
12.4 Ja kādam šā būvnormatīva 12.1 un 12.3 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.
25
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
12.5 Ja betona un dzelzsbetona konstrukcijas un kombinētās tērauda betona konstrukcijas projektē atbilstoši šā būvnormatīva 12.1 punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtību nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.
26
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
13. Šajā būvnormatīvā būvkonstrukciju projektēšanā lietojamie apzīmējumi un to indeksi lietoti saskaņā ar standartu LVS ISO 3098-0:2008 "Ražojumu tehniskā dokumentācija. Raksts. 0.daļa: Vispārīgās prasības". Galvenie burtu apzīmējumi, kā arī šajos noteikumos lietotie termini doti 1. un 2.pielikumā.
27
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
1.1. Aprēķinu pamatprasības
14. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst nestspējas (pirmās grupas robežstāvokļu) aprēķina prasībām un atbilstoši normālas ekspluatācijas aprēķinu (otrās grupas robežstāvokļu) prasībām.
28
15. Pirmās grupas robežstāvokļu aprēķinam jānodrošina konstrukcijas pret:
15.1. trauslu, stīgru, plastisku vai cita veida sagrūšanu (stiprības aprēķins, ja nepieciešams, ņemot vērā konstrukciju izlieci pirms sagrūšanas);
15.2. konstrukcijas formas (plānsienu konstrukciju noturīguma aprēķins utt.) vai tās stāvokļa (atbalstsienu apgāšanās un slīdēšanas aprēķins; iedziļinātu vai apakšzemes rezervuāru, sūkņu staciju u.tml. uzpeldēšanas aprēķins) noturīguma zaudēšanu;
15.3. noguruma sagrūšanu (daudzkārtējās kustīgās vai pulsējošās slodzes iedarbībā esošo konstrukciju -celtņpasiju, gulšņu, atsevišķu nelīdzsvaroto mašīnu rāmjveida pamatu vai zem tām esošu pārsegumu – izturības aprēķins u.tml.);
15.4. spēka faktoru un ārējās vides kopējās nelabvēlīgās iedarbības radīto sagrūšanu (agresīvas vides periodiska vai pastāvīga iedarbība, periodiska sasalšana un atkušana, ugunsgrēka u.tml. iedarbība).
29
16. Otrās grupas robežstāvokļu aprēķinam konstrukcijas jānodrošina pret:
16.1. plaisu rašanos, kā arī to pārmērīgu vai ilgstošu atvēršanos, ja ekspluatācijas noteikumi nepieļauj plaisu rašanos vai ilgstošu atvēršanos;
16.2. pārmērīgiem pārvietojumiem (izliecēm, sašķiebšanos vai pagriešanos, kā arī svārstībām).
30
17. Visas konstrukcijas, kā arī atsevišķu tās elementu robežstāvokļu aprēķinus parasti veic visās tās izgatavošanas, transportēšanas, būvdarbu un ekspluatācijas stadijās, turklāt aprēķina shēmām jāatbilst pieņemtajiem konstruktīvajiem risinājumiem.
31
18. Plaisu atvēršanās un pārvietojumu aprēķinus var neveikt, ja izmēģinājuma pārbaudēs vai dzelzsbetona konstrukciju lietošanas praksē ir konstatēts, ka plaisu atvēršanās nepārsniedz pieļaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatācijas stadijā ir pietiekams.
32
19. Slodžu un iedarbību lielumi, uzdevuma drošuma, slodžu drošuma un slodžu kombināciju koeficientu vērtības, kā arī slodžu iedalījums pastāvīgās un mainīgās jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" (turpmāk -LBN 004) noteiktajam.
33
20. Aprēķinot otrās (ekspluatācijas) grupas robežstāvokļus, slodzes jāņem atbilstoši šo noteikumu 26. un 36.punktam. Turklāt pie ilgstošām slodzēm pieder arī daļa no īslaicīgo slodžu pilnās vērtības, kas paskaidrots LBN 004, bet īslaicīgā slodze aprēķinā jāsamazina par lielumu, kas ņemts vērā ilgstošajā slodzē. Slodžu kombināciju un slodžu samazināšanas koeficienti attiecas uz īslaicīgo slodžu pilno vērtību.
34
21. Betona un dzelzsbetona konstrukciju ugunsdrošība atbilst būvju ugunsdrošību reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām.
35
(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)
22. Aprēķinot saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportēšanas un montāžas piepūļu iedarbību, elementa pašsvara slodzei jāievēro dinamiskuma koeficients: 1,60 -transportējot, 1,40 -paceļot un montējot. Minētajiem dinamiskuma koeficientiem var ņemt noteiktā kārtībā pamatotas zemākas vērtības, tomēr ne zemākas par 1,25.
36
23. Saliekamām monolīti saistītām konstrukcijām, kā arī monolītām konstrukcijām ar nesošo stiegrojumu jāaprēķina to stiprība, plaisu rašanās un atvēršanās, kā arī pārvietojumu (izlieču) iespējas divās konstrukciju darba stadijās:
23.1. līdz brīdim, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons iegūst noteikto stiprību, -betona masas un citu šajā būvdarbu posmā darbojošos slodžu iedarbībā;
23.2. pēc tam, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons ir ieguvis noteikto stiprību, -no slodzēm, kas darbojas šajā būvdarbu posmā un konstrukciju ekspluatējot.
37
24. Statiski nenoteicamās dzelzsbetona konstrukcijās slodžu un piespiedu pārvietojumu piepūles, mainoties temperatūrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., kā arī piepūles statiski nosakāmās konstrukcijās ar deformētām shēmām parasti aprēķina, ievērojot betona un stiegrojuma neelastīgās deformācijas un plaisu esamību.
38
25. Konstrukcijām, kuru aprēķina metodika ar dzelzsbetona neelastīgo īpašību ievērošanu nav izstrādāta, kā arī šādi izstrādāta aprēķina starpstadijās piepūles statiski nenoteicamās konstrukcijās pieļaujams aprēķināt, pieņemot, ka to elastība ir lineāra.
39
26. Atkarībā no darba apstākļiem un stiegrojuma veida konstrukcijām vai to daļām tiek izvirzītas šādas plaisizturības prasību kategorijas:
26.1. 1.kategorija -plaisu rašanās nav pieļaujama;
26.2. 2.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga atvēršanās acr1, garantējot pēc tam to drošu aizvēršanos (aizspiešanos);
26.3. 3.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga acr2 atvēršanās.
40
27. Ar plaisu īslaicīgu atvēršanos jāsaprot to atvēršanās pastāvīgu, ilgstošu un īslaicīgu slodžu kopīgā iedarbībā, bet ar ilgstošu - tikai pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā.
41
28. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības, kā arī plaisu atvēruma pieļaujamās robežvērtības neagresīvas vides apstākļos apkopotas:
42
28.1. konstrukciju caurlaidības ierobežošanai -1.tabulā;28.2. stiegrojuma saglabāšanas nodrošināšanai -2.tabulā.1.tabulaKonstrukciju darba apstākļiKonstrukciju plaisizturības prasību kategorija un plaisu pieļaujamie robežplatumi acrc1 un acrc2, kas nodrošina mitruma caursūkšanās ierobežošanu (mm)1. Elementi, kas uztver šķidrumu un gāzu spiedienu: -ar pilnīgi stieptu šķērsgriezumu1.kategorija 1)-ar daļēji spiestu šķērsgriezumu3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,22. Elementi, kas uztver beramu materiālu spiedienu3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,21)Konstrukcijas jāveido iepriekšsaspriegtas. Īpaša pamatojuma gadījumā šīs konstrukcijas var veidot bez iepriekšējās saspriegšanas, bet tādā gadījumā to plaisizturībai jāatbilst 3.kategorijas prasībām.2.tabulaKonstrukciju ekspluatācijas apstākļiKonstrukciju plaisizturības prasību kategorija un pieļaujamais plaisu atvēruma robežplatums acrc1 un acrc2, kas nodrošina stiegrojuma saglabāšanos (mm)A-I, A-II, A-IIIBun A-IV klases stieņveida stiegroju-mam, B-I un Bp-I klases stiepļveida stiegrojumamA-V un A-VI klases stieņveida stiegrojumam B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3,5mm un lielāku diametruB-II, Bp-II un K-7 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3mm un mazāku diametru, AT-VII klases stieņveida stiegrojumam1. Slēgtās telpās3.kategorijaacrc1 = 0,4acrc2 = 0,33.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,23.kategorijaacrc1 = 0,2acrc2 = 0,12. Ārpus slēgtām telpām, kā arī gruntī virs vai zem gruntsūdens3.kategorijaacrc1 = 0,4acrc2 = 0,33.kategorijaacrc1 = 0,2acrc2 = 0,12.kategorijaacrc1 = 0,23. Gruntī ar mainīgu grunts-ūdens līmeni3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,22.kategorijaacrc1 = 0,22.kategorijaacrc1 = 0,1Piezīmes.1. Trosēs par pamatu ņemta ārējās kārtas stieple.2. Konstrukcijām ar A-V klases stieņveida stiegrojumu, tās ekspluatējot slēgtās telpās vai ārpus tām, ja ir pieredze šādu konstrukciju projektēšanā un ekspluatācijā, lielumus acrc1 un acrc2 var palielināt par 0,1 mm, salīdzinot ar šo noteikumu 2.tabulā dotajiem.
29. Ekspluatācijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu rašanās aplēsē, to atvēršanās vai aizvēršanās aprēķinos jāņem saskaņā ar šo noteikumu 3.tabulu.
43
30. Ja konstrukcijās vai to daļās, kuru plaisizturībai noteiktas 2. vai 3.kategorijas prasības, no šo noteikumu 3.tabulā minētajām slodzēm plaisas nerodas, šīm konstrukcijām nav jāaprēķina plaisu īslaicīga atvēršanās vai aizvēršanās (2.kategorijai) vai īslaicīga un ilgstoša plaisu atvēršanās (3.kategorijai).
44
31. Šo noteikumu 26.punktā noteiktās dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības prasību kategorijas attiecas gan uz stateniskām, gan slīpām (attiecībā pret garenasi) plaisām.
45
32. Lai izvairītos no garenplaisu atvēršanās, jāveic konstruktīvi pasāku-mi -jāievieto atbilstošs šķērsstiegrojums, bet iepriekšsaspriegtiem elementiem arī jāierobežo spiedes spriegumu vērtības betonā tā iepriekšējās saspriegšanas stadijā.
46
33. Iepriekšsaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma pārvades zonas garuma robežās nav pieļaujama plaisu rašanās ar koeficientu γf= 1,0 aprēķināto pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā. Iepriekšējie spriegumi stiegrās spriegumu pārvades zonas garumā tiek ņemti lineārā kāpinājumā no nulles līdz maksimālajām aprēķinātajām vērtībām. Šo prasību var neievērot tai šķērsgriezuma daļai, kas atrodas starp reducētā šķērsgriezuma smagumcentru un iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā stiepto skaldni, ja šajā daļā nav iepriekšsaspriedzamais stiegrojums bez enkuriem.
47
34. Ja saskaņā ar aprēķinu iepriekšsaspriegto elementu ekspluatācijas slodžu iedarbībā spiestajā zonā izgatavošanas, transportēšanas un būvdarbu stadijā garenasij rodas stateniskas plaisas, jāņem vērā stieptās zonas plaisizturības pazemināšanās elementu ekspluatācijā, kā arī to izliekuma palielināšanās. Elementiem, kas paredzēti daudzkārtējai slodzes iedarbībai, tādu plaisu rašanās nav pieļaujama.
48
35. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturīga nestspējas izsīkšana vienlaikus ar plaisu rašanos betona stieptajā zonā, stieptā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums jāpalielina ne mazāk kā par 15%, salīdzinot ar stiprības aprēķinā noteikto.
49
36. Konstrukciju elementu izlieces un nobīdes nedrīkst pārsniegt maksimālās, kas noteiktas LBN 004.
50
3.tabulaKonstrukciju plaisizturības prasību kategorijaSlodzes un to drošuma koeficienti (γf), kas jālieto, aprēķinotplaisu rašanosplaisu atvēršanosplaisu aizvēršanosīslaicīguilgstošu1Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,5*–--2Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,0* (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt īslaicīgu plaisu atvēršanos un aizvēršanos)Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0-Pastāvīgās un ilgstošās ar γf = 1,03Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0 (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt plaisu atvēršanos)Tās pašasPastāvīgās un ilgstošās ar γf= 1,0–* Koeficientu γf ņem tādu pašu kā stiprības aprēķinā.Piezīmes.1. Ilgstošās un īslaicīgās slodzes jāņem, ievērojot šo noteikumu 19. un 20.punkta nosacījumus.2. Īpašās un īslaicīgās slodzes jāņem vērā plaisu rašanās aprēķinā, ja plaisu esamība var būt cēlonis katastrofai (sprādzienam, ugunsgrēkam u.tml.).
37. Aprēķinot betona un dzelzsbetona elementu stiprību uz gareniskā spiedējspēka iedarbību, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte ea, ko rada aprēķinā neievērotie faktori. Jebkurā gadījumā ekscentricitāti ea ņem ne mazāk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp šķērsgriezumiem, kas nodrošināti pret nobīdi, un 1/30 no šķērsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijās, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jāievēro iespējamā savstarpējā elementu nobīde, kas atkarīga no konstrukciju veida, montāžas paņēmieniem u.tml.
51
38. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspēka ekscentricitāte pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru eo jāņem vienlīdzīga konstrukcijas statiskajā aprēķinā noteiktajai ekscentricitātei, bet ne mazāk par ea. Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitāti eo aprēķina kā konstrukciju statiskajā aprēķinā noteiktas ekscentricitātes un gadījuma ekscentricitātes summu.
52
39. Temperatūras un rukuma deformāciju šuvju atstatumi jānosaka aprēķina ceļā, ievērtējot pārvietojumus konstrukciju elementos no slodžu, temperatūras un rukuma deformāciju kopējās iedarbības tā, lai deformāciju rezultātā neiestātos pirmās vai otrās grupas robežstāvokļi.
53
1.2. Iepriekšsaspriegto konstrukciju projektēšanas papildprasības
40. Iepriekšējie spriegumi σsp, kā arī σ'sp atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'jānosaka, ievērojot pieļaujamās iepriekšējā sprieguma novirzes p tā, lai stieņveida un stiepļveida stiegrojumā:
54
σsp + P ≤ Rs,ser ; σsp - p ≥ 0.3Rs,ser, kur: (1)p vērtība, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehānisku paņēmienu, ir 0,05σsp, bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehānisku paņēmienu, ir aprēķināma pēc formulas:p = 30 +360, kur: (2)lp -MPa;l -nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp atbalstu ārējām skaldnēm) metros.
