Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā

Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2024. gada 10. jūlijā lietā Nr. 2022-45-01 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Irēna Kucina, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, piedaloties pieteikuma iesniedzēju Danas Džibuti un Dominika Džibuti likumiskajam pārstāvim Tengizam Džibuti un pārstāvei zvērinātai advokātei Inesei Nikuļcevai, institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeimas - pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Sandim Bērtaitim, ar tiesas sēdes sekretārēm Paulu Martu Daugavvanagu-Vanagu un Alisi Ziemeli, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, kā arī 19.2 un 28. pantu, 2024. gada 19. martā, 5., 10., 12., 16. aprīlī, 6. jūnijā un 11. jūnijā atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos izskatīja lietu "Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam". Konstatējošā daļa 1. Izglītības likums tika pieņemts 1998. gada 29. oktobrī. 2018. gada 16. aprīlī stājās spēkā 2018. gada 22. marta grozījumi Izglītības likumā (turpmāk - 2018. gada Grozījumi), ar kuriem likuma 9. pants papildināts ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā", bet šā panta otrā daļa izteikta šādā redakcijā: "Citā valodā izglītību var iegūt: 1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus; 21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus; 3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs." Izglītības likuma 41. pants "Mazākumtautību izglītības programmas" paredzēja: "(1) Mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem. (11) Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. (12) Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. (2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu." Ar 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk arī - 2022. gada Grozījumi), kas stājās spēkā 2022. gada 25. oktobrī, 1. pantu no Izglītības likuma 9. panta tika izslēgts tā otrās daļas 2. punkts. Tāpat ar 2022. gada Grozījumu 5. pantu no Izglītības likuma 38. panta otrās daļas tika izslēgts 1. punkts, kas iepriekš paredzēja mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu īpašo veidu, bet ar šo grozījumu 6. pantu no Izglītības likuma tika izslēgts 41. pants. Ar 2022. gada Grozījumu 12. pantu pieņemtais Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkts nosaka: "Grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41. pantu, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē." Proti, ar 2022. gada Grozījumu 1., 5. un 6. pantu no Izglītības likuma ir izslēgtas visas normas, kas paredzēja un regulēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās. Kopš 2022. gada Grozījumu spēkā stāšanās visās Latvijas izglītības iestādēs, tostarp privātajās izglītības iestādēs, vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā. 2. Pieteikuma iesniedzēji - Dana un Dominiks Džibuti (turpmāk arī - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkts un 2022. gada Grozījumu 1., 5. un 6. pants (turpmāk - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, 112. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību un 114. pantā garantētajām pie mazākumtautībām piederošo personu tiesībām apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Pieteikuma iesniedzēji ir izglītojamie, kas sevi identificē ar Latvijā dzīvojošām nacionālajām minoritātēm. Pieteikuma iesniegšanas brīdī viņi mācījās privātās izglītības iestādēs mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības pakāpē. Dana Džibuti ieguvusi pamatizglītību, atbilstoši iepriekš spēkā bijušajai Izglītības likuma 43. panta 1.1 daļai mācību vielu apgūstot aptuveni par 50 procentiem latviešu valodā un aptuveni 50 procentiem - mazākumtautības (krievu) valodā. Ja apstrīdētās normas nebūtu pieņemtas, no 2023. gada 1. septembra atbilstoši iepriekšējam regulējumam viņai no 7. klases līdz 9. klasei 80 procentus mācību satura būtu vajadzējis apgūt valsts valodā, bet atlikušos 20 procentus mācību satura viņa būtu apguvusi krievu valodā. Uz Dominiku Džibuti iepriekš attiecies Izglītības likuma 14. panta 18.1 punkts un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Pirmsskolas izglītības vadlīnijas), kas paredzēja, ka visā pirmsskolas izglītības posmā tiek izmantota bilingvālā pieeja, ikdienas saziņā lietojot latviešu valodu, bet bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Apstrīdēto normu rezultātā Dominikam Džibuti jau no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītība esot nodrošināta vienīgi valsts valodā. Pieteikuma iesniegšanas brīdī Dominikam Džibuti bijuši tikai divi gadi, tāpēc viņš vēl neesot pilnvērtīgi runājis pat dzimtajā krievu valodā. 2.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips. 2022. gada Grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) neesot atsevišķi analizēta situācija privātajās vispārējās izglītības iestādēs, bet tās pielīdzinātas valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Pretēji tam, kas noteikts Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-22-01 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2018-22-01), likumdevējs neesot vērtējis, vai tiek panākts līdzsvars starp mērķi uzlabot valsts valodas apguvi un mazākumtautību tiesību aizsardzību vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs un vai pie mazākumtautības piederošam izglītojamam tiek atstātas kaut minimālas tiesības izglītības iestādē lietot mazākumtautības valodu nolūkā saglabāt savu etnisko savdabību, kultūru un tradīcijas. Tāpat Saeima neesot vērtējusi to, vai prasība lietot vienīgi valsts valodu nenovedīs pie izglītības kvalitātes pazemināšanās un vai rezultātā vispārējā izglītība daļai izglītojamo nekļūs pēc būtības nepieejama. Tāpat neesot vispusīgi izvērtēta 2018. gada izglītības ieguves valodas reforma. Saeima neesot ņēmusi vērā Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (turpmāk arī - Venēcijas komisija) atzinumu, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2021. gada 3. marta rezolūciju par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu Latvijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2021. gada 30. marta Noslēguma viedokli par Latvijas otro periodisko ziņojumu. Citstarp Venēcijas komisija esot uzsvērusi to, ka pirmajiem izglītības gadiem ir izšķiroša nozīme bērna attīstībā un tādēļ visā pirmsskolas izglītības pakāpē mācībām ideālā gadījumā vajadzētu notikt bērna dzimtajā valodā. Tāpat Saeima neesot saskaņojusi likumprojekta Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk arī - likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā") paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas. Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis - tēvs - neesot saņēmis skaidrojumu par to, kādēļ nav iespējams apstrīdētās normas neattiecināt uz privātajām izglītības iestādēm. 2.2. Lai gan likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" anotācijā neesot norādīts apstrīdēto normu, ciktāl tās attiecas tieši uz privātajām izglītības iestādēm, leģitīmais mērķis, tomēr pamattiesību ierobežojums vispār esot saistīts ar valsts valodas aizsardzību. Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz Satversmes tiesas spriedumos norādīto, ka vispār šāds pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, tomēr uzskata, ka, nosakot izglītības iegūšanu vienīgi valsts valodā, jo īpaši attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērniem, valsts valodas apguve un bērnu vispārējā attīstība varot tikt nevis veicināta, bet gan kavēta. Privātās izglītības iestādes spējot nodrošināt valsts noteiktajām prasībām atbilstoša rezultāta sasniegšanu, tostarp arī to, ka izglītojamie ir apguvuši valsts valodu visaugstākajā līmenī, ko apliecinot valsts pārbaudes darbu un eksāmenu kārtošana šajās iestādēs tāpat kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Latvija atbalstot daudzus citus izņēmumus no noteikuma, ka vispārējā izglītība iegūstama valsts valodā, tādēļ neesot saskatāms iemesls, kāpēc privātajās izglītības iestādēs mācību process nevarētu tikt īstenots mazākumtautības valodā, ja vienlaikus tiktu nodrošināta latviešu valodas apguve un valsts eksāmenu kārtošana. Iespēja apgūt mazākumtautības valodu un kultūrvēsturi interešu izglītības programmas veidā neesot alternatīva vispārējās izglītības iegūšanai mazākumtautības valodā. Interešu izglītība esot sadrumstalota, brīvprātīga un neietverot obligātu pedagoģisko atbalstu. Pieteikuma iesniedzēji apšaubot arī to, ka pašvaldības šādu interešu izglītības programmu īstenošanu deleģēs privātajām izglītības iestādēm. 2.3. Labums, ko no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma iegūst sabiedrība, neesot lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Prasība izglītību privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs iegūt tikai valsts valodā izglītojamiem pēc būtības atņemot Satversmes 114. pantā un Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk - Minoritāšu konvencija) 13. pantā ietvertās tiesības iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību valodās. Ja prasība pēc pirmsskolas izglītības ieguves vienīgi valsts valodā tiks īstenota strikti, tas varot kaitēt bērna intelektuālajai attīstībai, citstarp novedot pie tā, ka dzimtā valoda tiks apgūta tikai rudimentārā līmenī. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 112. panta pirmajam teikumam un Satversmes 114. pantam. 2.4. Ar apstrīdētajām normām esot pārkāpts arī Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Pieteikuma iesniedzēji esot paļāvušies uz to, ka 2018. gada Grozījumi būs pēdējā reforma attiecībā uz valsts valodas lietojumu mazākumtautību skolās. Šāda paļāvība esot bijusi balstīta Satversmes tiesas secinājumos, kas ietverti spriedumā lietā Nr. 2018-22-01, kā arī šajā lietā un Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2018-12-01 atspoguļotajos Saeimas un pieaicināto personu viedokļos. Likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" anotācijā neesot norādīti jauni argumenti, kas pamatotu vēl vienu valodu lietojuma reformu. Mazāk nekā vienu gadu ilgs pārejas periods esot nesamērīgi īss. Privātās izglītības iestādes tik īsā laikā nespējot pārorientēties, izstrādāt jaunas izglītības programmas, sagatavot un nodrošināt jaunus mācību materiālus un, iespējams, aizvietot daļu pedagogu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, šobrīd neesot konstatējams valsts valodas lietojuma apdraudējums vai samazinājums. Tieši pretēji - valsts valodas pozīcijas aizvien vairāk nostiprinoties, un tādu personu, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā, bet nav apguvušas valsts valodu, kļūstot aizvien mazāk. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka valstsnācijas pārstāvjiem būtu interese neatliekami nodrošināt to, lai visos privātās izglītības posmos, ieskaitot pirmsskolas izglītību, mācību procesā tiktu lietota tikai valsts valoda. 2.5. Papildu paskaidrojumos Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka apstrīdētās normas radot Satversmes 112. panta pirmajā teikumā un 114. pantā garantēto pamattiesību aizskārumu neatkarīgi no tā, kāda ir izglītības kvalitāte. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2023. gada 16. novembra spriedumā lietā "Džibuti un citi pret Latviju" esot atzinusi, ka Satversme mazākumtautību tiesību uz izglītību privātajās skolās aizsardzību garantē augstākā līmenī nekā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - Konvencija). Pieteikuma iesniedzēji nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka "Satversmes 112. pants ne atsevišķi, ne kopsakarā ar 114. pantu neuzliek valstij pienākumu nodrošināt mazākumtautību bērniem izglītības ieguves laikā iespēju mācīties tikai mazākumtautības valodā". Šis viedoklis esot tiešā pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2018-22-01 secināto, ka "apstrīdētā norma ierobežo personas pamattiesības, kas izriet no Satversmes 112. panta pirmā teikuma kopsakarā ar Satversmes 114. pantu". Minoritāšu konvencijas konsultatīvā komiteja (turpmāk - Konsultatīvā komiteja) Ceturtā viedokļa par Latviju 145. punktā esot secinājusi, ka ierobežojumi ir klajš Minoritāšu konvencijas 13. panta pārkāpums, jo tie nepieļauj šādu skolu izveides galveno mērķi, proti, nodrošināt izglītību attiecīgajā mazākumtautības valodā. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, neizvērtējot pedagogu un atbalsta personāla pietiekamību, citus riskus un iespējamas negatīvās sekas. Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas izglītības programma arī neesot pārbaudīta un aprobēta. Citstarp izglītības procesā šobrīd grūtības radot kvalificētu pedagogu un atbalsta personāla trūkums; aizliegums pedagogiem un atbalsta personālam izmantot mazākumtautības valodu; aizliegums izmantot bilingvālus un mazākumtautības valodas mācību līdzekļus; aizliegums izglītojamam parādīt savu sniegumu savā valodā un nepieciešamība katrā stundā izmantot vārdnīcu. Izglītojamā tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas apguvei praksē tiekot nodrošinātas tikai valsts valodā un līdz ar to netiekot nodrošinātas efektīvi. Bez tulkojuma mazākumtautības valodā skaidrojums neesot saprotams. Dana Džibuti privātajā izglītības iestādē "LATREIA" izmantojot iespēju apgūt interešu izglītības programmu, kura tiekot apmaksāta no izglītojamo ģimeņu līdzekļiem. Par pašvaldības organizētu interešu izglītības programmu informācijas neesot. 2.6. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka viņu vectēvs esot bijis krievs, tādēļ viņi sevi identificējot ar krievu mazākumtautību. Bērnu dzimtā valoda esot pamats turpmākajai citu mācību priekšmetu un citu valodu apguvei. No vairāku pieaicināto personu teiktā izrietot, ka nav tādas valsts izstrādātas metodoloģijas, kas būtu nepieciešama valsts valodas mācīšanai izglītojamiem, kuri to iepriekš nav apguvuši. Izglītojamie, kas mācās Eiropas Savienības valodās atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, un mazākumtautību izglītojamie, kuru dzimtās valodas nav Eiropas Savienības valodas, atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tāpēc arī attieksmei pret viņiem vajagot būt vienādai. Apstrīdētās normas attiecoties ne tikai uz krievu valodu, bet arī, piemēram, uz romiem. Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "GALAKTIKA", kurā Dominiks iegūstot pirmsskolas izglītību, mazākumtautību interešu izglītības programmu nodrošinot triju rotaļnodarbību apmērā nedēļā. Šī mazākumtautību interešu izglītības programma izglītības iestādē tiekot īstenota pēc pamatprogrammas, kad bērni jau noguruši, un neesot pietiekama dzimtās valodas apguvei. Ja valsts un privāto izglītības iestāžu piedāvātā izglītība ir pilnīgi vienāda, tad privātajām izglītības iestādēm vispār neesot jēgas. Konvencijas "Pret diskrimināciju izglītībā" 5. panta pirmās daļas "c" apakšpunkts paredzot mazākuma pārstāvju tiesības turpināt viņu pašu izglītības pasākumus, kas ietver skolu uzturēšanu, dzimtās valodas izmantošanu vai mācīšanu šajā valodā. Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvajā padomē (turpmāk - Konsultatīvā padome) privātās izglītības iestādes neesot pārstāvētas. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā neesot vērtēts Minoritāšu konvencijas 13. pants un Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija spriedums lietā Nr. 2019-20-03 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2019-20-03). Neesot skaidra pamatojuma tam, kāpēc pirmsskolas izglītības pakāpes pirmajā posmā bērniem līdz piecu gadu vecumam liegts izglītības procesā izmantot mazākumtautības valodu, ja līdz šim vecumam izglītības prasība nav obligāta un valsts neparedz diploma izsniegšanu par šo izglītības posmu. No Minoritāšu konvencijas 13. panta izrietot arī bērnu un viņu vecāku tiesības. Turklāt Konsultatīvā komiteja esot norādījusi, ka attieksmei pret visām mazākumtautībām vajadzētu būt vienādai. Izskatāmajā lietā runa neesot par to, ka mazākumtautību bērniem jāapgūst valsts valoda, bet gan par to, ka izglītībā jābūt ietvertai iespējai apgūt mazākumtautības valodu tādā veidā, kas nekādi netraucētu valsts valodas apguvei. Latvijas konstitucionālā identitāte ietverot arī cieņu pret mazākumtautībām un bērnu tiesībām. Iespējai apgūt mazākumtautības valodu vajagot būt ietvertai formālajā izglītībā. Kvalitatīva izglītība ļaujot pilnvērtīgi apgūt visus mācību priekšmetus un saglabāt savu nacionālo identitāti. Minoritāšu konvencijas piemērošana nevarot būt atkarīga no starptautiskās situācijas, proti, Krievijas agresijas pret Ukrainu. Latvija neesot atkāpusies no saistībām, kas paredzētas Minoritāšu konvencijas 13. pantā. Politiskā situācija nevarot liegt izglītojamiem privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūt mazākumtautības valodā. Igaunijas Augstākā tiesa 2024. gada 3. jūnijā esot pieņēmusi nolēmumu, kurā norādīts, ka valstij nav pienākuma nodrošināt izglītību publiskajās skolās kādā svešvalodā, bet norādīts arī tas, ka valsts neiejaucas privāto izglītības iestāžu mācību valodu izvēlē un tā ir pašas mazākumtautības brīvība, kuru valsts nedrīkst nepamatoti ierobežot. Secinājums, ka mazākumtautību interešu izglītība nevarot nodrošināt bērna nacionālās identitātes veidošanos, jo īpaši attiecoties uz izglītojamiem līdz četru gadu vecumam, jo interešu izglītība neesot savienojama ar izglītojamo attīstības līmeni, spēju noturēt uzmanību un pieļaujamo slodzi. Tā kā iepriekš izglītība bija bilingvāla, arī citi priekšmeti, ne tikai valoda un literatūra, esot apgūti mazākumtautības valodā. Līdz ar to mazākumtautību interešu izglītībai piešķirtās trīs stundas nedēļā neesot salīdzināms skaits. Daugavpilī darbojoties bērnudārzs, kurā atbilstoši starptautiskajam līgumam pamatprogrammas ietvaros tiek apgūta poļu valoda. Ja pirmsskolas izglītības iegūšana daļēji poļu valodā un daļēji valsts valodā ir labvēlīga bērna attīstībai, tad, ņemot vērā vienlīdzības principu, tas pats būtu attiecināms arī uz izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir citas mazākumtautības valoda. Pārejai uz izglītību valsts valodā vajadzējis būt zinātniskākai, izpētītākai un arī lēnākai, ņemot vērā iespējamos izņēmumus, individuālos atbalsta mehānismus un bērnu ar speciālām vajadzībām intereses. Mazākumtautību kultūras degradācija vedot uz marginalizāciju un tādējādi arī uz atstumtību un drošības riskiem. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam. 3.1. Apstrīdētās normas un ar tām saistītais tiesiskais regulējums 2022. gada Grozījumos un 2022. gada 29. septembra likumā "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" turpinot vairāk nekā 20 gadu garumā ilgušo izglītības ieguves valodas reformu - pāreju uz mācībām valsts valodā - un cēloniski esot saistīti ar Latvijas vēsturisko situāciju. Šajā lietā būtiska nozīme esot arī Latvijas sabiedrību, pašreizējās ģeopolitiskās tendences un citas patlaban aktuālas norises raksturojošiem apstākļiem, citstarp arī krievu valodas informācijas telpā izvērstajām dezinformācijas aktivitātēm. Latviešu valodas aģentūras (turpmāk - Aģentūra) pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" esot konstatēts, ka 2019. gadā 20 procenti pie mazākumtautībām piederošo jauniešu atzinuši, ka latviešu valodu ir apguvuši tikai pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam esot norādīts, ka pie mazākumtautībām piederošas personas publiskajā vidē latviešu valodu 2019. gadā lietoja apmēram 39 procentos, bet saziņā ar svešiem cilvēkiem uz ielas - 50 procentos situāciju. Joprojām esot konstatējams nepietiekams latviešu valodas lietojums. Turklāt latviešu valodas un krievu valodas informācijas telpu nošķīrums neveicinot sabiedrības saliedētību un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību. Valsts valodas politika ar Latvijas demokrātiskās iekārtas aizsardzību esot saistīta arī citā aspektā. Personas, kurām valodas prasmju trūkuma dēļ informācijas telpa ir pieejama tikai krievu valodā, esot pakļautas šīs informācijas telpas ietekmei. Tas esot jo sevišķi nozīmīgi kopš 2022. gada sākuma Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu un krievu valodas informācijas telpā izvērsto dezinformācijas aktivitāšu dēļ. 3.2. Vēl pirms likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" iesniegšanas Saeimā Konsultatīvās padomes sēdē esot uzklausīti sociālie partneri, nozares pārstāvji un arī izglītojamo vecāki. Organizētas arī izglītības un zinātnes ministres tikšanās ar mazākumtautību izglītības iestāžu pārstāvjiem. Pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā tas ticis apspriests sešās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs. Ievērojot minēto, Saeimai neesot šaubu par to, ka apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas procesā pēc iespējas ir apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi. Starptautisko organizāciju viedokļiem par valodas lietojumu izglītības procesā Latvijā esot tikai ieteikuma raksturs. Nereti šie viedokļi esot vispārīgi un līdz ar to neesot attiecināmi vienādi uz visām valstīm, tostarp uz Latviju un tās īpašo situāciju. Līdz ar to Saeima uzskata, ka likumdevējs atbilstoši labas likumdošanas principam ir izvērtējis tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, kā arī saskaņojis likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas. 3.3. Izglītošanas uzdevums esot nodrošināt to, lai bērns zinātu latviešu valodu tādā līmenī, ka varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un līdzdarboties demokrātiskajos procesos. Konvencijas Pirmā protokola 2. panta otrais teikums neuzliekot valstij pienākumu garantēt vecākiem tiesības izvēlēties saviem bērniem mācību valodu. Tas garantējot tiesības izmantot visas iespējas, ko sniedz valstī jau pastāvošā izglītības sistēma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts regulējumu. Arī no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām personai neizrietot subjektīvas tiesības uz vispārējo izglītību mazākumtautības valodā. Tādējādi tiesības uz izglītību pieļaujot zināmu valsts rīcības brīvību, ņemot vērā gan tai pieejamos resursus, gan sabiedrības vajadzības tās konkrētajā attīstības stadijā. Tā kā Satversmes 112. pants ne atsevišķi, ne kopsakarā ar 114. pantu neuzliekot valstij pienākumu nodrošināt mazākumtautību bērniem izglītības ieguves laikā iespēju mācīties tikai mazākumtautības valodā, Saeima Pieteikuma iesniedzēju argumentus vērtējot tiktāl, ciktāl tie attiecas uz tiesībām iegūt izglītības mērķiem atbilstošu izglītību valsts valodā, proti, kvalitatīvu izglītību. Atbildes raksta iesniegšanas brīdī neesot iespējams konstatēt, vai apstrīdētās normas ietekmēs pie mazākumtautībām piederošo personu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tomēr jebkurā gadījumā privātās izglītības iestādes tāpat kā valsts un pašvaldību izglītības iestādes ietilpstot vienotā vispārējās izglītības telpā. Līdz ar to valstij esot tiesības regulēt mācību procesu privātajās izglītības iestādēs tieši tādā pašā mērā kā valsts un pašvaldību iestādēs. Tādēļ likumdevējam neesot bijis pienākuma veikt atsevišķu apstrīdēto normu nepieciešamības un ietekmes izvērtējumu attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm. Likumdevējs esot izšķīries par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, lai turpinātu un veicinātu sekmīgu pilnveidotā, kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanu. Šādas izvēles pamatā esot pētījumos balstīts secinājums, ka līdzšinējā pieeja mazākumtautību izglītības programmās lietojamai mācību valodai nav pilnībā nodrošinājusi kvalitatīvu valsts valodas apguvi visos izglītības posmos. Valsts valodas statusa un zināšanu saglabāšana un nostiprināšana esot nevis statisks mērķis, ko iespējams sasniegt kādā noteiktā brīdī, bet gan process, kas turpinās, mainoties un attīstoties sabiedrības struktūrai, ģeopolitiskajai situācijai un citiem valodu ietekmējošiem faktoriem. Apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība. 3.4. Pirmsskolas izglītība Latvijā esot obligāta no piecu gadu vecuma līdz septiņu gadu vecumam. Ja Pieteikuma iesniedzēju likumiskie pārstāvji vēlas, lai viņu bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vēl pirms obligātās pirmsskolas izglītības vecuma sasniegšanas, viņiem esot jārespektē izglītības iestādē realizētās izglītības programmas un to atbilstība valsts tiesiskajam regulējumam. Tieši agrīnais vecums esot labākais laiks, kad valodu var iemācīties bez lielas piepūles. Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas valsts valodā. Mācoties valsts valodu, nostiprinoties vairāku valodu zināšanu pamats. Nepilnīgas mācību valodas zināšanas varot kļūt par nopietnu šķērsli arī citos mācību priekšmetos. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures iekļaušana vispārējās izglītības programmā neatbilstu mācību stundu slodzes prasībām. Izglītības un zinātnes ministrija pārejas periodam esot paredzējusi atbalsta pasākumus, un tie esot pieejami visiem pedagogiem, tostarp privātajās izglītības iestādēs strādājošajiem. Atbalsta pasākumu vidū esot mācību metodisko līdzekļu nomaiņa un apjoma palielināšana, pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidošanas kursi, pedagogu tālākizglītības kursi, vadlīnijas pedagogu atbalstam darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē un atbalsts izglītojamiem. Apstrīdēto normu un ar tām saistītā tiesiskā regulējuma praktisko īstenošanu esot paredzēts izvērtēt pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2021-2027" ietvaros. Tāpat esot plānots centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultātu izvērtējums. No 2025./2026. mācību gada reizi divos mācību gados tikšot veikta izglītojamo snieguma diagnosticējoša vērtēšana. Neesot konstatējami citi līdzekļi, kas ļautu vispārējās izglītības procesā sasniegt tādu valsts valodas apguves līmeni, kādu izglītojamais var sasniegt, valsts valodu izmantojot kā mācību valodu. Saeima neuzskata, ka apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējiem ierobežo Satversmes 112. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz kvalitatīvu izglītību. 3.5. Minoritāšu konvencijas 14. panta otrā daļa ietverot divas atšķirīgas pieejas mazākumtautības valodas apguves nodrošināšanai: valsts varot nodrošināt pienācīgas iespējas apgūt mazākumtautības valodu vai iespēju iegūt izglītību mazākumtautības valodā. Minētā norma neliedzot valstij nodrošināt abas šīs iespējas, tomēr arī neuzliekot to par pienākumu. Atzīstot iespējamo finansiālo, administratīvo un tehnisko slogu, konvencijas dalībvalstīm esot atstāta plaša rīcības brīvība. Mērķis nodrošināt pie mazākumtautībām piederošām personām iespējas apgūt savu dzimto valodu tikšot sasniegts, nodrošinot mazākumtautību izglītojamiem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē iespēju bez maksas apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas. Turklāt mazākumtautības valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu visupirms nodrošinot iespējas to brīvi lietot privātās attiecībās. Krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem dzimtajā valodā esot pieejama gan prese un citi plašsaziņas līdzekļi, gan daudzveidīgs un plašs kultūras pasākumu klāsts. Saeima uzskata, ka apstrīdētās normas neliegs Pieteikuma iesniedzējiem īstenot Satversmes 114. pantā noteiktās tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. 3.6. Esot maldīgi pieņemt, ka 2018. gada Grozījumi ir bijis izglītības ieguves valodas reformas pēdējais posms. Tas, ka gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs izglītība ir iegūstama valsts valodā, nevis bilingvāli, esot pati vairākas dekādes ilgušās izglītības ieguves valodas reformas esence. Tātad ar apstrīdētajām normām netiekot ieviesta pavisam jauna tiesiskā kārtība. Apstrīdētās normas attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem stājoties spēkā gandrīz gadu pēc to pieņemšanas. Esot noteikti arī atbalsta pasākumi. Līdz ar to likumdevējs esot paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. 3.7. Papildu paskaidrojumos Saeima norādījusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija, analizējot valsts pārbaudes darbu rezultātus privātajās izglītības iestādēs, kas īstenojušas mazākumtautību izglītības programmas, esot secinājusi, ka nepieciešams mazināt starpību starp valstī vidēji sasniegtajiem rezultātiem. Piecu gadu periodā kopš 2018. gadā īstenotās izglītības ieguves valodas reformas izglītojamo valsts valodas prasmes neesot būtiski uzlabojušās. Interešu izglītības programmā esot saglabāts iepriekš valsts pamatizglītības standartā mazākumtautību izglītības programmā noteiktais mācību stundu skaits mazākumtautību valodas un literatūras apguvei, tādējādi nodrošinot iespēju izmantot jau definētos izglītojamajam sasniedzamos rezultātus. Paši izglītojamie vai viņu vecāki varot patstāvīgi izvērtēt interešu izglītības radīto papildu slogu bērna dienas režīmam un pielāgot to bērna individuālajām vajadzībām un iespējām. Ja bērnam ir specifiskas mācīšanās vajadzības, izglītības iestādes izstrādājot šādam izglītojamam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu. 3.8. Tiesas sēdē Saeima norādīja, ka būtu jāpārvērtē, vai prasījums attiecībā uz Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļu nav jau izspriests, jo ar spriedumu lietā Nr. 2018-22-01 minētā norma tika atzīta par atbilstošu Satversmei. Izglītojamo un privāto iestāžu dibinātāju pamattiesību apjoms esot atšķirīgs. Minoritāšu konvencijas 13. pants neietilpstot šīs lietas izskatīšanas robežās, jo lieta esot ierosināta pēc divu bērnu konstitucionālās sūdzības. Turklāt no lietas materiāliem neizrietot Pieteikuma iesniedzēju piederība pie krievu mazākumtautības, tātad esot objektīvs pamats šaubām par to, vai apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējiem vispār aizskar pamattiesības, kas ietvertas Satversmes 114. pantā. Satversmes 114. pants neprasot mazākumtautības valodas lietojumu saistīt tieši ar formālās izglītības procesu. Likumdevējam esot plaša rīcības brīvība lemt par izglītības sistēmas organizēšanu. Formālo izglītību raksturojot noteikts dalījums izglītības pakāpēs, noteikta saturiska izglītības programma, kā arī valsts atzīta izglītības dokumenta izsniegšana. Šie formālās izglītības elementi neesot nozīmīgi mazākumtautību tiesību īstenošanai. Izglītības likuma 47. panta otrā daļa nosakot īpašas tiesības izglītības iestādei, tostarp privātajai izglītības iestādei, īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas. Ja izglītības iestāde ir izveidojusi šādu programmu, tā varot vērsties pie pašvaldības un lūgt līdzfinansēt šādu interešu izglītību. Trīs mācību stundas nedēļā mazākumtautību interešu izglītības programmas apgūšanai esot uzskatāmas par ieteikumu. Privātās izglītības iestādes varot lemt arī par vairākām šādām stundām un tās finansēt pašas. Pirmsskolas izglītības iestādes iepriekš neesot pienācīgi pildījušas savu uzdevumu sagatavot bērnu turpmākajai izglītības iegūšanai skolā. 2021. gadā publicētais Liepājas Universitātes pētījums par pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas apguves rezultātiem apstiprinot, ka to mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, ir nepietiekama un neatbilst prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā latviešu valodā vai bilingvāli. Lai gan iepriekšējā izglītības valodas reformas posmā izglītojamo valsts valodas zināšanas esot uzlabojušās, tomēr šo zināšanu apjoms joprojām neesot pietiekams. Privātajām izglītības iestādēm esot tiesības interešu izglītības programmas īstenot dažādos laikos, ņemot vērā bērnu un to vecāku vēlmes. Neesot tāda tiesiskā regulējuma, kas noteiktu to, vai mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas ir īstenojamas no rīta vai pēcpusdienā. Latvijai saistošās starptautiskās tiesības nozīmējot zināmus valsts pienākumus izglītības jomā, tomēr nediferencējot izglītības programmas un atstājot šā jautājuma izlemšanu nacionālajām valstīm pašām. Gan vispārējās izglītības programma, gan interešu izglītības programma ietilpstot kopējā izglītības sistēmā. Esot svarīgi tas, ka mazākumtautību izglītības saturs netiek pilnībā izslēgts no izglītības sistēmas. 4. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei, citstarp arī mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īpašā statusa dēļ. 4.1. Valsts pienākums esot nodrošināt valsts valodas apguves iespējas ikvienam iedzīvotājam. Kā norādīts Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, izglītības ieguves valodas reforma attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmām esot cieši saistīta ar pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu. Monitoringā "Kompetencēs balstīta mācību satura īstenošanas 2020./2021. mācību gada rezultāti, salīdzinot ar 2019./2020. mācību gada rezultātiem" esot secināts, ka izglītības iestādes, kuras īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, ir pietiekami sagatavojušas izglītojamos pamatizglītības apguvei. Tāpat arī pedagogi esot uzlabojuši savu valsts valodas prasmi. Secinājums, ka nav alternatīvu risinājumu, kas ļautu sasniegt kvalitatīvas izglītības mērķi, un tas var tikt sasniegts, tikai īstenojot mācības pilnībā valsts valodā, esot izdarīts, pamatojoties uz 2021. gada pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" un 2021. gada pētījumu "Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā: Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve". Šie pētījumi apliecinot, ka jaunākās paaudzes respondenti, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, savu latviešu valodas prasmi vērtē augstāk nekā vecākās paaudzes respondenti. Tas liecinot gan par valsts valodas kā sabiedrības kopīgās saziņas valodas lietojuma paplašināšanos, gan par valodas apguves un pilnveides integratīvās motivācijas palielināšanos, kā arī par nepieciešamību turpināt iesākto kursu uz latviešu valodas lietojuma paplašināšanu visās sociolingvistiskajās jomās. Eiropas Padomes rekomendācijās valodu apguvei un mācīšanai esot palielināta jēdziena "plurilingvisms" nozīme. Mācoties latviešu valodu, nostiprinoties vairāku valodu zināšanu pamats, uz kura varot tikt balstīta bērnu lingvistiskā attīstība un sekmēta viņu tālāka izglītošanās. Ja izdodas bērnam piedāvāt otrās vai jebkuras nākamās valodas apguvi līdz 10 gadu vecumam, tad esot iespējams attīstīt tādu valodas prasmi, kas līdzvērtīga dzimtās valodas prasmei. Tas, ka bērni savā pirmajā dzīves gadā nesaņem pietiekamu valodas devumu no vecākiem, apgrūtinot viņu tālāko valodas attīstību. Ņemot vērā krievu valodas lietotāju privileģēto stāvokli salīdzinājumā ar citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību stāvokli, esot uzskatāms, ka iespēja uzturēt dzimto valodu kā ģimenes valodu ir vecāku un ģimeņu atbildība. 4.2. Publiskās apspriešanas laikā tiesību aktu projektu publiskajā portālā par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" esot saņemti 4711 ieraksti gan no fiziskajām personām, gan nevalstiskajām organizācijām un politiskajām partijām. Viedokļu apkopojumā esot atspoguļoti visi priekšlikumi, grupējot vienuviet pilnībā vienādos un līdzīgos ierakstus. Izvērsts skaidrojums un pamatojums tam, kādēļ nav iespējams ņemt vērā ikvienā ierakstā formulēto priekšlikumu vai iebildumu, esot ietverts likumprojekta anotācijas saturiskajās sadaļās. 2022. gada maijā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" esot nodots izvērtēšanai un saskaņošanai valsts pārvaldes iestādēm, nodrošinot arī iesaistītajai sabiedrības daļai iespēju tiesību aktu projektu publiskajā portālā paust savu viedokli atzinuma formā. Visi valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sniegtie iebildumi un priekšlikumi esot iestrādāti un pieejami likumprojekta izziņā un izvērtēti pēc būtības. Citstarp esot sniegtas atbildes uz aicinājumu tiesiski nošķirt privātās izglītības iestādes. 4.3. Izglītības iestādēm esot sniegtas konsultācijas par izglītības programmu licencēšanu. Tāpat izglītības iestādēm esot sagatavots rīcības plāns "Kā sasniegt rezultātu un novērst riskus, īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā (2023-2025)", kā arī plāna projekts izglītības iestādes darbam, identificējot sasniedzamos rezultātus, iespējamos riskus, problēmu risināšanas veidus, metodisko atbalstu, mācību stratēģijas un labās prakses piemērus. Konsultatīvās padomes pārstāvji, kā arī citu izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi un atbalsta personāls esot aicināti būt par izglītības iestāžu komandu mentoriem. Tāpat esot īstenoti profesionālās pilnveides kursi par latviskas vides nodrošināšanu un latviešu valodas prasmju nostiprināšanu vismaz 4040 pedagogiem; sniegts atbalsts valsts valodas skolotājiem, ja klasē vairāk nekā 30 procentiem izglītojamo latviešu valoda nav dzimtā valoda, tai skaitā piesaistīti pedagoga palīgi speciālās izglītības programmās; veikta mācību līdzekļu nomaiņa; izstrādāts mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugs un īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa; izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē; nodrošināts pastiprināts monitorings, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī. 4.4. Valsts piedaloties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldības varot piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Tāpat privātajās izglītības iestādēs valsts finansējot valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu. Valsts un pašvaldības finansējot arī privāto izglītības iestāžu izglītojamo, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1. līdz 4. klasē, ēdināšanu. 4.5. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas ietvaros izglītojamie apgūšot valoddarbības prasmes, nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā, dejās, teātra, kino mākslā). Pedagogs, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu, intereses, spējas, pieredzi, plānošot sasniedzamos rezultātus, izmantojot arī individualizētu un diferencētu pieeju. Pedagogs sniedzot atgriezenisko saiti, uzsverot pozitīvo izglītojamā darbībā un iezīmējot tālākās izaugsmes iespējas valodas un etniskā mantojuma apguvē. 4.6. Papildu viedoklī Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka pētījums "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" atspoguļojot sabiedrībā notiekošos procesus. Pētījuma respondentu kopa esot aptaujātie no 18 līdz 74 gadiem, kuri reprezentējot Latvijas iedzīvotājus ar dažādās izglītības iestādēs iegūtu izglītību. Šis pētījums esot vērtējams kā reprezentatīvs, un tā rezultāti esot attiecināmi arī uz privātajās izglītības iestādēs izglītību ieguvušajiem. Valsts informācijas sistēmu dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā laika posmā no 2018./2019. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam ļaujot secināt, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamie valsts pārbaudes darbā latviešu valodā 9. klasē pārsvarā uzrāda zemāku mācību sniegumu nekā vidēji valstī. Izglītojamo valsts valodas prasmes kopš no 2018. gadā īstenotās izglītības ieguves valodas reformas neesot būtiski uzlabojušās, turpretī viņu dzimtās (krievu) valodas prasmes līmenis esot nemainīgi augsts. Arī 12. klašu audzēkņu centralizēto eksāmenu rezultāti mācību priekšmetos "Latviešu valoda" un "Matemātika" 2023./2024. mācību gadā bijuši zemāki nekā valstī vidējie rezultāti. Pēdējo triju gadu periodā mācību priekšmetu "Latviešu valoda un literatūra" un "Matemātika" vidējais rezultāts 9. klašu izglītojamiem 2020./2021. mācību gadā esot bijis 6 balles, bet 2022./2023. mācību gadā neesot pārsniedzis 6,5 balles. Ministrija esot sadarbojusies ar valodniecības un izglītības zinātņu profesorēm, kuras vadījušas seminārus, izstrādājušas metodiskus materiālus, apkopojušas mītus, kas saistīti ar monolingvismu, bilingvismu un multilingvismu. Zinātnieces, ņemot vērā ārvalstu pieredzi un pētījumu datus, esot norādījušas, ka bērni pirmsskolas izglītības vecumā var labi apgūt vairākas valodas. Svarīga esot ilglaicīga un noturīga saskarsme ar šīm valodām. Izglītības kvalitāti nodrošinot izglītības iestādes dibinātājs, sadarbojoties ar pašvaldību, citām iestādēm un organizācijām, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un ministriju. Pētījumā "Izglītības kvalitātes nodrošināšana un iekļaujoša vide" esot sniegts vērtējums par izglītības kvalitāti un vienotas skolas pieejas ieviešanu par laika posmu no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 29. februārim. Citstarp ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiekot izstrādāti izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas analītikas rīki. Esot plānots izstrādāt šādus rīkus 3. un 6. klases izglītojamiem, kā arī pirmsskolas vecumposmam. Viens no monitoringa sistēmas pamatprincipiem esot palīdzēt saprast, kāda veida atbalsts izglītojamiem nepieciešams. Pāreja uz mācībām latviešu valodā tiekot uzraudzīta, organizējot ministrijas ekspertu klātienes vizītes izglītības iestādēs. 2023./2024. mācību gada pirmajā semestrī esot sarīkotas klātienes tikšanās ar 26 izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem un administrāciju, kā arī vērotas 57 atklātās stundas latviešu valodā. Profesionālajās sarunās piedalījušies 308 pedagogi, metodiķi, skolu administrācijas pārstāvji, pašvaldību darbinieki. Sadarbībā ar pašvaldībām pirmajā semestrī esot organizētas vizītes 12 pirmsskolas izglītības iestādēs. 2023. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī Izglītības kvalitātes valsts dienests veicis 101 izglītības iestādes izvērtēšanu. Tāpat ministrija 2024. gada janvārī esot veikusi valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu aptauju par vienotas skolas pieejas īstenošanu. Pašvaldības veikušas pārejas uz mācībām latviešu valodā īstenošanas pašnovērtējumu un atzinušas, ka 54 procentos pašvaldību šāda pāreja norit labi, 38 procentos - diezgan labi, 8 procentos - apmierinoši. 2023./2024. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis plānveida apmeklējumus arī privātajās izglītības iestādēs, izvērtējot to darbību vienotas skolas pieejas ieviešanā. Konsultatīvās padomes mentoru grupa organizējot pedagogiem un izglītības iestādēm pieredzes apmaiņas seminārus un sniedzot individuālās konsultācijas. Tiešsaistes semināros padziļināti tiekot aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko līdzekļu nodrošinājumu un izmantošanu, individuālā atbalsta sniegšanu izglītojamiem un mācību metodēm, kas izmantojamas mācību procesa organizēšanā izglītojamiem ar atšķirīgām latviešu valodas prasmēm. Tāpat ministrijas ekspertu grupa apzinot pašvaldību un pedagogu vajadzības un plānojot turpmākos atbalsta pasākumus. Pedagogiem esot pieejami vairāki digitālie resursi: Mācību plānošanas e-vide MAPE, Tavaklase.lv, Aģentūras tīmekļvietnes valoda.lv, maciunmacies.valoda.lv, sazinastilts.lv, latviešu valodas vārdnīca epupa.valoda.lv, latviešu valodas rokasgrāmata valodasrokasgramata.lv, lietotne "Lociņš". 4.7. Ministrija norāda, ka piešķirtais papildu finansējums 2023. gada četriem mēnešiem pārejas uz vienotu skolu īstenošanai esot 3,8 miljoni eiro, no tiem 92 415 eiro piešķirti mācību līdzekļu iegādei interešu izglītības nodrošināšanai; 161 194 eiro mācību līdzekļu iegādei (nomaiņai); 138 092 eiro pedagogu darba samaksai speciālo izglītības programmu īstenošanai; 120 940 eiro pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumiem; 1 565 790 eiro papildu atbalsta sniegšanai izglītojamiem sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādēs vasaras un rudens brīvlaikos paredzētajām izglītojamo nometnēm, bet jaunajā mācību gadā - pedagogu palīgiem klasēs ar izteiktu lingvistisko daudzveidību un pedagogiem, kuri strādā lingvistiski neviendabīgā vidē; 1 694 039 eiro papildu atbalstam (pedagoga palīgs, logopēds, pagarinātās dienas grupas skolotājs) tiem izglītojamiem, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā, un speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes starpības segšanai; 57 836 eiro mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai. Piešķirtais papildu finansējums ļaujot nodrošināt papildu pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātās dienas grupās. Pedagogu palīgi sniedzot atbalstu, lai paplašinātu latvisku vidi grupā, izglītības iestādē un ārpusklases pasākumos. Viņi palīdzot bērniem pārvarēt sociālemocionālās grūtības, veidojot savstarpējas uzticības attiecības un veicinot valodas un kultūras apguvi pozitīvā vidē. Pagarinātās dienas grupas nodrošinot individuālu pieeju izglītojamiem ārpus mācību stundām, sniedzot atbalstu mācību satura apguvei un īpaši palīdzot gadījumos, kad vecāku iespējas sniegt atbalstu bērniem mācībās nepietiekamo valodas prasmju dēļ ir ierobežotas. Papildu finansējumu esot plānots piešķirt līdz 2026. gada 31. augustam. Turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu ministrija esot iekļāvusi budžeta prioritārajos pasākumos, īpašu uzmanību pievēršot vienotas skolas pieejas ieviešanai un mazākumtautību izglītojamo latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai. Problēmas ar mācību procesa īstenošanu latviešu valodā esot konstatējamas atsevišķās izglītības iestādēs, kur attieksme pret pāreju uz izglītību valsts valodā ir formāla un netiek veltīta pietiekama uzmanība tam, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus. Būtiska nozīme veiksmīgā valsts valodas ieviešanā mācību procesā esot arī izglītības iestādes sadarbībai ar vecākiem. Ministrija esot veikusi vairākas aptaujas par pāreju uz mācībām valsts valodā, kurās viedokli sniegušas arī privātās izglītības iestādes. Citstarp izglītības iestādēm esot vaicāts, vai tās plāno organizēt izglītojamo nometnes latviešu valodas apguvei, un vairākas privātās izglītības iestādes to plānojušas darīt 2024. gada vasarā. Tāpat iestādēm vaicāts, vai tiek plānotas skolēnu aktivitātes starpbrīžos, veicinot saziņu latviešu valodā; vai izglītības iestādes pedagogiem ir nepieciešami latviešu valodas prasmes pilnveides kursi; vai izglītības iestāde plāno pedagogu pašpalīdzības stratēģijas. Atbildi sniegušās privātās izglītības iestādes, kuras iepriekš īstenojušas mazākumtautību izglītības programmas, savu gatavību pārejai uz mācībām latviešu valodā esot novērtējušas kā ļoti labu un labu. 4.8. Pēc mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas uzsākšanas ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēšot faktisko pieprasījumu pēc šādām programmām. Augsta pieprasījuma gadījumā jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu tikšot virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā kārtējā gada un vidējā termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Arī līdz šim interešu kultūrizglītības jomā tradicionāli esot darbojušās bērnu un jauniešu mazākumtautību folkloras kopas, mazākumtautību izglītojamo teātri, kā arī vokālie un instrumentālie kolektīvi, deju kolektīvi, mākslas pulciņi, kuros tiek izzinātas un koptas mazākumtautību tradīcijas. Kultūrizglītības jomā darbojoties dažādu etnisko mērķgrupu pārstāvji: krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, igauņi, ebreji, romi. Līdz 2022. gada 31. augustam mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas īstenojušas 16 privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Viena no šīm iestādēm - pirmsskolas izglītības iestāde "GALAKTIKA" - kopš 2023. gada 1. septembra īstenojot pirmsskolas mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu. 2024. gada 28. maijā Valsts izglītības informācijas sistēmā esot reģistrētas 14 privātās izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, pamatojoties uz Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punktu. Tomēr neviena no tām 1., 4. un 7. klasē neīstenojot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu. 4.9. Latvijā pirmsskolas izglītības pakāpē mācību darbs tiekot iedalīts divos posmos. Pirmais posms esot pirmsskolas izglītība bērna agrīnā vecumā no pusotra gada līdz pieciem gadiem. Pirmsskolas izglītība šajā posmā neesot obligāta. Otrais posms esot obligātā pirmsskolas izglītība bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem. Pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada līdz pieciem gadiem primāra esot tieši vecāku loma. Pirmsskolas izglītības posms no pusotra gada līdz piecu gadu vecumam neesot skatāms atrauti no vispārējās izglītības sistēmas. Tas iekļaujoties šajā sistēmā un esot tās neatņemama sastāvdaļa. Bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītība esot obligāta. Tās mērķis esot bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Pirmsskolas izglītība esot īstenojama atbilstoši Pirmsskolas izglītības vadlīniju pielikumos sniegtajiem pirmsskolas izglītības programmu paraugiem. Valsts izglītības satura centra informācijas sistēmā pieejamā "Pirmsskolas mācību programma" esot tikai atbalsta materiāls ieteikuma formā, nevis obligāti izpildāma prasība vai noteikumi, kas pedagogam būtu jāņem vērā, veidojot pirmsskolas izglītības programmu. Atbilstoši Pirmsskolas izglītības vadlīniju 11. punktam pirmsskolas izglītības satura īstenošanas princips esot vienots audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās balstītus ieradumus. Galvenā mācību organizācijas forma esot rotaļnodarbība, kas tiek īstenota visas dienas garumā telpās un ārā, ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga mērķtiecīgi organizētu netieši vadītu mācīšanās rotaļnodarbību, nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna darbošanos atbilstoši individuālajām spējām. Bērns mācoties arī ēdienreizēs un individuālās higiēnas procedūrās. Pārtraukums bērna mācīšanās procesā esot tikai atpūtas laikā pēc pusdienām, kad bērns aizmieg. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar vecākiem nosakot laika grafiku dažādu interešu izglītības programmu, tostarp mazākumtautību interešu izglītības programmas, īstenošanai. Interešu izglītības apguvi varot uzsākt pusotru gadu vecs izglītojamais. Tomēr prakse liecinot, ka vairumā gadījumu interešu izglītības apguvi bērni uzsāk no triju gadu vecuma, kad notiek pāreja no priekšmetiski manipulējošās bērnu darbības, kas vērsta uz priekšmetu, telpas un formas izzināšanu, uz sižetiskās lomu rotaļas darbību, ar kuras palīdzību bērns izzina apkārtējo pasauli. Pedagogs, kas izstrādā mazākumtautību interešu izglītības programmu, varot to saskaņot ar pirmsskolas izglītības programmā apgūstamo tematiku, tādējādi nodrošinot abu programmu saturisko mijiedarbību. 4.10. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka pirmsskolas izglītojamiem pārejai uz izglītību valsts valodā esot sagatavoti dažādi materiāli, piemēram, bilžu grāmatas un bilžu vārdnīcas, spēļu komplekti, esot sagatavoti arī materiāli pedagogiem. Aģentūra turpinot mācību komplektu izstrādes darbu. Iespēja apgūt mazākumtautību interešu izglītības programmu būšot arī tiem bērniem, kuri iepriekš nav mācījušies mazākumtautību izglītības programmā. Izglītības iestādes, uz kurām attiecināmi starpvaldību līgumi, mācību plānu īstenojot atbilstoši valstī noteiktajam izglītības standartam. Papildus šīs izglītības iestādes varot izstrādāt un Izglītības kvalitātes valsts dienestā licencēt savu autorprogrammu, kurā ietverta, piemēram, ivrita apmācība. Tas, ka valsts dod šiem mazākumtautību bērniem iespēju apgūt savu valodu, neliecinot par nevienlīdzību, jo valsts mērķis esot iekļauties Eiropas Savienības izglītības telpā. Dažas mazākumtautību izglītības iestādes ļoti veiksmīgi pašas pēc savas iniciatīvas mācību procesu jau ilgstoši īstenojot tikai valsts valodā. Tāpat mazākumtautību pārstāvji varot dibināt izglītības iestādes, kurās netiek īstenota valsts noteiktā izglītības programma, piemēram, svētdienas skolas vai cita veida izglītības iestādes. Ņemot vērā vēsturiskos apstākļus un ģeopolitisko situāciju, esot secināms, ka krievu valodai nav vietas valsts noteiktajā izglītības standartā. Turklāt privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs vidējais rezultāts šā gada valsts pārbaudes darbā latviešu valodā esot bijis 43,8 procenti, bet visās pārējās mazākumtautību skolās kopā - 45,5 procenti, savukārt skolās, kas mācību procesu īsteno latviešu valodā, - 62,1 procents un visās kopā vidējais rezultāts - 58,1 procents. Bilingvāls darbs nebūtu uzskatāms par mācību procesa īstenošanu valsts valodā. Izglītojamā nomierināšanai pedagogs esot apmācīts izmantot dažādas pedagoģiskās metodes, kas neprasa izmantot kādu konkrētu valodu. Agrīna vecuma bērnam saziņā ļoti būtiski esot žesti, mīmika un fiziskas klātbūtnes sniegtā drošības sajūta. Logopēda pakalpojumi bērniem tiekot sniegti valsts valodā. Dzimtās valodas izmantošana būtu pieļaujama kritiskās situācijās un situācijās, kad tiek apdraudēta izglītojamā dzīvība. Pirmsskolas vecuma izglītojamiem ikdienā neesot liegts savstarpēji komunicēt dzimtajā valodā, tomēr pedagogam neesot pienākuma zināt mazākumtautības valodu. Pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktais obligātais saturs attiecoties uz ikvienu bērnu, kas atrodas pirmsskolas izglītības iestādē, tātad arī uz bērniem jau no pusotra gada vecuma. Katram bērnam esot jāapgūst savam vecumposmam atbilstošās iemaņas katrā no septiņām mācību jomām. Pedagogs katra gada beigās izvērtējot bērna sasniegumus un sniedzot vecākam atgriezenisko saiti par to, ko bērns ir apguvis. Mazākumtautību interešu izglītības nodarbības tiekot ietvertas izglītības iestādes pamatizglītības programmas īstenošanai noteiktajā laikā. Pirmsskolas izglītības vadlīnijas nenosakot konkrētu laiku, kādā pirmsskolas izglītības iestādei būtu jāīsteno obligātais saturs vai mazākumtautību interešu izglītības programma. Pirmsskolas izglītības iestāde, īpaši privātā izglītības iestāde, par sava darba grafiku vienojoties ar izglītojamo vecākiem. Pirmsskolas izglītības iestādēs interešu izglītības programma papildinot obligāto saturu un veidojot plūstošu pāreju no apgūstamās pamatprogrammas. Izglītības pamatprogrammas apguve rotaļnodarbības veidā esot īstenojama visas dienas garumā, bet mazākumtautību interešu izglītības programma - daudz mazākā daļā nekā programma valsts valodā. Citiem izglītojamiem paralēli varot tikt organizēta kāda cita fakultatīva nodarbība. Mazākumtautību interešu izglītības programma netiekot vērtēta un iekļauta pirmsskolas programmas izpildes vērtējumā, tomēr šīs programmas īstenotājam vajagot sniegt atgriezenisko saiti izglītojamā vecākiem. Neesot informācijas par to, kāpēc privātās izglītības iestādes izvēlas neīstenot mazākumtautību interešu izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija esot sniegusi plašu informāciju par šādu programmu finansēšanas iespējām. Savukārt izglītības iestāžu vadītāju un dibinātāju pienākums esot par šo iespēju informēt izglītojamo vecākus. 5. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, tostarp par Latvijas īpašajiem vēsturiskajiem apstākļiem, kam esot izšķiroša nozīme apstrīdēto normu pieņemšanā, un par valsts valodas lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Prasība izglītības ieguves procesā lietot valsts valodu nodrošinot valsts valodas aizsardzību, sekmējot valsts valodas attīstību, veicinot sabiedrības integrāciju uz vienas, vienotas valsts valodas pamata un mazinot sabiedrības šķelšanos valodas dēļ. Vispārējās izglītības standarti esot attiecināmi arī uz privātajām izglītības iestādē …