Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 587 Rīgā

1. gada
2. novembrī (prot. Nr. 54
3. §) Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-
4. gadam
5. Atbalstīt Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-
6. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
7. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz
9. gada
10. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce (Ministru kabineta
11. gada
12. novembra rīkojums Nr. 587) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-
13. gadam Satura rādītājs Saīsinājumu saraksts Ievads Pamatnostādņu kopsavilkums
14. Reģionālās politikas mērķi A. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos B. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos
15. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
16. Reģionālās politikas teritoriālā pieeja un viedi risinājumi 3.
17. Atbalsta modelis reģionālās politikas mērķteritorijām 3.
18. Viedie risinājumi teritoriju attīstībai 3.
19. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti kā pamats investīciju piesaistei
20. Informācija par politikas mērķu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas dokumentiem
21. Rīcības virzieni un uzdevumi A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos A.
22. rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte A.
23. rīcības virziens. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos B. apakšmērķis. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos B.
24. rīcības virziens. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem B.
25. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos B.
26. rīcības virziens. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte
27. Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija Saīsinājumu saraksts ADP Atvērto datu portāls AER Atjaunojamie energoresursi ALTUM Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" ĀM Ārlietu ministrija CO2 Ogļskābā gāze/oglekļa dioksīds CSP Centrālā statistikas pārvalde Eiropa 2020 Eiropas Savienības stratēģija "Eiropa 2020" EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs FM Finanšu ministrija IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis INTERREG Kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KF Kohēzijas fonds KM Kultūras ministrija KWh Kilovatstundas "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LEADER (CLLD) Sabiedrības virzīta vietējā attīstība LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LLF Latvijas Lauku forums LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija LPS Latvijas Pašvaldību savienība LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis NUTS Eiropas Savienības Teritoriālo vienību nomenklatūra statistikai OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PFIS Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma RACA Reģionālo attīstības centru apvienība RAIM Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas Reģionālās attīstības indikatoru modulis RIS3 Viedās specializācijas stratēģija RR Rezultatīvais rādītājs SEZ Speciālā ekonomiskā zona SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SaM Satiksmes ministrija TM Tieslietu ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID Valsts ieņēmumu dienests VISS Valsts informācijas sistēmu savietotājs VPVKAC Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ZM Zemkopības ministrija Ievads Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku, aptverot laika periodu līdz 2027.gadam. Pamatnostādnes detalizē Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam uzstādījumus, rīcības virzienus un uzdevumus reģionālajā politikā atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam pirmajai redakcijai
28. Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot Reģionālās attīstības likuma 16.pantā noteikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) kompetenci, kas paredz, ka VARAM ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Vienlaikus Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumu Nr.233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 5.3.
29. un 6.1.apakšpunkts uzdod VARAM izstrādāt reģionālās politikas plānošanas dokumentu. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs paredzēto ieguldījumu finansēšanai (t.i., investīcijām infrastruktūrā) plānots Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu2 finansējums 2021.-2027.gada plānošanas periodam, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. Pamatnostādņu 2.pielikumā uzdevumiem plānotais finansējuma apjoms norādīts, ievērojot NAP 2021-2027 ieplānoto ES fondu un citu finansējuma avotu apjomu. Vienlaikus 2.pielikumā norādītās ES fondu finansējuma summas ir indikatīvas, jo pamatnostādņu saskaņošanas laikā vēl turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma izlietojumu. Daudzi uzdevumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t.sk. VARAM un citu valsts pārvaldes iestāžu esošo funkciju ietvaros, kā arī par pašvaldību budžeta līdzekļiem. VARAM ir izstrādājusi pamatnostādnes, balstoties uz spēkā esošo pamatnostādņu izvērtējumu3, konsultācijām ar teritoriju attīstības plānošanā iesaistītajām pusēm un ņemot vērā pieejamos pētījumus un ārvalstu praksi (konkrētāk aprakstīts turpmāk tekstā). Līdz ar pamatnostādņu izstrādi VARAM īsteno administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Pamatnostādnēs ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas būs piemērojami pašvaldībām pēc reformas, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. Pamatnostādnes paredz turpināt līdz šim uzsāktās efektīvākās, produktīvākās un ekonomiskākās darbības, kā arī piedāvā jaunus risinājumus, lai sasniegtu nospraustos mērķus, balstoties uz problēmu cēloņiem. Pamatnostādņu mērķi un rīcības virzieni 2019.gada martā - maijā tika apspriesti piecos reģionālajos semināros, kas notika Alūksnē, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un Siguldā. To mērķis bija iepazīties ar reģionālās politikas līdzšinējiem rezultātiem, t.sk. ar ES fondu atbalstu, identificējot esošos reģionālās politikas izaicinājumus, ko var risināt ar ES fondu ieguldījumiem teritoriju attīstībai, diskutēt par reģionālās politikas uzstādījumiem. Semināros kopumā piedalījušies 428 dalībnieki, t.sk. 238 pārstāvji no pašvaldībām, 29 - no plānošanas reģioniem, 102 - no teritoriju attīstībā iesaistītajām ministrijām un citām nacionālā līmeņa iestādēm (Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM), Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM), Kultūras ministrija (turpmāk - KM), Veselības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Satiksmes ministrija (turpmāk - SaM), Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM), Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk - VRAA) u.c.), 59 - no citām organizācijām (pilsoniskās sabiedrības grupas, uzņēmēji, augstskolas, Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk - LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (turpmāk - LLPA), Reģionālo attīstības centru apvienība (turpmāk - RACA))
30. No 2019.gada 9.-22.augustam pamatnostādņu projekts tika publicēts VARAM tīmekļa vietnē, nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.907 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.punktam. Bez tam, īstenotas citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes - VARAM pārstāvji piedalījušies Latvijas Lauku foruma (turpmāk - LLF) organizētajā Latvijas Lauku kopienu parlamentā, 2019.gada jūnijā, EM darbnīcās "Kā uzlabot reģiona konkurētspēju?" 2019.gada maijā - jūnijā. Vairākas pamatnostādņu sadaļas izstrādātas sadarbībā ar EM, ZM un SaM. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2019.gada 1.novembra vēstuli Nr. 4-01/995 "Par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu plānošanas dokumentam" Stratēģiskais novērtējums pamatnostādnēm nav nepieciešams. Pamatnostādņu kopsavilkums Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm tās ir trešās augstākās. Rīgas plānošanas reģionā iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 euro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.5 Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%). Vienlaikus ir būtiski nodrošināt Rīgas metropoles areāla attīstību, pilnvērtīgi izmantojot Rīgas metropoles areāla potenciālu konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā un Latvijas tautsaimniecības attīstībai, virzoties uz zināšanām balstītu un produktīvu ekonomiku. Būtiskākie jaunās reģionālās politikas principi un tematiskie virzieni:
31. Teritoriālā pieeja atbalsta sniegšanā a. atbalstu plānots sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām: i. priekšroka un lielāks atbalsts tiks sniegts reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim; ii. atbalsts tiks sniegts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (turpmāk - "Latvija 2030") noteiktajām mērķteritorijām/nacionālo interešu telpām: attīstības centriem, lauku attīstības telpai, Rīgas metropoles areālam6, Austrumu pierobežai un Baltijas jūras piekrastei atbilstoši specifisko teritoriju vajadzībām un izaugsmes iespējām, tai skaitā ņemot vērā izcilus dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areālus, kur koncentrētas tās unikālās vērtības, kas veido Latvijas un tās dažādo reģionu identitāti un starptautisko atpazīstamību. Vienlaikus lielākais uzsvars tiks likts uz attīstības centru izaugsmi, to un apkārtējo teritoriju sadarbību, veicinot daudzlīmeņu policentrisku attīstību. Rīgas pilsētai un apkārtējām teritorijām sniegtais atbalsts galvenokārt būtu jānovirza Rīgas metropoles areāla starptautiskās konkurētspējas veicinošiem projektiem; b. plānots paplašināt atbalsta iespējas vietējo teritoriālo kopienu (t.i., iedzīvotāju virzītām) iniciatīvām, tai skaitā iekļaujot to izglītošanu, sociālo un pilsonisko prasmju stiprināšanu; c. kā pamats investīciju piesaistei tiks izmantoti savstarpēji integrēti teritoriju attīstības plānošanas dokumenti gan reģionālā, gan vietējā pārvaldes līmenī7, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī (tai skaitā vietējās rīcības grupas stratēģijas, ciemu/kopienu attīstības plāni)
33. Tematiskā koncentrācija Galvenie tematiskie virzieni: a. reģionālās ekonomikas attīstība, kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību, t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos, kā arī veidojot reģionālās inovācijas un zināšanu sistēmas; b. pakalpojumu efektivitātes uzlabošana9, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, sniedzot atbalstu pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas izglītības pieejamībai10, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās ārtelpas attīstībai, kā arī mobilitātes uzlabošanai pakalpojumu sasniedzamībai; c. plānošanas reģionu, pašvaldību administrācijas un citu teritorijas attīstības plānošanā iesaistīto pušu kapacitātes celšana, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības grupām, sniedzot metodisku atbalstu savstarpēji saskaņotu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un iniciatīvu īstenošanai.
