Precizēts 20.08.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.115 (2880) Ministru kabineta rīkojums Nr.507 Rīgā 2003.gada 14.augustā (prot. Nr.44, 36.§) Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu 1. Apstiprināt Pirms

§4.1.5.).

Investīcijas būtiski ietekmēs arī nodokļa sloga tālākā samazinašana uzņēmējdarbībā (§3.1.1.). Investīciju attīstība ir cieši saistīta ar kredītresursu pieejamību. Pēdējos gados ir novērojama arvien lielāka banku sektora iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā. Sagaidāms, ka arī nākotnē pieaugs izsniegto kredītu apjoms un to veicina procentu likmju un kredītriska samazinašanās (ķīlu reģistra izveide, uzņēmumu kredītinformācijas pieejamība u. c.). Kreditēšanas paplašināšanu veicinās arī plānota rezervju prasību normas samazinašana. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Sagaidāms, ka vidējā termiņā uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas attīstība (§4.2.), pensiju sistēmas reforma (§4.6.1.), kā arī vērtspapīru tirgus attīstība. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu starptautiskās tirdzniecibas apgrozījuma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta pieauguma tempi (vidēji 8,6% gadā, salīdzināmās cenās) pārsniegs importa pieauguma tempus (6,8%). Vairakās nozarēs iepriekšejos periodos ir ieguldītas ievērojamas investīcijas (piemēram, apstrādes rūpniecība, transports un sakari), kas ļauj cerēt uz ievērojamu produktivitātes un tādējādi arī konkurētspējas pieaugumu. Par sagaidāmo produktivitātes pieaugumu liecina arī augstais kapitālpreču īpatsvars Latvijas importa struktūrā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka produktivitātes pieaugums pārsniegs reālās algas pieaugumu, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem saglabāt un palielināt konkurētspēju iekšējā un arējā tirgu. Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši arvien jaunus noieta tirgus, un ir paredzams, ka arī videjā termiņā turpināsies jaunu tirgu apgūšana un nostiprināšanās esošajos tirgos. Eksporta pieaugumu veicinās arī valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicinašanu (§4.1.5.3.). Konkurētspēju sekmēs arī preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, ko veicinās arī dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi kvalitātes nodrošināšanā, piemēram, administratīvo barjeru novēršana preču brīvai kustībai uz ES (§4.1.5.2.) Ir sagaidāms, ka videjā termiņā Latvijas eksporta struktūra dažādosies un tajā samazinasies koksnes īpatsvars, bet pieaugs preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars. Importa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Pieprasījumu pēc importa daļēji ierobežos reālās algas pieaugums, kas būs zemāks par IKP un produktivitātes pieaugumu. Taču būtisks importa pieauguma tempu samazinājums nav gaidāms tādēļ, ka importa struktūrā dominē preces, kas Latvijā netiek ražotas (dažādas iekārtas un mašīnas, izejvielas) un kas ir nepieciešamas tālākai ražošanas modernizācijai un ekonomikas attīstībai. Ir sagaidāms, ka videjā termiņā importa struktūrā turpinās pieaugt iekārtu un investīciju preču īpatsvars. 2.1.2. IKP pa nozarem Pēdējos divos gados rūpniecībā ir vērojama dinamiska attīstība, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz vidēji 7% pieaugumu salīdzināmās cenas. Ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados rūpniecības pieaugumu lielā mērā nodrošinās apstrādes rūpniecības pieaugums, galvenokārt vieglās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un metālapstrādes attīstība. Pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība ir nozīmīgas rūpniecības nozares, un tās veido arī ievērojamu daļu no eksporta. Videjā termiņā ir paredzama sekmīga šo nozaru attīstība. Pateicoties Latvijas bagātīgajiem mežu resursiem, arī turpmāk ir sagaidāma veiksmīga kokapstrādes nozares darbība. Liela daļa šīs nozares produkcijas tiek eksportēta, un tādējādi kokapstrādes nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū un tirgus cenu svārstībām. Pieprasījumu pēc koksnes būtiski ietekmē arī būvniecības attīstība. Turpmākajos gados ir gaidāma stabila un pastāvīga būvniecības attīstība, un tādējādi pieprasījums pēc koksnes saglabāsies augstā līmenī arī tad, ja samazināsies ārējais pieprasījums. Ķīmiskajā rūpniecībā pēdējā laikā ir ieguldītas būtiskas investīcijas, un ir sagaidāma turpmāka šīs nozares izaugsme vidējā termiņā. Ir paredzams, ka turpināsies arī metālapstrādes un mašīnbūves attīstība. Pēdējā gadā ir strauji pieauguši elektrotehnikas un elektronikas nozaru apjomi, un pastāv potenciāls šo nozaru tālākai attīstībai vidējā termiņā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, īpaši jauno tehnoloģiju attīstība un inovāciju politika (aprakstīta §4.1.6.). Rūpniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū, un nozares attīstību sekmēs dažādi eksporta veicināšanas pasākumi (§4.1.5.3.). Konkurētspējas veicināšanai ārējā tirgū liela nozīme ir saražotās produkcijas kvalitātei, un tādējādi atbalstu ražotājiem sniegs arī valdības veiktie pasākumi kvalitātes nodrošināšanā (§4.1.5.2.). Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā neparedz nozīmīgu pieaugumu enerģētikas sektorā, jo nav sagaidāma energoietilpīgu nozaru attīstība. Elektroapgādi ietekmēs arī zudumu samazinājums elektrostaciju transformatoros, pārvades un sadales tīklos. Būtiski nepieaugs arī siltuma patēriņš, jo ir sagaidāma siltumenerģijas zudumu samazināšana. Arī gāzes un ūdensapgādes nozarē nav sagaidāms nozīmīgs pieaugums. Sagaidāmais enerģētikas sektora pieauguma temps ir vidēji 1,5% gadā, ko noteiks pakāpenisks rūpniecības pieaugums. Pēdējos gados būvniecībā bija vērojami salīdzinoši augsti pieauguma tempi, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visdinamiskākajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā paredz vidēji 6,7% būvniecības apjomu pieaugumu gadā. Būvniecības attīstību veicinās ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugums. Privātpersonu pieprasījumu pēc būvniecības veicinās hipotekārās kreditēšanas attīstība. Pēdējā laikā ir novērojams straujš hipotekāro kredītu apjomu pieaugums. Ir paredzams, ka šādas tendences turpināsies arī vidējā termiņā. Paredzamais lauksaimniecības ražošanas apjomu pieaugums ir 4% gadā. Augstāki pieauguma tempi tiek prognozēti mežsaimniecībā. Lauksaimniecības attīstība būs atkarīga no vairākiem faktoriem, to skaitā, privātā patēriņa pieauguma, lauksaimniecības ražotņu un produktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem un no ārējā, galvenokārt, Krievijas pieprasījuma. Lauksaimniecības produktu imports ievērojami pārsniedz lauksaimniecības produktu eksportu, un arī vidējā termiņā ir gaidāma sīva ārvalstu uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, un tādējādi lauksaimniecībā nav gaidāmi augsti pieauguma tempi. Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurenci ar ārzemju produktiem iekšējā tirgū pašlaik lielā mērā apgrūtina nevienlīdzīgā konkurence (subsidētais imports). Lauksaimniecības attīstību kavē arī zemais ražošanas tehnoloģiju līmenis, un tādēļ liela nozīme lauksaimniecības veicināšanā būs dažādiem valdības politikas pasākumiem, kas veicinās investīcijas un lauksaimniecības ražošanas modernizāciju, no kuriem nozīmīgākie ir valsts subsīdiju programma un SAPARD. Pēc Latvijas iestāšanās ES, liela nozīme lauksaimniecības attīstībā būs arī ES piešķirtajām lauksaimnieciskās ražošanas kvotām. Lauksaimniecisko ražošanu sekmēs arī dažādi valdības pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai (

§4.5.).

Vidējā termiņā lauksaimniecībā tiek prognozēts produktivitātes pieaugums, strādājošo skaita kritums un lauksaimniecības īpatsvara IKP struktūrā samazinājums. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka privātie pakalpojumi būs viena no straujāk augošajām nozarēm, un to sagaidāmais vidējais pieauguma temps salīdzināmās cenās ir 7,2% gadā. Paredzams arī privāto pakalpojumu īpatsvara pieaugums IKP struktūrā. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo (non-market) pakalpojumu īpatsvars. Privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakalpojumu sektoru attīstības. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka arī turpmāk transporta un sakaru nozare saglabās svarīgu lomu Latvijas ekonomikā. Īstermiņā ir sagaidāmi mēreni tranzīta apjomu pieauguma tempi, ko nosaka naftas tranzīta apjoma samazinājums Krievijas naftas tranzīta kompāniju politikas rezultātā, taču ir paredzams, ka nākotnē kravu pārvadājumu apjomi atkal pieaugs. Ostu un dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmēs situācija NVS valstīs, un ir gaidāms, ka arī turpmāk pieaugs Krievijas eksports. Latvijas tranzītpakalpojumu sektora konkurētspēju veicinās investīcijas, kas ļaus piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus un konkurēt ar citām, galvenokārt, Krievijas ostām. Transporta nozares attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi transporta un sakaru jomā (

§4.6.3.).

Jūras kravu pārvadājumi ir nozare, kuras potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. "Latvijas Kuģniecības" privatizācija un modernizācija, kā arī kuģu flotes atjaunošana dos nozīmīgu ieguldījumu jūras kravu pārvadājumu apjomu pieaugumā, tādējādi vidējā termiņā ir sagaidāma šī sektora turpmāka attīstība. Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, neaizsalstošajām ostām un atbilstošai infrastruktūrai vidējā termiņā ir sagaidāmi stabili transporta pieauguma tempi. Ir sagaidāms, ka sakaru nozare būs viena no dinamiskākajām vidējā termiņā. Sakaru nozares apjoma pieaugumu būtiski sekmēs plānotā telekomunikāciju tirgus liberalizācija (aprakstīta §4.1.3.) un pārējie valdības pasākumi sakaru attīstības veicināšanā (§4.6.3.2.). Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās un vidējā termiņā nebūs iespējams saglabāt tik augstus pieauguma tempus kā līdz šim. Komerciālajos un finanšu pakalpojumos ir sagaidāmi augsti pieauguma tempi. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē. Sabiedrisko pakalpojumu nozarē sagaidāms salīdzinoši zems pieaugums - apmēram 1,3% gadā.

1. tabula. IKP pieaugums pa nozarēm
2. gada cenās (% pret iepriekšējo periodu) 2001 2002 2003 2004 2005 2006 fakts . prognoze . IKP 7,9 6,1 6,5 6,1 6,0 6,0 Lauksaimniecība 6,0 2,9 3,8 4,0 4,0 4,0 Rūpniecība 9,9 7,0 7,7 7,0 7,0 7,0 Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde 6,9 4,5 2,0 1,5 1,5 1,5 Celtniecība 5,8 10,6 8,0 7,0 6,5 6,3 Sabiedriskie pakalpojumi 1,3 2,1 1,6 1,5 1,4 1,3 Privātie pakalpojumi 9,8 6,7 7,7 7,2 7,1 7,0 2.1.
3. Nodarbinātība Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Salīdzinājumā ar
4. gadu, iedzīvotāju skaits
5. gadā samazināsies par 1 procentu. Zemā dzimstība ir tā, kas lielā mērā ir ietekmējusi iedzīvotāju sastāva novecošanos. Tomēr darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies ļoti strauji, jo pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, un pensionāru skaits palielināsies tikai nedaudz. Nodarbinātības pieaugums ir neliels, un tāda tendence tiek prognozēta arī nākotnē. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no galvenajiem zemā nodarbinātības pieauguma tempa iemesliem. Zemā nodarbinātība ir daļēji izskaidrojama arī ar pastāvīgu studentu skaita pieaugumu. Līdz šim ekonomiskā attīstība veicināja galvenokārt reālās algas un produktivitātes pieaugumu, un tās ietekme uz nodarbinātības pieaugumu bija ierobežota. Lielā mērā to ietekmēja pārejas procesā radītās atšķirības starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī būtiskas reģionālās atšķirības. Tomēr pēdējos gados notikušais nodarbinātības pieaugums, liecina, ka strukturālo reformu un nodarbinātības politikas pasākumu (galvenokārt darbaspēka apmācības un reģionālās attīstības jomā) atdeve kļūst redzamāka, un notiek pakāpeniska darba tirgus uzlabošanās. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā samazināsies bezdarbs, to veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums un dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi - profesionālās izglītības tuvināšana pieprasījumam, darbaspēka ekonomiskās, sociālās un reģionālās mobilitātes veicināšana, pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam u. c. (

§4.3.).

