Zaudējis spēku - Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. aprīļa noteikumus Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.182 Rīgā 2007.gada 20.martā (prot. Nr.19 4.§) Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.pantu un 43.panta otro daļu
3. Vispārīgie jautājumi
4. Noteikumi nosaka: 1.
5. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 6.punktā un otrās daļas 1.punktā minētās personas (turpmāk - ierosinātājs) iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu; 1.
6. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu; 1.
7. noteikšanas darba uzdevuma saturu, sagatavošanas un izsniegšanas kārtību un termiņus; 1.
8. nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību; 1.
9. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtību; 1.
10. nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību; 1.
11. termiņu, kurā jāveic kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās uzmērīšanas dokumenti jāiesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - kadastra informācijas sistēma). 2
12. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosinātājs ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ierosinātājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu par konkrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļas noteikšanu. Iesniegumam pievieno šajos noteikumos noteiktos dokumentus. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda dokumenta oriģinālu vai dokumenta kopijai jābūt apliecinātai. 3
13. Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, pārbaudot informāciju: 3.
14. kadastra informācijas sistēmā; 3.
15. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā; 3.
16. Valsts zemes dienesta rīcībā esošajā vietējās pašvaldības iesniegtajā teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā; 3.
17. ierosinātāja iesniegtajos dokumentos. 4
18. Uzsākot nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesu, ievēro šādus nosacījumus: 4.
19. pie dzīvokļa īpašumiem piederošo kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas un zemes daļu nesadala reālās daļās; 4.
20. sadalot kopīpašumā esošus nekustamā īpašuma objektus, katrs jaunais nekustamā īpašuma objekts līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir kopīpašums, kas pieder visiem kopīpašniekiem tādās pašās domājamās daļās kā sadalāmais nekustamā īpašuma objekts; 4.
21. ja uz kopīpašumā esošas zemes vienības atrodas zemes īpašniekiem piederoša kopīpašumā esoša būve un ja kopīpašnieki vienojas par tādu kopīpašuma reālās sadales veidu, kas saistīts arī ar būves sadali, šādu kopīpašumu reāli sadala tā, lai zemes sadales līnija sakristu ar būves sadales līniju, ko zemes virsmas līmenī veido pirmā stāva sadales vertikālā plakne, un katra atdalītā būve pilnībā atrastos atdalītās zemes vienības robežās; 4.
22. apvieno: 4.4.
23. tikai viena veida nekustamā īpašuma objektus - zemes vienību ar zemes vienību, būvi ar būvi, telpu grupu ar telpu grupu; 4.4.
24. blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot vienu nekustamā īpašuma objektu; 4.4.
25. vairākiem īpašniekiem piederošus blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu; 4.
26. nekustamā īpašuma objektus apvieno, ja zemes vienībām ir kopīgs vismaz viens robežu posms, būvēm ir kopīga vismaz viena ārējā plakne (siena), telpu grupas atrodas vienā būvē un telpu grupu norobežojošās plaknes (sienas vai pārsegumi) savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē; 4.
27. (svītrots ar MK 25.03.
28. noteikumiem Nr.216); 4.
29. nekustamā īpašuma objekta noteikšana atbilst vietējās pašvaldības apstiprinātajiem apbūves noteikumiem. 5
30. Ja nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir pretrunā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, šajos noteikumos vai būvniecības, reģionālās un telpiskās plānošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir konstatēta pretrunīga informācija, Valsts zemes dienests pieņem ierosinātāja iesniegumu un Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos sagatavo lēmumu par atteikumu pieņemt pasūtījumu. Lēmumu par atteikumu ierosinātājs ir tiesīgs apstrīdēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā. 6 (MK 25.03.
31. noteikumu Nr.216 redakcijā)
32. Valsts zemes dienestā iesniedzamie dokumenti
33. Pēc kadastrālās uzmērīšanas vai ierosinot datu aktualizāciju (ja netiek veikta kadastrālā uzmērīšana), ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz: 6.
34. vietējās pašvaldības lēmumu par: 6.1.
35. adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu, ja zemes vienība ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā; 6.1.
36. nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu; 6.
37. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to nav iesniegusi zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (turpmāk - mērnieks). 7
38. Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas būves, jaunbūves vai telpu grupas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā: 7.
39. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu: 7.1.
40. vienu no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves (telpu grupas) tiesisku iegūšanu; 7.1.
41. ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts – zemes nomas līgumu, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem, un kurā ir paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes būves kā patstāvīgus īpašuma objektus; 7.
42. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju (ierosinātājs apliecina dokumenta kopijas atbilstību oriģinālam ar uzrakstu “Kopija pareiza” un parakstu, norāda parakstīšanas datumu un paraksta atšifrējumu (juridiska persona papildus lieto zīmogu)): 7.2.
43. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts: 7.2.1.
44. ģenerālplānu; 7.2.1.
45. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju); 7.2.1.
46. stāvu plānus ar pievienotām telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijām; 7.2.1.
47. būvju garengriezuma un šķērsgriezuma plānus, ja tādi ir; 7.2.1.
48. (svītrots ar MK 23.02.
49. noteikumiem Nr.190); 7.2.
50. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā; 7.2.
51. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju, – inženierbūvei; 7.2.
52. citu dokumentu, kas satur norādes par būves, telpu grupas un telpas apjoma rādītājiem un lietošanas veidiem; 7.2.
53. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izgatavotu zemes vienības robežu plānu vai situācijas plānu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, – inženierbūvei, ja tai nav projekta dokumentācijas vai tā nav saglabājusies; 7.
54. iesniedz inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums) – inženierbūvei, ja ierosināta datu reģistrācija vai aktualizācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos. 8 (MK 15.09.
55. noteikumu Nr.1053 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.
56. noteikumiem Nr.190)
57. (Svītrots ar MK 15.09.
58. noteikumiem Nr.1053) 9 8.1 Ja būve vai telpu grupa ir adresācijas objekts un adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā, papildus šo noteikumu 7.punktā minētajiem dokumentiem ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz pašvaldības lēmuma par adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu oriģinālu vai tā atvasinājumu. 10 (MK 15.09.
59. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 8.2 Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kas pārsniedz A3 lapas formātu, ierosinātājs var iesniegt elektroniskā formā datu nesējā DGN datņu formātā vai skenētā veidā PDF datņu formātā. 11 (MK 15.09.
60. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
61. Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlotas zemes vienības daļas robežas un norādīta iznomājamās zemes vienības daļas platība. Atsevišķo zemes vienības daļu platību summa nedrīkst pārsniegt zemes vienības platību. Zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma. 12
62. Lai uzsāktu noteikšanas procesu nekustamā īpašuma objektam, kas nodrošina vairāku īpašumu apsaimniekošanu vai kuru kopīgi izmanto vairāki tā īpašnieki uz kopīpašuma tiesības pamata, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku notariāli apliecinātu savstarpēju vienošanos, kurā ir skaitliski norādīts katra īpašnieka domājamās daļas apmērs. Domājamo daļu apmēra noteikšanai īpašnieki izmanto zemesgrāmatā reģistrētos datus vai kadastrālās uzmērīšanas datus. 13
63. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma objekta nodalīto reālo daļu nosaka par jaunu nekustamā īpašuma objektu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz kopīpašnieku vienošanos apliecinošu dokumentu vai tiesas nolēmumu par kopīpašuma reālu sadali, kura atbilst teritorijas plānošanas, būvniecību un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam. 14
64. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no zemes vienības atdalītu daļu, to nenosakot par jaunu zemes vienību, pievieno blakus esošai zemes vienībai, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku noslēgtu darījuma līgumu, kurā norādītā atdalītās daļas platība atbilst teritorijas plānošanas un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam. 15
65. Noteikšanas darba uzdevuma saturs, sagatavošanas un izsniegšanas kārtība un termiņi
66. Lai informētu par noteikšanas procesā obligāti veicamajām un ieteicamajām darbībām, Valsts zemes dienests sagatavo un vienas darbdienas laikā izsniedz ierosinātājam noteikšanas darba uzdevumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. 16
67. Noteikšanas darba uzdevumu pēc ierosinātāja pieprasījuma sagatavo, ja nepieciešams: 14.
68. sadalīt vai apvienot nekustamā īpašuma objektus; 14.
69. reģistrēt jaunu nekustamā īpašuma objektu; 14.
70. konstatēt būves neesības faktu; 14.
71. pievienot blakus esošai zemes vienībai no zemes vienības atdalītu daļu; 14.
72. sadalīt kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu reālās daļās; 14.
73. noteikt nomas vajadzībām zemes vienības daļu; 14.
74. grozīt dzīvokļa īpašumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dzīvokļa īpašumos esošās kopīpašuma domājamās daļas; 14.
75. aktualizēt kadastra datus par nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu. 17
76. Noteikšanas darba uzdevumu sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz ierosinātājam (kopīpašuma tiesību gadījumā noteikšanas darba uzdevumu sagatavo izsniegšanai katram ierosinātājam), bet otru eksemplāru glabā Valsts zemes dienestā. 18
77. Ja nosaka zemes vienību vai būvi, noteikšanas darba uzdevumā ierosinātājam norāda šādas ieteicamās darbības: 16.
78. ceļa servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu piekļūšanas iespējas; 16.
79. ūdensvada servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas izmantošanas iespējas; 16.
80. servitūta virszemes vai pazemes komunikāciju (piemēram, elektroapgādes, gāzes apgādes) būvniecību un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu. 19
81. Noteikšanas darba uzdevumā norādītās ieteicamās darbības veic normatīvajos aktos (Civillikumā) noteiktajā kārtībā uz savstarpējās vienošanās pamata starp kadastra subjektu un citām personām vai uz tiesas nolēmuma pamata. 20
82. Zemes kadastrālā uzmērīšana 4.
83. Vispārīgie jautājumi
84. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības ir šādas: 18.
85. uzmērīšanas pamattīkla un (vai) sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana; 18.
86. nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana; 18.
87. zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana; 18.
88. iepriekš noteikto robežu apsekošana un (vai) atjaunošana apvidū; 18.
89. detālplānojuma un (vai) zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū; 18.
90. robežu saskaņošana; 18.
91. robežu nostiprināšana; 18.
92. robežu uzmērīšana apvidū; 18.
93. apvidus objektu uzmērīšana; 18.
94. transformētās meža zemes robežu uzmērīšana; 18.
95. (svītrots ar MK 01.09.
96. noteikumiem Nr.986); 18.
97. zemes vienības daļas uzmērīšana; 18.
98. zemes uzmērīšana būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā; 18.
99. platību aprēķināšana; 18.
100. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sakārtošana. 21
101. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks izmanto vietējās pašvaldības apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, vai informāciju no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta par uzmērāmo zemes vienību (papīra un digitālā formā), kā arī ievēro šajos noteikumos noteikto zemes kadastrālās uzmērīšanas un raksturojošo datu grozīšanas kārtību un nodrošina zemes vienības vai zemes vienības daļas raksturojošo datu iegūšanu, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību. 22
102. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic mērnieks, lai apvidū iegūtu datus par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežām, virszemes un (vai) apakšzemes apvidus objektiem uzmērīšanas dienā un sastādītu kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (2.pielikums). Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos tehniskos datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā divu gadu laikā pēc tam, kad no kadastra informācijas sistēmas saņemta informācija par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām. Pēc minētā termiņa iegūtie dati kadastra informācijas sistēmā netiek reģistrēti. 23
103. Ja zemes vienības robežas iepriekš noteiktas, izmantojot grafiskās metodes, un nepieciešams sadalīt zemes vienību, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atdalāmajai daļai, bet paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja nepieciešams sadalīt zemes vienību, kas atrodas pilsētas, ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic arī paliekošajai daļai. Apvienojot zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar vienādu precizitāti, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja apvieno zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar atšķirīgu precizitāti (veikta to instrumentāla uzmērīšana, un robežas noteiktas, izmantojot grafiskās metodes), jaunajai (apvienotajai) zemes vienībai veic zemes kadastrālo uzmērīšanu. 24
104. Šo noteikumu 21.punktā minētajos gadījumos atdalītajai vai apvienotajai zemes vienībai un paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Paliekošajai daļai informāciju atbilstoši jaunajām zemes vienības robežām pārnes no iepriekš izgatavotajiem attiecīgajiem plāniem, izmantojot grafiskās metodes. 25
105. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtos raksturojošos datus var izmantot dažādu tematisko plānu, shēmu un citu informatīvu grafisko materiālu izgatavošanai. 26
106. Ja robežposmi starp blakus esošajām zemes vienībām ir kopēji, zemes kadastrālajā uzmērīšanā saglabā uz robežlīnijas esošo iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas un punktu numurus. Ja blakus esošā zemes vienība instrumentāli uzmērīta citā koordinātu sistēmā, iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas vispirms pārrēķina Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 (turpmāk - LKS-92 koordinātu sistēma). 27
107. Zemes vienības platību, kas aprēķināta, izmantojot grafiskās metodes, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un kadastra informācijas sistēmā aktualizē atbilstoši zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai. 28
108. Zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultāts ir: 26.
109. apvidū noteiktas, nostiprinātas un koordinētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežzīmes; 26.
110. sastādīta un Valsts zemes dienesta arhīvā iesniegta zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta; 26.
111. ierosinātājam izsniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskie materiāli (plāni) un citi nepieciešamie dokumenti (akti). 29
112. Ja var nodrošināt pārskatāmu plāna elementu attēlošanu un ierosinātājs rakstiski to ir pieprasījis, tad zemes robežu plānu var apvienot ar situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Titullapā izdara uzrakstu "Zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns". 30
113. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem izvēlas tādus ģeodēziskos vai mērniecības instrumentus, kas nodrošina šajos noteikumos minētās mērījumu vai novērojumu precizitātes prasības. 31
114. Mērnieks ne retāk kā reizi gadā nodrošina šo noteikumu 28.punktā minēto zemes kadastrālās uzmērīšanas instrumentu (kopā ar palīgierīcēm) pārbaudi un, ja nepieciešams, kalibrēšanu. Globālās pozicionēšanas instrumentus kalibrē un verificē ražotāja noteiktajos termiņos. 32 4.
115. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte
116. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām. 33
117. Precizitātes prasības attiecina uz: 31.
118. mērījumiem; 31.
119. novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi; 31.
120. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu; 31.
121. robežpunktu koordinātām. 34
122. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no ierīkojamo punktu un zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības: 32.
123. pilsētā - 1.precizitātes kategorija; 32.
124. ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā - 2.precizitātes kategorija; 32.
125. lauku apvidū - 3.precizitātes kategorija. 35
126. Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteiktības rādītāji (precizitātes prasības mērījumiem un novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi, uzmērīšanas tīklu izveidošanai un izlīdzināšanai, robežpunktu, tajā skaitā dabīgo robežu pagriezienu punktu, kā arī uz esošas robežlīnijas papildu robežpunkta ierīkošanai) norādīti šo noteikumu 3.pielikumā. 36
127. Noteikšanas precizitāti aprēķina attiecībā pret tiem punktiem, no kuriem veikta punkta koordinēšana: 34.
128. uzmērīšanas pamattīkla punktiem - attiecībā pret valsts ģeodēziskā tīkla punktiem; 34.
129. sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas pamattīkla vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem; 34.
130. robežpunktiem un dabīgo robežu pagrieziena punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. 37
131. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst novērojumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību vidējās kvadrātiskās novirzes. 38 4.
132. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamais uzmērīšanas tīkls 4.3.
133. Uzmērīšanas tīklu veidi
134. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot kādu no šādiem tīkliem: 36.
135. valsts ģeodēzisko tīklu; 36.
136. uzmērīšanas pamattīklu; 36.
137. sabiezinošo uzmērīšanas tīklu. 39
138. Uzmērīšanas pamattīklu un (vai) sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko, ja valsts horizontālā ģeodēziskā tīkla punktu blīvums nenodrošina zemes kadastrālās uzmērīšanas prasību izpildi. 40 4.3.
139. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu izmantošana
140. Lai iegūtu zemes kadastrālajai uzmērīšanai vai uzmērīšanas tīkla ierīkošanai nepieciešamo informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, mērnieks izmanto vienu no šādiem informācijas avotiem: 38.
141. vienoto ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; 38.
142. Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu koordinātu katalogus; 38.
143. noteiktā kārtībā pieņemtos un apstiprinātos ģeodēziskā tīkla izveidošanas tehniskos pārskatus. 41
144. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto valsts ģeodēziskos punktus, kas veido: 39.
145. valsts ģeodēzisko pamattīklu; 39.
146. valsts ģeodēzisko aizpildošo tīklu; 39.
147. valsts ģeodēzisko sabiezinošo tīklu; 39.
148. poligonometrijas tīklu; 39.
149. triangulācijas tīklu. 42
150. Ja mērnieks izmantojis šo noteikumu 38.
151. vai 38.3.apakšpunktā minēto informāciju, viņš sagatavo un pievieno uzmērīšanas pamattīkla lietai vai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai valsts ģeodēzisko punktu datu izrakstu. 43 4.3.
152. Uzmērīšanas pamattīkla ierīkošana
153. Lai nodrošinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks ierīko uzmērīšanas pamattīklu. 44
154. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko vienas vai vairāku zemes vienību kadastrālajai uzmērīšanai kā: 42.
155. atsevišķus instrumentālus gājienus vai instrumentālu gājienu sistēmas ar mezglu punktiem vai bez tiem; 42.
156. vienotu leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu; 42.
157. globālās pozicionēšanas tīklu. 45
158. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko, lai tā punktu blīvums nodrošinātu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu. 46
159. Uzmērīšanas pamattīklu veido un uzmēra no vismaz trim horizontālā valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. 47
160. Uzmērīšanas pamattīkla punktus nostiprina apvidū ar pastāvīgām ģeodēziskajām zīmēm. 48
161. Visiem uzmērīšanas pamattīkla punktiem, kā arī robežpunktiem ierīkošanas laikā sastāda piesaistes abrisus (4.pielikums). Piesaistes abrisā attēlo ģeodēziskās zīmes materiālu un formu. 49
162. Uzmērīšanas pamattīkla mērījumus un (vai) novērojumus izlīdzina, izmantojot metodes un licencētas datorprogrammas, kas ļauj aprēķināt nosakāmo punktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes (3.pielikuma
163. un 2.tabula). 50
164. Uzmērīšanas pamattīkls ir izveidots, ja apvidū ir ierīkotas un koordinētas ģeodēziskās zīmes un ir sakārtota uzmērīšanas pamattīkla lieta. Uzmērīšanas pamattīkla lietā iekļauj šo noteikumu 5.pielikumā noteikto obligāto informāciju. 51
165. Uzmērīšanas pamattīkla izveidošanas dokumentus iešuj zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā. 52 4.3.
166. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana
167. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls nepieciešams zemes vienības, zemes vienības daļas robežpunktu un apvidus situācijas objektu uzmērīšanā. 53
168. Mērnieks sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko: 51.
169. pamatojoties uz uzmērīšanas pamattīklu un (vai) valsts ģeodēzisko tīklu; 51.
170. vienlaikus ar zemes kadastrālo uzmērīšanu vai atsevišķi. 54
171. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls sastāv no atsevišķiem instrumentāliem gājieniem vai instrumentālu gājienu sistēmām vai arī to veido kā leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu. 55
172. Instrumentālu gājienu ierīko, pievienojoties (veicot līniju mērīšanu) vismaz diviem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Vismaz vienā no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem obligāti jāmēra pieslēgleņķis uz valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Ja pieslēgleņķus izmērīt nav iespējams, pievienojas, veicot līniju mērīšanu vismaz trijiem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. 56
173. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla gājienu punktus apvidū nostiprina tādā veidā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai. 57
174. Ierīkojot sabiezinošo uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra ar pilnu paņēmienu. 58
175. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla novērojumus izlīdzina, izmantojot licencētas datorprogrammas, kas sniedz noteiktības novērtējumu. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc tīkla punktu koordinātu vidējām kvadrātiskajām novirzēm. Novirzēm jāatbilst šo noteikumu 3.pielikuma
176. un 3.tabulā no­teiktajām prasībām. 59
177. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti. 60
178. Karātnes gājiena garums nedrīkst pārsniegt 200 metrus, un karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nedrīkst būt mazāks par 50 metriem. Vietās, kur šo prasību nav iespējams izpildīt, minētos attālumus var samazināt, lai karātnes gājiena garums pret karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garumu veidotu attiecību 4:1, bet karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nebūtu mazāks par 10 metriem. Ja karātnes gājiens ir īsāks par 70 metriem, atļauts ierīkot tikai vienu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktu. 61
179. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū ierīkotie un koordinētie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un sabiezinošā uzmērīšanas tīkla shēma. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana vienlaikus veikta vairākām zemes vienībām vai to daļām, sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ģeodēziskos datus un shēmu pievieno katrai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 62 4.
180. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana
181. Mērnieks informāciju par uzmērāmo objektu pieprasa un saņem no: 60.
182. ierosinātāja; 60.
183. Valsts zemes dienesta; 60.
184. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras; 60.
185. vietējās pašvaldības. 63
186. Ierosinātājs mērniekam iesniedz šādu dokumentu oriģinālus vai to atvasinājumus: 61.
187. līgumu vai tiesas nolēmumu kopā ar grafiskajiem pielikumiem, uz kuru pamata noteikts (nodibināts) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, ja tas nav iekļauts detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā; 61.
188. vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai lēmumu par adreses anulēšanu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā; 61.
189. meža inventarizācijas dokumentus; 61.
190. meliorācijas pasi; 61.
191. citus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas nepieciešami zemes kadastrālajai uzmērīšanai. 64
192. Valsts zemes dienests mērniekam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām, kā arī veikt nepieciešamos izrakstus. Valsts zemes dienests pēc mērnieka pieprasījuma sagatavo dokumentu kopijas un izsniedz: 62.
193. kadastra informācijas sistēmas informāciju par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām, to adresēm, kā arī pierobežniekiem; 62.
194. informāciju par administratīvo teritoriju robežām; 62.
195. topogrāfiskos datus mērogā 1:1000, 1:500 un 1:250 un iepriekš veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas datus vektordatu formātā, ja tādi ir; 62.
196. no arhīvā glabātajām lietām zemes robežu noteikšanas aktu, zemes robežu plānu, abrisu un zemes robežu atjaunošanas aktu kopijas par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām. 65
197. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz valsts ģeodēziskā tīkla punktu koordinātu izrakstu ar punktu piesaistes abrisiem. Ja īpašuma robežas jānosaka vai jāuzmēra pa normālo ūdensstāvokļa līniju, izsniedz valsts ģeodēziskā vertikālā atbalsta tīkla punktu informāciju. 66
198. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz par maksu vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā šādus dokumentus (papīra vai digitālā veidā): 64.
199. apstiprinātos topogrāfiskās uzmērīšanas materiālus, kas sastādīti detālplānojuma izstrādāšanai; 64.
200. spēkā esošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu. 67
201. Mērnieks izvērtē saņemtos dokumentus. Ja mērnieks konstatē, ka tos nevar izmantot zemes kadastrālajā uzmērīšanā vai robežu atjaunošanā, viņš sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) un norāda darba pārtraukšanas iemeslus. Darba pārtraukšanas aktu sastāda divos eksemplāros, izņemot šo noteikumu 65.1 punktā noteiktos gadījumus, kad darba pārtraukšanas aktu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā mērnieks, otru nosūta ierosinātājam. 68 (MK 22.12.
202. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 65.1 Mērnieks darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) sastāda trijos eksemplāros un 10 dienu laikā pēc tā sastādīšanas vienu eksemplāru kopā ar pieteikumu iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijā, ja pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu nav iespējams uzsākt šādu iemeslu dēļ: 65.1
203. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums neatbilst tās zemes vienības zemes robežu plānam, kura robežojas ar uzmērāmo zemes vienību; 65.1
204. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtajam lēmumam par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā nav grafiskā pielikuma vai ir vairāki atšķirīgi grafiskie pielikumi. 69 (MK 22.12.
205. noteikumu Nr.1654 redakcijā)
206. (Svītrots ar MK 22.12.
207. noteikumiem Nr.1654) 70 4.
208. Zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana
209. Ne vēlāk kā 10 kalendāra dienas iepriekš uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uzaicina ierosinātāju un pierobežniekus (arī tos pierobežniekus, kuru īpašumi atrodas robežojošajā administratīvajā teritorijā). Uzaicinot personīgi, ierosinātājam un pierobežniekam izsniedz pavēsti, kas noformēta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam. Ierosinātājs un pierobežnieks pavēstes saņemšanu apliecina, parakstot pavēstes pasakni. 71
210. Ja ierosinātājs ir viens no kopīpašniekiem, uz robežu noteikšanu uzaicina visus kopīpašniekus. 72
211. Pierobežniekus, kuru īpašumiem robežas jau ir noteiktas zemes robežu noteikšanas aktā, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja: 69.
212. uz kopējiem robežposmiem netiek ierīkotas jaunas robežzīmes; 69.
213. ir veikta zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana. 73
214. Zemes robežu stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja: 70.
215. robežzīmes nav pārvietotas vai iznīcinātas un to izvietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam; 70.
216. robežzīmju nostiprinājuma veids atbilst aprakstam zemes robežu noteikšanas aktā; 70.
217. pa aizaugušām vietām ir izveidotas un uzturētas līdz vienam metram platas robežstigas uz katru pusi no robežlīnijas, kas nodrošina redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem. 74
218. Uzsākot robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas darbus apvidū, uzaicinātās personas vai to pilnvarotās personas mērniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 75
219. Uzaicināto personu pilnvarotās personas papildus šo noteikumu 71.punktā minētajam dokumentam uzrāda: 72.
220. fiziskā persona - notariāli apstiprinātu pilnvaru (iesniedz tās kopiju); 72.
221. juridiskā persona - pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu (iesniedz tā kopiju). 76
222. Par neierašanos ierosinātājs brīdina mērnieku vismaz četras darbdienas iepriekš vai arī lūdz pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku. Ja mērnieks ir saņēmis ierosinātāja rakstisku atteikumu ierasties uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības neveic. 77
223. Ja uz zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas pierobežnieks vai pierobežnieki vai uz kopīpašumā esošas zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas uzaicinātais kopīpašnieks vai kopīpašnieki (izņemot ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic bez to klātbūtnes. 78
224. Ja ir saņemts ierosinātāja vai vismaz viena kopīpašnieka (kopīpašuma gadījumā) rakstisks lūgums pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku, mērnieks par to informē uzaicinātās personas, nosaka robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas galīgo datumu un atkārtoti šo noteikumu 67.punktā noteiktajā kārtībā uzaicina uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu. 79 4.
225. Iepriekš noteikto robežu apsekošana un atjaunošana apvidū
226. Iepriekš noteikto zemes robežu apsekošanu veic šādos gadījumos: 76.
227. izliekot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu; 76.
228. uzmērot iepriekš noteiktās zemes robežas; 76.
229. kā atsevišķu darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma. 80
230. Zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana apvidū ir neatņemama zemes kadastrālās uzmērīšanas sastāvdaļa, lai noskaidrotu, vai robežas atbilst šo noteikumu 70.punktā minētajām tehniskajām prasībām. Robežu apsekošanu veic vizuāli un, ja nepieciešams, izdara mērījumus iepriekš sastādītajā zemes robežu plānā un atbilstošos instrumentālos mērījumus apvidū. 81
231. Apsekošanu veic tiem robežu posmiem, kuri ir kopēji uzmērāmajai zemes vienībai un blakus esošajām zemes vienībām ar iepriekš noteiktajām robežām. 82
232. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, pieaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. 83
233. Apsekojot robežas, mērnieks sastāda robežu apsekošanas aktu. Ja robežas tiek atjaunotas, mērnieks sastāda robežu atjaunošanas aktu. Ja minētos darbus veic vienlaikus, sastāda zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Zemes robežu apsekošanas aktu, zemes robežu atjaunošanas aktu un zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu sastāda tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katrai uzaicinātajai personai un vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 84
234. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes nav jāatjauno, mērnieks un uzaicinātās personas paraksta aktu. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes jāatjauno, mērnieks organizē un apvidū veic robežzīmju atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un ieinteresētos pierobežniekus. 85
235. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskajām metodēm noteiktās apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto attiecīgo zemes robežu plānu kopā ar zemes robežu noteikšanas aktu. 86
236. Lai atjaunotu zemes vienības robežzīmes, kā palīgmateriālu pēc izvērtēšanas izmanto: 83.
237. robežojošo zemes vienību zemes robežu plānus un zemes robežu noteikšanas aktus; 83.