41. Stiegrojumu nostiepjot automatizēti, skaitītāja vērtība formulā (2) jāmaina no 360 uz 90.
55
42. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionāriem balstiem, kontrolējamo spriegumu σcon1 un σ'con1vērtības atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'pārbaudāmas nostiepšanas beigās un jāņem vienlīdzīgas σsp un σ'sp(šo noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformācija un stiegrojuma berze (šo noteikumu 47.punkts).
56
43. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz sacietējuša betona, saspriedzamā stiegrojuma S un S'spriegumu vērtības, ko pārbauda nospriegojuma piepūles pielikšanas vietā, jāņem attiecīgi σcon2 un σ'con2, ko aprēķina, lai aprēķina šķērsgriezumā nodrošinātu spriegumus σsp un σ'sp, pēc šādām formulām:
57
; (3). (4)Formulās (3) un (4):σsp, σ'spnosaka, ņemot vērā iepriekšējo spriegumu zudumus;P, eop -aprēķina pēc formulas (8) un (9) ar σspun σ'spvērtībām, kur ņemti vērā iepriekšējās saspriegšanas pirmie zudumi;ysp, y'sp- apzīmējumi tie paši, kas šo noteikumu 55.2.apakšpunktā;α= Es/Eb.
44. Pašsaspriegtu konstrukciju stiegrojumā spriegumus aprēķina tā, lai tie būtu līdzsvarā ar spriegumiem (pašspriegumu) betonā.
58
45. Betona pašsaspriegumu konstrukcijā aprēķina, ņemot vērā betona pašsaspriegšanās marku Sp, stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu betonā (vienass, divasu un trīsasu stiegrojums), kā arī, ja nepieciešams, - no betona rukuma un šļūdes zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot.
59
46. B7,5-B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas σcon1 un σ'con2 vērtības nedrīkst pārsniegt attiecīgi 400 un 550 MPa.
60
47. Aprēķinot iepriekšsaspriegtos elementus, jāņem vērā stiegru iepriekšējo spriegumu zudumi.
61
48. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jāņem vērā:
48.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaiņas ierīcēm, spriegumu relaksācijas stiegrojumā, temperatūras atšķirībām, veidnes deformācijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), ātrās betona šļūdes;
48.2. otrie zudumi -no betona rukuma un šļūdes.
62
49. Stiegras saspriedzot reizē ar betonu, jāņem vērā:
49.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes gar kanālu sienām vai gar konstrukcijas betona virsmu;
49.2. otrie zudumi -no spriegumu relaksācijas stiegrojumā, betona rukuma un šļūdes, betona saspiešanās zem stiegru vītnēm un no starpbloku salaižu deformācijām (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem).
63
50. Stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus nosaka saskaņā ar 4.tabulu, turklāt zudumu kopējā summa, projektējot konstrukcijas, jāņem ne mazāka par 100 MPa.
64
51. Aprēķinot saspriegtos elementus, jāņem vērā tikai iepriekšējā sasprieguma zudumi no betona rukuma un šļūdes atkarībā no betona pašsaspriegšanās markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jāņem vērā pašsaspriegtām konstrukcijām, ko ekspluatē pārmērīga mitruma apstākļos.
65
52. Aprēķinot iepriekšējā sasprieguma zudumus no betona rukuma un šļūdes pēc šo noteikumu 4.tabulas 8. un 9.pozīcijas, jāievēro šādi norādījumi:
66
52.1. ja konstrukcijas noslogošanas termiņš ir iepriekš zināms, zudumi jāreizina ar koeficientu φl, ko aprēķina pēc formulas:φ1 =4t, kur: (5)100 + 3tt -laiks diennaktīs, ko šļūdes radītiem zudumiem skaita no betona ie-priekšsaspriegšanas dienas, bet rukuma radītiem zudumiem -no betonēšanas pabeigšanas dienas;52.2. konstrukcijām, kas paredzētas ekspluatēšanai gaisa mitrumā līdz40 %, zudumi jāpalielina par 25%;52.3. zudumu aprēķināšanai var izmantot precīzākas metodes, kas pamatotas noteiktā kārtībā, ja ir zināma cementa šķira, betona sastāvs, konstrukcijas izgatavošanas un ekspluatācijas apstākļi u.tml.
53. Stiegru iepriekšējā sprieguma vērtību ietver aprēķinā ar stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp, ko aprēķina pēc formulas:
67
γsp = 1 + Δγsp (6)Plusa zīmi ņem iepriekšējā sasprieguma nelabvēlīgās ietekmes gadījumā (t.i., attiecīgajā konstrukcijas darba stadijā vai aplūkojamā elementa posmā iepriekšējais saspriegums pazemina nestspēju, veicina plaisu rašanos u.tml.), mīnusa zīmi -labvēlīgas ietekmes gadījumā.Δγsp vērtības, stiegras nostiepjot ar mehānisku paņēmienu, ņem 0,1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehānisko paņēmienu, aprēķina pēc formulas:, tomēr ne mazāka par 0,1, (7)šeit:p, σsp- atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;np -saspriedzamā stiegrojuma stieņu skaits elementa šķērsgriezumā.4.tabulaFaktori, kas rada iepriekšējo spriegumu zudumus stiegrāsIepriekšējo spriegumu zudumu vērtības, stiegras saspriedzot (MPa)uz balstiemreizē ar betonu123A. Pirmie zudumi1. Spriegumu relaksācija stiegrās: a) saspriedzot ar mehānisko paņēmienu: – stiepļveida stiegras-– stieņveida stiegras0,1σsp-20-b) saspriedzot ar elektrotermisko vai elektrotermomehānisko paņēmienu – stiepļveida stiegras0,05σsp-– stieņveida stiegras0,03σspŠeit σspņem MPa, neņemot vērā zudumus. Ja zudumu aprēķinātās vērtības izrādīsies negatīvas, tās jāņem vienlīdzīgas nullei.-2. Temperatūras kritums (nostieptā stiegrojuma, kas atrodas karsēšanas zonā, un ierīces, kas uztver nostiepes piepūli, temperatūras starpība)B15–B40 klases beto-niem 1,25Δt. B45 un augstākas klases betoniem 1,0Δt, kur Δt ir karsējamā stiegrojuma un nostiepes piepūli uztverošo nekustīgo atbalstu (ārpus karsēšanas zonas) temperatūras starpība, °C. Ja nav precīzu datu, ņem Δt = 65°C.Siltumapstrādes procesā saspriedzamo stiegrojumu pievelkot, lai kompensētu temperatūras krituma zudumus, tos pieņem vienlīdzīgus nullei.3. Pie saspriegšanas iekārtām no-vietoto enkuru deformācijas , kur:Δl - sapresēto gredzenu saplacinājums, uzsēdināto uzgaļu saspiedums u.tml., ko ņem 2 mm stieņu nobīdei inventārspīlēs; aprēķina pēc formulas:Δl = 1,25 + 0,15d;d -stieņa diametrs, mm;l - nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp veidnes vai stenda balstu ārējām skaldnēm), mm. Elektrotermiskajam nostiepšanas paņēmienam enkuru deformācijas zudumi aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir uzskaitīti, nosakot stiegrojuma pilnu pagarinājumu., kur:Δl1 - starp enku-riem un elementa betonu novietoto gredzenu vai starpliku saplacinājums, ko ņem vienlīdzīgu 1 mm;Δl2 - čaulas tipa enkuru, kluču (ar ķīļiem), enkura uzgriežņu un satvērēju deformācija, ko ņem vienlīdzīgu 1 mm;l - nostiepjamā stieņa (elementa) garums, mm.4. Stiegrojuma berze: a) gar kanālu sienām vai konstrukciju betona virsmu - , kur:e - naturālo logaritmu bāze;ω, δ - koeficienti, kas doti 5.tabulā;x - posma garums no nostiepes ierīces līdz aprēķina šķērsgriezumam, m;θ - stiegrojuma ass pagrieziena summārais leņķis, rad.;b) ap virzienmaiņas ierīcēm , kur:e - naturālo logaritmu bāze;δ - koeficients, ko pieņem 0,25;θ - stiegrojuma ass pa-grieziena summārais leņķis, rad.;σsp-ņem, neievērojot zudumus.σsp-ņem, neievē-rojot zudumus5. Tērauda veidnes deformācijas, izgatavojot iepriekšsaspriegtās dzelzsbetona konstrukcijas, kur:η -koeficients, ko nosaka pēc šādām formulām:– stiegrojumu nostiepjot ar domkratu:;– stiegrojumu nostiepjot ar uztīšanas mašīnu, izmant1d0ot elektrotermomehānisko paņēmienu (50% piepūles rodas no spēka):;n - nevienlaicīgi nostiep-jamo stieņu grupu skaits;Δl - balstu tuvināšanās pa piepūles P darbības līniju, ko nosaka, aprēķinot veidnes deformāciju;l - atstatums starp balstu ārējām skaldnēm.Ja nav datu par veidnes izgatavošanas tehnoloģiju un konstrukciju, zudumus no tās deformācijas pieņem 30 MPa.Pie elektrotermiskā nostiepšanas paņēmiena zudumi no veidnes deformācijas aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir minēti, nosakot pilnu stiegrojuma pagarinājumu.-6. Ātrā šļūde:a) dabiski cietējošam betonam α un β - koeficienti, ko ņem:α = 0,25 + 0,025Rbp, bet ne lielāku par 0,8;β = 5,25 - 0,185Rbp, bet ne lielāku par 2,5 un ne mazāku par 1,1;σbp - nosaka garenstieg-rojuma S un S'smagum-centru līmenī, ņemot vērā zudumus saskaņā ar šīs tabulas 1.-5.pozīciju.Vieglajiem betoniem ar pārvades stiprību 11MPa un mazāk koeficienta 40 vietā ņem koeficientu 60;-b) termiski apstrādātam betonamZudumus aprēķina saskaņā ar šīs tabulas 6.a.pozīciju, iegūto rezultātu pareizinot ar koeficientu 0,85.-B. Otrie zudumi7. Spriegumu relaksācija:a) stiepļveida stiegrās - (sk. šīs tabulas 1.pozīcijas paskaidrojumus)b) stieņveida stiegrās8. Betona rukums saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:Dabiski cietējošais betonsAtmosfēras spiedienā termiski apstrādāts betonsNeatkarīgi no betona cietēšanas apstākļiemSmagā betona klasēm: a) B35 un zemākām403530b) B40504040c) B45605040Smalkgraudainā betona grupām: d) AZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a un b pozīciju, reizinot ar koeficientu 1,3.40e) BZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozīciju, reizinot ar koeficientu 1,5.50f) CZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozīciju tāpat kā dabiski cietējošam smagajam betonam.40Vieglajam betonam ar smalkajām pildvielām:g) blīvām504540h) porainām7060509. Betona šļūde saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:150ασbp/Rbp, ja σbp/Rbp ≤0,75300α(σbp/Rbp - 0,375) ja σbp/Rbp >0,75, kur:a) smagajam un vieglajam betonam ar blīvām smalkām pildvielāmσbp -tas pats, kas 6.p., bet jāņem vērā zudumi saskaņā ar šīs tabulas 1.-6.pozīciju;α -koeficients, ko pieņem dabiski cietējošam betonam -1,00; atmosfēras spiedienā termiski apstrādātam betonam -0,85;b) smalkgraudainā betona grupām: AZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,3.BZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,5.CZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām ar α= 0,85.c) vieglajam betonam ar smalkām porainām pildvielāmZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,2.10. Betona saspiešanās zem spirālveida vai gredzenveida stiegrojuma (konstrukcijām ar diametru līdz 3 m)70 - 0,22dext, k, kur:dext -konstrukcijas ārējais diametrs, cm.11. Salaižu saplacinājuma deformācija starp blokiem (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem) , kur:n -konstrukcijas un aprīkojuma šuvju skaits no-stiepjamo stiegru garumā;Δl - salaides saplacinājums, ko ņem ar betonu piepildītām šuvēm - 0,3 mm; pie salaišanas sausā veidā - 0,5 mm;l - nostiepjamo stiegru garums, mm.Piezīmes.1. Iepriekšējā sasprieguma zudumus saspriegtajā stiegrojumā S'nosaka tāpat kā stiegrojumā S.2. Pašsaspriegtām konstrukcijām betona rukuma un šļūdes zudumus nosaka pēc izmēģinājuma datiem.5.tabulaKanāls vai virsmaStiegru berzes radīto zudumu noteikšanas koeficienti saskaņā ar 4.tabulas 4.pozīcijuωδ stiegrojuma veidamkūļi un trosesperiodiska profila stieņi1. Kanāls: -ar metāla virsmu0,00300,350,40-ar betona virsmu, ko veidojis stings kanālveidotājs00,550,65-ar betona virsmu, ko veidojis lokans kanālveidotājs0,00150,550,652. Betona virsma00,550,65
54. Aprēķinot stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus, kā arī aprēķinot plaisu atvēršanos un deformācijas, Δγsp vērtību var ņemt vienlīdzīgu nullei.
68
55. Spriegumi betonā un stiegrās, kā arī betona iepriekšējās spriegošanas piepūles iepriekšsaspriegto konstrukciju aprēķinos jānosaka, ievērojot šādus norādījumus:
69
55.1. pret elementa garenasi stateniskos šķērsgriezumos spriegumi jānosaka pēc elastīgo materiālu aprēķina noteikumiem. Turklāt jāņem reducētais šķērsgriezums, kas ietver ar kanāliem, rievām u.tml. vājinātu betona šķērsgriezumu, kā arī visa (saspriedzamā un nesaspriedzamā) garenstiegrojuma šķērsgriezums, kas reizināts ar stiegru tērauda un betona elastības moduļu attiecību. Ja betona šķērsgriezuma daļas izgatavotas no dažādu klašu vai veidu betoniem, tās jāreducē līdz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz betona elastības moduļu attiecību;55.2. betona iepriekšējā sasprieguma piepūli P un tās pielikšanas ekscentricitāti eop attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru (1.zīmējums) nosaka pēc šādām formulām:; (8), kur: (9)σs, σ's- betona rukuma un šļūdes radītie spriegumi nesaspriedzamajā stiegrojumā attiecīgi S un S';ysp, y's, ys, y's- atstatumi no reducētā šķērsgriezuma smagumcentra līdz piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem attiecīgi iepriekš saspriedzamā un nesaspriedzamā stiegrojumā S un S'(1.zīmējums);1.zīmējums.Iepriekšējā sasprieguma piepūļu shēma stiegrās dzelzsbetona elementa šķērsgriezumā55.3. līklīnijas saspriedzamajam stiegrojumam vērtības σspun σ'spreizina attiecīgi ar cosθ un cosθ', kur θ un θ'- stiegrojuma ass slīpuma leņķis pret elementa garenasi (aplūkojamam šķērsgriezumam);55.4. spriegumus σspun σ'sp ņem:55.4.1. betona saspriegšanas stadijā - ņemot vērā pirmos zudumus;55.4.2. elementa ekspluatācijas stadijā - ņemot vērā pirmos un otros zudumus;55.5. spriegumus σsun σ'sņem skaitliski vienlīdzīgus:55.5.1. betona saspriegšanas stadijā - ātrās betona šļūdes radītajiem sprieguma zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6.pozīciju;55.5.2. elementa ekspluatācijas stadijā - betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu zudumu summai saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīciju.
56. Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā σbpnedrīkst pārsniegt vērtības (pamatojoties uz betona stiprību tā saspriegšanas laikā Rbp), kas norādītas 6.tabulā.
70
57. Spriegumu σbp nosaka malējā spiestā betona slāņa līmenī, ņemot vērā iepriekšējā sprieguma zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-6.pozīciju un ņemot stiegru nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp.
71
6.tabulaŠķēluma sasprieguma stāvoklisStiegrojuma nostiepšanas paņēmiensBetona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā kā daļa no betona stiprības šajā stadijā σbp/Rbp, bet ne vairāk par:centriskajā saspriegšanāekscentriskajā saspriegšanā1. Spriegumi samazinās vai neizmainās ārējo slodžu iedarbībāuz balstiem0,850,95*reizē ar betonu0,700,852. Spriegumi palielinās ārējo slodžu iedarbībāuz balstiem0,650,70reizē ar betonu0,600,65*Ja ir tērauda balsta detaļas un netiešais stiegrojums ar tilpuma koeficientu μv ≥0,05% elementiem, kurus izgatavo ar pakāpenisku spiedes piepūles pārvadi betonam posma garumā, kas nav mazāks par spriegumu pārvades zonas garumu 1p, var ņemt vērtību σbp/Rbp = 1,00.Piezīmes.1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra jāņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta prasībām.2. B7,5-B12,5 klases vieglajam betonam σbp/Rbp vērtības jāņem ne lielākas par 0,30.
58. Iepriekšsaspriegtās konstrukcijās, kurās paredzēta betona spiedes spriegumu regulēšana to ekspluatēšanas gaitā (piemēram, reaktoros, televīzijas torņos), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklāt nepieciešams paredzēt efektīvus pasākumus stiegrojuma korozijaizsardzībai. Iepriekšsaspriegtām konstrukcijām bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jāatbilst plaisizturības 1.kategorijas prasībām.
72
1.3. Plakanisku un masīvu konstrukciju aprēķina vispārīgie noteikumi, ievērojot dzelzsbetona nelineārās īpašības
59. Plakanisko konstrukciju (sieniņsiju, pārseguma plātņu u.tml.) un masīvo konstrukciju aprēķini pirmās un otrās grupas robežstāvokļos jāveic pēc spriegumiem (piepūlēm), deformācijām un pārvietojumiem, ko aprēķina, ņemot vērā fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, bet nepieciešamības gadījumā arī šļūdi, bojājumu uzkrāšanos (ilgstošos procesos) un ģeometrisko nelinearitāti (galvenokārt plānsienu konstrukcijām).
73
60. Fizikālā nelinearitāte, anizotropija un šļūde jāievēro noteicošās attiecībās, kas savstarpēji sasaista spriegumus un deformācijas, kā arī materiāla stiprības un plaisizturības apstākļos. Turklāt jāievēro divas elementu deformēšanās stadijas -pirms un pēc plaisu rašanās.
74
61. Pirms plaisu rašanās betonam jālieto nelineārais ortotropiskais modelis, kas atļauj ņemt vērā dilatācijas efekta virzītu attīstību un spiedes, resp., stiepes deformēšanās neviendabīgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskait īto faktoru izpausmi ievēro vidēji visā tilpumā. Dzel zsbetonam šajā stadijā jāņem vērā kopējās stiegrojuma un apkārtējā betona asu virziena deformācijas, izņemot stiegrojuma gala posmos bez speciāliem enkuriem.
75
62. Ja draud stiegru kūkumošanās, jāsamazina to spiedes robežspriegumi.
76
63. Attiecībā uz betona stiprību jāievēro spriegumu kombinācija dažādu virzienu laukumos, kā rezultātā tā izmainās, piemēram, betona pretestība divasu un trīsasu spiedei pārsniedz stiprību vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombinācijās tā var būt mazāka, nekā darbojoties tikai vienai no tām. Nepieciešamības gadījumos jāņem vērā spriegumu darbības ilgums.
77
64. Dzelzsbetona stiprības nosacījums bezplaisu stāvoklī sastādāms kā divkomponentu videi, ievērtējot abu materiālu (betona un tērauda stiegrojuma) stiprību.
78
65. Par plaisu veidošanās nosacījumu pieņem divkomponentu vides betona elementu stiprību.
79
66. Pēc plaisu rašanās jāizmanto vispārēja veida anizotropa ķermeņa modelis ar nelineārām piepūļu vai spriegumu atkarībām no pārvietojumiem, ņemot vērā šādus faktorus:
66.1. plaisu slīpuma leņķus pret stiegrām un plaisu krustošanās shēmas;
66.2. plaisu atvēršanos un to malu nobīdi;
66.3. stiegrojuma stingumu: aksiālo - ievērojot sasaisti ar betona joslām vai blokiem starp plaisām; tangenciālo - ievērojot betona pamatnes pakļāvīgumu pret plaisu malām un attiecīgi aksiālos un tangenciālos spriegumus stiegrās plaisas robežās;
66.4. betona stingumu: starp plaisām - attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi (samazinās krustojošos plaisu shēmā); plaisās -attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi sakarā ar plaisu malu aizķeršanos, ja tās ir pietiekami šauras;
66.5. stiegrojuma -betona aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu starp plaisām.
80
67. Nestiegrotu saplaisājušo elementu deformēšanās modelī jāņem vērā tikai betona stingums starp plaisām.
81
68. Slīpu plaisu rašanās gadījumos jāņem vērā betona deformēšanās īpatnības virs tām.
82
69. Plaisu atvēršanās platums un to malu savstarpējā nobīde jānosaka pēc dažādu virzienu stieņu novirzes attiecībā pret plaisu malām, kuras tie šķērso, un ievērojot šo noviržu kopīguma noteikumus.
83
70. Plakano un telpisko saplaisājušo elementu stiprības noteikumiem jāpamatojas uz šādiem pieņēmumiem:
70.1. sagrūšanu rada stiegrojuma ievērojama pagarināšanās visbīstamākajās plaisās, kas parasti slīpi orientētas pret stiegrojuma stieņiem, un joslu vai bloku betona sadrupšana starp plaisām (piemēram, plātņu spiestajā zonā virs plaisām);
70.2. betona pretestība spiedei samazinās perpendikulārā virzienā rodošās stiepes dēļ, ko rada sasaistes spēki ar stiepto stiegrojumu, kā arī stiegrojuma šķērsnobīžu dēļ plaisu malās;
70.3. nosakot betona stiprību, jāņem vērā plaisu rašanās shēmas un plaisu slīpuma leņķi pret stiegrojumu;
70.4. stiegrojuma stieņos jāņem vērā to ass virzienā vērstie normālspriegumi; pieļaujams ņemt vērā tangenciālos spriegumus stiegrās plaisu vietās (tapas efekts), pieņemot, ka stieņi nemaina savu orientāciju;
70.5. sagrūšanas plaisā visi to šķērsojošie stieņi sasniedz aprēķina pretestību stiepē (stiegrojumam, kuram nav plūstamības robežas, spriegums jākontrolē deformāciju aprēķina gaitā).
