Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

Informatīvais ziņojums "Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija" Rīga, 2020. gads Saturs Saīsinājumi Ievads 1. Pārskats par ēku fondu valstī 2. Esošā politika un darbības energoefektivitātes veicināšanai 2.1. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai 2.2. Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai 2.3. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem, atšķirīgām pušu interesēm un tirgus nepilnībām. Darbības enerģētiskās nabadzības mazināšanai 2.3.1. Ēku fonds ar vissliktākajiem rādītājiem 2.3.2. Tirgus nepilnības 2.3.3. Iespējamie ietekmējošie faktori ēku atjaunošanai nākotnē 2.3.4. Ēku atjaunošanas šķēršļi 2.3.5. Enerģētiskās nabadzības mazināšana 2.4. Valsts iniciatīvas, veicinot viedas tehnoloģijas un labi savienotas ēkas un kopienas, kā arī prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarēs 3. Ceļvedis 3.1. Prognozes un mērķi 2030. gadam 3.1.1. Atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai 3.2. Prognozes un mērķi 2040. gadam 3.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai 3.3. Prognozes un mērķi 2050. gadam 1. pielikums 2. pielikums Saīsinājumi AER Atjaunojamie energoresursi ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ANO Apvienoto nāciju organizācija CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra EEZ Eiropas Ekonomikas zona EIKC Eiropas Investīciju konsultāciju centrs EK Eiropas Komisija EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments EM Ekonomikas ministrija EPL Energopakalpojumu līgums ERAB Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESKO Energoservisa uzņēmums EUA Eiropas savienības emisijas kvotas EUAA Eiropas savienības aviācijas emisijas kvotas KEP2020 Eiropadomes 2007. gada 2. maija prezidentvalsts secinājumi KEPS2030 Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam" KF Kohēzijas fonds LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra MK Ministru kabinets NAP2027 Latvijas nacionālais attīstības plans 2021-2027. gadam NĪVKIS Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma PVN Pievienotās vērtības nodoklis SEG Siltumnīcefekta gāzes VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ievads Latvijā esošais dzīvojamais fonds strauji noveco. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ~10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003.gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003.gada (4% no 1993. gada1), kad stājās spēkā jaunas būvnormatīvu prasības attiecībā uz norobežojošajām konstrukcijām - būvnormatīvs 002-001 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" ar kuru tika noteiktas būtiski augstākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Savlaicīgu un optimālu ēku uzturēšanas izaicinājumi ir gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī iedzīvotājiem. Tāpat līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm šobrīd nepieciešams renovēt vairāk kā 23 000 ēkas (daudzdzīvokļu ēku sektorā), taču tiek prognozēts, ka ar šobrīd pieejamo ES fondu plānošanas periodā pieejamo finansējumu varēs tikt renovētas aptuveni 1700 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Latvija ēku atjaunošanai pārsvarā izmanto ES fondu līdzekļus, kā arī līdzekļus no valsts budžeta. Ņemot vērā nepieciešamību sasniegt nospraustos energoefektivitātes un klimata mērķus, nepieciešams veicināt privātā sektora iesaisti (investoru, komercbanku aktīvāka iesaiste, izdevīgu aizdevumu nodrošināšana, atbilstošu finanšu instrumentu izveide, ESKO pakalpojuma attīstīšana). Tāpat saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2018.gadā tikai 7,5% iedzīvotāju īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenas vērtībai, bet lielākajai daļai iedzīvotāju (69,3%) mājoklis pieder bez hipotekārā kredīta saistībām, kas galvenokārt saistīts ar apjomīgo privatizācijas procesu pēc neatkarības atgūšanas. Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka ir ierobežota pienācīgu mājokļu pieejamība, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju - 4,5 %.2 Līdz ar to, Latvijai izvirzāmie mērķi ir: • esošā dzīvojamā fonda atjaunošana; • jauna dzīvojamā fonda izbūve, piesaistot privātās investīcijas; • pieejams atbilstošs mājoklis ikvienam iedzīvotājam; • energoefektivitātes veicināšana, virzoties uz klimatneitralitāti ēku sektorā. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, kas grozīta ar 2018.gada 30.maija Direktīvu 2018/844 un 2018.gada 11.decembra Regulu 2018/1999, Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāizstrādā ēku ilgtermiņa stratēģiju, ar ko veicina nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda renovāciju, lai tas līdz 2050. gadam kļūtu augsti energoefektīvs un dekarbonizēts, veicinot esošo ēku izmaksefektīvu pārveidošanu par gandrīz nulles enerģijas ēkām. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 2.a pants nosaka ka stratēģijā jāiekļauj:

1. a)pārskats par ēku fondu valstī, balstoties, attiecīgā gadījumā, uz statistikas izlasi un atjaunoto ēku sagaidāmo īpatsvaru 2020. gadā;
2. b)rentabla atjaunošanas pieeju noteikšanu atkarībā no ēkas veida un klimatiskās joslas, apsverot iespējamus svarīgus atspērienbrīžus, ja tādi ir, ēkas dzīves ciklā;
3. c)politika un darbības ar mērķi stimulēt ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu, tostarp pakāpenisku pilnīgu atjaunošanu, un atbalstīt mērķtiecīgus rentablus pasākumus un atjaunošanu, piemēram, ieviešot fakultatīvu ēku atjaunošanas pasu sistēmu;
4. d)pārskats par politiku un darbībām, kas vērstas uz tiem sava ēku fonda segmentiem, kuriem ir vissliktākie rādītāji, atšķirīgas motivācijas dilemmām un tirgus nepilnībām, un izklāstu par attiecīgām valsts darbībām, ar kurām sekmē enerģētiskās nabadzības mazināšanu;
5. e)politika un darbības, kas vērstas uz visām publiskajām ēkām;
6. f)pārskats par valsts iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt viedas tehnoloģijas un labi savienotas ēkas un kopienas, kā arī prasmes un izglītību būvniecības un energoefektivitātes nozarēs; un
7. g)uz pierādījumiem balstītas aplēses par paredzētajiem enerģijas ietaupījumiem un plašākiem ieguvumiem, piemēram, saistībā ar veselību, drošumu un gaisa kvalitāti. 2. Savā ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā katra dalībvalsts iekļauj ceļvedi ar pasākumiem un vietējā līmenī noteiktiem izmērāmiem progresa rādītājiem, lai valstī nodrošinātu augstas energoefektivitātes un dekarbonizētu ēku fondu un lai veicinātu esošo ēku rentablu pārveidošanu par gandrīz nulles enerģijas ēkām, nolūkā līdz 2050. gadam sasniegt izvirzīto ilgtermiņa mērķi, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES valstu un to valdību vadītāju ambīcijas klimata politikā gan ir ievērojami pieaugušas un tie 2019. gada 12. decembrī Eiropadomes laikā vienojās par jaunu mērķi - līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES.3 Ceļvedī iekļauj indikatīvus atskaites punktus 2030., 2040. un 2050. gadam un precizē, kā tie palīdz sasniegt Savienības energoefektivitātes mērķus saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES. 3. Lai atbalstītu to, ka tiek mobilizēti ieguldījumi 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgajā atjaunošanā, dalībvalstis atvieglo piekļuvi piemērotiem mehānismiem, kas ļauj:
8. a)apvienot projektus grupās, tostarp pa ieguldījumu platformām vai grupām un pa mazo un vidējo uzņēmumu konsorcijiem, lai nodrošinātu piekļuves iespējas investoriem, kā arī paketes veida risinājumus iespējamiem klientiem;
9. b)mazināt energoefektivitātes darbību šķietamo riskantumu investoriem un privātajam sektoram;
10. c)izmantot publisko finansējumu, lai tādējādi piesaistītu papildu ieguldījumus no privātā sektora vai novērstu konkrētas tirgus nepilnības;
11. d)virzīt ieguldījumus uz energoefektīvu publisko ēku fondu saskaņā ar Eurostat norādījumiem; un
12. e)izveidot pieejamus un pārredzamus konsultāciju rīkus, piemēram, vienas pieturas aģentūras patērētājiem un energokonsultāciju pakalpojumus, lai informētu par attiecīgiem ar energoefektivitāti saistītiem atjaunošanas pasākumiem un finanšu instrumentiem. 4. Komisija apkopo un izplata - vismaz valsts iestādēm - informāciju par paraugpraksi attiecībā uz veiksmīgām publiskā un privātā finansējuma shēmām ar energoefektivitāti saistītiem atjaunošanas pasākumiem, kā arī informāciju par shēmām mazapjoma energoefektivitātes atjaunošanas projektu apvienošanai grupās. Komisija apzina un izplata informāciju par paraugpraksi attiecībā uz finanšu stimuliem atjaunošanai no patērētāju viedokļa, ņemot vērā izmaksefektivitātes atšķirības starp dalībvalstīm. 5. Lai atbalstītu savas ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas izstrādi, katra dalībvalsts pirms savas ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas iesniegšanas Komisijai par to rīko sabiedrisko apspriešanu. Katra dalībvalsts savai ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijai pielikumā pievieno savas sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkumu. Katra dalībvalsts nosaka kārtību, kādā tās ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas īstenošanas laikā iekļaujošā veidā notiek apspriešanās. 6. Savas ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas pielikumā katra dalībvalsts pievieno sīkāku informāciju par savas visnesenākās ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas īstenošanu, tostarp par plānoto politiku un darbībām. 7. Katra dalībvalsts var izmantot savu ilgtermiņa atjaunošanas stratēģiju, lai pievērstos ugunsdrošībai un riskiem saistībā ar spēcīgu seismisko aktivitāti, kas ietekmē ar energoefektivitāti saistītus atjaunošanas pasākumus un ēku mūža ilgumu. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2019.gada 8.maija ieteikumu 2019/786 par ēku renovāciju 2.3.1. apakšpunktam, dalībvalstis savā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā ietver esošos elementus, kā arī jaunos, kas noteikti Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā. 1. Pārskats par ēku fondu valstī Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku vecums var tikt iedalīts periodos atbilstoši to siltumtehniskajam raksturojumam. Dažādu ēkas būvniecības periodu raksturojums apkopots 1.tabulā. 1.tabula. Ēku būvniecības periods un siltumtehniskais raksturojums Ēkas būvniecības periods Ēkas siltumtehniskais raksturojums līdz 1940. gadam Pirmskara laika apbūve, pārsvarā no koka lauku teritorijās, ķieģeļu mūra - pilsētās. Vairums ēku ir līdz diviem stāviem. 1941. - 1960.g. Pēckara laika apbūve, periodam raksturīga laba kvalitāte, pārsvarā ķieģeļu ēkas, dzīvojamo sektoru raksturo pēc Staļina laika tipveida projektiem būvētās ķieģeļu ēkas. 1961. - 1979.g. Plaši uzsākta tipveida būvniecība, dzīvojamo ēku sektorā uzsākti 316. un 318. sērijas projekti (tā sauktās "Hruščovkas"), 464. sērija, uzsākta arī 467., 103. un 104. sērijas ēku būvniecība, perioda beigās 602. sērija. Kā ārsienu materiāls plaši izmantoti māla ķieģeli, gāzbetons, keramzītbetons, 1980. - 1991.g. Jaunas prasības projektēšanā noteiktas PSRS būvnormatīvā "Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"4. Uzsākta 119. sērijas ēku būvniecība, kā arī realizēta virkne specprojektu, dominē dzelzsbetona un keramzītbetona lielpaneļu ēku būvniecība. 1992. - 2002.g. Tipveida ēku būvniecība praktiski pārtraukta. Ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1991. gada 12. septembra pavēli Nr.68 būtiski paaugstinātas prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. 2003. - 2014.g. Stājas spēkā LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ar kuru noteiktas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Šajā periodā parādās ēkas ar lielām stiklotām virsmām, kādēļ attiecīgajām ēkām LBN prasību izpilde parasti netiek nodrošināta, tiesa, dzīvojamo ēku sektorā dominējoša stikloto virsmu pielietošana ēkas arhitektūrā nav raksturīga. no 2015.g. Stājas spēkā LBN 002-15 (LBN 002-01 grozījumi) Ar grozījumiem noteiktas stingrākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. 2015.gada 11.novembrī veikti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kur noteikts minimāli pieļaujamais līmenis apkurei gan atjaunojamām/pārbūvējamām ēkām, gan jaunbūvēm, kā arī prasības pakāpeniskai jaunbūvju pārejai uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. no 2019.g. No 2019.gada visām valsts un pašvaldību īpašuma jaunbūvēm un no 2021.gada visām jaunbūvēm jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti. Tomēr jāuzsver arī esošais dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nolietojums. Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem, dzīvojamo māju kopējais nolietojums procentos ir - 38.9%, savukārt nedzīvojamo ēku nolietojums 41%. 2. tabula. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku, inženierbūvju skaits un platība5 Nr. p.k. Kods Galvenais lietošanas veids Ēku (būvju) skaits Platība, milj. m2 % no kopējā būvju skaita % no kopējās platības Būve dabā neeksistē 1 1110 Viena dzīvokļa mājas 309929 36.50 22.091% 17.666% 655 2 1121 Divu dzīvokļu mājas 13938 2.20 0.993% 1.066% 13 3 1122 Triju un vairāku dzīvokļu mājas 39477 51.55 2.814% 24.953% 30 4 1130 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas 647 0.83 0.046% 0.404% 1 Dzīvojamās mājas kopā 363991 91.08 25.945% 44.089% 699 5 1211 Viesnīcu ēkas 2928 2.35 0.209% 1.139% 8 6 1212 Citas īslaicīgas apmešanās ēkas 2804 0.42 0.200% 0.201% 37 7 1220 Biroju ēkas 7124 6.53 0.508% 3.162% 17 8 1230 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 8089 5.08 0.577% 2.461% 48 9 1241 Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas 2670 0.88 0.190% 0.425% 24 10 1242 Garāžu ēkas 11793 4.07 0.841% 1.970% 32 11 1251 Rūpnieciskās ražošanas ēkas 32976 18.21 2.350% 8.813% 211 12 1252 Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas 17384 9.07 1.239% 4.393% 234 13 1261 Ēkas plašizklaides pasākumiem 1223 1.19 0.087% 0.577% 0 14 1262 Muzeji un bibliotēkas 587 0.49 0.042% 0.238% 1 15 1263 Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas 3791 6.93 0.270% 3.354% 7 16 1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas 1340 2.02 0.096% 0.980% 3 17 1265 Sporta ēkas 1048 1.24 0.075% 0.602% 4 18 1271 Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas 85003 23.17 6.059% 11.217% 455 19 1272 Kulta ēkas 1355 0.44 0.097% 0.211% 0 20 1273 Kultūrvēsturiskie objekti 61 0.06 0.004% 0.028% 0 21 1274 Citas, iepriekš neklasificētas ēkas 826671 33.34 58.924% 16.139% 7748 Nedzīvojamās ēkas kopā 1006847 115.50 71.766% 55.911% 8829 22 Inženierbūves kopā 32116 2.289% 240 Kopā 1402954 206.58 100.000% 100.000% 9768 3. tabula. Ēku iedalījums pēc to īpašumtiesībām Īpašnieks Fiziska persona Juridiska persona Pašvaldība Valsts Jaukta piederība Kopā Dzīvojamās mājas tips Viena dzīvokļa mājas 287608 8082 1304 100 826 309582 Divu dzīvokļu mājas 9915 609 961 11 229 11846 Triju un vairāku dzīvokļu mājas 9738 4112 15573 79 994 30849 Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas 77 148 311 79 21 646 Atbilstoši 2. tabulai, NĪVK IS reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m2. No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m2 ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk - 22% ir viena dzīvokļa ēkas (309.9 tūkstoši), taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 17.6% un lielāko īpatsvaru - 24.9% veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (51.55 milj. m2), kaut arī to skaits veido tikai 2.81% (39.4 tūkstoši) no kopējā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku skaita. Aplūkojot 4. tabulu, redzams, ka Rīga un Pierīgas reģions veido 44% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā. Vienlaikus jāizceļ, ka Latgalē viena dzīvokļa māju skaits ir pat nedaudz lielāks kā Pierīgas reģionā un vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedz viena dzīvokļa ēku skaitu Zemgalē. 4.tabula. Dzīvojamo ēku skaita sadalījums teritoriāli (Latvija, reģioni, valstspilsētas*) Atrašanās vieta Dzīvojamo māju kopējais skaits 1 dzīvokļa mājas 2 dzīvokļu mājas 3 un vairāk dzīvokļu mājas Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas Latvija 363991 309929 13938 39477 647 Reģioni Rīgas 28768 14786 2204 11710 68 Pierīgas 89629 81114 2886 5513 116 Vidzemes 70707 62748 1930 5860 169 Kurzemes 50607 40989 2445 7075 98 Zemgales 33212 29047 693 3388 84 Latgales 91068 81245 3780 5931 112 Valstspilsētas Rīga 28768 14786 2204 11710 68 Daugavpils 9836 7072 1233 1525 6 Jelgava 8115 7331 69 695 20 Jēkabpils 3044 2491 168 377 8 Jūrmala 9859 8069 714 1047 29 Liepāja 5268 2788 399 2070 11 Rēzekne 3050 2119 432 491 8 Valmiera 2683 2120 114 431 18 Ventspils 4822 3358 631 830 3 *tabulā pie valstspilsētām iztrūkst Ogre, ņemot vērā, ka statistika vākta pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. 5. tabula. Nedzīvojamo ēku skaits republikas pilsētās kopumā Latvija 1006847 Rīga Daugavpils Jelgava Jēkabpils Jūrmala Liepāja Rēzekne Valmiera Ventspils 74985 36726 11099 8583 15534 12021 9768 4748 13279 5. tabulā attēlotais nedzīvojamo ēku īpatsvars norāda uz to, ka tikai 18,5% no visām nedzīvojamām ēkām ir koncentrētas Latvijas lielajās pilsētās. 6. tabula. Daudzdzīvokļu ēku tips un ekspluatācijas uzsākšana pēc gadiem Tipa kods Tipa apraksts Līdz 1941.g. 1941.-1960. 1961.-1979. 1980.-1992. 1993.-2002. 2003.-2014g. 2015.