238. zemes robežu noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu. 87
239. Lai atjaunotu iepriekš instrumentāli uzmērītās apvidū neesošās robežzīmes, izmanto: 84.
240. zemes robežu plānā ierakstītās robežpunktu koordinātas; 84.
241. zemes robežu noteikšanas aktu un abrisu. 88
242. Apvidū neesošās robežzīmes un robežstigas pēc mērnieka norādījuma atjauno ierosinātājs kopā ar pierobežniekiem. Pēc robežzīmju un robežstigu atjaunošanas mērnieks papildina zemes robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu ar informāciju atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam vai sastāda zemes robežu atjaunošanas aktu. 89
243. Ja kāda no uzaicinātajām klātesošajām personām neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, jo pamatoti nepiekrīt aktā norādītajiem faktiem, mērnieks apvidū atjaunojamos robežpunktus nostiprina ar pagaidu robežzīmēm un sastāda robežpunktu piesaistes abrisu. Sastādīto aktu un abrisu izsniedz uzaicinātajām klāt­esošajām personām. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Ierosinātājs un (vai) pierobežnieki var pieaicināt citu mērnieku, kas veiks atkārtotu zemes robežu apsekošanu un atjaunošanu. Ja iebildumu pamatojums neattiecas uz aktā norādītajiem faktiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus nepārtrauc. 90
244. Ja zemes vienības robežu apsekošanu un atjaunošanu nav iespējams veikt arī atbilstoši otra mērnieka norādījumiem, jo uzaicinātās klātesošās personas neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, ierosinātājs un (vai) pierobežnieki jautājumu par zemes vienību robežu apsekošanu un atjaunošanu apvidū risina tiesas ceļā. 91 4.
245. Detālplānojuma un zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū un robežu saskaņošana
246. Zemes vienības robežas apvidū nosaka atbilstoši detālplānojumam un (vai) zemes ierīcības projektam pa sauszemes līnijām no robežpunkta uz robežpunktu vai pa dabīgiem apvidus situācijas elementiem. 92
247. Izliekot robežas apvidū, nosaka robežzīmju ierīkošanas vietas: 89.
248. ja robežlīnijas posms ir taisna līnija, - ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežlīnijas izvietotām robežzīmēm; 89.
249. ja robežlīnijas posms ir lauzta līnija, - robežu pagriezienu punktos atbilstoši detālplānojumā un (vai) zemes ierīcības projektā norādītajām koordinātām; 89.
250. ja robežlīnijas posms ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un robežlīniju lauku apvidos nepārsniegtu 1,00 m, pilsētās - 0,20 m. 93
251. Veicot robežu izlikšanu apvidū, mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās, ierosinātājs mērnieka norādītajās vietās izveido līdz 1 m platas vizūrstigas, kas iezīmē noteiktās robežlīnijas apvidū. 94
252. Nosakot apvidū robežas jaunizveidotai zemes vienībai vai uz iepriekš noteiktajām robežām ierīkojot jaunas robežzīmes, mērnieks sastāda zemes robežu noteikšanas aktu tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam un vienu pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Zemes robežu noteikšanas aktu pēc pieprasījuma izsniedz arī pierobežniekam. 95
253. Zemes robežu noteikšanas akts (9.pielikums) sastāv no aprakstošās daļas un robežu shēmas. 96
254. Zemes robežu noteikšanas aktu nesastāda, ja veic ar grafiskajām metodēm noteiktu robežu instrumentālu uzmērīšanu un uz iepriekš noteiktajiem robežposmiem neierīko jaunas robežzīmes. 97
255. Iepriekš uzmērītajiem robežpunktiem saglabā piešķirtos numurus. No jauna uz zemes vienības robežām ierīkotos robežpunktus numurē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vienam robežpunktam piešķir pirmo kārtas numuru, pārējos numurē secīgi tā, lai numuri neatkārtotos. 98
256. Apvidū nostiprinātajām robežzīmēm robežpunktu nostiprinājuma veida aprakstam aktos lieto šādus apzīmējumus (apzīmējumam pievieno burtu "k", ja akta sastādīšanas laikā ap robežzīmi izveidots aprakums (kupica), vai burtu "z", ja zīme atrodas zem zemes (slēptā robežzīme)): 95.
257. vģz - valsts ģeodēziskā zīme; 95.
258. a - krustakmens; 95.
259. dzs - dzelzsbetona stabs; 95.
260. mrs - mūra stabs; 95.
261. ks - koka stabs; 95.
262. mc - metāla caurule; 95.
263. ms - metāla stienis; 95.
264. bs - būves stūris; 95.
265. np - nenostiprināts punkts; 95.
266. pz - pagaidu zīme. 99
267. Uzaicinātās klātesošās personas parakstās zemes robežu noteikšanas aktā, apliecinot, ka 30 dienu laikā veiks: 96.
268. kupicu aprakšanu (minētajā termiņā neieskaita nelabvēlīgu laiku, kad grunts ir sasalusi); 96.
269. robežstigu ierīkošanu, nodrošinot redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem. 100
270. Ja uzaicinātās personas uz robežu noteikšanu atsakās ierasties, nav ieradušās vai atsakās parakstīt zemes robežas noteikšanas aktu, mērnieks zemes robežas noteikšanas akta paraksta zonā izdara attiecīgu atzīmi. 101 4.
271. Zemes vienības robežu nostiprināšana
272. Zemes vienības robežas nostiprina apvidū ar pastāvīgām robežzīmēm, kuras ierīko: 98.
273. robežu pagriezienu punktos; 98.
274. vietās, kur robežas pievienojas vai atzarojas no ūdenstecēm un (vai) ūdenstilpēm; 98.
275. valsts autoceļu un pagastu ceļu nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijām un vietās, kur autoceļa nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi; 98.
276. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos. 102
277. Ja robežzīmes ierīkošanas vietā ierīkota valsts ģeodēziskā zīme, par robežzīmi apvidū nosaka valsts ģeodēzisko zīmi. 103
278. Robežzīmes neierīko un nenostiprina robežu pagriezienu punktos: 100.
279. gar ūdensteču un (vai) ūdenstilpju krastiem; 100.
280. ūdenstecēs un (vai) ūdenstilpēs; 100.
281. zem būvēm, būvju stūros, purvos un citās nepieejamās vietās. 104
282. Par robežzīmēm atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam izmanto: 101.
283. krustakmeņus - vismaz 60 kg smagus laukakmeņus ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā; 101.
284. dzelzsbetona stabus - 130 cm garus stabus ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi; 101.
285. koka stabus - 130 cm garus stabus ar diametru 15-20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 101.
286. metāla caurules, stieņus - 80 cm garas caurules un stieņus ar diametru līdz 3 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi; 101.
287. metāla stieņus un tapas cietajā segumā (piemēram, flīzes, asfaltbetons, cementbetons), kuru garums ir 8-50 cm; 101.
288. metāla caurules, stieņus un tapas gruntī, kuru garums ir 50-80 cm; 101.
289. žoga stabus - neatkarīgi no to izmēriem; 101.
290. būves stūrus. 105
291. Ierīkojot robežzīmes, ap krustakmeņiem, dzelzsbetona stabiem, mūra un koka stabiem, metāla caurulēm un stieņiem rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 110 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums - 30 cm, platums zemes virsmas līmenī - 50 cm, grāvīša dibena platums - 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Pilsētu, ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā robežzīmi var nostiprināt ar kupicu, kuras diametrs ir 1 m (10.pielikums). 106
292. Mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās uz katru pusi no robežlīnijām ierosinātājs, vienojoties ar pierobežnieku, ierīko līdz 1 m platas robežstigas, kurām jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm. 107
293. Apvidū robežzīmju vietas ierāda un robežlīnijas nosprauž mērnieks, robežzīmes mērnieka klātbūtnē nostiprina zemes īpašnieks vai ierosinātājs. Zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktā norādītajā termiņā zemes īpašnieks vai ierosinātājs ierīko kupicas atbilstoši šo noteikumu 102.punktam un atbrīvo robežstigu no apauguma attiecīgajā teritorijā. 108
294. Robežzīmju atrašanās vietas apvidū parāda robežpunktu piesaistes abrisos (4.pielikums). Abrisus sastāda robežzīmju ierīkošanas laikā. Sastādītā abrisa kopiju izsniedz ierosinātājam. Ar kupicām noformētām robežzīmēm, kā arī skaidri un precīzi identificējamiem apvidus objektiem, kuri izvēlēti par robežzīmēm, abrisus var nesastādīt. 109
295. Abrisā ieraksta robežpunkta numuru, sniedz nostiprinājuma un ārējā noformējuma aprakstu, sastāda piesaistes zīmējumu (orientē pret debess pusēm), ieraksta instrumentāli izmērītos attālumus līdz pastāvīgajiem apvidus objektiem, kā arī norāda virzienus uz blakus esošajiem robežpunktiem. 110 4.
296. Robežu uzmērīšana apvidū
297. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto šādas horizontālās uzmērīšanas metodes: 107.
298. teodolīta gājienu metodi; 107.
299. polāro metodi; 107.
300. globālās pozicionēšanas metodi; 107.
301. krustojumu un līniju metodi. 111
302. Papildus šo noteikumu 107.punktā minētajām metodēm var izmantot arī citas horizontālās uzmērīšanas metodes, kas nodrošina precizitātes prasības atbilstoši šiem noteikumiem. 112
303. Līnijas un leņķus uzmēra instrumentālajos gājienos, kas izveidoti: 109.
304. robežu uzmērīšanai; 109.
305. robežu uzmērīšanas gājienu piesaistei valsts ģeodēziskā tīkla, uzmērīšanas pamattīkla vai sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem; 109.
306. zemes vienībai par labu nodibināto reālservitūtu aizņemto teritoriju robežpunktu uzmērīšanai, kurus apvidū nenostiprina. 113
307. Ja robežlīnijas nav ietvertas robežu uzmērīšanas gājienos, to garumu aprēķina pēc robežpunktu koordinātām. 114
308. Robežu uzmērīšana sastāv no robežpunktu un dabīgo robežu uzmērīšanas. Robežpunktu uzmērīšanu un datu apstrādi var veikt vienlaikus ar sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu. 115
309. Robežpunktus uzmēra ar instrumentiem, kas nodrošina šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā minēto rezultātu precizitāti. 116
310. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu. 117
311. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto: 114.
312. elektroniskos instrumentus, izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz atmosfēras spiedienu, temperatūru un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē; 114.
313. mērlenti (mērsloksni), izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz mēra garumu, atmosfēras spiedienu, temperatūru, mērlentes slīpumu un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē. 118
314. Lai kontrolētu robežpunktu uzmērīšanu, ja iespējams, veic papildu mērījumus, piesaistoties citiem redzamiem uzmērīšanas tīkla punktiem. Ja robežpunktu koordinātas noteiktas atkārtoti, piesaistoties atšķirīgiem uzmērīšanas tīkla punktiem, koordinātu atšķirību pieļaujamie lielumi nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 4.tabulā noteiktos. 119
315. Mērījumus starp robežpunktiem kopā ar pārējiem mērījumiem izlīdzina, izmantojot kombinēto ģeodēzisko tīklu izlīdzināšanas datorprogrammu. Robežpunktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās. 120
316. Ja robežas noteiktas pa ceļa nodalījuma joslas malu, uzmēra ceļa ass pagrieziena punktus, ņemot vērā nodalījuma joslas platumu, un aprēķina nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas. 121
317. Ja robežas noteiktas pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī nosaka, veicot robežposma topogrāfisko uzmērīšanu. 122
318. Dabīgās robežas uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes, ar tiem pašiem instrumentiem, kas tika lietoti robežpunktu uzmērīšanā. Leņķus mēra vienā loka stāvoklī, attālumus - vienā virzienā. Dabīgo robežu pagriezienu punktu novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktos lielumus. 123
319. Ja vienlaikus ar robežu uzmērīšanu netiek uzmērīti apvidus objekti, kas nepieciešami situācijas plāna sastādīšanai, tad uzmēra: 120.
320. būves; 120.
321. apvidus objektus, pa kuriem noteiktas robežas. 124
322. Mērnieks neveic zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums), uzrādot darba pārtraukšanas iemeslu, ja ierosinātājs: 121.
323. atsakās piedalīties iepriekš noteikto robežu apsekošanā un atjaunošanā; 121.
324. atsakās piedalīties robežu noteikšanā; 121.
325. nenodrošina vizūrstigu un robežzīmju ierīkošanu vai brīvu pārvietošanos pa teritoriju. 125
326. Darba pārtraukšanas aktu paraksta mērnieks un uzaicinātās personas. Vienu akta eksemplāru ierakstītā vēstulē nosūta ierosinātājam, otru eksemplāru pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 126
327. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, kad no ierosinātāja saņemts rakstisks paziņojums, ka darba pārtraukšanas iemesli ir novērsti. Paziņojumu pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 127
328. Veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks apvidū izvērtē mērījumu un novērojumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātes prasībām. Lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirības nedrīkst pārsniegt: 124.
329. atklātā apvidū 10 m; 124.
330. aizklātā apvidū (piemēram, krūmājs, mežs, purvs) 20 m. 128 4.
331. Zemes robežu plāna sastādīšana
332. Zemes robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienības ierakstīšanai zemesgrāmatā. Zemes robežu plāns sastāv no titullapas A4 formātā un robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja zemes robežu plānu nav iespējams izgatavot uz vienas A3 formāta lapas, robežu grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām vai pēc ierosinātāja pieprasījuma - uz A2 vai A1 formāta lapas. Robežu grafiskajā attēlojumā pēc ierosinātāja pieprasījuma atļauts attēlot teritoriju, uz kuru ar līgumu vai tiesas nolēmumu var nodibināt servitūtus. 129
333. Katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā zemes robežu plānā var attēlot vairākas zemes vienības vai zemes vienības daļas. Par zemes robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais zemes robežu plāna sagatavošanas datums. 130
334. Zemes robežu plāna titullapu un robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu
335. un 12.pielikumā noteiktajām prasībām un sniegtajiem apzīmējumiem. 131
336. Robežu grafisko attēlojumu konstruē pēc zemes vienības robežpunktu koordinātām šādos mērogos: 128.
337. pilsētā 1 : 500; 128.
338. ciema, vasarnīcas un dārzkopības apbūves teritorijā 1 : 1000 vai 1 : 2000; 128.
339. lauku apvidū 1 : 5000 vai 1 :
340. 132
341. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus attiecīgos elementus, robežu grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām. 133
342. Zemes robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 130.
343. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam; 130.
344. divus eksemplārus (no kuriem viens ir saskaņots ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām) pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 134
345. Ja robežu grafiskais attēlojums ir izgatavots uz vairākām lapām, papildus izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. 135
346. Ja tiek sadalīta zemes vienība, zemes robežu plānu sastāda atsevišķi atdalītajai (atdalītajām) un paliekošajai daļai. 136
347. Mērnieks zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna vienu eksemplāru (izņemot šo noteikumu 140.punktā minētos plānus) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz vietējā pašvaldībā nodibināto nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējā pašvaldība vai tās pilnvarota persona saskaņo apgrūtinājumus, izdarot uz zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna attiecīgu atzīmi. 137
348. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību (turpmāk - zemesgabals), izgatavo: 134.
349. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta daļa; 134.
350. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota daļa. 138
351. Šo noteikumu 134.punktā minētos zemes robežu plānus sastāda atbilstoši šo noteikumu 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131.,
352. un 133.punktam. 139
353. Zemes vienībai, no kuras nodalīts zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas: 136.
354. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "No zemes vienības nodalīts zemesgabals ar platību ___ ha, kas pievienots zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. ______________________"; 136.
355. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas; 136.
356. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemesgabalu. 140
357. Zemes vienībai, kurai pievienots zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas: 137.
358. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "Zemes vienībai pievienots zemesgabals ar platību ____ ha, kas nodalīts no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. ________________________"; 137.
359. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas; 137.
360. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemesgabalu. 141
361. Ja līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanai nav nodibināti vai aktualizēti noteikšanas darba uzdevumā minētie reālservitūti vai nekustamā īpašuma lietošanas apgrūtinājumi, ierosinātājs mērniekam iesniedz rakstisku iesniegumu ar lūgumu izgatavot zemes robežu plānu bez konkrētiem reālservitūtiem vai nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem. 142
362. Ja sadalāmās zemes vienības robežas noteiktas ar grafiskajām metodēm un ierosinātājs nav pieprasījis zemes vienības paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu: 139.
363. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlota viena zemes vienība: 139.1.
364. paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu. Plānu noformē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ievērojot šādus izņēmumus: 139.1.1.
365. robežpunktus, kas atrodas uz sadalošās robežlīnijas, attēlo atbilstoši noteiktajām koordinātām; 139.1.1.
366. zemes vienības robežu posmus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, attēlo, konstruējot pēc robežlīniju garumiem (mēra ar precizitāti līdz 0,2 mm plānā); 139.1.1.
367. robežlīniju garumus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, nepieraksta; 139.
368. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, izmanto vienu no šādām iespējām: 139.2.
369. katrai paliekošajai zemes vienībai sastāda atsevišķu zemes robežu plānu atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām; 139.2.
370. pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības attēlo vienā zemes robežu plānā, to robežas pārnesot no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām. 143
371. Ja vairākas zemes vienības, kas kopā veido īpašumu, ir attēlotas vienā zemes robežu plānā un no īpašuma atdala veselu zemes vienību, katrai zemes vienībai (gan atdalāmajai, gan paliekošajai (paliekošajām)) izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.
372. un 139.1.1.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības var attēlot vienā zemes robežu plānā. 144
373. Kadastra informācijas sistēmā aktualizē zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, ja konstatē atšķirību starp šādām platībām (platību atšķirība nedrīkst būt lielāka vai mazāka par šo noteikumu 142.punktā un 3.pielikuma 5.tabulā norādīto): 141.
374. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas norādīta dokumentos, kuriem atbilstoši veikta zemes kadastrālā uzmērīšana; 141.
375. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes. 145
376. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt: 142.
377. pilsētā - šo noteikumu 3.pielikuma 5.tabulā noteikto; 142.
378. ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā, lauku apvidū: 142.2.
379. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1√P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība nav lielāka par 1,0 ha; 142.2.
380. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha; 142.2.
381. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha. 146
382. Atkārtotā zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības vai zemes vienības daļas platība aktualizētajā zemes robežu plānā nedrīkst atšķirties no anulētajā zemes robežu plānā ierakstītās platības. Ja zemes vienība tiek sadalīta, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības noteiktības robežās. Noapa­ļojot radušās platību atšķirības izlīdzina. 147
383. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, mērnieks izgatavo zemes robežu plānu un sastāda platību neatbilstības aktu. Aktā norāda neatbilstības iemeslus. 148
384. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība un platība, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, drīkst atšķirties pieļaujamās platību atšķirības robežās. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību un ierosinātājs piekrīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātajai zemes vienības platībai, ierosinātājs nostiprinājuma lūgumā lūdz izdarīt attiecīgus grozījumus zemesgrāmatas ierakstos. Ja ierosinātājs nepiekrīt atšķirībai starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto zemes vienības platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, jautājumu risina, ceļot prasību tiesā. 149 4.
385. Apvidus objektu uzmērīšana
386. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā: 146.
387. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra to robežas; 146.
388. uzmēra šādus apvidus objektus: 146.2.
389. būves un būvju daļas (arī virszemes inženierbūves); 146.2.
390. ceļus; 146.2.
391. ūdensteces un ūdenstilpes; 146.2.
392. dabīgos un mākslīgos reljefa elementus (piemēram, gravas, kraujas, bedres). 150
393. Pazemes inženierbūvju (inženierkomunikāciju) uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma, ja ierosinātājs ir nodrošinājis objektu atrašanās vietas apvidū viennozīmīgu identificēšanu. Ja nepieciešams, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos iesaista pazemes inženierkomunikāciju turētājus. 151
394. Ja attiecīgajā teritorijā ir veikta topogrāfiskā uzmērīšana mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000 un attiecīgie dati atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī ir pieejami digitālā teksta vai digitālā vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā, atkārtota apvidus objektu uzmērīšana situācijas plāna sastādīšanai nav obligāta. 152
395. Situācijas uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus: 149.
396. būves un būvju daļas uzmēra cokola līmenī pa ārējo perimetru, uzmērot visus izvirzījumus, kas lielāki par 10 cm; 149.
397. pagalmu un ūdenstilpju robežas uzmēra neatkarīgi no to aizņemtās platības; 149.
398. apvidus objekta (izņemot ēkas) mazākā teritorija un (vai) zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir: 149.3.
399. mērogā 1 : 500 - 2,5 m2; 149.3.
400. mērogā 1 : 1000 - 10 m2; 149.3.
401. mērogā 1 : 2000 - 40 m2; 149.3.
402. mērogā 1 : 5000 - 250 m2; 149.3.
403. mērogā 1 : 10000 - 1000 m
404. 153 (Grozīts ar MK 23.02.
405. noteikumiem Nr.190)
406. Situācijas uzmērīšanā uzmēra visas būves neatkarīgi no to aizņemtās platības. 154
407. Situācijas plāna aktualizācijai mērnieks uzmēra apvidū notikušās izmaiņas vai pārnes no topogrāfiskajiem materiāliem mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000, ja mērnieks konstatē to atbilstību situācijai apvidū. 155
408. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā nosaka zemes lietošanas veidus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes lietošanas veidu noteikšanu. 156
409. Zemes lietošanas veidu platību kopsavilkumu (eksplikāciju) attēlo tabulas veidā. Tabulā ieraksta zemes lietošanas veidus un to aizņemtās platības. Atsevišķā tabulas ailē norāda kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību attiecīgajā zemes vienībā. 157
410. Ja zemes vienības robežās ar ceļu krustojas ūdensteces un ūdenstilpes, zemes lietošanas veidu robežas noteikšanā un uzmērīšanā ievēro šādu secību: 154.
411. ūdensteces un ūdenstilpes; 154.
412. dzelzceļi; 154.
413. pilsētas sliežu ceļi; 154.
414. autoceļi (sākot ar augstākas kategorijas autoceļu); 154.
415. ielu un ceļu brauktuves. 158
416. Meža kā zemes lietošanas veida noteikšanā izmanto meža inventarizācijas dokumentus, ja tādi ir. Mērnieks izvērtē tajos attēlotā meža kā zemes lietošanas veida robežas un platības atbilstību faktiskajam stāvoklim apvidū. 159
417. Apvidus objektus uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes. 160
418. Apvidus objektu (izņemot ēkas) uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību - ar skaidri izteiktām kontūrām 0,3 mm, ar neskaidri izteiktām kontūrām 1,5 mm izmantotā plāna mērogā. 161 (Grozīts ar MK 23.02.
419. noteikumiem Nr.190)
420. Būvju uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas noteikta šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā. 162 4.
421. Situācijas plāna sastādīšana
422. Situācijas plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienībai vai zemes vienības daļai. Tas sastāv no titullapas A4 formātā un situācijas grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Situācijas plānā attēlo zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas, apvidus objektus (situācijas elementus), zemes lietošanas veidu robežas, to platības un eksplikāciju. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu ir atļauts izgatavot A2 vai A1 formātā. 163
423. Katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai izgatavo atsevišķu situācijas plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā situācijas plānā var attēlot vairākas zemes vienības vai zemes vienības daļas. Par situācijas plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais situācijas plāna sagatavošanas datums. 164
424. Situācijas plānu zemes vienībai vai zemes vienības daļai sastāda: 161.
425. pirmreizējai reģistrācijai vai datu aktualizācijai kadastra informācijas sistēmā; 161.
426. zemes lietošanas veidu transformācijai. 165
427. Pēc zemes vienības daļas situācijas plāna sastādīšanas vienlaikus aktualizē zemes vienības situācijas plānu, izdarot attiecīgās izmaiņas. 166
428. Situācijas plāna titullapu un situācijas grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu
429. un 13.pielikumā noteiktajām prasībām un sniegtajiem apzīmējumiem. 167
430. Situācijas grafisko attēlojumu izvieto titullapas otrā pusē, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Situācijas plāna mērogs atbilst zemes robežu plāna mērogam. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānu var attēlot lielākā vai mazākā mērogā vai uz atsevišķas lapas (lapām). 168
431. Sastādot situācijas plānu, var: 165.
432. izmantot Valsts zemes dienesta izsniegtos topogrāfiskās uzmērīšanas materiālus mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000, ja tie atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū; 165.
433. izdarīt skaidrojošus ierakstus par zemes lietošanas veidiem, ja šo noteikumu 12.pielikumā nav norādīts to apzīmējums. 169
434. Situācijas plānā mērnieks attēlo attiecīgi: 166.
435. meža kā zemes lietošanas veida robežas un platību atbilstoši meža inventarizācijas dokumentiem, ja tajos norādītā informācija atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū; 166.
436. mērnieka noteiktās meža kā zemes lietošanas veida robežas, ja meža inventarizācijas dati neatbilst faktiskajam stāvoklim apvidū. 170
437. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu objektus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet zemes robežu plānā attēlo kā būves. 171
438. Situācijas plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 168.
439. pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam; 168.
440. vienu plānu pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 172
441. Ja ierosinātājs pieprasa aktualizēt situācijas plānu, mērnieks: 169.
442. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu; 169.
443. uzmēra situācijas elementu izmaiņas; 169.
444. sastāda jaunu situācijas plānu un labo zemes lietošanas veidu eksplikāciju. 173 4.
445. Transformējamās meža zemes robežu uzmērīšana
446. Transformējot meža zemi: 170.
447. apvidū nosaka, ar pagaidu zīmēm (10.pielikums) nostiprina un uzmēra transformējamās meža zemes robežas; 170.
448. izgatavo transformējamās meža zemes izvietojuma plānu; 170.
449. izgatavo aktualizētu zemes vienības situācijas plānu. 174
450. Transformējamās meža zemes robežas uzmēra atbilstoši apvidus objektu uzmērīšanas prasībām, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un tam pievienoto grafisko pielikumu. 175
451. Par iesnieguma grafisko pielikumu var izmantot zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju, kurā attēlotas transformējamās meža zemes robežas. 176
452. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānam titullapu nenoformē. Plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 14.pielikumā noteiktajām prasībām. Par transformējamās meža zemes izvietojuma plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais transformējamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanas datums. 177
453. Pēc plānoto meža zemes transformācijas darbību pabeigšanas apvidū, pamatojoties uz ierosinātāja rakstisku iesniegumu, aktualizē zemes vienības situācijas plānu. Minēto plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 174.
454. pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam; 174.
455. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 178 4.
456. Transformētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežu uzmērīšana(Apakšnodaļa svītrota ar MK 01.09.
457. noteikumiem Nr.986) 4.
458. Apgrūtinājumu plāna sastādīšana
459. Apgrūtinājumu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienībai vai zemes vienības daļai. Tas ir zemes robežu plāna neatņemama sastāvdaļa. Apgrūtinājumu plāns sastāv no titullapas A4 formātā un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu ir atļauts izgatavot A2 vai A1 formātā. 179
460. Nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai. 180
461. Apgrūtinājumu plāna izgatavošanā izmanto: 182.
462. zemesgrāmatas un kadastra informāciju par reģistrētajiem apgrūtinājumiem; 182.
463. spēkā esošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu; 182.
464. ierosinātāja iesniegto detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta informāciju; 182.
465. savstarpēju vienošanos (līgumu) vai tiesas nolēmumu, uz kura pamata nodibināts nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums; 182.
466. normatīvajos aktos noteiktos apgrūtinājumus. 181
467. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā noteiktajām prasībām. 182
468. Nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu izvieto titullapas otrā pusē, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Apgrūtinājumu plāna mērogs atbilst zemes robežu plāna mērogam. 183
469. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru: 185.
470. mazākā aizņemtā zemes platība ir: 185.1.
471. mērogā 1 : 500 - 2,5 m2; 185.1.
472. mērogā 1 : 1000 - 10 m2; 185.1.
473. mērogā 1 : 2000 - 40 m2; 185.1.
474. mērogā 1 : 5000 - 250 m2; 185.1.
475. mērogā 1 : 10000 - 1000 m2; 185.
476. aizņemtā teritorija ap vai gar līnijveida objektiem veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir: 185.2.
477. mērogā 1 : 500 - 1 m; 185.2.
478. mērogā 1 : 1000 - 2 m; 185.2.
479. mērogā 1 : 2000 - 4 m; 185.2.
480. mērogā 1 : 5000 - 10 m; 185.2.
481. mērogā 1 : 10000 - 20 m. 184
482. Apgrūtinājumus, kurus nav iespējams attēlot kā laukumus, apgrūtinājumu plānā attēlo ar apzīmējumiem, kas norādīti šo noteikumu 12.pielikumā. Apgrūtinājumu plānā var izdarīt skaidrojošus ierakstus par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem, ja šo noteikumu 12.pielikumā nav norādīts to apzīmējums. 185
483. Ja apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas pārklājas, apgrūtinājumus attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju un norādītu katra apgrūtinājuma aizņemto platību. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu izgatavo uz vairākām lapām. 186
484. Ja nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafiskais attēlojums ir sagatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Katrā lapā attēlo: 188.
485. robežpunktus, ierakstot to numurus, un robežlīnijas; 188.
486. apgrūtinājumu aizņemto teritoriju robežas, ierakstot apgrūtinājuma kārtas numuru; 188.
487. būves, ja tās ir nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, ierakstot būvju kadastra apzīmējumus. 187
488. Katrā lapā izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka vārdam, uzvārdam, parakstam un apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumam. Par apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais apgrūtinājumu plāna sagatavošanas datums. 188
489. Apgrūtinājumu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 190.
490. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam; 190.
491. divus eksemplārus (no kuriem viens ir saskaņots ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām) pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 189 4.
492. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana
493. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā: 191.
494. uzmēra zemes vienības daļas robežas; 191.
495. sastāda zemes vienības daļas robežu plānu; 191.
496. sastāda zemes vienības daļas situācijas plānu; 191.
497. sastāda zemes vienības daļas apgrūtinājumu plānu. 190
498. Zemes vienības daļas robežas nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtajai zemes robežu plāna kopijai ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām. 191
499. Katrai zemes vienības daļai izgatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā zemes vienības daļas robežu plānā var attēlot vairākas zemes vienības daļas. 192
500. Zemes vienības daļas robežas uzmēra atbilstoši zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežzīmes apvidū nostiprina ar pagaidu zīmēm vai robežzīmēm (10.pielikums). 193
501. Zemes vienības daļas robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un zemes vienības un zemes vienības daļas robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu var izgatavot A2 vai A1 formātā. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un zemes vienības daļas robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā noteiktajām prasībām. 194
502. Lai zemes vienības daļas robežu plānā uzskatāmi attēlotu visus nepieciešamos elementus, tā mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. 195
503. Zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sastāda tāpat kā zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, veicot attiecīgas izmaiņas titullapas noformējumā. 196
504. Pēc ierosinātāja pieprasījuma (ja var nodrošināt pārskatāmu plāna elementu attēlošanu) zemes vienības daļas robežu plānu var apvienot ar zemes vienības daļas situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Titullapā izdara uzrakstu "Zemes vienības daļas robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns". 197
505. Zemes vienības daļas robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 199.
506. pa trim eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam; 199.
507. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 198
508. Ja zemes vienības daļas robežu plāns ir izgatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Par zemes vienības daļas robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais zemes vienības daļas robežu plāna sagatavošanas datums. 199 4.
509. Zemes uzmērīšana būves (būvju) ierakstīšanai zemesgrāmatā
510. Lai ierakstītu būvi (būves) zemesgrāmatā, sastāda robežu plānu. Robežu plānu sastāda, ja būve (būves) ir reģistrēta kadastra informācijas sistēmā un atrodas uz zemes, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments. Tas sastāv no titullapas A4 formātā un zemes vienību robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem datiem. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu var izgatavot A2 vai A1 formātā. Robežu plāna titullapu un zemes vienību robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 18.pielikumā noteiktajām prasībām. 200 (Grozīts ar MK 23.02.
511. noteikumiem Nr.190)
512. Būves (būvju) ierakstīšanai zemesgrāmatā paredzētās zemes robežas apvidū nosaka atbilstoši attiecīgās institūcijas lēmuma grafiskajam pielikumam. 201
513. Robežu plāna sastādīšanai nepieciešamos tehniskos datus iegūst, instrumentāli uzmērot: 203.
514. zemesgrāmatā ierakstāmo būvi (būves); 203.
515. zemesgabala robežas atbilstoši šo noteikumu 202.punktā minētajam grafiskajam pielikumam, ja nav veikta robežu kadastrālā uzmērīšana. 202
516. Ja nomas vajadzībām nepieciešams izgatavot zemes vienības daļas plānu, mērnieks, papildus uzmērot, iegūst zemes vienības daļas plāna sastādīšanai nepieciešamos tehniskos datus. Zemes vienības daļas plānu izgatavo pēc zemes īpašnieka pieprasījuma. 203
517. Ja būve atrodas uz vairākām zemes vienībām: 205.
518. robežu plānā attēlo visas zemes vienības neatkarīgi no tā, vai zeme ir vai nav ierakstīta zemesgrāmatā; 205.
519. robežu plāna titullapā ieraksta šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju par visām zemes vienībām. 204
520. Ja būve atrodas gan uz zemesgrāmatā ierakstītām, gan zemesgrāmatā neierakstītām zemes vienībām: 206.
521. robežu plānā attēlo visas zemes vienības, uz kurām atrodas zemesgrāmatā ierakstāmā būve; 206.
522. robežu plāna titullapā papildus šo noteikumu 18.pielikumā minētajai informācijai ieraksta datumu, kad attiecīgā zemes vienība nostiprināta zemesgrāmatā, un zemesgrāmatas nodalījuma numuru. 205
523. Zemes vienību robežu grafisko attēlojumu konstruē pēc zemes vienību robežpunktu koordinātām titullapas otrā pusē vai uz atsevišķas lapas (lapām). Ja kadastra karte nodrošina nepieciešamo robežu uzmērīšanas precizitāti, zemes vienību robežu grafiskā attēlojuma sastādīšanai var izmantot digitālo grafisko informāciju no kadastra kartes. 206
524. Zemes vienību robežu grafisko attēlojumu sastāda šādos mērogos: 208.
525. pilsētā - 1 : 500; 208.
526. lauku apvidū - 1 : 5000 vai 1 : 10000; 208.
527. ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā - 1 : 1000 vai 1 :
528. 207
529. Ja nepieciešams robežu plānā uzskatāmi attēlot visus attiecīgos elementus, robežu plāna mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. 208
530. Robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai: 210.
531. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam; 210.
532. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. 209
533. Ja robežu plāns ir izgatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Par robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais robežu plāna sagatavošanas datums. 210 4.
534. Platības aprēķināšana
535. Platību aprēķina: 212.
536. zemes vienībai; 212.
537. zemes vienības daļai; 212.
538. zemes lietošanas veida teritorijai; 212.
539. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai. 211
540. Platību aprēķina analītiski: 213.
541. zemes vienībai vai zemes vienības daļai - izmantojot robežpunktu koordinātas; 213.
542. zemes lietošanas veida teritorijai - izmantojot zemes lietošanas veida robežu uzmērīto punktu koordinātas; 213.
543. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai - izmantojot: 213.3.
544. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, ko izsniedzis Valsts zemes dienests, lai varētu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu; 213.3.
545. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, kas iegūtas, apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai detālplānojuma digitālā materiāla; 213.3.
546. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, kas iegūtas, apgrūtinājumu robežas pārnesot no līguma par apgrūtinājuma nodibināšanu, tiesas sprieduma grafiskā pielikuma. 212
547. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 koordinātu sistēmā plaknes projekcijas sagrozījumus, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:P =Pk, kur:m2P - nosakāmās teritorijas platība;Pk - teritorijas platība projekcijas plaknē;m - projekcijas mērogs.
548. Platības aprēķina ar šādu noteiktību: 215.
549. pilsētas, ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā - 0,0001 ha; 215.
550. lauku apvidū: 215.2.
551. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) - 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, - 0,01 ha; 215.2.
552. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, - 0,01 ha. 213
553. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto sastādīto situācijas plāna kopiju, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas. 214
554. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā. Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību. Ja zemes lietošanas veidu platību summa nesakrīt ar zemes vienības platību, aprēķina pieļaujamo nesaisti. 215
555. Pieļaujamo nesaisti aprēķina, izmantojot šādu formulu: fp - pieļaujamā nesaiste;P - zemes vienības platība;m - plāna skaitliskā mēroga saucējs. 216
556. Ja atšķirība starp zemes lietošanas veidu platību summu un zemes vienības platību nepārsniedz aprēķināto pieļaujamo nesaisti, nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām, lai zemes lietošanas veidu platību summa sakristu ar zemes vienības platību. 217
557. Platības noapaļo atbilstoši precizitātei, ar kādu noteikta zemes vienības vai zemes vienības daļas platība. Noapaļojot decimāldaļskaitļus, ievēro šādus nosacījumus: 220.
558. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir mazāka par 0,5, to pieņem par 0; 220.
559. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir lielāka par 0,5, to pieņem par 1; 220.
560. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir vienāda ar 0,5, to noapaļo līdz tuvākajam pāra skaitlim. 218 4.
561. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošana
562. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos, uzmērīšanai saņemtos un ierosinātāja iesniegtos dokumentus sakārto zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu iekārto katram nekustamajam īpašumam un izgatavo vienā eksemplārā. 219
563. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vākos iešuj šādus dokumentus: 222.
564. ierosinātāja iesniegumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanu, kurā norāda uzmērāmo zemes vienību skaitu un citu informāciju. Iesniegumā var norādīt, ka mērnieks ir pilnvarots iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu datu reģistrācijai vai aktualizācijai kadastra informācijas sistēmā un saņemt dokumentus ar reģistrācijas vai aktualizācijas apliecinājumu; 222.
565. sagatavošanas darbu laikā saņemtos dokumentus; 222.
566. darba pārtraukšanas aktu; 222.
567. zemes robežu apsekošanas aktu, zemes robežu atjaunošanas aktu, zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu; 222.
568. pierobežnieku uzaicinājuma dokumentus; 222.
569. zemes robežu noteikšanas aktu; 222.
570. ierosinātāja vai tā pilnvarotas personas rakstisku atteikumu ierasties uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu; 222.
571. pilnvaroto pārstāvju pilnvaras; 222.
572. robežpunktu piesaistes abrisus; 222.
573. tehniskos pārskatus un izrakstu no ģeodēzisko punktu koordinātu kataloga par ģeodēziskā tīkla punktiem (izrakstu var nepievienot, ja punktu koordinātu saraksta datorizdrukā ir norādīts pilns koordinātu datu avota - kataloga vai tehniskā pārskata - nosaukums) vai uzmērīšanas pamattīkla lietu; 222.
574. ierīkotā uzmērīšanas tīkla shēmu; 222.
575. mērījumu datus (piemēram, mērīšanas žurnālu ieraksti, instrumenta lauka reģistratora atmiņas izdrukas); 222.
576. uzmērīšanas abrisu; 222.
577. aprēķinus (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšana, uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu aprēķins, kopplatības aprēķins, ja tā aprēķināta manuāli); 222.
578. aprēķinu rezultātus (uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu katalogs, koordinātu noteiktības novērtējums, kopplatības aprēķina rezultāts, ja tā aprēķināta manuāli); 222.
579. zemes lietošanas veidu platību aprēķinu plānu; 222.
580. zemes lietošanas veidu platību sarakstu (aprēķinu); 222.
581. zemes robežu plānus; 222.
582. zemes vienības daļas robežu plānu; 222.
583. situācijas plānu; 222.
584. apgrūtinājumu plānus; 222.
585. (svītrots ar MK 01.09.
586. noteikumiem Nr.986); 222.
587. robežu plānu būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā; 222.
588. aktu par ierīkoto robežstigu un kupicu pieņemšanu; 222.
589. mērniecības darbu kvalitātes apliecinājumu. 220 (Grozīts ar MK 23.02.
590. noteikumiem Nr.190)
591. Mērniecības darbu kvalitātes apliecinājumā mērnieks (ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veic komercsabiedrība - attiecīgais mērnieks un komercsabiedrības vadītājs) izdara šādu uzrakstu: "Apliecinu, ka zemes kadastrālā uzmērīšana ir veikta atbilstoši 2007.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", kā arī dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un glabāšanas prasībām." 221
592. Pēc ierosinātāja pieprasījuma izgatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas papildu eksemplāru. Papildu eksemplāru kopā ar zemes robežu plānu izsniedz ierosinātājam. 222
593. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vākus un apliecinājumu noformē atbilstoši šo noteikumu 19.pielikumam. 223
594. Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, mērnieks sagatavo jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu. 224
595. Neaktuālos kadastrālās uzmērīšanas dokumentus pēc jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienesta darbinieks anulē ar spiedoga atzīmi (20.pielikums). 225
596. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā sakārtotajiem dokumentiem jāatbilst dokumentu noformēšanas prasībām. Dokumentu kopijām, uz kuru pamata veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, jābūt apliecinātām. Dokumentu kopijas zemes kadastrālajai uzmērīšanai var apliecināt mērnieks. Ja dokuments satur koordinātas vai koordinātu labojumus, norāda koordinātu sistēmu un datorprogrammu, kas izmantota datu apstrādē. 226
597. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana veikta, izmantojot iepriekš izveidotu uzmērīšanas pamattīklu, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos izdara norādi uz attiecīgo uzmērīšanas pamattīkla ierīkošanas lietu (tehnisko pārskatu). 227
598. Pēc ierīkoto robežstigu un kupicu pieņemšanas apvidū mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu digitālā veidā vektordatu formātā iesniedz: 230.
599. zemes robežu plānu; 230.
600. apgrūtinājumu plānu; 230.
601. situācijas plānu; 230.
602. transformētās lauksaimniecībā izmantotās zemes izvietojuma plānu; 230.
603. robežu plānu būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā; 230.
604. zemes vienības daļas robežu plānu. 228
605. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā izgatavots zemes robežu plāns vai zemes vienības daļas robežu plāns, kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu papildus iesniedz speciāli sakārtotu datni, kurā digitālā veidā vektordatu formātā iekļauj informāciju par: 231.
606. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežām; 231.
607. zemes vienības kadastra apzīmējumu; 231.
608. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktiem; 231.
609. būvju ārējām kontūrām; 231.
610. būvju kadastra apzīmējumiem. 229
611. Informācijai datnē jāatbilst šādām kadastra kartes specifikācijas prasībām: 232.
612. robežas veido noslēgtu kontūru; 232.
613. robežlīnijas lūzuma punkta koordinātas atbilst robežpunkta koordinātām; 232.
614. robežpunkta koordinātas atbilst tā punkta koordinātām, pie kura piesaistīts robežpunkta numurs vai nosaukums; 232.
615. dati ir sakārtoti šādos datu līmeņos: 232.4.
616. zemes vienību robežas - 30.datu līmenī; 232.4.
617. zemes vienības daļu robežas - 15.datu līmenī; 232.4.
618. zemes vienību kadastra apzīmējumi - 59.datu līmenī; 232.4.
619. zemes vienības daļu kadastra apzīmējumi - 14.datu līmenī; 232.4.
620. zemes vienību un zemes vienības daļu robežpunkti - 10.datu līmenī; 232.4.
621. būvju ārējās kontūras - 42.datu līmenī; 232.4.
622. būvju kadastra apzīmējumi - 41.datu līmenī. 230
623. Valsts zemes dienests: 233.
624. veicot zemes vienību un zemes vienības daļu reģistrāciju kadastra informācijas sistēmā, izvērtē zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātus; 233.
625. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu). 231 (Grozīts ar MK 22.12.
626. noteikumiem Nr.1654) 233.1 Sertificēšanas institūcija nodrošina zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu uzraudzību. 232 (MK 22.12.
627. noteikumu Nr.1654 redakcijā) 4.
628. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumi 4.20.
629. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāja tiesības un pienākumi
630. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir šādas tiesības: 234.
631. saņemt šo noteikumu prasībām atbilstošu profesionālu un kvalitatīvu pakalpojumu; 234.
632. saņemt no mērnieka ar normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu, pamatotu informāciju par zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi, kā arī par veicamo darbu termiņiem; 234.
633. pretenziju gadījumā par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu neatbilstību šo noteikumu prasībām vērsties tiesā vai normatīvajos aktos par mērnieku uzraudzību zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajā kārtībā: 234.3.
634. par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu – sertificēšanas institūcijā; 234.3.
635. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu). 233 (Grozīts ar MK 22.12.
636. noteikumiem Nr.1654)
637. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir šādi pienākumi: 235.
638. nodrošināt mērniekam iekļūšanu zemes vienības vai zemes vienības daļas teritorijā; 235.
639. piedalīties robežu noteikšanā; 235.
640. piedalīties iepriekš noteikto robežu apsekošanā un, ja nepie­ciešams, atjaunošanā; 235.
641. parakstīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos šajos noteikumos noteiktos dokumentus; 235.
642. mērnieka norādītajās vietās ierīkot robežzīmes un robežstigas, izveidot kupicas, kā arī likvidēt robežzīmes; 235.
643. periodiski attīrīt robežstigas no apauguma, nepieļaujot to aizaugšanu; 235.
644. uz vienošanās pamata ar pierobežniekiem segt robežzīmju atjaunošanas izdevumus; 235.
645. saglabāt ierīkotās robežzīmes; 235.
646. (svītrots ar MK 22.12.
647. noteikumiem Nr.1654). 234 4.20.
648. Pierobežnieku tiesības un pienākumi
649. Pierobežniekiem ir šādas tiesības: 236.
650. saņemt no mērnieka informāciju par kopējo robežposmu veicamo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem; 236.
651. pretenziju gadījumā par kopējo robežpunktu apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas darbu neatbilstību šo noteikumu prasībām vērsties tiesā vai normatīvajos aktos par mērnieku uzraudzību zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajā kārtībā: 236.2.
652. par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu – sertificēšanas institūcijā; 236.2.
653. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu). 235 (Grozīts ar MK 22.12.
654. noteikumiem Nr.1654)
655. Pierobežniekiem ir pienākums: 237.
656. parakstīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos šajos noteikumos noteiktos dokumentus; 237.
657. atļaut atrasties tiem piederošā īpašuma teritorijā mērniekam, kurš veic zemes kadastrālo uzmērīšanu blakus esošajā zemes vienībā. 236 4.20.
658. Mērnieka tiesības un pienākumi
659. Mērniekam ir šādas tiesības: 238.
660. apsekot zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas un teritoriju, veikt citus zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos pasākumus; 238.
661. veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, atrasties uz blakus esošās zemes vienības, par paredzētajām darbībām informējot attiecīgo blakus esošā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju; 238.
662. pieaicināt tiesībaizsardzības vai kārtību sargājošo institūciju pārstāvjus, ja tiek traucēta zemes kadastrālā uzmērīšana. 237
663. Mērniekam ir pienākums: 239.
664. nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām; 239.
665. 30 dienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz ierosinātāja izvirzītajām pretenzijām par zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātiem; 239.
666. pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas iesniegšanas re­ģistrācijai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kontrolēt un pieņemt apvidū ierīkotās robežstigas un kupicas, sastādot aktu par to atbilstību šo noteikumu prasībām; 239.
667. informēt ierosinātāju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām; 239.
668. paziņot Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētām iznīcinātām vai bojātām valsts ģeodēziskajām zīmēm; 239.
669. Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtajā veidlapā aizpildīt informāciju par būvēm, kuras nav reģistrētas kadastra informācijas sistēmā, un iesniegt to Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Par attiecīgo būvi norāda: 239.6.
670. apbūves laukumu kvadrātmetros; 239.6.
671. vai tā ir dzīvojamā vai nedzīvojamā būve, ja to iespējams konstatēt; 239.6.
672. virszemes stāvu skaitu, ja to iespējams konstatēt; 239.
673. nodrošināt: 239.7.
674. Valsts zemes dienesta lēmumā par kadastra objekta reģistrācijas vai datu aktualizācijas atlikšanu vai atteikumu norādīto nepilnību novēršanu; 239.7.
675. atkārtotu kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanu Valsts zemes dienestā; 239.
676. pēc Valsts zemes dienesta uzaicinājuma piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas pārbaudē un noteiktajā termiņā iesniegt pieprasītos paskaidrojumus; 239.
677. norādīt, kuras apvidū esošās robežzīmes ir jālikvidē, un pārbaudīt to likvidāciju; 239.
678. saskaņot zemes vienības noteikšanas vai atjaunošanas darbības un robežpunktu koordinātu datus ar mērnieku, kurš blakus esošajā zemes vienībā veic zemes vienības noteikšanu vai atjaunošanu. 238
679. Ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veic komercsabiedrība, tās vadītājam ir pienākums nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes kontroli un atbilstību šo noteikumu prasībām. 239
680. Citas zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina mērniekam sniegtās informācijas patiesumu. 240
681. Būves kadastrālā uzmērīšana 5.
682. Vispārīgie jautājumi
683. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbības ir šādas: 242.
684. ēkas kadastrālā uzmērīšana; 242.
685. ēkas apjoma rādītāju aprēķināšana; 242.
686. ēkas fiziskā stāvokļa noteikšana; 242.
687. ēkas galvenā lietošanas veida aprēķināšana, norādīšana un maiņa; 242.
688. telpu grupas kadastrālā uzmērīšana; 242.
689. telpu grupas un ēkas kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija; 242.
690. inženierbūves kadastrālā uzmērīšana; 242.
691. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija; 242.
692. inženierbūves fiziskā stāvokļa noteikšana; 242.
693. būves punkta koordinātu noteikšana; 242.
694. patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatēšana un dzēšana; 242.
695. kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošana; 242.
696. inženierbūves datu reģistrācija vai aktualizācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos. 241 (MK 23.02.
697. noteikumu Nr.190 redakcijā)
698. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, ievēro būves kadastrālās uzmērīšanas un raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kā arī nodrošina ēkas, telpu grupas vai inženierbūves raksturojošu datu iegūšanu, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti un šiem noteikumiem atbilstošu būves kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību. 242
699. Būves kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir iegūt aktuālus datus par būvi un tajā ietilpstošajām telpu grupām, kā arī būvi raksturojošiem rādītājiem - apjomu, fizisko stāvokli, būves galveno lietošanas veidu un būvē esošo telpu grupu, lietošanas veidu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem - būves kadastrālās uzmērīšanas dienā. 243 (Grozīts ar MK 23.02.
700. noteikumiem Nr.190)
701. Kadastrāli neuzmēra: 245.
702. dzelzceļa transporta signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksoforus, signālrādītājus un signālzīmes; 245.
703. elektronisko sakaru tīklus, kabeļus un antenas, kā arī torņus un mastus, kas atrodas uz ēku jumtiem; 245.
704. dažādas antenas un to fīderu līnijas; 245.
705. transporta būvju elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīklus un to balstus; 245.
706. atklātās transformatoru apakšstacijas un citas ar elektroenerģijas pārvadi un sadali saistītās iekārtas un ierīces; 245.
707. meliorācijas būves bez ēkas pazīmēm; 245.
708. mākslīgi izveidoto ūdenskrātuves krasta nostiprinājumus pirms aizsprostiem; 245.
709. autoceļu žogus, ceļa zīmes un transparentus, signālstabiņus, ceļu joslu atdalošās barjeras; 245.
710. tiltu celtņu sliežu ceļus; 245.
711. sporta, atpūtas, atrakciju un bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu; 245.
712. inženierbūves pamatus un pamatnes, ja nav izbūvēti vai ir sagruvuši pārē­jie inženierbūves konstruktīvie elementi. 244
713. Katru apbūvē esošo būvi klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot normatīvajos aktos noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs. 245 (MK 23.02.
714. noteikumu Nr.190 redakcijā)
715. Telpu grupām, kas atrodas ēkās, kurām būvju kadastrālā uzmērīšana (būvju tehniskā inventarizācija) veikta pēc 1999.gada 15.decembra, telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas lietu pēc ierosinātāja iesnieguma sagatavo, izmantojot ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja ierosinātājs rakstiski apliecina, ka nav mainīts: 247.
716. logu vai durvju aiļu izvietojums vai to izmēri; 247.
717. telpu grupu iekšējo sienu izvietojums; 247.
718. telpu sadalījums telpu grupā. 246
719. Uzmērot būves sadalīšanā atdalīto atsevišķo būvi, būvi sadala, pamatojoties uz būvprojektu un konstruktīvajām izmaiņām. Būves sadales līniju nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam. 247
720. Ja kadastrālās uzmērīšanas darbs netiek pārtraukts šo noteikumu noteiktajā kārtībā, būves kadastrālo uzmērīšanu veic šādos termiņos (no pasūtījuma pieņemšanas datuma): 249.
721. telpu grupai - 30 dienas; 249.
722. ēkai ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 - 30 dienas; 249.
723. ēkai, kuras būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, - 60 dienas; 249.
724. inženierbūvēm par izpildes termiņu vienojas ar ierosinātāju, bet tas nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām; 249.
725. inženierbūvei, par kuru iesniegta inženierbūves datu deklarācija, – 15 dienas. 248 (Grozīts ar MK 23.02.
726. noteikumiem Nr.190)
727. Būvi raksturojošos datus iegūst: 250.
728. apvidū, veicot būves un (vai) telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu; 250.
729. no dokumentiem, kas sastādīti būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 250.
730. no inženierbūves datu deklarācijas – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos. 249 (Grozīts ar MK 23.02.
731. noteikumiem Nr.190) 250.1 Telpu grupām, kuras atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās ir pretrunā ar drošības tehnikas prasībām (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus nesastāda un neiekļauj kadastrālās uzmērīšanas lietas sastāvā. Šādu telpu (telpu grupu) raksturojošos datus iegūst no šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai, ja tajos šie dati nav norādīti, tos aprēķina pēc ēkas ārējiem izmēriem. 250 (MK 23.02.
732. noteikumu Nr.190 redakcijā)
733. Būvju un telpu grupu kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus izmanto: 251.
734. valsts pārvaldes institūciju un kadastra subjektu nodrošināšanai ar aktuālu informāciju; 251.
735. pieņemšanai ekspluatācijā; 251.
736. ierakstīšanai vai aktualizācijai zemesgrāmatā; 251.
737. kadastrālās vērtības noteikšanai; 251.
738. būvprojektu izstrādei; 251.
739. patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšanai; 251.
740. pašvaldību būvniecību pārraugošo institūciju informēšanai; 251.
741. valsts drošības interešu aizsardzībai; 251.
742. valsts statistiskās informācijas sagatavošanai; 251.
743. teritorijas apbūves plānošanai; 251.
744. uzskaitei; 251.
745. nomas vai īres līguma slēgšanai; 251.
746. apsaimniekošanai; 251.
747. nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. 251 (Grozīts ar MK 23.02.
748. noteikumiem Nr.190) 251.1 Ja būve kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta, pamatojoties tikai uz ēku masveida apsekošanas rezultātā iegūtajiem vai inženierbūves datu deklarācijā norādītajiem datiem, šādā kārtībā reģistrētie dati nav izmantojami būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. 252 (MK 23.02.
749. noteikumu Nr.190 redakcijā)
750. Būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas rezultātu atbilstību šo noteikumu prasībām un faktiskajai situācijai kadastrālās uzmērīšanas dienā kontrolē un nodrošina Valsts zemes dienests. Ierosinātājs triju mēnešu laikā pēc būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas apvidū nodrošina Valsts zemes dienesta kontroles veicēju iekļūšanu visās būvēs vai telpu grupās esošajās telpās. 253
751. Ja kadastra subjekts ierosina būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas rezultātu pārbaudi par to atbilstību šo noteikumu prasībām, Valsts zemes dienests datu pārbaudē konstatētās neatbilstības un kļūdas novērš par saviem līdzekļiem. Ja pārbaudē datu neatbilstību nekonstatē, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudes ierosinātājs. 254
752. Būves kadastrālās uzmērīšanas procesā pieļaujamās mērījumu nesasaites nedrīkst pārsniegt: 254.
753. +/- 0,02 m mērījumiem līdz astoņiem metriem; 254.
754. +/- 0,25 % mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem. 255 5.
755. Ēku kadastrālā uzmērīšana
756. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā izmanto: 255.
757. ierosinātāja iesniegtos dokumentus; 255.
758. datus no kadastra informācijas sistēmas; 255.
759. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus. 256
760. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā veic ēkas ārējo un iekšējo apsekošanu un uzmērīšanu, sastādot apbūves skici un telpu izvietojuma skici. Ēkas iekšējās kontūras robežās un uz ēkas jumtiem esošām iekārtām kadastrālo uzmērīšanu neveic. 257
761. Ēkas ārējā apsekošanā konstatē: 257.
762. ēkas virszemes stāvu skaitu; 257.
763. ēkas pamatu, ārsienu un jumta seguma materiālu, piemērojot materiālu klasifikatoru (21.pielikums); 257.
764. ēkas pamatu, ārsienu un jumta seguma fiziskā nolietojuma pazīmes; 257.
765. patvaļīgas būvniecības pazīmes. 258
766. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, kā arī cokols, mansards, tehniskais stāvs un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi. 259
767. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, ņem vērā lielāko stāvu skaitu. 260
768. Pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta seguma materiālu un ēkas galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli. Ēkas pirmā stāva telpu izvietojuma skicē ieraksta: 260.
769. galveno konstruktīvo elementu materiālu atbilstoši materiālu klasifikatoram (21.pielikums); 260.
770. ēkas galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmes atbilstoši fiziskā nolietojuma pazīmju aprakstam (22.pielikums). 261
771. Ja pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta materiālu vizuāla noteikšana ir apgrūtināta, to nosaka atbilstoši projekta dokumentācijā, aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējās tehniskās inventarizācijas lietā vai arhīva izziņā norādītajam materiālam. 262
772. Ēkas ārējā uzmērīšanā mēra šādus attālumus: 262.
773. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru cokola līmenī; 262.
774. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm; 262.
775. caurbrauktuves laukumu kā tāda laukuma projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs; 262.
776. laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm; 262.
777. ēkas pirmajam stāvam - attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās; 262.
778. vienstāva ēkām bez pārseguma vertikālā virzienā - katras ārsienas augstumu: 262.6.
779. ēkas stūros no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta seguma un ārsienas turpinājuma krustpunktam; 262.6.
780. no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta korei. 263
781. Ja ēkai nav ārsienu un ēkas jumtu balsta kolonnas, apbūves laukumu mēra kā laukumu, kuru veido kolonnu ārējās malas un to savienojošās taisnes. 264
782. Apbūves skicē attēlo visu zemes vienības teritorijā esošo būvju savstarpējo izvietojumu. Ja kadastrāli uzmērāmā būve atrodas uz vairākām zemes vienībām, apbūves skicē attēlo visu būvju savstarpējo izvietojumu, kas atrodas attiecīgo zemes vienību teritorijās. Apbūves skicē pilnībā attēlo arī tās būves, kas daļēji atrodas attiecīgās zemes vienības teritorijā un kam neveic kadastrālo uzmērīšanu. 265
783. Apbūves skicei izmanto no kadastra informācijas sistēmas izsniegtu ar ortofoto karti savietotas kadastra kartes izkopējuma kopiju (turpmāk - kadastra kartes kopija), kas izgatavota mērogā 1 : 500, 1 : 1000 vai 1 : 2000, izdrukāta A4 vai A3 formātā un kurā atkarībā no zemes kadastrālās uzmērīšanas veida ir: 265.
784. zemes vienības teritorijā esošo būvju ārējās kontūras; 265.
785. būves kadastra apzīmējumi; 265.
786. zemes vienības adrese, ja pašvaldība tādu piešķīrusi; 265.
787. būvju adreses, ja pašvaldība tādas piešķīrusi. 266
788. Apbūves skices sastādīšanai par palīgmateriālu drīkst izmantot: 266.
789. zemes robežu plāna kopiju; 266.
790. agrāk sastādīto tehniskās inventarizācijas lietu grafiskos materiālus; 266.
791. ēkas projekta sastāvā esošo plānu kopijas. 267
792. Ja uzmērītājs konstatē ēkas, kas nav attēlotas kadastra kartē vai reģistrētas kadastra informācijas sistēmas teksta daļā (turpmāk - neuzmērīta ēka), apbūves skicē attēlo šo ēku ārējās kontūras un norāda: 267.
793. nepieciešamos attālumus starp neuzmērīto ēku un pārējām ēkām, kas nodrošina neuzmērītās ēkas attēlošanu skicē; 267.
794. neuzmērīto ēku ārsienu ārējo horizontālo malu garumus; 267.
795. neuzmērīto ēku ārējās kontūras un kārtas numurus (numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1); 267.
796. virszemes stāvu skaitu, ja to iespējams konstatēt; 267.
797. tās dienas datumu, kurā pabeigta apbūves skices sastādīšana; 267.
798. uzmērītāja vārdu, uzvārdu un parakstu. 268
799. Ēkas iekšējā apsekošanā un uzmērīšanā: 268.
800. veic telpu uzmērīšanu un par katru stāvu sastāda telpu izvietojuma skici; 268.
801. nosaka pārsegumu materiālu, piemērojot materiālu klasifikatoru (21.pielikums) un tā fiziskā nolietojuma pazīmes atbilstoši fiziskā nolietojuma pazīmju aprakstam (22.pielikums); 268.
802. nosaka ēkas labiekārtojumu (23.pielikums); 268.
803. konstatē patvaļīgas būvniecības pazīmes. 269
804. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā kā telpu uzmēra konstruktīvi ar sienām norobežotu ēkas daļu, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru. Atkarībā no konstruktīvā risinājuma telpas iedala iekštelpās un ārtelpās. Ārtelpām - balkoniem, lodžijām, lieveņiem un terasēm - par norobežojumu nosaka sienas un (vai) norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas. Nojumei par norobežojumu nosaka sienas un (vai) norobežojošo kon­strukciju iekšējās virsmas vai jumta ārējās kontūras projekciju horizontālā plaknē. 270
805. Ēkas iekšējā uzmērīšanā uzmēra: 270.
806. telpu sienu iekšējo malu garumus starp būvniecības procesā pabeigtu sienu virsmām pa telpas perimetru un izvirzījumu un (vai) nišu izmērus pa izvirzījumu vai nišu perimetru horizontālā virzienā 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa; 270.
807. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās; 270.
808. telpu augstumus: 270.3.
809. ēkām ar pārsegumiem - no grīdas līdz griestiem; 270.3.
810. ēkām bez pārsegumiem - no grīdas līdz jumta konstrukcijas apakšējai malai; 270.
811. atšķirīgos telpu augstumus (sākot no 15 cm) un attālumus, pēc kuriem var attēlot šo telpas augstuma izmaiņu vietu; 270.
812. pārsegumu biezumus; 270.
813. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās; 270.
814. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru un pavardu kontūras grīdas līmenī; 270.
815. kolonnu malu garumus horizontālā virzienā un perpendikulāros attālumus no kolonnas malas līdz tuvākajai sienai, kā arī attālumus starp vienā rindā esošām kolonnām 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa. 271
816. Telpu izvietojuma skicei izmanto: 271.
817. ēkas projekta sastāvā esošo plānu kopijas; 271.
818. iepriekšējā uzmērīšanā sastādīto stāvu plānu kopijas. 272
819. Telpu izvietojuma skici sastāda uz vienas vai vairākām A4 vai A3 formāta lapām. Skicē apkopo grafisko un teksta informāciju. Grafisko informāciju - ēkas iekšējā uzmērīšanā iegūtos rezultātus - attēlo par katru stāvu, norādot stāva numuru. Ārējā uzmērīšanā iegūtos rezultātus attēlo tikai pirmā stāva telpu izvietojuma skicē. Par būvi kopumā norāda šādu teksta informāciju: 272.
820. ēkas adresi, ja pašvaldība tādu ir piešķīrusi; 272.
821. būves kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts, vai apbūves skicē norādīto attiecīgās būves numuru; 272.
822. ēkas galveno konstruktīvo elementu (pamatu, ārsienu, pārseguma, jumta) materiālus un šo elementu fizisko nolietojumu procentos, kā arī aprakstu; 272.
823. ēkas labiekārtojumu; 272.
824. patvaļīgas būvniecības pazīmes, ja tādas konstatētas; 272.
825. uzmērīšanas datumu, norādot konkrēto telpu izvietojuma skices sastādīšanas datumu; 272.
826. uzmērītāja vārdu, uzvārdu un parakstu. 273 5.
827. Stāva plāna un apbūves plāna sastādīšana
828. Izmantojot ēkas apsekošanā un uzmērīšanā iegūtos datus, digitālā veidā sastāda šādus grafiskos materiālus: 273.
829. stāva plānu; 273.
830. apbūves plānu. 274
831. Stāva plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 24.pielikumam, izmantojot ēkas telpu izvietojuma skices datus. Stāva plānu noformē uz lapas, kuras formāts nav mazāks par A
832. Stāva plānu sastāda mērogā 1 : 50, 1 : 100 vai 1 : 200, nodrošinot pietiekamu izšķiršanas spēju. 275
833. Telpas apvieno telpu grupās, veidojot konstruktīvi norobežotus telpu kopumus, kas sastāv no vienas vai vairākām telpām ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru. Konstruktīvi norobežotā telpu grupa ar durvju ailu vai durvju ailām nevar būt savienota ar citu telpu grupu. 276
834. Telpu grupām piešķir kārtas numurus, tās secīgi numurējot. Numurēšanu sāk ar 001 pieaugošā secībā no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas. 277
835. Koplietošanā esošās telpas telpu grupās neapvieno, tās numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1, no ēkas pirmā virszemes stāva malējās kāpņu telpas vai ieejas. 278
836. Telpu grupā ietilpstošās telpas stāva plānā numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1, pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vispirms numurē iekštelpas, pēc tam - ārtelpas. 279
837. Apbūves plānu sastāda digitālā veidā A3 vai A4 formātā atbilstoši šo noteikumu 25.pielikumam mērogā 1 : 500, 1 : 1000 vai 1 : 2000, nodrošinot pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju un izmantojot apbūves skicē ierakstītos datus. 280 5.
838. Ēkas apjoma rādītāju aprēķināšana
839. Izmantojot ēkas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus, aprēķina šādus ēkas apjoma rādītājus: 280.
840. apbūves laukumu (arī neuzmērītām ēkām); 280.
841. būvtilpumu; 280.
842. kopējo platību. 281
843. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas vai tās daļas, kas izvietota uz stabiem, caurbrauktuves laukumu zem ēkas un laukumu zem lieveņa, terases un ārējām kāpnēm. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kvadrātmetros ar noteiktību līdz 0,1 kvadrātmetram. 282
844. Ēkas būvtilpums ir tilpums starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas būvtilpumu aprēķina kubikmetros ar noteiktību līdz 1 kubikmetram. 283
845. Ēkas būvtilpumā neieskaita gaisa telpas tilpumu zem ēkas vai tās daļas, kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu. Ārējo segto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu ieskaita ēkas būvtilpumā. 284
846. Ēkas būvtilpumu aprēķina, summējot ēkas: 284.
847. virszemes daļas (izņemot bēniņus) tilpumu; 284.
848. pazemes daļas (arī pagrabstāva) tilpumu. 285
849. Ēkas kopējo platību aprēķina, summējot visu iekštelpu un ārtelpu platības. Telpu platības aprēķina atbilstoši šo noteikumu 270.punktā minētajām prasībām. Iekštelpu un ārtelpu platībā neieskaita logu un durvju ailu platību neatkarīgi no sienas vai starpsienas biezuma, kurā tās atrodas. 286 (MK 25.03.
850. noteikumu Nr.216 redakcijā)
851. Ēkas kopējās platības sadalīšanai pa platību veidiem un šo platību aprēķināšanai katrai telpai tiek norādīts telpas veids. Telpas veidu norāda atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa. 287
852. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir "1110 – Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa", "1121 – Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa", "1122 – Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" vai "1130 – Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem: 287.
853. dzīvojamā telpa; 287.
854. dzīvokļa palīgtelpa; 287.
855. dzīvokļa ārtelpa. 288 (MK 23.02.
856. noteikumu Nr.190 redakcijā)
857. Pārējām telpām, izņemot telpu grupās ar lietošanas veidiem "1110 – Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa", "1121 – Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa", "1122 – Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" vai "1130 – Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupa" ietilpstošās telpas, norāda kādu no šādiem telpu veidiem: 288.
858. nedzīvojamā iekštelpa; 288.
859. nedzīvojamā ārtelpa. 289 (MK 23.02.
860. noteikumu Nr.190 redakcijā)
861. Koplietošanas telpai norāda kādu no šādiem telpu veidiem: 289.
862. koplietošanas iekštelpa; 289.
863. koplietošanas ārtelpa. 290
864. Ēkas kopējā platība sastāv no: 290.
865. lietderīgās platības; 290.
866. koplietošanas palīgtelpu platības. 291
867. Lietderīgā platība sastāv no: 291.
868. dzīvokļu kopējās platības; 291.
869. nedzīvojamo telpu platības. 292
870. Koplietošanas palīgtelpu platība sastāv no: 292.
871. koplietošanas iekštelpu platības; 292.
872. koplietošanas ārtelpu platības. 293
873. Dzīvokļu kopējā platība sastāv no: 293.
874. dzīvokļu platības, kura sastāv no: 293.1.
875. dzīvojamo telpu platības; 293.1.
876. dzīvokļu palīgtelpu platības; 293.
877. dzīvokļu ārtelpu platības. 294
878. Nedzīvojamo telpu platība sastāv no: 294.
879. nedzīvojamo iekštelpu platības; 294.
880. nedzīvojamo ārtelpu platības. 295
881. Ēkas platības aprēķina kvadrātmetros ar noteiktību līdz 0,1 kvadrātmetram. 296
882. Ēkas kopējās platības sadalījumu pēc tajā esošajiem platību veidiem ieraksta ēkas eksplikācijā. Ēkas apbūves laukumu un būvtilpuma aprēķinu ieraksta apbūves skicē. 297 5.
883. Ēkas fiziskā stāvokļa noteikšana
884. Ēkas fizisko stāvokli nosaka procentos atbilstoši ēkas kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajām galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmēm, ņemot vērā trūkstošo konstruktīvo elementu īpatsvaru ēkā. 298
885. Ēkas fiziskā stāvokļa noteikšanā izmanto: 298.
886. ēku kadastrālajā uzmērīšanā konstatētos galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmju raksturojošos rādītājus; 298.
887. šo noteikumu 22.pielikumā norādītos nolietojuma rādītājus, izteiktus procentos, ko noapaļo ar precizitāti līdz pieciem procentiem; 298.
888. šādus ēku konstruktīvo elementu īpatsvara rādītājus: 298.3.
889. pamati – 20 %; 298.3.
890. sienas – 50 %, kas sadalās šādi: 298.3.2.
891. sienas – 30 %; 298.3.2.
892. logi un durvis – 5 %; 298.3.2.
893. apdare – 5 %; 298.3.2.
894. speciālie darbi (elektrotehniskie, santehniskie) – 10 %; 298.3.
895. pārsegumi – 20 %, kas sadalās šādi: 298.3.3.
896. pārsegumi – 10 %; 298.3.3.
897. grīdas – 10 %; 298.3.
898. jumts – 10 %. 299 (Grozīts ar MK 25.03.
899. noteikumiem Nr.216; MK 23.02.
900. noteikumiem Nr.190) 298.1 Ja ēkai atbilstoši tās konstruktīvajam risinājumam nav paredzēts kāds no konstruktīvajiem elementiem, tā īpatsvaru neiekļauj fiziskā stāvokļa aprēķinā. 300 (MK 23.02.
901. noteikumu Nr.190 redakcijā)
902. Ēkām, kurām daļēji vai pilnībā nav saglabājušies vai daļēji vai pilnībā nav izbūvēti kādi no konstruktīvajiem elementiem, nosaka ēkas konstruktīvā elementa koriģēto īpatsvaru. To nosaka procentos atkarībā no konstruktīvo elementu vai to daļu īpatsvara un apjoma ēkā. 301 (Grozīts ar MK 23.02.
903. noteikumiem Nr.190)
904. Ēkas fizisko stāvokli nosaka procentos atkarībā no ēkas galveno konstruktīvo elementu - pamatu, sienu, pārsegumu un jumta - fiziskā stāvokļa uzmērīšanas dienā, ievērojot šo elementu īpatsvaru ēkā, rezultātu noapaļojot ar precizitāti līdz pieciem procentiem. 302 (MK 25.03.
905. noteikumu Nr.216 redakcijā)
906. Ēkas galveno konstruktīvo elementu fizisko stāvokli nosaka: 301.
907. ņemot vērā pamatu esību un fizisko stāvokli; 301.
908. sienām - ņemot vērā ārsienu, iekšsienu, logu, durvju, inženier­komunikāciju esību un fizisko stāvokli atbilstoši to īpatsvaram ēkā; 301.
909. pārsegumiem - ņemot vērā grīdu esību un to fizisko stāvokli atbilstoši to īpatsvaram ēkā; 301.
910. jumtiem - ņemot vērā jumta nesošās konstrukcijas (spāru, latojuma) un jumta seguma esību un to fizisko stāvokli. 303
911. Ēkas kopējo fizisko stāvokli atkarībā no tās konstruktīvo elementu nolietojuma un to esības ēkā nosaka šādā secībā: 302.
912. nosaka ēkas konstruktīvā elementa koriģēto īpatsvaru (procentos), izmantojot šādu formulu: Vkor = KEV x Kes, kur Vkor - ēkas konstruktīvā elementa koriģētais īpatsvars (procentos); KEV - ēkas konstruktīvā elementa īpatsvars (procentos); Kes - ēkas konstruktīvā elementa esības koeficients ar precizitāti līdz 0,1 (koeficients robežās no nulles līdz vienam atkarībā no tā, vai konkrētais konstruktīvais elements ir pilnā apjomā, daļēji vai tā nav vispār); 302.
913. nosaka ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļu (procentos) no ēkas kopējā fiziskā stāvokļa, izmantojot šādu formulu: KEND = (Vkor x KEN)/100, kur KEND - ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļa (procentos) no ēkas kopējā fiziskā stāvokļa; Vkor - ēkas konstruktīvā elementa koriģētais īpatsvars (procentos); KEN - ēkas konstruktīvā elementa nolietojums (procentos); 302.
914. nosaka ēkas kopējo fizisko stāvokli, izmantojot šādu formulu: ĒN = ΣKEND, kur ĒN - ēkas kopējais fiziskais stāvoklis (procentos); ΣKEND - ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļa (procentos) no ēkas fiziskā stāvokļa. 304
915. Ja esošajām konstrukcijām pēc būvniecības pārtraukšanas nav veikti nepieciešamie būvkonstrukciju un būvelementu iekonservēšanas darbi, noteikto ēkas kopējo fiziskā stāvokļa procentu palielina par 10 procentiem, tas ir, minētajā kārtībā noteiktajam fiziskā stāvokļa procentam pieskaita 10 procentus. 305
916. Ēkai ar neizbūvētiem vai sagruvušiem konstruktīvajiem elementiem apbūves skicē ieraksta būvtilpumu un kopējo platību no būvprojekta vai anulētās ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas, ko papildus ieraksta kadastra informācijas sistēmā. 306
917. Būves fiziskā stāvokļa datu aktualizāciju var ierosināt kā atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību, izgatavojot būves kadastrālās uzmērīšanas lietu un uzrādot būves atkārtotas apsekošanas datumu. 307 5.
918. Ēkas galvenā lietošanas veida norādīšana
919. Veicot jaunbūves, renovētas vai rekonstruētas ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ēkas galveno lietošanas veidu un telpu grupas lietošanas veidu nosaka Valsts zemes dienests, to aprēķinot atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" (turpmāk – Būvju klasifikācija) prasībām, izmantojot šo noteikumu 7.punktā norādītos dokumentus. 308 (MK 23.02.
920. noteikumu Nr.190 redakcijā)
921. Vienkāršotās rekonstrukcijas gadījumā Valsts zemes dienests saskaņā ar vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma karti pārrēķina ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši Būvju klasifikācijas prasībām un kadastra informācijas sistēmā reģistrē mainīto ēkas galveno lietošanas veidu un telpu grupas (grupu) lietošanas veidu (veidus). 309 (MK 23.02.
922. noteikumu Nr.190 redakcijā)
923. Veicot ēku kadastrālo uzmērīšanu, ēkas tipus piemēro atbilstoši Būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 7.2.apakšpunktā norādītos dokumentus. Saskaņā ar Būvju klasifikācijas skaidrojošām piezīmēm tipu "12730101 – Kultūrvēsturiskas ēkas" piemēro tikai ēku drupām, kurām ir piešķirts kultūrvēsturiskā objekta statuss. 310 (MK 23.02.
924. noteikumu Nr.190 redakcijā) 5.
925. Telpu grupas kadastrālā uzmērīšana
926. Telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic būvniecību reglamentējo­šajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzbūvētai, pārplānotai vai pārbūvētai telpu grupai, ja ir izbūvēti būves konstruktīvie elementi - ārsienas, sienas, pārsegumi -, kas atdala telpu grupu no citām būvē esošām telpu grupām, vai ja telpu grupa ir pārbūvēta tā, ka izveidojas vairākas atsevišķas telpu grupas un neveidojas koplietošanas telpas: 309.
927. pēc būves kadastrālās uzmērīšanas vai vienlaikus ar būves kadastrālo uzmērīšanu; 309.
928. ja ēkā pēc konstruktīvām izmaiņām ir likvidētas telpu grupas vai izveidotas jaunas telpu grupas; 309.
929. aktualizējot datus par telpu grupu dzīvokļa īpašumā. 311
930. Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā: 310.
931. apseko telpu grupas; 310.
932. sastāda telpu izvietojuma skices; 310.
933. uzmēra telpu grupas; 310.
934. sastāda telpu grupas plānu; 310.
935. izgatavo telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu. 312
936. (Svītrots ar MK 25.03.
937. noteikumiem Nr.216.) 313
938. Veicot telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ierosinātāja uzrādītajai projekta dokumentācijai vai aktam par telpu grupas nodošanu ekspluatācijā. 314 (Grozīts ar MK 23.02.
939. noteikumiem Nr.190)
940. Vienkāršotās rekonstrukcijas gadījumā, ja apliecinājuma kartē ir norādīts, ka telpu grupai ir mainīts lietošanas veids, telpu grupas lietošanas veidu norāda vai maina atbilstoši vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma kartei. 315
941. Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra: 314.
942. telpu sienu iekšējo malu garumus starp būvniecības procesā pabeigtu sienu virsmām pa telpas perimetru un izvirzījumu un (vai) nišu izmērus pa izvirzījumu vai nišu perimetru horizontālā virzienā 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa; 314.
943. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju ailu atrašanās vietu telpu sienās; 314.
944. telpu augstumus ēkām ar pārsegumiem - no grīdas līdz griestiem; 314.
945. atšķirīgos telpu augstumus (sākot no 15 cm) un attālumus, pēc kuriem var attēlot šo telpas augstuma izmaiņu vietu; 314.
946. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās; 314.
947. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru un pavardu kontūras grīdas līmenī; 314.
948. kolonnu malu garumus horizontālā virzienā un perpendikulāros attālumus no kolonnas malas līdz tuvākajai sienai, kā arī attālumus starp vienā rindā esošām kolonnām 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa. 316
949. Mērījumu rezultātus attēlo un ieraksta telpu grupas skicē, kuras datus izmanto ēkas stāva plānu aktualizēšanai. 317
950. Telpu grupas plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 28.pielikumam, izmantojot digitālā veidā sastādītā aktualizētā ēkas stāva plāna informāciju. 318
951. Telpu grupas plānu izdrukā uz lapas, kuras formāts nav mazāks kā A
952. Stāva plānu izdrukā mērogā 1 : 50, 1 : 100 vai 1 : 200, nodrošinot pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju. 319
953. Informācija telpu grupas plānā atbilst informācijai par attiecīgo telpu grupu ēkas stāva plānā. 320 5.
954. Būvju lietas un būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošana(Apakšnodaļas nosaukums MK 15.09.
955. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
956. Katram nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir būves, izveido būvju lietu, kurā ietilpst: 319.
957. ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas; 319.
958. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas; 319.
959. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas; 319.
960. kadastrālajā uzmērīšanā izgatavotie un izmantotie dokumenti; 319.
961. anulētie dokumenti. 321 (MK 15.09.
962. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
963. Pēc ierosinātāja pieprasījuma no kadastra informācijas sistēmas sagatavo šādus dokumentus: 320.
964. ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 29.pielikumā); 320.
965. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 30.pielikumā); 320.
966. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 31.pielikumā). 322 (Grozīts ar MK 15.09.
967. noteikumiem Nr.1053)
968. Ja kadastra informācijas sistēmā tiek aktualizēti būves vai telpu grupas dati, attiecīgā kadastrālās uzmērīšanas lieta, kas izgatavota pirms šo datu aktualizācijas, kļūst neaktuāla. 323 (MK 15.09.
969. noteikumu Nr.1053 redakcijā)
970. Šo noteikumu 320.punktā minētos dokumentus ierosinātājam izsniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši pieprasīto eksemplāru skaitam. 324 (MK 15.09.
971. noteikumu Nr.1053 redakcijā) 5.
972. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija
973. Pēc telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas aktualizē: 323.
974. ēku raksturojošos datus; 323.
975. telpu grupu raksturojošos datus. 325
976. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, ja: 324.
977. veicot konstruktīvās izmaiņas, ir: 324.1.
978. mainījies telpu vai telpu grupu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums; 324.1.
979. iebūvēti elementi (piemēram, stacionārās krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, kolonnas), kas ietekmē telpu grupas kopējo platību; 324.1.
980. apvienotas vai sadalītas telpas vai telpu grupas; 324.
981. mainīts telpu grupas lietošanas veids; 324.
982. nepieciešams konstatēt patvaļīgas būvniecības pazīmes vai to neesību; 324.
983. ierosinātājs vēlas pārliecināties par telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datu atbilstību faktiskajam stāvoklim. 326
984. Ja telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas dati tiek aktualizēti: 325.
985. izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē telpu grupas datus, telpu grupas plānu un attiecīgos ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus; 325.
986. papildina būvju lietu ar jauniem dokumentiem. 327 (Grozīts ar MK 15.09.
987. noteikumiem Nr.1053) 5.
988. Ēkas datu aktualizācija
989. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, ja: 326.
990. konstruktīvo izmaiņu rezultātā ir: 326.1.
991. mainījies ēkas apbūves laukums vai būvtilpums; 326.1.
992. mainījies telpu vai