84
71. Betona stiprība dažādās tā zonās jānovērtē pēc spriegumiem tajā kā divkomponentu vides komponentē (atskaitot stiegrojumā starp plaisām radušos reducētos spriegumus, kurus nosaka, ņemot vērā spriegumus plaisās, stiegrojuma sasaisti ar betonu un aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu).
85
72. Pietiekamas plastiskās deformācijas izturētspējīgu dzelzsbetona konstrukciju nestspēju ir pieļaujams aprēķināt ar robežlīdzsvara metodi.
86
73. Aprēķinot konstrukciju stiprību, deformācijas, plaisu rašanos un atvēršanos ar galīgo elementu metodi, jāpārbauda visu konstrukcijas galīgo elementu stiprības un plaisizturības noteikumi, kā arī konstrukcijas pārmērīgu pārvietojumu rašanās noteikumi. Novērtējot stiprības robežstāvokli, var pieņemt, ka atsevišķi galīgie elementi sagruvuši, ja tas nerada konstrukcijas progresējošu sagrūšanu un ja, apskatāmās slodzes darbībai izbeidzoties, konstrukcijas ekspluatācijas derīgums saglabājas vai var tikt atjaunots.
87
2. Betona un dzelzsbetona konstrukciju materiāli
2.1. Betons
74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām, ko projektē atbilstoši šo noteikumu prasībām, jāparedz spēkā esošo standartu noteiktie konstrukciju betoni:
74.1. smagais vidējā blīvuma betons virs 2200 kg/m3, līdz 2500 kg/m3 ieskaitot;
74.2. smalkgraudainais vidējā blīvuma betons virs 1800 kg /m3;
74.3. vieglais betons ar blīvu un porainu struktūru (šajos noteikumos termini "vieglais betons" un "porainais betons" tiek lietoti attiecīgi blīvas struktūras vieglbetona un porainas struktūras vieglbetona (ar porainības pakāpi vairāk par 6%) apzīmēšanai);
74.4. autoklavētas un neautoklavētas cietēšanas šūnbetons;
74.5. speciālais betons -spriegojošais (briestošais).
88
75. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarībā no to nozīmes un darba apstākļiem jānosaka betona kvalitātes rādītāji, no kuriem galvenie ir:
75.1. spiedes stiprības klase - B;
75.2. aksiālās stiepes stiprības klase - Bt (nosaka gadījumos, kad šim raksturojumam ir galvenā nozīme un to kontrolē ražošanā);
75.3. salizturības marka - F (nosaka konstrukcijām, kuras mitrā stāvoklī ir pakļautas pārmaiņus sasalšanai un atkušanai);
75.4. ūdenscaurlaidības marka - W (nosaka konstrukcijām, kurām ir noteiktas caurlaidības ierobežošanas prasības);
75.5. vidējā blīvuma marka - D (nosaka konstrukcijām, kurām bez konstruktīvām prasībām ir noteiktas siltumizolācijas prasības);
75.6. spriegojošā (briestošā) betona pašsaspriegšanās marka - Sp (nosaka pašsaspriegtām konstrukcijām, kad šo raksturojumu ņem vērā aprēķinā un kontrolē ražošanā); šajā gadījumā:
75.6.1. betona spiedes un aksiālās stiepes stiprības klases atbilst betona garantētās stiprības vērtībai MPa ar nodrošinātību 0,95;
75.6.2. betona pašsaspriegšanās marka parāda betona iepriekšējā sprieguma vērtību MPa, kas rodas tā izplešanās (briešanas) rezultātā pie garenstiegrojuma blīvuma koeficienta μ = 0,01.
89
76. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām ir jāparedz šādu klašu un marku betoni:
90
76.1. spiedes stiprības klases betons:76.1.1. smagais betons - B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.2. spriegojošais betons - B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.3. smalkgraudainā betona grupas (smalkgraudainā betona grupa (A, B, C) jāuzrāda konstrukciju darba zīmējumos):76.1.3.1. A - dabiskās cietēšanas vai atmosfēras spiedienā siltumapstrādei pakļautais betons ar smilšu grauda rupjuma moduli virs 2,0 - B3,5; B5; B7,5; B10; B12.5; B15; B20; B25; B30; B35; B40;76.1.3.2. B - moduli 2,0 un mazāk - B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30;76.1.3.3. C - autoklavēts - B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.4. vieglais betons ar vidējā blīvuma markām:D 800, D 900 -B2,5; B3,5; B5; B7; B7,5D 1000, D 1100 -B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5D 1200, D 1300 -B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15D 1400, D 1500 -B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30D 1600, D 1700 -B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35D 1800, D 1900 -B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40D 2000 -B20; B25; B30; B35; B4076.1.5. šūnbetons ar vidējā blīvuma markām: autoklavētsneautoklavētsD 500 -B1; B1,5;-D 600 -B1; B1,5; B2; B2,5B1; B1,5D 700 -B1,5; B2; B2,5; B3,5B1,5; B2; B2,5D 800 -B2,5; B3,5; B5B2; B2,5; B3,5D 900 -B3,5; B5; B7,5B3,5; B5D 1000 -B5; B5,7; B10B5; B7,5D 1100 -B5; B7,5; B10B5; B7,5D 1100 -B7,5; B10; B12,5; B15B7,5; B10D 1200 -B10; B12; B15B10; B12,576.1.6. porainais betons ar vidējā blīvuma markām:D 800, D 900, D 1000, D 1100, D 1200, D 1300 -B2,5; B3,5; B5; B7,5D1400 -B3,5; B5; B7,576.1.7. pieļaujams izmantot starpklašu betonu ar spiedes stiprības klasēm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodrošinās cementa ekonomiju, salīdzinot ar atbilstošu B25 un B30 klases betona izmantošanu, un nepazeminās konstrukcijas pārējos tehniskos un ekonomiskos rādītājus;76.2. aksiālās stiepes stiprības klases betons: smagais, spriegojošais, smalkgraudainais un vieglais - Bt0,8, Bt1,2, Bt1,6, Bt2, Bt2,4, Bt2,8, Bt3,2;76.3. salizturības klases betons:76.3.1. smagais, spriegojošais un smalkgraudainais betons - F50, F75, F100, F150, F200;76.3.2. vieglais betons - F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200;76.3.3. šūnbetons un porainais betons - F15, F25, F35, F50, F75, F100;76.4. ūdenscaurlaidības markas betons:76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons - W2, W4, W6, W8, W10, W12;76.4.2. spriegojošam betonam ūdenscaurlaidības marka nav zemāka par W12 un projektos to var neuzrādīt;76.5. vidējā blīvuma markas betons:– vieglais betonsD800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400, D1500, D1600, D1700, D1800, D1900, D2000– šūnbetonsD500, D600, D700, D800, D900, D1000, D1100, D1200– porainais betonsD800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400;76.6. pašsaspriegšanās markas betons:– spriegojošais betonsSp0,6, Sp0,8, Sp1,2, Sp1,5, Sp2, Sp2, Sp3, Sp4
77. Betona vecumu atbilstoši tā spiedes un aksiālās stiepes stiprības klasēm projektēšanā nosaka pēc iespējamiem reāliem termiņiem konstrukcijas noslogošanai ar projektētajām slodzēm, būvēšanas paņēmiena un betona cietēšanas apstākļiem. Ja minēto datu nav, betona klasi nosaka pēc 28 diennaktis ilgas cietēšanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegādes stiprība jānodrošina atbilstoši GOST 13015.0-83 un konkrētu veidu konstrukciju standartiem.
