📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2012. gada 10. aprīļa noteikumus Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.182
Rīgā 2007.gada 20.martā (prot. Nr.19 4.§)
Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma 22.pantu un 43.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 6.punktā un otrās daļas 1.punktā minētās personas (turpmāk - ierosinātājs) iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;
1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;
1.3. noteikšanas darba uzdevuma saturu, sagatavošanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;
1.4. nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību;
1.5. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtību;
1.6. nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību;
1.7. termiņu, kurā jāveic kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās uzmērīšanas dokumenti jāiesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - kadastra informācijas sistēma).
2
2. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosinātājs ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ierosinātājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu par konkrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļas noteikšanu. Iesniegumam pievieno šajos noteikumos noteiktos dokumentus. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda dokumenta oriģinālu vai dokumenta kopijai jābūt apliecinātai.
3
3. Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, pārbaudot informāciju:
3.1. kadastra informācijas sistēmā;
3.2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;
3.3. Valsts zemes dienesta rīcībā esošajā vietējās pašvaldības iesniegtajā teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā;
3.4. ierosinātāja iesniegtajos dokumentos.
4
4. Uzsākot nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesu, ievēro šādus nosacījumus:
4.1. pie dzīvokļa īpašumiem piederošo kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas un zemes daļu nesadala reālās daļās;
4.2. sadalot kopīpašumā esošus nekustamā īpašuma objektus, katrs jaunais nekustamā īpašuma objekts līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir kopīpašums, kas pieder visiem kopīpašniekiem tādās pašās domājamās daļās kā sadalāmais nekustamā īpašuma objekts;
4.3. ja uz kopīpašumā esošas zemes vienības atrodas zemes īpašniekiem piederoša kopīpašumā esoša būve un ja kopīpašnieki vienojas par tādu kopīpašuma reālās sadales veidu, kas saistīts arī ar būves sadali, šādu kopīpašumu reāli sadala tā, lai zemes sadales līnija sakristu ar būves sadales līniju, ko zemes virsmas līmenī veido pirmā stāva sadales vertikālā plakne, un katra atdalītā būve pilnībā atrastos atdalītās zemes vienības robežās;
4.4. apvieno:
4.4.1. tikai viena veida nekustamā īpašuma objektus - zemes vienību ar zemes vienību, būvi ar būvi, telpu grupu ar telpu grupu;
4.4.2. blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot vienu nekustamā īpašuma objektu;
4.4.3. vairākiem īpašniekiem piederošus blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu;
4.5. nekustamā īpašuma objektus apvieno, ja zemes vienībām ir kopīgs vismaz viens robežu posms, būvēm ir kopīga vismaz viena ārējā plakne (siena), telpu grupas atrodas vienā būvē un telpu grupu norobežojošās plaknes (sienas vai pārsegumi) savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē;
4.6. (svītrots ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216);
4.7. nekustamā īpašuma objekta noteikšana atbilst vietējās pašvaldības apstiprinātajiem apbūves noteikumiem.
5
5. Ja nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir pretrunā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, šajos noteikumos vai būvniecības, reģionālās un telpiskās plānošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir konstatēta pretrunīga informācija, Valsts zemes dienests pieņem ierosinātāja iesniegumu un Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos sagatavo lēmumu par atteikumu pieņemt pasūtījumu. Lēmumu par atteikumu ierosinātājs ir tiesīgs apstrīdēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā.
6
(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)
2. Valsts zemes dienestā iesniedzamie dokumenti
6. Pēc kadastrālās uzmērīšanas vai ierosinot datu aktualizāciju (ja netiek veikta kadastrālā uzmērīšana), ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz:
6.1. vietējās pašvaldības lēmumu par:
6.1.1. adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu, ja zemes vienība ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;
6.1.2. nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu;
6.2. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to nav iesniegusi zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (turpmāk - mērnieks).
7
7. Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas būves, jaunbūves vai telpu grupas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā:
7.1. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu:
7.1.1. vienu no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves (telpu grupas) tiesisku iegūšanu;
7.1.2. ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts – zemes nomas līgumu, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem, un kurā ir paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;
7.2. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju (ierosinātājs apliecina dokumenta kopijas atbilstību oriģinālam ar uzrakstu “Kopija pareiza” un parakstu, norāda parakstīšanas datumu un paraksta atšifrējumu (juridiska persona papildus lieto zīmogu)):
7.2.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:
7.2.1.1. ģenerālplānu;
7.2.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);
7.2.1.3. stāvu plānus ar pievienotām telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijām;
7.2.1.4. būvju garengriezuma un šķērsgriezuma plānus, ja tādi ir;
7.2.1.5. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190);
7.2.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;
7.2.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju, – inženierbūvei;
7.2.4. citu dokumentu, kas satur norādes par būves, telpu grupas un telpas apjoma rādītājiem un lietošanas veidiem;
7.2.5. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izgatavotu zemes vienības robežu plānu vai situācijas plānu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, – inženierbūvei, ja tai nav projekta dokumentācijas vai tā nav saglabājusies;
7.3. iesniedz inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums) – inženierbūvei, ja ierosināta datu reģistrācija vai aktualizācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.
8
(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)
8. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)
9
8.1 Ja būve vai telpu grupa ir adresācijas objekts un adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā, papildus šo noteikumu 7.punktā minētajiem dokumentiem ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz pašvaldības lēmuma par adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu oriģinālu vai tā atvasinājumu.
10
(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
8.2 Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kas pārsniedz A3 lapas formātu, ierosinātājs var iesniegt elektroniskā formā datu nesējā DGN datņu formātā vai skenētā veidā PDF datņu formātā.
11
(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
9. Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlotas zemes vienības daļas robežas un norādīta iznomājamās zemes vienības daļas platība. Atsevišķo zemes vienības daļu platību summa nedrīkst pārsniegt zemes vienības platību. Zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma.
12
10. Lai uzsāktu noteikšanas procesu nekustamā īpašuma objektam, kas nodrošina vairāku īpašumu apsaimniekošanu vai kuru kopīgi izmanto vairāki tā īpašnieki uz kopīpašuma tiesības pamata, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku notariāli apliecinātu savstarpēju vienošanos, kurā ir skaitliski norādīts katra īpašnieka domājamās daļas apmērs. Domājamo daļu apmēra noteikšanai īpašnieki izmanto zemesgrāmatā reģistrētos datus vai kadastrālās uzmērīšanas datus.
13
11. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma objekta nodalīto reālo daļu nosaka par jaunu nekustamā īpašuma objektu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz kopīpašnieku vienošanos apliecinošu dokumentu vai tiesas nolēmumu par kopīpašuma reālu sadali, kura atbilst teritorijas plānošanas, būvniecību un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam.
14
12. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no zemes vienības atdalītu daļu, to nenosakot par jaunu zemes vienību, pievieno blakus esošai zemes vienībai, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku noslēgtu darījuma līgumu, kurā norādītā atdalītās daļas platība atbilst teritorijas plānošanas un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam.
15
3. Noteikšanas darba uzdevuma saturs, sagatavošanas un izsniegšanas kārtība un termiņi
13. Lai informētu par noteikšanas procesā obligāti veicamajām un ieteicamajām darbībām, Valsts zemes dienests sagatavo un vienas darbdienas laikā izsniedz ierosinātājam noteikšanas darba uzdevumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
16
14. Noteikšanas darba uzdevumu pēc ierosinātāja pieprasījuma sagatavo, ja nepieciešams:
14.1. sadalīt vai apvienot nekustamā īpašuma objektus;
14.2. reģistrēt jaunu nekustamā īpašuma objektu;
14.3. konstatēt būves neesības faktu;
14.4. pievienot blakus esošai zemes vienībai no zemes vienības atdalītu daļu;
14.5. sadalīt kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu reālās daļās;
14.6. noteikt nomas vajadzībām zemes vienības daļu;
14.7. grozīt dzīvokļa īpašumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dzīvokļa īpašumos esošās kopīpašuma domājamās daļas;
14.8. aktualizēt kadastra datus par nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu.
17
15. Noteikšanas darba uzdevumu sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz ierosinātājam (kopīpašuma tiesību gadījumā noteikšanas darba uzdevumu sagatavo izsniegšanai katram ierosinātājam), bet otru eksemplāru glabā Valsts zemes dienestā.
18
16. Ja nosaka zemes vienību vai būvi, noteikšanas darba uzdevumā ierosinātājam norāda šādas ieteicamās darbības:
16.1. ceļa servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu piekļūšanas iespējas;
16.2. ūdensvada servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas izmantošanas iespējas;
16.3. servitūta virszemes vai pazemes komunikāciju (piemēram, elektroapgādes, gāzes apgādes) būvniecību un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu.
19
17. Noteikšanas darba uzdevumā norādītās ieteicamās darbības veic normatīvajos aktos (Civillikumā) noteiktajā kārtībā uz savstarpējās vienošanās pamata starp kadastra subjektu un citām personām vai uz tiesas nolēmuma pamata.
20
4. Zemes kadastrālā uzmērīšana
4.1. Vispārīgie jautājumi
18. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības ir šādas:
18.1. uzmērīšanas pamattīkla un (vai) sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana;
18.2. nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana;
18.3. zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana;
18.4. iepriekš noteikto robežu apsekošana un (vai) atjaunošana apvidū;
18.5. detālplānojuma un (vai) zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū;
18.6. robežu saskaņošana;
18.7. robežu nostiprināšana;
18.8. robežu uzmērīšana apvidū;
18.9. apvidus objektu uzmērīšana;
18.10. transformētās meža zemes robežu uzmērīšana;
18.11. (svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986);
18.12. zemes vienības daļas uzmērīšana;
18.13. zemes uzmērīšana būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;
18.14. platību aprēķināšana;
18.15. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sakārtošana.
21
19. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks izmanto vietējās pašvaldības apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, vai informāciju no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta par uzmērāmo zemes vienību (papīra un digitālā formā), kā arī ievēro šajos noteikumos noteikto zemes kadastrālās uzmērīšanas un raksturojošo datu grozīšanas kārtību un nodrošina zemes vienības vai zemes vienības daļas raksturojošo datu iegūšanu, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību.
22
20. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic mērnieks, lai apvidū iegūtu datus par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežām, virszemes un (vai) apakšzemes apvidus objektiem uzmērīšanas dienā un sastādītu kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (2.pielikums). Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos tehniskos datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā divu gadu laikā pēc tam, kad no kadastra informācijas sistēmas saņemta informācija par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām. Pēc minētā termiņa iegūtie dati kadastra informācijas sistēmā netiek reģistrēti.
23
21. Ja zemes vienības robežas iepriekš noteiktas, izmantojot grafiskās metodes, un nepieciešams sadalīt zemes vienību, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atdalāmajai daļai, bet paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja nepieciešams sadalīt zemes vienību, kas atrodas pilsētas, ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic arī paliekošajai daļai. Apvienojot zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar vienādu precizitāti, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja apvieno zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar atšķirīgu precizitāti (veikta to instrumentāla uzmērīšana, un robežas noteiktas, izmantojot grafiskās metodes), jaunajai (apvienotajai) zemes vienībai veic zemes kadastrālo uzmērīšanu.
24
22. Šo noteikumu 21.punktā minētajos gadījumos atdalītajai vai apvienotajai zemes vienībai un paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Paliekošajai daļai informāciju atbilstoši jaunajām zemes vienības robežām pārnes no iepriekš izgatavotajiem attiecīgajiem plāniem, izmantojot grafiskās metodes.
25
23. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtos raksturojošos datus var izmantot dažādu tematisko plānu, shēmu un citu informatīvu grafisko materiālu izgatavošanai.
26
24. Ja robežposmi starp blakus esošajām zemes vienībām ir kopēji, zemes kadastrālajā uzmērīšanā saglabā uz robežlīnijas esošo iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas un punktu numurus. Ja blakus esošā zemes vienība instrumentāli uzmērīta citā koordinātu sistēmā, iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas vispirms pārrēķina Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 (turpmāk - LKS-92 koordinātu sistēma).
27
25. Zemes vienības platību, kas aprēķināta, izmantojot grafiskās metodes, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un kadastra informācijas sistēmā aktualizē atbilstoši zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai.
28
26. Zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultāts ir:
26.1. apvidū noteiktas, nostiprinātas un koordinētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežzīmes;
26.2. sastādīta un Valsts zemes dienesta arhīvā iesniegta zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta;
26.3. ierosinātājam izsniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskie materiāli (plāni) un citi nepieciešamie dokumenti (akti).
29
27. Ja var nodrošināt pārskatāmu plāna elementu attēlošanu un ierosinātājs rakstiski to ir pieprasījis, tad zemes robežu plānu var apvienot ar situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Titullapā izdara uzrakstu "Zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns".
30
28. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem izvēlas tādus ģeodēziskos vai mērniecības instrumentus, kas nodrošina šajos noteikumos minētās mērījumu vai novērojumu precizitātes prasības.
31
29. Mērnieks ne retāk kā reizi gadā nodrošina šo noteikumu 28.punktā minēto zemes kadastrālās uzmērīšanas instrumentu (kopā ar palīgierīcēm) pārbaudi un, ja nepieciešams, kalibrēšanu. Globālās pozicionēšanas instrumentus kalibrē un verificē ražotāja noteiktajos termiņos.
32
4.2. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte
30. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām.
33
31. Precizitātes prasības attiecina uz:
31.1. mērījumiem;
31.2. novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi;
31.3. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu;
31.4. robežpunktu koordinātām.
34
32. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no ierīkojamo punktu un zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības:
32.1. pilsētā - 1.precizitātes kategorija;
32.2. ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā - 2.precizitātes kategorija;
32.3. lauku apvidū - 3.precizitātes kategorija.
35
33. Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteiktības rādītāji (precizitātes prasības mērījumiem un novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi, uzmērīšanas tīklu izveidošanai un izlīdzināšanai, robežpunktu, tajā skaitā dabīgo robežu pagriezienu punktu, kā arī uz esošas robežlīnijas papildu robežpunkta ierīkošanai) norādīti šo noteikumu 3.pielikumā.
36
34. Noteikšanas precizitāti aprēķina attiecībā pret tiem punktiem, no kuriem veikta punkta koordinēšana:
34.1. uzmērīšanas pamattīkla punktiem - attiecībā pret valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;
34.2. sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas pamattīkla vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;
34.3. robežpunktiem un dabīgo robežu pagrieziena punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem.
37
35. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst novērojumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību vidējās kvadrātiskās novirzes.
38
4.3. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamais uzmērīšanas tīkls
4.3.1. Uzmērīšanas tīklu veidi
36. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot kādu no šādiem tīkliem:
36.1. valsts ģeodēzisko tīklu;
36.2. uzmērīšanas pamattīklu;
36.3. sabiezinošo uzmērīšanas tīklu.
39
37. Uzmērīšanas pamattīklu un (vai) sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko, ja valsts horizontālā ģeodēziskā tīkla punktu blīvums nenodrošina zemes kadastrālās uzmērīšanas prasību izpildi.
40
4.3.2. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu izmantošana
38. Lai iegūtu zemes kadastrālajai uzmērīšanai vai uzmērīšanas tīkla ierīkošanai nepieciešamo informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, mērnieks izmanto vienu no šādiem informācijas avotiem:
38.1. vienoto ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu;
38.2. Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu koordinātu katalogus;
38.3. noteiktā kārtībā pieņemtos un apstiprinātos ģeodēziskā tīkla izveidošanas tehniskos pārskatus.
41
39. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto valsts ģeodēziskos punktus, kas veido:
39.1. valsts ģeodēzisko pamattīklu;
39.2. valsts ģeodēzisko aizpildošo tīklu;
39.3. valsts ģeodēzisko sabiezinošo tīklu;
39.4. poligonometrijas tīklu;
39.5. triangulācijas tīklu.
42
40. Ja mērnieks izmantojis šo noteikumu 38.2. vai 38.3.apakšpunktā minēto informāciju, viņš sagatavo un pievieno uzmērīšanas pamattīkla lietai vai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai valsts ģeodēzisko punktu datu izrakstu.
43
4.3.3. Uzmērīšanas pamattīkla ierīkošana
41. Lai nodrošinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks ierīko uzmērīšanas pamattīklu.
44
42. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko vienas vai vairāku zemes vienību kadastrālajai uzmērīšanai kā:
42.1. atsevišķus instrumentālus gājienus vai instrumentālu gājienu sistēmas ar mezglu punktiem vai bez tiem;
42.2. vienotu leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu;
42.3. globālās pozicionēšanas tīklu.
45
43. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko, lai tā punktu blīvums nodrošinātu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu.
46
44. Uzmērīšanas pamattīklu veido un uzmēra no vismaz trim horizontālā valsts ģeodēziskā tīkla punktiem.
47
45. Uzmērīšanas pamattīkla punktus nostiprina apvidū ar pastāvīgām ģeodēziskajām zīmēm.
48
46. Visiem uzmērīšanas pamattīkla punktiem, kā arī robežpunktiem ierīkošanas laikā sastāda piesaistes abrisus (4.pielikums). Piesaistes abrisā attēlo ģeodēziskās zīmes materiālu un formu.
49
47. Uzmērīšanas pamattīkla mērījumus un (vai) novērojumus izlīdzina, izmantojot metodes un licencētas datorprogrammas, kas ļauj aprēķināt nosakāmo punktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes (3.pielikuma 1. un 2.tabula).
50
48. Uzmērīšanas pamattīkls ir izveidots, ja apvidū ir ierīkotas un koordinētas ģeodēziskās zīmes un ir sakārtota uzmērīšanas pamattīkla lieta. Uzmērīšanas pamattīkla lietā iekļauj šo noteikumu 5.pielikumā noteikto obligāto informāciju.
51
49. Uzmērīšanas pamattīkla izveidošanas dokumentus iešuj zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā.
52
4.3.4. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana
50. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls nepieciešams zemes vienības, zemes vienības daļas robežpunktu un apvidus situācijas objektu uzmērīšanā.
53
51. Mērnieks sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko:
51.1. pamatojoties uz uzmērīšanas pamattīklu un (vai) valsts ģeodēzisko tīklu;
51.2. vienlaikus ar zemes kadastrālo uzmērīšanu vai atsevišķi.
54
52. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls sastāv no atsevišķiem instrumentāliem gājieniem vai instrumentālu gājienu sistēmām vai arī to veido kā leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu.
55
53. Instrumentālu gājienu ierīko, pievienojoties (veicot līniju mērīšanu) vismaz diviem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Vismaz vienā no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem obligāti jāmēra pieslēgleņķis uz valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Ja pieslēgleņķus izmērīt nav iespējams, pievienojas, veicot līniju mērīšanu vismaz trijiem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem.
56
54. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla gājienu punktus apvidū nostiprina tādā veidā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai.
57
55. Ierīkojot sabiezinošo uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra ar pilnu paņēmienu.
58
56. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla novērojumus izlīdzina, izmantojot licencētas datorprogrammas, kas sniedz noteiktības novērtējumu. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc tīkla punktu koordinātu vidējām kvadrātiskajām novirzēm. Novirzēm jāatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1. un 3.tabulā noteiktajām prasībām.
59
57. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti.
60
58. Karātnes gājiena garums nedrīkst pārsniegt 200 metrus, un karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nedrīkst būt mazāks par 50 metriem. Vietās, kur šo prasību nav iespējams izpildīt, minētos attālumus var samazināt, lai karātnes gājiena garums pret karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garumu veidotu attiecību 4:1, bet karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nebūtu mazāks par 10 metriem. Ja karātnes gājiens ir īsāks par 70 metriem, atļauts ierīkot tikai vienu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktu.
61
59. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū ierīkotie un koordinētie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un sabiezinošā uzmērīšanas tīkla shēma. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana vienlaikus veikta vairākām zemes vienībām vai to daļām, sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ģeodēziskos datus un shēmu pievieno katrai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.
62
4.4. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana
60. Mērnieks informāciju par uzmērāmo objektu pieprasa un saņem no:
60.1. ierosinātāja;
60.2. Valsts zemes dienesta;
60.3. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras;
60.4. vietējās pašvaldības.
63
61. Ierosinātājs mērniekam iesniedz šādu dokumentu oriģinālus vai to atvasinājumus:
61.1. līgumu vai tiesas nolēmumu kopā ar grafiskajiem pielikumiem, uz kuru pamata noteikts (nodibināts) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, ja tas nav iekļauts detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā;
61.2. vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai lēmumu par adreses anulēšanu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;
61.3. meža inventarizācijas dokumentus;
61.4. meliorācijas pasi;
61.5. citus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas nepieciešami zemes kadastrālajai uzmērīšanai.
64
62. Valsts zemes dienests mērniekam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām, kā arī veikt nepieciešamos izrakstus. Valsts zemes dienests pēc mērnieka pieprasījuma sagatavo dokumentu kopijas un izsniedz:
62.1. kadastra informācijas sistēmas informāciju par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām, to adresēm, kā arī pierobežniekiem;
62.2. informāciju par administratīvo teritoriju robežām;
62.3. topogrāfiskos datus mērogā 1:1000, 1:500 un 1:250 un iepriekš veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas datus vektordatu formātā, ja tādi ir;
62.4. no arhīvā glabātajām lietām zemes robežu noteikšanas aktu, zemes robežu plānu, abrisu un zemes robežu atjaunošanas aktu kopijas par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām.
65
63. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz valsts ģeodēziskā tīkla punktu koordinātu izrakstu ar punktu piesaistes abrisiem. Ja īpašuma robežas jānosaka vai jāuzmēra pa normālo ūdensstāvokļa līniju, izsniedz valsts ģeodēziskā vertikālā atbalsta tīkla punktu informāciju.
66
64. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz par maksu vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā šādus dokumentus (papīra vai digitālā veidā):
64.1. apstiprinātos topogrāfiskās uzmērīšanas materiālus, kas sastādīti detālplānojuma izstrādāšanai;
64.2. spēkā esošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu.
67
65. Mērnieks izvērtē saņemtos dokumentus. Ja mērnieks konstatē, ka tos nevar izmantot zemes kadastrālajā uzmērīšanā vai robežu atjaunošanā, viņš sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) un norāda darba pārtraukšanas iemeslus. Darba pārtraukšanas aktu sastāda divos eksemplāros, izņemot šo noteikumu 65.1 punktā noteiktos gadījumus, kad darba pārtraukšanas aktu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā mērnieks, otru nosūta ierosinātājam.
68
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)
65.1 Mērnieks darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) sastāda trijos eksemplāros un 10 dienu laikā pēc tā sastādīšanas vienu eksemplāru kopā ar pieteikumu iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijā, ja pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu nav iespējams uzsākt šādu iemeslu dēļ:
65.1 1. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums neatbilst tās zemes vienības zemes robežu plānam, kura robežojas ar uzmērāmo zemes vienību;
65.1 2. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtajam lēmumam par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā nav grafiskā pielikuma vai ir vairāki atšķirīgi grafiskie pielikumi.
69
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)
66. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654)
70
4.5. Zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana
67. Ne vēlāk kā 10 kalendāra dienas iepriekš uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uzaicina ierosinātāju un pierobežniekus (arī tos pierobežniekus, kuru īpašumi atrodas robežojošajā administratīvajā teritorijā). Uzaicinot personīgi, ierosinātājam un pierobežniekam izsniedz pavēsti, kas noformēta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam. Ierosinātājs un pierobežnieks pavēstes saņemšanu apliecina, parakstot pavēstes pasakni.
71
68. Ja ierosinātājs ir viens no kopīpašniekiem, uz robežu noteikšanu uzaicina visus kopīpašniekus.
72
69. Pierobežniekus, kuru īpašumiem robežas jau ir noteiktas zemes robežu noteikšanas aktā, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja:
69.1. uz kopējiem robežposmiem netiek ierīkotas jaunas robežzīmes;
69.2. ir veikta zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana.
73
70. Zemes robežu stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja:
70.1. robežzīmes nav pārvietotas vai iznīcinātas un to izvietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam;
70.2. robežzīmju nostiprinājuma veids atbilst aprakstam zemes robežu noteikšanas aktā;
70.3. pa aizaugušām vietām ir izveidotas un uzturētas līdz vienam metram platas robežstigas uz katru pusi no robežlīnijas, kas nodrošina redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem.
74
71. Uzsākot robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas darbus apvidū, uzaicinātās personas vai to pilnvarotās personas mērniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
75
72. Uzaicināto personu pilnvarotās personas papildus šo noteikumu 71.punktā minētajam dokumentam uzrāda:
72.1. fiziskā persona - notariāli apstiprinātu pilnvaru (iesniedz tās kopiju);
72.2. juridiskā persona - pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu (iesniedz tā kopiju).
76
73. Par neierašanos ierosinātājs brīdina mērnieku vismaz četras darbdienas iepriekš vai arī lūdz pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku. Ja mērnieks ir saņēmis ierosinātāja rakstisku atteikumu ierasties uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības neveic.
77
74. Ja uz zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas pierobežnieks vai pierobežnieki vai uz kopīpašumā esošas zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas uzaicinātais kopīpašnieks vai kopīpašnieki (izņemot ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic bez to klātbūtnes.
78
75. Ja ir saņemts ierosinātāja vai vismaz viena kopīpašnieka (kopīpašuma gadījumā) rakstisks lūgums pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku, mērnieks par to informē uzaicinātās personas, nosaka robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas galīgo datumu un atkārtoti šo noteikumu 67.punktā noteiktajā kārtībā uzaicina uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu.
79
4.6. Iepriekš noteikto robežu apsekošana un atjaunošana apvidū
76. Iepriekš noteikto zemes robežu apsekošanu veic šādos gadījumos:
76.1. izliekot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu;
76.2. uzmērot iepriekš noteiktās zemes robežas;
76.3. kā atsevišķu darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma.
80
77. Zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana apvidū ir neatņemama zemes kadastrālās uzmērīšanas sastāvdaļa, lai noskaidrotu, vai robežas atbilst šo noteikumu 70.punktā minētajām tehniskajām prasībām. Robežu apsekošanu veic vizuāli un, ja nepieciešams, izdara mērījumus iepriekš sastādītajā zemes robežu plānā un atbilstošos instrumentālos mērījumus apvidū.
81
78. Apsekošanu veic tiem robežu posmiem, kuri ir kopēji uzmērāmajai zemes vienībai un blakus esošajām zemes vienībām ar iepriekš noteiktajām robežām.
82
79. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, pieaicinot ierosinātāju un pierobežniekus.
83
80. Apsekojot robežas, mērnieks sastāda robežu apsekošanas aktu. Ja robežas tiek atjaunotas, mērnieks sastāda robežu atjaunošanas aktu. Ja minētos darbus veic vienlaikus, sastāda zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Zemes robežu apsekošanas aktu, zemes robežu atjaunošanas aktu un zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu sastāda tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katrai uzaicinātajai personai un vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.
84
81. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes nav jāatjauno, mērnieks un uzaicinātās personas paraksta aktu. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes jāatjauno, mērnieks organizē un apvidū veic robežzīmju atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un ieinteresētos pierobežniekus.
85
82. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskajām metodēm noteiktās apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto attiecīgo zemes robežu plānu kopā ar zemes robežu noteikšanas aktu.
86
83. Lai atjaunotu zemes vienības robežzīmes, kā palīgmateriālu pēc izvērtēšanas izmanto:
83.1. robežojošo zemes vienību zemes robežu plānus un zemes robežu noteikšanas aktus;
83.2. zemes robežu noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.
87
84. Lai atjaunotu iepriekš instrumentāli uzmērītās apvidū neesošās robežzīmes, izmanto:
84.1. zemes robežu plānā ierakstītās robežpunktu koordinātas;
84.2. zemes robežu noteikšanas aktu un abrisu.
88
85. Apvidū neesošās robežzīmes un robežstigas pēc mērnieka norādījuma atjauno ierosinātājs kopā ar pierobežniekiem. Pēc robežzīmju un robežstigu atjaunošanas mērnieks papildina zemes robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu ar informāciju atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam vai sastāda zemes robežu atjaunošanas aktu.
89
86. Ja kāda no uzaicinātajām klātesošajām personām neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, jo pamatoti nepiekrīt aktā norādītajiem faktiem, mērnieks apvidū atjaunojamos robežpunktus nostiprina ar pagaidu robežzīmēm un sastāda robežpunktu piesaistes abrisu. Sastādīto aktu un abrisu izsniedz uzaicinātajām klātesošajām personām. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Ierosinātājs un (vai) pierobežnieki var pieaicināt citu mērnieku, kas veiks atkārtotu zemes robežu apsekošanu un atjaunošanu. Ja iebildumu pamatojums neattiecas uz aktā norādītajiem faktiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus nepārtrauc.
90
87. Ja zemes vienības robežu apsekošanu un atjaunošanu nav iespējams veikt arī atbilstoši otra mērnieka norādījumiem, jo uzaicinātās klātesošās personas neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, ierosinātājs un (vai) pierobežnieki jautājumu par zemes vienību robežu apsekošanu un atjaunošanu apvidū risina tiesas ceļā.
91
4.7. Detālplānojuma un zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū un robežu saskaņošana
88. Zemes vienības robežas apvidū nosaka atbilstoši detālplānojumam un (vai) zemes ierīcības projektam pa sauszemes līnijām no robežpunkta uz robežpunktu vai pa dabīgiem apvidus situācijas elementiem.
92
89. Izliekot robežas apvidū, nosaka robežzīmju ierīkošanas vietas:
89.1. ja robežlīnijas posms ir taisna līnija, - ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežlīnijas izvietotām robežzīmēm;
89.2. ja robežlīnijas posms ir lauzta līnija, - robežu pagriezienu punktos atbilstoši detālplānojumā un (vai) zemes ierīcības projektā norādītajām koordinātām;
89.3. ja robežlīnijas posms ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un robežlīniju lauku apvidos nepārsniegtu 1,00 m, pilsētās - 0,20 m.
93
90. Veicot robežu izlikšanu apvidū, mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās, ierosinātājs mērnieka norādītajās vietās izveido līdz 1 m platas vizūrstigas, kas iezīmē noteiktās robežlīnijas apvidū.
94
91. Nosakot apvidū robežas jaunizveidotai zemes vienībai vai uz iepriekš noteiktajām robežām ierīkojot jaunas robežzīmes, mērnieks sastāda zemes robežu noteikšanas aktu tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam un vienu pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Zemes robežu noteikšanas aktu pēc pieprasījuma izsniedz arī pierobežniekam.
95
92. Zemes robežu noteikšanas akts (9.pielikums) sastāv no aprakstošās daļas un robežu shēmas.
96
93. Zemes robežu noteikšanas aktu nesastāda, ja veic ar grafiskajām metodēm noteiktu robežu instrumentālu uzmērīšanu un uz iepriekš noteiktajiem robežposmiem neierīko jaunas robežzīmes.
97
94. Iepriekš uzmērītajiem robežpunktiem saglabā piešķirtos numurus. No jauna uz zemes vienības robežām ierīkotos robežpunktus numurē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vienam robežpunktam piešķir pirmo kārtas numuru, pārējos numurē secīgi tā, lai numuri neatkārtotos.
98
95. Apvidū nostiprinātajām robežzīmēm robežpunktu nostiprinājuma veida aprakstam aktos lieto šādus apzīmējumus (apzīmējumam pievieno burtu "k", ja akta sastādīšanas laikā ap robežzīmi izveidots aprakums (kupica), vai burtu "z", ja zīme atrodas zem zemes (slēptā robežzīme)):
95.1. vģz - valsts ģeodēziskā zīme;
95.2. a - krustakmens;
95.3. dzs - dzelzsbetona stabs;
95.4. mrs - mūra stabs;
95.5. ks - koka stabs;
95.6. mc - metāla caurule;
95.7. ms - metāla stienis;
95.8. bs - būves stūris;
95.9. np - nenostiprināts punkts;
95.10. pz - pagaidu zīme.
99
96. Uzaicinātās klātesošās personas parakstās zemes robežu noteikšanas aktā, apliecinot, ka 30 dienu laikā veiks:
96.1. kupicu aprakšanu (minētajā termiņā neieskaita nelabvēlīgu laiku, kad grunts ir sasalusi);
96.2. robežstigu ierīkošanu, nodrošinot redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem.
100
97. Ja uzaicinātās personas uz robežu noteikšanu atsakās ierasties, nav ieradušās vai atsakās parakstīt zemes robežas noteikšanas aktu, mērnieks zemes robežas noteikšanas akta paraksta zonā izdara attiecīgu atzīmi.
101
4.8. Zemes vienības robežu nostiprināšana
98. Zemes vienības robežas nostiprina apvidū ar pastāvīgām robežzīmēm, kuras ierīko:
98.1. robežu pagriezienu punktos;
98.2. vietās, kur robežas pievienojas vai atzarojas no ūdenstecēm un (vai) ūdenstilpēm;
98.3. valsts autoceļu un pagastu ceļu nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijām un vietās, kur autoceļa nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi;
98.4. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos.
102
99. Ja robežzīmes ierīkošanas vietā ierīkota valsts ģeodēziskā zīme, par robežzīmi apvidū nosaka valsts ģeodēzisko zīmi.
103
100. Robežzīmes neierīko un nenostiprina robežu pagriezienu punktos:
100.1. gar ūdensteču un (vai) ūdenstilpju krastiem;
100.2. ūdenstecēs un (vai) ūdenstilpēs;
100.3. zem būvēm, būvju stūros, purvos un citās nepieejamās vietās.
104
101. Par robežzīmēm atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam izmanto:
101.1. krustakmeņus - vismaz 60 kg smagus laukakmeņus ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā;
101.2. dzelzsbetona stabus - 130 cm garus stabus ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi;
101.3. koka stabus - 130 cm garus stabus ar diametru 15-20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;
101.4. metāla caurules, stieņus - 80 cm garas caurules un stieņus ar diametru līdz 3 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;
101.5. metāla stieņus un tapas cietajā segumā (piemēram, flīzes, asfaltbetons, cementbetons), kuru garums ir 8-50 cm;
101.6. metāla caurules, stieņus un tapas gruntī, kuru garums ir 50-80 cm;
101.7. žoga stabus - neatkarīgi no to izmēriem;
101.8. būves stūrus.
105
102. Ierīkojot robežzīmes, ap krustakmeņiem, dzelzsbetona stabiem, mūra un koka stabiem, metāla caurulēm un stieņiem rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 110 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums - 30 cm, platums zemes virsmas līmenī - 50 cm, grāvīša dibena platums - 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Pilsētu, ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā robežzīmi var nostiprināt ar kupicu, kuras diametrs ir 1 m (10.pielikums).
106
103. Mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās uz katru pusi no robežlīnijām ierosinātājs, vienojoties ar pierobežnieku, ierīko līdz 1 m platas robežstigas, kurām jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm.
107
104. Apvidū robežzīmju vietas ierāda un robežlīnijas nosprauž mērnieks, robežzīmes mērnieka klātbūtnē nostiprina zemes īpašnieks vai ierosinātājs. Zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktā norādītajā termiņā zemes īpašnieks vai ierosinātājs ierīko kupicas atbilstoši šo noteikumu 102.punktam un atbrīvo robežstigu no apauguma attiecīgajā teritorijā.
108
105. Robežzīmju atrašanās vietas apvidū parāda robežpunktu piesaistes abrisos (4.pielikums). Abrisus sastāda robežzīmju ierīkošanas laikā. Sastādītā abrisa kopiju izsniedz ierosinātājam. Ar kupicām noformētām robežzīmēm, kā arī skaidri un precīzi identificējamiem apvidus objektiem, kuri izvēlēti par robežzīmēm, abrisus var nesastādīt.
109
106. Abrisā ieraksta robežpunkta numuru, sniedz nostiprinājuma un ārējā noformējuma aprakstu, sastāda piesaistes zīmējumu (orientē pret debess pusēm), ieraksta instrumentāli izmērītos attālumus līdz pastāvīgajiem apvidus objektiem, kā arī norāda virzienus uz blakus esošajiem robežpunktiem.
110
4.9. Robežu uzmērīšana apvidū
107. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto šādas horizontālās uzmērīšanas metodes:
107.1. teodolīta gājienu metodi;
107.2. polāro metodi;
107.3. globālās pozicionēšanas metodi;
107.4. krustojumu un līniju metodi.
111
108. Papildus šo noteikumu 107.punktā minētajām metodēm var izmantot arī citas horizontālās uzmērīšanas metodes, kas nodrošina precizitātes prasības atbilstoši šiem noteikumiem.
112
109. Līnijas un leņķus uzmēra instrumentālajos gājienos, kas izveidoti:
109.1. robežu uzmērīšanai;
109.2. robežu uzmērīšanas gājienu piesaistei valsts ģeodēziskā tīkla, uzmērīšanas pamattīkla vai sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem;
109.3. zemes vienībai par labu nodibināto reālservitūtu aizņemto teritoriju robežpunktu uzmērīšanai, kurus apvidū nenostiprina.
113
110. Ja robežlīnijas nav ietvertas robežu uzmērīšanas gājienos, to garumu aprēķina pēc robežpunktu koordinātām.
114
111. Robežu uzmērīšana sastāv no robežpunktu un dabīgo robežu uzmērīšanas. Robežpunktu uzmērīšanu un datu apstrādi var veikt vienlaikus ar sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu.
115
112. Robežpunktus uzmēra ar instrumentiem, kas nodrošina šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā minēto rezultātu precizitāti.
116
113. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu.
117
114. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto:
114.1. elektroniskos instrumentus, izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz atmosfēras spiedienu, temperatūru un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē;
114.2. mērlenti (mērsloksni), izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz mēra garumu, atmosfēras spiedienu, temperatūru, mērlentes slīpumu un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē.
118
115. Lai kontrolētu robežpunktu uzmērīšanu, ja iespējams, veic papildu mērījumus, piesaistoties citiem redzamiem uzmērīšanas tīkla punktiem. Ja robežpunktu koordinātas noteiktas atkārtoti, piesaistoties atšķirīgiem uzmērīšanas tīkla punktiem, koordinātu atšķirību pieļaujamie lielumi nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 4.tabulā noteiktos.
119
116. Mērījumus starp robežpunktiem kopā ar pārējiem mērījumiem izlīdzina, izmantojot kombinēto ģeodēzisko tīklu izlīdzināšanas datorprogrammu. Robežpunktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās.
120
117. Ja robežas noteiktas pa ceļa nodalījuma joslas malu, uzmēra ceļa ass pagrieziena punktus, ņemot vērā nodalījuma joslas platumu, un aprēķina nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas.
121
118. Ja robežas noteiktas pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī nosaka, veicot robežposma topogrāfisko uzmērīšanu.
122
119. Dabīgās robežas uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes, ar tiem pašiem instrumentiem, kas tika lietoti robežpunktu uzmērīšanā. Leņķus mēra vienā loka stāvoklī, attālumus - vienā virzienā. Dabīgo robežu pagriezienu punktu novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktos lielumus.
123
120. Ja vienlaikus ar robežu uzmērīšanu netiek uzmērīti apvidus objekti, kas nepieciešami situācijas plāna sastādīšanai, tad uzmēra:
120.1. būves;
120.2. apvidus objektus, pa kuriem noteiktas robežas.
124
121. Mērnieks neveic zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums), uzrādot darba pārtraukšanas iemeslu, ja ierosinātājs:
121.1. atsakās piedalīties iepriekš noteikto robežu apsekošanā un atjaunošanā;
121.2. atsakās piedalīties robežu noteikšanā;
121.3. nenodrošina vizūrstigu un robežzīmju ierīkošanu vai brīvu pārvietošanos pa teritoriju.
125
122. Darba pārtraukšanas aktu paraksta mērnieks un uzaicinātās personas. Vienu akta eksemplāru ierakstītā vēstulē nosūta ierosinātājam, otru eksemplāru pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.
126
123. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, kad no ierosinātāja saņemts rakstisks paziņojums, ka darba pārtraukšanas iemesli ir novērsti. Paziņojumu pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.
127
124. Veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks apvidū izvērtē mērījumu un novērojumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātes prasībām. Lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirības nedrīkst pārsniegt:
124.1. atklātā apvidū 10 m;
124.2. aizklātā apvidū (piemēram, krūmājs, mežs, purvs) 20 m.
128
4.10. Zemes robežu plāna sastādīšana
125. Zemes robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienības ierakstīšanai zemesgrāmatā. Zemes robežu plāns sastāv no titullapas A4 formātā un robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja zemes robežu plānu nav iespējams izgatavot uz vienas A3 formāta lapas, robežu grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām vai pēc ierosinātāja pieprasījuma - uz A2 vai A1 formāta lapas. Robežu grafiskajā attēlojumā pēc ierosinātāja pieprasījuma atļauts attēlot teritoriju, uz kuru ar līgumu vai tiesas nolēmumu var nodibināt servitūtus.
129
126. Katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā zemes robežu plānā var attēlot vairākas zemes vienības vai zemes vienības daļas. Par zemes robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais zemes robežu plāna sagatavošanas datums.
130
127. Zemes robežu plāna titullapu un robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.pielikumā noteiktajām prasībām un sniegtajiem apzīmējumiem.
131
128. Robežu grafisko attēlojumu konstruē pēc zemes vienības robežpunktu koordinātām šādos mērogos:
128.1. pilsētā 1 : 500;
128.2. ciema, vasarnīcas un dārzkopības apbūves teritorijā 1 : 1000 vai 1 : 2000;
128.3. lauku apvidū 1 : 5000 vai 1 : 10000.
132
129. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus attiecīgos elementus, robežu grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.
133
130. Zemes robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:
130.1. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam;
130.2. divus eksemplārus (no kuriem viens ir saskaņots ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām) pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.
134
131. Ja robežu grafiskais attēlojums ir izgatavots uz vairākām lapām, papildus izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Minētos dokumentus caurauklo un numurē.
135
132. Ja tiek sadalīta zemes vienība, zemes robežu plānu sastāda atsevišķi atdalītajai (atdalītajām) un paliekošajai daļai.
136
133. Mērnieks zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna vienu eksemplāru (izņemot šo noteikumu 140.punktā minētos plānus) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz vietējā pašvaldībā nodibināto nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējā pašvaldība vai tās pilnvarota persona saskaņo apgrūtinājumus, izdarot uz zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna attiecīgu atzīmi.
137
134. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību (turpmāk - zemesgabals), izgatavo:
134.1. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta daļa;
134.2. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota daļa.
138
135. Šo noteikumu 134.punktā minētos zemes robežu plānus sastāda atbilstoši šo noteikumu 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132. un 133.punktam.
139
136. Zemes vienībai, no kuras nodalīts zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas:
136.1. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "No zemes vienības nodalīts zemesgabals ar platību ___ ha, kas pievienots zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. ______________________";
136.2. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas;
136.3. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemesgabalu.
140
137. Zemes vienībai, kurai pievienots zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas:
137.1. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "Zemes vienībai pievienots zemesgabals ar platību ____ ha, kas nodalīts no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. ________________________";
137.2. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas;
137.3. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemesgabalu.
141
138. Ja līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanai nav nodibināti vai aktualizēti noteikšanas darba uzdevumā minētie reālservitūti vai nekustamā īpašuma lietošanas apgrūtinājumi, ierosinātājs mērniekam iesniedz rakstisku iesniegumu ar lūgumu izgatavot zemes robežu plānu bez konkrētiem reālservitūtiem vai nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem.
142
139. Ja sadalāmās zemes vienības robežas noteiktas ar grafiskajām metodēm un ierosinātājs nav pieprasījis zemes vienības paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu:
139.1. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlota viena zemes vienība:
139.1.1. paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu. Plānu noformē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ievērojot šādus izņēmumus:
139.1.1.1. robežpunktus, kas atrodas uz sadalošās robežlīnijas, attēlo atbilstoši noteiktajām koordinātām;
139.1.1.2. zemes vienības robežu posmus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, attēlo, konstruējot pēc robežlīniju garumiem (mēra ar precizitāti līdz 0,2 mm plānā);
139.1.1.3. robežlīniju garumus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, nepieraksta;
139.2. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, izmanto vienu no šādām iespējām:
139.2.1. katrai paliekošajai zemes vienībai sastāda atsevišķu zemes robežu plānu atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām;
139.2.2. pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības attēlo vienā zemes robežu plānā, to robežas pārnesot no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām.
143
140. Ja vairākas zemes vienības, kas kopā veido īpašumu, ir attēlotas vienā zemes robežu plānā un no īpašuma atdala veselu zemes vienību, katrai zemes vienībai (gan atdalāmajai, gan paliekošajai (paliekošajām)) izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2. un 139.1.1.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības var attēlot vienā zemes robežu plānā.
144
141. Kadastra informācijas sistēmā aktualizē zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, ja konstatē atšķirību starp šādām platībām (platību atšķirība nedrīkst būt lielāka vai mazāka par šo noteikumu 142.punktā un 3.pielikuma 5.tabulā norādīto):
141.1. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas norādīta dokumentos, kuriem atbilstoši veikta zemes kadastrālā uzmērīšana;
141.2. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes.
145
142. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt:
142.1. pilsētā - šo noteikumu 3.pielikuma 5.tabulā noteikto;
142.2. ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā, lauku apvidū:
142.2.1. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1√P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība nav lielāka par 1,0 ha;
142.2.2. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha;
142.2.3. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha.
146
143. Atkārtotā zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības vai zemes vienības daļas platība aktualizētajā zemes robežu plānā nedrīkst atšķirties no anulētajā zemes robežu plānā ierakstītās platības. Ja zemes vienība tiek sadalīta, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības noteiktības robežās. Noapaļojot radušās platību atšķirības izlīdzina.
147
144. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, mērnieks izgatavo zemes robežu plānu un sastāda platību neatbilstības aktu. Aktā norāda neatbilstības iemeslus.
148
145. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība un platība, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, drīkst atšķirties pieļaujamās platību atšķirības robežās. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību un ierosinātājs piekrīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātajai zemes vienības platībai, ierosinātājs nostiprinājuma lūgumā lūdz izdarīt attiecīgus grozījumus zemesgrāmatas ierakstos. Ja ierosinātājs nepiekrīt atšķirībai starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto zemes vienības platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, jautājumu risina, ceļot prasību tiesā.
149
4.11. Apvidus objektu uzmērīšana
146. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā:
146.1. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra to robežas;
146.2. uzmēra šādus apvidus objektus:
146.2.1. būves un būvju daļas (arī virszemes inženierbūves);
146.2.2. ceļus;
146.2.3. ūdensteces un ūdenstilpes;
146.2.4. dabīgos un mākslīgos reljefa elementus (piemēram, gravas, kraujas, bedres).
150
147. Pazemes inženierbūvju (inženierkomunikāciju) uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma, ja ierosinātājs ir nodrošinājis objektu atrašanās vietas apvidū viennozīmīgu identificēšanu. Ja nepieciešams, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos iesaista pazemes inženierkomunikāciju turētājus.
151
148. Ja attiecīgajā teritorijā ir veikta topogrāfiskā uzmērīšana mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000 un attiecīgie dati atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī ir pieejami digitālā teksta vai digitālā vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā, atkārtota apvidus objektu uzmērīšana situācijas plāna sastādīšanai nav obligāta.
152
149. Situācijas uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus:
149.1. būves un būvju daļas uzmēra cokola līmenī pa ārējo perimetru, uzmērot visus izvirzījumus, kas lielāki par 10 cm;
149.2. pagalmu un ūdenstilpju robežas uzmēra neatkarīgi no to aizņemtās platības;
149.3. apvidus objekta (izņemot ēkas) mazākā teritorija un (vai) zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir:
149.3.1. mērogā 1 : 500 - 2,5 m2;
149.3.2. mērogā 1 : 1000 - 10 m2;
149.3.3. mērogā 1 : 2000 - 40 m2;
149.3.4. mērogā 1 : 5000 - 250 m2;
149.3.5. mērogā 1 : 10000 - 1000 m2.
153
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)
150. Situācijas uzmērīšanā uzmēra visas būves neatkarīgi no to aizņemtās platības.
154
151. Situācijas plāna aktualizācijai mērnieks uzmēra apvidū notikušās izmaiņas vai pārnes no topogrāfiskajiem materiāliem mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000, ja mērnieks konstatē to atbilstību situācijai apvidū.
155
152. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā nosaka zemes lietošanas veidus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes lietošanas veidu noteikšanu.
156
153. Zemes lietošanas veidu platību kopsavilkumu (eksplikāciju) attēlo tabulas veidā. Tabulā ieraksta zemes lietošanas veidus un to aizņemtās platības. Atsevišķā tabulas ailē norāda kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību attiecīgajā zemes vienībā.
157
154. Ja zemes vienības robežās ar ceļu krustojas ūdensteces un ūdenstilpes, zemes lietošanas veidu robežas noteikšanā un uzmērīšanā ievēro šādu secību:
154.1. ūdensteces un ūdenstilpes;
154.2. dzelzceļi;
154.3. pilsētas sliežu ceļi;
154.4. autoceļi (sākot ar augstākas kategorijas autoceļu);
154.5. ielu un ceļu brauktuves.
158
155. Meža kā zemes lietošanas veida noteikšanā izmanto meža inventarizācijas dokumentus, ja tādi ir. Mērnieks izvērtē tajos attēlotā meža kā zemes lietošanas veida robežas un platības atbilstību faktiskajam stāvoklim apvidū.
159
156. Apvidus objektus uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes.
160
157. Apvidus objektu (izņemot ēkas) uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību - ar skaidri izteiktām kontūrām 0,3 mm, ar neskaidri izteiktām kontūrām 1,5 mm izmantotā plāna …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.