Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu

Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 527 Rīgā 2016. gada 21. septembrī (prot. Nr. 44 30. §) Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu 1. Atbalstīt Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) un to īstenošanas plānu (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu un plāna īstenošanā kopumā, kā arī pamatnostādnēs un plānā paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. 3 3. Par pamatnostādnēs un plānā paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt uzdevumu un pasākumu izpildi noteiktos termiņos tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4 4. Pamatnostādnēs un plānā noteiktajām atbildīgajām institūcijām līdz 2018. gada 1. jūlijam un līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniegt Tieslietu ministrijā informāciju par uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 5 5. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2018. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu un plāna īstenošanas starpposma novērtējumu par laikposmu no 2016. gada līdz 2017. gadam. 6 6. Tieslietu ministrijai, sākot ar 2017. gadu, līdz kārtējā gada 31. decembrim ievietot Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē informāciju par pamatnostādņu un plāna īstenošanu. 7 Ministru prezidents Māris Kučinskis Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojums Nr. 527) Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam(Pamatnostādnes grozītas ar MK 13.12.2017. rīkojumu Nr. 750)   (informatīvā daļa)SatursSaīsinājumiI. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMSII. POLITIKAS MĒRĶISIII. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJIIV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMIV. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVAVI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM (indikatīvs)PielikumsSaīsinājumiĀIPLĀrvalstu investoru padome LatvijāĀTAPĀrpustiesas tiesiskās aizsardzības processBiedrībaBiedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"Darba grupaMaksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas darba grupaDVIDatu valsts inspekcijaElektroniskā sistēmaMaksātnespējas procesu administratoru uzraudzības elektroniskā sistēmaEMEkonomikas ministrijaFKTKFinanšu kapitāla un tirgus komisijaFMFinanšu ministrijaIeMIekšlietu ministrijaIeteikumiEiropas Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikumi par jaunu pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējaiKMKultūras ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsKomisijaLatvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijaLAPKLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekssLIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūraMNAMaksātnespējas administrācijaNAP2020Nacionālais attīstības plāns 2020Noteikumi Nr.1038Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumi Nr. 1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība"Noteikumu projekts2013. gada Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu""OECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic Co-operation and Development)PamatnostādnesMaksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadamPētījumsĀrvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma "Deloitte" veiktais pētījums maksātnespējas jomā "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā"SVFStarptautiskais Valūtas fondsTATiesu administrācijaTAPTiesiskās aizsardzības processTAP plānsTiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānsTMTieslietu ministrijaURLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistrsValdības deklarācijaDeklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbībuVIDValsts ieņēmumu dienests I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMSPamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā NAP2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem. Tās sasniegšanai NAP2020 141.–146. punktā ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā (NAP2020 143. punkts), kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.Tāpat Pamatnostādnes atspoguļo Valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.1Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika uzsākts apjomīgs darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma efektivizēšanas un uzlabošanas.Ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas valdības un SVF parakstītā Nodomu protokola 36. punktu, Pasaules Bankas programmas aizdevuma saņemšanai, kas izriet no Latvijas Republikas valdības un Pasaules Bankas parakstītā aizdevuma līgumu (International Bank for reconstruction and development program document for a proposed loan in the amount of euro 200 million to Republic of Latvia for a financial sector development policy loan),2 Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (Ministru kabineta 2009. gada 19. februāra rīkojums Nr. 123 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 630) 57. punktu, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 35 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 365) III. sadaļas 47.–51. punktu tika izstrādāts pilnīgi jauns Maksātnespējas likums.Jauna pieeja maksātnespējas jautājumiem tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Tika konstatēti esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteiktās tiesības un pienākumi nenodrošināja efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.Jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu to ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Likumprojektā tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procedūru un saistību dzēšanas procedūru.Jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izstrādāta ciešā sadarbībā ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labāko praksi. Latvija saņēma šo ekspertu pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)3 izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Papildus tam līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Doing Business radītāji.Jaunais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī un ir spēkā arī šobrīd.Maksātnespējas likumā definētais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – kopumā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī atspoguļo jaunākās maksātnespējas jomas attīstības tendences.Tomēr, neraugoties uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu maksātnespējas regulējumu, kuru, salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas regulējumu, par rūpīgi izstrādātu un derīgu atzīst arī ĀIPL Pētījumā, Valsts kontrole 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-5/2014 "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?" ir konstatējusi, ka Latvijā nav izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma, kas spētu parādīt pastāvošā normatīvā regulējuma efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās starptautisko ekspertu sniegtās informācijas nevienā no pasaules valstīm nepastāv rezultatīvo rādītāju novērtēšanas un aprēķināšanas metodoloģija valstī īstenotas maksātnespējas politikas novērtēšanai.Valsts kontrole arī norādīja, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecina:– zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji,– augstas maksātnespējas procesa izmaksas,– ieilguši maksātnespējas procesi,– novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana,– mazs sekmīgi īstenotu TAP skaits.4Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" ir novērtējusi 27 valstu, tostarp arī Latvijas, maksātnespējas procesa administratoru profesiju dažādos aspektos. Kopumā Latvijas sistēma ir novērtēta labi, taču ir norādīts uz atsevišķiem aspektiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Proti, galvenais uzsvars tika likts uz nepieciešamību stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas principu ievērošanu, tāpat ieteikts izvērtēt administratora profesijai nepieciešamās prasības.ĀIPL Pētījumā norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci.Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktajā aptaujā "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem" iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem.Pamatnostādnes ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļa, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā un TM maksātnespējas jomā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu rezultātiem,5 konsultācijām ar MNA, Darba grupu, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus6 un Latvijas Republikas Saeimas, ĀIPL un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā 2016. gada 3. jūnija augsta līmeņa diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā – veselīgai izaugsmei"7 izdarītos secinājumus. Pamatnostādnes ir izstrādātas, veicot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, kā arī noteiktu sasniedzamās prioritātes un rezultātus.Pamatnostādņu projekts 2016. gada 8. jūnijā tika prezentēts Darba grupā, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Savukārt 2016. gada 13. jūnijā projekts tika prezentēts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, Biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, ĀIPL valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Abos iepriekš minētajos forumos iesaistīto institūciju pārstāvji informēja par to, ka viedokli par pamatnostādnēm sniegs pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.Pamatnostādņu izstrādes procesā TM konsultējās ar SVF un OECD pārstāvjiem, lai iegūtu minēto organizāciju viedokli par sagatavoto pamatnostādņu projektu. OECD ieskatā pamatnostādnes pamatoti pievērš galveno uzmanību normatīvā regulējuma efektīvai un caurskatāmai piemērošanai, kā arī rūpīgai uzraudzībai. Noteiktie rīcības virzieni palīdzēs novērst OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas izvērtējumā norādītos trūkumus: atgūto līdzekļu nelielais apmērs, maksātnespējas regulējuma ļaunprātīga izmantošana un nepietiekama administratoru uzraudzība, kā arī skaidras politikas trūkums turpmākai attīstībai.Savukārt SVF, kopumā atbalstot pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, rekomendē īpašu uzmanību pievērst parādu restrukturizācijas sekmīgai darbībai, tajā skaitā ārpustiesas procesiem, kā arī sistēmas tiesiskuma nodrošināšanai, sabalansējot rūpīgu uzraudzību ar bona fide parādnieku un kreditoru tiesībām uz efektīvu procesu.Viedokli par Pamatnostādņu projektu, kas pēc būtības saturēja arī Plānu, iesniedza EM, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Rīgas apgabaltiesa, Biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija, ĀIPL, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, DVI, KNAB, Valsts kontrole, FM, Labklājības ministrija, VID, FKTK, IeM, Valsts kanceleja, Latvijas Kredītņēmēju asociācija un TA. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme, lai panāktu vienošanos par izstrādāto un precizēto Pamatnostādņu projektu, kā arī par saņemtajiem iebildumiem, notika 2016. gada 29. jūlijā. Saņemto iebildumu rezultātā ir izstrādāts atsevišķs dokuments "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāns", tādējādi izslēdzot sadaļu "Pasākumu plāns" no Pamatnostādnēm.Pamatnostādņu un Plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā.II. POLITIKAS MĒRĶISMaksātnespējas process ir komercdarbības tiesiskās vides būtisks elements, kura uzdevums ir nodrošināt efektīvus tiesiskus risinājumus juridiskajām un fiziskajām personā, kuras nonākušas finansiālās grūtībās. Maksātnespējas jomai ir svarīga loma pievilcīgas biznesa vides veidošanai, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti.Maksātnespējas politikas virsmērķis ir sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.Maksātnespējas politikas mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.Minētais maksātnespējas politikas mērķis aptver gan TAP, gan juridiskas personas maksātnespējas procesu, gan arī fiziskās personas maksātnespējas procesu, nosakot katram no šiem procesiem savus apakšmērķus:1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams;3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot labticīgai fiziskai personai jaunu iespēju/sākumu "fresh start" un atbalstu, nonākot finansiālās grūtībās.Īstenojot maksātnespējas politikas mērķi un apakšmērķus, primāri ir jārūpējas par uzņēmēju un kreditoru tiesisko interešu aizsardzību (saistībā ar juridiskajām personām), kā arī par parādnieka un kreditoru interešu līdzvērtīgu ievērošanu (saistībā ar fiziskajām personām). Šo interešu aizsardzībai darbojas četri svarīgākie maksātnespējas regulējuma piemērotāji – maksātnespējas procesa administrators, MNA, policija un tiesa, no kuru efektīvas un profesionālās darbības lielā mērā ir atkarīgs, cik sekmīga būs maksātnespējas politikas īstenošana.Tādēļ Pamatnostādņu ietvaros ir izvērtēta arī piemērotāju loma un nozīme, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa administratoru profesijas stiprināšanai, lai īstenotu stingru kontroli pār maksātnespējas procesu un maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskumu.Mērķu īstenošanai un piemērošanai ir saglabājami un nostiprināmi Maksātnespējas likumā noteiktie principi:1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI1. Politikas rezultāts (PR)1. Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspējuRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Pasludināto TAP (ĀTAP) skaits pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu85%5%7%9%11%13%2. Proporcija starp ierosināto un pasludināto TAP (ĀTAP) skaitu928%28%30%32%34%36%3. Sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits pret izbeigtajiem TAP (ĀTAP)102%2%9%16%23%30%2. Politikas rezultāts (PR)Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritēRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Vidējais maksātnespējas procesa ilgums111,51,51,51,51,31,32. Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no viena euro)12XXX + 0,05X + 0,05X + 0,07X + 0,073. Nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no viena euro)13XXX + 0,02X + 0,02X + 0,05X + 0,054. Maksātnespējas procesa izmaksas (centi no viena euro)14XXX - 0,05X - 0,05X - 0,07X - 0,075. Procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, īpatsvars1539%39%38%37%36%35%3. Politikas rezultāts (PR)Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespējuRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Gada laikā sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaits pret pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesa skaitu.1683%83%85%85%87%89%4. Politikas rezultāts (PR)Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)Rezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram172727252321202. Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu (procentuāli)1821%21%25%27%21%19%3. Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu192,5%2,5%2,8%2,8%2,3%2,1%IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMILai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti 4 savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;2) veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.Pamatnostādņu īstenošanas gaitā TM nodrošinās politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildes kontroli, iespēju robežās veicot arī padziļinātu analīzi par rādītāju izpildes ietekmi uz politikas mērķu un apakšmērķu sasniegšanu. Kā to norāda OECD sekretariāts, atsevišķi rezultatīvie rādītāji satur iekšēju pretrunu (piemēram, procesa ātrums pret atgūto līdzekļu apjomu), tāpēc ir svarīgi regulāri sekot līdzi rādītāju izpildei un, ja nepieciešams, tos precizēt.Šāda rādītāju analīze un precizēšana ļaus arī novērtēt ārējo faktoru ietekmi uz rādītāju izpildi, jo, nenoliedzami, vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī, reģionā vai pasaulē kopumā (vai arī strauja ekonomikas izaugsme) tieši ietekmē visus maksātnespējas politikas radītājus, jo īpaši, maksātnespējas procesu skaitu un atgūto līdzekļu apmēru. Tas ļaus nodrošināt objektīvāku nosprausto politikas mērķu un rīcības virzienu novērtējumu.1. Rīcības virziens – veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspējuNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)1.Veicināt uzņēmēju informētību un izpratni par TAP.01.09.2016.–31.12.2016.;Regulāri.TMEMMNALIAASekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits palielinās; Pasludināto TAP (ĀTAP) skaits palielinās.1. PR 1. un 3. RR.2.Veidot efektīvāku TAP plāna apstiprināšanas un uzraudzības procedūru.01.09.2016.–31.05.2018.;01.09.2016.–01.06.2017.TM--Pasludināto TAP (ĀTAP) skaits palielinās; Sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits palielinās.1. PR 1. un 3. RR.2. Rīcības virziens – veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritēNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)1.Īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.Regulāri.TMMNAPalielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību.2. PR 2., 3. un 5. RR.2.Veicināt savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.01.09.2016.–31.12.2016.;01.09.2016.–31.05.2019.TMMNAFMPalielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību2. PR 2., 3. un 5. RR.3.MNA un Valsts policijas kompetences pārdale.01.09.2016.– 31.12.2016.TMIeMMNASamazinās maksātnespējas procesa izmaksas.2. PR 4. RR.4.Stiprināt MNA un Valsts policijas kompetenci.Regulāri;01.09.2016.–31.05.2017.;01.09.2016.–31.12.2016.IeMTMTMMNAFMPalielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību; samazinās maksātnespējas procesa izmaksas.2. PR 2., 3., 4. un 5. RR.5.Pārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu.01.09.2016.– 01.05.2018.TM--Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās maksātnespējas procesa izmaksas.2. PR 2., 3. un 4. RR.6.Pilnveidot regulējumu par dokumentu nenodošanu.01.09.2016.–31.05.2018.TM--Samazinās procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību.2. PR 5. RR.7.Veicināt aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē.01.09.2016.–31.05.2018.TM--Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana2. PR 2. un 3. RR.8.Stiprināt kreditoru lomu.01.09.2016.–31.05.2019.TM--Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās maksātnespējas procesa izmaksas.2. PR 2., 3. un 4. RR.9.Samazināt maksātnespējas procesa izmaksas.01.09.2016.– 01.01.2019.TMKMSamazinās maksātnespējas procesa izmaksas.2. PR 4. RR.10.Stiprināt tiesas kompetenci.01.09.2016.– 01.06.2017.TMTAPalielinās kreditoru prasījumu atgūšana.2. PR 2. un 3. RR.11.Pārskatīt kārtību, kādā administratoru ieceļ maksātnespējas procesā.01.09.2016.–01.01.2019.TM--Palielinās kreditoru prasījumu atgūšana2. PR 2. un 3. RR.12.Pilnveidot regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā.01.09.2016.–31.12.2016.;01.09.2016.–31.12.2017.TMMNAPalielinās kreditoru prasījumu atgūšana; samazinās procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību2. PR 2., 3. un 5. RR.3. Rīcības virziens – veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespējuNr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)1.Atvieglots fiziskās personas maksātnespējas process.01.09.2016.–31.05.2019.TM--Palielinās maksātnespējas procesu skaits, kuros sekmīgi pabeigta saistību dzēšanas procedūra.3. PR 1. RR.2.Novērst regulējuma neskaidrības.01.09.2016.–31.05.2019.;Regulāri.TMMNAPalielinās maksātnespējas procesu skaits, kuros sekmīgi pabeigta saistību dzēšanas procedūra.3. PR 1. RR.3.Nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process tiek piemērots tikai godprātīgam parādniekam.01.09.2016.–31.05.2019.TM--Palielinās maksātnespējas procesu skaits, kuros sekmīgi pabeigta saistību dzēšanas procedūra.3. PR 1. RR.4. Rīcības virziens – veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)Nr. p. k.UzdevumsIzpildes termiņš(gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)1.Turpināt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu.01.09.2016.–01.01.2019.;Regulāri.TMKNAB--Samazinās administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram.4. PR 1. RR.2.Stiprināt MNA kapacitāti.01.09.2016.–31.12.2016;01.09.2016.–31.05.2017.TMFMIeMMNASodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu;Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.3.Stiprināt tiesas kapacitāti.01.09.2016.–31.05.2018.TMTASodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.4.Maksātnespējas procesa administratoru rindas darbības uzlabošana.01.09.2016.–31.05.2017.;Regulāri.TMMNASamazinās administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram.4. PR 1. RR.5.Nodrošināt, ka profesijā ir tikai kvalificēti administratori ar augstu reputāciju.01.09.2016.–31.12.2020.TMMNASamazinās administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram; Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 1., 2. un 3. RR.6.Izveidojama stingrāka administratoru kvalifikācijas sistēma.01.09.2016.–31.12.2016.TM--Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.7.Administratoram nosakāmas stingras prasības lietvedības kārtošanai prakses vietā.01.09.2016.–31.05.2017.TM--Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.8.Izveidojams administratora palīga institūts.01.09.2016.–31.05.2019.TM--Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.9.Izveidojams maksātnespējas procesa administratoru reitings.01.09.2016.–31.05.2017.TMMNASamazinās administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram; Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 1., 2. un 3. RR.10.Nodrošināt sabiedrības kontroli publicējot informāciju par maksātnespēja procesa norisi.01.09.2016.– 31.08.2017.TMDVISamazinās administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram; Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 1., 2. un 3. RR.11.Izveidot administratora sniegto pakalpojumu maksas cenrādi.01.09.2016.– 01.01.2019.TMMNASodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu; Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators, pret aktīvo lietu skaitu.4. PR 2. un 3. RR.V. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVAVisa Latvijas teritorija.VI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM (indikatīvs)Paredzēto rīcības virzienu uzdevumu un attiecīgo pasākumu izpausme un apmērs būs nosakāmi, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus. Tādējādi šo pamatnostādņu izstrādes stadijā nav iespējams noteikt ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Pielikums Maksātnespējas politikas attīstībaspamatnostādnēm 2016.–2020. gadamMaksātnespējas jomas raksturojums, identificētās problēmas un piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultātiSituācijas aprakstsMaksātnespēja ir tiesību politikas jautājums, kura norises efektivitāte ietekmē tautsaimniecību, un ir viens no uzņēmējdarbības vidi veidojošiem un starptautiski vērtētiem elementiem. Par to liecina gan valsts galvenajā attīstības plānošanas dokumentā, gan starptautiski atzītajos pētījumos iekļautā informācija.Galvenais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā ir NAP2020. Tas ir Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2020. gadam rīcības plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju.20Viens no NAP2020 noteiktajiem rīcības virzieniem ir izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Tās sasniegšanai ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā, kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.Pasaules Bankas pētījumā Doing Business21 ir skaidrotas maksātnespējas sistēmas ekonomiskās likumsakarības, kā arī norādīti galvenie maksātnespējas procesa starptautiski atzītie principi:– spēcīga maksātnespējas sistēma darbojas kā filtrs, kas, pārdalot resursus no neefektīviem uzņēmumiem, nodrošina sekmīgu uzņēmumu izdzīvošanu;– maksātnespējas procesam jānorisinās ātri un ar mazām izmaksām, lai uzņēmumi ātri atjaunotu savu ikdienas darbību un kreditori atgūtu savus līdzekļus maksimālā apjomā;– uzlabojoties kreditoru un parādnieku izredzēm maksātnespējas lietās, labi funkcionējoša maksātnespējas sistēma var veicināt piekļuvi finanšu resursiem, saglabāt dzīvotspējīgus uzņēmumus, tādējādi kopumā uzlabojot valsts ekonomikas izaugsmi un ilgtspēju.Tāpat, ņemot vērā Eiropas ekonomikas pēckrīzes stāvokli, kā arī nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules globālajā ekonomikā, Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju22 par maksātnespējas procedūrām. Tā ietvēra ieteikumus, kas paredzēti, lai saskaņotu īpašus aspektus valsts maksātnespējas tiesību aktos, tostarp nosacījumus par pārstrukturēšanas plāna izveidi, ietekmi un saturu.Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra paziņojumā23 par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvēra vairākas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un veicinātu ieguldījumus.Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra priekšlikumā pilnveidot Eiropas Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām24 piedāvāja reformas vērst uz šādiem jautājumiem:– paplašināt regulējuma darbības jomu, pārskatot maksātnespējas procedūru definīciju, lai iekļautu tajā jaukta tipa procedūras un procedūras pirms maksātnespējas, parāda dzēšanas procedūras un citas privātpersonu maksātnespējas procedūras, kas pašlaik neatbilst definīcijai;– precizēt noteikumus par piekritību un uzlabot procedūru ietvaru piekritības noteikšanu;– efektivizēt maksātnespējas procedūru pārvaldību, paredzot tiesām iespēju atteikt sekundārās procedūras sākšanu, ja tas nav nepieciešams vietējo kreditoru interešu aizsardzībai, atceļot prasību, ka sekundārajām procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām, un uzlabojot sadarbību starp galvenajām un sekundārajām procedūrām, jo īpaši paplašinot sadarbības prasības attiecībā uz iesaistītajām tiesām;– noteikt prasību dalībvalstīm pārrobežu maksātnespējas gadījumos publicēt attiecīgus tiesu lēmumus publiski pieejamā elektroniskā reģistrā un paredzēt valstu maksātnespējas reģistru savstarpēju savienojamību. Ar priekšlikumu paredzēts ieviest arī standarta veidlapas prasījumu iesniegšanai;– paredzēt vienas uzņēmumu grupas dažādu dalībnieku maksātnespējas procedūru koordināciju, nosakot par pienākumu dažādās galvenajās procedūrās iesaistītajiem likvidatoriem un tiesām sazināties savā starpā u.c.Pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām ir pieņemta 2015. gada 20. maijā25.Papildus minētajam Eiropas Komisija 2014. gada 12. martā pieņēma Ieteikumus, jo dalībvalstu normatīvo aktu, vērstu uz uzņēmumu glābšanu un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem, saskaņotība vecinātu iekšējā tirgus darbības stiprināšanu.Ieteikumi iedibina minimālus standartus Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz:– preventīvo restrukturizācijas procedūru, kas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties, tādējādi izvairoties no maksātnespējas, un– otras iespējas nodrošināšanu godīgiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.Tāpat ieteikumi piedāvā to galvenos principus attiecināt arī uz patērētājiem.Spēkā esošais Maksātnespējas likums ir izstrādāts 2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labākajām praksēm26 (tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām),27 ko nodrošināja cieša sadarbība ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem.Jauna pieeja maksātnespējas jautājumu risināšanai tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās, konstatēti līdz šim esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteikto tiesību un pienākumu nespēja nodrošināt efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.Tādējādi jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu maksātnespējas procesu ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP), kas ir vērsts uz iespējamo uzņēmuma saglabāšanu, un juridiskās personas maksātnespējas procesu, kas ir vērsts uz uzņēmuma likvidāciju, savukārt fiziskajām personām – fiziskās personas maksātnespējas procesu.Maksātnespējas likumu Saeima pieņēma 2010. gada 26. jūlijā, un tas stājas spēkā 2010. gada 1. novembrī.Jaunā regulējuma mērķis bija uzlabot procedūras, mazināt tiesu noslodzi un iesaisti maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēja vispārējo lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazināja administratīvo slogu komersantiem. Ieviešot jauno regulējumu, tika samazināts administratīvo procedūru skaits un līdz ar to saīsinājās procesa ilgums, kā arī samazinājās izmaksas, tādējādi tika nodrošināts, ka, izslēdzot faktiski maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, tika uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, samazinot uzņēmēju ikdienas risku, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs. Savukārt ar efektīvāku TAP tika aizsargāti tie parādnieki, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Šajā gadījumā parādniekam tika paredzēta iespēja izmantot tiesiska rakstura pasākumu kopumu savu interešu aizsardzībai un atjaunot savu maksātspēju pilnā apjomā28.Līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Latvijas Doing Business radītāji.29Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā sastāšanos 2010. gada 1. novembrī būtiska nozīme tika piešķirta sabiedrības informēšanai un iepazīstināšanai ar jauno normatīvo regulējumu. Lai izglītotu sabiedrību, TM un MNA sadarbībā ar SVF 2010. gada 3. un 4. novembrī rīkoja informatīvi izglītojošu semināru par jauno maksātnespējas regulējumu. Tāpat 2010. gadā dažādos preses izdevumos tika publicētas TM un MNA nodarbināto publikācijas.Kopš 2011. gada jūnija regulāri tiek organizētas aktīvas diskusijas un konsultācijas ar valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjiem, tiesnešiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, ĀIPL pārstāvjiem, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem u.c. interesentiem par jautājumiem, kas skar spēkā esošā maksātnespējas procesa regulējuma piemērošanu praksē. Tika uzsākta maksātnespējas procesa regulējuma problēmjautājumu apkopošana, lai uzlabotu esošo maksātnespējas procesa regulējumu.Izvērtējot praksē konstatētās problēmas, TM strādāja, lai pilnveidotu maksātnespējas administratoru izvēles un darbības uzraudzības sistēmu.2012. gada 15. maijā tika apstiprināti TM iecerētie stratēģiskas attīstības virzieni 2012.–2014. gadam, kur citastarp paredzēts arī īstenot valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" statusa maiņu saskaņā ar 2009. gada 1. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Publisko aģentūru likumā (ar 2013. gada 1. janvāri valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi – Maksātnespējas administrācija).2013. gada 10. decembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts TM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu", kas paredzēja būtiskus administratoru uzraudzības un sertifikācijas sistēmas pilnveidojumus. Līdz ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu Ministru kabinets TM deva uzdevumu līdz 2014. gada 10. janvārim izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt Saeimā uz trešo lasījumu atbilstošus grozījumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11).2013. gadā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"". Noteikumu projekts, kas paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, no kura tiks izvēlēts administratora amata kandidāts pienākumu pildīšanai konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesā, fiziskās personas maksātnespējas procesā vai TAP. Noteikumi stājās spēkā 2014. gada 31. janvārī. Šīs izmaiņas ievērojami uzlaboja administratoru ieteikšanas sistēmu, ieviešot papildus administratoru ieteikšanas nejaušības garantējošus kritērijus, tostarp izveidojot vienotu administratoru kandidātu rindu.Tieslietu ministrs 2014. gada 10. janvārī pirms trešā lasījuma Komisijā iesniedza priekšlikumus, kas paredz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas galvenokārt attiecās uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu. Priekšlikumos ietvertie mehānismi paredzēja nodrošināt administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža paaugstināšanu.2014. gada 10. jūnijā Komisijas sēdē tika pieņemts lēmums par priekšlikumu, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu tālāku virzību, proti, tika nolemts, ka minētie priekšlikumi, ko iesniedza TM, izdalāmi atsevišķā likumprojektā un virzāmi kā Komisijas likumprojekts no 1. lasījuma.Pašlaik Saeima 1. lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12), kas satur iepriekš minētos priekšlikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu.2014. gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015. gada 1. martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un pavadošie grozījumi Civilprocesa likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju maksātnespējas procesu un TAP ļaunprātīgai izmantošanai. Vienlaikus ar likumprojektu noteikts, ka maksātnespējas procesa administratori savās amata darbībās ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.Nolūkā novērst izsoļu reiderismu 2015. gadā notika apjomīgs darbs, lai ieviestu e-izsoļu portālu. Maksātnespējas procesā e-izsoles ieviestas no 2016. gada 1. janvāra.Lai identificētu Maksātnespējas likuma piemērošanas nepilnības, kā arī apspriestu iespējamos risinājumus ar visām ieinteresētajām pusēm, ar tieslietu ministra 2015. gada 16. jūnija rīkojumu ir izveidota darba grupa.Darba grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju apvienības, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes.Tāpat 2015. gada 18. februārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos "Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikums", kas atjauno padomē iesaistīto institūciju augsto pārstāvības līmeni, kā arī precizē padomes kompetenci.Vienlaikus, lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2015. gadā ir uzsākta elektroniskās sistēma izstrāde.Papildus tam turpinās darbs pie maksātnespējas procesa administratoru profesijas un darbības uzraudzības reformas. TM, gan ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījuma "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" secinājumus par Latvijas maksātnespējas procesa administratoru profesijas regulējumu, gan vērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā papildu priekšlikums, pilnveidojot iepriekš iesniegtos priekšlikumus, kas attiecas uz administratoru profesijas reformu, iekļaujot arī prasību par administratora nevainojamu reputāciju.Vienlaikus 2015. gadā Satversmes tiesā tika ierosinātas septiņas lietas, ar kurām tiek apstrīdētas normas, kas attiecas uz amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem. Attiecībā uz administratoriem, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs var šādu statusu noteikt, vienlaikus nodrošinot atbilstošu iespēju apvienot administratora profesiju ar zvērināta advokāta profesiju, ievērojot advokāta profesijai piemērojamo konfidencialitātes principu. Vienlaikus attiecībā uz administratoriem, kuri savieno administratoru amatu ar citiem amatiem, piemēram, nodokļu konsultanti, mantiska ieguldījuma vērtētāji u.c. Satversmes tiesa atzinusi, ka nepastāv šķēršļi minēto amatu savienošanai ar administratora amatu.Saeimā 2016. gada 9. jūnijā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", kas tajā skaitā precizē regulējumu par reklamēšanas un reklāmas ierobežojumu, paredzot plašākas iespējas valsts amatpersonai nodarboties ar reklāmu, ja tas saistīts ar viņas veikto saimniecisko darbību, ja tāda ar šo likumu nav aizliegta. Tāpat grozījumi paredz ierobežotu informācijas apjomu, ko amatpersonas deklarācijā norāda par advokāta profesionālo darbību. Minētais likums stājās spēkā 2016. gada 13. jūlijā.Ņemot vērā minēto, pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress maksātnespējas jomā, ko apliecina arī Doing Business rādītāji, kas uzrāda stabili augstu pozīciju attiecībā pret citām vērtētajām valstīm, proti, rādītājs maksātnespējas jomā – maksātnespējas atrisināšana (resolving insolvency) 2013. gadā bija 46. vietā, 2014. gadā – 43. vietā, 2015. gadā – 39. vietā, savukārt pašlaik Latvija atrodas 43. vietā. Kopumā salīdzinot Latvijas rādītājus ar Eiropas un Centrālāzijas valstīm, var secināt, ka Latvijas rādītāji visās pozīcijās ir augstāki, proti, Latvijas vidējais atgūto līdzekļu apjoms, ko atgūst nodrošinātie kreditori ir 48,1 cents no viena dolāra, savukārt vidējais rādītājs Eiropā un Centrālāzijā ir 38,3 centi no viena dolāra, laiks, kas nepieciešams maksātnespējas procesa norisei Latvijā ir 1,5 gads, savukārt Eiropā un Centrālāzijā šis rādītājs ir 2,3 gadi, tāpat maksātnespējas regulējuma stiprība tiek vērtēta ar koeficientu 12,0 (augstākais iespējamais vērtējums ir 16), savukārt Eiropā un Centrālāzijā šis rādītājs ir 9,7. Vienlaikus OECD valstu rādītāji maksātnespējas jomā pārsvarā ir augstāki par Latvijas rādītājiem, izņemot ātrumu, kā arī regulējuma stiprība Latvijā būtiski neatpaliek no OECD valstīm, kur tā tiek vērtēta ar indeksu 12,1.30No minētā izriet, ka pēc būtības problēmas nav saskatāmas maksātnespējas jomas regulējumā, bet gan tā nepareizā piemērošanā, iesaistīto pušu ļaunprātīgā rīcībā, t.sk. maksātnespējas procesa un TAP ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī valsts ekonomiskajā situācijā, kas izraisa tādas sekas, kā atgūto līdzekļu apjoma samazināšanās. Pie šāda secinājuma nonāca arī Latvijas Republikas Saeimas, ĀIPL un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā 2016. gada 3. jūnija augsta līmeņa diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā – veselīgai izaugsmei"31 un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes 2016. gada 13. jūnija sēdē.Vienlaikus atbilstoši MNA veiktajai izpētei 2013. un 2014. gadā pasludināto maksātnespējas procesu vidū ap 50% procesu ir pabeigti, sastādot ziņojumu par mantas neesamību. Minētais liecina, ka ne vienmēr maksātnespējas pieteikumi tiek savlaicīgi iesniegti. Vēl jo vairāk – apkopotie dati liecina, ka šajos uzņēmumos jau gadiem netiek veikta komercdarbība. Lai risinātu šo problēmu plašākā mērogā, sadarbībā ar VID tika izstrādāts regulējums par vienkāršotu likvidāciju. Pēc UR datiem, 2015. gadā, kad ir uzsākta šī regulējuma piemērošana, no VID saņemti 8875 paziņojumi par darbības izbeigšanu, savukārt 8633 kapitālsabiedrībām ierakstītas ziņas komercreģistrā par darbības izbeigšanu. Minētie skaitļi atšķiras, jo no VID tiek saņemti paziņojumi par kapitālsabiedrībām, kurām darbība jau ir izbeigta uz citu lēmumu pamata, piemēram, UR lēmums par darbības izbeigšanu, pašu dalībnieku lēmums, tiesas nolēmums vai ierosināta kapitālsabiedrības maksātnespēja.Uzņēmumiem, piemērojot piespiedu likvidāciju, nodrošinot to subjektu izslēgšanu no komercvides, kuri neveic komercdarbību vai pārkāpj darbības noteikumus, attiecīgi nepiemērojot maksātnespējas procesu, tiek nodrošināta valsts resursa lietderīgāka izmantošana, kā arī tiek panākts, ka maksātnespējas process tiek piemērots uzņēmumiem, kam ir radušās neatrisināmas finansiālas grūtības, proti, atbilstoši tā mērķim, nevis, lai nodrošinātu nefunkcionējoša uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra.Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka šobrīd definētais maksātnespējas politikas mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī jaunākajām tendencēm.Minēto apstiprina arī Valdības deklarācija 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās, kas paredz jau uzsākto darbu pabeigšanu, kā arī noteiktus uzlabojumus esošajā regulējumā, neparedzot fundamentālu maksātnespējas politikas pārskatīšanu. Proti, Valdības deklarācijas I. nodaļā "Tautsaimniecības stiprināšana" tika pausta apņemšanās nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju stimulējošu tiesisko vidi, ik gadu paaugstinot Latvijas vietu tiesu efektivitāti raksturojošos reitingos. I nodaļas 43. pasākumā iekļauts uzdevums – definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, stiprinot valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīt MNA funkcijas un tiesas lomu, kā arī pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas uzlabos administratoru uzraudzību un atbildību.32 Tas nozīmē, ka galvenā uzmanība ir koncentrēta uz atbilstošu likuma piemērošanu, novēršot prettiesisku rīcību un veicinot godīgu biznesa vidi Latvijā.Ņemot vērā iepriekš minēto, TM, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un analizējot maksātnespējas jomas problemātiku, ir identificējusi šādas jomā pastāvošās problēmas:Identificētas problēmas1. Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti (sekmīgo TAP (t.sk. ĀTAP) skaits ir neliels), lai atjaunotu maksātspēju;2. Juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē (kreditori atgūst pārāk maz, izmaksas ir pārāk lielas, neizdodas saglabāt aktīvu ekonomisko vērtību, "vecie" maksātnespējas procesi.). Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi, parādnieku un kreditoru biznesa kultūra neveicina godprātīgu saistību izpildi;3. Administratoru profesija ir stiprināma (profesijas "tīrības" nodrošināšana, uzraudzība, stiprinot MNA, disciplinārā atbildība, administratīvā atbildība, iekļūšana profesijā, kvalifikācijas celšana);4. Fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējams iesaistīto pušu interešu līdzsvars, kreditoriem nodrošinot saprātīgu aizsardzību, nostiprinot labticīga parādnieka iespējas ātri atjaunot maksātspēju.1. Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantotiLatvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju.2008. gada 1. janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums, kurā pirmo reizi tika iekļauts TAP regulējums un ĀTAP, līdz tam juridiskās personas maksātspēja varēja tikt atjaunota vienīgi caur izlīgumu un sanāciju, kas bija garš un laikietilpīgs process. Šis regulējums paredzēja, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā (tā ilgums – līdz vienam gadam). Gadījumā, ja komersanta ierobežotās maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā ir piemērojami maksātnespējas procesa pasākumi.Vienlaicīgi, lai veicinātu ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kas notiek absolūti neiesaistot tiesu varu, 2009. gada 6. augustā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē tika apstiprinātas Ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas, kas tika izstrādātas, TM sadarbojoties ar MNA, Latvijas Komercbanku asociāciju, Biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ĀIPL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Dokumenta mērķis – sniegt Latvijas uzņēmumiem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un vadlīnijas ir balstīti uz labākās starptautiskās prakses piemēriem. Dokumentam ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem. Otrajā daļā ir minēti principi saistībā ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā. Savukārt trešajā daļā ir atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā. Attiecībā par ārpustiesas parādu restrukturizācijas pielietošanas biežumu TM informācijas nav, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgs, valsts nekontrolēts instruments.2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums, kurā iekļautais TAP un ĀTAP regulējums tika transformēts atbilstoši laikam un sabiedrības vajadzībām. TAP ir vienīgais risinājums maksātspējas atjaunošanai, ņemot vērā šo apstākli, tas ir jo īpaši svarīgs elements. Šobrīd Maksātnespējas likuma 3. pants noteic, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. TAP process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.TAP uzsākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājs, iesniedzot tiesā pieteikumu.Ar TAP ierosināšanas brīdi:1) tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;2) aizliegts nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot, ja tas rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība);3) aizliegts kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;4) aizliegts veikt parādnieka likvidāciju;5) apturas līgumsoda pieaugums;6) apturas procentu pieaugums;7) apturas nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieaugums;8) apturas nodokļu prasījumu nokavējuma naudas pieaugums.TAP plāns uzskatāms par saskaņotu, ja to atbalsta gan nodrošinātie, gan nenodrošinātie kreditori.TAP īstenošanas termiņš ir divi gadi no dienas, kad tiesa apstiprinājusi TAP plānu. TAP īstenošanas termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem.Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir aizliegts:1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;2) izsniegt aizdevumus (kredītus);3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot, ja tas paredzēts TAP plānā;5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas TAP plānā.Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir šādi pienākumi:1) pildīt TAP plānu;2) visu peļņu novirzīt TAP īstenošanai;3) segt TAP izmaksas;4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par TAP plāna izpildi;5) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par TAP plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;6) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt TAP plānu;7) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;8) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā.TAP izbeidz tiesa pēc parādnieka vai administratora pieteikuma, kā arī tiesa pēc savas iniciatīvas.Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par TAP izbeigšanu, ja ir izpildījis TAP plānu.Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt TAP, ja nespēj nokārtot TAP plānā noteiktās saistības.Attiecībā uz ĀTAP piemērošanu jāsecina, ka no praktiskā viedokļa raugoties, ĀTAP var izmantot komercsabiedrība, kurai ir labas perspektīvas panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu, un nepastāv draudi, ka atsevišķi kreditori ar individuālu vēršanos pret komercsabiedrību, varētu būtiski apdraudēt TAP plāna izstrādi, saskaņošanu un tālāku īstenošanu. Ja sarunu ceļā vienošanās ar kreditoru vairākumu ir panākta, ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem, kā arī iegūt TAP noteikto aizsardzību. Ar brīdi, kad ĀTAP pasākumu plāns ir apstiprināts tiesā, uz tā izpildi attiecas vispārīgie Maksātnespējas likuma noteikumi par TAP.Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvērtas dažas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt efektīva iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātperso …