Grozījumi Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, terito

Grozījumi Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 19 Cēsīs 2022. gada 2. jūnijā Grozījumi Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 02.06.2022. lēmumu Nr. 315 Izdoti saskaņā ar "Teritorijas plānošanas likuma" 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu 1. Izdarīt grozījumus Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"" un izteikt pielikumu jaunā redakcijā (Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi). 2. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 19 tiek apstiprināta Cēsu novada domes 2016. gada 24. novembra saistošo noteikumu Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" grozījumu 2.1. redakcija. 3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir šo noteikumu saistošā daļa (publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22948). Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs Cēsu novada domes 2022. gada 10. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 Cēsu novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000031048 Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu nov., LV-4100 dome@cesis.lv http://www.cesis.lv Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026.gadam grozījumi Redakcija 2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm 3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai 3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām 3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm 3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem 3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām 3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem 3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām 3.14. Prasības derīgo izrakteņu atradnēm 3.15. Prasības detālplānojumiem 3.16. Prasības dīķu ierīkošanai 3.17. Prasības arheoloģijai 3.18. Prasības aizsargjoslām 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.1.1. TIAN lietotie saīsinājumi: 1. Būvvalde - Cēsu novada būvvalde. 2. Cēsu dabas parks - Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks. 3. DUS - degvielas uzpildes stacija. 4. GNP - Gaujas nacionālais parks. 5. GUS - gāzes uzpildes stacija. 6. LVS - Latvijas valsts standarti. 7. NKMP - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. 8. TIAN - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. 9. VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 10. Cēsu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā - TIAN) ir Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026.gadam daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai atbilstoši Cēsu novada teritorijas plānojumā 2016.-2026.gadam noteiktajai Cēsu novada teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai (funkcionālajam zonējumam). 11. Ja funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem ir noteiktas atšķirīgas TIAN normas, prioritārās ir normas, kuras noteiktas teritorijās ar īpašiem noteikumiem. 12. TIAN noteiktās zemes izmantošanas tiesības galvenokārt ir būvtiesības, kas nosaka kādam lietošanas veidam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesības būvēt. 13. TIAN nedublē tās teritorijas izmantošanas un būvniecības normas, kuras ir noteiktas citos normatīvajos aktos. 14. Skaidrojumus par TIAN un citām teritorijas izmantošanas un būvniecības normām sniedz pašvaldības struktūrvienība, kas realizē būvvaldes funkcijas. 15. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) tiek piemēroti Cēsu novada Cēsu pilsētas lokālplānojuma "Saules iela 13a, 15 un Vilku iela 14" teritorijā, kurā iekļauta zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 42010040712, 42010040707, 42010040705, 42010040706, 42010040750 teritorija (turpmāk - lokālplānojuma teritorija). 16. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tik tālu, cik tās nav pretrunā šiem Apbūves noteikumiem. 1.2. Definīcijas 17. Apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu. 18. Būvtiesības - ar teritorijas plānojumu noteiktas un ar apbūves noteikumiem nodrošinātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt būvniecību. 19. Brīvā zaļā teritorija - zemes vienības neapbūvētā platība, ko nosaka procentos kā brīvās zaļās teritorijas attiecību pret zemesgabala platību. Brīvajā zaļajā teritorijā ieskaita gājēju ceļus, taču neieskaita piebraucamos ceļus un automašīnu stāvvietas. 20. Cēsu dabas parks - dabas un kultūrvēsturisku objektu komplekss, kuram ir īpaša, tikai Cēsīm raksturīga dabas un kultūrvēsturisku objektu daudzveidība un vērtība. 21. Iedibinātā būvlaide - ielas frontālā līnija, ko veido esošā apbūve, ja attiecīgā kvartāla robežās vismaz 50 % ēku atrodas uz šīs līnijas. Ja nav konstatējama konkrēta iedibinātā būvlaide, bet ir aptuvena frontālā līnija, būvlaide tiek izvērtēta individuāli. 22. Maģistrālā iela - iela, kas nodrošina transporta sakarus starp pilsētas daļām un izeju uz ārpilsētas autoceļiem. Pilsētas nozīmes maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošām ielām un vietējās nozīmes ielām. 23. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums. 24. Perimetrāla apbūve - noteikts zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides. 25. Priekšpagalms - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu. 26. Sekundārā maģistrālā iela - iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus pilsētas rajona robežās, ar ārpilsētas teritoriju un starp pilsētas daļām un pieslēdzas pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām un ārpilsētas autoceļiem. Sekundārā maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējās nozīmes ielām, bet neietver krustojumus ar pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām. 27. Skvērs - labiekārtota teritorija, kura paredzēta gājēju kustībai, īslaicīgai atpūtai, vides un pilsētainavas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes paaugstināšanai. 28. Stādījumi - mērķtiecīgi saglabāti, stādīti, sēti un kopti augi. 29. Treileris - kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili. 30. Vēsturiska ēka vai apbūve - ēka vai apbūve, kura celta pirms 1940.gada. 31. Vēsturisks zemes gabals - zemes gabals, kurš izveidots pirms 1940.gada. 32. Vides konteksts - apstākļu, objektu un pilsētvides elementu kopums, kas palīdz izprast telpiskās un funkcionālās kopsakarības. 