91
78. Dzelzsbetona konstrukcijās nedrīkst izmantot:
78.1. smago un sīkgraudaino betonu, kura spiedes stiprības klase ir zemāka par B7,5;
78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprības klase vienslāņa konstrukcijām ir zemāka par B3,5 un divslāņu konstrukcijām zemāka par B2,5.
92
79. Ieteicams ņemt betona spiedes stiprības klasi:
79.1. smagā un vieglā betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes iedarbību, - ne zemāku par B15;
79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieņelementiem, piemēram, kolonnām, kas uzņem lielas celtņu slodzes, un daudzstāvu ēku apakšējo stāvu kolonnām -ne zemāku par B25.
93
80. Iepriekšsaspriegtiem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elementiem betona klase atkarībā no saspriedzamā stiegrojuma veida, klases, diametra un enkurierīcēm jāpieņem ne zemāka par šo noteikumu 7.tabulā minēto.
94
81. Betona uzspriegojuma stiprību Rbp (betona stiprību tā saspriegšanas brīdī, ko kontrolē līdzīgi betona spiedes stiprības klasei) nosaka ne mazāku par 11MPa, bet A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegrojumam, augstas stiprības stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosēm - ne mazāku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprībai bez tam jābūt ne mazākai par 50% no pieņemtās betona spiedes stiprības klases.
95
82. Konstrukcijām, kuras aprēķina uz daudzkārtīgi atkārtotas slodzes iedarbību, betona klases minimālās vērtības, kas norādītas šo noteikumu 7.tabulā, saspriedzamajām stiepļveida un stieņveida A-IV klases stiegrām neatkarīgi no diametra, kā arī A-V klases stiegrām ar diametru 10-18 mm jāpalielina par vienu pakāpi, t.i., 5 MPa, atbilstoši paaugstinot betona uzspriegojuma stiprību.
96
83. Projektējot atsevišķus konstrukciju veidus, pieļaujama noteiktajā kārtībā pamatota betona minimālās klases pazemināšana par vienu pakāpi, kas ir 5 MPa, 7.tabulā norādītās vietā, attiecīgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprību.
97
84. Aprēķinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekšējās saspriegšanas stadijā, betona aprēķina raksturojumus pieņem kā betona klasei, kas skaitliski vienāda ar betona uzspriegojuma stiprību (lineāri interpolējot).
98
85. Projektējot vienlaidu norobežojošās konstrukcijas, kas veic siltumizolācijas funkcijas, ja betona saspriegšanas relatīvais lielums σbp / Rbp ≤ 0,30, ir pieļaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielāks par 14 mm, vieglā betona klasēm B7,5 -B12,5, turklāt betona uzspriegojuma stiprībai Rbp jābūt ne mazākai par 80% no betona klases.
99
Saspriedzamo stiegru veids un klaseBetona klase, ne zemāka par:121. Stiepļveida stiegru klase:B-II (ar enkuriem)BP-II (bez enkuriem) ar diametru līdz 5mm ieskaitotTas pats ar diametru 6mm un vairākK-7 un K-19..B20B20B30B302. Stieņveida stiegru (bez enkuriem ar diametru no 10 mm līdz 18 mm ieskaitot) klases:– A-IV–A-V– A-VI un AT-VII20 mm un vairāk:– A-IV– A-V– A-VI un AT-VII..B15B20B30..B20B25B30
86. Smalkgraudaino betonu bez speciāla eksperimentāla pamatojuma nedrīkst lietot daudzkārtīgi atkārtojošos slodžu iedarbībai pakļautās dzelzsbetona konstrukcijās, kā arī iepriekšsaspriegtās konstrukcijās ar vairāk nekā 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepļveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām.
100
87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas gropēs un uz virsmas novietotā saspriedzamā stiegrojuma korozijaizsardzībai un sasaistes nodrošināšanai ar betonu, spiedes stiprības klasei ir jābūt ne zemākai par B12,5, bet kanālu injekcijai -ne zemākai par B25.
101
88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montēšanai betona klase jānosaka atkarībā no savienojamo elementu darba apstākļiem, bet jāņem ne zemāka par B7,5.
102
89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markām atkarībā no to ekspluatācijas režīma un celtniecības rajona ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru vērtībām jābūt šādām:
89.1. ēku un būvju konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) - ne zemākām par šo noteikumu 8.tabulā norādītajām;
89.2. apsildāmo ēku ārsienām -ne zemākām par šo noteikumu 9.tabulā norādītajām.
103
90. Ekspluatācijas vai montāžas procesā iespējamai ārgaisa negatīvo temperatūru iedarbībai pakļautu saliekamo konstrukciju elementu saduru monolitēšanai jālieto betoni ar projektētajām salizturības un ūdensnecaurlaidības markām, kas nav zemākas par savienojamiem elementiem projektētajām.
104
8.tabulaKonstrukciju darba apstākļiBetona marka, ne zemāka par:Režīma raksturojumsZiemas ārgaisa aprēķina temperatūra,°Csalizturībaiūdensnecaurlaidībaikonstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) ēku un būvju atbildīguma pakāpes klaseiIIIIIIIIIIII123456781. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana: a) ūdenspiesāti-nājuma stāvoklīzem -20°C, līdz -40°C ieskaitotF200F150F100W4W2netiek normētszem -5°C, līdz -20°CF150F100F75W2netiek normēts-5°C un augstākaF100F75F50netiek normētsb) epizodiska ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, pastā-vīgi atmosfēras iedarbībai pakļau-tas virszemes konstrukcijas)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF100F75F50F75F50F35*F50F35*F25*W2--netiek normētsnetiek normētsc) gaismitra stā-vokļa apstākļos bez epizodiska ūdenspiesātinājuma (piemēram, pastāvīgi pakļau-tas apkārtējā gai-sa iedarbībai, bet no atmosfēras no-krišņu iedarbības pasargātas konstrukcijas)zem -20°C, līdz -40°ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF75F50F35*F50F35*F25*F35*F25*F15*netiek normētsnetiek normētsnetiek normēts2. Iespējama epizodiska a) ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, gruntī vai zem ūdens esošās konstruk-cijās)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitotF75F50F50F35*F35*F25*netiek normētsnetiek normēts-5°C un augstākaF35*F25*netiek normētsb) gaismitra stā-vokļa apstākļos (piemēram, apsil-dāmu ēku iekšē-jās konstrukcijas celtniecības un montāžas laikā)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF50F35*F25*F35*F25*F15**F25*F15**-netiek normētanetiek normētanetiek normēta* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturības markas netiek normētas.** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturības markas netiek normētas.Piezīmes.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas būvju konstrukcijām, kā arī pāļiem un čaulpāļiem betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markas jānosaka saskaņā ar atbilstošu normatīvu dokumentu prasībām.2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūras ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.
2.2. Betona normatīvie un aprēķina raksturojumi
91. Betona normatīvās pretestības ir pretestība prizmu aksiālai spiedei (prizmas stiprība) Rbn un pretestība aksiālai stiepei Rbtn.
105
92. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas Rb, Rbt un otrās grupas Rbser,, Rbt,ser robežstāvokļiem nosaka, dalot normatīvās pretestības ar atbilstošiem betona drošuma koeficientiem tā spiedē γbc vai stiepē γbt, kas galvenajiem betona veidiem minēti šo noteikumu 10.tabulā.
106
93. Betona normatīvās pretestības Rbn (noapaļojot) atkarībā no betona spiedes stiprības klases norādītas 12.tabulā.
107
94. Betona normatīvo pretestību stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprība netiek kontrolēta, ņem atkarībā no betona spiedes stiprības klases saskaņā ar 12.tabulu.
108
9.tabulaKonstrukciju darba apstākļiApsildāmu ēku ārsienu betona minimālā salizturības markaTelpas iekšējā gaisa relatīvais mitrums φint, %Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra, °Cvieglajam betonam, šūnbetonam un porainajam betonamsmagajam betonam un smalkgraudainajam betonamēku atbildīguma pakāpes klaseiIIIIIIIIIIIIφint >75zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotlīdz -20°Czem -5°C un augstākaF75F50F35F50F35F25F35F25F15*F100F75F50F75F50netiek normētaF50netiek normēta60 int ≤75zem -20°C, līdz -40°CF50F35F25F50netiek normēta zem -5°C, līdz -20°CF35F25F15*netiek normētazem -5°C un augstākaF25F15*netiek normētaφint ≤60zem -20°C, līdz -40°CF35F25F15*netiek normētazem -5°C, līdz -20°CF25F15*netiek normētazem -5°C un augstākaF15*netiek normēta* Vieglajiem betoniem salizturības markas netiek normētas.Piezīmes.1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijām ir tvaika izolācija un hidroizolācija, to salizturības markas, kas norādītas šajā tabulā, samazina par vienu pakāpi.2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.
95. Betona normatīvo pretestību aksiālai stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprību ražošanā kontrolē, ņem vienlīdzīgu tā garantētai aksiālās stiepes stiprībai (klasei).
109
96. Betona aprēķina pretestības Rb, Rbt, Rb,ser, Rbt,ser (ar noapaļošanu) atkarībā no betona spiedes un aksiālas stiepes stiprības klasēm norādītas robežstāvokļu pirmajai grupai - atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai -atbilstoši 13.tabulai.
110
10.tabulaBetona veidsBetona spiedes un stiepes drošuma koeficients γbcun γbt konstrukciju aprēķināšanai pēc robežstāvokļiempirmās grupasotrās grupas γbcun γbtγbcγbtnosakot betona stiprības klasipēcspiedesstiepesSmagais, spriegojošais, smalkgraudainais, vieglais un porainais betons1,31,51,31,0Šūnbetons1,52,3-1,0
97. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem Rb un Rbt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstākļu koeficientiem γbi , kur ievērotas betona īpašību īpatnības, iedarbības ilgums, slodzes daudzkārtējā atkārtošanās, konstrukcijas darba apstākļi, izgatavošanas stadija un paņēmiens, šķērsgriezuma izmēri u.tml. Darba apstākļu koeficientu γbi vērtības norādītas 14.tabulā.
111
Pretestības veidsBetona veidsPirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rbt betona aksiālās stiepes stiprības klasēm BtBt0.8Bt 1.2Bt1.6B12.0Bt2.4Bt2.8Bt3.2Aksiālā stiepeSmagais, spriego-jošais, smalk-graudainais un vieglais0,62 6,320,93 9,491,25 12,71,55 15,81,85 18,92,15 21,92,45 25,0Piezīme. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.12.tabulaPretestības veidsBetona veidsBetona normatīvās pretestības Rbn, Rbtn un otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser spiedes stiprības klasēmB1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rbn un Rb,sersmagais un smalkgrau-dainais----2,7 27,53,5 35,75,5 56,17,5 76,59,5 96,911,0 11215.0 15318,5 18922.0 22425,5 26029,0 29632,0 32636,0 36739,5 40343,0 438vieglais---1,9 19,42,7 27,53,5 35,75,5 56,17,5 76,59,5 96,911,0 11215,0 15318,9 18922,0 22425,5 26029,0 296----šūnbetons0,95 9,691,4 14,31,9 19,42,4 24,53,3 33,74,6 46,96,9 70,49,0 91,810,5 10711,5 117---------Aksiālā stiepe Rbtn un Rbt,ser smagais----0,39 4,000,55 5,610,70 7,140,858,671,00 10,21,15 11,71,40 14,31,60 16,31,80 18,41,95 19,92,10 21,42,20 22,42,30 23,524,0 24,52,50 25,5smalkgraudai-nais:A grupa - - - - 0,39 4,00 0,55 5,61 0,70 7,14 0,85 8,67 1,00 10,2 1,15 11,7 1,40 14,3 1,60 16,3 1,80 18,4 1,95 19,9 2,10 21,4 - - - -B grupa----0,26 2,650,40 4,080,60 6,120,70 7,140,85 8,670,95 9,691,15 11,71,35 13,81,50 15,3------C grupa---------1,15 11,71,40 14,31,60 16,31,80 18,41,95 19,92,10 21,42,20 22,42,30 23,52,40 24,52,50 25,5vieglais, ar smalko pildvielu:blīvo - - - 0,29 2,96 0,39 4,00 0,55 5,61 0,70 7,14 0,85 8,67 1,00 10,2 1,15 11,7 1,40 14,3 1,60 16,3 1,80 18,4 1,95 19,9 2,10 21,4 - - - -poraino---0,29 2,960,39 4,000,55 5,610,70 7,140,858,671,00 10,21,10 11,21,20 12,21,35 13,81,50 15,31,65 16,81,80 18,4----šūnbetons0,14 1,430,22 2,240,26 2,650,31 3,160,41 4,180,55 5,610,63 6,420,89 9,081,00 10,21,05 10,7---------13.tabulaPretestības veidsBetona veidsBetona pirmās grupas robežstāvokļa aprēķina pretestības Rb un Rbt betona klasēm pēc spiedes stiprībasB1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60 Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rb smagais un smalkgraudainais----2,1 21,42,8 28.64,545,96,0 61,27,5 76,58,5 86,711,5 11714,5 14817,0 17319,5 19922,0 22425,0 25527,5 28030,0 30633,0 336vieglais---1,5 15,32,1 21,42,8 28,64,5 45,96,0 61,27,5 76,58,5 86,711,5 11714,5 14817,0 17319,5 19922,0 224----šūnbetons0,63 6,420,95 9,691,313,31,6 16,32,2 22,43,131,64,6 46,96,0 61,27,0 71,47,7 78,5---------Aksiālā stiepe Rbtsmagais----0,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,75 7,650,90 9,181,05 10,71,20 12,21,30 13,31,40 14,31,45 14,81,55 15,81,60 16,31,65 16,8smalkgraudainais:A grupa: - - - - 0,26 2,65 0,37 3,77 0,48 4,89 0,57 5,81 0,66 6,73 0,75 7,65 0,90 9,18 1,05 10,7 1,20 12.2 1,30 13,3 1,40 14,3 - - - -B grupa----0,17 1,730,27 2,750,40 4,080,45 4,590,57 5,810,64 6,530,77 7,850,90 9,181,00 10,2------C grupa---------0,75 7,650,90 9,181,05 10,71,20 12,21,30 13,31,40 14,31,45 14,81,55 15,81,60 16,31,65 16,8vieglais ar smalko pildvielu: blīvo---0,20 2,040,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,75 7,650,90 9,181,05 10,71,2012,21,30 13,31,40 14,3---- poraino---0,20 2,040,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,74 7,550,80 8,160,90 9,181,00 10,21,10 11,21,20 12,2----šūnbetons0,06 0,6120,09 0,9180,12 1,220,14 1,430,18 1,840,24 2,450,28 2,860,39 4,000,444490,46 4,69------ ---Piezīmes 12.tabulai.1. Virs svītras dots MPa, zem svītras - kgf/cm2.2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.3. Pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbtn un Rbt,ser vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.5. Porainajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.6. Spriegojošajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.Piezīmes 13.tabulai.1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.3. Aprēķina pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbt vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.5. Porainajam betonam …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.