34. Viedu risinājumu principa piemērošana attīstības plānošanā un projektu īstenošanā Ņemot vērā publiskā finansējuma samazināšanos reģionālai attīstībai, kā arī nepieciešamību pielāgot pakalpojumu tīklu iedzīvotāju skaita izmaiņām konkrētās teritorijās, svarīgi, lai īstenotie pasākumi būtu ar lielāku pievienoto vērtību un nestu atdevi ilgākā laika perspektīvā. Attiecīgi plānots atbalstīt viedus risinājumus, kas: a. uzlabos publiskās pārvaldes institūciju darbību (VARAM, plānošanas reģionu, pašvaldību), samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, mazinot birokrātisko slogu, veicinot cilvēku dzīves kvalitātes celšanos; b. samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) sniegtās iespējas; c. veicinās reģionos produktu vai pakalpojumu testa vides radīšanu viediem risinājumiem, sekmējot teritoriju ekonomisko izaugsmi. d. uzlabos publiskās pārvaldes institūciju sadarbību un mijiedarbību ar uzņēmējiem, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības grupām, panākot jēgpilnākus risinājumus un koordinētākas darbības kopējo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus reģionu attīstības tendences rada pamatu secināt, ka, plānojot attīstību, jāapsver risinājumi, kā nodrošināt to teritoriju, kuras iztukšojas un uzrāda zemus attīstības rezultātus, "viedo saraušanos"
35. Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanas instrumenti:
36. ES fondi;
37. Valsts budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi;
38. Pašvaldību budžeta līdzekļi un to veidojošie nodokļu ieņēmumi;
39. Citi ārvalstu finanšu instrumenti (t.sk. Norvēģijas finanšu instruments, Šveices finanšu instruments). Pamatnostādnēs noteikto reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums kopā sastāda 2 187 198 857 euro, t.sk. kā ES politiku instrumentu līdzfinansējums - valsts budžets 363 811 375 euro un pašvaldību budžets 523 714 286 euro, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējums 1 104 832 530 euro12, privātā sektora finansējums 254 840 667 euro. Daudzi pamatnostādnēs plānotie pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, t.sk. mērķtiecīgāk un efektīvāk plānojot un izmantojot esošo finansējumu, kā arī turpinot diskusiju par nodokļu stimuliem pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai.
40. Reģionālās politikas mērķi Vērtējot attīstības tendences pēdējo 10 gadu laikā, secināts, ka reģionālās attīstības atšķirības ir nedaudz samazinājušās - IKP starpības samazinājums ir no 5% Latgalē līdz 2% Zemgalē. Tas skaidrojams ar to, ka reģioni pēdējos 10 gadus ir auguši straujāk par Latvijas vidējo līmeni, kur Zemgale ir augusi par 3% straujāk, savukārt Latgale līdz pat 11% straujāk.13 Vienlaikus reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp OECD valstīm tās ir trešās augstākās. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 euro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.14 Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 2,6 reizes lielāks nekā Latgales reģionā. Turklāt būtiski atšķiras komersantu spēja piesaistīt investīcijas - atšķirības nefinanšu investīcijās ir 5,4 reizes starp Rīgas un Latgales plānošanas reģionu. Tā rezultātā darba samaksas atšķirības starp plānošanas reģioniem ir 1,6 reizes (jeb 5 līdz 10 gadu starpība starp plānošanas reģioniem). Reģionālās attīstības atšķirības ir būtiski ietekmējušas arī iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados, un tas būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā par 20%.15 Iedzīvotāju skaits ietekmē arī pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, radot atšķirīgus izaicinājumus starp reģioniem. Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Pēc VARAM aprēķiniem pie esošā ekonomiskās attīstības tempa, lai sasniegtu reģionālās atšķirības 75%16 apmērā no Latvijas vidējā IKP, būtu nepieciešami 50 gadi, sasniedzot 7 994 milj. euro IKP pieaugumu plānošanas reģionos. VARAM uzskata, ka nepieciešams izvirzīt ambiciozāku mērķi - sasniegt šādu reģionālo atšķirību samazināšanos 20 gados. Līdz ar to reģionālās politikas vidējā termiņa, t.sk. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda, mērķis ir samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%), kas prasītu plānošanas reģionos papildu 1 657 milj. euro IKP pieaugumu. Nosakot reģionālās politikas mērķa rādītāju, tika ņemta vērā arī Rīgas plānošanas reģiona izaugsme. Lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi, tiek izvirzīti divi apakšmērķi: A. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos Reģionālajā attīstībā izšķiroša loma ir uzņēmējdarbības videi reģionos, jo tā sniedz nodarbinātības iespējas un līdz ar to labklājību iedzīvotājiem, stimulē iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās, samazinot teritoriju depopulāciju, kā arī rada ienākumus pašvaldību budžetos no nodokļiem, kas savukārt dod iespējas veikt ieguldījumus teritorijas infrastruktūras uzlabošanā, rezultātā kopumā paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kā liecina apskatītie statistikas dati (sk. 1.pielikumu), pastāv būtiska tirgus nepilnība - ekonomika koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, radot nesamērīgas reģionālās attīstības atšķirības. Ņemot vērā, ka reģionālās attīstības atšķirības ietekmē kapitālo ieguldījumu apjoms, kas tieši ir saistīts ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības infrastruktūrā, kuras tirgus vērtība arī reģionāli ir atšķirīga, tad uzņēmējdarbības vide (galvenokārt infrastruktūra) ir būtisks priekšnosacījums jaunu investīciju ienākšanai reģionos. Ieguldījumiem infrastruktūrā ir ilgāks atmaksāšanās periods, līdz ar to, komersantam veicot ieguldījumus infrastruktūrā, tiek iesaldētas investīcijas, ko komersants varētu investēt jaunu produktu attīstībā. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir tieši pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar komersantiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, tādējādi noņemot slogu komersantam veikt ieguldījumus infrastruktūrā un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu reģionos, būtiski veidot tādus atbalsta instrumentus, kas tiešā veidā būtu mērķēti uz darba algu pieaugumu un cilvēkresursu piesaisti reģioniem. Vienlaikus jānorāda, ka pašreizējais uzņēmējdarbības biznesa modelis (vairums uzņēmumu) ir vāji orientēts uz produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, kas būtu pamats lielākām darba algām. Latvijas inovācijas sniegums jau vairākus gadus ir starp zemākajiem Eiropā.17 Tādēļ būtiski ir radīt apstākļus, kas nodrošina pāreju no dabas resursu pārdales un salīdzinoši lēta darbaspēka (dabiskās priekšrocības) izmantošanas uz inovatīvu un zināšanām balstītu ekonomiku18, kas rada augstu pievienoto vērtību un vienlaikus veicina straujāku labklājības līmeņa celšanos un iespēju nodrošināt augstāku atlīdzību darbaspēkam. Apakšmērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi rīcības virzieni: A
41. Vietas sagatavošana uzņēmējam un to produktivitāte; A
42. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos. B. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, nepieciešams pārskatīt un padarīt efektīvāku pakalpojumu tīklu. Vienlaikus izaicinājumi starp teritorijām ir atšķirīgi - teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, jāveido risinājums pakalpojumu uzturēšanas izmaksu samazināšanai uz klientu, savukārt teritorijās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, jāpalielina pakalpojuma pieejamība un kvalitāte. Tāpēc būtiski rast risinājumus gan pašai pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan uzlabot sasniedzamību un dzīves vidi atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai. Lai veiktu pārmaiņas, ieviešot jaunus risinājumus, būtiska ir arī plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāte. Apakšmērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi rīcības virzieni: B
43. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem; B
44. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos; B
45. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte.
46. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji Mērķis - visu reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai Rezultatīvais rādītājs 2019.gads 2024.gads 2027.gads Reģionālā IKP starpība - četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % 47% (2016.gads) - 55% 1 657 milj. euro (papildus IKP pieaugums reģionos)
47. Apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos 1.
48. Darba algas plānošanas reģionos - četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % 73% (2016.gads) - 89% 729 milj. euro (papildus izmaksātais darba algās)19 1.
49. Privāto investīciju piesaiste plānošanas reģionos - četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % 31% (2016.gads) - 45% 486 milj. euro (papildus piesaistītais privāto investīciju apmērs)
50. Apakšmērķis - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos 2.
51. Pašvaldību pakalpojumu efektivitāte - izmaksas uz klientu - % izmaksu samazinājums pašvaldības sniegtajam pakalpojumam20 0% - 10% 2.
52. Pašvaldības pakalpojumu pieejamība - klientu skaits - % klientu pieaugums pašvaldības pakalpojumam21 0% - 10%
53. Reģionālās politikas teritoriālā pieeja un viedi risinājumi 3.
54. Atbalsta modelis reģionālās politikas mērķteritorijām Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu reģionālās attīstības finansējumu piešķir mērķteritorijām vai to daļām atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktajiem reģionālās politikas mērķteritoriju atbalsta virzieniem. Reģionālās politikas mērķteritorijas tiek noteiktas pamatnostādnēs, ievērojot "Latvija 2030".
55. un 2.attēls. Latvijas telpiskās attīstības perspektīva ("Latvija 2030") "Latvija 2030" nosaka šādas mērķteritorijas: nacionālas nozīmes attīstības centri - Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils un Jūrmala; reģionālas nozīmes attīstības centri - Kuldīga, Talsi, Tukums, Saldus, Dobele, Bauska, Ogre, Aizkraukle, Sigulda, Cēsis, Limbaži, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Balvi, Preiļi, Līvāni, Ludza, Krāslava, Madona, Valka; lauku attīstības telpa; Rīgas metropoles areāls; Baltijas jūras piekraste un Austrumu pierobeža, uzsverot attīstības centru un to apkārtējo teritoriju sadarbību un sekmējot policentrisku attīstību. Ja nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, tad pārējās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir raksturīgi specifiski izaicinājumi un attīstības iespējas, kas iet pāri vienas pašvaldības robežām un kuru izmantošanai līdz ar to nepieciešami koordinēti risinājumi (sk.
56. un 2.attēlu). Reģionālās attīstības likums paredz, ka nepieciešams veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Reģionālās attīstības likuma ievērošanai un reģionālās politikas mērķa īstenošanai, kā arī ņemot vērā, ka daudzas no pašvaldībām vienlaikus atrodas vairākās mērķteritorijās, tiek piedāvāts šāds reģionālās attīstības atbalsta modelis (sk. 3.attēlu), kur plānošanas reģionu iedalījums tiek izmantots kā ietvars finansējuma plānošanai atbilstoši teritoriju specifikai (ES fondu atbalsta aktivitātēm, sk. C.punktu): A. attiecīgi, lai mazinātu reģionālās attīstības atšķirības, kopējais investīciju atbalsta apjoms22 reģionālās attīstības veicināšanai tiks piešķirts, kā kritēriju izmantojot reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus tiks nodrošināta tematiskā koncentrācija, mazāk attīstītajos reģionos galvenokārt veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības veicināšanā; 3.attēls. ES fondu atbalsta sadalījuma shēma Plānošanas reģions IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju, % (2016.gads) IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju, % (2027.gads) IKP koeficients finansējuma plānošanai Rīgas reģions 135% 129% 0,11 Vidzemes reģions 66% 72% 0,22 Kurzemes reģions 74% 81% 0,18 Zemgales reģions 63% 71% 0,22 Latgales reģions 51% 61% 0,27 4.attēls. Sasniedzamās IKP izmaiņas pa reģioniem un IKP koeficients finansējuma plānošanai B. investīciju finansējumu plānots dalīt divās daļās: 70% finansējuma plānots novirzīt pašvaldībām konkursa kārtībā starp katra plānošanas reģiona pašvaldībām, balstoties uz pašvaldību attīstības programmām, un 30%23 finansējuma plānots novirzīt uz rezultātiem balstītu reģionālā mēroga projektu īstenošanai saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm. Līdz ar to, plānojot investīcijas, kā pamats tiks izmantotas pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības programmas. Pašvaldībām plānots rīkot regulārus projektu konkursus (3 līdz 5 kārtas) reģionālā mērogā, nosakot minimālo un maksimālo finansējuma apjomu vienam projektam, kā arī dodot priekšroku pašvaldībām, kas iepriekšējā kārtā nebūs saņēmušas finansējumu. Savukārt reģionālā mēroga projekti tiks attiecināti uz objektiem, kas atrodas vai apkalpo vairāku pašvaldību teritorijas, ko varēs novērtēt pēc klientu skaita saņemtajiem pakalpojumiem vai nodarbināto skaita uzņēmumā, kā arī projektiem reģiona inovācijas sistēmas attīstībai (piemēram, noteiktas jomas vai reģionam kopīga inovatīvā pakalpojuma/produkta izstrāde). Reģionālā mēroga projekti tiks noteikti plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos atbilstoši definētajiem reģionālā mēroga projektu principiem, ko izvērtēs un sniegs atzinumu VARAM (sk. sasaistē ar B 3.2.uzdevumu "Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana"). C. šis modelis tiek attiecināts uz tiem pamatnostādņu uzdevumiem un plānotajiem ieguldījumiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar reģionālās attīstības atšķirībām un kur to mazināšanai ir nepieciešams atšķirīga apjoma resurss starp reģioniem. Šie uzdevumi ir: ‒ publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam; ‒ ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai; ‒ cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos; ‒ pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošana; ‒ pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana; ‒ ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība. Rezultātā ir paredzēts veidot kombinētus, savstarpēji papildinošus un līdz ar to mērķtiecīgus ieguldījumus, kurus papildina arī citu ministriju ieguldījumi. Lai nodrošinātu investīciju koordināciju, ES fondu plānošana reģionālās attīstības jomā jānodrošina atbilstoši reģionālās attīstības prioritātēm, kas noteiktas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs. 3.
57. Viedie risinājumi teritoriju attīstībai Reģionālās attīstības izaicinājumi un nepieciešamība pielāgot pakalpojumu tīklu iedzīvotāju skaita izmaiņām konkrētās teritorijās, uzlabojot to efektivitāti un pieejamību, nosaka, ka būtiski ir rast inovatīvus, nebijušus risinājumus un alternatīvus atbalsta veidus publiskās pārvaldes darbībai un sniegto pakalpojumu efektīvai īstenošanai, kā arī teritorijās esošo aktuālāko izaicinājumu pārvarēšanai un konkurētspējas celšanai. Jaunajiem risinājumiem nākotnē jābūt jēgpilnākiem, kā arī jānodrošina racionālāka un efektīvāka resursu izmantošana, kombinējot dažādus finanšu resursus. Tiem jāsamazina publiskās pārvaldes iestāžu funkciju un pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, jāuzlabo sniegto pakalpojumu kvalitāte, ātrums un piekļuve (neatkarīgi no cilvēku atrašanās vietas, izglītības līmeņa un prasmēm, vecuma vai veselības stāvokļa), jāpalielina sabiedrības labklājība un drošība, jāsamazina ietekme uz vidi un jāizmanto pilnībā tās priekšrocības, ko rada mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Būtiskākais nosacījums - lai piedāvātais risinājums uzlabo, vienkāršo un atvieglo sadzīvi. Jāatzīmē, ka starptautiska24 un ES mēroga25 dokumentos arvien vairāk tiek aicināts piemērot viedus risinājumus - inovatīvus, uz zināšanām un datos balstītus risinājumus teritoriju izaugsmes veicināšanai visos pārvaldes līmeņos, tajā skaitā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, attīstot konkurētspējīgās nozares un uzņēmējdarbību, tādējādi kopumā veicinot teritoriju konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Piedevām tiek aicināts nodrošināt viedu pārvaldību, cita starpā, balstot attīstības plānošanas dokumentus uz pētniecību, datu analīzi, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī uz dialogu un savstarpēju sadarbību starp publisko pārvaldi, zinātniskās pētniecības darbā iesaistītajiem, uzņēmējiem, nevalstisko sektoru un iedzīvotājiem. Tiek aicināts izmantot pilnībā potenciālu, ko nodrošina informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Ņemot vērā teikto, pamatnostādņu darbības periodā plānots īstenot tādus atbalsta pasākumus, kas ļauj īstenot viedus risinājumus publiskās pārvaldes institūcijās, uzlabojot to darbību un sniegto pakalpojumu efektivitāti, kā arī veicina produktu un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu. Atbalsts viedajiem risinājumiem tiek plānots vairākos uzdevumos, kur pašvaldības var būt gan kā inovatīvu risinājumu "patērētājas", gan kā inovatīvu risinājumu un produktu veicinātājas (atbalsta sniedzējas uzņēmējiem), cita starpā: ‒ viedo teritoriju attīstība reģionu ekonomikas izaugsmei - pašvaldībām ir iespēja veidot teritorijas uzņēmumiem, kas izstrādā jaunus un inovatīvus pakalpojumus un produktus, kā arī ierosināt priekšlikumus veikt atbilstošus grozījumus likumdošanā attiecīgo testa teritoriju attīstībai, saskaņā ar konkrētās pašvaldības un reģiona izvirzītajiem inovāciju un viedo risinājumu prioritāro jomu projektiem; ‒ viedie risinājumi pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai - pašvaldībām ir iespēja kombinēt dažādus atbalsta veidus, lai ieviestu jaunus risinājumus un pilotētu jauna veida pakalpojumu sniegšanu; ‒ reģionāla mēroga plānošana reģionālās inovācijas sistēmas izveidei un darbībai - būtiski reģionālā mērogā noteikt galvenās ekonomiskās attīstības jomas un nozares, produktus vai pakalpojumu grupas, kas tiek attīstītas pēc viedas pieejas. 3.
58. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti kā pamats investīciju piesaistei Investīciju piesaistes pamatā ir plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kas ir izstrādāti pēc integrētas pieejas principiem, nodrošinot dažādu ieinteresēto pušu iesaisti (uzņēmēji, pilsoniskās sabiedrības grupas, iedzīvotāji un citi) un koordināciju ar hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedzot ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā uz vietām. Līdz ar to attīstības programmām, kas ir saskaņotas ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto ilgtermiņa telpisko redzējumu un attīstības mērķiem un teritorijas plānojumā noteikto zemes izmantošanu, investīciju piesaistē ir šāda nozīme: ‒ plānošanas reģionu attīstības programmas: a. saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības programmām tiek veikta projektu priekšatlase atbilstoši reģiona specifikai; b. tiek veikta investīciju koordinācija funkcionālajās teritorijās/nacionālo interešu telpās: i. Latgales un Vidzemes plānošanas reģions - Austrumu pierobeža; ii. Rīgas un Kurzemes plānošanas reģions - Baltijas jūras piekraste; iii. Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions - Rīgas metropoles areāls; iv. visi plānošanas reģioni - attīstības centru funkcionālais tīkls un lauku attīstības telpa. c. tiek nodrošināta pašvaldību investīciju vajadzību koordinācija: i. plānošanas reģiona attīstības programmā, tai skaitā balstoties uz pašvaldību priekšlikumiem, paredz tos projektus, kas būtu kopīgi īstenojami vairākām pašvaldībām; ii. plānošanas reģioni veic pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu. ‒ pašvaldību attīstības programmas: a. saskaņā ar pašvaldību attīstības programmām tiek veikta projektu ideju priekšatlase pašvaldībās, it īpaši uzņēmējdarbības atbalsta projektos, izvēloties rezultatīvākos projektus un sadarbības partnerus pašvaldību projektu realizācijai; b. tiek nodrošināta investīciju koordinācija pašvaldībā starp dažādiem ieguldījumu veidiem un avotiem.
59. Informācija par politikas mērķu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas dokumentiem N.p.k. Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums Sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam
60. Eiropas Savienības Pilsētprogramma (Urban Agenda for the EU) Amsterdamas pakts, kurā izklāstīti ES pilsētvides attīstības principi, apstiprināts 2016.gada 30.maijā neformālajā ministru sanāksmē par pilsētvides jautājumiem ES Pilsētprogrammas īstenošana tika uzsākta 2016.gada maijā līdz ar Amsterdamas pakta pieņemšanu. Tā pārstāv jaunu daudzlīmeņu darba metodi, kas veicina sadarbību starp dalībvalstīm, pilsētām, Eiropas Komisiju un citām ieinteresētajām pusēm ar mērķi Eiropas pilsētās stimulēt izaugsmi, piemērotību dzīvošanai un inovāciju un identificēt un veiksmīgi risināt sociālos izaicinājumus. ES Pilsētprogrammas mērķi:
61. Realizēt pilsētu teritoriju potenciālu un ieguldījumu ES mērķu un saistītu nacionālo prioritāšu sasniegšanā, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un kompetences;
62. Izveidot efektīvāku integrētu un koordinētu pieeju ES politikai un normatīvajiem aktiem, kam ir potenciāla ietekme uz pilsētu teritorijām, un veicināt teritoriālo kohēziju, samazinot pilsētu teritorijās un reģionos novērojamās sociālekonomiskās plaisas;
63. Iesaistīt pilsētu iestādes politiku izstrādē, mobilizēt pilsētu iestādes ES politiku īstenošanā un stiprināt pilsētu dimensiju šajās politikās. Identificējot un cenšoties pārvarēt nevajadzīgus šķēršļus ES politikā, ES Pilsētprogrammas mērķis ir dot iespēju pilsētu iestādēm strādāt sistemātiskākā un viendabīgākā veidā pie visaptverošu mērķu sasniegšanas. Turklāt tā palīdzēs padarīt ES politiku pilsētām draudzīgāku un efektīvāku;
64. ES Pilsētprogramma neveidos jaunus finansēšanas avotus, nevajadzīgu administratīvo slogu, kā arī neietekmēs pašreizējo juridisko kompetenču sadalījumu un esošās darba un lēmumu pieņemšanas struktūras un nenodos kompetences ES līmenim. ES Pilsētprogrammas trīs pīlāri ir: labāks regulējums, labāka finansēšana, labākas zināšanas. ES Pilsētvides attīstības programmas pamatā ir 12 partnerības 12 konkrētu pilsētvides problēmu risināšanai. Minētās partnerības ļaus pilsētām, dalībvalstīm, ES iestādēm un ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības grupām un uzņēmumiem, līdztiesīgi sadarboties, lai rastu kopīgus risinājumus pilsētu teritoriju uzlabošanai ES. Pamatnostādnēs izvēlētā policentriskas attīstības pieeja ir saskaņā ar ES Pilsētprogrammas uzstādījumiem par pilsētu lomu teritoriju attīstībā.
65. OECD padomes rekomendācija par efektīvām publiskajām investīcijām visos pārvaldes līmeņos (Recommendation of the OECD Council on Effective Public Investment Across Levels of Government) Tika pieņemtas 2014.gada martā kā oficiāls OECD instruments Rekomendācijā noteikti 12 principi efektīvām publiskajām investīcijām. Rekomendācijā ietverto principu mērķis ir palīdzēt visu līmeņu pārvaldei novērtēt to publisko investīciju kapacitātes stiprās un vājās puses, kas ir būtiska kopīga atbildība visos pārvaldes līmeņos, un noteikt prioritātes uzlabojumiem. Pamatnostādņu kontekstā īpaši aktuāli ir rekomendācijas principi, kas attiecas uz investīciju koordināciju:
66. Investēt, izmantojot integrētu stratēģiju, kas pielāgota dažādām vietām;
67. Pieņemt efektīvus instrumentus koordinācijai nacionālajā un subnacionālajos pārvaldes līmeņos;
68. Koordinēt horizontāli starp subnacionālajām pārvaldēm, lai investētu tajā pārvaldes līmenī, kurā to darīt būtu visefektīvāk. Pamatnostādnēs ir ņemti vērā rekomendācijas uzstādījumi.
69. Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam mērķis ir koordinēt dalībvalstu, reģionu un pašvaldību, ES, Baltijas jūras reģiona organizāciju, finanšu iestāžu un nevalstisko struktūru rīcību, lai panāktu efektīvu reģiona attīstību. Stratēģijā aplūkoti galvenie uzdevumi saistībā ar ilgtspējīgu vidi, labklājību, pieejamību, drošumu un drošību un arī saistībā ar iespējām padarīt šo reģionu par integrētu, perspektīvu, pasaules līmeņa reģionu - "izcilu Eiropas reģionu". Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā - Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju. Šī stratēģija ir nozīmīga, radot priekšnoteikumus Rīgas metropoles areāla veiksmīgai funkcionēšanai kā Ziemeļeiropas metropolei Baltijas jūras makroreģiona telpā, kā arī Latvijas piekrastes teritoriju attīstībai.
70. ES fondu regulu piedāvājums integrētām investīcijām (publicēts 2018.gada 29.maijā)26 Vispārējās regulas projekta 22.pants piedāvā trīs teritoriālo investīciju veidus: integrētās teritoriju investīcijas, vietējās rīcības grupas (sabiedrības virzīta vietējā attīstība - CLLD), nacionāli specifiskais 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa". Latvijas gadījumā attiecībā uz VARAM atbalsta pasākumiem tiek izvērtētas divas iespējas: ‒ pie noteiktu nosacījumu izpildes var tikt izvēlēts 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", kas paredz integrēta specifikā atbalsta mērķa izveidi: ○ ja tematiski un teritoriāli tajā ir plašākas investīciju iespējas; ○ ja 5.politikas mērķa ietvaros veiktos ieguldījumus ieskaita tematiskajā koncentrācijā
71. un 2.politikas mērķim27; ‒ ja neizpildās iepriekšējie nosacījumi, tad tiek izvēlēta iespēja īstenot "Integrētās teritoriju investīcijas", kas paredz atsevišķu specifisko atbalsta mērķu izveidi atbilstošā politikas mērķa ietvaros (publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai 1.politikas mērķa ietvaros, pašvaldību ēku energoefektivitāte - 2.politikas mērķa ietvaros utt.). Atbilstoši Vispārējās regulas projekta 1.pielikuma 3.tabulai viens no teritoriālajiem ieguldījumu veidiem ir funkcionālās pilsētu teritorijas. Atbilstoši tam Latvija plāno piesaistīt ES fondu atbalstu pašvaldībām, veicot ieguldījumus gan pilsētās, gan pieguļošajās lauku teritorijās. Konkrētās ieguldījumu vietas noteiks pašvaldība atbilstoši saviem attīstības plānošanas dokumentiem, vienlaikus sekmējot pilsētu - lauku mijiedarbību.
72. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam28 (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu) "Latvija 2030" Telpiskās attīstības perspektīva nosaka politikas virzienus ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts teritoriju attīstībai, panākot reģionu ekonomiskā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un prasmīgu izmantošanu. Telpiskās attīstības perspektīva akcentē trīs galvenos aspektus:
73. sasniedzamība un mobilitātes iespējas;
74. apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vide;
75. nacionālo interešu telpas - unikālas specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai. "Latvija 2030" definē 30 starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru tīklu kā valsts apdzīvojuma struktūras pamatu, ko nepieciešams stiprināt, lai veicinātu reģionu attīstību. Nacionālo interešu telpas - pārējās reģionālās politikas mērķteritorijas - definētas kā teritorijas ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika. Telpiskās attīstības perspektīva apraksta katras nacionālo interešu telpas tendences un izaicinājumus, attīstības virzienus, risinājumus. Pamatnostādnes ņem vērā "Latvija 2030" uzstādījumus par reģionālās politikas mērķteritorijām, to izaicinājumiem un atbalsta virzieniem. Pamatnostādnes sniegs ieguldījumu arī citu "Latvija 2030" mērķu sasniegšanā.
76. Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (izstrādes procesā) Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projekts paredz rīcības virzienu "Reģionu līdzsvarota attīstība", kas ietver šādus uzdevumus:
77. Uzņēmējdarbību sekmējošas publiskās infrastruktūras izveide, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto teritoriju specializāciju un aktuālo privāto investoru pieprasījumu, lai motivētu reģionos veidot jaunus produktus un pakalpojumus, paaugstināt produktivitāti, dažādot uzņēmējdarbību, izmantot inovācijas un kompetenču pārneses iespējas un piesaistīt kvalificētu darbaspēku;
78. Koordinētas atbalsta sistēmas izveidošana investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības atbalstam reģionos un reģionālā izaugsmes fonda izveide mērķtiecīgiem ieguldījumiem;
79. Plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti;
80. Vietējās mobilitātes nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem;
81. Publisko pakalpojumu uzlabošana atbilstoši iedzīvotāju skaita dinamikai, attīstot alternatīvus pakalpojumu modeļus un infrastruktūru, pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitāti, kā arī publiskās ārtelpas kvalitāti;
82. Valsts iestāžu netiešo un atbalsta funkciju izvietošana ārpus Rīgas reģiona Tāpat uzdevumi, kas skar reģionālās attīstības jautājumus, pašvaldību pārvaldības aspektus un pakalpojumu teritoriālo pieejamību, ir iekļauti arī citos Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projekta rīcības virzienos: "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide", "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai", "Mājoklis", "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" u.c. Pamatnostādnes detalizē minētos Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virzienus.
83. Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2018.gada 19.septembra rīkojumu Nr. 447) Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai. Plāna pasākumi:
84. ES fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros izvērtēt iespējas prioritāri Latgales plānošanas reģionam novirzīt papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (ārpus 5.6.
85. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām") vai virssaistību finansējumu 29 504 156 euro apmērā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.
86. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" 3.atlases kārtai29;
87. Atbalsta paplašināšana speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām, jautājumu par nodokļu atvieglojumu piemērošanu visām speciālajām ekonomiskajām zonām izskatot nodokļu reformas īstenošanas izvērtējuma ietvaros;
88. Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi;
89. Daugavpilī izveidots pilotprojekts jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai. Pamatnostādnes nodrošina pēctecību Rīcības plāna Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam atbalsta pasākumiem.
90. Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 17.novembra rīkojumu Nr.692 "Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai") Piekrastes plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un investīciju piesaistei līdz 2030.gadam, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla koncepcija, kas ietver: ‒ 60 kompleksi attīstāmās vietas ar priekšlikumiem to attīstībai; ‒ nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to attīstībai; ‒ uzdevumus valsts institūcijām un brīvprātīgās iniciatīvas pašvaldībām, lai nodrošinātu infrastruktūras tīkla attīstību. Pamatnostādnes paredz atbalstu Piekrastes plānojumā iezīmētajām 60 kompleksi attīstāmajām vietām.
91. Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu (atbalstīts Ministru kabineta 2019.gada 15.aprīļa sēdē - Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr.19, 2.§) Progresa ziņojums nosaka Latvijas investīciju vajadzības 2021.-2027.gadam, t.sk. reģionālās attīstības jomā. Rīcības virzieni:
92. Atbalsts infrastruktūrai uzņēmējdarbības attīstībai un produktivitātes celšanai - publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam, t.sk. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku/infrastruktūras attīstīšana; industriālie pieslēgumi, teritoriju sagatavošana privāto investīciju piesaistei un darba vietu izveidei; ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai;
93. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos - labi apmaksātu darbavietu izveide un darba spēka iekšējās mobilitātes izmaksu samazināšana, darbaspēka reģionālās mobilitātes veicināšana. Pašvaldību ceļu tīkla infrastruktūra un citi mobilitātes risinājumi;
94. Publisko pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība - e-pakalpojumu attīstība, digitālo prasmju, produktu (t.sk. mākslīgā intelekta, atvērto datu) attīstīšana, pakalpojumu infrastruktūras pieejamība un energoefektivitāte. Pamatnostādnes paredz atbalstu šīm investīciju vajadzībām.
95. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam") Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz 2030.gadam) attīstības plānošanas dokuments. Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100.gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi tādās sešās jomās kā būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Plānā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un pieci stratēģiskie mērķi, 14 rīcības virzieni un 89 pasākumi. Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi:
96. Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes;
97. Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas;
98. Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;
99. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta;
100. Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajiem mērķiem.
101. Rīcības virzieni un uzdevumi A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos A.
102. rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte A.1.
103. uzdevums. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, turpinot pamatnostādņu esošās situācijas analīzē aprakstītos 2014.-2020.gada atbalsta pasākumus, paredzēts sniegt ES fondu atbalstu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana industriālajās teritorijās) attīstībai atbilstoši pašvaldības noteiktajai teritorijas specializācijai uzņēmējdarbībā, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā attīstībā.30 Atbalsta pasākums ietvers gan jaunu industriālo teritoriju veidošanu, gan esošo attīstīšanu, kā arī degradētu agrāko industriālo zonu/ražošanas objektu vai teritoriju atjaunošanu, sakārtošanu. Atbalsta pasākums dos iespēju uzņēmējiem koncentrēt savus resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības attīstīšanai. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības. Pašvaldību infrastruktūra ir attīstāma integrēti ar komersantu plānotajiem ieguldījumiem. Tāpēc pašvaldību infrastruktūras attīstības plānošanai jānorit sadarbībā ar komersantiem un to plānotajam investīcijām, t.sk. no ES fondiem (uzdevums veicams ciešā sinerģijā ar A.1.2 "Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai" un A.2.
104. "Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos"). Lai padarītu biznesa procesus efektīvākus, veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī iespēju veiksmīgāk integrēties globālajā tirgū, pašvaldība var radīt vidi viedu risinājumu piemērošanai un inovācijas attīstībai. Līdz ar to pašvaldības var būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai (sinerģija ar uzdevumu B.1.
105. "Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana"), gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs. Pašvaldību specializēšanās konkrētu jomu viedo risinājumu testēšanā un testa teritoriju radīšanā uzņēmumiem var radīt labvēlīgus priekšnosacījumus straujākai ekonomiskai izaugsmei. Noteiktas testa teritorijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu augstāku pievienoto vērtību un eksportspēju radītajiem risinājumiem, testa vidē tos adaptējot un integrējot savā starpā. Vienlaikus šāda vide kalpos kā investoru piesaistes instruments. Pašvaldību savstarpēja sadarbība, saskaņojot attīstības plānošanas dokumentus, kā arī īstenojot sadarbības vai reģionālā mēroga projektus, mazinātu konkurenci to starpā, veicinot efektīvāku viedo risinājumu ieviešanu un, iespējams, to eksportēšanu uz ārzemēm. Atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai vērsts uz to, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu investorus, kā arī lai sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos pašvaldības teritorijā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots:
106. piesaistīt nefinanšu investīcijas 270 milj. euro apmērā;
107. atbalstīt vismaz 133 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu;
108. radīt 3 188 jaunas darbavietas iedzīvotājiem jeb 200 milj. euro lielu algu fondu. A.1.
109. uzdevums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai Lai reģionos piesaistītu jaunas investīcijas mazo un vidējo uzņēmumu produktivitātei, nepieciešams atbalsta instruments mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (indikatīvi 55-45% līdzfinansējums ieguldījumiem pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai). Atbalsts būtu sniedzams aizdevuma veidā (caur akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūciju ALTUM", turpmāk - ALTUM), kurš pie nosacījumu (piemēram, noteikto rezultātu sasniegšana pēc projekta pabeigšanas)31 izpildes tiek pārveidots par grantu. Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1.uzdevumā "Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" paredzētajam atbalstam. Līdz ar to priekšroka būs tiem projektiem, kas būs saistīti ar pašvaldību attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, izvērtējot tirgus nepilnības, t.sk. no pamatojuma, risku un mērķgrupu viedokļa, izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots sniegt ieguldījumu darba algu fondā 231 027 520 euro apmērā, atbalstot vismaz 48 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu un ceļot to produktivitāti. A.1.
110. uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam32 Šobrīd nepastāv atbalsts jeb atvieglojumi pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā ir veicis apjomīgus finanšu ieguldījumus nomas objektā. Uzdevuma risinājums ir rasts konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" ietvaros (Ministru kabineta 2018.gada 14.maija rīkojums Nr.210). Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu veikšanu Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā. Atbalsta rezultātā plānots izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību.33 A.1.