33. Vietējās nozīmes ielas - dzīvojamās ielas, kravas transporta ielas, gājēju ielas, kas nodrošina gājēju un transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar pilsētas vai rajona nozīmes maģistrālajām ielām. 34. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts - Cēsu novada pašvaldības noteikta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, atsevišķas ēkas un objekti, kuriem ir vēsturiska vērtība, kuru saglabāšana atbilst Cēsu novada tēla saglabāšanai un kuri ir iekļauti vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu sarakstā. 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 35. Cēsu novada teritorijā drīkst būvēt īpašus, unikālus objektus, kuru funkcionālā izmantošana atbilst teritorijas plānojuma zonējumā noteiktajam un kuru realizēšanai un uzturēšanai nepieciešams lielāks stāvu skaits, apbūves blīvums, apbūves intensitāte un kurus raksturo to īpašie parametri: 35.1. funkcionālais pielietojums, kas nosaka, ka šo objektu skaits novadā ir viens vai neliels skaits (piemēram - baznīca, peldbaseins, hokeja halle, ūdens atrakciju parks utml.); 35.2. tehnoloģiskais risinājums; 35.3. īpaši augstvērtīgs, inovatīvs arhitektoniskais risinājums. 36. Gadījumus, kuros atļauta 35. punktā norādīto unikālo objektu būvniecība, nosaka ar pozitīviem būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem un Cēsu novada domes lēmumu. 37. Cēsu novada pašvaldības Attīstības un teritorijas plānošanas komisijai pēc Būvvaldes ierosinājuma ir tiesības papildus pieprasīt Būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu šādos gadījumos: 37.1. ja plānojot teritorijas apbūvi, vizuāli un funkcionāli tiek mainīta publiskā ārtelpa (t.sk., būtiski mainās transporta noslodze teritorijā, cilvēku plūsma, ierastais teritorijas funkcionālais izmantojums) un plānotas būves, kuras apmeklēs vairāk par 100 apmeklētājiem vienlaicīgi vai kuras klasificējamas kā trešās grupas publiskas būves; 37.2. ja vēsturiskās apbūves zonā plānota būves pārbūve, kas būtiski maina ēkas apjomu un funkciju;​ 37.3. ja paredzēts veidot jaunbūvi ar publisku funkciju vēsturiskās apbūves zonā; 37.4. ja būve var pasliktināt dzīves apstākļus apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem vai pasliktināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību; 37.5. ja būvniecības iecerei, kurai savulaik veikta sabiedriskā apspriešana, taču būve nav uzbūvēta, būvprojekta izstrādes gaitā tiek būtiski mainīti iepriekš apspriestie nosacījumi. 38. Ūdens novadīšanai un caurvadīšanai zemesgabalu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus sava zemesgabala robežās, saskaņojot to trasējumus un parametrus ar Cēsu novada pašvaldību. 39. Cēsu novada pašvaldībai ir tiesības pārbūvēt un ierīkot pašvaldības nozīmes grāvjus privātos zemesgabalos saskaņā ar detālplānojumu vai Cēsu novada vai tā daļas virsūdeņu novadīšanas projektu, kā arī veikt to apkopi, savlaicīgi informējot par to zemesgabala īpašnieku. 40. Ja esošās apbūves stāvu skaits pārsniedz attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu, atļauta esošās apbūves atjaunošana un pārbūve, nesamazinot esošo stāvu skaitu. Būves pārbūves gadījumā, apbūves parametri piemērojami atbilstoši funkcionālajai zonai, kurai atbilst būves likumīgi uzsāktā izmantošana. 41. Apbūve ir atļauta iepriekš izveidotos zemes gabalos, kuri ir mazāki par TIAN 4.nodaļā noteikto minimālo jaunizveidojamo zemes gabala platību, ja apbūve atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam un TIAN noteiktajiem apbūves parametriem. 42. Būvdarbus un remontdarbus, kas saistīti ar grunts rakšanu dziļāk par 0,3 m vai grunts uzbēršanu augstāk par 0,3 m, atļauts veikt tikai pēc Cēsu novada pašvaldības izsniegtas rakšanas darbu atļaujas saņemšanas. Veicot rakšanas darbus Vaives pagastā, jāizņem rakšanas darbu atļauja, ja rakšanas darbi tiek veikti dziļāk par 0,8 m, iepriekš pārliecinoties par inženiertīklu aizsargjoslas neesamību. 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.2.1. Visā Cēsu novadā aizliegts: 43. Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemu teritorijā aizliegts būvēt motosporta un autosporta trases. 44. Izbūvēt atkritumu pārstrādes uzņēmumus, ja TIAN attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi. 45. (izslēgts ar Cēsu novada domes 02.06.2022. sēdes lēmumu Nr. 315 "Par Cēsu novada pašvaldības teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grozījumu 2.1. redakcijas apstiprināšanu"). 46. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā 1.stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā tiek izvietots tirdzniecības, pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde, kur to pieļauj šie TIAN. 47. Būvēt objektus tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā. 48. Novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, izņemot teritorijās un ēkās, kuras noteiktajā kārtībā projektētas un izbūvētas šādu funkciju nodrošināšanai. 49. Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemu teritorijā aizliegts izstrādāt zemes dzīļu derīgo izrakteņu iegulas (izņemot ūdens ieguvi). 50. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonas teritorijā, kā arī 100 m attālumā no izglītības iestādēm publiskajā ārtelpā aizliegta brīvstāvošu vai pie ēku fasādēm bloķētu pašapkalpošanās karsto dzērienu un uzkodu automātu izvietošana. 51. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nedrīkst apgrūtināt ar jauniem piebraucamajiem ceļiem. 2.2.2. Cēsu pilsētā aizliegts: 52. Izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas un publiski izmantojamas telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošanu tūristu vajadzībām ir akceptējusi Cēsu novada pašvaldība. 53. Būvēt vēja parkus un biogāzes koģenerācijas stacijas. 54. Ierīkot ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 1,2 m. 2.2.3. Vaives pagastā aizliegts: 55. Būvēt vēja elektrostacijas, kuru jauda ir mazāka par 20 kW, tuvāk nekā 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām, izņemot gadījumus, kad vēja elektrostacija paredzēta dzīvojamās mājas un piemājas saimniecības elektroapgādei. 56. Būvēt lopkopības fermas (liellopu, cūku) vairāk par 500 dzīvnieku vietām. 57. Izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas ainaviski vērtīgās teritorijās vai teritorijās, kas saskatāmas no ainaviski vērtīgiem skatu punktiem. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.1.1. Ielu klasifikācija 58. Maģistrālās un tranzīta ielas (radiālās un lokveida), CIII kategorija - Ata Kronvalda iela (no Rīgas ielas līdz Valmieras ielai), Birzes iela, Dzintara iela (no Uzvaras bulvāra līdz Festivāla ielai), Festivāla iela (no Lenču ielas līdz Dzintara ielai), Gaujas iela, Jāņa Poruka iela, Krasta iela (no Lenču ielas līdz Viestura ielai), Lenču iela (no Vienības laukuma līdz Birzes ielai), Noliktavas iela (no Raiņa ielas līdz Uzvaras bulvārim), Palasta iela, Pētera iela (arī plānotais posms no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai), Piebalgas iela, Raiņa iela (no Piebalgas ielas līdz Uzvaras bulvārim), Rīgas iela (no Vaļņu ielas līdz pilsētas robežai), Uzvaras bulvāris (no Raiņa ielas līdz Jāņa Poruka ielai), Valmieras iela, Vaļņu iela, Vienības laukums, Viestura iela, Zaķu iela. 59. Sekundārās maģistrālās ielas, CIV kategorija - Akmens iela, Aldaru laukums, Ata Kronvalda iela (no Rīgas ielas līdz Krūmiņu ielai), Bērzaines iela, Cīrulīšu iela (no Gaujas ielas līdz Kovārņu ielai), Dzelzceļa iela, Dzirnavu iela (no Peldu ielas līdz Krasta ielai), Eduarda Veidenbauma iela (no Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielas līdz Rūpniecības ielai), Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iela (no Eduarda Veidenbauma ielas līdz Palmu ielai), Emīla Dārziņa iela, Festivāla iela (no Dzintara ielas līdz Birzes ielai), Kārļu iela, Kovārņu iela (no Cīrulīšu ielas līdz Līgatnes ielai), Krasta iela (no Viestura ielas līdz Dzirnavu ielai), Krūmiņu iela, Lapsu iela (no Leona Paegles ielas līdz Jāņa Poruka ielai), Leona Paegles iela (no Lapsu ielas līdz plānotajam Cēsu pilsētas apvedceļam), Līgatnes iela, Miera iela (no Rīgas ielas līdz Krūmiņu ielai), Palmu iela, Peldu iela, Pūpolu iela, Raunas iela (no Vienības laukuma līdz Raiņa ielai), Robežu iela, Rūpniecības iela (no Valmieras ielas līdz Robežu ielai), Satekles iela (no Bērzaines ielas līdz Viestura ielai), Saules iela, Uzvaras bulvāris (no Vienības laukuma līdz Raiņa ielai), Vaives iela (no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai), Zeltkalna iela, Zvirbuļu iela. 60. Savienojošās piekļūšanas ielas, DIV kategorija - Annas iela, Briežu iela, Driškina iela (no Pērļu ielas līdz Noras ielai), Dzintara iela (no Festivāla ielas līdz Ielejas ielai), Dzirnavu iela (no Gaujaslīču ielas līdz iebrauktuvei zemes gabalā ar kadastra apzīmējumu 4201 001 0101), Eduarda Veidenbauma iela (no Jāņa Poruka ielas līdz Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielai), Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iela (no Valmieras ielas līdz Eduarda Veidenbauma ielai),Gaujaslīču iela, Kungu iela, Lauku iela, Lenču iela (no Birzes ielas līdz pilsētas robežai), Marijas iela (no Līgatnes ielas līdz Cīrulīšu ielai), Mednieku iela, Meža iela (no Leona Paegles ielas līdz Niedru ielai), Niniera iela (no Valmieras ielas līdz Pērļu ielai), Noras iela (no Lenču ielas līdz Dzintara ielai), Pērļu iela (no Niniera ielas līdz Driškina ielai), Puķu iela, Raiņa iela (no Rīgas ielas līdz Zvirbuļu ielai). 61. Vietējas nozīmes ielas, DV un EV kategorija - visas pārējās ielas, laukumi, bulvāri Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemos. 3.1.2. Cēsu novada ceļu klasifikācija 62. Galvenais autoceļš satiksmei ar ārvalstīm un valsts galvaspilsētu, kategorija AI - Valsts galvenais autoceļš A2 "Rīga -Sigulda-Veclaicene". 63. Reģionālie autoceļi, kategorija AIII - Valsts reģionālie autoceļi P20 "Valmiera Cēsis-Drabeši", P30 "Cēsis-Vecpiebalga-Madona". 64. Lauku ceļi, kategorija AIV - Valsts vietējie autoceļi V294 "Cēsis-Rāmuļi-Bānūži", V295 "Ģūģeri-Rīdzene", V300 "Drusti-Dzērbene-Skujene". 65. Lauku ceļi, kategorija AV - pašvaldības autoceļi saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojuma karti "Transporta infrastruktūras plāns". 66. Mežu ceļi, kategorija AVI, saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojuma karti "Transporta infrastruktūras plāns". 3.1.3. Prasības veloinfrastruktūras izbūvei 67. Veloinfrastruktūru projektē ievērojot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". 68. Veloinfrastruktūra primāri jānodrošina Cēsu pilsētas maģistrālajās un sekundārajās maģistrālajās ielās, kā arī ielās, kur atļautais braukšanas ātrums ir virs 30 km/h. 3.1.4. Ielu un ceļu būvniecība un pārbūve 69. Jaunveidojamas ielas, kas nav attēlotas Cēsu novada teritorijas plānojuma kartē "Transporta infrastruktūras plāns. Cēsu pilsēta", ir uzskatāmas par vietējas nozīmes ielām (DV un EV kategorija) un to izbūves parametri nosakāmi ar lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu. 70. Jaunus ielu posmus veido saskaņā ar teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu. Jau apbūvētās teritorijās, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, zemes vienību ielas izbūvei var nodalīt ar zemes ierīcības projektu. 71. Zemes vienības esošu pašvaldības ceļu uzturēšanai nodalāmas ar zemes ierīcības projektu. 72. Visām jaunbūvējamām un pārbūvējamām ielām ierīkojams ielu apgaismojums, izbūvējama lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma, izbūvējama gājēju ietve (izņemot ielās, kas noteiktas kā "Dzīvojamā zona"). Jaunbūvējamām ielām jāieklāj vismaz cieto grants vai šķembu segumu. 73. Jaunbūvējamiem un pārbūvējamiem ceļiem izbūvējami grāvji vai citi virsūdeņu savākšanas un novadīšanas elementi. 74. Jaunbūvējamām un pārbūvējamām ietvēm paredzēt taktīlās joslas vājredzīgajiem. 75. Ja piekļūšanas nodrošināšana nekustamajam īpašumam plānota pa neizbūvētu pašvaldības īpašumā esošu ielu vai piebraucamo ceļu un pašvaldība minētā ceļa vai ielas izbūvi nav ieplānojusi veikt kārtējā gada budžeta ietvaros, nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības slēgt vienošanos ar pašvaldību par ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi par saviem līdzekļiem. 3.1.5. Ielu un ceļu parametri 76. Esošām ielām ielu sarkanā līnija sakrīt ar pieguļošā zemes gabala robežu, izņemot līdz šim individuāli noteiktus un ar detālplānojumiem vai lokālplānojumiem noteiktus gadījumus. 77. Ielu platums (attālums starp sarkanajām līnijām) ārpus blīvi apbūvētām teritorijām nosakāms pēc ielu klasifikācijas: 77.1. Maģistrālo ielu platums - 18 līdz 25 m; 77.2. Sekundāro maģistrālo ielu platums - 15 līdz 18 m; 77.3. Savienojošās piekļūšanas ielas - 12 līdz 15 m; 77.4. Iekškvartālu ielu platums - 12 līdz 15 m; 77.5. Pārējo ielu platums - 9 līdz 12 m; 77.6. Minimālais servitūta ceļa platums - 3,5 m. 78. Esošajām ielām pārbūves gadījumā ielas platums pieņemams vienāds vai mazāks par attālumu starp ielai pieguļošo zemes gabalu robežām, vai, nepieciešamas paplašināšanas gadījumā, pamatojot ielas platumu ar projektu. 79. Satiksmes mierināšanas objektus ierīkot un/vai izvietot, tostarp paredzēt ielas daļu kā "dzīvojamo zonu", atļauts tikai CIV, DIV, EV un EVI kategorijas ielās vai piebrauktuvēs. Tikai izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams gājēju drošības nodrošināšanai vai izglītības iestāžu tiešā tuvumā, satiksmes lēnināšanas objekti ierīkojami arī CIII kategorijas ielās, ja sniegts atbilstošs risinājuma pamatojums. 80. Ielu atzari, kas tiek plānoti kā strupceļi, nedrīkst būt garāki kā 150 m. Strupceļa ielas galā, ja tā garāka par 50 m, jāierīko pagaidu vai patstāvīgs autotransporta apgriešanās laukums - minimāli 12 m x 12 m. 81. Ietves platumu no jauna projektējamās ielās nosaka atbilstoši gājēju plūsmas intensitātei un ietves novietojumam attiecībā pret brauktuvi, bet ne mazāk kā 1,5 m. Šo attālumu var samazināt tikai esošajā apbūvē ielu posmos, kur nav iespējami citi risinājumi, ietves platumu nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā, bet ne šaurāku par 1,2 m. 3.1.6. Būvlaides 82. Būvju novietojumu līdz ielai nosaka būvlaide. 83. Maģistrālajām ielām būvlaide ir 10 m, sekundārajām maģistrālajām ielām 8 m, savienojošajām piekļūšanas ielām, iekškvartālu un vietējas nozīmes ielām 6 m, izņemot ielu posmus ar iedibinātu būvlaidi (kas var sakrist ar ielas sarkano līniju). 84. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā būvlaides nosakāmas individuāli, izvērtējot blakus esošo apbūvi un vēsturisko ielu un laukumu tīklojumu. Ja teritorijai vēsturiski raksturīga perimetrālā apbūve, tad galvenās ēkas apjoms tiek novietots uz būvlaides. 85. Lauku teritorijās būvlaide sakrīt ar ceļa aizsargjoslu. 86. Ielām, kurās paredzēta tikai gājēju un velosipēdistu kustība, vai ielām-strupceļiem, pa kuriem paredzēta piekļuve ne vairāk kā diviem zemes gabaliem, Cēsu novada pašvaldība, individuāli izvērtējot, var noteikt būvlaidi 4m. 87. Pētera ielai posmā no Avotu ielas līdz Rīgas ielai būvlaide ir noteikta 30m attālumā no Pētera ielas ass, izņemot publiskās apbūves teritorijās un gadījumos, kad detālplānojumā ir noteikts citādāk, bet tā nedrīkst būt mazāka par 10m. 88. Būvlaide ielām un ceļiem ciemu teritorijās ir 6 m. 89. Būvlaide valsts nozīmes galvenajam autoceļam A2 ir noteikta ne mazāka kā 100 m no autoceļa ass. 3.1.7. Prasības velosipēdu un automašīnu novietnēm 90. Speciāli aprīkotas velosipēdu novietnes paredz pie tirdzniecības un pakalpojumu objektiem, publiskām pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības iestādēm, sporta un atpūtas objektiem, biroju ēkām, kā arī citām publiskām būvēm. Paredzēt ar nojumi segtas velosipēdu pie publiskām ēkām, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. 91. Nepieciešamo velosipēdu stāvvietu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objekta funkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā. 92. Attālumam starp divām paralēli esošām velosipēdu novietnēm jābūt ne mazākam par 1 metru. Ja tiek veidotas slīpā tipa velosipēdu novietnes (velosipēdi tajās tiek novietoti 45 grādu leņķī pret sienu vai ietvi), tad attālumam jābūt ne mazākam par 1,5 metru. Ieteicamais velosipēdu novietnes augstums ir 80 cm (+/- 10 cm), platums ir 60-80 cm. 93. Automašīnu stāvvietas pie apbūves paredzamas atbilstoši LVS 190-7:2002 "Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi", papildus nosakot, ka pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām vienistabas dzīvoklim jāparedz 1 stāvvieta, divistabu un vairāk istabu dzīvoklim ne mazāk kā 1,5 stāvvietas. 94. Automašīnu stāvlaukumiem ar cieto segumu (asfaltbetons, frēzētais asfalts, bruģis, biobruģis, betons u.c.) un ar ietilpību sākot no 25 autostāvvietām, ierīko smilšu ķērājus un naftas produktu filtrus, paredz virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu no naftas produktiem pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā. Autonovietnē, kur nav pieejama centralizēta lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, paredzot izveidot uztvērējakas un filtrus ar attīrīto lietus ūdeņu novadīšanu vidē. 95. Ja vienlīmeņa automašīnu novietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 (vai sasniedz 500 m2), vismaz 10% no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām. Ja autonovietni izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus. Papildus jāparedz zaļās zonas kā sistēmas daļas lietus ūdeņu novadīšanai no laukuma. 3.1.8. Citi noteikumi 96. Starp ielas sarkano līniju un būvlaidi aizliegts izvietot jebkādas ēkas. Citas būves starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts izvietot ievērojot prasības redzamības nodrošināšanai, atbilstoši LVS. 97. Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai vienu kategoriju augstākas ielas. 98. Maģistrālajām ielām, sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošās piekļūšanas ielām un iekškvartālu ielām paredzams cietais segums. Būvvalde var lemt par cita seguma veida piemērošanu, izvērtējot paredzamo kustības intensitāti un apdzīvojuma blīvumu. 99. Reklāmas objektu, autostāvvietu kases automātu, bankomātu, velostāvvietu un citu tamlīdzīgu objektu izvietojums nedrīkst traucēt brīvu gājēju, bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju kustību. Minimālais vēlamais ietves brīvtelpas platums ir 1,5 m, taču ne šaurāks kā 1,2 m. 100. Autoceļu aizsargjoslās pieļaujams plānot tikai tādus objektus, kuri apkalpo blakus esošā autoceļa lietotājus (degvielas uzpildes stacijas, autoservisi, ēdināšanas uzņēmumi u.c.) un kuru precīza atrašanās vieta jānosaka detālplānojumā, respektējot attiecīgā autoceļa pārbūves vai paplašināšanas vajadzības un LVS izvirzītās prasības. 101. Dzīvojamās zonas ielās ievērot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonās paredzēt ielas ar atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h (dzīvojamā zona). 102. Pašvaldība izstrādā vienotus ielu dizaina principus, norādot tipveida profilus brauktuvēm, gājēju pārējām, krustojumiem, sabiedriskā transporta pieturvietām - vecpilsētas ielām un vecpilsētas loka ielām, Galvenajām maģistrālajām ielām, Cēsu pilsētas vēsturiskā centra ass līnijas ielām. 102.1. Vecpilsētas lokam - Vaļņu iela, Vienības laukums, Lenču iela posmā no Vienības laukuma līdz Palasta ielai, Palasta iela; 102.2. Galvenajām maģistrālajām ielām - Rīgas iela, Gaujas iela, Valmieras iela, Lenču iela, Jāņa Poruka iela un Piebalgas iela; 102.3. Cēsu vēsturiskā centra ass līnijai - savienojumam Stacijas laukums - Vienības laukums - Rožu laukums - Līvu laukums. 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 103. Pilsētā, ciemos un ainaviski vērtīgās teritorijās elektroapgādes sadalnes un konteinertipa transformatora apakšstaciju korpusus paredzēt ar tonī krāsotiem korpusiem. 104. Jaunu vai pārbūvējamu inženiertīklu izvietojums ielas sarkano līniju robežās nosakāms ievērojot Cēsu novada pašvaldības izdotus tehniskos noteikumus. 105. Vietās, kur lietusūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietusūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu. 106. Lokālās rūpnieciski ražotās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un rūpnieciski ražotus krājrezervuārus atļauts izbūvēt tikai vietās, kur pieguļošās ielās nav sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli. Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem. 107. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, tad inženiertīklu izbūvi paredz atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei visos ielai pieguļošajos zemes gabalos. 108. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas, tad lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības jānodrošina ūdensvada sacilpošana atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdens tilpne atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes būvēm. 109. Ja nav izbūvētas maģistrālās komunikācijas, tad no jauna izbūvējamie inženiertīkli jāizbūvē atbilstoši ielu parametriem ielu sarkano līniju robežās, paredzot atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei un ugunsdzēsības vajadzību nodrošināšanai visos ielai pieguļošajos zemes gabalos 110. 110kV un 330kV elektrolīniju balstus nedrīkst izbūvēt ielu sarkano līniju robežās. 111. Cēsu pilsētā izbūvējot jaunas vai atjaunojot, vai pārbūvējot esošās elektropārvades, vai elektronisko sakaru līnijas, kabeļi ieguldāmi gruntī. 3.3. Prasības apbūvei 112. Ja nav noteikts citādi, atļauto maksimālo būves augstumu viena līdz divu dzīvokļu dzīvojamām mājām nosaka no vidējā zemes līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai - 8 m un 12 m līdz korei. 113. Jaunbūvējama ēka Cēsu pilsētas teritorijā jāorientē ar ielas fasādi paralēli būvlaidei vai atbilstoši kvartāla robežās iedibinātajam ēku asējumam. Izņēmumi pieļaujami, ja ēka izvietota ainaviski, atbilstoši reljefam un apkārtējiem dabas objektiem. 114. Jaunbūves valsts, reģionālas un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu aizsargjoslā un kultūrvēsturisko objektu tiešā tuvumā neaizsedz un nenomāc esošo apbūvi, lai nekaitētu arhitektūras pieminekļu vai kultūrvēsturisko objektu harmoniskai vēsturiskās apbūves ainavai. 115. Būves nedrīkst būvēt tuvāk kā koka vainaga attālumā no zemes gabalā vai tam blakus augošiem kokiem, par standartu pieņemot tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējos izmērus. 116. Starp ielas sarkano līniju un būvlaidi aizliegts izvietot jebkādas ēkas. Citas būves starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts izvietot, ievērojot prasības redzamības nodrošināšanai. Paredzot apbūvi satiksmes mezglu tuvumā, jāievēro tuvošanās redzamības brīvlaukus. Redzamības brīvlauka robežās nedrīkst atrasties būves vai objekti, kas augstāki par 0,5 m. Prasības redzamības brīvlaukiem nosaka LVS. 117. No jauna apbūvējamos zemes gabalos, priekšpagalmā nedrīkst atrasties saimniecības ēkas. 118. TIAN funkcionālajās zonās norādītie apbūves maksimālie augstumi nav attiecināmi uz elektroenerģijas sadales un pārvades būvēm. 119. Jaunu kiosku izvietošana atļauta tikai tajās funkcionālajās zonās un/vai teritorijās ar īpašiem noteikumiem, kurās šādu apbūvi paredz šie TIAN. Kioskiem jābūt rūpnieciski ražotiem. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.4.1. Prasības stādījumiem 120. Zemes īpašnieks vai tiesiskais lietotājs ir atbildīgs par apstādījumu, kas atrodas uz viņa zemes vienības, kopšanu, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu. Apstādījumu kopšanu veic atbilstoši sugas prasībām. 121. Stādot kokus un krūmus ēku tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu izolāciju un izgaismošanu kā arī ēku apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju. 122. Koku stādījumiem ielu teritorijās un stāvlaukumos izmanto dižstādus, kuru stumbra augstums ir vismaz 2 m. 123. Publiski nozīmīgos objektos rekonstruējot esošos apstādījumus vai veidojot jaunus apstādījumus, nepieciešams ainavu arhitekta izstrādāts teritorijas apstādījumu projekts. 124. Aizliegts izmantot invazīvās sugas apstādījumos. 125. Zemes vienību īpašniekiem un valdītājiem ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt jaunu koku un krūmu stādījumu minimālo attālumu līdz blakus esošās zemes vienības robežām: 125.1. 3 metri no 2 metru līdz 6 metru augstiem kokiem un krūmiem; 125.2. 6 metri - kokiem un krūmiem, kas augstāki par 6 metriem. 126. Attālumu no koku un krūmu stādījumiem līdz zemes vienības robežas var samazināt gadījumā, kad zemes vienību īpašnieki rakstiski vienojas. 127. Dzīvžogiem pieļaujams izmantot tādas augu sugas un šķirnes, kas piemērotas vainagu veidošanai. 128. Ja blakus zemes vienību norobežo dzīvžogs, par šo stādījumu uzturēšanu atbild abi zemes vienību īpašnieki. Dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 2 m, ja vien kaimiņi nav vienojušies citādi. Dzīvžoga augstums ielas un ceļa pusē nedrīkst pārsniegt 2 m. 129. Būvdarbu laikā būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus vismaz 2,5 m augstumā iežogo ar vairogiem. Ja būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas, kā arī veicami pasākumi, lai pasargātu koku saknes un augsni no sablīvēšanās, ko var izraisīt smagās tehnikas pārvietošanās būvlaukumā. 3.4.2. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana 130. Veicot būvniecību vai citu saimniecisko darbību zemes vienībā, jāsaglabā augsnes virskārta. Būvniecības vai reljefa izmaiņu rezultātā noņemto augsni uzglabā un, veicot labiekārtošanas darbus, izmanto projektētā reljefa veidošanai saskaņā ar vertikālo plānojumu būvprojekta sastāvā. 131. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci. 132. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu (eroziju). 133. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, esošie grāvji, dabīgās ūdensteces un drenāža saglabājama, izņemot, ja detālplānojumā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā ir noteikts citādi. Nav atļauta grāvju vai dabīgas noteces aizvietošana ar caurulēm, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešamas transporta inženierbūves būvniecībai vai ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. 134. Augsnes virskārta jāatjauno līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. 135. Ja tiek plānota meliorēto teritoriju apbūve, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmas pārkārtošanu. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves. 3.4.3. Citi noteikumi 136. Virs ietvēm, gājēju ceļiem un veloceliņiem nodrošina no krūmiem un kokiem brīvu telpu 2,5 m augstumā un virs ceļu un ielu braucamās daļas - 4,5 m augstumā. 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 137. Zemes gabalos, kuri teritorijas plānojumā ir noteikti kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotās teritorijas, pirms jaunas būvniecības uzsākšanas veicams grunts piesārņojuma novērtējums. Paaugstināta piesārņojuma gadījumā veicama grunts rekultivācija vai sanācija. 138. Papildus vides risku samazināšanas prasības ir noteiktas TIAN funkcionālo zonu un teritoriju ar īpašiem noteikumiem sadaļās. 139. Upju palienēs, izņemot Gauju, nepieciešamības gadījumā applūstamības teritorijas jākonstatē individuāli pēc topogrāfiskās uzmērīšanas, pirms būvprojekta uzsākšanas. 3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm 140. Uzsākt būvniecību atļauts, ja nodrošināta piekļūšana zemesgabalam pašvaldības ielai vai ceļam, vai valsts autoceļam, vai ir nodibināts ceļa servitūts. 141. Pilsētā ceļu servitūtu dibināšana atļauta tikai gadījumos, kad vēsturiski izveidojies zemes gabals, kurš nerobežojas ar ielu, vai piekļūšanai pagalmiem, kurus no ielas norobežo esoša apbūve, vai kā vieta piebraucamā ceļa izbūvei pēc zemes gabalu īpašnieku savstarpējas vienošanās. Jaunu ceļa servitūtu nodibināšana lauku teritorijās un ciemos pieļaujama gadījumos, kad citādāk nav iespējams nodrošināt piekļūšanu zemes gabalam. 142. Jaunbūvējamiem blakus esošiem publiskiem objektiem vēlams veidot apvienotu piebrauktuvi. 3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai 143. Atļauts veidot tikai tādus jaunus zemes gabalus: 143.1. kuriem pilsētas teritorijā ir tieša piekļūšana no ielas (robeža ar ielu); 143.2. kuru robeža ar ielu pilsētā nav mazāka par 20 m, rindu un grupu ēku apbūvei nav mazāka par 6 m, vai, attiecībā pret ielu iedziļinātiem zemes gabaliem, nav mazāka par 5 m (piekļūšanas joslas platums); 143.3. kuru konfigurācija ir tāda, lai uz tiem būtu iespējams veikt apbūvi, ievērojot TIAN noteiktos apbūves parametrus (apbūvei paredzētiem zemes gabaliem). 144. Kvartālos, kuros vēsturiski iedibināts cits zemes gabalu lielums, atļauts veidot jaunus zemes gabalus, kuru platība ir mazāka par konkrētajā funkcionālajā zonā noteikto. 145. Rindu ēku zemes gabalu sadalīšanas gadījumos jāparedz teritorija koplietošanas saimnieciskās piebrauktuves veidošanai, ja nav iespējama iekšpagalma apsaimniekošana caur apbūves vienību. 146. Savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts veidot divas dzīvojamās mājas uz viena zemes gabala tikai gadījumos, ja pēcāk iespējams izveidot divus zemes gabalus, kas atbilst pieļaujamajai minimālajai zemes gabala platībai. Zemes gabala sadale jāveic līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. 147. Nodalot ceļiem vai ielām paredzētus zemes gabalus, kur ir esoši koki, kuru diametrs pārsniedz 20 cm (mērot pie koka sakņu kakla), jāsaņem pašvaldības saskaņojums, kā arī, ja ir esoša apbūve, kas robežojas ar plānoto ceļu vai ielu, ir jāsaņem blakus zemes gabala īpašnieka saskaņojums. 148. Zemes gabalu var sadalīt, ja iebrauktuvi uz jaunveidojamo zemes gabalu iespējams izvietot ne tuvāk kā 50 m no krustojuma ar maģistrālām ielām (uzskaitītas šo noteikumu 58. punktā). 3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām 149. Ja būvlaide sakrīt ar ielas sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu. 3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm 150. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.Vēsturiskām ēkām krāsojums jāveic ar krāsu zondāžās noteiktu sākotnējo fasāžu apdares koloristiku. 151. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes gabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurulēm jābeidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves. 152. Dažādu nestandarta elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu, kronšteinu, gāzes apkures dūmvadu, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu ārējo agregātu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu - piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm vai uz jumtiem jāsaskaņo Cēsu novada pašvaldībā, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja, vai valdītāja rakstiskai piekrišanai. 153. Mazstāvu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu. 154. Daudzdzīvokļu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu. 155. Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei un sabiedriskas nozīmes apbūvei Cēsu pilsētā atļauts pielietot fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu. 3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem 156. Ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības (ne zemāk kā 2,2 m) un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu. 157. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas. 158. Pie ietves izvietotie pagrabstāvu logi un vitrīnas jāaizsargā ar 0,9 m augstām (mērot no ietves līmeņa) metāla margām. Tās drīkst izvirzīties no sienas ne vairāk par 0,3 m, saglabājot ietves brīvo platumu vismaz 1,2 m. Atsevišķos gadījumos pieļaujams pagrabstāvu logiem izbūvēt mākslinieciski veidotas aizsargrestes. 3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām 159. Žogiem gar ielām jābūt ne augstākiem par 1,65 m, ja šajos TIAN vai ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Robežžogiem pret dzīvojamo apbūvi jābūt ne augstākiem par 2,0 m. Žogu frontālā caurskatāmība ne mazāka kā 1 pret 3. 160. Pietiekošas vēsturiskās informācijas (fotogrāfijas, projekts) gadījumā pieļaujams veidot vēsturisko žogu un vārtu kopijas. 161. Žogu un vārtu augstumam, caurskatāmībai, krāsai un materiālam jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemes gabalu žogu arhitektūru. Žogus pieskaņo ēkas stilistikai, apbūves raksturam un ielas kontekstam. 162. Pilsētas teritorijā žogus izvieto uz zemes gabala robežām, tai skaitā gar ielu, kur zemes gabala robežas sakrīt ar ielas sarkano līniju, ievērojot prasības redzamības brīvlauku (redzamības trīsstūru) nodrošināšanai. 163. Ja starp zemes gabala īpašniekiem ir noslēgta vienošanās par zemes gabala lietošanas kārtību, atļauts veidot iekšējos žogus atbilstoši vienošanās noteikumiem. Žogs nedrīkst būt augstāks par 1,65 m. 164. Žoga risinājumus jaunbūvējamām ēkām vēlams izstrādāt kopīgā projektā ar ēku. 165. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam. Ieteicams izcelt ielām piegulošos žoga posmus ar kvalitatīvākiem materiāliem un arhitektonisko risinājumu. Ieteicamie žoga materiāli - kalts metāls, koks, dabīgais akmens, betona dekoratīvie elementi utml. izpildījums. 166. Žoga materiālu un risinājuma maiņa iespējama krasos robežu lauzuma punktos vai pie dabīgiem šķēršļiem (piemēram, esošā apbūve utml.). 167. Būvlaukumi un jaunbūves pilsētas centrālajā daļā, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem. 168. Prettrokšņu sienu izbūve ir atļauta, lai norobežotu visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijas no rūpnieciskās ražošanas teritorijām, izvietojot prettrokšņu sienu uz šo funkcionālo zonu robežas. 169. Cēsu pilsētas teritorijā ir aizliegta prettrokšņu sienu izbūve gar ielām. 170. Žogu ierīkošana kompleksos daudzdzīvokļu māju kvartālos ir aizliegta. 171. Nav atļauta žogu stabu atbalstu izvietošana ielu teritorijās. 172. Rūpniecības objektiem žogi veidojami ne augstāki kā 2,5 m. Žogus ieteicams veidot caurskatāmus (proporcija ne mazāk kā 30%) metāla konstrukcijā ar vai bez metāla rāmja, ar zaļu vai melnu pārklājumu vai koka latām. Esošos betona paneļu žogus to ekspluatācijas laikā ieteicams noformēt ar dekoratīvu krāsojumu. 173. Pilsētas un ciemu teritorijā nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos, izņemot ieslodzījuma vietu apbūvē. 174. Īpašos gadījumos (sporta laukumi, valsts aizsardzības iestādes utml.) žogu augstums var būt lielāks kā noteikts šajos TIAN. 3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem 175. Ielu, laukumu, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai koplietošanas pagalma robežās. 176. 10 m platās un šaurākās ielās (sarkanajās līnijās) vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē. 177. Pārbūvējot esošo daudzdzīvokļu ēku pagalmus vai būvējot jaunas daudzdzīvokļu ēkas, obligāti izbūvējams koplietošanas pagalma apgaismojums. 178. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas teritorijās, ielās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem un kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Gaisvadu pielietojums pieļaujams izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums un katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi. 179. Aizliegta trosēs iekārtu apgaismes ķermeņu, izņemot gājēju ielu noformējuma un svētku noformējuma, pielietošana virs ielām, laukumiem, skvēriem u.c. publiskās vietās. 180. Saskaņojot ar būves īpašnieku, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus. 181. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens). 182. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi. 183. Apgaismes ķermeņu tips un izvietojums publiskas ēkas vai būves fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā. 184. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem, kas atrodas tuvumā dzīvojamām teritorijām un kur paredzēts diennakts režīma apgaismojums, paredzēt iespēju nakts laikā samazināt apgaismojuma intensitāti. 185. Visiem jaunveidojamiem apgaismojuma elementiem jāparedz energoefektīvus risinājumus vai iespēju samazināt apgaismojuma intensitāti. 3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām 186. Cēsu novadā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa DUS un GUS. 187. DUS un GUS būvniecība atļauta tikai saskaņā ar apstiprinātiem pozitīviem publiskās apspriešanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad GUS tiek būvēta pie esošas DUS. 188. Jauna DUS un GUS būvniecība atļauta tikai gadījumos, kad tiek plānota pilna servisa DUS vai GUS izveide. Pilna servisa DUS un GUS iekļauj papildus pakalpojumus degvielas uzpildei (piemēram, automazgātuve, veikals un citi pakalpojumi). 189. DUS un GUS būvniecība aizliegta kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu, kā arī kultūrvēsturisko objektu teritorijās un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā. 190. DUS un GUS darbība atļauta līdz šim likumīgi uzsāktajās apbūves teritorijās, jaunu uzpildes staciju izveide atļauta funkcionālajās zonās - Jauktas centra apbūves teritorijās (JC3), Publiskās apbūves teritorijās (P), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1, R2, R5), vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā izvēlētajā teritorijā. 191. Attālumus no DUS un GUS (to tvertnēm un pildnēm) līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, tāpat jāievēro arī šādi attālumi: 191.1. 10 m no esošām ražošanas būvēm; 191.2. 100 m no esošām dzīvojamām ēkām, izņemot gadījumus, ja īpašnieki notariāli vienojas citādi; 191.3. 100 m no esošām izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu ēkām. 3.14. Prasības derīgo izrakteņu atradnēm 192. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta tikai gadījumos, ja tas atbilstoši šiem TIAN atļauts konkrētajā funkcionālajā zonā un nav aizliegts konkrētajā teritorijā ar īpašajiem noteikumiem. 193. Sapropeļa ieguve Mazuma ezerā atļauta tikai gadījumā, ja tas pamatots ar ezera apsaimniekošanas plānu. 194. Ierīkojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas tuvāk par 50 m no nekustamā īpašuma robežas, jāsaņem blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku rakstiska piekrišana un hidroģeologa atzinums par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz gruntsūdeņiem. 195. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādes veicama to rekultivācija, izvēloties optimālāko rekultivācijas veidu un efektīvāko teritorijas izmantošanu pēc rekultivācijas. 196. Kūdras purvu izstrādes gadījumā piemērotākie rekultivācijas veidi ir apmežošana, purvu atjaunošana vai ūdenstilpes atjaunošana, vai arī ilggadīgo kultivēto ogu stādījumu ierīkošana. 197. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta tikai pēc saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību, ievērojot zemes dzīļu izmantošanas, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvo aktu prasības. 3.15. Prasības detālplānojumiem 198. Ja tiek atcelts spēkā esošs detālplānojums, tad spēkā stājas funkcionālajai apakšzonai atbilstošās pamatzonas (bez indeksa) noteikumi. 199. Papildus normatīvajos aktos un šajos TIAN noteiktajiem gadījumiem, detālplānojums izstrādājams, ja pilsētā vai ciemos tiek sadalīti sarežģītas konfigurācijas zemes gabali ar platību virs 15000 m2 bez iespējas jaunizveidotajiem zemes gabaliem piekļūt no esošas ielas vai ceļa. 200. Lokālplānojumos un detālplānojumos obligāti ir jāattēlo valsts ģeodēziskā tīkla punkti. 3.16. Prasības dīķu ierīkošanai 201. Dīķus atļauts izbūvēt, pārbūvēt vai atjaunot visās funkcionālajās zonās, izņemot transporta infrastruktūras teritorijās (TR). 202. Mākslīgās ūdenstilpes, kas ir mazākas par 0,1 ha Cēsu novadā atļauts ierīkot ne tuvāk kā 4 m no blakus esošās teritorijas robežas. Dīķa ierīkošana nevar pasliktināt blakus esošā zemes gabala hidroģeoloģiskos apstākļus. 203. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā no dīķa ekspluatācijā nodošanas brīža nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija. 3.17. Prasības arheoloģijai 204. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās ārpus Cēsu pilsētas nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un karjeru izstrāde, jaunu ceļu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi. 205. Ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem (rakšana vai reljefa pārveidošana notiek vairāk kā 30 cm dziļumā no zemes virskārtas) saistītu darbu laikā Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijā, pēc darbu apjomu un rakstura izvērtēšanas NKMP, jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi). 206. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" teritorijas daļās, kur agrāk ir veikti arheoloģiskās izpētes darbi (NKMPā iesniegti arheoloģiskās izpētes pārskati) un atbilstoši izpētes secinājumiem un rezultātiem nav saglabājušās arheoloģiskās liecības. Vienlaikus, ja tiek atrastas arheoloģiskas liecības (artefakti) jāinformē NKMP. 207. NKMP atļauja un arheoloģiskā izpēte (izrakumi un/vai uzraudzība) nav nepieciešama arheoloģiskā pieminekļa Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijās pazemes komunikāciju remonta un renovācijas darbiem esošo komunikāciju tranšeju apjomos. 208. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama atsevišķu punktveida urbumu (diametrā līdz 0.15 m) veikšanai. 3.18. Prasības aizsargjoslām 209. Ja aizsargjoslas objekta novietojums tiek precizēta dabā un tas nesakrīt ar teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēloto aizsargjoslas objekta atrašanās vietu, tad objekta aizsargjosla tiek noteikta atbilstoši objekta faktiskajai atrašanās vietai. 210. Kultūras pieminekļu teritoriju un to aizsargjoslu, kā arī visu citu veidu aizsargjoslu izmaiņas to precizēšanas rezultātā nav uzskatāmas par novada teritorijas plānojuma grozījumiem. 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3.pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.1. Pamatinformācija 211. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 212. Savrupmāju apbūve (11001). 213. Vasarnīcu apbūve (11002). 4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 214. Dārza māju apbūve (11003). 215. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Pakalpojumu objekti individuālā darba veicējiem, izņemot degvielas uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus. 216. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 217. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu privātprakses. 218. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 219. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras­. 4.1.1.4. Apbūves parametri Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) 220. Savrupmāju apbūve 2000 m2 10 līdz 25 līdz 2 1 70 221. Vasarnīcu apbūve 2000 m2 10 līdz 25 līdz 2 1 70 222. Dārza māju apbūve 2000 m2 5 līdz 5 līdz 1 80 223. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 10 līdz 25 līdz 2 1 60 224. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 20 līdz 50 līdz 2 1 60 225. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2 10 līdz 25 līdz 2 1 60 226. Labiekārtota ārtelpa 2000 m2 5 līdz 5 līdz 1 70 227. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2000 m2 0 līdz 0 līdz 0 90 1. Papildus pieļaujama jumta izbūve 4.1.1.5. Citi noteikumi 228. Savrupmāju apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu. 229. Šajā nodaļā noteiktās tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas savrupmāju apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību. 230. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību. 231. Vēsturiski izveidotiem zemes gabaliem, kas ir mazāki par 2000 m2 var tikt izskatīta iespēja palielināt maksimālās apbūves blīvumu. 4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) 4.1.2.1. Pamatinformācija 232. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums. 4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 233. Savrupmāju apbūve (11001). 4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.1.2.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.1.2.5. Citi noteikumi 234. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi: 234.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 20: 234.1.1. zemes vienība Egļu ielā 20, kadastra apzīmējums 4201 006 1105; 234.1.2. zemes vienība Egļu ielā 20A, kadastra apzīmējums 4201 006 1118; 234.1.3. zemes vienība Egļu ielā 20B, kadastra apzīmējums 4201 006 1119. 234.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 12: 234.2.1. zemes vienība Egļu ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 006 0005; 234.2.2. zemes vienība Egļu ielā 16, kadastra apzīmējums 4201 006 0006. 235. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi. 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) 4.2.1.1. Pamatinformācija 236. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru. 4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantoš …