Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu

Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Precizēts 20.08.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.115 (2880)  Ministru kabineta rīkojums Nr.507 Rīgā 2003.gada 14.augustā (prot. Nr.44, 36.§) Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu 1. Apstiprināt Pirmspievienošanās ekonomisko programmu. 2. Finanšu ministrijai Pirmspievienošanās ekonomisko programmu līdz 2003.gada 16.augustam iesniegt Eiropas Komisijā. 3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 14.augusta rīkojumu Nr.428 "Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 117.nr.). Ministru prezidents E.Repše Finanšu ministrs V.Dombrovskis Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 14.augusta rīkojumu Nr.507 Pirmspievienošanās ekonomiskā programma Saīsinājumi A/S Akciju sabiedrība ANO Apvienoto nāciju organizācija ASV Amerikas Savienotās Valstis BO Bezpeļņas organizācija CEN Eiropas Standartizācijas institūcija CENELEC Eiropas Elektrotehniskās Standartizācijas institūcija CSP Centrālā statistikas pārvalde DKK Dānijas krona ECB Eiropas Centrālā banka ECFIN Eiropas Komisijas Ekonomikas un Finansu lietu ģenerāldirektorāts EIC Eiropas Informācijas centrs EKS Eiropas kontu sistēma EK Eiropas Kopienas ES Eiropas Savienība ESA 95 Eiropas kontu sistēma EUR Eira FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija GPB Lielbritānijas mārciņa GSM Globālā mobilo sakaru sistēma ERAB Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka IKP Iekšzemes kopprodukts IT Informācijas tehnoloģijas ISPA Pirmsiestāšanās atbalsts transporta un vides infrastruktūrai JPY Japānas jena LAA Latvijas Attīstības Aģentūra LATAK Latvijas nacionālās akreditācijas aģentūra LĀTNP Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas LEMAP Eksporta mārketinga atbalsta programma LHZB Latvijas Hipotēku un zemes banka LGA Latvijas garantiju aģentūra LVL Latvijas lats MK Ministru kabinets MVU Mazie un vidējie uzņēmumi NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija NVD Nodarbinātības valsts dienests NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība PCI patēriņa cenu indekss PECA Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Kopienām un to dalībvalstīm un Latvijas Republiku no otras puses Par atbilstības novērtēšanu un rūpniecības preču atzīšanu PEP Pirmspievienošanās ekonomiskā programma PHARE Eiropas Savienības finanšu instruments, kas atbalsta Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas pārstrukturēšanas procesu atbilstoši tirgus ekonomikai PVN Pievienotās vērtības nodoklis SAPARD Pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstībai SEK Zviedrijas krona SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SDR speciālās aizņemšanās tiesības (Special Drawing Rights) SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību TINA Transport Infrastructure Needs Assessment - transporta infrastruktūras vajadzību novērtējums UMTS Universālā mobilo telekomunikāciju sistēma USD ASV dolārs VAS Valsts akciju sabiedrība VKM II Eiropas valūtas kursa mehānisms Ievads Pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūras starp Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības kandidātvalstīm ietvaros Latvija jau trešo reizi ir izstrādājusi Pirmspievienošanās ekonomisko programmu (PEP). PEP apraksta valsts īstenoto un plānoto makroekonomisko politiku, rāda vidēja termiņa attīstības scenāriju, kā arī sniedz informāciju par būtiskākajām strukturālajām reformām, iezīmējot to īstenošanas pasākumus. Iestāšanās sarunu noslēgums un gaidāmā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā, nemazina 2003. gada Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas nozīmi. Latvijas veiksmīgā makroekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana ir ļāvusi izpildīt Kopenhāgenas ekonomiskos kritērijus, par galveno šī gada PEP uzdevumu izvirzot tautsaimniecības konverģences ar attīstītākajām ES valstīm veicināšanu un gatavošanos dalībai Eiropas Monetārajā savienībā, ņemot vērā to, ka programma apskata laika periodu līdz 2006. gadam. Pirmspievienošanās ekonomiskā programmas izstrāde sagatavo analītisko bāzi un kapacitāti Konverģences programmas (jaunajām dalībvalstīm tā būs jāiesniedz līdz 2004. gada 15. maijam) un Kārdifas ziņojuma par strukturālajām reformām (Eiropas Savienība aicina to iesniegt jau 2003. gada oktobrī) izstrādei. 2003. gada Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Latvija izstrādā, balstoties uz Eiropas Komisijas precizēto metodoloģiju. Makroekonomiskās attīstības scenārijā ir izmantoti vienotie, Eiropas Komisijas iesniegtie ārējās vides pieņēmumi. PEP izstrādē ir ņemti vērā Eiropas Komisijas un citu ieinteresēto pušu komentāri par iepriekšējo gadu programmām. Latvijas 2003. gada PEP ir veidots kā vienots dokuments, lai atvieglotu tā uztveri un nodrošinātu apraksta loģisko sasaisti. Tāpēc ir iespējama zināma informācijas pārklāšanās ar iepriekšējā gada PEP. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma tika izstrādāta atbilstoši iepriekšējos gados izveidojušai procedūrai - PEP sagatavošanu nodrošināja Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Satiksmes, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Vides aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijām, Valsts Kanceleju, Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma sastāv no četrām galvenajām sadaļām - pašreizējās ekonomiskās situācijas analīzes, makroekonomiskās attīstības scenārija, valsts finanšu vidēja termiņa politikas un ar ekonomikas attīstību saistīto svarīgāko strukturālo reformu apraksta, kas balstās uz atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu sniegto informāciju. Kopsavilkums Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados raksturo strauji izaugsmes tempi, aktivitātes pieaugums visās nozīmīgās ekonomikas nozarēs, investīciju kāpums, zema inflācija. Pozitīvas izmaiņas uzrāda arī darba tirgus indikatori - pakāpeniski samazinās bezdarbs, pieaug nodarbināto skaits, sekojot darba ražīguma kāpumam, palielinās iedzīvotāju reālie ienākumi. Kā galvenie ekonomisko problēmu indikatori Latvijā joprojām paliek salīdzinoši augstais maksājumu bilances tekošā konta deficīts un augstais bezdarba līmenis atsevišķos valsts reģionos. Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir pārdomātas fiskālās un monetārās politikas ievērošana, kā arī nosprausto struktūrpolitikas pasākumu veiksmīga realizācija. Turpmākajos gados ekonomikas pieaugums saistās ar investīciju palielināšanos, eksporta attīstību un stabilu iekšējā patēriņa kāpumu. Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP pieaugumu vidēji 6% gadā. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, sagaidāms nodarbinātības pieaugums, tomēr lielākā loma izaugsmē būs produktivitātes palielināšanai. Eksporta pieaugumam vidējā termiņā pārsniedzot importa pieaugumu, pakāpeniski samazināsies maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Paredzamā iestāšanās Eiropas Savienībā mainīs Latvijas monetāro politiku. Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz esošo lata piesaisti SDR valūtu grozam mainīt uz piesaisti eiro no 2005. gada 1. janvāra. Vienlaikus Latvija paredz iesaistīties Eiropas valūtas kursa mehānismā (VKM II), un pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes pievienoties Eiropas ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Latvijas fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tādu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu, kas sekmētu tautsaimniecības izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Latvijas valdība par fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem ir definējusi valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpenisku samazināšanu, nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP; valsts budžeta izdevumu efektivitātes palielināšanu un stabilas, taisnīgas un uzņēmējdarbību veicinošas nodokļu politikas īstenošanu. Zems fiskālā deficīta līmenis noteiks zema valsts parāda līmeņa saglabāšanos. Strukturālo reformu veiksmīga realizācija nodrošinās ekonomiskās izaugsmes stabilitāti, sekmēs konverģences procesu un dziļāku integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā. Sakārtota un labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir būtiska tālākai tautsaimniecības attīstībai, iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Latvijas izaugsme liecina, ka tā tagad gūst augļus no iepriekšējo gadu tautsaimniecības reformām, tomēr šis darbs ir jāturpina, apzinoties esošos trūkumus un darbības vides izmaiņas. Privatizācijas process ir praktiski noslēdzies, un privātā iniciatīva un kapitāls ir galvenie attīstības dzinējspēki. Tāpēc ir svarīgi radīt tādu regulējošo vidi, kas maksimāli ļautu šai privātajai iniciatīvai būt efektīvai un nest labumu visai sabiedrībai. Apzinoties tirgus ekonomikas stiprās un vājās puses, valdībai ir jānodrošina atbilstošas konkurences politikas, maksātnespējas procedūru, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas skaidru tiesisko risinājumu un efektīvu administrēšanu. Šajā jomā iepriekšējos gados ir paveikts liels darbs, ir izveidotas un uzsākušas darbu jaunas institūcijas, ir sasniegti redzami rezultāti. Tomēr, ņemot vērā dinamiskās izmaiņas, starptautiskās integrācijas procesus, darba apjoms šajā sfērā saglabājās liels, un parādās aizvien jauni uzdevumi. Līdztekus regulējošai politikai valdība plāno un īsteno aktīvu attīstības politiku, kas veicina ekonomikas konkurētspējas palielināšanos. Mazie un vidējie uzņēmumi ir potenciāls, ko Latvija vēl neizmanto pilnā mērā, īpaši ņemot vērā to ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un labklājību. Kvalitātes nodrošināšanas un eksporta veicināšanas politiku mērķi ir panākt efektīvāku Latvijas iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats ir atbilstoša inovāciju politika. Visu līmeņu un veidu infrastruktūras attīstība ir būtiska visām ekonomikas nozarēm un spēlē svarīgu lomu valsts attīstībā. Transporta, sakaru un informātikas politika ir cieši saistīta gan ar uzņēmējdarbības vidi, gan reģionu attīstību, gan jauno tehnoloģiju attīstību. Transporta infrastruktūras, līdztekus vides infrastruktūras un reģionālās attīstības projektiem ir lielākie finanšu resursu saņēmēji no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem. Īpaša attīstības politika tiek realizēta lauku reģionu un lauksaimniecības atbalstam, kuras mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveide. Attīstīts kapitāla tirgus un atbilstošs finanšu pakalpojumu piedāvājums ir būtiski elementi tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Pašreizējā attīstība Latvijā ir ļoti pozitīva, finanšu sektora loma ekonomikas izaugsmē aizvien palielinās, pieaug tā efektivitāte, augstā līmenī ir nodrošināta šī tirgus uzraudzība. Darba tirgu pašreizējā posmā raksturo gan pozitīvu tendenču parādīšanās nodarbinātības indikatoros, gan joprojām izteikti zema ekonomiskā aktivitāte, augsts bezdarbs Latvijas reģionos, īpaši Austrumlatvijā. Panākt būtiskus uzlabojumus ir iespējams tikai veicot koordinētus pasākumus, kas skar plašu politiku loku - infrastruktūra, reģionālā attīstība, izglītība, aktīvie nodarbinātības pasākumi. Svarīgs jautājums Latvijā ir arī valsts pārvaldes darbības uzlabošana un kapacitātes palielināšana. Atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka valsts pārvalde ir mērķis, kas ir izvirzīts šī sektora reformai. Būtiska šīs reformas sastāvdaļa ir arī valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēmas izveide, kas nodrošinātu tās atbilstību darba tirgus realitātēm un piesaistītu kvalificētus darbiniekus valsts sektorā. Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistītais sociālo izdevumu pieaugums bija pamats Latvijā notikušai pensiju reformai. Latvijā ir ieviesta trīspakāpju pensiju sistēma, kurai ir jānovērš ar iedzīvotāju novecošanos un noslodzes pieaugumu saistīto spiedienu uz sociālo budžetu. Atšķirībā no pensiju reformas, veselības aprūpes reforma vēl nav panākusi gaidāmos rezultātus, un šogad ir uzsākts jauns reformas posms. Strukturālo reformu ietekme uz budžetu nav viennozīmīga, lielākā daļa pasākumu tiek realizēti zināmā laika posmā, un to pilnīga atdeve parādās vidējā vai ilgākā termiņā. Lielākā daļa plānoto reformu pasākumu notiks jau esošo budžeta līdzekļu ietvaros un neprasa papildus finansējumu. Tomēr ierobežotie budžeta resursi, protams, neļauj visās reformu sfērās ieguldīt vēlamo finanšu apjomu, dažkārt tādejādi samazinot arī pašu reformu efektivitāti. Liela pozitīva ietekme tādēļ ir gaidāma no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un nākotnē arī strukturālajiem fondiem, kas būtiski papildina Latvijas valsts finansējumu. 1. Līdzšinējā ekonomiskā attīstība Latvijas vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums laika periodā no 1996. gada līdz 2002. gadam bija 5,3 procenti. Īpaši strauji Latvijas ekonomika attīstās pēdējos gados, 2001. gadā Latvijas IKP pieaugums salīdzināmās cenās sasniedza 7,9%, bet 2002. gadā 6,1 procentu. 2002. gadā ekonomika attīstījās sabalansēti, un pieaugums bija vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Stabili attīstījās pakalpojumu sektors, kura pieaugums salīdzināmās cenās bija 5,9 procenti. Pakalpojumu sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā sasniedza 70,6 procentus. Pakalpojumu sektora izaugsmi tāpat kā iepriekšējā gadā visvairāk sekmēja pieaugums tirdzniecības nozarē - 12,7% (tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 19,9%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 2,4% (īpatsvars - 14,5%), komercpakalpojumu nozarē - 5,7% (11,1%) un finanšu starpniecībā - 5,1% (4,6%). IKP izaugsmi 2002. gadā veicināja arī rūpniecības nozares straujais pieaugums (7,0% salīdzināmās cenās). Strauja izaugsme bija vērojama gandrīz visos apstrādes rūpniecības sektoros. Pērn apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 7,2% (apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 14,8%), un to visvairāk veicināja kāpums pārtikas produktu un dzērienu nozarē, nemetālisko minerālu, koksnes, celulozes un mašīnu un iekārtu ražošanā. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi pieauga par 7,7% (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā 0,2%), un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde palielinājās par 4,6% procentiem (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 3,6%). 2002. gadā veiksmīgi attīstījās arī lauksaimniecība un mežsaimniecība (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 4,5%), un to pieaugums salīdzināmās cenās bija 4,2%, turpretī zvejniecībā bija vērojams kritums (īpatsvars - 0,2%) par 13,2 procentiem. Būvniecība ir viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā pēdējos gados, un 2002. gadā tās apjoms pieauga par 10,8 procentiem. Būvniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā veido 6,1 procentu. 2002. gadā Latvijas straujo izaugsmi galvenokārt nodrošināja stabils un augsts iekšējais pieprasījums. Privātā patēriņa augsto pieaugumu (7,0% salīdzināmās cenās) galvenokārt ietekmēja reālās darba samaksas kāpums un kreditēšanas attīstība. Sabiedriskais patēriņš 2002. gadā palielinājās par 4,8% salīdzināmās cenās. 2002. gadā kopējās pamatkapitāla veidošanas izaugsme salīdzināmās cenās bija 7,6 procenti. Investīciju pieaugumu sekmēja stabila makroekonomiskā vide, banku sektora stabilitāte, ārzemju investīciju ieplūde un optimisms par Latvijas ekonomikas attīstību. Kopējā pamatkapitāla veidošana IKP izlietojuma struktūrā jau 5 gadus pārsniedz 25 procentus. 1. attēls. IKP pieaugums salīdzināmās cenās Nodarbinātība 2002. gadā pieauga par 2,5 procentiem. Reģistrētais bezdarba līmenis 2002. gadā beigās bija 8,5%1. Latvijā pastāv ievērojamas atšķirības starp bezdarba līmeņiem dažādos rajonos un pilsētās. Vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Rīgā 2002. gadā bija 3,7%, kamēr atsevišķos rajonos Latgalē tas pārsniedz 20 procentus. Kopš 1999. gada samazinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, un 2002. gadā tas sasniedza 26,4 procentus. Par situācijas uzlabošanos darbaspēka tirgū liecina arī darba meklētāju īpatsvara samazināšanās. 2002. gada laikā tas pakāpeniski samazinājās, un gada beigās tas sasniedza 12,0% (2001. gada beigās tas bija 12,8%). 2002. gadā strādājošo reālā darba samaksa pieauga par 6,0%, kas ir straujākais pieaugums pēdējos gados. 2002. gadā strauji pieauga Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums. Preču imports pieauga par 8,8% un preču eksports pieauga par 10,4 procentiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo ekonomisko attīstību daudzās būtiskās tirdzniecības partnervalstīs, 2002. gadā Latvija saglabāja stabilus eksporta pieauguma tempus. Galvenās Latvijas importa preces ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, izejvielas un transporta līdzekļi. Latvijas eksporta struktūrā dominē koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli, metāli un to izstrādājumi. 2002. gadā tirdzniecības īpatsvari būtiski nemainījās, un Latvijas svarīgākie partneri ES, Baltijas un NVS valstis. Aizvien pieaug tirdzniecība arī līdz šim mazāk apgūtos tirgos, kas liecina par Latvijas ekonomikas spēju piemēroties dažādām izmaiņām ārējā ekonomiskajā vidē. 2. attēls. Latvijas preču eksports pa valstīm (milj. latu) Jau vairākus gadus Latvijā ir vērojams liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts, bet 2002. gadā tas samazinājās līdz 7,8% no IKP. Samazinājumu, salīdzinot ar 2001. gadu, noteica labvēlīgā tirdzniecības bilance un kārtējo pārvedumu saldo palielinājums (daļēji uzskaites uzlabošanās dēļ). Preču tirdzniecības negatīvo saldo daļēji palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo. Tekošā konta deficītu galvenokārt sedz tiešās ārvalstu investīcijas un ilgtermiņa aizņēmumi, un Latvijas bankas ārējās rezerves saglabājās stabilas vai palielinās. Neskatoties uz ekonomikas straujo attīstību, 2002. gadā patēriņa cenas pieauga tikai par 1,9 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas paaugstinājās par 0,6 procentiem. Patēriņu cenu pieaugumu lielā mērā ietekmēja pārtikas un mājturības preču cenu, kā arī atsevišķu pakalpojumu cenu pieaugums. 2002. gadā naudas piedāvājums pieauga lēnāk nekā 2001. gadā. 2002. gadā plašā nauda M2X palielinājās par 20,9 procentiem. Naudas piedāvājuma palielināšanos galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma pieaugums (par 25,1%). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) 2002. gadā pieauga par 11,9 procentiem. Naudas bāze M0 pērn pieauga par 22,4 procentiem. 2002. gadā ievērojami palielinājās uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas pieauga par 36,5 procentiem. Latvijas valūta ir piesaistīta SDR valūtu grozam. Eiro un dolāra vērtības svārstības attiecībā pret latu nosaka izmaiņas pasaules valūtas tirgū. 2002. gada laikā ASV dolāra kurss attiecībā pret pārējām SDR valūtām samazinājās, tādējādi dolāra kurss attiecībā pret latu nozīmīgi samazinājās un eiro vērtība attiecībā pret latu pieauga, šī tendence bija vērojama jau kopš 2002. gada sākuma. 2002. gada Latvijas ekonomikas straujā un sekmīgā attīstība pārspēja prognozētos attīstības tempus. Neskatoties uz nelabvēlīgo ārējās vides ietekmi faktiskais IKP pieaugums (6,1%) pārsniedza paredzēto (5,5%), un attiecīgi straujāk pieauga arī privātais un sabiedriskais patēriņš, kopējā pamatkapitāla veidošanās, investīcijas un imports. Eksports salīdzināmās cenās pieauga lēnāk (6,3%) nekā tika prognozēts (9,5%) zemā ārējā pieprasījuma dēļ. Faktiskā inflācija (1,9%) 2002. gadā nepārsniedza iepriekšējā Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā prognozēto (3,0%). Ievērojami straujāk kā tika prognozēts pieauga elektrības, gāzes un ūdens apgādes nozares apjomi. Šīs nozares attīstība ir ļoti svārstīga un grūti paredzama, jo tā lielā mērā ir atkarīga no dabas apstākļiem. Siltumapgāde ir atkarīga no gaisa temperatūras ziemā, un elektrības ražošanu ļoti lielā mērā ietekmē ūdens daudzuma svārstības Latvijas upēs. Pārējo nozaru attīstība būtiski neatšķīrās no iepriekš paredzētās. Īpaši veiksmīgi attīstījās privātie pakalpojumi, strauji pieauga ekonomiskā aktivitāte rūpniecības nozarē, un pozitīvas attīstības tendences bija vērojamas lauksaimniecībā un būvniecībā. 2002. gadā nodarbinātības pieaugums bija lielāks kā tika prognozēts iepriekšējā PEP, tādējādi izaugsmē samazinājās produktivitātes ietekme. darbaspēka tirgus attīstība bija pozitīvāka kā tika prognozēts PEP. Darba meklētāju īpatsvars bija zemāks par prognozēto - 12 procenti. 2002. gadā bija vērojama straujāka maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanās, nekā tika prognozēts PEP. Šogad turpinās labvēlīgās ekonomiskās izaugsmes tendences, kas bija redzamas 2002. gada otrajā pusē. 2003. gada I ceturksnī IKP pieauga par 8,8%, un makroekonomiskie rādītāji liecina, ka arī pusgadā kopumā saglabāsies augsts pieauguma temps. Neskatoties, ka ārējās vides uzlabošanās nenotiek tik ātri kā tika paredzēts, gada pirmajā pusē ir vērojams straujš eksporta kāpums. Tomēr straujo pieaugumu pamatā nodrošina iekšējā pieprasījuma (patēriņa un investīciju) kāpums. Lielākie pieaugumi š.g. I ceturksnī bija vērojami būvniecībā (pieaugums salīdzināmās cenās 18,0%) un iekšzemes tirdzniecībā, kur pieaugums bija 17,3 procenti. Labus izaugsmes tempus uzrādīja gan transporta un sakaru nozare, kur pieaugums veidoja 6,8%, gan apstrādes rūpniecības nozare ar apjomu kāpumu par 10,4 procentiem. Stabili pieauguma tempi bija vērojami lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (5,1%), finanšu starpniecībā (6,4%), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē (10,0 procenti). Zemāki izaugsmes tempi bija vērojami komercpakalpojumos (3,7 procenti). Enerģētikas sektorā arī bija vērojams kāpums par 4,8 procentiem. 2003. gada sākumā sezonālu faktoru ietekmē, nedaudz pieauga reģistrētais bezdarbs (8,6% 2003. gada jūnijā), taču ir sagaidāms, ka gada otrajā pusē tas samazināsies. Savukārt darba meklētāju īpatsvars mazliet samazinājās un 2003. gada pirmajā ceturksnī bija 10,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2003. gada pirmajos piecos mēnešos eksports pieauga par 16,1% un imports par 18,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kā arī palielinājās starpība starp importa un eksporta kopvērtību (importa vērtība pārsniedz eksporta vērtību par 72,5%). Strauji pieaug eksports uz ES valstīm, ir vērojams pieaugums arī eksportā uz NVS valstīm. Importa pieaugumu lielā mērā nosaka straujš minerālo produktu ieveduma palielinājums (par 53,2% š.g. pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn) saistībā ar naftas tirdzniecības uzņēmumu veiktajiem iepirkumiem degvielas rezervju veidošanai atbilstoši valsts prasībām. 2003. gada 6 mēnešos kopā patēriņa cenas ir pieaugušas par 2,9% (t.i., š.g. jūnija cenas, salīdzinot ar 2002. gada decembri).12 mēnešu inflācija bija 3,7 procenti. 2003. gada jūnijā ražotāju cenu gada pieaugums bija 4,7 procenti. 3. attēls. Patēriņa cenu indekss pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. (%) 2003. gada pirmajos piecos mēnešos plašā nauda M2X pieauga par 5,8% un to galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma kāpums (7,9 procenti). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) pieauga par 0,5 procentiem. Naudas bāze M0 2003. gada pirmajos piecos mēnešos samazinājās par 3,2 procentiem. 2003. gada pirmajos piecos mēnešos tupināja pieaugt izsniegto kredītu apjoms (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 40,7%). 2. Makroekonomiskās attīstības scenārijs2 Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Valdības ekonomiskās politikas uzdevums vidējā termiņā ir stabila un prognozējama ekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana, kas ir galvenie tautsaimniecības attīstības priekšnoteikumi. Sadaļā aprakstītais makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka arī nākotnē tiks saglabāta stingra fiskālā un monetārā politika. Latvijas konkurētspējas sekmēšanā un reālas konverģences veicināšanā noteicošā loma būs strukturālo reformu īstenošanai. Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz iepriekšējo gadu reformu rezultātiem un uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā tiks īstenotas PEP aprakstītās strukturālās reformas. 2003. gada PEP makroekonomiskās attīstības scenārijā nav būtisku atšķirību salīdzinājumā ar 2002. gada PEP aprakstīto. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu ekonomikas izaugsmi. Prognozētais IKP pieauguma temps videjā termiņā ir vidēji 6% gadā. Kā liecina pēdējo trīs gadu straujā ekonomiskā attīstība, labvēlīgu apstākļu ietekmē Latvija var sasniegt arī augstākus izaugsmes tempus, taču Latvijas ekonomikas attīstību var apdraudēt arī dažādi riska faktori, kā rezultātā IKP pieauguma temps var būt zemāks. Tādējādi sadaļā aprakstīts iespējamākais ekonomiskās attīstības scenārijs. Prognozētais IKP pieauguma temps 2003. gadā ir 6,5 procenti. Pieauguma tempa palielinājumu salīdzinājumā ar 2002. gadu noteiks galvenokārt ārejās ekonomiskās vides uzlabošanās, saistībā ar gaidāmo ekonomikas augšupeju Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Lēcienveida patēriņa kredītu pieaugums rada strauju privātā patēriņa pieaugumu, kas arī ļauj prognozēt mazliet augstāku pieauguma tempu 2003. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 4. attēls. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu 2.1. Realais sektors Ekonomisko attīstību videjā termiņā noteiks eksporta, investīciju un privātā patēriņa pieaugums. 2.1.1. IKP pēc izlietojuma Pēdējos gados privātais patēriņš bija nozīmīgs IKP pieauguma veicinātājs, un tāda tendence tiek paredzēta arī vidējā termiņā. Privātā patēriņa pieaugumu galvenokārt veicinās darba algas kāpums. Salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu darba algas pieaugums būs zemāks, taču, pateicoties sagaidāmajam straujajam produktivitātes izaugsmes tempam, arī darba algas pieaugums būs salīdzinoši augsts. Privātā patēriņa pieaugumu veicinās arī stabils nodarbinātibas līmenis un kreditēšanas attīstība, mājsaimniecībām saglabājot aktīvu aizņemšanos. Privātā patēriņā paredzamais pieaugums ir vidēji 6,3% gada. Lai ierobežotu valsts budžeta izdevumu pieaugumu, sabiedriskā patēriņa pieauguma temps vidējā termiņā būs ierobežots, un tiek prognozēts, ka tā pieaugums salīdzināmajās cenās būs apmēram 1,7 procenti. IKP izaugsmi būtiski ietekmēs kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugums. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju pieauguma temps (vidēji 7,8% gadā salīdzināmās cenās) pārsniegs IKP pieauguma tempus. Videjā termiņā investīcijas sekmēs stabila makroekonomiskā vide un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Investīciju veicināšanā liela loma ir uzņēmējdarbības videi, un ir sagaidāms, ka investīciju pieaugumu sekmēs valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu (aprakstīti §4.1.5.). Investīcijas būtiski ietekmēs arī nodokļa sloga tālākā samazinašana uzņēmējdarbībā (§3.1.1.). Investīciju attīstība ir cieši saistīta ar kredītresursu pieejamību. Pēdējos gados ir novērojama arvien lielāka banku sektora iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā. Sagaidāms, ka arī nākotnē pieaugs izsniegto kredītu apjoms un to veicina procentu likmju un kredītriska samazinašanās (ķīlu reģistra izveide, uzņēmumu kredītinformācijas pieejamība u. c.). Kreditēšanas paplašināšanu veicinās arī plānota rezervju prasību normas samazinašana. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Sagaidāms, ka vidējā termiņā uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas attīstība (§4.2.), pensiju sistēmas reforma (§4.6.1.), kā arī vērtspapīru tirgus attīstība. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu starptautiskās tirdzniecibas apgrozījuma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta pieauguma tempi (vidēji 8,6% gadā, salīdzināmās cenās) pārsniegs importa pieauguma tempus (6,8%). Vairakās nozarēs iepriekšejos periodos ir ieguldītas ievērojamas investīcijas (piemēram, apstrādes rūpniecība, transports un sakari), kas ļauj cerēt uz ievērojamu produktivitātes un tādējādi arī konkurētspējas pieaugumu. Par sagaidāmo produktivitātes pieaugumu liecina arī augstais kapitālpreču īpatsvars Latvijas importa struktūrā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka produktivitātes pieaugums pārsniegs reālās algas pieaugumu, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem saglabāt un palielināt konkurētspēju iekšējā un arējā tirgu. Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši arvien jaunus noieta tirgus, un ir paredzams, ka arī videjā termiņā turpināsies jaunu tirgu apgūšana un nostiprināšanās esošajos tirgos. Eksporta pieaugumu veicinās arī valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicinašanu (§4.1.5.3.). Konkurētspēju sekmēs arī preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, ko veicinās arī dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi kvalitātes nodrošināšanā, piemēram, administratīvo barjeru novēršana preču brīvai kustībai uz ES (§4.1.5.2.) Ir sagaidāms, ka videjā termiņā Latvijas eksporta struktūra dažādosies un tajā samazinasies koksnes īpatsvars, bet pieaugs preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars. Importa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Pieprasījumu pēc importa daļēji ierobežos reālās algas pieaugums, kas būs zemāks par IKP un produktivitātes pieaugumu. Taču būtisks importa pieauguma tempu samazinājums nav gaidāms tādēļ, ka importa struktūrā dominē preces, kas Latvijā netiek ražotas (dažādas iekārtas un mašīnas, izejvielas) un kas ir nepieciešamas tālākai ražošanas modernizācijai un ekonomikas attīstībai. Ir sagaidāms, ka videjā termiņā importa struktūrā turpinās pieaugt iekārtu un investīciju preču īpatsvars. 2.1.2. IKP pa nozarem Pēdējos divos gados rūpniecībā ir vērojama dinamiska attīstība, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz vidēji 7% pieaugumu salīdzināmās cenas. Ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados rūpniecības pieaugumu lielā mērā nodrošinās apstrādes rūpniecības pieaugums, galvenokārt vieglās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un metālapstrādes attīstība. Pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība ir nozīmīgas rūpniecības nozares, un tās veido arī ievērojamu daļu no eksporta. Videjā termiņā ir paredzama sekmīga šo nozaru attīstība. Pateicoties Latvijas bagātīgajiem mežu resursiem, arī turpmāk ir sagaidāma veiksmīga kokapstrādes nozares darbība. Liela daļa šīs nozares produkcijas tiek eksportēta, un tādējādi kokapstrādes nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū un tirgus cenu svārstībām. Pieprasījumu pēc koksnes būtiski ietekmē arī būvniecības attīstība. Turpmākajos gados ir gaidāma stabila un pastāvīga būvniecības attīstība, un tādējādi pieprasījums pēc koksnes saglabāsies augstā līmenī arī tad, ja samazināsies ārējais pieprasījums. Ķīmiskajā rūpniecībā pēdējā laikā ir ieguldītas būtiskas investīcijas, un ir sagaidāma turpmāka šīs nozares izaugsme vidējā termiņā. Ir paredzams, ka turpināsies arī metālapstrādes un mašīnbūves attīstība. Pēdējā gadā ir strauji pieauguši elektrotehnikas un elektronikas nozaru apjomi, un pastāv potenciāls šo nozaru tālākai attīstībai vidējā termiņā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, īpaši jauno tehnoloģiju attīstība un inovāciju politika (aprakstīta §4.1.6.). Rūpniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū, un nozares attīstību sekmēs dažādi eksporta veicināšanas pasākumi (§4.1.5.3.). Konkurētspējas veicināšanai ārējā tirgū liela nozīme ir saražotās produkcijas kvalitātei, un tādējādi atbalstu ražotājiem sniegs arī valdības veiktie pasākumi kvalitātes nodrošināšanā (§4.1.5.2.). Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā neparedz nozīmīgu pieaugumu enerģētikas sektorā, jo nav sagaidāma energoietilpīgu nozaru attīstība. Elektroapgādi ietekmēs arī zudumu samazinājums elektrostaciju transformatoros, pārvades un sadales tīklos. Būtiski nepieaugs arī siltuma patēriņš, jo ir sagaidāma siltumenerģijas zudumu samazināšana. Arī gāzes un ūdensapgādes nozarē nav sagaidāms nozīmīgs pieaugums. Sagaidāmais enerģētikas sektora pieauguma temps ir vidēji 1,5% gadā, ko noteiks pakāpenisks rūpniecības pieaugums. Pēdējos gados būvniecībā bija vērojami salīdzinoši augsti pieauguma tempi, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visdinamiskākajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā paredz vidēji 6,7% būvniecības apjomu pieaugumu gadā. Būvniecības attīstību veicinās ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugums. Privātpersonu pieprasījumu pēc būvniecības veicinās hipotekārās kreditēšanas attīstība. Pēdējā laikā ir novērojams straujš hipotekāro kredītu apjomu pieaugums. Ir paredzams, ka šādas tendences turpināsies arī vidējā termiņā. Paredzamais lauksaimniecības ražošanas apjomu pieaugums ir 4% gadā. Augstāki pieauguma tempi tiek prognozēti mežsaimniecībā. Lauksaimniecības attīstība būs atkarīga no vairākiem faktoriem, to skaitā, privātā patēriņa pieauguma, lauksaimniecības ražotņu un produktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem un no ārējā, galvenokārt, Krievijas pieprasījuma. Lauksaimniecības produktu imports ievērojami pārsniedz lauksaimniecības produktu eksportu, un arī vidējā termiņā ir gaidāma sīva ārvalstu uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, un tādējādi lauksaimniecībā nav gaidāmi augsti pieauguma tempi. Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurenci ar ārzemju produktiem iekšējā tirgū pašlaik lielā mērā apgrūtina nevienlīdzīgā konkurence (subsidētais imports). Lauksaimniecības attīstību kavē arī zemais ražošanas tehnoloģiju līmenis, un tādēļ liela nozīme lauksaimniecības veicināšanā būs dažādiem valdības politikas pasākumiem, kas veicinās investīcijas un lauksaimniecības ražošanas modernizāciju, no kuriem nozīmīgākie ir valsts subsīdiju programma un SAPARD. Pēc Latvijas iestāšanās ES, liela nozīme lauksaimniecības attīstībā būs arī ES piešķirtajām lauksaimnieciskās ražošanas kvotām. Lauksaimniecisko ražošanu sekmēs arī dažādi valdības pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai (aprakstīti §4.5.). Vidējā termiņā lauksaimniecībā tiek prognozēts produktivitātes pieaugums, strādājošo skaita kritums un lauksaimniecības īpatsvara IKP struktūrā samazinājums. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka privātie pakalpojumi būs viena no straujāk augošajām nozarēm, un to sagaidāmais vidējais pieauguma temps salīdzināmās cenās ir 7,2% gadā. Paredzams arī privāto pakalpojumu īpatsvara pieaugums IKP struktūrā. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo (non-market) pakalpojumu īpatsvars. Privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakalpojumu sektoru attīstības. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka arī turpmāk transporta un sakaru nozare saglabās svarīgu lomu Latvijas ekonomikā. Īstermiņā ir sagaidāmi mēreni tranzīta apjomu pieauguma tempi, ko nosaka naftas tranzīta apjoma samazinājums Krievijas naftas tranzīta kompāniju politikas rezultātā, taču ir paredzams, ka nākotnē kravu pārvadājumu apjomi atkal pieaugs. Ostu un dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmēs situācija NVS valstīs, un ir gaidāms, ka arī turpmāk pieaugs Krievijas eksports. Latvijas tranzītpakalpojumu sektora konkurētspēju veicinās investīcijas, kas ļaus piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus un konkurēt ar citām, galvenokārt, Krievijas ostām. Transporta nozares attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi transporta un sakaru jomā (aprakstīti §4.6.3.). Jūras kravu pārvadājumi ir nozare, kuras potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. "Latvijas Kuģniecības" privatizācija un modernizācija, kā arī kuģu flotes atjaunošana dos nozīmīgu ieguldījumu jūras kravu pārvadājumu apjomu pieaugumā, tādējādi vidējā termiņā ir sagaidāma šī sektora turpmāka attīstība. Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, neaizsalstošajām ostām un atbilstošai infrastruktūrai vidējā termiņā ir sagaidāmi stabili transporta pieauguma tempi. Ir sagaidāms, ka sakaru nozare būs viena no dinamiskākajām vidējā termiņā. Sakaru nozares apjoma pieaugumu būtiski sekmēs plānotā telekomunikāciju tirgus liberalizācija (aprakstīta §4.1.3.) un pārējie valdības pasākumi sakaru attīstības veicināšanā (§4.6.3.2.). Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās un vidējā termiņā nebūs iespējams saglabāt tik augstus pieauguma tempus kā līdz šim. Komerciālajos un finanšu pakalpojumos ir sagaidāmi augsti pieauguma tempi. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē.  Sabiedrisko pakalpojumu nozarē sagaidāms salīdzinoši zems pieaugums - apmēram 1,3% gadā. 1. tabula. IKP pieaugums pa nozarēm 2000. gada cenās (% pret iepriekšējo periodu) 2001 2002 2003 2004 2005 2006 fakts . prognoze . IKP 7,9 6,1 6,5 6,1 6,0 6,0 Lauksaimniecība 6,0 2,9 3,8 4,0 4,0 4,0 Rūpniecība 9,9 7,0 7,7 7,0 7,0 7,0 Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde 6,9 4,5 2,0 1,5 1,5 1,5 Celtniecība 5,8 10,6 8,0 7,0 6,5 6,3 Sabiedriskie pakalpojumi 1,3 2,1 1,6 1,5 1,4 1,3 Privātie pakalpojumi 9,8 6,7 7,7 7,2 7,1 7,0 2.1.3. Nodarbinātība Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Salīdzinājumā ar 2002. gadu, iedzīvotāju skaits 2006. gadā samazināsies par 1 procentu. Zemā dzimstība ir tā, kas lielā mērā ir ietekmējusi iedzīvotāju sastāva novecošanos. Tomēr darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies ļoti strauji, jo pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, un pensionāru skaits palielināsies tikai nedaudz. Nodarbinātības pieaugums ir neliels, un tāda tendence tiek prognozēta arī nākotnē. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no galvenajiem zemā nodarbinātības pieauguma tempa iemesliem. Zemā nodarbinātība ir daļēji izskaidrojama arī ar pastāvīgu studentu skaita pieaugumu. Līdz šim ekonomiskā attīstība veicināja galvenokārt reālās algas un produktivitātes pieaugumu, un tās ietekme uz nodarbinātības pieaugumu bija ierobežota. Lielā mērā to ietekmēja pārejas procesā radītās atšķirības starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī būtiskas reģionālās atšķirības. Tomēr pēdējos gados notikušais nodarbinātības pieaugums, liecina, ka strukturālo reformu un nodarbinātības politikas pasākumu (galvenokārt darbaspēka apmācības un reģionālās attīstības jomā) atdeve kļūst redzamāka, un notiek pakāpeniska darba tirgus uzlabošanās. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā samazināsies bezdarbs, to veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums un dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi - profesionālās izglītības tuvināšana pieprasījumam, darbaspēka ekonomiskās, sociālās un reģionālās mobilitātes veicināšana, pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam u. c. (aprakstīti §4.3.). Latvijā pastāv ievērojamas bezdarba līmeņa atšķirības dažādos rajonos, un tādējādi bezdarba problēmas ir cieši saistītas ar reģionālo attīstību. Bezdarba samazināšanu veicinās dažādi valdības reģionālās politikas pasākumi, kas aprakstīti §4.6.4. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka vidējās reālās bruto darba algas pieaugums (apmēram 4,2% gadā) būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums (5-6% gadā). 2.2. Inflācija Iepriekšējo trīs gadu laikā vidējais gada inflācijas līmenis Latvijā nepārsniedza 2,4%, 2002. gadā pazeminoties līdz 1,9 procentiem. Inflācijas tendences norāda uz stabilu cenu līmeni, lai gan tas ir zemāks nekā vidēji ES valstīs, līdz ar to konverģences procesā pakāpeniski turpinās pieaugt. Patēriņa cenu pieauguma tempu galvenokārt nosaka: • centrālās bankas politika, • importa cenu dinamika, • iedzīvotāju ienākumu izmaiņas, • administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņas. 2002. gadā patēriņa cenu kāpumu būtiski ietekmēja preču cenu kāpums uztura produktiem, mājturības precēm un transportlīdzekļu iegādei, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums veselības aprūpē un izglītībā. Tomēr kopējo cenu pieaugumu mazināja atsevišķu pārtikas produktu cenu samazinājums (gaļas cenas samazinājās subsidētā importa dēļ, kā arī pieaugošas konkurences dēļ), mobilo sakaru cenu samazinājums "cenu karu" ietekmē, kā arī degvielas cenu kritums līdz ar naftas cenu samazinājumu pasaulē. Pamatinflācijas komponente 2002. gadā bija tuva kopējai inflācijai, jo administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņu ietekme uz gada vidējo inflāciju bija savstarpēji pretēja, turklāt neliela (pamatinflācija izsaka cenu kāpumu, izslēdzot administratīvi regulējamo un degvielas cenu izmaiņas). Tirgojamo preču grupā cenu kāpumu ierobežoja centrālās bankas izvēlētā valūtas kursa politika. Nacionālās valūtas kursa piesaisti SDR valūtu grozam izskaidro vairāki apstākļi, tai skaitā importa īpatsvars IKP un importa struktūra. 2002. gadā importa īpatsvars IKP bija aptuveni 46%, no tā vairāk nekā 27% - patēriņa preces, kuru cenu izmaiņas tieši ietekmē kopējā cenu līmeņa izmaiņu tendences. Savukārt kapitālpreču un starppatēriņa preču īpatsvars bija attiecīgi 48,5% un 18,4 procenti. Tādējādi arī netieši - caur uzņēmumu ražošanas izmaksām importa cenas var iespaidot patēriņa cenu izmaiņas. Salīdzinoši zema inflācija esošajās ES dalībvalstīs noteiks mērenu cenu pieaugumu arī turpmāk, savukārt eiro vērtības nostiprināšanās ir faktors, kas nosaka straujāku importa cenu kāpumu. Pakalpojumu cenu pieaugums galvenokārt saistāms ar iedzīvotāju ienākumu izmaiņām, līdz ar to, nav prognozējams lēcienveida pakalpojumu cenu kāpums, lai gan pakalpojumiem cenu līmenis, salīdzinot ar esošo ES vidējo cenu līmeni, ir zemāks nekā precēm. Turklāt daļa pakalpojumu cenu joprojām tiek administratīvi regulētas, kas palīdz nodrošināt ļoti pakāpenisku šī sektora cenu kāpumu. Administratīvi regulējamo cenu īpatsvars 2002. gada PCI aprēķinos izmantotajā preču un pakalpojumu grozā bija 20,7%, savukārt 2003. gadā - tikai 16,3 procenti. 2003. gadā administratīvi regulējamo cenu kāpumu noteiks gan paaugstināto gāzes tarifu ieviešana, gan palielinātie ūdens un siltumenerģijas tarifi, kā arī pazeminātās PVN likmes ieviešana iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kas līdz šim ar nodokli netika aplikti. Līdz ar to administratīvi regulējamo cenu ietekme uz PCI 2003. gadā gaidāma augstāka nekā iepriekšējā gadā. Pamatojoties uz gaidāmo ekonomiskās izaugsmes attīstību un ārējā sektora prognozēm, kā arī neparedzot šoku ietekmi, vidēja termiņa gada inflācijas prognoze Latvijai nepārsniedz 3 procentus. 2.3. Monetārā un valūtas kursa politika Monetāro politiku Latvijā īsteno Latvijas Banka, kurai tās funkciju izpildei ir sniegta atbilstoša tiesiskā un praktiskā neatkarība. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankas galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Pašreizējās Latvijas Bankas īstenotās valūtas kursa politikas galvenās pamatiezīmes ir šādas: • Valūtas kurss piesaistīts SDR valūtu grozam; • Apmaiņas kurss pret atsevišķām ārvalstu valūtām tiek noteikts, pamatojoties uz to kursu pret SDR grozu; • Pieļaujamās nacionālās valūtas svārstības robežās ±1% apmērā no Latvijas Bankas noteiktā centrālā apmaiņas kursa; • Automātiskas Latvijas Bankas intervences, pērkot vai pārdodot SDR grozā ietilpstošās valūtas, ja lata kurss sasniedz Latvijas Bankas noteiktās robežas. Līdzšinējā pieredze apstiprina, ka piesaiste SDR grozam atbilst Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, jo, pateicoties tai, lats ir stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu. Latvijas Bankas monetārā politika ir nesusi pozitīvus rezultātus valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, un tādējādi līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā to nav paredzēts mainīt. Līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs nepieciešams veikt izmaiņas savā monetārajā un valūtas kursa politikā. Šīs izmaiņas var iedalīt divās fāzēs. 1) Latvijas iestāšanās ES fāze Ja balsojums referendumā 2003. gada septembrī par Latvijas iestāšanos ES būs pozitīvs, Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Pašreizējā ES likumdošana paredz, ka jaunās ES dalībvalstis automātiski nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā, bet sākotnējā posmā tām tiek piemērots ārpus eiro zonas esošo valstu (countries with derogation) statuss. Šajā posmā jaunajām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jāpierāda, ka tās ir pilnībā gatavas uzņemties un ilgtermiņā izpildīt tās saistības, ko paredz dalība Eiropas monetārajā savienībā. Konkrēti, līdz ar iestāšanos ES Latvijas pienākumos ietilps tādas valūtas politikas īstenošana, kas ņem vērā visu ES dalībvalstu intereses. Tādējādi Latvijai būs jāpiedalās Eiropas Valūtas kursa mehānismā (VKM II) vai nu tūlīt pēc iestāšanās ES, vai arī vēlākā laika posmā. Ņemot vērā patlaban pastāvošās ES likumdošanas prasības, Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz, ka, panākot vienošanos ar attiecīgajām ES institūcijām (ECB, Eiropas Komisiju, u.c.), esošā piesaiste SDR grozam tiktu mainīta pret piesaisti eiro, sākot ar 2005. gada 1. janvāri pēc attiecīgā tirgus lata un eiro apmaiņas kursa piesaistes maiņas brīdī. Tādējādi tiek plānots, ka valūtas piesaistes nomaiņa neizraisītu nominālā apmaiņas kursa svārstības. Turklāt, panākot abpusēju vienošanos starp Latvijas Banku un visām iesaistītajām ES institūcijām, līdz ar piesaistes maiņu 2005. gada 1. janvārī Latvijas Banka plāno valsts iesaistīšanos VKM II. Līdz ar iestāšanos ES un pievienošanos VKM II Latvijas Bankai būs jāveic izmaiņas monetārās politikas īstenošanā. Lai gan Latvijas Bankas pielietotie monetārās politikas instrumenti jau pirms iestāšanās ES lielā mērā atbilst ECB lietotajiem instrumentiem, iestāšanās ES prasīs pārvērtēt dažādu instrumentu nozīmību. Ņemot vērā prasību valūtas stabilitātes kritērija izpildes jomā un atsaucoties uz līdzšinējo veiksmīgo praksi, Latvijas Banka nav iecerējusi izmantot visas Māstrihtas līgumā paredzētās apmaiņas kursa svārstību robežas +/- 15% apmērā no centrālās paritātes, bet, nepieciešamības gadījumā izmantojot vienpusējās intervences, plāno VKM II ietvaros lata kursa svārstības pret eiro ierobežot šaurākā svārstību koridorā. Šajā laikā Latvijas Banka paredzējusi panākt pilnīgu saskaņu ar ECB, pielāgojot izmantojamos monetārās politikas instrumentus (tas vienlīdz attiecas gan, piemēram, uz refinansēšanas likmes līmeni, gan uz rezervju prasību normām), lai iestāšanās monetārajā savienībā un monetārās politikas nodošana ECB kompetencē neradītu pārmērīgus satricinājumus valsts finanšu sektorā. Solis šajā virzienā tika sperts 2002. gada novembrī, kad Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu banku rezervju normu ar 2003. gada 24. janvāri samazināt par 2 procentu punktiem - līdz 3 procentiem. Līdz Latvijas pievienošanās brīdi EMS rezervju norma būs jāsamazina no pašreizējiem 3% līdz 2%, kas atbilst eiro zonā noteiktajam līmenim. Pieņemot, ka Latvija sāk darbību VKM II ar 2005. gada 1. janvāri, un 2 gadu periodā tiek nodrošināta Māstrihtas konverģences kritēriju izpilde, saskaņā ar pašreiz pastāvošo kārtību un ES eksistējošajām administratīvajām procedūrām, agrākais laiks, kad ES institūcijas varēs sniegt novērtējumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ir 2007. gada pavasaris - vasara. Līdz ar to agrākais periods, kad Latvija reāli varētu pievienoties EMS, ir 2008. gada 1. janvāris. 2) Latvijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienībā Pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes un ES Padomes lēmuma par Latvijas gatavību piedalīties Eiropas monetārajā savienībā, Latvijas Banka pārtrauks īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Līdz ar to: • Visas apgrozībā esošās skaidrās naudas banknotes un monētas, kā arī bezskaidrā nauda, kas denominēta latos, tiks apmainītas pret eiro pēc kursa, kas atbildīs fiksētajai centrālajai paritātei; • Lēmumus par monetāro politiku pieņems ECB padome, kurā piedalīsies arī Latvijas Bankas prezidents; • Latvijas Banka īstenos lēmumus, kas tiks pieņemti ECB padomē, veicot monetārās operācijas un sadarbojoties ar Latvijas kredītiestādēm; • Ņemot vērā pašreizējo ECB monetārās politikas stratēģiju, galvenais instruments, ar kura palīdzību tiks īstenota monetārā politika Latvijā, būs repo izsoles, kamēr, piemēram, valūtas mijmaiņas operācijas varētu tikt rīkotas tikai atsevišķos gadījumos; • Latvijas Banka daļu savu ārējo aktīvu nodos ECB rīcībā. Atlikušo daļu Latvijas Banka, tāpat kā līdz šim, pārvaldīs patstāvīgi. 2.4. Ārējais sektors 2. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji. (% no IKP) 1998 1999 2000 2001 2002 2006 progn. Tekošais konts -10,6 -9,8 -6,9 -9,6 -7,8 -7,6 Tiešās investīcijas 4,9 5,0 5,6 2,0 4,6 4,4 Rezerves aktīvu izmaiņas* -0,6 -2,3 0,1 -4,0 0,0 -1,2 Citu aktīvu izmaiņas: Neto portfeļa un citas investīcijas (ieskaitot statistisko novirzi) 6,2 7,1 1,2 11,6 3,2 4,4  * Mīnus zīme norāda rezerves aktīvu pieaugumu. Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilanci. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo, kam ik gadus ir tendence palielināties. 2002. gadā un arī 2003. gada 1. ceturksnī tekošā konta negatīvo saldo mazināja arī strauji pieaugušais kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (pērn to galvenokārt noteica plašāka apsekojamo personu loka noteikšana). Maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanos 2002. gadā noteica investīciju īpatsvara IKP sarukums. Tomēr joprojām saglabājās augsts kopējais investīciju līmenis (27,3% no IKP). Uzkrājumu īpatsvars IKP 2002. gadā praktiski nemainījās un bija 19,6 procenti. Krievijas finanšu krīze, kas izraisīja eksporta uz Krieviju samazināšanos 1998. gadā, negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP. 1999. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās nedaudz (līdz 9,8% no IKP), jo pasliktinājās ienākumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ienākumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās) un pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ienākumiem, kļuva negatīva. 2000. gadā, galvenokārt uzlabojoties pakalpojumu saldo, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,9% no IKP. Savukārt 2001. gadā, samazinoties pieprasījumam Eiropā, palēninājās eksporta pieauguma tempi un, augot pieprasījumam iekšzemē, palielinājās imports, kā rezultātā tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 9,6% no IKP. Nozīmīgs bija arī kapitālpreču importa kāpums, A/S "Latvijas Kuģniecībai" iegādājoties jaunus kuģus. 2002. gadā, neskatoties uz lēno tautsaimniecības izaugsmi Eiropā, Latvijas eksports nozīmīgi pieauga. Preču importa kāpums atspoguļoja augošo iekšzemes pieprasījumu. Sagaidāms, ka tekošā konta deficīts vidējā termiņā saglabāsies sasniegtajā līmenī, ar nelielu samazināšanās tendenci termiņa beigu posmā. Pašlaik eksporta izaugsmi pozitīvi ietekmē eksportētājiem uz eirozonu izdevīgais valūtas kurss. Gaidāma ārējā pieprasījuma uzlabošanās 2003. gada otrajā pusē, jo daudzējādā ziņā esam atkarīgi no ekonomikas attīstības Eiropā un ASV. Saglabāsies salīdzinoši augsts importa pieprasījums. Augošais pamatlīdzekļu imports rada nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai. 2002. gadā Latvijas eksportētāju tirgus daļas lielākajos Eiropas tirgos saglabājās stabilas (Vācija, Lielbritānija) vai pat pieauga (Zviedrija, Somija, Dānija), kas liecina par mūsu eksportpreču konkurētspējas noturību. Savukārt vidējā termiņā sagaidāms investīciju atdeves kāpums, līdz ar to eksporta pieauguma tempi nedaudz apsteigs importa kāpumu un tekošā konta negatīvais saldo attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pamazām saruks. Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas un preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Pozitīvas tendences šajā jomā ir vērojamas, jo šogad pieaug eksports precēm ar augstāku pievienoto vērtību. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra turpinās uzlaboties par labu precēm ar augstāku pievienoto vērtību un jauniem produkcijas veidiem. Paredzamie pakalpojumu eksporta apjomi 2003. gadā un nākamajos gados ir ļoti nenoteikti, jo nav zināms kā attīstīsies situācija tranzīta nozarē, kas pašlaik ir nozīmīgākā nerezidentiem sniegto pakalpojumu vidū. Krievijas valdības un naftas transportētāja - monopolkompānijas "Transņeftj" lēmumu rezultātā ir sarukuši naftas tranzīta apjomi 2002. gadā, un situācija nav uzlabojusies arī 2003. gada sākumā. Taču ir manāma ar naftas biznesu saistīto uzņēmumu vēlme mainīt esošo situāciju, un naftas tranzīta apjomi atkal varētu pieaugt. Laikā, kamēr samazinās pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā (galvenokārt pārkrauto naftas kravu krituma dēļ), pārējās Latvijas ostās kravu apjomi kāpj, kā arī, mainoties kravu transportēšanas veidiem, pieaug nerezidentiem sniegto pa dzelzceļu un ar autotransportu pārvadāto kravu pakalpojumu apjomi. Pakalpojumu eksportā līdzīgi preču eksportam ir sagaidāma mērena sniegto pakalpojumu struktūras maiņa - samazināsies galvenā pakalpojuma īpatsvars un pieaugs pārējo (līdz šim mazāk nozīmīgo) pakalpojumu loma. Tranzīta pakalpojumi vēl arvien būs nozīmīgākie nerezidentiem sniegtie pakalpojumi un tranzīta ieņēmumi 2003. gadā ir sagaidāmi augstāki kā pērn. Latvijai organizējot dažādus plaša mēroga starptautiskus pasākumus, kā arī pievienošanās ES gadījumā, pieaugs nerezidentiem sniegto braucienu pakalpojumu apjoms. Pieaugot ārējās tirdzniecības apjomiem, ir sagaidāma arī sniegto citu pakalpojumu (galvenokārt finanšu starpniecības un tirdzniecības starpniecības pakalpojumu) izaugsme. Ienākumu saldo saglabāsies negatīvs; samazināsies gan neto procentu maksājumi, gan citi neto faktoru ienākumi. Pieaugot Latvijas neto ārējam parādam, ir loģiski sagaidīt zemāku procentu ienākumu bilanci kā iepriekš. Citu faktoru ienākumu bilance 2002. gadā samazinājās, strauji pieaugot nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, kas, neskatoties uz tekošā konta bilances pasliktināšanos, ir visnotaļ labs indikators nerezidentu veikto tiešo investīciju finansiālajam veiksmīgumam. Arī turpmākajos gados ir sagaidāms nerezidentu tiešo investīciju ienākumu pieaugums, kas noteiks citu faktoru ienākumu bilances kritumu. Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, vidēji maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, jo, pateicoties ārvalstu kapitāla ieplūdēm, bija iespējams ne tikai nosegt tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārvalstu valūtas rezerves. Laikā līdz 2006. gadam tekošā konta deficīta finansēšanā galvenokārt tiks izmantots privātais kapitāls - tiešās investīcijas un banku piesaistītie finanšu resursi. Tiešo investīciju ieplūdes segs vairāk kā pusi tekošā konta negatīvās bilances un tuvosies 5% no IKP. Pārējo saldo daļu segs citu ieguldījumu veidā piesaistītie līdzekļi - galvenokārt noguldījumi un aizņēmumi. Lielie uzņēmumi, līdzīgi kā jau tas notiek pašlaik, ārvalstu kapitālu var piesaistīt paši, ņemot kredītus ārvalstu bankās. Kā papildus finansējuma avotu nākotnē var minēt korporatīvo vērtspapīru emisiju. Pārējie privātā sektora rezidenti ārējo kapitālu piesaistīs, izmantojot banku un citu finanšu organizāciju starpniecību. Līdz ar to bankas, vadoties no naudas pieprasījuma iekšējā tirgū, piesaistītos ilgtermiņa un īstermiņa noguldījumus izvietos iekšzemē, vai arī ieguldījumos ārvalstīs. Valūtas rezervju pieaugums ir uzskatāms par sava veida aizsardzību un buferi iespējamo maksājumu bilances grūtību pārvarēšanai, un tas saglabā pieaugošā naudas daudzuma apgrozībā segumu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst vismaz trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam. 2.5. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski Latvijas ekonomikas scenāriju turpmākajiem gadiem var ietekmēt dažādi satricinājumi, kas var palēnināt izaugsmes tempus. Latvija ekonomika ir maza un atvērta, un tās risks ir saistīts galvenokārt ar ārējo ekonomisko vidi. Strauja ārējā pieprasījuma krišanās var radīt spiedienu uz latu, mazināt ekonomisko aktivitāti, samazināt budžeta ieņēmumus un radīt nestabilitāti finanšu sektorā. Latvijas galvenais risks ir saistīts ar lielo tekošā konta deficītu, un ir vairāki riska faktori, kā rezultātā tekošā konta deficīts varētu būtiski nesamazināties vai pat pieaugt vidējā termiņā. Nozīmīgs riska faktors ir ārējā pieprasījuma samazināšanās. Ja Eiropas Savienības ekonomikā nenotiks gaidītā augšupeja vai pieaugumu tempu samazināšanās ieilgs, tas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. NVS valstis veido nozīmīgu Latvijas eksporta daļu, un neskaidrība par ekonomisko attīstību šajās valstīs ir būtisks riska faktors. Pasliktinoties ārējai ekonomiskai videi, būtiska būs Latvijas prasme palielināt konkurētspēju, atrast jaunus eksporta tirgus, kā arī dažādot eksporta struktūru. Latvijas konkurētspēju attiecībās ar Eiro zonas partneriem negatīvi ietekmē lata reālā kursa pieaugums, jo inflācija Latvijā turpmākajos gados ir gaidāma 3% apmērā, taču Eiro zonā tā ir ap 2%, un Eiropas Centrālās bankas mērķis ir nepieļaut patēriņa cenu indeksa pieaugumu virs 2 procentiem. Reālā lata kursa vērtības pieaugumu kompensēs pastāvīgs un augsts produktivitātes pieaugums, kas ir gaidāms augstāks kā algu pieaugums. Latvijas konkurētspējas pamatā vēl aizvien ir zemās darbaspēka izmaksas. Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās samazinās eksporta vērtību, un naftas un enerģijas cenu pieaugums palielinās importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Tekošā konta deficītu finansē kapitāla plūsmas. Būtisks riska faktors ir tas, vai tekošā konta deficīts tiks finansēts galvenokārt ar īstermiņa vai ilgtermiņa kapitāla plūsmām. Latvijai ir svarīgāk veicināt ilgtermiņa kapitāla (ārvalstu tiešo investīciju) ieplūšanu. Īstermiņa kapitāla plūsmas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas, un strauja to samazināšanās var radīt maksājumu bilances grūtības. Krītoties ārzemju kapitāla plūsmām, samazināsies Latvijas Ban …