📄 Likuma teksts
Notariāta likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Notariāta likums(Likuma nosaukums 17.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1996.)
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi(Sadaļa izveidota ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
I nodaļa
Zvērinātu notāru darbības vispārīgie noteikumi(Nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.
3
3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām.
4
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.
5
5. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.
6
5.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.
Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.
7
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
6. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)
8
6.1 Ministru kabinets, izvērtējis notariālo pakalpojumu pieejamību, pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā, kā arī ņemot vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas vai likvidē esošās amata vietas.
9
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)
7. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)
10
8. Zvērinātus notārus ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata, kā arī to sarakstu ved tieslietu ministrs.
Tieslietu ministrs var pārcelt zvērinātu notāru uz citu tiesas apgabalu, informējot par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās tiesas.
Zvērināts notārs var izbeigt savu amata darbību pēc paša ierosmes, par to paziņojot tieslietu ministram, kas izdod rīkojumu par notāra atbrīvošanu no amata.
11
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2003.)
9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:
1) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;
2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;
3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:
a) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,
b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;
4) prot valsts valodu;
5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:
a) vismaz divus gadus — zvērināta notāra palīga amatā,
b) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā,
c) vismaz piecus gadus — zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei,
d) vismaz septiņus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;
6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.
(Otrā daļa izslēgta ar 28.10.2004. likumu)
12
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu, 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007. un 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
10. Par zvērinātiem notāriem nedrīkst būt personas:
1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām;
2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;
3) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;
4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
5) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
6) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu;
7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;
8) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no brīža, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā;
9) pār kurām nodibināta aizgādnība;
10) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.
13
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
11. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)
14
11.1 Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.
Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem, Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu.
Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzaicinājumu personām, kas nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakanto notāra vietu.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 01.11.2018. likumu).
Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu (turpmāk — pretendents), ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pamatoto atzinumu. Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki kandidāti, kuri zvērināta notāra eksāmenā ieguvuši vienādu vērtējumu, priekšrocības tikt apstiprinātam amatā ir zvērināta notāra palīgam.
Ja vakanto zvērināta notāra amata vietu nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina zvērinātu notāru eksāmenu.
15
(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 23.05.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:
1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām un to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no šā likuma 10.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem;
2) Latvijas Zvērinātu notāru padomei uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām.
Uz vakanto zvērināta notāra amata vietu nevar pieteikties pretendents, kurš ieguvis parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.
16
(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
11.3 Ja pieteikumu uz zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.
17
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)
11.4 (Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
18
12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.
19
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu amatā vai pārcelšanu.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.—32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:
"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."
21
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.
22
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
II nodaļa
Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes(Nodaļa 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un uz kuru neattiecas šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk — eksāmens).
23
17. Zvērināts notārs atbilstoši šā likuma prasībām kārto šādas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk — kvalifikācijas pārbaude):
1) regulāro kvalifikācijas pārbaudi — ne retāk kā reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes;
2) ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi — ja zvērinātam notāram divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods.
Ņemot vērā zvērināta notāra pamatotu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai regulārajai kvalifikācijas pārbaudei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.
24
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības kārtošanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.
25
19. Eksāmenu, regulāro kvalifikācijas pārbaudi un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.
Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.
26
(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
20. (Pirmā daļa izslēgta ar 23.05.2013. likumu)
Par eksāmena kārtošanu ir jāmaksā. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
27
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.
Pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes pārbauda eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus, kā arī personāla atlases speciālistu.
Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.
28
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija.
Eksāmenu komisijas lēmumu par eksāmena rezultātiem mēneša laikā no eksāmena kārtošanas dienas pretendents var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram. Tieslietu ministra lēmumu pretendents mēneša laikā var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to kārtot atkārtoti ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no eksāmena kārtošanas dienas.
Pretendentam ir tiesības pieteikties uz zvērināta notāra amatu ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc eksāmena nokārtošanas.
29
23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.
Zvērināts notārs, kurš kārtojis kvalifikācijas pārbaudi, divu nedēļu laikā pēc tās norises dienas var, iesniedzot pamatotu iesniegumu tieslietu ministram, informēt par kvalifikācijas pārbaudes laikā pieļautajiem tās kārtības pārkāpumiem, kas, pēc viņa ieskata, varēja ietekmēt atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem apstiprina divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.
Konstatējot kvalifikācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu. Atkārtoti kvalifikācijas pārbaudi rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu.
Zvērināts notārs, kurš nenokārto regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kārto atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātu apstiprināšanas dienas, bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu, — nākamajā regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanas reizē.
30
(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
23.1 Ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.
Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra neatbrīvošanu vai daļēju atbrīvošanu no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
Aktivitātes zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus, kredītpunktu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī kredītpunktu skaitu, kas nepieciešams pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas, un kārtību, kādā notiek pilnīga vai daļēja atbrīvošana no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas, nosaka Ministru kabinets.
31
III nodaļa
Zvērinātu notāru darbības riska apdrošināšana
24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).
32
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.
33
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.
34
27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra amata darbības laiku.
35
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
36
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu notāru padomei maksājuma uzdevuma kopiju.
Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem, vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.
37
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.
Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.
Minimālo apdrošinājuma summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līgumā obligāti iekļaujamos noteikumus nosaka Ministru kabinets.
38
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.
Prasības par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši zvērināta notāra prakses vietas adresei.
39
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
31. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
40
32. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
41
B sadaļa
Zvērinātu notāru amata pienākumi(4.nodaļa pārsaukta par B sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
IV nodaļa
Zvērinātu notāru amata pienākumu pildīšanas vispārīgie noteikumi(4.nodaļas 1.apakšnodaļa pārsaukta par 4.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā, kā arī izbeidzot savu darbību.
42
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 12.06.2003. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
34. Zvērināts notārs nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei, visiem tiesu priekšsēdētājiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.
43
(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku.
Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā.
Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.
44
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
36. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.
Darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.
45
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
37. Tieslietu ministrs var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes apdzīvotajās vietās, kur nav zvērināta notāra.
46
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā pie kuras viņš pastāv.
Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.
Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Par atteikšanos pildīt amata pienākumus zvērināts notārs triju dienu laikā iesniedz rakstveida atteikumu, kurā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.
48
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.
49
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus arī tad, ja viņš ir personiski vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts.
50
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai šā likuma 41.pantā minēto personu labā, nav spēkā.
51
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugus, izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.
52
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.
Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.
53
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
V nodaļa
Zvērinātu notāru grāmatas(4.nodaļas 2.apakšnodaļa pārsaukta par 5.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
45. Zvērinātam notāram jāved:
1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu, kā arī konsultāciju notariālu darbību jautājumos, ja tām neseko notariāls akts vai apliecinājums, un darījumu projektu ierakstīšanai;
2) notariālo aktu grāmata papīra formā taisītiem notariālajiem aktiem un notariālo aktu grāmata elektroniskā formā taisītiem notariālajiem aktiem;
3) glabājumu grāmata;
4) vekseļu protesta aktu grāmata.
Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs, 3. punktā paredzētā glabājumu grāmata, kā arī elektronisko notariālo aktu grāmata tiek vesta elektroniski.
Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.1 pantā noteiktos reģistrus.
54
(08.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
45.1 Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistru, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru.
Ministru kabinets nosaka maksu, atbrīvojumus no tās un maksas samazinājumus par ziņu saņemšanu, kā arī kārtību, kādā saņemamas ziņas no zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistra, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistra un nākotnes pilnvarojumu reģistra.
55
(17.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Grozījumi pantā, kas paredz zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistra izveidi, stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)
46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā.
56
47. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
57
48. Reģistra lapa sadalīta desmit ailēs, kurās ieraksta:
1) kārtas numuru, ik gadu sākot jaunu numerāciju;
2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;
3) konsultācijas, darījuma projekta, akta vai apliecinājuma nosaukumu;
4) darījuma projektā vai aktā norādītā vai konsultācijā minētā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt;
5) samaksātās valsts nodevas summu;
6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;
7) personu, kurai izpildīta notariālā darbība, sniegta konsultācija, sagatavots darījuma projekts, — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi;
8) juridiskās personas patieso labuma guvēju — atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajai informācijai;
9) politiski nozīmīgu personu — vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību;
10) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti vai sniegta konsultācija.
58
(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
49. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
59
50. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
60
51. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
61
52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:
1) notariālo aktu (82.pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;
2) šā likuma 128.pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.
62
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
53. Papīra formā taisīto notariālo aktu grāmatu zvērināts notārs caurauklo un nogādā Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.
Latvijas Zvērinātu notāru padome pārbauda notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju un pēdējā lappusē nostiprina auklu galus ar papīra uzlīmi, taisa slēguma uzrakstu, kurā norāda attiecīgās notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai, lapu skaitu un slēguma datumu. Slēguma uzrakstā norādāms arī aktu un šā likuma 128. pantā minēto dokumentu skaits.
Ja, pārbaudot notariālo aktu grāmatas atbilstību, konstatētas nepilnības, to atdod atpakaļ zvērinātam notāram nepilnību novēršanai.
63
(08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
54. Glabājumu grāmata sastāv no septiņām ailēm, kurās ieraksta:
1) kārtas numuru;
2) gadu, mēnesi un dienu, kad glabājuma priekšmets saņemts;
3) glabājuma devēju — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi;
4) glabājumā nodotā priekšmeta apzīmējumu;
5) summu ar cipariem, ja glabājumā nodota nauda;
6) personu, kurai izsniedzams glabājuma priekšmets;
7) zvērināta notāra atzīmi, kuram un kad glabājuma priekšmets izsniegts, — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi.
64
(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
55. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
65
56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no protesta aktu norakstiem papīra formā, par kuriem valsts nodevu nemaksā.
Vekseļu protesta aktu grāmatu iesien par katru gadu atsevišķi, numurē pa lapām, caurauklo un apliecina ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.
66
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
57. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā atsaukto pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru.
Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par nākotnes pilnvarojumu, pilnvarnieka tiesībām uzsākt darbību un tās apturēšanu, norādot to pamatojošus dokumentus, kā arī ziņas par atsaukto nākotnes pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par nākotnes pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru.
Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par apliecināto pilnvarojumu un zvērinātu notāru, kurš apliecinājis pilnvarojumu.
67
(23.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)
58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā.
68
59. Aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto.
Slēguma uzrakstā jānorāda ierakstu, kā arī aktu un dokumentu skaits.
69
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
60. Pēc šā likuma 59.pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā.
70
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
60.1 Latvijas Zvērinātu notāru padome reizi gadā iesniedz tieslietu ministram informāciju par praktizējošo zvērinātu notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām.
71
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
61. Ja zvērināts notārs ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, tieslietu ministrs, pieņemot lēmumu par pārcelšanu, atstādināšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu no amata, vienlaikus norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Ja zvērināts notārs ir miris, tieslietu ministrs pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai norīko jaunieceltu vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošu zvērinātu notāru.
72
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
61.1 Šā likuma 61.panta kārtībā norīkotais zvērināts notārs rīkojumā noteiktajā termiņā pārņem no zvērināta notāra, kurš ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes un attiecīgās apgabaltiesas pārstāvjiem.
Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, norīkotais zvērināts notārs tās pārņem, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes, attiecīgās apgabaltiesas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem.
73
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tās noslēdz, to pēdējā lappusē nostiprinot auklu galus ar papīra uzlīmi un slēguma uzrakstā norādot, kādā stāvoklī ir grāmatas un lietas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi, kā arī datumu. Slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš pārņem minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, un zvērināts notārs, kurš tās nodod. Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš tās pārņem, un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis.
(Otrā daļa izslēgta ar 08.03.2018. likumu)
74
(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
63. (Pirmā daļa izslēgta ar 28.10.2010. likumu)
Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts uz nenoteiktu laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā vai atcelts no amata, viņa zīmogu ievīlē un nodod tieslietu ministram. Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.
Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā vai zvērināts notārs, kurš pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, atsāk pildīt pienākumus amata vietā, kurā viņš sākotnēji bija iecelts, no zvērināta notāra pārņemto atdod viņam atpakaļ.
75
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 28.10.2010. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets.
76
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
64.1 Pastāvīgi glabājamos dokumentus zvērināts notārs Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgajos gadījumos nodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Zvērinātu notāru arhīvu nodošanu organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome.
77
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
C sadaļa
Zvērinātu notāru amata darbības vispārīgie noteikumi(4.nodaļas 3.apakšnodaļa pārsaukta par C sadaļu; sadaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 1.iedaļas nosaukums izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
65. Zvērinātam notāram piekrīt:
1) taisīt notariālos aktus;
2) taisīt apliecinājumus;
3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;
31) pieņemt glabājumā saistības priekšmetu;
4) vest mantojuma lietas;
5) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;
51) vest laulības šķiršanas lietas;
52) legalizēt Latvijā izsniegtu publisku dokumentu ar apliecinājumu (apostille);
53) veikt darbības, kas saistītas ar tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nostiprinājumu pamato zvērināta notāra sastādīts notariāls akts;
6) veikt citas likumos paredzētās darbības.
(Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
78
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2010., 01.11.2018. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. 52. punkts stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
66. Zvērinātam notāram ir atļauts:
1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;
2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariālo aktu noslēgšanai, kā arī tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanai zemesgrāmatās;
3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;
4) sniegt citu juridisko palīdzību;
5) vadīt mediāciju kā sertificētam mediatoram atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.
Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.
79
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2010., 26.11.2015. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas par notariālo darbību izpildi, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.
Apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par notariālo darbību izpildi, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas nosaka Ministru kabinets.
80
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)
67.1 Amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas.
81
(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2017. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)
68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.
82
69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Tulks pieaicināms arī gadījumā, ja notariālā akta dalībnieks ir persona, kas sazinās vienīgi zīmju valodā. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.
83
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.
84
71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot.
85
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki.
86
73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:
1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;
2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;
3) reģistra numuram;
4) zvērināta notāra parakstam;
5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām.
Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs vai, ja attiecīgo dokumentu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, jāpievieno laika zīmogs.
87
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.
Atsevišķas lapas var salīmēt, uzspiežot savienojumā zīmogu.
88
75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods (vai ārvalstī piešķirts identifikācijas kods) un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas gads, diena un mēnesis, kā arī dzimšanas vieta.
Aktā vai apliecinājumā, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram jāpārbauda personas identitāte, ieraksta personas deklarēto dzīvesvietu. Ja ziņas par personu vai tās deklarēto dzīvesvietu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā vai arī tiek taisīts apliecinājums, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram nav jāpārbauda personas identitāte, dzīvesvietu ieraksta pēc personas mutvārdu deklarācijas.
Ja dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un dzimšanas vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.
Taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, zvērināts notārs akta vai apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Fizisko personu reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi aktā vai apliecinājumā. Veicot personas datu pārbaudi Fizisko personu reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā un, veicot liecinieku identitātes pārbaudi šā likuma 94. pantā noteiktajos gadījumos, notārs ir atbrīvots no samaksas par informācijas saņemšanu, un šajā gadījumā neprasa no personas atlīdzību par datu pārbaudi.
89
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007., 18.12.2008., 23.05.2013., 08.03.2018. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)
76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, ja nepieciešams, papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.
Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.
Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums nekustamo īpašumu jomā un pastāv aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam viņš pārbauda akta vai apliecinājuma dalībnieka datus biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamiem datiem.
90
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. Trešā daļa stājas spēkā 01.05.2019. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)
76.1 Ja normatīvie akti paredz personas rīcībspējas pārbaudi, zvērināts notārs to pārbauda, tostarp ieskatoties Fizisko personu reģistra datos.
91
(14.10.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)
77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.
92
77.1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.
93
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.
Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.
Acīmredzamas pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas aktos un apliecinājumos zvērināts notārs izlabo un apliecina labojumu ar savu parakstu.
94
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)
79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.
Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.
Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.
95
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
80. Izņēmumus no šā likuma 79.panta noteikumiem pieļauj:
1) zvērinātam notāram, tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;
2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju;
3) Latvijas Zvērinātu notāru padomei — atbilstoši šā likuma 230.pantā noteiktajai kompetencei;
4) šajā likumā noteiktajos gadījumos.
Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.
Ja uzsākts kriminālprocess par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram. Ja saņemts tiesas lēmums par rokraksta ekspertīzes veikšanu civillietā, zvērināts notārs vai viņa pilnvarota persona ekspertīzes veikšanas dienā personiski nogādā nepieciešamos dokumentus ekspertīzes veicējam. Tūdaļ pēc ekspertīzei nepieciešamo darbību veikšanas tie atdodami zvērinātam notāram vai viņa pilnvarotai personai un nogādājami atpakaļ zvērināta notāra prakses vietā.
Ministru kabinets nosaka maksu, atbrīvojumus no tās un maksas samazinājumus par atļaujas izsniegšanu, kā arī kārtību, kādā izsniedzama atļauja saņemt ziņas no zvērināta notāra lietām. Starptautiskas tiesiskās sadarbības gadījumā ārvalsts amatpersona vai iestāde, kura iesniegusi starptautisko tiesiskās palīdzības lūgumu izsniegt ziņas no zvērināta notāra lietas, ir atbrīvota no samaksas par atļaujas saņemšanu.
96
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 28.10.2010. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Grozījumi pirmās daļas otrajā punktā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)
81. Notariālie akti (82.pants) un apliecinājumi (108.pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.
97
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
C1 sadaļa
Ārvalsts likuma piemērošana(Sadaļa 26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
81.1 Likumā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs piemēro citu valstu likumus un noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.
98
81.2 Ja nepieciešams, zvērināts notārs, lai noskaidrotu piemērojamā ārvalsts likuma saturu:
1) uzaicina personu iesniegt zvērinātam notāram noteiktā kārtībā apliecinātu ārvalsts likuma teksta tulkojumu valsts valodā, ja uz ārvalsts likumu atsaucas pati persona;
2) to noskaidro Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajā kārtībā vai izmanto Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts likuma satura noskaidrošanai;
3) izmanto citas pieejamās metodes ārvalsts likuma satura noskaidrošanai.
99
81.3 Ja zvērinātam notāram ārvalsts likuma saturs nav zināms un saskaņā ar šā likuma 81.2 pantu to nav iespējams noskaidrot, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Civillikuma 22.pantu.
100
D sadaļa
Notariālie akti(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 2.iedaļa pārsaukta par D sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.
101
82.1 Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.
Notariālajā aktā norādāmi tā dalībnieku gribas izteikumi.
Notariālā akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.
Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.
102
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.
Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.
Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, salīdzinot ar ziņām reģistrā ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Ārvalstu reģistriem piemērojams 30 dienu termiņš. Zvērināts notārs aktā norāda datumu, kad pārbaudījis ziņas, vai izraksta apliecināšanas datumu.
Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74.pantā noteiktajā kārtībā.
103
(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem (Civillikuma 1474. pants).
Izpildot notariālās darbības 72. pantā norādītajos gadījumos, nepieciešama divu liecinieku klātbūtne; šie liecinieki var apliecināt arī akta dalībnieku identitāti (76. pants).
104
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku un tulku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.
105
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:
1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu;
2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;
3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;
4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;
5) valsts valodas nepratēji;
6) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu).
(Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu)
106
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 23.05.2013. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda.
107
87.1 Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.
108
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
87.2 Zvērināts notārs sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā.
Apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatā.
109
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
87.3 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.
Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā.
Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi.
110
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)
87.4 Apliecinot nākotnes pilnvarojuma līgumu, zvērināts notārs informē akta dalībniekus par šāda pilnvarojuma nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbības uzsākšanas kārtību, kā arī reģistrē aktu šā likuma 45.1 pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā.
Nākotnes pilnvarojumu reģistrā ieraksta arī ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju.
Ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju reģistrā ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vadītāja Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā izsniegtu atzinumu vai tam pielīdzinātu dokumentu, kurš izsniegts ārvalstīs un kura īstums apliecināts Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai tiesas nolēmumu.
Ziņas var ierakstīt jebkurš zvērināts notārs, pirms ieraksta veikšanas pārliecinoties, vai nākotnes pilnvarojums ir spēkā.
Pēc tam, kad pilnvarnieka tiesības pārstāvēt pilnvarotāju ir reģistrētas, zvērināts notārs taisa attiecīgu atzīmi uz viņam uzrādītā notariālo aktu grāmatas izraksta (pilnvaras). Šādu atzīmi izdara arī uz notariālā akta oriģināla. Ja notariālo aktu apliecinājis cits zvērināts notārs, notāram, kurš izdara atzīmi reģistrā, ir pienākums tajā pašā dienā viņu elektroniski informēt par nepieciešamību šādu atzīmi izdarīt.
Ziņas par pilnvarnieka tiesību apturēšanu reģistrā ieraksta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai pilnvarotāja notariāli apliecinātu gribas izteikumu.
Nākotnes pilnvarojuma atsaukšanas gadījumā zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma XV nodaļā noteikto.
111
(17.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2013. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu un 29.11.2012. likumu)
88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.
112
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot.
Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.
113
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.
114
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.
Šajā pantā un šā likuma 88.—90.pantā minētie apstākļi norādāmi notariālajā aktā.
115
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.
116
92. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
117
93. Ja nav ievēroti 78. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.
118
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
94. Taisot aktus, kuros piedalās neredzīgas vai nedzirdīgas personas, kā arī personas ar tādiem runas traucējumiem, kuri liedz tām mutvārdos paust savu gribu, nepieciešama liecinieka klātbūtne, ja vien šīs personas no tās neatsakās. Personu atteikšanās no liecinieka klātbūtnes norādāma aktā.
Ja aktā piedalās persona, kura ir nedzirdīga, kura runas traucējumu dēļ nespēj mutvārdos paust savu gribu un neprot vai nespēj izlasīt notariālo aktu, liecinieka klātbūtne ir obligāta un akta dalībniekam nav tiesību no tās atteikties.
Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nespēj pati parakstīties, piemērojami šā likuma 72. panta noteikumi. Viena liecinieka funkcijas šādā gadījumā var pildīt liecinieks, kurš pieaicināts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā.
119
(08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
95. Ja persona ir nedzirdīga un nespēj rakstīt, bet spēj lasīt, tai pašai jāizlasa akts un jāapstiprina, ka akts izteic šīs personas gribu. Tas jānorāda arī aktā.
Ja nedzirdīga persona spēj izlasīt aktu un spēj rakstīt, tai pašrocīgi jāuzraksta, ka aktu ir izlasījusi un ka tas pareizi izteic šīs personas gribu.
120
(08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
96. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
121
97. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
122
98. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
123
99. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.)
124
100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.
Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama šā likuma 52.pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.
125
(24.10.2002. likum …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.