Latvijā pastāv ievērojamas bezdarba līmeņa atšķirības dažādos rajonos, un tādējādi bezdarba problēmas ir cieši saistītas ar reģionālo attīstību. Bezdarba samazināšanu veicinās dažādi valdības reģionālās politikas pasākumi, kas

§4.6.4.

Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka vidējās reālās bruto darba algas pieaugums (apmēram 4,2% gadā) būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums (5-6% gadā). 2.

1. Inflācija Iepriekšējo trīs gadu laikā vidējais gada inflācijas līmenis Latvijā nepārsniedza 2,4%,
2. gadā pazeminoties līdz 1,9 procentiem. Inflācijas tendences norāda uz stabilu cenu līmeni, lai gan tas ir zemāks nekā vidēji ES valstīs, līdz ar to konverģences procesā pakāpeniski turpinās pieaugt. Patēriņa cenu pieauguma tempu galvenokārt nosaka: • centrālās bankas politika, • importa cenu dinamika, • iedzīvotāju ienākumu izmaiņas, • administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņas.
3. gadā patēriņa cenu kāpumu būtiski ietekmēja preču cenu kāpums uztura produktiem, mājturības precēm un transportlīdzekļu iegādei, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums veselības aprūpē un izglītībā. Tomēr kopējo cenu pieaugumu mazināja atsevišķu pārtikas produktu cenu samazinājums (gaļas cenas samazinājās subsidētā importa dēļ, kā arī pieaugošas konkurences dēļ), mobilo sakaru cenu samazinājums "cenu karu" ietekmē, kā arī degvielas cenu kritums līdz ar naftas cenu samazinājumu pasaulē. Pamatinflācijas komponente
4. gadā bija tuva kopējai inflācijai, jo administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņu ietekme uz gada vidējo inflāciju bija savstarpēji pretēja, turklāt neliela (pamatinflācija izsaka cenu kāpumu, izslēdzot administratīvi regulējamo un degvielas cenu izmaiņas). Tirgojamo preču grupā cenu kāpumu ierobežoja centrālās bankas izvēlētā valūtas kursa politika. Nacionālās valūtas kursa piesaisti SDR valūtu grozam izskaidro vairāki apstākļi, tai skaitā importa īpatsvars IKP un importa struktūra.
5. gadā importa īpatsvars IKP bija aptuveni 46%, no tā vairāk nekā 27% - patēriņa preces, kuru cenu izmaiņas tieši ietekmē kopējā cenu līmeņa izmaiņu tendences. Savukārt kapitālpreču un starppatēriņa preču īpatsvars bija attiecīgi 48,5% un 18,4 procenti. Tādējādi arī netieši - caur uzņēmumu ražošanas izmaksām importa cenas var iespaidot patēriņa cenu izmaiņas. Salīdzinoši zema inflācija esošajās ES dalībvalstīs noteiks mērenu cenu pieaugumu arī turpmāk, savukārt eiro vērtības nostiprināšanās ir faktors, kas nosaka straujāku importa cenu kāpumu. Pakalpojumu cenu pieaugums galvenokārt saistāms ar iedzīvotāju ienākumu izmaiņām, līdz ar to, nav prognozējams lēcienveida pakalpojumu cenu kāpums, lai gan pakalpojumiem cenu līmenis, salīdzinot ar esošo ES vidējo cenu līmeni, ir zemāks nekā precēm. Turklāt daļa pakalpojumu cenu joprojām tiek administratīvi regulētas, kas palīdz nodrošināt ļoti pakāpenisku šī sektora cenu kāpumu. Administratīvi regulējamo cenu īpatsvars
6. gada PCI aprēķinos izmantotajā preču un pakalpojumu grozā bija 20,7%, savukārt
7. gadā - tikai 16,3 procenti.
8. gadā administratīvi regulējamo cenu kāpumu noteiks gan paaugstināto gāzes tarifu ieviešana, gan palielinātie ūdens un siltumenerģijas tarifi, kā arī pazeminātās PVN likmes ieviešana iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kas līdz šim ar nodokli netika aplikti. Līdz ar to administratīvi regulējamo cenu ietekme uz PCI
9. gadā gaidāma augstāka nekā iepriekšējā gadā. Pamatojoties uz gaidāmo ekonomiskās izaugsmes attīstību un ārējā sektora prognozēm, kā arī neparedzot šoku ietekmi, vidēja termiņa gada inflācijas prognoze Latvijai nepārsniedz 3 procentus. 2.
10. Monetārā un valūtas kursa politika Monetāro politiku Latvijā īsteno Latvijas Banka, kurai tās funkciju izpildei ir sniegta atbilstoša tiesiskā un praktiskā neatkarība. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankas galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Pašreizējās Latvijas Bankas īstenotās valūtas kursa politikas galvenās pamatiezīmes ir šādas: • Valūtas kurss piesaistīts SDR valūtu grozam; • Apmaiņas kurss pret atsevišķām ārvalstu valūtām tiek noteikts, pamatojoties uz to kursu pret SDR grozu; • Pieļaujamās nacionālās valūtas svārstības robežās ±1% apmērā no Latvijas Bankas noteiktā centrālā apmaiņas kursa; • Automātiskas Latvijas Bankas intervences, pērkot vai pārdodot SDR grozā ietilpstošās valūtas, ja lata kurss sasniedz Latvijas Bankas noteiktās robežas. Līdzšinējā pieredze apstiprina, ka piesaiste SDR grozam atbilst Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, jo, pateicoties tai, lats ir stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu. Latvijas Bankas monetārā politika ir nesusi pozitīvus rezultātus valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, un tādējādi līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā to nav paredzēts mainīt. Līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs nepieciešams veikt izmaiņas savā monetārajā un valūtas kursa politikā. Šīs izmaiņas var iedalīt divās fāzēs. 1) Latvijas iestāšanās ES fāze Ja balsojums referendumā
11. gada septembrī par Latvijas iestāšanos ES būs pozitīvs, Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Pašreizējā ES likumdošana paredz, ka jaunās ES dalībvalstis automātiski nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā, bet sākotnējā posmā tām tiek piemērots ārpus eiro zonas esošo valstu (countries with derogation) statuss. Šajā posmā jaunajām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jāpierāda, ka tās ir pilnībā gatavas uzņemties un ilgtermiņā izpildīt tās saistības, ko paredz dalība Eiropas monetārajā savienībā. Konkrēti, līdz ar iestāšanos ES Latvijas pienākumos ietilps tādas valūtas politikas īstenošana, kas ņem vērā visu ES dalībvalstu intereses. Tādējādi Latvijai būs jāpiedalās Eiropas Valūtas kursa mehānismā (VKM II) vai nu tūlīt pēc iestāšanās ES, vai arī vēlākā laika posmā. Ņemot vērā patlaban pastāvošās ES likumdošanas prasības, Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz, ka, panākot vienošanos ar attiecīgajām ES institūcijām (ECB, Eiropas Komisiju, u.c.), esošā piesaiste SDR grozam tiktu mainīta pret piesaisti eiro, sākot ar
12. gada
13. janvāri pēc attiecīgā tirgus lata un eiro apmaiņas kursa piesaistes maiņas brīdī. Tādējādi tiek plānots, ka valūtas piesaistes nomaiņa neizraisītu nominālā apmaiņas kursa svārstības. Turklāt, panākot abpusēju vienošanos starp Latvijas Banku un visām iesaistītajām ES institūcijām, līdz ar piesaistes maiņu
14. gada
15. janvārī Latvijas Banka plāno valsts iesaistīšanos VKM II. Līdz ar iestāšanos ES un pievienošanos VKM II Latvijas Bankai būs jāveic izmaiņas monetārās politikas īstenošanā. Lai gan Latvijas Bankas pielietotie monetārās politikas instrumenti jau pirms iestāšanās ES lielā mērā atbilst ECB lietotajiem instrumentiem, iestāšanās ES prasīs pārvērtēt dažādu instrumentu nozīmību. Ņemot vērā prasību valūtas stabilitātes kritērija izpildes jomā un atsaucoties uz līdzšinējo veiksmīgo praksi, Latvijas Banka nav iecerējusi izmantot visas Māstrihtas līgumā paredzētās apmaiņas kursa svārstību robežas +/- 15% apmērā no centrālās paritātes, bet, nepieciešamības gadījumā izmantojot vienpusējās intervences, plāno VKM II ietvaros lata kursa svārstības pret eiro ierobežot šaurākā svārstību koridorā. Šajā laikā Latvijas Banka paredzējusi panākt pilnīgu saskaņu ar ECB, pielāgojot izmantojamos monetārās politikas instrumentus (tas vienlīdz attiecas gan, piemēram, uz refinansēšanas likmes līmeni, gan uz rezervju prasību normām), lai iestāšanās monetārajā savienībā un monetārās politikas nodošana ECB kompetencē neradītu pārmērīgus satricinājumus valsts finanšu sektorā. Solis šajā virzienā tika sperts
16. gada novembrī, kad Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu banku rezervju normu ar
17. gada
18. janvāri samazināt par 2 procentu punktiem - līdz 3 procentiem. Līdz Latvijas pievienošanās brīdi EMS rezervju norma būs jāsamazina no pašreizējiem 3% līdz 2%, kas atbilst eiro zonā noteiktajam līmenim. Pieņemot, ka Latvija sāk darbību VKM II ar
19. gada
20. janvāri, un 2 gadu periodā tiek nodrošināta Māstrihtas konverģences kritēriju izpilde, saskaņā ar pašreiz pastāvošo kārtību un ES eksistējošajām administratīvajām procedūrām, agrākais laiks, kad ES institūcijas varēs sniegt novērtējumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ir
21. gada pavasaris - vasara. Līdz ar to agrākais periods, kad Latvija reāli varētu pievienoties EMS, ir
22. gada
23. janvāris. 2) Latvijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienībā Pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes un ES Padomes lēmuma par Latvijas gatavību piedalīties Eiropas monetārajā savienībā, Latvijas Banka pārtrauks īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Līdz ar to: • Visas apgrozībā esošās skaidrās naudas banknotes un monētas, kā arī bezskaidrā nauda, kas denominēta latos, tiks apmainītas pret eiro pēc kursa, kas atbildīs fiksētajai centrālajai paritātei; • Lēmumus par monetāro politiku pieņems ECB padome, kurā piedalīsies arī Latvijas Bankas prezidents; • Latvijas Banka īstenos lēmumus, kas tiks pieņemti ECB padomē, veicot monetārās operācijas un sadarbojoties ar Latvijas kredītiestādēm; • Ņemot vērā pašreizējo ECB monetārās politikas stratēģiju, galvenais instruments, ar kura palīdzību tiks īstenota monetārā politika Latvijā, būs repo izsoles, kamēr, piemēram, valūtas mijmaiņas operācijas varētu tikt rīkotas tikai atsevišķos gadījumos; • Latvijas Banka daļu savu ārējo aktīvu nodos ECB rīcībā. Atlikušo daļu Latvijas Banka, tāpat kā līdz šim, pārvaldīs patstāvīgi. 2.
24. Ārējais sektors
25. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji. (% no IKP) 1998 1999 2000 2001 2002 2006 progn. Tekošais konts -10,6 -9,8 -6,9 -9,6 -7,8 -7,6 Tiešās investīcijas 4,9 5,0 5,6 2,0 4,6 4,4 Rezerves aktīvu izmaiņas* -0,6 -2,3 0,1 -4,0 0,0 -1,2 Citu aktīvu izmaiņas: Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi) 6,2 7,1 1,2 11,6 3,2 4,4 * Mīnus zīme norāda rezerves aktīvu pieaugumu. Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilanci. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo, kam ik gadus ir tendence palielināties.
26. gadā un arī
27. gada
28. ceturksnī tekošā konta negatīvo saldo mazināja arī strauji pieaugušais kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (pērn to galvenokārt noteica plašāka apsekojamo personu loka noteikšana). Maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanos
29. gadā noteica investīciju īpatsvara IKP sarukums. Tomēr joprojām saglabājās augsts kopējais investīciju līmenis (27,3% no IKP). Uzkrājumu īpatsvars IKP
30. gadā praktiski nemainījās un bija 19,6 procenti. Krievijas finanšu krīze, kas izraisīja eksporta uz Krieviju samazināšanos
31. gadā, negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP.
32. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās nedaudz (līdz 9,8% no IKP), jo pasliktinājās ienākumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ienākumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās) un pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ienākumiem, kļuva negatīva.
33. gadā, galvenokārt uzlabojoties pakalpojumu saldo, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,9% no IKP. Savukārt
34. gadā, samazinoties pieprasījumam Eiropā, palēninājās eksporta pieauguma tempi un, augot pieprasījumam iekšzemē, palielinājās imports, kā rezultātā tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 9,6% no IKP. Nozīmīgs bija arī kapitālpreču importa kāpums, A/S "Latvijas Kuģniecībai" iegādājoties jaunus kuģus.
35. gadā, neskatoties uz lēno tautsaimniecības izaugsmi Eiropā, Latvijas eksports nozīmīgi pieauga. Preču importa kāpums atspoguļoja augošo iekšzemes pieprasījumu. Sagaidāms, ka tekošā konta deficīts vidējā termiņā saglabāsies sasniegtajā līmenī, ar nelielu samazināšanās tendenci termiņa beigu posmā. Pašlaik eksporta izaugsmi pozitīvi ietekmē eksportētājiem uz eirozonu izdevīgais valūtas kurss. Gaidāma ārējā pieprasījuma uzlabošanās
36. gada otrajā pusē, jo daudzējādā ziņā esam atkarīgi no ekonomikas attīstības Eiropā un ASV. Saglabāsies salīdzinoši augsts importa pieprasījums. Augošais pamatlīdzekļu imports rada nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.
37. gadā Latvijas eksportētāju tirgus daļas lielākajos Eiropas tirgos saglabājās stabilas (Vācija, Lielbritānija) vai pat pieauga (Zviedrija, Somija, Dānija), kas liecina par mūsu eksportpreču konkurētspējas noturību. Savukārt vidējā termiņā sagaidāms investīciju atdeves kāpums, līdz ar to eksporta pieauguma tempi nedaudz apsteigs importa kāpumu un tekošā konta negatīvais saldo attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pamazām saruks. Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas un preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Pozitīvas tendences šajā jomā ir vērojamas, jo šogad pieaug eksports precēm ar augstāku pievienoto vērtību. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra turpinās uzlaboties par labu precēm ar augstāku pievienoto vērtību un jauniem produkcijas veidiem. Paredzamie pakalpojumu eksporta apjomi
38. gadā un nākamajos gados ir ļoti nenoteikti, jo nav zināms kā attīstīsies situācija tranzīta nozarē, kas pašlaik ir nozīmīgākā nerezidentiem sniegto pakalpojumu vidū. Krievijas valdības un naftas transportētāja - monopolkompānijas "Transņeftj" lēmumu rezultātā ir sarukuši naftas tranzīta apjomi
39. gadā, un situācija nav uzlabojusies arī
40. gada sākumā. Taču ir manāma ar naftas biznesu saistīto uzņēmumu vēlme mainīt esošo situāciju, un naftas tranzīta apjomi atkal varētu pieaugt. Laikā, kamēr samazinās pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā (galvenokārt pārkrauto naftas kravu krituma dēļ), pārējās Latvijas ostās kravu apjomi kāpj, kā arī, mainoties kravu transportēšanas veidiem, pieaug nerezidentiem sniegto pa dzelzceļu un ar autotransportu pārvadāto kravu pakalpojumu apjomi. Pakalpojumu eksportā līdzīgi preču eksportam ir sagaidāma mērena sniegto pakalpojumu struktūras maiņa - samazināsies galvenā pakalpojuma īpatsvars un pieaugs pārējo (līdz šim mazāk nozīmīgo) pakalpojumu loma. Tranzīta pakalpojumi vēl arvien būs nozīmīgākie nerezidentiem sniegtie pakalpojumi un tranzīta ieņēmumi
41. gadā ir sagaidāmi augstāki kā pērn. Latvijai organizējot dažādus plaša mēroga starptautiskus pasākumus, kā arī pievienošanās ES gadījumā, pieaugs nerezidentiem sniegto braucienu pakalpojumu apjoms. Pieaugot ārējās tirdzniecības apjomiem, ir sagaidāma arī sniegto citu pakalpojumu (galvenokārt finanšu starpniecības un tirdzniecības starpniecības pakalpojumu) izaugsme. Ienākumu saldo saglabāsies negatīvs; samazināsies gan neto procentu maksājumi, gan citi neto faktoru ienākumi. Pieaugot Latvijas neto ārējam parādam, ir loģiski sagaidīt zemāku procentu ienākumu bilanci kā iepriekš. Citu faktoru ienākumu bilance
42. gadā samazinājās, strauji pieaugot nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, kas, neskatoties uz tekošā konta bilances pasliktināšanos, ir visnotaļ labs indikators nerezidentu veikto tiešo investīciju finansiālajam veiksmīgumam. Arī turpmākajos gados ir sagaidāms nerezidentu tiešo investīciju ienākumu pieaugums, kas noteiks citu faktoru ienākumu bilances kritumu. Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, vidēji maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, jo, pateicoties ārvalstu kapitāla ieplūdēm, bija iespējams ne tikai nosegt tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārvalstu valūtas rezerves. Laikā līdz
43. gadam tekošā konta deficīta finansēšanā galvenokārt tiks izmantots privātais kapitāls - tiešās investīcijas un banku piesaistītie finanšu resursi. Tiešo investīciju ieplūdes segs vairāk kā pusi tekošā konta negatīvās bilances un tuvosies 5% no IKP. Pārējo saldo daļu segs citu ieguldījumu veidā piesaistītie līdzekļi - galvenokārt noguldījumi un aizņēmumi. Lielie uzņēmumi, līdzīgi kā jau tas notiek pašlaik, ārvalstu kapitālu var piesaistīt paši, ņemot kredītus ārvalstu bankās. Kā papildus finansējuma avotu nākotnē var minēt korporatīvo vērtspapīru emisiju. Pārējie privātā sektora rezidenti ārējo kapitālu piesaistīs, izmantojot banku un citu finanšu organizāciju starpniecību. Līdz ar to bankas, vadoties no naudas pieprasījuma iekšējā tirgū, piesaistītos ilgtermiņa un īstermiņa noguldījumus izvietos iekšzemē, vai arī ieguldījumos ārvalstīs. Valūtas rezervju pieaugums ir uzskatāms par sava veida aizsardzību un buferi iespējamo maksājumu bilances grūtību pārvarēšanai, un tas saglabā pieaugošā naudas daudzuma apgrozībā segumu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst vismaz trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam. 2.
44. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski Latvijas ekonomikas scenāriju turpmākajiem gadiem var ietekmēt dažādi satricinājumi, kas var palēnināt izaugsmes tempus. Latvija ekonomika ir maza un atvērta, un tās risks ir saistīts galvenokārt ar ārējo ekonomisko vidi. Strauja ārējā pieprasījuma krišanās var radīt spiedienu uz latu, mazināt ekonomisko aktivitāti, samazināt budžeta ieņēmumus un radīt nestabilitāti finanšu sektorā. Latvijas galvenais risks ir saistīts ar lielo tekošā konta deficītu, un ir vairāki riska faktori, kā rezultātā tekošā konta deficīts varētu būtiski nesamazināties vai pat pieaugt vidējā termiņā. Nozīmīgs riska faktors ir ārējā pieprasījuma samazināšanās. Ja Eiropas Savienības ekonomikā nenotiks gaidītā augšupeja vai pieaugumu tempu samazināšanās ieilgs, tas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. NVS valstis veido nozīmīgu Latvijas eksporta daļu, un neskaidrība par ekonomisko attīstību šajās valstīs ir būtisks riska faktors. Pasliktinoties ārējai ekonomiskai videi, būtiska būs Latvijas prasme palielināt konkurētspēju, atrast jaunus eksporta tirgus, kā arī dažādot eksporta struktūru. Latvijas konkurētspēju attiecībās ar Eiro zonas partneriem negatīvi ietekmē lata reālā kursa pieaugums, jo inflācija Latvijā turpmākajos gados ir gaidāma 3% apmērā, taču Eiro zonā tā ir ap 2%, un Eiropas Centrālās bankas mērķis ir nepieļaut patēriņa cenu indeksa pieaugumu virs 2 procentiem. Reālā lata kursa vērtības pieaugumu kompensēs pastāvīgs un augsts produktivitātes pieaugums, kas ir gaidāms augstāks kā algu pieaugums. Latvijas konkurētspējas pamatā vēl aizvien ir zemās darbaspēka izmaksas. Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās samazinās eksporta vērtību, un naftas un enerģijas cenu pieaugums palielinās importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Tekošā konta deficītu finansē kapitāla plūsmas. Būtisks riska faktors ir tas, vai tekošā konta deficīts tiks finansēts galvenokārt ar īstermiņa vai ilgtermiņa kapitāla plūsmām. Latvijai ir svarīgāk veicināt ilgtermiņa kapitāla (ārvalstu tiešo investīciju) ieplūšanu. Īstermiņa kapitāla plūsmas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas, un strauja to samazināšanās var radīt maksājumu bilances grūtības. Krītoties ārzemju kapitāla plūsmām, samazināsies Latvijas Bankas ārējās rezerves, tas radīs naudas piedāvājuma samazināšanos un iekšzemes procentu likmju paaugstināšanos, kas negatīvi ietekmēs ekonomikas attīstību. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa tekošā konta deficīta finansēšanā nepalielināsies, turklāt finanšu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām. No otras puses ārvalstu investīciju ieplūšanu varētu veicināt Latvijas ekonomiskā attīstība, integrācija ES un dalība NATO, kas radītu investoru vidū priekšstatu par Latviju kā investīcijām drošu un stabilu vidi. Zems iekšzemes privāto uzkrājumu līmenis ir riska faktors, kas var radīt satricinājumus finanšu tirgū. Ir vērojams iedzīvotāju uzticības pieaugums finanšu sektoram, taču ilgtermiņa noguldījumi vēl arvien veido salīdzinoši nelielu daļu, kas, pieaugot ilgtermiņa aizdevumiem, var radīt termiņu saskaņošanas problēmas. Turklāt straujais kreditēšanas pieaugums vienmēr slēpj sevī kredītu kvalitātes pazemināšanās risku. Mājsaimniecību uzkrājumus var arī samazināt augošais optimisms par Latvijas ekonomikas nākotni, kā rezultātā var palielināties patēriņš un samazināties ietaupījumi. Sagaidāmā ekonomikas stabilizācija un veiksmīga reformu īstenošana var veicināt arī investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot pieprasījumu pēc privātajām investīcijām. Ja investīciju pieaugums netiks nodrošināts ar attiecīgu privāto uzkrājumu pieaugumu, tas var palielināt tekošā konta deficītu.
45. Valsts finanses3 3.
46. Vidēja termiņa fiskālais ietvars Valdības realizētās fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tādu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu, kas sekmētu tautsaimniecības izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Bez tam, ņemot vērā, ka Latvijā pastāv fiksēts valūtas kurss, valsts budžeta deficīta būtisku pieaugumu ierobežojoša fiskālā politika ir vienīgais tiešais valdības instruments maksājumu bilances tekošā konta samazināšanai. Latvijas valdības vidēja termiņa fiskālās politikas mērķi ir šādi: • Valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpeniska samazināšana, nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. • Valsts budžeta izdevumu efektivitātes palielināšana. • Stabila, taisnīga un uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika.
47. tabula. Fiskālo rādītāju salīdzinājums ar iepriekšējo PEP Valsts kopbudžeta bilance, % no IKP 2002 2003 2004 2005 2006
48. gada PEP -1,8 -2,5 -2,2 -2,0
49. gada PEP -3,0 -2,9 -2,4 -2,2 -2,0 Starpība -1,2 -0,4 -0,2 -0,2
50. gadā valsts kopbudžeta fiskālais deficīts bija 1,6 procenti.
51. gadā bija vērojams valsts budžeta deficīta pieaugums gan salīdzinājumā ar
52. gadu, gan arī ar
53. gada PEP prognozēto budžeta deficītu. Valsts budžeta deficīta pieaugumu
54. gadā noteica šādi faktori: • Salīdzinājumā ar
55. gadu būtiski samazinājās valsts budžeta nodokļu parādi (atbilstoši ESA 95 metodoloģijai vērā tiek ņemtas izmaiņas aktuālajos parādos - t.i. potenciāli iekasējamā nodokļu parādu daļa). Ja
56. gadā izmaiņas nodokļu parādos bija + 33,8 milj. latu, tad
57. gadā - attiecīgi bija nodokļu parādu samazinājums par 4,3 milj. latu. Nodokļu parādu samazinājums
58. gadā lielā mērā bija saistīts ar valdības lēmumu 42 uzņēmumiem dzēst nodokļu parādus. •
59. gadā salīdzinājumā ar
60. gadu būtiski palielinājās valsts budžeta finansiālais deficīts (no 58,4 milj. latu līdz 103,5 milj. latu).
61. gada valsts budžeta grozījumos, kas tika veikti gada beigās, papildus līdzekļi tika piešķirti investīciju projektu un citu kārtējo izdevumu finansēšanai, kas palielināja valsts budžeta izdevumus. • Augstāks nekā iepriekš tika prognozēts bija pašvaldību budžeta deficīts. Lielāku nekā iepriekš prognozēts deficītu noteica augstāki par prognozēto privatizācijas ieņēmumi. Augsts deficīta līmenis saglabājās Rīgas pilsētas budžetā. Vienlaicīgi
62. gadā augstāki nekā iepriekš prognozēts bija valsts budžeta ieņēmumi, tai skaitā, nodokļu ieņēmumi.
63. gadā strādājošo vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar
64. gadu pieauga par 8,5%, kā rezultātā lielāki nekā plānots bija sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.
65. tabula. Valsts kopbudžets. (milj. latu) 2001 2002 2003 2004 2005 2006 fakts prognoze Ieņēmumi 1963,8 2175,8 2389,4 2608,4 2842,4 3097,5 Izdevumi 2039,8 2333,4 2551,8 2754,8 2989,8 3244,3 Budžeta bilance -76,0 -157,6 -162,4 -146,3 -147,4 -146,7
66. gadā netiek prognozēta būtiska valsts budžeta deficīta samazināšana un valsts budžeta deficīts tiek prognozēts 2,9% no IKP. Deficīta straujāku samazināšanu ierobežo nepieciešamība nodrošināt ar finansējumu valdības darbības galvenās prioritātes: • valsts aizsardzība un drošība, integrācija NATO, • Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā, • valsts iekšējā drošība, spēcīga, neatkarīga tiesu vara (
67. gada valsts budžetā papildus līdzekļi ir novirzīti iekšlietu sistēmas darbinieku un tiesnešu darba samaksas paaugstināšanai), • izglītība -
68. gadā tiek turpināta pedagogu darba samaksas reforma. Laika posmā pēc
69. gada tiek prognozēta pakāpeniska valsts kopbudžeta fiskālā deficīta samazināšanās. Tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmums attiecībā pret IKP saglabāsies stabils, bet pieaugs pārējie budžeta ieņēmumi. Tas saistīts ar to, ka pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami dažādu ES finanšu fondu līdzekļi. No otras puses, lai varētu saņemt ES finanšu līdzekļus, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu, kas attiecīgi prasa palielināt valsts budžeta izdevumus. 3.1.
70. Nodokļu politika Latvijas valdības nodokļu politikas mērķi ir: • nodrošināt stabilus un prognozējamus nodokļu ieņēmumus, samazinot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas; • uzlabot uzņēmējdarbības vidi, turpinot uzsākto nodokļu likmju samazināšanu, neradot konkurenci izkropļojošus apstākļus uzņēmējdarbībā un izvairoties no biežas nodokļus regulējošo normatīvo aktu grozīšanas; • nodrošināt nodokļu sistēmas harmonizāciju ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, pilnībā saskaņojot nodokļu likumdošanas aktus, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses; • paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni, atceļot noteikto nodokļu piemērošanu dzīvojamām mājām, kā arī iespēju robežās palielinot ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru un paplašinot pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu. Lai nodrošinātu nodokļu politikas mērķu sasniegšanu, ir izvirzīti šādi nodokļu politikas galvenie uzdevumi: Tiešo nodokļu jomā: • samazināt nodokļu slogu uzņēmējdarbībā ar nolūku veicināt ilgtermiņa attīstību un ekonomikas konkurētspēju, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā; • nodrošināt ES direktīvu ieviešanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem; • īstenot noteiktu stratēģiju attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam; • optimizēt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem; • vienkāršot mazo uzņēmēju saimnieciskās darbības ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību. Netiešo nodokļu jomā: • nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem starp dalībvalstīm Eiropas Savienības vienotajā tirgū un ieviest informācijas apmaiņas sistēmu starp nodokļu administrācijām atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām; • paplašināt pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu, ievērojot ekonomisko situāciju valstī; • pielāgot akcīzes preču aprites sistēmu Eiropas Savienības vienotā tirgus apstākļiem; • nodrošināt likmes akcīzes nodokļa naftas produktiem atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajam minimālajam līmenim; • pārskatīt akcīzes nodokļa likmju struktūru alum, nosakot likmi par absolūtā spirta tilpumprocentu; • ieviest gaidāmo Eiropas Savienības direktīvu par minimālo netiešo nodokļu slogu enerģijas produktiem un elektrībai Latvijā. Citos nodokļu likumos: • novērst neefektīvu un nestimulējošu sodu sistēmu nodokļu likumu pārkāpumiem; • novērst strauju valsts nodevu skaita pieaugumu, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi, plānots īstenot šādus pasākumus: Tiešo nodokļu jomā: • turpināt samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi nodrošinot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem būtisku šī nodokļa sloga kopējo samazinājumu; • izvērtēt esošo ienākuma nodokļu atvieglojumu efektivitāti, veidojot viegli caurskatāmu sistēmu, definējot principus, pēc kādiem tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, nosakot prioritāri atbalstāmās ekonomikas jomas; • pilnveidot apliekamā ienākuma bāzes noteikšanas metodiku, izstrādājot nodokļu grāmatvedības noteikumus; • pilnveidot transfertcenu piemērošanas mehānismu, veicot grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē šo jautājumu; • saskaņot noteikumus, kas reglamentē ienākuma nodokļa uzlikšanu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās, sadalīšanās, uzņēmējsabiedrību aktīvu pārvešanas un akciju maiņas gadījumos ar ES "Apvienošanas" direktīvas (90/434/EEC) prasībām, kā arī harmonizēt noteikumus dividenžu aplikšanai ar ienākuma nodokli, Latvijas meitas uzņēmējsabiedrībai, izmaksājot dividendes mātes uzņēmējsabiedrībai citā ES dalībvalstī, atbilstoši ES "Mātes-meitas uzņēmējsabiedrību" direktīvai (90/435/EEC); • izstrādāt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai novērstu atšķirības nodokļa uzlikšanā dividendēm, ko fiziskā persona - Latvijas rezidents saņem no Latvijas uzņēmējsabiedrībām un Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējsabiedrībām, un tādējādi nodrošinātu Eiropas Savienības līguma prasību par brīvu kapitāla kustību ievērošanu; • lai novērstu krasu nodokļa sloga pieaugumu par dzīvojamām ēkām, saglabāt pašreizējo nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību līdz
71. gada
72. decembrim; • izstrādāt koncepciju iespējamai dzīvojamo ēku aplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus nodrošinot nodokļa sloga nepalielināšanos maznodrošinātajiem iedzīvotājiem; • izstrādāt konceptuālus priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm un apliekamo bāzi komercdarbībā izmantotiem nekustamajiem īpašumiem; • sākot ar
73. gadu, ēkas, tāpat kā zemi aplikt ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, izslēdzot no ar nodokli apliekamo objektu loka inženiertehniskās būves. Netiešo nodokļu jomā: • lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Kopienas iekšējā tirgū, kā arī saskaņotu termina "iekšzeme" saturu ar ES Sestās direktīvas (77/388/EEC) prasībām, izstrādāt nepieciešamo regulējumu likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (jāstājas spēkā līdz ar Latvijas pievienošanos ES -
74. gada
75. maijā); • izvērtēt iespējas plašākai pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes ieviešanai, ievērojot ES prasības un dalībvalstu pieredzi un Latvijas budžeta iespējas; • lai nodrošinātu saistību ievērošanu, ko Latvija uzņēmusies ES pievienošanās sarunu laikā, attiecībā uz akcīzes nodokļu normatīvo aktu saskaņošanu ar ES prasībām, kopš
76. gada ir veikti vairāki būtiski pasākumi: izstrādāti un
77. gada
78. decembrī pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", kas pilnībā ievieš attiecīgo ES direktīvu prasības par akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu tabakas izstrādājumiem. Ar
79. gada
80. jūliju ir ieviesta kombinētā akcīzes nodokļa likme cigaretēm (procentuālā plus specifiskā). Saskaņā ar sarunās panākto pārejas periodu likme līdz
81. gada
82. decembrim pakāpeniski tiks palielināta līdz nepieciešamajam līmenim. Pārejas periods Latvijai ir piešķirts ES minimālās akcīzes nodokļa likmes sasniegšanai cigaretēm (vismaz 57% no vispieprasītākās cigarešu mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk kā 64 EUR par 1000 cigaretēm), kas nepieciešams, lai neizraisītu ekonomiska rakstura sarežģījumus un nodrošinātu stabilus valsts budžeta ieņēmumus. Minētie likuma grozījumi paredz palielināt arī akcīzes nodokļa likmes smēķējamai tabakai; • lai novērstu neatbilstību ES prasībām akcīzes nodokļa piemērošanā brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās
83. gada
84. maijā ir pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"; • akcīzes nodokļa likmju struktūras izmaiņām alum izstrādāt attiecīgus likuma grozījumus, lai vienkāršotu nodokļa piemērošanu un administrēšanu un uzlabotu konkurences apstākļus alus tirgū. Akcīzes nodokli alum paredzēts noteikt par katru absolūtā spirta tilpumprocentu dzērienā (paredzēts, ka stāsies spēkā ar
85. gada
86. janvāri); • lai nodrošinātu akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem atbilstību ES noteiktajam minimālajam līmenim, ja eiro maiņas kurss pret latu saglabāsies augstā līmenī vai pat turpinās pieaugt, izstrādāt attiecīgus likuma grozījumus; • lai pilnībā pabeigtu akcīzes nodokļa saskaņošanu ar ES normatīvajiem aktiem un ieviestu tās prasības, kuras nav iespējams piemērot, kamēr Latvija nav ES dalībvalsts, izstrādāt jaunu likuma "Par akcīzes nodokli" redakciju, kas apvienos visus šobrīd spēkā esošos akcīzes nodokli regulējošos likumus - "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alum" un "Par akcīzes nodokli" (jāstājas spēkā līdz ar Latvijas pievienošanos ES -
87. gada
88. maijā). Nodokļu administrēšanas jomā: • izstrādāt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām nodrošinātu informācijas apmaiņu starp Latvijas un citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām; • izstrādāt jaunu sodu sistēmu par nodokļu likumu pārkāpumiem, sagatavojot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām"; • izvērtēt katra konkrētā jaunieviešamā maksājuma finansiālo lietderību un tā ietekmi gan uz valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī uz uzņēmējdarbības vidi. 3.1.
89. Izdevumu politika Latvijas valdība kā fiskālo mērķi ir izvirzījusi pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos ar mērķi ilgtermiņa izveidot bezdeficīta budžetu. Lai sasniegtu šo mērķi, pastāvīgi tiek strādāts pie budžeta procedūru uzlabošanas, lai palielinātu budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un optimālāku plānošanu. Ar mērķi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, caurspīdīgumu un elastību,
90. gadā tika veiktas izmaiņas likumā "Par budžetu un finanšu vadību". Grozījumi nosaka Eiropas Savienības līdzekļu vadību, paredz procedūras Eiropas Kopienas pašu resursu finanšu vadībai, kā arī precizē finanšu ministra pilnvaras palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saistībā ar paredzamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pilnveidojot politikas un budžeta plānošanas procesu, tika pieņemtas "Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu", kas rada iespēju nodrošināt finanšu politikas vadību ar informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, lai izvērtētu ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim. Pamatnostādņu mērķis ir saistīt rezultatīvo rādītāju sistēmu ar stratēģisko plānošanu kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu. Īstenojot pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, ievērojami uzlabosies valsts budžeta informatīvā kvalitāte, kas sekmēs valsts budžeta optimālāku plānošanu. Lai panāktu optimālu budžeta līdzekļu izlietojumu, novēršot budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, tika sagatavots "Ziņojums par valsts budžeta veidošanas un sastādīšanas procesa pilnveidošanu un optimizēšanu". Ziņojuma mērķis ir piedāvāt valsts budžeta veidošanas procesu
91. gadam atbilstoši valdībā lemtajam - ieviest nepārtrauktu izdevumu pārskatīšanas sistēmu, paredzot detalizētu izdevumu pārskatīšanu dažādos līmeņos, tādējādi izbrīvējot valsts budžeta līdzekļus un nosakot nepieciešamās darbības un sagaidāmo rezultātu, vienlaicīgi paredzot iesaistīto pušu atbildību un laika periodu, kurā veicami visi cikla etapi. Lai šo sistēmu ieviestu un īstenotu valsts budžeta veidošanas procesā, tiks veikta budžeta programmu pārskatīšana trijos līmeņos: • ikgadējā ministrijas budžeta programmu pārskatīšana ministrijas līmenī; • ikgadējā ministrijas budžeta programmu centralizētā pārskatīšana Ministru kabineta līmenī; • fundamentālā nozaru politiku pārskatīšana, ko veic eksperti visa gada garumā atbilstoši valsts aģentūru vērtēšanas laika ietvaram. Gatavojot
92. gada valsts budžeta projektu, atbilstoši valdības lēmumiem ministrijas veica valsts pamatbudžeta izdevumu pārskatīšanu, analizējot budžeta programmu (apakšprogrammu) pamatotību un efektivitāti, kā arī ministriju un to padotībā esošo iestāžu administrācijas uzturēšanas izdevumu mērķtiecīgu izlietojumu. Tādējādi ministrijām optimizējot izdevumus, radās pieeja papildu resursiem, kuri tika novirzīti prioritāro pasākumu plānošanai. Prioritārie pasākumi
93. gadam noteikti un grupēti saskaņā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm: • atbildīga un efektīva valsts pārvalde; • Latvijas pilntiesīga līdzdalība NATO; • Latvijas pilntiesīga līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā; • spēcīga un neatkarīga tiesu vara, korupcijas un noziedzības novēršana; • informācijas sabiedrība un uz zināšanām balstīta tautsaimniecība; • sabiedrības veselības kvalitāte; • integrēta pilsoniskā sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte; • Latvijas reģionu līdzsvarota attīstība, augsta nodarbinātība. Papildus iepriekš minētajiem prioritārajiem pasākumiem vēl plānoti valsts budžeta līdzekļi tādiem pasākumiem kā minimālās darba algas palielinājums un ģimenes valsts pabalsta palielinājums. Uzsākot Ministru kabineta noteikto vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanu, ministrijas ir sagatavojušas politikas iniciatīvu pieteikumus budžeta prioritāšu īstenošanai
94. gadā, par ko Ministru kabinetam vēl būs jāpieņem lēmums. 3.1.
95. Finanšu plūsmas starp Latvijas un ES budžetu Kā Eiropas Savienības kandidātvalsts, Latvija saņem pirmsiestāšanās palīdzību no pirmsstrukturālajiem instrumentiem ISPA, SAPARD un PHARE. Šo palīdzību Latvija turpinās saņemt arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Jaunas programmas vairs netiks veidotas, taču jau uzsāktās tiks pabeigtas.
96. tabula. Noslēgtie līgumi par ISPA. (milj. EUR) 2000 2001 2002 83,0 144,9 143 Tabulā atspoguļotas kopējās summas par noslēgtajiem ISPA Finanšu memorandiem (apstiprinātajiem projektiem).
97. tabula. Latvijai pieejamie SAPARD līdzekļi. (milj. EUR) 2000 2001 2002 2003 21,1 21,5 22,22 23,53 Tabulā parādīts SAPARD finansējums - 2000.,
98. un
99. gadā noslēgto finanšu līgumu summas (
100. gadā norādīts plānotais finansējuma apjoms). SAPARD līdzekļi Latvijai būs pieejami līdz
101. gadam - šie līdzekļi jāapgūst N+3 gadu laikā (N - finanšu līguma gads). Kopējais PHARE finansējums 2000., 2001.,
102. un
103. gada programmām parādīts
104. tabulā.
105. tabula. Latvijai pieejamie PHARE līdzekļi. (milj. EUR) 2000 2001 2002 2003 31,3 34,4 34,1 48,64 Tabulā parādīts kopējais PHARE finansējums 2000., 2001.,
106. un
107. gada programmām. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, tai būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi, lauksaimniecības atbalsta finansējums un citi fondi. Tabulā ir parādīts, kādi līdzekļi Latvijai būs pieejami pirmajos trijos gados pēc iestāšanās saskaņā ar iestāšanās sarunās panākto vienošanos.
108. tabula. Latvijai pieejamie ES līdzekļi (milj. EUR) 2004 2005 2006 Kopā Kopējā lauksaimniecības politika 8,9 46,7 54,7 110,3 Lauku attīstība 89,4 97,7 103,9 291,0 Lauksaimniecība - kopā 98,3 144,4 158,6 401,3 Struktūrfondi 150,9 207,8 216,1 574,8 Kohēzijas fonds 173,6 140,1 147,4 461,1 Strukturālie pasākumi - kopā 324,5 347,9 363,5 1035,9 Cits finansējums 61,1 58,0 55,9 175,0 Kopā 483,9 550,3 578,0 1612,2 3.1.
109. Jutīguma analīze Jutīguma analīzes mērķis ir noteikt galveno makroekonomisko faktoru izmaiņu ietekmi uz valsts fiskālo stāvokli. Nodokļu ieņēmumu izmaiņas ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī, kas Latvijā bija novērojams, piemēram,
110. un
111. gadā, kad Krievijas krīzes ietekmē un uzņēmējdarbības sektora pasliktināšanās rezultātā kritās arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi. Jūtīguma analīzes pamatā ir
112. gada valsts budžetā noteiktās nodokļu ieņēmumu prognozes. Lai novērtētu ekonomiskās aktivitātes izmaiņu ietekmi uz konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem
113. gadā, papildus bāzes scenārijam, kas
114. gadā paredz reālā IKP pieaugumu +6,5%, izstrādāts optimistiskais un pesimistiskais scenārijs, kuros IKP pieauguma tempi prognozēti attiecīgi par 1 procenta punktu augstāki un zemāki. Galvenie faktori, kas pesimistiskajā un optimistiskajā scenārijā ietekmē IKP pieauguma tempus ir ārējā tirgus konjunktūras izmaiņas, privātais patēriņš, kā arī investīciju apjoms. Makroekonomiskie scenāriji ir veidoti, pieņemot, ka tautsaimniecības nozaru struktūra un IKP deflators (+2,4%) saglabājas nemainīgi. Tāpat visos scenārijos saglabāts nemainīgs sabiedriskā patēriņa apjoms.
115. tabula. Jutīguma analīzē izmantotie reālā IKP pieauguma scenāriji Scenārijs Reālā IKP pieaugums 2003.g./2002.g. optimistiskais scenārijs +7,5% bāzes scenārijs +6,5% pesimistiskais scenārijs +5,5% Nodokļu ieņēmumi prognozēti līdzīgi kā valsts budžeta veidošanas procesā, balstoties uz pastāvošajām sakarībām starp makroekonomisko rādītāju izmaiņām un nodokļu ieņēmumiem. Ekonomiskās modelēšanas rezultāti liecina, ka pie optimistiskā scenārija nodokļa ieņēmumi varētu būt par aptuveni 12,8 milj. latu jeb 0,7% lielāki nekā bāzes variantā. Savukārt pie pesimistiskā scenārija nodokļa ieņēmumi sagaidāmi par aptuveni 20,6 milj. latu jeb 1,2% zemāki nekā bāzes variantā.
116. tabula. Reālā IKP pieauguma tempu izmaiņu ietekme uz galveno nodokļu ieņēmumiem
117. gadā. (milj. latu) Nodokļu ieņēmumi izmaiņas pesimistiskajā scenārijā Bāze scenārijs izmaiņas optimistiskajā scenārijā Kopā, t.sk.: -20,6 1716,4 12,8 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis -4,6 348,0 3,8 Sociālās apdrošināšanas iemaksas* -7,5 545,7 6,2 Pievienotās vērtības nodoklis -7,8 438,0 2,1 Akcīzes nodoklis -0,6 201,0 0,6 Dabas resursu nodoklis -0,1 11,5 0,1 * ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā Jutīguma analīzes rezultāti liecina, ka ekonomiskās aktivitātes izmaiņu gadījumā lielākās nodokļu ieņēmumu izmaiņas ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokli, sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izmaiņas nosaka galvenokārt preču importa pieauguma tempu izmaiņas. Atbilstoši optimistiskajam scenārijam, straujāks privātā patēriņa pieaugums un lielākas investīcijas veicinās augstāku ekonomisko izaugsmi nekā bāzes scenārijā, un līdz ar to arī importa apjomu kāpumu, bet Latvijai labvēlīgāks, mazāks importa cenu pieaugums nodrošinās, ka importa vērtība būtiski nepalielināsies, jūtami nepasliktinot ārējās tirdzniecības bilanci. Savukārt pesimistiskajā scenārijā, kurā saistībā ar nelabvēlīgu ārējā tirgus konjunktūru prognozēti zemāki eksporta pieauguma tempi un sagaidāms arī privātā patēriņa pieauguma tempu kritums, importa pieaugumu ierobežos gan mazāks pieprasījums pēc starppatēriņa precēm (kas tiek izmantotas eksportpreču ražošanai), gan - plaša patēriņa precēm. Attiecīgi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izmaiņas pesimistiskajā scenārijā ir daudz lielākas nekā optimistiskajā scenārijā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu izmaiņas ir saistītas gan ar izmaiņām nodarbinātībā, gan ar tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba samaksas pieauguma tempu izmaiņām. Atbilstoši optimistiskajam scenārijam, lielākas investīcijas sekmēs jaunu darba vietu rašanos un darba samaksas pieaugumu. Savukārt pesimistiskajā scenārijā prognozēts darba algu pieauguma tempu kritums un arī zemāka nodarbinātība, kas galvenokārt būs saistīta ar zemākiem eksporta pieauguma tempiem. 3.
118. Valsts parāda vadība Saskaņā ar likumu "Par budžetu un finanšu vadību" finanšu ministrs ir pilnvarots valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātajos apmēros ņemt aizņēmumus valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un citiem gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktiem mērķiem, kā arī, gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros, izsniegt valsts galvojumus, kas uzliek netiešās saistības valsts budžetam. Saskaņā ar finanšu ministra pilnvarojumu valsts parāda vadību veic Valsts kase, kas ir Finanšu ministrijai pakļauta institūcija. Realizējot valsts parāda vadības funkciju, Valsts kase analizē finanšu riskus, veic finanšu tirgus izpēti, izstrādā valsts parāda vadības stratēģiju vidējam termiņam un resursu piesaistīšanas plānu kārtējam budžeta gadam un atbilstoši tiem nodrošina valsts vērtspapīru emisiju un aizņēmumu līgumu sagatavošanu, kā arī nodrošina līgumu oriģinālu uzglabāšanu, valsts vārdā noslēgto aizņēmumu, aizdevumu un sniegto galvojumu uzskaiti un nodrošina valsts parāda apkalpošanas maksājumu savlaicīgu veikšanu. Tuvākajā nākotnē izmaiņas likumdošanā, kuras ietekmētu pašreizējo kārtību attiecībā uz valsts parāda vadības funkciju izpildi, nav gaidāmas. Latvijas valsts parāds, salīdzinot ar vairumu ES dalībvalstīm, saglabājas relatīvi neliels ar tendenci pieaugt - saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes, Finanšu ministrijas un Valsts kases sagatavoto un
119. gada aprīlī Eirostatam iesniegto valdības deficīta un parāda notifikāciju
120. gada beigās tas bija 787,5 milj. latu liels vai 15,2% no IKP apmērā. Analizējot valsts parāda attīstības dinamiku, jāatzīmē, ka salīdzinoši liels parāda pieaugums bija
121. gadā, kas bija saistīts ar Krievijas
122. gada finanšu krīzes radīto budžeta ieņēmumu kritumu un tā izraisīto fiskālo deficītu, kura segšanai tika emitētas eiroobligācijas 225 milj. EUR apmērā. Tāpat salīdzinoši liels parāda pieaugums bija
123. gadā, kas ir saistīts ar gada beigās veikto 200 milj. EUR eiroobligāciju emisiju
124. gada budžeta deficīta finansēšanai. Saskaņā ar pēdējo četru gadu datiem viszemākais valsts parāda pieaugums bija
125. gadā.
126. tabula. Valsts parāds (
127. gada notifikācijas dati). (milj. LVL) 1998 1999 2000 2001 2002 Deficīts -25 130 -207 397 -118 850 -75 999 -157 626 Valsts parāds 381 987 533 945 602 316 757 678 787 479 % pret IKP 10,6% 13,7% 13,9% 15,7% 15,2% Centrālās valdības parāds (konsolidētais nominālā vērtībā) 376 651 517 560 565 687 705 733 744 726 % pret IKP 10,5% 13,2% 13,0% 14,7% 14,3% Kopējo centrālās valdības parādu veido iekšējais parāds un ārējais parāds. Pašlaik, lai izvairītos no zaudējumiem, kas var rasties valūtu riska ietekmē, valsts parāda vadības stratēģija attiecībā uz valsts ārējā un iekšējā parāda sadalījumu paredz iespēju robežās palielināt nacionālā valūtā atmaksājamo aizņēmumu apjomu, saglabājot to ne zemāk kā 40% apmērā no kopējā valsts parāda apjoma. Iekšējais parāds
128. gada beigās bija 293,1 milj. latu, un tā īpatsvars kopējā centrālās valdības parāda portfelī bija 38 procenti. Ārējais parāds bija 468,6 milj. latu - attiecīgi 62% no kopējā parāda.
129. gadā lielāks bija valsts iekšējā parāda pieaugums, jo finansēšanas nepieciešamība galvenokārt tika segta no veiksmīgi realizētās valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju emisijas programmas 41 milj. latu apmērā un daļēji no
130. gadā emitēto eiro obligāciju emisijas rezultātā piesaistītajiem finanšu resursiem.
