Notariāta likums

Attēlotā redakcija LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Notariāta likums(Likuma nosaukums 17.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1996.) A sadaļa Vispārīgie noteikumi(Sadaļa izveidota ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) I nodaļa Zvērinātu notāru darbības vispārīgie noteikumi(Nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. 3 3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam. 5 5. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs. 6 5.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus. 7 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 6. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.) 8 6.1 Ministru kabinets, izvērtējis notariālo pakalpojumu pieejamību, pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā, kā arī ņemot vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas vai likvidē esošās amata vietas. 9 (01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu) 7. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.) 10 8. Zvērinātus notārus ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata, kā arī to sarakstu ved tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs var pārcelt zvērinātu notāru uz citu tiesas apgabalu, informējot par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās tiesas. Zvērināts notārs var izbeigt savu amata darbību pēc paša ierosmes, par to paziņojot tieslietu ministram, kas izdod rīkojumu par notāra atbrīvošanu no amata. 11 (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2003.) 9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas: 1) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi; 2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu; 3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

1. a)pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,
2. b)ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē; 4) prot valsts valodu; 5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:
3. a)vismaz divus gadus — zvērināta notāra palīga amatā,
4. b)vismaz trīs gadus — tiesneša amatā,
5. c)vismaz piecus gadus — zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā, bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei,
6. d)vismaz septiņus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā; 6) pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā. (Otrā daļa izslēgta ar 28.10.2004. likumu) 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu, 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007. un 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.) 10. Par zvērinātiem notāriem nedrīkst būt personas: 1) kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām; 2) kuras tiesa atzinusi par maksātne­spējīgiem parādniekiem; 3) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem; 4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 5) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 6) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt zvērināta notāra amatu; 7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas; 8) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no brīža, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā; 9) pār kurām nodibināta aizgādnība; 10) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu. 13 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 11. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.) 14 11.1 Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu. Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem, Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu. Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzaicinājumu personām, kas nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakanto notāra vietu. (Ceturtā daļa izslēgta ar 01.11.2018. likumu). Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu (turpmāk — pretendents), ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pamatoto atzinumu. Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki kandidāti, kuri zvērināta notāra eksāmenā ieguvuši vienādu vērtējumu, priekšrocības tikt apstiprinātam amatā ir zvērināta notāra palīgam. Ja vakanto zvērināta notāra amata vietu nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina zvērinātu notāru eksāmenu. 15 (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 23.05.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 11.2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru: 1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām un to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no šā likuma 10.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem; 2) Latvijas Zvērinātu notāru padomei uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām. Uz vakanto zvērināta notāra amata vietu nevar pieteikties pretendents, kurš ieguvis parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. 16 (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 11.3 Ja pieteikumu uz zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos. 17 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.) 11.4 (Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 18 12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā. 19 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu amatā vai pārcelšanu. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.—32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu: "Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā." 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi. 22 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) II nodaļa Zvērinātu notāru eksāmeni un kvalifikācijas pārbaudes(Nodaļa 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un uz kuru neattiecas šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk — eksāmens). 23 17. Zvērināts notārs atbilstoši šā likuma prasībām kārto šādas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk — kvalifikācijas pārbaude): 1) regulāro kvalifikācijas pārbaudi — ne retāk kā reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes; 2) ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi — ja zvērinātam notāram divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas ir atkārtoti piemērots disciplinārsods. Ņemot vērā zvērināta notāra pamatotu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai regulārajai kvalifikācijas pārbaudei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības kārtošanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu. 25 19. Eksāmenu, regulāro kvalifikācijas pārbaudi un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas. Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. 26 (26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.) 20. (Pirmā daļa izslēgta ar 23.05.2013. likumu) Par eksāmena kārtošanu ir jāmaksā. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes pārbauda eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs pēc savas ini­ciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus, kā arī personāla atlases speciālistu. Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas lēmumu par eksāmena rezultātiem mēneša laikā no eksāmena kārtošanas dienas pretendents var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram. Tieslietu ministra lēmumu pretendents mēneša laikā var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Pretendents, kurš nenokārto eksāmenu, ir tiesīgs to kārtot atkārtoti ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no eksāmena kārtošanas dienas. Pretendentam ir tiesības pieteikties uz zvērināta notāra amatu ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc eksāmena nokārtošanas. 29 23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Zvērināts notārs, kurš kārtojis kvalifikācijas pārbaudi, divu nedēļu laikā pēc tās norises dienas var, iesniedzot pamatotu iesniegumu tieslietu ministram, informēt par kvalifikācijas pārbaudes laikā pieļautajiem tās kārtības pārkāpumiem, kas, pēc viņa ieskata, varēja ietekmēt atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā. Tieslietu ministrs eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem apstiprina divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Eksāmenu komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis. Konstatējot kvalifikācijas pārbaudes kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksāmenu komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu. Atkārtoti kvalifikācijas pārbaudi rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jaunas kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu. Zvērināts notārs, kurš nenokārto regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kārto atkārtotu regulāro kvalifikācijas pārbaudi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no regulārās kvalifikācijas pārbaudes rezultātu apstiprināšanas dienas, bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu, — nākamajā regulārās kvalifikācijas pārbaudes rīkošanas reizē. 30 (21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 23.1 Ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra neatbrīvošanu vai daļēju atbrīvošanu no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Aktivitātes zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai, par ko piešķir kredītpunktus, kredītpunktu piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī kredītpunktu skaitu, kas nepieciešams pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas, un kārtību, kādā notiek pilnīga vai daļēja atbrīvošana no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas, nosaka Ministru kabinets. 31 III nodaļa Zvērinātu notāru darbības riska apdrošināšana 24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu). 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību, aizvietojot zvērinātu notāru. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu. 34 27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra amata darbības laiku. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu. 36 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu notāru padomei maksājuma uzdevuma kopiju. Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem, vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata. 37 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku. Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Minimālo apdrošinājuma summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līgumā obligāti iekļaujamos noteikumus nosaka Ministru kabinets. 38 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata. Prasības par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši zvērināta notāra prakses vietas adresei. 39 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 31. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 40 32. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 41 B sadaļa Zvērinātu notāru amata pienākumi(4.nodaļa pārsaukta par B sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) IV nodaļa Zvērinātu notāru amata pienākumu pildīšanas vispārīgie noteikumi(4.nodaļas 1.apakšnodaļa pārsaukta par 4.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā, kā arī izbeidzot savu darbību. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 12.06.2003. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 34. Zvērināts notārs nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei, visiem tiesu priekšsēdētājiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu. 43 (14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā. Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika. 44 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 36. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam. Darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 37. Tieslietu ministrs var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes apdzīvotajās vietās, kur nav zvērināta notāra. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā pie kuras viņš pastāv. Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona. Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Par atteikšanos pildīt amata pienākumus zvērināts notārs triju dienu laikā iesniedz rakstveida atteikumu, kurā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem. 49 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus arī tad, ja viņš ir personiski vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts. 50 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai šā likuma 41.pantā minēto personu labā, nav spēkā. 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes parau­gus, izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi. 52 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu. Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) V nodaļa Zvērinātu notāru grāmatas(4.nodaļas 2.apakšnodaļa pārsaukta par 5.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 45. Zvērinātam notāram jāved: 1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu, kā arī konsultāciju notariālu darbību jautājumos, ja tām neseko notariāls akts vai apliecinājums, un darījumu projektu ierakstīšanai; 2) notariālo aktu grāmata papīra formā taisītiem notariālajiem aktiem un notariālo aktu grāmata elektroniskā formā taisītiem notariālajiem aktiem; 3) glabājumu grāmata; 4) vekseļu protesta aktu grāmata. Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs, 3. punktā paredzētā glabājumu grāmata, kā arī elektronisko notariālo aktu grāmata tiek vesta elektroniski. Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.1 pantā noteiktos reģistrus. 54 (08.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 45.1 Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistru, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru. Ministru kabinets nosaka maksu, atbrīvojumus no tās un maksas samazinājumus par ziņu saņemšanu, kā arī kārtību, kādā saņemamas ziņas no zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistra, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistra un nākotnes pilnvarojumu reģistra. 55 (17.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Grozījumi pantā, kas paredz zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistra izveidi, stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā. 56 47. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 57 48. Reģistra lapa sadalīta desmit ailēs, kurās ieraksta: 1) kārtas numuru, ik gadu sākot jaunu numerāciju; 2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība; 3) konsultācijas, darījuma projekta, akta vai apliecinājuma nosaukumu; 4) darījuma projektā vai aktā norādītā vai konsultācijā minētā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt; 5) samaksātās valsts nodevas summu; 6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību; 7) personu, kurai izpildīta notariālā darbība, sniegta konsultācija, sagatavots darījuma projekts, — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi; 8) juridiskās personas patieso labuma guvēju — atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajai informācijai; 9) politiski nozīmīgu personu — vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; 10) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti vai sniegta konsultācija. 58 (14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 49. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 59 50. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 60 51. (Izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 61 52. Notariālo aktu grāmata sastāv no: 1) notariālo aktu (82.pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem; 2) šā likuma 128.pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem. 62 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 53. Papīra formā taisīto notariālo aktu grāmatu zvērināts notārs caurauklo un nogādā Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem. Latvijas Zvērinātu notāru padome pārbauda notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju un pēdējā lappusē nostiprina auklu galus ar papīra uzlīmi, taisa slēguma uzrakstu, kurā norāda attiecīgās notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai, lapu skaitu un slēguma datumu. Slēguma uzrakstā norādāms arī aktu un šā likuma 128. pantā minēto dokumentu skaits. Ja, pārbaudot notariālo aktu grāmatas atbilstību, konstatētas nepilnības, to atdod atpakaļ zvērinātam notāram nepilnību novēršanai. 63 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 54. Glabājumu grāmata sastāv no septiņām ailēm, kurās ieraksta: 1) kārtas numuru; 2) gadu, mēnesi un dienu, kad glabājuma priekšmets saņemts; 3) glabājuma devēju — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi; 4) glabājumā nodotā priekšmeta apzīmējumu; 5) summu ar cipariem, ja glabājumā nodota nauda; 6) personu, kurai izsniedzams glabājuma priekšmets; 7) zvērināta notāra atzīmi, kuram un kad glabājuma priekšmets izsniegts, — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu), ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, vietu un valstspiederību; juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārstāvi. 64 (14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 55. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 65 56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no protesta aktu norakstiem papīra formā, par kuriem valsts nodevu nemaksā. Vekseļu protesta aktu grāmatu iesien par katru gadu atsevišķi, numurē pa lapām, caurauklo un apliecina ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 57. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā atsaukto pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par nākotnes pilnvarojumu, pilnvarnieka tiesībām uzsākt darbību un tās apturēšanu, norādot to pamatojošus dokumentus, kā arī ziņas par atsaukto nākotnes pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par nākotnes pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par apliecināto pilnvarojumu un zvērinātu notāru, kurš apliecinājis pilnvarojumu. 67 (23.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā. 68 59. Aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto. Slēguma uzrakstā jānorāda ierakstu, kā arī aktu un dokumentu skaits. 69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 60. Pēc šā likuma 59.pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā. 70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 60.1 Latvijas Zvērinātu notāru padome reizi gadā iesniedz tieslietu ministram informāciju par praktizējošo zvērinātu notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām. 71 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 61. Ja zvērināts notārs ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, tieslietu ministrs, pieņemot lēmumu par pārcelšanu, atstādināšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu no amata, vienlaikus norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju. Ja zvērināts notārs ir miris, tieslietu ministrs pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai norīko jaunieceltu vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošu zvērinātu notāru. 72 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 61.1 Šā likuma 61.panta kārtībā norīkotais zvērināts notārs rīkojumā noteiktajā termiņā pārņem no zvērināta notāra, kurš ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes un attiecīgās apgabaltiesas pārstāvjiem. Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, norīkotais zvērināts notārs tās pārņem, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes, attiecīgās apgabaltiesas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem. 73 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tās noslēdz, to pēdējā lappusē nostiprinot auklu galus ar papīra uzlīmi un slēguma uzrakstā norādot, kādā stāvoklī ir grāmatas un lietas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi, kā arī datumu. Slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš pārņem minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, un zvērināts notārs, kurš tās nodod. Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš tās pārņem, un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis. (Otrā daļa izslēgta ar 08.03.2018. likumu) 74 (28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 63. (Pirmā daļa izslēgta ar 28.10.2010. likumu) Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts uz nenoteiktu laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā vai atcelts no amata, viņa zīmogu ievīlē un nodod tieslietu ministram. Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu. Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā vai zvērināts notārs, kurš pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, atsāk pildīt pienākumus amata vietā, kurā viņš sākotnēji bija iecelts, no zvērināta notāra pārņemto atdod viņam atpakaļ. 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 28.10.2010. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets. 76 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 64.1 Pastāvīgi glabājamos dokumentus zvērināts notārs Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgajos gadījumos nodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Zvērinātu notāru arhīvu nodošanu organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome. 77 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) C sadaļa Zvērinātu notāru amata darbības vispārīgie noteikumi(4.nodaļas 3.apakšnodaļa pārsaukta par C sadaļu; sadaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) (4.nodaļas 3.apakšnodaļas 1.iedaļas nosaukums izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 65. Zvērinātam notāram piekrīt: 1) taisīt notariālos aktus; 2) taisīt apliecinājumus; 3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus; 31) pieņemt glabājumā saistības priekšmetu; 4) vest mantojuma lietas; 5) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos; 51) vest laulības šķiršanas lietas; 52) legalizēt Latvijā izsniegtu publisku dokumentu ar apliecinājumu (apostille); 53) veikt darbības, kas saistītas ar tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nostiprinājumu pamato zvērināta notāra sastādīts notariāls akts; 6) veikt citas likumos paredzētās darbības. (Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2010., 01.11.2018. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. 52. punkts stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 66. Zvērinātam notāram ir atļauts: 1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī tiesību, tiesību nodrošinājumu vai ziņu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros; 2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariālo aktu noslēgšanai, kā arī tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanai zemesgrāmatās; 3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus; 4) sniegt citu juridisko palīdzību; 5) vadīt mediāciju kā sertificētam mediatoram atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai. Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2010., 26.11.2015. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas par notariālo darbību izpildi, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām. Apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par notariālo darbību izpildi, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas nosaka Ministru kabinets. 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.) 67.1 Amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas. 81 (09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2017. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu) 68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai. 82 69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Tulks pieaicināms arī gadījumā, ja notariālā akta dalībnieks ir persona, kas sazinās vienīgi zīmju valodā. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu. 83 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina. 84 71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot. 85 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. 86 73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt: 1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei; 2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam; 3) reģistra numuram; 4) zvērināta notāra parakstam; 5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām. Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs vai, ja attiecīgo dokumentu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, jāpievieno laika zīmogs. 87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu. Atsevišķas lapas var salīmēt, uzspiežot savienojumā zīmogu. 88 75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods (vai ārvalstī piešķirts identifikācijas kods) un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas gads, diena un mēnesis, kā arī dzimšanas vieta. Aktā vai apliecinājumā, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram jāpārbauda personas identitāte, ieraksta personas deklarēto dzīvesvietu. Ja ziņas par personu vai tās deklarēto dzīvesvietu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā vai arī tiek taisīts apliecinājums, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram nav jāpārbauda personas identitāte, dzīvesvietu ieraksta pēc personas mutvārdu deklarācijas. Ja dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un dzimšanas vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā. Taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, zvērināts notārs akta vai apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Fizisko personu reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi aktā vai apliecinājumā. Veicot personas datu pārbaudi Fizisko personu reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā un, veicot liecinieku identitātes pārbaudi šā likuma 94. pantā noteiktajos gadījumos, notārs ir atbrīvots no samaksas par informācijas saņemšanu, un šajā gadījumā neprasa no personas atlīdzību par datu pārbaudi. 89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007., 18.12.2008., 23.05.2013., 08.03.2018. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, ja nepieciešams, papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte. Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums nekustamo īpašumu jomā un pastāv aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam viņš pārbauda akta vai apliecinājuma dalībnieka datus biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamiem datiem. 90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. Trešā daļa stājas spēkā 01.05.2019. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu) 76.1 Ja normatīvie akti paredz personas rīcībspējas pārbaudi, zvērināts notārs to pārbauda, tostarp ieskatoties Fizisko personu reģistra datos. 91 (14.10.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras. 92 77.1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem. 93 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem. Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts. Acīmredzamas pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas aktos un apliecinājumos zvērināts notārs izlabo un apliecina labojumu ar savu parakstu. 94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu. Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā. Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā. 95 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 80. Izņēmumus no šā likuma 79.panta noteikumiem pieļauj: 1) zvērinātam notāram, tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu; 2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju; 3) Latvijas Zvērinātu notāru padomei — atbilstoši šā likuma 230.pantā noteiktajai kompetencei; 4) šajā likumā noteiktajos gadījumos. Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem. Ja uzsākts kriminālprocess par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram. Ja saņemts tiesas lēmums par rokraksta ekspertīzes veikšanu civillietā, zvērināts notārs vai viņa pilnvarota persona ekspertīzes veikšanas dienā personiski nogādā nepieciešamos dokumentus ekspertīzes veicējam. Tūdaļ pēc ekspertīzei nepieciešamo darbību veikšanas tie atdodami zvērinātam notāram vai viņa pilnvarotai personai un nogādājami atpakaļ zvērināta notāra prakses vietā. Ministru kabinets nosaka maksu, atbrīvojumus no tās un maksas samazinājumus par atļaujas izsniegšanu, kā arī kārtību, kādā izsniedzama atļauja saņemt ziņas no zvērināta notāra lietām. Starptautiskas tiesiskās sadarbības gadījumā ārvalsts amatpersona vai iestāde, kura iesniegusi starptautisko tiesiskās palīdzības lūgumu izsniegt ziņas no zvērināta notāra lietas, ir atbrīvota no samaksas par atļaujas saņemšanu. 96 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 28.10.2010. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Grozījumi pirmās daļas otrajā punktā un ceturtā daļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 81. Notariālie akti (82.pants) un apliecinājumi (108.pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti. 97 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) C1 sadaļa Ārvalsts likuma piemērošana(Sadaļa 26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.) 81.1 Likumā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs piemēro citu valstu likumus un noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu. 98 81.2 Ja nepieciešams, zvērināts notārs, lai noskaidrotu piemērojamā ārvalsts likuma saturu: 1) uzaicina personu iesniegt zvērinātam notāram noteiktā kārtībā apliecinātu ārvalsts likuma teksta tulkojumu valsts valodā, ja uz ārvalsts likumu atsaucas pati persona; 2) to noskaidro Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajā kārtībā vai izmanto Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts likuma satura noskaidrošanai; 3) izmanto citas pieejamās metodes ārvalsts likuma satura noskaidrošanai. 99 81.3 Ja zvērinātam notāram ārvalsts likuma saturs nav zināms un saskaņā ar šā likuma 81.2 pantu to nav iespējams noskaidrot, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Civillikuma 22.pantu. 100 D sadaļa Notariālie akti(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 2.iedaļa pārsaukta par D sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem. 101 82.1 Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu. Notariālajā aktā norādāmi tā dalībnieku gribas izteikumi. Notariālā akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā. Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā. 102 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības. Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros. Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, salīdzinot ar ziņām reģistrā ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne agrāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Ārvalstu reģistriem piemērojams 30 dienu termiņš. Zvērināts notārs aktā norāda datumu, kad pārbaudījis ziņas, vai izraksta apliecināšanas datumu. Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74.pantā noteiktajā kārtībā. 103 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem (Civillikuma 1474. pants). Izpildot notariālās darbības 72. pantā norādītajos gadījumos, nepieciešama divu liecinieku klātbūtne; šie liecinieki var apliecināt arī akta dalībnieku identitāti (76. pants). 104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku un tulku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā. 105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt: 1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu; 2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums; 3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums; 4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji; 5) valsts valodas nepratēji; 6) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu). (Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu) 106 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 23.05.2013. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda. 107 87.1 Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu. 108 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 87.2 Zvērināts notārs sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā. Apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatā. 109 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 87.3 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā. Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi. 110 (20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 87.4 Apliecinot nākotnes pilnvarojuma līgumu, zvērināts notārs informē akta dalībniekus par šāda pilnvarojuma nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbības uzsākšanas kārtību, kā arī reģistrē aktu šā likuma 45.1 pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā. Nākotnes pilnvarojumu reģistrā ieraksta arī ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju. Ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju reģistrā ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vadītāja Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā izsniegtu atzinumu vai tam pielīdzinātu dokumentu, kurš izsniegts ārvalstīs un kura īstums apliecināts Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai tiesas nolēmumu. Ziņas var ierakstīt jebkurš zvērināts notārs, pirms ieraksta veikšanas pārliecinoties, vai nākotnes pilnvarojums ir spēkā. Pēc tam, kad pilnvarnieka tiesības pārstāvēt pilnvarotāju ir reģistrētas, zvērināts notārs taisa attiecīgu atzīmi uz viņam uzrādītā notariālo aktu grāmatas izraksta (pilnvaras). Šādu atzīmi izdara arī uz notariālā akta oriģināla. Ja notariālo aktu apliecinājis cits zvērināts notārs, notāram, kurš izdara atzīmi reģistrā, ir pienākums tajā pašā dienā viņu elektroniski informēt par nepieciešamību šādu atzīmi izdarīt. Ziņas par pilnvarnieka tiesību apturēšanu reģistrā ieraksta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai pilnvarotāja notariāli apliecinātu gribas izteikumu. Nākotnes pilnvarojuma atsaukšanas gadījumā zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma XV nodaļā noteikto. 111 (17.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2013. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu un 29.11.2012. likumu) 88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta. 112 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot. Aktu paraksta arī liecinieki un tulki. 113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies. 114 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē. Šajā pantā un šā likuma 88.—90.pantā minētie apstākļi norādāmi notariālajā aktā. 115 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi. 116 92. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 117 93. Ja nav ievēroti 78. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka. 118 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 94. Taisot aktus, kuros piedalās neredzīgas vai nedzirdīgas personas, kā arī personas ar tādiem runas traucējumiem, kuri liedz tām mutvārdos paust savu gribu, nepieciešama liecinieka klātbūtne, ja vien šīs personas no tās neatsakās. Personu atteikšanās no liecinieka klātbūtnes norādāma aktā. Ja aktā piedalās persona, kura ir nedzirdīga, kura runas traucējumu dēļ nespēj mutvārdos paust savu gribu un neprot vai nespēj izlasīt notariālo aktu, liecinieka klātbūtne ir obligāta un akta dalībniekam nav tiesību no tās atteikties. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nespēj pati parakstīties, piemērojami šā likuma 72. panta noteikumi. Viena liecinieka funkcijas šādā gadījumā var pildīt liecinieks, kurš pieaicināts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā. 119 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 95. Ja persona ir nedzirdīga un nespēj rakstīt, bet spēj lasīt, tai pašai jāizlasa akts un jāapstiprina, ka akts izteic šīs personas gribu. Tas jānorāda arī aktā. Ja nedzirdīga persona spēj izlasīt aktu un spēj rakstīt, tai pašrocīgi jāuzraksta, ka aktu ir izlasījusi un ka tas pareizi izteic šīs personas gribu. 120 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 96. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 121 97. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 122 98. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 123 99. (Izslēgts ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 124 100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā. Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama šā likuma 52.pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā. 125 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus. 126 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam neatkarīgi no tā, vai notariālo aktu grāmatas izraksts ir izdots elektroniskā vai papīra formā. 127 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73.—75.panta noteikumi. Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta. Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem. Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78.pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta. Valsts nodevu un amata atlīdzību par izraksta izsniegšanu neiekasē, ja to izsniedz saistībā ar zvērināta notāra pieļautas kļūdas labošanu aktā. 128 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs izdod notariālā akta dalībniekam vai viņa pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, izņemot gadījumus, kad notariālajā aktā paredzēts aizliegums saņemt izrakstu bez citu notariālā akta dalībnieku piekrišanas vai noteikta cita kārtība izrakstu saņemšanai. Notariālo aktu grāmatas izrakstus izdod arī citām personām, kurām notariālajā aktā piešķirtas tiesības tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju. Izraksta apliecinājumā atzīmējami pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt. 129 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 105. (Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 130 106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus. 131 (28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti. Katrā notariālo aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais akts izdots elektroniskā vai papīra formā. 132 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) D1 sadaļa Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā(Sadaļa 23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 107.1 Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi: 1) terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu; 2) terminēti nomas, īres vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka, īrnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu, kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu; 3) vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, kā arī bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām. Notariālais izpildu akts: 1) kurā noteikts personas pienākums atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu, izpildāms Civilprocesa likuma 74.1 nodaļā paredzētajā kārtībā; 2) par bērna aizgādību izpildāms Civilprocesa likuma 74.4 nodaļā paredzētajā kārtībā; 3) par saskarsmes tiesībām izpildāms Civilprocesa likuma 74.5 nodaļā paredzētajā kārtībā. Šā panta pirmajā daļā norādītie notariālā akta formā taisītie līgumi nav nododami piespiedu izpildei, ja tā vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu vai arī saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta. 133 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018., 06.07.2021. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.2 Ja notariālajā aktā noteiktās saistības izpildīšana ir atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, aktu var nodot piespiedu izpildei, ja šo nosacījumu iestāšanās notāram ir zināma vai pierādāma ar publiskiem dokumentiem, ierakstiem valsts informācijas sistēmā vai kredītiestādes izsniegtiem dokumentiem, vai citiem ticamiem dokumentiem. 134 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 107.3 Piespiedu izpildei var nodot šā likuma 107.1 panta pirmajā daļā norādīto notariālo aktu, kas atbilst šādām prasībām: 1) izpildei nododamie akta noteikumi atbilst patērētāju tiesību aizsardzībai noteiktajām prasībām; 2) aktā skaidri noteikta izpildāmā saistība, tās pamatsumma, procenti, līgumsoda apmērs, kas noteikts atbilstoši likuma noteikumiem par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu, saistības izpildīšanas termiņi, kārtība un nosacījumi; 3) parādnieks aktā tieši un nepārprotami piekritis saistības piespiedu izpildei, tai skaitā parādnieka un viņa mantu izlikšanai no nomātā, īrētā vai patapinātā īpašuma, ja terminētajā nomas, īres vai patapinājuma līgumā paredzēts nomnieka, īrnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākums termiņa notecējuma vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu, kā arī pienākums samaksāt nomas vai īres maksu. Pilnvarnieks šādu piekrišanu parādnieka vārdā var dot vienīgi gadījumā, ja viņš tam ir speciāli pilnvarots; 31) ķīlas devējs tieši un nepārprotami piekritis piedziņas vēršanai uz ieķīlāto īpašumu, ja uz attiecīgo nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība; 32) aktā skaidri noteikta saskarsmes izmantošanas kārtība, laiks un vieta, kā arī pienākumi un izdevumu sadale starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai; 4) akta dalībnieki aktā norādījuši savas adreses, uz kurām nosūtītie paziņojumi uzskatāmi par saņemtiem. 135 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018., 06.07.2021. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.4 Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas. Ja notariālais akts nav nodots piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, saistības izpildi var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā. Notariālo aktu par saskarsmes tiesībām kreditors var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei triju gadu laikā no attiecīgā notariālā akta (vienošanās) taisīšanas dienas. Ja notariālais akts nav iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei triju gadu laikā no attiecīgā notariālā akta (vienošanās) taisīšanas dienas, saskarsmes kārtības noteikšanu var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā. Ja zvērināts notārs izsniedz notariālo izpildu aktu, līgumsoda un procentu, izņemot likumisko, pieaugums apstājas ar dienu, kad notariālais akts iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei. 136 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.5 Iesniegumu par saistības nodošanu piespiedu izpildei kreditors vai viņa pārstāvis, cesionārs, ja cesijas līgums noslēgts notariālā akta formā, mantinieki vai tiesību pēcnieki var iesniegt zvērinātam notāram, kas taisījis piespiedu izpildei nododamo notariālo aktu. Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un pārstāvības tiesības. Iesniegumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta lūdz nodot piespiedu izpildei (atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu, nodot konkrēto mantu, dokumentus vai piedzenamo summu), atsevišķi uzrādot pamatsummu, līgumsodu un procentus (nolīgtos vai likumā noteiktos), norādot to aprēķinu, laiku, par kādu līgumsods un procenti piedzenami, kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, bet attiecībā uz saskarsmes tiesībām norāda šā likuma 107.3 panta 3.2 punktā minēto informāciju, kā arī apliecinājumu, ka zvērinātam notāram sniegtas patiesas ziņas par faktiem un iesniedzējs ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa iesnieguma sniegšanu. Iesniegumam pievieno izpildei nododamo notariālo aktu, tā grozījumus un papildinājumus, ja tādi taisīti, un, ja nepieciešams, cesijas un ķīlas līgumu notariālā akta formā un pierādījumus, kas apstiprina nosacījumu iestāšanos. Piedzenamā līgumsoda apmēru norāda, ievērojot likuma noteikumus par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu. 137 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018., 06.07.2021. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.6 Ja zvērināts notārs konstatē, ka kreditora iesniegums neatbilst šā likuma 107.5 panta prasībām vai noteikumi notariālajā aktā, kuru kreditors lūdz nodot piespiedu izpildei, neatbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām, viņš šā likuma 39.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu. Ja zvērināts notārs saņem pierādījumu par to, ka tiesā ir ierosināta lieta par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām vai bērna uzturlīdzekļiem, viņš, saņemot iesniegumu par attiecīgā notariālā akta nodošanu izpildei, šā likuma 39. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu. Ja lieta tiesā ierosināta daļā par attiecīgā notariālajā aktā ietvertajiem jautājumiem, zvērināts notārs notariālo izpildu aktu taisa tajā daļā, par kuru nav ierosināta lieta. 138 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.7 Notariālo izpildu aktu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu triju darba dienu laikā no šā likuma 107.5 pantā norādītā iesnieguma saņemšanas dienas. Tajā norāda: 1) akta taisīšanas gadu, dienu un mēnesi; 2) kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma, kā arī norādi uz to, ka ar notariālā izpildu akta izsniegšanas brīdi kreditoram ir tiesības saņemt no parādnieka līdz notariālā izpildu akta izpildei likumiskos procentus no piedzenamās un nesamaksātās parāda pamatsummas, bet attiecībā uz saskarsmes tiesībām — arī šā likuma 107.3 panta 3.2 punktā minēto informāciju; 3) kā labā tiek taisīts notariālais izpildu akts (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru); 4) personu, pret kuru vērsta piedziņa (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru); 5) izdevumus par notariālā izpildu akta taisīšanu, kas piedzenami no parādnieka; 6) atzīmi par divu mēnešu termiņu saistības labprātīgai izpildei un notariālā izpildu akta iesniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam pēc minētā termiņa iestāšanās, ja notariālajā izpildu aktā noteikts personas pienākums atbrīvot nomāto, īrēto vai patapināto īpašumu pirms līgumā noteiktā termiņa beigām. Notariālo izpildu aktu izsniedz kreditoram, un tā izsniegšana nav pārsūdzama tiesā. Ja izpilde izdarāma dažādās vietās vai akts taisīts par labu vairākiem kreditoriem vai vērsts pret vairākiem parādniekiem, zvērināts notārs pēc kreditora lūguma izsniedz vairākus notariālos izpildu aktus. Ja tiek izsniegti vairāki notariālie izpildu akti, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu (tiesas apgabalu) vai to saistības daļu, kura pēc šā notariālā izpildu akta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī parādnieku, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā notariālā izpildu akta. Notariālā izpildu akta paraugu apstiprina Ministru kabinets. Ja pēc notariālā izpildu akta izsniegšanas kāds no dalībniekiem izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija vai citi apstākļi), zvērināts notārs pēc kreditora lūguma atļauj aizstāt šo dalībnieku tā tiesību pārņēmējam un groza izsniegto notariālo izpildu aktu. 139 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018., 06.07.2021. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.8 Notariālā izpildu akta norakstu zvērināts notārs nosūta parādniekam uz izpildāmajā notariālajā aktā norādīto adresi un uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Notariālā izpildu akta norakstu nosūta arī uz kreditora norādīto parādnieka adresi, ja tā atšķiras no iepriekš norādītajām. 140 107.9 Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406.pantā noteiktajā kārtībā. Šajā pantā noteiktais nav piemērojams notariālajiem aktiem par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām. 141 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.) 107.10 Piemērojamos tiesību aktus un piekritību notariālā akta formā taisīt vienošanos par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem pārrobežu lietās, kuru var nodot piespiedu izpildei, nosaka saskaņā ar Padomes 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — regula Nr. 4/2009). 142 107.11 Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs par izsniegto notariālo izpildu aktu izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — regula Nr. 1215/2012) 60.pantā minēto apliecību (regulas Nr. 1215/2012 II pielikums). Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs, pamatojoties uz regulu Nr. 4/2009 un tās 48.panta 3.punktu, par izsniegto notariālo izpildu aktu par vienošanos par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem izraksta notariālā akta izrakstu (regulas Nr. 4/2009 III pielikums). Pēc piedzinēja lūguma zvērināts notārs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, (turpmāk — regula Nr. 805/2004) un tās 25.panta l.punktu, par izsniegtajiem notariālajiem izpildu aktiem izraksta Eiropas izpildes rīkojumu (regulas Nr. 805/2004 III pielikums). Zvērināts notārs, kas taisījis notariālo izpildu aktu, pēc ieinteresētās puses lūguma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā vai atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz regulas Nr. 805/2004 10.pantu. Iesniedzot lūgumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu vai atsaukšanu, izmanto regulas Nr. 805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 VI pielikums). 143 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.) D2 sadaļa Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana(Nodaļa 09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.12 Zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai. 144 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.13 Zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja šā likuma 107.12 pantā minētās personas izsaka par to savu gribu un: 1) nav laulībā; 2) par tām Fizisko personu reģistrā nav iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas; 3) nav radinieki taisnā līnijā; 4) nav brāļi un māsas vai pusbrāļi un pusmāsas. 145 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.14 Notariālajā aktā par partnerību norāda: 1) personu apliecinājumu par savu gribu reģistrēt partnerību, rūpēties par kopīgu saimniecību, gādāt un atbalstīt vienai otru; 2) katras personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu un mēnesi). 146 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.15 Partnerība izbeidzas: 1) ar personas nāvi; 2) ja tiesa vienu no personām izsludina par mirušu; 3) ar vienas vai abu personu laulību; 4) ar abu personu gribas izteikumu notāram; 5) ar tiesas spriedumu. 147 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.16 Zvērināts notārs pēc abu personu gribas izteikuma taisa notariālu aktu par partnerības izbeigšanu arī gadījumā, kad personu ģimenes tiesiskās attiecības ir konstatētas ar tiesas nolēmumu. 148 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 107.17 Notariālajā aktā par partnerības izbeigšanu norāda: 1) personu gribas izteikumu; 2) katras personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu un mēnesi); 3) notariālā akta par partnerību taisīšanas gadu, dienu un mēnesi; 4) tiesas nolēmuma par ģimenes tiesisko attiecību konstatēšanu gadu, dienu, mēnesi un lietas numuru; 5) zvērināta notāra, pie kura taisīts notariālais akts par partnerību, vārdu un uzvārdu; 6) partnerības izbeigšanas gadu, dienu un mēnesi. 149 (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.) E sadaļa Apliecinājumi(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļa pārsaukta par E sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) VI nodaļa Apliecinājumu vispārīgie noteikumi(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 1.iedalījums pārsaukts par 6.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 108. Zvērināti notāri apliecina: 1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus; 2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu); 3) parakstu īstumu; 4) to, ka persona ir dzīva; 5) dokumentu atvasinājumus un tulkojumus; 6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai; 7) seifu un citu glabātavu saturu; 8) dokumentu uzrādīšanas laiku; 9) valsts nodevas samaksu; 10) protestus; 11) pilnvarojumu atsaukšanu; 12) paziņojumu nodošanu; 13) sapulču, darbību un notikumu norisi; 14) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu; 15) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus. 150 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 108.1 Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību. Aktā norādāmi notāra konstatējumi. Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts, vai tās pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam. Apliecinājumus, kurus netaisa kā notariālos aktus un kuros nav personas paraksta, var taisīt arī elektroniskā formā. 151 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 109. Apliecinājumi jāieraksta reģistrā (48. pants). 152 (4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 2.iedalījuma nosaukums izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 110. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 153 111. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 154 112. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 155 VII nodaļa Parakstu īstuma apliecināšana(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 3.iedalījums pārsaukts par 7.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 113. Apliecinot parakstu īstumu, zvērināts notārs pārbauda parakstītāja identitāti. 156 114. Parakstu dod vai atzīst par savu, zvērinātam notāram klāt esot. 157 115. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot. (Otrā daļa izslēgta ar 20.12.2007. likumu.) 158 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecinājumā. Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Ja dokumentu iesnieguši apliecinājuma dalībnieki, zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu vienīgi tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Ja dokumentu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī šā likuma 87.1 pantā noteiktie pienākumi. 159 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) VIII nodaļa Apliecinājumi, ka persona ir dzīva(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 4.iedalījums pārsaukts par 8.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 117. Apliecinot, ka persona ir dzīva, zvērinātam notāram jāpārliecinās, ka persona, par kuru vajadzīgs apliecinājums, tiešām ir dzīva. Ja zvērināts notārs šo personu nepazīst, tās identitāte jāpārbauda 76. pantā noteiktajā kārtībā. 160 118. Apliecinājumā jānorāda gads, diena, mēnesis, stunda un minūte, kad zvērināts notārs pārliecinājies, ka persona ir dzīva. 161 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) IX nodaļa Dokumentu atvasinājumu un tulkojumu apliecināšana(Nodaļas nosaukums grozīts ar 20.12.2007. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 119. Apliecinot dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus un kopijas) un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji. Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā. 162 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 119.1 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kuri glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, to pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki. 163 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 120. Apliecinājumu raksta uz paša dokumentu atvasinājuma vai tulkojuma. Dokumentu atvasinājumu un tulkojumu apliecinājumā norāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā dokumentu atvasinājumā vai tulkojumā. Nedrīkst apliecināt dokumentu atvasinājumus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. 164 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 121. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam 74. pantā noteiktajā kārtībā. 165 X nodaļa Apliecinājumi par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 6.iedalījums pārsaukts par 10.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 122. Apliecinājumos par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai jānorāda: 1) gads, diena, mēnesis, stunda un minūte, kad šīs personas bija vai nebija ieradušās zvērināta notāra prakses vietā; 2) šo personu vārds un uzvārds, personas kods, bet personām, kas ieradušās, — arī dzīvesvieta un dzimšanas gads, diena un mēnesis, kā arī dzimšanas vieta; 3) ieradušos personu paskaidrojumi. Šajā un 139. pantā norādītos apliecinājumus var apvienot. 166 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 123. Zvērinātam notāram jāpārbauda ieradušos personu identitāte. 167 XI nodaļa Apliecinājumi par seifu un citu glabātavu saturu(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 7.iedalījums pārsaukts par 11.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda: 1) personu, kas aicinājusi zvērinātu notāru apliecināt seifa vai glabātavas saturu; 2) apliecinājuma laiku; 3) seifa vai glabātavas atrašanās vietu; 4) seifa vai glabātavas saturu. Protokolu paraksta 125. pantā norādītās personas un zvērināts notārs. 168 125. Seifa vai glabātavas saturu zvērināts notārs noskaidro, klāt esot tai personai, kas viņu aicinājusi, un kredītiestādes pārstāvim, ja seifs vai glabātava atrodas kredītiestādē. 169 125.1 Protokolu sastāda kā notariālo aktu. 170 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu. 171 XII nodaļa Apliecinājumi par dokumentu uzrādīšanas laiku(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 8.iedalījums pārsaukts par 12.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju. Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Apliecinājumā norādāms, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības. 172 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī notariālo aktu grāmatā. 173 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts notariālo aktu grāmatā. 174 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) XIII nodaļa Apliecinājumi par valsts nodevas samaksu(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 9.iedalījums pārsaukts par 13.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 130. Apliecinot valsts nodevas samaksu, notārs rīkojas atbilstoši likumam par valsts nodevu. 175 XIV nodaļa Protestu apliecināšana(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 10.iedalījums pārsaukts par 14.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 131. Protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā. 176 XV nodaļa Pilnvarojumu atsaukšanas apliecināšana(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 11.iedalījums pārsaukts par 15.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras. 177 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 133. Par pilnvarojuma atsaukšanu zvērināts notārs paziņo pilnvarniekam elektroniski uz viņa oficiālo elektronisko adresi, ja tās nav, — ierakstītā vēstulē uz deklarēto dzīvesvietu. 178 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018.) XVI nodaļa Paziņojumu apliecināšana(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 12.iedalījums pārsaukts par 16.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti. Apliecinājumu raksta uz paša lūguma. 179 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var nodot viņa darbinieks. 180 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski, nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu. 181 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 137. Ja adresāta nav mājās, paziņojumu atstāj viņa mājniekiem, nama pārvaldniekam, sētniekam vai tam kaimiņam, kas ir ar mieru paziņojumu nodot adresātam. 182 138. Paziņojums uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts atteicies to saņemt. 183 138.1 Ja personai, kura lūdz nodot paziņojumu, nav zināma adresāta oficiālā elektroniskā adrese, juridiskā adrese vai dzīvesvieta, zvērināts notārs to saņem attiecīgi no oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas, komercreģistra vai Fizisko personu reģistra. Ja adresāta (fiziskās personas) dzīvesvieta Fizisko personu reģistrā nav norādīta un nav arī aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, zvērināts notārs pēc tās personas lūguma, kura lūgusi nodot paziņojumu, publicē šo paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šādi zvērināts notārs rīkojas arī tad, ja, nosūtot paziņojumu uz adresāta juridisko adresi vai dzīvesvietu, saņem pasta paziņojumu par neiespējamību nodot sūtījumu adresātam, kā arī Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā gadījumā, kad nepieciešams pēc ieguvēja rakstveida lūguma publicēt paziņojumu par īpašuma tiesību uz dzīvojamo telpu maiņu. Paziņojums uzskatāms par nodotu nākamajā darba dienā pēc tā publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 184 (28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013., 08.03.2018., 06.07.2021., 14.10.2021. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) 139. Par paziņojuma nodošanu zvērināts notārs pēc iesniedzēja vai adresāta lūguma izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu, laiku, kad paziņojums nodots, un adresāta atbildi, ja tāda ir dota. 185 XVII nodaļa Apliecinājumi par sapulces, darbības vai notikuma norisi(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 13.iedalījums pārsaukts par 17.nodaļu; nodaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 139.1 Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu. Protokolu sastāda kā notariālo aktu. Zvērināts notārs var atteikties no sapulču, darbību un notikumu norises apliecināšanas, ja to izdarīt lūdz vēlāk nekā piecas dienas pirms attiecīgās sapulces, darbības vai notikuma norises. 186 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 139.2 Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild. 187 139.3 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo sapulču vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme. Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs. 188 139.4 Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas un ir norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē. Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu. Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru. 189 XVIII nodaļa Apliecinājumi par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 3.iedaļas 14.iedalījums pārsaukts par 18.nodaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 139.5 Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu. Zvērināts notārs brīdina notariālā akta dalībniekus par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērinātam notāram. Tas norādāms arī notariālajā aktā. 190 139.6 Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām noteikta ar likumu. 191 139.7 Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs kriminālprocesos, civillietās un administratīvajā procesā tiesā. 192 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) E1 sadaļa Elektroniskie akti un apliecinājumi(08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Sadaļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.8 Zvērināts notārs elektronisku dokumentu apliecina ar drošu elektronisko parakstu, pievienojot laika zīmogu. 193 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.9 Zvērināts notārs elektroniski apliecina šā likuma 108.1 panta ceturtajā daļā noteiktos apliecinājumus, kā arī aktus un apliecinājumus, kurus to dalībnieki elektroniski paraksta zvērināta notāra klātbūtnē. 194 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.10 Zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci Notāru informācijas sistēmā. Akta vai apliecinājuma taisīšana videokonferences režīmā tiek ierakstīta. Videokonferences ieraksts Notāru informācijas sistēmā tiek glabāts desmit gadus no akta vai apliecinājuma taisīšanas dienas. 195 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.11 Elektronisko notariālo aktu grāmatu zvērināts notārs veido atsevišķi. 196 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.12 Iesnieguma, kurā lūdz izsniegt šā likuma 102. pantā paredzētos dokumentus, kā arī iesniegumu un lūgumu, kas paredzēti 107.5, 134. un 145.3 pantā, iesniedzēju identitāti šajā likumā noteiktajā kārtībā nepārbauda, ja iesniegums parakstīts ar derīgu drošu elektronisko parakstu. Zvērināts notārs pieņem arī elektroniski parakstītu mantošanas iesniegumu, nepārbaudot iesniedzēja identitāti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja iesniegumā netiek izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. 197 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) 139.13 (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 198 139.14 Zvērināts notārs atsaka taisīt elektronisko aktu un apliecinājumu šajā likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja tehnisku iemeslu dēļ viņam nav iespējams izpildīt šā likuma prasības vai nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu videokonferences ierakstu. Šā panta pirmajā daļā minētais atteikums nav šķērslis personai lūgt, lai zvērināts notārs taisa elektronisko aktu un apliecinājumu, ja ir atkrituši šķēršļi, kas bija par pamatu šim atteikumam. 199 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu) F sadaļa Naudas, vērtspapīru un dokumentu glabājumi(4.nodaļas 3.apakšnodaļas 4.iedaļa pārsaukta par F sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 140. Zvērinātam notāram jāpārbauda glabājuma devēja identitāte un par katru glabājumā saņemto priekšmetu jāizdara ieraksts glabājumu grāmatā. 200 141. Ja glabājumā nodod slēgtu aploksni, jāapraksta tās ārējais izskats. Aploksne jāapzīmogo ar zvērināta notāra zīmogu, un uz tās jāparakstās glabājuma devējam un zvērinātam notāram. 201 142. Glabājuma devēja iesniegums par glabājuma nodošanu zvērinātam notāram apliecināms notariāli. Iesnieguma apliecināšana nav nepieciešama, ja glabājuma nodošanas pamatā ir notariāli apliecināts darījums. Par glabājuma priekšmeta saņemšanu zvērināts notārs izdod glabājuma devējam kvitējumu. Ja glabājuma priekšmets ir nauda, tās saņemšanu apliecina ar dokumentu par naudas ieskaitīšanu zvērināta notāra kontā. Par testamenta pieņemšanu glabājumā (Civillikuma 439. panta 4. punkts) taisa notariālu aktu. 202 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 143. Glabājumā saņemto naudu nodod turējumā kredītiestādei, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā. 203 (20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 144. Valsts neatbild par zvērināta notāra darbību, kas saistīta ar viņam uzticēto naudu un vērtspapīriem. 204 145. Zvērināts notārs glabājuma priekšmetu izsniedz glabājuma devējam vai norādītajai trešajai personai. 205 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) F1 sadaļa Saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā(Sadaļa 28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 145.1 Ja Civillikuma 1837.pantā noteiktajos gadījumos parādnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā pēc saistības izpildīšanas vietas attiecīgajā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam notāram. 206 145.2 Zvērinātam notāram var iesniegt glabājumā šādus saistības priekšmetus: 1) naudu; 2) vērtspapīrus; 3) dokumentus; 4) vērtslietas. Citus priekšmetus zvērinātam notāram glabājumā var iesniegt vienīgi tajā gadījumā, ja šo priekšmetu īpašību dēļ zvērinātam notāram ir iespējams tos uzglabāt. 207 145.3 Saistības priekšmetu zvērinātam notāram glabājumā iesniedz klātienē, pievienojot to iesniegumam, kurā norāda: 1) parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu) un dzīvesvietu; 2) kreditora, kuram saistības priekšmets nododams, vai viņa tiesību pārņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), ja tiesību pārņēmējs parādniekam zināms, vai to, ka adrese parādniekam nav zināma; 3) tās saistības apzīmējumu, kuras izpildīšanai iesniedz saistības priekšmetu; 4) iemeslu, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību; 5) iesniedzamā saistības priekšmeta detalizētu aprakstu; 6) lūgumu izsniegt glabājumā iesniegto saistības priekšmetu kreditoram uz pieprasījumu; 7) to, ka nauda iemaksāta zvērināta notāra kontā kredītiestādē, ja glabājumā tiek iesniegta bezskaidra nauda. Ja glabājumā tiek iesniegta bezskaidra nauda, šā panta pirmajā daļā minētajam iesniegumam pievieno maksājuma uzdevumu par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē. 208 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 145.4 Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140.—143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu. Ja glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. un 142.pantā norādītajam, pārliecinās par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu. Pēc saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā zvērināts notārs uzaicina norādīto kreditoru ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas. Ja konkrētajai saistībai ir vairāki kreditori, pārējiem kreditoriem nosūtāms uzaicinājums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu, kurā izteikts viedoklis par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram. Paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas. Uzaicinājums izdarāms ar paziņojumu šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā vai sludinājumā norāda arī saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts zvērinātam notāram glabājumā. 209 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 145.5 Ja starp kreditoriem ir strīds par to, kam pienākas saistības priekšmets, zvērināts notārs informē kreditorus, ka strīds izšķirams prasības kārtībā. Pēc tam, kad saņemts likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, saistības priekšmets izsniedzams tiesas nolēmumā norādītajam kreditoram, bet, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, tā pārskaitāma uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē. Ja pārējie kreditori paziņojumā noteiktajā termiņā nav iesnieguši zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram, uzskatāms, ka viņi ir piekrituši tam, ka saistības priekšmets nododams attiecīgajam kreditoram. Saņemot kreditora iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu, ja starp kreditoriem nav strīda par saistības priekšmeta piederību vai kreditors ir viens, zvērināts notārs nosaka dienu, kad tiks izskatīts jautājums par saistības priekšmeta izsniegšanu, un šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā paziņo par to parādniekam un kreditoram. Vienlaikus kreditoram paziņo par nepieciešamību līdz jautājuma par saistības priekšmeta izsniegšanu izskatīšanas dienai iesniegt zvērinātam notāram aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai. 210 145.6 Ja kreditors atsakās saņemt saistības priekšmetu un rodas strīds par tiesībām, zvērināts notārs izsniedz saistības priekšmetu atpakaļ parādniekam vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz parādnieka maksājuma uzdevumā norādīto kontu kredītiestādē, vienlaikus izskaidrojot parādniekam tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā. Zvērināts notārs tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā kreditoram paziņo šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā. Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz parādnieks. 211 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 145.7 Kamēr kreditors nav iesniedzis iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu, parādnieks var saņemt saistības priekšmetu atpakaļ. Naudu, kas iemaksāta zvērinātam notāram, lai dzēstu saistību vai prasījumus, kuri nodrošināti ar atzīmi zemesgrāmatā, ja šī atzīme ir jau dzēsta, parādnieks var saņemt atpakaļ tikai ar kreditora piekrišanu, kas iesniedzama zvērinātam notāram iesnieguma formā, vai pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kas iemaksu atzīst par spēkā neesošu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas. Ja parādnieks šajā pantā noteiktajā kārtībā saistības priekšmetu saņem atpakaļ, zvērināts notārs to izsniedz parādniekam vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz parādnieka maksājuma uzdevumā norādīto kontu kredītiestādē un paziņo kreditoram. Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz parādnieks. 212 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 145.8 Iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu izskata zvērināta notāra noteiktajā dienā viņa prakses vietas telpās. Zvērināts notārs, konstatējis, ka kreditors piekrīt saņemt saistības priekšmetu, taisa notariālo aktu par saistības priekšmeta izsniegšanu un izsniedz saistības priekšmetu kreditoram vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē. Notariālajā aktā norāda: 1) parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu) un dzīvesvietu; 2) kreditora, kuram saistības priekšmets nododams, vai viņa tiesību pārņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) pārējo kreditoru, ja tādi ir, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 4) tās saistības apzīmējumu, kuras izpildīšanai iesniegts saistības priekšmets; 5) iemeslu, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību; 6) saistības priekšmeta detalizētu aprakstu; 7) informāciju par šā likuma 145.4 un 145.5 panta prasību izpildi; 8) atzīmi par saistības pilnīgu vai daļēju izpildi; 9) to, ka nauda pārskaitīta uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda. Valsts nodevu par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā, zvērināta notāra atlīdzības taksi un citus faktiskos izdevumus sedz kreditors. 213 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.) 145.9 Pirms izlemt jautājumu par saistības priekšmeta izsniegšanu kreditoram, zvērināts notārs pieprasa no kreditora aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai, kura dzēšama ar saistības priekšmetu. Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība dzēsta daļēji, zvērināts notārs iesniegto aktu atdod atpakaļ kreditoram un izdara par to atzīmi notariālajā aktā. Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība dzēsta pilnīgi, zvērināts notārs iesniegto aktu nodod parādniekam. 214 G sadaļa Zvērinātu notāru palīgi(5.nodaļa pārsaukta par G sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 146. Zvērinātam notāram var būt palīgi. Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem. 215 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas: 1) ir Latvijas Republikas pilsoņi; 2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu; 3) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju; 4) prot valsts valodu; 5) vismaz divus gadus darbojušās pie zvērināta notāra; 6) nokārtojušas zvērināta notāra palīga eksāmenu. 216 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. 6. punkts stājas spēkā 01.09.2018. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 148. Par zvērināta notāra palīgiem nedrīkst būt šā likuma 10.panta 2. — 10.punktā norādītās personas. 217 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 148.1 Zvērināta notāra palīga amata pretendenta zināšanas pārbauda Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidota eksāmenu komisija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotai personai. 218 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.09.2018. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 148.2 Zvērināta notāra palīga eksāmenu organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome. Eksāmenā pārbauda pretendenta teorētiskās zināšanas un praktiskās darba iemaņas. Zvērināta notāra palīga eksāmena rīkošanas kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina eksāmena jautājumus. 219 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.09.2018. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 148.3 Pie zvērināta notāra palīga eksāmena tiek pielaisti pretendenti, kuri atbilst šā likuma 147. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkta prasībām un kuru sociālo kompetenci un sociālo intelektu ir izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteikts personāla atlases speciālists. 220 (08.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2018. Pants stājas spēkā 01.09.2018. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu) 149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs. 221 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 150. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus. 222 151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174.pantā paredzētajos gadījumos un gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Zvērināta notāra aizstāšana viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā tiek saskaņota Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā. 223 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Otrā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu) 152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un civiltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts notārs. 224 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 153. Tieslietu ministrs var atņemt palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot notāru, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus. 225 154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11.1 pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu: 1) pēc paša lūguma; 2) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku; 3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 4) kurš sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 5) kurš agrāk izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvots; 6) pār kuru nodibināta aizgādnība; 7) ja zvērināta notāra palīgs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notā­ru vai zvērināta notāra biroju, pēc kura priekšlikuma viņš ir apstiprināts amatā. Zvērinātam notāram, kurš izbeidz darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu, ir pienākums ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram. Ja darba tiesiskās attiecības ar zvērināta notāra palīgu tiek izbeigtas nekavējoties, zvērināts notārs par to rakstveidā paziņo tieslietu ministram darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienā. 226 (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) (6.nodaļa izslēgta ar 28.10.2004. likumu; nodaļas nosaukums izslēgts ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) H sadaļa Zvērinātu notāru darba atlīdzība(7.nodaļa pārsaukta par H sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību. 227 (20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 164. Pasta, telefona, ceļa, sludinājumu izdevumi un citi faktiskie izdevumi zvērinātiem notāriem atlīdzināmi atsevišķi — papildus taksē paredzētajai atlīdzībai. 228 165. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi un tās noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku. Nosakot taksi likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā, tās apmērs nedrīkst ierobežot parakstīšanās tiesības pēc būtības. 229 (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.) 166. Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163. pantā paredzētās atlīdzības vai kurām šī atlīdzība samazināma un kādā apmērā. 230 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018.) 167. Zvērinātam notāram atlīdzību par darbu savā amatā aizliegts dalīt ar trešajām personām. 231 168. Zvērināts notārs var prasīt atlīdzību arī avansā. Ja zvērināta notāra glabājumā atrodas nauda un ja par tās glabāšanu viņš atlīdzību nav saņēmis, viņš var to ieturēt no glabājamās naudas par visu pagājušo laiku. 232 169. Tie, kas zvērinātam notāram uzdevuši darbu, atbild par atlīdzību solidāri neatkarīgi no darījumā paredzētajiem zvērinātam notāram izmaksājamās atlīdzības sadalīšanas noteikumiem. 233 170. Ja zvērināta notāra taisītais akts vai apliecinājums nav ieguvis spēku no zvērināta notāra neatkarīgu iemeslu dēļ, viņam tomēr ir tiesība uz pilnu atlīdzību. 234 171. Par tādiem aktiem vai apliecinājumiem, kuri zvērināta notāra vainas dēļ nav ieguvuši spēku, zvērinātam notāram pēc maksātāju pieprasījuma jāatdod atpakaļ saņemtā atlīdzība. 235 172. Visus strīdus attiecībā uz atlīdzību par darbu zvērināta notāra amatā izšķir tiesa. Strīdu izšķir pēc tam, kad saņemts Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums. 236 I sadaļa Zvērinātu notāru atvaļinājumi(8.nodaļa pārsaukta par I sadaļu ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 173. Zvērinātam notāram ir tiesība uz četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu. Darbnespējas vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai — līdz 18 mēnešiem. 237 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Zvērināts notārs informāciju par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms atvaļinājuma sākuma. Zvērinātam notāram ikgadējo atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām. Darbnespējas gadījumos informācija iesniedzama Latvijas Zvērinātu notāru padomei triju dienu laikā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja paredzama ilgāk par trim dienām. Informāciju par darbnespēju var iesniegt zvērināts notārs vai viņa palīgs. Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neizprasot Latvijas Zvērinātu notāru padomes saskaņojumu, taču tad zvērināts notārs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos, ja zvērinātam notāram ir palīgs, zvērināta notāra pienākumus pilda zvērināta notāra palīgs. Par zvērināta notāra prombūtni un zvērināta notāra aizvietotāju Latvijas Zvērinātu notāru padome informē Tieslietu ministriju triju dienu laikā no attiecīgā Tieslietu ministrijas pieprasījuma saņemšanas dienas. 238 (08.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu) 175. Atvaļinājumu zvērinātam notāram var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam notāram ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta notāra pienākumus viņa atvaļinājuma laikā. 239 176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, Latvijas Zvērinātu notāru padome uzdod aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam. Ja zvērinātu notāru vairāk nekā četrus mēnešus aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības uz laiku, kamēr zvērināts notārs nepilda savus pienākumus, šā likuma 61.1 un 62.pantā noteiktajā kārtībā nododamas zvērinātam notāram, kurš aizstāj zvērinātu notāru vai kura palīgs aizstāj zvērinātu notāru. Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu. Ja zvērināts notārs vai zvērināta notāra palīgs aizstāj citā vietā praktizējošu zvērinātu notāru, viņam ir pienākums Latvijas Zvērinātu notāru padomes saskaņojumā noteiktās nedēļas dienās pildīt zvērināta notāra pienākumus aizstātā zvērināta notāra prakses vietā. 240 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004., 28.10.2010. un 08.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu) 177. Iesniegumā par atvaļinājuma piešķiršanu zvērinātam notāram jānorāda persona, kas izpildīs viņa pienākumus atvaļinājuma laikā. Ja šos pienākumus uzņemas cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, iesniegumam pievienojams viņa paraksts par to, ka viņš ir ar mieru izpildīt atvaļinājumā ejošā zvērināta notāra pienākumus. 241 178. Zvērināta notāra aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu — aizstājot zvērinātu notāru, kā arī zvērināta notāra atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar 152. pantu. 242 J sadaļa Zvērinātu notāru atbildība(9.nodaļa pārsaukta par J sadaļu; sadaļas nosaukums 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.) 179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi. 243 (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Latvijas Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas. 244 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.) 181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai uz trim gadiem ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce. Disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu nosaka zvērinātu notāru kopsapulce. Komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kas aizstāj priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas sastāva. Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu. Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu. Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī tas, kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude. Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, — arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi vai arī nosūta materiālus Latvijas Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai, vai izbeidz disciplinārlietu. 245 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.) 182. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu notāru no pienākumu pildīšanas. 246 183. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātiem notāriem viņu rīcības nepareizību, kā arī par 180. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, uzlikt šādus sodus: 1) izteikt piezīmi; 2) izteikt rājienu; 3) naudas sodu no 150 līdz 5000 euro apmērā. Par darbībām, kuru rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Latvijas Zvērinātu notāru padome saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas. Zvērinātam notāram, ku