- 2019.g. Kopā 11220101 Daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām 8622 1472 472 77 20 34 7 10704 11220102 Daudzdzīvokļu 1-2 stāvu mājas 5257 2833 3057 638 91 226 26 12128 11220103 Daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas 2644 918 5350 3385 243 597 63 13200 11220104 Daudzdzīvokļu 6-9 stāvu mājas 674 32 361 657 52 195 36 2007 11220105 Daudzdzīvokļu 10 un vairāk stāvu mājas 0 0 172 264 23 72 9 540 6. tabula uzskatāmi parāda, ka ievērojams būvniecības periods apjoma ziņā daudzdzīvokļu ēkām bija līdz 1941. gadam, kad uzbūvētas 44,5 % no kopskaita, taču vēl lielāks īpatsvars ir padomju laikā būvētajām ēkām (līdz 1992. gadam), kas procentuāli sastāda 51%. Kā redzams, tad atjaunotās brīvvalsts laikā uzbūvēti tikai 4,4%, kas ir ievērojams kritums. Analizējot uzbūvētos mājokļus pēc to ārsienu materiāla veida, visvairāk ir ķieģeļu mūra ēkas (53,4%). Mājokļi, kuru ārsienu materiālam izmantots koks ir 27,8%. 1.attēls Apkures patēriņš ēkās Kopš 2014.gada, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 16.punkta prasībām, Ekonomikas ministrija (no 2017.gada - Būvniecības valsts kontroles birojs) reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņa noteikšanu (skat. 1. attēlā) un publicēšanu mājaslapā vismaz šādiem ēku veidiem: • daudzdzīvokļu ēkām; • biroju ēkām; • izglītības iestāžu ēkām. 2. attēls. No 2. attēla secināms, ka attiecībā pret 2016. gadu vērojams samazinājums vidējam īpatnējam apkures patēriņam. Piemēram, daudzdzīvokļu ēkās samazinājums kopš 2016. gada ir 13,8 kWh/m2. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei6 visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām sastāda - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā; biroju ēkām - 145 kWh/m2 gadā; izglītības iestāžu ēkām - 147 kWh/m2 gadā; ārstniecības iestāžu ēkām 154 kWh/m2 gadā; viesnīcu un restorānu ēkām - 116 kWh/m2 gadā; sporta iestāžu ēkām - 132 kWh/m2 gadā; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām - 102 kWh/m2 gadā, cita veida ēkām - 185 kWh/m2 gadā. Šie apkopotie dati tiek izmantoti ēkas energosertifikātos kā atsauces rādītāji, rezultātā ēkas īpašniekiem, energosertifikāta saņēmējiem ir iespējams novērtēt ne tikai ēkas novērtējumu, bet arī konkrētās ēkas atšķirības pret vidējo ēkas patēriņu valstī. Kopš 2016. gada Latvijā ieviesta Būvniecības informācijas sistēma7 ar diviem jauniem reģistriem: ēku energosertifikātu reģistrs un neatkarīgu ekspertu reģistrs, kurā iespējams uzkrāt statistiskos datus par ēku energoefektivitātes novērtējumu. Rezultāti apkopoti 7.tabulā, salīdzinot 2016. gada rādītājus pret jaunāko informāciju par 2019. gadu. 7.tabula. Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto energosertifikātu skaits Gads 2016 2016 2019 2019 Ēku tips Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) visi ēku tipi 676 157 835 140 dažāda tipa viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka 3 172 13 118 daudzdzīvokļu māja 259 137 536 137 biroju ēka 100 172 65 141 izglītības iestāžu ēka 128 160 76 146 ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka 42 163 31 144 viesnīcu un restorānu ēka 30 114 20 124 sporta iestāžu ēka 6 161 12 123 vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka 4 172 12 82 cita tipa ēka, kurā tiek patērēta enerģija 104 198 70 174 2. Esošā politika un darbības energoefektivitātes veicināšanai 2.1. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai Izmaksu ziņā optimāls minimālo energoefektivitātes prasību līmenis Prasība par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķinu veikšanu un Ziņojuma iesniegšanu EK ir noteikta Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantā, kas nosaka, ka dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālo minimālo energoefektivitātes prasību līmeni jaunām un esošām ēkām un salīdzina aprēķinu rezultātus ar esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām. 2018. gadā tapis ziņojums par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu.8 Šajā ziņojumā: • atspoguļota izpētes ēku veidu izvēle, nosakot references ēkas gan eksistējošām būvēm (pa divām katrā ēku kategorijā), gan jaunbūvēm; • aprakstīti iespējamie energoefektivitātes pasākumi un ar to saistītā materiālu, konstruktīvo risinājumu un ēku sistēmu izvēle, kas ietver arī uz atjaunojamiem energoresursiem balstītus pasākumus, kas ir obligāts nosacījums gandrīz nulles enerģijas ēku gadījumā, sniegti gala un primārās enerģijas pieprasījuma aprēķinu rezultāti; • izvēlēti un pamatoti arī nepieciešamie papildus pieņēmumi energoefektivitātes paaugstināšanas ekonomiskā izdevīguma un makroekonomiskā aprēķinu veikšanai; • veikta aprēķinu rezultātu jūtīguma analīze attiecībā pret tiem pamat parametriem, kas iekļauti ekonomiskajos aprēķinos; • noteiktas izmaksu ziņā optimālās dažādo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības vērtības atkarībā no izmantojamajiem materiāliem ir pievienoti šī ziņojuma pielikumā elektroniska veidā; • kopsavilkumā raksturots pētījumā paveiktais un sniegti ieteikumi Latvijas normatīvo aktu papildināšanai un precizēšanai. Kā tiek aplūkots turpmāk Stratēģijā, tad 2020. gada 1. janvārī spēkā stājies Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr.280, kurā ņemti vērā arī iepriekš minētajā ziņojumā izteiktie ieteikumi. Minimālās energoefektivitātes prasības šobrīd- ēkas galveno elementu izbūves veids un U vērtība Raksturojot un analizējot dažādu ēkas parametru kombinācijas būvniecības laikā, ir svarīgi ņemt vērā ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasības un to izmaiņas. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas kopš 1980. gada norādītas 8. tabulā, savukārt 9.tabulā attēlotas jaunās Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās normatīvās prasības, kas stājās spēkā ar 2020. gada 1. janvāri9 un aizstāj Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". 8.tabula. Būvelementi / gadi 1980 1992 2003 2015 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu W/ (m2∙K) 0.90 0.25 - 0.40 0.2 k* 0.15 k Grīdas uz grunts - 0.5 0.25 k 0.15 k Ārsienas ar masu mazāku nekā 100 kg/m2 1.1 0.33 - 0.50 0.25 k 0.18 k Ārsienas ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0.3 k Logi 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.30 k Durvis 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.80 k Termiskie tilti - - 0.2 k 0.10 k *Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. - Tār.), atkarībā no klimata zonas dzīvojamām mājām k ir no 0,95 (Liepājā) līdz 1,09 (Alūksnē) Enerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā 150 - 200 100 - 130 70 - 90 60 - 85 Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būves elementu un to savienojumu energoefektivitātes projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8° C un augstāka. Lai ēku pārbūvē netiktu ierobežoti dažādi konstruktīvie risinājumi un arhitektūras formas vai būvniecības ieceres ierosinātāja vēlmes, normatīvās siltumcaurlaidības vērtības ir izņemtas no līdzšinējā būvnormatīva. Svarīgi ir sasniegt kWh/m2 apkures patēriņa un maksimāli pieļaujamās U vērtības. Maksimāli pieļaujamās U vērtības normatīvā ir uzrādītas ar mērķi ierobežot siltumtehniski ļoti sliktu un nedrošu konstrukciju izbūvi, kas var novest pie dažāda veida problēmām ekspluatācijas laikā. 9. tabula. Konstrukcija Dzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Nedzīvojamās ēkas Ražošanas ēkas URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K) URM vērtība, W/(m2K) Grīda1: grīdas un sienas saskarē ar grunti 0,2 0,25 0,35 grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi 0,3 0,35 0,40 Ārsienas: ārsienas 0,23 0,25 0,30 sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā 0,65 0,65 0,65 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0,20 0,23 0,25 Ārdurvis un vārti 1,80 2,00 2,20 Logi un balkona durvis2 1,10 1,10 1,30 Termiskie tilti, ψRM 0,20 0,20 0,35 Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu maksimāli pieļaujamās vērtības. Rezumējot, ir samazināta pieļaujamā U vērtība logiem un balkonu durvīm, taču pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo: 1) Direktīva 2010/31/ES paredzējusi, ka valsts veicina, lai ēkas atjaunojot padarītu par gandrīz nulles enerģijas ēkām; 2) Līdz 2050.gadam jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķi. Pareizi uzbūvētām ēkām siltuma caurlaidības koeficientu U vērtība parasti nav zemāka par 1.3 [W/(m2 K)]. Pētījumi liecina, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) laikā uzbūvēto tipveida ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie rādītāji parasti ir robežās no 0.8 līdz 1.2, taču ir gadījumi, kad ārsienām U faktiskās vērtības ir līdz 2.0 [W/(m2 K)] 10. Tikai ēkas, kas uzbūvētas pēc 2015. gada var tikt uzskatītas par atbilstošām šobrīd spēkā esošām siltumtehniskām prasībām. Tikai nedaudz zemākas siltumtehniskās īpašības ir ēkām, kuras būvētas no 2003. līdz 2015. gadam. 10.tabula. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm, ēku atjaunošanai un pārbūvei. Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periods dzīvojamām ēkām nedzīvojamām ēkām11 daudzdzīvokļu ēkas viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas pārējās nedzīvojamās ēkas Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm12 Līdz 2016. gada 31. decembrim ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā No 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā gandrīz nulles enerģijas ēka ≤ 65 kWh/m2 gadā No 2021. gada 1. janvāra gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles enerģijas ēka Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei13 No 2015. gada 21. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā No 2021. gada 1. janvāra ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā Ārējās vides temperatūras noteiktas ar LBN 003-19 "Būvklimatoloģija", kas stājās spēkā 2019. gada 21. septembrī. Latvijas Būvnormatīvā LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" noteikti klimatoloģiskie rādītāji, kas piemērojami būvniecībā, ietverot inženierizpētē, būvprojektēšanā, būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, atjaunošanā un rekonstrukcijā izmantojamos klimatiskos rādītājus. Ņemot vērā novērotās un prognozētās klimata pārmaiņas, šajā būvnormatīvā noteiktie dati būtu periodiski jāpārskata un jāaktualizē. Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ir būtiskas un ar ko jārēķinās būvniecībai un infrastruktūrai14: • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; • vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem. Minētajā būvnormatīvā15 atjaunoti dati par: • Vidējo gaisa temperatūru (°C) • Gaisa temperatūras absolūto minimumu un tā varbūtības (°C); • Gaisa temperatūras absolūto maksimumu un tā varbūtības (°C); • Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru (°C) un tās varbūtības; • Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru (°C) un tās varbūtības; • Visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru (°C); • Apkures perioda ilgumu un vidējo gaisa temperatūru (°C) • Diennakts vidējo ūdens tvaiku parciālo spiedienu gaisā (hPa); • Diennakts vidējo gaisa relatīvo mitrumu (%) • Gaisa relatīvā mitruma amplitūdu (%); • Mēneša un gada nokrišņu summu (
13. mm)• Saules starojumu uz dažādi orientētām virsmām (kWh/m2). Gandrīz nulles enerģijas ēku normatīvais regulējums Latvijā Gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijā definētas Ēku energoefektivitātes likuma 1.panta 6.punktā: 6) gandrīz nulles enerģijas ēka - paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas. Atbilstoši likuma 10.panta prasībām (Paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas) Ministru kabinetam deleģēta detalizētu prasību noteikšana gandrīz nulles enerģijas ēkām. Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" nosaka šādas prasības: "17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām: 17.1. ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā; 17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā; 17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras: 17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā; 17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu; 17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas." Noteikumu 17.1.punkta prasības noteikušas, ka gandrīz nulles enerģijas ēkai ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, kas nosaka atsevišķu sasniedzamo līmeni apkurei dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. Noteikumu 14.punkts nosaka salīdzināmo klašu vērtības, no kā izriet, ka dzīvojamai ēkai, lai tā tiktu klasificēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka, jāsasniedz energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā, savukārt nedzīvojamai ēkai - nepārsniedz 45 kWh/m2 gadā. Kā jau tas tika attēlots 10. tabulā, tad jau kopš 2019. gada visām valsts ēkām (jaunbūvēm) ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, savukārt dzīvojamām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām no 2021. gada 1. janvāra. Praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvijā Latvijā pagaidām ir maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā, tomēr arvien vairāk projektu tuvojas šim noteiktajam līmenim. Latvijā līdz šim īstenotas vairākas atbalsta programmas, kurās atbalstīti šādi pilotprojekti: • Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklāts konkurss "Zema enerģijas patēriņa ēkas"; • Emisijas kvotu izsolīšanas finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas"; • Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību". Katru gadu tiek rīkots konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā", kur tiek apkopota pozitīvākie piemēri gan ēku atjaunošanas un pārbūves jomā, gan jaunbūvju jomā. Par minēto konkursu aprakstīts stratēģijas 2.2. apakšnodaļā - Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai.16 Vienlaikus jāņem vērā atsevišķi faktori attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību. Gandrīz nulles enerģijas ēka var būt arī A klases ēka atbilstoši nosakāmajai energoefektivitātes klasei, ja nav nodrošināts, ka daļa no patērētās enerģijas tiek iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti nosaka, ka gandrīz nulles enerģijas ēkām vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" nosaka, ka gandrīz nulles enerģijas ēkās vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tomēr sīkākas prasības uz atjaunojamo energoresursu daļu nav izdalītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, nulles enerģijas ēkām nepieciešams definēt enerģijas daļu, kas tiek segta no atjaunojamajiem energoresursiem, tajā skaitā ņemot vērā Latvijā centralizētas enerģijas ražošanā izmantoto energoresursu sadalījumu. Šobrīd norit aktīvs darbs, lai nodefinētu nepieciešamo atjaunojamo energoresursu daļu, lai ēka kvalificētos kā gandrīz nulles enerģijas ēka. Tāpat būtu ņemams vērā, ka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem. 2.2. Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai atjaunošanai Informācija par atbalsta instrumentiem ēku atjaunošanai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā Latvijā nodrošinātas šādas atbalsta programmas: • 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē"; • 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās"; • 4.2.1.2.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās"; • 4.2.2. specifisko atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās"". Kohēzijas fonda 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk - 4.1.1.SAM). 4.1.1.SAM mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu apstrādes rūpniecības ražošanas ēkās. Analizējot SAM 4.1.1. pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanā esošajos un pabeigtajos projektos (dati par īstenošanā esošajiem un pabeigtajiem projektiem fiksēti uz 2019.gada 9.oktobri) plānotos sasniedzamos rādītājus, secināms, ka plānoto rādītāju izpilde pirmās un otrās kārtas ietvaros ir šāda: - komersantu skaits, kas saņēmuši atbalstu - 40 komersanti; - enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem 107 219 MWh/gadā; - no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda plānota 9,5 MW; - aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 12 327 CO2 tonnas ekvivalenta. Ņemot vērā iepriekš minēto un komersantu augsto interesi par līdzvērtīgas atlases kārtas atkārtotu īstenošanu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"17 ar mērķi noteikt nosacījumus SAM 4.1.1. trešās kārtas īstenošanai. Šobrīd SAM 4.1.1. trešās kārtas īstenošanai pieejams KF finansējums 11 679 793 euro apmērā. Finansējuma saņēmēji ir Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Paredzētais aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 3051 tonnas CO2 ekvivalenta. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" (turpmāk - 4.2.1.1.pasākums). 4.2.1.1. pasākumu administrē ALTUM. Projektu iesniegšana tika uzsākta 2016. gada septembrī un to īstenošana tiks nodrošināta līdz 2022. gada 31. decembrim. Visā Latvijā kopš programmas sākuma 2016. gada pavasarī, ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 000 000 EUR. 4.2.1.1. pasākuma ietvaros būvniecības darbi pilnībā noslēgušies 155 namos, renovācijas procesā ir 80 daudzdzīvokļu mājas, savukārt pārējie iesniegtie projekti ir dažādās projekta sagatavošanas stadijās. Līdz šim pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām. 4.2.1.1. pasākumu īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Visvairāk projektus mājokļu atjaunošanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (369 projekti), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē