Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"

Īsumā

Šis likums apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas", kas nosaka prasības betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanai ēkām un būvēm.

Ko tas regulē

  • Prasības betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanai.
  • Aprēķinu pamatprasības konstrukciju nestspējai un normālai ekspluatācijai.
  • Plaisām un pārvietojumiem pieļaujamās robežas.
  • Slodžu un iedarbību noteikšanas kārtību.

Kas tas attiecas

  • Projektētājiem, kas izstrādā betona un dzelzsbetona konstrukcijas ēkām un būvēm.
  • Būvniecības uzņēmumiem, kas veic būvdarbus ar šādām konstrukcijām.

Galvenie punkti

  • Būvnormatīvs attiecas uz betona un dzelzsbetona konstrukcijām, kas atrodas sistemātiskā no plus 50 °C līdz mīnus 40 °C temperatūras iedarbībā.
  • Konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pārsniegšanu, izmantojot aprēķinus, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu.
  • Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavošanas apstākļiem specializētajos uzņēmumos.
  • Saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportēšanas un montāžas piepūļu iedarbībai elementa pašsvara slodzei jāievēro dinamiskuma koeficients: 1,60 - transportējot, 1,40 - paceļot un montējot (ne zemākas par 1,25).
Likuma teksts
Likuma teksts

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr.451 Rīgā 1997.gada 23.decembrī (prot. nr.72 43.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu

  1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas". 2
  2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.03.01-84* "Betona un dzelzsbetona konstrukcijas. Projektēšanas normas", kurus ar 1984.gada 20.augusta lēmumu nr.136 apstiprinājusi PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja. 3
  3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" prasībām nav obligāta. 4
  4. Aprēķina temperatūru betona un dzelzsbetona konstrukcijām nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01). 5 (MK 28.07.
  5. noteikumu Nr.589 redakcijā)
  6. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Pro­jek­tēšanas pamatprincipi" apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumus, drošuma un slodžu kombināciju koeficientus nosaka saskaņā ar­ SNiP 2.01.07-85 prasībām. 6 5.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-
  7. 7 (MK 28.07.
  8. noteikumu Nr.589 redakcijā) 5.2 Ekonomikas ministrija: 5.2
  9. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā; 5.2
  10. iesniedz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam publicēšanai interneta vietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 “Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas” izpildei. 8 (MK 28.07.
  11. noteikumu Nr.589 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.01.
  12. noteikumiem Nr.3)
  13. Noteikumi stājas spēkā 1998.gada 1.maijā. 9 Ministru prezidents G.Krasts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs Apstiprināts ar Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451 Latvijas būvnormatīvs LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
  14. Vispārīgie jautājumi
  15. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smagā, smalkgraudainā, vieglā, šūnu un porainā, kā arī saspriedzošā (briestošā) betona ēkām un būvēm, kas atrodas sistemātiskā no plus 50 °C līdz mīnus 40 °C temperatūras iedarbībā. 10
  16. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, transporta tuneļu, caurteku, autoceļu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona kon­strukcijām, uz armocementa konstrukcijām, ko izgatavo no betona, kura vidē­jais blīvums ir mazāks par 500 kg/m3 vai lielāks par 2500 kg/m3, kā arī uz betonpolimēriem un polimērbetoniem, kaļķu, sārņu, jaukto saistvielu (izņemot to lietojumu šūnbetonā), ģipša un speciālo saistvielu betonu, speciālo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktūras betonu. 11
  17. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredzētas darbam īpašos ekspluatācijas apstākļos -vidē ar agresīvu iedarbību uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijām, paaugstināta mitruma apstākļos u.tml., jāievēro papildprasības, kas izvirzītas atbilstošajos normatīvajos aktos. 12
  18. Ar aprēķiniem, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu be­tona un dzelzsbetona konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pār­sniegšanu. 13
  19. Projektējot ēkas un būves, jāizmanto konstruktīvās shēmas, kas no­drošina gan visas ēkas un būves, gan atsevišķu tās konstrukciju nepieciešamo stiprību, noturību un telpisko nemainību visās būvdarbu un ekspluatācijas stadijās. 14
  20. Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavoša­nas apstākļiem specializētajos uzņēmumos. 15
  21. Monolītām konstrukcijām jāparedz unificēti izmēri, kas ļauj izmantot inventārveidņus, kā arī apvienotus telpiskus stiegrojuma karkasus. 16
  22. Saliekamās konstrukcijās sevišķa uzmanība jāpievērš savienojumu stiprībai un ilgizturībai. Ar dažādu konstruktīvo un tehnoloģisko pasākumu palīdzību elementu un mezglu savienojumu konstrukcijām jānodrošina piepūļu pārnešanas drošība, pašu elementu stiprība sadures zonā, kā arī mezglā papildus iestrādātā betona savienošanās ar konstrukcijas betonu. 17
  23. Betona elementus lieto: 9.
  24. galvenokārt spiestās konstrukcijās, kas darbojas uz spiedi, ja garenspēka ekscentricitāte ir tik maza, ka nepārsniedz šo noteikumu 152.punktā noteiktās vērtības; 9.
  25. atsevišķos gadījumos arī spiestās konstrukcijās ar lielākām ekscentricitātēm, kā arī liektās konstrukcijās, kad to sagrūšana tieši neapdraud cilvēka dzīvību un iekārtas saglabāšanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.). 18
  26. Par betona konstrukcijām tiek uzskatītas tādas konstrukcijas, kuru stiprību ekspluatācijas laikā nodrošina betons viens pats. 19
  27. Par ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru uzskata visaukstākās piecdienes vidējo gaisa temperatūru attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"") (turpmāk – LBN 003-01). Aprēķina tehnoloģiskās temperatūras nosaka projektēšanas uzdevumā. 20 (MK 27.04.
  28. noteikumu Nr.389 redakcijā)
  29. Par apkārtējās vides gaisa mitrumu uzskata viskarstākā mēneša ārējā gaisa vidējo relatīvo mitrumu attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar LBN 003-01 vai apkurināmu ēku telpu iekšējā gaisa relatīvo mitrumu. 21 (MK 27.04.
  30. noteikumu Nr.389 redakcijā) 12.1 (Svītrots ar MK 03.01.
  31. noteikumiem Nr.3) 22 12.2 Sabiedriski nozīmīgu būvju betona un dzelzsbetona konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998-1:2008 "
  32. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām. 23 (MK 27.04.
  33. noteikumu Nr.389 redakcijā) 12.3 Kombinētās tērauda un betona konstrukcijas (dzelzsbetona konstrukcijas ar stingo stiegrojumu) projektē saskaņā ar standartu LVS EN 1994-1-1:2009 "
  34. Eirokodekss – Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana – 1-1.daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām" un LVS EN 1994-1-2:2007 "
  35. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-2.daļa: Vispārīgie noteikumi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana" prasībām. 24 (MK 27.04.
  36. noteikumu Nr.389 redakcijā) 12.4 Ja kādam šā būvnormatīva 12.1 un 12.3 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības. 25 (MK 27.04.
  37. noteikumu Nr.389 redakcijā) 12.5 Ja betona un dzelzsbetona konstrukcijas un kombinētās tērauda betona konstrukcijas projektē atbilstoši šā būvnormatīva 12.1 punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtību nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām. 26 (MK 27.04.
  38. noteikumu Nr.389 redakcijā)
  39. Šajā būvnormatīvā būvkonstrukciju projektēšanā lietojamie apzīmējumi un to indeksi lietoti saskaņā ar standartu LVS ISO 3098-0:2008 "Ražojumu tehniskā dokumentācija. Raksts. 0.daļa: Vispārīgās prasības". Galvenie burtu apzīmējumi, kā arī šajos noteikumos lietotie termini doti
  40. un 2.pielikumā. 27 (MK 27.04.
  41. noteikumu Nr.389 redakcijā) 1.
  42. Aprēķinu pamatprasības
  43. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst nestspējas (pirmās grupas robežstāvokļu) aprēķina prasībām un atbilstoši normālas ekspluatācijas aprēķinu (otrās grupas robežstāvokļu) prasībām. 28
  44. Pirmās grupas robežstāvokļu aprēķinam jānodrošina konstrukcijas pret: 15.
  45. trauslu, stīgru, plastisku vai cita veida sagrūšanu (stiprības aprēķins, ja nepieciešams, ņemot vērā konstrukciju izlieci pirms sagrūšanas); 15.
  46. konstrukcijas formas (plānsienu konstrukciju noturīguma aprēķins utt.) vai tās stāvokļa (atbalstsienu apgāšanās un slīdēšanas aprēķins; iedziļinātu vai apakšzemes rezervuāru, sūkņu staciju u.tml. uzpeldēšanas aprēķins) noturī­guma zaudēšanu; 15.
  47. noguruma sagrūšanu (daudzkārtējās kustīgās vai pulsējošās slodzes iedarbībā esošo konstrukciju -celtņpasiju, gulšņu, atsevišķu nelīdzsvaroto ma­šīnu rāmjveida pamatu vai zem tām esošu pārsegumu – izturības aprēķins u.tml.); 15.
  48. spēka faktoru un ārējās vides kopējās nelabvēlīgās iedarbības radīto sagrūšanu (agresīvas vides periodiska vai pastāvīga iedarbība, periodiska sasalšana un atkušana, ugunsgrēka u.tml. iedarbība). 29
  49. Otrās grupas robežstāvokļu aprēķinam konstrukcijas jānodrošina pret: 16.
  50. plaisu rašanos, kā arī to pārmērīgu vai ilgstošu atvēršanos, ja ekspluatācijas noteikumi nepieļauj plaisu rašanos vai ilgstošu atvēršanos; 16.
  51. pārmērīgiem pārvietojumiem (izliecēm, sašķiebšanos vai pagrieša­nos, kā arī svārstībām). 30
  52. Visas konstrukcijas, kā arī atsevišķu tās elementu robežstāvokļu aprē­ķinus parasti veic visās tās izgatavošanas, transportēšanas, būvdarbu un eks­pluatācijas stadijās, turklāt aprēķina shēmām jāatbilst pieņemtajiem konstruktī­vajiem risinājumiem. 31
  53. Plaisu atvēršanās un pārvietojumu aprēķinus var neveikt, ja izmēģinājuma pārbaudēs vai dzelzsbetona konstrukciju lietošanas praksē ir konstatēts, ka plaisu atvēršanās nepārsniedz pieļaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatācijas stadijā ir pietiekams. 32
  54. Slodžu un iedarbību lielumi, uzdevuma drošuma, slodžu drošuma un slodžu kombināciju koeficientu vērtības, kā arī slodžu iedalījums pastāvīgās un mainīgās jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" (turpmāk -LBN 004) noteiktajam. 33
  55. Aprēķinot otrās (ekspluatācijas) grupas robežstāvokļus, slodzes jāņem atbilstoši šo noteikumu
  56. un 36.punktam. Turklāt pie ilgstošām slodzēm pieder arī daļa no īslaicīgo slodžu pilnās vērtības, kas paskaidrots LBN 004, bet īslaicīgā slodze aprēķinā jāsamazina par lielumu, kas ņemts vērā ilgstošajā slodzē. Slodžu kombināciju un slodžu samazināšanas koeficienti attiecas uz īslaicīgo slodžu pilno vērtību. 34
  57. Betona un dzelzsbetona konstrukciju ugunsdrošība atbilst būvju ugunsdrošību reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām. 35 (MK 27.04.
  58. noteikumu Nr.389 redakcijā)
  59. Aprēķinot saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportē­šanas un montāžas piepūļu iedarbību, elementa pašsvara slodzei jāievēro dina­miskuma koeficients: 1,60 -transportējot, 1,40 -paceļot un montējot. Minē­tajiem dinamiskuma koeficientiem var ņemt noteiktā kārtībā pamatotas zemākas vērtības, tomēr ne zemākas par 1,
  60. 36
  61. Saliekamām monolīti saistītām konstrukcijām, kā arī monolītām konstrukcijām ar nesošo stiegrojumu jāaprēķina to stiprība, plaisu rašanās un atvēršanās, kā arī pārvietojumu (izlieču) iespējas divās konstrukciju darba stadijās: 23.
  62. līdz brīdim, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons iegūst noteikto stiprību, -betona masas un citu šajā būvdarbu posmā darbojošos slodžu iedarbībā; 23.
  63. pēc tam, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons ir ieguvis noteikto stiprību, -no slodzēm, kas darbojas šajā būvdarbu posmā un konstrukciju ekspluatējot. 37
  64. Statiski nenoteicamās dzelzsbetona konstrukcijās slodžu un piespiedu pārvietojumu piepūles, mainoties temperatūrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., kā arī piepūles statiski nosakāmās konstrukcijās ar deformētām shēmām parasti aprēķina, ievērojot betona un stiegrojuma neelastīgās defor­mācijas un plaisu esamību. 38
  65. Konstrukcijām, kuru aprēķina metodika ar dzelzsbetona neelastīgo īpašību ievērošanu nav izstrādāta, kā arī šādi izstrādāta aprēķina starpstadijās piepūles statiski nenoteicamās konstrukcijās pieļaujams aprēķināt, pieņemot, ka to elastība ir lineāra. 39
  66. Atkarībā no darba apstākļiem un stiegrojuma veida konstrukcijām vai to daļām tiek izvirzītas šādas plaisizturības prasību kategorijas: 26.
  67. 1.kategorija -plaisu rašanās nav pieļaujama; 26.
  68. 2.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga atvēršanās acr1, garantējot pēc tam to drošu aizvēršanos (aizspiešanos); 26.
  69. 3.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga acr2 atvēršanās. 40
  70. Ar plaisu īslaicīgu atvēršanos jāsaprot to atvēršanās pastāvīgu, ilgsto­šu un īslaicīgu slodžu kopīgā iedarbībā, bet ar ilgstošu - tikai pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā. 41
  71. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības, kā arī plaisu atvēruma pieļaujamās robežvērtības neagresīvas vides apstākļos apkopotas: 42 28.
  72. konstrukciju caurlaidības ierobežošanai -1.tabulā;28.
  73. stiegrojuma saglabāšanas nodrošināšanai -2.tabulā.1.tabulaKonstrukciju darba apstākļiKonstrukciju plaisizturības prasību kategorija un plaisu pieļaujamie robežplatumi acrc1 un acrc2, kas nodrošina mitruma caursūkšanās ierobežošanu (mm)
  74. Elementi, kas uztver šķidrumu un gāzu spiedienu: -ar pilnīgi stieptu šķērsgriezumu1.kategorija 1)-ar daļēji spiestu šķērsgriezumu3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,
  75. Elementi, kas uztver beramu materiālu spiedienu3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,21)Konstrukcijas jāveido iepriekšsaspriegtas. Īpaša pamatojuma gadījumā šīs konstrukcijas var veidot bez iepriekšējās saspriegšanas, bet tādā gadījumā to plaisizturībai jāatbilst 3.kategorijas prasībām.2.tabulaKonstrukciju ekspluatācijas apstākļiKonstrukciju plaisizturības prasību kategorija un pieļaujamais plaisu atvēruma robežplatums acrc1 un acrc2, kas nodrošina stiegrojuma saglabāšanos (mm)A-I, A-II, A-IIIBun A-IV klases stieņveida stiegroju-mam, B-I un Bp-I klases stiepļveida stiegrojumamA-V un A-VI klases stieņveida stiegrojumam B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3,5mm un lielāku diametruB-II, Bp-II un K-7 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3mm un mazāku diametru, AT-VII klases stieņveida stiegrojumam
  76. Slēgtās telpās3.kategorijaacrc1 = 0,4acrc2 = 0,33.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,23.kategorijaacrc1 = 0,2acrc2 = 0,
  77. Ārpus slēgtām telpām, kā arī gruntī virs vai zem gruntsūdens3.kategorijaacrc1 = 0,4acrc2 = 0,33.kategorijaacrc1 = 0,2acrc2 = 0,12.kategorijaacrc1 = 0,
  78. Gruntī ar mainīgu grunts-ūdens līmeni3.kategorijaacrc1 = 0,3acrc2 = 0,22.kategorijaacrc1 = 0,22.kategorijaacrc1 = 0,1Piezīmes.
  79. Trosēs par pamatu ņemta ārējās kārtas stieple.
  80. Konstrukcijām ar A-V klases stieņveida stiegrojumu, tās ekspluatējot slēgtās telpās vai ārpus tām, ja ir pieredze šādu konstrukciju projektēšanā un ekspluatācijā, lielumus acrc1 un acrc2 var palielināt par 0,1 mm, salīdzinot ar šo noteikumu 2.tabulā dotajiem.
  81. Ekspluatācijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu rašanās ap­lēsē, to atvēršanās vai aizvēršanās aprēķinos jāņem saskaņā ar šo noteikumu 3.tabulu. 43
  82. Ja konstrukcijās vai to daļās, kuru plaisizturībai noteiktas
  83. vai 3.kategorijas prasības, no šo noteikumu 3.tabulā minētajām slodzēm plaisas nerodas, šīm konstrukcijām nav jāaprēķina plaisu īslaicīga atvēršanās vai aiz­vēršanās (2.kategorijai) vai īslaicīga un ilgstoša plaisu atvēršanās (3.kate­gorijai). 44
  84. Šo noteikumu 26.punktā noteiktās dzelzsbetona konstrukciju plais­izturības prasību kategorijas attiecas gan uz stateniskām, gan slīpām (attiecībā pret garenasi) plaisām. 45
  85. Lai izvairītos no garenplaisu atvēršanās, jāveic konstruktīvi pasāku-mi -jāievieto atbilstošs šķērsstiegrojums, bet iepriekšsaspriegtiem elementiem arī jāierobežo spiedes spriegumu vērtības betonā tā iepriekšējās saspriegšanas stadijā. 46
  86. Iepriekšsaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma pārvades zonas garuma robežās nav pieļaujama plaisu rašanās ar koeficientu γf= 1,0 aprēķināto pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā. Iepriekšējie spriegumi stiegrās spriegumu pārvades zonas garumā tiek ņemti lineārā kāpinājumā no nulles līdz maksimālajām aprēķinātajām vērtībām. Šo prasību var neievērot tai šķērsgriezuma daļai, kas atrodas starp reducētā šķērsgriezuma smagumcentru un iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā stiepto skaldni, ja šajā daļā nav iepriekšsaspriedzamais stiegrojums bez enku­riem. 47
  87. Ja saskaņā ar aprēķinu iepriekšsaspriegto elementu ekspluatācijas slodžu iedarbībā spiestajā zonā izgatavošanas, transportēšanas un būvdarbu sta­dijā garenasij rodas stateniskas plaisas, jāņem vērā stieptās zonas plaisizturības pazemināšanās elementu ekspluatācijā, kā arī to izliekuma palielināšanās. Elementiem, kas paredzēti daudzkārtējai slodzes iedarbībai, tādu plaisu rašanās nav pieļaujama. 48
  88. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturīga nest­spējas izsīkšana vienlaikus ar plaisu rašanos betona stieptajā zonā, stieptā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums jāpalielina ne mazāk kā par 15%, salīdzinot ar stiprības aprēķinā noteikto. 49
  89. Konstrukciju elementu izlieces un nobīdes nedrīkst pārsniegt maksimālās, kas noteiktas LBN
  90. 50 3.tabulaKonstrukciju plaisizturības prasību kategorijaSlodzes un to drošuma koeficienti (γf), kas jālieto, aprēķinotplaisu rašanosplaisu atvēršanosplaisu aizvēršanosīslaicīguilgstošu1Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,5*–--2Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,0* (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt īslaicīgu plaisu atvēršanos un aizvēršanos)Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0-Pastāvīgās un ilgstošās ar γf = 1,03Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0 (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt plaisu atvēršanos)Tās pašasPastāvīgās un ilgstošās ar γf= 1,0–* Koeficientu γf ņem tādu pašu kā stiprības aprēķinā.Piezīmes.
  91. Ilgstošās un īslaicīgās slodzes jāņem, ievērojot šo noteikumu
  92. un 20.punkta nosacījumus.
  93. Īpašās un īslaicīgās slodzes jāņem vērā plaisu rašanās aprēķinā, ja plaisu esamība var būt cēlonis katastrofai (sprādzienam, ugunsgrēkam u.tml.).
  94. Aprēķinot betona un dzelzsbetona elementu stiprību uz gareniskā spiedējspēka iedarbību, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte ea, ko rada aprēķinā neievērotie faktori. Jebkurā gadījumā ekscentricitāti ea ņem ne mazāk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp šķērsgriezumiem, kas nodrošināti pret nobīdi, un 1/30 no šķērsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijās, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jāievēro iespējamā savstarpējā elementu nobīde, kas atkarīga no konstrukciju veida, montāžas paņēmieniem u.tml. 51
  95. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspēka ekscen­tricitāte pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru eo jāņem vienlīdzīga kons­trukcijas statiskajā aprēķinā noteiktajai ekscentricitātei, bet ne mazāk par ea. Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitāti eo aprēķina kā konstrukciju statiskajā aprēķinā noteiktas ekscentricitātes un gadījuma ekscen­tricitātes summu. 52
  96. Temperatūras un rukuma deformāciju šuvju atstatumi jānosaka aprēķina ceļā, ievērtējot pārvietojumus konstrukciju elementos no slodžu, temperatūras un rukuma deformāciju kopējās iedarbības tā, lai deformāciju rezultātā neiestātos pirmās vai otrās grupas robežstāvokļi. 53 1.
  97. Iepriekšsaspriegto konstrukciju projektēšanas papildprasības
  98. Iepriekšējie spriegumi σsp, kā arī σ'sp atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'jānosaka, ievērojot pieļaujamās iepriekšējā sprieguma novirzes p tā, lai stieņveida un stiepļveida stiegrojumā: 54 σsp + P ≤ Rs,ser ; σsp - p ≥ 0.3Rs,ser, kur:

(1)p vērtība, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehānisku paņēmienu, ir 0,05σsp, bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehānisku paņēmienu, ir aprēķināma pēc formulas:p = 30 +360, kur:
(2)lp -MPa;l -nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp atbalstu ārējām skaldnēm) metros. 41. Stiegrojumu nostiepjot automatizēti, skaitītāja vērtība formulā
(2)jāmaina no 360 uz
  1. 55
  2. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionāriem balstiem, kontrolē­jamo spriegumu σcon1 un σ'con1vērtības atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'pārbaudāmas nostiepšanas beigās un jāņem vienlīdzīgas σsp un σ'sp(šo noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformācija un stiegrojuma berze (šo noteikumu 47.punkts). 56
  3. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz sacietējuša betona, saspriedzamā stiegrojuma S un S'spriegumu vērtības, ko pārbauda nospriegojuma piepūles pielikšanas vietā, jāņem attiecīgi σcon2 un σ'con2, ko aprēķina, lai aprēķina šķērsgriezumā nodrošinātu spriegumus σsp un σ'sp, pēc šādām formulām: 57 ;
(3).
(4)Formulās
(3)un
(4):σsp, σ'spnosaka, ņemot vērā iepriekšējo spriegumu zudumus;P, eop -aprēķina pēc formulas
(8)un
(9)ar σspun σ'spvērtībām, kur ņemti vērā iepriekšējās saspriegšanas pirmie zudumi;ysp, y'sp- apzīmējumi tie paši, kas šo noteikumu 55.2.apakšpunktā;α= Es/Eb.
  1. Pašsaspriegtu konstrukciju stiegrojumā spriegumus aprēķina tā, lai tie būtu līdzsvarā ar spriegumiem (pašspriegumu) betonā. 58
  2. Betona pašsaspriegumu konstrukcijā aprēķina, ņemot vērā betona pašsaspriegšanās marku Sp, stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu betonā (vienass, divasu un trīsasu stiegrojums), kā arī, ja nepieciešams, - no betona rukuma un šļūdes zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot. 59
  3. B7,5-B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas σcon1 un σ'con2 vērtības nedrīkst pārsniegt attiecīgi 400 un 550 MPa. 60
  4. Aprēķinot iepriekšsaspriegtos elementus, jāņem vērā stiegru iepriek­šējo spriegumu zudumi. 61
  5. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jāņem vērā: 48.
  6. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaiņas ierīcēm, spriegumu relaksācijas stiegrojumā, temperatūras atšķi­rībām, veidnes deformācijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), ātrās betona šļūdes; 48.
  7. otrie zudumi -no betona rukuma un šļūdes. 62
  8. Stiegras saspriedzot reizē ar betonu, jāņem vērā: 49.
  9. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes gar kanālu sienām vai gar konstrukcijas betona virsmu; 49.
  10. otrie zudumi -no spriegumu relaksācijas stiegrojumā, betona ruku­ma un šļūdes, betona saspiešanās zem stiegru vītnēm un no starpbloku salaižu deformācijām (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem). 63
  11. Stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus nosaka saskaņā ar 4.tabulu, turklāt zudumu kopējā summa, projektējot konstrukcijas, jāņem ne mazāka par 100 MPa. 64
  12. Aprēķinot saspriegtos elementus, jāņem vērā tikai iepriekšējā sasprie­guma zudumi no betona rukuma un šļūdes atkarībā no betona pašsaspriegšanās markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jāņem vērā pašsaspriegtām konstrukcijām, ko ekspluatē pārmērīga mitruma apstākļos. 65
  13. Aprēķinot iepriekšējā sasprieguma zudumus no betona rukuma un šļūdes pēc šo noteikumu 4.tabulas
  14. un 9.pozīcijas, jāievēro šādi norādījumi: 66 52.
  15. ja konstrukcijas noslogošanas termiņš ir iepriekš zināms, zudumi jā­reizina ar koeficientu φl, ko aprēķina pēc formulas:φ1 =4t, kur:
(5)100 + 3tt -laiks diennaktīs, ko šļūdes radītiem zudumiem skaita no betona ie-priekšsaspriegšanas dienas, bet rukuma radītiem zudumiem -no betonēšanas pabeigšanas dienas;52.
  1. konstrukcijām, kas paredzētas ekspluatēšanai gaisa mitrumā līdz40 %, zudumi jāpalielina par 25%;52.
  2. zudumu aprēķināšanai var izmantot precīzākas metodes, kas pama­totas noteiktā kārtībā, ja ir zināma cementa šķira, betona sastāvs, konstrukcijas izgatavošanas un ekspluatācijas apstākļi u.tml.
  3. Stiegru iepriekšējā sprieguma vērtību ietver aprēķinā ar stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp, ko aprēķina pēc formulas: 67 γsp = 1 + Δγsp
(6)Plusa zīmi ņem iepriekšējā sasprieguma nelabvēlīgās ietekmes gadījumā (t.i., attiecīgajā konstrukcijas darba stadijā vai aplūkojamā elementa posmā iepriekšējais saspriegums pazemina nestspēju, veicina plaisu rašanos u.tml.), mīnusa zīmi -labvēlīgas ietekmes gadījumā.Δγsp vērtības, stiegras nostiepjot ar mehānisku paņēmienu, ņem 0,1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehānisko paņēmienu, aprēķina pēc formulas:, tomēr ne mazāka par 0,1,
(7)šeit:p, σsp- atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;np -saspriedzamā stiegrojuma stieņu skaits elementa šķērsgriezumā.4.tabulaFaktori, kas rada iepriekšējo spriegumu zudumus stiegrāsIepriekšējo spriegumu zudumu vērtības, stiegras saspriedzot (MPa)uz balstiemreizē ar betonu123A. Pirmie zudumi1. Spriegumu relaksācija stiegrās:
  1. a)saspriedzot ar mehānisko paņēmienu: – stiepļveida stiegras-– stieņveida stiegras0,1σsp-20-
  2. b)saspriedzot ar elektrotermisko vai elektrotermomehānisko paņēmienu – stiepļveida stiegras0,05σsp-– stieņveida stiegras0,03σspŠeit σspņem MPa, neņemot vērā zudumus. Ja zudumu aprēķinātās vērtības izrādīsies negatīvas, tās jāņem vienlīdzīgas nullei.-2. Temperatūras kritums (nostieptā stiegrojuma, kas atrodas karsēšanas zonā, un ierīces, kas uztver nostiepes piepūli, temperatūras starpība)B15–B40 klases beto-niem 1,25Δt. B45 un augstākas klases betoniem 1,0Δt, kur Δt ir karsējamā stiegrojuma un nostiepes piepūli uztverošo nekustīgo atbalstu (ārpus karsēšanas zonas) temperatūras starpība, °C. Ja nav precīzu datu, ņem Δt = 65°C.Siltumapstrādes procesā saspriedzamo stiegro­jumu pievelkot, lai kom­pensētu temperatūras krituma zudumus, tos pieņem vienlīdzīgus nullei.3. Pie saspriegšanas iekārtām no-vietoto enkuru deformācijas , kur:Δl - sapresēto gredzenu saplacinājums, uzsēdi­nāto uzgaļu saspiedums u.tml., ko ņem 2 mm stieņu nobīdei inventār­spīlēs; aprēķina pēc formulas:Δl = 1,25 + 0,15d;d -stieņa diametrs, mm;l - nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp veidnes vai stenda balstu ārējām skaldnēm), mm. Elektrotermiskajam no­stiepšanas paņēmienam enkuru deformācijas zu­dumi aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir uzskaitīti, nosakot stiegrojuma pilnu pagarinājumu., kur:Δl1 - starp enku-riem un elementa betonu novietoto gredzenu vai starpliku saplaci­nājums, ko ņem vienlīdzīgu 1 mm;Δl2 - čaulas tipa enkuru, kluču (ar ķīļiem), enkura uzgriežņu un sa­tvērēju deformā­cija, ko ņem vien­līdzīgu 1 mm;l - nostiepjamā stieņa (elementa) garums, mm.4. Stiegrojuma berze:
  3. a)gar kanālu sienām vai konstrukciju betona virsmu - , kur:e - naturālo lo­garitmu bāze;ω, δ - koeficienti, kas doti 5.tabulā;x - posma garums no nostiepes ierī­ces līdz aprēķina šķērsgriezumam, m;θ - stiegrojuma ass pagrieziena summārais leņķis, rad.;
  4. b)ap virzienmaiņas ierīcēm , kur:e - naturālo logaritmu bāze;δ - koeficients, ko pieņem 0,25;θ - stiegrojuma ass pa-grieziena summārais leņķis, rad.;σsp-ņem, neievērojot zudumus.σsp-ņem, neievē-rojot zudumus5. Tērauda veidnes deformācijas, izgatavojot iepriekšsaspriegtās dzelzsbetona konstrukcijas, kur:η -koeficients, ko nosaka pēc šādām formulām:– stiegrojumu nostiepjot ar domkratu:;– stiegrojumu nostiepjot ar uztīšanas mašīnu, izmant1d0ot elektroter­momehānisko paņēmienu (50% piepūles rodas no spēka):;n - nevienlaicīgi nostiep-jamo stieņu grupu skaits;Δl - balstu tuvināšanās pa piepūles P darbības līniju, ko nosaka, aprē­ķinot veidnes deformā­ciju;l - atstatums starp balstu ārējām skaldnēm.Ja nav datu par veidnes izgatavošanas tehno­loģiju un konstrukciju, zudumus no tās deformā­cijas pieņem 30 MPa.Pie elektrotermiskā nostiepšanas paņēmiena zudumi no veidnes deformācijas aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir minēti, nosakot pilnu stiegrojuma pagari­nājumu.-6. Ātrā šļūde:
  5. a)dabiski cietējošam betonam α un β - koeficienti, ko ņem:α = 0,25 + 0,025Rbp, bet ne lielāku par 0,8;β = 5,25 - 0,185Rbp, bet ne lielāku par 2,5 un ne mazāku par 1,1;σbp - nosaka garenstieg-rojuma S un S'smagum-centru līmenī, ņemot vērā zudumus saskaņā ar šīs tabulas 1.-5.pozīciju.Vieglajiem betoniem ar pārvades stiprību 11MPa un mazāk koeficienta 40 vietā ņem koeficientu 60;-
  6. b)termiski apstrādātam betonamZudumus aprēķina saskaņā ar šīs tabulas 6.a.pozīciju, iegūto rezultātu pareizinot ar koeficientu 0,85.-B. Otrie zudumi7. Spriegumu relaksācija:
  7. a)stiepļveida stiegrās - (sk. šīs tabulas 1.pozīcijas paskaidrojumus)
  8. b)stieņveida stiegrās8. Betona rukums saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:Dabiski cietējošais betonsAtmosfēras spiedienā termiski apstrādāts betonsNeatkarīgi no betona cietēšanas apstākļiemSmagā betona klasēm:
  9. a)B35 un zemākām403530b) B40504040c) B45605040Smalkgraudainā betona grupām:
  10. d)AZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a un b po­zīciju, reizinot ar koefi­cientu 1,3.40e) BZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozī­ciju, reizinot ar koe­ficientu 1,5.50f) CZudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozīciju tāpat kā dabiski cietē­jošam smagajam betonam.40Vieglajam betonam ar smalkajām pildvielām:
  11. g)blīvām504540h) porainām7060509. Betona šļūde saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:150ασbp/Rbp, ja σbp/Rbp ≤0,75300α(σbp/Rbp - 0,375) ja σbp/Rbp >0,75, kur:
  12. a)smagajam un vieglajam betonam ar blīvām smalkām pildvielāmσbp -tas pats, kas 6.p., bet jāņem vērā zudumi saskaņā ar šīs tabulas 1.-6.pozīciju;α -koeficients, ko pieņem dabiski cietē­jošam betonam -1,00; atmosfēras spiedienā termiski apstrādātam betonam -0,85;
  13. b)smalkgraudainā betona grupām: AZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozī­cijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,3.BZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,5.CZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām ar α= 0,85.
  14. c)vieglajam betonam ar smalkām porainām pildvielāmZudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,2.10. Betona saspiešanās zem spirālveida vai gredzenveida stiegrojuma (konstrukcijām ar diametru līdz 3 m)70 - 0,22dext, k, kur:dext -konstruk­cijas ārējais diametrs, cm.11. Salaižu saplacinājuma deformācija starp blokiem (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem) , kur:n -konstrukcijas un aprīkojuma šuvju skaits no-stiepjamo stiegru garumā;Δl - salaides saplacinājums, ko ņem ar betonu piepildītām šuvēm - 0,3 mm; pie salaišanas sausā veidā - 0,5 mm;l - nostiepjamo stiegru garums, mm.Piezīmes.1. Iepriekšējā sasprieguma zudumus saspriegtajā stiegrojumā S'nosaka tāpat kā stiegrojumā S.2. Pašsaspriegtām konstrukcijām betona rukuma un šļūdes zudumus nosaka pēc izmēģinājuma datiem.5.tabulaKanāls vai virsmaStiegru berzes radīto zudumu noteikšanas koeficienti saskaņā ar 4.tabulas 4.pozīcijuωδ stiegrojuma veidamkūļi un trosesperiodiska profila stieņi1. Kanāls: -ar metāla virsmu0,00300,350,40-ar betona virsmu, ko veidojis stings kanālveidotājs00,550,65-ar betona virsmu, ko veidojis lokans kanālveidotājs0,00150,550,652. Betona virsma00,550,65 54. Aprēķinot stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus, kā arī aprēķinot plaisu atvēršanos un deformācijas, Δγsp vērtību var ņemt vienlīdzīgu nullei. 68 55. Spriegumi betonā un stiegrās, kā arī betona iepriekšējās spriegošanas piepūles iepriekšsaspriegto konstrukciju aprēķinos jānosaka, ievērojot šādus norādījumus: 69 55.1. pret elementa garenasi stateniskos šķērsgriezumos spriegumi jānosaka pēc elastīgo materiālu aprēķina noteikumiem. Turklāt jāņem reducētais šķērsgriezums, kas ietver ar kanāliem, rievām u.tml. vājinātu betona šķērsgriezumu, kā arī visa (saspriedzamā un nesaspriedzamā) garenstiegrojuma šķērsgriezums, kas reizināts ar stiegru tērauda un betona elastības moduļu attiecību. Ja betona šķērsgriezuma daļas izgatavotas no dažādu klašu vai veidu betoniem, tās jāreducē līdz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz betona elastības moduļu attiecību;55.2. betona iepriekšējā sasprieguma piepūli P un tās pielikšanas ekscentricitāti eop attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru (1.zīmējums) nosaka pēc šādām formulām:;
(8), kur:
(9)σs, σ's- betona rukuma un šļūdes radītie spriegumi nesaspriedzamajā stiegrojumā attiecīgi S un S';ysp, y's, ys, y's- atstatumi no reducētā šķērsgriezuma smagumcentra līdz piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem attiecīgi iepriekš saspriedzamā un nesaspriedzamā stiegrojumā S un S'(1.zīmējums);1.zīmējums.Iepriekšējā sasprieguma piepūļu shēma stiegrās dzelzsbetona elementa šķērsgriezumā55.3. līklīnijas saspriedzamajam stiegrojumam vērtības σspun σ'spreizina attiecīgi ar cosθ un cosθ', kur θ un θ'- stiegrojuma ass slīpuma leņķis pret elementa garenasi (aplūkojamam šķērsgriezumam);55.4. spriegumus σspun σ'sp ņem:55.4.1. betona saspriegšanas stadijā - ņemot vērā pirmos zudumus;55.4.2. elementa ekspluatācijas stadijā - ņemot vērā pirmos un otros zudumus;55.5. spriegumus σsun σ'sņem skaitliski vienlīdzīgus:55.5.1. betona saspriegšanas stadijā - ātrās betona šļūdes radītajiem sprieguma zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6.pozīciju;55.5.2. elementa ekspluatācijas stadijā - betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu zudumu summai saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīciju. 56. Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā σbpnedrīkst pārsniegt vērtības (pamatojoties uz betona stiprību tā saspriegšanas laikā Rbp), kas norādītas 6.tabulā. 70 57. Spriegumu σbp nosaka malējā spiestā betona slāņa līmenī, ņemot vērā iepriekšējā sprieguma zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-6.pozīciju un ņemot stiegru nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp. 71 6.tabulaŠķēluma sasprieguma stāvoklisStiegrojuma nostiepšanas paņēmiensBetona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā kā daļa no betona stiprības šajā stadijā σbp/Rbp, bet ne vairāk par:centriskajā saspriegšanāekscentriskajā saspriegšanā1. Spriegumi samazinās vai neizmainās ārējo slodžu iedarbībāuz balstiem0,850,95*reizē ar betonu0,700,852. Spriegumi palielinās ārējo slodžu iedarbībāuz balstiem0,650,70reizē ar betonu0,600,65*Ja ir tērauda balsta detaļas un netiešais stiegrojums ar tilpuma koe­ficientu μv ≥0,05% elementiem, kurus izgatavo ar pakāpenisku spiedes piepūles pārvadi betonam posma garumā, kas nav mazāks par spriegumu pārvades zonas garumu 1p, var ņemt vērtību σbp/Rbp = 1,00.Piezīmes.1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra jāņem saskaņā ar šo notei­kumu 11.punkta prasībām.2. B7,5-B12,5 klases vieglajam betonam σbp/Rbp vērtības jāņem ne lielā­kas par 0,30. 58. Iepriekšsaspriegtās konstrukcijās, kurās paredzēta betona spiedes spriegumu regulēšana to ekspluatēšanas gaitā (piemēram, reaktoros, televīzijas torņos), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklāt nepie­ciešams paredzēt efektīvus pasākumus stiegrojuma korozijaizsardzībai. Ie­priekšsaspriegtām konstrukcijām bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jāatbilst plaisizturības 1.kategorijas prasībām. 72 1.3. Plakanisku un masīvu konstrukciju aprēķina vispārīgie noteikumi, ievērojot dzelzsbetona nelineārās īpašības 59. Plakanisko konstrukciju (sieniņsiju, pārseguma plātņu u.tml.) un masīvo konstrukciju aprēķini pirmās un otrās grupas robežstāvokļos jāveic pēc spriegumiem (piepūlēm), deformācijām un pārvietojumiem, ko aprēķina, ņemot vērā fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, bet nepieciešamības gadījumā arī šļūdi, bojājumu uzkrāšanos (ilgstošos procesos) un ģeometrisko nelinearitāti (galvenokārt plānsienu konstrukcijām). 73 60. Fizikālā nelinearitāte, anizotropija un šļūde jāievēro noteicošās attiecībās, kas savstarpēji sasaista spriegumus un deformācijas, kā arī materiāla stiprības un plaisizturības apstākļos. Turklāt jāievēro divas elementu deformē­šanās stadijas -pirms un pēc plaisu rašanās. 74 61. Pirms plaisu rašanās betonam jālieto nelineārais ortotropiskais mo­delis, kas atļauj ņemt vērā dilatācijas efekta virzītu attīstību un spiedes, resp., stiepes deformēšanās neviendabīgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskait īto faktoru izpausmi ievēro vidēji visā tilpumā. Dzel zsbe­tonam šajā stadijā jāņem vērā kopējās stiegrojuma un apkārtējā betona asu virziena deformācijas, izņemot stiegrojuma gala posmos bez speciāliem enku­riem. 75 62. Ja draud stiegru kūkumošanās, jāsamazina to spiedes robežspriegumi. 76 63. Attiecībā uz betona stiprību jāievēro spriegumu kombinācija dažādu virzienu laukumos, kā rezultātā tā izmainās, piemēram, betona pretestība divasu un trīsasu spiedei pārsniedz stiprību vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombinācijās tā var būt mazāka, nekā darbojoties tikai vienai no tām. Nepiecie­šamības gadījumos jāņem vērā spriegumu darbības ilgums. 77 64. Dzelzsbetona stiprības nosacījums bezplaisu stāvoklī sastādāms kā divkomponentu videi, ievērtējot abu materiālu (betona un tērauda stiegrojuma) stiprību. 78 65. Par plaisu veidošanās nosacījumu pieņem divkomponentu vides betona elementu stiprību. 79 66. Pēc plaisu rašanās jāizmanto vispārēja veida anizotropa ķermeņa modelis ar nelineārām piepūļu vai spriegumu atkarībām no pārvietojumiem, ņemot vērā šādus faktorus: 66.1. plaisu slīpuma leņķus pret stiegrām un plaisu krustošanās shēmas; 66.2. plaisu atvēršanos un to malu nobīdi; 66.3. stiegrojuma stingumu: aksiālo - ievērojot sasaisti ar betona joslām vai blokiem starp plaisām; tangenciālo - ievērojot betona pamatnes pakļāvī­gumu pret plaisu malām un attiecīgi aksiālos un tangenciālos spriegumus stiegrās plaisas robežās; 66.4. betona stingumu: starp plaisām - attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi (samazinās krustojošos plaisu shēmā); plaisās -attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi sakarā ar plaisu malu aizķeršanos, ja tās ir pietiekami šauras; 66.5. stiegrojuma -betona aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjauk­šanu starp plaisām. 80 67. Nestiegrotu saplaisājušo elementu deformēšanās modelī jāņem vērā tikai betona stingums starp plaisām. 81 68. Slīpu plaisu rašanās gadījumos jāņem vērā betona deformēšanās īpatnības virs tām. 82 69. Plaisu atvēršanās platums un to malu savstarpējā nobīde jānosaka pēc dažādu virzienu stieņu novirzes attiecībā pret plaisu malām, kuras tie šķērso, un ievērojot šo noviržu kopīguma noteikumus. 83 70. Plakano un telpisko saplaisājušo elementu stiprības noteikumiem jāpamatojas uz šādiem pieņēmumiem: 70.1. sagrūšanu rada stiegrojuma ievērojama pagarināšanās visbīsta­mākajās plaisās, kas parasti slīpi orientētas pret stiegrojuma stieņiem, un joslu vai bloku betona sadrupšana starp plaisām (piemēram, plātņu spiestajā zonā virs plaisām); 70.2. betona pretestība spiedei samazinās perpendikulārā virzienā rodošās stiepes dēļ, ko rada sasaistes spēki ar stiepto stiegrojumu, kā arī stiegrojuma šķērsnobīžu dēļ plaisu malās; 70.3. nosakot betona stiprību, jāņem vērā plaisu rašanās shēmas un plaisu slīpuma leņķi pret stiegrojumu; 70.4. stiegrojuma stieņos jāņem vērā to ass virzienā vērstie normāl­spriegumi; pieļaujams ņemt vērā tangenciālos spriegumus stiegrās plaisu vietās (tapas efekts), pieņemot, ka stieņi nemaina savu orientāciju; 70.5. sagrūšanas plaisā visi to šķērsojošie stieņi sasniedz aprēķina pretestību stiepē (stiegrojumam, kuram nav plūstamības robežas, spriegums jākontrolē deformāciju aprēķina gaitā). 84 71. Betona stiprība dažādās tā zonās jānovērtē pēc spriegumiem tajā kā divkomponentu vides komponentē (atskaitot stiegrojumā starp plaisām radušos reducētos spriegumus, kurus nosaka, ņemot vērā spriegumus plaisās, stiegro­juma sasaisti ar betonu un aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu). 85 72. Pietiekamas plastiskās deformācijas izturētspējīgu dzelzsbetona konstrukciju nestspēju ir pieļaujams aprēķināt ar robežlīdzsvara metodi. 86 73. Aprēķinot konstrukciju stiprību, deformācijas, plaisu rašanos un atvēršanos ar galīgo elementu metodi, jāpārbauda visu konstrukcijas galīgo elementu stiprības un plaisizturības noteikumi, kā arī konstrukcijas pārmērīgu pārvietojumu rašanās noteikumi. Novērtējot stiprības robežstāvokli, var pie­ņemt, ka atsevišķi galīgie elementi sagruvuši, ja tas nerada konstrukcijas progresējošu sagrūšanu un ja, apskatāmās slodzes darbībai izbeidzoties, kons­trukcijas ekspluatācijas derīgums saglabājas vai var tikt atjaunots. 87 2. Betona un dzelzsbetona konstrukciju materiāli 2.1. Betons 74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām, ko projektē atbilstoši šo noteikumu prasībām, jāparedz spēkā esošo standartu noteiktie konstrukciju betoni: 74.1. smagais vidējā blīvuma betons virs 2200 kg/m3, līdz 2500 kg/m3 ieskaitot; 74.2. smalkgraudainais vidējā blīvuma betons virs 1800 kg /m3; 74.3. vieglais betons ar blīvu un porainu struktūru (šajos noteikumos termini "vieglais betons" un "porainais betons" tiek lietoti attiecīgi blīvas struktūras vieglbetona un porainas struktūras vieglbetona (ar porainības pakāpi vairāk par 6%) apzīmēšanai); 74.4. autoklavētas un neautoklavētas cietēšanas šūnbetons; 74.5. speciālais betons -spriegojošais (briestošais). 88 75. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarībā no to nozīmes un darba apstākļiem jānosaka betona kvalitātes rādītāji, no kuriem galvenie ir: 75.1. spiedes stiprības klase - B; 75.2. aksiālās stiepes stiprības klase - Bt (nosaka gadījumos, kad šim raksturojumam ir galvenā nozīme un to kontrolē ražošanā); 75.3. salizturības marka - F (nosaka konstrukcijām, kuras mitrā stāvoklī ir pakļautas pārmaiņus sasalšanai un atkušanai); 75.4. ūdenscaurlaidības marka - W (nosaka konstrukcijām, kurām ir noteiktas caurlaidības ierobežošanas prasības); 75.5. vidējā blīvuma marka - D (nosaka konstrukcijām, kurām bez konstruktīvām prasībām ir noteiktas siltumizolācijas prasības); 75.6. spriegojošā (briestošā) betona pašsaspriegšanās marka - Sp (nosaka pašsaspriegtām konstrukcijām, kad šo raksturojumu ņem vērā aprēķinā un kontrolē ražošanā); šajā gadījumā: 75.6.1. betona spiedes un aksiālās stiepes stiprības klases atbilst betona garantētās stiprības vērtībai MPa ar nodrošinātību 0,95; 75.6.2. betona pašsaspriegšanās marka parāda betona iepriekšējā sprieguma vērtību MPa, kas rodas tā izplešanās (briešanas) rezultātā pie garenstiegrojuma blīvuma koeficienta μ = 0,01. 89 76. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām ir jāparedz šādu klašu un marku betoni: 90 76.1. spiedes stiprības klases betons:76.1.1. smagais betons - B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.2. spriegojošais betons - B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.3. smalkgraudainā betona grupas (smalkgraudainā betona grupa (A, B, C) jāuzrāda konstrukciju darba zīmējumos):76.1.3.1. A - dabiskās cietēšanas vai atmosfēras spiedienā siltum­apstrādei pakļautais betons ar smilšu grauda rupjuma moduli virs 2,0 - B3,5; B5; B7,5; B10; B12.5; B15; B20; B25; B30; B35; B40;76.1.3.2. B - moduli 2,0 un mazāk - B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30;76.1.3.3. C - autoklavēts - B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;76.1.4. vieglais betons ar vidējā blīvuma markām:D 800, D 900 -B2,5; B3,5; B5; B7; B7,5D 1000, D 1100 -B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5D 1200, D 1300 -B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15D 1400, D 1500 -B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30D 1600, D 1700 -B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35D 1800, D 1900 -B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40D 2000 -B20; B25; B30; B35; B4076.1.5. šūnbetons ar vidējā blīvuma markām: autoklavētsneautoklavētsD 500 -B1; B1,5;-D 600 -B1; B1,5; B2; B2,5B1; B1,5D 700 -B1,5; B2; B2,5; B3,5B1,5; B2; B2,5D 800 -B2,5; B3,5; B5B2; B2,5; B3,5D 900 -B3,5; B5; B7,5B3,5; B5D 1000 -B5; B5,7; B10B5; B7,5D 1100 -B5; B7,5; B10B5; B7,5D 1100 -B7,5; B10; B12,5; B15B7,5; B10D 1200 -B10; B12; B15B10; B12,576.1.6. porainais betons ar vidējā blīvuma markām:D 800, D 900, D 1000, D 1100, D 1200, D 1300 -B2,5; B3,5; B5; B7,5D1400 -B3,5; B5; B7,576.1.7. pieļaujams izmantot starpklašu betonu ar spiedes stiprības klasēm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodrošinās cementa ekonomiju, salīdzinot ar atbilstošu B25 un B30 klases betona izmantošanu, un nepazeminās konstrukcijas pārējos tehniskos un ekonomiskos rādītājus;76.2. aksiālās stiepes stiprības klases betons: smagais, spriegojošais, smalkgraudainais un vieglais - Bt0,8, Bt1,2, Bt1,6, Bt2, Bt2,4, Bt2,8, Bt3,2;76.3. salizturības klases betons:76.3.1. smagais, spriegojošais un smalkgraudainais betons - F50, F75, F100, F150, F200;76.3.2. vieglais betons - F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200;76.3.3. šūnbetons un porainais betons - F15, F25, F35, F50, F75, F100;76.4. ūdenscaurlaidības markas betons:76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons - W2, W4, W6, W8, W10, W12;76.4.2. spriegojošam betonam ūdenscaurlaidības marka nav zemāka par W12 un projektos to var neuzrādīt;76.5. vidējā blīvuma markas betons:– vieglais betonsD800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400, D1500, D1600, D1700, D1800, D1900, D2000– šūnbetonsD500, D600, D700, D800, D900, D1000, D1100, D1200– porainais betonsD800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400;76.6. pašsaspriegšanās markas betons:– spriegojošais betonsSp0,6, Sp0,8, Sp1,2, Sp1,5, Sp2, Sp2, Sp3, Sp4 77. Betona vecumu atbilstoši tā spiedes un aksiālās stiepes stiprības klasēm projektēšanā nosaka pēc iespējamiem reāliem termiņiem konstrukcijas noslogošanai ar projektētajām slodzēm, būvēšanas paņēmiena un betona cietēšanas apstākļiem. Ja minēto datu nav, betona klasi nosaka pēc 28 diennaktis ilgas cietēšanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegādes stiprība jānodrošina atbilstoši GOST 13015.0-83 un konkrētu veidu konstrukciju standartiem. 91 78. Dzelzsbetona konstrukcijās nedrīkst izmantot: 78.1. smago un sīkgraudaino betonu, kura spiedes stiprības klase ir zemāka par B7,5; 78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprības klase vienslāņa konstrukcijām ir zemāka par B3,5 un divslāņu konstrukcijām zemāka par B2,5. 92 79. Ieteicams ņemt betona spiedes stiprības klasi: 79.1. smagā un vieglā betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes iedarbību, - ne zemāku par B15; 79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieņelementiem, pie­mēram, kolonnām, kas uzņem lielas celtņu slodzes, un daudzstāvu ēku apakšējo stāvu kolonnām -ne zemāku par B25. 93 80. Iepriekšsaspriegtiem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elemen­tiem betona klase atkarībā no saspriedzamā stiegrojuma veida, klases, diametra un enkurierīcēm jāpieņem ne zemāka par šo noteikumu 7.tabulā minēto. 94 81. Betona uzspriegojuma stiprību Rbp (betona stiprību tā saspriegšanas brīdī, ko kontrolē līdzīgi betona spiedes stiprības klasei) nosaka ne mazāku par 11MPa, bet A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegrojumam, augstas stiprības stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosēm - ne mazāku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprībai bez tam jābūt ne mazākai par 50% no pieņemtās betona spiedes stiprības klases. 95 82. Konstrukcijām, kuras aprēķina uz daudzkārtīgi atkārtotas slodzes iedarbību, betona klases minimālās vērtības, kas norādītas šo noteikumu 7.tabu­lā, saspriedzamajām stiepļveida un stieņveida A-IV klases stiegrām neatkarīgi no diametra, kā arī A-V klases stiegrām ar diametru 10-18 mm jāpalielina par vienu pakāpi, t.i., 5 MPa, atbilstoši paaugstinot betona uzspriegojuma stiprību. 96 83. Projektējot atsevišķus konstrukciju veidus, pieļaujama noteiktajā kārtībā pamatota betona minimālās klases pazemināšana par vienu pakāpi, kas ir 5 MPa, 7.tabulā norādītās vietā, attiecīgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprību. 97 84. Aprēķinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekšējās saspriegšanas stadijā, betona aprēķina raksturojumus pieņem kā betona klasei, kas skaitliski vienāda ar betona uzspriegojuma stiprību (lineāri interpolējot). 98 85. Projektējot vienlaidu norobežojošās konstrukcijas, kas veic siltum­izolācijas funkcijas, ja betona saspriegšanas relatīvais lielums σbp / Rbp ≤ 0,30, ir pieļaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielāks par 14 mm, vieglā betona klasēm B7,5 -B12,5, turklāt betona uzspriegojuma stiprībai Rbp jābūt ne mazākai par 80% no betona klases. 99 Saspriedzamo stiegru veids un klaseBetona klase, ne zemāka par:121. Stiepļveida stiegru klase:B-II (ar enkuriem)BP-II (bez enkuriem) ar diametru līdz 5mm ieskaitotTas pats ar diametru 6mm un vairākK-7 un K-19..B20B20B30B302. Stieņveida stiegru (bez enkuriem ar diametru no 10 mm līdz 18 mm ieskaitot) klases:– A-IV–A-V– A-VI un AT-VII20 mm un vairāk:– A-IV– A-V– A-VI un AT-VII..B15B20B30..B20B25B30 86. Smalkgraudaino betonu bez speciāla eksperimentāla pamatojuma nedrīkst lietot daudzkārtīgi atkārtojošos slodžu iedarbībai pakļautās dzelzs­betona konstrukcijās, kā arī iepriekšsaspriegtās konstrukcijās ar vairāk nekā 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepļveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām. 100 87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas gropēs un uz virsmas novietotā saspriedzamā stiegrojuma korozijaizsardzībai un sasaistes nodrošināšanai ar betonu, spiedes stiprības klasei ir jābūt ne zemākai par B12,5, bet kanālu injekcijai -ne zemākai par B25. 101 88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montēšanai betona klase jānosaka atkarībā no savienojamo elementu darba apstākļiem, bet jāņem ne zemāka par B7,5. 102 89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturības un ūdensne­caurlaidības markām atkarībā no to ekspluatācijas režīma un celtniecības rajona ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru vērtībām jābūt šādām: 89.1. ēku un būvju konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) - ne zemākām par šo noteikumu 8.tabulā norādītajām; 89.2. apsildāmo ēku ārsienām -ne zemākām par šo noteikumu 9.tabulā norādītajām. 103 90. Ekspluatācijas vai montāžas procesā iespējamai ārgaisa negatīvo temperatūru iedarbībai pakļautu saliekamo konstrukciju elementu saduru mono­litēšanai jālieto betoni ar projektētajām salizturības un ūdensnecaurlaidības markām, kas nav zemākas par savienojamiem elementiem projektētajām. 104 8.tabulaKonstrukciju darba apstākļiBetona marka, ne zemāka par:Režīma raksturojumsZiemas ārgaisa aprēķina temperatūra,°Csalizturībaiūdensnecaurlaidībaikonstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) ēku un būvju atbildīguma pakāpes klaseiIIIIIIIIIIII123456781. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana:
  1. a)ūdenspiesāti-nājuma stāvoklīzem -20°C, līdz -40°C ieskaitotF200F150F100W4W2netiek normētszem -5°C, līdz -20°CF150F100F75W2netiek normēts-5°C un augstākaF100F75F50netiek normētsb) epizodiska ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, pastā-vīgi atmosfēras iedarbībai pakļau-tas virszemes konstrukcijas)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF100F75F50F75F50F35*F50F35*F25*W2--netiek normētsnetiek normētsc) gaismitra stā-vokļa apstākļos bez epizodiska ūdenspiesātināju­ma (piemēram, pastāvīgi pakļau-tas apkārtējā gai-sa iedarbībai, bet no atmosfēras no-krišņu iedarbības pasargātas konstrukcijas)zem -20°C, līdz -40°ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF75F50F35*F50F35*F25*F35*F25*F15*netiek normētsnetiek normētsnetiek normēts2. Iespējama epizodiska
  2. a)ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, gruntī vai zem ūdens esošās konstruk-cijās)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitotF75F50F50F35*F35*F25*netiek normētsnetiek normēts-5°C un augstākaF35*F25*netiek normētsb) gaismitra stā-vokļa apstākļos (piemēram, apsil-dāmu ēku iekšē-jās konstrukcijas celtniecības un montāžas laikā)zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotzem -5°C, līdz -20°C ieskaitot-5°C un augstākaF50F35*F25*F35*F25*F15**F25*F15**-netiek normētanetiek normētanetiek normēta* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturības markas netiek normētas.** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturības markas netiek normētas.Piezīmes.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas būvju konstrukcijām, kā arī pāļiem un čaulpāļiem betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markas jānosaka saskaņā ar atbilstošu normatīvu dokumentu prasībām.2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūras ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu. 2.2. Betona normatīvie un aprēķina raksturojumi 91. Betona normatīvās pretestības ir pretestība prizmu aksiālai spiedei (prizmas stiprība) Rbn un pretestība aksiālai stiepei Rbtn. 105 92. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas Rb, Rbt un otrās grupas Rbser,, Rbt,ser robežstāvokļiem nosaka, dalot normatīvās pretestības ar atbilstošiem betona drošuma koeficientiem tā spiedē γbc vai stiepē γbt, kas galvenajiem betona veidiem minēti šo noteikumu 10.tabulā. 106 93. Betona normatīvās pretestības Rbn (noapaļojot) atkarībā no betona spiedes stiprības klases norādītas 12.tabulā. 107 94. Betona normatīvo pretestību stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stie­pes stiprība netiek kontrolēta, ņem atkarībā no betona spiedes stiprības klases saskaņā ar 12.tabulu. 108 9.tabulaKonstrukciju darba apstākļiApsildāmu ēku ārsienu betona minimālā salizturības markaTelpas iekšējā gaisa relatīvais mitrums φint, %Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra, °Cvieglajam betonam, šūnbetonam un porainajam betonamsmagajam betonam un smalkgraudainajam betonamēku atbildīguma pakāpes klaseiIIIIIIIIIIIIφint >75zem -20°C, līdz -40°C ieskaitotlīdz -20°Czem -5°C un augstākaF75F50F35F50F35F25F35F25F15*F100F75F50F75F50netiek normētaF50netiek normēta60 int ≤75zem -20°C, līdz -40°CF50F35F25F50netiek normēta zem -5°C, līdz -20°CF35F25F15*netiek normētazem -5°C un augstākaF25F15*netiek normētaφint ≤60zem -20°C, līdz -40°CF35F25F15*netiek normētazem -5°C, līdz -20°CF25F15*netiek normētazem -5°C un augstākaF15*netiek normēta* Vieglajiem betoniem salizturības markas netiek normētas.Piezīmes.1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijām ir tvaika izolācija un hidroizolācija, to salizturības markas, kas norādītas šajā tabulā, samazina par vienu pakāpi.2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu. 95. Betona normatīvo pretestību aksiālai stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprību ražošanā kontrolē, ņem vienlīdzīgu tā garantētai aksiālās stiepes stiprībai (klasei). 109 96. Betona aprēķina pretestības Rb, Rbt, Rb,ser, Rbt,ser (ar noapaļošanu) atkarībā no betona spiedes un aksiālas stiepes stiprības klasēm norādītas robežstāvokļu pirmajai grupai - atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai -atbilstoši 13.tabulai. 110 10.tabulaBetona veidsBetona spiedes un stiepes drošuma koeficients γbcun γbt konstrukciju aprēķināšanai pēc robežstāvokļiempirmās grupasotrās grupas γbcun γbtγbcγbtnosakot betona stiprības klasipēcspiedesstiepesSmagais, spriegojošais, smalkgraudainais, vieglais un porainais betons1,31,51,31,0Šūnbetons1,52,3-1,0 97. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem Rb un Rbt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstākļu koeficientiem γbi , kur ievērotas betona īpašību īpatnības, iedarbības ilgums, slodzes daudzkārtējā atkārtošanās, konstrukcijas darba apstākļi, izgatavošanas stadija un paņēmiens, šķērsgriezuma izmēri u.tml. Darba apstākļu koeficientu γbi vērtības norādītas 14.tabulā. 111 Pretestības veidsBetona veidsPirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rbt betona aksiālās stiepes stiprības klasēm BtBt0.8Bt 1.2Bt1.6B12.0Bt2.4Bt2.8Bt3.2Aksiālā stiepeSmagais, spriego-jošais, smalk-graudainais un vieglais0,62 6,320,93 9,491,25 12,71,55 15,81,85 18,92,15 21,92,45 25,0Piezīme. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.12.tabulaPretestības veidsBetona veidsBetona normatīvās pretestības Rbn, Rbtn un otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser spiedes stiprības klasēmB1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rbn un Rb,sersmagais un smalkgrau-dainais----2,7 27,53,5 35,75,5 56,17,5 76,59,5 96,911,0 11215.0 15318,5 18922.0 22425,5 26029,0 29632,0 32636,0 36739,5 40343,0 438vieglais---1,9 19,42,7 27,53,5 35,75,5 56,17,5 76,59,5 96,911,0 11215,0 15318,9 18922,0 22425,5 26029,0 296----šūnbetons0,95 9,691,4 14,31,9 19,42,4 24,53,3 33,74,6 46,96,9 70,49,0 91,810,5 10711,5 117---------Aksiālā stiepe Rbtn un Rbt,ser smagais----0,39 4,000,55 5,610,70 7,140,858,671,00 10,21,15 11,71,40 14,31,60 16,31,80 18,41,95 19,92,10 21,42,20 22,42,30 23,524,0 24,52,50 25,5smalkgraudai-nais:A grupa - - - - 0,39 4,00 0,55 5,61 0,70 7,14 0,85 8,67 1,00 10,2 1,15 11,7 1,40 14,3 1,60 16,3 1,80 18,4 1,95 19,9 2,10 21,4 - - - -B grupa----0,26 2,650,40 4,080,60 6,120,70 7,140,85 8,670,95 9,691,15 11,71,35 13,81,50 15,3------C grupa---------1,15 11,71,40 14,31,60 16,31,80 18,41,95 19,92,10 21,42,20 22,42,30 23,52,40 24,52,50 25,5vieglais, ar smalko pildvielu:blīvo - - - 0,29 2,96 0,39 4,00 0,55 5,61 0,70 7,14 0,85 8,67 1,00 10,2 1,15 11,7 1,40 14,3 1,60 16,3 1,80 18,4 1,95 19,9 2,10 21,4 - - - -poraino---0,29 2,960,39 4,000,55 5,610,70 7,140,858,671,00 10,21,10 11,21,20 12,21,35 13,81,50 15,31,65 16,81,80 18,4----šūnbetons0,14 1,430,22 2,240,26 2,650,31 3,160,41 4,180,55 5,610,63 6,420,89 9,081,00 10,21,05 10,7---------13.tabulaPretestības veidsBetona veidsBetona pirmās grupas robežstāvokļa aprēķina pretestības Rb un Rbt betona klasēm pēc spiedes stiprībasB1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60 Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rb smagais un smalkgraudainais----2,1 21,42,8 28.64,545,96,0 61,27,5 76,58,5 86,711,5 11714,5 14817,0 17319,5 19922,0 22425,0 25527,5 28030,0 30633,0 336vieglais---1,5 15,32,1 21,42,8 28,64,5 45,96,0 61,27,5 76,58,5 86,711,5 11714,5 14817,0 17319,5 19922,0 224----šūnbetons0,63 6,420,95 9,691,313,31,6 16,32,2 22,43,131,64,6 46,96,0 61,27,0 71,47,7 78,5---------Aksiālā stiepe Rbtsmagais----0,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,75 7,650,90 9,181,05 10,71,20 12,21,30 13,31,40 14,31,45 14,81,55 15,81,60 16,31,65 16,8smalkgraudainais:A grupa: - - - - 0,26 2,65 0,37 3,77 0,48 4,89 0,57 5,81 0,66 6,73 0,75 7,65 0,90 9,18 1,05 10,7 1,20 12.2 1,30 13,3 1,40 14,3 - - - -B grupa----0,17 1,730,27 2,750,40 4,080,45 4,590,57 5,810,64 6,530,77 7,850,90 9,181,00 10,2------C grupa---------0,75 7,650,90 9,181,05 10,71,20 12,21,30 13,31,40 14,31,45 14,81,55 15,81,60 16,31,65 16,8vieglais ar smalko pildvielu: blīvo---0,20 2,040,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,75 7,650,90 9,181,05 10,71,2012,21,30 13,31,40 14,3---- poraino---0,20 2,040,26 2,650,37 3,770,48 4,890,57 5,810,66 6,730,74 7,550,80 8,160,90 9,181,00 10,21,10 11,21,20 12,2----šūnbetons0,06 0,6120,09 0,9180,12 1,220,14 1,430,18 1,840,24 2,450,28 2,860,39 4,000,444490,46 4,69------ ---Piezīmes 12.tabulai.1. Virs svītras dots MPa, zem svītras - kgf/cm2.2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.3. Pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbtn un Rbt,ser vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.5. Porainajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jārei­zina ar koeficientu 0,7.6. Spriegojošajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.Piezīmes 13.tabulai.1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.3. Aprēķina pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbt vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.5. Porainajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.6. Spriegotajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.14.tabulaFaktori, kas nosaka betona darba apstākļu koeficienta lietošanuBetona darba apstākļu koeficientspieņemtais apzīmējumsskaitliskā vērtība1231. Daudzkārtējā atkārtotā slodzeγb1 2. Slodzes darbības ilgums:γb2
  3. a)ņemot vērā pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās slodzes, izņemot neilgas darbības slodzes, kuru summārais darbības ilgums ekspluatācijas periodā ir mazs (piemēram, celtņu slodzes, transportlīdzekļu slodzes; vēja slodzes, slodzes, kas rodas izgatavošanas, transportēšanas un celšanas gaitā u.tml.), kā arī ņemot vērā sevišķās slodzes, ko rada placīgu, briestošu un līdzīgu grunšu dabiskās deformācijas, cietēšanai un termiskai apstrādei pakļautam smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam: – konstrukciju ekspluatācijas apstākļos, kas labvēlīgi betona stiprības pieaugšanai (piemēram, zem ūdens, mitrā gruntī vai apkārtējās vides gaisa mitrumā virs 75%) 1,00– pārējos gadījumos 0,90šūnbetonam un porainajam betonam neatkarīgi no ekspluatācijas apstākļiem 0,85b) ņemot vērā īslaicīgās (neilgas darbības) slodzes vai sevišķās slodzes1, kas nav norādītas šīs tabulas 2.a punktā, visiem betona veidiem 1,103. Betonēšana vertikālā stāvoklī (betonēšanas slāņa augstums virs 1,5 m):γb3 – smagais, smalkgraudainais, vieglais betons 0,85- šūnbetons un porainais betons 0,804. Biaksiālā kombinētā spiedes-stiepes spriegumstāvokļa ietekme uz betona stiprībuγb4atbilstoši šo noteikumu 316.punktam5. Monolītu betona stabu un dzelzsbetona kolonnu betonēšana ar šķērsgriezuma vislielāko izmēru, kas mazāks par 30 cmγb50,856. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšanaγb6sk.16.tab.7. Konstrukciju iepriekšējās saspriegšanas stadija:γb7a) ar stiepļveida stiegrojumu:– vieglajam betonam1,25– pārējiem betona veidiem1,10b) ar stieņveida stiegrojumu:– vieglajam betonam1,35– pārējiem betona veidiem1,208. Betona konstrukcijasγb80,909. Lielas stiprības betona konstrukcijas ar koeficientu γb8γb9(0,3+ω) ≤1 (ω vērtību sk. 206.p.)10. Šūnbetona mitrumsγb10līdz 10 %1,00lielāks par 25 %0,85no 10 līdz 25 %interpolējot11. Betons saliekamo elementu saduru monolitizēšanai ar šuves biezumu, kas mazāks nekā 1/5 no elementa vismazākā šķērsgriezuma izmēra un mazāks par 10 cmγb111,151 Ņemot darba apstākļu papildkoeficientu, kas saistīts ar sevišķām slo­dzēm, saskaņā ar attiecīgu normatīvu dokumentu norādījumiem jāņem γb2 = 1,0.Piezīmes.1. Betona darba apstākļu koeficienti 1., 2., 6., 8. un 10.pozīcijā jāievēro, aprēķinot pretestības Rb un Rbt, 4.pozīcijā, aprēķinot Rbt,ser, bet pārējās pozīci-jās -, tikai aprēķinot Rb.2. Konstrukcijām, kas atrodas daudzkārtēji atkārtoto slodžu iedarbībā, koeficientu γb2ievēro, aprēķinot stiprību, bet γb1-, aprēķinot izturību un plaisu rašanos.3. Aprēķinot konstrukcijas iepriekšējās betona saspriegšanas stadijā, koeficients γb2nav jāievēro.4. Betona darba apstākļu koeficientus lieto neatkarīgi vienu no otra, bet to reizinājumam jābūt ne mazākam par 0,45. 98. Betona aprēķina pretestības robežstāvokļu otrajai grupai Rb,ser un Rbt,ser aprēķinā iekļauj ar betona darba apstākļu koeficientu γbi = 1,0, izņemot šo noteikumu 314., 315. un 316.punktā minētos gadījumus. 112 99. Atsevišķiem vieglā betona veidiem pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas aprēķina pretestību vērtības. 113 100. Aprēķinos izmantojot betona spiedes stiprības papildklases atbilstoši šo noteikumu 76.punktā un 12., 13. un 17.tabulā norādīto raksturojumu vērtības ņem, lineāri interpolējot. 114 101. Betona spiedes un stiepes sākuma elastības moduļa Eb vērtības ņem no 17.tabulas. 115 102. Pārmaiņus sasalšanai un atkušanai pakļautiem betoniem šo noteikumu 17.tabulā uzrādītās Eb vērtības jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γb6, kas dots šo noteikumu 16.tabulā. 116 103. Ja ir dati par cementa šķiru, betona sastāvu, izgatavošanas apstāk­ļiem (piemēram, centrifugētais betons utt.), ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas Eb vērtības. 117 104. Lineārās termiskās deformācijas koeficientu αbt, temperatūrai mainoties no -40 °C līdz +50 °C, atkarībā no betona veida ņem: 104.1. smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglajam betonam ar smalku blīvu pildvielu 1·10-5 °C-1; 104.2. vieglajam betonam ar smalko, poraino pildvielu 0,7·10-5 °C-1; 104.3. šūnbetonam un porainajam betonam 0,8·10-5 °C-1. 118 105. Ja ir zināmi dati par pildvielu mineraloģisko sastāvu, cementa patēriņu, betona ūdenspiesātinājuma pakāpi, salizturību utt., ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā pamatotas αbt vērtības. 119 106. Betona šķērsdeformācijas sākuma koeficientu ν(Puasona koefi­cientu) visiem betona veidiem ņem 0,2, bet betona bīdes moduli G - 0,4 -no 17.tabulā norādītajām atbilstošām Eb vērtībām. 120 15.tabulaBetona veidsBetona mitruma stāvoklisBetona darba apstākļu koeficients γb1pie daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes un cikla asimetrijas koeficienta ρb, kas vienlīdzīgs:0-0,10,20,30,40,50,60,7SmagaisDabiskā mitruma betons0,750,800,850,900,951,001,00Ūdenspiesātināts betons0,500,600,700,800,900,951,00Dabiskā mitruma betons0,600,700,800,850,900,951,00VieglaisŪdenspiesātināts betons0,450,550,650,750,850,951,0015.tabulā , kur σb,min, σb,max -vismazākais un vislielākais betona spriegums attiecīgi slodzes maiņas cikla robežās. 2.3. Stiegrojums 107. Dzelzsbetona konstrukciju stiegrošanai jālieto šādas ar ražotājvalsts standartu vai noteiktā kārtībā apstiprināto tehnisko noteikumu prasībām atbilstošas stiegras: 121 107.1. stieņveida tērauda stiegras:107.1.1. karstvelmētās - A-I klases gludās, A-II un Ac-II, A-III, A-IV, A-V, A-VI klases periodiska profila stiegras;107.1.2. termiski un termomehāniski stiprinātās - AT-IIIc, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK, AT-V, A-VK, AT-VCK, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases periodiska profila stiegras;107.2. stiepļveida tērauda stiegras:107.2.1. aukststiepta stiegrojuma stieple stiegrojumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts):
  4. a)parastā - Bp-I klases periodiska profila stieple;
  5. b)augstizturīgā - B-II klases gludā, Bp-II klases periodiska profila stieple;107.2.2. stiegrojuma troses - K-7 klases septiņstiepļu vijums, K-19 kla­ses deviņpadsmitstiepļu vijums.16.tabulaKonstrukcijas ekspluatācijas apstākļiZiemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra, °CBetona darba apstākļu koeficients γb6, pārmaiņus sasaldējot un atkausējotsmagajam un smalkgraudai-najam betonamvieglajam un porainajamPārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana:zem -20 °C līdz -40 °C ieskaitot0,850,90a) ūdenspiesātinājuma stāvoklīzem -5 °C līdz -20 °C ieskaitot0,901,00-5 °C un augstāk0,951,00b) epizodiska ūdens­piesātinājuma apstāk­ļos-40 °C un augstāk1,001,00Piezīmes.1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta nosacījumiem.2. Pārsniedzot betona salizturības marku salīdzinājumā ar šo noteikumu 8.tabulā norādīto, šīs tabulas koeficientus var paaugstināt par 0,05 attiecīgi katrā pārsniegšanas pakāpē, tomēr tie nedrīkst būt lielāki par vienu. 108. Ieliekamām detaļām un savienotājuzliktņiem parasti lieto atbilstošas markas velmēto oglekļa tēraudu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām. 122 109. Dzelzsbetona konstrukcijās pieļaujama būvindustrijas rūpnīcās ar vilkšanu stiprinātu A-IIIB klases stieņveida stiegru lietošana (ar pagarinājuma un sprieguma kontroli vai tikai ar pagarinājuma kontroli). 123 110. Ražošanā no jauna ieviešamo stiegru veidu lietošana jāsaskaņo no­teiktā kārtībā. 124 17.tabulaBetona veidsBetona spiedes un stiepes elastības sākuma moduļi Eb.10-3 betona spiedes stiprības klaseiB1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B601234567891011121314151617181920Smagais dabiskās cietēšanas betons----9,5 96,913,0 13316,0 16318.0 18421,0 21423,0 23527,0 27530.0 30632,5 33134,5 35236,0 36737,5 3239,0 39839,5 40340,0 408Atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons----8,5 86,711,5 11714,5 14816,0 16319,0 19420,5 20924,0 24527,0 27529,0 29631,0 31632,5 33234,0 34735,0 35735,5 36236,0 367Autoklāva apstrādei pakļauts betons----7,0 71,49,899,512,0 12213,5 13816,0 16317,0 17320,0 20422,523024,5 26526,0 26527,0 27528,0 28629,0 29629,5 30130,0 306Smalkgraudainais:A grupas dabiskās cietēšanas betons----7,0 71,410,0 10213,5 13815,5 17817,5 17819,5 19922,0 22424,0 24526,0 26527,5 28028,5 291----atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons----6,5 66,39,0 91,812,5 12714,0 14315,5 15817,0 17320,0 20421,5 21923,0 23524,0 24524,5 250----B grupas dabiskās cietēšanas betons----6,5 66,39,0 91,812,5 12714,0 14315,5 15817,0 17320,0 20421,5 21923,0 235------atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons----5,5 56,18,0 81,611,5 11713,0 13314,5 14815,5 15817,5 17819,0 19420,5 209------C grupas autoklavētās cietēšanas betons---------16,5 16818,0 18419,5 19921,0 21422,0 22423,0 23523,5 24024,0 24524,5 25025,0 255Vieglais un porainais betons ar vidējā blīvuma marku D800---4,040,84,5 45,95,0 51,05,5 56,1------------1000---5,0 51,05,5 56,16,3 64,27,2 73,48,0 81,68,4 85,7----------1200---6,0 61,26,7 68,37,6 77,58,7 88,79,5 96,910,0 10210,5 107---------1400---7,0 71,47,8 79,58,8 89,710,0 10211,0 11211,7 11912,5 12713,5 13814,5 14815,5 158------1600----9,0 91,810,0 10211,5 11712,5 12713,2 13514,0 14315,5 15816,5 16817,5 17818,0 184-----1800-----11,2 11413,0 13314,0 14314,7 15015,5 15817,0 17318,5 18919,5 19920,5 20921,0 214----2000------14,5 14816,0 16317,0 17318,0 18419,5 19921,0 21422,0 22423,0 23523,5 240----Autoklavētās cietēšanas šūnbetons ar vidējā blīvuma marku D5001,111,21,414,3----------------6001,4 14,31,7 17,31,8 18,42,1 21,4---------------700-1,9 19,42,2 22,42,5 25,52,9 29,6--------------800---2,9 29,63,4 34,74,0 40,8-------------900----3,8 38,84,5 45,95,5 56,1------------1000-----5,0 51,06,0 61,27,0 71,4-----------1100------6,8 69,37,9 80,68,3 84,68,6 87,7---------1200-------8,4 85,78,8 89,79,3 94,8---------Piezīmes.1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras -kgf/cm2 vienībās.2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.3. Vieglajam, šūnbetonam un porainajam betonam ar betona blīvumu starpvērtībās sākuma elastības moduļus nosaka ar lineārās interpolēšanas palīdzību.4. Neautoklavētās cietēšanas šūnbetonam Eb vērtību ņem tāpat kā autoklavētās cietēšanas betonam, reizinot ar koeficientu 0,8.5. Spriegojošajam betonam Eb vērtību ņem tāpat kā smagajam betonam, reizinot ar koeficientu α= 0,56 + 0,006B. 111. Šajos noteikumos: 111.1. stiegru klases apzīmējumi ņemti saskaņā ar spēkā esošajiem stiegru tērauda valsts standartiem; 111.2. klases apzīmējumā termiski un termomehāniski stiprinātām stieņveida stiegrām ar paaugstinātu izturību pret korozijas plaisāšanu saspriegtā stāvoklī pievieno burtu "K" (piemēram, AT-IVK); metināmām -burtu "C" (piemēram, AT-IVC); metināmām un paaugstinātas izturības pret korozijas plaisāšanu stiepē -burtus "CK" (piemēram, AT-VCK); 111.3. karstvelmēto stieņveida stiegru apzīmējumā burtu "b" lieto stiegrojumam, kas nostiprināts ar vilkšanu, A-IIIB, bet burtu "c" -speciāla uzdevuma stiegrojumam, Ac-II; 111.4. īsuma dēļ tiek lietoti šādi termini: "stienis" - jebkura diametra, veida un profila stiegras apzīmēšanai neatkarīgi no tā, vai stiegras piegādā stieņos vai ruļļos (saiņos); "diametrs" (
  6. d)-stieņa nominālais diametrs, ja nav pievienota īpaša piebilde. 125 112. Stiegru tēraudu izvēlas atkarībā no konstrukcijas tipa un iepriekšējās saspriegšanas lietojuma, kā arī no ēkas vai būves celtniecības un ekspluatācijas apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 113. -123.punkta prasībām, ņemot vērā nepieciešamo konstrukcijas stiegrojuma unifikāciju pa klasēm, diametriem u.tml. 126 113. Dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegtajam stiegrojumam jālieto: 113.1. AT-IVC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam; 113.2. A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam un šķērsstiegrojumam; 113.3. Bp-I klases stiepļveida stiegras -šķērsstiegrojumam un garen­stiegrojumam; 113.4. A-I, A-II un Ac-II klases stieņveida stiegras -šķērsstiegrojumam, kā arī garenstiegrojumam, ja citu nesaspriegtā stiegrojuma veidu nav; 113.5. A-IV, AT-IV un AT-IVK klases stieņveida stiegras -garenstiegro­jumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts); 113.6. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras -sietos karkasos un sietos spiestajam garen­stiegrojumam, kā arī spiestajam un stieptajam garenstiegrojumam konstrukcijās ar jauktu stiegrojumu (ja konstrukcijā ir saspriegtais un nesaspriegtais stiegrojums). 127 114. Par dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegto stiegrojumu pieļaujams lietot A-IIIb klases stiegras stieptajam garenstiegrojumam sietos karkasos un sietos. 128 115. A-III, AT-IIIC, AT-IVC, Bp-I, A-I, A-II un Ac-II klases stiegras ieteicams lietot metinātiem karkasiem un sietiem. 129 116. Pieļaujams izmantot metinātos sietos un karkasos A-IIIB, AT-IVK (10γC2 un 08γ2C markas tērauda) un AT-V (20γC markas tērauda) klases stiegras, izveidojot krustveida savienojumus ar punktveida kontaktmetināšanu (šo noteikumu 463.punkts). 130 117. Gāzu, šķidrumu un beramu materiālu spiedienam pakļautās kon­strukcijās ar nesaspriegto stiegrojumu jālieto A-II, A-I, A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras un Bp-I klases stiepļveida stiegras. 131 118. Iepriekšsaspriegto konstrukciju saspriegtajam stiegrojumam jālieto: 118.1. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras; 118.2. B-II un Bp-II klases stiegrojuma stieples un K-7 un K-19 klases stiegrojuma troses. 132 119. Saspriedzamajam stiegrojumam drīkst lietot A-IV, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras. 133 120. Iepriekšsaspriegtām līdz 12 m garām konstrukcijām galvenokārt jā­lieto AT-VII, AT-VI un AT-V klases nepārtrauktas stiegras. 134 121. B7,5-B12,5 klases vieglbetona iepriekšsaspriegto konstrukciju stiegrošanai jālieto A-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras. 135 122. Gāzu, šķidrumu un beramo materiālu iedarbībā esošo iepriekšsa­spriegto dzelzsbetona elementu saspriedzamajam stiegrojumam jālieto: 122.1. B-II un Bp-II klases stiepļveida stiegras un K-7 un K-19 klases stiegru troses; 122.2. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras; 122.3. A-IV, AT-IV, AT-IVK un AT-IVC klases stieņveida stiegras; 122.4. pieļaujams lietot arī A-IIIBklases stiegras. 136 123. Agresīvā vidē ekspluatējamo konstrukciju saspriedzamajam stiegrojumam jālieto A-IV klases, kā arī AT-VIK, ATVK, AT-VCK, AT-IVK klases un citu veidu stiegras saskaņā ar SNiP 2.03.11-85. 137 124. Izvēloties tērauda veidu un markas aprēķināmajam stiegrojumam, kā arī velmētā tērauda ieliekamajām detaļām, jāņem vērā konstrukciju eks­pluatācijas termiskie apstākļi un to noslogojuma raksturs saskaņā ar šo no­teikumu 3. un 4.pielikumu. 138 125. Saliekamo dzelzsbetona un betona konstrukciju elementu montāžas (pacelšanas) cilpām jālieto karstvelmēti AcII klases 10 γT markas un A-I klases BCT3CП2 un BCT3CП2 markas, kā arī A-I klases stiegru tēraudi saskaņā ar TN14-2-736-87 (sevišķi konstrukcijām, kas paredzētas lietošanai rajonos ar aprēķina temperatūru zem -30 °C). Piezīme. Šajos noteikumos turpmāk, ja nav nepieciešams norādīt konkrētu stieņveida stiegru veidu (karstvelmēts, termomehāniski stiprināts), tā apzīmēšanai izmanto karstvelmēto stiegru tērauda attiecīgas klases apzīmējumu, piemēram, ar A-V klasi jāsaprot A-V, AT-V, AT-VK un AT-VCK klases stiegras. 139 2.4. Stiegru normatīvie un aprēķina raksturojumi 126. Par stiegru normatīvajām pretestībām Rsn jāņem vismazākās kon­trolējamās vērtības: 126.1. stieņveida stiegrām, augstizturīgai stieplei un stiegrojuma trosēm -fiziskās vai nosacītās plūstamības robežvērtība (vienlīdzīga spriegumu vērtībai, kas atbilst paliekošajam relatīvajam pagarinājumam 0,2 %); 126.2. parastajai stiegrojuma stieplei -sprieguma vērtība, kas ir 0,75 no īslaicīgās pretestības, kuru aprēķina kā pārraušanas piepūles attiecību pret nominālo šķērsgriezuma laukumu. 140 127. Minētie kontrolējamie stiegru raksturojumi jāņem saskaņā ar stiegru tērauda standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un jāgarantē ar varbūtību vismaz 0,95. 141 128. Stieņveida un stiepļveida stiegrojuma galveno veidu normatīvās pretestības Rsn dotas šo noteikumu 18. un 19.tabulā. 142 129. Stiegru aprēķina pretestību stiepei Rs pirmās un otrās grupas robež­stāvokļos aprēķina pēc formulas: 143 , kur:
(10)γs stiegrojuma drošuma koeficients, kas dots 20.tabulā.
  1. Galveno stiegrojuma veidu stiepes aprēķina pretestības (ar noapa­ļojumu) pirmās grupas robežstāvokļiem dotas
  2. un 22.tabulā, bet otrās grupas robežstāvokļiem -
  3. un 19.tabulā. 144
  4. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru spiedes aprēķina pretestības Rsc, ja stiegrojums ir saķēries ar betonu, jāņem atbilstoši šo noteikumu
  5. un 22.tabulai. Ja nav stiegrojuma saķeres ar betonu, jāņem vērtība Rsc =
  6. 145 18.tabulaStieņveida stiegru klaseNormatīvās stiepes pretestības Rsn un otrās grupas robežstāvokļu stiepes aprēķina pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)A-I235
(2400)A-II295
(3000)A-III390
(4000)A-IV590
(6000)A-V785
(8000)A-VI980
(10000)A-VII1175
(12000)A-IIIB540
(5500)19.tabulaStiepļveida stiegru klaseStiegru diametrs mmNormatīvās stiepes pretestības Rsn un otrās grupas robežstāvokļu stiepes aprēķina pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)Bp-I3410
(4200)4405
(4150)5395
(4050)B-II31490
(15200)41410
(14400)51335
(13600)61255
(12800)71175
(12000)81100
(11200)Bp-II31460
(14900)41370
(14000)51255
(12800)61175
(12000)71100
(11200)81020
(10400)K-761450
(14800)91370
(14000)121335
(13600)151295
(13200)K-19141410
(14400)20.tabulaStiegrojumsStiegrojuma drošuma koeficients γs konstrukciju robežstāvokļu aprēķinos pirmā grupaotrā grupaStieņveida stiegru klase1,051,00A-I , A-II A-III ar diametru: 6-8mm1,101,0010-40mm1,071,00A-IV, A-V1,151,00A-VI, AT-VII1,201,00A-IIIB ar: -pagarinājuma un sprieguma kontroli1,101,00-tikai ar pagarinājuma kontroli1,201,00Stiepļveida stiegru klase: Bp-I1,101,00B-II, Bp-II1,201,00K-7, K-191,201,00
  1. Aprēķinot konstrukciju saspriegšanas stadijā, Rsc vērtība jāņem ne lielāka par 330 MPa, bet A-IIIBklases stiegrojumam -vienlīdzīga 170 MPa. 146
  2. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru aprēķina pretestības sa­mazina (vai palielina), reizinot ar attiecīgiem darba apstākļu koeficientiem γsi, kur ņemta vērā vai nu noguruma sabrukšanas bīstamība, nevienmērīgs spriegumu sadalījums šķērsgriezumā, enkurojuma apstākļi, apkārtējā betona zemā stiprība u.tml., vai arī stiegrojuma darbība spriegumos, kas lielāki par relatīvo plūstamības robežu, tērauda īpašību maiņa sakarā ar izgatavošanas apstākļiem utt. 147
  3. Stiegru aprēķina pretestības otrajai robežstāvokļu grupai Rs,ser ņem ar γs = 1,
  4. 148
  5. Šķērsstiegrojuma aprēķina pretestības Rsw (aptverēs un atliektajos stieņos), salīdzinot ar Rs, samazinās, reizinot ar darba apstākļu koeficientiem γsl un γs2: 135.
  6. neatkarīgi no stiegrojuma veida un klases -ar koeficientu γsl = 0,8, kurā ņemts vērā spriegumu sadalījuma nevienmērīgums stiegrās apskatāmā šķērsgriezuma garumā; 135.
  7. A-III klases stieņveida stiegrām ar diametru, kas mazāks par 1/3 no garenstieņu diametra, un Bp-I klases stiepļveida stiegrām metinātos karkasos -ar koeficientu γs2 = 0,9, kurā ievērota metinātā savienojuma trauslās sabrukšanas iespēja. 149
  8. Šķērsstiegru (aptverēs un atliektajos stieņos) aprēķina stiepes pre­testības Rsw, ievērojot minētos darba apstākļu koeficientus γs1 un γs2, dotas
  9. un 22.tabulā. Turklāt aprēķina pretestības Rs, Rsc, Rsw attiecīgos gadījumos jāreizina ar stiegrojuma darba apstākļu koeficientiem saskaņā ar 23., 24.,
  10. un 26.tabulu. 150
  11. Spriegumu pārvades zonu garumu lp saspriedzamajam stiegrojumam bez enkuriem aprēķina pēc formulas: 151 , kur:
(11)ωpun λpņem atbilstoši šo noteikumu 27.tabulai.
  1. Ja nepieciešams, Rbp vērtībai lieto betona darba apstākļu koe­ficientus, izņemot γb
  2. 152
  3. Lielums σsp formulā
(11)vienāds ar: 139.
  1. elementu stiprības aprēķinā -lielāko no Rs un σsp vērtībām; 139.
  2. elementu plaisizturības aprēķinā -σsp vērtību, ievērojot pirmos zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-5.pozīciju. 153
  3. Elementos, kas veidoti no smalkgraudainā B grupas betona un viegl­betona ar poraino smalko pildvielu (izņemot B7,5-B12,5 betona klases), ωp un λp vērtības palielinās 1,2 reizes, salīdzinot ar 27.tabulā norādītajām vērtībām. 154
  4. Ja iepriekšējās spiedes piepūle uz betonu tiek pārvadīta acumirklī, periodiska profila stieņveida stiegrām ωp un λp vērtības palielinās 1,25 reizes. Ja stieņu diametrs ir lielāks par 18 mm, acumirklīga piepūļu pārvade nav pieļaujama. 155
  5. Visu klašu periodiska profila stieņveida stiegrām lp vērtība jāņem ne mazāka par 15 diametriem (d). 156
  6. Stiepļveida stiegrām, izņemot augstizturīgu Bp-II klases stiepli ar iekšējiem enkuriem iespīlējuma garumā, acumirklīgas iepriekšējās spiedes piepūles novadīšanai uz betonu spriegumu pārvades zonu sākums jāņem 0,25lp attālumā no elementa gala. 157
  7. Stiegru elastības moduļa Es vērtības jāņem atbilstoši šo noteikumu 28.tabulai. 158 21.tabulaStieņveida stiegru klaseStiegru aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem, MPa (kgf/cm2)stiepes pretestībasspiedes pretestības, Rscgarenvirziena stiegrām, Rsšķērsvirziena stiegrām (aptverēs un atliektos stieņos), RswA-I225
(2300)175
(1800)225
(2300)A-II280
(2850)225
(2300)280
(2850)A-III ar diametriem, mm:6-8355
(3600)285x
(2900)355
(3600)10-40365
(3750)290x
(3000)365
(3750)A-IV510
(5200)405
(4150)450
(4600)xxA-V680
(6950)545
(5550)500
(5100)xxA-VI815
(8300)650
(6650)500
(5100)xxAT-VII980
(10000)785
(8000)500
(5100)xxA-IIIB:-ar pagarinājuma un sprieguma kontroli490
(5000)390
(4000)200
(2000)-tikai ar pagarinājuma kontroli450
(4600)360
(3700)200
(2000)x Metinātos karkasos A-III klases šķērsstiegrām, kuru diametrs ir mazāks nekā 1/3 garenstieņu diametra, Rsw vērtības jāņem 255 Mpa (2600 kgf/cm2).xx Minētās Rsc vērtības jāņem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona konstrukcijām, ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.a pozīcijā norādītās slodzes; ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.b pozīcijā minētās slodzes, jāņem vērtība Rsc = 400 MPa. Šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos jāņem vērtība Rsc = 400 MPa (4100 kgf/cm2).Piezīme. Ja kādu apsvērumu dēļ kā aprēķina šķērsstiegrojums (aptverēs un atliektajās stiegrās) tiek lietotas stiegras no tērauda, kura klase ir augstāka par A-III, tā aprēķina pretestība Rsw jāņem tāpat kā A-III klases stiegrām.22.tabulaStiepļveida stiegru klaseStiegru diametrs, mmStiegru aprēķina pretestības MPa (kgf/cm2) pirmās grupas robežstāvokļiemstiepeispiedei, Rscgarenvirziena stiegrām Rsšķērsstiegrām (aptverēm, atliektajiem stieņiem), Rsw12345Bp-13375
(3850)270
(2750);375
(3850)300x
(3050)4365
(3750)265
(2700);365
(3750)295x
(3000)5360
(3700)260
(2650);360
(3700)290x
(2950)B-II31240
(12650)990
(10100)400
(4000)41180
(12000)940
(9600)400
(4000)51110
(11300)890
(9000)400
(4000)61050
(10600)835
(8550)400
(4000)7980
(10000)785
(800)400
(4000)8915
(9300)730
(7450)400
(4000)Bp-II31215
(12400)970
(9900)400
(4000)41145
(10700)915
(9350)400
(4000)51045
(10700)835
(8500)400
(4000)6980
(10000)785
(8000)400
(4000)7915
(9300)730
(7450)400
(4000)8850
(8700)680
(6950)400
(4000)K-761210
(12300)965
(9850)400
(4000)91145
(11650)915
(9350)400
(4000)121110
(11300)890
(9050)400
(4000)151080
(11000)865
(8800)400
(4000)K-19141175
(12000)940
(9600)400
(4000)x Lietojot sietos karkasos.23.tabulaFaktori, kas nosaka stiegrojuma darba apstākļu koeficientusStiegrojuma raksturojumsStiegru klaseStiegrojuma darba apstākļu koeficientsnosacītais apzīmējumsskaitliskā vērtība
  1. Stiegrojuma darbs šķērsspēku iedarbībāŠķērsstiegrojumsNeatkarīgi no klasesγs1Atbilstoši šo noteikumu 136.punktam
  2. Metināti stiegrojuma savienojumi šķērsspēku iedarbībāŠķērsstiegrojumsAIII un Bp-1γs2Atbilstoši šo noteikumu 136.punktam
  3. Daudzkārtēji atkārtotas slodzesGarenstiegrojums un šķērsstiegrojumsNeatkarīgi no klasesγs3Atbilstoši šo noteikumu 24.tabulai
  4. Metināti savienojumi pie daudzkārtēji atkārtotas slodzesGarenstiegrojums un šķērsstiegrojums ar metinātiem savienojumiemA-IA-IIA-IIIA-IVA-Vγs4Atbilstoši šo noteikumu 25.tabulai
  5. Spriegumu pārvades zona stiegrojumam bez enkuriem un nesaspriegtā stiegrojuma enkurojuma zonaSaspriegtais garenstiegrojums; nesaspriegtais garenstiegrojumsNeatkarīgi no klasesγs5l x /lplx/lan5.pozīcija formulās:lx – atstatums no spriegumu uzsprie­gojuma zonas sāku­ma līdz apskatā­majam šķērsgrie­zumam lp, lan – attiecīgi spriegumu uzspriegojuma zonas un stiegro­juma enkurojuma zonas garums
  6. Augstizturīga stiegroju­ma darbs pēc spriegumiem virs nosacītās plūstamības robežasStieptais garenstiegrojumsA-IVA-VA-VIAT-VIIBp-IIK-7K-19γs6Atbilstoši šo noteikumu 170.punktam
  7. B7,5 un zemākas klases vieglbetona elementiŠķērsstiegrojumsA-IBp-Iγs70,
  8. B7,5 un zemākas klases šūnbetona elementiSpiestais garenstiegrojumsŠķērsstiegrojumsNeatkarīgi no klasesNeatkarīgi no klasesγs
  9. Stiegrojuma aizsarg­pārklājums šūnbetona elementosSpiestais garenstiegrojumsNeatkarīgi no klasesγs9Atbilstoši šo noteikumu 26.tabulaiPiezīmes.
  10. Koeficienti γs3 un γs4
  11. un 4.pozīcijā jālieto tikai izturības aprēķinos; stiegrojumam ar metinātiem savienojumiem minētie koeficienti jālieto vienlaikus.
  12. 5.pozīcijā koeficientu γs5 lieto ne tikai aprēķina pretestībai Rs, bet arī stiegrojuma iepriekšējam saspriegumam σsp.
  13. 8.pozīcijā formulās Rsc un Rsw vērtības dotas MPa, B vērtības - saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu.24.tabulaStiegru klaseStiegrojuma darba apstākļu koeficients γs3, atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu ρs, kas vienāds ar-1,0-0,200,20,40,70,80,91,0A-10,410,630,700,770,901,001,001,001,00A-II0,420,510,550,600,690,931,001,001,00A-III ar diametru, mm:– 6-80,330,380,420,470,570,850,951,001,00– 10-400,310,360,400,450,550,810,910,951,00A-IV----0,380,720,910,961,00A-V----0,270,550,960,871,00A-VI----0,190,530,670,871,00AT-VII----0,150,400,600,801,00Bp-II-----0,670,820,911,00B-II-0,770,971,001,00K-7 ar diametru, mm:– 6 un 9-----0,770,921,001,00– 12 un 15-----0,680,841,001,00-1,0-0,200,20,40,70,80,91,0K-19 ar diametru 14 mm-----0,630,770,961,00Bp-I--0,560,710,850,941,001,001,00A-III:– ar pagarinājuma un sprieguma kontroli----0,410,660,841,001,00– tikai ar pagarinājuma kontroli----0,460,730,931,001,0024.tabulā pieņemtie apzīmējumi:, kur:σs,min, σs,max - attiecīgi vismazākais un vislielākais spriegums stiegrās slodzes maiņas cikla robežās, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 288.–291.punktu.Piezīme.Aprēķinot liektus smagā betona elementus ar nesaspriegtu stiegrojumu, garenstiegrām ρs jāņem:ja , ρs = 0,30;ja , ;ja , , kur:Mmin, Mmax - attiecīgi vismazākais un vislielākais lieces moments elementa aprēķina šķērsgriezumā slodzes maiņas cikla robežās.25.tabulaStiegru klaseMetināto savienojumu grupaStiegrojuma darba apstākļu koeficients γs4, atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu ρs, kas vienāds ar00,20,40,70,80,91,0A-I, A-II10,900,951,001,001,001,001,0020,650,700,750,901,001,001,0030,250,300,350,500,650,851,0040,200,200,250,300,450,651,00A-III10,900,951,001,001,001,001,0020,600,650,650,700,750,851,0030,200,250,300,450,600,801,0040,150,200,200,300,400,601,00A-IV1--0,950,951,001,001,002--0,750,750,800,901,0030,300,350,550,701,00A-V karstvelmēts1--0,950,951,001,001,002--0,750,750,800,901,003--0,350,400,500,701,00Piezīmes.
  14. Šajā tabulā metināto savienojumu grupas ietver šādus metināto savie­nojumu tipus saskaņā ar GOST14098-85, kas pieļaujami konstrukcijām, kurām aprēķina izturību:1.grupa - C3-KM un C4-KПtipa sadursavienojumi;2.grupa - KI-KTkrustveida savienojums; CI-KO, C5-MФ, C6-MП, C7-PB, C8-MФ, C9-MП, C10-PBun C20-PMtipa sadursavienojumi -visi savienojumi ar stieņu diametru attiecību 1,0;3.grupa - K2-KTtipa krustveida savienojums; C11-MФ, C12-MП, C13-PB, C14-MП, C15-PC, C16-MO, C17-MП, C18-MO, C19-PM,C21-PНun C22-PYtipa saduru savienojumi; T6-KC, T7-KOtipa T veida savienojumi;4.grupa - H1-P , H2-KPun H3-KПtipu pārlaidsavienojumi; T1-MФ, T2 PФ, un T12-P3 tipa T veida savienojumi.
  15. Tabulā dotas γs4vērtības stiegrojumam ar diametru līdz 20 mm.
  16. Koeficienta γs4 vērtības stieņiem ar 22-32 mm diametru jāpazemina par 5% un vairāk par 32 mm - par 10%.26.tabulaAizsargsegumsDarba apstākļu koeficients γ9gludam stiegrojumamperiodiska profila stiegrojumam
  17. Cementa - polistirola un lateksa - minerālu segums1,01,
  18. Cementa - bituma (aukstais) segums, ja stiegru diametrs:- 6 mm un vairāk0,71,0- mazāk nekā 6 mm0,70,
  19. Bitumena un silikātu (karstais) segums0,70,
  20. Bitumena un māla segums0,50,
  21. Degslānekļa un bitumena, cementa segums0,50,527.tabulaStiegrojuma veids un klaseStiegru diametrs, mmBez enkuriem lietojamā saspriegtā stiegrojuma spriegumu pārneses zonas garuma lp noteikšanas koeficientiωpλp
  22. Stieņveida periodiska profila stiegras, neatkarīgi no klasesNeatkarīgi no diametra0,
  23. Augstizturīgas Bp-II klases periodiska profila stiepļveida stiegras5431,401,401,
  24. Stiegrojuma troses klase:K-7151,0025121,102591,253061,4040K-19141,0025Piezīme.B7,5-B12,5 klases vieglbetona elementiem ωp un λpvērtības jāpalielina 1,4 reizes, salīdzinot ar šajā tabulā dotajām vērtībām.28.tabulaStiegru klaseStiegru elastības modulis Es ·10-4, MPa (kgf/cm2)A-I, A-II21
(210)A-III20
(200)A-IV, A-V, A-VI, un AT-VII19
(190)A-III18
(180)B-II, Bp-II20
(200)K-7, K-1918
(180)Bp-I17
(170)
  1. Betona un dzelzsbetona konstrukciju elementu aprēķins pirmās grupas robežstāvokļos 3.
  2. Betona elementu stiprības aprēķins
  3. Betona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir stateniski to garenasij. Atkarībā no elementu darba apstākļiem elementus aprēķina, gan neņemot vērā, gan ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību. 159
  4. Ja stieptās daļas betona pretestība netiek ņemta vērā, šo noteikumu 9.punktā minētos ekscentriski spiestos elementus aprēķina, pieņemot, ka robežstāvokļa sasniegšanu raksturo spiestā betona sagrūšana. Betona spiedes pretestību nosacīti raksturo spriegumi, kas vienlīdzīgi Rb un vienmērīgi izkliedēti šķēluma spiestās zonas daļā – nosacītajā spiestajā daļā (2.zīmējums) (turpmāk – betona spiestā zona). 160 2.zīmējums.Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta betona elementagarenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementu stiprību, neņemot vērā stieptās daļas betona pretestību
  5. Ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību, aprēķina elementus atbilstoši šo noteikumu 9.punkta prasībām, kā arī elementus, kuros pēc kons­trukciju ekspluatācijas apstākļiem plaisas nav pieļaujamas (elementus, kas ir pakļauti ūdens spiedienam, dzegas, parapetus u.c.). Turklāt pieņem, ka robež­stāvokļa sasniegšanu raksturo stieptās zonas betona sagrūšana (plaisu parādī­šanās). Robežpiepūles noteikšanā ņem vērā šādus nosacījumus (3.zīmējums): 161 147.
  6. šķēlumi pēc deformācijām paliek plakani;147.
  7. vislielākais relatīvais malējā stieptā betona slāņa pagarinājums ir 2Rbt/Eb;147.
  8. spiestās zonas betonā spriegumus nosaka, ņemot vērā elastīgās (bet dažos gadījumos arī neelastīgās) betona deformācijas;147.
  9. spriegumi stieptās daļas betonā ir sadalīti vienmērīgi, un tie ir vienlīdzīgi Rbt.3.zīmējums.Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta (ekscentriski spiesta) betona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprību, ievērojot betona stieptās daļas pretestību
  10. Ja ir iespējama slīpu plaisu veidošanās (piemēram, elementi ar T veida un dubultā T veida šķēlumu šķērsspēku iedarbībā), betona elementi jāaprēķina pēc formulām
(141)un
(142), apmainot otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser ar attiecīgām pirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestībām Rb un Rbt. 162
  1. Turklāt elementi jāaprēķina vietējās slodzes iedarbībai (pret saspie­šanu) saskaņā ar šo noteikumu 267.punktu. 163 3.
  2. Ekscentriski spiestie elementi
  3. Aprēķinot ekscentriski spiestos betona elementus, jāņem vērā garen­piepūles gadījuma ekscentricitāte ea, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem. 164
  4. Ja elementu lokanība ir 1o14, jāņem vērā garenspēka ekscen­trici­tātes plaknē un pret to stateniskā plaknē rodošos izlieču iespaids uz elementu nestspēju, reizinot eo vērtības ar koeficientu η (šo noteikumu 160.punkts). Ja elementu aprēķina stateniski garenpiepūles ekscentricitātes plaknei, eo vērtība jāņem vienlīdzīga ar gadījuma ekscentricitāti. 165
  5. Nav pieļaujama ekscentriski spiestu elementu izmantošana (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus), ja garenspēka pieliekšanas ekscentricitāte, ņemot vērā izlieces, eoη pārsniedz: 152.
  6. atkarībā no slodžu kombinācijas (y - atstatums no šķēluma sma­gumcentra līdz visvairāk spiestajam betona slānim, cm): 152.1.
  7. pamatkombinācijām - 0,9y; 152.1.
  8. īpašām kombinācijām - 0,95y; 152.
  9. atkarībā no betona veida un klases: 152.2.
  10. augstākas par B7,5 klases smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam - y - 1; 152.2.
  11. pārējo veidu un klašu betoniem - y -
  12. 166
  13. Ekscentriski spiestiem betona elementiem šo noteikumu 600.punktā minētajos gadījumos nepieciešams paredzēt konstruktīvo stiegrojumu. 167
  14. Ekscentriski spiestie betona elementi (2.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacījumu: 168 N ≤ αRbAb, kur:
(12)Ab - betona spiestās zonas laukums, ko aprēķina, ievērojot nosacījumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar ārējā kopspēka pielikšanas punktu. 155. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu Ab nosaka pēc formulas: 169 .
(13)156. Ekscentriski spiestie betona elementi, kuros plaisu parādīšanos nepieļauj ekspluatācijas noteikumi, neatkarīgi no aprēķina, ievērojot nosa­cījumu
(12), jāpārbauda, ievērojot stieptās zonas betona pretestību (145.punkts un 3.zīmējums) un nosacījumu: 170 .
(14)157. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu nosacījums
(14)ir šāds: 171 .
(15)158. Šo noteikumu 9.punktā minētie ekscentriski spiestie betona elementi jāaprēķina ar nosacījumu
(14)un
(15). 172 159. Formulās
(12)-
(15): 173 η - koeficients, kuru nosaka pēc formulas
(19);α - koeficients, ko ņem:
  1. a)smagajam, smalkgraudainajam, vieglajam un porainajam betonam - 1,0;
  2. b)autoklavētajam šūnbetonam - 0,85;
  3. c)neautoklavētajam šūnbetonam - 0,75;Wpl - šķēluma pretestības moments malējam stieptajam slānim, ņemot vērā stieptā betona neelastīgās deformācijas, ko nosaka, pieņemot, ka nav garenspēka, pēc formulas:;
(16)r - atstatums no šķēluma smagumcentra līdz vistālākajam stieptās daļas kodolpunktam, ko nosaka pēc formulas:;
(17)φ - atbilstoši šo noteikumu 301.punktam.Neitrālās ass stāvokli nosaka pēc formulas:.
(18)160. Koeficienta η vērtības, kur ņemts vērā izlieces iespaids uz garen­piepūles ekscentricitātes eo vērtību, jānosaka pēc formulas: 174 , kur:
(19)Ncr - nosacītais kritiskais spēks, kuru aprēķina pēc formulas:.
(20)161. Formulā
(20): 175 φl - koeficients, kur ņemts vērā slodzes ilgstošas iedarbības iespaids uz elementa izlieci robežstāvoklī, un tas ir:,
(21)bet ne vairāk kā 1+β, kur:β - koeficients, ko ņem atkarībā no betona veida atbilstoši šo noteikumu 29.tabulai;M - moments attiecībā pret pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedar­bībā stiepto vai vismazāk spiesto šķēluma malu;Ml - tas pats, pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā;lo - nosaka atbilstoši šo noteikumu 30 tabulai;δe - koeficients, kuru ņem vienlīdzīgu ar eo/h, bet ne mazāku par:,
(22)šeit:Rb megapaskālos (MPa). 162. Ja pilnās slodzes radītajiem lieces momentiem vai ekscentricitātēm, salīdzinot ar pastāvīgo un ilgstošo slodžu summas radītajiem atbilstošajiem lielumiem, ir dažādas zīmes, tad, pilnās slodzes ekscentricitātes eo absolūtajai vērtībai pārsniedzot 0,1h, ņem φl = 1,0; ja šis nosacījums netiek izpildīts, φl vērtību ņem: 176 , kur:φl1 nosaka pēc formulas
(21), ņemot M vienlīdzīgu pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbības garenspēka N reizinājumam ar atstatumu no smagum­centra līdz pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā stieptajai vai mazāk spiestajai šķēluma malai.
  1. Betona konstrukciju elementi vietējā spiedē (virsmas spiedē) jāap­rēķina saskaņā ar šo noteikumu
  2. un 268.punktu. 177 29.tabulaBetonsKoeficients βformulā
(21)
  1. Smagais betons1,
  2. Smalkgraudainais betons: – A grupa1,3– B grupa1,5– C grupa1,
  3. Vieglbetons ar mākslīgām rupjām pildvielām un smalko pildvielu: – blīvu1,0– porainu1,5– ar dabiskām pildvielām2,
  4. Porainais betons2,
  5. Šūnbetons – autoklavētais1,3– neautoklavētais1,5Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā. 3.
  6. Liektie elementi
  7. Liektie betona elementi (3.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacī­jumu: 178 , kur:
(23)α - koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 159.punktu;Wpl - nosaka pēc formulas
(16); elementiem ar taisnstūra šķērsgriezumu Wpl ņem:.
(24)30.tabulaSienu un stabu balstīšanas rakstursEkscentriski spiestu betona elementu aprēķina garums lo
  1. Ar balstiem augšā un apakšā: a) ar locīklām abos galos neatkarīgi no balstu nobīdes lielumaHb) ar viena gala iespīlējumu un iespējamu balstu nobīdi: - daudzlaidumu ēkām1,25 H- vienlaiduma ēkām1,50 H
  2. Brīvi stāvoši2,00 HApzīmējums H – staba (sienas) augstums stāva robežās, neskaitot pārse­guma plātnes biezumu, vai brīvi stāvošas konstrukcijas augstums. 3.
  3. Dzelzsbetona elementu stiprības aprēķins
  4. Dzelzsbetona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir state­niski pret garenasi, kā arī visbīstamākā slīpuma šķēlumiem. Vērpes momentu gadījumā jāpārbauda ar visbīstamākā slīpuma spirālveida plaisu stieptajā daļā norobežoto telpisko šķēlumu stiprība. Turklāt elementiem jāaprēķina slodzes vietējā iedarbība (virsmas spiede, izkļaušanās, atrāvums). 179 3.4.
  5. Elementa garenasij statenisku šķēlumu stiprības aprēķins
  6. Robežpiepūles elementa garenasij stateniskā šķēlumā jānosaka, ievē­rojot šādus nosacījumus: 180 166.
  7. betona pretestība stiepei ir vienlīdzīga nullei;166.
  8. betona spiedes spriegumi betonā ir sasnieguši aprēķina pretestību Rb vienmērīgi pa visas spiestās zonas laukumu;166.
  9. stiegru deformācijas (spriegumi) ir nosakāmas atkarībā no betona spiestās zonas augstuma, ņemot vērā iepriekšējās saspriegšanas deformācijas (spriegumus);166.
  10. stiegru stiepes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība stiepei Rs, stiegru spiedes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība spiedei Rsc.31.tabulaĒku un kolonnu raksturojumsVienstāva ēku kolonnu aprēķina garums l0, tās aprēķinotšķērsrāmja vai pret estakādes asi perpendikulārā plaknēšķērsrāmim perpendikulārā vai estakādes asij paralēlā plaknēja ir saites kolonnu garenrindas plaknē vai enkurbalstija saišu vai enkurbalstu nav12345678ĒkasAr tilta celtņiemŅemot vērā celtņu slodziKolonnu zemceltņa (apakšējā) daļa ar celtņa pasijāmPārtrauktāmNepārtrauktām1,5 H11,2 H10,8 H10,8 H11,2 H10,8 H1Kolonnu virsceltņa (augšējā) daļa ar celtņa pasijāmPārtrauktāmNepārtrauktām2,0 H22,0 H21,5 H21,5 H22,0 H21,5 H2Neņemot vērā celtņu slodzi Ēku kolonnu zemceltņa (apakšējā) daļaVienlaidumaDaudzlaidumu1,5 H1,2 H0,8 H10,8 H11,2 H1,2 HKolonnu virsceltņa (augšējā) daļa ar celtņa pasijāmPārtrauktāmNepārtrauktām2,5 H22,0 H21,5 H21,5 H22,0 H21,5 H2Bez tilta celtņiemPakāpjveida kolonnas Ēku kolonnu apakšējā daļaVienlaidumaDaudzlaidumu1,5H1,2H0,80,81,21,2Kolonnu augšējā daļa 2,5H22,0H22,4H2Ēku kolonnas ar nemainīgu šķērsgriezumuVienlaidumaDaudzlaidumu1,5 H1,2 H0,8 H0,8 H1,2 H1,2 HEstakādesCeltņu estakādesAr celtņa pasijām PārtrauktāmNepārtrauktām2,0 H11,5 H10,8 H10,8 H11,5 H1H1Cauruļvadu estakādesKolonnu savienojums ar laiduma konstrukcijuŠarnīra (locīklveida)2,0 HH2,0Stings1,5 H0,7H1,5H31.tabulā pieņemtie apzīmējumi:H – kolonnas pilns augstums no pamata augšas līdz horizontālajai konstrukcijai (spāru vai zemspāru, spraišļa) attiecīgajā plaknē.H1 – kolonnas zemceltņa daļas augstums no pamata augšas līdz celtņa pasijas apakšai.H2 – kolonnas virsceltņa daļas augstums no kolonnas pakāpiena līdz horizontālajai konstrukcijai attiecīgajā plaknē.Piezīme. Ja ēkās ar tilta celtņiem līdz kolonnu augšai ir saites, kolonnas virsceltņa daļas aprēķina garumu kolonnu garenrindas ass plaknē ņem H
  12. Ja ārējais spēks darbojas šķēluma simetrijas ass plaknē un stiegrojums koncentrēts pie minētajai plaknei perpendikulārām elementa skaldnēm, elementa garenasij stateniskie šķēlumi jāaprēķina atkarībā no attiecības starp betona spiestās daļas relatīvā augstuma vērtību ξ=x/ho, kuru nosaka ar attiecīgiem līdzsvara noteikumiem, un betona spiestās daļas relatīvā augstuma robežvērtību ξR, pie kuras elementa robežstāvoklis vēl iestājas vienlaikus ar tādu spriegumu stieptajās stiegrās, kas vienāds ar aprēķina pretestību Rs, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus, izņemot koeficientu γs
  13. 181
  14. Koeficienta ξR vērtību nosaka pēc formulas: 182 , kur:
(25)ω - betona spiestās daļas raksturojums, ko nosaka pēc formulas:ω=α-0,008Rb,
(26)šeit:α - koeficients1, ko ņem:
  1. a)smagajam betonam - 0,85,
  2. b)smalkgraudainajam betonam (šo noteikumu 76.punkts):A grupas betonam - 0,80,B un C grupas betonam - 0,75,
  3. c)vieglajam šūnbetonam un porainajam betonam - 0,85;Rb ir MPa;σsR- spriegums stiegrās, MPa, ko ņem:
  4. a)A-1, A-II, A-III, A-IIIB, Bp-I klases stiegrām σsR = Rs - σsp;
  5. b)A-IV, A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrām σsR = Rs + 400 - σsp - Δσsp;
  6. c)B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām σsR = Rs + 400 - σsp,šeit:Rs - stiegru aprēķina pretestība stiepei, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus γsi, izņemot γs6;6sp - ņem ar koeficientu γspΔσsp - atbilstoši šo noteikumu 206.punkta prasībām.σsc,u- stiegru spiestās zonas robežspriegums, kuru ņem smagā, smalkgraudainā un vieglā betona konstrukcijām atkarībā no aprēķinā vērā ņemamām slodzēm atbilstoši 14.tabulai: pēc 2.a pozīcijas -500 MPa, pēc 2.b pozīcijas -400 MPa; šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos šī vērtība jāņem 400 MPa; aprēķinot elementus saspriegšanas stadijā, vērtība σsc,uir 330 MPa.1 Autoklâva apstrâdei pakïautajam smagajam, vieglajam un porainajam betonam koeficientu α samazina par 0,05. 169. Šūnbetona elementiem pēc formulas
(25)aprēķinātā ξR vērtība jāņem ne lielāka par 0,
  1. 183
  2. Aprēķinot stiprību dzelzsbetona elementiem ar A-IV, A-V, A-VI,A-VII, B-II, K-7 un K-19 klases augsti izturīgu stiegrojumu un ievērojot nosacījumu, ka ξR, stiegru aprēķina pretestība Rs jāreizina ar koeficientu γs6 (23.tabulas 6.pozīcija), ko nosaka pēc formulas: 184 , kur:
(27)η - koeficients, kuru ņem:
  1. a)A-IV klases stiegrām -1,20;
  2. b)A-V, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām -1,15;
  3. c)A-VI un AT-VII klases stiegrām -1,10. 171. Centriskas stiepes, kā arī ekscentriskas stiepes gadījumā, garenspēkam atrodoties starp stiegrojuma piepūļu kopspēkiem, γs6 vērtība jāņem η. Ja elementa daļā ar lieces momentiem, kas pārsniedz 0,9 Mmax (kur Mmax - maksimālais aprēķina moments), ir metināti savienojumi, koeficienta γs6 vērtība A-IV un A-V klases stiegrojumam jāņem ne lielāka par 1,05. 185 172. Koeficients γs6 nav jāņem vērā elementiem: 172.1. kuriem aprēķina daudzkārtējās atkārtotas slodzes iedarbību; 172.2. kuri stiegroti ar augstizturīgu blīvi (bez spraugām) ievietotu stiepli; 172.3. kurus ekspluatē agresīvā vidē. 186 173. Spiestās daļas saspriegtajām stiegrām, kurām ir saķere ar betonu, ārējo spēku iedarbībā, kā arī betona saspriegšanas stadijā aprēķina pretestība spiedei Rsc jāaizstāj ar spriegumu σsc, vienlīdzīgu (σsc,u - σ'sp), MPa, bet ne lielāku par Rsc, kur σsp nosaka ar koeficientu γsp>1,0.σsc,u saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu. 187 3.4.2. Taisnstūra, T veida, dubultā T veida un gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi 174. Šo noteikumu 167.punktā norādīto liekto elementu taisnstūra šķē­lumi (4.zīmējums), ja , jāaprēķina ar nosacījumu:
(28)turklāt spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:RSAS – RSCA'S =Rbbx
(29)4.zīmējums.Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību(Grozīts ar MK 28.07.
  1. noteikumiem Nr.589)
  2. Ja , šķēlumi, kuriem spiestajā daļā ir plaukts, jāaprēķina atkarībā no spiestās zonas robežas:175.
  3. ja robeža iet pa plauktu (5.a zīmējums), t.i., ja tiek ievērots nosacījums:,
(30)jāaprēķina tāpat kā taisnstūra šķēlumi ar platumu bf saskaņā ar šo noteikumu 174.punktu;175.2. ja robeža iet pa ribu (5.b zīmējums), t.i., nosacījums
(30)netiek ievērots, jāaprēķina ar nosacījumu:,
(31)turklāt betona spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:.
(32)
  1. Aprēķinā lietojamā b'f vērtība jāņem ar nosacījumu, ka plaukta pārkarei (brīvajam plauktam) uz katru pusi no ribas malas jābūt ne lielākai par 1/6 elementa laiduma un ne lielākai par: 188 176.
  2. 1/2 brīvā atstatuma starp garenribām, ja ir šķērsribas vai ja h'f ≥0,1h;176.
  3. ja nav šķērsribu vai ja atstatumi starp tām ir lielāki nekā atstatumi starp garenribām, un ;176.
  4. plaukta konsolpārkares gadījumā:176.3.
  5. ja h'f > 0,1h tad 6 h'f ;176.3.
  6. ja 0,05h ≤ h'f f;176.3.
  7. ja h'f 5.zīmējums.Liekta dzelzsbetona elementa spiestās zonas robežstāvoklis šķēlumā (a -plauktā; b -ribā)
  8. Aprēķinot liektu elementu stiprību, ieteicams ievērot nosacījumu . Gadījumā, kad stiepto stiegru šķērsgriezuma laukums konstruktīvu apsvērumu dēļ vai arī no otrās robežstāvokļu grupas aprēķina ņemts lielāks, nekā tas nepieciešams, lai ievērotu nosacījumu , stiprība jāaprēķina pēc vispārējām formulām.
  9. Ja pēc
(29)vai
(32)formulas aprēķinātā vērtība , šķēluma stiprību pieļaujams aprēķināt ar nosacījumiem
(28)un
(31), nosakot spiestās zonas augstumu attiecīgi pēc formulām:
(33)σSAS – RSCA'S = Rbbx + Rb (b'f – b) h'f
(34),
(35)šeit:ξ = x/ho (x aprēķina ar Rs vērtībām, ņemot vērā attiecības stiegrojuma darba apstākļu koeficientus);σsp - nosaka ar koeficientu γsp >1,0.(Grozīts ar MK 28.07.
  1. noteikumiem Nr.589)
  2. B30 un zemākas klases betona elementiem ar nesaspriegtu A-I, A-II, A-III un Bp-I klases stiegrojumu, ja x > ξRho,pieļaujams stiprību aprēķināt arī ar nosacījumiem
(28)un
(31), liekot tajos vērtību x = ξRho. 189 180. Gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi, kuriem iekšējā un ārējā rādiusa attiecība r1/r2 >0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci sadalītu stiegrojumu (ja garenstiegru skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina tāpat kā ekscentriski spiestie elementi saskaņā ar šo noteikumu 185.punkta nosacījumiem, formulās
(41)un
(42)ņemot garenspēka vērtību N = 0 un formulā
(40)Neo vietā liekot lieces momenta M vērtību. 190 3.4.
  1. Taisnstūra un gredzenveida šķērsgriezuma ekscentriski spiestie elementi
  2. Aprēķinot ekscentriski spiestos dzelzsbetona elementus, nepiecie­šams ņemt vērā gadījuma sākuma ekscentricitāti saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem, kā arī izlieces iespaidu uz elementu nestspēju saskaņā ar šo noteikumu 198.punkta nosacījumiem. 191
  3. Šo noteikumu 167.punktā minētie ekscentriski spiesto elementu taisnstūra šķēlumi jāaprēķina: 192 182.
  4. ja (6.zīmējums.), tad ar nosacījumu:,
(36)turklāt spiestās zonas augstumu nosaka pēc formulas:;
(37)182.2. ja ξ = x/ho > ξR, tad arī ar nosacījumu
(36), bet spiestās zonas augstums jānosaka:182.2.1. B30 un zemākas klases betona elementiem ar A-I, A-II, A-III klases nesaspriegto stiegrojumu -pēc formulas:, kur:
(38);
(39)182.2.2. augstākas par B30 klasi betona elementiem, kā arī elementiem ar augstāku nekā A-III klases (nesaspriegto un saspriegto) stiegrojumu - pēc formulām
(66)un
(67)vai
(68).6.zīmējums.Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību 183. Ekscentriski spiesti elementi ar gredzenveida šķērsgriezumu, kurā iekšējā un ārējā diametra attiecība r1 / r2 ≥ 0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci izvietotu stiegrojumu (ja garenstieņu skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina ar nosacījumu: 193 ,
(40)turklāt betona spiestās zonas relatīvā laukuma lielumu nosaka pēc formulas:.
(41)184. Ja pēc formulas
(41)aprēķinātais ξcir cir vērtību, ko nosaka pēc formulas: 194 ,
(42)turklāt φsun zs vērtības nosaka pēc formulas
(43)un
(44)pieņemot, ka ξcir=0,15. Formulās
(40),
(41)un
(42):rm - iekšējā un ārējā rādiusa pussumma;rs - caur stiegrojuma stieņu smagumcentriem ejošās aploces rādiuss;As,tot - visa garenstiegrojuma kopējais šķērsgriezuma laukums;φs - koeficients, kuru aprēķina pēc formulas:φs= ω1- ω2ξcir
(43)zs -atstatums no rezultējošā spēka stieptās zonas stiegrās līdz šķēluma smagumcentram, ko nosaka pēc formulas:zs = (0,2 + 1,3ξcir) rs,
(44)bet ņem ne lielāku par rs;σsp- nosaka ar koeficientu γsp >1,0ω1- koeficients, ko nosaka pēc formulas:,
(45)šeit:ηr - koeficients, ko ņem atkarībā no stiegru klases šādi:
  1. a)A-I, A-II, A-III klasei -1,0,
  2. b)A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-III, K-7 un K-19 - 1,1;ω2 - koeficients, ko nosaka pēc formulas:ω2 = ω1δ,
(46)kur δ vērtību ņem:,
(47)šeit:Rs ir megapaskālos (MPa). 185. Ja pēc formulas
(43)aprēķinātā vērtība φs ≤ 0 tad nosacījumā
(40)ieliek φs = 0 un pēc formulas
(41)ar ω1 = ω2 = 0 iegūto ξcir vērtību. 195
  1. Smagā un smalkgraudainā betona pilnsienu šķērsgriezuma elementi ar netiešo stiegrojumu jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu
  2. un 207.punktu. Aprēķinā iekļauj tikai daļu no betona šķēluma laukuma Aef, ko norobežo sieta malējo stieņu vai spirāles asis, un aprēķinu formulās
(36),
(37),
(38),
(65)un
(66)Rb vietā ievietojot betona reducēto prizmatisko pretestību Rb,red, bet augstizturīga stiegrojuma gadījumā Rsc vietā ņemot Rsc,red vērtību. 196
  1. Ja ir netiešais sietveida stiegrojums, tā elementu lokanība 1o/ief ir aprēķinā iekļaujamās šķēluma daļas inerces rādiuss. 197
  2. Rb,red vērtības nosaka pēc formulām: 198 188.
  3. stiegrojot ar metinātiem šķērssietiem:Rb,red=Rb+φμxyRs,xy, kur:
(48)Rs,xy - šķērsstiegru aprēķina pretestība;,
(49)šeit:nx, Asx, lx - vienā malējo sieta stieņa asu virzienā izvietoto stieņu skaits, viena stieņa šķērsgriezuma laukums un garums;ny, Asy, ly - tas pats otrā virzienā;Aef - sietu kontūru iekšpusē ieslēgtā betona šķēluma laukums;s - atstatums starp sietiem;φ - netiešā stiegrojuma efektivitātes koeficients, ko nosaka pēc formulas:, kur:
(50),
(51)Rs,xy , Rb -megapaskālos.Smalkgraudainā betona elementiem koeficienta φnozīme jāņem ne lielāka par 1.Sieta stieņu šķērsgriezuma laukumi uz garuma vienību vienā un otrā virzienā nedrīkst atšķirties vairāk kā 1,5 reizes;188.2. stiegrojot ar spirālveida vai gredzenveida stiegrojumu: kur:
(52)Rs,cir - spirāles stiegru aprēķina pretestība;μcir - stiegrojuma koeficients, kas ir:,
(53)šeit:As,cir - spirālveida stiegru šķērsgriezuma laukums;def - šķēluma diametrs spirāles iekšpusē;s - spirāles solis;eo - garenspēka pielikšanas ekscentricitāte (neņemot vērā izlieces iespai­du).Pēc formulām
(49)un
(53)nosakāmās stiegrojuma koeficientu vērtības smalkgraudainā betona elementiem jāņem lielākas par 0,
  2. Smagā betona elementiem ar metinātu sietu netiešo stiegrojumu A-IV, A-V, A-VI un A-VII klases augstizturīga garenstiegrojuma spiedes aprēķina pretestību Rsc,red nosaka pēc formulas: 199 ,
(54)un to ņem ne lielāku par Rs.Formulā
(54): kur:
(55),šeit:η - koeficients, kuru ņem atkarībā no stiegrojuma klases šādi:
  1. a)A-IV klasei - 10,
  2. b)AV, A-VI un AT-VII klasei - 25;As,tot - visa augstizturīgā garenstiegrojuma summārais šķērsgriezuma laukums;Aef - apzīmējums tas pats, kas formulā
(49);Rb megapaskālos;θvērtība jāņem ne mazāka par 1,0 un ne lielāka par:
  1. a)A-IV klases stiegrojumam - 1,2,
  2. b)A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam -1,6. 190. Aprēķinot spiestās zonas relatīvā augstuma robežvērtību šķēlumiem ar netiešo stiegrojumu, formulā
(25)liek: 200 kur:
(56)α- koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu;δ2 - koeficients, kas vienāds ar 10μ, bet tas nav jāņem lielāks par 0,15;šeit μ- stiegrojuma koeficients μxyvai μcir, kuru nosaka pēc formulām
(49)un
(53)attiecīgi sietiem un spirālēm. 191. Elementiem ar augstizturīgu stiegrojumu σsc,u vērtība formulā
(25)jāņem: 201 ,
(57)bet ne lielāka par 900 MPa A-IV klases stiegrojumam un 1200 MPa A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam.
  1. Lai ievērotu izlieces ietekmi uz netieši stiegrotu elementu nestspēju, jālieto šo noteikumu 198.punkta nosacījumi, aprēķinot ar stiegru sietiem ierobežotā vai spirāles iekšpusē ieslēgtā šķērsgriezuma daļas inerces momentu. 202
  2. Pēc formulas
(58)iegūtā Ncr vērtība jāreizina ar koeficientu , kur cef ir vienlīdzīgs betona šķēluma vērā ņemamās daļas augstumam vai diametram, bet, nosakot δe,min, formulas
(22)labās puses otrais loceklis jāaizstāj ar , kur .
  1. Aprēķinā netiešais stiegrojums jāņem vērā tikai tad, ja aprēķinātā elementa nestspēja (iekļaujot aprēķinā Aef un Rb,red) pārsniedz to nestspēju, kas noteikta pilnam šķēlumam A ar betona aprēķina pretestību Rb, ņemot vērā netiešo stiegrojumu. 203
  2. Bez tam netiešajam stiegrojumam ir jāatbilst šo noteikumu konstruktīvajām prasībām. 204
  3. Projektējot netieši stiegrotus ekscentriski spiestus elementus, reizē ar stiprības aprēķinu, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 186.punktu, jāveic aprēķins, kas nodrošina betona aizsargslāņa plaisizturību. Aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu
  4. vai 207.punkta nosacījumiem un ar ekspluatācijas slodžu aprēķina vērtībām γf = 1,0, ņemot vērā visu betona šķēluma laukumu un ņemot aprēķina pretestības Rb,ser un Rs,ser kā otrās grupas robežstāvokļiem un stiegru spiedes aprēķina pretestību, kas vienāda ar Rs,ser vērtību, bet nav lielāka par 400 MPa. 205
  5. Nosakot spiestās daļas relatīvā augstuma robežvērtību formulās
(25)un
(69), ņem σsc,u = 400MPa, bet formulā
(26)koeficientu 0,008 aizstāj ar 0,
  1. 206
  2. Lai ņemtu vērā lokanības ietekmi, jānosaka δe vērtība pēc formulas
(22)un apmainot 0,010Rb ar 0,008 Rb,ser. 207 199. Aprēķinot ekscentriski spiestus elementus, jāņem vērā izlieces ie­spaids uz to nestspēju. To parasti veic, aprēķinot konstrukcijas pēc deformētās shēmas. Pieļaujams aprēķināt konstrukcijas pēc nedeformētās shēmas, ja loka­nums 1o/i >14, ņemot vērā elementa izlieces iespaidu uz tā stiprību, ko nosaka atbilstoši nosacījumiem
(36),
(40)un
(65), reizinot eo ar koeficientu η. Tad no­sacīto kritisko spēku formulā
(19)ηaprēķināšanai ņem: 208 , kur:
(58)lo - ņem saskaņā ar šo noteikumu 203. un 204.punkta nosacījumiem;δe - koeficients, ko ņem saskaņā ar šo noteikumu 160.punktu;φl - koeficients, ko nosaka pēc formulas
(21), turklāt momentus M un Ml nosaka pret asi, kas ir paralēla spiesto zonu norobežojošai līnijai un iet cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās (ja spiests ir viss šķēlums) stiegras centram atbilstoši pilnas slodzes vai pastāvīgu un ilgu slodžu iedarbībai. Ja lieces momentiem (vai ekscentricitātēm) pilnas slodzes iedarbības un rezultātā pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbības rezultātā ir dažādas zīmes, tad jāņem vērā šo noteikumu 160.punkta nosacījumi;φp- koeficients, kurā ņemta vērā stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas ietekme uz elementa stingumu; ja saspriegtais stiegrojums vienmērīgi spiež betona šķēlumu, φp nosaka pēc formulas:,
(59)šeit:σbp - nosaka ar koeficientu γsp Rb - ņem, neievērojot betona darba apstākļu koeficientus. 200. Formulā
(59)eo/h vērtība nav jāņem lielāka par 1,5; α = Es/Eb. 209 201. B grupas smalkgraudainā betona elementiem formulā
(58)vērtības 6,4 vietā jāliek vērtība 5,6. 210 202. Aprēķinot elementus stateniski lieces momenta darbības plaknei, ga­renspēka ekscentricitāte eo jāņem vienāda ar gadījuma ekscentricitātes vērtību. 211 203. Ekscentriski spiestu dzelzsbetona elementu aprēķina garumu lo ietei­cams noteikt tāpat kā rāmjveida konstrukcijas elementiem, ņemot vērā tās deformēto stāvokli dotajam elementam visneizdevīgākajā slodzes novietojumā, ievērojot materiālu neelastīgās deformācijas un plaisas. 212 204. Visbiežāk sastopamo konstrukciju elementiem pieļaujams aprēķina garumu lo ņemt: 213 204.1. daudzstāvu ēku kolonnām, kurām nav mazāk kā divi laidumi un stingi rīģeļu un kolonnu savienojumi ar:204.1.1. saliekamā pārseguma konstrukcijām - H;204.1.2. monolītām pārseguma konstrukcijām - 0,7H, kur H - stāva augstums (augstums starp mezglu centriem);204.2. vienstāva ēku kolonnām ar locīklās balstītām jumta pārseguma nesošajām konstrukcijām, kuras ir stingas savā plaknē (spējīgas pārnest horizontālās piepūles), kā arī estakādēm -atbilstoši šo noteikumu 31.tabulai;204.3. kopņu un loku elementiem -atbilstoši 32.tabulai.32.tabulaElementa nosaukumsKopņu un loku elementu aprēķina garums 10121. Kopņu elementi:
  1. a)augšējā josla, aprēķinot: kopnes plaknē: - ja e010,9 l- ja e0≥1/8h10,8 lno kopnes plaknes: - iecirknim zem virsgaismas loga (ja virs-gaismas loga platums ir 12 m un vairāk)0,8 l- pārējos gadījumos0,9
  2. lb)atgāžņi un statņi, aprēķinot: kopnes plaknē0,8 lno kopnes plaknes: - ja b1/b20,9 l- ja b1/b2≥1,50,8 l2. Loki:
  3. a)aprēķinot loka plaknē: trīslocīklu lokam0,580 Ldivlocīklu lokam0,540 Lbezlocīklu lokam0,365 Lb) aprēķinot no loka plaknes (jebkuras)L32.tabulā pieņemtie apzīmējumi:l - elementa garums starp blakus esošo mezglu centriem, bet kopnes aug­šējai joslai, aprēķinot no kopnes plaknes, - atstatums starp tās nostiprināšanas punktiem;L - loka garums gar tā ģeometrisko asi; aprēķinot no loka plaknes - loka garums starp tā punktiem, kuri ir nostiprināti pret pārvietošanos virzienā no loka plaknes;h1 - augšējās joslas šķērsgriezuma augstums;b1, b2 - attiecīgi kopnes augšējās joslas un statņa (atgāžņa) šķērsgriezuma platums. 3.4.4. Centriski stiepti elementi 205. Aprēķinot centriski stieptu dzelzsbetona elementu šķēlumus, jāie­vēro nosacījums: 214 , kur:
(60)As,tot -visa garenstiegrojuma summārais šķērsgriezuma laukums. 3.4.
  1. Ekscentriski stiepti elementi ar taisnstūra šķērsgriezumu
  2. Šo noteikumu 167.punktā minēto ekscentriski stiepto elementu taisnstūra šķēlumus aprēķina atkarībā no garenspēka N stāvokļa: 215 206.
  3. ja garenspēks N pielikts starp piepūļu rezultantēm stiegrojumā S un S'(7.zīmējums), ar nosacījumiem:,
(61);
(62)206.2. ja garenspēks N pielikts ārpus piepūļu rezultanšu atstatuma robežām stiegrojumā S un S'(7.zīmējums), ar nosacījumu:,
(63)turklāt spiestās zonas augstumu x nosaka pēc formulas:
(64)Ja pēc formulas
(64)aprēķinātā vērtība x > ξRho, nosacījumā
(63)apmaina x = ξR ho, kur ξR nosaka saskaņā ar šo noteikumu 168.punkta nosacījumiem. 3.
  1. Vispārējs aprēķina gadījums (jebkādiem šķērsgriezumiem, ārējām piepūlēm un jebkuram stiegrojumam)
  2. Šķēlumus vispārējā gadījumā (8.zīmējums) aprēķina ar nosacījumu: 216 ,
(65)turklāt pluss zīmi pirms iekavām ņem ekscentriskai spiedei un liecei, mīnusa zīmi -stiepei.Formulā
(65):M - liektos elementos -ārējo spēku momenta projekcija plaknē, kas per­pendikulāra šķēluma spiesto zonu norobežojošai taisnei;a)7.zīmējums.Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski stiepta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprībuM - ekscentriski spiestos un stieptos elementos - garenspēka N moments attiecībā pret asi, kas paralēla spiesto zonu norobežojošai taisnei un kas iet:
  1. a)ekscentriski spiestos elementos -cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās garenstiegras šķēluma smagumcentram;
  2. b)ekscentriski stieptos elementos -cauri visattālākajam no minētās taisnes spiestās zonas punktam;Sb - betona spiestās zonas šķēluma laukuma statistiskais moments pret atbilstošo no minētajām asīm, turklāt liektos elementos ass stāvokli ņem tādu pašu kā ekscentriski spiestos elementos;Ssi - garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukuma statistiskais moments pret attiecīgo no minētajām asīm;σsi - spriegums garenstiegrojuma i stienī, kuru nosaka saskaņā ar šo punktu.8.zīmējums.Piepūļu shēma un epīra dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā vispārēja gadījuma stiprības aprēķināI-I - plakne, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei, vai plakne, kas iet cauri garenspēka un iekšējo spiedes un stiepes piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem;1 - spiestā stiegrojuma un spiestās zonas betona piepūļu rezultantes pielikšanas punkts;2 - stieptā stiegrojuma piepūļu rezultantes pielikšanas punkts. 208. Spiestās zonas augstumu x un spriegumu σsi nosaka, kopīgi atrisinot vienādojumus: 217
(66).
(67)Vienādojumā
(66)mīnusa zīmi pirms N ņem ekscentriski spiestiem elementiem, plusa zīmi -ekscentriski stieptiem.
  1. Lai noteiktu spiestās zonas robežas stāvokli greizās lieces gadījumā, jāievēro papildu noteikums par ārējo un iekšējo spēku iedarbības plaknes para­lelitāti, bet greizās ekscentriskās spiedes vai stiepes gadījumā -noteikums, ka ārējā garenspēka, betona un stiegrojuma spiedes piepūles rezultantes un stieptā stiegrojuma piepūles rezultantes (vai ārējā garenspēka, betona spiedes piepūļu rezultantes un visa stiegrojuma piepūļu rezultantes) spēka pielikšanas punktiem jāatrodas uz vienas taisnes (8.zīmējums). 218
  2. Ja pēc formulas
(67)iegūtā σsi vērtība A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrojumam pārsniedz βRsi, tad spriegums σsi jānosaka pēc formulas: 219 .
(68)211. Ja pēc formulas
(68)atrastais spriegums stiegrās pārsniedz Rsi bez koeficienta γs6 ievērošanas, nosacījumos
(65)un
(66)ņem σsi vērtību Rsi, ņemot vērā attiecīgo darba apstākļu koeficientus, to skaitā γs
  1. 220
  2. Spriegumu σsi aprēķina formulās iekļauj ar to zīmi, kura iegūta pēc formulām
(67)un
(68), turklāt nepieciešams ievērot šādus nosacījumus: 221 212.
  1. visos gadījumos ;212.
  2. iepriekšsaspriegtiem elementiem σsi ≥ σsci, šeit σsci - stiegras sprie­gums, kas vienlīdzīgs iepriekšējam spriegumam σ'spi samazinām par σsc,u lielumu.
  3. Formulās
(66),
(67)un
(68): 222 Asi - garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukums;σspi - garenstiegrojuma i stieņa ieprie

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.