131. tabula. Centrālās valdības parāds (nominālā vērtībā). (milj. LVL) 1998 1999 2000 2001 2002 Centrālās valdības parāds 376 651 519 260 575 842 718 387 761 769 Iekšējais parāds 145 091 158 217 225 854 257 804 293 144 % no kopējā parāda 39% 30% 39% 36% 38% Ārējais parāds 231 560 361 043 349 988 460 583 468 625 Valsts parāda vadības politika tiek realizēta saskaņā ar valsts parāda vadības stratēģiju, kas
132. gada pirmajā pusē tika kvalitatīvi uzlabota, atbilstoši starptautiski atzītai praksei, valsts parāda vadības ietvaros atsevišķi izdalot valsts parāda portfeļa vadību un valsts aizņēmumu vadību. Valsts parāda portfeļa vadības mērķis ir pārvaldīt valsts parāda portfeļa finanšu riskus. To īstenojot, tiek noteikta optimāla valsts parāda portfeļa struktūra, kuras sasniegšanai un uzturēšanai paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus. Valsts aizņēmumu vadības mērķis ir nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus un to likviditāti valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī aizņēmumu darījumu veikšanu ar labvēlīgākajiem nosacījumiem. Šī mērķa sasniegšanai tiek nodrošināti pastāvīgi finanšu resursu piesaistīšanas pasākumi ikdienas minimālo finanšu resursu likviditātes rezerves uzturēšanai. Atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai ārējā parāda portfeļa valūtu kompozīcija tiek noteikta, ņemot vērā pastāvošo Latvijas Bankas valūtu kursu politiku, kas realizē lata piesaisti SDR valūtu grozam un vērtējot izmaksu un riska ieguvumus un valūtu plūsmas Latvijas tirdzniecībā. Palielinoties Latvijas institūciju kapacitātei apgūt Eiropas Savienības finanšu palīdzības resursus, pieaugs eiro denominētie valsts budžeta ieņēmumi.
133. tabula. Ārējais parāds sadalījumā pa valūtām un procentu likmēm 31.12.
134. (milj. LVL) DKK XDR JPY SEK USD EUR Kopā Procentos Bezprocentu likme 0,60 0,00 0,00 0,00 4,21 0,00 4,81 1,0% Fiksētā likme 0,00 0,00 18,02 0,00 4,73 301,44 324,19 69,8% Mainīgā likme 0,00 9,15 0,00 0,18 111,97 14,37 135,67 29,2% Ārējais parāds 0,60 9,15 18,02 0,18 120,91 315,82 464,66 100% Procentos no kopsummas 0,1% 2,0% 3,9% 0,0% 26,0% 68,0% 100% Analizējot ārējā parāda valūtu kompozīciju, tiek aplūkota tikai tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcija, kas veidojas, aktīvus atņemot no tīrajām saistībām. Tīrās saistības veidojas, no valsts budžeta valūtu aizņēmumiem atņemot aizdevumus un iekļaujot riskantos un galvotos aizdevumus, kā arī Finanšu ministrijas pārņemtās PVAS Latvijas gāze kredītsaistības.
135. tabula. Tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcija 31.12.
136. (milj. val. vien.) Valūta Tīrās saistības Aktīvi Saistības - Aktīvi SDR valūtu grozs Valūtu atklātā pozīcija Valūtās LVL Valūtās LVL Valūtā LVL % % % USD 126,33 75,04 11,78 7,00 114,55 68,04 16,6 45 -28 EUR 530,38 323,53 23,97 14,62 506,41 308,91 75,5 29 47 GBP 1,4 1,33 0,02 0,02 1,38 1,31 0,3 11 -11 JPY 6209,08 30,67 0,00 0,00 6208,62 30,67 7,5 15 -7 Kopā 430,57 21,65 408,93 100 100 0 Tā kā Latvijas Banka ir noteikusi lata piesaisti SDR, valūtu atklātā pozīcija veidojas, tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcijai novirzoties no SDR valūtu kompozīcijas etalona.
137. gada beigās vislielākā procentuālā novirze jeb atklātā pozīcija attiecībā pret optimālo SDR valūtu groza procentuālo sadalījumu bija eiro (47%). Tā kā Latvija ir veikusi eiro obligāciju emisiju gan
138. gadā, gan
139. gada beigās, tad ārējā parāda īpatsvars eiro veido 55% no visa valsts ārējā parāda. Šā iemesla dēļ eiro atklātā pozīcija
140. gada beigās ir pieaugusi līdz 47 procentiem. Lai novērstu valūtu kursu risku un sasniegtu valsts parāda vadības stratēģijas mērķus un uzdevumus,
141. gadā tiek plānota atvasināto finanšu instrumentu pielietošana parāda portfeļa ietvaros, nepieļaujot uz spekulācijām un peļņas gūšanu orientētus darījumus. Stabilas valsts parāda apkalpošanas izmaksas var nodrošināt aizņēmumi ar fiksētu likmi, jo tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka tirgus likmju svārstību ietekmē valsts parāda apkalpošanas izmaksas var būtiski palielināties un pārsniegt plānoto parāda apkalpošanas izmaksu apjomu. Tomēr, pastāvot normālai peļņas līknei, valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgākam laika periodam fiksētās likmes gadījumā var būt salīdzinoši augstas. Turklāt, fiksējot likmi ilgākam laika periodam, tiek izslēgta iespēja attiecīgajā laika periodā samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, procentu likmēm finanšu tirgū samazinoties. Lai panāktu stabilas valsts apkalpošanas izmaksas, valsts parāda vadības stratēģija paredz vismaz 60% fiksēto likmju īpatsvaru ārējā valsts parāda portfelī un vismaz 40% fiksēto likmju īpatsvaru iekšējā parāda portfelī. Ņemot vērā pašreizējās procentu likmju attīstības tendences, kas norāda uz to, ka likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos,
142. gada
143. decembrī fiksētās likmes īpatsvars iekšējā un ārējā parāda portfeļos bija attiecīgi 71% un 87 procenti. Kopējā valsts parāda vidējais ilgums
144. gada
145. decembrī samazinājās līdz 3,68 gadiem salīdzinājumā ar 4,53 gadu vidējo parāda dzēšanas ilgumu
146. gadā. Ārējā parāda vidējais dzēšanas ilgums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies no 5,64 gadiem
147. gada
148. decembrī līdz 4,66 gadiem
149. gada beigās. Iekšējā parāda vidējais dzēšanas ilgums ir samazinājies no 2,56 gadiem
150. gadā līdz 2,12 gadiem
151. gadā. Ņemot vērā valsts parāda vadības stratēģiju, lai mazinātu pārfinansēšanas risku vidējais parāda dzēšanas ilgums tiks palielināts emitējot ilgtermiņa obligācijas. Parāda pieauguma dinamika atspoguļojas arī tā apkalpošanas izmaksās.
152. gadā centrālās valdības parāda apkalpošanas izmaksas bija 39,3 milj. latu, savukārt
153. gadā sasniedza 44,2 milj. latu, pieaugot par 4,9 milj. latu. Parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums galvenokārt saistīts ar
154. gadā veikto 7 gadu eiroobligāciju emisiju. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem,
155. gadā piecu gadu obligāciju emisijas programmas ietvaros tika rīkotas vairākas atsevišķas izsoles (kopā četri norēķinu datumi), tādā veidā nodrošinot finanšu resursu piesaisti atbilstoši finansēšanas nepieciešamībai, vienlaicīgi neradot būtiskas likviditātes svārstības starpbanku naudas tirgū.
156. gadā iepriekšminēto obligāciju vidējā svērtā peļņas likme sākotnējās izvietošanas izsolēs samazinājās par 28 bāzes punktiem, sasniedzot 5,38% atzīmi. Pateicoties stabilitātei iekšējā finanšu tirgū, vidējās svērtās gada diskonta likmes īstermiņa parādzīmēm
157. gadā samazinājās par 15 bāzes punktiem sešu mēnešu parādzīmēm un 118 bāzes punktiem viena gada parādzīmēm attiecīgi sasniedzot 3,44% un 3,22% līmeņus. Ārējā parādā
158. gadā 62% no parāda apkalpošanas maksājumiem veidoja
159. gadā un
160. gadā emitēto eiroobligāciju kupona maksājumi (kupona likmes attiecīgi 6,25% un 5,375%) un 26% maksājumi par Pasaules Bankas mainīgās likmes aizņēmumiem. Sagaidāms, ka
161. gada centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi saglabāsies aptuveni
162. gada līmenī, veidojot 45,7 milj. latu
163. gadā rīkotajās vērtspapīru izsolēs vidējā svērtā procentu likme desmit gadu obligācijām, kas ir pirmā ilgtermiņa valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija, sākotnēji tika noteikta 5,19% apmērā (pēdējā izsolē šī likme bija 4,89% apmērā), ko var saistīt ar samērā augstu gan vietējo, gan ārvalstu investoru interesi ieguldījumiem valsts vērtspapīros, kā arī Latvijas stratēģisko virzību uz ES, kā arī tuvākā nākotnē paredzēto nacionālās valūtas piesaisti eiro valūtai. Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts kases aprēķiniem šī etalona likme atbilst Māstrihtas līgumā izvirzītajiem kritērijiem par valsts ilgtermiņa vērtspapīru likmēm. Šogad notikusi arī
164. gadā aizsāktās piecu gadu obligāciju emisijas programmas turpināšana, pārfinansējot
165. gadā pirmo reizi emitētās trīs gadu obligācijas. Likumsakarīgi vērojams samazinājums arī vidēja termiņa obligācijām par 74 bāzes punktiem, sasniedzot 4,64% atzīmi. 3.
166. Deficīta finansēšana Valsts kase pēc gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas izstrādā attiecīgā budžeta gada finanšu resursu piesaistīšanas plānu ar mērķi nodrošināt valsts finansēšanas nepieciešamību atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai. Plānā tiek iekļauti konkrēti pasākumi finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, valsts parāda vadības mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei kārtējā budžeta gadā. Lai noteiktu kopējo finansēšanas nepieciešamību, izvērtētu likviditātes un finanšu tirgu riskus un izvēlētos finansēšanai piemērotākos finanšu instrumentus, ir izstrādāts resursu piesaistīšanas plāns
167. gadam, kurā analizēti likumā "Par valsts budžetu
168. gadam" ietvertie riska faktori, uzņemtās valsts parāda saistības un noteikta kopējā finansēšanas nepieciešamība. Pēc veiktās finansēšanai pieejamo instrumentu un risku analīzes pieņemts lēmums, ka
169. gadā finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai papildu aizņēmumiem iekšējā finanšu tirgū, emitējot valsts vērtspapīrus, galvenokārt tiks izmantota iespēja piesaistīt resursus ārējā tirgū, veicot jaunu ilgtermiņa eiroobligāciju emisiju. Resursu piesaistīšanai iekšējā finanšu tirgū plānots izmantot gan valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju - sešu mēnešu un viena gada parādzīmju - emisijas, gan arī vidēja un ilgtermiņa - piecu un desmit gadu - obligāciju emisijas. Paredzams, ka atbilstoši pašreiz apstiprinātajam finansēšanas scenārijam, turpmākajās izsolēs valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru procentu likmes varētu saglabāties vēsturiski zemākajos līmeņos, tomēr, gadījumā, ja būtiski tiks palielināta resursu apguve iekšējā naudas tirgū, procentu likmēm, jo īpaši īstermiņā, varētu būt tendence palielināties. Tādēļ, rēķinoties ar budžeta likumā apstiprināto deficīta apmēru, resursu piesaiste gada otrajā pusē, kad valsts budžetā ir raksturīgi lielāki izdevumi, tiks organizēta, starptautiskajos kapitāla tirgos piedāvājot jaunas desmit gadu eiroobligācijas 300 - 400 milj. eiro apmērā, no kuru pārdošanas iegūtie resursi daļēji tiks novirzīti piecu gadu eiroobligāciju dzēšanai
170. gada maijā, kā arī vienlaikus tiks apgūti starptautisko finanšu institūciju resursi 12,8 milj. latu apmērā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Jānorāda, ka ilgtermiņa obligāciju emisijas kā iekšējā, tā arī ārējā finanšu tirgos ievērojami maina parāda portfeļa struktūru. Šie instrumenti palielina fiksētās likmes īpatsvaru kopējā valsts parāda portfelī, tādēļ pēc eiroobligāciju emisijas daļu no jaunajām saistībām paredzēts pārveidot ar mainīgu procentu likmi, veicot procentu likmju mijmaiņas darījumus, tādējādi nodrošinot iespēju gūt labumu no zemākām īstermiņa procentu likmēm. Turklāt, emitējot ilgtermiņa eiroobligācijas, būtiski tiek palielināts valsts parāda portfeļa vidējais ilgums, kas ļauj izvairīties no pārfinansēšanas riska īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā. Atbilstoši fiskālās politikas virzieniem, kas paredz vidēja termiņā tuvoties sabalansētam budžetam, tiek prognozēts, ka valsts parāda pieauguma tempi, sākot ar
171. gadu, samazināsies un tā attiecība pret IKP nostabilizēsies 17% līmenī.
172. tabula. Parāda prognoze. (milj. LVL) 2003 2004 2005 2006 Centrālās valdības parāds 1081,0 1050,0 1171,1 1281,3 % pret IKP 19,1% 17,0% 17,4% 17,4% Iekšējais parāds 362,4 449,5 529,9 618,5 % no kopējā parāda 34% 43% 45% 48% Ārējais parāds 718,6 600,5 641,2 662,8 Realizējot aizņemšanās scenāriju, vienlaikus tiks nodrošināts vienmērīgs un sabalansēts iekšzemes vērtspapīru emisijas grafiks, kā arī nodrošināta iespēja finansēties no alternatīviem finanšu avotiem ārējā finanšu tirgū. 3.
173. Fiskālie riski Valsts finanšu sistēmas un budžeta prognozējamību un stabilitāti ietekmē dažādi fiskālie riski. Viens no fiskālo risku veidiem ir valsts netiešās saistības. Valsts galvojumu ņēmēju kredītrisks ir būtiskākais valsts budžeta izdevumu risks un tas galvenokārt ir saistīts ar galvojumu saņēmēju nespēju nokārtot savas kredītsaistības. Ja valsts galvojuma saņēmēji nespēj nokārtot savas uzņemtās saistības, tad valstij (valsts budžetam) ir jāuzņemas šo saistību izpilde. Likums "Par budžetu un finanšu vadību" nosaka, ka tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem.
174. gadā valsts budžeta likumā ir paredzēti šādi valsts izsniedzamie galvojumi: • Latvijas Hipotēku un zemes banka (Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projekts) - 20,0 milj. latu, • Studējošo kreditēšana (kredītu izsniegšana studējošajiem) - 9,7 milj. latu, • Studiju kreditēšana (kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai) - 15,1 milj. latu, • Skultes ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma - 0,6 milj. latu. Valsts netiešās saistības, kas izriet no izsniegtajiem valsts galvojumiem, saskaņā ar Finanšu ministra pilnvarojumu tiek uzskaitītas un uzraudzītas Valsts kasē. Atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai un galvojumu izsniegšanas kārtībai, Valsts kases sistēmās tiek reģistrēti galvotā aizņēmuma maksājumi, no aizņēmēja pieprasīta maksātspēju raksturojoša informācija un izvērtēts kredītrisks. Līdz
175. gada
176. janvārim valsts bija izsniegusi galvojumus valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu saistībām par 196,7 miljoniem latu., tai skaitā galvojumi par valsts uzņēmumu saistībām - 46,5 milj. latu, galvojumi par privāto uzņēmumu saistībām - 5,6 milj. latu, studiju un studējošo kreditēšanai - 14,9 milj. latu un pārējām organizācijām - 15,2 milj. latu.
177. gada beigās valsts galvoto aizdevumu atlikums bija 64,6 miljoni latu, kas veidoja 1,2% no IKP
178. Strukturālās reformas 4.
179. Privātais sektors un uzņēmējdarbības vide 4.1.
180. Privatizācija Pašreizējā situācija un politika Privatizācijas process Latvijā tika uzsākts
181. gadā, un tā galvenais mērķis bija samazināt valsts līdzdalību tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla un privātās iniciatīvas attīstībai. Privatizācijas procesā tika izmantoti dažādi privatizācijas paņēmieni. Emitējot privatizācijas sertifikātus, privatizācijā tika iesaistīti arī valsts iedzīvotāji. Valsts mazo un vidējo uzņēmumu nodošana privatizācijai pamatā ir pabeigta. Lielo valsts uzņēmumu (VAS "Latvijas kuģniecība", A/S "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un A/S "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļa) privatizācijā: • pamatā pabeigta VAS "Latvijas kuģniecība" privatizācija.
182. gadā plānots pabeigt atlikušo 5,7% akciju privatizāciju; • SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācija apturētas saistībā ar privātā dalībnieka TILTS Communications starptautiskās arbitrāžas tiesā pret Latvijas valsti iesniegto prasību par it kā esošo SIA "Lattelekom" dalībnieku parakstītā Jumta līguma nosacījumu nepildīšanu; • pabeigta A/S "Latvijas gāze" valstij piederošo akciju pārdošana par naudu un privatizācijas sertifikātiem, tādejādi valsts samazinājusi savu līdzdalību šajā statūtsabiedrībā līdz 117 akcijām. Turpinājās valstij piederošo zemesgabalu privatizācija.
183. gadā noslēgti 660 pirkuma līgumi (
184. gadā. - 876). Pašvaldību privatizācijas komisijas
185. gadā ir privatizējušas 151 pašvaldību zemesgabalus (
186. gadā. - 254).
187. gadā turpinājās zemes reforma (par privatizācijas sertifikātiem nopirkti 1 211 tūkst. ha valsts zemes, tajā skaitā
188. gadā - 75,5 tūkst. ha). Saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datiem, līdz
189. gada
190. decembrim valstī privatizācijai piedāvāti 485 670 valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas ir 97,9% no kopējo dzīvokļu skaita, t.sk.
191. gadā - 8 493 dzīvokļi. Līdz 31.12.
192. valstī privatizēts 376 241 valsts un pašvaldību dzīvoklis, kas ir 75,9% no kopējā privatizējamo dzīvokļu skaita. Politikas virzieni
193. -
194. gadā galvenie privatizācijas politikas virzieni būs: • lielo valsts uzņēmumu privatizācijas pabeigšana; • maksātnespējīgo valsts uzņēmumu likvidācijas pabeigšana; • zemes privatizācijas pabeigšana; • valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšana; • jaunās kārtības ieviešana valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanā. Saskaņā ar Enerģētikas likumu nav privatizējama VAS "Latvenergo". Atbilstoši Publisko aģentūru likumam Ministru kabinets
195. gadā pabeigs izvērtēt nepieciešamību atlikušos valsts uzņēmumus pārveidot par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām saskaņā ar Komerclikumu (stājas spēkā 01.01.2002.), vai tos likvidēt. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu
196. gadā, plānots visas zemes privatizācijas (pārdošanas) funkcijas nodot vienai valsts institūcijai - Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.
197. -
198. gadā paredzēts arī pamatā pabeigt privatizācijai nodoto valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Privatizācijas politikā, saglabājot iepriekš izvirzītos mērķus, notiek privatizācijas procesa beigu posma organizatoriskā pilnveidošana;
199. gadā plānota Privatizācijas aģentūras funkciju nodošana citām valsts institūcijām, piemēram, Latvijas Attīstības aģentūrai, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai u.c. 4.1.
200. Konkurences politika Pašreizējā situācija un politika Konkurence ir viens no tirgus ekonomikas būtiskākajiem elementiem. Taču arī tirgus ekonomikā ir iespējamas tirgus dalībnieku darbības, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci un kuras ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tāpēc ir nepieciešama likumdošana, kas nepieļauj minētās tirgus dalībnieku darbības un spēcīga konkurences uzraudzības institūcija, kas spēj pareizi un efektīvi ieviest konkurences tiesības. Konkurences politikas galvenie virzieni ir atspoguļoti Konkurences likumā un tie ir: konkurenci ierobežojošu vienošanos, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atklāšana un novēršana, kā arī tirgus dalībnieku koncentrācijas kontrole.
201. gada
202. janvārī spēkā stājās jaunais Konkurences likums, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un satur daudzus būtiskus labojumus, kas ievērojami veicinās efektīvāku konkurences politikas īstenošanu Latvijā. Salīdzinot ar
203. gadā pieņemto Konkurences likumu, tajā: • noteikti zemāki uzņēmumu apvienošanās kritēriji, lai ierobežotu iespēju apvienošanās rezultātā izveidoties augstas koncentrācijas nozarēm un lai neveidotos situācija, kad uzņēmumu apvienošanās process nepakļaujas konkurences aizsardzības uzraudzībai; • labotas atsevišķas definīcijas, piemēram, dominējošais stāvoklis, lai tās precīzāk varētu piemērot un lai tās atbilstu citiem uzņēmējdarbības likumiem; • precizēts konkurences uzraudzības institūcijas statuss un funkcijas; • noteiktas izmaiņas naudas sodu piemērošanas sistēmā, precīzāk reglamentēta naudas soda piemērošanas procedūra un aprēķināšanas kārtība; • veikti arī citi redakcionāli labojumi, lai atvieglotu likuma normu piemērošanu uzņēmējiem, valsts institūcijām un tiesu praksē. Latvijas likumdošana konkurences politikas jomā jau šobrīd ir uzskatāma par sakārtotu un saskaņotu ar Eiropas Savienības likumu normām. Konkurences uzraudzību Latvijā veic Konkurences padome, kuras kompetencē ir arī Reklāmas likuma pārkāpumu novēršana. Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un finansiāli tiek nodrošināta no valsts budžeta. Ik gadu Konkurences padome izskata aptuveni 60 līdz 80 iespējamos Konkurences likuma pārkāpumus. Ņemot vērā to, ka konkurences likumdošanas pārkāpumi aizvien biežāk skar vairākas valstis, aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš starptautiskajai sadarbībai, tāpēc viens no prioritārajiem politikas virzieniem ir starptautisko sadarbības saišu dibināšana. Konkurences padome ir iesaistījusies Starptautiskā konkurences iestāžu tīkla (International Competition Network) darbībā. Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā
204. gada
205. maijā. Ar iestāšanā brīdi notiks būtiskās pārmaiņas ES konkurences tiesību piemērošanā, jo stāsies spēkā Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1/2003, kas ievieš Līguma
206. un
207. pantā ietvertos konkurences noteikumus, kas paredzēs ES konkurences tiesību decentralizāciju, t.i., vairums lietu, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm un kas agrāk tika izskatītas Komisijā, tiks izmeklētas dalībvalstu konkurences iestādēs, un tās arī piemēros sankcijas par minēto pantu pārkāpumiem. Konkurences padomes uzdevums ir sagatavoties piemērot Eiropas Kopienu tiesības un veikt efektīvas izmeklēšanas darbības. Eiropas Kopienu tiesību piemērošanai būs nepieciešama cieša sadarbība arī ar citu dalībvalstu konkurences aizsardzības iestādēm un Eiropas Komisiju. Latvija ir uzaicināta un piedalās Eiropas Konkurences iestāžu tīkla (European Competition Network) darbībā un Komisijas paziņojuma par sadarbību starp konkurences iestādēm (Notice on Co-operation within the network of Competition Authorities) un Vadlīniju sadarbībai starp konkurences iestādēm izstrādāšanā. Darbs pie šiem dokumentiem tiks turpināts arī
208. gadā. Politikas virzieni Tiks turpināta Konkurences padomes organizācijas un iekšējo procedūru attīstīšana, lai sagatavotos ES konkurences tiesību piemērošanai Latvijas Republikā. Plānota Konkurences padomes stiprināšana ar augsti kvalificēta eksperta palīdzību - informācijas analīzes, konkurences politikas, nacionālo un starptautisko konkurences jautājumu jomā. Plānota arī 20 Konkurences padomes darbinieku apmācība aktuālajos un perspektīvajos konkurences jautājumos (PHARE Twinning Light projekta ietvaros). Konkurences padomes viens no prioritāriem uzdevumiem būs ekonomisko procesu uzraudzība augstas koncentrācijas tirgos un tirgos ar prognozējamu konsolidāciju, kā arī aizliegto vienošanos (karteļu) apkarošana. Ar administratīvām metodēm Konkurence padome novērsīs konkurences deformāciju šajos tirgos, ko varētu radīt pret godīgu konkurenci vērsti pārkāpumi. Konkurences padome piedalīsies likumdošanas izstrādes procesā dažādās tautsaimniecības nozarēs, novēršot nelietderīgu administratīvo barjeru radīšanu, kas var kļūt par pamatu brīvas konkurences ierobežošanai atsevišķos tautsaimniecības sektoros. Konkurences padome veicinās sabiedrības izpratni par Konkurences likuma un Reklāmas likuma nozīmi visas sabiedrības un katra indivīda ekonomisko interešu aizsardzību. Tāpat Konkurences padome turpinās aktīvu sadarbību un pieredzes apmaiņu ar starptautiskajām konkurences uzraudzības organizācijām, lai līdz ar vispārēju ekonomikas globalizāciju un Latvijas plānoto pievienošanos Eiropas Savienībai spētu nodrošināt modernu un efektīvu konkurences politiku un konkurences uzraudzību pārrobežu mērogā. 4.1.
209. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana Pašreizējā situācija un politika Latvijā ekonomiski pamatota ir ierobežota konkurence atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, kurās preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama sarežģīta infrastruktūra. Šo nozaru regulēšana ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu, sabiedrības interesēs nosakot prasības pakalpojumu (preču) kvalitātei, drošībai, stabilitātei un ietekmei uz vidi un cilvēku.
210. gadā savu darbību uzsāka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas valsts mērogā regulē enerģētikas (izņemot siltumapgādi, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija), telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa transporta nozares. Savukārt pašvaldību izveidotie regulatori regulē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi), ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes (izņemot koģenerāciju) nozares.
211. gadā tika izstrādāta jauna tarifu aprēķināšanas metodika, balstoties uz vienotu pieeju visiem regulētajiem sektoriem, un pieņemtas tarifu aprēķināšanas metodikas elektroenerģijas, gāzes un telekomunikāciju jomā. Jaunās metodikas balstītas uz vienotu pieeju, kas izmanto cenu griestu noteikšanas principus, līdz ar to maksimālais tarifs tiks periodiski koriģēts saistībā ar inflācijas un uzņēmuma darbības efektivitātes izmaiņām. Pēc jauno dabasgāzes tarifu metodiku apstiprināšanas un metodikās paredzētās izmaksu nodalīšanas a/s "Latvijas Gāze"
212. gada martā iesniedza dabasgāzes tarifu projektu, kuru SPRK apstiprināja
213. gada
214. aprīlī. Jaunie tarifi stājās spēkā
215. gada
216. jūlijā. Šajā projektā bija nodalītas uz katru pakalpojumu attiecinātās izmaksas, jauno metodiku piemērošana deva iespēju samazināt abonēšanas maksu, nodrošināt izmaksām atbilstošas tarifu diferences noteikšanu patērētājiem ar dažādu patēriņa apjomu. Tarifu pieaugums atbilda gāzes iepirkšanas izmaksu kāpumam un nepieciešamībai veikt investīcijas gāzes apgādes sistēmas drošības palielināšanai. No
217. gada
218. janvāra telekomunikāciju tirgus - fiksētie balss telefonijas pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi un taksofonu pakalpojumi - ir atvērts konkurencei.
219. gadā SPRK veica nepieciešamos pasākumus, lai minētajos jomās nodrošinātu pakāpenisku, nepārtrauktu pāreju no nepilnīgas konkurences - monopola - apstākļiem uz pilnīgu konkurenci iespējami īsākā laika posmā. Tika sagatavota un apstiprināta Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika, kas paredz grāmatvedības nodalīšanu dažādiem uzņēmuma darbības virzieniem, kā arī izmaksu aprēķināšanas kārtību balss telefonijas, nomāto līniju, starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumiem. Izmaksu attiecināšanai tiek izmantota aktivitāšu metodoloģija. Līdz
220. gada
221. jūnijam ir izsniegtas vairāk kā 100 telekomunikāciju licences un individuālās atļaujas telekomunikāciju operatoriem, galvenokārt datu pārraidei un interneta pakalpojumiem. Balss telefonijas pakalpojumiem licences saņēmuši apmēram 40 uzņēmumi. Politikas virzieni
222. gadā turpināsies darbs pie jaunās tarifu aprēķināšanas metodikas ieviešanas un ir iespējama tarifu pārskatīšana. Sagaidāms, ka
223. gada beigās vai
224. gada sākumā tiks pārskatīti elektroenerģijas ražošanas, tīkla pakalpojumu un realizācijas tarifi, kā arī balss telefonijas pakalpojumu publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā tarifi. Līdz ar telekomunikāciju tirgus liberalizāciju, tirgū ienāk jauni operatori, un SPRK uzdevums ir nodrošināt konkurences nostiprināšanos, īstenojot normatīvajos aktos iekļautās prasība.
225. gadā izstrādāti MK noteikumi "Telekomunikāciju uzņēmumu sniegto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes prasības un kvalitātes pārskata publicēšanas kārtība". Tika apstiprinātas arī 8 metodikas, kuras regulē tādus nozares jautājumus kā tarifu noteikšana, pakalpojumu kvalitātes pārbaužu veikšana. Izstrādāti ieteikumi par starpsavienojuma līguma pamatpiedāvājuma saturu un tajā iekļaujamo informāciju. Atbilstoši likumam "Par telekomunikācijām" un starptautiskiem līgumiem un standartiem tika apstiprināts Nacionālais numerācijas plāns. Vēl
226. gadā tiek plānots: • apstiprināt starpsavienojumu līgumu pamatpiedāvājumus, kurus iesniedz operatori ar būtisku ietekmi starpsavienojumu tirgū; • apstiprināt SIA "Lattelekom" nomāto līniju pamatpiedāvājumu; • izstrādāt tehniskos noteikumus, kas saistīti ar telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu; • izstrādāt tehniskos noteikumus un kārtību piekļuves tīklu atsaistīšanai. 4.1.
227. Maksātnespējas procedūru regulējošā likumdošana Pašreizējā situācija un politika Valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - aģentūra)
228. gadā veikusi virkni pasākumu ar mērķi nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, risinot maksātnespējas jautājumus valstī, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumos. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, jaunu normatīvo aktu pieņemšana, un
229. gadā ir uzsākta reformas pasākumu ieviešana praksē:
230. Ievērojot valsts atbildību un līdzdalību uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, aģentūras uzdevums ir novērst, ka faktiski maksātnespējīgi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pastāv un piedalās aktīvajā uzņēmējdarbībā, radot zaudējumus valstij un citiem tirgus dalībniekiem, virzot parādniekus uz maksātnespējas atzīšanu un izslēdzot tos no aktīvajiem tirgus dalībniekiem. Lai īstenotu iepriekš minēto uzdevumu, aģentūra nodrošina maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
231. Lai īstenotu efektīvu maksātnespējas procesu, visiem interesentiem tiek nodrošināta bezmaksas pieeja informācijai par maksātnespējas procesiem valstī, tai skaitā, darbinieku prasījumiem, maksātnespējīgiem uzņēmumiem un sertificētiem maksātnespējas procesa administratoriem. Aģentūra aktīvi iesaistās maksātnespējas procesā, uzraugot administratorus, izskatot sūdzības un iesniegumus.
232. Sākot ar
233. gadu, valstī ir ieviesta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kas pamato Starptautisko Darba organizāciju
234. Konvenciju "Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā", kuru Latvija ratificēja
235. gada
236. jūlijā, kopā ar ratificēšanas dokumentiem iesniedzot deklarāciju un pamatojot Konvencijas
237. nodaļas "Strādājošo prasību aizsardzība ar garantijas institūcijām" izvēli. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva veido darbinieku prasījumu garantiju fondu un samazina darbinieku risku attiecību veidošanā ar uzņēmumiem, kas faktiski ir maksātnespējīgi, tādā veidā izvairoties no iespējamiem zaudējumiem. Vienlaikus pieņemti normatīvie akti un noteikta vienota kārtība un garantiju sistēma maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasību apmierināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai 80/987/EEC "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kuras
238. pants paredz, ka Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka galvotājas iestādes garantē to, ka tiek apmierināti darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu atbilstoši darba līgumiem vai darba attiecībām.
239. Izstrādātas kvalifikācijas prasības, apmācības programmas, kā arī apzināti zvērināti revidenti un zvērināti advokāti, kas vēlas pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus. 2002./
240. gadā pavisam kopā sertificēti 252 administratori un izsniegts 41 apliecinājums par apmācības kursu noklausīšanos.
241. Sākot ar
242. gadu, par administratoriem vairs netiek ieceltas valsts institūcijas. Tiek pilnveidota kārtība jautājumā par administratora iecelšanu, ja konkrētajam maksātnespējas procesam piesakās vairāki administratora kandidāti, kā arī, ja nepiesakās neviens administratora kandidāts. Katrā procesā tiek ieteikts kandidāts, izvērtējot tā atbilstību konkrētai maksātnespējas lietai. Politikas virzieni Galvenie maksātnespējas regulēšanas politikas virzieni ir šādi: • veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā; • paātrināt maksātnespējas procesu ierosināšanu un izskatīšanu pēc iespējas īsākā laika periodā; • nodrošināt augstu profesionālo kvalifikāciju maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī pretenziju gadījumā īstenot maksātnespējas procesa administratora nomaiņu; • veicināt kreditoru tiesību īstenošanu parādu atgūšanā; • paātrināt darbinieku prasījumu apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā; • informēt sabiedrību un uzņēmējus par maksātnespējas procesiem valstī. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, tiks veikta normatīvās bāzes pilnveidošana: •
243. gadā paredzēts izstrādāt jaunu Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, aizsargāt parādnieka intereses īslaicīgas (pārejošas) maksātnespējas gadījumā ar mērķi atjaunot tā maksātnespēju, kā arī nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesu. • Lai pilnveidotu maksātnespējas procesu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā, tiek izstrādāta koncepcija ar mērķi nodrošināt un nostiprināt aģentūras tiesības valsts interešu pārstāvības realizēšanai maksātnespējas procesos. • Lai radītu vienotu un nepārprotamu tiesisko bāzi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, darbinieku tiesību aizsardzības jomā plānots novērst pretrunas likumdošanā. 4.1.
244. Uzņēmējdarbības attīstības politika 4.1.5.1 Mazie un vidējie uzņēmumi Pašreizējā situācija un politika Uzņēmējdarbības attīstības politikas prioritārās darbības mērķis ir nodrošināt valsts ekonomisko attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidošanai un to darbības attīstībai.
245. gada
246. novembrī pieņemtajā Valdības deklarācijas sadaļā "Uzņēmējdarbība" ir formulēti principi, kuri paredz skaidri noteikt prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību, realizēt mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, noteikt valsts atbalstāmās nozares un teritorijas, veicināt šo nozaru un teritoriju attīstību u.c.
247. gada
248. aprīlī, parakstot Mariboras Deklarāciju, Latvija pievienojās Mazo uzņēmumu Eiropas hartai. Ir uzsākts hartas iedzīvināšanas process Latvijā, kas veicinās Latvijas integrēšanos ES. Arī šogad tiek apkopoti priekšlikumi Hartas darbības izpildei un iesniegšanai Eiropas Komisijai.
249. gadā tika uzsākts darbs pie Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2003.-
250. gadam. Programmā paredzēts iestrādāt Mazo uzņēmumu Eiropas hartas un ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas (2001-2005) galvenos principus. Latvija darbojas ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)
251. -
252. gadam.
253. gadā Latvija parakstīja Memorandu par pievienošanos programmai.
254. gada
255. februārī tika parakstīts ES-Latvijas Asociācijas Padomes lēmums Nr. 1/2002 par Latvijas Republikas piedalīšanās nosacījumiem Eiropas Kopienu programmās. Latvija ir nominējusi ekspertus dalībai ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)
256. -
257. gadam projektu darba grupās. Latvijas ekspertu dalība projektos sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas MVU attīstībā, projektu rezultāti tiks izmantoti iestrādāšanai Latvijas MVU attīstības programmā 2003.-
258. gadam, Latvijas likumdošanas uzlabošanai, Hartas principu realizēšanai u.c. ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saistītās jomās. Paralēli dalībai ES Daudzgadējā programmā, ne mazāk būtiski ir nodrošināt iespēju Latvijas MVU saņemt finansiālu atbalstu no ES Struktūrfondiem, kas Latvijai būs pieejami no iestāšanās brīža ES. Šī gada martā ES Komisijai izvērtēšanai tika iesniegts Attīstības plāns, kurā viena no prioritātēm ir Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana. Minētā prioritāte paredz pasākumus sekojošās jomās: • pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstība; • uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie un zinātnes parki); • uzņēmumu konkurētspējas veicināšana (kvalitātes prasību ieviešana, konsultācijas ārējās tirdzniecības jautājumos); • finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai (aizdevumi (tai skaitā mikrokredīti) ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai un pārstrukturēšanai; kredītlikmju subsīdijas MVU; atbalsts garantiju sniegšanai MVU, riska kapitāla finansēšanai un konsultācijām finanšu vadībā). Ir apzināta Latvijas reģionālo centru interese izveidot otro Eiropas Informācijas centru (EIC) zem kādas no biznesa atbalsta organizācijām. Viens EIC jau darbojas pie Latvijas Attīstības aģentūras. EIC ir viens no ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas pasākumiem, tā mērķis ir nodrošināt labāku iespēju MVU piekļūt un saņemt informāciju par ES, tās politiku, likumdošanu un programmām, tādējādi palīdzot attīstīt viņu uzņēmējdarbību un spēju pielāgoties jaunajam tirgum. Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) turpina īstenot tādas valstiskas no