111. uzdevums. Atbalsts reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas izveide Šobrīd lielākā daļa attīstības projektu pašvaldībās tiek īstenoti, izmantojot ES fondu vai citu ārējo finanšu palīdzību. Rezultātā investīcijām veidojas pārrāvumi, jo finansējums nav pastāvīgs. Tāpat nav iespējas ātri reaģēt uz izmaiņām vai reģionāli specifiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to ir nepieciešams veidot nacionālā līmenī reģionālo projektu programmu. Programmas līdzekļi tiktu izmantoti uzņēmējdarbības atbalsta projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Konkrētas atbalstāmās jomas būtu jānosaka trīs gadiem, izvērtējot gan uz to brīdi plānotās ES fondu programmas, gan pašvaldību un komersantu vajadzības un aktuālos izaicinājumus. Reģionālo projektu programmas ietvaros būtu iespēja finansēt gan pašvaldību, gan komersantu projektus - izvēle būtu jānosaka plānošanas reģiona attīstības padomei. Vienlaikus ir funkcionāli jāpilnveido plānošanas reģionu darbība, t.sk. uzlabojot lēmumu pieņemšanas mehānismu (sinerģija ar B.3.2.uzdevumu "Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana"). Reģionālo projektu programmā būtu jāparedz arī iespēja veidot uzkrājumu, ko veidotu pašvaldību budžeta iemaksas. Uzkrājuma veidošana nepieciešama, jo ir svārstīgs gan ikgadējais pašvaldību budžeta nodokļu pieaugums, gan pašvaldību investīciju vajadzību pieprasījums. Lai turpinātu ekonomisko izaugsmi un veidotos papildus nodokļu ieņēmumi šādai reģionālo projektu programmai, būtiski ir izstrādāt pastāvīgu mehānismu, kurš sniegtu motivējošu atbalstu tām pašvaldībām, kas visaktīvāk reģionā veicina saimniecisko darbību, t.sk. atbalstot uzņēmējus vai starppašvaldību uzņēmējdarbības iniciatīvām. Līdz ar to tiktu nodrošināts nepieciešamais resurss ekonomiskai izaugsmei reģiona ietvaros. Ņemot vērā, ka laikā no
112. līdz 2018.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 367 168 416 euro līdz 2 842 516 008 euro (par 475 miljoniem euro), pašvaldību IIN ieņēmumi - no 1 224 733 968 euro līdz 1 383 040 000 euro (par 158 miljoniem euro), veidojas resursu pieaugumus, ko būtu iespējams izmantot reģionu specifiskiem risinājumiem. Lai šos papildus līdzekļus pēc iespējas mērķtiecīgāk izmantotu, nepieciešams daļu (%) no pašvaldību nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma reģionā (kopā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu (turpmāk - PFIS)) rezervēt, reģionālā mērogā veidojot reģionālo projektu programmu. Vienlaikus programmu veidojot, jāņem vērā ekonomikas cikliskums (izaugsmes un recesijas periods), kā arī nodokļu politikas izmaiņas, kas var būtiski ietekmēt pieejamo līdzekļu apjomu. Tāpat būtu jāņem vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultāti un valdības lēmumi attiecībā uz pašvaldību papildus funkcijām un to izpildei nepieciešamo finansējumu no pašvaldību budžetiem. Tāpēc būtiski šādu programmu veidot kā vidējā termiņa reģionālās attīstības instrumentu. Tāpat ir jāizvērtē iespēja piesaistīt samērīgus papildus finanšu avotus ārpus valsts budžeta līdzekļiem programmas veidošanai. Ņemot vērā klimata pārmaiņu aktualitāti, programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt Zaļo investīciju fondu34 finanšu instrumentu veidā. Turpmākā rīcība reģionālo projektu programmas izveidei saistīta ar grozījumu veikšanu Reģionālās attīstības likumā un tās darbību reglamentējošā normatīvā regulējuma izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots:
113. piesaistīt privātās investīcijas 84 milj. euro apmērā;
114. samazināt pašvaldību pakalpojumu sniegšanas izmaksas vismaz par 10%. A.1.
115. uzdevums. Pašvaldību darbības standarts - atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Atbalsta pasākumi no pašvaldību puses tiek pielāgoti dažādām uzņēmēju grupām, piemēram, ir specifiski atbalsta pasākumi uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem, tai skaitā tiek sniegtas uzņēmējdarbības konsultanta konsultācijas, nodrošināta iespēja piedalīties mājražotāju/amatnieku tirdziņā, u.tml. Dažādu uzņēmēju grupu vajadzības atšķiras. Problēma ir, ka ne vienmēr pašvaldību īstenotie atbalsta pasākumi demonstrē pašvaldības gatavību potenciālo investīciju piesaistei vai arī atbalsta pasākumu sniegšanas procesā vērojams to kvalitātes trūkums. Tāpat viena veida pakalpojuma vai atbalsta saņemšanai var būt atšķirīga kvalitāte starp pašvaldībām, piemēram, būvatļauju izskatīšanas termiņi, teritorijas plānojuma izstrāde. Atšķiras arī pašvaldību iespējas investēt uzņēmējiem nepieciešamajā infrastruktūrā (tai skaitā ielu izbūvē, satiksmes organizēšanā, notekūdeņu attīrīšanā). Atsevišķos gadījumos konstatētas teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem neatbilstošas prasības uzņēmējiem ieguldīt teritorijas labiekārtošanā (ielu un ceļu infrastruktūras attīstībā). Lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, ir nepieciešams izveidot novērtēšanas sistēmu un vienotu darbības standartu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstam uzņēmējiem, nosakot konkrētu pašvaldības atbalsta pasākumu "komplektu" uzņēmējdarbības sekmēšanai, kas atbilst uzņēmēju pārstāvošo organizāciju noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Šādā atbalsta pasākumu komplektā būtu jāietver tādas komponentes kā, piemēram: ‒ pašvaldību piedāvājums nekustamajam īpašumam kā nomas objektam un ar to saistītie atbalsta mehānismi - nomas atlaides, infrastruktūras uzlabojumi; ‒ atbalsta instrumenti, kas izveidoti no pašvaldības budžeta līdzekļiem, piemēram, grantu konkurss uzņēmējdarbībai (uzsākšanai vai attīstībai); ‒ uzņēmējdarbības konsultants, kura kompetences un sadarbības potenciāls ir balstīts uz praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, un tas ir izveidojis sadarbību ar uzņēmējus pārstāvošajām valsts un privātajām organizācijām un institūcijām; ‒ iespēja samazināt administratīvās procedūras uzņēmējiem, piemēram, būvniecības jomā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar specifisku uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu kopuma identificēšanu, kuri jāievieš un jāīsteno pašvaldībās uzņēmējdarbības attīstībai (ikgadējs novērtējums par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai). Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē būvniecības procesu, nolūkā atvieglot administratīvās procedūras uzņēmējiem, kā arī sekmēt samērīgu prasību izvirzīšanu uzņēmējiem, atbilstoši to ieguldījumam un potenciālajai ietekmei uz teritorijas izaugsmi (darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, augsta produktivitāte u.c.), t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. A.1.
116. uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošana Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pašvaldību iesniegtie pieprasījumi aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai būtiski pārsniedz pašvaldību aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to ir ierobežotas iespējas atbalstīt gan ES fondu projektus, gan jebkurus citus pašvaldību iecerētos projektus. Kopumā pašvaldības aizņēmumus pieprasa ne tikai ES fondu projektiem, bet arī jauniem investīciju projektiem, tāpat projektiem, kas uzsākti tikai par pašvaldības budžeta finansējumu, kā arī valsts budžeta vai valsts aizdevuma līdzfinansētu uzsākto projektu pabeigšanai. 2016.gadā pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējais apmērs bija 151,9 miljoni eiro, 2018.gadā tie bija jau 369,6 miljoni euro. Savukārt, pašvaldību aizņēmuma pieprasījumi uz 2019.gada 31.maiju bija par kopējo summu 105,6 miljoni euro
117. Joprojām saglabājas tendence pašvaldībām neizmantot pieprasītos aizņēmumus atbilstoši plānotajiem projektu izpildes grafikiem, tāpēc šo aizņēmumu izmaksa tiek pārcelta uz nākamo gadu, kas samazina pieejamo aizņēmuma limitu jaunu projektu aizņēmumiem. Šīs pārceltās aizņēmumu summas ar katru gadu būtiski pieaug. Uz 2019.gadu ir pārceltas aizņēmumu izmaksas 60,8 miljonu euro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem euro vairāk nekā 2018.gadā. Līdz ar to pašvaldību 2019.gada aizņēmuma limita atlikums jaunu projektu īstenošanai ir ierobežots, neskatoties uz to, ka kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 2019.gadam ir lielāks. Valsts aizdevumu mērķi pašvaldībām tiek noteikti katru gadu valsts budžeta likumā no jauna - nav iespējams prognozēt un plānot investīciju projektus. Valsts aizdevumi tiek piešķirti pašvaldībām, kas pirmās ir pieteikušās - netiek vērtēti plānotie rezultāti vai atdeve. Līdz ar to, investīciju projektiem, kas nav saistīti ar ES fondiem un citu ārējā finansējuma programmu ieviešanu, nepieciešams noteikt mērķus vismaz trīs gadiem ar finansējuma apjomu. ‒ Pašvaldībām savi budžeti (attīstības daļa) būtu jāplāno vismaz trīs gadiem, izvirzot finansējuma saņemšanai projektus noteiktās tematiskajās prioritātēs, piemēram: ○ uzņēmējdarbības projekti (vērtē, vai plānots piesaistīt privātās investīcijas un radīt jaunas darba vietas); ○ pakalpojumu efektivitātes projekti (vērtē, vai projekta īstenošanas rezultātā plānots izmaksu samazinājums vidēji uz vienu klientu, tai skaitā, kad par investīciju projektā plānotajām darbībām ir saņemts kompetentas iestādes (Veselības inspekcija, Būvniecības valsts kontroles birojs) atzinums par izglītības iestādes ēkas neatbilstību higiēnas prasībām vai Latvijas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas būves" noteiktajām prasībām, vienlaikus pašvaldībai pamatojot izglītības iestādes ilgtspēju); ○ pakalpojums pieaugošam klientu skaitam (vērtē, vai pieprasījums pārsniedz iespējas sniegt pakalpojumu, piemēram, bērnudārza/skolas projekta gadījumā tiktu vērtēta bērnu rinda uz izglītības iestādēm vai izglītojamo skaita pieaugums, pamatota pieauguma prognoze un esošās infrastruktūras nepietiekamība). ‒ Pieteikšanās procedūra: • Konkursa kārtībā, priekšroku dodot tematiskajām prioritātēm ar augstākiem rezultātiem attiecīgajā prioritātē (tai skaitā, cik lielu rezultātu plānots sasniegt pret ieguldīto finansējumu). Katra gada aizņēmumu pieprasījumus pašvaldības iesniedz līdz attiecīgā gada noteiktajam datumam. • Minētā konkursa ietvaros, pašvaldību pieteikumi tiktu vērtēti no nozaru ministriju puses pa prioritāšu grupām pēc katrai grupai izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Lai nodrošinātu koordinētu projektu vērtēšanu: • VARAM būtu jāizveido koordinācijas mehānisms (piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Reģionālās attīstības koordinācijas padomes procesa/funkciju stiprināšana), lai nodrošinātu vienotu pieeju ieguldījumu jomās, kas ir būtiskas pašvaldībām, caur kuru pašvaldības sniegtu kvalitatīvākus un uzticamākus datus par investīciju izpildes prognozēm/plāniem. Rezultātā būtu iespējams precīzāk plānot arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamos aizņēmumus Valsts kasē; • vidējā termiņa budžeta ietvara likumā tiktu noteiktas investīciju tēmas, kuru ietvaros tiktu organizēts augstāk minētais konkurss. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pašvaldības prasa aizņēmumus daudzu citu pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Šos aizdevumus var būt grūti izvērtēt pēc efektivitātes un atdeves kritērijiem. Ņemot vērā jau tā ierobežotos valsts aizdevuma līdzekļu apmērus, šādiem mērķiem tiktu liegta iespēja aizņemties, aizdevumus sniedzot tikai tām pašvaldībām, kuru aizņēmuma pieprasījumi atbilst valsts vidēja termiņa budžeta likumā noteiktajiem mērķiem. Turpmākā rīcība ir saistīta arī ar normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanu, lai gūtu pārliecību, ka pašvaldības pirms aizņēmuma pieprasījuma izvērtē investīciju projektu ilgtspēju un lietderību un savus projektus īsteno atbilstoši plānošanas dokumentos iekļautajām prioritātēm. A.1.
118. uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība Lai panāktu straujākas izmaiņas reģionālajā attīstībā, būtiski ir reģionos piesaistīt iespējami vairāk inovatīvu uzņēmumu. Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfijas tendences, reģionos ir pieprasījums pēc inovatīviem risinājumiem, kur pašvaldības var būt gan inovatīvo produktu patērētājas, gan šādu uzņēmumu atbalstītājas. Neraugoties uz līdzšinējo politikas ietvaru36 un pieejamajiem atbalsta pasākumiem, inovācijas un darba produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no "vecajām" ES dalībvalstīm (detalizētāk par situāciju sk. 1.pielikumā). Lai sekmētu reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un pilnveidotu reģionu uzņēmējdarbības un inovācijas vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt reģionālās inovācijas, zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu (turpmāk - reģionālā inovācijas un zināšanu platforma) jeb sistēmu, kuras ietvaros tiktu koordinēta reģionā esošo resursu efektīva izmantošana un veicināta sadarbība starp pašvaldībām uzņēmējiem, un gan Rīgā, gan reģionos esošajām izglītības, augstākās izglītības un pētniecības institūcijām37, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām. Lai šāda sadarbība notiktu, nepieciešama reģionālā mēroga pārvaldības un koordinācijas mehānisma izveide sasaistē ar nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu, kur galvenā iniciatora un koordinatora funkcijas un kompetences būtu jāuzņemas plānošanas reģioniem
119. Reģionālā līmenī jau pastāv un darbojas atsevišķi inovācijas sistēmas elementi, uz kuru bāzes plānots attīstīt reģionāla līmeņa inovācijas un zināšanu platformu (detalizētāk sk. 1.pielikumā). Plānošanas reģionu rīcībā ir pieejama informācija par ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības un inovācijas vidi un par situāciju pašvaldībās, vietējiem resursiem un reģionā uzkrātajām kompetencēm un salīdzinošajām konkurētspējas priekšrocībām. Tiem ir izveidojusies sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem, pētniecības un inovācijas infrastruktūras īpašniekiem, kā arī ir attīstīts plašs sadarbības partneru tīkls starp reģioniem, pētniecības un inovācijas sektora spēlētājiem, klasteriem, zinātnes un tehnoloģiju parkiem Eiropas un citu pasaules reģionu valstīs. Attiecīgi tiem ir lielākas iespējas aktivizēt reģionālos un vietējos resursus un spēlētājus, sekmēt mērķtiecīgāku un fokusētāku sadarbību to starpā, kā arī to internacionalizāciju, radot koordinējošu mehānismu inovācijas attīstībai atbilstoši reģionā esošajām kompetencēm, konkurētspējas priekšrocībām un ekonomiskajai specializācijai, kas atbilst nacionālā mērogā definētajām viedās specializācijas (RIS3) jomām
120. Vienlaikus plānošanas reģionu nozīmīgo lomu šajā kontekstā pastiprina iespēja risināt jautājumus, kas iziet ārpus vienas pašvaldības robežām un ir aktuāli vairākiem uzņēmumiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības institūcijām un klasteriem, tādā veidā sniedzot lielāku pievienoto vērtību reģiona kopējā attīstībā. Plānošanas reģionu speciālistu profesionālo kompetenci un kapacitāti iespējams palielināt, pašvaldībām un plānošanas reģioniem sadarbojoties ar augstskolām, jo augstskolām ir nepieciešamā pieredze, kas realizējama izmantojot studiju programmas, pētniecību un tālākizglītības iestrādnes. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas darbība sekmētu ciešāku sadarbību starp izglītības, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, publiskās pārvaldes speciālistiem un uzņēmējiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām, kas savukārt: