Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

Informatīvais ziņojums "Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija"

Rīga, 2020. gads Saturs Saīsinājumi Ievads 1. Pārskats par ēku fondu valstī 2. Esošā politika un darbības energoefektivitātes veicināšanai 2.1. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai 2.2. Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai 2.3. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem, atšķirīgām pušu interesēm un tirgus nepilnībām. Darbības enerģētiskās nabadzības mazināšanai 2.3.1. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem 2.3.2. Tirgus nepilnības 2.3.3. Iespējamie ietekmējošie faktori ēku atjaunošanai nākotnē 2.3.4. Ēku atjaunošanas šķēršļi 2.3.5. Enerģētiskās nabadzības mazināšana 2.4. Valsts iniciatīvas, veicinot viedas tehnoloģijas un labi savienotas ēkas un kopienas, kā arī prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarēs 3. Ceļvedis 3.1. Prognozes un mērķi 2030. gadam 3.1.1. Atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai 3.2. Prognozes un mērķi 2040. gadam 3.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai 3.3. Prognozes un mērķi 2050. gadam 1. pielikums 2. pielikums Saīsinājumi AER Atjaunojamie energoresursi ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"

ANO Apvienoto nāciju organizācija CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra EEZ Eiropas Ekonomikas zona EIKC Eiropas Investīciju konsultāciju centrs EK Eiropas Komisija EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments EM Ekonomikas ministrija EPL Energopakalpojumu līgums ERAB Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESKO Energoservisa uzņēmums EUA Eiropas savienības emisijas kvotas EUAA Eiropas savienības aviācijas emisijas kvotas KEP2020 Eiropadomes 2007. gada 2. maija prezidentvalsts secinājumi KEPS2030 Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam"

KF Kohēzijas fonds LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra MK Ministru kabinets NAP2027 Latvijas nacionālais attīstības plans 2021-2027. gadam NĪVKIS Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma PVN Pievienotās vērtības nodoklis SEG Siltumnīcefekta gāzes VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ievads Latvijā esošais dzīvojamais fonds strauji noveco. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ~10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003.gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003.gada (4% no 1993. gada1), kad stājās spēkā jaunas būvnormatīvu prasības attiecībā uz norobežojošajām konstrukcijām - būvnormatīvs 002-001 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" ar kuru tika noteiktas būtiski augstākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām.

Savlaicīgu un optimālu ēku uzturēšanas izaicinājumi ir gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī iedzīvotājiem. Tāpat līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm šobrīd nepieciešams renovēt vairāk kā 23 000 ēkas (daudzdzīvokļu ēku sektorā), taču tiek prognozēts, ka ar šobrīd pieejamo ES fondu plānošanas periodā pieejamo finansējumu varēs tikt renovētas aptuveni 1700 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

Latvija ēku atjaunošanai pārsvarā izmanto ES fondu līdzekļus, kā arī līdzekļus no valsts budžeta. Ņemot vērā nepieciešamību sasniegt nospraustos energoefektivitātes un klimata mērķus, nepieciešams veicināt privātā sektora iesaisti (investoru, komercbanku aktīvāka iesaiste, izdevīgu aizdevumu nodrošināšana, atbilstošu finanšu instrumentu izveide, ESKO pakalpojuma attīstīšana).

Tāpat saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2018.gadā tikai 7,5% iedzīvotāju īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenas vērtībai, bet lielākajai daļai iedzīvotāju (69,3%) mājoklis pieder bez hipotekārā kredīta saistībām, kas galvenokārt saistīts ar apjomīgo privatizācijas procesu pēc neatkarības atgūšanas.

Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka ir ierobežota pienācīgu mājokļu pieejamība, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju - 4,5 %.2 Līdz ar to, Latvijai izvirzāmie mērķi ir:

Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, kas grozīta ar 2018.gada 30.maija Direktīvu 2018/844 un 2018.gada 11.decembra Regulu 2018/1999, Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāizstrādā ēku ilgtermiņa stratēģiju, ar ko veicina nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda renovāciju, lai tas līdz 2050. gadam kļūtu augsti energoefektīvs un dekarbonizēts, veicinot esošo ēku izmaksefektīvu pārveidošanu par gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 2.a pants nosaka ka stratēģijā jāiekļauj:

Komisija apzina un izplata informāciju par paraugpraksi attiecībā uz finanšu stimuliem atjaunošanai no patērētāju viedokļa, ņemot vērā izmaksefektivitātes atšķirības starp dalībvalstīm.

Katra dalībvalsts nosaka kārtību, kādā tās ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas īstenošanas laikā iekļaujošā veidā notiek apspriešanās.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2019.gada 8.maija ieteikumu 2019/786 par ēku renovāciju 2.3.1. apakšpunktam, dalībvalstis savā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā ietver esošos elementus, kā arī jaunos, kas noteikti Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā.

1.tabula. Ēku būvniecības periods un siltumtehniskais raksturojums Ēkas būvniecības periods Ēkas siltumtehniskais raksturojums līdz 1940. gadam Pirmskara laika apbūve, pārsvarā no koka lauku teritorijās, ķieģeļu mūra - pilsētās. Vairums ēku ir līdz diviem stāviem.

1941. - 1960.g.

Pēckara laika apbūve, periodam raksturīga laba kvalitāte, pārsvarā ķieģeļu ēkas, dzīvojamo sektoru raksturo pēc Staļina laika tipveida projektiem būvētās ķieģeļu ēkas.

1961. - 1979.g.

Plaši uzsākta tipveida būvniecība, dzīvojamo ēku sektorā uzsākti 316. un 318. sērijas projekti (tā sauktās "Hruščovkas"), 464. sērija, uzsākta arī 467., 103. un 104. sērijas ēku būvniecība, perioda beigās 602. sērija. Kā ārsienu materiāls plaši izmantoti māla ķieģeli, gāzbetons, keramzītbetons, 1980. - 1991.g.

Jaunas prasības projektēšanā noteiktas PSRS būvnormatīvā "Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"4. Uzsākta 119. sērijas ēku būvniecība, kā arī realizēta virkne specprojektu, dominē dzelzsbetona un keramzītbetona lielpaneļu ēku būvniecība.

1992. - 2002.g.

Tipveida ēku būvniecība praktiski pārtraukta. Ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1991. gada 12. septembra pavēli Nr.68 būtiski paaugstinātas prasības ēku norobežojošām konstrukcijām.

2003. - 2014.g.

Stājas spēkā LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ar kuru noteiktas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Šajā periodā parādās ēkas ar lielām stiklotām virsmām, kādēļ attiecīgajām ēkām LBN prasību izpilde parasti netiek nodrošināta, tiesa, dzīvojamo ēku sektorā dominējoša stikloto virsmu pielietošana ēkas arhitektūrā nav raksturīga. no 2015.g.

Stājas spēkā LBN 002-15 (LBN 002-01 grozījumi) Ar grozījumiem noteiktas stingrākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. 2015.gada 11.novembrī veikti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kur noteikts minimāli pieļaujamais līmenis apkurei gan atjaunojamām/pārbūvējamām ēkām, gan jaunbūvēm, kā arī prasības pakāpeniskai jaunbūvju pārejai uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. no 2019.g.

No 2019.gada visām valsts un pašvaldību īpašuma jaunbūvēm un no 2021.gada visām jaunbūvēm jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.

Tomēr jāuzsver arī esošais dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nolietojums. Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem, dzīvojamo māju kopējais nolietojums procentos ir - 38.9%, savukārt nedzīvojamo ēku nolietojums 41%.

Kods Galvenais lietošanas veids Ēku (būvju) skaits Platība, milj. m2 % no kopējā būvju skaita % no kopējās platības Būve dabā neeksistē 1 1110 Viena dzīvokļa mājas 309929 36.50 22.091% 17.666% 655 2 1121 Divu dzīvokļu mājas 13938 2.20 0.993% 1.066% 13 3 1122 Triju un vairāku dzīvokļu mājas 39477 51.55 2.814% 24.953% 30 4 1130 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas 647 0.83 0.046% 0.404% 1 Dzīvojamās mājas kopā 363991 91.08 25.945% 44.089% 699 5 1211 Viesnīcu ēkas 2928 2.35 0.209% 1.139% 8 6 1212 Citas īslaicīgas apmešanās ēkas 2804 0.42 0.200% 0.201% 37 7 1220 Biroju ēkas 7124 6.53 0.508% 3.162% 17 8 1230 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 8089 5.08 0.577% 2.461% 48 9 1241 Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas 2670 0.88 0.190% 0.425% 24 10 1242 Garāžu ēkas 11793 4.07 0.841% 1.970% 32 11 1251 Rūpnieciskās ražošanas ēkas 32976 18.21 2.350% 8.813% 211 12 1252 Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas 17384 9.07 1.239% 4.393% 234 13 1261 Ēkas plašizklaides pasākumiem 1223 1.19 0.087% 0.577% 0 14 1262 Muzeji un bibliotēkas 587 0.49 0.042% 0.238% 1 15 1263 Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas 3791 6.93 0.270% 3.354% 7 16 1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas 1340 2.02 0.096% 0.980% 3 17 1265 Sporta ēkas 1048 1.24 0.075% 0.602% 4 18 1271 Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas 85003 23.17 6.059% 11.217% 455 19 1272 Kulta ēkas 1355 0.44 0.097% 0.211% 0 20 1273 Kultūrvēsturiskie objekti 61 0.06 0.004% 0.028% 0 21 1274 Citas, iepriekš neklasificētas ēkas 826671 33.34 58.924% 16.139% 7748 Nedzīvojamās ēkas kopā 1006847 115.50 71.766% 55.911% 8829 22 Inženierbūves kopā 32116 2.289% 240 Kopā 1402954 206.58 100.000% 100.000% 9768 3. tabula. Ēku iedalījums pēc to īpašumtiesībām Īpašnieks Fiziska persona Juridiska persona Pašvaldība Valsts Jaukta piederība Kopā Dzīvojamās mājas tips Viena dzīvokļa mājas 287608 8082 1304 100 826 309582 Divu dzīvokļu mājas 9915 609 961 11 229 11846 Triju un vairāku dzīvokļu mājas 9738 4112 15573 79 994 30849 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas 77 148 311 79 21 646 Atbilstoši 2. tabulai, NĪVK IS reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m2.

No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m2 ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk - 22% ir viena dzīvokļa ēkas (309.9 tūkstoši), taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 17.6% un lielāko īpatsvaru - 24.9% veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (51.55 milj. m2), kaut arī to skaits veido tikai 2.81% (39.4 tūkstoši) no kopējā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku skaita.

Aplūkojot 4. tabulu, redzams, ka Rīga un Pierīgas reģions veido 44% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā. Vienlaikus jāizceļ, ka Latgalē viena dzīvokļa māju skaits ir pat nedaudz lielāks kā Pierīgas reģionā un vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedz viena dzīvokļa ēku skaitu Zemgalē.

4.tabula. Dzīvojamo ēku skaita sadalījums teritoriāli (Latvija, reģioni, valstspilsētas*) Atrašanās vieta Dzīvojamo māju kopējais skaits 1 dzīvokļa mājas 2 dzīvokļu mājas 3 un vairāk dzīvokļu mājas Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas Latvija 363991 309929 13938 39477 647 Reģioni Rīgas 28768 14786 2204 11710 68 Pierīgas 89629 81114 2886 5513 116 Vidzemes 70707 62748 1930 5860 169 Kurzemes 50607 40989 2445 7075 98 Zemgales 33212 29047 693 3388 84 Latgales 91068 81245 3780 5931 112 Valstspilsētas Rīga 28768 14786 2204 11710 68 Daugavpils 9836 7072 1233 1525 6 Jelgava 8115 7331 69 695 20 Jēkabpils 3044 2491 168 377 8 Jūrmala 9859 8069 714 1047 29 Liepāja 5268 2788 399 2070 11 Rēzekne 3050 2119 432 491 8 Valmiera 2683 2120 114 431 18 Ventspils 4822 3358 631 830 3 *tabulā pie valstspilsētām iztrūkst Ogre, ņemot vērā, ka statistika vākta pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas.

1941.-1960.

1961.-1979.

1980.-1992.

1993.-2002.

2003.-2014g.

2015.- 2019.g.

Kopā 11220101 Daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām 8622 1472 472 77 20 34 7 10704 11220102 Daudzdzīvokļu 1-2 stāvu mājas 5257 2833 3057 638 91 226 26 12128 11220103 Daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas 2644 918 5350 3385 243 597 63 13200 11220104 Daudzdzīvokļu 6-9 stāvu mājas 674 32 361 657 52 195 36 2007 11220105 Daudzdzīvokļu 10 un vairāk stāvu mājas 0 0 172 264 23 72 9 540 6. tabula uzskatāmi parāda, ka ievērojams būvniecības periods apjoma ziņā daudzdzīvokļu ēkām bija līdz 1941. gadam, kad uzbūvētas 44,5 % no kopskaita, taču vēl lielāks īpatsvars ir padomju laikā būvētajām ēkām (līdz 1992. gadam), kas procentuāli sastāda 51%. Kā redzams, tad atjaunotās brīvvalsts laikā uzbūvēti tikai 4,4%, kas ir ievērojams kritums.

Analizējot uzbūvētos mājokļus pēc to ārsienu materiāla veida, visvairāk ir ķieģeļu mūra ēkas (53,4%). Mājokļi, kuru ārsienu materiālam izmantots koks ir 27,8%.

1.attēls Apkures patēriņš ēkās Kopš 2014.gada, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 16.punkta prasībām, Ekonomikas ministrija (no 2017.gada - Būvniecības valsts kontroles birojs) reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņa noteikšanu (skat.

No 2. attēla secināms, ka attiecībā pret 2016. gadu vērojams samazinājums vidējam īpatnējam apkures patēriņam. Piemēram, daudzdzīvokļu ēkās samazinājums kopš 2016. gada ir 13,8 kWh/m2. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei6 visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām sastāda - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā; biroju ēkām - 145 kWh/m2 gadā; izglītības iestāžu ēkām - 147 kWh/m2 gadā; ārstniecības iestāžu ēkām 154 kWh/m2 gadā; viesnīcu un restorānu ēkām - 116 kWh/m2 gadā; sporta iestāžu ēkām - 132 kWh/m2 gadā; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām - 102 kWh/m2 gadā, cita veida ēkām - 185 kWh/m2 gadā.

Šie apkopotie dati tiek izmantoti ēkas energosertifikātos kā atsauces rādītāji, rezultātā ēkas īpašniekiem, energosertifikāta saņēmējiem ir iespējams novērtēt ne tikai ēkas novērtējumu, bet arī konkrētās ēkas atšķirības pret vidējo ēkas patēriņu valstī.

Kopš 2016. gada Latvijā ieviesta Būvniecības informācijas sistēma7 ar diviem jauniem reģistriem: ēku energosertifikātu reģistrs un neatkarīgu ekspertu reģistrs, kurā iespējams uzkrāt statistiskos datus par ēku energoefektivitātes novērtējumu. Rezultāti apkopoti 7.tabulā, salīdzinot 2016. gada rādītājus pret jaunāko informāciju par 2019. gadu.

7.tabula. Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto energosertifikātu skaits Gads 2016 2016 2019 2019 Ēku tips Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) visi ēku tipi 676 157 835 140 dažāda tipa viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka 3 172 13 118 daudzdzīvokļu māja 259 137 536 137 biroju ēka 100 172 65 141 izglītības iestāžu ēka 128 160 76 146 ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka 42 163 31 144 viesnīcu un restorānu ēka 30 114 20 124 sporta iestāžu ēka 6 161 12 123 vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka 4 172 12 82 cita tipa ēka, kurā tiek patērēta enerģija 104 198 70 174 2. Esošā politika un darbības energoefektivitātes veicināšanai 2.1. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai Izmaksu ziņā optimāls minimālo energoefektivitātes prasību līmenis Prasība par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķinu veikšanu un Ziņojuma iesniegšanu EK ir noteikta Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantā, kas nosaka, ka dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālo minimālo energoefektivitātes prasību līmeni jaunām un esošām ēkām un salīdzina aprēķinu rezultātus ar esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām.

2018. gadā tapis ziņojums par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu.8 Šajā ziņojumā:

Kā tiek aplūkots turpmāk Stratēģijā, tad 2020. gada 1. janvārī spēkā stājies Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr.280, kurā ņemti vērā arī iepriekš minētajā ziņojumā izteiktie ieteikumi.

Minimālās energoefektivitātes prasības šobrīd- ēkas galveno elementu izbūves veids un U vērtība Raksturojot un analizējot dažādu ēkas parametru kombinācijas būvniecības laikā, ir svarīgi ņemt vērā ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasības un to izmaiņas.

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas kopš 1980. gada norādītas 8. tabulā, savukārt 9.tabulā attēlotas jaunās Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās normatīvās prasības, kas stājās spēkā ar 2020. gada 1. janvāri9 un aizstāj Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika".

8.tabula.

Būvelementi / gadi 1980 1992 2003 2015 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu W/ (m2∙K) 0.90 0.25 - 0.40 0.2 k* 0.15 k Grīdas uz grunts - 0.5 0.25 k 0.15 k Ārsienas ar masu mazāku nekā 100 kg/m2 1.1 0.33 - 0.50 0.25 k 0.18 k Ārsienas ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0.3 k Logi 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.30 k Durvis 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.80 k Termiskie tilti - - 0.2 k 0.10 k *Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. - Tār.), atkarībā no klimata zonas dzīvojamām mājām k ir no 0,95 (Liepājā) līdz 1,09 (Alūksnē) Enerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā 150 - 200 100 - 130 70 - 90 60 - 85 Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būves elementu un to savienojumu energoefektivitātes projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8° C un augstāka.

Lai ēku pārbūvē netiktu ierobežoti dažādi konstruktīvie risinājumi un arhitektūras formas vai būvniecības ieceres ierosinātāja vēlmes, normatīvās siltumcaurlaidības vērtības ir izņemtas no līdzšinējā būvnormatīva. Svarīgi ir sasniegt kWh/m2 apkures patēriņa un maksimāli pieļaujamās U vērtības. Maksimāli pieļaujamās U vērtības normatīvā ir uzrādītas ar mērķi ierobežot siltumtehniski ļoti sliktu un nedrošu konstrukciju izbūvi, kas var novest pie dažāda veida problēmām ekspluatācijas laikā.

Konstrukcija Dzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Nedzīvojamās ēkas Ražošanas ēkas URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K) Grīda1: grīdas un sienas saskarē ar grunti 0,2 0,25 0,35 grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi 0,3 0,35 0,40 Ārsienas: ārsienas 0,23 0,25 0,30 sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā 0,65 0,65 0,65 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,20 0,23 0,25 Ārdurvis un vārti 1,80 2,00 2,20 Logi un balkona durvis2 1,10 1,10 1,30 Termiskie tilti, ψRM 0,20 0,20 0,35 Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu maksimāli pieļaujamās vērtības.

Rezumējot, ir samazināta pieļaujamā U vērtība logiem un balkonu durvīm, taču pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo:

Pareizi uzbūvētām ēkām siltuma caurlaidības koeficientu U vērtība parasti nav zemāka par 1.3 [W/(m2 K)].

Pētījumi liecina, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) laikā uzbūvēto tipveida ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie rādītāji parasti ir robežās no 0.8 līdz 1.2, taču ir gadījumi, kad ārsienām U faktiskās vērtības ir līdz 2.0 [W/(m2 K)] 10. Tikai ēkas, kas uzbūvētas pēc 2015. gada var tikt uzskatītas par atbilstošām šobrīd spēkā esošām siltumtehniskām prasībām. Tikai nedaudz zemākas siltumtehniskās īpašības ir ēkām, kuras būvētas no 2003. līdz 2015. gadam.

10.tabula. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm, ēku atjaunošanai un pārbūvei.

Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods dzīvojamām ēkām nedzīvojamām ēkām11 daudzdzīvokļu ēkas viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas pārējās nedzīvojamās ēkas Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm12 Līdz 2016. gada 31. decembrim ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā No 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā gandrīz nulles enerģijas ēka ≤ 65 kWh/m2 gadā No 2021. gada 1. janvāra gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei13 No 2015. gada 21. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā No 2021. gada 1. janvāra ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā Ārējās vides temperatūras noteiktas ar LBN 003-19 "Būvklimatoloģija", kas stājās spēkā 2019. gada 21. septembrī. Latvijas Būvnormatīvā LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" noteikti klimatoloģiskie rādītāji, kas piemērojami būvniecībā, ietverot inženierizpētē, būvprojektēšanā, būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, atjaunošanā un rekonstrukcijā izmantojamos klimatiskos rādītājus.

Ņemot vērā novērotās un prognozētās klimata pārmaiņas, šajā būvnormatīvā noteiktie dati būtu periodiski jāpārskata un jāaktualizē. Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ir būtiskas un ar ko jārēķinās būvniecībai un infrastruktūrai14:

Minētajā būvnormatīvā15 atjaunoti dati par:

Gandrīz nulles enerģijas ēku normatīvais regulējums Latvijā Gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijā definētas Ēku energoefektivitātes likuma 1.panta 6.punktā: 6) gandrīz nulles enerģijas ēka - paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.

Atbilstoši likuma 10.panta prasībām (Paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas) Ministru kabinetam deleģēta detalizētu prasību noteikšana gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" nosaka šādas prasības: "17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

17.1. ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas."

Noteikumu 17.1.punkta prasības noteikušas, ka gandrīz nulles enerģijas ēkai ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, kas nosaka atsevišķu sasniedzamo līmeni apkurei dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. Noteikumu 14.punkts nosaka salīdzināmo klašu vērtības, no kā izriet, ka dzīvojamai ēkai, lai tā tiktu klasificēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka, jāsasniedz energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā, savukārt nedzīvojamai ēkai - nepārsniedz 45 kWh/m2 gadā.

Kā jau tas tika attēlots 10. tabulā, tad jau kopš 2019. gada visām valsts ēkām (jaunbūvēm) ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, savukārt dzīvojamām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām no 2021. gada 1. janvāra.

Praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvijā Latvijā pagaidām ir maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā, tomēr arvien vairāk projektu tuvojas šim noteiktajam līmenim. Latvijā līdz šim īstenotas vairākas atbalsta programmas, kurās atbalstīti šādi pilotprojekti:

Katru gadu tiek rīkots konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā", kur tiek apkopota pozitīvākie piemēri gan ēku atjaunošanas un pārbūves jomā, gan jaunbūvju jomā. Par minēto konkursu aprakstīts stratēģijas 2.2. apakšnodaļā - Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai.16 Vienlaikus jāņem vērā atsevišķi faktori attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību.

Gandrīz nulles enerģijas ēka var būt arī A klases ēka atbilstoši nosakāmajai energoefektivitātes klasei, ja nav nodrošināts, ka daļa no patērētās enerģijas tiek iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti nosaka, ka gandrīz nulles enerģijas ēkām vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" nosaka, ka gandrīz nulles enerģijas ēkās vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tomēr sīkākas prasības uz atjaunojamo energoresursu daļu nav izdalītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nulles enerģijas ēkām nepieciešams definēt enerģijas daļu, kas tiek segta no atjaunojamajiem energoresursiem, tajā skaitā ņemot vērā Latvijā centralizētas enerģijas ražošanā izmantoto energoresursu sadalījumu. Šobrīd norit aktīvs darbs, lai nodefinētu nepieciešamo atjaunojamo energoresursu daļu, lai ēka kvalificētos kā gandrīz nulles enerģijas ēka.

Tāpat būtu ņemams vērā, ka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

2.2. Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai Informācija par atbalsta instrumentiem ēku atjaunošanai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā Latvijā nodrošinātas šādas atbalsta programmas:

Kohēzijas fonda 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk - 4.1.1.SAM).

4.1.1.SAM mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu apstrādes rūpniecības ražošanas ēkās.

Analizējot SAM 4.1.1. pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanā esošajos un pabeigtajos projektos (dati par īstenošanā esošajiem un pabeigtajiem projektiem fiksēti uz 2019.gada 9.oktobri) plānotos sasniedzamos rādītājus, secināms, ka plānoto rādītāju izpilde pirmās un otrās kārtas ietvaros ir šāda:

Ņemot vērā iepriekš minēto un komersantu augsto interesi par līdzvērtīgas atlases kārtas atkārtotu īstenošanu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"17 ar mērķi noteikt nosacījumus SAM 4.1.1. trešās kārtas īstenošanai.

Šobrīd SAM 4.1.1. trešās kārtas īstenošanai pieejams KF finansējums 11 679 793 euro apmērā. Finansējuma saņēmēji ir Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Paredzētais aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 3051 tonnas CO2 ekvivalenta.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" (turpmāk - 4.2.1.1.pasākums).

4.2.1.1. pasākumu administrē ALTUM. Projektu iesniegšana tika uzsākta 2016. gada septembrī un to īstenošana tiks nodrošināta līdz 2022. gada 31. decembrim. Visā Latvijā kopš programmas sākuma 2016. gada pavasarī, ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 000 000 EUR.

4.2.1.1. pasākuma ietvaros būvniecības darbi pilnībā noslēgušies 155 namos, renovācijas procesā ir 80 daudzdzīvokļu mājas, savukārt pārējie iesniegtie projekti ir dažādās projekta sagatavošanas stadijās. Līdz šim pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām.

4.2.1.1. pasākumu īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Visvairāk projektus mājokļu atjaunošanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (369 projekti), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (188), Vidzemē (124), Zemgalē (109) un Latgalē (31).18 Pasākuma ietvaros sasniedzami19:

Rezultāta rādītājs - līdz 2023. gada 31. decembrim vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ir 120 kWh/m2/gadā.

ESKO tirgus dalībnieku piesaiste 4.2.1.1. pasākuma īstenošanā Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumi Nr.160 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi sniedz iespēju ESKO piedalīties 4.2.1.1. pasākuma īstenošanā, tika konstatēts, ka nosacījumos, kas regulē piegādātāju atlasi, nepieciešamas izmaiņas, lai veicinātu aktīvāku ESKO iesaisti 4.2.1.1. pasākuma īstenošanā, kā arī, lai ESKO būtu iespēja sniegt savus pakalpojumus atbilstoši vispārpieņemtajai praksei, tādējādi minētajos noteikumos tika veikti grozījumi.20 Minētie grozījumi nosaka, piemēram:

Ierosinātās izmaiņas minēto noteikumu 68.1 punktā nosaka, ka ESKO atlases ietvaros pasūtītājam (dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai) būs jāievēro prasības par interešu konflikta neesamību, kā arī ALTUM norādījumi, kas šajā gadījumā būs ESKO atlases vadlīnijas. Norādījumu izstrādes būtība ir nodrošināt atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.

ERAF 4.2.1.2.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk - 4.2.1.2. pasākums) 4.2.1.2.pasākuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts deleģētās funkcijas veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās. 4.2.1.2. pasākums tiek īstenots pamatā, lai izpildītu Eiropas Komisijas prasību, nodrošinot ikgadēju centrālās valdības ēku renovācijas mērķa izpildi - atjaunojot 3% no kopējās ēku platības.

Latvijā 3% mērķī nav iekļautas šādas ēku kategorijas (izņēmumi):

Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

Pirmā atlases kārta21:

Otrā atlases kārta22: Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

Uz šo brīdi atjaunotas 33 ēkas (kopējās izmaksas 27 201 922, 08 EUR). Iesniegti vēl 102 projekti, kuros plānots atjaunot 116 ēkas (plānotās kopējās izmaksas 99 765 507 EUR). Vienlaikus atbalsta programmas otrās iesniegumu atlases kārtas ietvaros turpinās projektu iesniegumu pieņemšana līdz 2020. gada 8. oktobrim ierobežotas projektu atlases ietvaros.

ERAF 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās"

4.2.2. SAM mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi un veicot ieguldījumus pašvaldību ēkās atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm. Energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros tiek veikta ēku norobežojošo konstrukciju atjaunošana, pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, ventilācijas un apgaismojuma inženiersistēmu pārbūve, atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana u.c. darbības. "Par 4.2.2. SAM plānoto finansējumu 60 583 995 EUR apmērā īstenotajos projektos līdz 2023. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rādītājus:

Norādāms, ka aplūkojot līdz šim pabeigto objektu rādītājus, redzams, ka jaunie enerģijas ietaupījumi periodā līdz 2020. gadam ir 19,13 GWh (par 85 realizētiem projektiem). No ēku energosertifikātiem izriet, ka aptuvenais īpatnējais enerģijas patēriņš uz m2 jau minētajiem projektiem ir vidēji 255 kWh pirms un 121 kWh pēc energoefektivitātes darbu veikšanas.

SAM 4.2.2. ir plānota arī ceturtā atlases kārta, kas paredzēta pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas augstas gatavības projektu atbalstam nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās, lai palīdzētu pašvaldībām mazināt ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un veicinātu ekonomikas straujāku atgūšanos no COVID-19 izraisītās krīzes.

Esošais pašvaldību atbalsts ar nodokļu atvieglojumiem Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības savus budžetus izstrādā pašas ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus, un valsts pārvaldei nav tiesību iejaukties pašvaldību budžetu izstrādē un izpildē. Pašvaldību budžetu veido no vairāku nodokļu ieņēmumiem, no kuriem daļa ir saistīta arī ar enerģētikas un klimata darbībām, piemēram, dabas resursu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis. Tieši pašvaldībām ir tiesības arī noteikt nodokļu atvieglojumus. Latvijā daudzas pašvaldības savos budžetos ieplāno finansējumu energoefektivitātes pasākumu, t.sk. energopārvaldības sistēmu ieviešana, veikšanai gan savos īpašumos, gan kā atbalstu iedzīvotāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai.

Tāpat vairākas pašvaldības piemēro nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus par īpašumos veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, dzīvokļiem nosiltinātās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.23 Regulējumu nekustamā īpašuma (t.sk. ēku) nodokļa piemērošanai nosaka likums "Par nekustamā īpašuma nodokli". Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība pēc izvēles var piemērot šādus principus:

Pie esošās nekustamā īpašuma nodokļu politikas, rekonstruējot vai atjaunojot ēku, pieaug tās kadastrālā vērtība un līdz ar to atsevišķos gadījumos arī nekustamā īpašuma nodokļa likme. Ēku rekonstrukcija un atjaunošana prasa ievērojamas investīcijas, kā arī vairumā gadījumu nepieciešamību uzņemties finansiālas saistības pret kreditoriem.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta trešajā līdz piektajā daļā noteikti nosacījumi, kādā pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var noteikt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Pašvaldībām savos saistošajos noteikumos ir tiesības noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai piemērojamo likmi, kas palielinātu ēku īpašnieku interesi veikt energoefektivitātes pasākumus.

Piemēram, Rīgas domes 2019.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.111 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā"24 3.19. punktā noteikts, ka atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas piešķir personai par daudzdzīvokļu māju, kurai veikta visu fasāžu siltināšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā, vai brīvi stāvošām telpu grupām (dzīvokļiem), kas atrodas šādas ēkas sastāvā - 90% apmērā.

Atvieglojumus piešķir visiem ēkas īpašniekiem, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā:

Valmieras pilsētas saistošajos noteikumos Nr. 314 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Valmierā" noteikts, ka nodokļu atvieglojumi pienākas nodokļa maksātājam par atjaunotu ēku, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, ja tiek uzlabota ēkas energoefektivitāte, vienu gadu pēc būvdarbu pabeigšanas var saņemt atvieglojumus 50% apmērā no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas.

Siguldas novadā, atbilstoši saistošajiem noteikumiem Nr. 25 "Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Siguldas novadā" daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurās bez pašvaldības finansējuma veikti energoefektivitātes paaugstināšanas vai fasādes atjaunošanas darbi (veiktos darbus apliecina akts par objekta nodošanu ekspluatācijā vai ēkas fasādes apliecinājuma karte ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu pabeigšanu), dzīvokļu īpašniekiem piešķirams nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums attiecīgajam mājoklim: pirmajā gadā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 90% apmērā; otrajā gadā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 70% apmērā; trešajā gadā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā 50% apmērā.

Pašvaldību atbalsts dokumentācijas sagatavošanai Nereti iedzīvotājiem viens no šķēršļiem ceļā uz energoefektīvu mājokli ir izmaksas, lai ekonomiski un tehniski pamatotu siltināšanas nepieciešamību. Kā piemēram, ēkas energoaudita sagatavošanas izmaksas un ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskā projekta sagatavošanas izmaksas. Līdz ar to, Latvijā liels skaits pašvaldību sniedz finansiālu atbalstu energoefektivitātes veicināšanas nolūkos.

Piemēram, Liepājas pašvaldība ir viena no pašvaldībām, kas sniedz atbalstu25 tehniskās dokumentācijas izstrādei:

Līdzfinansējums tiek piešķirts līdz 50% no kopējām atbalstāmo darbību izmaksām, bet ne vairāk kā 1,75 EUR par dzīvokļu īpašumu kopējās platības vienu kvadrātmetru.

Ēku pakāpeniska atjaunošana

Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem (ES) 2019/786 (2019. gada 8. maijs) par ēku renovāciju26 Direktīvā nav sīkāk precizēts, kas ir ēku atjaunošanas pase, bet citos avotos ir noteikti vairāki kopīgi elementi, kuri būtu izmantojami kā piemēri - tiek minēts, ka tā var būt elektronisks vai papīra formāta dokuments, kurā ir sniegts konkrētas ēkas ilgtermiņa (15-20 gadu) pakāpeniskas renovācijas ceļvedis, kura pamatā varētu būt uz vietas veikts energoaudits ar īpašu kvalitātes kritēriju izpildi un kurā būtu izklāstīti attiecīgie pasākumi un renovācijas pasākumi, kas varētu uzlabot tās energoefektivitāti.

Kopš 2010. gada Latvijā ir spēkā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.27 Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pantam, ikvienai dzīvojamai mājai ir jāiekārto sava "mājas lieta" (turpmāk - Mājas lieta). Mājas lieta var būt papīra vai elektroniskā formā un tā sevī ietver, tajā skaitā tehnisko dokumentāciju - dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.. Mājas lietā var iekļaut citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai nozīmīgu informāciju.

Tāpat pastāv arī Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām"28, kas nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

Atbilstoši šiem noteikumiem, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ja dzīvojamās mājas vidējais siltumenerģijas patēriņš pārsniedz minētajos noteikumos noteikto.

Drošums Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" VI daļas prasībām ēkas īpašniekiem regulāri jānodrošina apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes.

Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kilovati.

Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009L "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana". Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda:

Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kilovatus. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas". Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi tiek sastādīts atbilstošs akts Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu "Par rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā", kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē29. Minētais rīkojuma projekts satur vairākus rīcības plāna pasākumus. Kā pasākumi, kas būtu attiecināmi uz ēku drošumu minami:

Informatīvās kampaņas energoefektivitātes veicināšanai Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk!"

EM sadarbībā ar partneriem 2010. gada februārī uzsāka informatīvo kampaņu "Dzīvo siltāk!" ar mērķi informēt iedzīvotājus par energoefektivitāti, ieguldījumu ekonomisko atdevi un citiem tās pozitīvajiem ieguvumiem iesaistoties energoefektivitāti veicinošos pasākumos. Kampaņa veiksmīgi darbojas jau desmito gadu un tās ietvaros regulāri notikuši informatīvi pasākumi visā Latvijā - semināri, konferences, izstādes. Daļa semināru tika pārraidīti arī interneta tiešsaistē un video materiālus var atrast www.youtube.com/siltinam. Pasākumu tēmas ir bijušas dažādas - par nepieciešamību uzlabot savas mājas tehnisko stāvokli, kā pieņemt lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, kā veikt kvalitatīvu mājokļu atjaunošanu, uzklausīta jau atjaunoto māju pieredze u.c. Šādu pasākumu īstenošana viennozīmīgi veicinājusi sabiedrības izpratni un zināšanas par energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību, veidojusi sadarbību starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, kas rezultējies atjaunotās ēkās visā Latvijā. Kopējais aktivitāšu skaits kampaņas ietvaros ir 426, ar kopējo dalībnieku skaitu, kas sasniedzis gandrīz 47 tūkstošus.

Par aktuālajiem notikumiem kampaņas ietvaros notiek aktīva komunikācija sociālajos medijos www.twitter.com/siltinam, www.facebook.com/dzivosiltak, visas prezentācijas atrodamas www.slideshare.net/siltinam. Tāpat regulāri tiek izsūtīta informācija par aktuālajiem pasākumiem klientiem un sadarbības partneriem.

Ekonomikas ministrija ir izveidojusi arī atjaunoto māju e-karti, kur var atrast informāciju par atjaunotajām ēkām 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" un 4.2.1.1. pasākuma ietvaros.30 Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā"

Šāds konkurss sadarbībā ar informatīvo kampaņu "Dzīvo siltāk" tiek rīkots kopš 2011. gada (www.energoefektivakaeka.lv), kura mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un rekonstrukciju, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda (CO2) emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgas dzīves telpu.

Konkurss iedalās nominācijās - "Renovētā daudzdzīvokļu ēka 2020", "Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve 2020" kā arī "Publiskā ēka 2020" un "Privātmāja 2020".31 Piemēram, par 2020. gada energoefektivāko ēku nominācijā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka uzvarētāja ir daudzdzīvokļu ēka Daugavas ielā 2, Salaspilī, kas ekspluatācijā nodota 1971. gadā, renovēta 2019. gadā. Ēkai ir pieci stāvi, astoņas kāpņu telpas, pagrabs ar apjomīgu kopējo platību - 7280,4 m2. Saskaņā ar datiem ēkas enerģijas patēriņa novērtējums apkurei - 27.86 kWh/m2 gadā, savukārt kopējais siltumenerģijas ietaupījums sasniedz 63%. Līdz ar to var teikt, ka ir veikta ēkas pilnīga renovācija, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumi (siltumenerģijas ietaupījums) ir vairāk nekā 60%.

AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrs Energoefektivitātes veicināšana ir viens no AS "Latvenergo" stratēģiskajiem virzieniem, tāpēc, rūpējoties par klientu izglītošanu un energoefektivitātes celšanu Latvijas iedzīvotāju vidū, 1997. gadā tika izveidots Energoefektivitātes centrs, kas mērķtiecīgi īsteno virkni informatīvi izglītojošu pasākumu energoefektivitātē gan mājsaimniecību, gan arī juridisko klientu sektorā.32 Energoefektivitātes centrs ir vienīgais šāda veida centrs Baltijā, un vairāk nekā 20 gadu laikā tas ir kļuvis par platformu, kur satiekas nozares profesionāļi, lai centra organizētajos semināros un pasākumos diskutētu par aktuālo energoefektivitātes jomā.

Energoefektivitātes centrs ir izstrādājis daudzveidīgus informatīvos materiālus, kā arī aktīvi iesaistās sabiedrības informēšanā ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tāpat tiek piedāvātas aizraujošas un interaktīvas ekskursijas interesentu grupām klātienē, kurās iespējams pārbaudīt savu atjautību un zināšanas ar enerģiju saistītos jautājumos. Centra speciālisti iesaistās arī dažādos izglītojošos pasākumos, dodas uz izglītības iestādēm un universitātēm, sniedzot izzinošas lekcijas skolēniem, studentiem, pedagogiem un dažādu uzņēmumu darbiniekiem.

Jebkurš interesents tiek aicināts saņemt individuālas konsultācijas Energoefektivitātes centrā, kur klātienē iespējams apskatīt un izmēģināt centrā izvietoto ekspozīciju, sākot no elektrotransporta un saules enerģijas tehnoloģijām, līdz pat apgaismes risinājumiem, sadzīves elektroierīcēm un viedajām tehnoloģijām.

Portālā elektrum.lv ir izstrādāta īpaša energoefektivitātes sadaļa, kurā apkopota un ērti pieejama daudzveidīga informācija par energoefektivitātes iespējām un risinājumiem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, tai skaitā, pieejami arī dažādi digitālie rīki, piemēram, spuldžu izvēles ceļvedis, interaktīvas energoefektivitātes e-mācības, 3600 padomu mājoklis.

Energoefektivitātes centrā ikviens var attīstīt savas kompetences energoefektivitātē, gūstot zināšanas par elektroenerģijas lietderīgu un efektīvu izmantošanu.

Ņemot vērā, ka energoefektivitātes jēdziens ir krietni plašāks nekā šis Stratēģijas konteksts, tad šāda energoefektivitātes centra esamība veicina iedzīvotāju izpratni par enerģijas ietaupījumiem un kādu labumu ikvienam un apkārtējai videi var dot dažādu ar energoefektivitāti saistītu pasākumu veikšana.

Stratēģijas ietvaros jau ir apzināts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas neveicina ēku atjaunošanu ir tieši sabiedrības šaurā izpratne par iespējamiem pozitīvajiem ieguvumiem no energoefektivitātes pasākumiem.

Valsts un pašvaldību energoefektivitātes fonds Ar mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā Ekonomikas ministrija izveidoja valsts energoefektivitātes fondu.

Fonds veidojas no energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām, energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu avotiem. Fonda līdzekļi ir izmantojami valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem. 2019. gadā ar fonda atbalstu tika īstenota komersantu un sabiedrības informēšana par energoefektivitātes iespējām.33 Ir plānots ar finanšu instrumentu palīdzību veicinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu privātmājās. Programma daļēji tiek finansēta no fonda līdzekļiem. Detalizētāk par programmu ir aprakstīts 3. nodaļā "Ceļvedis".

2.3. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem, atšķirīgām pušu interesēm un tirgus nepilnībām. Darbības enerģētiskās nabadzības mazināšanai 2.3.1. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām" nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai. Atbilstoši noteikumiem, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ja dzīvojamās mājas vidējais siltumenerģijas patēriņš pārsniedz noteikumos noteikto. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas f. punktā dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana ir minēta kā viena no obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Latvijā ir noteikts, ka nodrošināt ēkas energoefektivitātes atbilstību vismaz minimālā apjomā atbilstoši minimālajām energoefektivitātes prasībām ir obligāta pārvaldīšanas darbība, tādējādi, sekmējot ēku fonda stāvokļa, kuriem ir vissliktākie rādītāji, uzlabošanos.

Dzīvojamās mājas pārvaldītājam jāplāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, ja dzīvojamai mājai, kurā siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m2 gadā vai 150 kWh/m2 gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei. Aprēķinot vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trīs kalendāra gados, ņem vērā ēkas apkurināmo lietderīgo platību. Minētie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi izriet no minētajiem Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām"

2.3.2. Tirgus nepilnības Latvijā izaicinājums ir zema iedzīvotāju maksātspēja (liels īpatsvars ar zemiem ienākumiem), kas saistāms ar salīdzinoši zemo atalgojuma līmeni valstī, vienlaikus ņemot vērā arī ēnu ekonomikas aspektu.

Sabiedrībai nākas izšķirties starp pamat izdevumiem kuros ietilpst, piemēram, apkure, elektrība, pārtika, medicīnas izdevumi pretstatā savlaicīgiem ieguldījumiem ēku apsaimniekošanā un uzturēšanā. Lielākajā vairumā šādās situācijās iedzīvotāji nosliecas par labu pamat izdevumu segšanai.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2018.gadā tikai 7,5% iedzīvotāju īrēja dzīvokli atbilstoši tirgus cenas vērtībai, bet lielākajai daļai iedzīvotāju (69,3%) mājoklis pieder bez hipotekārā kredīta saistībām, kas galvenokārt saistīts ar apjomīgo privatizācijas procesu pēc neatkarības atgūšanas.

Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka ir ierobežota pienācīgu mājokļu pieejamība, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju - 4,5 %.34 Pamata cēlonis sliktam ēku tehniskajam stāvoklim ir jau iepriekš minētā zemā ēku īpašnieku maksātspēja un finanšu līdzekļu pieejamības trūkums reģionos. Jāatzīmē, ka ar ēku un infrastruktūras savlaicīgu un optimālu uzturēšanu izaicinājumi ir gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī iedzīvotājiem.

Tāpat arī, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sniegto informāciju, strauji pieaug to personu skaits, kurām sniedzama palīdzība sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu vai dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Minētais izskaidrojams ar tostarp esošo dzīvojamo māju slikto tehnisko stāvokli, kura uzlabošanai ir nepieciešams papildus finansējums.

Vienlaikus kā nepilnība iezīmējas arī mērķētas informācijas pieejamība sabiedrībā par prasībām, kas dzīvokļu īpašniekiem izriet no normatīvajiem aktiem attiecībā uz ēku uzturēšanu atbilstošā tehniskā stāvoklī, tāpat, nodrošinot ēkas energoefektivitātes līmeni atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Sabiedrībai trūkst informācijas un reālu piemēru (labā un sliktā pieredze ēku apsaimniekošanā un atjaunošanas procesā). Līdz ar to, šāda pieredze var veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ēku tehniskā stāvokļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamība Kvalitatīvu mājokļu pieejamība par pieņemamu cenu ir svarīga cilvēku pamattiesību nodrošināšanai, nodarbinātības sasniedzamībai, mājsaimniecību labklājības līmeņa celšanai un demogrāfijas izaicinājumu risināšanai. Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības valstis35, šobrīd saskaras ar problēmām izmaksu ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanā. To uzsver ne tikai Eiropas Komisija savā 2019.gada ziņojumā par Latviju36 37 38, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā 2017.un 2019.gada Ekonomikas pārskatā par Latviju. Ziņojumos tiek uzsvērts, ka tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētos dzīvokļos un izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu īres mājokļu trūkums ir valsts iekšējās mobilitātes galvenais kavēklis. Ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos reģionos.

OECD savā 2020.gada 17.jūnijā publicētajā pētījumā "Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā"39 uzsver, ka mājokļu tirgus funkcionēšana nozīmīgi ietekmē cilvēku labklājību un valsts ekonomikas attīstību, kā arī ietekmē darbaspēka mobilitāti.

Iedzīvotāju mobilitāte Latvijā ir ļoti zema (krietni zem ES vidējā rādītāja), un tā ir vēl zemāka gadījumos, kad mobilitāte saistīta ar darba meklējumiem, kas rada šķēršļus darba vietu salāgošanai ar darba meklētājiem. Viens no viņu ieteikumiem ir apsvērt ilgtspējīga pašfinansējoša fonda izveidi, lai atbalstītu jaunu izmaksu ziņā pieejamu mājokļu būvniecību.

Analizējot situāciju īres tirgū, secināts, ka zemie ienākumi daudzām mājsaimniecībām liedz pieeju mājoklim, kurš atbilst mūsdienu dzīves labiekārtotības, būvniecības un energoefektivitātes standartu prasībām. Mājokli var uzskatīt par mājsaimniecībai pieejamu, ja tās kopējie izdevumi mājoklim nepārsniedz 30% no tās ienākumiem. Tāpat novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres namu celtniecībā. Turklāt pieaugošās mājokļa izmaksas un mājokļu pieejamība zemu un vidēju ienākumu mājsaimniecībām ir problēma gan reģionos, gan Rīgā, gan Pierīgas novados.

Kā tas ir aprakstīts arī Stratēģijā turpmāk, tad iezīmējas acīmredzama problemātika attiecībā uz finansējuma deficītu, lai spētu atjaunot nepieciešamo daudzumu ēku un tuvotos klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Kā viena no iespējām veicināt šo procesu ir privātā sektora iesaiste, piemēram, ESKO pakalpojuma aktīvāka izmantošana, taču šobrīd ESKO pakalpojums Latvijā nav guvis lielu atsaucību. Ņemot vērā minēto situāciju turpmāk uzskaitīti pašreizējie šķēršļi ESKO attīstībai:

2.3.3. Iespējamie ietekmējošie faktori ēku atjaunošanai nākotnē Vienlaikus jāmin, ka, salīdzinot ar 1960.-1990. gada periodu, Latvijā ziemas vidējā gaisa temperatūra 1981.-2010. gada periodā ir paaugstinājusies no -4,4°C līdz -2,9°C40. Līdz ar to jaunajā būvnormatīvā LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"41, kas stājies spēkā 2019. gada 21. septembrī, apkures sezonas garums Latvijā ir samazinājies līdz vidēji 198,7 dienām, un apkures sezonas vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +1,1°C. Apkures sezonas garums Rīgā ir samazinājies līdz 192 dienām ar vidējo gaisa temperatūru +1,1°C. Līdzīga situācija novērojama arī citās Latvijas pilsētās. Arī atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem, prognozēts, ka turpmāk ziemas vidējā gaisa temperatūra turpinās ievērojami paaugstināties, līdz 2100. gadam paaugstinoties pat par +0,6°C līdz +2,7°C42. Līdz ar to secināms, ka Latvijas klimats kļūst arvien siltāks un samazinoties arī apkures periodam energoefektivitātes veicināšanas pasākumi kļūst arvien mazāk ekonomiski pamatoti, jo pieaug investīciju atmaksāšanās laiks, taču vienlaikus jāizsver siltinātu ēku priekšrocība karstuma viļņu laikā, jo lielāka siltuma inerce nodrošina to, ka ēka un tās konstrukcijas karstās vasarās tik ļoti neuzkarst.

Pieaugot energoefektivitātes pasākumu būvniecības izmaksām uz vienu m2, palielinās arī kopējās projekta izmaksas.

Apkopojot aktuālo informāciju par daudzdzīvokļu ēkām, kas uzsākušas būvdarbus līdz 2019. gada jūlijam 4.2.1.1 pasākuma ietvaros, tika secināts, ka vidējās izmaksas energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkai ir 434 000 EUR, veidojot 416 000 euro lielas vidējās kopējās attiecināmās izmaksas.

Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas aizdevuma nodrošinājums ir nākotnes naudas plūsma un dzīvokļu īpašnieku savlaicīgi apsaimniekošanas maksājumi. Līdz ar to daudzdzīvokļu ēkām ir jābūt pēc iespējas mazākam debitoru parādnieku īpatsvaram (līdz 10% pēdējo 12 mēnešu laikā).

Kredītiestādes finansē ekonomiski pamatotus projektus, par kuriem nav šaubu, ka tie tiks atmaksāti. Kredītiestādes neizsniedz aizdevumus daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai administratīvajās teritorijās, kur nekustamā īpašuma (dzīvokļa) tirgus vērtība uz 1 m2 ir zemāka par būvdarbu izmaksām uz 1 m2, tomēr atkarībā no projekta, ja ir iespēja, tad komercbankas piesaista ALTUM vai Eiropas investīciju fonda garantiju.

Attiecībā uz publiskā finansējuma daļu (tajā skaitā ES fondu līdzfinansējumu), nepieciešams novērst pārrāvumu ES fondu plānošanas periodu starpā. Šie pārrāvumi ir ar ievērojamu negatīvu ietekmi uz būvniecības sektoru, uzņēmumiem, kas specializējas energoefektivitātes pasākumu īstenošanā (sākot no projektētājiem līdz būvkomersantiem, projektu vadītājiem), kā arī uz visu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes procesu kopumā. Kā jau tas ir aprakstīts stratēģijas 3. nodaļā, valdība ir piešķīrusi vēl papildus 35 000 000 EUR daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, kas nosegs iespējamo pārrāvumu un tiks atjaunotas vēl aptuveni 138 ēkas.

2.3.4. Ēku atjaunošanas šķēršļi Nedzīvojamo ēku atjaunošanas šķēršļi 4.1.1. pasākuma ietvaros, atbalsts tiek sniegts komersantiem, nedzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecības nozarē.

Minētā pasākuma ietvaros secināms, ka, lai veicinātu efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē, galvenie šķēršļi ir:

Vienlaikus norādāms, ka arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā būtu nepieciešams paredzēt atbalstu nedzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstot komersantus.

Vienlaikus būtu nepieciešams ietvert plašāku komersantu loku, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, tajā skaitā, lai tas attiektos uz biroju, izklaides, sporta ēkām, tirdzniecības ēkām, loģistikas ēkām u.tml. Tāpat būtu nepieciešams analizēt kam tieši būtu nepieciešams valsts atbalsts, pietam, kāda veida atbalsts tas varētu būt. Piemēram, attiecībā uz atbalstu grantu veidā, ņemot vērā administrēšanas izmaksas, iespējamo finanšu korekcijas risku.

Attiecībā uz valsts ēku, privātmāju un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas šķēršļiem minams, ka Ekonomikas ministrija 2020.gada 11.martā organizēja dizaina darbnīcu "Priekšlikumu izstrāde potenciālo ES fondu programmu enerģētikas jomā pamatnosacījumiem", kurā nozares ekspertiem bija iespēja sniegt vērtējumu par esošo atbalsta programmu, kā arī sniegt priekšlikumus un diskutēt par ES jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā plānotajiem pasākumiem. Diskusiju rezultātā iezīmējās dažādi šķēršļi. Daži no tiem uzskaitīti turpmāk.

Valsts ēku atjaunošanas šķēršļi:

Privātmāju atjaunošanas šķēršļi

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas šķēršļi:

Šobrīd esošā 4.2.1.1. pasākuma īstenošanas gaitā konstatētie problēmjautājumi:

Savukārt, no komercbanku pārstāvju aspekta kā galvenie šķēršļi sekmīgam daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesam tiek minēti45:

2.3.5. Enerģētiskās nabadzības mazināšana Enerģētiskā nabadzība saistīta ar virkni nelabvēlīgu ietekmju uz cilvēku veselību un labklājību, piemēram, ar elpceļu slimībām, kas saasinās zemas temperatūras dēļ. Tāpat tas saistīts ar rēķiniem par gāzes, siltuma un elektroenerģiju, kurus iedzīvotāji nevar atļauties apmaksāt. Enerģētiskajai nabadzībai ir netieša ietekme uz vairākiem mājsaimniecību un iedzīvotāju labklājību raksturojošiem dzīves kvalitātes rādītājiem, ieskaitot veselību, vidi un produktivitāti. Tādējādi varētu teikt, ka enerģētiskā nabadzība ir - zemu ienākumu, lielu izdevumu par enerģiju un sliktu mājokļu energoefektivitātes apkopojums.

Pieeja enerģētiskās nabadzības novēršanai Latvijā ir galvenokārt ar sociālās politikas palīdzību. Pašvaldībām nepieciešamības gadījumā nepieciešams nodrošināt minimālo ienākumu līmeni visām mājsaimniecībām, turklāt tās var nodrošināt arī mājokļa pabalstu mājsaimniecībām, kas ietver izmaksas par elektrību un apkuri. Turklāt valsts valdība sniedz finansiālu atbalstu atsevišķām neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai tās varētu samaksāt par elektroenerģiju.

Dažas vispārējas enerģētikas politikas varētu būt izdevīgas nabadzīgām mājsaimniecībām. Energoefektivitātes pienākuma shēma paredz, ka elektroenerģijas piegādātājiem jāpanāk zināms enerģijas ietaupījums, informējot patērētājus par energoefektivitāti un veicinot energoefektivitātes uzlabojumus.

Stratēģijā jau aprakstītais "Dzīvo siltāk" pasākums ir vienošanās, kas parakstīta starp dažādām ieinteresētajām personām publiskajā un privātajā sektorā, lai veicinātu enerģētiskās nabadzības mazināšanu, sadarbojoties un sniedzot informāciju mājsaimniecībām.46 Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju - 4,5%.

Puse no tām personām, kuras dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, dzīvo sliktos sadzīves apstākļos (tekošs jumts, mitras sienas, gaismas trūkums, logu rāmju puve, tualetes, vannas vai dušas neesamība iekštelpās). Gandrīz viena trešdaļa (32,9 %) mājsaimniecību ziņo, ka mājokļu izmaksas rada lielu slogu.

Sociālie mājokļi 2016. gadā veidoja tikai 0,4 % no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES - 8 %. Patlaban mājokli gaida 7000 cilvēku.47 Vienlaikus, jāvērš uzmanību iedzīvotāju rocībai un kopējai ekonomiskajai situācijai. Piemēram, lai mājsaimniecība varētu atļauties īrēt būvniecības un energoefektivitātes prasībām atbilstošu dzīvokli ievērojot minēto izdevumu proporciju par mājokli no rīcībā esošajiem ienākumiem [30% no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem], mājsaimniecības ieņēmumiem ir jābūt sākot no 1600 EUR. Iespēja īrēt mājokli, kas atbilst mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām, ir liegta 80% mājsaimniecību, jo to ienākumi ir zemāki par 1600 EUR mēnesī. Papildus jāņem vērā, ka 50% mājsaimniecību ienākumi mēnesī nepārsniedz 700 EUR mēnesī, tātad pusei no Latvijas mājsaimniecībām mēneša ienākumi būtu jādubulto, lai tās spētu atļauties īrēt mājokli, kas atbilst mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām.48 Latvija nosaka, ka periodā līdz 2030.gadam ir nepieciešams nepārtraukti samazināt enerģētiskās nabadzības rādītāju un nodrošināt, ka tas ir mazāks nekā ES vidējais rādītājs. Līdz ar to 2030. gada enerģētiskās nabadzības mērķis Latvijai ir - nodrošināt, ka enerģētiskās nabadzības līmenis Latvijā ir mazāks nekā 7,5%.

Atbilstoši NAP2027, veicamais uzdevums [351] ir mājokļu pieejamības uzlabošana grūtībās nonākušiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem. Mehānismu izstrāde finansiāla atbalsta sniegšanai. Faktoru novēršana, kas kavē izmantot īres mājokļu piedāvājumu.

Lai īstenotu minēto uzdevumu, būtu nepieciešams veikt šādas aktivitātes:

Tāpat no NAP2027 izriet tādi uzdevumi kā:

Par plānoto programmu, tās atbalsta mehānismiem un saņēmēju loku NAP2027 izvirzīto mērķu realizēšanai, sīkāk aprakstīts 3.1.1. apakšnodaļā - Atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.

Enerģētiskās nabadzības mazināšanas risinājumi tiek izstrādāti, īstenojot valsts pētījumu programmas "Enerģētika" projektu "Ilgtspējīga enerģētikas infrastruktūra un tirgus", kura ietvaros tiek veikts enerģētiskās nabadzības situācijas Latvijā novērtējums, tiek izstrādāta enerģētiskās nabadzības definīcija, tostarp izstrādāti enerģētiskās nabadzības kritēriji Latvijai, un, balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem, identificētas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās sociālās grupas. Ir paredzēts, ka minētais projekts noslēgsies 2021.gadā.

Tāpat "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" sadarbībā ar SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldi" piedalās starptautiskā projektā "STEP", kura ietvaros tiks noteikti enerģētiskās nabadzības kritēriji, balstoties uz citu valstu pieredzi, un tiks meklēti risinājumi enerģētiskās nabadzības novēršanai.49 2.4. Valsts iniciatīvas, veicinot viedas tehnoloģijas un labi savienotas ēkas un kopienas, kā arī prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarēs Enerģijas efektīvs patēriņš nozīmē iespēju galalietotājiem mainīt ikdienas ieradumus - vairāk domāt par iespēju netērēt enerģiju lieki, piemēram, izvēloties energoefektīvākas elektroiekārtas, tāpat arī kontrolēt, kur enerģija tiek patērēta nevajadzīgi. Attīstot uz digitālām tehnoloģijām balstītu viedo elektrotīklu, AS "Sadales tīkls" turpina patērētājiem uzstādīt viedos elektroenerģijas skaitītājus. Jau kopš 2014. gada aizsāktā viedizācija paredz, ka periodā līdz 2022. gadam visi elektroenerģijas skaitītāji tiks nomainīti uz viedajiem elektroenerģijas skaitītājiem. Pakāpeniski palielinot viedā elektrotīkla īpatsvaru, tiks samazinātas skaitītāju apkalpošanas un uzturēšanas izmaksas, sniedzot ātru, pārskatāmu, jebkurā laikā un vietā pieejamu informāciju par patēriņu, noslodzi un pārtraukumiem elektrotīklā.

Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) EKII ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma. EKII mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. 2019. gada 17. jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 380 tika apstiprināts "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam", kurā aprakstīti klimata pārmaiņu radītie riski būvniecībai, kā arī noteikti pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi būvniecības un infrastruktūras jomā.51 EKII finansē tādus pasākumus, kuru mērķis ir:

Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 333 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums" paredz pieejamo finansējumu 8 milj. EUR. Konkursa mērķis ir ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina SEG emisijas.

Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas demonstrāciju netradicionālā veidā, paaugstinātu sabiedrības informētību un veicinātu tehnoloģiju ieviešanu, līdz 2018. gada beigām EKII ietvaros sniegts atbalsts projektu īstenošanai ar kopējo pieejamo finansējumu 50 000 000 EUR apmērā četros atklāto projektu iesniegumu konkursos:

Konkursos finansējums tika piešķirts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ēkās, kas sniedz gan tiešus SEG emisiju samazinājumus, gan arī netiešus SEG emisiju samazinājumus, kas rodas no projektu demonstrācijas un multiplikatīvā efekta.".52 Veicināt prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarēs Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumi Nr.531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā" nosaka:

Valsts pētniecības programmu budžets ēku energoefektivitātes jomā Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem, viens no rādītājiem, kas veicina Direktīvas 2.a 1. f) punkta īstenošanu ir valsts pētniecības programmu budžets attiecībā uz pētījumiem ēku energoefektivitātes jomā. Latvijas Zinātnes padome 2018. gada 11. oktobrī izsludināja valsts pētījumu programmas "Enerģētika" atklāto projektu pieteikumu konkursu "Energoefektivitāte".

Tabulā Nr.11 attēloti Ekonomikas ministrijas finansētie projekti 2018. gadā izsludinātajā valsts pētījumu programmas "Enerģētika" atklātajā projektu pieteikumu konkursā "Energoefektivitāte".

Projekta nosaukums Projektu īstenojošā zinātniskā institūcija Piešķirtais finansējums, EUR 1.

Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstība Rīgas Tehniskā universitāte 354000,00 2.

Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni (EnergyPath) Rīgas Tehniskā universitāte 354000,00 3.

Ēku energoefektivitātes tehnoloģisko risinājumu uzlabošana Rīgas Tehniskā universitāte 354000,00 4.

Energoefektivitātes rīcībpolitikas novērtējums un analīze Rīgas Tehniskā universitāte 354000,00 Elektromobilitāte Ministru kabinetā tika iesniegti un izskatīti grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā, ar mērķi veicināt lēmumu pieņemšanu attiecībā uz elektromobilitāti.54 Grozījumi paredzēja, ka "lai pieņemtu lēmumu par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, turpmāk būs nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, nevis divas trešdaļas kā līdz šim. Līdz ar to Dzīvokļu īpašnieku kopībai pastāvētu iespēja veiksmīgāk vienoties par elektromobilitātes jautājumiem, veicinot viedo tehnoloģiju un labi savienotas ēku mijiedarbību."

Elektromobilitātes sakarā minami arī Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr.418 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību". Minētie noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa nolikumu. Konkursa mērķis ir potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana, atbalstot jaunu un ilgtspējīgu zema enerģijas patēriņa enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību un nodrošinot oglekļa mazietilpīgai attīstībai nepieciešamo tehnoloģiju demonstrēšanu un popularizēšanu Latvijā.

Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas sevī ietver arī elektromobiļu uzlādes staciju un uzlādes punktu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un pieslēgšanas elektrotīklam izmaksas.55 Tāpat prasības attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu punktu izveidi ir ietvertas Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves" un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" attiecīgi paredzot, ka publiskās ēkās ar vairāk nekā 10 autostāvvietām paredz vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, kā arī katrai piektajai autostāvvietai paredz kanālus elektrības kabeļiem, lai, ja nepieciešams, varētu ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, savukārt dzīvojamās ēkās ar vairāk nekā 10 autostāvvietām katrai autostāvvietai kanālus elektrības kabeļiem, lai, ja nepieciešams, varētu ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus.

Lai spētu turpināt atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūras izveidi, nepieciešams izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, lai pēc 2021.gada ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros tajā skaitā nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstību. Šādā situācijā izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji attiecībā uz elektromobilitātes veicināšanu Stratēģijas kontekstā līdz 2030. gadam būtu:

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir daļa58 no Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna59.

Līdz ar to ir nepieciešama šo dokumentu sasaiste un mērķiem attiecīgajos virzienos ir jābūt saskaņotiem.

Stratēģijā iekļautie mērķi un pasākumi ēku fonda atjaunošanai, kā arī energoefektivitātes uzlabošanai ir noteikti, tajā skaitā, Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027)60, kas ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Atbilstoši NAP2027 rīcības virziena "Mājoklis" mērķim [338], Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

Turpmāk tekstā aprakstīta plānotā rīcība visu ēku segmentā attiecībā uz rīcības virzieniem un uzdevumiem, kas lielā mērā izriet no minētajiem ilgtermiņa plānošanas dokumentiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Raugoties caur energoefektivitātes prizmu, redzams, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam visiem jaunajiem mājokļiem ir noteiktas prasības attiecībā uz energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni. ~10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003.gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003.gada (4% no 1993. gada), kad stājās spēkā jaunas būvnormatīvu prasības attiecībā uz norobežojošajām konstrukcijām - būvnormatīvs 002-001 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", ar kuru tika noteiktas būtiski augstākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to visām ēkām, kuras projektētas un būvētas pēc 2003.gada ir jāatbilst augstām siltumtehniskajām prasībām.61 6. attēls. Daudzdzīvokļu namu sadalījums pēc uzbūvēšanas gada (procentos).

Jāuzsver, ka šeit nav minēti dati un šāda statistika par iespējamiem CO2 samazinājumiem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas darbiem nav pieejama, taču ir paredzamais un jau esošais enerģijas ietaupījums. 3.4.4.1. aktivitātes "Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros, kas tika aizsākta 2009. gadā ir pabeigta 741 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošana. Pabeigto projektu ietvaros sasniegtais siltumenerģijas ietaupījums ir 30-60% no iepriekš patērētā siltumenerģijas apjoma (vidēji 43%). Savukārt, 4.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja aplūko jau pabeigto projektu siltumenerģijas patēriņu, tad tie uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā. Līdz ar to, ja pieņem, ka 4.2.1.1. pasākuma ietvaros tiek realizēti visi iesniegtie projekti, abu aktivitāšu ietvaros kopā 1600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vidējais enerģijas patēriņa ietaupījums kopumā indikatīvi varētu būt aptuveni 60% vai pat lielāks , ņemot vērā, ka 4.2.1.1. pasākuma ietvaros uz šo brīdi iesniegto projektu skaits ir lielāks, nekā 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros tika renovētas dzīvojamās mājas. Pietam, aktuālās 4.2.1.1. pasākuma ietvaros renovētās mājas uzrāda ļoti augstus energoefektivitātes rādītājus.

Atbilstoši 2013.gada 2.decembrī MK apstiprinātajai Koncepcijai par ES Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasību pārņemšanu normatīvajos aktos kopējais Latvijas energoefektivitātes (primārā enerģijas patēriņa ietaupījuma) mērķis ir 0,670 Mtoe (28 PJ). Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas daļa šajā mērķī sastāda 0,023 Mtoe (0,945 PJ, 263 GWh). Saskaņā ar 4.2.2. nodaļā aprakstīto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu izlases kopas analīzi, vidējais vienas ēkas renovācijas rezultātā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums gadā ir 156 MWh.62 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros maksimālais renovēto daudzdzīvokļu māju skaits ir aptuveni 1600, māju energoefektivitātes uzlabošanas rezultātā aptuvenais sasniegtais siltumenerģijas ietaupījums sastāda 249,6 GWh (156 MWh * 1 600).

Energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās Veicamās darbības NAP2027 ietvaros:

Pieejamais indikatīvais finansējums (ERAF) paredzēts 163 125 000 EUR.

Tāpat minams, ka atbilstoši Informatīvajam ziņojumam "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai"63 tiek paredzēts papildu finansējums 4.2.1.1. pasākuma "Vecināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanai 35 000 000 EUR apmērā kā ES fondu virssaistības.

Ekonomikas ministrijas virzīto noteikumu projektu, lai piesaistītu attiecīgos līdzekļus visiem tiem projektiem, kuru pieteikumi tika iesniegti Altum līdz 2020. gada 11. janvārim valdība apstiprināja 2020. gada 30. jūnijā.64 Līdz ar to atbalstu vēl saņems aptuveni 138 daudzdzīvokļu mājas.

Lai turpinātu veicināt energoefektivitātes uzlabošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās nepieciešams:

Izstrādāt MK noteikumus, lai arī pēc 2021. gada ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros, finansiālā atbalsta kritērijos nosakot enerģētiskās nabadzības mazināšanas nepieciešamības nosacījumu un ņemot vērā nepieciešamību ievērot gaisa kvalitāti regulējošos tiesību aktus un nosacījumus, varētu īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus dzīvojamām ēkās (daudzdzīvokļu ēkās), t.sk.:

NAP2027 ietvaros veicamās darbības:

Minētajām darbībām indikatīvi ir paredzēts finansējums 50 000 000 EUR apmērā no valsts budžeta attīstības daļas līdzekļiem.

Atbilstoši NAP2027, ir sagatavoti rīcības virziena mērķa indikatori, kas nosaka, ka ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits (mērķa vērtība 2024) gadā ir 7000, savukārt 2027. gadā 10000.66 7.attēls 7. attēlā norādītie apjomi ir kopā skaitot viena dzīvokļa mājas (bez dārza mājām un vasarnīcām), ar divu un vairāk dzīvokļu mājām.67 Aplūkojot 7. attēlu, vērojamas pozitīvas tendences un redzams, ka pēdējo četru gadu griezumā, ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits pakāpeniski pieaug. Arī dati par 2019. gadu norāda uz to, ka tendences nākotnē ir pozitīvas. Vienlaikus jānorāda uz investīciju trūkumu ārpus Rīgas un tās reģiona.

Privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksi Atbalsts privātpersonām mājokļa iegādei vai būvniecībai NAP 2027 ietvaros ir kā viens no paredzētajiem pasākumiem, lai uzlabotu energoefektivitāti privātperosnu mājokļiem.

Mērķauditorija: ģimenes ar bērniem. Veicamās darbības: granta piešķiršana, kur tā apmērs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.

Minētajai darbībai indikatīvi paredzēts finansējums 27 500 000 EUR apmērā no valsts budžeta attīstības daļas līdzekļiem.

Atbilstoši datiem, Latvijā ir 309 tūkstoši viena dzīvokļa mājas, jeb privātmājas, kas veido ievērojamu pārsvaru no kopējā valsts ēku fonda (skat. 2. tabulu).

Līdz šim no valsts puses privātmājas un individuālie kompleksi ir atbalstīti minimālā apjomā. Tā kā minēto pasākumu īstenotāji ir privātpersonas, ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas vienkāršāku pieteikšanās atbalstam procedūru ar iespēju pieteikties tīmekļa vietnē un rindas kārtībā, to pamatojot ar izdevumu apliecinošiem dokumentiem, ja Latvijas tiesību aktos nav noteikts citādi. Tāpat potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būtu iespējams administratīvajai palīdzībai izmantot pašvaldību energokonsultantus vai atjaunojamo energoresursu vienas pieturas aģentūru. Iespēju robežās jāizstrādā līdzmaksājuma diversificēšanas nosacījumi, ņemot vērā īpašuma, kurā tiek veikti pasākumi, vērtību un iedzīvotāju maksātspēju, kā arī attiecībā uz apkures iekārtu nomaiņu - esošo gaisa kvalitāti teritorijā.68 Lai turpinātu veicināt privātmāju un neliela skaita ēku kompleksa atjaunošanu, nepieciešams izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, ņemot vērā nepieciešamību ievērot gaisa kvalitāti regulējošos tiesību aktus un nosacījumus, lai periodā pēc 2021.gada citu finansējuma avotu ietvaros, finansiālā atbalsta kritērijos nosakot enerģētiskās nabadzības mazināšanas nepieciešamības nosacījumu, nodrošinātu, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos Tāpat nepieciešams izstrādāt līdzmaksājuma diversificēšanas nosacījumus, iespēju robežās ņemot vērā:

Kā arī būtu jāparedz iespēja pieteikties finansiālam atbalstam tiešsaistē, ievērojot noteiktus kritērijus un pamatojot ar izdevumu apliecinošiem dokumentiem, ja Latvijas tiesību aktos nav noteikts citādāk.69 Valsts ēkas Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, Latvijas 2020. gada mērķis ir ikgadējs 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanas mērķis, un Latvija piedāvā šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030. gadam. Valsts ēku sektorā70 (atbilstoši centrālās valdības ēku definīcijai71) ir 1245 ēkas, kuru vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei sastāda 126 kWh/m2 gadā. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 5.punktā noteiktajā sarakstā, no kā aprēķināma ikgadējā 3% renovācijas norma, ietilpst 838 centrālās valdības ēkas (2019. gads) ar kopējo platību 1 862 320 m2. 2021.gadam 3% renovācijas mērķis aprēķināts 55 870 m2 apmērā. Savukārt 2019.gadā centrālās valdības ēku renovētā platība sastādīja 50 475 m2.72 Paredzētais indikatīvais finansējums energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās NAP 2027 ietvaros: 104 400 000 EUR (ERAF). Veicamās darbības: energoefektivitātes uzlabošanas, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumi valsts īpašumā esošajās ēkās.

Kā jau norādīts stratēģijas nodaļā - Politika un darbības, kas vērstas uz publiskajām ēkām, ņemot vērā šī brīža valsts ēku atjaunošanas lēno gaitu, Ekonomikas ministrija 2019. gada 3. ceturksnī sagatavoja informatīvo ziņojumu par izveidojušos situāciju 4.2.1.2. pasākuma ietvaros un rosināja valdību lemt par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku ES fondu investīciju veikšanu valsts ēku atjaunošanā.

Atbilstoši informatīvajam ziņojumam, Ekonomikas ministrijai nepieciešams:

Veikto izmaiņu plusi:

Vienlaikus norādāms, ka plānots papildināt jau šobrīd esošos 4.2.1.2. pasākuma nosacījumus ar mērķi laikus identificēt radušās problēmas un veicināt to risināšanu75. Līdz ar to, kā plānotie nosacījumi minami:

Iesniegtajiem projektiem paredzētais finansējums samazināts netiks. Lai nodrošinātu pilnīgu atlikušā finansējuma apjoma apguvi, plānots 4.2.1.2. pasākuma pirmajā atlases kārtā vēl neiezīmēto finansējuma apjomu pārdalīt 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas gatavākajiem un efektīvākajiem projektiem, tai skaitā augstas prioritātes kultūras un izglītības nozares ēku projektiem.

Ar gatavības kritērijiem saprotams noteikti kritēriji, kuru nesasniegšanas rezultātā paredzēta finansējuma novirzīšana gatavākajiem un efektīvākajiem projektiem, tai skaitā augstas prioritātes kultūras un izglītības nozares ēku projektiem 4.2.1.2. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Kā gatavības kritēriji minami:

Norādāms, ka gadījumā, ja līdz 2021. gada 31. jūlijam 4.2.1.2. pasākuma ietvaros projektu iesniedzējs nebūs noslēdzis būvniecības līgumu, tiesības uz piešķirto finansējumu tiks zaudētas un minētais finansējuma apjoms tiks pārdalīts gatavākajiem un efektīvākajiem 4.2.1.2. pasākuma projektiem.

Gadījumā, ja 4.2.1.2. pasākuma ietvaros īstenošanā esošiem projektiem papildus finansējums netiks paredzēts, atlikušais finansējums tiks pārdalīts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanai.

12.tabula. Valsts ēku energoefektivitātes politikas mērķi un rezultatīvie rādītāji76 Politikas rezultāts energoefektivitātes dimensijā ēku energoefektivitātes apakšdimensijā Faktiskā vērtība Mērķa vērtība77 2017 2020 2030 katru gadu renovētas 3% no tiešās pārvaldes ēku platības (kopā renovēti, m2) 398 707 678 46078 500 00079 īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei (kWh/m2/gadā) - 150 120 Lai varētu turpināt veicināt energoefektivitātes uzlabošanu valsts ēkās arī uz 2030. gadu, nepieciešams:

2018.gadā veikusi aptauju par valsts iestāžu izmantotajiem